Suttantapiṭake khuddakanikāyassa
buddhavaṃso
-------------
namo tassa bhagavato arahato sammāsambuddhassa.
Ratanacaṅkamanakaṇḍo
[1] /buddha./ |1.1| Brahmā ca lokādhipatī sahampati 1-
katañjalī anadhivaraṃ ayācatha
santīdha sattā apparajakkhajātikā
desehi dhammaṃ anukampimaṃ pajanti.
|1.2| 2- [bhagavā lokādhipatī naruttamo
katañjalībrahmagaṇehi yācito
santīdha dhīrāpparajakkhajātikā
desetu dhammaṃ anukampimaṃ pajaṃ.
|1.3| Desetu sugato dhammaṃ desetu amataṃpadaṃ
lokānamanukampāya dhammaṃ desetu nāyaka].
|1.4| Sampannavijjācaraṇassa tādino
jutindharassantimadehadhārino
tathāgatassappaṭipuggalassa
uppajji kāruññatā sabbasatte.
@Footnote: 1 Ma. sahampatī. 2 Ma. Yu. ime pāṭhā natthi.
1- [taṃ sutvā bhagavā satthā idaṃ vacanamabravi]
|1.5| apārutā te amatassa dvārā
ye sotavanto pamuñcantu saddhaṃ
vihiṃsasaññī paguṇaṃ na bhāsiṃ
dhammaṃ paṇītaṃ manujesu brahmeti.
|1.6| 2- [bhagavā tasmiṃ samaye veneyyānaṃnukampako
ajapālanigrodhadumā pāyāsi munipuṅgavo.
|1.7| Anukkamena gamanena bārāṇasimupāgami
tasmiṃ hi pallaṅkavare nisīdi bhagavā tadā.
|1.8| Pañcannaṃ vaggiyānañca dhammacakkappavattayi
dukkhaṃ dukkhasamuppādaṃ nirodhaṃ maggamuttamaṃ.
|1.9| Pavattayi taṃ bhagavā isī te pañcavaggiyā
aṭṭhārasakoṭi tadā brahmadevagaṇā saha.
|1.10| Paṭhamasmiṃ sannipāte dhammābhisamayā labhu
koṇḍañño bhaddiyo vappo mahānāmo ca assaji.
|1.11| Vinītā tena parena sabbepi anupubbaso
aṭṭhārasakoṭi tadā brahmadevagaṇā saha.
|1.12| Paṭhamasmiṃ sannipāte sotāpattiphalaṃ tadā
anukkamena gamanena rājagahamupāgami.
@Footnote: 1-2 Ma. Yu. ime pāṭhā natthi.
|1.13| Veḷuvanamahāvihāre vihāsi munipuṅgavo
taṃ sutvā bimbisāro ca bhagavantamupasaṅkami.
|1.14| Ekādasanahuteneva parivārā mahā ahu
dīpagandhadhūpamālādīni bhagavantamabhipūjayi.
|1.15| Tasmiṃ samāgameyeva kāmādīnava desayi
desanāpariyosāne rājānampamukhaṃ tadā.
|1.16| Caturāsītisahassānaṃ dhammābhisamayo ahu
taṃ sutvāna pitā rājā [1]- nava dūtāni pesayi.
|1.17| Navasahassaparivārehi pabbajjaṃ yācate muniṃ
navasahassaparivārā arahattamupāgamuṃ.
|1.18| Kāḷudāyi pariyosāne bhikkhuvesaṃ gahetvā so
sahassaparivārehi bhagavantaṃ nimantayi.
|1.19| Nimantamadhivāsetvā mahāmaggaṃ paṭipajjati
vīsatisahassabhikkhūhi pāyāsi sakyapuṅgavo.
|1.20| Anukkamena gamanena kapilavatthumupāgami
rohiṇiyā nadītīre pāṭihāramakāsi so.
|1.21| Tasmiṃ pallaṅkamajjhamhi nisīdi sakyapuṅgavo
mahāvessantaradhammaṃ desetvā bhagavā pitu
caturāsītisahassānaṃ dhammābhisamayo ahu].
@Footnote: 1 Po. bhagavantaṃ nimantayi.
|1.22| Na hete 1- jānanti sadevamanussā 2-
buddho ayaṃ kīdisako naruttamo
iddhibalaṃ paññābalañca kīdisaṃ
buddhabalaṃ lokahitassa kīdisaṃ.
|1.23| Na hete 3- jānanti sadevamanussā 4-
buddho ayaṃ īdisako naruttamo
iddhibalaṃ paññābalañca īdisaṃ 5-
buddhabalaṃ lokahitassa īdisaṃ 6-
|1.24| handāhaṃ dassayissāmi buddhabalaṃ anuttaraṃ
caṅkamaṃ māpayissāmi nabhe ratanamaṇḍitaṃ.
|1.25| Bhummā mahārājikā tāvatiṃsā
yāmā ca devā tusitā ca nimmitā
paranimmitā yepica brahmakāyikā
ānanditā vipulamakaṃsu ghosaṃ.
|1.26| Obhāsitā ca paṭhavī sadevakā
puthū ca lokantarikā asaṃvutā
tamo ca tibbo vihato tadā ahu
disvāna accherakapāṭihīraṃ.
|1.27| Sadevagandhabbamanussarakkhase
ābhā uḷārā vipulā ajāyatha
@Footnote: 1-3 Yu. na bho te. 2-4 Ma. Yu. sadevamānusā. 5-6 Ma. Yu. edisaṃ.
Imasmiṃ loke parasmiṃ cūbhaye
adhopi uddhaṃ tiriyañca vitthataṃ.
|1.28| Sattuttamo anadhivaro vināyako
satthā ahu deva manussa pūjito
mahānubhāvo sata puñña lakkhaṇo
dassesi accherakapāṭihīriyaṃ.
|1.29| 1- [tasmiṃ samāgame satthā abbhuggantvā nabhe tale
sinerupabbataṃ rammaṃ caṅkamaṃ māpayī jino.
|1.30| Dasasahassilokadhātudevatā jinasantike
tathāgataṃ namassitvā buddhapūjaṃ kariṃsu te].
|1.31| So yācito devavarena cakkhumā
atthaṃ samekkhitvā tadā naruttamo
caṅkamaṃ māpayi lokanāyako
suniṭṭhitaṃ sabbaratananimmitaṃ.
|1.32| Iddhi ca ādesanānusāsanī
tipāṭihīre bhagavā vasī ahu
caṅkamaṃ māpayi lokanāyako
suniṭṭhitaṃ sabbaratananimmitaṃ.
|1.33| Dasasahassilokadhātuyā sinerupabbatuttame thambheva
dassesi paṭipāṭiyā caṅkame ratanāmaye.
@Footnote: 1 Ma. Yu. ime pāṭhā natthi.
|1.34| Dasasahassaṃ 1- atikkamma caṅkamaṃ māpayī jino
sabbasovaṇṇamayā passe caṅkame ratanāmaye.
|1.35| Tulāsaṅghāṭānuvattā 2- sovaṇṇaphalakatthakā
vedikā sabbasovaṇṇā dubhato passesu nimmitā.
|1.36| Maṇimuttāvālukākiṇṇo nimmito ratanāmayo
obhāseti disā sabbā sataraṃsīva uggato.
|1.37| Tasmiṃ caṅkamane dhīro dvattiṃsavaralakkhaṇo
virocamāno sambuddho caṅkame caṅkamī jino.
|1.38| Dibbaṃ mandāravaṃ pupphaṃ padumaṃ pārichattakaṃ
caṅkamane okiranti sabbe devā samāgatā.
|1.39| Passanti taṃ devasaṅghā dasasahassī samāgatā
namassamānā nipatanti tuṭṭhahaṭṭhā pamoditā.
|1.40| Tāvatiṃsā ca yāmā ca tusitā cāpi devatā
nimmānaratino devā ye devā vasavattino
udaggacittā sumanā passanti lokanāyakaṃ.
|1.41| Sadevagandhabbamanussarakkhasā
nāgā supaṇṇā athavāpi kinnarā
passanti taṃ lokahitānukampakaṃ
nabheva accuggatacandamaṇḍalaṃ.
@Footnote: 1 Ma. Yu. ... dasasahassī. 2 Ma. Yu. ... nuvaggā.
|1.42| Ābhassarā subhakiṇhā vehapphalā akaniṭṭhā ca
susuddhasukka vatthavasanā tiṭṭhanti pañjalīkatā.
|1.43| Muñcanti pupphaṃ pana pañcavaṇṇikaṃ
mandāravaṃ 1- candanacuṇṇamissakaṃ 2-
bhamanti celāni ca ambare tadā
aho jino lokahitānukampako.
|1.44| Tuvaṃ satthā ca ketu ca dhajo yūpo ca pāṇinaṃ
parāyano patiṭṭhā ca dīpo ca dipaduttamo.
|1.45| Dasasahassilokadhātuyā devatāyo mahiddhikā
parivāretvā namassanti tuṭṭhahaṭṭhā pamoditā.
|1.46| Devatā devakaññā ca pasannā tuṭṭhamānasā
pañcavaṇṇikapupphehi pūjayanti narāsabhaṃ.
|1.47| Passanti taṃ devasaṅghā pasannā tuṭṭhamānasā
pañcavaṇṇikapupphehi pūjayanti narāsabhaṃ.
|1.48| Aho acchariyaṃ loke abbhūtaṃ lomahaṃsanaṃ
na medisaṃ bhūtapubbaṃ accheraṃ lomahaṃsanaṃ.
|1.49| Sakasakamhi bhavane nisīditvāna devatā
hasanti tā mahāhasitaṃ disvānaccherakaṃ nabhe.
|1.50| Ākāsaṭṭhā ca bhummaṭṭhā tiṇosadhinivāsino 3-
katañjalī namassanti tuṭṭhahaṭṭhā pamoditā.
@Footnote: 1 Yu. mandāvaraṃ. 2 Ma. Yu. ..missitaṃ. ito paraṃ īdisameva.
@3 Ma. Yu. tiṇapanthanivāsino.
|1.51| Yepi dīghāyukā nāgā puññavanto mahiddhikā
pamoditā namassanti pūjayanti naruttamaṃ.
|1.52| Saṅgītiyo pavattanti ambare anilañjase
cammanaddhāni vādenti disvānaccherakaṃ nabhe.
|1.53| Saṅkhā ca paṇavā ceva athopi deṇḍimā bahū
antalikkhasmiṃ vajjayanti disvānaccherakaṃ nabhe.
|1.54| Abbhūto vata no ajja uppajji lomahaṃsano
dhuvamatthasiddhiṃ labhāma khaṇo no paṭipāṭito.
|1.55| Buddhoti tesaṃ sutvāna pīti uppajji tāvade
buddho buddhoti kathayantā tiṭṭhanti pañjalīkatā.
|1.56| Hiṅkāraṃ 1- sādhukārañca ukkuṭṭhisampanādanaṃ 2-
pajā ca vividhā gagane vattanti pañjalīkatā.
|1.57| Gāyanti seḷenti ca vādayanti ca
bhujānipphoṭenti 3- ca naccayanti ca
muñcanti pupphaṃ pana pañcavaṇṇikaṃ
mandāravaṃ candanacuṇṇamissakaṃ.
|1.58| Yathā tuyhaṃ mahāvīra pādesu cakkalakkhaṇaṃ
dhajaṃ vajirapaṭākaṃ vaḍḍhamānaṅkusāpitaṃ.
|1.59| Rūpe sīle samādhimhi paññāya ca asādiso
vimuttiyā asamasamo dhammacakkappavattane.
@Footnote: 1 Ma. hiṅkārā. Yu. bhiṅkāraṃ. 2 Ma. .. sampahaṃsanaṃ. Yu. .. sampasādanaṃ.
@3 Ma. Yu. poṭhenti.
|1.60| Dasanāgabalaṃ kāye tuyhaṃ pākatikaṃ balaṃ
iddhibalena asamo dhammacakkappavattane.
|1.61| Evaṃ sabbaguṇūpetaṃ sabbaṅga samupāgataṃ
mahāmuniṃ kāruṇikaṃ lokanāthaṃ namassatha.
|1.62| Abhivādanaṃ thomanañca vandanañca pasaṃsanaṃ
namassanañca pūjañca sabbaṃ arahasī tuvaṃ.
|1.63| Ye keci loke vandaneyyā vandanaṃ arahanti ye
sabbaseṭṭho mahāvīra sadiso te na vijjati.
|1.64| Sārīputto mahāpañño samādhijjhānakovido
gijjhakūṭe ṭhitoyeva passati lokanāyakaṃ.
|1.65| Suphullaṃ sālarājaṃva candaṃva gagane yathā
majjhantikeva suriyaṃ oloketi narāsabhaṃ.
|1.66| Jalantaṃ dīparukkhaṃva taruṇasuriyaṃva uggataṃ
byāmappabhānurañjitaṃ passati lokanāyakaṃ.
|1.67| Pañcannaṃ bhikkhusatānaṃ katakiccāna tādinaṃ
khīṇāsavānaṃ vimalānaṃ khaṇena sannipātayi.
|1.68| Lokappasādanaṃ nāma pāṭihīraṃ nidassayi
amhepi tattha gantvāna vandissāma mayaṃ jinaṃ.
|1.69| Etha sabbe gamissāma pucchissāma mayaṃ jinaṃ
kaṅkhaṃ vinodayissāma passitvā lokanāyakaṃ.
|1.70| Sādhūti te paṭissutvā nipakā saṃvutindriyā
pattacīvaramādāya taramānā upāgamuṃ.
|1.71| Khīṇāsavehi vimalehi dantehi uttame dame
sārīputto mahāpañño iddhiyā upasaṅkami.
|1.72| Tehi bhikkhūhi parivuto sārīputto mahāgaṇī
liḷanto 1- devova gagane iddhiyā upasaṅkami.
|1.73| Ukkāsitañca khipitañca ajjhupekkhitvāna subbatā
sagāravā sappatissā sambuddhaṃ upasaṅkamuṃ.
|1.74| Upasaṅkamitvā passanti sayambhuṃ lokanāyakaṃ
nabhe accuggataṃ vīraṃ candaṃva gagane yathā.
|1.75| Jalantaṃ dīparukkhaṃva vijjuva gagane yathā
majjhantikeva suriyaṃ passanti lokanāyakaṃ.
|1.76| Pañcabhikkhusatā sabbe passanti lokanāyakaṃ
rahadamiva vippasannaṃ suphullaṃ padumaṃ yathā.
|1.77| Añjaliṃ paggahetvāna tuṭṭhahaṭṭhā pamoditā
namassamānā nipatanti satthuno cakkalakkhaṇe.
|1.78| Sārīputto mahāpañño koraṇḍasamasādiso
samādhijjhānakusalo vandati lokanāyakaṃ.
|1.79| Gajjito kālameghova nīluppalasamasādiso
iddhibalena asamo moggallāno mahiddhiko.
@Footnote: 1 Ma. Yu. laḷanto.
|1.80| Mahākassapatheropi uggatakanakasannibho
dhūtaguṇe agganikkhitto thomito satthuvaṇṇito.
|1.81| Dibbacakkhūna yo aggo anuruddho mahāgaṇī
ñātiseṭṭho bhagavato avidūreva tiṭṭhati.
|1.82| Āpattianāpattiyā satekicchāya kovido
vinaye agganikkhitto upāli satthuvaṇṇito.
|1.83| Sukhumanipuṇatthapaṭividdho kathikānaṃ pavaro gaṇī
isi mantāniyā putto puṇṇo nāmāti vissuto.
|1.84| Etesaṃ cittamaññāya opammakusalo muni
kaṅkhacchedo mahāvīro kathesi attano guṇaṃ.
|1.85| Cattāro te asaṅkheyyā koṭi yesaṃ na nāyati
sattakāyo ca ākāso cakkavāḷā anantakā
|1.86| buddhañāṇaṃ appameyyaṃ na sakkā ete vijānituṃ.
Kimetaṃ acchariyaṃ loke yaṃ me iddhivikubbanaṃ
|1.87| aññe bahū acchariyā abbhūtā lomahaṃsanā.
Yadāhaṃ tusite kāye santusito nāmahaṃ tadā
|1.88| dasasahassī samāgamma yācanti añjalī mamaṃ.
Kāloyaṃ te mahāvīra uppajja mātukucchiyaṃ
|1.89| sadevakaṃ tārayanto bujjhassu amataṃpadaṃ.
Tusitā kāyā cavitvāna yadā okkami kucchiyaṃ
|1.90| dasasahassī lokadhātu kampati 1- dharaṇī tadā.
Yadāhaṃ mātukucchito sampajānova nikkhamiṃ
|1.91| sādhukāraṃ pavattanti dasasahassī pakampatha.
Okkanti me samo natthi jātito abhinikkhame
|1.92| sambodhiyaṃ ahaṃ seṭṭho dhammacakkappavattane.
Aho acchariyaṃ loke buddhānaṃ guṇamahantatā
|1.93| dasasahassī lokadhātu chappakāraṃ pakampatha
obhāso ca mahā āsi accheraṃ lomahaṃsanaṃ.
|1.94| Bhagavā ca tamhi samaye lokajeṭṭho narāsabho
sadevakaṃ dassayanto iddhiyā caṅkamī jino.
|1.95| Caṅkame caṅkamantova kathesi lokanāyako
antarā na nivatteti catuhatthe caṅkame yathā.
|1.96| Sārīputto mahāpañño samādhijjhānakovido
paññāya pāramippatto pucchati lokanāyakaṃ.
|1.97| Kīdiso te mahāvīra abhinīhāro naruttama
kimhi kāle tayā vīra patthitā bodhimuttamā.
|1.98| Dānaṃ sīlañca nekkhammaṃ paññāviriyañca kīdisaṃ
khantisaccamadhiṭṭhānaṃ mettūpekkhā ca kīdisā.
@Footnote: 1 Ma. Yu. kampittha.
|1.99| Dasapāramī mahāvīra kīdisā lokanāyaka
kathaṃ upapāramī puṇṇā paramatthapāramī kathaṃ.
|1.100| 1- [katikammaadhiṭṭhāya adhipati ca kīdisā
kīdisā pāramī honti dhīrā lokasmi kīdisā.
|1.101| Mettā karuṇā muditā upekkhā cāpi kīdisā
kīdisaṃ buddhadhammānaṃ kevalaṃ paripūraya]
|1.102| tassa puṭṭho viyākāsi karavīkamadhuragiro
nibbāpayanto hadayaṃ hāsayanto sadevakaṃ.
|1.103| Atītabuddhāna jināna desitaṃ
nikīḷitaṃ buddhaparamparāgataṃ
pubbe nivāsānugatāya buddhiyā
pakāsayī lokahitaṃ sadevake.
|1.104| Pītipāmojjajananaṃ sokasallavinodanaṃ
sabbasampattipaṭilābhaṃ cittaṃ katvā suṇātha me.
|1.105| Madanimmadanaṃ sokanudaṃ saṃsāraparimocanaṃ
sabbadukkhakkhayaṃ maggaṃ sakkaccaṃ paṭipajjathāti.
Ratanacaṅkamanakaṇḍo niṭṭhito.
@Footnote: 1 Ma. Yu. ime pāṭhā natthi.
Paṭhamo dīpaṅkarabuddhavaṃso
[2] |2.1| Kappe ca satasahasse caturo ca asaṅkhiye
amaraṃ nāma nagaraṃ dassaneyyaṃ manoramaṃ.
|2.2| Dasahi saddehi avivittaṃ annapānasamāyutaṃ
hatthisaddaṃ assasaddaṃ bherisaṅkharathāni ca.
|2.3| Khādatha pīvatha ceva annapānena ghositaṃ
nagaraṃ sabbaṅgasampannaṃ sabbakammamupāgataṃ.
|2.4| Sattaratanasampannaṃ nānājanasamākulaṃ
samiddhaṃ devanagaraṃva āvāsaṃ puññakamminaṃ.
|2.5| Nagare amaravatiyā sumedho nāma brāhmaṇo
anekakoṭisanniccayo pahūtadhanadhaññavā.
|2.6| Ajjhāyiko mantadharo tiṇṇaṃ vedāna pāragū
lakkhaṇe itihāse ca saddhamme pāramiṃ gato.
|2.7| Rahogato nisīditvā evaṃ cintesihantadā
dukkho punabbhavo nāma sarīrassa pabhedanaṃ.
1- |2.8| [sammohaṃ maraṇaṃ dukkhaṃ jarāya abhimadditaṃ]
jātidhammo jarādhammo byādhidhammo cahantadā
ajaraṃ amaraṃ khemaṃ pariyesissāmi nibbutiṃ.
@Footnote: 1 Ma. Yu. ime pāṭhā natthi.
|2.9| Yannūnimaṃ pūtikāyaṃ nānākuṇapapūritaṃ
chaḍḍayitvāna gaccheyyaṃ anapekkho anatthiko.
|2.10| Atthi hehiti so maggo na so sakkā na hetuye
pariyesissāmi taṃ maggaṃ bhavato parimuttiyā.
|2.11| Yathāpi dukkhe vijjante sukhaṃ nāmapi vijjati
evaṃ bhave vijjamāne vibhavo icchitabbako.
|2.12| Yathāpi uṇhe vijjante aparaṃ vijjati sītalaṃ
evaṃ tividhaggi vijjante nibbānaṃ icchitabbakaṃ.
|2.13| Yathāpi pāpe vijjante kalyāṇamapi vijjati
evameva jāti vijjante ajāti icchitabbakaṃ.
|2.14| Yathā gūthagato puriso taḷākaṃ disvāna pūritaṃ
na gavesati [1]- taḷākaṃ na doso taḷākassa so.
|2.15| Evaṃ kilesamaladhovanaṃ vijjante amatantaḷe
na gavesati taḷākaṃ na doso amatantaḷe.
|2.16| Yathā arīhi pariruddho vijjante gamanaṃpathe
na palāyati so puriso na doso añjasassa so.
|2.17| Evaṃ kilesapariruddho vijjamāne sive pathe
na gavesati taṃ maggaṃ na doso sivamañjase.
|2.18| Yathā byādhiko puriso vijjamāne tikicchake
na tikicchāpeti taṃ byādhiṃ na so doso tikicchake.
@Footnote: 1 Ma. Yu. taṃ. ito paraṃ īdisameva.
|2.19| Evaṃ kilesabyādhīhi dukkhito paripīḷito
na gavesati ācariyaṃ na so doso vināyake.
|2.20| 1- [yannūnimaṃ pūtikāyaṃ nānākuṇapapūritaṃ
chaḍḍayitvāna gaccheyyaṃ anapekkho anatthiko].
|2.21| Yathāpi kuṇapaṃ puriso kaṇṭhe bandhaṃ jigucchiyaṃ
mocayitvāna gaccheyya sukhī serī sayaṃ vasī.
|2.22| Tathevimaṃ pūtikāyaṃ nānākuṇapasañcayaṃ
chaḍḍayitvāna gaccheyyaṃ anapekkho anatthiko.
|2.23| Yathā ussāsaṭhānamhi 2- karīsaṃ naranāriyo
chaḍḍayitvāna gacchanti anapekkhā anatthikā.
|2.24| Evamevāhaṃ imaṃ kāyaṃ nānākuṇapapūritaṃ
chaḍḍayitvāna gacchissaṃ vaccaṃ katvā yathā kuṭiṃ.
|2.25| Yathāpi jajjaraṃ nāvaṃ paluttaṃ 3- udakagāhiniṃ
sāmikā 4- chaḍḍayitvāna anapekkhā anatthikā.
|2.26| Evamevāhaṃ imaṃ kāyaṃ navacchiddaṃ dhuvassavaṃ
chaḍḍayitvāna gacchissaṃ jiṇṇanāvaṃva sāmikā.
|2.27| Yathā puriso corehi gacchanto bhaṇḍamādiya
bhaṇḍacchedabhayaṃ disvā chaḍḍayitvāna gacchati.
|2.28| Evameva ayaṃ kāyo mahācorasamo viya
pahāyimaṃ gamissāmi kusalacchedanā bhayā.
@Footnote: 1 Ma. Yu. ime pāṭhā natthi. 2 Ma. Yu. uccāraṭṭhānamhi. 3 Ma. Yu. paluggaṃ.
@4 Ma. Yu. sāmī chaḍḍetvā gacchanti.
|2.29| Evāhaṃ cintayitvāna nekakoṭisataṃ dhanaṃ
nāthānāthānaṃ datvāna himavantaṃ upāgamiṃ.
|2.30| Himavantassāvidūre dhammiko nāma pabbato
assamo sukato mayhaṃ paṇṇasālā sumāpitā.
|2.31| Caṅkamaṃ tattha māpesiṃ pañcadosavivajjitaṃ
aṭṭhaguṇasamupetaṃ abhiññābalamāhariṃ.
|2.32| Sāṭakaṃ pajahiṃ tattha navadosamupāgataṃ
vākacīraṃ nivāsesiṃ dvādasaguṇamupāgataṃ.
|2.33| Aṭṭhadosasamākiṇṇaṃ pajahiṃ paṇṇasālakaṃ
upāgamiṃ rukkhamūlaṃ guṇehi 1- dasahupāgataṃ.
|2.34| Vāpitaṃ ropitaṃ dhaññaṃ pajahiṃ niravasesato
anekaguṇasampannaṃ pavattaphalamādayiṃ.
|2.35| Tatthappadhānaṃ padahiṃ nisajjaṭṭhānacaṅkame
abbhantaramhi sattāhe abhiññābalapāpuṇiṃ.
|2.36| Evaṃ me siddhipattassa vasībhūtassa sāsane
dīpaṅkaro nāma jino uppajji lokanāyako.
|2.37| Uppajjante ca jāyante bujjhante dhammadesane
caturo nimitte nāddasaṃ jhānaratisamappito.
|2.38| Paccantadesavisaye nimantetvā tathāgataṃ
tassa āgamanaṃ maggaṃ sodhenti tuṭṭhamānasā.
@Footnote: 1 Ma. Yu. guṇe.
|2.39| Ahantena samayena nikkhamitvā sakassamā
dhunanto vākacīrāni gacchāmi ambare tadā.
|2.40| Vedajātaṃ janaṃ disvā tuṭṭhahaṭṭhaṃ pamoditaṃ
orohitvāna gaganā manusse pucchi tāvade.
|2.41| Tuṭṭhahaṭṭho pamudito vedajāto mahājano
kassa sodhiyatī 1- maggo añjasaṃ vaṭumāyanaṃ.
|2.42| Te me puṭṭhā viyākaṃsu buddho loke anuttaro
dīpaṅkaro nāma jino uppajji lokanāyako
|2.43| tassa sodhiyate 2- maggo añjasaṃ vaṭumāyanaṃ.
Buddhoti mama 3- sutvāna pīti uppajji tāvade
|2.44| buddho buddhoti kathayanto somanassaṃ pavedayiṃ.
Tattha ṭhatvā vicintesiṃ tuṭṭho saṃviggamānaso
|2.45| idha vījāni ropissaṃ khaṇo ve mā upaccagā.
Yadi buddhassa sodhetha ekokāsaṃ dadātha me
|2.46| ahaṃpi sodhayissāmi añjasaṃ vaṭumāyanaṃ.
Adaṃsu te mamokāse 4- sodhetuṃ añjasaṃ tadā
|2.47| buddho buddhoti cintento maggaṃ sodhemahantadā.
Aniṭṭhite mamokāse dīpaṅkaro mahāmuni
|2.48| catūhi satasahassehi chaḷabhiññehi tādihi
khīṇāsavehi vimalehi paṭipajji añjasaṃ jino.
@Footnote: 1-2 Ma. Yu. sodhīyati. 3 Ma. vacanaṃ. 4 Ma. Yu. mamokāsaṃ.
|2.49| Paccuggamanā vattanti vajjanti bheriyo bahū
āmoditā naramarū sādhukāraṃ pavattayuṃ.
|2.50| Devā manusse passanti manussā 1- passanti devatā
ubhopi te pañjalikā anuyanti tathāgataṃ.
|2.51| Devā dibbehi turiyehi manussā mānusakehi 2- ca
ubhopi te vajjayantā anuyanti tathāgataṃ.
|2.52| Dibbaṃ mandāravaṃ pupphaṃ padumaṃ pārichattakaṃ
disodisaṃ okiranti 3- ākāse nabhagā 4- marū.
|2.53| Dibbaṃ candanacuṇṇañca varagandhañca kevalaṃ
disodisaṃ okiranti 3- ākāse nabhagā 4- marū.
|2.54| Campakaṃ salaḷaṃ nīpaṃ nāgapunnāgaketakaṃ
dīsodisaṃ okiranti 3- bhūmitalagatā narā.
|2.55| Kese muñcitvāhaṃ tattha vākacīraṃ ca cammakaṃ
kalale pattharitvāna avakujjo nipajjahaṃ.
|2.56| Akkamitvāna maṃ buddho saha sissehi gacchatu
mā naṃ kalalaṃ 5- akkamittha hitāya me bhavissati.
|2.57| Paṭhaviyaṃ nipannassa evaṃ me āsi cetaso
icchamāno ahaṃ ajja kilese jhāpaye mama.
|2.58| Kiṃ me aññātavesena dhammaṃ sacchikatenidha
sabbaññutaṃ pāpuṇitvā mutto 6- moce sadevake.
@Footnote: 1 Ma. Yu. manussāpi ca devatā. 2 Ma. mānusehi ca. 3 Ma. Yu. ukkhipanti.
@4 Ma. ākāsanabhagatā. 5 Ma. Yu. kalale. 6 Ma. Yu. buddho hessaṃ ....
|2.59| Kiṃ me ekena tiṇṇena purisena thāmadassinā
sabbaññutaṃ pāpuṇitvā santāressaṃ sadevake 1-.
|2.60| Iminā me adhikārena katena purisuttame
sabbaññutaṃ pāpuṇāmi 2- tāremi janataṃ bahuṃ.
|2.61| Saṃsārasotaṃ chinditvā viddhaṃsetvā tayo bhave
dhammanāvaṃ samāruyha santāressaṃ sadevake.
|2.62| Dīpaṅkaro lokavidū āhutīnaṃ paṭiggaho
ussīsake maṃ ṭhatvāna idaṃ vacanamabravi.
|2.63| Passatha imaṃ tāpasaṃ jaṭilaṃ uggatāpanaṃ
aparimeyye ito kappe buddho loke bhavissati.
|2.64| Ahu 3- kapilavhayā rammā nikkhamitvā tathāgato
padhānaṃ padahitvāna katvā dukkarakārikaṃ 4-.
|2.65| Ajapālarukkhamūlasmiṃ nisīditvā tathāgato
tattha pāyāsaṃ paggayha nerañjaramupehiti.
|2.66| Nerañjarāya tīramhi pāyāsaṃ adi 5- so jino
paṭiyattavaramaggena bodhimūlamhi ehiti.
|2.67| Tato padakkhiṇaṃ katvā bodhimaṇḍaṃ anuttaraṃ
assattharukkhamūlamhi bujjhissati mahāyaso.
|2.68| Imassa janikā mātā māyā nāma bhavissati
pitā suddhodano nāma ayaṃ hessati gotamo.
