ขอนอบน้อมแด่
พระผู้มีพระภาคอรหันตสัมมาสัมพุทธเจ้า
                      พระองค์นั้น
บทนำ พระวินัยปิฎก พระสุตตันตปิฎก พระอภิธรรมปิฎก ค้นพระไตรปิฎก ชาดก หนังสือธรรมะ
     ThaiVersion   McuVersion   PaliThai   PaliRoman 
First LinkPrevious Linkไม่แสดงหมายเลขหน้า
ในกรณี :- 
   บรรทัดแรกของแต่ละหน้าNext LinkLast Link chage to ENGLISH letter
TIPITAKA Volume 35 : PALI ROMAN Sutta Pitaka Vol 27 : Abhi. Vibhaṅgo

     [600]   Idhāti   imissā   diṭṭhiyā   imissā  khantiyā  imissā
ruciyā   imasmiṃ   ādāye   imasmiṃ   dhamme   imasmiṃ   vinaye   imasmiṃ
dhammavinaye   imasmiṃ   pāvacane  imasmiṃ  brahmacariye  imasmiṃ  satthusāsane
tena vuccati idhāti.
     [601]   Bhikkhūti   samaññāya   bhikkhu   paṭiññāya   bhikkhu   bhikkhatīti
bhikkhu   bhikkhakoti   bhikkhu   bhikkhācariyaṃ   ajjhupagatoti  bhikkhu  bhinnapaṭadharoti
bhikkhu   bhindati   pāpake   akusale   dhammeti  bhikkhu  bhinnattā  pāpakānaṃ
akusalānaṃ   dhammānaṃ   bhikkhu  odhiso  kilesānaṃ  pahānā  bhikkhu  anodhiso
kilesānaṃ    pahānā    bhikkhu    sekkho    bhikkhu    asekkho    bhikkhu

--------------------------------------------------------------------------------------------- page331.

Nevasekkhonāsekkho bhikkhu aggo bhikkhu bhadro bhikkhu maṇḍo bhikkhu sāro bhikkhu samaggena saṅghena ñatticatutthena kammena akuppena ṭhānārahena upasampannoti bhikkhu. [602] Pātimokkhanti sīlaṃ patiṭṭhā ādi caraṇaṃ saññamo saṃvaro mukhaṃ pamukhaṃ kusalānaṃ dhammānaṃ samāpattiyā . saṃvaroti kāyiko avītikkamo vācasiko avītikkamo kāyikavācasiko avītikkamo . saṃvutoti iminā pātimokkhasaṃvarena upeto hoti samupeto upāgato samupāgato upapanno samupapanno samannāgato tena vuccati pātimokkhasaṃvarasaṃvutoti. [603] Viharatīti iriyati vattati pāleti yapeti yāpeti carati viharati tena vuccati viharatīti. [604] Ācāragocarasampannoti atthi ācāro atthi anācāro. Tattha katamo anācāro kāyiko vītikkamo vācasiko vītikkamo kāyikavācasiko vītikkamo ayaṃ vuccati anācāro sabbampi dussīlyaṃ anācāro idhekacco veḷudānena vā pattadānena vā pupphadānena vā phaladānena vā sinānadānena vā dantakaṭṭhadānena vā pātukamyatāya vā muggasūpatāya vā pāribhaṭyatāya vā jaṅghapesanikena vā aññataraññatarena buddhapaṭikuṭṭhena micchāājīvena jīvitaṃ kappeti ayaṃ vuccati anācāro . tattha katamo ācāro kāyiko avītikkamo vācasiko avītikkamo kāyikavācasiko avītikkamo ayaṃ vuccati

--------------------------------------------------------------------------------------------- page332.

Ācāro sabbopi sīlasaṃvaro ācāro idhekacco na veḷudānena na pattadānena na pupphadānena na phaladānena na sinānadānena na dantakaṭṭhadānena na pātukamyatāya na muggasūpatāya na pāribhaṭyatāya na jaṅghapesanikena na aññataraññatarena buddhapaṭikuṭṭhena micchāājīvena jīvitaṃ kappeti ayaṃ vuccati ācāro. {604.1} Gocaroti atthi gocaro atthi agocaro. Tattha katamo agocaro idhekacco vesiyāgocaro vā hoti vidhavāgocaro vā thullakumārīgocaro vā paṇḍakagocaro vā bhikkhunīgocaro vā pānāgāragocaro vā saṃsaṭṭho viharati rājūhi rājamahāmattehi titthiyehi titthiyasāvakehi ananulomikena gihisaṃsaggena yāni vā pana tāni kulāni assaddhāni appasannāni anopānabhūtāni akkosakaparibhāsakāni anatthakāmāni ahitakāmāni aphāsukāmāni ayogakkhemakāmāni bhikkhūnaṃ bhikkhunīnaṃ upāsakānaṃ upāsikānaṃ tathārūpāni kulāni sevati bhajati payirupāsati ayaṃ vuccati agocaro. {604.2} Tattha katamo gocaro idhekacco na vesiyāgocaro hoti na vidhavāgocaro na thullakumārīgocaro na paṇḍakagocaro na bhikkhunīgocaro na pānāgāragocaro na saṃsaṭṭho viharati rājūhi rājamahāmattehi titthiyehi titthiyasāvakehi ananulomikena gihisaṃsaggena yāni vā pana tāni kulāni saddhāni pasannāni opānabhūtāni kāsāvappajjotāni isivātapaṭivātāni atthakāmāni hitakāmāni phāsukāmāni yogakkhemakāmāni bhikkhūnaṃ bhikkhunīnaṃ upāsakānaṃ upāsikānaṃ tathārūpāni kulāni sevati bhajati payirupāsati ayaṃ

--------------------------------------------------------------------------------------------- page333.

