[622] Athakho sāriputtamoggallānappamukho bhikkhusaṅgho kiṭāgiriṃ
gantvā assajipunabbasukānaṃ bhikkhūnaṃ kiṭāgirismā pabbājanīyakammaṃ
akāsi nāssajipunabbasukehi bhikkhūhi kiṭāgirismiṃ vatthabbanti . te
saṅghena pabbājanīyakammakatā na sammā vattanti na lomaṃ pātenti
na netthāraṃ vattanti na bhikkhū khamāpenti akkosanti paribhāsanti
chandagāmitā dosagāmitā mohagāmitā bhayagāmitā pāpenti pakkamantipi
vibbhamantipi . ye te bhikkhū appicchā .pe. te ujjhāyanti khīyanti
vipācenti kathaṃ hi nāma assajipunabbasukā bhikkhū saṅghena pabbājanīya-
kammakatā na sammā vattissanti na lomaṃ pātessanti na netthāraṃ
vattissanti na bhikkhū khamāpessanti akkosissanti paribhāsissanti
chandagāmitā dosagāmitā mohagāmitā bhayagāmitā pāpessanti
pakkamissantipi vibbhamissantipīti.
[623] Athakho te bhikkhū bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. Athakho
bhagavā etasmiṃ nidāne etasmiṃ pakaraṇe bhikkhusaṅghaṃ sannipātāpetvā
bhikkhū paṭipucchi saccaṃ kira bhikkhave assajipunabbasukā bhikkhū
saṅghena pabbājanīyakammakatā na sammā vattanti .pe.
Vibbhamantipīti . saccaṃ bhagavāti . vigarahi buddho bhagavā ananucchavikaṃ
bhikkhave tesaṃ moghapurisānaṃ .pe. kathaṃ hi nāma te bhikkhave
moghapurisā saṅghena pabbājanīyakammakatā na sammā vattissanti
.pe. vibbhamissantipi netaṃ bhikkhave appasannānaṃ vā pasādāya
.pe. Evañca pana bhikkhave imaṃ sikkhāpadaṃ uddiseyyātha
{623.1} bhikkhu paneva aññataraṃ gāmaṃ vā nigamaṃ vā upanissāya
viharati kuladūsako pāpasamācāro . tassa kho pāpakā samācārā
dissanti ceva suyyanti ca kulāni ca tena duṭṭhāni dissanti ceva suyyanti
ca . so bhikkhu bhikkhūhi evamassa vacanīyo āyasmā kho kuladūsako
pāpasamācāro āyasmato kho pāpakā samācārā dissanti ceva
suyyanti ca kulāni cāyasmatā duṭṭhāni dissanti ceva suyyanti
ca pakkamatāyasmā imamhā āvāsā alante idha vāsenāti .
Evañca so bhikkhu bhikkhūhi vuccamāno te bhikkhū evaṃ vadeyya
chandagāmino ca bhikkhū dosagāmino ca bhikkhū mohagāmino ca bhikkhū
bhayagāmino ca bhikkhū tādisikāya āpattiyā ekaccaṃ pabbājenti
ekaccaṃ na pabbājentīti . so bhikkhu bhikkhūhi evamassa vacanīyo
mā āyasmā evaṃ avaca na ca bhikkhū chandagāmino na ca bhikkhū
dosagāmino na ca bhikkhū mohagāmino na ca bhikkhū bhayagāmino
āyasmā kho kuladūsako pāpasamācāro āyasmato kho pāpakā
samācārā dissanti ceva suyyanti ca kulāni cāyasmatā duṭṭhāni
dissanti ceva suyyanti ca pakkamatāyasmā imamhā āvāsā
alante idha vāsenāti . evañca so bhikkhu bhikkhūhi vuccamāno
tatheva paggaṇheyya so bhikkhu bhikkhūhi yāvatatiyaṃ samanubhāsitabbo
tassa paṭinissaggāya . yāvatatiyañce samanubhāsiyamāno taṃ paṭinissajjeyya
Iccetaṃ kusalaṃ no ce paṭinissajjeyya saṅghādisesoti.
[624] Bhikkhu paneva aññataraṃ gāmaṃ vā nigamaṃ vāti gāmopi nigamopi
nagaraṃpi gāmo ceva nigamo ca . upanissāya viharatīti tattha paṭibaddhā
honti cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārā .
