[386] Na te māravasānugāti mārāti yo so māro kaṇho
adhipati antabhū namuci pamattabandhu . na te māravasānugāti na te
mārassa vase vattenti 1- napi māro tesu vasaṃ vatteti te mārañca
mārapakkhañca mārapāsañca mārabaḷisañca mārāmisañca
māravisayañca māranivāsañca māragocarañca mārabandhanañca abhibhuyya
abhibhavitvā ajjhottharitvā pariyādayitvā 2- madditvā [3]-
viharanti iriyanti vattenti pālenti yapenti yāpentīti na te
māravasānugā.
[387] Na te mārassa paṭṭhagūti na te mārassa paṭṭhā
paṭṭhacarā 4- paricārikā pesiyā 5- te buddhassa bhagavato paṭṭhā
paṭṭhacarā 4- paricārikā pesiyāti 5- na te mārassa paṭṭhagū .
Tenāha bhagavā
etadaññāya ye satā diṭṭhadhammābhinibbutā
na te māravasānugā na te mārassa paṭṭhagūti.
Saha gāthāpariyosānā .pe. satthā me bhante bhagavā
sāvakohamasmīti.
Kappamāṇavakapañhāniddeso dasamo.
---------
@Footnote: 1 Ma. vattanti. 2 Ma. pariyādiyitvā. evamuparipi. 3 Ma. caranti.
@4 Ma. paddhā paddhacarā. 5 Ma. siyā.
Jatukaṇṇīmāṇavakapañhāniddeso
[388] Sutvānahaṃ vīra akāmakāmiṃ (iccāyasmā jatukaṇṇī)
oghātigaṃ puṭṭhumakāmamāgamaṃ
santipadaṃ brūhi sahājanetta 1-
yathātacchaṃ bhagavā brūhi me taṃ.
[389] Sutvānahaṃ vīra akāmakāminti sutvā suṇitvā
uggahetvā upadhāretvā upalakkhayitvā itipi so bhagavā arahaṃ .pe.
Buddho bhagavāti sutvānahaṃ . vīrāti vīro . bhagavā viriyavāti vīro.
Pahūti vīro . visavīti vīro . alamattoti vīro. Sūro vikkanto abhiru
acchambhī anutrāsī apalāyī pahīnabhayabheravo vigatalomahaṃsoti vīro.
Virato idha sabbāpāpakehi
nirayadukkhamaticca viriyavāso
so viriyavā padhānavā
vīro tādi pavuccate tathattāti.
Sutvānahaṃ vīra . akāmakāminti kāmāti uddānato dve kāmā
vatthukāmā ca kilesakāmā ca .pe. ime vuccanti vatthukāmā
.pe. ime vuccanti kilesakāmā . buddhassa bhagavato vatthukāmā
pariññātā kilesakāmā pahīnā vatthukāmānaṃ pariññātattā
@Footnote: 1 Ma. sahajanetta. evamuparipi.
Kilesakāmānaṃ pahīnattā bhagavā na kāme kāmeti kāmā 1- seṭṭhāti
na kāme pamodati 2- na kāme abhijappati tasmā buddho akāmo
nikkāmo cattakāmo vantakāmo muttakāmo pahīnakāmo paṭinissaṭṭhakāmo
vītarāgo vigatarāgo cattarāgo vantarāgo muttarāgo pahīnarāgo
paṭinissaṭṭharāgo nicchāto nibbuto sītibhūto sukhapaṭisaṃvedī
brahmabhūtena attanā viharatīti sutvānahaṃ vīra akāmakāmiṃ .
Iccāyasmā jatukaṇṇīti iccāti padasandhi .pe. padānupubbakametaṃ
iccāti . āyasmāti piyavacanaṃ sagāravasappatissādhivacanametaṃ
āyasmāti . jatukaṇṇīti tassa brāhmaṇassa gottaṃ .pe.
Vohāroti iccāyasmā jatukaṇṇī.
[390] Oghātigaṃ puṭṭhumakāmamāgamanti oghātiganti oghātigaṃ
oghaṃ atikkantaṃ samatikkantaṃ vītivattanti oghātigaṃ . puṭṭhunti puṭṭhuṃ
pucchituṃ yācituṃ ajjhesituṃ pasādetuṃ . akāmamāgamanti akāmaṃ puṭṭhuṃ
nikkāmaṃ cattakāmaṃ vantakāmaṃ muttakāmaṃ pahīnakāmaṃ paṭinissaṭṭhakāmaṃ
vītarāgaṃ [3]- cattarāgaṃ vantarāgaṃ muttarāgaṃ pahīnarāgaṃ paṭinissaṭṭharāgaṃ
āgamhā āgatamhā upāgatamhā sampattamhā tayā saddhiṃ
samāgatamhāti oghātigaṃ puṭṭhumakāmamāgamaṃ.