Vuccati gocaro . iti iminā ca ācārena iminā ca gocarena upeto hoti .pe. Samannāgato tena vuccati ācāragocarasampannoti. [605] Aṇumattesu vajjesu bhayadassāvīti tattha katame aṇumattā vajjā yāni tāni vajjāni appamattakāni oramattakāni lahusāni lahusammatāni saññamakaraṇīyāni saṃvarakaraṇīyāni cittuppādakaraṇīyāni manasikārapaṭibaddhāni ime vuccanti aṇumattā vajjā imesu aṇumattesu vajjesu vajjadassāvī ca hoti bhayadassāvī ca ādīnavadassāvī ca nissaraṇadassāvī ca tena vuccati aṇumattesu vajjesu bhayadassāvīti. [606] Samādāya sikkhati sikkhāpadesūti tattha katamā sikkhā catasso sikkhā bhikkhūnaṃ bhikkhusikkhā bhikkhunīnaṃ bhikkhunīsikkhā upāsakānaṃ upāsakasikkhā upāsikānaṃ upāsikāsikkhā imā vuccanti sikkhāyo imāsu sikkhāsu sabbena sabbaṃ sabbathā sabbaṃ asesaṃ nissesaṃ samādāya vattati tena vuccati samādāya sikkhati sikkhāpadesūti. [607] Indriyesu guttadvāroti atthi indriyesu guttadvāratā atthi indriyesu aguttadvāratā . tattha katamā indriyesu aguttadvāratā idhekacco cakkhunā rūpaṃ disvā nimittaggāhī hoti anubyañjanaggāhī yatvādhikaraṇamenaṃ cakkhundriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhādomanassā pāpakā akusalā dhammā anvāssaveyyuṃ tassa saṃvarāya na paṭipajjati na rakkhati cakkhundriyaṃ cakkhundriye na saṃvaraṃ āpajjati sotena saddaṃ sutvā .pe. ghānena gandhaṃ ghāyitvā

--------------------------------------------------------------------------------------------- page334.

.pe. Jivhāya rasaṃ sāyitvā .pe. kāyena phoṭṭhabbaṃ phusitvā .pe. manasā dhammaṃ viññāya nimittaggāhī hoti anubyañjanaggāhī yatvādhikaraṇamenaṃ manindriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhādomanassā pāpakā akusalā dhammā anvāssaveyyuṃ tassa saṃvarāya na paṭipajjati na rakkhati manindriyaṃ manindriye na saṃvaraṃ āpajjati yā imesaṃ channaṃ indriyānaṃ agutti agopanā anārakkho asaṃvaro ayaṃ vuccati indriyesu aguttadvāratā. {607.1} Tattha katamā indriyesu guttadvāratā idhekacco cakkhunā rūpaṃ disvā na nimittaggāhī hoti nānubyañjanaggāhī yatvādhikaraṇamenaṃ cakkhundriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhādomanassā pāpakā akusalā dhammā anvāssaveyyuṃ tassa saṃvarāya paṭipajjati rakkhati cakkhundriyaṃ cakkhundriye saṃvaraṃ āpajjati sotena saddaṃ sutvā .pe. ghānena gandhaṃ ghāyitvā .pe. jivhāya rasaṃ sāyitvā .pe. kāyena phoṭṭhabbaṃ phusitvā .pe. manasā dhammaṃ viññāya na nimittaggāhī hoti nānubyañjanaggāhī yatvādhikaraṇamenaṃ manindriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhādomanassā pāpakā akusalā dhammā anvāssaveyyuṃ tassa saṃvarāya paṭipajjati rakkhati manindriyaṃ manindriye saṃvaraṃ āpajjati yā imesaṃ channaṃ indriyānaṃ gutti gopanā ārakkho saṃvaro ayaṃ vuccati indriyesu guttadvāratā . imāya indriyesu guttadvāratāya upeto hoti .pe. samannāgato tena vuccati indriyesu guttadvāroti.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page335.

[608] Bhojane mattaññūti atthi bhojane mattaññutā atthi bhojane amattaññutā . tattha katamā bhojane amattaññutā idhekacco appaṭisaṅkhā ayoniso āhāraṃ āhāreti davāya madāya maṇḍanāya vibhūsanāya yā tattha asantuṭṭhitā amattaññutā appaṭisaṅkhā bhojane ayaṃ vuccati bhojane amattaññutā . tattha katamā bhojane mattaññutā idhekacco paṭisaṃkhā yoniso āhāraṃ āhāreti neva davāya na madāya na maṇḍanāya na vibhūsanāya yāvadeva imassa kāyassa ṭhitiyā yāpanāya vihiṃsuparatiyā brahmacariyānuggahāya iti purāṇañca vedanaṃ paṭihaṅkhāmi navañca vedanaṃ na uppādessāmi yātrā ca me bhavissati anavajjatā ca phāsu vihāro cāti yā tattha santuṭṭhitā mattaññutā paṭisaṅkhā bhojane ayaṃ vuccati bhojane mattaññutā . Imāya bhojane mattaññutāya upeto hoti .pe. samannāgato tena vuccati bhojane mattaññūti. [609] Kathañca bhikkhu pubbarattāpararattaṃ jāgariyānuyogamanuyutto hoti idha bhikkhu divasaṃ caṅkamena nisajjāya āvaraṇiyehi dhammehi cittaṃ parisodheti rattiyā paṭhamaṃ yāmaṃ caṅkamena nisajjāya āvaraṇiyehi dhammehi cittaṃ parisodheti rattiyā majjhimaṃ yāmaṃ dakkhiṇena passena sīhaseyyaṃ kappeti pādena pādaṃ accādhāya sato sampajāno uṭṭhānasaññaṃ manasikaritvā rattiyā pacchimaṃ yāmaṃ paccuṭṭhāya caṅkamena nisajjāya āvaraṇiyehi dhammehi cittaṃ parisodheti evaṃ

--------------------------------------------------------------------------------------------- page336.

