บทนำ พระวินัยปิฎก พระสุตตันตปิฎก พระอภิธรรมปิฎก ค้นพระไตรปิฎก ชาดก หนังสือธรรมะ |
ThaiVersion PaliThai PaliRoman |
[254] Paṇṇarasindriyā na dassanena pahātabbā sattindriyā siyā dassanena pahātabbā siyā na dassanena pahātabbā . Paṇṇarasindriyā na bhāvanāya pahātabbā sattindriyā siyā bhāvanāya pahātabbā siyā na bhāvanāya pahātabbā . paṇṇarasindriyā na dassanena pahātabbahetukā sattindriyā siyā dassanena pahātabbahetukā siyā na dassanena pahātabbahetukā . paṇṇarasindriyā na bhāvanāya pahātabbahetukā sattindriyā siyā bhāvanāya pahātabbahetukā Siyā na bhāvanāya pahātabbahetukā . navindriyā avitakkā domanassindriyaṃ savitakkaṃ dvādasindriyā siyā savitakkā siyā avitakkā . navindriyā avicārā domanassindriyaṃ savicāraṃ dvādasindriyā siyā savicārā siyā avicārā . ekādasindriyā appītikā ekādasindriyā siyā sappītikā siyā appītikā . ekādasindriyā na pītisahagatā ekādasindriyā siyā pītisahagatā siyā na pītisahagatā. {254.1} Dvādasindriyā na sukhasahagatā dasindriyā siyā sukhasahagatā siyā na sukhasahagatā . dvādasindriyā na upekkhāsahagatā dasindriyā siyā upekkhāsahagatā siyā na upekkhāsahagatā . Dasindriyā kāmāvacarā tīṇindriyā na kāmāvacarā navindriyā siyā kāmāvacarā siyā na kāmāvacarā . terasindriyā na rūpāvacarā navindriyā siyā rūpāvacarā siyā na rūpāvacarā . cuddasindriyā na arūpāvacarā aṭṭhindriyā siyā arūpāvacarā siyā na arūpāvacarā. {254.2} Dasindriyā pariyāpannā tīṇindriyā apariyāpannā navindriyā siyā pariyāpannā siyā apariyāpannā . ekādasindriyā aniyyānikā anaññātaññassāmītindriyaṃ niyyānikaṃ dasindriyā siyā niyyānikā siyā aniyyānikā . dasindriyā aniyatā anaññātaññassāmītindriyaṃ niyataṃ ekādasindriyā siyā niyatā siyā aniyatā . dasindriyā sauttarā tīṇindriyā anuttarā navindriyā siyā sauttarā siyā anuttarā . Paṇṇarasindriyā araṇā domanassindriyaṃ saraṇaṃ Cha indriyā siyā saraṇā siyā araṇāti. Pañhāpucchakaṃ. Indriyavibhaṅgo samatto. ----------- Paccayākāravibhaṅgo [255] Avijjāpaccayā saṅkhārā saṅkhārapaccayā viññāṇaṃ viññāṇapaccayā nāmarūpaṃ nāmarūpapaccayā saḷāyatanaṃ saḷāyatanapaccayā phasso phassapaccayā vedanā vedanāpaccayā taṇhā taṇhāpaccayā upādānaṃ upādānapaccayā bhavo bhavapaccayā jāti jātipaccayā jarāmaraṇaṃ sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā sambhavanti evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hoti. [256] Tattha katamā avijjā dukkhe aññāṇaṃ dukkhasamudaye aññāṇaṃ dukkhanirodhe aññāṇaṃ dukkhanirodhagāminiyā paṭipadāya aññāṇaṃ ayaṃ vuccati avijjā. [257] Tattha katame avijjāpaccayā saṅkhārā puññābhisaṅkhāro apuññābhisaṅkhāro āneñjābhisaṅkhāro kāyasaṅkhāro vacīsaṅkhāro cittasaṅkhāro . tattha katamo puññābhisaṅkhāro kusalā