@Footnote: 1 Ma. sadevakaṃ. ito paraṃ īdisameva. 2 Ma. pāpuṇitvā. 3 Yu. atha.
@4 Yu. ... kāriyaṃ. 5 Ma. ada. Yu. ādā.
|2.69| Kolito upatisso ca aggā hessanti sāvakā
anāsavā vītarāgā 1- santacittā samāhitā
ānando nāmupaṭṭhāko upaṭṭhissatimaṃ jinaṃ.
|2.70| Khemā uppalavaṇṇā ca aggā hessanti sāvikā
anāsavā vītarāgā santacittā samāhitā.
|2.71| Bodhi tassa bhagavato assatthoti pavuccati
citto ca hatthāḷavako aggā hessantupaṭṭhakā.
|2.72| Nandamātā ca uttarā aggā hessantupaṭṭhikā
āyu 2- vassasataṃ tassa gotamassa 3- yasassino.
|2.73| Idaṃ sutvāna vacanaṃ asamassa mahesino
amoditā naramarū buddhavījaṅkuro 4- ayaṃ.
|2.74| Ukkuṭṭhisaddā vattanti apphoṭenti hasanti ca
katañjalī namassanti dasasahassī sadevakā.
|2.75| Yadimassa lokanāthassa virajjhissāma sāsanaṃ
anāgatamhi addhāne hessāma sammukhā imaṃ.
|2.76| Yathā manussā nadiṃ tarantā paṭititthaṃ virajjhiya
heṭṭhātitthaṃ 5- gahetvāna uttaranti mahānadiṃ.
|2.77| Evameva mayaṃ sabbe yadi muñcāmimaṃ jinaṃ
anāgatamhi addhāne hessāma sammukhā imaṃ.
@Footnote: 1 Yu. vītamalā. ito paraṃ īdisameva. 2-3 Ma. Yu. idaṃ pādadvayaṃ natthi.
@4 Ma. buddhavījaṃ kira ayaṃ. 5 Ma. Yu. ... titthe.
|2.78| Dīpaṅkaro lokavidū āhutīnaṃ paṭiggaho
mama kammaṃ pakittetvā dakkhiṇapādamuddhari.
|2.79| Ye tattha āsuṃ jinaputtā sabbe padakkhiṇamakaṃsu maṃ
devā manussā asurā yakkhā 1- abhivādetvāna pakkamuṃ.
|2.80| Dassanaṃ me atikkante sasaṅghe lokanāyake
sayanā vuṭṭhahitvāna pallaṅkaṃ ābhujiṃ tadā.
|2.81| Sukhena sukhito homi pāmojjena pamodito
pītiyā ca abhissanno pallaṅkaṃ ābhujiṃ tadā.
|2.82| Pallaṅkena nisīditvā evaṃ cintesihaṃ tadā
vasībhūto ahaṃ jhāne abhiññāpāramiṅgato 2-.
|2.83| Sahassiyamhi lokamhi isayo natthi me samā
asamo iddhidhammesu alabhiṃ īdisaṃ sukhaṃ.
|2.84| Pallaṅkābhujane mayhaṃ dasasahassādhivāsino
mahānādaṃ pavattesuṃ dhuvaṃ buddho bhavissasi.
|2.85| Yā pubbe bodhisattānaṃ pallaṅkavaramābhuje
nimittāni padissanti tāni ajja padissare.
|2.86| Sītaṃ byāpagataṃ 3- hoti uṇhañca upasammati
tāni ajja padissanti dhuvaṃ buddho bhavissasi.
|2.87| Dasasahassī lokadhātu nissaddā hoti nirākulā
tāni ajja padissanti dhuvaṃ buddho bhavissasi.
@Footnote: 1 Ma. Yu. ca. 2 Ma. Yu. abhiññāsu. 3 Ma. byapagataṃ.
|2.88| Mahāvātā na vāyanti na sandanti savantiyo
tāni ajja padissanti dhuvaṃ buddho bhavissasi.
|2.89| Thalajā jalajā 1- pupphā sabbe pupphanti tāvade
tepajja pupphitā sabbe dhuvaṃ buddho bhavissasi.
|2.90| Latā vā yadivā rukkhā phalaṃ dhārenti tāvade
tepajja phalitā sabbe dhuvaṃ buddho bhavissasi.
|2.91| Ākāsaṭṭhā ca bhummaṭṭhā ratanā jotanti tāvade
tepajja ratanā jotanti dhuvaṃ buddho bhavissasi.
|2.92| Mānussikā ca dibbā ca turiyā vajjanti tāvade
tepajjubho abhiravanti dhuvaṃ buddho bhavissasi.
|2.93| Vicittapupphā gaganā abhivassanti tāvade
tepi ajja padissanti dhuvaṃ buddho bhavissasi.
|2.94| Mahāsamuddo ābhujati dasasahassī pakampati
tepajjubho abhiravanti dhuvaṃ buddho bhavissasi.
|2.95| Niraye dasasahassā aggī nibbanti tāvade
tepajja nibbutā aggī dhuvaṃ buddho bhavissasi.
|2.96| Vimalo hoti suriyo sabbā dissanti tārakā
tepi ajja padissanti dhuvaṃ buddho bhavissasi.
|2.97| Anovuṭṭhena udakaṃ mahiyā ubbhijji tāvade
taṃpajjubbhijjate mahiyā dhuvaṃ buddho bhavissasi.
@Footnote: 1 Ma. Yu. dakajā.
|2.98| Tārāgaṇā virocanti nakkhattā gaganamaṇḍale
visākhā candimāyuttā dhuvaṃ buddho bhavissasi.
|2.99| Vilāsayā darīsayā nikkhamanti sakāsayā
tepajja āsayā chuddhā dhuvaṃ buddho bhavissasi.
|2.100| Na hoti arati sattānaṃ santuṭṭhā honti tāvade
tepajja sabbe santuṭṭhā dhuvaṃ buddho bhavissasi.
|2.101| Rogā tanūpasammanti jighacchā ca vinassati
tānipajja padissanti dhuvaṃ buddho bhavissasi.
|2.102| Rāgo tadā tanu hoti doso moho vinassati
tepajja vigatā sabbe dhuvaṃ buddho bhavissasi.
|2.103| Bhayaṃ tadā na bhavati ajjapetaṃ padissati
tena liṅgena jānāma dhuvaṃ buddho bhavissasi.
|2.104| Rajonuddhaṃsati uddhaṃ ajjapetaṃ padissati
tena liṅgena jānāma dhuvaṃ buddho bhavissasi.
|2.105| Aniṭṭhagandho pakkamati dibbagandho pavāyati
sopajja vāyati gandho dhuvaṃ buddho bhavissasi.
|2.106| Sabbe devā padissanti ṭhapetvā ca arūpino
tepajja sabbe dissanti dhuvaṃ buddho bhavissasi.
|2.107| Yāvatā nirayā nāma sabbe dissanti tāvade
tepajja sabbe dissanti dhuvaṃ buddho bhavissasi.
|2.108| Kuṭā 1- kavāṭā selā ca na hontāvaraṇā tadā
ākāsabhūtā tepajja dhuvaṃ buddho bhavissasi.
|2.109| Cuti ca upapatti ca khaṇe tasmiṃ na vijjati
tāni ajja padissanti dhuvaṃ buddho bhavissasi.
|2.110| 2- [ime nimittā dissanti sambodhatthāya pāṇinaṃ]
daḷhaṃ paggayha viriyaṃ mā nivatta abhikkama
mayaṃpetaṃ vijānāma dhuvaṃ buddho bhavissasi.
|2.111| Buddhassa vacanaṃ sutvā dasasahassīna cūbhayaṃ
tuṭṭhahaṭṭho pamodito evaṃ cintesihantadā.
|2.112| Advejjhavacanā buddhā amoghavacanā jinā
vitathaṃ natthi buddhānaṃ dhuvaṃ buddho bhavāmihaṃ.
|2.113| Yathā khittaṃ nabhe leṇḍaṃ 3- dhuvaṃ patati bhūmiyaṃ
tatheva buddhaseṭṭhānaṃ vacanaṃ dhuvasassataṃ.
|2.114| [vitathaṃ natthi buddhānaṃ dhuvaṃ buddho bhavāmihaṃ]
yathāpi sabbasattānaṃ maraṇaṃ dhuvasassataṃ
tatheva buddhaseṭṭhānaṃ vacanaṃ dhuvasassataṃ.
[4]-
|2.115| Yathā rattikkhaye patte suriyuggamanaṃ dhuvaṃ
tatheva buddhaseṭṭhānaṃ vacanaṃ dhuvasassataṃ.
|2.116| Yathā nikkhantasayanassa sīhassa nadanaṃ dhuvaṃ
tatheva buddhaseṭṭhānaṃ vacanaṃ dhuvasassataṃ.
@Footnote: 1 Ma. Yu. kuḍḍā. 2 Ma. Yu. ime pāṭhā natthi. 3 Ma. Yu. leḍḍu.
@4 Ma. vitathaṃ natthi buddhānaṃ dhuvaṃ buddho bhavāmihaṃ. ito paraṃ īdisameva.
|2.117| Yathā āpannasattānaṃ bhāramoropanaṃ dhuvaṃ
tatheva buddhaseṭṭhānaṃ vacanaṃ dhuvasassataṃ.
|2.118| Handa buddhakare dhamme vicināmi itocito
uddhaṃ adho dasadisā yāvatā dhammadhātuyā.
|2.119| Vicinanto tadā dakkhiṃ paṭhamaṃ dānapāramiṃ
pubbakehi mahesīhi anuciṇṇaṃ mahāpathaṃ.
|2.120| Imaṃ tvaṃ paṭhamaṃ tāva daḷhaṃ katvā samādiya
dānapāramitaṃ gaccha yadi bodhiṃ pattumicchasi.
|2.121| Yathāpi kumbho sampuṇṇo yassa kassaci adhokato
vamate udakaṃ nissesaṃ na tattha parirakkhati.
|2.122| Tatheva yācake disvā hīnamukkaṭṭhamajjhime
dadāhi dānaṃ nissesaṃ kumbho viya adhokato.
|2.123| Na hete ettakāyeva buddhadhammā bhavissare
aññepi vicinissāmi ye dhammā bodhipācanā.
|2.124| Vicinanto tadā dakkhiṃ dutiyaṃ sīlapāramiṃ
pubbakehi mahesīhi āsevitaṃ nisevitaṃ.
|2.125| Imaṃ tvaṃ dutiyaṃ tāva daḷhaṃ katvā samādiya
sīlapāramitaṃ gaccha yadi bodhiṃ pattumicchasi.
|2.126| Yathāpi cāmarī 1- vālaṃ kismiñci paṭilaggitaṃ
upeti maraṇaṃ tattha na vikopeti vāladhiṃ.
@Footnote: 1 Ma. Yu. camarī. ito paraṃ īdisameva.
|2.127| Tatheva catūsu bhūmīsu sīlāni paripūraya
parirakkha sabbadā sīlaṃ cāmarī viya vāladhiṃ.
|2.128| Na hete ettakāyeva buddhadhammā bhavissare
aññepi vicinissāmi ye dhammā bodhipācanā.
|2.129| Vicinanto tadā dakkhiṃ tatiyaṃ nekkhammapāramiṃ
pubbakehi mahesīhi āsevitaṃ nisevitaṃ.
|2.130| Imaṃ tvaṃ tatiyaṃ tāva daḷhaṃ katvā samādiya
nekkhammapāramitaṃ gaccha yadi bodhiṃ pattumicchasi.
|2.131| Yathā aṭṭaghare 1- puriso ciraṃ vuṭṭho dukkhaddito
na tattha rāgaṃ abhijaneti muttiṃyeva gavesati.
|2.132| Tatheva tvaṃ sabbabhave passa aṭṭaghare 2- viya
nekkhammābhimukho hohi bhavato parimuttiyā.
|2.133| Na hete ettakāyeva buddhadhammā bhavissare
aññepi vicinissāmi ye dhammā bodhipācanā.
|2.134| Vicinanto tadā dakkhiṃ catutthaṃ paññāpāramiṃ
pubbakehi mahesīhi āsevitaṃ nisevitaṃ.
|2.135| Imaṃ tvaṃ catutthaṃ tāva daḷhaṃ katvā samādiya
paññāpāramitaṃ gaccha yadi bodhiṃ pattumicchasi.
|2.136| Yathāpi bhikkhu bhikkhanto hīnamukkaṭṭhamajjhime
kulāni na vivajjanto evaṃ labhati yāpanaṃ.
@Footnote: 1-2 Ma. Yu. andghare.
|2.137| Tatheva tvaṃ sabbakālaṃ paripucchanto budhaṃ janaṃ
paññāpāramitaṃ gantvā sambodhiṃ pāpuṇissasi.
|2.138| Nahete ettakāyeva buddhadhammā bhavissare
aññepi vicinissāmi ye dhammā bodhipācanā.
|2.139| Vicinanto tadā dakkhiṃ pañcamaṃ viriyapāramiṃ
pubbakehi mahesīhi āsevitaṃ nisevitaṃ.
|2.140| Imaṃ tvaṃ pañcamaṃ tāva daḷhaṃ katvā samādiya
viriyapāramitaṃ gaccha yadi bodhiṃ pattumicchasi.
|2.141| Yathāpi sīho migarājā nisajjaṭṭhānacaṅkame
alīnaviriyo hoti paggahitamano sadā.
|2.142| Tatheva tvaṃ sabbabhave paggayha viriyaṃ daḷhaṃ
viriyapāramitaṃ gantvā sambodhiṃ pāpuṇissasi.
|2.143| Na hete ettakāyeva buddhadhammā bhavissare
aññepi vicinissāmi ye dhammā bodhipācanā.
|2.144| Vicinanto tadā dakkhiṃ chaṭṭhamaṃ khantipāramiṃ
pubbakehi mahesīhi āsevitaṃ nisevitaṃ.
|2.145| Imaṃ tvaṃ chaṭṭhamaṃ tāva daḷhaṃ katvā samādiya
tattha advejjhamanaso sambodhiṃ pāpuṇissasi.
|2.146| Yathāpi paṭhavī nāma suciṃpi asuciṃpi ca
sabbaṃ sahati nikkhepaṃ na karoti paṭighaddayaṃ.
|2.147| Tatheva tvaṃpi sabbesaṃ sammānāvamānakkhamo
khantipāramitaṃ gantvā sambodhiṃ pāpuṇissasi.
|2.148| Na hete ettakāyeva buddhadhammā bhavissare
aññepi vicinissāmi ye dhammā bodhipācanā.
|2.149| Vicinanto tadā dakkhiṃ sattamaṃ saccapāramiṃ
pubbakehi mahesīhi āsevitaṃ nisevitaṃ.
|2.150| Imaṃ tvaṃ sattamaṃ tāva daḷhaṃ katvā samādiya
tattha advejjhavacano sambodhiṃ pāpuṇissasi.
|2.151| Yathāpi osadhi nāma tulābhūtā sadevake
samaye utuvasse vā na vokkamati vīthito.
|2.152| Tatheva tvaṃpi saccesu mā vokkamasi vīthito
saccapāramitaṃ gantvā sambodhiṃ pāpuṇissasi.
|2.153| Na hete ettakāyeva buddhadhammā bhavissare
aññepi vicinissāmi ye dhammā bodhipācanā.
|2.154| Vicinanto tadā dakkhiṃ aṭṭhamaṃ adhiṭṭhānapāramiṃ
pubbakehi mahesīhi āsevitaṃ nisevitaṃ.
|2.155| Imaṃ tvaṃ aṭṭhamaṃ tāva daḷhaṃ katvā samādiya
tattha tvaṃ niccalo hutvā sambodhiṃ pāpuṇissasi
|2.156| yathāpi pabbato selo acalo supatiṭṭhito
na kampati bhūsavātehi sakaṭṭhāneva tiṭṭhati.
|2.157| Tatheva tvaṃ adhiṭṭhāne sabbadā acalo bhava
adhiṭṭhānapāramitaṃ 1- gantvā sambodhiṃ pāpuṇissasi.
|2.158| Na hete ettakāyeva buddhadhammā bhavissare
aññepi vicinissāmi ye dhammā bodhipācanā.
|2.159| Vicinanto tadā dakkhiṃ navamaṃ mettāpāramiṃ
pubbakehi mahesīhi āsevitaṃ nisevitaṃ.
|2.160| Imaṃ tvaṃ navamaṃ tāva daḷhaṃ katvā samādiya
mettāya asamo hohi yadi bodhiṃ pattumicchasi.
|2.161| Yathāpi udakaṃ nāma kalyāṇe pāpake jane
samaṃ pharati sītena pavāheti rajomalaṃ.
|2.162| Tatheva tvaṃ hitāhite samaṃ mettāya bhāvaya
mettāpāramitaṃ gantvā sambodhiṃ pāpuṇissasi.
|2.163| Na hete ettakāyeva buddhadhammā bhavissare
aññepi vicinissāmi ye dhammā bodhipācanā.
|2.164| Vicinanto tadā dakkhiṃ dasamaṃ upekkhāpāramiṃ
pubbakehi mahesīhi āsevitaṃ nisevitaṃ.
|2.165| Imaṃ tvaṃ dasamaṃ tāva daḷhaṃ katvā samādiya
tulābhūto daḷho hutvā sambodhiṃ pāpuṇissasi.
|2.166| Yathāpi paṭhavī nāma nikkhittaṃ asuciṃ suciṃ
upekkhati ubhopete kodhānunaya vajjitā.
@Footnote: 1 Yu. ...pāramiṃ. ito paraṃ īdisameva.
|2.167| Tatheva tvaṃ sukhadukkhe tulābhūto sadā bhava
upekkhāpāramitaṃ gantvā sambodhiṃ pāpuṇissasi.
|2.168| Ettakāyeva te loke ye dhammā bodhipācanā
taduddhaṃ natthi aññatra daḷhaṃ tattha patiṭṭhahi.
|2.169| Ime dhamme sammasato sabhāvasarasalakkhaṇe
dhammatejena vasudhā dasasahassī pakampatha.
|2.170| Calati ravati paṭhavī ucchuyantaṃva pīḷitaṃ
telayantaṃ yathā cakkaṃ evaṃ kampati medanī.
|2.171| Yāvatā parisā āsi buddhassa parivesane
pavedhamānā sā tattha mucchitā seti bhūmiyaṃ.
|2.172| Ghaṭānekasahassāni kumbhīnañca satā bahū
sañcuṇṇamathitā tattha aññamaññaṃ paghaṭṭitā.
|2.173| Ubbhiggā tasitā bhītā bhantā byathitamānasā 1-
mahājanā samāgamma dīpaṅkaramupāgamuṃ.
|2.174| Kiṃ bhavissati lokassa kalyāṇaṃ atha pāpakaṃ
sabbo upadduto loko taṃ vinodehi cakkhumā.
|2.175| Tesaṃ tadā saññāpesi dīpaṅkaro mahāmuni
visaṭṭhā hotha mā bhātha imasmiṃ paṭhavikampane.
|2.176| Yamahaṃ ajja byākāsiṃ buddho loke bhavissati
eso sammasatī dhammaṃ pubbakaṃ jinasevitaṃ.
@Footnote: 1 Ma. byāthita.... Yu. byādhita....
|2.177| Tassa sammasato dhammaṃ buddhabhūmimasesato
tenāyaṃ kampatī 1- paṭhavī dasasahassī sadevake.
|2.178| Buddhassa vacanaṃ sutvā mano nibbāti tāvade
sabbe maṃ upasaṅkamma punapi abhivandisuṃ.
|2.179| Samādayitvā buddhaguṇaṃ daḷhaṃ katvāna mānasaṃ
dīpaṅkaraṃ namassitvā āsanā vuṭṭhahiṃ tadā.
|2.180| Dibbaṃ mānussikaṃ pupphaṃ devā mānusakā ubho
samokiranti pupphehi vuṭṭhahantassa āsanā.
|2.181| Vedayanti ca te sotthiṃ devā mānusakā ubho
mahantaṃ patthitaṃ tuyhaṃ taṃ labhassu yathicchitaṃ.
|2.182| Sabbītiyo vivajjantu soko 2- rogo vivajjatu 3-
mā te bhavatvantarāyo phussa khippaṃ bodhimuttamaṃ.
|2.183| Yathā samaye sampatte pupphanti pupphino dumā
tatheva tvaṃ mahāvīra buddhañāṇena pupphasi.
|2.184| Yathā ye keci sambuddhā pūrayuṃ dasapāramiṃ
tatheva tvaṃ mahāvīra pūraya dasapāramiṃ.
|2.185| Yathā ye keci sambuddhā bodhimaṇḍamhi bujjhare
tatheva tvaṃ mahāvīra bujjhassu jinabodhiyaṃ.
|2.186| Yathā ye keci sambuddhā dhammacakkaṃ pavattayuṃ
tatheva tvaṃ mahāvīra dhammacakkaṃ pavattaya.
@Footnote: 1 Ma. Yu. kampitā. 2 Yu. sabbarogo. 3 Ma. vinassatu.
|2.187| Puṇṇamāyaṃ yathā cando paripuṇṇo 1- virocati
tatheva tvaṃ puṇṇamano viroca dasasahassiyaṃ.
|2.188| Rāhumutto yathā suriyo tāpena atirocati
tatheva lokā muñcitvā viroca siriyā tuvaṃ.
|2.189| Yathā yā kāci nadiyo osaranti mahodadhiṃ
evaṃ sadevakā lokā osaranti tavantike.
|2.190| Tehi thutippasattho so dasadhamme samādiya
te dhamme paripūrento pavanaṃ pāvisī tadā.
Sumedhakathā niṭṭhitā.
|2.191| Tadā te bhojayitvāna sasaṅghaṃ lokanāyakaṃ
upagañchuṃ saraṇaṃ tassa dīpaṅkarassa satthuno.
|2.192| Saraṇāgamane kañci nivesesi tathāgato
kañci pañcasu sīlesu sīle dasavidhe paraṃ.
|2.193| Kassaci deti sāmaññaṃ caturo phalamuttame
kassaci asame dhamme deti so paṭisambhidā.
|2.194| Kassaci varasamāpattiyo aṭṭha deti narāsabho
tisso kassaci vijjāyo chaḷabhiññā pavecchati.
|2.195| Tena yogena janakāyaṃ ovadati mahāmuni
tena vitthārikaṃ āsi lokanāthassa sāsanaṃ.
@Footnote: 1 Ma. Yu. parisuddho.
|2.196| Mahāhanūsabhakkhandho dīpaṅkarasanāmako
bahū jane tārayati parimoceti duggatiṃ.
|2.197| Bodhaneyyajanaṃ disvā satasahassepi yojane
khaṇena upagantvāna bodheti taṃ mahāmuni.
|2.198| Paṭhamābhisamaye buddho koṭisatamabodhayi
dutiyābhisamaye nātho navutikoṭimabodhayi.
|2.199| Yadā ca devabhavanamhi buddho dhammamadesayi
navuti koṭi sahassānaṃ tatiyābhisamayo ahu.
|2.200| Sannipātā tayo āsuṃ dīpaṅkarassa satthuno
koṭi satasahassānaṃ paṭhamo āsi samāgamo.
|2.201| Puna nāradakūṭamhi pavivekagate jine
khīṇāsavā vītamalā samiṃsu satakoṭiyo.
|2.202| Yamhi kāle mahāvīro sudassanasiluccaye
navutikoṭisahassehi pavāresi mahāmuni.
|2.203| Ahaṃ tena samayena jaṭilo uggatāpano
antalikkhamhi caraṇo pañcābhiññāsu pāragū.
|2.204| Dasa vīsa sahassānaṃ dhammābhisamayo ahu
ekadvinnaṃ abhisamayo gaṇanāto asaṅkhiyo.
|2.205| Vitthārikaṃ bahujaññaṃ iddhaṃ phītaṃ ahū tadā
dīpaṅkarassa bhagavato sāsanaṃ suvisodhitaṃ.
|2.206| Cattāri satasahassāni chaḷabhiññā mahiddhikā
dīpaṅkaraṃ lokaviduṃ parivārenti sabbadā.
|2.207| Ye keci tena samayena jahanti mānusambhavaṃ
appattamānasā sekkhā garahitā bhavanti te.
|2.208| Supupphitaṃ pāvacanaṃ arahantehi tādihi
khīṇāsavehi vimalehi upasobhati sabbadā.
|2.209| Nagaraṃ rammavatī nāma sudevo 1- nāma khattiyo
sumedhā nāma janikā dīpaṅkarassa satthuno.
|2.210| Dasavassasahassāni agāraṃ ajjhāvasī 2- jino
haṃsā koñcā māyurākkhya 3- tayo pāsādamuttamā.
|2.211| Tīṇi satasahassāni nāriyo samalaṅkatā
padumā nāma sā nārī usabhakkhandho nāma atrajo.
|2.212| Nimitte caturo disvā hatthiyānena nikkhami
anūnadasamāsāni padhānaṃ padahī jino.
|2.213| Padhānacāraṃ caritvāna abujjhi mānasā muni
brahmunā yācito santo dīpaṅkaro mahāmuni.
|2.214| Vattacakko 4- mahāvīro nandārāme 5- vasī jino
nisinno sirisamūlamhi akāsi titthiyamaddanaṃ.
|2.215| Sumaṅgalo ca tisso ca ahesuṃ aggasāvakā
sāgato nāmupaṭṭhāko dīpaṅkarassa satthuno.
@Footnote: 1 Yu. sumedho nāma. 2 Ma. Yu. ajjhā so vasi. 3 Ma. Yu. mayūrā ca.
@4 Ma. Yu. vatti cakkaṃ. ito paraṃ īdisameva. 5 Ma. Yu. sirīghare.
|2.216| Nandā ceva sunandā ca ahesuṃ aggasāvikā
bodhi tassa bhagavato pipphalīti pavuccati.
|2.217| Tapussa bhallikā nāma ahesuṃ aggupaṭṭhakā
sirimā soṇā upaṭṭhikā dīpaṅkarassa satthuno.
|2.218| Asītihatthamubbedho dīpaṅkaro mahāmuni
sobhati dīparukkhova sālarājāva phullito.
|2.219| Pabhā niddhāvatī tassa samantā dasayojane
satasahassavassāni āyu tassa mahesino.
|2.220| Tāvatā tiṭṭhamāno so tāresi janataṃ bahuṃ
jotayitvāna saddhammaṃ santāretvā mahājanaṃ.
|2.221| Jalitvā aggikkhandhova nibbuto so sasāvako
sā ca iddhi so ca yaso tāni ca pādesu cakkaratanāni.
|2.222| Sabbaṃ samantarahitaṃ nanu rittā sabbasaṅkhārāti
dīpaṅkaro jino satthā nandārāmamhi nibbuto.
Tattheva tassa jinathūpo chattiṃsubbedhayojano.
|2.223| Pattacīvaraṃ 1- parikkhāraṃ paribhogañca satthuno
bodhimūle tadā thūpo tiyojanasamuggato.
Dīpaṅkarabuddhavaṃso paṭhamo.
@Footnote: 1 Ma. Yu. ime pāṭhā natthi.
Dutiyo koṇḍaññabuddhavaṃso
[3] |3.1| Dīpaṅkarassa aparena koṇḍañño nāma nāyako
anantatejāmitayaso appameyyo durāsado.
|3.2| Caraṇūpamo so khamanena sīlena sāgarūpamo
samādhinā merūpamo ñāṇena gaganūpamo.
|3.3| Indriyabalabojjhaṅga- maggasaccappakāsanaṃ
pakāsesi sadā buddho hitāya sabbapāṇinaṃ.
|3.4| Dhammacakkaṃ pavattente koṇḍaññe lokanāyake
koṭisatasahassānaṃ paṭhamābhisamayo ahu.
|3.5| Tato paraṃpi desente naramarūnaṃ samāgame
navutikoṭisahassānaṃ dutiyābhisamayo ahu.
|3.6| Titthiye abhimaddanto yadā dhammamadesayi
asīti koṭisahassānaṃ tatiyābhisamayo ahu.
|3.7| Sannipātā tayo āsuṃ koṇḍaññassa mahesino
khīṇāsavānaṃ vimalānaṃ santacittāna tādinaṃ.
|3.8| Koṭisatasahassānaṃ paṭhamo āsi samāgamo
dutiyo koṭisahassānaṃ tatiyo navuti koṭinaṃ.
|3.9| Ahaṃ tena samayena vijitāvī nāma khattiyo
samuddaantamantena issariyaṃ vattayāmihaṃ.
|3.10| Koṭisatasahassānaṃ vimalānaṃ mahesinaṃ
sahalokagganāthena paramannena tappayiṃ.
|3.11| Sopi maṃ buddho byākāsi koṇḍañño lokanāyako
aparimeyye ito kappe buddho loke bhavissati.
|3.12| Ahu kapilavhayā rammā nikkhamitvā tathāgato
padhānaṃ padahitvāna katvā dukkarakārikaṃ.
|3.13| Ajapāla rukkhamūlasmiṃ nisīditvā tathāgato
tattha pāyāsaṃ paggayha nerañjaramupehiti.
|3.14| Nerañjarāya tīramhi pāyāsaṃ adi so jino
paṭiyatta varamaggena bodhimūlamhi ehiti.
|3.15| Tato padakkhiṇaṃ katvā bodhimaṇḍaṃ anuttaraṃ 1-
assattha rukkhamūlamhi 2- bujjhissati mahāyaso.
|3.16| Imassa janikā mātā māyā nāma bhavissati
pitā suddhodano nāma ayaṃ hessati gotamo.
|3.17| Kolito upatisso ca aggā hessanti sāvakā
anāsavā vītarāgā santacittā samāhitā
ānando nāmupaṭṭhāko upaṭṭhissatimaṃ jinaṃ.
|3.18| Khemā uppalavaṇṇā ca aggā hessanti sāvikā
anāsavā vītarāgā santacittā samāhitā.
@Footnote: 1 Ma. bodhimaṇḍaṃ anuttaranti ime pāṭhā natthi. 2 Ma. Yu. assatthamūle sambuddho.
|3.19| Bodhi tassa bhagavato assatthoti pavuccati
citto ca hatthāḷavako aggā hessantupaṭṭhakā.
|3.20| Nandamātā ca uttarā aggā hessantupaṭṭhikā
āyu vassasataṃ tassa gotamassa yasassino.
|3.21| Idaṃ sutvāna vacanaṃ asamassa mahesino
āmoditā nara marū buddhavījaṅkuro ayaṃ.
|3.22| Ukkuṭṭhi saddā vattanti apphoṭenti hasanti ca
katañjalī namassanti dasasahassī sadevakā 1-.
|3.23| Yadi massa lokanāthassa virajjhissāma sāsanaṃ
anāgatamhi addhāne hessāma sammukhā imaṃ.
|3.24| Yathā manussā nadiṃ tarantā paṭititthaṃ virajjhiya
heṭṭhā titthaṃ 2- gahetvāna uttaranti mahānadiṃ.
|3.25| Evameva mayaṃ sabbe yadi muñcāmimaṃ jinaṃ
anāgatamhi addhāne hessāma sammukhā imaṃ.
|3.26| Tassāhaṃ vacanaṃ sutvā bhiyyo cittaṃ pasādayiṃ
tameva atthaṃ sādhento mahārajjaṃ jine adaṃ
|3.27| mahārajjaṃ daditvāna pabbajiṃ tassa santike.
Suttantaṃ vinayañcāpi navaṅga satthusāsanaṃ
|3.28| sabbaṃ pariyāpuṇitvāna sobhayiṃ jinasāsanaṃ.
@Footnote: 1 Ma. sadevatā. 2 Ma. Yu. ...titthe.
|3.29| Tatthappamatto viharanto nisajjaṭṭhānacaṅkame
abhiññāpāramiṃ gantvā brahmalokamagañchihaṃ.
|3.30| Nagaraṃ rammavatī nāma sunando nāma khattiyo
sujātā nāma janikā koṇḍaññassa mahesino.
|3.31| Dasavassasahassāni agāramajjhe ca so vasi
ruci suruci subho ca tayo pāsādamuttamā.
|3.32| Tīṇi satasahassāni nāriyo samalaṅkatā
rucidevī nāma sā nārī jīvitaseno 1- nāma atrajo.
|3.33| Nimitte caturo disvā ratha yānena nikkhami
anūna dasamāsāni padhānaṃ padahī jino.
|3.34| Brahmunā yācito santo koṇḍañño dipaduttamo
vattacakko mahāvīro devānañca 2- mahāvane.
|3.35| Bhaddo ceva subhaddo ca ahesuṃ aggasāvakā
anuruddho nāmupaṭṭhāko koṇḍaññassa mahesino.
|3.36| Tissā ca upatissā ca ahesuṃ aggasāvikā
sālakalyāṇiko 3- bodhi koṇḍaññassa mahesino.
|3.37| Soṇo ca upasoṇo ca ahesuṃ aggupaṭṭhakā
nandā ceva sirimā ca ahesuṃ aggupaṭṭhikā.
|3.38| So aṭṭhāsīti hatthāni accuggato mahāmuni
sobhati uḷurājāva suriyo majjhantike yathā.
@Footnote: 1 Ma. Yu. vijitaseno. 2 Ma. Yu. devānaṃ nagaruttame. 3 Yu. sālakalyāṇikā.
|3.39| Vassasatasahassāni āyu vijjati tāvade
tāvatā tiṭṭhamāno so tāresi janataṃ bahuṃ.
|3.40| Khīṇāsavehi vimalehi vicittā āsi medanī
yathā gaganaṃ uḷubhi evaṃ so upasobhatha.
|3.41| Tepi nāgā appameyyā asaṅkhobbhā 1- durāsadā
vijjupātaṃva dassetvā nibbutā te mahāyasā.
|3.42| Sā ca atuliyā jinassa iddhi ñāṇaparibhāvito samādhi
sabbaṃ samantarahitaṃ nanu rittā sabbasaṅkhārāti.
|3.43| Koṇḍañño siridharo 2- buddho nandārāmamhi nibbuto
tattheva cetiyo 3- tassa sattayojanamussitoti.
Koṇḍaññabuddhavaṃso dutiyo.
Tatiyo maṅgalabuddhavaṃso
[4] |4.1| Koṇḍaññassa aparena maṅgalo nāma nāyako
tamaṃ loke nihantvāna dhammokkamabhidhārayi.
|4.2| Atulāsi 4- pabhā tassa jinehaññehi uttari 5-
candasuriyappabhaṃ hantvā dasasahassī virocati.
|4.3| Sopi buddho pakāsesi caturo saccavaruttame
te te saccarasaṃ pitvā vinodenti mahātamaṃ.
@Footnote: 1 Ma. Yu. asaṅkhobhā. 2 Ma. Yu. pavaro. 3 Ma. Yu. citto. 4 Yu. atulāpi.
@5 Ma. Yu. uttariṃ.
|4.4| Patvāna bodhimatulaṃ paṭhame dhammadesane
koṭisatasahassānaṃ paṭhamābhisamayo 1- ahu.
|4.5| Surindadevabhavane buddho 2- dhammamadesayi
tadā koṭisatasahassānaṃ 3- dutiyābhisamayo ahu.
|4.6| Yadā sunando cakkavatti sambuddhamupasaṅkami
tadā āhani sambuddho dhammabheriṃ varuttamaṃ.
|4.7| Sunandassānucarā ca 4- tadāsuṃ navutikoṭiyo
sabbe 5- te niravasesā ahesuṃ ehibhikkhukā.
|4.8| Sannipātā tayo āsuṃ maṅgalassa mahesino
koṭisatasahassānaṃ paṭhamo āsi samāgamo.
|4.9| Koṭisatasahassānaṃ 6- dutiyo āsi samāgamo
tatiye navutikoṭīnaṃ tatiyo āsi samāgamo.
|4.10| Khīṇāsavānaṃ vimalānaṃ tadā āsi samāgamo
ahaṃ tena samayena suruci nāma brāhmaṇo.
|4.11| Ajjhāyiko mantadharo tiṇṇaṃ vedāna pāragū
tamahaṃ upasaṅkamiṃ saraṇaṃ gantvāna satthuno.
|4.12| Sambuddhappamukhaṃ saṅghaṃ gandhamālena pūjayiṃ
pūjetvā gandhamālena gavapānena tappayiṃ.
Sopi maṃ buddho byākāsi maṅgalo dipaduttamo
|4.13| aparimeyye ito kappe ayaṃ buddho bhavissati.
@Footnote: 1 Ma. dhammābhisamayo. 2 Yu. yadā buddho pakāsayi. 3 Ma. Yu. koṭisahassānaṃ.
@4 Ma. Yu. janatā. 5 Ma. Yu. sabbepi. 6 Ma. dutiyo koṭisatasahassānaṃ. Yu. dutiyo
@koṭisahassānaṃ tatiyo navutikoṭīnaṃ.
|4.14| Ahu 1- kapilavhayā rammā nikkhamitvā tathāgato
padhānaṃ padahitvāna katvā dukkarakārikaṃ 2-.
|4.15| Ajapāla rukkhamūlasmiṃ 3- nisīditvā tathāgato
tattha pāyāsaṃ paggayha nerañjaramupehiti.
|4.16| Nerañjarāya tīramhi pāyāsaṃ adi so jino
paṭiyatta varamaggena bodhimūlamhi ehiti.
|4.17| Tato padakkhiṇaṃ katvā bodhimaṇḍaṃ anuttaraṃ
assattharukkhamūlamhi bujjhissati mahāyaso.
|4.18| Imassa janikā mātā māyā nāma bhavissati
pitā suddhodano nāma ayaṃ hessati gotamo.
|4.19| Anāsavā vītarāgā santacittā samāhitā
kolito upatisso ca aggā hessanti sāvakā
ānando nāmupaṭṭhāko upaṭṭhissati maṃ jinaṃ.
|4.20| Khemā uppalavaṇṇā ca aggā hessanti sāvikā
anāsavā vītarāgā santacittā samāhitā.
|4.21| Bodhi tassa bhagavato assatthoti pavuccati
citto ca hatthāḷavako aggā hessantupaṭṭhakā 4-.
|4.22| Nandamātā ca uttarā aggā hessantupaṭṭhikā
āyu vassasataṃ tassa gotamassa yasassino.
@Footnote: 1 Ma. ahu .pe. tathāgatoti ime pāṭhā natthi. ito paraṃ īdisameva. 2 Yu. sabbattha
@dukkarakāriyaṃ. 3 Yu. ajapālarukkhamūlasmiṃ - yadi muñcāmimaṃ jinanti ime pāṭhā
@natthi. ito paraṃ īdisameva. 4 Po. hessantu hasanti ca.
|4.23| Idaṃ sutvāna vacanaṃ asamassa mahesino
āmoditā naramarū buddhavījaṅkuro ayaṃ.
|4.24| Ukkuṭṭhi saddā vattanti apphoṭenti hasanti ca
katañjalī namassanti dasasahassī sadevakā.
|4.25| Yadimassa lokanāthassa virajjhissāma sāsanaṃ
anāgatamhi addhāne hessāma sammukhā imaṃ.
|4.26| Yathā manussā nadiṃ tarantā paṭititthaṃ virajjhiya
heṭṭhā titthaṃ gahetvāna uttaranti mahānadiṃ.
|4.27| Evameva mayaṃ sabbe yadi muñcāmimaṃ jinaṃ.
Anāgatamhi addhāne hessāma sammukhā imaṃ.
|4.28| Tassāpi vacanaṃ sutvā bhiyyo cittaṃ pasādayiṃ
uttariṃ vattamadhiṭṭhāsiṃ dasapāramipūriyā.
|4.29| Tadā pītiṃ nubrūhanto sambodhivarapattiyā
buddhe datvāna maṃ gehaṃ pabbajiṃ tassa santike.
|4.30| Suttantaṃ vinayañcāpi navaṅga satthusāsanaṃ
sabbaṃ pariyāpuṇitvāna sobhayiṃ jinasāsanaṃ.
|4.31| Tatthappamatto viharanto brahmaṃ bhāvetvā bhāvanaṃ
abhiññāsu pāramiṃ gantvā brahmalokamagañchihaṃ.
|4.32| Nagaraṃ uttaraṃ nāma uttaro nāma khattiyo
uttarā nāma janikā maṅgalassa mahesino.
|4.33| Nava vassasahassāni agāraṃ ajjhāvasi 1- so
yasavā sucimā sirimā tayo pāsādamuttamā.
|4.34| Samatiṃsasahassāni nāriyo samalaṅkatā
yasavatī nāma nārī sīvalo nāma atrajo.
|4.35| Nimitte caturo disvā assayānena nikkhami
anūnaaṭṭhamāsāni 2- padhānaṃ padahī jino.
|4.36| Brahmunā yācito santo maṅgalo lokanāyako
vattacakko mahāvīro caresi 3- dipaduttamo.
|4.37| Sudevo dhammaseno ca ahesuṃ aggasāvakā
pālito nāmupaṭṭhāko maṅgalassa mahesino.
|4.38| Sīvalā ca asokā ca ahesuṃ aggasāvikā
bodhi tassa bhagavato nāgarukkhoti vuccati.
|4.39| Nando ceva visākho ca ahesuṃ aggupaṭṭhakā
anuḷā ceva sumanā 4- ca ahesuṃ aggupaṭṭhikā.
|4.40| Aṭṭhāsītiratanāni accuggato mahāmuni
tato niddhāvatī raṃsi anekasatasahassiyo.
|4.41| Navuti vassasahassāni āyu vijjati tāvade
tāvatā tiṭṭhamāno so tāresi janataṃ bahuṃ.
|4.42| Yathāpi sāgare ummi na sakkā te 5- gaṇetuye
tatheva sāvakā tassa na sakkā te gaṇetuye.
@Footnote: 1 Ma. Yu. ajjhā so vasi. ito paraṃ īdisameva. 2 Yu. anūnakaṃ aṭṭhamāsaṃ.
@3 Ma. Yu. vane sirivaruttame. 4 Ma. Yu. sutanā. 5 Ma. Yu. tā.
|4.43| Yāva aṭṭhāsi sambuddho maṅgalo lokanāyako
na tassa sāsane atthi sakilesamaraṇaṃ 1- tadā.
|4.44| Dhammokkaṃ dhārayitvāna santāretvā mahājanaṃ
jalitvā dhumaketūva nibbuto so mahāyaso.
|4.45| Saṅkhārānaṃ sabhāvattaṃ dassayitvā sadevake
jalitvā aggikkhandhova suriyo atthaṅgato yathā.
|4.46| Uyyāne vessare 2- nāma buddho nibbāyi maṅgalo
tatthevassa jinathūpo tiṃsayojanamuggatoti.
Maṅgalabuddhavaṃso tatiyo.
Catuttho sumanabuddhavaṃso
[5] |5.1| Maṅgalassa aparena sumano nāma nāyako
sabbadhammehi asamo sabbasattānamuttamo.
|5.2| Tadā 3- amatabheriyo āhani mekhale pure
dhammasaṅkhasamāyuttaṃ navaṅgajinasāsanaṃ.
|5.3| Vijinitvā 4- kilese so patto sambodhimuttamaṃ
māpesi nagaraṃ satthā saddhammapuravaruttamaṃ.
|5.4| Nirantaraṃ akuṭilaṃ ujuṃ vipulavitthataṃ
māpesi so mahāvīthiṃ satipaṭṭhānavaruttamaṃ.
@Footnote: 1 Yu. saṃkilesamaraṇaṃ. 2 Ma. vassare. Yu. vessaro. 3 Ma. tadā amatabheriṃ
@so. Yu. sopi tadā amatabheriṃ. 4 Ma. nijjinitvā. Yu. jinitvāna.
|5.5| Phale cattāri sāmaññe catasso paṭisambhidā
chaḷabhiññāṭṭhasamāpattī pasāresi tattha vīthiyaṃ.
|5.6| Ye appamattā akhilā hiriviriyehupāgatā
te te ime guṇavare ādiyanti yathā sukhaṃ.
|5.7| Evametena yogena uddharanto mahājanaṃ
bodhesi paṭhamaṃ satthā koṭisatasahassiyo.
|5.8| Yamhi kāle mahāvīro ovadi titthiye gaṇe
koṭisatasahassāni 1- dutiye dhammadesane.
|5.9| Yadā devā manussā ca samaggā ekamānasā
nirodhapañhaṃ pucchiṃsu saṃsayañcāpi mānasaṃ.
|5.10| Tadāpi dhammadesane nirodhaparidīpane
navutikoṭisahassānaṃ tatiyābhisamayo ahu.
|5.11| Sannipātā tayo āsuṃ sumanassa mahesino
khīṇāsavānaṃ vimalānaṃ santicittāna tādinaṃ.
|5.12| Vassaṃ vuṭṭhassa bhagavato abhisaṅghuṭṭhe pavāraṇe
koṭisatasahassehi pavāresi tathāgato.
|5.13| Tato paraṃ sannipāte vimale kañcanapabbate
navutikoṭisahassānaṃ dutiyo āsi samāgamo.
|5.14| Yadā sakko devarājā buddhadassanamupāgami
asītikoṭisahassānaṃ tatiyo āsi samāgamo.
@Footnote: 1 Ma. Yu. koṭisahassābhismiṃsu.
|5.15| Ahaṃ tena samayena nāgarājā mahiddhiko
atulo nāma nāmena uppannakusalasañcayo 1-.
|5.16| Tadāhaṃ nāgabhavanā nikkhamitvā sañātibhi
nāgānaṃ dibbaturiyehi sasaṅghaṃ jinamupaṭṭhahiṃ.
|5.17| Koṭisatasahassāni 2- annapānena tappayiṃ
paccekadussayugaṃ datvā saraṇaṃ tamupāgamiṃ.
|5.18| Sopi maṃ buddho byākāsi sumano lokanāyako
aparimeyye ito kappe ayaṃ buddho bhavissati.
|5.19| Ahu kapilavhayā rammā nikkhamitvā tathāgato
padhānaṃ padahitvāna katvā dukkarakārikaṃ.
|5.20| Ajapālarukkhamūlasmiṃ nisīditvā tathāgato
tattha pāyāsaṃ paggayha nerañjaramupehiti.
|5.21| Nerañjarāya tīramhi pāyāsaṃ adi so jino
paṭiyattavaramaggena bodhimūlamhi ehiti.
|5.22| Tato padakkhiṇaṃ katvā bodhimaṇḍaṃ anuttaraṃ
assattharukkhamūlamhi bujjhissati mahāyaso.
|5.23| Imassa janikā mātā māyā nāma bhavissati
pitā suddhodano nāma ayaṃ hessati gotamo.
|5.24| Anāsavā vītarāgā santacittā samāhitā
kolito upatisso ca aggā hessanti sāvakā
ānando nāmupaṭṭhāko upaṭṭhissatimaṃ jinaṃ.
@Footnote: 1 Ma. ussannakusalañcayo. Yu. ussannakusalapaccayo. 2 Ma. Yu. koṭisatasahassānaṃ.
|5.25| Khemā uppalavaṇṇā ca aggā hessanti sāvikā
anāsavā vītarāgā santacittā samāhitā.
|5.26| Bodhi tassa bhagavato assatthoti pavuccati
citto ca hatthāḷavako aggā hessantupaṭṭhakā.
|5.27| Nandamātā ca uttarā aggā hessantupaṭṭhikā
āyu vassasataṃ tassa gotamassa yasassino.
|5.28| Idaṃ sutvāna vacanaṃ asamassa mahesino
āmoditā naramarū buddhavījaṅkuro ayaṃ.
|5.29| Ukkuṭṭhisaddā vattanti apphoṭenti hasanti ca
katañjalī namassanti dasasahassī sadevakā.
|5.30| Yadimassa lokanāthassa virajjissāma sāsanaṃ
anāgatamhi addhāne hessāma sammukhā imaṃ.
|5.31| Yathā manussā nadiṃ tarantā paṭititthaṃ virajjhiya
heṭṭhātitthaṃ gahetvāna uttaranti mahānadiṃ.
|5.32| Evameva mayaṃ sabbe yadi muñcāmimaṃ jinaṃ
anāgatamhi addhāne hessāma sammukhā imaṃ.
|5.33| Tassāpi vacanaṃ sutvā bhiyyo cittaṃ pasādayiṃ
uttariṃ vattamadhiṭṭhāsiṃ dasapāramipūriyā.
|5.34| Mekhalaṃ nāma nagaraṃ sudatto nāma khattiyo
sirimā nāma janikā sumanassa mahesino.
|5.35| Navavassasahassāni agāraṃ ajjhāvasi so
cando sucando vaṭaṃso [1]- tayo pāsādamuttamā.
|5.36| Tesaṭṭhisatasahassāni nāriyo samalaṅkatā
vaṭaṃsakī 2- nāma nārī anupamo nāma atrajo.
|5.37| Nimitte caturo disvā hatthiyānena nikkhami
anūnadasamāsāni padhānaṃ padahī jino.
|5.38| Brahmunā yācito santo sumano lokanāyako
vattacakko mahāvīro mekhale puravaruttame.
|5.39| Saraṇo bhāvitatto ca ahesuṃ aggasāvakā
udeno nāmupaṭṭhāko sumanassa mahesino.
|5.40| Soṇā ca upasoṇā ca ahesuṃ aggasāvikā
sopi buddho asamasamo 3- nāgamūle abujjhatha.
|5.41| Varuṇo ceva saraṇo ca ahesuṃ aggupaṭṭhakā
cālā ca upacālā ca ahesuṃ aggupaṭṭhikā.
|5.42| Uccattanena 4- so buddho navutihatthamuggato 5-
kañcanagghikasaṅkāso dasasahassī virocati.
|5.43| Navutivassasahassāni āyu vijjati tāvade
tāvatā tiṭṭhamāno so tāresi janataṃ bahuṃ.
Tāraṇīye tārayitvā bodhaneyye 6- abodhayi
parinibbāyi sambuddho uḷurājāva atthami.
@Footnote: 1 Ma. Yu. ca. 2 Ma. Yu. vaṭaṃsikā. 3 Ma. Yu. amitayaso. 4 Yu. uccatarena.
@ito paraṃ īdisameva. 5 Yu. ...samuggato. 6 Ma. Yu. bodhanīye.
|5.44| Te ca khīṇāsavā bhikkhū so ca buddho asādiso 1-
atulaṃ pabhaṃ dassayitvā nibbutā te mahāyasā.
|5.45| Tañca ñāṇamatuliyaṃ tāni ca atuliyāni 2- ratanāni
sabbaṃ samantarahitaṃ nanu rittā sabbasaṅkhārāti.
|5.46| Sumano yasadharo buddho aṅgārāmamhi nibbuto
tattheva tassa jinathūpo catuyojanamuggato.
Sumanabuddhavaṃso catuttho.
Pañcamo revatabuddhavaṃso
[6] |6.1| Sumanassa aparena revato nāma nāyako
anupamo asadiso atulo uttamo jino.
|6.2| Sopi dhammaṃ pakāsesi brahmunā abhiyācito
khandhadhātuvavatthānaṃ appavattaṃ bhavābhave.
|6.3| Tassābhisamayā tīṇi ahesuṃ dhammadesane
gaṇanāya na vattabbo paṭhamābhisamayo ahu.
|6.4| Yadā arindamaṃ rājaṃ vinesi revato muni
tadā koṭisahassānaṃ dutiyābhisamayo ahu.
|6.5| Sattāhaṃ paṭisallānā vuṭṭhahitvā narāsabho
koṭisataṃ naramarūnaṃ vinesi uttame phale.
@Footnote: 1 Ma. Yu. asadiso. 2 Ma. atulāni.
|6.6| Sannipātā tayo āsuṃ revatassa mahesino
khīṇāsavānaṃ vimalānaṃ suvimuttāna tādinaṃ.
|6.7| Atikantagaṇanapathā 1- paṭhamā 2- ye samāgatā
koṭisatasahassānaṃ dutiyo āsi samāgamo.
|6.8| Yo 3- so paññāya asamo tassa cakkānuvattako
so tadā byādhiko 4- āsi patto jīvitasaṃsayaṃ.
|6.9| Tassa gilānapucchāya ye tadā upagatā muniṃ 5-
koṭisatasahassānaṃ 6- tatiyo āsi samāgamo.
|6.10| Ahaṃ tena samayena atidevo nāma brāhmaṇo
upagantvā revataṃ buddhaṃ saraṇaṃ tassa gañchahaṃ.
|6.11| Tassa sīlaṃ samādhiñca paññāguṇamanuttaraṃ 7-
thomayitvā yathāthāmaṃ 8- uttariyaṃ adāsahaṃ.
|6.12| Sopi maṃ buddho byākāsi revato lokanāyako
aparimeyye ito kappe ayaṃ buddho bhavissati.
|6.13| Ahu kapilavhayā rammā nikkhamitvā tathāgato
padhānaṃ padahitvāna katvā dukkarakārikaṃ.
|6.14| Ajapālarukkhamūlasmiṃ nisīditvā tathāgato
tattha pāyāsaṃ paggayha nerañjaramupehiti.
|6.15| Nerañjarāya tīramhi pāyāsaṃ adi so jino
paṭiyattavaramaggena bodhimūlamhi ehiti.
@Footnote: 1 Ma. atikkantā gaṇanapathaṃ. Yu. atikkantā gaṇanapathā. 2 Ma. paṭhamaṃ.
@3 Ma. yopi. 4 Ma. Yu. byādhito. 5 Ma. Yu. munī. 6 Ma. Yu. koṭisahassā
@arahanto. 7 Ma. ...manuttamaṃ. Yu. ...varuttamaṃ. 8 Yu. yathāthomaṃ.
|6.16| Tato padakkhiṇaṃ katvā bodhimaṇḍaṃ anuttaraṃ
assattharukkhamūlamhi bujjhissati mahāyaso.
|6.17| Imassa janikā mātā māyā nāma bhavissati
pitā suddhodano nāma ayaṃ hessati gotamo.
|6.18| Anāsavā vītarāgā santacittā samāhitā
kolito upatisso ca aggā hessanti sāvakā
ānando nāmupaṭṭhāko upaṭṭhissatimaṃ jinaṃ.
|6.19| Khemā uppalavaṇṇā ca aggā hessanti sāvikā
anāsavā vītarāgā santacittā samāhitā.
|6.20| Bodhi tassa bhagavato assatthoti pavuccati
citto ca hatthāḷavako aggā hessantupaṭṭhakā.
|6.21| Nandamātā ca uttarā aggā hessantupaṭṭhikā
āyu vassasataṃ tassa gotamassa yasassino.
|6.22| Idaṃ sutvāna vacanaṃ asamassa mahesino
āmoditā naramarū buddhavījaṅkuro ayaṃ.
|6.23| Ukkuṭṭhisaddā vattanti apphoṭenti hasanti ca
katañjalī namassanti dasasahassī sadevakā.
|6.24| Yadimassa lokanāthassa virajjhissāma sāsanaṃ
anāgatamhi addhāne hessāma sammukhā imaṃ.
|6.25| Yathā manussā nadiṃ tarantā paṭititthaṃ virajjhiya
heṭṭhātitthaṃ gahetvāna uttaranti mahānadiṃ.
|6.26| Evameva mayaṃ sabbe yadi muñcāmimaṃ jinaṃ
anāgatamhi addhāne hessāma sammukhā imaṃ.
|6.27| Tassāpi vacanaṃ sutvā bhiyyo cittaṃ pasādayiṃ
uttariṃ vattamadhiṭṭhāsiṃ dasapāramipūriyā.
|6.28| Tadāpi taṃ buddhadhammaṃ saritvā anubrūhayiṃ
āharissāmi taṃ dhammaṃ yaṃ mayhaṃ abhipatthitaṃ.
|6.29| Nagaraṃ sudhaññakaṃ 1- nāma vipulo nāma khattiyo
vipulā nāma janikā revatassa mahesino.
|6.30| Chabbassasahassāni 2- agāraṃ ajjhāvasi so
sudassano ca 3- ratanagghi āveḷo ca vibhūsito
puññakammābhinibbattā tayo pāsādamuttamā.
|6.31| Tettiṃsasatasahassāni 4- nāriyo samalaṅkatā
sudassanā nāma nārī 5- varuṇo nāma atrajo.
|6.32| Nimitte caturo disvā rathayānena nikkhami
anūnasattamāsāni padhānaṃ padahī jino.
|6.33| Brahmunā yācito santo revato lokanāyako
vattacakko mahāvīro varuṇārāme vasī 6- jino.
@Footnote: 1 Ma. sudhaññavatī. 2 Ma. cha ca vassasahassāni. Yu. chabbassasatasahassāni.
@3 Ma. casaddo natthi. 4 Ma. tettiṃsa ca sahassāni. Yu. tettiṃsasahassāni.
@5 Yu. devī. 6 Ma. sirighare. Yu. sirighaṇe.
|6.34| Varuṇo brahmadevo ca ahesuṃ aggasāvakā
sambhavo nāmupaṭṭhāko revatassa mahesino.
|6.35| Bhaddā ceva subhaddā ca ahesuṃ aggasāvikā
sopi buddho asamasamo nāgamūle abujjhatha.
|6.36| Varuṇo 1- ca sarabho ca ahesuṃ aggupaṭṭhakā
pālā 2- ca upapālā ca ahesuṃ aggupaṭṭhikā.
|6.37| Uccattanena so buddho asītihatthamuggato
obhāsesi 3- disā sabbā indaketuva uggato.
|6.38| Tassa sarīre nibbattā pabhāmālā anuttarā
divā vā yadivā rattiṃ samantā pharati 4- yojanaṃ.
|6.39| Saṭṭhivassasahassāni āyu vijjati tāvade
tāvatā tiṭṭhamāno so tāresi janataṃ bahuṃ.
|6.40| Dassayitvā buddhabalaṃ amataṃ loke pakāsayi 5-
nibbāsi anupādāno yathaggupādānasaṅkhayā.
|6.41| So ca kāyo ratananibho so ca dhammo asādiso
sabbaṃ samantarahitaṃ nanu rittā sabbasaṅkhārāti.
|6.42| Revato yasadharo buddho nibbuto so mahāpuñño 6-
dhātuvitthārikaṃ āsi tesu tesu padesatoti.
Revatabuddhavaṃso pañcamo.
@Footnote: 1 Ma. Yu. padumo kuñjaro ceva. 2 Ma. Yu. sirimā ceva yasavatī. 3 Ma. Yu.
@obhāseti. 4 Yu. phari. 5 Ma. Yu. pakāsayaṃ. 6 Ma. mahāpure. Yu. mahāmuni.
Chaṭṭho sobhitabuddhavaṃso
[7] |7.1| Revatassa aparena sobhito nāma nāyako
samāhito santacitto asamo appaṭipuggalo.
|7.2| So jino sakagehamhi mānasaṃ vinivattayi
patvāna kevalaṃ bodhiṃ dhammacakkaṃ pavattayi.
|7.3| Yāva uddhaṃ 1- avīcito bhavaggā cāpi heṭṭhato 2-
etthantare ekaparisā ahosi dhammadesane.
|7.4| Tāya parisāya sambuddho dhammacakkaṃ pavattayi
gaṇanāya na vattabbo paṭhamābhisamayo ahu.
|7.5| Tato paraṃpi desente naramarūnaṃ 3- samāgame
navutikoṭisahassānaṃ dutiyābhisamayo ahu.
|7.6| Punāparaṃ rājaputto jayaseno nāma khattiyo
ārāmaṃ ropayitvāna buddhe niyyādayī tadā.
|7.7| Tassa yāgaṃ 4- pakittento dhammaṃ deseti cakkhumā
tadā koṭisahassānaṃ tatiyābhisamayo ahu.
|7.8| Sannipātā tayo āsuṃ sobhitassa mahesino
khīṇāsavānaṃ vimalānaṃ santacittāna tādinaṃ.
|7.9| Uggato nāma so rājā dānaṃ deti naruttame
tamhi dāne samāgañchuṃ arahantā satakoṭiyo.
