ขอนอบน้อมแด่
พระผู้มีพระภาคอรหันตสัมมาสัมพุทธเจ้า
                      พระองค์นั้น
บทนำ พระวินัยปิฎก พระสุตตันตปิฎก พระอภิธรรมปิฎก ค้นพระไตรปิฎก ชาดก หนังสือธรรมะ
previous bookdispage pageNumbernext pagelast page chage to ENGLISH letter  
Atthakatha Book 47 : PALI ROMAN Paṭisaṃ.A.1 (saddhamma.1)

                   Saddhammappakāsinī nāma khuddakanikāyaṭṭhakathā
                         paṭisambhidāmaggavaṇṇanā
                            ---------
                namo tassa bhagavato arahato sammāsambuddhassa.
                           Ganthārambhakathā
                       yo sabbalokātigasabbasobhā-
                       yuttehi sabbehi guṇehi yutto
                       dosehi sabbehi savāsanehi
                       mutto vimuttiṃ paramaṃva 1- dātā.
                       Niccaṃ dayācandanasītacitto
                       paññāravijotitasabbaneyyo
                       sabbesu bhūtesu tamaggabhūtaṃ
                       bhūtatthanāthaṃ sirasā namitvā.
                       Yo sabbabhūtesu 2- munīva aggo
                       anantasaṅkhesu jinattajesu 3-
                       ahūdayāñāṇaguṇehi satthu
                       sīlānukārī janatāhitesu.
@Footnote: 1 cha.Ma. paramañca 2 ka. sabbasattesu 3 Sī. jinatrajesu
                       Taṃ sāriputtaṃ munirājaputtaṃ
                       theraṃ thirānekaguṇābhirāmaṃ
                       paññāpabhāvuggatacārukittiṃ
                       susantavuttiṃ  ca atho namitvā.
                       Saddhammacakkānupavattakena
                       saddhammasenāpatisāvakena
                       suttesu vuttesu  tathāgatena
                       bhūtatthavedittamupāgatena.
                       Yo bhāsito bhāsitakovidena
                       dhammappadīpujjalanāyakena
                       pāṭho visiṭṭho paṭisambhidānaṃ
                       maggoti tannāmavisesito ca.
                       Vicittanānattanayopagūḷho
                       gambhīrapaññehi sadāvagāḷho
                       attatthalokatthaparāyaṇehi
                       saṃsevanīyo sujanehi niccaṃ.
                       Ñāṇappabhedāvahanassa tassa
                       yogīhinekehi nisevitassa
                       atthaṃ apubbaṃ anuvaṇṇayanto
                       suttañca yuttiñca anukkamanto.
                       Avokkamanto samayā sakā ca
                       anāmasanto samayaṃ parañca
                       Pubbopadesaṭṭhakathānayañca
                       yathānurūpaṃ upasaṃharanto.
                       Vakkhāmahaṃ aṭṭhakathaṃ janassa
                       hitāya saddhammaciraṭṭhitatthaṃ
                       sakkacca saddhammapakāsiniṃ taṃ
                       suṇātha dhāretha ca sādhu santoti.
     Tattha paṭisambhidānaṃ maggoti tannāmavisesito cāti vuttattā paṭisambhidā-
maggassa paṭisambhidāmaggatā tāva vattabbā. Catasso hi paṭisambhidā atthapaṭisambhidā
dhammapaṭisambhidā niruttipaṭisambhidā paṭibhānapaṭisambhidāti. Tāsaṃ paṭisambhidānaṃ maggo
adhigamūpāyoti paṭisambhidāmaggo, paṭisambhidāpaṭilābhahetūti vuttaṃ hoti. Kathamayaṃ
tāsaṃ maggo hotīti ce? pabhedato desitāya desanāya paṭisambhidāñāṇāvahattā.
Nānābhedabhinnānaṃ hi dhammānaṃ nānābhedabhinnā desanā sotūnaṃ ariyapuggalānaṃ
paṭisambhidāñāṇappabhedañca sañjaneti, puthujjanānaṃ āyatiṃ paṭisambhidāñāṇappabhedāya
ca paccayo hoti. Vuttaṃ  ca "pabhedato hi desanā ghanavinibbhogapaṭisambhidāñāṇāvahā
hotī"ti. 1- Ayaṃ ca nānābhedabhinnā desanā, tenassā paṭisambhidānaṃ maggattasiddhi.
      Tattha catassoti gaṇanaparicchedo. Paṭisambhidāti pabhedā.  "atthe ñāṇaṃ
atthapaṭisambhidā, dhamme ñāṇaṃ dhammapaṭisambhidā, tatra dhammaniruttābhilāpe 2-
ñāṇaṃ niruttipaṭisambhidā, ñāṇesu ñāṇaṃ paṭibhānapaṭisambhidā"ti 3- vuttattā na
aññassa kassaci pabhedā, ñāṇassete 4- pabhedā. Tasmā "catasso paṭisambhidā"ti
cattāro ñāṇappabhedāti attho. Atthappabhedassa sallakkhaṇavibhāvanāvavatthānakaraṇasamatthaṃ
atthe pabhedagataṃ ñāṇaṃ atthapaṭisambhidā. Dhammappabhedassa
@Footnote: 1 abhi.A. 1/103 2 Sī. atthadhammaniruttābhilāpe, ka. tattha niruttābhilāpe
@3 abhi.vi. 35/718/359 4 cha.Ma. ñāṇasseva
Sallakkhaṇavibhāvanāvavatthānakaraṇasamatthaṃ dhamme pabhedagataṃ ñāṇaṃ dhammapaṭisambhidā.
Niruttippabhedassa sallakkhaṇavibhāvanāvavatthānakaraṇasamatthaṃ niruttābhilāpe pabhedagataṃ ñāṇaṃ
niruttipaṭisambhidā. Paṭibhānappabhedassa sallakkhaṇavibhāvanāvavatthānakaraṇasamatthaṃ
paṭibhāne pabhedagataṃ ñāṇaṃ paṭibhānapaṭisambhidā.
     Tattha atthoti saṅkhepato hetuphalaṃ. Taṃ hi yasmā hetuanusārena arīyati
adhigammati pāpuṇīyati, tasmā atthoti vuccati. Pabhedato pana yaṅkiñci paccaya-
samuppannaṃ 1- nibbānaṃ, bhāsitattho, vipāko kiriyāti ime pañca dhammā atthoti
veditabbā. Taṃ atthaṃ paccavekkhantassa tasmiṃ atthe pabhedagataṃ ñāṇaṃ atthapaṭisambhidā.
     Dhammoti saṅkhepato paccayo. So hi yasmā taṃ taṃ vidahati 2- pavatteti
ceva pāpeti ca, tasmā dhammoti vuccati. Pabhedato pana yo koci phalanibbattako
hetu ariyamaggo, bhāsitaṃ, kusalaṃ, akusalanti ime pañca dhammā dhammoti
veditabbā. Taṃ dhammaṃ paccavekkhantassa tasmiṃ dhamme pabhedagataṃ ñāṇaṃ
dhammapaṭisambhidā. Ayameva hi attho abhidhamme 3-:-
          "dukkhe ñāṇaṃ atthapaṭisambhidā, dukkhasamudaye ñāṇaṃ dhammapaṭisambhidā,
     dukkhanirodhe ñāṇaṃ atthapaṭisambhidā, dukkhanirodhagāminiyā
     paṭipadāya ñāṇaṃ dhammapaṭisambhidā. Hetumhi ñāṇaṃ dhammapaṭisambhidā,
     heutaphale ñāṇaṃ atthapaṭisambhidā.
          Ye dhammā jātā bhūtā sañjātā nibbattā abhinibbattā
     pātubhūtā, imesu dhammesu ñāṇaṃ atthapaṭisambhidā, yamhā dhammā te
     dhammā jātā bhūtā sañjātā nibbattā abhinibbattā pātubhūtā,
     tesu dhammesu ñāṇaṃ dhammapaṭisambhidā.
@Footnote: 1 paccayasambhūtaṃ. visuddhi. 3/7 (syā)
@2 dahati, visuddhi. 3/7 (syā), Sī. vidadhāti 3 abhi.vi. 35/719,720/359-60
     Jarāmaraṇe ñāṇaṃ atthapaṭisambhidā, jarāmaraṇasamudaye ñāṇaṃ
dhammapaṭisambhidā, jarāmaraṇanirodhe ñāṇaṃ atthapaṭisambhidā,
jarāmaraṇanirodhagāminiyā paṭipadāya ñāṇaṃ dhammapaṭisambhidā.
     Jātiyā ñāṇaṃ .pe. Bhave ñāṇaṃ .pe. Upādāne ñāṇaṃ
.pe. Taṇhāya ñāṇaṃ .pe. Vedanāya ñāṇaṃ .pe. Phasse ñāṇaṃ
.pe. Saḷāyatane ñāṇaṃ .pe. Nāmarūpe ñāṇaṃ .pe. Viññāṇe
ñāṇaṃ .pe. Saṅkhāresu ñāṇaṃ atthapaṭisambhidā, .pe. Saṅkhārasamudaye
ñāṇaṃ dhammapaṭisambhidā, saṅkhāranirodhe ñāṇaṃ atthapaṭisambhidā,
saṅkhāranirodhagāminiyā paṭipadāya ñāṇaṃ dhammapaṭisambhidā.