Bhikkhu pubbarattāpararattaṃ jāgariyānuyogamanuyutto hoti. [610] Sātaccanti yo cetasiko viriyārambho .pe. Sammāvāyāmo. Nepakkanti yā paññā pajānanā .pe. amoho dhammavicayo sammādiṭṭhi. [611] Bodhipakkhikānaṃ dhammānaṃ bhāvanānuyogamanuyuttoti tattha katame bodhipakkhikā dhammā satta bojjhaṅgā satisambojjhaṅgo dhammavicayasambojjhaṅgo viriyasambojjhaṅgo pītisambojjhaṅgo passaddhisambojjhaṅgo samādhisambojjhaṅgo upekkhāsambojjhaṅgo ime vuccanti bodhipakkhikā dhammā ime bodhipakkhike dhamme āsevati bhāveti bahulīkaroti tena vuccati bodhipakkhikānaṃ dhammānaṃ bhāvanānuyogamanuyuttoti. [612] Kathañca bhikkhu abhikkante paṭikkante sampajānakārī hoti ālokite vilokite sampajānakārī hoti sammiñjite pasārite sampajānakārī hoti saṅghāṭipattacīvaradhāraṇe sampajānakārī hoti asite pīte khāyite sāyite sampajānakārī hoti uccārapassāvakamme sampajānakārī hoti gate ṭhite nisinne sutte jāgarite bhāsite tuṇhībhāve sampajānakārī hoti . idha bhikkhu sato sampajāno abhikkamati sato sampajāno paṭikkamati sato sampajāno āloketi sato sampajāno viloketi sato sampajāno sammiñjeti sato sampajāno pasāreti sato sampajānakārī hoti saṅghāṭipattacīvaradhāraṇe

--------------------------------------------------------------------------------------------- page337.

Sato sampajānakārī hoti asite pīte khāyite sāyite sato sampajānakārī hoti uccārapassāvakamme sato sampajānakārī hoti gate ṭhite nisinne sutte jāgarite bhāsite tuṇhībhāve. {612.1} Satoti tattha katamā sati yā sati anussati paṭissati sati saraṇatā dhāraṇatā apilāpanatā asammusanatā sati satindriyaṃ satibalaṃ sammāsati ayaṃ vuccati sati . sampajānoti tattha katamaṃ sampajaññaṃ yā paññā pajānanā vicayo pavicayo dhammavicayo sallakkhaṇā upalakkhaṇā paccupalakkhaṇā paṇḍiccaṃ kosallaṃ nepuññaṃ vebhabyā cintā upaparikkhā bhūrī medhā pariṇāyikā vipassanā sampajaññaṃ patodo paññā paññindriyaṃ paññābalaṃ paññāsatthaṃ paññāpāsādo paññāāloko paññāobhāso paññāpajjoto paññāratanaṃ amoho dhammavicayo sammādiṭṭhi idaṃ vuccati sampajaññaṃ . iti imāya ca satiyā iminā ca sampajaññena upeto hoti .pe. Samannāgato. {612.2} Evaṃ bhikkhu sato sampajāno abhikkamati sato sampajāno paṭikkamati sato sampajāno āloketi sato sampajāno viloketi sato sampajāno sammiñjeti sato sampajāno pasāreti sato sampajānakārī hoti saṅghāṭipattacīvaradhāraṇe sato sampajānakārī hoti asite pīte khāyite sāyite sato sampajānakārī hoti uccāra- passāvakamme sato sampajānakārī hoti gate ṭhite nisinne sutte jāgarite bhāsite tuṇhībhāve.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page338.

[613] Vivittanti santike cepi senāsanaṃ hoti tañca anākiṇṇaṃ gahaṭṭhehi pabbajitehi tena taṃ vivittaṃ . Dūre cepi senāsanaṃ hoti tañca anākiṇṇaṃ gahaṭṭhehi pabbajitehi tena taṃ vivittaṃ. [614] Senāsananti mañcopi senāsanaṃ pīṭhaṃpi senāsanaṃ bhisipi senāsanaṃ bimbohanaṃpi senāsanaṃ vihāropi senāsanaṃ aḍḍhayogopi senāsanaṃ pāsādopi senāsanaṃ aṭṭopi senāsanaṃ mālopi senāsanaṃ lenaṃpi senāsanaṃ guhāpi senāsanaṃ rukkhamūlaṃpi senāsanaṃ veḷugumbopi senāsanaṃ yattha vā pana bhikkhū paṭikkamanti sabbametaṃ senāsanaṃ. [615] Bhajatīti imaṃ vivittaṃ senāsanaṃ bhajati sambhajati sevati nisevati saṃsevati tena vuccati bhajatīti. [616] Araññanti nikkhamitvā bahiindakhīlā sabbametaṃ araññaṃ. [617] Rukkhamūlanti rukkhamūlaṃyeva rukkhamūlaṃ. Pabbatoyeva pabbato. Kandarāyeva kandarā . giriguhāyeva giriguhā . susānaṃyeva susānaṃ. Abbhokāsoyeva abbhokāso. Palālapuñjoyeva palālapuñjo. [618] Vanapatthanti dūrānametaṃ senāsanānaṃ adhivacanaṃ. Vanapatthanti vanasaṇḍānametaṃ senāsanānaṃ adhivacanaṃ . vanapatthanti bhiṃsanakānametaṃ senāsanānaṃ adhivacanaṃ . vanapatthanti salomahaṃsānametaṃ senāsanānaṃ adhivacanaṃ . vanapatthanti pariyantānametaṃ senāsanānaṃ adhivacanaṃ . Vanapatthanti na manussupacārānametaṃ senāsanānaṃ adhivacanaṃ . vanapatthanti

--------------------------------------------------------------------------------------------- page339.

Durabhisambhavānametaṃ senāsanānaṃ adhivacanaṃ. [619] Appasaddanti santike cepi senāsanaṃ hoti tañca anākiṇṇaṃ gahaṭṭhehi pabbajitehi tena taṃ appasaddaṃ . dūre cepi senāsanaṃ hoti tañca anākiṇṇaṃ gahaṭṭhehi pabbajitehi tena taṃ appasaddaṃ. [620] Appanigghosanti yadeva taṃ appasaddaṃ tadeva taṃ appanigghosaṃ yadeva taṃ appanigghosaṃ tadeva taṃ vijanavātaṃ yadeva taṃ vijanavātaṃ tadeva taṃ manussarāhaseyyakaṃ yadeva taṃ manussarāhaseyyakaṃ tadeva taṃ paṭisallānasārūpaṃ. [621] Araññagato vā rukkhamūlagato vā suññāgāragato vāti araññagato vā hoti rukkhamūlagato vā suññāgāragato vā. [622] Nisīdati pallaṅkaṃ ābhujitvāti nisinno hoti pallaṅkaṃ ābhujitvā. [623] Ujuṃ kāyaṃ paṇidhāyāti ujuko hoti kāyo ṭhito paṇihito. [624] Parimukhaṃ satiṃ upaṭṭhapetvāti tattha katamā sati yā sati anussati .pe. sammāsati ayaṃ vuccati sati ayaṃ sati upaṭṭhitā hoti supaṭṭhitā nāsikagge vā mukhanimitte vā tena vuccati parimukhaṃ satiṃ upaṭṭhapetvāti. [625] Abhijjhaṃ loke pahāyāti tattha katamā abhijjhā yo

--------------------------------------------------------------------------------------------- page340.

