[1] Kosalānaṃ purā rammā agamā dakkhiṇāpathaṃ
ākiñcaññaṃ patthayāno brāhmaṇo mantapāragū.
[2] So assakassa visaye muḷakassa 1- samāsane
vasī 2- godhāvarīkūle uñchena ca phalena ca.
[3] Tasseva upanissāya gāmo ca vipulo ahu
tato jātena āyena mahāyaññaṃ akappayi.
[4] Mahāyaññaṃ yajitvāna puna pāvisi assamaṃ
tasmiṃ paṭipaviṭṭhamhi añño āgañchi brāhmaṇo.
[5] Ugghaṭṭapādo tasito paṅkadanto rajassiro
@Footnote: 1 Ma. maḷakassa. Yu. aḷakassa. 2 Ma. vasi.
So ca naṃ upasaṅkamma satāni pañca yācati.
[6] Tamenaṃ bāvarī disvā āsanena nimantayi
sukhañca kusalaṃ pucchi idaṃ vacanamabravi.
[7] Yaṃ kho mamaṃ deyyadhammaṃ sabbaṃ visajjitaṃ mayā
anujānāhi me brahme natthi pañca satāni me.
[8] Sace me yācamānassa bhavaṃ nānuppadassati
sattame divase tuyhaṃ muddhā phalatu sattadhā.
[9] Abhisaṅkharitvā kuhako bheravaṃ so akittayi
tassa taṃ vacanaṃ sutvā bāvarī dukkhito ahu.
[10] Ussussati anāhāro sokasallasamappito
athopi evaṃcittassa jahāne 1- na ramatī mano.
[11] Utrastaṃ dukkhitaṃ disvā devatā atthakāminī
bāvariṃ upasaṅkamma idaṃ vacanamabravi.
[12] Na so muddhaṃ pajānāti kuhako so dhanatthiko
muddhani muddhādhipāte 2- vā ñāṇaṃ tassa na vijjati.
[13] Pahotī 3- carahi jānāti tamme akkhāhi pucchitā
muddhaṃ muddhādhipātañca taṃ suṇoma vaco tava.
[14] Ahampetaṃ na jānāmi ñāṇammettha 4- na vijjati
muddhaṃ muddhādhipāto 5- ca jinānaṃ heta dassanaṃ 6-.
@Footnote: 1 Ma. jhāne. 2 Ma. muddhapāte. 3 Ma. Yu. bhotī. 4 Ma. ñāṇaṃ mettha.
@5 Ma. muddhādhipāte ca. 6 Ma. hettha dassanaṃ.
[15] Atha ko carahi jānāti asmiṃ paṭhavimaṇḍale 1-
muddhaṃ muddhādhipātañca tamme akkhāhi devate.
[16] Purā kapilavatthumhā nikkhanto lokanāyako
apacco okkākarājassa sakyaputto pabhaṅkaro.
[17] So hi brāhmaṇa sambuddho sabbadhammāna pāragū
sabbābhiññābalappatto sabbadhammesu cakkhumā
sabbadhammakkhayaṃ 2- patto vimutto upadhikkhaye.
[18] Buddho so bhagavā loke dhammaṃ deseti cakkhumā
taṃ tvaṃ gantvāna pucchassu so te taṃ byākarissati.
[19] Sambuddhoti vaco sutvā udaggo bāvarī ahu
sokassa tanuko āsi pītiñca vipulaṃ labhi.
[20] So bāvarī attamano udaggo
taṃ devataṃ pucchati vedajāto
katamamhi gāme nigamamhi vā pana
katamamhi vā janapade lokanātho
yattha gantvā namassemu 3-
sambuddhaṃ dipaduttamaṃ 4-.
[21] Sāvatthiyaṃ kosalamandire jino
pahūtapañño varabhūrimedhaso
so sakyaputto vidhuro anāsavo
@Footnote: 1 Ma. pathavimaṇḍale. Sī. puthavimaṇḍale. 2 Ma. sabbakammakkhayaṃ.
@3 Ma. passemu. 4 Ma. sabbattha dvipaduttamaṃ.
Muddhādhipātassa vidū narāsabho.
[22] Tato āmantayī sisse brāhmaṇe mantapārage 1-
etha māṇavā akkhissaṃ suṇotha vacanaṃ mama.
[23] Yasseso dullabho loke pātubhāvo abhiṇhaso
svājja lokamhi uppanno sambuddho iti vissuto
khippaṃ gantvāna sāvatthiṃ passavho dipaduttamaṃ.
[24] Kathaṃ carahi jānemu disvā buddhoti brāhmaṇa
ajānataṃ no pabrūhi yathā jānemu taṃ mayaṃ.
[25] Āgatāni hi mantesu mahāpurisalakkhaṇā
dvattiṃsā ca byākhyātā 2- samattā anupubbaso.
[26] Yassete honti gattesu mahāpurisalakkhaṇā
duveva 3- tassa gatiyo tatiyā hi na vijjati.
[27] Sace agāraṃ āvasati vijeyya paṭhaviṃ imaṃ
adaṇḍena asatthena dhammenamanusāsati 4-.
[28] Sace ca so pabbajati agārā anagāriyaṃ
vivaṭacchado 5- sambuddho arahā bhavati anuttaro.
[29] Jātiṃ gottañca lakkhaṇaṃ mante sisse punāpare
muddhaṃ muddhādhipātañca manasāyeva pucchatha.
[30] Anāvaraṇadassāvī yadi buddho bhavissati
manasā pucchite pañhe vācāya vissajessati 6-.
@Footnote: 1 Ma. mantapāragū. 2 Ma. dvattiṃsāni ca byākkhātā. 3 Ma. dveyeva.
@4 Ma. dhammena anusāsati. 5 Sī. vivattacchaddo. Ma. vivaṭṭacchado.
@6 Ma. visajjissati.
[31] Bāvarissa vaco sutvā sissā soḷasa brāhmaṇā
ajito tissametteyyo puṇṇako atha mettagū.
[32] Dhotako upasīvo ca nando ca atha hemako
todeyyakappā dubhayo jatukaṇṇī ca paṇḍito.
[33] Bhadrāvudho udayo ca posālo cāpi brāhmaṇo
mogharājā ca medhāvī piṅgiyo ca mahāisi.
[34] Paccekagaṇino sabbe sabbalokassa vissutā
jhāyī jhānaratā dhīrā pubbavāsanavāsitā.
[35] Bāvariṃ abhivādetvā katvā ca naṃ padakkhiṇaṃ
jaṭājinadharā sabbe pakkāmuṃ uttarāmukhā.
[36] Muḷakassa 1- patiṭṭhānaṃ purimaṃ māhissatiṃ 2- tadā
ujjeniñcāpi gonaddhaṃ vedisaṃ vanasavhayaṃ.
[37] Kosambiñcāpi sāketaṃ sāvatthiñca puruttamaṃ
setabyaṃ kapilavatthuṃ kusinārañca mandiraṃ.
[38] Pāvañca bhoganagaraṃ vesāliṃ māgadhaṃ puraṃ
pāsāṇakaṃ cetiyañca ramaṇīyaṃ manoramaṃ.
[39] Tasito vudakaṃ sītaṃ mahālābhaṃva vāṇijo
chāyaṃ ghammābhitattova turitā pabbatamāruhuṃ.
[40] Bhagavā ca 3- tamhi samaye bhikkhusaṅghapurakkhato
bhikkhūnaṃ dhammaṃ deseti sīhova nadatī vane.
@Footnote: 1 Ma. maḷakassa. 2 Ma. puramāhissatiṃ. 3 Ma. casaddo natthi.
[41] Ajito addasa sambuddhaṃ 1- vītaraṃsiṃva 2- bhāṇumaṃ
candaṃ yathā paṇṇarase pāripūriṃ 3- upāgataṃ.
[42] Athassa gatte disvāna paripūrañca byañjanaṃ
ekamantaṃ ṭhito haṭṭho manopañhe apucchatha.
[43] Ādissa jammanaṃ brūhi gottaṃ brūhi salakkhaṇaṃ
mantesu pāramiṃ brūhi kati vāceti brāhmaṇo.
[44] Vīsaṃ vassasataṃ āyu so ca gottena bāvarī
tīṇassa 4- lakkhaṇā gatte tiṇṇaṃ vedāna pāragū.
[45] Lakkhaṇe itihāse ca sanighaṇḍusakeṭubhe
pañcasatāni vāceti sadhamme pāramiṃ gato.
[46] Lakkhaṇānaṃ pavicayaṃ bāvarissa naruttama
taṇhacchida pakāsehi mā no kaṅkhāyitaṃ ahu.
[47] Mukhaṃ jivhāya chādeti uṇṇāssa bhamukantare
kosohitaṃ vatthaguyhaṃ evaṃ jānāhi māṇava.
[48] Pucchaṃ hi kañci 5- asuṇanto sutvā pañhe viyākate
vicinteti jano sabbo vedajāto katañjali 6-.
[49] Ko nu devova 7- brahmā vā indo vāpi sujampati
manasā pucchite pañhe kametaṃ paṭibhāsati.
[50] Muddhaṃ muddhādhipātañca bāvarī paripucchati
taṃ byākarohi bhagavā kaṅkhaṃ vinaya no ise.
@Footnote: 1 Ma. buddhaṃ. 2 Ma. pītaraṃsiṃva. 3 Ma. paripūraṃ. 4 Ma. tīṇissa.
@5 Ma. kiñci. 6 Ma. katañjalī. 7 Ma. devo vā.
[51] Avijjā muddhāti jānāhi vijjā muddhādhipātinī
saddhāsatisamādhīhi chandaviriyena 1- saṃyutā.
[52] Tato vedena mahatā santhambhitvāna 2- māṇavo
ekaṃsaṃ ajinaṃ katvā pādesu sirasā pati.
[53] Bāvarī brāhmaṇo koto saha sissehi mārisa
udaggacitto sumano pāde vandati cakkhuma.
[54] Sukhito bāvarī hotu saha sissehi brāhmaṇo
tvañcāpi sukhito hohi ciraṃ jīvāhi māṇava.
[55] Bāvarissa ca tuyhaṃ vā sabbesaṃ sabbasaṃsayaṃ
katāvakāsā pucchavho yaṅkiñci manasicchatha.
[56] Sambuddhena katokāso nisīditvāna pañjali 3-
ajito paṭhamaṃ pañhaṃ tattha pucchi tathāgataṃ.
Vatthugāthā niṭṭhitā.
[4]-
-------------
@Footnote: 1 Ma. sabbattha chandavīriyena. 2 Ma. santhambhetvāna. 3 Ma. pañjalī. evamupari.
@4 Ma. etthantare ajitamāṇavapucchāya paṭaṭhāya yāva parāyanānugītigāthāpariyosānā sabbesaṃ
@māṇavakānañceva buddhassaca pañhāpucchāvisajjanaṃ atthi. syāmapoṭṭhake panetaṃ natthi.
Ajitamāṇavakapañhāniddeso 1-
[57] Kenassu nivuto loko (iccāyasmā ajito)
kenassu nappakāsati
kissābhilepanaṃ brūhi 2-
kiṃsu tassa mahabbhayaṃ.
[58] Kenassu nivuto lokoti nirayaloko tiracchānaloko
pittivisayaloko 3- manussaloko devaloko khandhaloko dhātuloko
āyatanaloko ayaṃ loko paro loko brahmaloko sadevaloko 4-
ayaṃ vuccati loko . ayaṃ loko kena āvuto nivuto ophuṭo 5-
pihito paṭicchanno paṭikujjitoti kenassu nivuto loko.
[59] Iccāyasmā ajitoti iccāti padasandhi padasaṃsaggo
padapāripūri 6- akkharasamavāyo byañjanasiliṭṭhatā
padānupubbakametaṃ 7- iccāti . āyasmāti piyavacanaṃ garukavacanaṃ
sagāravasappatissādhivacanametaṃ āyasmāti . ajitoti tassa
brāhmaṇassa nāmaṃ saṅkhā samaññā paññatti vohāro nāmaṃ
nāmakammaṃ nāmadheyyaṃ nirutti byañjanaṃ abhilāpoti iccāyasmā
ajito.
[60] Kenassu nappakāsatīti kena loko nappakāsati na bhāsati
na tapati na virocati na saññāyati 8- na paññāyatīti kenassu
@Footnote: 1 Ma. māṇavapucchāniddeso. evamuparipi. 2 Ma. Yu. brūsi. evamuparipi.
@3 Ma. sabbattha pettivisayaloko. 4 ma devaloko. 5 Ma. ovuto.
@6 Ma. padapāripūrī. evamuparipi. 7 Ma. padānupabbatāpetaṃ.
@8 Ma. ñāyati. evamuparipi.
Nappakāsati.
[61] Kissābhilepanaṃ brūhīti kiṃ assa 1- lokassa abhilepanaṃ 2-
lagganaṃ bandhanaṃ upakkileso . kena loko litto [3]- palitto 4-
kiliṭṭho saṅkiliṭṭho makkhito saṃsaṭṭho laggo laggito palibuddho
brūhi ācikkhāhi desehi paññapehi paṭṭhapehi vivarāhi vibhajāhi
uttānīkarohi pakāsehīti kissābhilepanaṃ brūhi.