     Idha bhikkhu dhammaṃ jānāti suttaṃ geyyaṃ veyyākaraṇaṃ gāthaṃ udānaṃ
itivuttakaṃ jātakaṃ abbhutadhammaṃ vedallaṃ. Ayaṃ vuccati dhammapaṭisambhidā.
So tassa tasseva bhāsitassa atthaṃ jānāti `ayaṃ imassa bhāsitassa
attho, ayaṃ imassa bhāsitassa attho'ti. Ayaṃ vuccati atthapaṭisambhidā.
     Katame dhammā kusalā yasmiṃ samaye kāmāvacaraṃ kusalaṃ cittaṃ
uppannaṃ hoti somanassasahagataṃ ñāṇasampayuttaṃ rūpārammaṇaṃ vā .pe.
Dhammārammaṇaṃ vā. Yaṃ yaṃ vā panārabbha tasmiṃ samaye phasso
hoti .pe. Avikkhepo hoti. Ime dhammā kusalā. Imesu dhammesu
ñāṇaṃ dhammapaṭisambhidā, tesaṃ vipāke ñāṇaṃ atthapaṭisambhidā"tiādinā
nayena vibhajitvā vibhajitvā dassito.
    Tatra dhammaniruttābhilāpe ñāṇanti tasmiṃ atthe ca dhamme ca yā
sabhāvanirutti abyābhicārivohāro, tassa abhilāpe bhāsane udīraṇe taṃ lapitaṃ
bhāsitaṃ udīritaṃ sabhāvaniruttisaddaṃ ārammaṇaṃ katvā paccavekkhantassa tasmiṃ
Sabhāvaniruttābhilāpe "ayaṃ sabhāvanirutti, ayaṃ na sabhāvaniruttī"ti evaṃ tassā
dhammaniruttisaññitāya sabhāvaniyā māgadhikāya sabbasattānaṃ mūlabhāsāya pabhedagataṃ
ñāṇaṃ niruttipaṭisambhidā. Evamayaṃ niruttipaṭisambhidā saddārammaṇā nāma jātā,
na paññattiārammaṇā. Kasmā? yasmā saddaṃ sutvā "ayaṃ sabhāvanirutti,
ayaṃ na sabhāvaniruttī"ti jānāti. Paṭisambhidāppatto 1- hi "phasso"ti vutte "ayaṃ
sabhāvaniruttī"ti jānāti, "phassā"ti vā "phassan"ti vā vutte pana "ayaṃ na
sabhāvaniruttī"ti jānāti. Vedanādīsupi eseva nayo. Aññaṃ panesa
nāmaākhyātaupasagganipātabyañjanasaddaṃ jānāti na jānātīti? yadaggena saddaṃ sutvā
"ayaṃ sabhāvanirutti, ayaṃ na sabhāvaniruttī"ti jānāti, tadaggena tampi jānissati.
Taṃ pana nayidaṃ paṭisambhidākiccanti paṭikkhipitvā "bhāsaṃ nāma sattā uggaṇhantī"ti
vatvā idaṃ kathitaṃ:- mātāpitaro hi daharakāle kumārake mañce vā pīṭhe vā
nipajjāpetvā taṃ taṃ kathayamānā tāni tāni kiccāni karonti, dārakā tesaṃ
taṃ taṃ bhāsaṃ vavatthapenti "iminā idaṃ vuttaṃ, iminā idaṃ vuttan"ti gacchante
gacchante kāle sabbampi bhāsaṃ jānanti. Mātā damiḷī, pitā andhako,
tesaṃ jātadārako sace mātu kathaṃ paṭhamaṃ suṇāti, damiḷabhāsaṃ bhāsissati,
sace pitu kathaṃ paṭhamaṃ suṇāti, andhakabhāsaṃ bhāsissati. Ubhinnampi pana kathaṃ
asuṇanto māgadhikabhāsaṃ bhāsissati.
      Yopi agāmake mahāaraññe nibbatto tattha añño kathento nāma
natthi, sopi attano dhammatāya vacanaṃ samuṭṭhāpento māgadhikabhāsameva bhāsissati.
Niraye tiracchānayoniyaṃ pettivisaye manussaloke devaloketi sabbattha
māgadhikabhāsāva ussannā. Tattha sesā oṭṭakirāṭaandhakayonakadamiḷabhāsādikā
bhāsā 2- parivattanti, ayamevekā yathābhuccabrahmavohāraariyavohārasaṅkhātā
@Footnote: 1 abhi.A. 2/718/413          2 aṭṭhārasa bhāsā. abhi.A. 2/718/415
Māgadhikabhāsā na parivattati. Sammāsambuddhopi tepiṭakaṃ buddhavacanaṃ tantiṃ āropento
māgadhikabhāsāya eva āropesi. Kasmā? evaṃ hi atthaṃ āharituṃ sukhaṃ hoti.
Māgadhikabhāsāya hi tantiṃ āruḷhassa buddhavacanassa paṭisambhidāppattānaṃ
sotapathāgamanameva papañco. Sote pana saṅghaṭṭitamatteyeva nayasatena nayasahassena
attho upaṭṭhāti. Aññāya pana bhāsāya tantiṃ āruḷhakaṃ pothetvā pothetvā
uggahetabbaṃ hoti. Bahumpi uggahetvā pana puthujjanassa paṭisambhidāppatti nāma
natthi, ariyasāvako no paṭisambhidāppatto nāma natthi.
      Ñāṇesu ñāṇanti sabbatthakañāṇamārammaṇaṃ katvā paccavekkhantassa tasmiṃ
ñāṇe pabhedagataṃ ñāṇaṃ, yathā vuttesu vā tesu tīsu ñāṇesu gocarakiccādivasena 1-
vitthāragataṃ ñāṇaṃ paṭibhānapaṭisambhidā.
      Imā pana catasso paṭisambhidā dvīsu ṭhānesu pabhedaṃ gacchanti,
pañcahi kāraṇehi visadā hontīti veditabbā. Katamesu dvīsu ṭhānesu
pabhedaṃ gacchanti? sekkhabhūmiyañca asekkhabhūmiyañca. Tattha sāriputtattherassa
mahāmoggallānattherassa mahākassapattherassa mahākaccāyanattherassa
mahākoṭṭhitattherassāti evamādīnaṃ asītiyāpi mahātherānaṃ paṭisambhidā asekkhabhūmiyaṃ
pabhedaṃ gatā, ānandattherassa, cittassa gahapatino, dhammikassa upāsakassa,
upālissa gahapatino, khujjuttarāya upāsikāyāti evamādīnaṃ paṭisambhidā
sekkhabhūmiyaṃ pabhedaṃ gatāti imāsu dvīsu bhūmīsu pabhedaṃ gacchanti.
      Katamehi pañcahi kāraṇehi visadā honti? adhigamena pariyattiyā savanena
Paripucchāya pubbayogena. Tattha adhigamo nāma arahattappatti. Arahattaṃ hi pattassa
paṭisambhidā visadā honti. Pariyatti nāma buddhavacanaṃ. Taṃ hi uggaṇhantassa
@Footnote: 1 sagocarakiccādivasena. visuddhi. 3/9 (syā)
Paṭisambhidā visadā honti savanaṃ nāma saddhammassavanaṃ. Sakkaccaṃ aṭṭhiṃ katvā
dhammaṃ suṇantassa hi paṭisambhidā visadā honti. Paripucchā nāma pāḷiaṭṭha-
kathādīsu gaṇṭhipadaatthapadavinicchayakathā. Uggahitapāḷiādīsu hi atthaṃ paripucchantassa
paṭisambhidā visadā honti. Pubbayogo nāma pubbabuddhānaṃ sāsane yogāvacaratā
gatapaccāgatikabhāvena yāva anulomagotrabhusamīpaṃ pattavipassanānuyogo. 1-
Pubbayogāvacarassa hi paṭisambhidā visadā honti. Imehi pañcahi kāraṇehi
visadā hontīti.
      Etesu pana kāraṇesu pariyatti savanaṃ paripucchāti imāni tīṇi pabhedasseva
balavakāraṇāni. Pubbayogo adhigamassa balavapaccayo, pabhedassa hoti na
hotīti? hoti, na pana tathā. Pariyattisavanaparipucchā hi pubbe hontu vā
mā vā, pubbayogena pana pubbe ceva etarahi ca saṅkhārasammasanaṃ vinā paṭisambhidā
nāma natthi. Ime pana dvepi ekato hutvā paṭisambhidā upatthambhetvā visadā
karontīti. Apare āhu:-
           "pubbayogo bāhusaccaṃ       desabhāsā ca āgamo
            paripucchā adhigamo         garusannissayo tathā
            mittasampatti cevāti       paṭisambhidapaccayā"ti.
      Tattha pubbayogo vuttanayova. Bāhusaccaṃ nāma tesu tesu satthesu ca
sippāyatanesu ca kusalatā. Desabhāsā nāma ekasatavohārakusalatā, visesena pana
māgadhike kosallaṃ. Āgamo nāma antamaso opammavaggamattassapi buddhavacanassa
pariyāpuṇanaṃ. Paripucchā nāma ekagāthāyapi atthavinicchayapucchanaṃ. Adhigamo nāma
sotāpannatā vā sakadāgāmitā vā anāgāmitā vā arahattaṃ vā.