@Footnote: 1 Ma. heṭṭhā. 2 Ma. uddhato. 3 Ma. marūnaṃ ca .... 4 Yu. yogaṃ.
|7.10| Punāparaṃ pūgagaṇo 1- dānaṃ deti naruttame
tadā navutikoṭīnaṃ dutiyo āsi samāgamo.
|7.11| Devaloke vasitvāna yadā orohatī jino
tadā asītikoṭīnaṃ tatiyo āsi samāgamo.
|7.12| Ahantena samayena sujāto nāma brāhmaṇo
tadā sasāvakaṃ buddhaṃ annapānena tappayiṃ.
|7.13| Sopi maṃ buddho byākāsi sobhito lokanāyako
aparimeyye ito kappe ayaṃ buddho bhavissati.
|7.14| Ahu kapilavhayā rammā nikkhamitvā tathāgato
padhānaṃ padahitvāna katvā dukkarakārikaṃ.
|7.15| Ajapālarukkhamūlasmiṃ nisīditvā tathāgato
tattha pāyāsaṃ paggayha nerañjaramupehiti.
|7.16| Nerañjarāya tīramhi pāyāsaṃ adi so jino
paṭiyattavaramaggena bodhimūlamhi ehiti.
|7.17| Tato padakkhiṇaṃ katvā bodhimaṇḍaṃ anuttaraṃ
assattharukkhamūlamhi bujjhissati mahāyaso.
|7.18| Imassa janikā mātā māyā nāma bhavissati
pitā suddhodano nāma ayaṃ hessati gotamo.
|7.19| Anāsavā vītarāgā santacittā samāhitā
kolito upatisso ca aggā hessanti sāvakā
ānando nāmupaṭṭhāko upaṭṭhissatimaṃ jinaṃ.
@Footnote: 1 Yu. pūragaṇo.
|7.20| Khemā uppalavaṇṇā ca aggā hessanti sāvikā
anāsavā vītarāgā santacittā samāhitā.
|7.21| Bodhi tassa bhagavato assatthoti pavuccati
citto ca hatthāḷavako aggā hessantupaṭṭhakā.
|7.22| Nandamātā ca uttarā aggā hessantupaṭṭhikā
āyu vassasataṃ tassa gotamassa yasassino.
|7.23| Idaṃ sutvāna vacanaṃ asamassa mahesino
āmoditā naramarū buddhavījaṅkuro ayaṃ.
|7.24| Ukkuṭṭhisaddā vattanti apphoṭenti hasanti ca
katañjalī namassanti dasasahassī sadevakā.
|7.25| Yadimassa lokanāthassa virajjhissāma sāsanaṃ
anāgatamhi addhāne hessāma sammukhā imaṃ.
|7.26| Yathā manussā nadiṃ tarantā paṭititthaṃ virajjhiya
heṭṭhātitthaṃ gahetvāna uttaranti mahānadiṃ.
|7.27| Evameva mayaṃ sabbe yadi muñcāmimaṃ jinaṃ
anāgatamhi addhāne hessāma sammukhā imaṃ.
|7.28| Tassāpi vacanaṃ sutvā tuṭṭho saṃviggamānaso
tamevatthamanupattiyā uggaṃ dhitimakāsahaṃ.
|7.29| Sudhammaṃ nāma nagaraṃ sudhammo nāma khattiyo
sudhammā nāma janikā sobhitassa mahesino.
|7.30| Navavassasahassāni agāraṃ ajjhāvasi so
kumudo naḷinī 1- padumo tayo pāsādamuttamā.
|7.31| Ticattāri 2- sahassāni nāriyo samalaṅkatā
makilā 3- nāma sā nārī sīho nāmāsi atrajo.
|7.32| Nimitte caturo disvā pāsādenābhinikkhami
sattāhaṃ padhānacāraṃ caritvā purisuttamo.
|7.33| Brahmunā yācito santo sobhito lokanāyako
vattacakko mahāvīro sudhammuyyānamuttame.
|7.34| Asamo ca sunetto ca ahesuṃ aggasāvakā
anomo nāmupaṭṭhāko sobhitassa mahesino.
|7.35| Nakulā ca sujātā ca ahesuṃ aggasāvikā
bujjhamāno ca so buddho nāgamūle abujjhatha.
|7.36| Rammo ceva sunetto 4- ca ahesuṃ aggupaṭṭhakā
nakulā ceva cittā ca ahesuṃ aggupaṭṭhikā.
|7.37| Aṭṭhapaññāsaratanaṃ accuggato mahāmuni
obhāseti disā sabbā sataraṃsīva uggato.
|7.38| Yathā suphullaṃ pavanaṃ nānāgandhehi dhūpitaṃ
tatheva tassa pāvacanaṃ sīlagandhehi dhūpitaṃ.
|7.39| Yathāpi sāgaro nāma dassanena atappiyo
tatheva tassa pāvacanaṃ savanena atappiyaṃ.
@Footnote: 1 Ma. nāḷino. Yu. naḷiro. 2 Ma. chattiṃsa .... Yu. asattati ....
@3 Ma. manilā. Yu. samaṅgīlā. 4 Ma. Yu. sadatto.
|7.40| Navutivassasahassāni āyu vijjati tāvade
tāvatā tiṭṭhamāno so tāresi janataṃ bahuṃ.
|7.41| Ovādaṃ anusiṭṭhiñca datvāna sesake jane
hutāsanova tāpetvā nibbuto so sasāvako.
|7.42| So ca buddho asamasamo te 1- ca sāvakā balappattā
sabbaṃ samantarahitaṃ nanu rittā sabbasaṅkhārāti.
|7.43| Sobhito varasambuddho sīhārāmamhi nibbuto
dhātuvitthārikaṃ āsi tesu tesu padesatoti.
Sobhitabuddhavaṃso chaṭṭho.
Sattamo anomadassibuddhavaṃso
[8] |8.1| Sobhitassa aparena sambuddho dipaduttamo
anomadassī amitayaso tejasī duratikkamo.
|8.2| So chetvā bandhanaṃ sabbaṃ viddhaṃsetvā tayo bhave
anivattigamanaṃ maggaṃ desesi devamānuse.
|8.3| Sāgarova asaṅkhobbho pabbatova durāsado
ākāsova ananto so sālarājāva phullito.
|8.4| Dassanenapi taṃ buddhaṃ tositā honti pāṇino
byāharantaṃ giraṃ sutvā amataṃ pāpuṇanti te.
@Footnote: 1 Ma. tepi. Yu. tepi ca.
|8.5| Dhammābhisamayo tassa iddho phīto tadā ahu
koṭisatāni abhisamiṃsu paṭhame dhammadesane.
|8.6| Tato paraṃ abhisamaye vassante dhammavuṭṭhiyo
asītikoṭī abhisamiṃsu dutiye dhammadesane.
|8.7| Tato paraṃ 1- hi vassante tappayanteva pāṇinaṃ
aṭṭhasattatikoṭīnaṃ tatiyābhisamayo ahu.
|8.8| Sannipātā tayo āsuṃ tassāpi ca mahesino
abhiññābalappattānaṃ pupphitānaṃ vimuttiyā.
|8.9| Aṭṭhasatasahassānaṃ sannipātā 2- tadā ahu
pahīnamadamohānaṃ santacittāna tādinaṃ.
|8.10| Sattasatasahassānaṃ dutiyo āsi samāgamo
anaṅgaṇānaṃ virajānaṃ upasantāna tādinaṃ.
|8.11| Channaṃ satasahassānaṃ tatiyo āsi samāgamo
abhiññābalappattānaṃ nibbutānaṃ tapassinaṃ.
|8.12| Ahantena samayena yakkho āsiṃ mahiddhiko
nekānaṃ yakkhakoṭīnaṃ vasavattimhi issaro.
|8.13| Tadāpi taṃ buddhavaraṃ upagantvā mahesinaṃ
anna pānena tappesiṃ sasaṅghaṃ lokanāyakaṃ.
|8.14| Sopi maṃ tadā byākāsi visuddhanayano muni
aparimeyye ito kappe ayaṃ buddho bhavissati.
@Footnote: 1 Yu. ... pi. 2 Po. Ma. sannipāto.
|8.15| Ahu kapilavhayā rammā nikkhamitvā tathāgato
padhānaṃ padahitvāna katvā dukkarakārikaṃ.
|8.16| Ajapālarukkhamūlasmiṃ nisīditvā tathāgato
tattha pāyāsaṃ paggayha nerañjaramupehiti.
|8.17| Nerañjarāya tīramhi pāyāsaṃ adi so jino
paṭiyatta varamaggena bodhimūlamhi ehiti.
|8.18| Tato padakkhiṇaṃ katvā bodhimaṇḍaṃ anuttaraṃ
assattha rukkhamūlamhi bujjhissati mahāyaso.
|8.19| Imassa janikā mātā māyā nāma bhavissati
pitā suddhodano nāma ayaṃ hessati gotamo.
|8.20| Anāsavā vītarāgā santacittā samāhitā
kolito upatisso ca aggā hessanti sāvakā
ānando nāmupaṭṭhāko upaṭṭhissatimaṃ jinaṃ.
|8.21| Khemā uppalavaṇṇā ca aggā hessanti sāvikā
anāsavā vītarāgā santacittā samāhitā.
|8.22| Bodhi tassa bhagavato assatthoti pavuccati
citto ca hatthāḷavako aggā hessantupaṭṭhakā.
|8.23| Nandamātā ca uttarā aggā hessantupaṭṭhikā
āyu vassa sataṃ tassa gotamassa yasassino.
|8.24| Idaṃ sutvāna vacanaṃ asamassa mahesino
āmoditā naramarū buddhavījaṅkuro ayaṃ.
|8.25| Ukkuṭṭhi saddā vattanti apphoṭenti hasanti ca
katañjalī namassanti dasasahassī sadevakā.
|8.26| Yadi massa lokanāthassa virajjhissāma sāsanaṃ
anāgatamhi addhāne hessāma sammukhā imaṃ.
|8.27| Yathā manussā nadiṃ tarantā paṭititthaṃ virajjhiya
heṭṭhā titthaṃ 1- gahetvāna uttaranti mahānadiṃ.
|8.28| Evameva mayaṃ sabbe yadi muñcāmimaṃ jinaṃ
anāgatamhi addhāne hessāma sammukhā imaṃ.
|8.29| Tassāpi vacanaṃ sutvā tuṭṭho saṃviggamānaso
uttariṃ vattamadhiṭṭhāsiṃ dasa pāramipūriyā.
|8.30| Nagaraṃ candavatī nāma yasavā nāma khattiyo
mātā yasodharā nāma anomadassissa satthuno.
|8.31| Dasavassasahassāni agāraṃ ajjhāvasi so
siri upasiri vaḍḍho tayo pāsāda muttamā.
|8.32| Tevīsati sahassāni nāriyo samalaṅkatā
sirimā nāma sā nārī upasālo nāma atrajo.
|8.33| Nimitte caturo disvā sivikāyābhinikkhami
anūna dasamāsāni padhānaṃ padahī jino.
@Footnote: 1 Po. ... titthe.
|8.34| Brahmunā yācito santo anomadassī mahāmuni
vattacakko mahāvīro sudassanuyyānamuttame.
|8.35| Nisabho ca anomo ca ahesuṃ aggasāvakā
varuṇo nāmupaṭṭhāko anomadassissa satthuno.
|8.36| Sundarā 1- ca sumanā ca ahesuṃ aggasāvikā
bodhi tassa bhagavato ajjunoti pavuccati.
|8.37| Nandivaḍḍho sirivaḍḍho ahesuṃ aggupaṭṭhakā
uppalā ca 2- padumā ca ahesuṃ aggupaṭṭhikā.
|8.38| Aṭṭhapaṇṇāsaratanaṃ accuggato mahāmuni
pabhā niddhāvatī tassa sataraṃsīva uggato.
|8.39| Vassa satasahassāni āyu vijjati tāvade
tāvatā tiṭṭhamāno so tāresi janataṃ bahuṃ.
|8.40| Supupphitaṃ pāvacanaṃ arahantehi tādihi
vītarāgehi vimalehi sobhati 3- jinasāsanaṃ.
|8.41| So ca satthā amitayaso yugāni tāni atuliyāni
sabbaṃ samantarahitaṃ nanu rittā sabbasaṅkhārāti.
|8.42| Anomadassī jino satthā dhammārāmamhi nibbuto
tattheva tassa jinathūpo ubbedho pana vīsatīti.
Anomadassibuddhavaṃso sattamo.
@Footnote: 1 Po. sundarā ca sunāmā ca. Ma. Yu. sundarī ca. 2 Ma. Yu. ceva.
@3 Ma. Yu. sobhittha.
Aṭṭhamo padumabuddhavaṃso
[9] |9.1| Anomadassissa aparena sambuddho dipaduttamo
padumo nāma nāmena asamo appaṭipuggalo.
|9.2| Tassāpi asamaṃ sīlaṃ samādhipi anantako 1-
asaṅkheyyaṃ ñāṇavaraṃ vimuttipi anūpamā.
|9.3| Tassāpi atulatejassa dhammacakkappavattane
abhisamayā tayo āsuṃ mahātama pavāhanā.
|9.4| Paṭhamābhisamaye buddho koṭisatamabodhayi
dutiyābhisamaye dhīro navutikoṭimabodhayi.
|9.5| Yadā ca padumo buddho ovadi sakamatrajaṃ
tadā asītikoṭīnaṃ tatiyābhisamayo ahu.
|9.6| Sannipātā tayo āsuṃ padumassa mahesino
koṭi satasahassānaṃ paṭhamo āsi samāgamo.
|9.7| Kaṭhinatthārasamaye uppanne kaṭhinacīvare
dhammasenāpatitthāya 2- bhikkhū sibbiṃsu cīvaraṃ.
|9.8| Tadā te vimalā bhikkhū chaḷabhiññā mahiddhikā
tīṇi satasahassāni samiṃsu aparājitā.
|9.9| Punāparaṃ so naravusabho 3- pavane vāsaṃ upāgami
tadā samāgamo āsi dvinnaṃ satasahassānaṃ.
|9.10| Ahantena samayena sīho āsiṃ migābhibhū
@Footnote: 1 Yu. anantakā. 2 Yu. ... patatthāya. 3 Ma. Yu. narāsabho.
Vivekamanubrūhantaṃ pavane addasaṃ jinaṃ.
|9.11| Vanditvā sirasā pāde katvāna taṃ padakkhiṇaṃ
tikkhattuṃ abhināditvā 1- sattāhaṃ jinamupaṭṭhahiṃ.
|9.12| Sattāhaṃ varasamāpattiyā vuṭṭhahitvā tathāgato
manasā cintayitvāna koṭibhikkhū samānayi.
|9.13| Tadāpi so mahāvīro tesaṃ majjhe viyākari
aparimeyye ito kappe ayaṃ buddho bhavissati.
|9.14| Ahu kapilavhayā rammā nikkhamitvā tathāgato
padhānaṃ padahitvāna katvā dukkarakārikaṃ.
|9.15| Ajapālarukkhamūlasmiṃ nisīditvā tathāgato
tattha pāyāsaṃ paggayha nerañjaramupehiti.
|9.16| Nerañjarāya tīramhi pāyāsaṃ adi so jino
paṭiyatta varamaggena bodhimūlamhi ehiti.
|9.17| Tato padakkhiṇaṃ katvā bodhimaṇḍaṃ anuttaraṃ
assattharukkhamūlamhi bujjhissati mahāyaso.
|9.18| Imassa janikā mātā māyā nāma bhavissati
pitā suddhodano nāma ayaṃ hessati gotamo.
|9.19| Anāsavā vītarāgā santacittā samāhitā
kolito upatisso ca aggā hessanti sāvakā
ānando nāmupaṭṭhāko upaṭṭhissatimaṃ jinaṃ.
@Footnote: 1 Yu. abhinanditvā.
|9.20| Khemā uppalavaṇṇā ca aggā hessanti sāvikā
anāsavā vītarāgā santacittā samāhitā.
|9.21| Bodhi tassa bhagavato assatthoti pavuccati
citto ca hatthāḷavako aggā hessantupaṭṭhakā.
|9.22| Nandamātā ca uttarā aggā hessantupaṭṭhikā
āyu vassasataṃ tassa gotamassa yasassino.
|9.23| Idaṃ sutvāna vacanaṃ asamassa mahesino
āmoditā naramarū buddhavījaṅkuro ayaṃ.
|9.24| Ukkuṭṭhisaddā vattanti apphoṭenti hasanti ca
katañjalī namassanti dasasahassī sadevakā.
|9.25| Yadimassa lokanāthassa virajjhissāma sāsanaṃ
anāgatamhi addhāne hessāma sammukhā imaṃ.
|9.26| Yathā manussā nadiṃ tarantā paṭititthaṃ virajjhiya
heṭṭhā titthaṃ gahetvāna uttaranti mahānadiṃ.
|9.27| Evameva mayaṃ sabbe yadi muñcāmimaṃ jinaṃ
anāgatamhi addhāne hessāma sammukhā imaṃ.
|9.28| Tassāpi vacanaṃ sutvā bhiyyo cittaṃ pasādayiṃ
uttariṃ vattamadhiṭṭhāsiṃ dasapāramipūriyā.
|9.29| Campakaṃ nāma nagaraṃ asamo nāma khattiyo
asamā nāma janikā padumassa mahesino.
|9.30| Dasavassasahassāni agāraṃ ajjhāvasi so
Nando vasu yasattaro 1- tayo pāsāda muttamā.
|9.31| Tettiṃsa [2]- sahassāni nāriyo samalaṅkatā
uttarā nāma sā nārī rammo nāmāsi atrajo.
|9.32| Nimitte caturo disvā ratha yānena nikkhami
anūna 3- aṭṭhamāsāni padhānaṃ padahī jino.
|9.33| Brahmunā yācito santo padumo lokanāyako
vattacakko mahāvīro dhanañjuyyānamuttame.
|9.34| Sālo ca upasālo ca ahesuṃ aggasāvakā
varuṇo nāmupaṭṭhāko padumassa mahesino.
|9.35| Rādhā ceva surādhā ca ahesuṃ aggasāvikā
bodhi tassa bhagavato mahāsoṇoti vuccati.
|9.36| Sabhiyo 4- ceva asamo ca ahesuṃ aggupaṭṭhakā
ruci ca nandimārā ca ahesuṃ aggupaṭṭhikā.
|9.37| Aṭṭhapaṇṇāsaratanaṃ accuggato mahāmuni
pabhā niddhāvatī tassa asamā sabbato 5- disā.
|9.38| Candappabhā suriyappabhā ratanagghimaṇippabhā
sabbāpi tā hatā honti patvā jinappabhuttamaṃ.
|9.39| Vassasatasahassāni āyu vijjati tāvade
tāvatā tiṭṭhamāno so tāresi janataṃ bahuṃ.
@Footnote: 1 Po. yasuttaro. Ma. nandāvasu yasuttarā. Yu. nandā ca suyasā uttarā.
@2 Ma. ca. Yu. ... sata .... 3 Yu. anūnakaṃ aḍḍhamāsaṃ. 4 Ma. Yu. bhiyo.
@5 Ma. Yu. sabbaso.
|9.40| Paripakkamānase satte bodhayitvā asesato
sesaññe 1- anusāsetvā nibbuto so sasāvako.
|9.41| Uragova tacaṃ jiṇṇaṃ vuḍḍha 2- pattaṃva pādapo
jahitvā sabbasaṅkhāre nibbuto so yathā sikhīti.
|9.42| Padumo jinavaro satthā dhammārāmamhi nibbuto
dhātuvitthārikaṃ āsi tesu tesu padesatoti.
Padumabuddhavaṃso aṭṭhamo.
Navamo nāradabuddhavaṃso
[10] |10.1| Padumassa aparena sambuddho dipaduttamo
nārado nāma nāmena asamo appaṭipuggalo.
|10.2| So buddho cakkavattissa jeṭṭho dayitaoraso
āmuttamaṇyābharaṇo 3- uyyānaṃ upasaṅkami.
|10.3| Tatthāsi rukkho 4- vipulo abhirūpo brahā 5- suci
tamajjhapatvā nisīdi mahāsoṇassa heṭṭhato.
|10.4| Tattha ñāṇavaruppajji anantaṃ vajirūpamaṃ
tena vicini saṅkhāre ukkujjamavakujjataṃ 6-.
|10.5| Tattha sabbakilesāni asesamabhivāhayi
pāpuṇi kevalaṃ bodhiṃ buddhañāṇe 7- ca cuddasa.
@Footnote: 1 Ma. Yu. sesake anusāsitvā. 2 Ma. vaddhapattaṃva. Yu. vuḍḍhaṃ pattaṃva.
@3 Ma. āmukkamālābharaṇo. Yu. āmuttamalayābharaṇo. 4 Ma. Yu. yasavipulo.
@5 Yu. brahmā. 6 Ma. Yu. ... kujjakaṃ. 7 Yu. buddhañāṇañca.
|10.6| Pāpuṇitvāna sambodhiṃ dhammacakkaṃ pavattayi
koṭisatasahassānaṃ paṭhamābhisamayo ahu.
|10.7| Mahādoṇaṃ nāgarājaṃ vinayanto mahāmuni
pāṭiheraṃ tadākāsi dassayanto sadevake.
|10.8| Tadā devamanussānaṃ tamhi dhammappakāsane
navutikoṭisahassāni 1- tariṃsu sabbasaṃsayaṃ.
|10.9| Yamhi kāle mahāvīro ovadi sakamatrajaṃ
asītikoṭisahassānaṃ tatiyābhisamayo ahu.
|10.10| Sannipātā tayo āsuṃ nāradassa mahesino
koṭisatasahassānaṃ paṭhamo āsi samāgamo.
|10.11| Yadā buddho buddhaguṇaṃ sanidānaṃ pakāsayi
navutikoṭisahassāni samiṃsu vimalā tadā.
|10.12| Yadā verocano nāgo dānaṃ dadāti satthuno
tadā samiṃsu jinaputtā asītisatasahassino 2-.
|10.13| Ahantena samayena jaṭilo uggatāpano
antalikkhacaro āsiṃ pañcābhiññāsu pāragū.
|10.14| Tadāpāhaṃ asamasamaṃ sasaṅghaṃ saparijanaṃ
annapānena tappetvā candanenābhipūjayiṃ.
|10.15| Sopi maṃ tadā byākāsi nārado lokanāyako
@Footnote: 1 Yu. ... sahassānaṃ. 2 Ma. Yu. ... siyo.
Aparimeyye ito kappe buddho 1- loke bhavissati.
|10.16| Ahu kapilavhayā rammā nikkhamitvā tathāgato
padhānaṃ padahitvāna katvā dukkarakārikaṃ.
|10.17| Ajapālarukkhamūlasmiṃ nisīditvā tathāgato
tattha pāyāsaṃ paggayha nerañjaramupehiti.
|10.18| Nerañjarāya tīramhi pāyāsaṃ adi so jino
paṭiyatta varamaggena bodhimūlamhi ehiti.
|10.19| Tato padakkhiṇaṃ katvā bodhimaṇḍaṃ anuttaraṃ
assattharukkhamūlamhi bujjhissati mahāyaso.
|10.20| Imassa janikā mātā māyā nāma bhavissati
pitā suddhodano nāma ayaṃ hessati gotamo.
|10.21| Anāsavā vītarāgā santacittā samāhitā
kolito upatisso ca aggā hessanti sāvakā
ānando nāmupaṭṭhāko upaṭṭhissatimaṃ jinaṃ.
|10.22| Khemā uppalavaṇṇā ca aggā hessanti sāvikā
anāsavā vītarāgā santacittā samāhitā.
|10.23| Bodhi tassa bhagavato assatthoti pavuccati
citto ca hatthāḷavako aggā hessantupaṭṭhakā.
|10.24| Nandamātā ca uttarā aggā hessantupaṭṭhikā
āyu vassasataṃ tassa gotamassa yasassino.
@Footnote: 1 Ma. Yu. ayaṃ buddho bhavissati.
|10.25| Idaṃ sutvāna vacanaṃ assamassa mahesino
āmoditā naramarū buddhavījaṅkuro ayaṃ.
|10.26| Ukkuṭṭhisaddā vattanti apphoṭenti hasanti ca
katañjalī namassanti dasasahassī sadevakā.
|10.27| Yadimassa lokanāthassa virajjhissāma sāsanaṃ
anāgatamhi addhāne hessāma sammukhā imaṃ.
|10.28| Yathā manussā nadiṃ tarantā paṭititthaṃ virajjhiya
heṭṭhā titthaṃ gahetvāna uttaranti mahānadiṃ.
|10.29| Evameva mayaṃ sabbe yadi muñcāmimaṃ jinaṃ
anāgatamhi addhāne hessāma sammukhā imaṃ.
|10.30| Tassāhaṃ vacanaṃ sutvā bhiyyo hāsetvāna mānasaṃ
adhiṭṭhahiṃ vattaṃ uggaṃ dasapāramipūriyā.
|10.31| Nagaraṃ dhaññavatī nāma sudevo nāma khattiyo
anomā nāma janikā nāradassa mahesino.
|10.32| Navavassasahassāni agāraṃ ajjhāvasi so
jito vijitābhirāmo tayo pāsādamuttamā.
|10.33| Ticattāri sahassāni nāriyo samalaṅkatā
vijitasenā nāma sā nārī nanduttaro nāma atrajo.
|10.34| Nimitte caturo disvā padasā gamanena nikkhami
sattāhaṃ padhānacāraṃ acari purisuttamo 1-.
@Footnote: 1 Yu. lokanāyako.
|10.35| Brahmunā yācito santo nārado lokanāyako
vattacakko mahāvīro dhanañjuyyānamuttame.
|10.36| Bhaddasālo jitamitto ahesuṃ aggasāvakā
vāseṭṭho nāmupaṭṭhāko nāradassa mahesino.
|10.37| Uttarā phaggunī ceva ahesuṃ aggasāvikā
bodhi tassa bhagavato mahāsoṇoti vuccati.
|10.38| Uggarindo vasabho ca ahesuṃ aggupaṭṭhakā
indavarī 1- ca gaṇḍī ca ahesuṃ aggupaṭṭhikā.
|10.39| Aṭṭhāsītiratanāni accuggato mahāmuni
kañcanagghikasaṅkāso dasasahassī virocati 2-.
|10.40| Tassa byāmappabhākāyo 3- niddhāvati disodisaṃ
nirantaraṃ divā rattiṃ yojanaṃ pharate sadā 4-.
|10.41| Na keci tena samayena samantā yojane janā
ukkā padīpe ujjalenti buddharaṃsīhi otthatā.
|10.42| Navutivassasahassāni āyu vijjati tāvade
tāvatā tiṭṭhamāno so tāresi janataṃ bahuṃ.
|10.43| Yathā uḷubhi gaganaṃ vicittaṃ upasobhati
tatheva sāsanaṃ tassa arahantehi sobhati.
|10.44| Saṃsārasotaṃ tāraṇāya sesake paṭipannake
@Footnote: 1 Ma. indāvarī ca vaṇḍī ca. Yu. indāvarī ca caṇḍī ca. 2 Yu. virocatha.
@3 Ma. Yu. ... kāyā. 4 Yu. disā.
Dhammasetuṃ daḷhaṃ katvā nibbuto so narāsabho.
|10.45| Sopi buddho asamasamo tepi khīṇāsavā atulatejā
sabbaṃ samantarahitaṃ nanu rittā sabbasaṅkhārāti.
|10.46| Nārado jinavusabho nibbuto sudassane pure
tatheva thūpavaro 1- catuyojanamuggatoti.
Nāradabuddhavaṃso navamo.
Dasamo padumuttarabuddhavaṃso
[11] |11.1| Nāradassa aparena sambuddho dipaduttamo
padumuttaro nāma jino akkhobbho sāgarūpamo.
|11.2| Maṇḍakappo ca 2- so āsi yamhi buddho ajāyatha
ussannakusalā janatā tamhi kappe ajāyatha.
|11.3| Padumuttarassa bhagavato paṭhame dhammadesane
koṭisatasahassānaṃ dhammābhisamayo ahu.
|11.4| Tato paraṃpi vassante tappayante ca pāṇine
sattattiṃsasahassānaṃ dutiyābhisamayo ahu.
|11.5| Yamhi kāle mahāvīro ānandaṃ upasaṅkami
pitu santikaṃ upagantvā āhani amatadundubhiṃ.
|11.6| Āhate amatabherimhi vassante dhammavuṭṭhiyo
paññāsasatasahassānaṃ tatiyābhisamayo ahu.
@Footnote: 1 jinathūpavaro. 2 Yu. va.
|11.7| Ovādako viññāpako tārako sabbapāṇinaṃ
desanākusalo buddho tāresi janataṃ bahuṃ.
|11.8| Sannipātā tayo āsuṃ padumuttarassa satthuno
koṭisatasahassānaṃ paṭhamo āsi samāgamo.
|11.9| Yadā buddho asamasamo vasi 1- vebhārapabbate
navutikoṭisahassānaṃ dutiyo āsi samāgamo.
|11.10| Puna cārikaṃ pakkante gāmanigamaraṭṭhato
asītikoṭisahassānaṃ tatiyo āsi samāgamo.
|11.11| Ahantena samayena jaṭilo nāma raṭṭhiko
sambuddhappamukhaṃ saṅghaṃ sabhattaṃ dussamadāsihaṃ.
|11.12| Sopi maṃ buddho byākāsi saṅghamajjhe nisīdiya
satasahasse ito kappe ayaṃ buddho bhavissati.
|11.13| Ahu kapilavhayā rammā nikkhamitvā tathāgato
padhānaṃ padahitvāna katvā dukkarakārikaṃ.
|11.14| Ajapālarukkhamūlasmiṃ nisīditvā tathāgato
tattha pāyāsaṃ paggayha nerañjaramupehiti.
|11.15| Nerañjarāya tīramhi pāyāsaṃ adi so jino
paṭiyattavaramaggena bodhimūlamhi ehiti.
|11.16| Tato padakkhiṇaṃ katvā bodhimaṇḍaṃ anuttaraṃ
assattharukkhamūlamhi bujjhissati mahāyaso.