Rāgo sārāgo .pe. cittassa sārāgo ayaṃ vuccati abhijjhā . Tattha katamo loko pañcupādānakkhandhā loko ayaṃ vuccati loko . Ayaṃ abhijjhā imamhi loke santā hoti samitā vūpasantā atthaṅgatā abbhatthaṅgatā appitā byappitā sositā visositā byantīkatā tena vuccati abhijjhaṃ loke pahāyāti. [626] Vigatābhijjhena cetasāti tattha katamaṃ cittaṃ yaṃ cittaṃ mano mānasaṃ .pe. tajjā manoviññāṇadhātu idaṃ vuccati cittaṃ idaṃ cittaṃ vigatābhijjhaṃ hoti tena vuccati vigatābhijjhena cetasāti. [627] Viharatīti iriyati vattati pāleti yapeti yāpeti carati viharati tena vuccati viharatīti. [628] Abhijjhāya cittaṃ parisodhetīti tattha katamā abhijjhā yo rāgo sārāgo .pe. cittassa sārāgo ayaṃ vuccati abhijjhā. Tattha katamaṃ cittaṃ yaṃ cittaṃ mano mānasaṃ .pe. Tajjā manoviññāṇadhātu idaṃ vuccati cittaṃ . idaṃ cittaṃ imāya abhijjhāya sodheti visodheti parisodheti moceti vimoceti parimoceti tena vuccati abhijjhāya cittaṃ parisodhetīti. [629] Byāpādapadosaṃ pahāyāti atthi byāpādo atthi padoso . tattha katamo byāpādo yo cittassa āghāto paṭighāto paṭighaṃ paṭivirodho kopo pakopo sampakopo doso padoso sampadoso cittassa byāpatti manopadoso kodho kujjhanā kujjhitattaṃ

--------------------------------------------------------------------------------------------- page341.

Doso dūsanā dūsitattaṃ byāpatti byāpajjanā byāpajjitattaṃ virodho paṭivirodho caṇḍikkaṃ assuropo anattamanatā cittassa ayaṃ vuccati byāpādo . tattha katamo padoso yo byāpādo so padoso yo padoso so byāpādo . iti ayañca byāpādo ayañca padoso santā honti samitā vūpasantā atthaṅgatā abbhatthaṅgatā appitā byappitā sositā visositā byantīkatā tena vuccati byāpādapadosaṃ pahāyāti. [630] Abyāpannacittoti tattha katamaṃ cittaṃ yaṃ cittaṃ mano mānasaṃ .pe. tajjā manoviññāṇadhātu idaṃ vuccati cittaṃ idaṃ cittaṃ abyāpannaṃ hoti tena vuccati abyāpannacittoti. [631] Viharatīti iriyati .pe. Viharati tena vuccati viharatīti. [632] Byāpādapadosā cittaṃ parisodhetīti atthi byāpādo atthi padoso . tattha katamo byāpādo yo cittassa āghāto paṭighāto paṭighaṃ paṭivirodho kopo pakopo sampakopo doso padoso sampadoso cittassa byāpatti manopadoso kodho kujjhanā kujjhitattaṃ doso dūsanā dūsitattaṃ byāpatti byāpajjanā byāpajjitattaṃ virodho paṭivirodho caṇḍikkaṃ assuropo anattamanatā cittassa ayaṃ vuccati byāpādo . tattha katamo padoso yo byāpādo so padoso yo padoso so byāpādo . tattha katamaṃ cittaṃ yaṃ cittaṃ mano mānasaṃ .pe. tajjā manoviññāṇadhātu

--------------------------------------------------------------------------------------------- page342.

Idaṃ vuccati cittaṃ . idaṃ cittaṃ imamhā byāpādapadosā sodheti visodheti parisodheti moceti vimoceti parimoceti tena vuccati byāpādapadosā cittaṃ parisodhetīti. [633] Thīnamiddhaṃ pahāyāti atthi thīnaṃ atthi middhaṃ . tattha katamaṃ thīnaṃ yā cittassa akalyatā akammaññatā olīyanā sallīyanā līnaṃ līyanā līyitattaṃ thīnaṃ thīyanā thīyitattaṃ cittassa idaṃ vuccati thīnaṃ . tattha katamaṃ middhaṃ yā kāyassa akalyatā akammaññatā onāho pariyonāho antosamorodho middhaṃ soppaṃ pacalāyikā soppaṃ supanā supitattaṃ idaṃ vuccati middhaṃ . iti idañca thīnaṃ idañca middhaṃ santā honti samitā vūpasantā atthaṅgatā abbhatthaṅgatā appitā byappitā sositā visositā byantīkatā tena vuccati thīnamiddhaṃ pahāyāti. [634] Vigatathīnamiddhoti tassa thīnamiddhassa cattattā vantattā muttattā pahīnattā paṭinissaṭṭhattā pahīnapaṭinissaṭṭhattā tena vuccati vigatathīnamiddhoti. Viharatīti .pe. Tena vuccati viharatīti. [635] Ālokasaññīti tattha katamā saññā yā saññā sañjānanā sañjānitattaṃ ayaṃ vuccati saññā ayaṃ saññā ālokā hoti vivaṭā parisuddhā pariyodātā tena vuccati ālokasaññīti. [636] Sato sampajānoti tattha katamā sati yā sati

--------------------------------------------------------------------------------------------- page343.