@Footnote: 1 tāva vipassanānuyogo. visuddhi. 3/9 (syā)
Garusannissayo nāma sutapaṭibhānabahulānaṃ garūnaṃ santike vāso. Mittasampatti nāma
tathārūpānaṃyeva mittānaṃ paṭilābhoti.
      Tattha buddhā ca paccekabuddhā ca pubbayogañceva adhigamañca nissāya
paṭisambhidā pāpuṇanti, sāvakā sabbānipi etāni kāraṇāni. Paṭisambhidāppattiyā
ca pāṭiyekko kammaṭṭhānabhāvanānuyogo nāma natthi, sekkhānaṃ pana sekkhaphala-
vimokkhantikā, asekkhānaṃ asekkhaphalavimokkhantikā ca paṭisambhidāppatti hoti.
Tathāgatānaṃ hi dasabalāni viya ariyānaṃ ariyaphaleheva 1- paṭisambhidā ijjhantīti.
Imāsaṃ catassannaṃ paṭisambhidānaṃ maggoti paṭisambhidāmaggo, paṭisambhidāmaggo eva
pakaraṇaṃ paṭisambhidāmaggappakaraṇaṃ, pakārena karīyante vuccante ettha
nānābhedabhinnā gambhīrā atthā iti pakaraṇaṃ.
      Tadetaṃ paṭisambhidāmaggappakaraṇaṃ atthasampannaṃ byañjanasampannaṃ gambhīraṃ
gambhīratthaṃ lokuttarappakāsanaṃ suññatāpaṭisaññuttaṃ paṭipattiphalavisesasādhanaṃ 2-
paṭipattipaṭipakkhapaṭisedhanaṃ 3- yogāvacarānaṃ ñāṇavararatanākarabhūtaṃ dhammakathikānaṃ
dhammakathāvilāsavisesahetubhūtaṃ saṃsārabhīrukānaṃ dukkhanissaraṇaṃ tadupāyadassanena
assāsajananatthaṃ tappaṭipakkhanāsanatthaṃ ca gambhīratthānaṃ ca anekesaṃ suttantapadānaṃ
atthavivaraṇena sujanahadayaparitosajananatthaṃ tathāgatena arahatā sammāsambuddhena
sabbattha appaṭihatasabbaññutañāṇamahāpadīpāvabhāsena sakalajanavigatamahākaruṇā-
sinehasiniddhahadayena veneyyajanahadayagatakilesandhakāravidhamanatthamujjalitassa saddhammamahā-
padīpassa tadadhippāyavikāsanasinehaparisekena 4- pañcavassasahassamaviratamujjalanamicchatā
lokānukampakena satthu kappena dhammarājassa dhammasenāpatinā āyasmatā
sāriputtattherena bhāsitaṃ sutvā āyasmatā ānandena paṭhamamahāsaṅgītikāle
yathāsutameva saṅgītiṃ āropitaṃ. 5-
@Footnote: 1 ariyānaṃ ariyaphaleneva. visuddhi. 3/9 2 Sī. paṭipattiphalavisesāvahaṃ
@3 Sī. paṭipakkhapaṭisedhanaṃ 4 Sī....siñcanasinehaparipisekena  5 Ma.,ka. saṅgahaṃ
      Tadetaṃ vinayapiṭakaṃ suttantapiṭakaṃ abhidhammapiṭakanti tīsu piṭakesu suttantapiṭaka-
pariyāpannaṃ. Dīghanikāyo majjhimanikāyo saṃyuttanikāyo aṅguttaranikāyo
khuddakanikāyoti pañcasu mahānikāyesu khuddakamahānikāyapariyāpannaṃ. Suttaṃ geyyaṃ
veyyākaraṇaṃ gāthā udānaṃ itivuttakaṃ jātakaṃ abbhutadhammaṃ vedallanti navasu
satthu sāsanaṅgesu yathāsambhavaṃ geyyaveyyākaraṇaṅgadvayasaṅgahitaṃ.
           Dvāsīti buddhato gaṇhiṃ dve sahassāni bhikkhuto
           caturāsīti sahassāni ye me dhammā pavattinoti 1-
dhammabhaṇḍāgārikattherena pana pañcasu etadaggaṃ āropitena paṭiññātānaṃ
caturāsītiyā dhammakkhandhasahassānaṃ bhikkhuto gahitesu dvīsu dhammakkhandhasahassesu
anekasatadhammakkhandhasaṅgahitaṃ. Tassa tayo vaggā mahāvaggo majjhimavaggo cūḷavaggoti.
Ekekasmiṃ vaggasmiṃ dasadasakaṃ katvā ñāṇakathādikā mātikākathāpariyosānā
samatiṃsakathā. Evamanekadhā avatthāpitassa imassa paṭisambhidāmaggappakaraṇassa
anupubbaṃ apubbapadatthavaṇṇanaṃ karissāma. Imaṃ hi pakaraṇaṃ pāṭhato atthato
uddisantena ca niddisantena ca sakkaccaṃ uddisitabbaṃ niddisitabbañca,
uggaṇhantenāpi sakkaccaṃ uggahetabbaṃ dhāretabbañca. Taṃ kissa hetu?
gambhīrattā imassa pakaraṇassa lokahitāya loke ciraṭṭhitatthaṃ.
      Tattha samatiṃsāya kathāsu ñāṇakathā kasmā ādito kathitāti ce? ñāṇassa
Paṭipattimalavisodhakattena paṭipattiyā ādibhūtattā. Vuttaṃ hi bhagavatā:-
           tasmātiha tvaṃ bhikkhu ādimeva visodhehi kusalānaṃ dhammānaṃ.
       Ko cādi kusalānaṃ dhammānaṃ, sīlañca suvisuddhaṃ diṭṭhi ca ujukāti. 2-
       Ujukā diṭṭhīti hi sammādiṭṭhisaṅkhātaṃ ñāṇaṃ vuttaṃ. Tasmāpi ñāṇakathā
       ādito kathitā.
@Footnote: 1 khu.thera. 26/1027/399 2 saṃ.mahā. 19/369/125
       Aparampi vuttaṃ:-
            tatra bhikkhave sammādiṭṭhi pubbaṅgamā hoti. Kathañca bhikkhave
       sammādiṭṭhi pubbaṅgamā hoti, sammādiṭṭhiṃ `sammādiṭṭhī'ti pajānāti,
       micchādiṭṭhiṃ `micchādiṭaṭhī'ti pajānāti. Sāssa hoti sammādiṭṭhi.
       Sammāsaṅkappaṃ `sammāsaṅkappo'ti pajānāti, micchāsaṅkappaṃ
       `micchāsaṅkappo'ti pajānāti. Sammāvācaṃ `sammāvācā'ti pajānāti,
       micchāvācaṃ `micchāvācā'ti pajānāti. Sammākammantaṃ `sammākammanto'ti
       pajānāti, micchākammantaṃ `micchākammanto'ti pajānāti. Sammāājīvaṃ
       `sammāājīvo'ti pajānāti. Micchāājīvaṃ `micchāājīvo'ti pajānāti.
       Sammāvāyāmaṃ `sammāvāyāmo'ti pajānāti micchāvāyāmaṃ
       `micchāvāyāmo'ti pajānāti, sammāsatiṃ `sammāsatī'ti pajānāti micchāsatiṃ
       `micchāsatī'ti pajānāti. Sammāsamādhiṃ `sammāsamādhī'ti pajānāti, micchāsamādhiṃ
       `micchāsamādhī'ti pajānāti. Sāssa hoti sammādiṭṭhī"ti 1-
pubbaṅgamabhūtāya hi sammādiṭṭhiyā siddhāya micchādiṭṭhīnampi micchādiṭṭhibhāvaṃ
jānissatīti sammādiṭṭhisaṅkhātaṃ ñāṇaṃ tāva sodhetuṃ 2- ñāṇakathā ādito kathitā.
          "apicudāyi tiṭṭhatu pubbanto, tiṭṭhatu aparanto dhammaṃ te
       desessāmi imasmiṃ sati idaṃ hoti, imassuppādā idaṃ uppajjati,
       imasmiṃ asati idaṃ na hoti, imassa nirodhā idaṃ nirajjhatī"ti 3- ca
pubbantāparantadiṭṭhiyo ṭhapetvā ñāṇasseva vuttattā ñāṇakathā ādito kathitā.
         "alaṃ subhadda tiṭṭhatetaṃ `sabbe te sakāya paṭiññāya
       abbhaññiṃsu, sabbeva na abbhaññiṃsu, udāhu ekacce abbhaññiṃsu,
@Footnote: 1 Ma. u. 14/136/121 2 Ma.,ka. sādhetuuṃ 3 Ma.Ma. 13/271/24
       Ekacce na abbhaññiṃsūti, dhammante subhadda desessāmi, taṃ suṇāhi
       sādhukaṃ manasikarohi bhāsissāmī"ti 1- ca
puthusamaṇabrāhmaṇaparappavādānaṃ vāde ṭhapetvā ariyassa aṭṭhaṅgikassa maggassa
desitattā, aṭṭhaṅgike ca magge sammādiṭṭhisaṅkhātassa ñāṇassa padhānattā
ñāṇakathā ādito kathitā.