@Footnote: 1 Yu. vasati.
|11.17| Imassa janikā mātā māyā nāma bhavissati
pitā suddhodano nāma ayaṃ hessati gotamo.
|11.18| Anāsavā vītarāgā santacittā samāhitā
kolito upatisso ca aggā hessanti sāvakā
ānando nāmupaṭṭhāko upaṭṭhissatimaṃ jinaṃ.
|11.19| Khemā uppalavaṇṇā ca aggā hessanti sāvikā
anāsavā vītarāgā santacittā samāhitā.
|11.20| Bodhi tassa bhagavato assatthoti pavuccati
citto ca hatthāḷavako aggā hessantupaṭṭhakā.
|11.21| Nandamātā ca uttarā aggā hessantupaṭṭhikā
āyu vassasataṃ tassa gotamassa yasassino.
|11.22| Idaṃ sutvāna vacanaṃ asamassa mahesino
āmoditā naramarū buddhavījaṅkuro ayaṃ.
|11.23| Ukkuṭṭhisaddā vattanti apphoṭenti hasanti ca
katañjalī namassanti dasasahassī sadevakā.
|11.24| Yadimassa lokanāthassa virajjhissāma sāsanaṃ
anāgatamhi addhāne hessāma sammukhā imaṃ.
|11.25| Yathā manussā nadiṃ tarantā paṭititthaṃ virajjhiya
heṭṭhā titthaṃ gahetvāna uttaranti mahānadiṃ.
|11.26| Evameva mayaṃ sabbe yadi muñcāmimaṃ jinaṃ
anāgatamhi addhāne hessāma sammukhā imaṃ.
|11.27| Tassāpi vacanaṃ sutvā uttariṃ vattamadhiṭṭhahiṃ
akāsiṃ 1- uggaṃ daḷhaṃ dhitiṃ dasapāramipūriyā.
|11.28| Byāhatā titthiyā sabbe vimanā dummanā tadā
na tesaṃ keci paricaranti raṭṭhato nicchubhanti te.
|11.29| Sabbe tattha samāgantvā upagacchuṃ buddhasantike
tuvaṃ nātho mahāvīra saraṇaṃ hohi cakkhumā.
|11.30| Anukampako kāruṇiko hitesī sabbapāṇinaṃ
sampatte titthiye sabbe pañcasīle patiṭṭhahi 2-.
|11.31| Evaṃ nirākulaṃ āsi suññataṃ titthiyehi taṃ
vicittaṃ arahantehi vasībhūtehi tādihi.
|11.32| Nagaraṃ haṃsavatī nāma ānando nāma khattiyo
sujātā nāma janikā padumuttarasatthuno 3-.
|11.33| Navavassa 4- sahassāni agāraṃ ajjhāvasi so
nārī 5- bāhano yasavatī tayo pāsāda muttamā.
|11.34| Ticattāri sahassāni nāriyo samalaṅkatā
vasuladattā 6- nāma nārī uttaro 7- nāma atrajo.
|11.35| Nimitte caturo disvā pāsādenābhinikkhami
sattāhaṃ padhānacāraṃ acari purisuttamo.
@Footnote: 1 Yu. akāsi maggaṃ. 2 Ma. patiṭṭhati. 3 Yu. padamuttaramahesino.
@4 Ma. Yu. dasa .... 5 Ma. naravāhano yasovasavattī. Yu. nāravāhano yasovasavattī.
@6 Ma. Yu. vasudattā. 7 Ma. uttamo.
|11.36| Brahmunā yācito santo padumuttaro vināyako
vattacakko mahāvīro mithiluyyānamuttame.
|11.37| Devilo 1- ca sujāto ca ahesuṃ aggasāvakā
sumano nāmupaṭṭhāko padumuttarassa satthuno 2-.
|11.38| Amitā asamā ceva ahesuṃ aggasāvikā
bodhi tassa bhagavato salaḷoti pavuccati.
|11.39| Amito 3- ceva tisso ca ahesuṃ aggupaṭṭhakā
hatthā ceva sucittā 4- ca ahesuṃ aggupaṭṭhikā.
|11.40| Aṭṭhapaññāsaratanaṃ accuggato mahāmuni
kañcanagghikasaṅkāso dvattiṃsavaralakkhaṇo.
|11.41| Kuḍḍā kavāṭā bhitti ca rukkhā nagasiluccayo 5-
na tassāvaraṇaṃ atthi samantā dvādasayojane.
|11.42| Vassasatasahassāni āyu vijjati tāvade
tāvatā tiṭṭhamāno so tāresi janataṃ bahuṃ.
|11.43| Santāretvā bahujaññaṃ 6- chinditvā sabbasaṃsayaṃ
jalitvā aggikkhandhova nibbuto so sasāvako.
|11.44| Padumuttaro jino buddho nandārāmamhi nibbuto
tattheva tassa thūpavaro dvādasamubbedhayojanoti.
Padumuttarabuddhavaṃso dasamo.
@Footnote: 1 Ma. Yu. devalo. 2 Ma. Yu. mahesino. 3 Ma. Yu. vitiṇṇo. 4 Ma. Yu. vicittā.
@5 Ma. Yu. nagasiluccayā. 6 Ma. Yu. bahujanaṃ.
Ekādasamo sumedhabuddhavaṃso
[12] |12.1| Padumuttarassa aparena sumedho nāma nāyako
durāsado uggatejo sabbalokuttamo jino 1-.
|12.2| Pasannanetto sumukho brahā uju patāpavā
hitesī sabbasattānaṃ bahū mocesi bandhanā.
|12.3| Yadā buddho pāpuṇitvā kevalaṃ bodhimuttamaṃ
sudassanamhi nagare dhammacakkaṃ pavattayi.
|12.4| Tassāpi abhisamayā tīṇi ahesuṃ dhammadesane
koṭisatasahassānaṃ paṭhamābhisamayo ahu.
|12.5| Punāparaṃ kumbhakaṇṇaṃ yakkhañca 2- damayī jino
navutikoṭisahassānaṃ dutiyābhisamayo ahu.
|12.6| Punāparaṃ amitayaso catusaccaṃ pakāsayi
asītikoṭisahassānaṃ tatiyābhisamayo ahu.
|12.7| Sannipātā tayo āsuṃ sumedhassa mahesino
khīṇāsavānaṃ vimalānaṃ santacittāna tādinaṃ.
|12.8| Sudassanamhi nagare 3- upagañchi jino yadā
tadā khīṇāsavā bhikkhū samiṃsu satakoṭiyo.
|12.9| Punāparaṃ devakūṭe bhikkhūnaṃ kaṭhinatthate
tadā navutikoṭīnaṃ dutiyo āsi samāgamo.
@Footnote: 1 Ma. muni. Yu. sabbalokuttaro muni. 2 Ma. Yu. yakkhaṃ so. 3 Ma. sudassanaṃ nāma
@nagaraṃ. Yu. sudassanaṃ nagaraṃ varaṃ.
|12.10| Punāparaṃ dasabalo yadā carati cārikaṃ
tadā asītikoṭīnaṃ tatiyo āsi samāgamo.
|12.11| Ahantena samayena uttaro nāma māṇavo
asītikoṭiyo mayhaṃ ghare sanniccitaṃ dhanaṃ.
|12.12| Kevalaṃ sabbaṃ datvāna sasaṅghe lokanāyake 1-
saraṇaṃ tassa upagañchiṃ pabbajjaṃ abhirocayiṃ.
|12.13| Sopi maṃ tadā 2- byākāsi karonto anumodanaṃ
tiṃsakappasahassamhi ayaṃ buddho bhavissati.
|12.14| Ahu kapilavhayā rammā nikkhamitvā tathāgato
padhānaṃ padahitvāna katvā dukkarakārikaṃ.
|12.15| Ajapālarukkhamūlasmiṃ nisīditvā tathāgato
tattha pāyāsaṃ paggayha nerañjaramupehiti.
|12.16| Nerañjarāya tīramhi pāyāsaṃ adi so jino
paṭiyattavaramaggena bodhimūlamhi ehiti.
|12.17| Tato padakkhiṇaṃ katvā bodhimaṇḍaṃ anuttaraṃ
assattha rukkhamūlamhi bujjhissati mahāyaso.
|12.18| Imassa janikā mātā māyā nāma bhavissati
pitā suddhodano nāma ayaṃ hessati gotamo.
|12.19| Anāsavā vītarāgā santacittā samāhitā
kolito upatisso ca aggā hessanti sāvakā
ānando nāmupaṭṭhāko upaṭṭhissati maṃ jinaṃ.
@Footnote: 1 Yu. sasaṅghaṃ lokanāyaka. 2 Ma. Yu. buddho.
|12.20| Khemā uppalavaṇṇā ca aggā hessanti sāvikā
anāsavā vītarāgā santacittā samāhitā.
|12.21| Bodhi tassa bhagavato assatthoti pavuccati
citto ca hatthāḷavako aggā hessantupaṭṭhakā.
|12.22| Nandamātā ca uttarā aggā hessantupaṭṭhikā
āyu vassasataṃ tassa gotamassa yasassino.
|12.23| Idaṃ sutvāna vacanaṃ asamassa mahesino
āmoditā naramarū buddhavījaṅkuro ayaṃ.
|12.24| Ukkuṭṭhisaddā vattanti apphoṭenti hasanti ca
katañjalī namassanti dasasahassī sadevakā.
|12.25| Yadimassa lokanāthassa virajjhissāma sāsanaṃ
anāgatamhi addhāne hessāma sammukhā imaṃ.
|12.26| Yathā manussā nadiṃ tarantā paṭititthaṃ virajjhiya
heṭṭhā titthaṃ gahetvāna uttaranti mahānadiṃ.
|12.27| Evameva mayaṃ sabbe yadi muñcāmimaṃ jinaṃ
anāgatamhi addhāne hessāma sammukhā imaṃ.
|12.28| Tassāpi vacanaṃ sutvā bhiyyo cittaṃ pasādayiṃ
uttariṃ 1- vattamadhiṭṭhāsī dasapāramipūriyā.
|12.29| Suttantaṃ vinayañcāpi navaṅgasatthusāsanaṃ
sabbaṃ pariyāpuṇitvāna sobhayiṃ jinasāsanaṃ.
@Footnote: 1 Ma. Yu. uttarivatamadhiṭṭhāsiṃ.
|12.30| Tatthappamatto viharanto nisajjaṭṭhānacaṅkame
abhiññāpāramiṃ 1- patvā brahmalokamagañchihaṃ.
|12.31| Sudassanaṃ nāma nagaraṃ sudatto nāma khattiyo
sudattā nāma janikā sumedhassa mahesino.
|12.32| Navavassasahassāni agāraṃ ajjhāvasi so
sucando kañcano sirivaḍḍho tayo pāsādamuttamā.
|12.33| Tisoḷasasahassāni nāriyo samalaṅkatā
sumanā nāma sā nārī punabbo 2- nāma atrajo.
|12.34| Nimitte caturo disvā hatthiyānena nikkhami
anūnakaṃ aṭṭhamāsaṃ padhānaṃ padahī jino.
|12.35| Brahmunā yācito santo sumedho lokanāyako
vattacakko mahāvīro sudassanuyyānamuttame.
|12.36| Saraṇo ca sabbakāmo ca ahesuṃ aggasāvakā
sāgaro nāmupaṭṭhāko sumedhassa mahesino.
|12.37| Rāmā ceva surāmā ca ahesuṃ aggasāvikā
bodhi tassa bhagavato nimbarukkhoti 3- pavuccati.
|12.38| Uruvelā 4- ceva yasavā ca ahesuṃ aggupaṭṭhakā
yasā 5- nāma sirivā ca ahesuṃ aggupaṭṭhikā.
|12.39| Aṭṭhāsītiratanāni accuggato mahāmuni
obhāseti disā sabbā cando tāragaṇe yathā.
@Footnote: 1 Ma. Yu. abhiññāsu pāramiṃ gantvā. 2 Ma. punabbasu nāma. Yu. sumitto nāma.
@3 Ma. mahānipoti. Yu. mahānimboti. 4 Ma. uruvelā yasavā ca. Yu. uruveḷo ca
@yasavo ca. 5 Ma. Yu. yasodharā sirimā ca.
|12.40| Cakkavattimaṇi nāma yathā tapati yojanaṃ
tatheva tassa ratanaṃ samantā pharati yojanaṃ.
|12.41| Navutivassasahassāni āyu vijjati tāvade
tāvatā tiṭṭhamāno so tāresi janataṃ bahuṃ.
|12.42| Tevijjā chaḷabhiññāhi balappattehi tādihi
samākulamidaṃ āsi arahantehi sāsanaṃ 1-.
|12.43| Tepi sabbe amitayasā vippamuttā nirūpadhī
ñāṇālokaṃ dassayitvā nibbutā te mahāyasā.
|12.44| Sumedho jinavaro buddho medhārāmamhi nibbuto
dhātu vitthārikaṃ āsi tesu tesu padesatoti.
Sumedhabuddhavaṃso ekādasamo.
Dvādasamo sujātabuddhavaṃso
[13] |13.1| Tattheva maṇḍakappamhi sujāto nāma nāyako
sīhahanu usabhakkhandho 2- appameyyo durāsado.
|13.2| Candova vimalo suddho sataraṃsīva patāpavā 3-
evaṃ sobhati sambuddho jalanto siriyā sadā 4-.
|13.3| Pāpuṇitvāna sambuddho kevalaṃ bodhimuttamaṃ
sumaṅgalamhi nagare dhammacakkaṃ pavattayi.
@Footnote: 1 Ma. sādhuhi. Yu. tādihi. 2 Ma. sabhakkhandho. 3 Yu. tāpavā. 4 Yu. pabhā.
|13.4| Desento 1- pavaraṃ dhammaṃ sujāto lokanāyako
asītikoṭī abhisamiṃsuṃ paṭhame dhammadesane.
|13.5| Yadā sujāto amitayaso deve vassamupāgami
sattattiṃsasatasahassānaṃ dutiyābhisamayo ahu.
|13.6| Yadā sujāto asamo 2- upagañchi pitu santikaṃ
saṭṭhisatasahassānaṃ tatiyābhisamayo ahu.
|13.7| Sannipātā tayo āsuṃ sujātassa mahesino
khīṇāsavānaṃ vimalānaṃ santacittāna tādinaṃ.
|13.8| Abhiññābalappattānaṃ appattānaṃ bhavābhave
saṭṭhisatasahassāni 3- paṭhamaṃ sannipatiṃsu te.
|13.9| Punāparaṃ sannipāte tidivorohaṇe jine
paññāsasatasahassānaṃ dutiyo āsi samāgamo.
|13.10| Upasaṅkamma 4- naravusabhaṃ 5- tassa yo aggasāvako
catūhi satasahassehi sambuddhaṃ upasaṅkami.
|13.11| Ahantena samayena catudīpamhi issaro
antalikkhacaro āsiṃ cakkavatti mahabbalo.
[6]-
|13.12| Catudīpe mahārajjaṃ ratane satta uttame
buddhe niyyādayitvāna pabbajiṃ tassa santike.
|13.13| Ārāmikā janapade uṭṭhānaṃ paṭipiṇḍiya
@Footnote: 1 Ma. Yu. desente ... sujāte lokanāyake. 2 Po. Ma. Yu. asamasamo. 3 Yu.
@saṭṭhisatasahassānaṃ. 4 Ma. Yu. upasaṅkamanto. 5 Ma. narāsabhaṃ. Yu. naravasabhaṃ.
@6 Ma. loke acchariyaṃ disvā abbhūtaṃ lomahaṃsanaṃ upagantvāna vandiṃ so sujātaṃ
@lokanāyakaṃ. Yu. ... upagantvāna vandayiṃ ....
Upanenti bhikkhusaṅghassa paccayaṃ sayanāsanaṃ.
|13.14| Sopi maṃ tadā 1- byākāsi dasasahassamhi issaro
tiṃsakappasahassānaṃ 2- ayaṃ buddho bhavissati.
|13.15| Ahu kapilavhayā rammā nikkhamitvā tathāgato
padhānaṃ padahitvāna katvā dukkarakārikaṃ.
|13.16| Ajapālarukkhamūlasmiṃ nisīditvā tathāgato
tattha pāyāsaṃ paggayha nerañjaramupehiti.
|13.17| Nerañjarāya tīramhi pāyāsaṃ adi so jino
paṭiyattavaramaggena bodhimūlamhi ehiti.
|13.18| Tato padakkhiṇaṃ katvā bodhimaṇḍaṃ anuttaraṃ
assattharukkhamūlamhi bujjhissati mahāyaso.
|13.19| Imassa janikā mātā māyā nāma bhavissati
pitā suddhodano nāma ayaṃ hessati gotamo.
|13.20| Anāsavā vītarāgā santacittā samāhitā
kolito upatisso ca aggā hessanti sāvakā
ānando nāmupaṭṭhāko upaṭṭhissatimaṃ jinaṃ.
|13.21| Khemā uppalavaṇṇā ca aggā hessanti sāvikā
anāsavā vītarāgā santacittā samāhitā.
|13.22| Bodhi tassa bhagavato assatthoti pavuccati
citto ca hatthāḷavako aggā hessantupaṭṭhakā.
@Footnote: 1 Ma. Yu. buddho. 2 Po. Ma. Yu. tiṃsakappasahassamhi.
|13.23| Nandamātā ca uttarā aggā hessantupaṭṭhikā
āyu vassasataṃ tassa gotamassa yasassino.
|13.24| Idaṃ sutvāna vacanaṃ asamassa mahesino
āmoditā naramarū buddhavījaṅkuro ayaṃ.
|13.25| Ukkuṭṭhisaddā vattanti apphoṭenti hasanti ca
katañjalī namassanti dasasahassī sadevakā.
|13.26| Yadimassa lokanāthassa virajjhissāma sāsanaṃ
anāgatamhi addhāne hessāma sammukhā imaṃ.
|13.27| Yathā manussā nadiṃ tarantā paṭititthaṃ virajjhiya
heṭṭhātitthaṃ gahetvāna uttaranti mahānadiṃ.
|13.28| Evameva mayaṃ sabbe yadi muñcāmimaṃ jinaṃ
anāgatamhi addhāne hessāma sammukhā imaṃ.
|13.29| Tassāpi vacanaṃ sutvā bhiyyo hāsaṃ jane ahaṃ
adhiṭṭhahiṃ vattaṃ uggaṃ dasapāramipūriyā.
|13.30| Suttantaṃ vinayañcāpi navaṅgasatthusāsanaṃ
sabbaṃ pariyāpuṇitvāna sobhayiṃ jinasāsanaṃ.
|13.31| Tatthappamatto viharanto brahmaṃ bhāvetvā bhāvanaṃ
abhiññāsu pāramiṃ gantvā brahmalokamagañchihaṃ.
|13.32| Sumaṅgalaṃ nāma nagaraṃ uggato nāma khattiyo
mātā pabhāvatī nāma sujātassa mahesino.
|13.33| Navavassasahassāni agāraṃ ajjhāvasi so
siri upasiri cando 1- tayo pāsādamuttamā.
|13.34| Tevīsatisahassāni nāriyo samalaṅkatā
sirinandā nāma nārī upaseno nāma atrajo.
|13.35| Nimitte caturo disvā assayānena nikkhami
anūnanavamāsāni padhānaṃ padahī jino.
|13.36| Brahmunā yācito santo sujāto 2- lokanāyako
vattacakko mahāvīro sumaṅgaluyyānamuttame.
|13.37| Sudassano sudevo ca ahesuṃ aggasāvakā
nārado nāmupaṭṭhāko sujātassa mahesino.
|13.38| Nāgā 3- nāgasamānā ca ahesuṃ aggasāvikā
bodhi tassa bhagavato mahāveḷūti vuccati.
|13.39| So ca rukkho ghanakkhandho 4- acchiddo hoti pattiko
uju vaṃso brahā hoti dassaneyyo manoramo.
|13.40| Ekakkhandho pavaḍḍhitvā tato sākhā ca 5- bhijjati
yathā subandho morahattho evaṃ sobhati so dumo.
|13.41| Na tassa kaṇṭhakā honti nāpi chiddaṃ mahā ahu
vitiṇṇasākho aviraḷo sandacchāyo 6- manoramo.
|13.42| Sudatto ceva citto ca ahesuṃ aggupaṭṭhakā
subhaddā ceva padumā ca ahesuṃ aggupaṭṭhikā.
@Footnote: 1 Ma. nando. Yu. nandā. 2 Yu. sujāte. 3 Ma. Yu. nāgā ca nāgasamālā ca.
@4 Po. Yu. ghanaruciro. 5 Ma. Yu. pabhijjati. 6 Yu. sannacchāyo.
|13.43| Paññāsaratano āsi uccattanena so jino
sabbākāravarūpeto sabbaguṇamupāgato.
|13.44| Tassa pabhā asamasamā niddhāvati samantato
appamāṇo atuliyo 1- upamehi 2- anūpamo.
|13.45| Navutivassasahassāni āyu vijjati tāvade
tāvatā tiṭṭhamāno so tāresi janataṃ bahuṃ.
|13.46| Yathāpi sāgare ummi gagane tārakā yathā
evaṃ tadā pāvacanaṃ arahantehi cittakaṃ 3-.
|13.47| [tevijjā 4- chaḷabhiññāhi balappattehi tādihi
samākulamidaṃ āsi arahantehi tādibhi].
|13.48| So ca buddho asamasamo guṇāni ca tāni atuliyāni
sabbaṃ samantarahitaṃ nanu rittā sabbasaṅkhārāti.
|13.49| Sujāto jinavaro buddho selārāmamhi nibbuto
tattheva 5- cetiyo satthu tīṇi gāvutamuggatoti.
Sujātabuddhavaṃso dvādasamo.
Terasamo piyadassibuddhavaṃso
[14] |14.1| Sujātassa aparena sayambhū lokanāyako
durāsado asamasamo piyadassī mahāyaso.
@Footnote: 1 Yu. atulayo ca. 2 Ma. opammehi. Yu. opamehi. 3 Po. vicittitaṃ.
@Ma. cittitaṃ. Yu. vicitaṃ. 4 Ma. Yu. ayaṃ gāthā natthi. 5 Ma. Yu. tattheva tassa
@cetiyo.
|14.2| Sopi buddho amitayaso ādiccova virocati
nihantvāna tamaṃ sabbaṃ dhammacakkaṃ pavattayi.
|14.3| Tassāpi atulatejassa ahesuṃ abhisamayā tayo
koṭisatasahassānaṃ paṭhamābhisamayo ahu.
|14.4| Sudassano devarājā micchādiṭṭhimarocayi
tassa diṭṭhiṃ vinodento satthā dhammamadesayi.
|14.5| Janasannipāto atulo mahā sannipatī tadā
navakoṭisahassānaṃ 1- dutiyābhisamayo ahu.
|14.6| Yadā doṇamukhaṃ hatthiṃ vineti 2- narasārathi
asītikoṭisahassānaṃ tatiyābhisamayo ahu.
|14.7| Sannipātā tayo āsuṃ tassāpi piyadassino
koṭisatasahassānaṃ paṭhamo āsi samāgamo.
|14.8| Tato paraṃ navutikoṭī samiṃsu ekato munī
tatiye sannipātamhi asītikoṭiyo ahu.
|14.9| Ahantena samayena kassapo nāma māṇavo 3-
ajjhāyiko mantadharo tiṇṇaṃ vedāna pāragū.
|14.10| Tassa dhammaṃ suṇitvāna pasādaṃ janayiṃ ahaṃ
koṭisatasahassehi saṅghārāmaṃ amāpayiṃ 4-.
|14.11| Tassa datvāna ārāmaṃ haṭṭho saṃviggamānaso
saraṇe 5- pañcasīle ca daḷhaṃ katvā samādayiṃ.
@Footnote: 1 Ma. Yu. navutikoṭisahassānaṃ. 2 Ma. Yu. vinesi. 3 Ma. Yu. brāhmaṇo.
@4 Po. Yu. amāpayi. 5 Yu. saraṇaṃ pañcasīlañca.
|14.12| Sopi maṃ buddho byākāsi saṅghamajjhe nisīdiya
aṭṭhārasakappasate ayaṃ buddho bhavissati.
|14.13| Ahu kapilavhayā rammā nikkhamitvā tathāgato
padhānaṃ padahitvāna katvā dukkarakārikaṃ.
|14.14| Ajapālarukkhamūlasmiṃ nisīditvā tathāgato
tattha pāyāsaṃ paggayha nerañjaramupehiti.
|14.15| Nerañjarāya tīramhi pāyāsaṃ adi so jino
paṭiyattavaramaggena bodhimūlamhi ehiti.
|14.16| Tato padakkhiṇaṃ katvā bodhimaṇḍaṃ anuttaraṃ
assattharukkhamūlamhi bujjhissati mahāyaso.
|14.17| Imassa janikā mātā māyā nāma bhavissati
pitā suddhodano nāma ayaṃ hessati gotamo.
|14.18| Anāsavā vītarāgā santacittā samāhitā
kolito upatisso ca aggā hessanti sāvakā
ānando nāmupaṭṭhāko upaṭṭhissatimaṃ jinaṃ.
|14.19| Khemā uppalavaṇṇā ca aggā hessanti sāvikā
anāsavā vītarāgā santacittā samāhitā.
|14.20| Bodhi tassa bhagavato assatthoti pavuccati
citto ca hatthāḷavako aggā hessantupaṭṭhakā.
|14.21| Nandamātā ca uttarā aggā hessantupaṭṭhikā
āyu vassasataṃ tassa gotamassa yasassino.
|14.22| Idaṃ sutvāna vacanaṃ asamassa mahesino
āmoditā naramarū buddhavījaṅkuro ayaṃ.
|14.23| Ukkuṭṭhisaddā vattanti apphoṭenti hasanti ca
katañjalī namassanti dasasahassī sadevakā.
|14.24| Yadimassa lokanāthassa virajjhissāma sāsanaṃ
anāgatamhi addhāne hessāma sammukhā imaṃ.
|14.25| Yathā manussā nadiṃ tarantā paṭititthaṃ virajjhiya
heṭṭhātitthaṃ gahetvāna uttaranti mahānadiṃ.
|14.26| Evameva mayaṃ sabbe yadi muñcāmimaṃ jinaṃ
anāgatamhi addhāne hessāma sammukhā imaṃ.
|14.27| Tassāpi vacanaṃ sutvā bhiyyo cittaṃ pasādayiṃ 1-
uttariṃ vattamadhiṭṭhāsiṃ dasapāramipūriyā.
|14.28| Sudhaññaṃ nāma nagaraṃ sudatto nāma khattiyo
sucandā 2- nāma janikā piyadassissa satthuno.
|14.29| Navavassasahassāni agāraṃ ajjhāvasi so
sunimmalavimalagirigūhā tayo pāsādamuttamā.
|14.30| Tettiṃsatisahassāni [3]- nāriyo samalaṅkatā
vimalā 4- nāma sā nārī kañcanāveḷaatrajo 5-.
@Footnote: 1 Yu. pasādayi. 2 Po. sucandanā. Ma. candā nāmāsi. 3 Ma. ca. 4 Yu.
@vimalā nāma nārī ca. 5 Ma. kañcanāveḷo nāma atrajo. Yu. kañcanaveḷo nāMa....
|14.31| Nimitte caturo disvā rathayānena nikkhami
chamāsaṃ padhānacāraṃ acari purisuttamo.
|14.32| Brahmunā yācito santo piyadassiṃ mahāmuni
vattacakko mahāvīro usabhuyyāne 1- manorame.
|14.33| Pālito sabbadassī ca ahesuṃ aggasāvakā
sobhito nāmupaṭṭhāko piyadassissa satthuno.
|14.34| Sujātā dhammadinnā ca ahesuṃ aggasāvikā
bodhi tassa bhagavato kakudhoti 2- pavuccati.
|14.35| Sandako 3- dhammiko ceva ahesuṃ aggupaṭṭhakā
visākhā dhammadinnā ca ahesuṃ aggupaṭṭhikā.
|14.36| Sopi buddho amitayaso dvattiṃsavaralakkhaṇo
asītihatthamubbedho sālarājāva dissati.
|14.37| Aggiyā candasuriyānaṃ natthi tādisikā pabhā
yathā ahu pabhā tassa asamassa mahesino.
|14.38| Tassāpi devadevassa āyu tāvattakā 4- ahu
navutivassasahassāni loke aṭṭhāsi cakkhumā.
|14.39| Sopi buddho asamasamo yugānipi tāni atuliyāni
sabbaṃ samantarahitaṃ nanu rittā sabbasaṅkhārāti.
|14.40| [5]- Piyadassī munivaro assatthārāmamhi nibbuto
tattheva tassa jinathūpo tīṇi yojanamuggatoti.
Piyadassibuddhavaṃso terasamo.
@Footnote: 1 Yu. ussāvanuyyāne. 2 Yu. kakuddhoti. 3 Ma. sandhako dhammako ceva.
@Yu. sannako. 4 Ma. tāvatakaṃ. 5 Yu. so.
Cuddasamo atthadassibuddhavaṃso
[15] |15.1| Tattheva maṇḍakappamhi atthadassī mahāyaso
mahātamaṃ nihantvāna patto sambodhimuttamaṃ.
|15.2| Brahmunā yācito santo dhammacakkaṃ pavattayi
amatena tappayī lokaṃ dasasahassī sadevakā 1-.
|15.3| Tassāpi lokanāthassa ahesuṃ abhisamayā tayo
koṭisatasahassānaṃ paṭhamābhisamayo ahu.
|15.4| Yadā buddho atthadassī carati devacārikaṃ
koṭisatasahassānaṃ dutiyābhisamayo ahu.
|15.5| Punāparaṃ yadā buddho desesi pitu santike
koṭisatasahassānaṃ tatiyābhisamayo ahu.
|15.6| Sannipātā tayo āsuṃ tassāpi ca mahesino
khīṇāsavānaṃ vimalānaṃ santacittāna tādinaṃ.
|15.7| Aṭṭhanavutisahassānaṃ paṭhamo āsi samāgamo
aṭṭhāsītisahassānaṃ dutiyo āsi samāgamo.
|15.8| Aṭṭhasattatisahassānaṃ 2- tatiyo āsi samāgamo
anupādāvimuttānaṃ vimalānaṃ mahesinaṃ.
|15.9| Ahantena samayena jaṭilo uggatāpano
susimo nāma nāmena mahiyā seṭṭhasammato.