[391] Santipadaṃ brūhi sahājanettāti santīti ekena ākārena
santipi santipadaṃpi taññeva amataṃ nibbānaṃ yo so sabbasaṅkhārasamatho
sabbūpadhipaṭinissaggo taṇhakkhayo virāgo nirodho
@Footnote: 1-2 Ma. ime pāṭhā natthi. etthantare na kāme pattheti na kāme piheti na kāme
@abhijappati. ye kāme kāmenti kāme patthenti kāme pihenti kāme abhijappanti.
@te kāmakāmino rāgarāgino saññāsaññino. bhagavā na kāme kāmeti na kāme pattheti na
@kāme piheti na kāme abhijappati. 3 Ma. vigatarāgaṃ.
Nibbānaṃ . vuttañhetaṃ bhagavatā santametaṃ padaṃ paṇītametaṃ padaṃ
yadidaṃ sabbasaṅkhārasamatho sabbūpadhipaṭinissaggo taṇhakkhayo virāgo
nirodho nibbānanti.
{391.1} Athāparenākārena ye dhammā santādhigamāya santiphusanāya
sacchikiriyāya 1- saṃvattanti seyyathīdaṃ cattāro satipaṭṭhānā cattāro
sammappadhānā cattāro iddhipādā pañcindriyāni pañca balāni
satta bojjhaṅgā ariyo aṭṭhaṅgiko maggo ime vuccanti santipadā.
Santipadaṃ tāṇapadaṃ leṇapadaṃ saraṇapadaṃ abhayapadaṃ accutapadaṃ amatapadaṃ
nibbānapadaṃ brūhi ācikkhāhi desehi paññapehi paṭṭhapehi vivarāhi
vibhajāhi uttānīkarohi pakāsehi . sahājanettāti nettaṃ vuccati
sabbaññutañāṇaṃ . buddhassa bhagavato nettañca jinabhāvo ca bodhiyā
mūle apubbaṃ acarimaṃ ekasmiṃ khaṇe uppanno tasmā buddho
sahājanettoti santipadaṃ brūhi sahājanetta.
[392] Yathātacchaṃ bhagavā brūhi me tanti yathātacchaṃ vuccati
amataṃ nibbānaṃ yo so sabbasaṅkhārasamatho sabbūpadhipaṭinissaggo
taṇhakkhayo virāgo nirodho nibbānaṃ . bhagavāti gāravādhivacanametaṃ
.pe. sacchikā paññatti yadidaṃ bhagavāti . brūhi me tanti brūhi
ācikkhāhi .pe. pakāsehīti yathātacchaṃ bhagavā brūhi me taṃ .
Tenāha so brāhmaṇo
sutvānahaṃ vīra akāmakāmiṃ (iccāyasmā jatukaṇṇī)
@Footnote: 1 Ma. santisacchikiriyāya.
Oghātigaṃ puṭṭhumakāmamāgamaṃ
santipadaṃ brūhi sahājanetta
yathātacchaṃ bhagavā brūhi me tanti.
[393] Bhagavā hi kāme abhibhuyya iriyati
ādiccova paṭhaviṃ tejī tejasā
parittapaññassa me bhūripañño
ācikkha dhammaṃ yamahaṃ vijaññaṃ
jātijjarāya idha vippahānaṃ.
[394] Bhagavā hi kāme abhibhuyya iriyatīti bhagavāti
gāravādhivacanametaṃ .pe. sacchikā paññatti yadidaṃ bhagavāti . kāmeti
uddānato dve kāmā vatthukāmā ca kilesakāmā ca .pe. ime
vuccanti vatthukāmā .pe. ime vuccanti kilesakāmā . bhagavā
vatthukāme parijānitvā kilesakāme pahāya abhibhuyya abhibhavitvā
ajjhottharitvā pariyādayitvā madditvā 1- carati [2]- iriyati
vatteti pāleti yapeti yāpetīti bhagavā hi kāme abhibhuyya iriyati.