          "cattārimāni bhikkhave sotāpattiyaṅgāni sappurisasaṃsevo,
     saddhammassavanaṃ, yonisomanasikāro, dhammānudhammappaṭipattī"ti 2- ca
          "saddhājāto upasaṅkamati upasaṅkamanto payirupāsati,
     payirupāsanto sotaṃ odahati, ohitasoto dhammaṃ suṇāti, sutvā
     dhammaṃ dhāreti, dhātānaṃ dhammānaṃ paññāya atthaṃ upaparikkhati,
     atthaṃ upaparikkhato dhammā nijjhānaṃ khamanti, dhammanijjhānakkhantiyā
     chando jāyati, chandajāto ussahati, ussahitvā tuleti, tulayitvā
     padahati, pahitatto kāyena ceva paramatthasaccaṃ sacchikaroti, paññāya
     ca naṃ paṭivijjha passatī"ti 3- ca
          "idha tathāgato loke uppajjati .pe. So dhammaṃ deseti
     ādikalyāṇan"tiādīni 4- ca
anekāni suttantapadāni anulomentena sutamaye ñāṇaṃ ādiṃ katvā yathākkamena
ñāṇakathā ādito kathitā.
@Footnote: 1 dī.mahā. 10/213/132 2 dī.pā. 11/311/202, saṃ.mahā. 19/1046/352
@3 Ma.Ma. 13/183,432/158,420 4 dī.Sī. 9/190/63
          Sā panāyaṃ ñāṇakathā uddesaniddesavasena dvidhā ṭhitā. Uddese
"sotāvadhāne paññā sutamaye ñāṇan"tiādinā nayena tesattati ñāṇāni
mātikāvasena uddiṭṭhāni. Niddese "kathaṃ sotāvadhāne paññā sutamaye ñāṇaṃ.
`ime Dhammā abhiññeyyā'ti sotāvadhānaṃ, taṃ pajānanā paññā sutamaye
ñāṇan"tiādinā nayena tāniyeva tesattati ñāṇāni vitthāravasena niddiṭṭhānīti.
                        Ganthārambhakathā niṭṭhitā.
                          ------------
                            1. Mahāvagga
                      1. Ñāṇakathā mātikāvaṇṇanā
      [1] Tattha uddese tāva sotāvadhāne paññā sutamaye ñāṇanti ettha
hi sotasaddo anekatthappabhedo. Tathāhesa:-
                maṃsaviññāṇañāṇesu taṇhādīsu ca dissati
                dhārāyaṃ ariyamagge cittasantatiyampi ca.
      "sotāyatanaṃ sotadhātu sotindriyan"tiādīsu 1- hi ayaṃ sotasaddo maṃsasote
dissati. "sotena saddaṃ sutvā"tiādīsu 2- sotaviññāṇe. "dibbāya sotadhātuyā"ti-
ādīsu 3- ñāṇasote. "yāni sotāni lokasminti yāni etāni sotāni mayā
kittitāni pakittitāni ācikkhitāni desitāni paññapitāni paṭṭhapitāni
vivaritāni vibhattāni uttānīkatāni pakāsitāni. Seyyathidaṃ, taṇhāsoto
diṭṭhisoto kilesasoto duccaritasoto avijjāsoto"tiādīsu 4- taṇhādīsu pañcasu
dhammesu. "addasā kho bhagavā mahantaṃ dārukkhandhaṃ gaṅgāya nadiyā sotena vuyhamānan"ti-
ādīsu 5- udakadhārāyaṃ. "ariyassetaṃ āvuso aṭṭhaṅgikassa maggassa adhivacanaṃ,
yadidaṃ soto"tiādīsu ariyamagge. "purisassa ca viññāṇasotaṃ pajānāti ubhayato
abbocchinnaṃ idha loke patiṭṭhitañca paraloke patiṭṭhitañcā"tiādīsu 6-
cittasantatiyaṃ. Idha panāyaṃ maṃsasote daṭṭhabbo. Tena sotena hetubhūtena, kāraṇabhūtena vā
avadhīyati avatthāpīyati appīyatīti sotāvadhānaṃ. Kintaṃ? sutaṃ. Sutaṃ ca nāma "bahussuto
hoti sutadharo sutasannicayo"tiādīsu 7- viya sotadvārānusārena viññātaṃ avadhāritaṃ
@Footnote: 1 abhi.vi. 35/157,183,219/80,102,145 2 Ma.mū. 12/295/258, dī.pā. 11/356/255
@3 dī.pā. 11/356/256 4 khu.cūḷa. 30/76/17 (syā) 5 saṃ.saḷā. 18/322/223 (syā)
@6 dī.pā. 11/149/90 7 Ma.mū. 12/333,339/298,301
Dhammajātaṃ, taṃ idha sotāvadhānanti vuttaṃ. Tasmiṃ sotāvadhānasaṅkhāte sute pavattā
paññā sotāvadhāne paññā. Paññāti ca tassa tassa atthassa pākaṭakaraṇasaṅkhātena
paññāpanaṭṭhena 1- paññā, tena tena vā aniccādinā pakārena dhamme
jānātītipi paññā.
      Sutamaye ñāṇanti ettha sutasaddo tāva saupasaggo anupasaggo ca:-
           gamane vissute tinte-    nuyogopacitepi ca
           sadde ca sotadvārānu-   sāraññāte ca dissati.
      Tathā hissa "senāya pasuto"tiādīsu gacchantoti attho. "sutadhammassa
passato"tiādīsu 2- vissutadhammassāti attho. "avassutā avassutassa purisa-
puggalassā"tiādīsu 3- tintātintassāti attho. "ye jhānapasutā dhīrā"tiādīsu 4-
anuyuttāti attho. "tumhehi puññaṃ pasutaṃ anappakan"tiādīsu 5- upacitanti
attho. "diṭṭhaṃ sutaṃ mutaṃ viññātan"tiādīsu 6- saddoti attho. "bahussuto hoti
sutadharo sutasannicayo"tiādīsu 7- sotadvārānusāraviññātadharoti attho. Idha panassa
sotadvārānusārena viññātaṃ upadhāritanti attho. Sutamaye ñāṇanti yā esā etaṃ sutaṃ
viññātaṃ avadhāritaṃ dhammaṃ ārabbha ārammaṇaṃ katvā sabbapaṭhamañca aparāparañca pavattā
paññā, taṃ "sutamaye ñāṇan"ti vuttaṃ hoti, sutamayaṃ ñāṇanti attho. Sutamayeti
ca paccattavacanametaṃ, yathā "na hevaṃ vattabbe. 8- Vanappagumbe yathā phussitagge. 9-
Natthi attakāre natthi parakāre natthi purisakāre"tiādīsu paccattavacanaṃ, evamidhāpi 1-
daṭṭhabbaṃ. Tena vuttaṃ "sutamayaṃ ñāṇanti attho"ti.
@Footnote: 1 Sī. paññāṇaṭṭhena        2 vi.mahā. 4/5/5, khu.u. 25/11/105
@3 vi. bhikkhunī. 3/657/4    4 khu.dha. 25/181/49
@5 khu.khu. 25/12/11, khu.peta. 26/25/154   6 Ma.mū. 12/241/203
@7 Ma.mū. 12/333,339/297,301           8 abhi.ka. 37/1,12/1,12
@9 khu.khu. 25/13/8, khu.su. 25/8/379       10 dī.Sī. 9/169/54
      Atha vā sutena pakato phassādiko dhammapuñjo sutamayo, tasmiṃ sutamaye
dhammapuñje pavattaṃ taṃ sampayuttaṃ ñāṇaṃ sutamaye ñāṇaṃ. Sabhāvasāmaññalakkhaṇavasena
dhamme jānātīti ñāṇaṃ. Taṃyeva ñāṇaṃ 1- pariyāyavacanena adhippāyapakāsanatthaṃ
aniyamena "paññā"ti vatvā pacchā adhippetaṃ "ñāṇan"ti niyametvā vuttanti
veditabbaṃ. Ñāṇañca nāma sabhāvapaṭivedhalakkhaṇaṃ, akkhalitapaṭivedhalakkhaṇaṃ vā
kusalissāsakhittausupaṭivedho viya, visayobhāsanarasaṃ padīpo viya, asammohapaccupaṭṭhānaṃ
araññagatasudesako viya. "samāhito bhikkhave bhikkhu yathābhūtaṃ pajānātī"ti 2- vacanato
samādhipaṭṭhānaṃ. Lakkhaṇādīsu hi sabhāvo vā sāmaññaṃ vā lakkhaṇaṃ nāma, kiccaṃ
vā sampatti vā raso nāma, paṭṭhānākāro vā phalaṃ vā paccupaṭṭhānaṃ nāma,
āsannakāraṇaṃ padaṭṭhānaṃ nāmāti veditabbaṃ.
      [2] Sutvāna saṃvare paññāti:-
          pātimokkho satī ceva ñāṇaṃ khanti tatheva ca
          vīriyañca pañcime dhammā saṃvarāti pakāsitā.
      "iminā pātimokkhasaṃvarena upeto hoti samupeto upāgato samupāgato
upapanno samupapanno samannāgato"ti 3- āgato pātimokkhasaṃvaro. "cakkhunā rūpaṃ
disvā na nimittaggāhī hoti nānubyañjanaggāhī. Yatvādhikaraṇamenaṃ cakkhundriyaṃ
asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhādomanassā pāpakā akusalā dhammā anvāssaveyyaṃ,
tassa saṃvarāya paṭipajjati, rakkhati cakkhundriyaṃ, cakkhundriye saṃvaraṃ
āpajjatī"tiādinā 4- nayena āgato satisaṃvaro.