Anussati .pe. sammāsati ayaṃ vuccati sati . tattha katamaṃ sampajaññaṃ yā paññā pajānanā .pe. amoho dhammavicayo sammādiṭṭhi idaṃ vuccati sampajaññaṃ . iti imāya ca satiyā iminā ca sampajaññena upeto hoti .pe. samannāgato tena vuccati sato sampajānoti. [637] Thīnamiddhā cittaṃ parisodhetīti atthi thīnaṃ atthi middhaṃ . Tattha katamaṃ thīnaṃ yā cittassa akalyatā .pe. thīyitattaṃ cittassa idaṃ vuccati thīnaṃ . tattha katamaṃ middhaṃ yā kāyassa akalyatā .pe. supitattaṃ idaṃ vuccati middhaṃ . tattha katamaṃ cittaṃ yaṃ cittaṃ mano mānasaṃ .pe. tajjā manoviññāṇadhātu idaṃ vuccati cittaṃ . idaṃ cittaṃ imamhā thīnamiddhā sodheti visodheti parisodheti moceti vimoceti parimoceti tena vuccati thīnamiddhā cittaṃ parisodhetīti. [638] Uddhaccakukkuccaṃ pahāyāti atthi uddhaccaṃ atthi kukkuccaṃ . tattha katamaṃ uddhaccaṃ yaṃ cittassa uddhaccaṃ avūpasamo cetaso vikkhepo bhantattaṃ cittassa idaṃ vuccati uddhaccaṃ . tattha katamaṃ kukkuccaṃ akappiye kappiyasaññitā kappiye akappiyasaññitā avajje vajjasaññitā vajje avajjasaññitā yaṃ evarūpaṃ kukkuccaṃ kukkuccāyanā kukkuccāyitattaṃ cetaso vippaṭisāro manovilekho idaṃ vuccati kukkuccaṃ . iti idañca uddhaccaṃ idañca

--------------------------------------------------------------------------------------------- page344.

Kukkuccaṃ santā honti samitā vūpasantā atthaṅgatā abbhatthaṅgatā appitā byappitā sositā visositā byantīkatā tena vuccati uddhaccakukkuccaṃ pahāyāti. [639] Anuddhatoti tassa uddhaccakukkuccassa cattattā vantattā muttattā pahīnattā paṭinissaṭṭhattā pahīnapaṭinissaṭṭhattā tena vuccati anuddhatoti. [640] Viharatīti iriyati .pe. Viharati tena vuccati viharatīti. [641] Ajjhattanti yaṃ ajjhattaṃ paccattaṃ . vūpasantacittoti tattha katamaṃ cittaṃ yaṃ cittaṃ mano mānasaṃ .pe. Tajjā manoviññāṇadhātu idaṃ vuccati cittaṃ . idaṃ cittaṃ ajjhattaṃ santaṃ hoti samitaṃ vūpasantaṃ tena vuccati ajjhattaṃ vūpasantacittoti. [642] Uddhaccakukkuccā cittaṃ parisodhetīti atthi uddhaccaṃ atthi kukkuccaṃ . tattha katamaṃ uddhaccaṃ yaṃ cittassa uddhaccaṃ avūpasamo cetaso vikkhepo bhantattaṃ cittassa idaṃ vuccati uddhaccaṃ . Tattha katamaṃ kukkuccaṃ akappiye kappiyasaññitā .pe. manovilekho idaṃ vuccati kukkuccaṃ . tattha katamaṃ cittaṃ yaṃ cittaṃ mano mānasaṃ .pe. tajjā manoviññāṇadhātu idaṃ vuccati cittaṃ . idaṃ cittaṃ imamhā uddhaccakukkuccā sodheti visodheti parisodheti moceti vimoceti parimoceti tena vuccati uddhaccakukkuccā cittaṃ parisodhetīti. [643] Vicikicchaṃ pahāyāti tattha katamā vicikicchā yā kaṅkhā

--------------------------------------------------------------------------------------------- page345.

Kaṅkhāyanā kaṅkhāyitattaṃ vimati vicikicchā dveḷhakaṃ dvedhāpatho saṃsayo anekaṃsagāho āsappanā parisappanā apariyogāhanā thambhitattaṃ cittassa manovilekho ayaṃ vuccati vicikicchā ayaṃ vicikicchā santā hoti samitā vūpasantā atthaṅgatā abbhatthaṅgatā appitā byappitā sositā visositā byantīkatā tena vuccati vicikicchaṃ pahāyāti. [644] Tiṇṇavicikicchoti imaṃ vicikicchaṃ tiṇṇo hoti uttiṇṇo nittiṇṇo pāragato pāramanuppatto tena vuccati tiṇṇavicikicchoti. [645] Viharatīti iriyati .pe. Viharati tena vuccati viharatīti. [646] Akathaṅkathī kusalesu dhammesūti imāya vicikicchāya kusalesu dhammesu na kaṅkhati na vicikicchati akathaṅkathī hoti nikkathaṅkatho vigatakathaṅkatho tena vuccati akathaṅkathī kusalesu dhammesūti. [647] Vicikicchāya cittaṃ parisodhetīti tattha katamā vicikicchā yā kaṅkhā kaṅkhāyanā kaṅkhāyitattaṃ .pe. thambhitattaṃ cittassa manovilekho ayaṃ vuccati vicikicchā . tattha katamaṃ cittaṃ yaṃ cittaṃ mano mānasaṃ .pe. tajjā manoviññāṇadhātu idaṃ vuccati cittaṃ . idaṃ cittaṃ imāya vicikicchāya sodheti visodheti parisodheti moceti vimoceti parimoceti tena vuccati vicikicchāya cittaṃ parisodhetīti.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page346.

[648] Ime pañca nīvaraṇe pahāyāti ime pañca nīvaraṇā santā honti samitā vūpasantā atthaṅgatā abbhatthaṅgatā appitā byappitā sositā visositā byantīkatā tena vuccati ime pañca nīvaraṇe pahāyāti. [649] Cetaso upakkileseti ime pañca nīvaraṇā cittassa upakkilesā. [650] Paññāya dubbalīkaraṇeti imehi pañcahi nīvaraṇehi anuppannā ceva paññā na uppajjati uppannā ca paññā nirujjhati tena vuccati paññāya dubbalīkaraṇeti. [651] Vivicceva kāmehi vivicca akusalehi dhammehīti tattha katame kāmā chando kāmo rāgo kāmo chandarāgo kāmo saṅkappo kāmo rāgo kāmo saṅkapparāgo kāmo ime vuccanti kāmā . tattha katame akusalā dhammā kāmacchando byāpādo thīnamiddhaṃ uddhaccakukkuccaṃ vicikicchā ime vuccanti akusalā dhammā . Iti imehi ca kāmehi imehi ca akusalehi dhammehi vivitto hoti tena vuccati vivicceva kāmehi vivicca akusalehi dhammehīti. [652] Savitakkaṃ savicāranti atthi vitakko atthi vicāro . Tattha katamo vitakko yo takko vitakko saṅkappo appanā byappanā cetaso abhiniropanā sammāsaṅkappo ayaṃ vuccati vitakko . Tattha katamo vicāro yo cāro vicāro anuvicāro upavicāro

--------------------------------------------------------------------------------------------- page347.