Kulaṃ nāma cattāri kulāni khattiyakulaṃ brāhmaṇakulaṃ vessakulaṃ
suddakulaṃ . kuladūsakoti kulāni dūseti pupphena vā phalena vā cuṇṇena
vā mattikāya vā dantakaṭṭhena vā veḷunā 1- vā vejjikāya vā
jaṅghapesanikena vā . pāpasamācāroti mālāvacchaṃ ropetipi ropāpetipi
siñcatipi siñcāpetipi ocinātipi ocināpetipi ganthetipi ganthāpetipi.
[625] Dissanti ceva suyyanti cāti ye sammukhā te passanti
ye tirokkhā te suṇanti . kulāni ca tena duṭṭhānīti pubbe
saddhā hutvā taṃ āgamma assaddhā honti pasannā hutvā
appasannā honti . dissanti ceva suyyanti cāti ye sammukhā
te passanti ye tirokkhā te suṇanti.
[626] So bhikkhūti yo so kuladūsako bhikkhu . bhikkhūhīti
aññehi bhikkhūhi . ye passanti ye suṇanti tehi vattabbo
āyasmā kho kuladūsako pāpasamācāro āyasmato kho pāpakā
samācārā dissanti ceva suyyanti ca kulāni cāyasmatā duṭṭhāni
@Footnote: 1 Yu. Ma. veḷuyā.
Dissanti ceva suyyanti ca pakkamatāyasmā imamhā āvāsā
alante idha vāsenāti . evañca so bhikkhu bhikkhūhi vuccamāno
te bhikkhū evaṃ vadeyya chandagāmino ca bhikkhū dosagāmino ca
bhikkhū mohagāmino ca bhikkhū bhayagāmino ca bhikkhū tādisikāya
āpattiyā ekaccaṃ pabbājenti ekaccaṃ na pabbājentīti.
[627] So bhikkhūti yo so kammakato bhikkhu . bhikkhūhīti
aññehi bhikkhūhi . ye passanti ye suṇanti tehi vattabbo
mā āyasmā evaṃ avaca na ca bhikkhū chandagāmino na ca bhikkhū
dosagāmino na ca bhikkhū mohagāmino na ca bhikkhū bhayagāmino
āyasmā kho kuladūsako pāpasamācāro āyasmato kho pāpakā
samācārā dissanti ceva suyyanti ca kulāni cāyasmatā duṭṭhāni
dissanti ceva suyyanti ca pakkamatāyasmā imamhā āvāsā
alante idha vāsenāti. Dutiyampi vattabbo tatiyampi vattabbo.
{627.1} Sace paṭinissajjati iccetaṃ kusalaṃ no ce paṭinissajjati
āpatti dukkaṭassa . sutvā na vadanti āpatti dukkaṭassa. So bhikkhu
saṅghamajjhaṃpi ākaḍḍhitvā vattabbo mā āyasmā evaṃ avaca na
ca bhikkhū chandagāmino na ca bhikkhū dosagāmino na ca bhikkhū
mohagāmino na ca bhikkhū bhayagāmino āyasmā kho kuladūsako
pāpasamācāro āyasmato kho pāpakā samācārā dissanti ceva
suyyanti ca kulāni cāyasmatā duṭṭhāni dissanti ceva suyyanti ca
Pakkamatāyasmā imamhā āvāsā alante idha vāsenāti . dutiyampi
vattabbo tatiyampi vattabbo . sace paṭinissajjati iccetaṃ kusalaṃ
no ce paṭinissajjati āpatti dukkaṭassa.
[628] So bhikkhu samanubhāsitabbo . evañca pana bhikkhave
samanubhāsitabbo . byattena bhikkhunā paṭibalena saṅgho ñāpetabbo
suṇātu me bhante saṅgho ayaṃ itthannāmo bhikkhu saṅghena pabbājanīyakammakato
bhikkhū chandagāmitā dosagāmitā mohagāmitā bhayagāmitā pāpeti .
So taṃ vatthuṃ nappaṭinissajjati . yadi saṅghassa pattakallaṃ saṅgho
itthannāmaṃ bhikkhuṃ samanubhāseyya tassa vatthussa paṭinissaggāya .
Esā ñatti . suṇātu me bhante saṅgho ayaṃ itthannāmo bhikkhu
saṅghena pabbājanīyakammakato bhikkhū chandagāmitā dosagāmitā mohagāmitā
bhayagāmitā pāpeti . so taṃ vatthuṃ nappaṭinissajjati . saṅgho
itthannāmaṃ bhikkhuṃ samanubhāsati tassa vatthussa paṭinissaggāya .