@Footnote: 1 Sī.,Ma. taṃyeva dhammaṃ
@2 saṃ.saḷā. 18/147/99-100 (syā) saṃ.mahā. 19/1071/361
@3 abhi.vi. 35/511/296    4 dī.Sī. 9/213/70, Ma.mū. 12/259/258,
@saṃ.saḷā. 18/317/220 (syā) aṅ.tika. 20/16/108
          "yāni sotāni lokasmiṃ (ajitāti bhagavā) sati tesaṃ nivāraṇaṃ
          sotānaṃ saṃvaraṃ brūmi paññāyete pithīyare"ti 1-
āgato ñāṇasaṃvaro. "katame ca bhikkhave āsavā paṭisevanā pahātabbā. Idha
bhikkhave bhikkhu paṭisaṅkhā yoniso cīvaraṃ paṭisevatī"tiādinā 2- nayena āgato
paccayapaṭisevanā saṃvaro, sopi ñāṇasaṃvareneva saṅgahito. "khamo hoti sītassa
uṇhassa jighacchāya pipāsāya ḍaṃsamakasavātātapasarisapasamphassānaṃ duruttānaṃ
durāgatānaṃ vacanapathānaṃ uppannānaṃ sārīrikānaṃ vedanānaṃ dukkhānaṃ tibbānaṃ
kharānaṃ kaṭukānaṃ asātānaṃ amanāpānaṃ pāṇaharānaṃ adhivāsakajātiko hotī"ti 3-
āgato khantisaṃvaro. "uppannaṃ kāmavitakkaṃ nādhivāseti pajahati vinodeti
byantīkaroti anabhāvaṃ gametī"tiādinā 4- nayena āgato vīriyasaṃvaro. "idha
ariyasāvako micchāājīvaṃ pahāya sammāājīvena jīvitaṃ kappetī"ti 5- āgato
ājīvapārisuddhisaṃvaro, sopi vīriyasaṃvareneva saṅgahito. Tesu sattasu saṃvaresu
pātimokkhasaṃvaraindriyasaṃvaraājīvapārisuddhipaccayapaṭisevanasaṅkhātā cattāro saṃvarā
idhādhippetā, tesu ca visesena pātimokkhasaṃvaro. Sabbopicāyaṃ saṃvaro yathāsakaṃ
saṃvaritabbānaṃ kāyaduccaritādīnaṃ saṃvaraṇato saṃvaroti vuccati. Sutamaye ñāṇe vuttaṃ
dhammaṃ sutvā saṃvarantassa saṃvaraṃ karontassa tasmiṃ saṃvare pavattā taṃsampayuttā
paññā "sutvāna saṃvare paññā"ti vuttā. Athavā hetuatthe sutvāti
vacanassa sambhavato sutahetunā saṃvare paññātipi attho.
     Sīlamaye ñāṇanti ettha sīlanti sīlanatthena sīlaṃ. Kimidaṃ sīlanaṃ nāma?
Samādhānaṃ vā, kāyakammādīnaṃ susīlyavasena avippakiṇṇatāti attho. Upadhāraṇaṃ
@Footnote: 1 khu.su. 25/1042/532, khu.cūḷa. 30/75/16 (syā) 2 Ma.mū. 12/32/14
@3 Ma.mū. 12/24/14, aṅ.catukka. 21/114/134
@4 Ma.mū. 12/349/310, aṅ.chakka. 22/329/436 (syā) 5 saṃ.mahā. 19/8/7
Vā kusalānaṃ dhammānaṃ patiṭṭhānavasena ādhāraṇabhāvoti attho. Etadeva hi ettha
atthadvayaṃ saddalakkhaṇavidū anujānanti. Aññe pana "adhisevanaṭṭhena ācāraṭṭhena
tassīlaṭṭhena sīraṭṭhena sītalaṭṭhena sivaṭṭhena sīlan"ti vaṇṇayanti.
          Sīlanaṃ lakkhaṇaṃ tassa       bhinnassāpi anekadhā
          sanidassanattaṃ rūpassa      yathā bhinnassa'nekadhā.
     Yathā hi nīlapītādibhedena anekadhā bhinnassāpi rūpāyatanassa sanidassanattaṃ
lakkhaṇaṃ nīlādibhedena bhinnassāpi sanidassanabhāvānatikkamanato, tathā sīlassa
cetanādibhedena anekadhā bhinnassāpi yadetaṃ kāyakammādīnaṃ samādhānavasena
kusalānañca dhammānaṃ patiṭṭhānavasena vuttaṃ sīlanaṃ, tadeva lakkhaṇaṃ cetanādibhedena
anekadhā bhinnassāpi samādhānapatiṭṭhānabhāvānatikkamanato. Evaṃ lakkhaṇassa
panassa:-
               dussīlyaviddhaṃsanatā anavajjaguṇo tathā
               kiccasampattiatthena raso nāma pavuccati.
     Tasmā idaṃ sīlaṃ nāma kiccaṭṭhena rasena dussīlyaviddhaṃsanarasaṃ, sampattiatthena
rasena anavajjarasanti veditabbaṃ.
               Soceyyapaccupaṭṭhānaṃ tayidaṃ tassa viññuhi
               ottappañca hirī ceva padaṭṭhānanti vaṇṇitaṃ.
Tayidaṃ sīlaṃ "kāyasoceyyaṃ vacīsoceyyaṃ manosoceyyan"ti 1- evaṃ vuttasoceyya-
paccupaṭṭhānaṃ, soceyyabhāvena 2- paccupaṭṭhāti gahaṇabhāvaṃ gacchati. Hirottappañca pana
tassa viññūhi padaṭṭhānanti vaṇṇitaṃ, āsannakāraṇanti attho. Hirottappe hi sati
sīlaṃ
@Footnote: 1 dī.pā. 11/305/196, khu,iti. 25/66/281 2 cha. sucibhāvena
Uppajjati ceva tiṭṭhati ca, asati neva uppajjati na tiṭṭhatīti evaṃvidhena
sīlena sahagataṃ taṃsampayuttaṃ ñāṇaṃ sīlamaye ñāṇaṃ. Athavā sīlameva pakataṃ sīlamayaṃ,
tasmiṃ sīlamaye taṃsampayuttaṃ ñāṇaṃ. Asaṃvare ādīnavapaccavekkhaṇā ca, saṃvare
ānisaṃsapaccavekkhaṇā ca. Saṃvarapārisuddhipaccavekkhaṇā ca, saṃvarasaṅkilesavodāna-
pacacvekkhaṇā ca sīlamayañāṇeneva saṅgahitā.
     [3] Saṃvaritvā samādahane paññāti sīlamayañāṇe vuttasīlasaṃvarena saṃvaritvā
saṃvaraṃ katvā sīle patiṭṭhāya samādahantassa upacārappanāvasena cittekaggataṃ
karontassa tasmiṃ samādahane pavattā taṃsampayuttā paññā. Samaṃ sammā ca
ādahanaṃ ṭhapananti ca samādahanaṃ, samādhissevetaṃ pariyāyavacanaṃ.
     Samādhibhāvanāmaye ñāṇanti ettha kusalacittekaggatā samādhi. Kenaṭṭhena
samādhi? samādhānaṭṭhena samādhi. Kiṃ idaṃ samādhānaṃ nāma? ekārammaṇe
cittacetasikānaṃ samaṃ sammā ca ādhānaṃ, ṭhapananti vuttaṃ hoti. Tasmā yassa
dhammassānubhāvena ekārammaṇe cittacetasikā samaṃ sammā ca avikkhipamānā
avippakiṇṇā ca hutvā tiṭṭhanti, idaṃ samādhānanti veditabbaṃ. Tassa kho
pana samādhissa:-
               lakkhaṇaṃ tu avikkhepo vikkhepaddhaṃsanaṃ raso
               akampanamupaṭṭhānaṃ padaṭṭhānaṃ sukhaṃ pana.
     Bhāvīyati vaḍḍhīyatīti bhāvanā, samādhi eva bhāvanā samādhibhāvanā,
samādhissa vā bhāvanā vaḍḍhanā samādhibhāvanā. Samādhibhāvanāvacanena aññaṃ bhāvanaṃ
paṭikkhipati pubbe viya upacārappanāvasena samādhibhāvanāmaye ñāṇaṃ.
     [4] Paccayapariggahe paññāti ettha paṭicca phalametīti paccayo.
Paṭiccāti na vinā tena, apaccakkhitvāti attho. Etīti uppajjati ceva pavattati
Cāti attho. Apica upakārakattho paccayattho, tassa paccayassa bahuvidhattā paccayānaṃ
pariggahe vavatthāpane ca paññā paccayapariggahe paññā.
     Dhammaṭṭhitiñāṇanti ettha dhammasaddo tāva sabhāvapaññāpuññapaññatti-
āpattipariyattinissattatāvikāraguṇapaccayapaccayuppannādīsu dissati. Ayaṃ hi "kusalā
dhammā akusalā dhammā abyākatā dhammā"tiādīsu 1- sabhāve dissati.
            "yassete caturo dhammā saddhassa gharamesino
             saccaṃ dhammo dhiti cāgo sa ve pecca na socatī"ti- 2-
ādīsu paññāya.