Cittassa anusandhanatā anupekkhanatā ayaṃ vuccati vicāro . iti iminā ca vitakkena iminā ca vicārena upeto hoti .pe. Samannāgato tena vuccati savitakkaṃ savicāranti. [653] Vivekajanti vitakko vicāro pīti sukhaṃ cittassa ekaggatā te imamhi viveke jātā honti sañjātā nibbattā abhinibbattā pātubhūtā tena vuccati vivekajanti. [654] Pītisukhanti atthi pīti atthi sukhaṃ . tattha katamā pīti yā pīti pāmojjaṃ āmodanā pamodanā hāso pahāso vitti odagyaṃ attamanatā cittassa ayaṃ vuccati pīti . tattha katamaṃ sukhaṃ yaṃ cetasikaṃ sātaṃ cetasikaṃ sukhaṃ cetosamphassajaṃ sātaṃ sukhaṃ vedayitaṃ cetosamphassajā sātā sukhā vedanā idaṃ vuccati sukhaṃ . idaṃ sukhaṃ imāya pītiyā sahagataṃ hoti sahajātaṃ saṃsaṭṭhaṃ sampayuttaṃ tena vuccati pītisukhanti. [655] Paṭhamanti gaṇanānupubbato paṭhamaṃ idaṃ paṭhamaṃ samāpajjatīti paṭhamaṃ. [656] Jhānanti vitakko vicāro pīti sukhaṃ cittassa ekaggatā. [657] Upasampajjāti yo paṭhamassa jhānassa lābho paṭilābho patti sampatti phusanā sacchikiriyā upasampadā. [658] Viharatīti iriyati .pe. Viharati tena vuccati viharatīti. [659] Vitakkavicārānaṃ vūpasamāti atthi vitakko atthi vicāro.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page348.

Tattha katamo vitakko yo takko vitakko .pe. sammāsaṅkappo ayaṃ vuccati vitakko . tattha katamo vicāro yo cāro vicāro anuvicāro upavicāro cittassa anusandhanatā anupekkhanatā ayaṃ vuccati vicāro . iti ayañca vitakko ayañca vicāro santā honti samitā vūpasantā atthaṅgatā abbhatthaṅgatā appitā byappitā sositā visositā byantīkatā tena vuccati vitakkavicārānaṃ vūpasamāti. [660] Ajjhattanti yaṃ ajjhattaṃ paccattaṃ . sampasādananti yā saddhā saddahanā okappanā abhippasādo. [661] Cetaso ekodibhāvanti yā cittassa ṭhiti .pe. Sammāsamādhi. [662] Avitakkaṃ avicāranti atthi vitakko atthi vicāro . Tattha katamo vitakko yo takko vitakko .pe. sammāsaṅkappo ayaṃ vuccati vitakko . tattha katamo vicāro yo cāro vicāro anuvicāro upavicāro cittassa anusandhanatā anupekkhanatā ayaṃ vuccati vicāro . iti ayañca vitakko ayañca vicāro santā honti samitā vūpasantā atthaṅgatā abbhatthaṅgatā appitā byappitā sositā visositā byantīkatā tena vuccati avitakkaṃ avicāranti. [663] Samādhijanti sampasādo pīti sukhaṃ cittassa ekaggatā te imamhi samādhimhi jātā honti sañjātā nibbattā abhinibbattā pātubhūtā tena vuccati samādhijanti.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page349.

[664] Pītisukhanti atthi pīti atthi sukhaṃ . tattha katamā pīti yā pīti pāmojjaṃ .pe. attamanatā cittassa ayaṃ vuccati pīti . tattha katamaṃ sukhaṃ yaṃ cetasikaṃ sātaṃ .pe. sukhā vedanā idaṃ vuccati sukhaṃ . idaṃ sukhaṃ imāya pītiyā sahagataṃ hoti sahajātaṃ saṃsaṭṭhaṃ sampayuttaṃ tena vuccati pītisukhanti. [665] Dutiyanti gaṇanānupubbato dutiyaṃ idaṃ dutiyaṃ samāpajjatīti dutiyaṃ. [666] Jhānanti sampasādo pīti sukhaṃ cittassa ekaggatā. [667] Upasampajjāti yo dutiyassa jhānassa lābho paṭilābho patti sampatti phusanā sacchikiriyā upasampadā. [668] Viharatīti iriyati .pe. Viharati tena vuccati viharatīti. [669] Pītiyā ca virāgāti tattha katamā pīti yā pīti pāmojjaṃ āmodanā pamodanā hāso pahāso vitti odagyaṃ attamanatā cittassa ayaṃ vuccati pīti ayaṃ pīti santā hoti samitā vūpasantā atthaṅgatā abbhatthaṅgatā appitā byappitā sositā visositā byantīkatā tena vuccati pītiyā ca virāgāti. [670] Upekkhakoti tattha katamā upekkhā yā upekkhā upekkhanā ajjhupekkhanā majjhattatā cittassa ayaṃ vuccati upekkhā imāya upekkhāya upeto hoti .pe. samannāgato tena vuccati upekkhakoti.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page350.