Yassāyasmato khamati itthannāmassa bhikkhuno samanubhāsanā tassa
vatthussa paṭinissaggāya so tuṇhassa yassa nakkhamati so bhāseyya .
Dutiyampi etamatthaṃ vadāmi .pe. tatiyampi etamatthaṃ vadāmi .
Suṇātu me bhante saṅgho .pe. so bhāseyya . samanubhaṭṭho
saṅghena itthannāmo bhikkhu tassa vatthussa paṭinissaggāya . khamati
saṅghassa tasmā tuṇhī. Evametaṃ dhārayāmīti.
[629] Ñattiyā dukkaṭaṃ dvīhi kammavācāhi thullaccayā
Kammavācāpariyosāne āpatti saṅghādisesassa . saṅghādisesaṃ
ajjhāpajjantassa ñattiyā dukkaṭaṃ dvīhi kammavācāhi thullaccayā
paṭippassambhanti . saṅghādisesoti saṅgho va tassā āpattiyā
parivāsaṃ deti mūlāya paṭikassati mānattaṃ deti abbheti na sambahulā
na ekapuggalo tena vuccati saṅghādisesoti . Tasseva āpattinikāyassa
nāmakammaṃ adhivacanaṃ tenapi vuccati saṅghādisesoti.
[630] Dhammakamme dhammakammasaññī nappaṭinissajjati āpatti
saṅghādisesassa . dhammakamme vematiko nappaṭinissajjati āpatti
saṅghādisesassa . dhammakamme adhammakammasaññī nappaṭinissajjati
āpatti saṅghādisesassa . adhammakamme dhammakammasaññī āpatti
dukkaṭassa . adhammakamme vematiko āpatti dukkaṭassa . adhammakamme
adhammakammasaññī āpatti dukkaṭassa.
[631] Anāpatti asamanubhāsantassa paṭinissajjantassa ummattakassa
khittacittassa 1- vedanaṭṭassa 2- ādikammikassāti.
Terasamasaṅghādisesaṃ niṭṭhitaṃ.
----------------
[632] Uddiṭṭhā kho āyasmanto terasa saṅghādisesā dhammā
nava paṭhamāpattikā cattāro yāvatatiyakā yesaṃ bhikkhu aññataraṃ vā
aññataraṃ vā āpajjitvā yāvatihaṃ jānaṃ paṭicchādeti tāvatihaṃ tena
@Footnote: 1-2 idaṃ pāṭhadvayaṃ Yu. Ma. potthakesu na dissati.
Bhikkhunā akāmā parivatthabbaṃ . parivutthaparivāsena bhikkhunā uttariṃ
chārattaṃ bhikkhumānattāya paṭipajjitabbaṃ . ciṇṇamānatto bhikkhu
yattha siyā vīsatigaṇo bhikkhusaṅgho tattha so bhikkhu abbhetabbo .
Ekenapi ce ūno vīsatigaṇo bhikkhusaṅgho taṃ bhikkhuṃ abbheyya
so ca bhikkhu anabbhito te ca bhikkhū gārayhā . ayaṃ tattha
sāmīci . tatthāyasmante pucchāmi kaccittha parisuddhā dutiyampi
pucchāmi kaccittha parisuddhā tatiyampi pucchāmi kaccittha parisuddhā
parisuddhetthāyasmanto tasmā tuṇhī. Evametaṃ dhārayāmīti.
Terasakaṃ niṭṭhitaṃ.
----------
Tassuddānaṃ
visaṭṭhi kāyasaṃsaggo 1- duṭṭhullaṃ 2- attakāmañca
sañcarittaṃ kuṭī ceva vihāro ca amūlakaṃ
kiñci lesañca 3- bhedo ca tasseva anuvattakā
dubbacaṃ kuladūsañca saṅghādisesā terasāti 4-.
--------------
@Footnote: 1 Yu. kāyasaṃsaggaṃ. 2 Yu. duṭṭhullo. 3 Yu. desañca.
@4 marammarāmaññapotthakesu tassuddānaṃ na hoti.
Aniyatakaṇḍaṃ
ime kho panāyasmanto dve aniyatā dhammā uddesaṃ āgacchanti.