@Footnote: 1 Po. Ma. Yu. sadevakaṃ. 2 Yu. aṭṭhatiṃsasahassānaṃ.
|15.10| Dibbaṃ mandāravaṃ pupphaṃ padumaṃ pārichattakaṃ
devalokā āharitvā sambuddhaṃ abhipūjayiṃ.
|15.11| Sopi maṃ buddho byākāsi atthadassī mahāmuni
aṭṭhārase kappasate ayaṃ buddho bhavissati.
|15.12| Ahu kapilavhayā rammā nikkhamitvā tathāgato
padhānaṃ padahitvāna katvā dukkarakārikaṃ.
|15.13| Ajapālarukkhamūlasmiṃ nisīditvā tathāgato
tattha pāyāsaṃ paggayha nerañjaramupehiti.
|15.14| Nerañjarāya tīramhi pāyāsaṃ adi so jino
paṭiyattavaramaggena bodhimūlamhi ehiti.
|15.15| Tato padakkhiṇaṃ katvā bodhimaṇḍaṃ anuttaraṃ
assattharukkhamūlamhi bujjhissati mahāyaso.
|15.16| Imassa janikā mātā māyā nāma bhavissati
pitā suddhodano nāma ayaṃ hessati gotamo.
|15.17| Anāsavā vītarāgā santacittā samāhitā
kolito upatisso ca aggā hessanti sāvakā
ānando nāmupaṭṭhāko upaṭṭhissatimaṃ jinaṃ.
|15.18| Khemā uppalavaṇṇā ca aggā hessanti sāvikā
anāsavā vītarāgā santacittā samāhitā.
|15.19| Bodhi tassa bhagavato assatthoti pavuccati
citto ca hatthāḷavako aggā hessantupaṭṭhikā.
|15.20| Nandamātā ca uttarā aggā hessantupaṭṭhikā
āyu vassasataṃ tassa gotamassa yasassino.
|15.21| Idaṃ sutvāna vacanaṃ asamassa mahesino
āmoditā naramarū buddhavījaṅkuro ayaṃ.
|15.22| Ukkuṭṭhisaddā vattanti apphoṭenti hasanti ca
katañjalī namassanti dasasahassī sadevakā.
|15.23| Yadimassa lokanāthassa virajjhissāma sāsanaṃ
anāgatamhi addhāne hessāma sammukhā imaṃ.
|15.24| Yathā manussā nadiṃ tarantā paṭititthaṃ virajjhiya
heṭṭhātitthaṃ gahetvāna uttaranti mahānadiṃ.
|15.25| Evameva mayaṃ sabbe yadi muñcāmimaṃ jinaṃ
anāgatamhi addhāne hessāma sammukhā imaṃ.
|15.26| Tassāpi vacanaṃ sutvā tuṭṭho 1- saṃviggamānaso
uttariṃ vattamadhiṭṭhāsiṃ dasapāramipūriyā.
|15.27| Sobhaṇaṃ nāma nagaraṃ sāgaro nāma khattiyo
sudassanā nāma janikā atthadassissa mahesino 2-.
|15.28| Dasavassasahassāni agāraṃ ajjhāvasi so
amaragisuragigiribāhanā 3- tayo pāsādamuttamā.
@Footnote: 1 Ma. Yu. haṭṭho. 2 Ma. Yu. satthuno. 3 Ma. amaragirisugirivāhanā.
@Yu. amaragirisuragiri girivāhanā.
|15.29| Tettiṃsatisahassāni 1- nāriyo samalaṅkatā
visākhā nāma sā nārī selo nāmāsi atrajo.
|15.30| Nimitte caturo disvā assayānena nikkhami
anūnaaṭṭhamāsāni padhānaṃ padahī jino.
|15.31| Brahmunā yācito santo atthadassī mahāyaso
vattacakko mahāvīro anomuyyāne narāsabho.
|15.32| Santo ca upasanto ca ahesuṃ aggasāvakā
abhayo nāmupaṭṭhāko atthadassissa mahesino.
|15.33| Dhammā ceva sudhammā ca ahesuṃ aggasāvikā
bodhi tassa bhagavato campakoti pavuccati.
|15.34| Nakulo 2- ceva nisabho ca ahesuṃ aggupaṭṭhakā
makilā ca sunandā ca ahesuṃ aggupaṭṭhikā.
|15.35| Sopi buddho asamasamo asītiratanamuggato 3-
sobhati sālarājāva uḷurājāva pūrito.
|15.36| Tassa pākaṭikā raṃsi anekasatakoṭiyo
uddhaṃ adho dasadisā pharanti yojanaṃ sadā 4-.
|15.37| Sopi buddho naravusabho 5- sabbasattuttamo muni
vassasatasahassāni loke aṭṭhāsi cakkhumā.
|15.38| Atulaṃ dassetvā 6- obhāsaṃ virocetvā sadevake
sopi aniccataṃ patto yathaggupādānasaṅkhayā.
@Footnote: 1 Ma. Yu. tettiṃsañca sahassāni. 2 Po. ālā ceva nilabho ca. 3 Ma. Yu.
@asītihatthamuggato. 4 Yu. tadā. 5 Ma. Yu. narāsabho 6 Yu. datvāna.
|15.39| Atthadassī jinavaro anomārāmamhi nibbuto
dhātuvitthārakaṃ āsi tesu tesu padesatoti.
Atthadassibuddhavaṃso cuddasamo.
Paṇṇarasamo dhammadassibuddhavaṃso
[16] |16.1| Tattheva maṇḍakappamhi dhammadassī mahāyaso
tamandhakāraṃ vidhamitvā atirocati sadevake.
|16.2| Tassāpi atulatejassa dhammacakkappavattane
koṭisatasahassānaṃ paṭhamābhisamayo ahu.
|16.3| Yadā buddho dhammadassī vinesi sañjayaṃ isī
tadā navutikoṭīnaṃ dutiyābhisamayo ahu.
|16.4| Yadā sakko upagañchi sapariso vināyakaṃ
tadā asītikoṭīnaṃ tatiyābhisamayo ahu.
|16.5| Tassāpi devadevassa sannipātā tayo āsuṃ 1-
khīṇāsavānaṃ vimalānaṃ santacittāna tādinaṃ.
|16.6| Yadā buddho dhammadassī saraṇe vassaṃ upāgami
tadā koṭisahassānaṃ 2- paṭhamo āsi samāgamo.
|16.7| Punāparaṃ yadā buddho devato eti 3- mānusaṃ
tadāpi satakoṭīnaṃ dutiyo āsi samāgamo.
@Footnote: 1 Ma. Yu. ahuṃ. 2 Po. Ma. koṭisatasahassānaṃ. 3 Yu. .. ehi mānuse.
|16.8| Punāparaṃ yadā buddho pakāsesi dhute guṇe
tadā asītikoṭinaṃ tatiyo āsi samāgamo.
|16.9| Ahantena samayena sakko āsiṃ purindado
dibbagandhena mālena turiyena abhipūjayiṃ.
|16.10| Sopi maṃ tadā 1- byākāsi devamajjhe nisīdiya
aṭṭhārasakappasate ayaṃ buddho bhavissati.
|16.11| Ahu kapilavhayā rammā nikkhamitvā tathāgato
padhānaṃ padahitvāna katvā dukkarakārikaṃ.
|16.12| Ajapālarukkhamūlasmiṃ nisīditvā tathāgato
tattha pāyāsaṃ paggayha nerañjaramupehiti.
|16.13| Nerañjarāya tīramhi pāyāsaṃ adi so jino
paṭiyattavaramaggena bodhimūlamhi ehiti.
|16.14| Tato padakkhiṇaṃ katvā bodhimaṇḍaṃ anuttaraṃ
assattharukkhamūlamhi bujjhissati mahāyaso.
|16.15| Imassa janikā mātā māyā nāma bhavissati
pitā suddhodano nāma ayaṃ hessati gotamo.
|16.16| Kolito upatisso ca aggā hessanti sāvakā
anāsavā vītarāgā santacittā samāhitā
|16.17| ānando nāmupaṭṭhāko upaṭṭhissati maṃ jinaṃ.
@Footnote: 1 Po. Ma. Yu. buddho.
|16.18| Khemā uppalavaṇṇā ca aggā hessanti sāvikā
anāsavā vītarāgā santacittā samāhitā.
|16.19| Bodhi tassa bhagavato assatthoti pavuccati
citto ca hatthāḷavako aggā hessantupaṭṭhakā.
|16.20| Nandamātā ca uttarā aggā hessantupaṭṭhikā
āyu vassasataṃ tassa gotamassa yasassino.
|16.21| Idaṃ sutvāna vacanaṃ asamassa mahesino
āmoditā naramarū buddhavījaṅkuro ayaṃ.
|16.22| Ukkuṭṭhisaddā vattanti apphoṭenti hasanti ca
katañjalī namassanti dasasahassī sadevakā.
|16.23| Yadimassa lokanāthassa virajjhissāma sāsanaṃ
anāgatamhi addhāne hessāma sammukhā imaṃ.
|16.24| Yathā manussā nadiṃ tarantā paṭititthaṃ virajjhiya
heṭṭhātitthaṃ gahetvāna uttaranti mahānadiṃ.
|16.25| Evameva mayaṃ sabbe yadi muñcāmimaṃ jinaṃ
anāgatamhi addhāne hessāma sammukhā imaṃ.
|16.26| Tassāpi vacanaṃ sutvā bhiyyo cittaṃ pasādayiṃ
uttariṃ vattamadhiṭṭhāsiṃ dasapāramipūriyā.
|16.27| Saraṇaṃ nāma nagaraṃ saraṇo nāma khattiyo
sunandā nāma janikā dhammadassissa satthuno.
|16.28| Aṭṭhavassasahassāni agāraṃ ajjhāvasi so
arajo virajo sudassano tayo pāsādamuttamā.
|16.29| Cattāḷīsahassāni 1- nāriyo samalaṅkatā
vicikolī 2- nāma nārī atrajo puññavaḍḍhano.
|16.30| Nimitte caturo disvā pāsādenābhinikkhami
sattāhaṃ padhānacāraṃ acari purisuttamo.
|16.31| Brahmunā yācito santo dhammadassī narāsabho
vattacakko mahāvīro migadāye naruttamo.
|16.32| Padumo pussadevo 3- ca ahesuṃ aggasāvakā
sudatto nāmupaṭṭhāko dhammadassissa satthuno.
|16.33| Khemā ca saccanāmā ca ahesuṃ aggasāvikā
bodhi tassa bhagavato timbajāloti 4- vuccati.
|16.34| Subhaddo kaṭissaho ceva ahesuṃ aggupaṭṭhakā
sāḷisā 5- ca kaḷissā ca ahesuṃ aggupaṭṭhikā.
|16.35| Sopi buddho asamasamo asītihatthamuggato
atirocati tejena dasasahassamhi dhātuyā.
|16.36| Suphullo sālarājāva vijjuva gagane yathā
majjhantikeva suriyo evaṃ so upasobhatha 6-.
|16.37| Tassāpi atulatejassa samakaṃ āsi jīvitaṃ
vassasatasahassāni loke aṭṭhāsi cakkhumā.
@Footnote: 1 Ma. Yu. ticattāḷīsasahassāni. 2 Yu. vicitoḷī. 3 Ma. Yu. phussadevo.
@4 Ma. Yu. bimbajālo. 5 Ma. sāḷiyā ca kaḷiyā ca. Yu. sāḷiyā ca vaḷiyā ca.
@6 Yu. upasobhittha.
|16.38| Obhāsaṃ dassayitvāna vimalaṃ katvāna sāsanaṃ
cavi 1- candova gagane nibbuto so sasāvakoti.
|16.39| Dhammadassī mahāvīro kesārāmamhi 2- nibbuto
tasseva 3- so thūpavaro tīṇi yojanamuggatoti.
Dhammadassibuddhavaṃso paṇṇarasamo.
Soḷasamo siddhatthabuddhavaṃso
[17] |17.1| Dhammadassissa aparena siddhattho lokanāyako 4-
nihantvāna 5- tamaṃ sabbaṃ suriyo abbhuggato yathā.
|17.2| Sopi patvāna sambodhiṃ santārento sadevakaṃ
abhivassi dhammameghena nibbāpento sadevakaṃ.
|17.3| Tassāpi atulatejassa ahesuṃ abhisamayā tayo
koṭisatasahassānaṃ paṭhamābhisamayo ahu.
|17.4| Punāparaṃ bhīmaraṭṭhe yadā 6- āhani dundubhiṃ
tadā navutikoṭīnaṃ dutiyābhisamayo ahu.
|17.5| Yadā buddho dhammaṃ desesi vebhāre so naruttamo 7-
tadā navutikoṭīnaṃ tatiyābhisamayo ahu.
|17.6| Sannipātā tayo āsuṃ siddhatthassa 8- mahesino
khīṇāsavānaṃ vimalānaṃ santacittāna tādinaṃ.
@Footnote: 1 Yu. virocayi. 2 Ma. sālārāmamhi. 3 Ma. tatthevassa thūpavaro. 4 Po.
@Ma. Yu. - nāma nāyako. 5 Ma. nīhinitvā. Yu. nīharitvā. 6 Yu. yadi āhani
@duddabhiṃ. 7 Ma. puruttame. 8 Ma. Yu. tasmimpi dvipaduttame.
|17.7| Koṭisatānaṃ navutiyā 1- asītiyāpica koṭinaṃ
ete āsuṃ tayo ṭhānā vimalānaṃ samāgame.
|17.8| Ahantena samayena maṅgalo nāma tāpaso
uggatejo duppasaho abhiññābalasamāhito.
|17.9| Jambuto phalamāhatvā 2- siddhatthassa adāsahaṃ
paṭiggahetvāna sambuddho idaṃ vacanamabravi.
|17.10| Passatha imaṃ tāpasaṃ jaṭilaṃ uggatāpanaṃ
catunavuti ito kappe ayaṃ buddho bhavissati.
|17.11| Ahu kapilavhayā rammā nikkhamitvā tathāgato
padhānaṃ padahitvāna katvā dukkarakārikaṃ.
|17.12| Ajapālarukkhamūlasmiṃ nisīditvā tathāgato
tattha pāyāsaṃ paggayha nerañjaramupehiti.
|17.13| Nerañjarāya tīramhi pāyāsaṃ adi so jino
paṭiyattavaramaggena bodhimūlamhi ehiti.
|17.14| Tato padakkhiṇaṃ katvā bodhimaṇḍaṃ anuttaraṃ
assattharukkhamūlamhi bujjhissati mahāyaso.
|17.15| Imassa janikā mātā māyā nāma bhavissati
pitā suddhodano nāma ayaṃ hessati gotamo.
|17.16| Kolito upatisso ca aggā hessanti sāvakā
anāsavā vītarāgā santacittā samāhitā
ānando nāmupaṭṭhāko upaṭṭhissatimaṃ jinaṃ.
@Footnote: 1 Po. Ma. Yu. navutīnaṃ. 2 Po. phalasamāhantvā. Ma. phalamānetvā.
|17.17| Khemā uppalavaṇṇā ca aggā hessanti sāvikā
anāsavā vītarāgā santacittā samāhitā.
|17.18| Bodhi tassa bhagavato assatthoti pavuccati
citto ca hatthāḷavako aggā hessantupaṭṭhakā.
|17.19| Nandamātā ca uttarā aggā hessantupaṭṭhikā
āyu vassasataṃ tassa gotamassa yasassino.
|17.20| Idaṃ sutvāna vacanaṃ asamassa mahesino
āmoditā naramarū buddhavījaṅkuro ayaṃ.
|17.21| Ukkuṭṭhisaddā vattanti apphoṭenti sahanti ca
katañjalī namassanti dasasahassī sadevakā.
|17.22| Yadimassa lokanāthassa virajjhissāma sāsanaṃ
anāgatamhi addhāne hessāma sammukhā imaṃ.
|17.23| Yathā manussā nadiṃ tarantā paṭititthaṃ virajjhiya
heṭṭhātitthaṃ gahetvāna uttaranti mahānadiṃ.
|17.24| Evameva mayaṃ sabbe yadi muñcāmimaṃ jinaṃ
anāgatamhi addhāne hessāma sammukhā imaṃ.
|17.25| Tassāpi vacanaṃ sutvā bhiyyo cittaṃ pasādayiṃ
uttariṃ vattamadhiṭṭhāsiṃ dasapāramipūriyā.
|17.26| Vebhāraṃ nāma nagaraṃ udeno nāma khattiyo
suphassā nāma janikā siddhatthassa mahesino.
|17.27| Dasavassasahassāni agāraṃ ajjhāvasi so
kokāsuppalakokanudā 1- tayo pāsādamuttamā.
|17.28| Tisoḷasasahassāni nāriyo samalaṅkatā
sumanā 2- nāma sā nārī anupamo nāma atrajo.
|17.29| Nimitte caturo disvā sivikāyābhinikkhami
anūnadasamāsāni padhānaṃ padahī jino.
|17.30| Brahmunā yācito santo siddhattho lokanāyako
vattacakko mahāvīro migadāye naruttamo.
|17.31| Sambalo ca sumitto ca ahesuṃ aggasāvakā
revato nāmupaṭṭhāko siddhatthassa mahesino.
|17.32| Sīvalā ca surāmā ca ahesuṃ aggasāvikā
bodhi tassa bhagavato kaṇṇikāroti 3- vuccati.
|17.33| Suppiyo ca sambuddho ca ahesuṃ aggupaṭṭhakā
rammā ceva surammā ca ahesuṃ aggupaṭṭhikā.
|17.34| So buddho saṭṭhiratanaṃ ahosi nabhamuggato
kañcanagghikasaṅkāso dasasahassī virocati.
|17.35| Sopi buddho asamasamo atulo appaṭipuggalo
vassasatasahassāni loke aṭṭhāsi cakkhumā.
|17.36| Vipulappabhaṃ 4- dassayitvā pupphāpetvāna sāvake
vilāsetvā varasamāpattiyā 5- nibbuto so sasāvako.
@Footnote: 1 Ma. -- kokanadā. 2 Ma. somanassā. 3 Ma. Yu. kaṇikāroti.
@4 Yu. vimalaṃ pupphaṃ. 5 Ma. samāpatyā. Yu. -- ca samāpattiyā.
|17.37| Siddhattho munivaro buddho anomārāmamhi nibbuto
tattheva tassa thūpavaro catuyojanamuggatoti.
Siddhatthabuddhavaṃso soḷasamo.
Sattarasamo tissabuddhavaṃso
[18] |18.1| Siddhatthassa aparena asamo appaṭipuggalo
anantasīlo 1- amitayaso tisso lokagganāyako.
|18.2| Tamandhakāraṃ vidhamitvā obhāsetvā sadevakaṃ
anukampako mahāvīro loke uppajji cakkhumā.
|18.3| Tassāpi atulā iddhi atulā 2- sīlasamādhiyo
sabbattha pāramiṃ gantvā dhammacakkaṃ pavattayi.
|18.4| So buddho dasasahassamhi viññāpesi giraṃ suciṃ
koṭisatāni 3- abhisamiṃsu paṭhame dhammadesane.
|18.5| Dutiyo navutikoṭīnaṃ tatiye 4- saṭṭhikoṭiyo
bandhanāto 5- pamocesi sampatte 6- naramarū tadā.
|18.6| Sannipātā tayo āsuṃ tissassa 7- ca mahesino
khīṇāsavānaṃ vimalānaṃ santacittāna tādinaṃ.
|18.7| Khīṇāsavasatasahassānaṃ paṭhamo āsi samāgamo
navutisatasahassānaṃ dutiyo āsi samāgamo.
@Footnote: 1 Ma. anantatejo. 2 Ma. atulaṃ sīlaṃ samādhi ca. Yu. atulasīlasamādhī ca.
@3 Yu. koṭisatasahassāni samiṃs. 4 Ma. tatiyo. 5 Yu. bandhanā so.
@6 Ma. satte --. 7 Ma. Yu. tisse lokagganāyake.
|18.8| Asītisatasahassānaṃ tatiyo āsi samāgamo
khīṇāsavānaṃ vimalānaṃ pupphitānaṃ vimuttiyā.
|18.9| Ahantena samayena sujāto nāma khattiyo
mahābhogaṃ chaḍḍayitvā pabbajiṃ isipabbajjaṃ.
|18.10| Mayi pabbajite sante uppajji lokanāyako
buddhoti saddaṃ sutvāna pīti me upapajjatha.
|18.11| Dibbaṃ mandāravaṃ pupphaṃ padumaṃ pārichattakaṃ
ubho hatthehi paggayha dhunamāno upāgamiṃ.
|18.12| Pātuvaṇṇaparivutaṃ tissaṃ lokagganāyakaṃ
tamahaṃ pupphaṃ gahetvāna matthake dhāraye 1- jinaṃ.
|18.13| Sopi maṃ tadā 2- byākāsi janamajjhe nisīdiya
dvānavute ito kappe ayaṃ buddho bhavissati.
|18.14| Ahu kapilavhayā rammā nikkhamitvā tathāgato
padhānaṃ padahitvāna katvā dukkarakārikaṃ.
|18.15| Ajapālarukkhamūlasmiṃ nisīditvā tathāgato
tattha pāyāsaṃ paggayha nerañjaramupehiti.
|18.16| Nerañjarāya tīramhi pāyāsaṃ adi so jino
paṭiyattavaramaggena bodhimūlamhi ehiti.
|18.17| Tato padakkhiṇaṃ katvā bodhimaṇḍaṃ anuttaraṃ
assattharukkhamūlamhi bujjhissati mahāyaso.
@Footnote: 1 Ma. Yu. dhārayiṃ. 2 Ma. Yu. buddho. ito paraṃ īdisameva.
|18.18| Imassa janikā mātā māyā nāma bhavissati
pitā suddhodano nāma ayaṃ hessati gotamo.
|18.19| Kolito upatisso ca aggā hessanti sāvakā
anāsavā vītarāgā santacittā samāhitā
ānando nāmupaṭṭhāko upaṭṭhissatimaṃ jinaṃ.
|18.20| Khemā uppalavaṇṇā ca aggā hessanti sāvikā
anāsavā vītarāgā santacittā samāhitā.
|18.21| Bodhi tassa bhagavato assatthoti pavuccati
citto ca hatthāḷavako aggā hessantupaṭṭhakā.
|18.22| Nandamātā ca uttarā aggā hessantupaṭṭhikā
āyu vassasataṃ tassa gotamassa yasassino.
|18.23| Idaṃ sutvāna vacanaṃ asamassa mahesino
āmoditā naramarū buddhavījaṅkuro ayaṃ.
|18.24| Ukkuṭṭhisaddā vattanti apphoṭenti hasanti ca
katañjalī namassanti dasasahassī sadevakā.
|18.25| Yadimassa lokanāthassa virajjhissāma sāsanaṃ
anāgatamhi addhāne hessāma sammukhā imaṃ.
|18.26| Yathā manussā nadiṃ tarantā paṭititthaṃ virajjhiya
heṭṭhātitthaṃ gahetvāna uttaranti mahānadiṃ.
|18.27| Evameva mayaṃ sabbe yadi muñcāmimaṃ jinaṃ
anāgatamhi addhāne hessāma sammukhā imaṃ.
|18.28| Tassāpi vacanaṃ sutvā bhiyyo cittaṃ pasādayiṃ
uttariṃ vattamadhiṭṭhāsiṃ dasapāramipūriyā.
|18.29| Khemakaṃ nāma nagaraṃ janasando 1- nāma khattiyo
padumā nāma janikā tissassa ca mahesino.
|18.30| Sattavassasahassāni agāraṃ ajjhāvasi so
guṇaselānādiyanisabho 2- tayo pāsādamuttamā.
|18.31| Samatiṃsasahassāni nāriyo samalaṅkatā
subhaddā nāma 3- sā nārī ānando nāma atrajo.
|18.32| Nimitte caturo disvā assayānena nikkhami
anūnakaṃ 4- aḍḍhamāsaṃ padhānaṃ padahī jino.
|18.33| Brahmunā yācito santo tisso lokagganāyako
vattacakko mahāvīro yasavatīdāyamuttame 5-.
|18.34| Brahmadevo ca udayo ca ahesuṃ aggasāvakā
samago 6- nāmupaṭṭhāko tissassa ca mahesino.
|18.35| Phussā ceva sudattā ca ahesuṃ aggasāvikā
bodhi tassa bhagavato asanoti pavuccati.
|18.36| Sambalo ca siri ceva ahesuṃ aggupaṭṭhakā
kīsāgotamī upasenā ahesuṃ aggupaṭṭhikā.
@Footnote: 1 Ma. Yu. janasandho. 2 Ma. guhaselanārisayanisabhā. Yu. ghaselanārīnisabhā.
@3 Ma. nāmikā. 4 Ma. anūnaaṭṭhamāsāni. Yu. anūnakaṃ aṭṭhamāsaṃ. 5 Ma.
@Yu. yasavatīyamuttame. 6 Ma. Yu. samaṅgo.
Sopi buddho saṭṭhiratano ahu uccattane jino
anūpamo asadiso himavā viya dissati.
|18.37| Tassāpi atulatejassa āyu āsi anuttaro
vassasatasahassāni loke aṭṭhāsi cakkhumā.
|18.38| Uttamaṃ pavaraṃ seṭṭhaṃ anubhotvā mahāyasaṃ
jalitvā aggikkhandhova nibbuto so sasāvako.
|18.39| Valāhakova anilena suriyena viya ussavo
andhakārova dīpena 1- nibbuto so sasāvako.
|18.40| Tisso jinavaro buddho nandārāmamhi nibbuto
tattheva tassa jinathūpo tīṇi yojanasamussitoti.
Tissabuddhavaṃso sattarasamo.
Aṭṭhārasamo pussabuddhavaṃso 2-
[19] |19.1| Tattheva maṇḍakappamhi ahu satthā anuttaro
anūpamo asamasamo pusso 3- lokagganāyako.
|19.2| Sopi sabbaṃ tamaṃ hantvā vijaṭetvā mahājaṭaṃ
sadevakaṃ tappayanto abhivassi amatambunā 4-.
|19.3| Dhammacakkaṃ pavattente phusse nakkhattamaṅgale
asītisatasahassānaṃ 5- paṭhamābhisamayo ahu.
@Footnote: 1 Ma. padīpena. 2 Ma. Yu. phussabuddhavaṃso. 3 Ma. Yu. sabbattha phusso.
@4 Yu. amatambuyā. 5 Ma. Yu. koṭisatasahassānaṃ.
|19.4| Navutisatasahassānaṃ dutiyābhisamayo ahu
asītisatasahassānaṃ tatiyābhisamayo ahu.
|19.5| Sannipātā tayo āsuṃ pussassa ca 1- mahesino
khīṇāsavānaṃ vimalānaṃ santacittāna tādinaṃ.
|19.6| Saṭṭhisatasahassānaṃ paṭhamo āsi samāgamo
paññāsasatasahassānaṃ dutiyo āsi samāgamo.
|19.7| Cattāḷīsasatasahassānaṃ tatiyo āsi samāgamo
anupādā vimuttānaṃ vocchinnapaṭisandhinaṃ.
|19.8| Ahantena samayena vijito 2- nāma khattiyo
chaḍḍayitvā mahārajjaṃ pabbajiṃ tassa santike.
|19.9| Sopi maṃ buddho byākāsi pusso lokagganāyako
dvenavute ito kappe ayaṃ buddho bhavissati.
|19.10| Ahu kapilavhayā rammā nikkhamitvā tathāgato
padhānaṃ padahitvāna katvā dukkarakārikaṃ.
|19.11| Ajapālarukkhamūlasmiṃ nisīditvā tathāgato
tattha pāyāsaṃ paggayha nerañjaramupehiti.
|19.12| Nerañjarāya tīramhi pāyāsaṃ adi so jino
paṭiyattavaramaggena bodhimūlamhi ehiti.
|19.13| Tato padakkhiṇaṃ katvā bodhimaṇḍaṃ anuttaraṃ
assattharukkhamūlamhi bujjhissati mahāyaso.
@Footnote: 1 Ma. Yu. pi. 2 Ma. Yu. vijitāvī.
|19.14| Imassa janikā mātā māyā nāma bhavissati
pitā suddhodano nāma ayaṃ hessati gotamo.
|19.15| Kolito upatisso ca aggā hessanti sāvakā
anāsavā vītarāgā santacittā samāhitā
ānando nāmupaṭṭhāko upaṭṭhissatimaṃ jinaṃ.
|19.16| Khemā uppalavaṇṇā ca aggā hessanti sāvakā
anāsavā vītarāgā santacittā samāhitā.
|19.17| Bodhi tassa bhagavato assatthoti pavuccati
citto ca hatthāḷavako aggā hessantupaṭṭhakā.
|19.18| Nandamātā ca uttarā aggā hessantupaṭṭhikā
āyu vassasataṃ tassa gotamassa yasassino.
|19.19| Idaṃ sutvāna vacanaṃ asamassa mahesino
āmoditā naramarū buddhavījaṅkuro ayaṃ.
|19.20| Ukkuṭṭhisaddā vattanti apphoṭenti hasanti ca
katañjalī namassanti dasasahassī sadevakā.
|19.21| Yadimassa lokanāthassa virajjhissāma sāsanaṃ
anāgatamhi addhāne hessāma sammukhā imaṃ.
|19.22| Tassāpi vacanaṃ sutvā bhiyyo cittaṃ pasādayiṃ
uttariṃ vattamadhiṭṭhāsiṃ dasapāramipūriyā.
|19.23| Suttantaṃ vinayañcāpi navaṅgasatthusāsanaṃ
sabbaṃ pariyāpuṇitvāna sobhayiṃ jinasāsanaṃ.
|19.24| Tatthappamatto viharanto brahmaṃ bhāvetvā bhāvanaṃ
abhiññāsu pāramiṃ gantvā brahmalokamagañchihaṃ.
|19.25| Kāsikaṃ nāma nagaraṃ jayaseno nāma khattiyo
sirimā nāma janikā pussassa ca 1- mahesino.
|19.26| Navavassasahassāni agāraṃ ajjhāvasi so
garuḷahaṃsasuvaṇṇatārā 2- tayo pāsādamuttamā.
|19.27| Tevīsatisahassāni 3- nāriyo samalaṅkatā
kīsāgotamī nāma [4]- ānando 5- nāma atrajo.
|19.28| Nimitte caturo disvā hatthiyānena nikkhami
sattāhaṃ padhānacāraṃ acari purisuttamo.
|19.29| Brahmunā yācito santo pusso lokagganāyako
vattacakko mahāvīro migadāye naruttamo.
|19.30| Surakkhito dhammaseno 6- ahesuṃ aggasāvakā
sabhiyyo nāmupaṭṭhāko pussassa ca mahesino.
|19.31| Cālā ca upacālā ca ahesuṃ aggasāvikā
bodhi tassa bhagavato āmalakoti 7- vuccati.
|19.32| Dhanañjayo visākho ca ahesuṃ aggupaṭṭhakā
padumā sirināgā ca 8- ahesuṃ aggupaṭṭhikā.