[671] Viharatīti iriyati .pe. Viharati tena vuccati viharatīti. [672] Sato ca sampajānoti tattha katamā sati yā sati anussati .pe. sammāsati ayaṃ vuccati sati . tattha katamaṃ sampajaññaṃ yā paññā pajānanā .pe. amoho dhammavicayo sammādiṭṭhi idaṃ vuccati sampajaññaṃ . iti imāya ca satiyā iminā ca sampajaññena upeto hoti .pe. samannāgato tena vuccati sato ca sampajānoti. [673] Sukhañca kāyena paṭisaṃvedetīti tattha katamaṃ sukhaṃ yaṃ cetasikaṃ sātaṃ cetasikaṃ sukhaṃ cetosamphassajaṃ sātaṃ sukhaṃ vedayitaṃ cetosamphassajā sātā sukhā vedanā idaṃ vuccati sukhaṃ . tattha katamo kāyo saññākkhandho saṅkhārakkhandho viññāṇakkhandho ayaṃ vuccati kāyo . idaṃ sukhaṃ iminā kāyena paṭisaṃvedeti tena vuccati sukhañca kāyena paṭisaṃvedetīti. [674] Yantaṃ ariyā ācikkhantīti tattha katame ariyā ariyā vuccanti buddhā ca buddhasāvakā ca te imaṃ ācikkhanti desenti paññāpenti paṭṭhapenti vivaranti vibhajanti uttānīkaronti pakāsenti tena vuccati yantaṃ ariyā ācikkhantīti. [675] Upekkhako satimā sukhavihārīti tattha katamā upekkhā yā upekkhā upekkhanā ajjhupekkhanā majjhattatā cittassa ayaṃ vuccati upekkhā . tattha katamā sati yā sati anussati .pe.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page351.

Sammāsati ayaṃ vuccati sati . tattha katamaṃ sukhaṃ yaṃ cetasikaṃ sātaṃ cetasikaṃ sukhaṃ cetosamphassajaṃ sātaṃ sukhaṃ vedayitaṃ cetosamphassajā sātā sukhā vedanā idaṃ vuccati sukhaṃ . iti imāya ca upekkhāya imāya ca satiyā iminā ca sukhena samannāgato iriyati vattati pāleti yapeti yāpeti carati viharati tena vuccati upekkhako satimā sukhavihārīti. [676] Tatiyanti gaṇanānupubbato tatiyaṃ idaṃ tatiyaṃ samāpajjatīti tatiyaṃ. [677] Jhānanti upekkhā sati sampajaññaṃ sukhaṃ cittassa ekaggatā. [678] Upasampajjāti yo tatiyassa jhānassa lābho paṭilābho patti sampatti phusanā sacchikiriyā upasampadā. [679] Viharatīti iriyati .pe. Viharati tena vuccati viharatīti. [680] Sukhassa ca pahānā dukkhassa ca pahānāti atthi sukhaṃ atthi dukkhaṃ . tattha katamaṃ sukhaṃ yaṃ kāyikaṃ sātaṃ kāyikaṃ sukhaṃ kāyasamphassajaṃ sātaṃ sukhaṃ vedayitaṃ kāyasamphassajā sātā sukhā vedanā idaṃ vuccati sukhaṃ . tattha katamaṃ dukkhaṃ yaṃ kāyikaṃ asātaṃ kāyikaṃ dukkhaṃ kāyasamphassajaṃ asātaṃ dukkhaṃ vedayitaṃ kāyasamphassajā asātā dukkhā vedanā idaṃ vuccati dukkhaṃ . iti idañca sukhaṃ idañca dukkhaṃ santā honti samitā vūpasantā atthaṅgatā

--------------------------------------------------------------------------------------------- page352.

Abbhatthaṅgatā appitā byappitā sositā visositā byantīkatā tena vuccati sukhassa ca pahānā dukkhassa ca pahānāti. [681] Pubbeva somanassadomanassānaṃ atthaṅgamāti atthi somanassaṃ atthi domanassaṃ . tattha katamaṃ somanassaṃ yaṃ cetasikaṃ sātaṃ cetasikaṃ sukhaṃ cetosamphassajaṃ sātaṃ sukhaṃ vedayitaṃ cetosamphassajā sātā sukhā vedanā idaṃ vuccati somanassaṃ . tattha katamaṃ domanassaṃ yaṃ cetasikaṃ asātaṃ cetasikaṃ dukkhaṃ cetosamphassajaṃ asātaṃ dukkhaṃ vedayitaṃ cetosamphassajā asātā dukkhā vedanā idaṃ vuccati domanassaṃ . iti idañca somanassaṃ idañca domanassaṃ pubbeva santā honti samitā vūpasantā atthaṅgatā abbhatthaṅgatā appitā byappitā sositā visositā byantīkatā tena vuccati pubbeva somanassadomanassānaṃ atthaṅgamāti. [682] Adukkhamasukhanti yaṃ cetasikaṃ neva sātaṃ nāsātaṃ cetosamphassajaṃ adukkhamasukhaṃ vedayitaṃ cetosamphassajā adukkhamasukhā vedanā tena vuccati adukkhamasukhanti. [683] Upekkhāsatipārisuddhinti tattha katamā upekkhā yā upekkhā upekkhanā ajjhupekkhanā majjhattatā cittassa ayaṃ vuccati upekkhā . tattha katamā sati yā sati anussati .pe. Sammāsati ayaṃ vuccati sati . ayaṃ sati imāya upekkhāya vivaṭā hoti parisuddhā pariyodātā tena vuccati upekkhāsatipārisuddhinti.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page353.

[684] Catutthanti gaṇanānupubbato catutthaṃ idaṃ catutthaṃ samāpajjatīti catutthaṃ. [685] Jhānanti upekkhā sati cittassa ekaggatā. [686] Upasampajjāti yo catutthassa jhānassa lābho paṭilābho patti sampatti phusanā sacchikiriyā upasampadā. [687] Viharatīti iriyati .pe. Viharati tena vuccati viharatīti. [688] Sabbaso rūpasaññānaṃ samatikkamāti tattha katamā rūpasaññāyo yā rūpāvacarasamāpattiṃ samāpannassa vā upapannassa vā diṭṭhadhammasukhavihārissa vā saññā sañjānanā sañjānitattaṃ imā vuccanti rūpasaññāyo imā rūpasaññāyo atikkanto hoti vītikkanto samatikkanto tena vuccati sabbaso rūpasaññānaṃ samatikkamāti. [689] Paṭighasaññānaṃ atthaṅgamāti tattha katamā paṭighasaññāyo rūpasaññā saddasaññā gandhasaññā rasasaññā phoṭṭhabbasaññā imā vuccanti paṭighasaññāyo imā paṭighasaññāyo santā honti samitā vūpasantā atthaṅgatā abbhatthaṅgatā appitā byappitā sositā visositā byantīkatā tena vuccati paṭighasaññānaṃ atthaṅgamāti. [690] Nānattasaññānaṃ amanasikārāti tattha katamā nānattasaññāyo yā asamāpannassa manodhātusamaṅgissa vā manoviññāṇadhātusamaṅgissa

--------------------------------------------------------------------------------------------- page354.

