![]() |
| บทนำ พระวินัยปิฎก พระสุตตันตปิฎก พระอภิธรรมปิฎก ค้นพระไตรปิฎก ชาดก หนังสือธรรมะ |
| ThaiVersion PaliThai PaliRoman |
[246] Subrahmā paramatto ca puttā iddhimato saha sanaṅkumāro tisso ca sopāga samitiṃ vanaṃ. Sahassabrahmalokānaṃ mahābrahmābhitiṭṭhati upapanno jutimanto bhismākāyo yasassi so. Dasettha issarā āgū paccekavasavattino tesañca majjhato āgā 3- hārito parivārito. Te ca sabbe abhikkante sinde 4- deve sabrahmake mārasenā abhikkāmi passa kaṇhassa mandiyaṃ. Etha gaṇhatha bandhatha rāgena bandhamatthu vo samantā parivāretha mā vo muñcittha koci naṃ. Iti tattha mahāseno kaṇhasenaṃ apesayi pāṇinā talamāhacca saraṃ katvāna bheravaṃ. Yathā pāvussako megho thanayanto savijjuko tadā so paccudāvatti saṅkuddho asayaṃvase 5-. Tañca sabbaṃ abhiññāya vavakkhitvāna 6- cakkhumā @Footnote: 1 Ma. pavuṭṭhajātimalilaṃ. Sī. Yu. pavutthajātiṃ akhilaṃ. 2 asitātiganti vā pāṭho. @Yu. asitātikaṃ. 3 pāyato āgūti pāco dissati. 4 Ma. sainde. Yu. saindadeve. @5 Sī. Yu. vasī. 6 Ma. vavatthitvāna. Tato āmantayi satthā sāvake sāsane rate mārasenā abhikkantā te vijānātha bhikkhavo te ca ātappamakaruṃ sutvā buddhassa sāsanaṃ. Vītarāgehi pakkāmuṃ nesaṃ lomampi 1- iñjayuṃ sabbe vijitasaṅgāmā bhayātītā yasassino modanti saha bhūtehi sāvakā te janesutāti. Mahāsamayasuttaṃ niṭṭhitaṃ sattamaṃ. ---------- @Footnote: 1 Ma. lomāpi. Sakkapañhasuttaṃ [247] Evamme sutaṃ . ekaṃ samayaṃ bhagavā magadhesu viharati pācīnato rājagahassa ambasaṇḍo 1- nāma brāhmaṇagāmo tassuttarato vediyake pabbate indasālaguhāyaṃ . tena kho pana samayena sakkassa devānamindassa ussukkaṃ udapādi bhagavantaṃ dassanāya . Athakho sakkassa devānamindassa etadahosi kahaṃ nu kho bhagavā etarahi viharati arahaṃ sammāsambuddhoti . addasā kho sakko devānamindo bhagavantaṃ magadhesu viharantaṃ pācīnato rājagahassa ambasaṇḍo nāma brāhmaṇagāmo tassuttarato vediyake pabbate indasālaguhāyaṃ disvāna deve tāvatiṃse āmantesi ayaṃ mārisā bhagavā magadhesu viharati pācīnato rājagahassa ambasaṇḍo nāma brāhmaṇagāmo tassuttarato vediyake pabbate indasālaguhāyaṃ yadi pana mārisā mayantaṃ bhagavantaṃ dassanāya upasaṅkameyyāma arahantaṃ sammāsambuddhanti . evaṃ bhaddantavāti kho devā tāvatiṃsā sakkassa devānamindassa paccassosuṃ. {247.1} Athakho sakko devānamindo pañcasikhaṃ gandhabbaputtaṃ 2- āmantesi ayaṃ tāta pañcasikha bhagavā magadhesu viharati pācīnato rājagahassa ambasaṇḍo nāma brāhmaṇagāmo tassuttarato vediyake pabbate indasālaguhāyaṃ yadi hi 3- @Footnote: 1 Ma. Yu. ambasaṇḍā. ito paraṃ īdisameva. 