บทนำ พระวินัยปิฎก พระสุตตันตปิฎก พระอภิธรรมปิฎก ค้นพระไตรปิฎก ชาดก หนังสือธรรมะ |
ThaiVersion PaliThai PaliRoman |
[745] Kathañca bhikkhave bhikkhu attadīpo viharati attasaraṇo anaññasaraṇo dhammadīpo dhammasaraṇo anaññasaraṇo . idha bhikkhave bhikkhu kāye kāyānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā vineyya loke abhijjhādomanassaṃ . vedanāsu citte dhammesu dhammānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā vineyya loke abhijjhādomanassaṃ . evaṃ kho bhikkhave bhikkhu attadīpo viharati attasaraṇo anaññasaraṇo dhammadīpo dhammasaraṇo anaññasaraṇo. [746] Ye hi keci bhikkhave etarahi vā mamaccaye vā attadīpā viharissanti attasaraṇā anaññasaraṇā dhammadīpā dhammasaraṇā anaññasaraṇā . tamataggemete bhikkhave bhikkhū bhavissanti ye keci sikkhākāmāti. [747] Sāvatthīnidānaṃ . atha kho āyasmā bāhiyo yena bhagavā tenupasaṅkami upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi . ekamantaṃ nisinno kho āyasmā bāhiyo bhagavantaṃ etadavoca sādhu me bhante bhagavā saṅkhittena dhammaṃ desetu yamahaṃ bhagavato Dhammaṃ sutvā eko vūpakaṭṭho appamatto ātāpī pahitatto vihareyyanti . tasmā tiha tvaṃ bāhiya ādimeva visodhehi kusalesu dhammesu . ko cādi kusalānaṃ dhammānaṃ . sīlañca suvisuddhaṃ diṭṭhi ca ujukā. [748] Yato [1]- kho te bāhiya sīlañca suvisuddhaṃ bhavissati diṭṭhi ca ujukā tato tvaṃ bāhiya sīlaṃ nissāya sīle patiṭṭhāya cattāro satipaṭṭhāne bhāveyyāsi . katame cattāro . idha tvaṃ bāhiya kāye kāyānupassī viharāhi ātāpī sampajāno satimā vineyya loke abhijjhādomanassaṃ . vedanāsu citte dhammesu dhammānupassī viharāhi ātāpī sampajāno satimā vineyya loke abhijjhādomanassaṃ. Yato kho tvaṃ bāhiya sīlaṃ nissāya sīle patiṭṭhāya ime cattāro satipaṭṭhāne evaṃ bhāvessasi tato tuyhaṃ bāhiya yā ratti vā divaso vā āgamissati vuḍḍhi yeva pāṭikaṅkhā kusalesu dhammesu no parihānīti. [749] Atha kho āyasmā bāhiyo bhagavato bhāsitaṃ abhinanditvā anumoditvā uṭṭhāyāsanā bhagavantaṃ abhivādetvā padakkhiṇaṃ katvā pakkāmi . atha kho āyasmā bāhiyo eko vūpakaṭṭho appamatto ātāpī pahitatto viharanto na cirasseva yassatthāya kulaputtā *- sammadeva agārasmā anagāriyaṃ pabbajanti tadanuttaraṃ brahmacariya- pariyosānaṃ diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja @Footnote: 1 Ma. Yu. ca. @* mīkārkṛ´์ khagœ kulaputatā peḌna kulaputtā Vihāsi khīṇā jāti vusitaṃ brahmacariyaṃ kataṃ karaṇīyaṃ nāparaṃ itthattāyāti abbhaññāsi . aññataro ca panāyasmā bāhiyo arahataṃ ahosīti. [750] Sāvatthīnidānaṃ . atha kho āyasmā uttiyo yena bhagavā tenupasaṅkami .pe. ekamantaṃ nisinno kho āyasmā uttiyo bhagavantaṃ etadavoca sādhu me bhante bhagavā saṅkhittena dhammaṃ desetu yamahaṃ bhagavato dhammaṃ sutvā eko vūpakaṭṭho appamatto ātāpī pahitatto vihareyyanti . tasmā tiha tvaṃ uttiya ādimeva visodhehi kusalesu dhammesu . ko cādi kusalānaṃ dhammānaṃ. Sīlañca suvisuddhaṃ diṭṭhi ca ujukā. [751] Yato [1]- kho te uttiya sīlañca suvisuddhaṃ bhavissati diṭṭhi ca ujukā tato tvaṃ uttiya sīlaṃ nissāya sīle patiṭṭhāya cattāro satipaṭṭhāne bhāveyyāsi . katame cattāro . idha tvaṃ uttiya kāye kāyānupassī viharāhi ātāpī sampajāno satimā vineyya loke abhijjhādomanassaṃ . vedanāsu citte dhammesu dhammānupassī viharāhi ātāpī sampajāno satimā vineyya loke abhijjhādomanassaṃ . yato kho tvaṃ uttiya sīlaṃ nissāya sīle patiṭṭhāya ime cattāro satipaṭṭhāne evaṃ bhāveyyāsi 2- tato tvaṃ uttiya gamissasi maccudheyyassa pāranti. [752] Atha kho āyasmā uttiyo bhagavato bhāsitaṃ abhinanditvā @Footnote: 1 Ma. Yu. ca. 2 Ma. bhāvessasi. Anumoditvā uṭṭhāyāsanā bhagavantaṃ abhivādetvā padakkhiṇaṃ katvā pakkāmi . atha kho āyasmā