Paṭhamāniyato
[633] Tena samayena buddho bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane
anāthapiṇḍikassa ārāme . tena kho pana samayena āyasmā udāyi
sāvatthiyaṃ kulupako hoti bahukāni kulāni upasaṅkamati . tena kho
pana samayena āyasmato udāyissa upaṭṭhākakulassa kumārikā
aññatarassa kulassa kumārakassa dinnā hoti . athakho āyasmā
udāyi pubbaṇhasamayaṃ nivāsetvā pattacīvaramādāya yena taṃ kulaṃ
tenupasaṅkami upasaṅkamitvā manusse pucchi kahaṃ itthannāmāti . te
evamāhaṃsu dinnā bhante amukassa kulassa kumārakassāti . tampi kho
kulaṃ āyasmato udāyissa upaṭṭhākaṃ hoti . athakho āyasmā udāyi
yena taṃ kulaṃ tenupasaṅkami upasaṅkamitvā manusse pucchi kahaṃ
itthannāmāti . esayya ovarake nisinnāti . athakho āyasmā
udāyi yena sā kumārikā tenupasaṅkami upasaṅkamitvā tassā
kumārikāya saddhiṃ eko ekāya raho paṭicchanne āsane alaṅkammaniye
nisajjaṃ kappesi kālayuttaṃ samullapanto kālayuttaṃ dhammaṃ bhaṇanto.
[634] Tena kho pana samayena visākhā migāramātā bahuputtā
hoti bahunattā arogaputtā aroganattā abhimaṅgalasammatā .
Manussā yaññesu chaṇesu ussavesu visākhaṃ migāramātaraṃ paṭhamaṃ
bhojenti . athakho visākhā migāramātā nimantitā taṃ kulaṃ agamāsi.
Addasā kho visākhā migāramātā āyasmantaṃ udāyiṃ tassā
kumārikāya saddhiṃ ekaṃ ekāya raho paṭicchanne āsane alaṅkammaniye
nisinnaṃ disvāna āyasmantaṃ udāyiṃ etadavoca idaṃ bhante nacchannaṃ
nappaṭirūpaṃ yaṃ ayyo mātugāmena saddhiṃ eko ekāya raho paṭicchanne
āsane alaṅkammaniye nisajjaṃ kappeti kiñcāpi bhante ayyo
anatthiko tena dhammena apica dussaddhāpayā appasannā manussāti .
Evaṃpi kho āyasmā udāyi visākhāya migāramātuyā vuccamāno
nādiyi . athakho visākhā migāramātā nikkhamitvā bhikkhūnaṃ etamatthaṃ
ārocesi . ye te bhikkhū appicchā santuṭṭhā .pe. Te ujjhāyanti
khīyanti vipācenti kathaṃ hi nāma āyasmā udāyi mātugāmena
saddhiṃ eko ekāya raho paṭicchanne āsane alaṅkammaniye
nisajjaṃ kappessatīti . athakho te bhikkhū bhagavato etamatthaṃ
ārocesuṃ .pe. saccaṃ kira tvaṃ udāyi mātugāmena saddhiṃ eko
ekāya raho paṭicchanne āsane alaṅkammaniye nisajjaṃ kappesīti .
Saccaṃ bhagavāti . vigarahi buddho bhagavā ananucchavikaṃ moghapurisa
ananulomikaṃ .pe. kathaṃ hi nāma tvaṃ moghapurisa mātugāmena saddhiṃ
eko ekāya raho paṭicchanne āsane alaṅkammaniye nisajjaṃ kappessasi
netaṃ moghapurisa appasannānaṃ vā pasādāya .pe. evañca pana
Bhikkhave imaṃ sikkhāpadaṃ uddiseyyātha
{634.1} yo pana bhikkhu mātugāmena saddhiṃ eko ekāya raho
paṭicchanne āsane alaṅkammaniye nisajjaṃ kappeyya tamenaṃ
saddheyyavacasā upāsikā disvā tiṇṇaṃ dhammānaṃ aññatarena
vadeyya pārājikena vā saṅghādisesena vā pācittiyena vā nisajjaṃ
bhikkhu paṭijānamāno tiṇṇaṃ dhammānaṃ aññatarena kāretabbo
pārājikena vā saṅghādisesena vā pācittiyena vā yena vā sā
saddheyyavacasā upāsikā vadeyya tena so bhikkhu kāretabbo . Ayaṃ
dhammo aniyatoti.