cetanā kāmāvacarā rūpāvacarā dānamayā sīlamayā bhāvanāmayā ayaṃ vuccati puññābhisaṅkhāro . tattha katamo apuññābhisaṅkhāro akusalā cetanā Kāmāvacarā ayaṃ vuccati apuññābhisaṅkhāro . tattha katamo āneñjābhisaṅkhāro kusalā cetanā arūpāvacarā ayaṃ vuccati āneñjābhisaṅkhāro . tattha katamo kāyasaṅkhāro kāyasañcetanā kāyasaṅkhāro vacīsañcetanā vacīsaṅkhāro manosañcetanā cittasaṅkhāro. Ime vuccanti avijjāpaccayā saṅkhārā. [258] Tattha katamaṃ saṅkhārapaccayā viññāṇaṃ cakkhuviññāṇaṃ sotaviññāṇaṃ ghānaviññāṇaṃ jivhāviññāṇaṃ kāyaviññāṇaṃ manoviññāṇaṃ idaṃ vuccati saṅkhārapaccayā viññāṇaṃ. [259] Tattha katamaṃ viññāṇapaccayā nāmarūpaṃ atthi nāmaṃ atthi rūpaṃ . tattha katamaṃ nāmaṃ vedanā saññā cetanā phasso manasikāro idaṃ vuccati nāmaṃ . tattha katamaṃ rūpaṃ cattāro ca mahābhūtā catunnañca mahābhūtānaṃ upādāya rūpaṃ idaṃ vuccati rūpaṃ . iti idañca nāmaṃ idañca rūpaṃ idaṃ vuccati viññāṇapaccayā nāmarūpaṃ. [260] Tattha katamaṃ nāmarūpapaccayā saḷāyatanaṃ cakkhāyatanaṃ sotāyatanaṃ ghānāyatanaṃ jivhāyatanaṃ kāyāyatanaṃ manāyatanaṃ idaṃ vuccati nāmarūpapaccayā saḷāyatanaṃ. [261] Tattha katamo saḷāyatanapaccayā phasso cakkhusamphasso sotasamphasso ghānasamphasso jivhāsamphasso kāyasamphasso manosamphasso ayaṃ vuccati saḷāyatanapaccayā phasso. [262] Tattha katamā phassapaccayā vedanā cakkhusamphassajā vedanā sotasamphassajā vedanā ghānasamphassajā vedanā jivhāsamphassajā vedanā kāyasamphassajā vedanā manosamphassajā vedanā ayaṃ vuccati phassapaccayā vedanā . [263] Tattha katamā vedanāpaccayā taṇhā rūpataṇhā saddataṇhā gandhataṇhā rasataṇhā phoṭṭhabbataṇhā dhammataṇhā ayaṃ vuccati vedanāpaccayā taṇhā. [264] Tattha katamaṃ taṇhāpaccayā upādānaṃ kāmupādānaṃ diṭṭhupādānaṃ sīlabbatupādānaṃ attavādupādānaṃ idaṃ vuccati taṇhāpaccayā upādānaṃ. [265] Tattha katamo upādānapaccayā bhavo duvidhena bhavo atthi kammabhavo atthi upapattibhavo . tattha katamo kammabhavo puññābhisaṅkhāro apuññābhisaṅkhāro āneñjābhisaṅkhāro ayaṃ vuccati kammabhavo sabbampi bhavagāmikammaṃ kammabhavo . tattha katamo upapattibhavo kāmabhavo rūpabhavo arūpabhavo saññābhavo asaññābhavo nevasaññā- nāsaññābhavo ekavokārabhavo catuvokārabhavo pañcavokārabhavo ayaṃ vuccati upapattibhavo . iti ayañca kammabhavo ayañca upapattibhavo ayaṃ vuccati upādānapaccayā bhavo. [266] Tattha katamā bhavapaccayā jāti yā tesaṃ tesaṃ sattānaṃ tamhi tamhi sattanikāye jāti sañjāti okkanti abhinibbatti khandhānaṃ Pātubhāvo āyatanānaṃ paṭilābho ayaṃ vuccati bhavapaccayā jāti. [267] Tattha katamaṃ jātipaccayā jarāmaraṇaṃ atthi jarā atthi maraṇaṃ . tattha katamā jarā yā tesaṃ tesaṃ sattānaṃ tamhi tamhi sattanikāye jarā jīraṇatā khaṇḍiccaṃ pāliccaṃ valittacatā āyuno saṃhāni indriyānaṃ paripāko ayaṃ vuccati jarā . tattha katamaṃ maraṇaṃ yā tesaṃ tesaṃ sattānaṃ tamhā tamhā sattanikāyā cuti cavanatā bhedo antaradhānaṃ maccu maraṇaṃ kālakiriyā khandhānaṃ bhedo kaḷevarassa nikkhepo jīvitindriyassa upacchedo idaṃ vuccati maraṇaṃ . Iti ayañca jarā idañca maraṇaṃ idaṃ vuccati jātipaccayā jarāmaraṇaṃ. [268] Tattha katamo soko ñātibyasanena vā phuṭṭhassa bhogabyasanena vā phuṭṭhassa rogabyasanena vā phuṭṭhassa sīlabyasanena vā phuṭṭhassa diṭṭhibyasanena vā phuṭṭhassa aññataraññatarena byasanena samannāgatassa aññataraññatarena dukkhadhammena phuṭṭhassa soko socanā socitattaṃ antosoko antoparisoko cetaso parijjhāyanā domanassaṃ sokasallaṃ ayaṃ vuccati soko. [269] Tattha katamo paridevo ñātibyasanena vā phuṭṭhassa bhogabyasanena vā phuṭṭhassa rogabyasanena vā phuṭṭhassa sīlabyasanena vā phuṭṭhassa diṭṭhibyasanena vā phuṭṭhassa aññataraññatarena byasanena samannāgatassa aññataraññatarena dukkhadhammena phuṭṭhassa ādevo Paridevo ādevanā paridevanā ādevitattaṃ paridevitattaṃ vācā palāpo vippalāpo lālapo lālapanā lālapitattaṃ ayaṃ vuccati paridevo. [270] Tattha katamaṃ dukkhaṃ yaṃ kāyikaṃ asātaṃ kāyikaṃ dukkhaṃ kāyasamphassajaṃ asātaṃ dukkhaṃ vedayitaṃ kāyasamphassajā asātā dukkhā vedanā idaṃ vuccati dukkhaṃ. [271] Tattha katamaṃ domanassaṃ yaṃ cetasikaṃ asātaṃ cetasikaṃ dukkhaṃ cetosamphassajaṃ asātaṃ dukkhaṃ vedayitaṃ cetosamphassajā asātā dukkhā vedanā idaṃ vuccati domanassaṃ. [272] Tattha katamo upāyāso ñātibyasanena vā phuṭṭhassa bhogabyasanena vā phuṭṭhassa rogabyasanena vā phuṭṭhassa sīlabyasanena vā phuṭṭhassa diṭṭhibyasanena vā phuṭṭhassa aññataraññatarena byasanena samannāgatassa aññataraññatarena dukkhadhammena phuṭṭhassa āyāso upāyāso āyāsitattaṃ upāyāsitattaṃ ayaṃ vuccati upāyāso.The Pali Tipitaka in Roman Character Volume 35 page 179-185. https://84000.org/tipitaka/read/roman_item.php?book=35&item=254&items=19 Classified by [Item Number] :- http://84000.org/tipitaka/read/roman_item.php?book=35&item=254&items=19&mode=bracket Compare with The Pali Tipitaka in Thai Character :- https://84000.org/tipitaka/read/pali_item.php?book=35&item=254&items=19 Compare with The Royal Version of Thai Tipitaka :- https://84000.org/tipitaka/read/byitem.php?book=35&item=254&items=19 Study Atthakatha :- https://84000.org/tipitaka/attha/attha.php?b=35&i=254 Contents of The Tipitaka Volume 35 https://84000.org/tipitaka/read/?index_35 https://84000.org/tipitaka/english/?index_35
|
บันทึก ๑๔ พฤศจิกายน พ.ศ. ๒๕๖๐. การแสดงผลนี้อ้างอิงข้อมูลจากพระไตรปิฎกฉบับภาษาบาลี อักษรโรมัน. หากพบข้อผิดพลาด กรุณาแจ้งได้ที่ [email protected]