[62] Kiṃsu tassa mahabbhayanti kiṃ tassa 5- lokassa [6]- mahabbhayaṃ
pīḷanaṃ ghaṭṭanaṃ upaddavo upasaggoti kiṃsu tassa mahabbhayaṃ . tenāha
so brāhmaṇo
kenassu nivuto loko (iccāyasmā ajito)
kenassu nappakāsati
kissābhilepanaṃ brūhi
kiṃsu tassa mahabbhayanti.
[63] Avijjāya nivuto loko (ajitāti bhagavā)
vevicchā (pamādā) nappakāsati
jappābhilepanaṃ brūmi
dukkhamassa mahabbhayaṃ.
[64] Avijjāya nivuto lokoti avijjāti dukkhe añāṇaṃ dukkhasamudaye
añāṇaṃ dukkhanirodhe añāṇaṃ dukkhanirodhagāminiyā paṭipadāya añāṇaṃ
pubbante añāṇaṃ aparante añāṇaṃ
@Footnote: 1 Ma. ayaṃ pāṭho natthi. 2 Ma. lepanaṃ. 3 Ma. saṃlitto. 4 Ma. upalitto.
@5 Ma. ayaṃ pāṭho natthi. 6 Ma. bhayaṃ.
Pubbantāparante añāṇaṃ idappaccayatāpaṭiccasamuppannesu dhammesu
añāṇaṃ yaṃ evarūpaṃ añāṇaṃ adassanaṃ anabhisamayo ananubodho asambodho
appaṭivedho asaṅgāhanā apariyogāhanā asamapekkhanā apaccavekkhanā
apaccakkhakammaṃ 1- dummejjhaṃ bālyaṃ asampajaññaṃ [2]- pamoho
sampamoho 3- [4]- avijjogho avijjāyogo avijjānusayo avijjā-
pariyuṭṭhānaṃ avijjājālaṃ 5- moho akusalamūlaṃ ayaṃ vuccati avijjā.
Lokoti nirayaloko tiracchānaloko pittivisayaloko manussaloko devaloko
khandhaloko dhātuloko āyatanaloko ayaṃ loko paro loko brahmaloko
sadevaloko ayaṃ vuccati loko . [6]- Imāya avijjāya āvuto nivuto
ophuṭo pihito paṭicchanno paṭikujjitoti avijjāya nivuto loko.
[65] Ajitāti bhagavā taṃ brāhmaṇaṃ nāmena ālapati. Bhagavāti
gāravādhivacanametaṃ . apica bhaggarāgoti bhagavā . Bhaggadosoti bhagavā.
Bhaggamohoti bhagavā . bhaggamānoti bhagavā . bhaggadiṭṭhīti bhagavā .
Bhaggakaṇṭakoti bhagavā . bhaggakilesoti bhagavā . bhaji vibhaji paṭivibhaji
dhammaratananti bhagavā . bhavānaṃ antakaroti bhagavā . bhāvitakāyoti
bhagavā . bhāvitasīloti bhāvitacittoti bhāvitapaññoti 7- bhagavā .
Bhaji vā bhagavā araññavanapatthāni pantāni senāsanāni appasaddāni
appanigghosāni vijanavātāni manussarāhaseyyakāni 8- paṭisallāna-
sārūpānīti bhagavā.
@Footnote: 1 Ma. apaccavekkhaṇā apaccavekkhaṇakammaṃ. 2 Ma. moho. 3 Ma. sammoho.
@4 Ma. avijjā. 5 Ma. avijjālaṅgī. 6 Ma. ayaṃ loko. 7 Ma. bhāvitakāyo, bhāvitasīlo,
@bhāvitacitto, bhāvitapaññoti. 8 Ma. manussarāhasseyyakāni. evamuparipi.
Bhāgī vā bhagavā cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajja-
parikkhārānanti bhagavā . bhāgī vā bhagavā attharasassa dhammarasassa
vimuttirasassa adhisīlassa adhicittassa adhipaññāyāti bhagavā . bhāgī
vā bhagavā catunnaṃ jhānānaṃ catunnaṃ appamaññānaṃ catunnaṃ
arūpasamāpattīnanti bhagavā . bhāgī vā bhagavā aṭṭhannaṃ vimokkhānaṃ
aṭṭhannaṃ abhibhāyatanānaṃ navannaṃ anapubbavihārasamāpattīnanti 1-
bhagavā . bhāgī vā bhagavā dasannaṃ saññābhāvanānaṃ dasannaṃ
kasiṇasamāpattīnaṃ anāpānassatisamādhissa asubhasamāpattiyāti
bhagavā.
{65.1} Bhāgī vā bhagavā catunnaṃ satipaṭṭhānānaṃ catunnaṃ
sammappadhānānaṃ catunnaṃ iddhipādānaṃ pañcannaṃ indriyānaṃ
pañcannaṃ balānaṃ sattannaṃ bojjhaṅgānaṃ ariyassa aṭṭhaṅgikassa
maggassāti bhagavā . bhāgī vā bhagavā dasannaṃ tathāgatabalānaṃ catunnaṃ
vesārajjānaṃ catunnaṃ paṭisambhidānaṃ channaṃ abhiññānaṃ channaṃ
buddhadhammānanti bhagavā . bhagavāti netaṃ nāmaṃ mātarā kataṃ na pitarā
kataṃ na bhātarā kataṃ na bhaginiyā kataṃ na mittāmaccehi kataṃ na
ñātisālohitehi kataṃ na samaṇabrāhmaṇehi kataṃ na devatāhi
kataṃ vimokkhantikametaṃ buddhānaṃ bhagavantānaṃ bodhiyā mūle saha
sabbaññutañāṇassa paṭilābhā sacchikā paññatti yadidaṃ bhagavāti
ajitāti bhagavā.
[66] Vevicchā pamādā nappakāsatīti vevicchaṃ vuccanti
pañca macchariyāni āvāsamacchariyaṃ kulamacchariyaṃ lābhamacchariyaṃ
@Footnote: 1 Ma. anupubbasamāpattīnanti.
Vaṇṇamacchariyaṃ dhammamacchariyaṃ yaṃ evarūpaṃ macchariyaṃ 1- maccharāyanā
maccharāyitattaṃ vevicchaṃ kadariyaṃ kaṭukañcakatā 2- aggahitattaṃ cittassa idaṃ
vuccati macchariyaṃ . apica khandhamacchariyaṃpi macchariyaṃ dhātumacchariyaṃpi macchariyaṃ
āyatanamacchariyaṃpi macchariyaṃ gāho vuccati macchariyaṃ . pamādo vattabbo
kāyaduccarite vā vacīduccarite vā manoduccarite vā pañcasu vā
kāmaguṇesu cittassa vossaggo vossaggānuppadānaṃ 3- kusalānaṃ
vā dhammānaṃ bhāvanāya asakkaccakiriyatā asātaccakiriyatā anaṭṭhitatā 4-
olīnavuttitā nikkhittacchandatā nikkhittadhuratā anāsevanā abhāvanā
abahulīkammaṃ anadhiṭṭhānaṃ ananuyogo pamādo yo evarūpo pamādo
pamajjanā pamajjitattaṃ ayaṃ vuccati pamādo . vevicchā pamādā
nappakāsatīti iminā macchariyena iminā pamādena loko nappakāsati
na bhāsati na tapati na virocati na saññāyati na paññāyatīti vevicchā
pamādā nappakāsati.
[67] Jappābhilepanaṃ brūmīti jappā vuccati taṇhā yo
rāgo sārāgo anunayo anurodho nandi 5- nandirāgo cittassa
sārāgo icchā mucchā ajjhosānaṃ gedho paligedho saṅgo
paṅko ejā māyā janikā sañjananī sibbinī jālinī saritā
visattikā sottaṃ visatā 6- āyūhanī dutiyā paṇidhi bhavanetti vanaṃ
vanatho santhavo sineho apekkhā paṭibaddhā 7- āsā āsiṃsanā 8-
āsiṃsitattaṃ rūpāsā saddāsā gandhāsā rasāsā phoṭṭhabbāsā
@Footnote: 1 Ma. maccheraṃ. 2 Ma. kaṭukañcukatā. 3 Ma. vosaggo vosaggānuppadānaṃ.
@4 Ma. anaṭṭhitakiriyatā. 5 Ma. nandī. evamuparipi. 6 Ma. suttaṃ visaṭā.
@7 Ma. paṭibandhu. 8 Ma. sabbattha āsīsa ....
Lābhāsā dhanāsā puttāsā jīvitāsā jappā pajappā abhijappā
jappanā jappitattaṃ loluppā 1- loluppāyanā loluppāyitattaṃ
pucchañcikatā 2- sādhukamyatā adhammarāgo visamalobho nikanti
nikāmanā patthanā pihanā sampatthanā kāmataṇhā bhavataṇhā
vibhavataṇhā rūpataṇhā arūpataṇhā nirodhataṇhā rūpataṇhā
saddataṇhā gandhataṇhā rasataṇhā phoṭṭhabbataṇhā dhammataṇhā
ogho yogo gantho upādānaṃ āvaraṇaṃ nīvaraṇaṃ chadanaṃ bandhanaṃ
upakkileso anusayo pariyuṭṭhānaṃ latā vevicchaṃ dukkhamūlaṃ dukkhanidānaṃ
dukkhappabhavo mārapāso mārabaḷisaṃ [3]- māravisayo [4]- māragocaro
mārabandhanaṃ taṇhānadī taṇhājālaṃ taṇhāgaddalaṃ 5- taṇhāsamuddo
abhijjhā lobho akusalamūlaṃ ayaṃ vuccati jappā . lokassa lepanaṃ
lagganaṃ bandhanaṃ upakkileso imāya jappāya loko litto [6]- palitto 7-
kiliṭṭho saṅkiliṭṭho makkhito saṃsaṭṭho laggo laggito palibuddho .
Brūmi ācikkhāmi desemi paññapemi paṭṭhapemi vivarāmi vibhajāmi
uttānīkaromi pakāsemīti jappābhilepanaṃ brūmi.
[68] Dukkhamassa mahabbhayanti dukkhanti jātidukkhaṃ jarādukkhaṃ
byādhidukkhaṃ maraṇadukkhaṃ sokaparidevadukkhadomanassupāyāsadukkhaṃ
nerayikaṃ dukkhaṃ tiracchānayonikaṃ dukkhaṃ pittivisayikaṃ dukkhaṃ mānusikaṃ dukkhaṃ
gabbhokkantimūlakaṃ dukkhaṃ gabbheṭhitimūlakaṃ 8- dukkhaṃ gabbhavuṭṭhānamūlakaṃ
dukkhaṃ jātassūpanibandhakaṃ dukkhaṃ jātassa parādheyyakaṃ dukkhaṃ attūpakkamaṃ
@Footnote: 1 Ma. loluppaṃ. 2 Ma. pucchañjikatā. 3 Ma. mārāmisaṃ. 4 Ma. māranivāso.
@5 Ma. taṇhāgaddulaṃ. 6 Ma. saṃlitto. 7 Ma. upalitto. evamuparipi.
@8 Ma. gabbhaṭṭhitimūlakaṃ.
Dukkhaṃ parūpakkamaṃ dukkhaṃ dukkhadukkhaṃ 1- saṃsāradukkhaṃ vipariṇāmadukkhaṃ
cakkhurogo sotarogo ghānarogo jivhārogo kāyarogo sīsarogo
kaṇṇarogo mukharogo dantarogo kāso sāso pināso ḍaho 2-
jaro kucchirogo mucchā pakkhandikā sulā 3- visūcikā kuṭṭhaṃ gaṇḍo
kilāso soso apamāro daddu kaṇḍu kacchu rakhasā vitacchikā lohitaṃ
pittaṃ madhumeho aṃsā piḷakā bhagandalā pittasamuṭṭhānā ābādhā
semhasamuṭṭhānā ābādhā vātasamuṭṭhānā ābādhā sannipātikā
ābādhā utupariṇāmajā ābādhā visamaparihārajā ābādhā
opakkamikā ābādhā kammavipākajā ābādhā sītaṃ uṇhaṃ jighacchā
pipāsā uccāro passāvo
{68.1} ḍaṃsamakasavātātapasiriṃsapasamphassadukkhaṃ mātumaraṇaṃ
dukkhaṃ pitumaraṇaṃ dukkhaṃ bhātumaraṇaṃ dukkhaṃ bhaginīmaraṇaṃ dukkhaṃ puttamaraṇaṃ
dukkhaṃ dhītumaraṇaṃ dukkhaṃ ñātibyasanaṃ dukkhaṃ bhogabyasanaṃ dukkhaṃ rogabyasanaṃ
dukkhaṃ sīlabyasanaṃ dukkhaṃ diṭṭhibyasanaṃ dukkhaṃ yesaṃ dhammānaṃ ādito
samudāgamanaṃ paññāyati atthaṅgamato nirodho paññāyati
kammasannissito vipāko vipākasannissitaṃ kammaṃ nāmasannissitaṃ rūpaṃ
rūpasannissitaṃ nāmaṃ jātiyā anugataṃ jarāya anusaṭaṃ byādhinā abhibhūtaṃ
maraṇena abbhāhataṃ dukkhe patiṭṭhitaṃ atāṇaṃ aleṇaṃ asaraṇaṃ asaraṇībhūtaṃ
idaṃ vuccati dukkhaṃ . [5]- assa 6- lokassa dukkhaṃ 7- mahabbhayaṃ 8- pīḷanaṃ
ghaṭṭanaṃ upaddavo upasaggoti dukkhamassa mahabbhayaṃ. Tenāha bhagavā
@Footnote: 1 Ma. ayaṃ pāṭho natthi. 2 Ma. ḍāho. evamuparipi. 3 Ma. sūlā. evamuparipi.