[635] Yo panāti yo yādiso .pe. bhikkhūti .pe. ayaṃ
imasmiṃ atthe adhippeto bhikkhūti . mātugāmo nāma manussitthī
na yakkhī na petī na tiracchānagatā antamaso tadahujātāpi dārikā
pageva mahantatarī 1- . saddhinti ekato. Eko ekāyāti bhikkhu ceva
hoti mātugāmo ca . raho nāma cakkhussa raho sotassa raho .
Cakkhussa raho nāma na sakkā hoti akkhiṃ vā nikhaniyamāne bhamukaṃ
vā ukkhipiyamāne sīsaṃ vā ukkhipiyamāne passituṃ . sotassa raho
nāma na sakkā hoti pakatikathā sotuṃ . paṭicchannaṃ nāma āsanaṃ
kuḍḍena vā kavāṭena vā kilañjena vā sāṇipākārena vā
rukkhena vā thambhena vā koṭṭhaḷiyā vā yena kenaci paṭicchannaṃ
hoti . alaṅkammaniyeti sakkā hoti methunaṃ dhammaṃ paṭisevituṃ .
@Footnote: 1 Yu. Ma. Rā. mahattarī.
Nisajjaṃ kappeyyāti mātugāme nisinne bhikkhu upanisinno vā hoti
upanipanno vā bhikkhu nisinne mātugāmo upanisinno vā hoti
upanipanno vā ubho vā nisinnā honti ubho vā nipannā.
[636] Saddheyyavacasā nāma āgataphalā abhisametāvinī
viññātasāsanā . upāsikā nāma buddhaṃ saraṇaṃ gatā dhammaṃ saraṇaṃ gatā
saṅghaṃ saraṇaṃ gatā. Disvāti passitvā.
[637] Tiṇṇaṃ dhammānaṃ aññatarena vadeyya pārājikena vā
saṅghādisesena vā pācittiyena vā nisajjaṃ bhikkhu paṭijānamāno
tiṇṇaṃ dhammānaṃ aññatarena kāretabbo pārājikena vā saṅghādisesena
vā pācittiyena vā yena vā sā saddheyyavacasā upāsikā vadeyya
tena so bhikkhu kāretabbo.
[638] Sā ce evaṃ vadeyya ayyo mayā diṭṭho nisinno
mātugāmassa methunaṃ dhammaṃ paṭisevantoti so ce 1- taṃ paṭijānāti
āpattiyā kāretabbo . sā ce evaṃ vadeyya ayyo mayā diṭṭho
nisinno mātugāmassa methunaṃ dhammaṃ paṭisevantoti so ce evaṃ
vadeyya saccāhaṃ nisinno no ca kho methunaṃ dhammaṃ paṭisevinti
nisajjāya kāretabbo . sā ce evaṃ vadeyya ayyo mayā diṭṭho
nisinno mātugāmassa methunaṃ dhammaṃ paṭisevantoti so ce evaṃ
vadeyya nāhaṃ nisinno apica kho nipannoti nipajjāya kāretabbo .
@Footnote: 1 Yu. Ma. ca.
Sā ce evaṃ vadeyya ayyo mayā diṭṭho nisinno mātugāmassa
methunaṃ dhammaṃ paṭisevantoti so ce evaṃ vadeyya nāhaṃ
nisinno apica kho ṭhitoti na kāretabbo.
[639] Sā ce evaṃ vadeyya ayyo mayā diṭṭho nipanno
mātugāmassa methunaṃ dhammaṃ paṭisevantoti so ce taṃ paṭijānāti
āpattiyā kāretabbo . sā ce evaṃ vadeyya ayyo mayā diṭṭho
nipanno mātugāmassa methunaṃ dhammaṃ paṭisevantoti so ce evaṃ
vadeyya saccāhaṃ nipanno no ca kho methunaṃ dhammaṃ paṭisevinti
nipajjāya kāretabbo . sā ce evaṃ vadeyya ayyo mayā diṭṭho
nipanno mātugāmassa methunaṃ dhammaṃ paṭisevantoti so ce evaṃ
vadeyya nāhaṃ nipanno apica kho nisinnoti nisajjāya kāretabbo .
Sā ce evaṃ vadeyya ayyo mayā diṭṭho nipanno mātugāmassa
methunaṃ dhammaṃ paṭisevantoti so ce evaṃ vadeyya nāhaṃ nipanno
apica kho ṭhitoti na kāretabbo.