2 Ma. gandhabbadevaputtaṃ. @3 Ma. Yu. hisaddo natthi. Pana tāta pañcasikha mayaṃ taṃ bhagavantaṃ dassanāya upasaṅkameyyāma arahantaṃ sammāsambuddhanti . evaṃ bhaddantavāti kho pañcasikho gandhabbaputto 1- sakkassa devānamindassa paṭissutvā veḷuvapaṇḍuvīṇaṃ 2- ādāya sakkassa devānamindassa anucariyaṃ upāgami. {247.2} Athakho sakko devānamindo devehi tāvatiṃsehi parivuto pañcasikhena gandhabbaputtena purakkhato seyyathāpi nāma balavā puriso sammiñjitaṃ vā bāhaṃ pasāreyya pasāritaṃ vā bāhaṃ sammiñjeyya evameva kho devesu tāvatiṃsesu antarahito magadhesu pācīnato rājagahassa ambasaṇḍo nāma brāhmaṇagāmo tassuttarato vediyake pabbate paccuṭṭhāsi . Tena kho pana samayena vediyako pabbato atiriva obhāsajāto hoti ambasaṇḍo ca brāhmaṇagāmo yathā taṃ devānaṃ devānubhāvena . Apissudaṃ parito gāmesu manussā evamāhaṃsu ādittassu nāmajja vediyako pabbato jhāyatassu nāmajja vediyako pabbato jalatassu 3- nāmajja vediyako kiṃ su nāmajja vediyako pabbato atiriva obhāsajāto ambasaṇḍo ca brāhmaṇagāmoti. Saṃviggā lomahaṭṭhajātā ahesuṃ. {247.3} Athakho sakko devānamindo pañcasikhaṃ gandhabbaputtaṃ āmantesi durupasaṅkamā kho tāta pañcasikha tathāgatā mādisena jhāyī jhānaratā tadanantaraṃ 4- paṭisallīnā yadi pana tvaṃ tāta pañcasikha bhagavantaṃ paṭhamaṃ pasādeyyāsi tayā tāta paṭhamaṃ pasāditaṃ pacchā @Footnote: 1 Ma. gandhabbadevaputto. 2 Ma. Yu. beluvapaṇḍuvīṇaṃ. ito paraṃ īdisameva. @3 jhāyitassu ... jalitassūtipi pāṭhadvayena bhavitabbaṃ. 4 Ma. tadantaraṃ. Mayaṃ taṃ bhagavantaṃ dassanāya upasaṅkameyyāma arahantaṃ sammāsambuddhanti . evaṃ bhaddantavāti kho pañcasikho gandhabbaputto sakkassa devānamindassa paṭissutvā veḷuvapaṇḍuvīṇaṃ ādāya yena indasālaguhā tenupasaṅkami upasaṅkamitvā ettāvatā me bhagavā neva avidūre kho 1- vasati nāccāsannena saddañca me sossatīti ekamantaṃ aṭṭhāsi. {247.4} Ekamantaṃ ṭhito kho pañcasikho gandhabbaputto veḷuvapaṇḍuvīṇaṃ ādāya 2- assāvesi imā ca gāthāyo abhāsi buddhūpasañhitā dhammūpasañhitā saṅghūpasañhitā 3- arahantūpasañhitā kāmūpasañhitā [248] Vande te pitaraṃ bhadde timbaruṃ suriyavacchase 4- yena jātāsi kalyāṇī ānandajananī mama. Vātova sedataṃ kanto pānīyaṃva pipāsato aṅgiraṃsī 5- piyā mesi dhammo arahataṃ 6- iva. Āturasseva bhesajjaṃ bhojanaṃva jighacchato parinibbāpayi 7- bhadde jalantamiva vārinā. Sītodakaṃ pokkharaṇiṃ yuttaṃ kiñjakkhareṇunā nāgo ghammābhitattova ogāhe te thanūdaraṃ. Accaṅkusova nāgo ca jitaṃ me tuttatomaraṃ kāraṇaṃ nappajānāmi sammatto lakkhaṇūruyā. @Footnote: 1 Ma. avidūre bhavissati. 2 Ma. Yu. ayaṃ pāṭho natthi. 3 Sī. saṅghūpasañhitāti pāṭho @na dissati. 4 Sī. Yu. suriyavaccase. 5 Ma. aṅgarasi. Yu. aṅgīrasī. 6 Ma. @arahatāmiva. 