@4 Ma. sabbattha -sarīsapa-. 5 Ma. idaṃ dukkhaṃ. 6 Ma. ayaṃ pāṭho natthi.
@7-8 Ma. bhayaṃ mahābhayaṃ.
Avijjāya nivuto loko (ajitāti bhagavā)
vevicchā (pamādā) nappakāsati
jappābhilepanaṃ brūmi
dukkhamassa mahabbhayanti.
[69] Savanti sabbadhi sotā (iccāyasmā ajito)
sotānaṃ kinnivāraṇaṃ
sotānaṃ saṃvaraṃ brūhi
kena sotā pithiyyare 1-.
[70] Savanti sabbadhi sotāti sotāti taṇhāsoto diṭṭhisoto
kilesasoto duccaritasoto avijjāsoto . sabbadhīti sabbesu
āyatanesu . savantīti savanti āsavanti sandanti pavattanti
cakkhuto rūpe savanti āsavanti sandanti pavattanti sotato
sadde savanti ghānato gandhe savanti jivhāto rase savanti
kāyato phoṭṭhabbe savanti manato dhamme savanti āsavanti
sandanti pavattanti cakkhuto rūpataṇhā savanti āsavanti
sandanti pavattanti sotato saddataṇhā savanti āsavanti sandanti
pavattanti ghānato gandhataṇhā savanti jivhāto rasataṇhā
savanti kāyato phoṭṭhabbataṇhā savanti manato dhammataṇhā
savanti āsavanti sandanti pavattantīti savanti sabbadhi sotā.
[71] Iccāyasmā ajitoti iccāti padasandhi padasaṃsaggo
@Footnote: 1 Sī. pithīyare. Ma. pidhīyare. evamuparipi.
Padapāripūri akkharasamavāyo byañjanasiliṭṭhatā padānupubbakametaṃ
iccāti . āyasmāti piyavacanaṃ garuvacanaṃ sagāravasappatissādhivacanametaṃ
āyasmāti . ajitoti tassa brāhmaṇassa nāmaṃ saṅkhā samaññā
paññatti vohāro nāmaṃ nāmakammaṃ nāmadheyyaṃ nirutti byañjanaṃ
abhilāpoti iccāyasmā ajito.
[72] Sotānaṃ kinnivāraṇanti sotānaṃ kiṃ āvaraṇaṃ nīvaraṇaṃ
saṃvaraṇaṃ rakkhanaṃ gopananti sotānaṃ kinnivāraṇaṃ.
[73] Sotānaṃ saṃvaraṃ brūhīti sotānaṃ āvaraṇaṃ nīvaraṇaṃ saṃvaraṇaṃ
rakkhanaṃ gopanaṃ brūhi ācikkhāhi desehi paññapehi paṭṭhapehi
vivarāhi vibhajāhi uttānīkarohi pakāsehīti sotānaṃ saṃvaraṃ brūhi.
[74] Kena sotā pithiyyareti kena sotā pithiyyanti
pacchijjanti na savanti na āsavanti na sandanti nappavattantīti
kena sotā pithiyyare. Tenāha so brāhmaṇo
savanti sabbadhi sotā (iccāyasmā ajito)
sotānaṃ kinnivāraṇaṃ
sotānaṃ saṃvaraṃ brūhi
kena sotā pithiyyareti.
[75] Yāni sotāni lokasmiṃ (ajitāti bhagavā)
sati tesaṃ nivāraṇaṃ
sotānaṃ saṃvaraṃ brūmi
Paññāyete pithiyyare.
[76] Yāni sotāni lokasminti yāni etāni sotāni mayā
kittitāni [1]- ācikkhitāni desitāni paññapitāni paṭṭhapitāni
vivaritāni vibhajitāni uttānīkatāni pakāsitāni seyyathīdaṃ taṇhāsoto
diṭṭhisoto kilesasoto duccaritasoto avijjāsoto . lokasminti
apāyaloke manussaloke devaloke khandhaloke dhātuloke āyatanaloketi
yāni sotāni lokasmiṃ. Ajitāti bhagavā taṃ brāhmaṇaṃ nāmena ālapati.
[77] Sati tesaṃ nivāraṇanti satīti yā sati anussati paṭissati
sati saraṇatā dhāraṇatā apilāpanatā asammussanatā sati satindriyaṃ [2]-
satisambojjhaṅgo ekāyanamaggo ayaṃ vuccati sati . nivāraṇanti
āvaraṇaṃ nīvaraṇaṃ saṃvaraṇaṃ rakkhanaṃ gopananti sati tesaṃ nivāraṇaṃ.
[78] Sotānaṃ saṃvaraṃ brūmīti sotānaṃ āvaraṇaṃ nīvaraṇaṃ
saṃvaraṇaṃ rakkhanaṃ gopanaṃ brūmi ācikkhāmi desemi paññapemi paṭṭhapemi
vivarāmi vibhajāmi uttānīkaromi pakāsemīti sotānaṃ saṃvaraṃ brūmi.
[79] Paññāyete pithiyyareti paññāti yā paññā
pajānanā .pe. amoho dhammavicayo sammādiṭṭhi . paññāyete
pithiyyareti paññāya ete sotā pithiyyanti pacchijjanti na savanti
na āsavanti na sandanti nappavattanti . sabbe saṅkhārā aniccāti
jānato passato paññāya ete sotā pithiyyanti pacchijjanti
@Footnote: 1 Ma. pakittitāni. 2 Ma. satibalaṃ sammāsati.
Na savanti na āsavanti na sandanti nappavattanti . sabbe saṅkhārā
dukkhāti jānato passato paññāya ete sotā pithiyyanti
pacchijjanti na savanti na āsavanti na sandanti nappavattanti .
Sabbe dhammā anattāti jānato passato paññāya ete sotā
pithiyyanti pacchijjanti na savanti na āsavanti na sandanti
nappavattanti.
{79.1} Avijjāpaccayā saṅkhārāti jānato passato paññāya
ete sotā pithiyyanti pacchijjanti na savanti na āsavanti na sandanti
nappavattanti.
{79.2} Saṅkhārapaccayā viññāṇanti viññāṇapaccayā
nāmarūpanti nāmarūpaccayā saḷāyatananti saḷāyatanapaccayā
phassoti phassapaccayā vedanāti vedanāpaccayā taṇhāti
taṇhāpaccayā upādānanti upādānapaccayā bhavoti bhavapaccayā
jātīti jātipaccayā jarāmaraṇanti jānato passato paññāya
ete sotā pithiyyanti pacchijjanti na savanti na āsavanti na
sandanti nappavattanti.
{79.3} Avijjānirodhā saṅkhāranirodhoti saṅkhāranirodhā
viññāṇanirodhoti viññāṇanirodhā nāmarūpanirodhoti nāmarūpanirodhā
saḷāyatananirodhoti saḷāyatananirodhā phassanirodhoti phassanirodhā
vedanānirodhoti vedanānirodhā taṇhānirodhoti taṇhānirodhā
upādānanirodhoti upādānanirodhā bhavanirodhoti bhavanirodhā
jātinirodhoti jātinirodhā jarāmaraṇanirodhoti jānato passato
paññāya ete sotā pithiyyanti pacchijjanti na savanti na
Āsavanti na sandanti nappavattanti . idaṃ dukkhanti ayaṃ
dukkhasamudayoti ayaṃ dukkhanirodhoti ayaṃ dukkhanirodhagāminī
paṭipadāti jānato passato paññāya ete sotā pithiyyanti
pacchijjanti na savanti na āsavanti na sandanti nappavattanti.
{79.4} Ime [1]- āsavāti ayaṃ āsavasamudayoti ayaṃ āsavanirodhoti
ayaṃ āsavanirodhagāminī paṭipadāti jānato passato paññāya ete
sotā pithiyyanti pacchijjanti na savanti na āsavanti na sandanti
nappavattanti . ime dhammā abhiñañeyyāti ime dhammā pariññeyyāti
ime dhammā pahātabbāti ime dhammā bhāvetabbāti ime dhammā
sacchikātabbāti jānato passato paññāya ete sotā pithiyyanti
pacchijjanti na savanti na āsavanti na sandanti nappavattanti.
{79.5} Channaṃ phassāyatanānaṃ samudayañca atthaṅgamañca assādañca
ādīnavañca nissaraṇañca jānato passato paññāya ete sotā
pithiyyanti pacchijjanti na savanti na āsavanti na sandanti nappavattanti.
Pañcannaṃ upādānakkhandhānaṃ samudayañca atthaṅgamañca assādañca
ādīnavañca nissaraṇañca jānato passato catunnaṃ mahābhūtānaṃ samudayañca
atthaṅgamañca assādañca ādīnavañca nissaraṇañca jānato passato
yaṅkiñci samudayadhammaṃ sabbantaṃ nirodhadhammanti jānato passato paññāya
ete sotā pithiyyanti pacchijjanti na savanti na āsavanti na
@Footnote: 1 Ma. dhammā.
Sandanti nappavattantīti paññāya ete sotā pithiyyare .
Tenāha bhagavā
yāni sotāni lokasmiṃ (ajitāti bhagavā)
sati tesaṃ nivāraṇaṃ
sotānaṃ saṃvaraṃ brūmi
paññāyete pithiyyareti.
[80] Paññā ceva sati cāpi (iccāyasmā ajito)
nāmarūpañca mārisa
etamme puṭṭho pabrūhi
katthetaṃ uparujjhati.
[81] Paññā ceva sati cāpīti paññāti yā paññā pajānanā
vicayo pavicayo [1]- sallakkhaṇā upalakkhaṇā paccupalakkhaṇā paṇḍiccaṃ
kosallaṃ nepuññaṃ vebhabyā cintā upaparikkhā bhūrī medhā pariṇāyikā
vipassanā sampajaññaṃ patodo paññā paññindriyaṃ paññābalaṃ
paññāsatthaṃ paññāpāsādo paññāāloko paññāobhāso
paññāpajjoto paññāratanaṃ amoho dhammavicayo sammādiṭṭhi .
Satīti yā sati anussati .pe. sammāsatīti paññā ceva sati cāpi
iccāyasmā ajito.
[82] Nāmarūpañca mārisāti nāmanti cattāro arūpino
khandhā . rūpanti cattāro ca mahābhūtā catunnañca mahābhūtānaṃ
@Footnote: 1 Ma. dhammavicayo.
Upādāyarūpaṃ . mārisāti piyavacanaṃ garuvacanaṃ sagāravasappatissādhivacanametaṃ
mārisāti nāmarūpañca mārisa.
[83] Etamme puṭṭho pabrūhīti etammeti yaṃ pucchāmi yaṃ
yācāmi yaṃ ajjhesāmi yaṃ pasādemi . puṭṭhoti pucchito yācito
ajjhesito pasādito . pabrūhīti brūhi ācikkhāhi desehi
paññapehi paṭṭhapehi vivarāhi vibhajāhi uttānīkarohi pakāsehīti
etamme puṭṭho pabrūhi.
[84] Katthetaṃ uparujjhatīti katthetaṃ nirujjhati vūpasammati atthaṃ
gacchati paṭippassambhatīti katthetaṃ uparujjhati . tenāha so
brāhmaṇo
paññā ceva sati cāpi (iccāyasmā ajito)
nāmarūpañca mārisa
etamme puṭṭho pabrūhi
katthetaṃ uparujjhatīti.
[85] Yametaṃ pañhaṃ apucchi ajita taṃ vadāmi te
yattha nāmañca rūpañca asesaṃ uparujjhati
viññāṇassa nirodhena etthetaṃ uparujjhati.
[86] Yametaṃ pañhaṃ apucchīti yametanti paññañca satiñca
nāmarūpañca . apucchīti āpucchasi āyācasi ajjhesasi pasādesīti
yametaṃ pañhaṃ apucchi.
[87] Ajita taṃ vadāmi teti ajitāti bhagavā taṃ brāhmaṇaṃ
nāmena ālapati . tanti paññañca satiñca nāmarūpañca .
Vadāmīti taṃ vadāmi ācikkhāmi desemi paññapemi paṭṭhapemi vivarāmi
vibhajāmi uttānīkaromi pakāsemīti ajita taṃ vadāmi te.