Vā saññā sañjānanā sañjānitattaṃ imā vuccanti nānattasaññāyo imā nānattasaññāyo na manasikaroti tena vuccati nānattasaññānaṃ amanasikārāti. [691] Ananto ākāsoti tattha katamo ākāso yo ākāso ākāsagataṃ aghaṃ aghagataṃ vivaro vivaragataṃ asamphuṭṭhaṃ catūhi mahābhūtehi ayaṃ vuccati ākāso tasmiṃ ākāse cittaṃ ṭhapeti saṇṭhapeti anantaṃ pharati tena vuccati ananto ākāsoti. [692] Ākāsānañcāyatananti ākāsānañcāyatanaṃ samāpannassa vā upapannassa vā diṭṭhadhammasukhavihārissa vā cittacetasikā dhammā. [693] Upasampajjāti yo ākāsānañcāyatanassa lābho paṭilābho patti sampatti phusanā sacchikiriyā upasampadā. [694] Viharatīti iriyati .pe. Viharati tena vuccati viharatīti. [695] Sabbaso ākāsānañcāyatanaṃ samatikkammāti imaṃ ākāsānañcāyatanaṃ atikkanto hoti vītikkanto samatikkanto tena vuccati sabbaso ākāsānañcāyatanaṃ samatikkammāti. [696] Anantaṃ viññāṇanti taṃyeva ākāsaṃ viññāṇena phuṭṭhaṃ manasikaroti anantaṃ pharati tena vuccati anantaṃ viññāṇanti. [697] Viññāṇañcāyatananti viññāṇañcāyatanaṃ samāpannassa vā upapannassa vā diṭṭhadhammasukhavihārissa vā cittacetasikā dhammā.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page355.

[698] Upasampajjāti yo viññāṇañcāyatanassa lābho paṭilābho patti sampatti phusanā sacchikiriyā upasampadā. [699] Viharatīti iriyati .pe. Viharati tena vuccati viharatīti. [700] Sabbaso viññāṇañcāyatanaṃ samatikkammāti imaṃ viññāṇañcāyatanaṃ atikkanto hoti vītikkanto samatikkanto tena vuccati sabbaso viññāṇañcāyatanaṃ samatikkammāti. [701] Natthi kiñcīti taṃyeva viññāṇaṃ abhāveti vibhāveti antaradhāpeti natthi kiñcīti passati tena vuccati natthi kiñcīti. [702] Ākiñcaññāyatananti ākiñcaññāyatanaṃ samāpannassa vā upapannassa vā diṭṭhadhammasukhavihārissa vā cittacetasikā dhammā. [703] Upasampajjāti yo ākiñcaññāyatanassa lābho paṭilābho patti sampatti phusanā sacchikiriyā upasampadā. [704] Viharatīti iriyati .pe. Viharati tena vuccati viharatīti. [705] Sabbaso ākiñcaññāyatanaṃ samatikkammāti imaṃ ākiñcaññāyatanaṃ atikkanto hoti vītikkanto samatikkanto tena vuccati sabbaso ākiñcaññāyatanaṃ samatikkammāti. [706] Nevasaññīnāsaññīti taṃyeva ākiñcaññāyatanaṃ santato manasikaroti saṅkhārāvasesasamāpattiṃ bhāveti tena vuccati nevasaññīnāsaññīti 1-. @Footnote: 1 imassa niddesassa uddeso mātikāyaṃ na dissati tasmā ayaṃ vā niddeso @atireko siyā so vā uddeso ūno.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page356.

[707] Nevasaññānāsaññāyatananti nevasaññānāsaññāyatanaṃ samāpannassa vā upapannassa vā diṭṭhadhammasukhavihārissa vā cittacetasikā dhammā. [708] Upasampajjāti yo nevasaññānāsaññāyatanassa lābho paṭilābho patti sampatti phusanā sacchikiriyā upasampadā. [709] Viharatīti iriyati vattati pāleti yapeti yāpeti carati viharati tena vuccati viharatīti. Suttantabhājanīyaṃ.


             The Pali Tipitaka in Roman Character Volume 35 page 330-356. https://84000.org/tipitaka/read/roman_read.php?B=35&A=6666&pagebreak=1              Compare with The Pali Tipitaka in Thai Character :- https://84000.org/tipitaka/read/pali_read.php?B=35&A=6666&pagebreak=1              Compare with The Royal Version of Thai Tipitaka :- https://84000.org/tipitaka/read/byitem.php?book=35&item=600&items=110              Compare with The MCU Version of Thai Tipitaka :- https://84000.org/tipitaka/pitaka_item/m_siri.php?B=35&siri=48              Study Atthakatha :- https://84000.org/tipitaka/attha/attha.php?b=35&i=600              The Pali Atthakatha in Thai :- https://84000.org/tipitaka/atthapali/read_th.php?B=54&A=8253              The Pali Atthakatha in Roman :- https://84000.org/tipitaka/atthapali/read_rm.php?B=54&A=8253              Contents of The Tipitaka Volume 35 https://84000.org/tipitaka/read/?index_35 https://84000.org/tipitaka/english/?index_35

First LinkPrevious Linkไม่แสดงหมายเลขหน้า
ในกรณี :- 
   บรรทัดแรกของแต่ละหน้าNext LinkLast Link chage to ENGLISH letter

บันทึก ๑๔ พฤศจิกายน พ.ศ. ๒๕๖๐. การแสดงผลนี้อ้างอิงข้อมูลจากพระไตรปิฎกฉบับภาษาบาลี อักษรโรมัน. หากพบข้อผิดพลาด กรุณาแจ้งได้ที่ [email protected]