[395] Ādiccova paṭhaviṃ tejī tejasāti ādicco vuccati suriyo 3-.
Paṭhavī vuccati jarā 4-. Yathā suriyo tejī tejasā 5- tejena samannāgato
paṭhaviṃ abhibhuyya abhibhavitvā ajjhottharitvā pariyādayitvā santāpayitvā
sabbaṃ ākāsagataṃ [6]- abhivihacca andhakāraṃ vidhamitvā ālokaṃ
dassetvā 7- ākāse antalikkhe gamanapathe 8- gacchati
@Footnote: 1 Ma. ayaṃ pāṭho natthi. 2 Ma. viharati. evamuparipi. 3 Ma. sabbattha sūriyo.
@4 Ma. jagatī. 5 Ma. ayaṃ pāṭho natthi. 6 Ma. tamagataṃ. 7 Ma. dassayitvā.
@8 Ma. gaganapathe.
Evameva bhagavā ñāṇatejī ñāṇatejena samannāgato sabbaṃ
abhisaṅkhārasamudayaṃ .pe. kilesatamaṃ avijjandhakāraṃ vidhamitvā
ñāṇālokaṃ dassetvā vatthukāme parijānitvā kilesakāme
pahāya abhibhuyya abhibhavitvā ajjhottharitvā pariyādayitvā
madditvā carati iriyati vatteti pāleti yapeti yāpetīti ādiccova
paṭhaviṃ tejī tejasā.
[396] Parittapaññassa me bhūripaññoti ahamasmi parittapañño
omakapañño [1]- jatukapañño 2- tvaṃpi mahāpañño puthupañño
hāsapañño javanapañño tikkhapañño nibbedhikapañño bhūri
vuccati paṭhavī tāya paṭhavīsamāya paññāya vipulāya vitthatāya
samannāgatoti parittapaññassa me bhūripañño.
[397] Ācikkha dhammaṃ yamahaṃ vijaññanti ācikkha dhammanti
ādikalyāṇaṃ majjhekalyāṇaṃ pariyosānakalyāṇaṃ sātthaṃ sabyañjanaṃ
kevalaparipuṇṇaṃ parisuddhaṃ brahmacariyaṃ cattāro satipaṭṭhāne .pe.
Nibbānañca nibbānagāminiñca paṭipadaṃ ācikkhāhi desehi
paññapehi paṭṭhapehi vivarāhi vibhajāhi uttānīkarohi pakāsehīti
ācikkha dhammaṃ . yamahaṃ vijaññanti yamahaṃ jāneyyaṃ vijāneyyaṃ
paṭivijāneyyaṃ paṭivijjheyyaṃ adhigaccheyyaṃ phuseyyaṃ 3- sacchikareyyanti
ācikkha dhammaṃ yamahaṃ vijaññaṃ.
[398] Jātijjarāya idha vippahānanti idheva jātiyā jarāmaraṇassa
@Footnote: 1 Ma. lāmakapañño. 2 Ma. chatukapañño. 3 Ma. phasseyyaṃ. evamīdisesu padesu.
Pahānaṃ vūpasamo paṭinissaggo paṭippassaddhi amataṃ nibbānanti
jātijjarāya idha vippahānaṃ. Tenāha so brāhmaṇo
bhagavā hi kāme abhibhuyya iriyati
ādiccova paṭhaviṃ tejī tejasā
parittapaññassa me bhūripañño
ācikkha dhammaṃ yamahaṃ vijaññaṃ
jātijjarāya idha vippahānanti.
[399] Kāme vinaya gedhaṃ (jatukaṇṇīti bhagavā)
nekkhammaṃ daṭṭhu khemato
uggahitaṃ nirattaṃ vā
mā te vijjittha kiñcanaṃ.
[400] Kāmesu vinaya gedhanti kāmesūti uddānato dve
kāmā vatthukāmā ca kilesakāmā ca .pe. ime vuccanti vatthukāmā
.pe. ime vuccanti kilesakāmā . gedhanti gedho vuccati
taṇhā yo rāgo sārāgo .pe. abhijjhā lobho akusalamūlaṃ .
Kāmesu vinaya gedhanti vinaya paṭivinaya pajaha vinodehi byantīkarohi
anabhāvaṅgamehīti kāmesu vinaya gedhaṃ . jatukaṇṇīti bhagavā taṃ
brāhmaṇaṃ gottena ālapati . bhagavāti gāravādhivacanametaṃ .pe.