[88] Yattha nāmañca rūpañca asesaṃ uparujjhatīti nāmanti
cattāro arūpino khandhā . rūpanti cattāro ca mahābhūtā
catunnañca mahābhūtānaṃ upādāyarūpaṃ . asesanti sabbena sabbaṃ
sabbathā sabbaṃ asesaṃ nissesaṃ pariyādāyavacanametaṃ 1- asesanti .
Uparujjhatīti nirujjhati vūpasammati atthaṃ gacchati paṭippassambhatīti
yattha nāmañca rūpañca asesaṃ uparujjhati.
[89] Viññāṇassa nirodhena etthetaṃ uparujjhatīti
sotāpattimaggañāṇena abhisaṅkhāraviññāṇassa nirodhena satta bhave
ṭhapetvā anamatagge saṃsāre ye uppajjeyyuṃ nāmañca rūpañca
etthete nirujjhanti vūpasamanti atthaṃ gacchanti paṭippassambhanti .
Sakadāgāmimaggañāṇena abhisaṅkhāraviññāṇassa nirodhena dve bhave
ṭhapetvā pañcasu bhavesu ye uppajjeyyuṃ nāmañca rūpañca
etthete nirujjhanti vūpasamanti atthaṃ gacchanti paṭippassambhanti .
Anāgāmimaggañāṇena abhisaṅkhāraviññāṇassa nirodhena ekaṃ bhavaṃ
ṭhapetvā kāmadhātuyā 2- vā rūpadhātuyā vā arūpadhātuyā vā ye
uppajjeyyuṃ nāmañca rūpañca etthete nirujjhanti vūpasamanti
@Footnote: 1 Ma. pariyādiyanavacanametaṃ. evamuparipi. 2 Ma. ayaṃ pāṭho natthi.
Atthaṃ gacchanti paṭippassambhanti . arahattamaggañāṇena
abhisaṅkhāraviññāṇassa nirodhena ye uppajjeyyuṃ nāmañca rūpañca
etthete nirujjhanti vūpasamanti atthaṃ gacchanti paṭippassambhanti .
Arahato anupādisesāya parinibbānadhātuyā 1- parinibbāyantassa
purimaviññāṇassa 2- nirodhena paññā ca sati ca nāmañca rūpañca
etthete nirujjhanti vūpasamanti atthaṃ gacchanti paṭippassambhantīti
viññāṇassa nirodhena etthetaṃ uparujjhati. Tenāha bhagavā
yametaṃ pañhaṃ apucchi ajita taṃ vadāmi te
yattha nāmañca rūpañca asesaṃ uparujjhati
viññāṇassa nirodhena etthetaṃ uparujjhatīti.
[90] Ye ca saṅkhātadhammāse ye ca sekkhā 3- puthū idha
tesaṃ me nipako iriyaṃ puṭṭho pabrūhi mārisa.
[91] Ye ca saṅkhātadhammāseti saṅkhātadhammā vuccanti
arahanto khīṇāsavā . kiṃkāraṇā saṅkhātadhammā vuccanti arahanto
khīṇāsavā . te saṅkhātadhammā ñātadhammā tulitadhammā tiritadhammā 4-
vibhūtadhammā vibhāvitadhammā sabbe saṅkhārā aniccāti saṅkhātadhammā
ñātadhammā tulitadhammā tiritadhammā vibhūtadhammā vibhāvitadhammā
sabbe saṅkhārā dukkhāti saṅkhātadhammā .pe. sabbe dhammā anattāti
saṅkhātadhammā avijjāpaccayā saṅkhārāti saṅkhātadhammā .pe.
Yaṅkiñci samudayadhammaṃ sabbantaṃ nirodhadhammanti saṅkhātadhammā
@Footnote: 1 Ma. nibbānadhātuyā. 2 Ma. carimaviññāṇassa. 3 Ma. sekhā. evamīdisesu padesu.
@4 Ma. tīritadhammā. evamuparipi.
Ñātadhammā tulitadhammā tiritadhammā vibhūtadhammā vibhāvitadhammā . athavā
tesaṃ khandhā saṅkhātā dhātuyo saṅkhātā āyatanāni saṅkhātāni gatiyo
saṅkhātā upapattiyo saṅkhātā paṭisandhiyo saṅkhātā bhavā saṅkhātā
saṃsārā saṅkhātā vaṭṭā saṅkhātā . athavā te khandhapariyante ṭhitā
dhātupariyante ṭhitā āyatanapariyante ṭhitā gatipariyante ṭhitā
upapattipariyante ṭhitā paṭisandhipariyante ṭhitā bhavapariyante ṭhitā
saṃsārapariyante ṭhitā vaṭṭapariyante ṭhitā antimabhave ṭhitā
antimasamussaye ṭhitā antimadehadharā arahanto.
Tesaṃ cāyaṃ pacchimako carimoyaṃ samussayo
jātimaraṇasaṃsāro natthi nesaṃ punabbhavoti.
Taṃkāraṇā saṅkhātadhammā vuccanti arahanto khīṇāsavāti ye
ca saṅkhātadhammāse.
[92] Ye ca sekkhā puthū idhāti sekkhāti kiṃkāraṇā
vuccanti sekkhā . sikkhantīti sekkhā . kiṃ sikkhanti .
Adhisīlampi sikkhanti adhicittampi sikkhanti adhipaññampi sikkhanti.
{92.1} Katamā ca 1- adhisīlasikkhā . idha bhikkhu sīlavā hoti
pāṭimokkhasaṃvarasaṃvuto viharati ācāragocarasampanno aṇumattesu
vajjesu bhayadassāvī samādāya sikkhati sikkhāpadesu khuddakopi 2-
sīlakkhandho mahantopi 3- sīlakkhandho sīlaṃ patiṭṭhā āvaraṇaṃ 4-
saṃyamo saṃvaro mukhaṃ pamukhaṃ kusalānaṃ dhammānaṃ sammāpattiyā 5- ayaṃ
adhisīlasikkhā.
@Footnote: 1 Ma. casaddo natthi. evamīdisesu ṭhānesu. 2-3 Ma. pisaddo natthi.
@4 Ma. caraṇaṃ. 5 Ma. samāpattiyā.
{92.2} Katamā ca adhicittasikkhā . idha bhikkhu vivicceva kāmehi
vivicca akusalehi dhammehi savitakkaṃ savicāraṃ vivekajaṃ pītisukhaṃ paṭhamaṃ jhānaṃ
dutiyaṃ jhānaṃ tatiyaṃ jhānaṃ catutthaṃ jhānaṃ upasampajja viharati ayaṃ
adhicittasikkhā.
{92.3} Katamā ca adhipaññāsikkhā . idha bhikkhu paññavā hoti
uyayatthagāminiyā paññāya samannāgato ariyāya nibbedhikāya
sammādukkhakkhayagāminiyā so idaṃ dukkhanti yathābhūtaṃ pajānāti
ayaṃ dukkhasamudayoti ayaṃ dukkhanirodhoti ayaṃ dukkhanirodhagāminī
paṭipadāti yathābhūtaṃ pajānāti ime āsavāti ayaṃ āsavasamudayoti
ayaṃ āsavanirodhoti ayaṃ āsavanirodhagāminī paṭipadāti yathābhūtaṃ
pajānāti ayaṃ adhipaññāsikkhā.
{92.4} Imā tisso sikkhā āvajjentā sikkhanti jānantā
sikkhanti [1]- cittaṃ adhiṭṭhahantā sikkhanti saddhāya adhimuccantā
sikkhanti viriyaṃ 2- paggaṇhantā sikkhanti satiṃ upaṭṭhapentā sikkhanti
cittaṃ samādahantā sikkhanti paññāya pajānantā sikkhanti abhiññeyyaṃ
abhijānantā sikkhanti pariññeyyaṃ parijānantā sikkhanti pahātabbaṃ
pajahantā sikkhanti bhāvetabbaṃ bhāventā sikkhanti sacchikātabbaṃ
sacchikarontā sikkhanti caranti 3- ācaranti samācaranti samādāya
vattanti taṃkāraṇā vuccanti sekkhā . puthūti bahukā ete sekkhā
sotāpannā ca paṭipannā ca sakadāgāmino ca paṭipannā
@Footnote: 1 Ma. passantā sikkhanti. 2 Ma. vīriyaṃ. evamīdisesu padesu. 3 Ma. ayaṃ pāṭho
@natthi.
Ca anāgāmino ca paṭipannā ca arahantā ca paṭipannā ca .
Idhāti imissā diṭṭhiyā imissā khantiyā imissā ruciyā imasmiṃ
ādāye imasmiṃ vinaye imasmiṃ dhamme imasmiṃ dhammavinaye imasmiṃ
pāvacane imasmiṃ brahmacariye imasmiṃ satthusāsane imasmiṃ
attabhāve imasmiṃ manussaloketi ye ca sekkhā puthū idha.
[93] Tesaṃ me nipako iriyaṃ puṭṭho pabrūhi mārisāti tvaṃpi
nipako paṇḍito paññavā buddhimā ñāṇī vibhāvī medhāvī tesaṃ
saṅkhātadhammānañca sekkhānañca iriyaṃ cariyaṃ vuttiṃ ācāraṃ gocaraṃ
vihāraṃ paṭipadaṃ . puṭṭhoti puṭṭho 1- pucchito yācito ajjhesito
pasādito . pabrūhīti brūhi ācikkhāhi desehi paññapehi
paṭṭhapehi vivarāhi vibhajāhi uttānīkarohi pakāsehi . mārisāti
piyavacanaṃ garuvacanaṃ sagāravasappatissādhivacanametaṃ mārisāti tesaṃ me
nipako iriyaṃ puṭṭho pabrūhi mārisa. Tenāha so brāhmaṇo
ye ca saṅkhātadhammāse ye ca sekkhā puthū idha
tesaṃ me nipako iriyaṃ puṭṭho pabrūhi mārisāti.
[94] Kāmesu nābhigijjheyya manasānāvilo siyā
kusalo sabbadhammānaṃ sato bhikkhu paribbaje.
[95] Kāmesu nābhigijjheyyāti kāmāti uddānato dve
kāmā vatthukāmā ca kilesakāmā ca.
{95.1} Katame vatthukāmā . manāpikā rūpā manāpikā
saddā manāpikā
@Footnote: 1 Ma. ayaṃ pāṭho natthi.
Gandhā manāpikā rasā manāpikā phoṭṭhabbā attharaṇā pāpuraṇā 1-
dāsīdāsā ajeḷakā kukkuṭasūkarā hatthigavāssavaḷavā khettaṃ
vatthu hiraññaṃ suvaṇṇaṃ gāmanigamarājadhāniyo raṭṭhañca janapado
ca koso ca koṭṭhāgārañca yaṅkiñci rajanīyavatthu vatthukāmā .
Apica atītā kāmā anāgatā kāmā paccuppannā kāmā ajjhattā
kāmā bahiddhā kāmā ajjhattabahiddhā kāmā hīnā kāmā majjhimā
kāmā paṇītā kāmā āpāyikā kāmā mānusikā kāmā dibbā
kāmā paccupaṭṭhitā kāmā nimmitā kāmā paranimmitā kāmā
pariggahitā kāmā apariggahitā kāmā mamāyitā kāmā amamāyitā
kāmā sabbepi kāmāvacarā dhammā sabbepi rūpāvacarā dhammā
sabbepi arūpāvacarā dhammā taṇhāvatthukā taṇhārammaṇā
kāmanīyaṭṭhena rajanīyaṭṭhena madanīyaṭṭhena [2]- kāmā ime vuccanti
vatthukāmā.
{95.2} Katame kilesakāmā. Chando kāmo rāgo kāmo chandarāgo
kāmo saṅkappo kāmo rāgo kāmo saṅkapparāgo kāmo yo kāmesu
kāmacchando kāmarāgo kāmanandi 3- kāmataṇhā kāmasineho
kāmapipāsā kāmapariḷāho kāmagedho kāmamucchā kāmajjhosānaṃ
kāmogho kāmayogo kāmupādānaṃ kāmacchandanīvaraṇaṃ.
Addasaṃ kāma te mūlaṃ saṅkappā kāma jāyasi
na taṃ saṅkappayissāmi evaṃ kāma na hehisīti.
@Footnote: 1 Ma. pāvuraṇā. evamuparipi. 2 Ma. ramaṇīyaṭṭhena. 3 Ma. sabbattha kāmanandī.
@evamuparipi.
Ime vuccanti kilesakāmā . gedho vuccati taṇhā yo rāgo sārāgo
.pe. abhijjhā lobho akusalamūlaṃ . kāmesu nābhigijjheyyāti
kilesakāmesu vatthukāmesu nābhigijjheyya na palibujjheyya 1-
agiddho agadhito amucchito anajjhopanno 2- vītagedho [3]- cattagedho
vantagedho muttagedho pahīnagedho paṭinissaṭṭhagedho vītarāgo [4]-
cattarāgo vantarāgo muttarāgo pahīnarāgo paṭinissaṭṭharāgo
nicchāto nibbuto sītibhūto sukhapaṭisaṃvedī brahmabhūtena attanā
vihareyyāti kāmesu nābhigijjheyya.