7 Ma. parinibbāpaya maṃ. Tayi gadhitacittosmi 1- cittaṃ vipariṇāmitaṃ paṭiggantuṃ na sakkomi vaṅkaghattova 2- ambujo. Vāmūru saja maṃ bhadde saja maṃ mandalocane palissaja maṃ kalyāṇi etaṃ me abhipatthitaṃ. Appako vata me santo kāmo vellitakesiyā anekabhāvo 3- samapādi 4- arahanteva dakkhiṇā. Yaṃ me atthi kataṃ puññaṃ arahantesu tādisu taṃ me sabbaṅgakalyāṇi tayā saddhiṃ vipaccataṃ. Yaṃ me atthi kataṃ puññaṃ asmiṃ paṭhavimaṇḍale taṃ me sabbaṅgakalyāṇi tayā saddhiṃ vipaccataṃ. Sakyaputtova jhānena ekodi nipako sato amataṃ muni jigiṃsāno 5- tamahaṃ suriyavacchase. Yathāpi muni nandeyya patvā sambodhimuttamaṃ evaṃ nandeyyaṃ kalyāṇi missabhāvaṃ 6- gato tayā. Sakko ce me varaṃ dajjā tāvatiṃsānamissaro tāhaṃ bhadde vareyyāhe evaṃ kāmo daḷho mama. Sālaṃva na ciraṃ phullaṃ pitaraṃ te sumedhase vandamāno namassāmi yassāsetādisī pajāti. [249] Evaṃ vutte bhagavā pañcasikhaṃ gandhabbaputtaṃ etadavoca @Footnote: 1 Ma. ... gedhita .... 2 vaṅkaghasovātipi pāṭho. Ma. vaṅkaghasto va. Yu. vaṅkaghasatova. @3 anekabhāgotipi pāṭho. 4 Ma. samuppādi. 5 Ma. jigīsāno. 6 Ma. Yu. missībhāvaṃ. Saṃsandati kho te pañcasikha tantissaro gītassarena gītassaro ca tantissarena neva 1- pana te pañcasikha tantissaro gītassaraṃ ativattati na 2- gītassaro ca tantissaraṃ kadā saṃyūḷhā pana te pañcasikha imā gāthā buddhūpasañhitā dhammūpasañhitā saṅghūpasañhitā arahantūpasañhitā kāmūpasañhitāti . ekamidāhaṃ bhante samayaṃ bhagavā uruvelāyaṃ viharati najjā nerañjarāya tīre ajapālanigrodhe paṭhamābhisambuddho . tena kho panāhaṃ bhante samayena bhaddā nāma suriyavacchasā timbaruno gandhabbarañño dhītā tamābhikaṅkhāmi. {249.1} Sā kho pana bhante bhaginī parakāminī hoti sikhaṇḍi 3- nāma mātalissa saṅgāhakassa putto tamābhikaṅkhati . yato kho ahaṃ bhante taṃ bhaginiṃ nālatthaṃ kenaci pariyāyena athāhaṃ veḷuvapaṇḍuvīṇaṃ ādāya yena timbaruno gandhabbarañño nivesanaṃ tenupasaṅkamiṃ upasaṅkamitvā veḷuvapaṇḍuvīṇaṃ assāvesiṃ imā [4]- gāthā abhāsiṃ buddhūpasañhitā dhammūpasañhitā saṅghūpasañhitā arahantūpasañhitā kāmūpasañhitā vande te pitaraṃ bhadde timbaruṃ suriyavacchase yena jātāsi kalyāṇī ānandajananī mama. .pe. Sālaṃva na ciraṃ phullaṃ pitaraṃ te sumedhase vandamāno namassāmi yassāsetādisī pajāti. [250] Evaṃ vutte bhante bhaddā suriyavacchasā maṃ etadavoca na kho me mārisa so bhagavā sammukhā diṭṭho apica sutoyeva me so @Footnote: 1 Ma. Yu. na ca pana. 2 Ma. Yu. nasaddo natthi. 3 Ma. sikhaṇḍī. @4 Ma. Yu. imā ca gāthāyo. Bhagavā devānaṃ tāvatiṃsānaṃ sudhammāya sabhāya upanaccantiyā yato kho tvaṃ mārisa taṃ bhagavantaṃ kittesi hotu no ajja samāgamoti . Soyeva no bhante tassā bhaginiyā saddhiṃ samāgamo ahosi na 1- vadāmi tato pacchāti. {250.1} Athakho sakkassa devānamindassa etadahosi paṭisammodati kho 2- pañcasikho gandhabbaputto bhagavatā bhagavā ca pañcasikhenāti . athakho sakko devānamindo pañcasikhaṃ gandhabbaputtaṃ āmantesi abhivādehi me tvaṃ tāta pañcasikha bhagavantaṃ sakko bhante devānamindo sāmacco