Sacchikā paññatti yadidaṃ bhagavāti jatukaṇṇīti bhagavā.
[401] Nekkhammaṃ daṭṭhu khematoti nekkhammanti sammāpaṭipadaṃ
Anulomapaṭipadaṃ apaccanīkapaṭipadaṃ anvatthapaṭipadaṃ dhammānudhammapaṭipadaṃ
sīlesu paripūrikāritaṃ indriyesu guttadvārataṃ bhojane mattaññutaṃ
jāgariyānuyogaṃ satisampajaññaṃ cattāro satipaṭṭhāne cattāro
sammappadhāne cattāro iddhipāde pañcindriyāni pañca balāni
satta bojjhaṅge ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ nibbānañca nibbānagāminiñca
paṭipadaṃ khemato tāṇato leṇato saraṇato saraṇībhūtato abhayato
accutato amatato nibbānato daṭṭhuṃ passitvā tulayitvā tīrayitvā
vibhāvayitvā vibhūtaṃ katvāti nekkhammaṃ daṭṭhu khemato.
[402] Uggahitaṃ nirattaṃ vāti uggahitanti taṇhāvasena
diṭṭhivasena gahitaṃ parāmaṭṭhaṃ abhiniviṭṭhaṃ ajjhositaṃ adhimuttaṃ .
Nirattaṃ vāti nirattaṃ vā muñcitabbaṃ 1- pajahitabbaṃ vinodetabbaṃ
byantīkātabbaṃ anabhāvaṅgametabbanti uggahitaṃ nirattaṃ vā.
[403] Mā te vijjittha kiñcananti rāgakiñcanaṃ dosakiñcanaṃ
mohakiñcanaṃ mānakiñcanaṃ diṭṭhikiñcanaṃ kilesakiñcanaṃ duccaritakiñcanaṃ
idaṃ kiñcanaṃ tuyhaṃ mā vijjittha mā pavijjittha mā saṃvijjittha
pajaha vinodehi byantīkarohi anabhāvaṅgamehīti mā te vijjittha
kiñcanaṃ. Tenāha bhagavā
kāmesu vinaya gedhaṃ (jatukaṇṇīti bhagavā)
nekkhammaṃ daṭṭhu khemato
uggahitaṃ nirattaṃ vā
@Footnote: 1 Ma. vijahitabbaṃ.
Mā te vijjittha kiñcananti.
[404] Yaṃ pubbe taṃ visosehi pacchā te māhu kiñcanaṃ
majjhe ce no gahessasi upasanto carissasi.
[405] Yaṃ pubbe taṃ visosehīti atīte saṅkhāre ārabbha ye kilesā
uppajjeyyuṃ te kilese sosehi visosehi sukkhāpehi visukkhāpehi
avījaṃ 1- karohi pajaha vinodehi byantīkarohi anabhāvaṅgamehīti
evampi yaṃ pubbe taṃ visosehi . athavā ye atītā kammābhisaṅkhārā
vipakkavipākā 2- te kammābhisaṅkhāre sosehi visosehi sukkhāpehi
visukkhāpehi avījaṃ karohi pajaha vinodehi byantīkarohi anabhāvaṅgamehīti
evampi yaṃ pubbe taṃ visosehi.
The Pali Tipitaka in Roman Character Volume 30 page 186-194.
https://84000.org/tipitaka/read/roman_item.php?book=30&item=386&items=20
Classified by [Item Number] :-
http://84000.org/tipitaka/read/roman_item.php?book=30&item=386&items=20&mode=bracket
Compare with The Pali Tipitaka in Thai Character :-
https://84000.org/tipitaka/read/pali_item.php?book=30&item=386&items=20
Compare with The Royal Version of Thai Tipitaka :-
https://84000.org/tipitaka/read/byitem.php?book=30&item=386&items=20
Study Atthakatha :-
https://84000.org/tipitaka/attha/attha.php?b=30&i=386
Contents of The Tipitaka Volume 30
https://84000.org/tipitaka/read/?index_30
https://84000.org/tipitaka/english/?index_30
บันทึก ๑๔ พฤศจิกายน พ.ศ. ๒๕๖๐.
การแสดงผลนี้อ้างอิงข้อมูลจากพระไตรปิฎกฉบับภาษาบาลี อักษรโรมัน.
หากพบข้อผิดพลาด กรุณาแจ้งได้ที่ [email protected]