[640] Sā ce evaṃ vadeyya ayyo mayā diṭṭho nisinno
mātugāmena saddhiṃ kāyasaṃsaggaṃ samāpajjantoti so ce taṃ paṭijānāti
āpattiyā kāretabbo . sā ce evaṃ vadeyya ayyo mayā diṭṭho
nisinno mātugāmena saddhiṃ kāyasaṃsaggaṃ samāpajjantoti so ce evaṃ
vadeyya saccāhaṃ nisinno no ca kho kāyasaṃsaggaṃ samāpajjinti
nisajjāya kāretabbo .pe. nāhaṃ nisinno apica kho nipannoti
Nipajjāya kāretabbo .pe. nāhaṃ nisinno apica kho ṭhitoti
na kāretabbo.
[641] Sā ce evaṃ vadeyya ayyo mayā diṭṭho nipanno
mātugāmena saddhiṃ kāyasaṃsaggaṃ samāpajjantoti so ce taṃ paṭijānāti
āpattiyā kāretabbo . sā ce evaṃ vadeyya ayyo mayā diṭṭho
nipanno mātugāmena saddhiṃ kāyasaṃsaggaṃ samāpajjantoti so ce evaṃ
vadeyya saccāhaṃ nipanno no ca kho kāyasaṃsaggaṃ samāpajjinti
nipajjāya kāretabbo .pe. nāhaṃ nipanno apica kho nisinnoti
nisajjāya kāretabbo .pe. nāhaṃ nipanno apica kho ṭhitoti
na kāretabbo.
[642] Sā ce evaṃ vadeyya ayyo mayā diṭṭho mātugāmena
saddhiṃ eko ekāya raho paṭicchanne āsane alaṅkammaniye nisinnoti
so ce taṃ paṭijānāti nisajjāya kāretabbo .pe. nāhaṃ nisinno
apica kho nipannoti nipajjāya kāretabbo .pe. nāhaṃ nisinno
apica kho ṭhitoti na kāretabbo.
[643] Sā ce evaṃ vadeyya ayyo mayā diṭṭho mātugāmena
saddhiṃ eko ekāya raho paṭicchanne āsane alaṅkammaniye nipannoti
so ce taṃ paṭijānāti nipajjāya kāretabbo .pe. nāhaṃ nipanno
apica kho nisinnoti nisajjāya kāretabbo .pe. nāhaṃ nipanno
apica kho ṭhitoti na kāretabbo.
[644] Aniyatoti na niyato pārājikaṃ vā saṅghādiseso vā
pācittiyaṃ vā.
[645] Gamanaṃ paṭijānāti nisajjaṃ paṭijānāti āpattiṃ paṭijānāti
āpattiyā kāretabbo . gamanaṃ paṭijānāti nisajjaṃ nappaṭijānāti
āpattiṃ paṭijānāti āpattiyā kāretabbo . gamanaṃ paṭijānāti
nisajjaṃ paṭijānāti āpattiṃ nappaṭijānāti nisajjāya kāretabbo .
Gamanaṃ paṭijānāti nisajjaṃ nappaṭijānāti āpattiṃ nappaṭijānāti na
kāretabbo . gamanaṃ nappaṭijānāti nisajjaṃ paṭijānāti āpattiṃ
paṭijānāti āpattiyā kāretabbo . gamanaṃ nappaṭijānāti nisajjaṃ
nappaṭijānāti āpattiṃ paṭijānāti āpattiyā kāretabbo . gamanaṃ
nappaṭijānāti nisajjaṃ paṭijānāti āpattiṃ nappaṭijānāti nisajjāya
kāretabbo . gamanaṃ nappaṭijānāti nisajjaṃ nappaṭijānāti āpattiṃ
nappaṭijānāti na kāretabbo.
Paṭhamo aniyato niṭṭhito.