saparijano bhagavato pāde sirasā vandatīti . evaṃ bhaddantavāti kho pañcasikho gandhabbaputto sakkassa devānamindassa paṭissutvā bhagavantaṃ abhivādesi 3- sakko bhante devānamindo sāmacco saparijano bhagavato pāde sirasā vandatīti . Evaṃ sukhī hotu pañcasikha sakko devānamindo sāmacco saparijano sukhakāmā hi devā manussā asurā nāgā gandhabbā ye caññe santi puthukāyāti. [251] Evañca pana tathāgatā evarūpe mahesakkhe yakkhe abhivadanti . abhivadito sakko devānamindo bhagavato indasālaguhaṃ pavisitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ aṭṭhāsi . devāpi tāvatiṃsā indasālaguhaṃ pavisitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ aṭṭhaṃsu . pañcasikhopi gandhabbaputto indasālaguhaṃ pavisitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ aṭṭhāsi . tena kho pana samayena @Footnote: 1 Ma. Yu. na cadāni. 2 Ma. khosaddo natthi. 3 Ma. abhivādeti. Indasālaguhā visamā santi samā samapādi sambādhā santi uruddhā 1- samapādi andhakāro guhāyaṃ antaradhāyi āloko udapādi yathā taṃ devānaṃ devānubhāvena. [252] Athakho bhagavā sakkaṃ devānamindaṃ etadavoca acchariyamidaṃ āyasmato kosiyassa abbhūtamidaṃ āyasmato kosiyassa tava bahukiccassa bahukaraṇīyassa yadidaṃ idhāgamananti . cirapaṭikāhaṃ bhante bhagavantaṃ dassanāya upasaṅkamitukāmo apica devānaṃ tāvatiṃsānaṃ kehici kiccakaraṇīyehi byāvaṭo evāhaṃ nāsakkhiṃ bhagavantaṃ dassanāya upasaṅkamituṃ . ekamidaṃ bhante samayaṃ bhagavā sāvatthiyaṃ viharati salaḷāgārake . athakhohaṃ bhante sāvatthiṃ agamāsiṃ bhagavantaṃ dassanāya . tena kho pana bhante samayena bhagavā aññatarena samādhinā nisinno hoti . bhujagī 2- nāma vessavaṇassa mahārājassa paricārikā bhagavantaṃ paccupaṭṭhitā hoti pañjalikā namassamānā tiṭṭhati. {252.1} Athakhohaṃ bhante bhujagiṃ etadavocaṃ abhivādehi me tvaṃ bhagini bhagavantaṃ sakko bhante devānamindo sāmacco saparijano bhagavato pāde sirasā vandatīti . evaṃ vutte bhante sā bhujagī maṃ etadavoca akālo kho mārisa bhagavantaṃ dassanāya paṭisallīno bhagavāti . tenahi bhagini yadā bhagavā tamhā samādhimhā vuṭṭhito hoti atha mama vacanena bhagavantaṃ abhivādehi sakko bhante @Footnote: 1 Sī. Yu. urundā. Ma. uruddā. 2 Sī. Yu. bhuñjatī ca nāma. Ma. bhūjati ca nāma. Devānamindo sāmacco saparijano bhagavato pāde sirasā vandatīti . Kacci me sā bhante bhaginī bhagavantaṃ abhivādesi sarati bhagavā tassā bhaginiyā vacananti . abhivādesi maṃ sā devānaminda bhaginī sarāmahaṃ tassā bhaginiyā vacanaṃ apicāhaṃ āyasmato cakkanemisaddena 1- tamhā samādhimhā vuṭṭhitoti . ye te bhante devā amhehi paṭhamataraṃ tāvatiṃsakāyaṃ upapannā tesaṃ me sammukhā sutaṃ sammukhā paṭiggahitaṃ yadā tathāgatā loke uppajjanti arahanto sammāsambuddhā dibbā kāyā paripūrenti hāyanti asurakāyāti . taṃ me idaṃ bhante sakkhidiṭṭhaṃ yato tathāgato loke uppanno arahaṃ sammāsambuddho dibbā kāyā paripūrenti hāyanti asurakāyāti. {252.2} Idheva bhante kapilavatthusmiṃ gopikā nāma sakyadhītā ahosi buddhe pasannā dhamme pasannā saṅghe pasannā sīlesu paripūrīkārinī 2- sā itthīcittaṃ 3- virājetvā purisacittaṃ 4- bhāvetvā kāyassa bhedā parammaraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapannā devānaṃ tāvatiṃsānaṃ sahabyataṃ amhākaṃ puttattaṃ ajjhupagatā tatrāpi naṃ evaṃ jānanti gopako devaputto gopako devaputtoti . aññepi bhante tayo bhikkhū bhagavati brahmacariyaṃ caritvā hīnaṃ gandhabbakāyaṃ upapannā te pañcahi kāmaguṇehi samappitā samaṅgibhūtā paricārayamānā amhākaṃ upaṭṭhānaṃ āgacchanti amhākaṃ pāricariyaṃ . te amhākaṃ upaṭṭhānaṃ āgate amhākaṃ pāricariyaṃ gopako devaputto paṭicodesi kutomukhā nāma @Footnote: 1 Ma. nemisaddena. 2 Ma. Yu. paripūrakārinī. ito paraṃ īdisameva. 3 Ma. @itthittaṃ. 4 Ma. purisattaṃ. ito paraṃ īdisameva. Tumhe mārisā tassa bhagavato dhammaṃ āyūhittha 1- ahaṃ hi nāma itthikā samānā buddhe pasannā dhamme pasannā saṅghe pasannā sīlesu paripūrīkārinī itthīcittaṃ virājetvā purisacittaṃ bhāvetvā kāyassa bhedā parammaraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapannā devānaṃ tāvatiṃsānaṃ sahabyataṃ sakkassa devānamindassa puttattaṃ ajjhupagatā idhāpi maṃ evaṃ jānanti gopako devaputto gopako devaputtoti tumhe pana mārisā bhagavati brahmacariyaṃ caritvā hīnaṃ gandhabbakāyaṃ upapannā duddiṭṭharūpaṃ vata bho addasāma ye mayaṃ addasāma sahadhammike hīnaṃ gandhabbakāyaṃ upapanneti . tesaṃ bhante gopakena devaputtena paṭicoditānaṃ dve devā diṭṭhe va dhamme satiṃ paṭilabhiṃsu kāyaṃ brahmapurohitaṃ . eko pana devo kāme ajjhāvasi. [253] Upāsikā cakkhumato ahosiṃ nāmaṃpi mayhaṃ ahu gopikāti buddhe ca dhamme ca abhippasannā saṅghañcupaṭṭhāsiṃ pasannacittā. Tasseva buddhassa sudhammatāya sakkassa puttomhi mahānubhāvo mahājutiko tidivūpapanno jānanti maṃ idhāpi gopakoti. @Footnote: 1 Ma. assuttha. Yu. assutvā. Addasaṃ bhikkhavo diṭṭhapubbe gandhabbakāyūpagate vasine ime hi te gotamasāvakāse ye ca mayaṃ pubbe manussabhūtā. Annena pānena upaṭṭhahimhā pādūpasaṅgayha sake nivesane kutomukhā nāma ime bhavanto buddhassa dhammaṃ 1- na paṭiggahesuṃ. Paccattaṃ veditabbo hi dhammo sudesito cakkhumatānubuddho ahaṃpi tumhe va upāsamānā 2- sutvāna ariyānaṃ subhāsitāni. Sakkassa puttomhi mahānubhāvo mahājutiko tidivūpapanno tumhe pana seṭṭhamupāsamānā anuttare 3- brahmacariyaṃ caritvā. Hīnakāyaṃ upapannā bhavanto anānulomā bhavatūpapatti duddiṭṭharūpaṃ vata addasāma sahadhammike hīnakāyūpapanne. @Footnote: 1 Ma. ... dhammāni paṭiggahesuṃ. 2 Ma. upāsamāno. 