            "na hi dhammo adhammo ca ubho samavipākino
             adhammo nirayaṃ neti   dhammo pāpeti suggatin"ti- 3-
ādīsu puññe "paññattidhammā niruttidhamma adhivacanadhammā"tiādīsu 4- paññattiyaṃ
pārājikā dhammā saṃghādisesā dhammā"tiādīsu 5- āpattiyaṃ. "idha bhikkhu dhammaṃ
jānāti suttaṃ geyyaṃ veyyākaraṇan"tiādīsu 6- pariyattiyaṃ. "tasmiṃ kho pana samaye
dhammā honti. 7- Dhammesu dhammānupassī viharatī"tiādīsu 8- nissattatāyaṃ. "jāti-
dhammā jarādhammā maraṇadhammā"tiādīsu 9- vikāre. "../../bdpicture/channaṃ buddhadhammānan"tiādīsu 10-
guṇe. "hetumhi ñāṇaṃ dhammapaṭisambhidā"tiādīsu 11- paccaye. "ṭhitāva sā dhātu
dhammaṭṭhitatā dhammaniyāmatā"tiādīsu 12- paccayuppanne. Svāyamidhāpi paccayuppanne
daṭṭhabbo. Atathato pana attano sabhāvaṃ dhārentīti vā, paccayehi dhārīyantīti vā,
attano phalaṃ
@Footnote: 1 abhi.saṅ. 34/1/1 2 khu.su. 25/190/370 3 khu.thera. 26/304/318
@4 abhi.saṅ. 34/106-8/17 5 vi.mahāvi. 1/233/166-7 6 aṅ.pañcaka. 22/73/98 (syā)
@7 abhi.saṅ. 34/121/41 8 dī.mahā. 10/373/248, Ma.mū. 12/106/77
@9 aṅ.dasaka. 24/107-8/175-6 (syā) 10 khu.mahā. 29/231/174 (syā)
@11 abhi.vi. 35/720/360 12 saṃ.ni. 16/20/25, aṅ.tika. 20/137/278
Dhārentīti vā, attano paripūraṇaṃ 1- apāyesu apatamānaṃ dhārentīti vā salakkhaṇe 2-
dhārentīti vā cittena avadhārayantīti vā yathāyogaṃ dhammāti vuccanti. Idha pana attano
paccayehi dhārayantīti dhammā, paccayasamuppannadhammā tiṭṭhanti uppajjanti ceva
pavattanti ca etāyāti dhammaṭṭhiti, paccayadhammānametaṃ adhivacanaṃ. Tassaṃ dhammaṭṭhitiyaṃ
ñāṇaṃ dhammaṭṭhitiñāṇaṃ. Idaṃ hi samādhibhāvanāmayañāṇe vuttasamādhinā samāhitena
cittena yathābhūtañāṇadassanatthāya yogamārabhitvā vavatthāpitanāmarūpassa tesaṃ
nāmarūpānaṃ paccayapariggahapariyāyaṃ dhammaṭṭhitiñāṇaṃ uppajjati. "nāmarūpavavatthāne 3-
ñāṇan"ti avatvā evaṃ kasmā "dhammaṭṭhitiñāṇan"ti vuttanti ce?
paccayapariggaheneva paccayasamuppannapariggahassa siddhattā. Paccayasamuppanne hi
apariggahite paccayapariggaho na sakkā hoti kātaṃ. Tasmā dhammaṭṭhitiñāṇaggahaṇeneva
tassa hetubhūtaṃ pubbe siddhaṃ nāmarūpavavatthānañāṇaṃ vuttameva hotīti veditabbaṃ.
Kasmā dutiyatatiyañāṇaṃ viya "samādahitvā paccayapariggahe paññā"ti na
vuttanti ce? samathavipassanānaṃ yuganaddhattā.
                "samādahitvā yathā ce vipassati
                 vipassamāno tathā ce samādahe
                 vipassanā ca samatho ca tadā ahu
                 samānabhāgā yuganaddhā vattare"ti
hi vuttaṃ. Tasmā samādhiṃ avissajjetvā samādhiñca ñāṇañca yuganaddhaṃ katvā
yāva ariyamaggo tāva ussukkāpetabbanti ñāpanatthaṃ "paccayapariggahaṇe paññā
dhammaṭṭhitiñāṇa"micceva vuttanti veditabbaṃ.
     [5] Atītānāgatapaccuppannānaṃ dhammānaṃ saṅkhipitvā vavatthāne paññāti
ettha attano sabhāvaṃ, uppādādikkhaṇaṃ vā patvā ati itā atikkantāti
@Footnote: 1 cha.Ma. paripūrakaṃ 2 cha.Ma. sakasakalakkhaṇe 3 Sī. nāmarūpassavavatthānaṃ
Atītā, tadubhayampi na āgatā na sampattāti anāgatā, taṃ taṃ kāraṇaṃ paṭicca
uppādādiuddhaṃ pannā gatā pavattāti paccuppannā. Addhāsantatikhaṇapaccuppannesu
santatipaccuppannaṃ idhādhippetaṃ. Tesaṃ atītānāgatapaccuppannānaṃ pañcakkhandha-
dhammānaṃ ekekakkhandhalakkhaṇe saṅkhipitvā kalāpavasena rāsiṃ katvā vavatthāne
nicchayane sanniṭṭhāpane paññā.
     Sammasane ñāṇanti sammā āmasane anumajjane pekkhaṇe ñāṇaṃ,
kalāpasammasanañāṇanti attho. Idaṃ hi nāmarūpavavatthānañāṇānantaraṃ nāmarūpa-
paccayapariggahe dhammaṭṭhitiñāṇe ṭhitassa "yaṅkiñci rūpaṃ atītānāgatapaccuppannaṃ
ajjhattaṃ vā bahiddhā vā oḷārikaṃ vā sukhumaṃ vā hīnaṃ vā paṇītaṃ vā
yaṃ dūre santike vā, sabbantaṃ rūpaṃ aniccato vavatthapeti, ekaṃ sammasanaṃ dukkhato
vavattheti, ekaṃ sammasanaṃ anattato vavattheti, ekaṃ sammasanan"tiādinā 1- nayena
vuttasammasanavasena pubbe vavatthāpite ekekasmiṃ khandhe tilakkhaṇaṃ āropetvā
aniccato dukkhato anattato vipassantassa kalāpasammasanañāṇaṃ uppajjati.
     [6] Paccuppannānaṃ dhammānaṃ vipariṇāmānupassane paññāti santativasena
paccuppannānaṃ ajjhattānaṃ 2- pañcakkhandhadhammānaṃ vipariṇāmadassane bhaṅgadassane
paññā. Yasmā "ime dhammā uppajjitvā bhijjantī"ti udayaṃ gahetvāpi
bhedeyeva cittaṃ ṭhapeti, tasmā avuttopi udayo vuttoyeva hotīti veditabbo.
Paccuppannānaṃ dhammānaṃ dassanena vā udayadassanassa siddhattā udayo vuttoyeva
hoti. Na hi udayaṃ vinā dhammānaṃ uppannattaṃ sijjhati, tasmā "paccuppannānaṃ
dhammānaṃ uppādavipariṇāmānupassane paññā"ti avuttepi vuttameva hotīti
veditabbaṃ. "udayabbayānupassane ñāṇan"ti niyamitattā ca udayadassanaṃ siddhameva
hotīti anantaraṃ vuttassa sammasanañāṇassa pāraṃ gantvā taṃsammasaneyeva
@Footnote: 1 khu.paṭi. 31/48/58 2 cha.Ma. ajjhattaṃ
Pākaṭībhūte udayabbaye pariggaṇhitvā saṅkhārānaṃ paricchedakaraṇatthaṃ udayabbayānu-
passanaṃ ārabhantassa uppajjati udayabbayānupassanāñāṇaṃ. Taṃ hi udayabbaye
anupassanato udayabbayānupassanāti vuccati.
     [7] Ārammaṇaṃ paṭisaṅkhāti rūpakkhandhādiārammaṇaṃ bhaṅgato paṭisaṅkhāya
jānitvā passitvā. Bhaṅgānupassane paññā vipassane ñāṇanti tassa
ārammaṇaṃ bhaṅgato paṭisaṅkhāya uppannassa ñāṇassa bhaṅgaṃ anupassane yā
paññā, taṃ "vipassane ñāṇan"ti vuttaṃ hoti. Vipassanāti ca vividhā passanā
vipassanā. Ārammaṇapaṭisaṅkhātipi pāṭho. Tassattho:- ārammaṇassa paṭisaṅkhā
jānanā passanāti vuttanayeneva ārammaṇapaṭisaṅkhā "bhaṅgānupassane paññā
vipassane ñāṇan"ti vuttaṃ hoti. Yasmā pana bhaṅgānupassanāya eva vipassanā
sikhaṃ pāpuṇāti, tasmā visesetvā idameva "vipassane ñāṇan"ti vuttaṃ.
Yasmā udayabbayānupassanāya ṭhitassa maggāmaggañāṇadassanaṃ uppajjati, tasmā
tassā siddhāya taṃ siddhameva hotīti taṃ avatvāva bhaṅgānupassanāñāṇaṃ 1-
vuttanti veditabbaṃ. Udayabbayānupassanāya suparidiṭṭhaudayabbayassa suparicchinnesu
saṅkhāresu lahuṃ lahuṃ upaṭṭhahantesu ñāṇe tikkhe vahante udayaṃ pahāya bhaṅge
eva sati santiṭṭhati, tassa "evaṃ uppajjitvā evaṃ nāma saṅkhārā bhijjantī"ti
passato etasmiṃ ṭhāne bhaṅgānupassanāñāṇaṃ uppajjati.