--------------
Dutiyāniyato
[646] Tena samayena buddho bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane
anāthapiṇḍikassa ārāme . tena kho pana samayena āyasmā
udāyi bhagavatā paṭikkhittaṃ mātugāmena saddhiṃ eko ekāya raho
paṭicchanne āsane alaṅkammaniye nisajjaṃ kappetunti tassāyeva
kumārikāya saddhiṃ eko ekāya raho nisajjaṃ kappesi kālayuttaṃ
samullapanto kālayuttaṃ dhammaṃ bhaṇanto . dutiyampi kho visākhā
migāramātā nimantitā taṃ kulaṃ agamāsi . addasā kho visākhā
migāramātā āyasmantaṃ udāyiṃ tassāyeva kumārikāya saddhiṃ ekaṃ 1-
ekāya raho nisinnaṃ disvāna āyasmantaṃ udāyiṃ etadavoca idaṃ
bhante nacchannaṃ nappaṭirūpaṃ yaṃ ayyo mātugāmena saddhiṃ eko
ekāya raho nisajjaṃ kappeti kiñcāpi bhante ayyo anatthiko
tena dhammena apica dussaddhāpayā appasannā manussāti . evaṃpi
kho āyasmā udāyi visākhāya migāramātuyā vuccamāno nādiyi .
Athakho visākhā migāramātā nikkhamitvā bhikkhūnaṃ etamatthaṃ ārocesi.
Ye te bhikkhū appicchā .pe. te ujjhāyanti khīyanti vipācenti
kathaṃ hi nāma āyasmā udāyi mātugāmena saddhiṃ eko ekāya
raho nisajjaṃ kappessatīti . athakho te bhikkhū bhagavato etamatthaṃ
@Footnote: 1 Yu. Ma. eko.
Ārocesuṃ .pe. saccaṃ kira tvaṃ udāyi mātugāmena saddhiṃ eko
ekāya raho nisajjaṃ kappesīti . saccaṃ bhagavāti . vigarahi buddho
bhagavā .pe. kathaṃ hi nāma tvaṃ moghapurisa mātugāmena saddhiṃ
eko ekāya raho nisajjaṃ kappessasi netaṃ moghapurisa appasannānaṃ
vā pasādāya .pe. Evañca pana bhikkhave imaṃ sikkhāpadaṃ uddiseyyātha
{646.1} na heva kho pana paṭicchannaṃ āsanaṃ hoti nālaṅkammaniyaṃ
alañca kho hoti mātugāmaṃ duṭṭhullāhi vācāhi obhāsituṃ . yo
pana bhikkhu tathārūpe āsane mātugāmena saddhiṃ eko ekāya raho
nisajjaṃ kappeyya tamenaṃ saddheyyavacasā upāsikā disvā dvinnaṃ
dhammānaṃ aññatarena vadeyya saṅghādisesena vā pācittiyena vā
nisajjaṃ bhikkhu paṭijānamāno dvinnaṃ dhammānaṃ aññatarena kāretabbo
saṅghādisesena vā pācittiyena vā yena vā sā saddheyyavacasā
upāsikā vadeyya tena so bhikkhu kāretabbo . ayampi dhammo
aniyatoti.
[647] Na heva kho pana paṭicchannaṃ āsanaṃ hotīti appaṭicchannaṃ
hoti kuḍḍena vā kavāṭena vā kilañjena vā sāṇipākārena vā
rukkhena vā thambhena vā koṭṭhaḷiyā vā yena kenaci appaṭicchannaṃ
hoti . nālaṅkammaniyanti na sakkā hoti methunaṃ dhammaṃ paṭisevituṃ .
Alañca kho hoti mātugāmaṃ duṭṭhullāhi vācāhi obhāsitunti sakkā
hoti mātugāmaṃ duṭṭhullāhi vācāhi obhāsituṃ.
The Pali Tipitaka in Roman Character Volume 1 page 424-439.
https://84000.org/tipitaka/read/roman_item.php?book=1&item=622&items=26
Classified by [Item Number] :-
http://84000.org/tipitaka/read/roman_item.php?book=1&item=622&items=26&mode=bracket
Compare with The Pali Tipitaka in Thai Character :-
https://84000.org/tipitaka/read/pali_item.php?book=1&item=620&items=26
Compare with The Royal Version of Thai Tipitaka :-
https://84000.org/tipitaka/read/byitem.php?book=1&item=620&items=26
Study Atthakatha :-
https://84000.org/tipitaka/attha/attha.php?b=1&i=620
Contents of The Tipitaka Volume 1
https://84000.org/tipitaka/read/?index_1
https://84000.org/tipitaka/english/?index_1
บันทึก ๑๔ พฤศจิกายน พ.ศ. ๒๕๖๐.
การแสดงผลนี้อ้างอิงข้อมูลจากพระไตรปิฎกฉบับภาษาบาลี อักษรโรมัน.
หากพบข้อผิดพลาด กรุณาแจ้งได้ที่ [email protected]