3 Ma. anuttaraṃ. Gandhabbakāyūpagatā bhavanto devānamāgacchatha pāricariyaṃ agāre vasato mayhaṃ imaṃ passa visesataṃ. Itthī hutvā svājja 1- pumomhi devā dibbehi kāmehi samaṅgibhūto te coditā gotamasāvakena saṃvegamāpādu samecca gopakaṃ. Handa vigāyāma 2- viyāyamāma mā no mayaṃ parapessā ahumhā tesaṃ duve vīriyamārabhiṃsu anussaraṃ gotamasāsanāni. Idheva cittāni virājayitvā kāmesu ādīnavamaddasiṃsu te kāmasaññojanabandhanāni pāpimato 3- yogāni duraccayāni. Nāgova santāni 4- guṇāni chetvā 5- deve tāvatiṃse atikkamiṃsu saindadevā sapajāpatīkā sabbe sudhammāya sabhāyupaviṭṭhā. @Footnote: 1 Ma. Yu. svajja pumomhi devo. 2 Ma. viyāyāma byāyāma. Yu. vitāyāma. @3 Ma. Yu. pāpimayogāni. 4 Ma. sannāni. 5 Sī. Yu. bhetvā. Tesannisinnā 1- na atikkamiṃsu vīrā virāgā virajaṃ karontā te disvā saṃvegamakāsi vāsavo devābhibhū devagaṇassa majjhe. Ime hi te hīnakāyūpapannā deve tāvatiṃse atikkamanti saṃvegajātassava 2- te nisamma [3]- Gopako vāsavaṃ ajjhabhāsi. Buddho janindatthi manussaloke kāmābhibhū sakyamunīti ñāyati tasseva te puttā satiyā vihīnā cuditā 4- mayā te sati paccalatthuṃ. Tiṇṇaṃ tesaṃ avasinettha eko gandhabbakāyūpagato vasīno dve va 5- sambodhipadānusārino devepi hīḷenti samāhitattā. Etādisī dhammapakāsanettha na tattha kiṃ kaṅkhati koci sāvako nittiṇṇaoghaṃ vicikicchachinnaṃ buddhaṃ namassāma jinaṃ janindaṃ. @Footnote: 1 Ma. tesaṃ nisinnānaṃ atikkamiṃsu. Yu. te sannisinnānaṃ .... 2 Ma. Yu. @saṃvegajātassa vaco nisamma. 3 Ma. Yu. so .... 4 Ma. coditā. 5 Ma. ca. Yu. ceva. Yaṃ te dhammaṃ idhaññāya visesaṃ ajjhagamaṃsu 1- te kāyaṃ brahmapurohitaṃ duve tesaṃ visesagū. Tassa dhammassa pattiyā āgatamhāpi 2- mārisa katāvakāsā bhagavatā pañhaṃ pucchemu mārisāti. [254] Athakho bhagavato etadahosi dīgharattaṃ visuddho kho ayaṃ sakko 3- yaṅkiñci maṃ pañhaṃ pucchissati sabbantaṃ atthasañhitaṃyeva pucchissati no anatthasañhitaṃ yañcassāhaṃ puṭṭho byākarissāmi taṃ khippameva ājānissatīti . athakho bhagavā sakkaṃ devānamindaṃ gāthāya ajjhabhāsi puccha vāsava maṃ pañhaṃ yaṅkiñci manasicchasi tassa tasseva pañhassa ahaṃ antaṃ karomi teti. Paṭhamabhāṇavāraṃ. [255] Katāvakāso sakko devānamindo bhagavatā 4- imaṃ bhagavantaṃ paṭhamaṃ pañhaṃ apucchi kiṃsaññojanā nu kho mārisa devā manussā asurā nāgā gandhabbā ye caññe santi puthukāyā te averā adaṇḍā asapattā abyāpajjhā viharemu averinoti iti ca nesaṃ hoti atha ca pana saverā sadaṇḍā sasapattā sabyāpajjhā viharanti saverinoti . itthaṃ sakko devānamindo bhagavantaṃ [5]- pañhaṃ apucchi. Tassa bhagavā pañhaṃ puṭṭho byākāsi {255.1} issāmacchariyasaññojanā kho devānaminda devā manussā asurā nāgā gandhabbā @Footnote: 1 Ma. Yu. ajjhagaṃsu. 2 Ma. āgatamhāsi. Yu. ... se. 3 Ma. Yu. yakkho. @4 Yu. ayaṃ pāṭho natthi. 