[96] Manasānāvilo siyāti manoti yaṃ cittaṃ mano mānasaṃ hadayaṃ
paṇḍaraṃ [5]- manāyatanaṃ manindriyaṃ viññāṇaṃ viññāṇakkhandho [6]-
manoviññāṇadhātu . kāyaduccaritena cittaṃ āvilaṃ hoti luḷitaṃ eritaṃ
ghaṭṭitaṃ calitaṃ bhantaṃ avūpasantaṃ vacīduccaritena manoduccaritena rāgena
dosena mohena kodhena upanāhena makkhena paḷāsena issāya macchariyena
māyāya sāṭheyyena thambhena sārambhena mānena atimānena madena
pamādena sabbakilesehi sabbaduccaritehi sabbadarathehi 7- sabbapariḷāhehi
sabbasantāpehi sabbākusalābhisaṅkhārehi cittaṃ āvilaṃ hoti luḷitaṃ
eritaṃ ghaṭṭitaṃ calitaṃ bhantaṃ avūpasantaṃ . manasānāvilo siyāti cittena
anāvilo siyā aluḷito anerito aghaṭṭito acalito abhanto vūpasanto
āvilakare kilese jaheyya pajaheyya vinodeyya byantīkareyya
@Footnote: 1 Ma. palibundheyya. 2 Ma. anajjhāpanno. 3 Ma. vigatagedho. 4 Ma. vigatarāgo.
@5 Ma. mano. 6 tajjā. 7 Ma. sabbaḍāhehi.
Anabhāvaṅgameyya āvilakarehi kilesehi ca ārato virato paṭivirato
nikkhanto nissaṭṭho vūpasanto vippamutto visaññutto
vimariyādikatena cetasā vihareyyāti manasānāvilo siyā.
[97] Kusalo sabbadhammānanti sabbe saṅkhārā aniccāti kusalo
sabbadhammānaṃ sabbe saṅkhārā dukkhāti kusalo sabbadhammānaṃ sabbe
dhammā anattāti kusalo sabbadhammānaṃ avijjāpaccayā saṅkhārāti
kusalo sabbadhammānaṃ .pe. yaṅkiñci samudayadhammaṃ sabbantaṃ nirodhadhammanti
kusalo sabbadhammānaṃ evampi kusalo sabbadhammānaṃ.
{97.1} Athavā aniccato kusalo sabbadhammānaṃ dukkhato rogato
gaṇḍato sallato aghato ābādhato parato palokato ītito upaddavato
asātato 1- bhayato upasaggato calato pabhaṅguto addhuvato atāṇato
aleṇato asaraṇato asaraṇībhūtato rittato tucchato suññato anattato
ādīnavato vipariṇāmadhammato asārakato aghamūlato vadhakato vibhavato
sāsavato saṅkhatato mārāmisato jātidhammato jarādhammato byādhidhammato
maraṇadhammato sokaparidevadukkhadomanassupāyāsadhammato saṅkilesadhammato
samudayato atthaṅgamato anassādato 2- ādīnavato anissaraṇato 3-
kusalo sabbadhammānaṃ evampi kusalo sabbadhammānaṃ.
{97.2} Athavā khandhakusalo dhātukusalo āyatanakusalo paṭiccasamuppāda-
kusalo satipaṭṭhānakusalo sammappadhānakusalo iddhippādakusalo
indriyakusalo balakusalo bojjhaṅgakusalo maggakusalo
@Footnote: 1 Ma. ayaṃ pāṭho natthi. 2 Ma. assādato. evamuparipi. 3 Ma. nissaraṇatopi.
@evamīdisesu padesu.
Phalakusalo nibbānakusalo evampi kusalo sabbadhammānaṃ . athavā
sabbadhammā vuccanti dvādasāyatanāni cakkhu ceva rūpā ca sotañca
saddā ca ghānañca gandhā ca jivhā ca rasā ca kāyo ca phoṭṭhabbā
ca mano ca dhammā ca . yato ca ajjhattikabāhiresu
āyatanesu rāgo 1- pahīno hoti ucchinnamūlo tālāvatthukato
anabhāvaṅgato āyatiṃanuppādadhammo ettāvatāpi kusalo
sabbadhammānanti kusalo sabbadhammānaṃ.
[98] Sato bhikkhu paribbajeti satoti catūhi kāraṇehi sato
kāye kāyānupassanāsatipaṭṭhānaṃ bhāvento sato vedanāsu
vedanānupassanāsatipaṭṭhānaṃ bhāvento sato citte
cittānupassanāsatipaṭṭhānaṃ bhāvento sato dhammesu
dhammānupassanāsatipaṭṭhānaṃ bhāvento sato . aparehipi
catūhi kāraṇehi sato asatiparivajjanāya sato satikaraṇīyānaṃ
dhammānaṃ katattā sato satipaṭipakkhānaṃ 2- dhammānaṃ hatattā
sato satinimittānaṃ dhammānaṃ appamuṭṭhattā 3- sato.
{98.1} Aparehipi catūhi kāraṇehi sato satiyā samannāgatattā
sato satiyā vasitattā sato satiyā pāguññatāya 4- sato satiyā
apaccorohaṇatāya sato . aparehipi catūhi kāraṇehi sato satattā 5-
sato santattā sato samitattā sato santadhammasamannāgatattā
sato . buddhānussatiyā sato dhammānussatiyā sato saṅghānussatiyā
sato sīlānussatiyā sato cāgānussatiyā sato devatānussatiyā
@Footnote: 1 Ma. chandarāgo. 2 Ma. satiparibandhānaṃ. 3 Ma. asammuṭṭhattā. 4 Ma. pāguññena
@samannāgatattā. 5 Ma. satiyā samannāgatattā.
Sato ānāpānassatiyā sato maraṇānussatiyā 1- sato kāyagatāsatiyā
sato upasamānussatiyā sato . yā sati .pe. sammāsati
satisambojjhaṅgo ekāyanamaggo ayaṃ vuccati sati . imāya upeto
hoti samupeto upāgato samupāgato upapanno samupapanno
samannāgato so vuccati sato . bhikkhūti sattannaṃ dhammānaṃ
bhinnattā bhikkhu . sakkāyadiṭṭhi bhinnā hoti vicikicchā bhinnā
hoti sīlabbataparāmāso bhinno hoti rāgo bhinno hoti doso
bhinno hoti moho bhinno hoti māno bhinno hoti bhinnassa 2-
honti pāpakā akusalā dhammā saṅkilesikā ponobbhavikā 3-
sadarā dukkhavipākā āyatiṃjātijarāmaraṇīyā.
Pajjena katena attanā (sabhiyāti bhagavā)
parinibbānagato vitiṇṇakaṅkho
vibhavañca bhavañca vippahāya
vusitavā khīṇapunabbhavo sa bhikkhūti.
{98.2} Sato bhikkhu paribbajeti sato bhikkhu paribbaje sato
gaccheyya sato tiṭṭheyya sato nisīdeyya sato seyyaṃ kappeyya
sato abhikkameyya sato paṭikkameyya sato ālokeyya sato
vilokeyya sato sammiñjeyya 4- sato pasāreyya sato saṅghāṭi-
pattacīvaraṃ dhāreyya sato careyya sato 5- vihareyya vatteyya
iriyeyya pāleyya yapeyya yāpeyyāti sato bhikkhu paribbaje .
Tenāha bhagavā
@Footnote: 1 Ma. maraṇassatiyā. 2 Ma. bhinnā. 3 Ma. ponobhavikā. 4 Ma. samiñjeyya.
@5 Ma. ayaṃ pāṭho natthi.
Kāmesu nābhigijjheyya manasānāvilo siyā
kusalo sabbadhammānaṃ sato bhikkhu paribbajeti.
[99] Saha gāthāpariyosānā tena 1- brāhmaṇena saddhiṃ
ekacchandā ekappayogā ekādhippāyā ekavāsanavāsitā
tesaṃ anekapāṇasahassānaṃ virajaṃ vītamalaṃ dhammacakkhuṃ udapādi
yaṅkiñci samudayadhammaṃ sabbantaṃ nirodhadhammanti tassa ca brāhmaṇassa
anupādāya āsavehi cittaṃ vimucci . saha arahattappattā
ajinajaṭāvākacīradaṇḍakamaṇḍalukesā ca massū ca antarahitā .
Bhaṇḍakāsāyavatthavasano 3- saṅghāṭipattacīvaradharo bhikkhu 4-
anvatthapaṭipattiyā pañjaliko bhagavantaṃ namassamāno nisinno
hoti satthā me bhante bhagavā sāvakohamasmīti.
Ajitamāṇavakapañhāniddeso paṭhamo.
---------------
@Footnote: 1 Ma. ye te. 2 Ma.-tidaṇḍaka ... evamuparipi. 3 Ma. bhaṇḍu ... evamuparipi.
@4 Ma. ayaṃ pāṭho natthi.
Tissametteyyamāṇavakapañhāniddeso
[100] Kodha santusito loke (iccāyasmā tissametteyyo)
kassa no santi iñjitā
ko ubhantamabhiññāya
majjhe mantā na limpati 1-
kaṃ brūsi mahāpurisoti
ko idha sibbanimaccagāti 2-.
[101] Kodha santusito loketi [3]- santuṭṭho attamano
paripuṇṇasaṅkappoti kodha santusito loke . iccāyasmā
tissametteyyoti iccāti padasandhi padasaṃsaggo padapāripūri
akkharasamavāyo byañjanasiliṭṭhatā padānupubbakametaṃ 4-
iccāti . āyasmāti piyavacanaṃ garuvacanaṃ sagāravasappatissādhivacanametaṃ
āyasmāti . tissāti 5- tassa brāhmaṇassa nāmaṃ saṅkhā
samaññā paññatti vohāro nāmaṃ nāmakammaṃ nāmadheyyaṃ nirutti
byañjanaṃ abhilāpo . metteyyāti 6- tassa brāhmaṇassa
gottaṃ saṅkhā samaññā paññatti vohāroti iccāyasmā
tissametteyyo.
[102] Kassa no santi iñjitāti taṇhiñjitaṃ diṭṭhiñjitaṃ
māniñjitaṃ kilesiñjitaṃ kammiñjitaṃ kassime iñjitā natthi na
santi na saṃvijjanti nūpalabbhanti pahīnā samucchinnā vūpasantā
@Footnote: 1 na. lippati. 2 Ma. sabbinimaccagā. evamuparipi. 3 tuṭṭho. 4 Ma.
@padānupubbatāmetaṃ. evamuparipi. 5 Ma. tissoti. 6 metteyyoti.
Paṭippassaddhā abhabbuppattikā ñāṇagginā daḍḍhāti kassa no
santi iñjitā.
[103] Ko ubhantamabhiññāyāti ko ubho ante abhiññāya
jānitvā tulayitvā tirayitvā 1- vibhāvayitvā vibhūtaṃ katvāti ko
ubhantamabhiññāya.
[104] Majjhe mantā nalimpatīti [1]- alitto anupalitto
nikkhanto nissaṭṭho vippamutto visaṃyutto vimariyādikatena cetasā
viharatīti majjhe mantā na limpati.
[105] Kaṃ brūsi mahāpurisoti mahāpuriso aggapuriso seṭṭhapuriso
viseṭṭhapuriso pāmokkhapuriso uttamapuriso [3]- pavarapurisoti kaṃ
brūsi kaṃ kathesi kaṃ maññesi kaṃ bhaṇasi kaṃ passasi kaṃ vohāresīti 4-
kaṃ brūsi mahāpurisoti.
[106] Ko idha sibbanimaccagāti ko sibbaniṃ 5- taṇhaṃ accagā
upaccagā atikkanto samatikkanto vītivattoti ko idha sibbanimaccagā.
Tenāha so brāhmaṇo
kodha santusito loke (accāyasmā tissametteyyo)
kassa no santi iñjitā
ko ubhantamabhiññāya
majjhe mantā na limpati
kaṃ brūsi mahāpurisoti
@Footnote: 1 Ma. tīrayitvā. evamuparipi. 2 Ma. majjhe mantāya nalippati. 3 Ma. padhānapuriso.
@4 Ma. voharasīti. 5 Ma. sibbiniṃ. evamuparipi.
Ko idha sibbanimaccagāti.
[107] Kāmesu brahmacariyavā (metteyyāti bhagavā)
vītataṇho sadā sato
saṅkhāya nibbuto bhikkhu
tassa no santi iñjitā
so ubhantamabhiññāya
majjhe mantā na limpati
taṃ brūmi mahāpurisoti
so idha sibbanimaccagāti.
[108] Kāmesu brahmacariyavāti kāmāti uddānato dve
kāmā vatthukāmā ca kilesakāmā ca .pe. ime vuccanti vatthukāmā
.pe. ime vuccanti kilesakāmā . brahmacariyavāti 1- brahmacariyaṃ
vuccati assaddhammasamāpattiyā ārati virati paṭivirati veraṇī
akiriyā akaraṇaṃ anajjhāpatti velāanatikkamo . apica nippariyāyena
brahmacariyaṃ vuccati ariyo aṭṭhaṅgiko maggo seyyathīdaṃ sammādiṭṭhi
sammāsaṅkappo sammāvācā sammākammanto sammāājīvo
sammāvāyāmo sammāsati sammāsamādhi . yo iminā ariyena
aṭṭhaṅgikena maggena upeto samupeto upāgato samupāgato
upapanno samupapanno samannāgato so vuccati brahmacariyavā .