@Footnote: 1 Ma. Yu. pi. 2 Ma. Yu. garuḷahaṃsasuvaṇṇabhārā. 3 Ma. tiṃsaitthisahassāni.
@4 Ma. Yu. nārī. 5 Ma. anūpamo. 6 Yu. sukhito dhammaseno ca. 7 Ma. Yu.
@āmaṇḍoti. 8 Ma. Yu. padumā ceva nāgā ca.
|19.33| Aṭṭhapaṇṇāsaratanaṃ sopi accuggato muni
sobhati sataraṃsīva uḷurājāva pūrito.
|19.34| Navutivassasahassāni āyu vijjati tāvade
tāvatā tiṭṭhamāno so tāresi janataṃ bahuṃ.
|19.35| Ovaditvā bahū satte santāretvā bahū jane
sopi satthā atulayaso nibbuto so sasāvako.
|19.36| Pusso jinavaro satthā senārāmamhi nibbuto
dhātuvitthārikaṃ āsi tesu tesu padesatoti.
Pussabuddhavaṃso aṭṭhārasamo.
Ekūnavīsatimo vipassibuddhavaṃso
[20] |20.1| Pussassa aparena sambuddho dipaduttamo
vipassī nāma nāmena loke uppajji cakkhumā.
|20.2| Avijjaṇḍaṃ 1- padāletvā patto sambodhimuttamaṃ
dhammacakkaṃ pavattetuṃ pakkāmi bandhumatīpuraṃ.
|20.3| Dhammacakkaṃ pavattetvā ubho bodhesi nāyako
gaṇanāya na vattabbo paṭhamābhisamayo ahu.
|20.4| Punāparaṃ amitayaso tattha saccaṃ pakāsayi
caturāsītisahassānaṃ dutiyābhisamayo ahu.
@Footnote: 1 Ma. Yu. avijjaṃ sabbaṃ.
|20.5| Caturāsītisahassāni sambuddhamanupabbajuṃ
tesamārāmapattānaṃ dhammaṃ desesi cakkhumā.
|20.6| Sabbākārena bhāsato ṭhatvā 1- upanissā jino 2-
tepi dhammavaraṃ gantvā tatiyābhisamayo ahu.
|20.7| Sannipātā tayo āsuṃ vippassissa mahesino
khīṇāsavānaṃ vimalānaṃ santacittāna tādinaṃ.
|20.8| Aṭṭhasaṭṭhisatasahassānaṃ paṭhamo āsi samāgamo
bhikkhusatasahassānaṃ dutiyo āsi samāgamo.
|20.9| Asītibhikkhusahassānaṃ tatiyo āsi samāgamo
tattha bhikkhugaṇamajjhe sambuddho atirocati.
|20.10| Ahantena samayena nāgarājā mahiddhiko
atulo nāma nāmena puññavanto jutindharo.
|20.11| Nekānaṃ nāgakoṭīnaṃ parivāretvānahaṃ tadā
vajjanto dibbaturiyehi lokajeṭṭhaṃ upāgamiṃ.
|20.12| Upasaṅkamitvāna sambuddhaṃ vipassiṃ lokanāyakaṃ
maṇimuttāratanakhacitaṃ sabbābharaṇavibhūsitaṃ
nimantetvā dhammarājassa suvaṇṇapīṭhamadāsahaṃ.
|20.13| Sopi maṃ buddho byākāsi saṅghamajjhe nisīdiya
ekanavuti ito kappe ayaṃ buddho bhavissati.
@Footnote: 1 Ma. Yu. sutvā. 2 Ma. upanisādino.
|20.14| Ahu kapilavhayā rammā nikkhamitvā tathāgato
padhānaṃ padahitvāna katvā dukkarakārikaṃ.
|20.15| Ajapālarukkhamūlasmiṃ nisīditvā tathāgato
tattha pāyāsaṃ paggayha nerañjaramupehiti.
|20.16| Nerañjarāya tīramhi pāyāsaṃ adi so jino
paṭiyattavaramaggena bodhimūlamhi ehiti.
|20.17| Tato padakkhiṇaṃ katvā bodhimaṇḍaṃ anuttaraṃ
assatthamūle sambodhiṃ bujjhissati mahāyaso.
|20.18| Imassa janikā mātā māyā nāma bhavissati
pitā suddhodano nāma ayaṃ hessati gotamo.
|20.19| Kolito upatisso ca aggā hessanti sāvakā
anāsavā vītarāgā santacittā samāhitā
ānando nāmupaṭṭhāko upaṭṭhissatimaṃ jinaṃ.
|20.20| Khemā uppalavaṇṇā ca aggā hessanti sāvikā
anāsavā vītarāgā santacittā samāhitā.
|20.21| Bodhi tassa bhagavato assatthoti pavuccati
citto ca hatthāḷavako aggā hessantupaṭṭhakā.
|20.22| Nandamātā ca uttarā aggā hessantupaṭṭhikā
āyu vassasataṃ tassa gotamassa yasassino.
|20.23| Idaṃ sutvāna vacanaṃ asamassa mahesino
āmoditā naramarū buddhavījaṅkuro ayaṃ.
|20.24| Ukkuṭṭhisaddā vattanti apphoṭenti hasanti ca
katañjalī namassanti dasasahassī sadevakā.
|20.25| Yadimassa lokanāthassa virajjhissāma sāsanaṃ
anāgatamhi addhāne hessāma sammukhā imaṃ.
|20.26| Yathā manussā nadiṃ tarantā paṭititthaṃ virajjhiya
heṭṭhā titthaṃ gahetvā uttaranti mahānadiṃ.
|20.27| Evameva mayaṃ sabbe yadi muñcāmimaṃ jinaṃ
anāgatamhi addhāne hessāma sammukhā imaṃ.
|20.28| Tassāpi 1- vacanaṃ sutvā bhiyyo cittaṃ pasādayiṃ
uttariṃ vattamadhiṭṭhāsiṃ dasapāramipūriyā.
|20.29| Nagaraṃ bandhumatī nāma bandhumo nāma khattiyo
mātā bandhumatī nāma vipassissa mahesino.
|20.30| Aṭṭhavassasahassāni agāraṃ ajjhāvasi so
nando sunando sirimā tayo pāsādamuttamā.
|20.31| Ticattārisahassāni nāriyo samalaṅkatā
sudassanā 2- nāma nārī samavattakkhandho 3- nāma atrajo.
|20.32| Nimitte caturo disvā rathayānena nikkhami
anūnaaṭṭhamāsāni padhānaṃ padahī jino.
@Footnote: 1 Ma. Yu. tassāhaṃ. ito paraṃ īdisameva. 2 Yu. sutanā. 3 Yu. saṃvaṭṭakakhandho.
|20.33| Brahmunā yācito santo vipassī lokanāyako
vattacakko mahāvīro migadāye naruttamo.
|20.34| Khandho ca tissanāmo ca ahesuṃ aggasāvakā
asoko nāmupaṭṭhāko vipassissa mahesino.
|20.35| Candā ca candamittā ca ahesuṃ aggasāvikā
bodhi tassa bhagavato pāṭalīti pavuccati.
|20.36| Punabbasumitto nāgo ca ahesuṃ aggupaṭṭhakā
sirimā uttarā ceva ahesuṃ aggupaṭṭhikā.
|20.37| Asītihatthamubbedho vipassī lokanāyako
pabhā niddhāvatī tassa samantā sattayojane.
|20.38| Asītivassasahassāni āyu buddhassa tāvade
tāvatā tiṭṭhamāno so tāresi janataṃ bahuṃ.
|20.39| Bahudevamanussānaṃ bandhanaṃ parimocayi
maggāmaggañca ācikkhi avasesaputhujjane.
|20.40| Ālokaṃ dassayitvāna dassetvā amataṃ padaṃ
jalitvā aggikkhandhova nibbuto so sasāvako.
|20.41| Iddhivaraṃ puññavaraṃ lakkhaṇacakkasumitaṃ 1-
sabbaṃ samantarahitaṃ nanu rittā sabbasaṅkhārāti.
|20.42| Vipassī naravaro vīro sumittārāmamhi nibbuto
tattheva tassa thūpavaro sattayojanamussitoti.
Vipassibuddhavaṃso ekūnavīsatimo.
@Footnote: 1 Ma. lakkhaṇañca kusumitaṃ. Yu. lakkhaṇañcatubhūmikaṃ.
Vīsatimo sikhibuddhavaṃso
[21] |21.1| Vipassissa aparena sambuddho dipaduttamo
sikhivhayo 1- nāma jino asamo appaṭipuggalo.
|21.2| Mārasenaṃ pamadditvā patto sambodhimuttamaṃ
dhammacakkaṃ pavattesi anukampāya pāṇinaṃ.
|21.3| Dhammacakkaṃ pavattente sikhimhi jinapuṅgave
koṭisatasahassānaṃ paṭhamābhisamayo ahu.
|21.4| Aparaṃpi dhammaṃ desente gaṇaseṭṭhe naruttame
navutikoṭisahassānaṃ dutiyābhisamayo ahu.
|21.5| Yamakapāṭihāriyaṃ 2- dassayante sadevake
asītikoṭisahassānaṃ tatiyābhisamayo ahu.
|21.6| Sannipātā tayo āsuṃ sikhissāpi mahesino
khīṇāsavānaṃ vimalānaṃ santacittāna tādinaṃ.
|21.7| Bhikkhusatasahassānaṃ paṭhamo āsi samāgamo
asītibhikkhusahassānaṃ dutiyo āsi samāgamo.
|21.8| Sattatibhikkhusahassānaṃ tatiyo āsi samāgamo
anupalitto padumaṃva toyamhi sampavaḍḍhitaṃ.
|21.9| Ahantena samayena arindamo nāma khattiyo
sambuddhappamukhaṃ saṅghaṃ annapānena tappayiṃ.
@Footnote: 1 Yu. sikhisvahayo. Ma. sikhivhayo āsi jino. 2 Ma. yamakapāṭihāriyañca. Yu. yamakaṃ
@pāṭihāriyañca.
|21.10| Bahudussavaraṃ datvā dussakoṭiṃ anappakaṃ
alaṅkataṃ hatthiyānaṃ sambuddhassa adāsahaṃ.
|21.11| Hatthiyānaṃ nimminitvā kappiyaṃ upanāmayiṃ
pūrayiṃ mānasaṃ mayhaṃ niccaṃ daḷhamupaṭṭhitaṃ.
|21.12| Sopi maṃ buddho byākāsi sikhī lokagganāyako
ekattiṃse ito kappe ayaṃ buddho bhavissati.
|21.13| Ahu kapilavhayā rammā 1- nikkhamitvā tathāgato
padhānaṃ padahitvāna katvā dukkarakārikaṃ.
|21.14| Ajapālarukkhamūlasmiṃ nisīditvā tathāgato
tattha pāyāsaṃ paggayha nerañjaramupehiti.
|21.15| Nerañjarāya tīramhi pāyāsaṃ adi so jino
paṭiyattavaramaggena bodhimūlamhi ehiti.
|21.16| Tato padakkhiṇaṃ katvā bodhimaṇḍaṃ anuttaraṃ
assattharukkhamūlamhi bujjhissati mahāyaso.
|21.17| Imassa janikā mātā māyā nāma bhavissati
pitā suddhodano nāma ayaṃ hessati gotamo .
|21.18| Anāsavā vītarāgā santacittā samāhitā
kolito upatisso ca aggā hessanti sāvakā
ānando nāmupaṭṭhāko upaṭṭhissatimaṃ jinaṃ.
@Footnote: 1 Yu. ahu kapilavhaye ramme. ito paraṃ īdisameva.
|21.19| Khemā uppalavaṇṇā ca aggā hessanti sāvikā
anāsavā vītarāgā santacittā samāhitā.
|21.20| Bodhi tassa bhagavato assatthoti pavuccati
citto ca hatthāḷavako aggā hessantupaṭṭhakā.
|21.21| Nandamātā ca uttarā aggā hessantupaṭṭhikā
āyu vassasataṃ tassa gotamassa yasassino.
|21.22| Idaṃ sutvāna vacanaṃ asamassa mahesino
āmoditā naramarū buddhavījaṅkuro ayaṃ.
|21.23| Ukkuṭṭhisaddā vattanti apphoṭenti hasanti ca
katañjalī namassanti dasasahassī sadevakā.
|21.24| Yadimassa lokanāthassa virajjhissāma sāsanaṃ
anāgatamhi addhāne hessāma sammukhā imaṃ.
|21.25| Yathā manussā nadiṃ tarantā paṭititthaṃ virajjhiya
heṭṭhātitthaṃ gahetvāna uttaranti mahānadiṃ.
|21.26| Evameva mayaṃ sabbe yadi muñcāmimaṃ jinaṃ
anāgatamhi addhāne hessāma sammukhā imaṃ.
|21.27| Tassāpi vacanaṃ sutvā bhiyyo cittaṃ pasādayiṃ
uttariṃ vattamadhiṭṭhāsiṃ dasapāramipūriyā.
|21.28| Nagaraṃ aruṇavatī nāma aruṇo nāma khattiyo
pabhāvatī nāma janikā sikhissa ca mahesino.
|21.29| Sattavassasahassāni agāraṃ ajjhāvasi so
suvaḍḍhako giri nārīvāhano 1- tayo pasādamuttamā.
|21.30| Catuvīsatisahassāni nāriyo samalaṅkatā
sabbakāmā nāma sā nārī atulo nāma atrajo.
|21.31| Nimitte caturo disvā hatthiyānena nikkhami
aṭṭhamāsaṃ padhānacāraṃ acari purisuttamo.
|21.32| Brahmunā yācito santo sikhī lokagganāyako
vattacakko mahāvīro migadāye naruttamo.
|21.33| Abhibhū sambhavo nāma 2- ahesuṃ aggasāvakā
khemaṅkaro nāmupaṭṭhāko sikhissa ca mahesino.
|21.34| Makhilā 3- ca padumā ca ahesuṃ aggasāvikā
bodhi tassa bhagavato puṇḍarīkoti vuccati.
|21.35| Sirivaḍḍho ca nando 4- ca ahesuṃ aggupaṭṭhakā
cittā ceva sucittā ca ahesuṃ aggupaṭṭhikā.
|21.36| Uccattanena so buddho sattatihatthamuggato
kañcanagghikasaṅkāso dvattiṃsavaralakkhaṇo.
|21.37| Tassāpi byāmappabhā kāyā niccharanti 5- nirantaraṃ
disodisaṃ niccharanti tīṇi yojanāni so pabhā.
|21.38| Sattativassasahassāni āyu tassa mahesino
tāvatā tiṭṭhamāno so tāresi janataṃ bahuṃ.
@Footnote: 1 Ma. sucandako giri vasabho. Yu. sucando giri vahano. 2 Ma. ceva. 3 Ma.
@sakhilā. Yu. akhilā ceva. 4 Yu. cando. 5 Ma. Yu. divārattiṃ.
|21.39| Dhammameghaṃ vassitvāna 1- temayitvā sadevake
khemataṃ pāpayitvāna nibbuto so sasāvako.
|21.40| Anubyañjanasampannaṃ dvattiṃsavaralakkhaṇaṃ
sabbaṃ samantarahitaṃ nanu rittā sabbasaṅkhārāti.
|21.41| Sikhī munivaro buddho assārāmamhi 2- nibbuto
tattheva tassa thūpavaro tīṇi yojanamuggatoti.
Sikhibuddhavaṃso vīsatimo.
Ekavīsatimo vessabhūbuddhavaṃso
[22] |22.1| Tattheva maṇḍakappamhi asamo appaṭipuggalo
vessabhū nāma nāmena loke uppajji so 3- jino.
|22.2| Ādittaṃ ida 4- rāgaggi taṇhānaṃ vijitaṃ jānaṃ 5-
nāgova bandhanaṃ chetvā patto sambodhimuttamaṃ.
|22.3| Dhammacakkaṃ pavattesi vessabhū lokanāyako
asītikoṭisahassānaṃ paṭhamābhisamayo ahu.
|22.4| Pakkante cārikaṃ raṭṭhe lokajeṭṭhe narāsabhe
sattatikoṭisahassānaṃ dutiyābhisamayo ahu.
|22.5| Mahādiṭṭhiṃ vinodento pāṭiheraṃ 6- karoti so
samāgatā naramarū dasasahassīsadevake.
@Footnote: 1 Ma. pavassetvā. Yu. dhammamegho pavassetvā. 2 Yu. dussārānamhi. 3 Ma.
@nāyako. 4 Ma. vata. Yu. ādittaṃ ti ca. 5 Ma. tadā. Yu. sadā. 6 Yu. pāṭihīraṃ.
|22.6| Mahāacchariyaṃ disvā abbhūtaṃ lomahaṃsanaṃ
devā ceva manussā ca bujjhare saṭṭhikoṭiyo.
|22.7| Sannipātā tayo āsuṃ vessabhussa mahesino
khīṇāsavānaṃ vimalānaṃ santacittāna tādinaṃ.
|22.8| Asītikoṭisahassānaṃ paṭhamo āsi samāgamo
sattatibhikkhusahassānaṃ dutiyo āsi samāgamo.
|22.9| Saṭṭhibhikkhusahassānaṃ tatiyo āsi samāgamo
jarādibhayabhītānaṃ orasānaṃ mahesino 1-.
|22.10| Tassa buddhassa asamassa cakkaṃ vattitamuttamaṃ
sutvāna paṇītaṃ dhammaṃ pabbajjamabhirocayi.
|22.11| Ahantena samayena sudassano nāma khattiyo
annapānena vatthena sasaṅghaṃ jinamapūjayiṃ.
|22.12| Mahādānaṃ pavattetvā rattindivamatandito
pabbajjaṃ guṇasampannaṃ pabbajiṃ jinasantike.
|22.13| Ācāraguṇasampanno vattasīlasamāhito
sabbaññutaṃ gavesanto ramāmi jinasāsane.
|22.14| Saddhāpītiṃ uppādetvā buddhaṃ vandāmi sattharaṃ
pīti uppajjati mayhaṃ bodhiyāyeva kāraṇā.
|22.15| Anivattamānasaṃ ñatvā sambuddho etadabravi
ekattiṃse ito kappe ayaṃ buddho bhavissati.
@Footnote: 1 Yu. mahesinaṃ.
|22.16| Ahu kapilavhayā rammā nikkhamitvā tathāgato
padhānaṃ padahitvāna katvā dukkarakārikaṃ.
|22.17| Ajapālarukkhamūlasmiṃ nisīditvā tathāgato
tattha pāyāsaṃ paggayha nerañjaramupehiti.
|22.18| Nerañjarāya tīramhi pāyāsaṃ adi so jino
paṭiyattavaramaggena bodhimūlamhi ehiti.
|22.19| Tato padakkhiṇaṃ katvā bodhimaṇḍaṃ anuttaraṃ
assattharukkhamūlamhi bujjhissati mahāyaso.
|22.20| Imassa janikā mātā māyā nāma bhavissati
pitā suddhodano nāma ayaṃ hessati gotamo.
|22.21| Kolito upatisso ca aggā hessanti sāvakā
anāsavā vītarāgā santacittā samāhitā
ānando nāmupaṭṭhāko upaṭṭhissatimaṃ jinaṃ.
|22.22| Khemā uppalavaṇṇā ca aggā hessanti sāvikā
anāsavā vītarāgā santacittā samāhitā.
|22.23| Bodhi tassa bhagavato assatthoti pavuccati
citto ca hatthāḷavako aggā hessantupaṭṭhakā.
|22.24| Nandamātā ca uttarā aggā hessantupaṭṭhikā
āyu vassasataṃ tassa gotamassa yasassino.
|22.25| Idaṃ sutvāna vacanaṃ asamassa mahesino
āmoditā naramarū buddhavījaṅkuro ayaṃ.
|22.26| Ukkuṭṭhisaddā vattanti apphoṭenti hasanti ca
katañjalī namassanti dasasahassī sadevakā.
|22.27| Yadimassa lokanāthassa virajjhissāma sāsanaṃ
anāgatamhi addhāne hessāma sammukhā imaṃ.
|22.28| Yathā manussā nadiṃ tarantā paṭititthaṃ virajjhiya
heṭṭhātitthaṃ gahetvāna uttaranti mahānadiṃ.
|22.29| Evameva mayaṃ sabbe yadi muñcāmimaṃ jinaṃ
anāgatamhi addhāne hessāma sammukhā imaṃ.
|22.30| Tassāhaṃ vacanaṃ sutvā bhiyyo cittaṃ pasādayiṃ
uttariṃ vattamadhiṭṭhāsiṃ dasapāramipūriyā.
|22.31| Anomaṃ nāma nagaraṃ suppatito nāma khattiyo
mātā yasavatī nāma vessabhussa mahesino.
|22.32| Chabbassasahassāni 1- agāraṃ ajjhāvasi so
ruci surati vaḍḍhakā 2- tayo pāsādamuttamā.
|22.33| Anūnatiṃsasahassāni nāriyo samalaṅkatā
sucittā nāma sā nārī suppabuddho nāma atrajo.
|22.34| Nimitte caturo disvā sivikāyābhinikkhami
chamāsaṃ padhānacāraṃ acari purisuttamo.
@Footnote: 1 Ma. cha ca vassasahassāni agāraṃ ajjha so vasi. evamuparipi. 2 Ma. ruci suruci
|22.35| Brahmunā yācito santo vessabhū lokanāyako
vattacakko 1- mahāvīro aruṇepi 2- naruttamo.
|22.36| Soṇo ca uttaro ceva ahesuṃ aggasāvakā
upasanto nāmupaṭṭhāko vessabhussa mahesino.
|22.37| Rāmā ceva samālā nāma 3- ahesuṃ aggasāvikā
bodhi tassa bhagavato mahāsāloti vuccati.
|22.38| Sotthiko ceva rammo ca ahesuṃ aggupaṭṭhakā
gotamī ca sirimā ca ahesuṃ aggupaṭṭhikā.
|22.39| Saṭṭhiratanamubbedho hemayūpasamūpamo
kāyā niccharati raṃsi rattiṃva pabbate sikhī.
|22.40| Saṭṭhivassasahassāni āyu tassa mahesino
tāvatā tiṭṭhamāno so tāresi janataṃ bahuṃ.
|22.41| Dhammaṃ vitthārikaṃ katvā vibhajjitvā mahājanaṃ
dhammanāvaṃ ṭhapetvāna nibbuto so sasāvako.
|22.42| Dassaneyyaṃ sabbajanaṃ vihāraṃ iriyāpathaṃ
sabbaṃ samantarahitaṃ nanu rittā sabbasaṅkhārāti.
|22.43| Vessabhū jinavaro satthā khemārāmamhi nibbuto
dhātuvitthārakaṃ āsi tesu tesu padesatoti.
Vessabhūbuddhavaṃso ekavīsatimo.
@Footnote: 1 Ma. vatti cakkaṃ. 2 Ma. aruṇārāme. 3 Ma. ca. Yu. dāmā ceva samālā ca.
Dvāvīsatimo kukkusandhabuddhavaṃso 1-
[23] |23.1| Vessabhussa aparena sambuddho dipaduttamo
kukkusandho nāma nāmena appameyyo durāsado.
|23.2| Ugghāṭetvā sabbabhavaṃ cariyāya pāramiṅgato
sīhova pañjaraṃ bhetvā patto sambodhimuttamaṃ.
|23.3| Dhammacakkaṃ pavattente kukkusandhe lokanāyake
cattāḷīsakoṭisahassānaṃ paṭhamābhisamayo ahu.
|23.4| Antalikkhamhi ākāse yamakaṃ katvā vikubbanaṃ
tiṃsakoṭisahassānaṃ bodhesi devamānuse.
|23.5| Naradevassa yakkhassa catusaccappakāsane
dhammābhisamayo tassa gaṇanāto asaṅkhiyo.
|23.6| Kukkusandhassa bhagavato eko āsi samāgamo
khīṇāsavānaṃ vimalānaṃ santacittāna tādinaṃ.
|23.7| Cattāḷīsasahassānaṃ tadā āsi samāgamo
dantabhūmimanuppattānaṃ āsavādigaṇakkhayā.
|23.8| Ahantena samayena khemo nāmāsi khattiyo
tathāgate jinaputte dānaṃ datvā anappakaṃ.
|23.9| Pattañca cīvaraṃ datvā añjanaṃ madhulaṭṭhikaṃ
imetaṃ patthitaṃ sabbaṃ paṭiyādemi varaṃ varaṃ.
@Footnote: 1 Ma. Yu. kakusandha .... sabbattha īdisameva.
|23.10| Sopi maṃ muni 1- byākāsi kukkusandho vināyako
imamhi bhaddake kappe ayaṃ buddho bhavissati.
|23.11| Ahu kapilavhayā rammā nikkhamitvā tathāgato
padhānaṃ padahitvāna katvā dukkarakārikaṃ.
|23.12| Ajapālarukkhamūlasmiṃ nisīditvā tathāgato
tattha pāyāsaṃ paggayha nerañjaramupehiti.
|23.13| Nerañjarāya tīramhi pāyāsaṃ adi so jino
paṭiyattavaramaggena bodhimūlamhi ehiti.
|23.14| Tato padakkhiṇaṃ katvā bodhimaṇḍaṃ anuttaraṃ
assattharukkhamūlamhi bujjhissati mahāyaso.
|23.15| Imassa janikā mātā māyā nāma bhavissati
pitā suddhodano nāma ayaṃ hessati gotamo.
|23.16| Kolito upatisso ca aggā hessanti sāvakā
anāsavā vītarāgā santacittā samāhitā
ānando nāmupaṭṭhāko upaṭṭhissatimaṃ jinaṃ.
|23.17| Khemā uppalavaṇṇā ca aggā hessanti sāvikā
anāsavā vītarāgā santacittā samāhitā.
|23.18| Bodhi tassa bhagavato assatthoti pavuccati
citto ca hatthāḷavako aggā hessantupaṭṭhakā.
@Footnote: 1 Ma. buddho.
|23.19| Nandamātā ca uttarā aggā hessantupaṭṭhikā
āyu vassasataṃ tassa gotamassa yasassino.
|23.20| Idaṃ sutvāna vacanaṃ asamassa mahesino
āmoditā naramarū buddhavījaṅkuro ayaṃ.
|23.21| Ukkuṭṭhisaddā vattanti apphoṭenti hasanti ca
katañjalī namassanti dasasahassī sadevakā.
|23.22| Yadimassa lokanāthassa virajjhissāma sāsanaṃ
anāgatamhi addhāne hessāma sammukhā imaṃ.
|23.23| Yathā manussā nadiṃ tarantā paṭititthaṃ virajjhiya
heṭṭhātitthaṃ gahetvāna uttaranti mahānadiṃ.
|23.24| Evameva mayaṃ sabbe yadi muñcāmimaṃ jinaṃ
anāgatamhi addhāne hessāma sammukhā imaṃ.
|23.25| Tassāpi vacanaṃ sutvā bhiyyo cittaṃ pasādayiṃ
uttariṃ vattamadhiṭṭhāsiṃ dasapāramipūriyā.
|23.26| Nagaraṃ khemavatī nāma khemo nāmāsahaṃ tadā
sabbaññutaṃ gavesanto pabbajiṃ tassa santike.
|23.27| Brāhmaṇo aggidatto ca āsi buddhassa so pitā
visākhā nāma janikā kukkusandhassa mahesino 1-.
|23.28| Vasati tattha khemapure sambuddhassa mahākulaṃ
narānaṃ pavaraṃ seṭṭhaṃ jātimantaṃ mahāyasaṃ.
|23.29| Catuvassasahassāni agāraṃ ajjhāvasi so
@Footnote: 1 Ma. satthuno.
Kāmavaḍḍhakāmasuddhirativaḍḍhano 1- tayo pāsādamuttamā.
|23.30| Samatiṃsasahassāni nāriyo samalaṅkatā
ropinī 2- nāma sā nārī uttaro nāma atrajo.
|23.31| Nimitte caturo disvā rathayānena nikkhami
anūnakaṃ aṭṭhamāsaṃ 3- padhānaṃ padahī jino.
|23.32| Brahmunā yācito santo kukkusandho lokanāyako 4-
vattacakko mahāvīro migadāye naruttamo.
|23.33| Vidhuro sañjīvanāmo 5- ca ahesuṃ aggasāvakā
buddhijo nāmupaṭṭhāko kukkusandhassa mahesino 6-.
|23.34| Sāmā ca campanāmā 7- ca ahesuṃ aggasāvikā
bodhi tassa bhagavato sirisoti pavuccati.
|23.35| Accuggato ca sumano ahesuṃ aggupaṭṭhakā
nandā ceva sunnadā ca ahesuṃ aggupaṭṭhikā.
|23.36| Cattāḷīsaratanāni accuggato mahāmuni
kanakappabhā niccharati 8- samantā dasayojanaṃ 9-.
|23.37| Cattāḷīsavassasahassāni āyu tassa mahesino
tāvatā tiṭṭhamāno so tāresi janataṃ bahuṃ.
|23.38| Dhammāpaṇaṃ pasāretvā naranārīnaṃ sadevake
@Footnote: 1 Sī. ruci suruci rativaddhananāmakā. Ma. kāmakāmavaṇṇakāmasuddhināmā. Yu. ruci suruci
@vaḍḍhanā. 2 Ma. rocīnī. Yu. virocamānā. 3 Ma. anūnaaṭṭhamāsāni. 4 Ma. vināyako.
@5 Ma. vidhuro ca sañjīvo ca. 6 Ma. Yu. satthuno. 7 Ma. sāmā ca campā nāmā ca.
@8 Yu. niccharanti. 9 Yu. dvādasayojanaṃ.
Naditvā sīhanādaṃva 1- nibbuto so sasāvako.
|23.39| Aṭṭhaṅgavacanasampanno acchiddāni nirantaraṃ
sabbaṃ samantarahitaṃ nanu rittā sabbasaṅkhārāti.
|23.40| Kukkusandho jinavaro khemārāmamhi nibbuto
tattheva tassa thūpavaro gāvutanabhamuggatoti.