5 Sī. Yu. imaṃ paṭhamaṃ .... Ye caññe santi puthukāyā te averā adaṇḍā asapattā abyāpajjhā viharemu averinoti iti ca nesaṃ hoti atha ca pana saverā sadaṇḍā sasapattā sabyāpajjhā viharantā saverinoti . itthaṃ bhagavā sakkassa devānamindassa pañhaṃ puṭṭho byākāsi . attamano sakko devānamindo bhagavato bhāsitaṃ abhinandi anumodi evametaṃ bhagavā evametaṃ sugata tiṇṇā mettha kaṅkhā vigatā kathaṃkathā bhagavato pañhāveyyākaraṇaṃ sutvāti. [256] Itiha sakko devānamindo bhagavato bhāsitaṃ abhinanditvā anumoditvā bhagavantaṃ uttariṃ pañhaṃ apucchi issāmacchariyaṃ pana mārisa kiṃnidānaṃ kiṃsamudayaṃ kiṃjātikaṃ kiṃpabhavaṃ kismiṃ hi sati issāmacchariyaṃ hoti kismiṃ hi asati issāmacchariyaṃ na hotīti. {256.1} Issāmacchariyaṃ kho devānaminda piyāppiyanidānaṃ piyāppiyasamudayaṃ piyāppiyajātikaṃ piyāppiyapabhavaṃ piyāppiye sati issāmacchariyaṃ hoti piyāppiye asati issāmacchariyaṃ na hotīti. {256.2} Piyāppiyaṃ pana mārisa kiṃnidānaṃ kiṃsamudayaṃ kiṃjātikaṃ kiṃpabhavaṃ kismiṃ sati piyāppiyaṃ hoti kismiṃ asati piyāppiyaṃ na hotīti. Piyāppiyaṃ kho devānaminda chandanidānaṃ chandasamudayaṃ chandajātikaṃ chandapabhavaṃ chande sati piyāppiyaṃ hoti chande asati piyāppiyaṃ na hotīti. {256.3} Chando pana mārisa kiṃnidāno kiṃsamudayo kiṃjātiko kiṃpabhavo kismiṃ sati Chando hoti kismiṃ asati chando na hotīti . chando kho devānaminda vitakkanidāno vitakkasamudayo vitakkajātiko vitakkapabhavo vitakke sati chando hoti vitakke asati chando na hotīti. {256.4} Vitakko pana mārisa kiṃnidāno kiṃsamudayo kiṃjātiko kiṃpabhavo kismiṃ sati vitakko hoti kismiṃ asati vitakko na hotīti . Vitakko kho devānaminda papañcasaññāsaṅkhānidāno papañcasaññāsaṅkhāsamudayo papañcasaññāsaṅkhājātiko papañcasaññāsaṅkhāpabhavo papañcasaññāsaṅkhāya sati vitakko hoti papañcasaññāsaṅkhāya asati vitakko na hotīti. [257] Kathaṃpaṭipanno pana mārisa bhikkhu papañcasaññāsaṅkhā- nirodhasāruppagāminīpaṭipadaṃ paṭipanno hotīti. {257.1} Somanassaṃ cāhaṃ 1- devānaminda duvidhena vadāmi sevitabbaṃpi asevitabbaṃpi domanassaṃ cāhaṃ devānaminda duvidhena vadāmi sevitabbaṃpi asevitabbaṃpi upekkhaṃ cāhaṃ devānaminda duvidhena vadāmi sevitabbaṃpi asevitabbaṃpi somanassaṃ cāhaṃ devānaminda duvidhena vadāmi sevitabbaṃpi asevitabbaṃpīti . iti kho panetaṃ vuttaṃ kiñcetaṃ paṭicca vuttaṃ. Tattha yaṃ jaññā somanassaṃ imaṃ kho me somanassaṃ sevato akusalā dhammā abhivaḍḍhanti kusalā dhammā parihāyantīti evarūpaṃ somanassaṃ na sevitabbaṃ . tattha yaṃ jaññā somanassaṃ imaṃ @Footnote: 1 Sī. Yu. sabbavāresu pahanti pāṭho dissati. Ma. pāhaṃ. Kho me somanassaṃ sevato akusalā dhammā parihāyanti kusalā dhammā abhivaḍḍhantīti evarūpaṃ somanassaṃ sevitabbaṃ . tattha yañce savitakkaṃ savicāraṃ yañce avitakkaṃ avicāraṃ ye avitakke avicāre [1]- Paṇītatare