Yathā ca dhanena dhanavāti vuccati bhogena bhogavāti vuccati yasena
@Footnote: 1 Ma. ayaṃ pāṭho natthi.
Yasavāti vuccati sippena sippavāti vuccati sīlena sīlavāti
vuccati viriyena viriyavāti vuccati paññāya paññavāti vuccati
vijjāya vijjavāti vuccati evameva yo iminā ariyena aṭṭhaṅgikena
maggena upeto samupeto upāgato samupāgato upapanno
samupapanno samannāgato so vuccati brahmacariyavāti kāmesu
brahmacariyavā . metteyyāti bhagavā taṃ brāhmaṇaṃ gottena
ālapati . bhagavāti gāravādhivacanametaṃ .pe. sacchikā paññatti
yadidaṃ bhagavāti metteyyāti bhagavā.
[109] Vītataṇho sadā satoti taṇhāti rūpataṇhā saddataṇhā
gandhataṇhā rasataṇhā phoṭṭhabbataṇhā dhammataṇhā . yassesā
taṇhā pahīnā samucchinnā vūpasantā paṭippassaddhā abhabbuppattikā
ñāṇagginā daḍḍhā so vuccati vītataṇho cattataṇho vantataṇho
muttataṇho pahīnataṇho paṭinissaṭṭhataṇho vītarāgo cattarāgo
vantarāgo muttarāgo pahīnarāgo paṭinissaṭṭharāgo nicchāto
nibbuto sītibhūto sukhapaṭisaṃvedī brahmabhūtena attanā viharati .
Sadāti sadā sabbadā sabbakālaṃ niccakālaṃ dhuvakālaṃ satataṃ samitaṃ
abbokiṇṇaṃ pokhānupokhaṃ 1- avici samaṅgi sahitaṃ phusitaṃ purebhattaṃ
pacchābhattaṃ purimayāmaṃ majjhimayāmaṃ pacchimayāmaṃ kāḷe juṇhe
vasse hemante gimhe purime vayokhandhe majjhime vayokhandhe pacchime
vayokhandhe . satoti catūhi kāraṇehi sato
@Footnote: 1-2 Ma. poṅkhānupoṅkhaṃ udakūmikajātaṃ avīcisantatisahitaṃ phassitaṃ. evamuparipi.
Kāye kāyānupassanāsatipaṭṭhānānaṃ bhāvitattā 1- sato vedanāsu
vedanānupassanāsatipaṭṭhānānaṃ bhāvitattā sato citte cittānupassanā-
satipaṭṭhānānaṃ bhāvitattā sato dhammesu dhammānupassanāsatipaṭṭhānānaṃ
bhāvitattā sato .pe. So vuccati satoti vītataṇho sadā sato.
[110] Saṅkhāya nibbuto bhikkhūti saṅkhāti 2- ñāṇaṃ yā paññā
pajānanā vicayo .pe. amoho dhammavicayo sammādiṭṭhi . saṅkhāyāti
saṅkhāya jānitvā tulayitvā tirayitvā vibhāvayitvā vibhūtaṃ katvā
sabbe saṅkhārā aniccāti saṅkhāya jānitvā tulayitvā tirayitvā
vibhāvayitvā vibhūtaṃ katvā sabbe saṅkhārā dukkhāti sabbe dhammā
anattāti avijjāpaccayā saṅkhārāti .pe. yaṅkiñci samudayadhammaṃ
sabbantaṃ nirodhadhammanti saṅkhāya jānitvā tulayitvā tirayitvā
vibhāvayitvā vibhūtaṃ katvā.
{110.1} Athavā aniccato saṅkhāya jānitvā tulayitvā
tirayitvā vibhāvayitvā vibhūtaṃ katvā dukkhato rogato gaṇḍato
sallato .pe. anissaraṇato saṅkhāya jānitvā tulayitvā tirayitvā
vibhāvayitvā vibhūtaṃ katvā . nibbutoti rāgassa nibbāpitattā
nibbuto dosassa nibbāpitattā nibbuto mohassa nibbāpitattā
nibbuto kodhassa upānāhassa makkhassa paḷāsassa issāya
macchariyassa māyāya sāṭheyyassa thambhassa sārambhassa mānassa
atimānassa madassa pamādassa sabbakilesānaṃ sabbaduccaritānaṃ
@Footnote: 1 Ma. ... satipaṭṭhānaṃ bhāvento. evamuparipi. 2 Ma. saṅkhā vuccati ñāṇaṃ.
Sabbadarathānaṃ sabbapariḷāhānaṃ sabbasantāpānaṃ sabbākusalābhisaṅkhārānaṃ
nibbāpitattā nibbuto . bhikkhūti sattannaṃ dhammānaṃ bhinnattā bhikkhu
.pe. Vusitavā khīṇapunabbhavo sa bhikkhūti saṅkhāya nibbuto bhikkhu.
[111] Tassa no santi iñjitāti tassāti arahato khīṇāsavassa
iñjitā taṇhiñjitaṃ diṭṭhiñjitaṃ māniñjitaṃ kilesiñjitaṃ kammiñjitaṃ .
Tassime iñjitā natthi na santi na saṃvijjanti nūpalabbhanti pahīnā
samucchinnā vūpasantā paṭippassaddhā abhabbuppattikā ñāṇagginā
daḍḍhāti tassa no santi iñjitā.
[112] So ubhantamabhiññāya majjhe mantā na limpatīti
antoti phasso eko anto phassasamudayo dutiyo anto
phassanirodho majjhe atītaṃ eko anto anāgataṃ dutiyo anto
paccuppannaṃ majjhe sukhā vedanā eko anto dukkhā vedanā
dutiyo anto adukkhamasukhā vedanā majjhe nāmaṃ eko anto
rūpaṃ dutiyo anto viññāṇaṃ majjhe cha ajjhattikāni āyatanāni
eko anto cha bāhirāni āyatanāni dutiyo anto viññāṇaṃ
majjhe sakkāyo eko anto sakkāyasamudayo dutiyo anto
sakkāyanirodho majjhe . mantā vuccati paññā yā paññā
pajānanā .pe. amoho dhammavicayo sammādiṭṭhi . lepāti
dve lepā taṇhālepo ca diṭṭhilepo ca . katamo
Taṇhālepo . yāvatā taṇhāsaṅkhātena sīmakataṃ mariyādikataṃ 1-
odhikataṃ pariyantikataṃ 2- pariggahitaṃ mamāyitaṃ idaṃ mamaṃ etaṃ mamaṃ ettakaṃ
mamaṃ ettāvatā mamaṃ mama rūpā saddā gandhā rasā phoṭṭhabbā
attharaṇā pāpuraṇā dāsīdāsā ajeḷakā kukkuṭasūkarā
hatthigavāssavaḷavā khettaṃ vatthu hiraññaṃ suvaṇṇaṃ gāmanigamarājadhāniyo
raṭṭhañca janapado ca koso ca koṭṭhāgārañca kevalampi
mahāpaṭhaviṃ taṇhāvasena mamāyati yāvatā aṭṭhasatataṇhāviparītaṃ
ayaṃ taṇhālepo. Katamo diṭṭhilepo.
{112.1} Vīsativatthukā sakkāyadiṭṭhi dasavatthukā micchādiṭṭhi
dasavatthukā antaggāhikā diṭṭhi yā evarūpā diṭṭhi diṭṭhigataṃ
diṭṭhigahanaṃ diṭṭhikantāro diṭṭhivisūkāyikaṃ diṭṭhivipphanditaṃ
diṭṭhisaññojanaṃ gāho paṭiggāho abhiniveso parāmāso kummaggo
micchāpatho micchattaṃ titthāyatanaṃ vipariyesaggāho 3- viparītaggāho
vipallāsaggāho micchāgāho ayāthāvakasmiṃ yāthāvakanti gāho
yāvatā dvāsaṭṭhī diṭṭhigatāni ayaṃ diṭṭhilepo . so ubhantamabhiññāya
majjhe mantā na limpatīti so ubho ca ante majjhañca mantāya
abhiññāya jānitvā tulayitvā tirayitvā vibhāvayitvā vibhūtaṃ
katvā na limpati [4]- nupalimpati alitto [5]- anupalitto
nikkhanto nissaṭṭho vippamutto visaṃyutto vimariyādikatena
cetasā viharatīti so ubhantamabhiññāya majjhe mantā na limpati.
@Footnote: 1 Ma. ayaṃ pāṭho natthi. 2 Ma. pariyantakataṃ. 3 Ma. pariyāsaggāho .... evamuparipi.
@4 Ma. na palippati. 5 Ma. asaṃlitto. evamuparipi.
[113] Taṃ brūmi mahāpurisoti mahāpuriso aggapuriso seṭṭhapuriso
viseṭṭhapuriso pāmokkhapuriso uttamapuriso pavarapurisoti taṃ brūmi taṃ
kathemi taṃ maññāmi taṃ bhaṇāmi taṃ passāmi taṃ vohāremi . Āyasmā
sārīputto bhagavantaṃ etadavoca mahāpurisoti 1- bhante vuccati
kittāvatā nu kho bhante mahāpuriso hotīti . vimuttacittattā
khvāhaṃ sārīputta mahāpurisoti vadāmi adhimuttacittattā no
mahāpurisoti vadāmi kathañca sārīputta vimuttacitto hoti idha
sārīputta bhikkhu ajjhattaṃ kāye kāyānupassī viharati ātāpī
sampajāno satimā vineyya loke abhijjhādomanassaṃ tassa kāye
kāyānupassino viharato cittaṃ virajjati vimuccati anupādāya
āsavehi vedanāsu citte dhammesu dhammānupassī viharati ātāpī
sampajāno satimā vineyya loke abhijjhādomanassaṃ tassa dhammesu
dhammānupassino viharato cittaṃ virajjati vimuccati anupādāya
āsavehi evaṃ kho sārīputta bhikkhu vimuttacitto vimuttacittattā
khvāhaṃ sārīputta mahāpurisoti vadāmi adhimuttacittattā
no mahāpurisoti vadāmīti taṃ brūmi mahāpurisoti.
[114] So idha sibbanimaccagāti sibbanī vuccati taṇhā
yo rāgo sārāgo .pe. abhijjhā lobho akusalamūlaṃ . yassesā
sibbanī taṇhā pahīnā samucchinnā vūpasantā paṭippassaddhā
abhabbuppattikā ñāṇagginā daḍḍhā so sibbaniṃ taṇhaṃ accagā
@Footnote: 1 Ma. mahāpuriso mahāpurisoti.
Upaccagā atikkanto samatikkanto vītivattoti so idha
sibbanimaccagā. Tenāha bhagavā
kāmesu brahmacariyavā (metteyyāti bhagavā)
vītataṇho sadā sato
saṅkhāya nibbuto bhikkhu
tassa no santi iñjitā
so ubhantamabhiññāya
majjhe mantā na limpati
taṃ brūmi mahāpurisoti
so idha sibbanimaccagāti.
[115] Saha gāthāpariyosānā tena brāhmaṇena saddhiṃ
ekacchandā ekappayogā ekādhippāyā ekavāsanavāsitā
tesaṃ anekapāṇasahassānaṃ virajaṃ vītamalaṃ dhammacakkhuṃ udapādi
yaṅkiñci samudayadhammaṃ sabbantaṃ nirodhadhammanti tassa ca brāhmaṇassa
anupādāya āsavehi cittaṃ vimucci . saha arahattappattā
ajinajaṭāvākacīradaṇḍakamaṇḍalukesā ca massū ca antarahitā .
Bhaṇḍakāsāyavatthavasano saṅghāṭipattacīvaradharo anvatthapaṭipattiyā
pañjaliko bhagavantaṃ namassamāno nisinno hoti satthā me bhante
bhagavā sāvakohamasmīti.
Tissametteyyamāṇavakapañhāniddeso dutiyo.
Puṇṇakamāṇavakapañhāniddeso
[116] Anejaṃ mūladassāviṃ (iccāyasmā puṇṇako)
atthi pañhena āgamaṃ
kiṃ nissitā isayo manujā
khattiyā brāhmaṇā devatānaṃ
yaññamakappiṃsu 1- puthūdha loke
pucchāmi taṃ bhagavā brūhi me taṃ.
[117] Anejaṃ mūladassāvinti ejā vuccati taṇhā yo
rāgo sārāgo .pe. abhijjhā lobho akusalamūlaṃ . sā ejā
taṇhā buddhassa bhagavato pahīnā ucchinnamūlā tālāvatthukatā
anabhāvaṅgatā āyatiṃ anuppādadhammā tasmā buddho anejo .