uttiyo eko vūpakaṭṭho appamatto ātāpī pahitatto viharanto na cirasseva yassatthāya kulaputtā sammadeva agārasmā anagāriyaṃ pabbajanti tadanuttaraṃ brahmacariyapariyosānaṃ diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja vihāsi khīṇā jāti vusitaṃ brahmacariyaṃ kataṃ karaṇīyaṃ nāparaṃ itthattāyāti abbhaññāsi . aññataro ca panāyasmā uttiyo arahataṃ ahosīti. [753] Sāvatthīnidānaṃ . cattārome bhikkhave satipaṭṭhānā bhāvitā bahulīkatā ariyā niyyānikā niyyanti takkarassa sammādukkhakkhayāya . Katame cattāro . idha bhikkhave bhikkhu kāye kāyānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā vineyya loke abhijjhādomanassaṃ . Vedanāsu citte dhammesu dhammānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā vineyya loke abhijjhādomassaṃ . ime kho bhikkhave cattāro satipaṭṭhānā bhāvitā bahulīkatā ariyā niyyānikā niyyanti takkarassa sammādukkhakkhayāyāti. [754] Ekaṃ samayaṃ bhagavā uruvelāyaṃ viharati najjā nerañjarāya tīre ajapālanigrodhe paṭhamābhisambuddho . atha kho bhagavato rahogatassa paṭisallīnassa evaṃ cetaso parivitakko udapādi ekāyanvāyaṃ maggo sattānaṃ visuddhiyā sokaparidevānaṃ samatikkamāya Dukkhadomanassānaṃ atthaṅgamāya ñāyassa adhigamāya nibbānassa sacchikiriyāya yadidaṃ cattāro satipaṭṭhānā . katame cattāro . Kāye vā bhikkhu kāyānupassī vihareyya ātāpī sampajāno satimā vineyya loke abhijjhādomanassaṃ . vedanāsu vā bhikkhu . citte vā bhikkhu . dhammesu vā bhikkhu dhammānupassī vihareyya ātāpī sampajāno satimā vineyya loke abhijjhādomanassaṃ . ekāyanvāyaṃ maggo sattānaṃ visuddhiyā sokaparidevānaṃ samatikkamāya dukkhadomanassānaṃ atthaṅgamāya ñāyassa adhigamāya nibbānassa sacchikiriyāya . yadidaṃ cattāro satipaṭṭhānāti. [755] Atha kho brahmā sahampati bhagavato cetasā cetoparivitakkamaññāya seyyathāpi nāma balavā puriso sammiñjitaṃ vā bāhaṃ pasāreyya pasāritaṃ vā bāhaṃ sammiñjeyya evameva kho brahmaloke antarahito bhagavato purato pāturahosi . atha kho brahmā sahampati ekaṃsamuttarāsaṅgaṃ karitvā yena bhagavā tenañjalimpaṇāmetvā bhagavantaṃ etadavoca [756] Evametaṃ bhagavā evametaṃ sugata ekāyanvāyaṃ bhante maggo sattānaṃ visuddhiyā sokaparidevānaṃ samatikkamāya dukkhadomanassānaṃ atthaṅgamāya ñāyassa adhigamāya nibbānassa sacchikiriyāya . Yadidaṃ cattāro satipaṭṭhānā . katame cattāro . Kāye vā bhante bhikkhu kāyānupassī vihareyya ātāpī sampajāno Satimā vineyya loke abhijjhādomanassaṃ . vedanāsu vā bhante bhikkhu . citte vā bhante bhikkhu . dhammesu vā bhante bhikkhu dhammānupassī vihareyya ātāpī sampajāno satimā vineyya loke abhijjhādomanassaṃ . ekāyanvāyaṃ bhante maggo sattānaṃ visuddhiyā sokaparidevānaṃ samatikkamāya dukkhadomanassānaṃ atthaṅgamāya ñāyassa adhigamāya nibbānassa sacchikiriyāya yadidaṃ cattāro satipaṭṭhānāti.The Pali Tipitaka in Roman Character Volume 19 page 219-224. https://84000.org/tipitaka/read/roman_item.php?book=19&item=745&items=12 Classified by [Item Number] :- http://84000.org/tipitaka/read/roman_item.php?book=19&item=745&items=12&mode=bracket Compare with The Pali Tipitaka in Thai Character :- https://84000.org/tipitaka/read/pali_item.php?book=19&item=745&items=12 Compare with The Royal Version of Thai Tipitaka :- https://84000.org/tipitaka/read/byitem.php?book=19&item=745&items=12 Study Atthakatha :- https://84000.org/tipitaka/attha/attha.php?b=19&i=745 Contents of The Tipitaka Volume 19 https://84000.org/tipitaka/read/?index_19 https://84000.org/tipitaka/english/?index_19
|
บันทึก ๑๔ พฤศจิกายน พ.ศ. ๒๕๖๐. การแสดงผลนี้อ้างอิงข้อมูลจากพระไตรปิฎกฉบับภาษาบาลี อักษรโรมัน. หากพบข้อผิดพลาด กรุณาแจ้งได้ที่ [email protected]