somanassaṃ cāhaṃ devānaminda duvidhena vadāmi sevitabbaṃpi asevitabbaṃpīti. Iti yantaṃ vuttaṃ idametaṃ paṭicca vuttaṃ. {257.2} Domanassaṃ cāhaṃ devānaminda duvidhena vadāmi sevitabbaṃpi asevitabbaṃpīti . iti kho panetaṃ vuttaṃ kiñcetaṃ paṭicca vuttaṃ. Tattha yaṃ jaññā domanassaṃ imaṃ kho me domanassaṃ sevato akusalā dhammā abhivaḍḍhanti kusalā dhammā parihāyantīti evarūpaṃ domanassaṃ na sevitabbaṃ . tattha yaṃ jaññā domanassaṃ imaṃ kho me domanassaṃ sevato akusalā dhammā parihāyanti kusalā dhammā abhivaḍḍhantīti evarūpaṃ domanassaṃ sevitabbaṃ . tattha yañce savitakkaṃ savicāraṃ yañce avitakkaṃ avicāraṃ ye avitakke avicāre paṇītatare domanassaṃ cāhaṃ devānaminda duvidhena vadāmi sevitabbaṃpi asevitabbaṃpīti . iti yantaṃ vuttaṃ idametaṃ paṭicca vuttaṃ. {257.3} Upekkhaṃ cāhaṃ devānaminda duvidhena vadāmi sevitabbaṃpi asevitabbaṃpīti . iti kho panetaṃ vuttaṃ kiñcetaṃ paṭicca vuttaṃ. Tattha yaṃ jaññā upekkhaṃ imaṃ kho me upekkhaṃ sevato akusalā dhammā abhivaḍḍhanti kusalā dhammā parihāyantīti evarūpā upekkhā na sevitabbā . tattha yaṃ jaññā upekkhaṃ imaṃ kho me upekkhaṃ @Footnote: 1 Ma. te. Sī. Yu. se. ito paraṃ īdisameva. Sevato akusalā dhammā parihāyanti kusalā dhammā abhivaḍḍhantīti evarūpā upekkhā sevitabbā . tattha yañce savitakkaṃ savicāraṃ yañce avitakkaṃ avicāraṃ ye avitakke avicāre paṇītatare upekkhaṃ cāhaṃ devānaminda duvidhena vadāmi sevitabbaṃpi asevitabbaṃpīti. Iti yantaṃ vuttaṃ idametaṃ paṭicca vuttaṃ. {257.4} Evaṃpaṭipanno kho devānaminda bhikkhu papañcasaññā- saṅkhānirodhasāruppagāminīpaṭipadaṃ paṭipanno hotīti . itthaṃ bhagavā sakkassa devānamindassa pañhaṃ puṭṭho byākāsi . attamano sakko devānamindo bhagavato bhāsitaṃ abhinandi anumodi evametaṃ bhagavā evametaṃ sugata tiṇṇā mettha kaṅkhā vigatā kathaṃkathā bhagavato pañhābyākaraṇaṃ sutvāti.The Pali Tipitaka in Roman Character Volume 10 page 296-314. https://84000.org/tipitaka/read/roman_item.php?book=10&item=246&items=12&mode=bracket Classified by content :- https://84000.org/tipitaka/read/roman_item.php?book=10&item=246&items=12 Compare with The Pali Tipitaka in Thai Character :- https://84000.org/tipitaka/read/pali_item.php?book=10&item=246&items=12&mode=bracket Compare with The Royal Version of Thai Tipitaka :- https://84000.org/tipitaka/read/byitem.php?book=10&item=246&items=12&mode=bracket Study Atthakatha :- https://84000.org/tipitaka/attha/attha.php?b=10&i=246 Contents of The Tipitaka Volume 10 https://84000.org/tipitaka/read/?index_10 https://84000.org/tipitaka/english/?index_10
![]() ![]() ![]() ![]() |
บันทึก ๑๔ พฤศจิกายน พ.ศ. ๒๕๖๐.
การแสดงผลนี้อ้างอิงข้อมูลจากพระไตรปิฎกฉบับภาษาบาลี อักษรโรมัน.
หากพบข้อผิดพลาด กรุณาแจ้งได้ที่ [email protected]
![]()