Ejāya pahīnattā anejo . bhagavā lābhepi na iñjati alābhepi
na iñjati yasepi na iñjati ayasepi na iñjati pasaṃsāyapi na
iñjati nindāyapi na iñjati sukhepi na iñjati dukkhepi na iñjati
na calati na vedhati nappavedhatīti anejaṃ . mūladassāvinti bhagavā
mūladassāvī hetudassāvī nidānadassāvī sambhavadassāvī [2]- samuṭṭhānadassāvī
āhāradassāvī ārammaṇadassāvī paccayadassāvī samudayadassāvī.
{117.1} Tīṇi akusalamūlāni lobho akusalamūlaṃ doso akusalamūlaṃ
moho akusalamūlaṃ . vuttañhetaṃ bhagavatā tīṇīmāni bhikkhave
@Footnote: 1 Ma. yaññamakappayiṃsu. 2 Ma. pabhavadassāvī. evamuparipi.
Nidānāni kammānaṃ samudayāya [1]- lobho nidānaṃ kammānaṃ samudayāya
doso nidānaṃ kammānaṃ samudayāya moho nidānaṃ kammānaṃ samudayāya
na bhikkhave lobhajena kammena dosajena kammena mohajena kammena
devā paññāyanti manussā paññāyanti yā vā panaññāpi
kāci sugatiyo athakho bhikkhave lobhajena kammena dosajena kammena
mohajena kammena nirayo paññāyati tiracchānayoni paññāyati
pittivisayo paññāyati yā vā panaññāpi kāci duggatiyo niraye
tiracchānayoniyaṃ pittivisaye attabhāvābhinibbattiyā imāni tīṇi
akusalamūlānīti bhagavā jānāti passati.
{117.2} Evampi bhagavā mūladassāvī .pe. samudayadassāvī .
Tīṇi kusalamūlāni alobho kusalamūlaṃ adoso kusalamūlaṃ amoho kusalamūlaṃ.
Vuttañhetaṃ bhagavatā tīṇīmāni .pe. na bhikkhave alobhajena kammena
adosajena kammena amohajena kammena nirayo paññāyati tiracchānayoni
paññāyati pittivisayo paññāyati yā vā panaññāpi kāci
duggatiyo athakho bhikkhave alobhajena kammena adosajena kammena
amohajena kammena devā paññāyanti manussā paññāyanti yā
vā panaññāpi kāci sugatiyo deve ca manusse ca attabhāvābhinibbattiyā
imāni tīṇi kusalamūlānīti bhagavā jānāti passati .
Evampi bhagavā mūladassāvī .pe. Samudayadassāvī.
{117.3} Vuttañhetaṃ bhagavatā yekeci bhikkhave dhammā akusalā
akusalabhāgiyā akusalapakkhikā
@Footnote: 1 Ma. katamāni tīṇi.
Pakkhikā sabbe te avijjāmūlakā avijjāsamosaraṇā avijjāsamugghātā
sabbe te samugghātaṃ gacchantīti bhagavā jānāti passati . evampi
bhagavā mūladassāvī .pe. samudayadassāvī . vuttañhetaṃ bhagavatā
yekeci bhikkhave dhammā kusalā kusalabhāgiyā kusalapakkhikā sabbe te
appamādamūlakā appamādasamosaraṇā appamādo tesaṃ dhammānaṃ
aggamakkhāyatīti bhagavā jānāti passati . evampi bhagavā mūladassāvī
.pe. Samudayadassāvī.
{117.4} Athavā bhagavā jānāti passati avijjā mūlaṃ saṅkhārānaṃ
saṅkhārā mūlaṃ viññāṇassa viññāṇaṃ mūlaṃ nāmarūpassa nāmarūpaṃ mūlaṃ
saḷāyatanassa saḷāyatanaṃ mūlaṃ phassassa phasso mūlaṃ vedanāya vedanā
mūlaṃ taṇhāya taṇhā mūlaṃ upādānassa upādānaṃ mūlaṃ bhavassa
bhavo mūlaṃ jātiyā jāti mūlaṃ jarāmaraṇassāti bhagavā jānāti
passati. Evampi bhagavā mūladassāvī .pe. Samudayadassāvī.
{117.5} Vuttañhetaṃ 1- bhagavatā yekeci bhikkhave dhammā
akusalā akusalabhāgiyā akusalapakkhikā sabbe te avijjāmūlakā
avijjāsamosaraṇā avijjāsamugghātā sabbe te samugghātaṃ
gacchantīti 2- bhagavā jānāti passati . evampi bhagavā mūladassāvī
hetudassāvī nidānadassāvī sambhavadassāvī samuṭṭhānadassāvī
āhāradassāvī ārammaṇadassāvī paccayadassāvī samudayadassāvīti
anejaṃ mūladassāviṃ . iccāyasmā puṇṇakoti iccāti padasandhi .
Āyasmāti piyavacanaṃ.
@Footnote: 1-2 Ma. athavā bhagavā jānāti passati cakkhu mūlaṃ cakkhurogānaṃ sotaṃ mūlaṃ sotarogānaṃ
@ghānaṃ mūlaṃ ghānarogānaṃ jivhā mūlaṃ jivhārogānaṃ kāyo mūlaṃ kāyarogānaṃ mano mūlaṃ
@cetasikānaṃ dukkhānanti.
Puṇṇakoti tassa brāhmaṇassa nāmaṃ.
[118] Atthi pañhena āgamanti pañhatthikamhā 1- āgatā
pañhaṃ pucchitukāmamhā āgatā pañhaṃ sotukāmā āgatamhāti 2-
evampi atthi pañhena āgamaṃ . athavā pañhatthikānaṃ pañhaṃ pucchitukāmānaṃ
pañhaṃ sotukāmānaṃ āgamaṃ abhikkamanaṃ upasaṅkamanaṃ payirupāsanaṃ
atthīti evampi atthi pañhena āgamaṃ . athavā pañhāgamo
tuyhaṃ atthi tvampi pahu visavī alamatto mayā pucchituṃ 3- kathetuṃ
visajjetuṃ sandassetuṃ 4- bhaṇitunti 5- evampi atthi pañhena āgamaṃ.
[119] Kiṃnissitā isayo manujāti kiṃnissitāti kiṃ nissitā
āsitā allīnā upagatā ajjhositā adhimuttā . isayoti
isināmakā yekeci isipabbajjaṃ pabbajitā ājīvakā nigganthā jaṭilā
tāpasā. Manujāti manussā vuccantīti kiṃnissitā isayo manujā.
[120] Khattiyā brāhmaṇā devatānanti khattiyāti yekeci
khattiyajātikā . brāhmaṇāti yekeci bhovādikā . devatānanti
ājīvakasāvakānaṃ ājīvakā devatā nigganthasāvakānaṃ nigganthā
devatā jaṭilasāvakānaṃ jaṭilā devatā paribbājakasāvakānaṃ
paribbājakā devatā avaruddhakasāvakānaṃ 6- avaruddhakā 7- devatā
hatthivatikānaṃ hatthī devatā assavatikānaṃ assā devatā govatikānaṃ
gāvo devatā kukkuravatikānaṃ kukkurā devatā kākavatikānaṃ
kākā devatā vāsudevavatikānaṃ vāsudevo devatā baladevavatikānaṃ
@Footnote: 1-2 Ma. pañhena atthiko āgatomhi pañhaṃ pucchitukāmo āgatomhi pañhaṃ sotukāmo
@āgatomhīti. 3 Ma. pucchitaṃ. 4-5 Ma. vahassetaṃ bhāranti. 6-7 Ma. aviruddha ....
Baladevo devatā puṇṇabhaddavatikānaṃ puṇṇabhaddo devatā
maṇibhaddavatikānaṃ maṇibhaddo devatā aggivatikānaṃ aggi devatā
nāgavatikānaṃ nāgā devatā supaṇṇavatikānaṃ supaṇṇā devatā
yakkhavatikānaṃ yakkhā devatā asuravatikānaṃ asurā devatā
gandhabbavatikānaṃ gandhabbā devatā mahārājavatikānaṃ mahārājā
devatā candavatikānaṃ cando devatā suriyavatikānaṃ suriyo devatā
indavatikānaṃ indo devatā brahmavatikānaṃ brahmā devatā
devavatikānaṃ devā devatā disāvatikānaṃ disā devatā ye yesaṃ
dakkhiṇeyyā te tesaṃ devatāti khattiyā brāhmaṇā devatānaṃ.
[121] Yaññamakappiṃsu puthūdha loketi yañño 1- vuccati
deyyadhammo cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhāraṃ
annaṃ pānaṃ vatthaṃ yānaṃ mālāgandhaṃ vilepanaṃ seyyāvasathaṃ
padīpeyyaṃ . yaññamakappiṃsūti yepi yaññaṃ esanti gavesanti
pariyesanti cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhāraṃ
annaṃ pānaṃ vatthaṃ yānaṃ mālāgandhaṃ vilepanaṃ seyyavasathaṃ padīpeyyaṃ
tepi yaññaṃ kappenti . yepi yaññaṃ abhisaṅkharonti
cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhāraṃ annaṃ pānaṃ
vatthaṃ yānaṃ mālāgandhaṃ vilepanaṃ seyyāvasathaṃ padīpeyyaṃ tepi
yaññaṃ kappenti . yepi yaññaṃ denti yajanti pariccajanti
cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhāraṃ annaṃ pānaṃ
@Footnote: 1 Ma. yaññaṃ. evamuparipi.
Vatthaṃ yānaṃ mālāgandhaṃ vilepanaṃ seyyāvasathaṃ padīpeyyaṃ tepi
yaññaṃ kappenti . puthūti yaññā vā ete puthū yaññayajakā 1-
vā ete puthū dakkhiṇeyyā vā ete puthū . kathaṃ yaññā
vā ete puthū . ete yaññā puthū 2- cīvarapiṇḍapātasenāsana-
gilānapaccayabhesajjaparikkhārā annaṃ pānaṃ vatthaṃ yānaṃ mālāgandhaṃ
vilepanaṃ seyyāvasathaṃ padīpeyyaṃ evaṃ yaññā vā ete puthū.
{121.1} Kathaṃ yaññayajakā vā ete puthū . [3]- ete
yaññayajakā puthū khattiyā ca brāhmaṇā ca vessā ca suddā ca
gahaṭṭhā ca pabbajitā ca devā ca manussā ca evaṃ yaññayajakā
vā ete puthū. Kathaṃ dakkhiṇeyyā vā ete puthū. 4- Ete dakkhiṇeyyā
puthū samaṇabrāhmaṇā yācaka vaṇibbaka sāvakā 5- evaṃ dakkhiṇeyyā
vā ete puthū. Idha loketi manussaloketi yaññamakappiṃsu puthūdha loke.
[122] Pucchāmi taṃ bhagavā brūhi me tanti pucchāti tisso
pucchā adiṭṭhajotanā pucchā diṭṭhasaṃsandanā pucchā vimaticchedanā
pucchā.
Katamā adiṭṭhajotanā pucchā . pakatiyā lakkhaṇaṃ añātaṃ hoti
adiṭṭhaṃ atulitaṃ atiritaṃ avibhāvitaṃ avibhūtaṃ tassa ñāṇāya dassanāya
tulanāya tiraṇāya vibhāvanatthāya vibhūtatthāya pañhaṃ pucchati ayaṃ
adiṭṭhajotanā pucchā.
{122.1} Katamā diṭṭhasaṃsandanā pucchā. Pakatiyā lakkhaṇaṃ ñātaṃ hoti
@Footnote: 1 Ma. yaññayājakā. evamuparipi. 2 Ma. bahukānaṃ ete yaññā. 3-4 Ma. bahukā.
@5 Ma. kapaṇaddhikavanibbakayācakā.
Diṭṭhaṃ tulitaṃ tiritaṃ vibhāvitaṃ vibhūtaṃ aññehi paṇḍitehi saddhiṃ
saṃsandanatthāya pañhaṃ pucchati ayaṃ diṭṭhasaṃsandanā pucchā.
Katamā vimaticchedanā pucchā . pakatiyā saṃsayaṃ pakkhanno 1- hoti
vimatiṃ pakkhanno 2- dveḷhakajāto evaṃ nu kho na nu kho kinnu kho kathaṃnu
khoti so vimaticchedanatthāya pañhaṃ pucchati ayaṃ vimaticchedanā pucchā.
Imā tisso pucchā.
Aparāpi tisso pucchā manussapucchā amanussapucchā nimmitapucchā.
{122.2} Katamā manussapucchā . manussā buddhaṃ bhagavantaṃ
upasaṅkamitvā pañhaṃ 3- pucchanti bhikkhū pucchanti bhikkhuniyo pucchanti
upāsakā pucchanti upāsikāyo pucchanti rājāno pucchanti khattiyā
pucchanti brāhmaṇā pucchanti vessā pucchanti suddā pucchanti
gahaṭṭhā pucchanti pabbajitā pucchanti ayaṃ manussapucchā.
{122.3} Katamā amanussapucchā . amanussā buddhaṃ bhagavantaṃ
upasaṅkamitvā pañhaṃ pucchanti nāgā pucchanti supaṇṇā pucchanti
yakkhā pucchanti asurā pucchanti gandhabbā pucchanti mahārājāno
pucchanti indā pucchanti brahmāno pucchanti devatāyo pucchanti
ayaṃ amanussapucchā.