     [8] Bhayatupaṭṭhāne paññāti uppādapavattanimittaāyūhanāpaṭisandhīnaṃ bhayato
upaṭṭhāne pīḷāyogato sappaṭibhayavasena gahaṇūpagamane paññāti attho. Bhayato
upaṭṭhātīti bhayatupaṭṭhānaṃ, ārammaṇaṃ, tasmiṃ bhayatupaṭṭhāne. Athavā bhayato upatiṭṭhatīti
bhayatupaṭṭhānaṃ, paññā, taṃ "bhayatupaṭṭhānan"ti vuttaṃ hoti.
@Footnote: 1 cha.Ma. bhaṅgānupassanāya eva vipassanāsikhaṃ ñāṇaṃ
     Ādīnave ñāṇanti bhummavacanameva. "yā ca bhayatupaṭṭhāne paññā, yañca
ādīnave ñāṇaṃ, yā ca nibbidā, ime dhammā ekatthā byañjanameva nānan"ti 1-
vuttattā ekamiva vuccamānampi avatthābhedena muñcitukamyatādi viya tividhameva
hoti. Tasmā bhayatupaṭṭhānaādīnavānupassanāsu siddhāsu nibbidānupassanā siddhā
hotīti katvā avuttāpi vuttāva hotīti veditabbā.
     Sabbasaṅkhārānaṃ bhaṅgārammaṇaṃ bhaṅgānupassanaṃ āsevantassa bhāventassa
bahulīkarontassa tibhavacatuyonipañcagatisattaviññāṇaṭṭhitinavasattāvāsesu pabhedakā
saṅkhārā sukhena jīvitukāmassa bhīrukapurisassa sīhabyagghadīpiacchataracchayakkharakkhasa-
caṇḍagoṇacaṇḍakukkurapabhinnamadacaṇḍahatthighoraāsivisaasanivicakkasusānaraṇabhūmi
jalitaaṅgārakāsuādayo viya mahābhayaṃ hutvā upaṭṭhahanti, tassa "atītā saṅkhārā
niruddhā, paccuppannā nirujjhanti, anāgatāpi evameva nirujjhissantī"ti passato
etasmiṃ ṭhāne bhayatupaṭṭhānaṃ ñāṇaṃ uppajjati. Tassa taṃ bhayatupaṭṭhānaṃ ñāṇaṃ āsevantassa
bhāventassa bahulīkarontassa sabbabhavayonigatiṭhitisattāvāsesu 2- neva tāṇaṃ na leṇaṃ
na gati na paṭisaraṇaṃ paññāyati, sabbabhavayonigatiṭhitisattāvāsagatesu saṅkhāresu
ekasaṅkhārepi patthanā vā parāmāso vā na hoti, tayo bhavā vītaccitaṅgārapuṇṇā
aṅgārakāsuyo viya, cattāro mahābhūtā ghoravisā āsivisā viya, pañcakkhandhā
ukkhittāsikā vadhakā viya, cha ajjhattikāyatanāni suññagāmo viya cha bāhirāyatanāni
gāmaghātakacorā viya, sattaviññāṇaṭṭhitiyo nava ca sattāvāsā ekādasahi aggīhi
ādittā sampajjalitā sajotibhūtā viya ca, sabbe saṅkhārā gaṇḍabhūtā rogabhūtā
sallabhūtā aghabhūtā ābādhabhūtā viya ca nirassādā nirasā 3- mahāādīnavarāsibhūtā
hutvā upaṭṭhahanti, sukhena jīvitukāmassa bhīrukapurisassa ramaṇīyākārasaṇṭhitampi
savāḷakamiva vanagahaṇaṃ, sasaddūlā viya guhā, sagāharakkhasaṃ viya udakaṃ,
@Footnote: 1 khu.paṭi. 31/227/281 2 cha.Ma....ṭhitinivāsagatesu  3 Sī. nīrasā
Samussitakhaggā viya paccatthikā, savisaṃ viya bhojanaṃ, sacoro viya maggo,
ādittamiva agāraṃ, uyyuttasenā viya raṇabhūmi. Yathā hi so puriso etāni
savāḷakavanagahaṇādīni āgamma bhīto saṃviggo lomahaṭṭhajāto samantato
ādīnavameva passati, evameva so yogāvacaro bhaṅgānupassanāvasena sabbasaṅkhāresu
bhayato upaṭṭhitesu samantato nirasaṃ nirassādaṃ ādīnavameva passati. Tassevaṃ
passato ādīnavānupassanāñāṇaṃ uppajjati.
     So evaṃ sabbasaṅkhāre ādīnavato sampassanto sabbabhavayonigativiññāṇaṭṭhiti-
sattāvāsagate sabhedake saṅkhāragate nibbindati ukkaṇṭhati nābhiramati. Seyyathāpi
nāma cittakūṭapabbatapādābhirato suvaṇṇarājahaṃso asucimhi caṇḍālagāmadvāra-
āvāṭe nābhiramati, sattasu mahāsaresuyeva abhiramati, evameva ayaṃ yogī
rājahaṃso suparidiṭṭhādīnave sabhedake saṅkhāragate nābhiramati, bhāvanārāmatāya
pana bhāvanāratiyā samannāgatattā sattasu anupassanāsuyeva abhiramati. Yathā ca
suvaṇṇapañjarepi pakkhitto sīho migarājā nābhiramati, tiyojanasahassavitthate pana
himavanteyeva ramati, evamayampi yogī sīho tividhe sugatibhavepi nābhiramati, tīsu
anupassanāsuyeva ramati. Yathā ca sabbaseto sattappatiṭṭho iddhimā vehāsaṅgamo
chaddanto nāgarājā nagaramajjhe nābhiramati, himavati chaddantarahadeyeva ramati, evamayaṃ
yogī varavāraṇo sabbasmiṃ saṅkhāragate nābhiramati, "anuppādo kheman"tiādinā 1-
nayena niddiṭṭhe santipadeyeva ramati, tanninnatappoṇatappabbhāramānaso hoti.
Ettāvatāssa nibbidānupassanāñāṇaṃ uppannaṃ hotīti.
     [9] Muñcitukamyatāpaṭisaṅkhāsantiṭṭhanā paññā saṅkhārupekkhāsu ñāṇanti
muñcituṃ cajituṃ kāmeti icchatīti muñcitukāmo, muñcitukāmassa bhāvo muñcitu-
kamyatā, paṭisaṅkhāti upaparikkhatīti paṭisaṅkhā, paṭisaṅkhānaṃ vā paṭisaṅkhā, santiṭṭhati
@Footnote: 1 khu.paṭi. 31/53/60
Ajjhupekkhatīti santiṭṭhanā, santiṭṭhanaṃ vā santiṭṭhanā, muñcitukāmatā ca sā
paṭisaṅkhā ca santiṭṭhanā cāti muñcitukamyatāpaṭisaṅkhāsantiṭṭhanā. Iti pubbabhāge
nibbidāñāṇena nibbinnassa uppādādīni pariccajitukāmatā muñcitukamyatā,
muñcanassa upāyakaraṇatthaṃ majjhe paṭisaṅkhānaṃ paṭisaṅkhā, muñcitvā avasāne
ajjhupekkhanaṃ santiṭṭhanā. Evamavatthābhedena tippakārā paññā saṅkhārānaṃ
ajjhupekkhanāsu ñāṇaṃ muñcitukamyatāpaṭisaṅkhāsantiṭṭhanāsaṅkhātānaṃ avatthābhedena
bhinnānaṃ tissannampi paññāṇaṃ saṅkhārupekkhataṃ icchantena pana "paññā"ti ca
"saṅkhārupekkhāsū"ti ca bahuvacanaṃ kataṃ, avatthābhedena bhinnassāpi ekattā
"ñāṇan"ti ekavacanaṃ katanti veditabbaṃ. Vuttañca "yā ca muñcitukamyatā
yā ca paṭisaṅkhānupassanā yā ca saṅkhārupekkhā, ime dhammā ekatthā
byañjanameva nānan"ti. 1- Keci pana "saṅkhārupekkhāsūti bahuvacanaṃ samathavipassanāvasena
saṅkhārupekkhānaṃ bahuttā"tipi vadanti. Saṅkhārupekkhāsūti ca kiriyāpekkhanti
veditabbaṃ. Avatthābhedena pana tena nibbidāñāṇena nibbindantassa
ukkaṇṭhantassa sabbabhavayonitiviññāṇaṭṭhitisattāvāsagatesu sabhedakesu saṅkhāresu
cittaṃ na sajjati na laggati na bajjhati, sabbasaṅkhāragataṃ muñcitukāmaṃ
chaḍḍetukāmaṃ hoti.