Kukkusandhabuddhavaṃso dvāvīsatimo.
Tevīsatimo konāgamanabuddhavaṃso
[24] |24.1| Kukkusandhassa aparena sambuddho dipaduttamo
konāgamano nāma jino lokajeṭṭho narāsabho.
|24.2| Dasadhamme pūrayitvāna kantāraṃ samatikkami
pavāhāya 2- malaṃ sabbaṃ patto sambodhimuttamaṃ.
|24.3| Dhammacakkaṃ pavattente konāgamane 3- vināyake
tiṃsakoṭisahassānaṃ paṭhamābhisamayo ahu.
|24.4| Pāṭihīraṃ karonte ca paravādappamaddane
vīsatikoṭisahassānaṃ dutiyābhisamayo ahu.
|24.5| Tato vikubbanaṃ katvā jino devapuraṃ gato
vasati tattha sambuddho silāya paṇḍukambale.
|24.6| Pakaraṇe satta desento vassaṃ vasati so muni
dasakoṭisahassānaṃ tatiyābhisamayo ahu.
@Footnote: 1 Yu. sīhanādañca. 2 Ma. Yu. pavāhiya. 3 Ma. konāgamananāyake. Yu. konāgamane
@nāyake.
|24.7| Tassāpi devadevassa eko āsi samāgamo
khīṇāsavānaṃ vimalānaṃ santacittāna tādinaṃ.
|24.8| Tiṃsabhikkhusahassānaṃ tadā āsi samāgamo
oghānamatikkantānaṃ 1- bhijjitānañca maccuyā.
|24.9| Ahantena samayena pabbato nāma khattiyo
mittāmaccehi sampanno balabāhanamappakaṃ 2-.
|24.10| Sambuddhadassanaṃ gantvā sutvā dhammamanuttaraṃ
nimantetvā sajinaṃ saṅghaṃ dānaṃ datvā yadicchakaṃ.
|24.11| Pattuṇṇaṃ cīnapaṭañca koseyyaṃ kambalaṃpica
sovaṇṇapādukañceva adāsi 3- satthu sāvake.
|24.12| Sopi maṃ muni byākāsi saṅghamajjhe nisīdiya
imasmiṃ bhaddake kappe ayaṃ buddho bhavissati.
|24.13| Ahu kapilavhayā rammā nikkhamitvā tathāgato
padhānaṃ padahitvāna katvā dukkarakārikaṃ.
|24.14| Ajapālarukkhamūlasmiṃ nisīditvā tathāgato
tattha pāyāsaṃ paggayha nerañjaramupehiti.
|24.15| Nerañjarāya tīramhi pāyāsaṃ adi so jino
paṭiyattavaramaggena bodhimaṇḍamhi ehiti.
|24.16| Tato padakkhiṇaṃ katvā bodhimaṇḍaṃ anuttaraṃ
assattharukkhamūlamhi bujjhissati mahāyaso.
@Footnote: 1 Yu. atikkantacaturoghānaṃ. 2 Ma. Yu. anantabalavāhanaṃ. 3 Ma. Yu. adāsiṃ.
|24.17| Imassa janikā mātā māyā nāma bhavissati
pitā suddhodano nāma ayaṃ hessati gotamo.
|24.18| Anāsavā vītarāgā santacittā samāhitā
kolito upatisso ca aggā hessanti sāvakā
ānando nāmupaṭṭhāko upaṭṭhissatimaṃ jinaṃ.
|24.19| Khemā uppalavaṇṇā ca aggā hessanti sāvikā
anāsavā vītarāgā santacittā samāhitā.
|24.20| Bodhi tassa bhagavato assatthoti pavuccati
citto ca hatthāḷavako aggā hessantupaṭṭhakā.
|24.21| Nandamātā ca uttarā aggā hessantupaṭṭhikā
āyu vassasataṃ tassa gotamassa yasassino.
|24.22| Idaṃ sutvāna vacanaṃ asamassa mahesino
āmoditā naramarū buddhavījaṅkuro ayaṃ.
|24.23| Ukkuṭṭhisaddā vattanti apphoṭenti hasanti ca
katañjalī namassanti dasasahassī sadevakā.
|24.24| Yadimassa lokanāthassa virajjhissāma sāsanaṃ
anāgatamhi addhāne hessāma sammukhā imaṃ.
|24.25| Yathā manussā nadiṃ tarantā paṭititthaṃ virajjhiya
heṭṭhātitthaṃ gahetvāna uttaranti mahānadiṃ.
Evameva mayaṃ sabbe yadi muñcāmimaṃ jinaṃ
Anāgatamhi addhāne hessāma sammukhā imaṃ.
|24.26| Tassāpi vacanaṃ sutvā bhiyyo cittaṃ pasādayiṃ
uttariṃ vattamadhiṭṭhāsiṃ dasapāramipūriyā.
|24.27| Sabbaññutaṃ gavesanto dānaṃ datvā naruttamo 1-
ohāyāhaṃ mahārajjaṃ pabbajiṃ jinasantike.
|24.28| Nagaraṃ sobhavatī nāma sobho nāmāsi khattiyo
vasati tattha nagare sambuddhassa mahākulaṃ.
|24.29| Brāhmaṇo yaññadatto ca āsi buddhassa so pitā
uttarā nāma janikā konāgamanassa satthuno.
|24.30| Tīṇi vassasahassāni agāraṃ ajjhāvasi so
tusitasantusitasantuṭṭhā tayo pāsādamuttamā.
|24.31| Anūnasoḷasasahassāni nāriyo samalaṅkatā
rucigattā nāma nārī satthavāho nāma atrajo.
|24.32| Nimitte caturo disvā hatthiyānena nikkhami
chamāsaṃ padhānacāraṃ acari purisuttamo.
|24.33| Brahmunā yācito santo konāgamano 2- lokanāyako
vattacakko mahāvīro migadāye naruttamo.
|24.34| Bhiyyoso 3- uttaro nāma ahesuṃ aggasāvakā
sotthijo nāmupaṭṭhāko konāgamanassa yasassino 4-.
@Footnote: 1 Ma. Yu. naruttame. 2 Ma. konāgamananāyako. 3 Ma. bhiyyaso. 4 Ma. Yu.
@satthuno.
|24.35| Samuddā uttarā ceva ahesuṃ aggasāvikā
bodhi tassa bhagavato udumbaroti vuccati.
|24.36| Uggo ca somadevo ca ahesuṃ aggupaṭṭhakā
sīvalā ceva sāmā ca ahesuṃ aggupaṭṭhikā.
|24.37| Uccattanena so buddho tiṃsahatthasamuggato
ukkāmukhe yathā tambaṃ 1- evaṃ raṃsīhi maṇḍito.
|24.38| Tiṃsavassasahassāni āyu buddhassa tāvade
tāvatā tiṭṭhamāno so tāresi janataṃ bahuṃ.
|24.39| Dhammacetiyaṃ 2- samussitvā dhammadussavibhūsitaṃ
dhammapupphaguḷaṃ katvā nibbuto so sasāvako.
|24.40| Mahāvilāso tassa jano siridhammappakāsano
sabbaṃ samantarahitaṃ nanu rittā sabbasaṅkhārāti.
|24.41| Konāgamano sambuddho pabbatārāmamhi nibbuto
dhātuvitthārikaṃ āsi tesu tesu padesatoti.
Konāgamanabuddhavaṃso tevīsatimo.
Catuvīsatimo kassapabuddhavaṃso
[25] |25.1| Konāgamanassa aparena sambuddho dipaduttamo
kassapo nāma nāmena 3- dhammarājā pabhaṅkaro.
@Footnote: 1 Ma. Yu. kambu. 2 Ma. dhammacetiṃ samussetvā. 3 Ma. gottena.
Sa 1- chaḍḍitaṃ kulamūlaṃ bahūnaṃ 2- pāṇapūjitaṃ
|25.2| datvāna dāyake dānaṃ pūrayitvāna mānasaṃ
usabhovāḷakaṃ 3- bhetvā patto sambodhimuttamaṃ.
|25.3| Dhammacakkaṃ pavattente kassape lokanāyake
vīsatikoṭisahassānaṃ paṭhamābhisamayo ahu.
|25.4| Catumāsaṃ yadā buddho loke carati cārikaṃ
dasakoṭisahassānaṃ dutiyābhisamayo ahu.
|25.5| Yamakaṃ vikubbanaṃ katvā ñāṇadhātuṃ pakittayi
pañcakoṭisahassānaṃ tatiyābhisamayo ahu.
|25.6| Sudhammadevapure 4- ramme tattha dhammaṃ pakittayi 5-
tīṇi koṭisahassāni devānaṃ bodhayī jino.
|25.7| Naradevassa yakkhassa apare ca dhammadesane
etesānaṃ abhisamayo 6- gaṇanāto asaṅkhiyo 7-.
|25.8| Tassāpi devadevassa eko āsi samāgamo
khīṇāsavānaṃ vimalānaṃ santacittāna tādinaṃ.
|25.9| Vīsatibhikkhusahassānaṃ tadā āsi samāgamo
abhikkantabhavantānaṃ 8- hirisīlena tādinaṃ.
|25.10| Ahaṃ tadā māṇavako jotipāloti vissuto
ajjhāyiko mantadharo tiṇṇaṃ vedāna pāragū.
@Footnote: 1 Ma. Yu. sañchaḍḍitaṃ. 2 Ma. bahvannapānabhojanaṃ. 3 Ma. Yu. usabhova āḷakaṃ.
@4 Ma. sudhammā.... 5 Yu. pakāsayi. 6-7 Ma. Yu. abhisamayā ... asaṅkhiyā. 8 Ma.
@atikkantabhavantānaṃ.
|25.11| Lakkhaṇe itihāse ca saddhamme pāramiṃ gato
bhummantalikkhe 1- kusalo katavijjo anāmayo.
|25.12| Kassapassa bhagavato ghaṭikāro nāmupaṭṭhako
sagāravo sappatisso nibbuto tatiye phale.
|25.13| Ādāya maṃ ghaṭikāro upagañchi kassapaṃ jinaṃ
tassa dhammaṃ suṇitvāna pabbajiṃ tassa santike.
|25.14| Āraddhaviriyo hutvā vattāvattesu kovido
na kvaci parihāyāmi pūremi 2- jinasāsanaṃ.
|25.15| Yāvatā buddhabhaṇitaṃ navaṅgasatthusāsanaṃ
sabbaṃ pariyāpuṇitvāna sobhayiṃ jinasāsanaṃ.
|25.16| Mama acchariyaṃ disvā sopi buddho viyākari
imamhi bhaddake kappe ayaṃ buddho bhavissati.
|25.17| Ahu kapilavhayā rammā nikkhamitvā tathāgato
padhānaṃ padahitvāna katvā dukkarakārikaṃ.
|25.18| Ajapālarukkhamūlamhi nisīditvā tathāgato
tattha pāyāsaṃ samādāya 3- nerañjaramupehiti.
|25.19| Nerañjarāya tīramhi pāyāsaṃ paribhuñjiya
paṭiyattavaramaggena bodhimūlamhi 4- ehiti.
|25.20| Tato padakkhiṇaṃ katvā bodhimaṇḍaṃ anuttaraṃ 5-
assatthamūle sambodhiṃ bujjhissati mahāyaso.
@Footnote: 1 Ma. Yu. bhūmanta.... 2 Ma. pūresiṃ. 3 Ma. Yu. paggayha. 4 Ma. Yu.
@bodhimūlamupehiti. 5 Ma. Yu. anuttaro.
|25.21| Imassa janikā mātā māyā nāma bhavissati
pitā suddhodano nāma ayaṃ hessati gotamo.
|25.22| Kolito upatisso ca aggā hessanti sāvakā
anāsavā vītarāgā santacittā samāhitā
ānando nāmupaṭṭhāko upaṭṭhissatimaṃ jinaṃ.
|25.23| Khemā uppalavaṇṇā ca aggā hessanti sāvikā
anāsavā vītarāgā santacittā samāhitā.
|25.24| Bodhi tassa bhagavato assatthoti pavuccati
citto ca hatthāḷavako aggā hessantupaṭṭhakā.
|25.25| Nandamātā ca uttarā aggā hessantupaṭṭhikā
āyu vassasataṃ tassa gotamassa yasassino.
|25.26| Idaṃ sutvāna vacanaṃ asamassa mahesino
āmoditā naramarū buddhavījaṅkuro ayaṃ 1-.
|25.27| Ukkuṭṭhisaddā vattanti 2- apphoṭenti hasanti ca
katañjalī namassanti dasasahassī sadevakā.
|25.28| Yadimassa lokanāthassa virajjhissāma sāsanaṃ
anāgatamhi addhāne hessāma sammukhā imaṃ.
|25.29| Yathā manussā nadiṃ tarantā paṭititthaṃ virajjhiya
heṭṭhātitthaṃ gahetvāna uttaranti mahānadiṃ.
@Footnote: 1 Ma. Yu. buddhavījaṃ kira ayaṃ. 2 Ma. Yu. pavattanti.
|25.30| Evameva mayaṃ sabbe yadi muñcāmimaṃ jinaṃ
anāgatamhi addhāne hessāma sammukhā imaṃ.
|25.31| Tassāpi vacanaṃ sutvā bhiyyo cittaṃ pasādayiṃ
uttariṃ vattamadhiṭṭhāsiṃ dasapāramipūriyā.
|25.32| Evamahaṃ saṃsaritvā parivajjento anācaraṃ
dukkaraṃ pakataṃ 1- mayhaṃ bodhiyāyeva kāraṇā.
|25.33| Nagaraṃ bārāṇasī nāma kikī nāmāsi khattiyo
vasati tattha nagare sambuddhassa mahākulaṃ.
|25.34| Brāhmaṇo brahmadatto ca āsi buddhassa so pitā
mātā 2- dhanavatī nāma kassapassa mahesino.
|25.35| Duve vassasahassāni agāraṃ ajjhāvasi so
haṃso yaso siricando 3- tayo pāsādamuttamā.
|25.36| Tisoḷasasahassāni nāriyo samalaṅkatā
sunandā nāma sā nārī vijitaseno nāma atrajo.
|25.37| Nimitte caturo disvā pāsādenābhinikkhami
sattāhaṃ padhānacāraṃ acari purisuttamo.
|25.38| Brahmunā yācito santo kassapo lokanāyako
vattacakko mahāvīro migadāye naruttamo.
|25.39| Tisso ca bhāradvājo ca ahesuṃ aggasāvakā
sabbamitto nāmupaṭṭhāko kassapassa mahesino.
@Footnote: 1 Ma. Yu. ca kataṃ. 2 Ma. Yu. janikā. 3 Ma. Yu. sirinando.
|25.40| Anulā ca uruvelā ca ahesuṃ aggasāvikā
bodhi tassa bhagavato nigrodhoti pavuccati.
|25.41| Sumaṅgalo ghaṭikāro ca ahesuṃ aggupaṭṭhakā
vijitasenā ca bhaddā ca ahesuṃ aggupaṭṭhikā.
|25.42| Uccattanena so buddho vīsatiratanamuggato 1-
vijjulaṭṭhiva ākāse candova gahapūrito.
|25.43| Vīsativassasahassāni āyu tassa mahesino
tāvatā tiṭṭhamāno so tāresi janataṃ bahuṃ.
|25.44| Dhammataḷākaṃ māpayitvā 2- sīlaṃ datvā vilepanaṃ
dhammadussaṃ nivāsetvā dhammamālaṃ vibhajjiya 3-.
|25.45| Dhammavimalamādāsaṃ ṭhapayitvā mahājane
keci nibbānaṃ patthentā passantu me alaṅkaraṃ.
|25.46| Sīlakañcukaṃ datvāna jhānakavacacammikaṃ 4-
dhammacammaṃ pārupitvā datvā sannāhamuttamaṃ.
|25.47| Satiphalakaṃ datvāna tikhiṇañāṇakuntimaṃ
dhammakhaggavaraṃ datvā sīlasattuppamaddanaṃ 5-.
|25.48| Tevijjābhūsaṃ 6- datvāna āveḷaṃ caturo phale
chaḷabhiññābharaṇaṃ datvā dhammapupphapilandhanaṃ.
|25.49| Saddhammapaṇḍaracchattaṃ datvā pāpanivāraṇaṃ
māpayitvā abhayaṃ pupphaṃ nibbuto so sasāvako.
@Footnote: 1 Ma. vīsatiratanuggato. 2 Yu. māpetvā. 3 Yu. virājiya. 4 Ma. ...vammitaṃ.
@Yu. ... vammikaṃ. 5 Ma. Yu. sīlasaṃsaggamaddanaṃ. 6 Ma. tevijjābhūsanaṃ datvāna.
|25.50| Eso hi sammāsambuddho appameyyo durāsado
eso hi dhammaratano svākkhāto ehipassiko.
|25.51| Eso hi saṅgharatano supaṭipanno anuttaro
sabbaṃ samantarahitaṃ nanu rittā sabbasaṅkhārāti.
|25.52| Mahākassapo jino satthā setabyārāmamhi nibbuto
tattheva tassa jinathūpo yojanubbedhamuggatoti.
Kassapabuddhavaṃso catuvīsatimo.
Pañcavīsatimo gotamabuddhavaṃso
[26] |26.1| Ahametarahi sambuddho gotamo sakyavaḍḍhano
padhānaṃ padahitvāna patto sambodhimuttamaṃ.
|26.2| Brahmunā yācito santo dhammacakkaṃ pavattayiṃ
aṭṭhārasannaṃ koṭīnaṃ paṭhamābhisamayo ahu.
|26.3| Tato parañca desento naradevasamāgame 1-
gaṇanāya na vattabbo dutiyābhisamayo ahu.
|26.4| Idhevāhaṃ etarahi ovadiṃ mama atrajaṃ
gaṇanāya na vattabbo tatiyābhisamayo ahu.
|26.5| Ekosi 2- sannipāto me sāvakānaṃ mahesinaṃ
aḍḍhateḷasasatānaṃ bhikkhūnāsi samāgamo.
|26.6| Virocamāno vimalo bhikkhusaṅghassa majjhato 3-
dadāmi patthitaṃ sabbaṃ maṇīva sabbakāmado.
@Footnote: 1 Yu. ... samāgamo. 2 Yu. ekova. 3 Ma. majjhago.
|26.7| Phalamākaṅkhamānānaṃ bhavacchandaṃ jahesinaṃ
catusaccaṃ pakāsesi 1- anukampāya pāṇinaṃ.
|26.8| Dasavīsasahassānaṃ dhammābhisamayo ahu
ekadvinnaṃ abhisamayo gaṇanāto asaṅkhiyo.
|26.9| Vitthārikaṃ bahujaññaṃ iddhaṃ phītaṃ suphullitaṃ
idha mayhaṃ sakyamunino sāsanaṃ suvisodhitaṃ.
|26.10| Anāsavā vītarāgā santacittā samāhitā
bhikkhū nekasatā sabbe parivārenti maṃ sadā.
|26.11| Idāni ye etarahi jahanti mānusaṃ bhavaṃ
appattamānasā sekkhā te bhikkhū viññūgarahitā.
|26.12| Ariyañjasaṃ thomayantā sadā dhammaratā janā
bujjhissanti jutimanto 2- saṃsārasaritā 3- narā.
|26.13| Nagaraṃ kapilavatthu me rājā suddhodano pitā
mayhaṃ janettikā mātā māyādevīti vuccati.
|26.14| Ekūnatiṃsavassāni agāraṃ ajjhāvasihaṃ 4-
sucando 5- kokanudo koñco tayo pāsādamuttamā.
|26.15| Cattāḷīsasahassāni nāriyo samalaṅkatā
yasodharā 6- nāma nārī rāhulo nāma atrajo.
|26.16| Nimitte caturo disvā assayānena nikkhamiṃ
@Footnote: 1 Ma. pakāsemi. 2 Ma. Yu. satimanto. 3 Ma. saṃsārasaritaṃ gatā.
@4 Ma. Yu. ajjhahaṃ vasiṃ. 5 Ma. rammo surammo subhako. Yu. rāmo surāmo subhato.
@6 Ma. bhaddakañcanā. Yu. bhaddakaccā.
Chavassaṃ padhānacāraṃ acariṃ dukkaraṃ ahaṃ.
|26.17| Bārāṇasīisipatane jino 1- cakkaṃ pavattayiṃ
ahaṃ gotamasambuddho saraṇaṃ sabbapāṇinaṃ.
|26.18| Kolito upatisso ca dve bhikkhū aggasāvakā
ānando nāmupaṭṭhāko santikāvacaro mama.
|26.19| Khemā uppalavaṇṇā ca bhikkhunī aggasāvikā
citto ca hatthāḷavako aggupaṭṭhākupāsakā.
|26.20| Nandamātā ca uttarā aggupaṭṭhākupāsikā
ahaṃ assatthamūlamhi patto sambodhimuttamaṃ.
|26.21| Byāmappabhā sadā mayhaṃ soḷasahatthamuggato 2-
appaṃ vassasataṃ āyu mametarahi 3- vijjati.
|26.22| Tāvatā tiṭṭhamānohaṃ tāresiṃ 4- janataṃ bahuṃ
ṭhapayitvāna dhammokkaṃ 5- pacchimajanabodhanaṃ.
|26.23| Ahaṃpi na cirasseva saddhiṃ sāvakasaṅghato
idheva parinibbissaṃ aggivāhārasaṅkhayā.
|26.24| Tāni [6]- atulatejāni imāni ca yasabalāni 7- iddhiyo
ahaṃ 8- guṇadhāraṇo deho dvattiṃsavaralakkhaṇavicitto.
|26.25| Dasadisā 9- pabhāsetvā sataraṃsīva chappabhā
sabbā samantarahessanti nanu rittā sabbasaṅkhārāti.
Gotamabuddhavaṃso pañcavīsatimo.
@Footnote: 1 Ma. Yu. cakkaṃ pavattitaṃ mayā. 2 Ma. ...muggatā. 3 Ma. Yu. idānetarahi.
@4 Ma. Yu. tāremi. 5 Ma. dhammakkaṃ. 6 Ma. Yu. ca. 7 Ma. Yu. dasabalāni.
@8 Ma. Yu. ayañca guṇavaradeho dvattiṃsalakkhaṇācito. 9 Yu. asadisā.
Buddhappakiṇṇakakaṇḍo
[27] |27.1| Aparimeyye ito kappe caturo āsuṃ vināyakā
taṇhaṅkaro medhaṅkaro athopi saraṇaṅkaro
dīpaṅkaro ca sambuddho ekakappamhi te jinā.
|27.2| Dīpaṅkarassa aparena koṇḍañño 1- nāma nāyako
ekova ekakappamhi tāresi janataṃ bahuṃ.
|27.3| Dīpaṅkarassa bhagavato koṇḍaññassa ca satthuno
etesaṃ antarā kappā gaṇanāto asaṅkheyyā.
|27.4| Koṇḍaññassa aparena maṅgalo nāma nāyako
tesaṃpi antarā kappā gaṇanāto asaṅkheyyā 2-.
|27.5| Maṅgalo ca sumano ca revato sobhito muni
tepi buddhā ekakappe cakkhumanto pabhaṅkarā.
|27.6| Sobhitassa aparena anomadassī mahāmuni 3-
tesaṃpi antarā kappā gaṇanāto asaṅkheyyā.
|27.7| Anomadassī padumo nārado cāpi nāyako
tepi buddhā ekakappe tamantakaraṇā 4- munī.
|27.8| Nāradassa aparena padumuttaro nāma nāyako
ekakappamhi uppanno tāresi janataṃ bahuṃ.
|27.9| Nāradassa bhagavato padumuttarassa satthuno
tesaṃpi antarā kappā gaṇanāto asaṅkheyyā.
@Footnote: 1 Yu. koṇḍaññassa nāma. 2 Ma. asaṅkhiyā. ito paraṃ īdisameva.
@3 Ma. Yu. mahāyaso. 4 Ma. Yu. ...kārakā.
|27.10| Kappasatasahassamhi eko āsi mahāmuni
padumuttaro lokavidū āhutīnaṃ paṭiggaho.
|27.11| Tiṃsakappasahassamhi duve āsiṃsu 1- nāyakā
sumedho ca sujāto ca orato padumuttaro.
|27.12| Aṭṭhārasakappasate tayo āsiṃsu nāyakā
piyadassī atthadassī dhammadassī ca nāyakā.
|27.13| Orato 2- ca sujātassa sambuddhā dipaduttamā
ekakappamhi sambuddhā 3- loke appaṭipuggalā.
|27.14| Catunavute ito kappe eko āsi mahāmuni
siddhattho so lokavidū sallakkhato 4- anuttaro.
|27.15| Dvenavute ito kappe duve āsiṃsu nāyakā
tisso pusso ca sambuddho 5- asamo appaṭipuggalo.
|27.16| Ekanavute ito kappe vipassī lokanāyako
sopi buddho kāruṇiko satte mocesi bandhanā.
|27.17| Ekattiṃse ito kappe duve āsiṃsu nāyakā
sikhī ca vessabhū ceva asamā appaṭipuggalā.
|27.18| Imamhi bhaddake kappe tayo āsiṃsu nāyakā
kukkusandho konāgamano kassapo cāpi nāyako.
|27.19| Ahametarahi sambuddho metteyyo cāpi hessati
@Footnote: 1 Ma. āsuṃ vināyakā. ito paraṃ īdisameva. 2 Yu. oraso. 3 Ma. ... te buddhā.
@4 Ma. sallakatto. Yu. sallagatto. 5 Ma. Yu. ... sambuddhā asamā appaṭipuggalā.
Etepime pañca buddhā dhīrā lokānukampakā.
|27.20| Etesaṃ dhammarājūnaṃ aññesaṃ nekakoṭinaṃ
ācikkhitvāna taṃ maggaṃ nibbuto 1- so sasāvakoti.
Buddhappakiṇṇakakaṇḍo niṭṭhito.
Dhātubhājanīyakathā
[28] |28.1| Mahāgotamo jinavaro kusināramhi nibbuto
dhātuvitthārikaṃ āsi tesu tesu padesato.
|28.2| Eko ajātasattussa eko vesāliyā pure
eko kapilavatthusmiṃ eko ca allakappake.
|28.3| Eko ca rāmagāmamhi eko ca veṭṭhadīpake
eko pāveyyake malle eko ca kosinārake.
|28.4| Tumbassa 2- thūpaṃ kāresi brāhmaṇo doṇasavhayo
aṅgārathūpaṃ kāresuṃ moriyā tuṭṭhamānasā.
|28.5| Aṭṭha sārīrikā thūpā navamo tumbacetiyo 3-
aṅgārathūpo dasamo tadāyeva patiṭṭhito.
[4]-
|28.6| Ekā dāṭhā tidasapure ekā nāgapure ahu
ekā gandhāravisaye ekā kāliṅgarājino.
@Footnote: 1 Ma. Yu. nibbutā te sasāvakāti. 2 Ma. Yu. kumbhassa. 3 Ma. Yu. kumbhacetiyo.
@4 Ma. uṇhīsaṃ catasso dāṭhā .pe. sabbāpetā patiṭṭhitā.
|28.7| Cattāḷīsasamā dantā kesā lomā ca sabbaso
devā hariṃsu ekekaṃ cakkavāḷaparamparā.
|28.8| Vajirāyaṃ bhagavato patto daṇḍo ca cīvaraṃ
nivāsanaṃ kulaghare 1- paccattharaṇaṃ silavhaye 2-.
|28.9| Pāṭalīputtanagare karakaṃ kāyabandhanaṃ
campāyaṃ udakasāṭakā 3- uṇṇalomañca kosale.
|28.10| Kāsāvakaṃ 4- brahmaloke veṭhanaṃ tidase pure
[pāsāṇake 5- padaṃ seṭṭhaṃ yathāpi kacchataṃ puraṃ]
nisīdanaṃ avantīsu 6- devaraṭṭhe 7- attharaṇaṃ tadā.
|28.11| Araṇi ca mithilāyaṃ videhe 8- parisāvanaṃ
vāsī sūcigharañcāpi indapatthapure 9- tadā.
|28.12| Parikkhārā 10- avasesā janapadantake 11- tadā
paribhuttāni muninā mahessanti manujā tadā.
|28.13| Dhātuvitthārikaṃ āsi gotamassa mahesino
pāṇīnaṃ anukampāya ahu porāṇikaṃ tadāti.
Dhātubhājanīyakathā niṭṭhitā.
Buddhavaṃso niṭṭhito.
--------------
@Footnote: 1 Yu. kusaghare. 2 Ma. Yu. kapilhaye. 3 Ma. campāyudakasāṭiyaṃ. Yu. campāyaṃ
@udakasāṭikā. 4 Ma. Yu. kāsāvañca brahmaloke. 5 Yu. pāsāṇake padaṃ seṭṭhaṃ
@yañcāpi accuti padaṃ. 6 Yu. avantipure. 7 Ma. Yu. raṭṭhe ....
@8 Yu. vedehi .... 9 Yu. indaraṭṭhe. 10 Yu. parikkhāraṃ avasesaṃ.
@11 Ma. Yu. janapade aparantake.
The Pali Tipitaka in Roman Character Volume 33 page 403-549.
https://84000.org/tipitaka/read/roman_item.php?book=33.2&item=1&items=244
Classified by [Item Number] :-
http://84000.org/tipitaka/read/roman_item.php?book=33.2&item=1&items=244&mode=bracket
Compare with The Pali Tipitaka in Thai Character :-
https://84000.org/tipitaka/read/pali_item.php?book=33.2&item=1&items=244
Compare with The Royal Version of Thai Tipitaka :-
https://84000.org/tipitaka/read/byitem.php?book=33.2&item=1&items=244
Study Atthakatha :-
https://84000.org/tipitaka/attha/attha.php?b=33.2&i=1
Contents of The Tipitaka Volume 33
https://84000.org/tipitaka/read/?index_33
https://84000.org/tipitaka/english/?index_33
บันทึก ๑๔ พฤศจิกายน พ.ศ. ๒๕๖๐.
การแสดงผลนี้อ้างอิงข้อมูลจากพระไตรปิฎกฉบับภาษาบาลี อักษรโรมัน.
หากพบข้อผิดพลาด กรุณาแจ้งได้ที่ [email protected]