{122.4} Katamā nimmitapucchā . yaṃ bhagavā rūpaṃ abhinimmināti
manomayaṃ sabbaṅgapaccaṅgaṃ ahinindriyaṃ so nimmito buddhaṃ bhagavantaṃ
upasaṅkamitvā
@Footnote: 1-2 Ma. pakkhando. 3 Ma. ayaṃ pāṭho natthi.
Pañhaṃ pucchati bhagavā visajjeti ayaṃ nimmitapucchā .
Imā tisso pucchā.
Aparāpi tisso pucchā attatthapucchā paratthapucchā
ubhayatthapucchā.
{122.5} Aparāpi tisso pucchā diṭṭhadhammikatthapucchā
samparāyikatthapucchā paramatthapucchā.
Aparāpi tisso pucchā anavajjatthapucchā nikkilesatthapucchā
vodānatthapucchā.
Aparāpi tisso pucchā atītapucchā anāgatapucchā paccuppannapucchā.
Aparāpi tisso pucchā ajjhattapucchā bahiddhāpucchā
ajjhattabahiddhāpucchā.
{122.6} Aparāpi tisso pucchā kusalapucchā akusalapucchā
abyākatapucchā.
Aparāpi tisso pucchā khandhapucchā dhātupucchā āyatanapucchā.
Aparāpi tisso pucchā satipaṭṭhānapucchā sammappadhānapucchā
iddhipādapucchā.
Aparāpi tisso pucchā indriyapucchā balapucchā bojjhaṅgapucchā.
Aparāpi tisso pucchā maggapucchā phalapucchā nibbānapucchā.
{122.7} Pucchāmi tanti pucchāmi taṃ yācāmi taṃ ajjhesāmi taṃ
pasādemi taṃ kathassu meti pucchāmi taṃ . bhagavāti gāravādhivacanametaṃ
.pe. sacchikā paññatti yadidaṃ bhagavāti . brūhi me tanti brūhi
ācikkhāhi desehi paññapehi paṭṭhapehi vivarāhi vibhajāhi
uttānīkarohi pakāsehīti pucchāmi taṃ bhagavā brūhi me taṃ . Tenāha
so brāhmaṇo
anejaṃ mūladassāviṃ (iccāyasmā puṇṇako)
atthī pañhena āgamaṃ
kiṃnissitā isayo manujā
khattiyā brāhmaṇā devatānaṃ
yaññamakappiṃsu puthūdha loke
pucchāmi taṃ bhagavā brūhi me tanti.
[123] Yekecime isayo manujā (puṇṇakāti bhagavā)
khattiyā brāhmaṇā devatānaṃ
yaññamakappiṃsu puthūdha loke
āsiṃsamānā 1- puṇṇaka itthataṃ 2-
jaraṃ sitā yaññamakappayiṃsu.
[124] Yekecime isayo manujāti yekecimeti sabbena sabbaṃ
sabbathā sabbaṃ asesaṃ nissesaṃ pariyādāyavacanametaṃ yekecimeti .
Isayoti isināmakā yekeci isipabbajjaṃ pabbajitā ājīvakā
@Footnote: 1 Ma. āsīsamānā. evamuparipi. 2 Ma. itthattaṃ. evamuparipi.
Nigganthā jaṭilā tāpasā . manujāti manussā vuccantīti yekecime
isayo manujā . puṇṇakāti bhagavā taṃ brāhmaṇaṃ nāmena
ālapati . bhagavāti gāravādhivacanametaṃ .pe. sacchikā paññatti
yadidaṃ bhagavāti puṇṇakāti bhagavā.
[125] Khattiyā brāhmaṇā devatānanti khattiyāti yekeci
khattiyajātikā . brāhmaṇāti yekeci bhovādikā . devatānanti
ājīvakasāvakānaṃ ājīvakā devatā .pe. disāvatikānaṃ disā
devatā ye yesaṃ dakkhiṇeyyā te tesaṃ devatāti khattiyā
brāhmaṇā devatānaṃ.
[126] Yaññamakappiṃsu puthūdha loketi yañño vuccati deyyadhammo
cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhāraṃ annaṃ
pānaṃ vatthaṃ yānaṃ mālāgandhaṃ vilepanaṃ seyyāvasathaṃ padīpeyyaṃ .
Yaññamakappiṃsūti yepi yaññaṃ esanti gavesanti pariyesanti
cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhāraṃ annaṃ pānaṃ
vatthaṃ yānaṃ mālāgandhaṃ vilepanaṃ seyyāvasathaṃ padīpeyyaṃ tepi yaññaṃ
kappenti . puthūti yaññā vā ete puthū yaññayajakā vā ete puthū
dakkhiṇeyyā vā ete puthū . kathaṃ yaññā vā ete puthū .pe. Evaṃ
dakkhiṇeyyā vā ete puthū . idha loketi manussaloketi yaññamakappiṃsu
puthūdha loke.
[127] Āsiṃsamānā puṇṇaka itthatanti āsiṃsamānāti
Rūpapaṭilābhaṃ āsiṃsamānā saddapaṭilābhaṃ āsiṃsamānā gandhapaṭilābhaṃ
āsiṃsamānā rasapaṭilābhaṃ āsiṃsamānā phoṭṭhabbapaṭilābhaṃ āsiṃsamānā
puttapaṭilābhaṃ āsiṃsamānā dārapaṭilābhaṃ āsiṃsamānā dhanapaṭilābhaṃ
āsiṃsamānā yasapaṭilābhaṃ āsiṃsamānā issariyapaṭilābhaṃ āsiṃsamānā
khattiyamahāsālakule attabhāvapaṭilābhaṃ āsiṃsamānā brāhmaṇamahāsālakule
attabhāvapaṭilābhaṃ āsiṃsamānā gahapatimahāsālakule attabhāvapaṭilābhaṃ
āsiṃsamānā cātummahārājikesu devesu attabhāvapaṭilābhaṃ
āsiṃsamānā tāvatiṃsesu devesu yāmesu devesu tusitesu devesu
nimmānaratīsu devesu paranimmitavasavattīsu devesu brahmakāyikesu
devesu attabhāvapaṭilābhaṃ āsiṃsamānā icchamānā sādiyamānā
patthayamānā pihayamānā abhijappamānāti āsiṃsamānā.
{127.1} Puṇṇaka itthatanti ettha attabhāvābhinibbattiṃ
āsiṃsamānā ettha khattiyamahāsālakule attabhāvābhinibbattiṃ
āsiṃsamānā ettha brāhmaṇamahāsālakule attabhāvābhinibbattiṃ
āsiṃsamānā ettha gahapatimahāsālakule attabhāvābhinibbattiṃ
āsiṃsamānā ettha cātummahārājikesu devesu attabhāvābhinibbattiṃ
āsiṃsamānā ettha tāvatiṃsesu devesu ettha yāmesu devesu ettha
tusitesu devesu ettha nimmānaratīsu devesu ettha paranimmitavasavattīsu
devesu ettha brahmakāyikesu devesu attabhāvābhinibbattiṃ āsiṃsamānā
icchamānā sādiyamānā patthayamānā pihayamānā abhijappamānāti
Āsiṃsamānā puṇṇaka itthataṃ.
[128] Jaraṃ sitā yaññamakappayiṃsūti jaraṃ sitāti jaranissitā
byādhinissitā maraṇanissitā sokaparidevadukkhadomanassupāyāsanissitā
devate 1- jātinissitāya devate jātinissitā vā devate jaranissitāya
devate jaranissitā vā devate byādhinissitāya devate byādhinissitā
vā devate maraṇanissitāya devate maraṇanissitā vā devate
sokaparidevadukkhadomanassupāyāsanissitāya devate sokaparidevadukkha-
domanassupāyāsanissitā vā devate gatinissitāya devate gatinissitā
vā devate upapattinissitāya devate upapattinissitā vā devate
paṭisandhinissitāya devate paṭisandhinissitā vā devate bhavanissitāya
devate bhavanissitā vā devate saṃsāranissitāya devate saṃsāranissitā
vā devate vaṭṭanissitāya devate vaṭṭanissitā vā āsitā allīnā
upagatā ajjhositā adhimuttāti jaraṃ sitā yaññamakappayiṃsu .
Tenāha bhagavā
yekecime isayo manujā (puṇṇakāti bhagavā)
khattiyā brāhmaṇā devatānaṃ
yaññamakappiṃsu puthūdha loke
āsiṃsamānā puṇṇaka itthataṃ
jaraṃ sitā yaññamakappayiṃsūti.
[129] Yekecime isayo manujā (iccāyasmā puṇṇako)
@Footnote: 1 Ma. yadeva te jātinissitā. tadeva te jarānissitā. yadeva te jarānissitā.
@tadeva te byādhinissitā .... evamuparipi.
Khattiyā brāhmaṇā devatānaṃ
yaññamakappiṃsu puthūdha loke
kaccissu 1- te bhagavā yaññapathe appamattā
atāruṃ 2- jātiñca jarañca mārisa
pucchāmi taṃ bhagavā brūhi me taṃ.
[130] Yekecime isayo manujāti yekecimeti .pe. kaccissu
te bhagavā yaññapathe appamattāti kaccissūti saṃsayapucchā
vimatipucchā dveḷhakapucchā anekaṃsapucchā evaṃ nukho na nu kho kinnu
kho kathaṃ nu khoti kaccissu . teti yaññayajakā [3]- . bhagavāti
gāravādhivacanametaṃ .pe. sacchikā paññatti yadidaṃ bhagavāti kaccissu te
bhagavā . yaññapathe appamattāti yaññoyeva vuccati yaññapatho .
Yathā ariyamaggo ariyapatho devamaggo devapatho brahmamaggo
brahmapatho evameva yaññoyeva vuccati yaññapatho.
{130.1} Appamattāti yaññapathe appamattā lakkaccakārino
sātaccakārino aṭṭhitakārino anolīnavuttino anikkhittacchandā
anikkhittadhurā taccaritā tabbahulā taggarukā tanninnā tappoṇā
tappabbhārā tadadhimuttā tadādhipateyyāti [4]- yaññapathe appamattā.
Yepi yaññaṃ esanti gavesanti pariyesanti cīvarapiṇḍapātasenāsana-
gilānapaccayabhesajjaparikkhāraṃ annaṃ pānaṃ vatthaṃ yānaṃ mālāganadhaṃ vilepanaṃ
seyyāvasathaṃ padīpeyyaṃ sakkaccakārino .pe. Tadādhipateyyā tepi yaññapathe
@Footnote: 1 Ma. kaccisu. evamupari. 2 Ma. atāru. 3 Ma. vuccanti. 4 Ma. tepi.
Appamattā . yepi yaññaṃ abhisaṅkharonti cīvarapiṇḍapātasenāsana-
gilānapaccayabhesajjaparikkhāraṃ annaṃ pānaṃ vatthaṃ yānaṃ mālāgandhaṃ
vilepanaṃ seyyāvasathaṃ padīpeyyaṃ sakkaccakārino .pe. tadādhipateyyā
patepi yaññapathe appamattā . yepi yaññaṃ denti yajanti
pariccajanti cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhāraṃ
annaṃ pānaṃ vatthaṃ yānaṃ mālāgandhaṃ vilepanaṃ seyyāvasathaṃ
padīpeyyaṃ sakkaccakārino .pe. tadādhipateyyā tepi yaññapathe
appamattāti kaccissu te bhagavā yaññapathe appamattā.
[131] Atāruṃ jātiñca jarañca mārisāti jātijarāmaraṇaṃ
atāriṃsu uttariṃsu patariṃsu samatikkamiṃsu vītivattiṃsu . mārisāti
piyavacanaṃ garuvacanaṃ sagāravasappatissādhivacanametaṃ mārisāti atāruṃ
jātiñca jarañca mārisa.
The Pali Tipitaka in Roman Character Volume 30 page 1-55.
https://84000.org/tipitaka/read/roman_item.php?book=30&item=1&items=131&mode=bracket
Classified by content :-
https://84000.org/tipitaka/read/roman_item.php?book=30&item=1&items=131
Compare with The Pali Tipitaka in Thai Character :-
https://84000.org/tipitaka/read/pali_item.php?book=30&item=1&items=131&mode=bracket
Compare with The Royal Version of Thai Tipitaka :-
https://84000.org/tipitaka/read/byitem.php?book=30&item=1&items=131&mode=bracket
Study Atthakatha :-
https://84000.org/tipitaka/attha/attha.php?b=30&i=1
Contents of The Tipitaka Volume 30
https://84000.org/tipitaka/read/?index_30
https://84000.org/tipitaka/english/?index_30
บันทึก ๑๔ พฤศจิกายน พ.ศ. ๒๕๖๐.
การแสดงผลนี้อ้างอิงข้อมูลจากพระไตรปิฎกฉบับภาษาบาลี อักษรโรมัน.
หากพบข้อผิดพลาด กรุณาแจ้งได้ที่ [email protected]