     Athavā yathā jālabbhantaragato maccho, sappamukhagato maṇḍūko, pañjarapakkhitto
vanakukkuṭo, daḷhapāsavasaṅgato migo, ahituṇḍikahatthagato sappo, mahāpaṅkapakkhando
kuñjaro, supaṇṇamukhagato nāgarājā, rāhumukhapaviṭṭho cando, sapattaparikkhitto
purisoti evamādayo tato tato muccitukāmā nissaritukāmā va honti, evaṃ
tassa yogino cittaṃ sabbasmā saṅkhāragatā muccitukāmaṃ nissaritukāmaṃ hoti.
Evaṃ hi vuccamāne "muccitukāmassa muccitukamyatā"ti pāṭho yujjati. Evaṃ ca sati
@Footnote: 1 khu.paṭi. 31/227/271
"uppādaṃ muccitukamyatā"tiādīsu "uppādā muccitukamyatā"tiādi vattabbaṃ
hoti, tasmā purimo eva attho sundarataro. Athassa sabbasaṅkhāresu vigatālayassa
sabbasaṅkhāragataṃ muñcitukāmassa muñcitukamyatāñāṇaṃ uppajjati. So evaṃ sabbabhava-
yonigativiññāṇaṭṭhitisattāvāsagate sabhedake saṅkhāre muñcitukāmo muñcanassa
upāyasampādanatthaṃ puna te eva saṅkhāre paṭisaṅkhānupassanāñāṇena tilakkhaṇaṃ
āropetvā vipassati. Evaṃ hi vipassato cassa aniccavasena nimittaṃ paṭisaṅkhāñāṇaṃ
uppajjati, dukkhavasena pavattaṃ paṭisaṅkhāñāṇaṃ uppajjati, anattavasena nimittañca
pavattañca paṭisaṅkhāñāṇaṃ uppajjati. So paṭisaṅkhānupassanāñāṇena "sabbe
saṅkhārā suññā"ti disvā tilakkhaṇaṃ āropetvā saṅkhāre pariggaṇhanto
bhayañca nandiñca vippahāya bhariyāya dosaṃ disvā vissaṭṭhabhariyo viya puriso tassā
bhariyāya saṅkhāresu udāsīno hoti majjhatto, "ahan"ti vā "maman"ti vā na
gaṇhāti. Tassa evaṃ jānato evaṃ passato tīsu bhavesu cittaṃ patilīyati paṭikuṭati
paṭivaṭṭati na sampasāriyati. Seyyathāpi nāma padumapalāse īsakaṃ doṇe 1-
udakaphusitāni patilīyanti paṭikuṭanti paṭivaṭṭanti na sampasāriyanti. Seyyathāpi vā
pana kukkuṭapattaṃ vā nhārudaddulaṃ vā aggimhi pakkhittaṃ patilīyati paṭikuṭati na
sampasārīyati, evaṃ tassa tīsu bhavesu cittaṃ patilīyati paṭikuṭati paṭivaṭṭati na
sampasārīyati, upekkhā saṇṭhāti. Evamassa saṅkhārupekkhāñāṇaṃ uppannaṃ hoti.
Iminā saṅkhārupekkhāñāṇena saddhiṃ upari gotrabhuñāṇassa sādhakaṃ anulomañāṇaṃ
pubbāparañāṇehi avuttampi vuttameva hotīti veditabbaṃ.
     Vuttaṃ hi bhagavatā:-
             "so vata bhikkhave bhikkhu kañci saṅkhāraṃ niccato samanupassanto
         anulomikāya khantiyā samannāgato bhavissatīti netaṃ ṭhānaṃ vijjati,
@Footnote: 1 cha.Ma. īsakaṃ doṇe
         Anulomikāya khantiyā asamannāgato sammattaniyāmaṃ okkamissatīti netaṃ
         ṭhānaṃ vijjati, sammattaniyāmaṃ anokkamamāno sotāpattiphalaṃ vā
         sakadāgāmiphalaṃ vā anāgāmiphalaṃ vā arahattaphalaṃ vā sacchikarissatīti
         netaṃ ṭhānaṃ vijjatī"tiādi. 1-
     Vuttañca dhammasenāpatinā:-
              "katihākārehi anulomikaṃ khantiṃ paṭilabhati, katihākārehi
         sammattaniyāmaṃ okkamati. Cattāḷīsāya ākārehi anulomikaṃ khantiṃ
         paṭilabhati, cattāḷīsāya ākārehi sammattaniyāmaṃ okkamatī"tiādi. 2-
     Paṭṭhāne cetaṃ vuttaṃ bhagavatā:-
     "anulomaṃ gotrabhussa anantarapaccayena paccayo. Anulomaṃ vodānassa
anantarapaccayena paccayo"tiādi.
     Tassa hi taṃ saṅkhārupekkhāñāṇaṃ āsevantassa bhāventassa bahulīkarontassa
adhimokkhasaddhā balavatarā hoti, vīriyaṃ supaggahitaṃ, sati sūpaṭṭhitā, cittaṃ susamāhitaṃ,
saṅkhārupekkhāñāṇaṃ tikkhataraṃ pavattati. Tassa idāni maggo uppajjissatīti
saṅkhārupekkhāya saṅkhāre "aniccā"ti vā "dukkhā"ti vā "anattā"ti vā sammasitvā
bhavaṅgaṃ otarati. Bhavaṅgānantaraṃ saṅkhārupekkhāya katanayeneva saṅkhāre "aniccā"ti
vā "dukkhā"ti vā "anattā"ti vā ārammaṇaṃ kurumānaṃ uppajjati manodvārāvajjanaṃ.
Tadanantaraṃ tatheva saṅkhāre ārammaṇaṃ katvā dve tīṇi cattāri vā
javanacittāni uppajjanti. Taṃsampayuttaṃ ñāṇaṃ anulomañāṇaṃ. Taṃ hi purimānañca
aṭṭhannaṃ vipassanāñāṇānaṃ kathakiccatāya anulometi, upari ca pattabbānaṃ 3- sattatiṃsāya
@Footnote: 1 aṅ.chakka. 22/369 (98)/491 (syā), khu.paṭi. 31/36/444
@2 khu.paṭi. 31/37/445 3 abhi.pa. 40/417/128
Bodhipakkhiyadhammānaṃ anulometi. Yathā hi dhammiko rājā vinicchayaṭṭhāne
nisinno aṭṭhannaṃ vohārikamahāmattānaṃ vinicchayaṃ sutvā agatigamanaṃ pahāya
majjhatto hutvā "evaṃ hotū"ti anumodamāno tesañca vinicchayassa anulometi,
porāṇassa ca rājadhammassa. Tattha rājā viya anulomañāṇaṃ, aṭṭhavohārika-
mahāmattā viya aṭṭhavipassanāñāṇāni, porāṇikarājadhammo viya sattatiṃsabodhi-
pakkhiyadhammā, yathā rājā "evaṃ hotū"ti anumodamāno vohārikānañca vinicchayassa
rājadhammassa ca anulometi, evamidaṃ aniccādivasena saṅkhāre ārabbha uppajjamānānaṃ
aṭṭhannañca vipassanāñāṇānaṃ tathakiccatāya anulometi, upari ca pattabbānaṃ 1-
sattatiṃsāya bodhipakkhiyadhammānaṃ. Tasmā anulomañāṇanti vuccati.
     [10] Bahiddhā vuṭṭhānavivaṭṭane paññā gotrabhuñāṇanti ettha bahiddhāti
saṅkhāranimittaṃ. Taṃ hi ajjhattacittasantāne akusalakkhandhe upādāya bahiddhāti
vuttaṃ. Tasmā bahiddhā saṅkhāranimittamhā vuṭṭhāti vigataṃ hutvā uddhaṃ tiṭṭhatīti
vuṭṭhānaṃ, vivaṭṭati parāvattati parammukhaṃ hotīti vivaṭṭanaṃ, vuṭṭhānañca taṃ
vivaṭṭanañcāti vuṭṭhānavivaṭṭanaṃ. Tenevāha:-
              "gotrabhuñāṇaṃ samudayassa asamucchindanato pavattā na vuṭṭhāti,
         nibbānārammaṇato pana nimittā vuṭṭhātīti ekato vuṭṭhānaṃ hotīti. 2-
     Puthujjanagottābhibhavanato ariyagottabhāvanato gotrabhū. Idaṃ hi anulomañāṇehi
padumapalāsato udakamiva sabbasaṅkhārato patilīyamānacittassa anulomañāṇassa
āsevanante animittaṃ nibbānaṃ ārammaṇaṃ kurumānaṃ puthujjanagottaṃ puthujjanasaṅkhaṃ
puthujjanabhūmiṃ atikkamamānaṃ ariyagottaṃ ariyasaṅkhaṃ ariyabhūmiṃ okkamamānaṃ
nibbānārammaṇe paṭhamāvattanapaṭhamābhogapaṭhamasamannāhārabhūtaṃ maggassa
@Footnote: 1 Sī. vattabbānaṃ 2 visuddhi. 3/332 (syā)
Anantarasamanantarāsevanaupanissayanatthivigatavasena chahi ākārehi paccayabhāvaṃ sādhayamānaṃ
sikhāppattaṃ vipassanāya muddhabhūtaṃ apunarāvattakaṃ uppajjati.
     [11] Dubhato vuṭṭhānavivaṭṭane paññā magge ñāṇanti ettha dubhatoti
ubhato. Dvayatoti vā vuttaṃ hoti. Kilesānaṃ samucchindanato kilesehi ca tadanuvattakak-
khandhehi ca nibbānārammaṇakaraṇato bahiddhā sabbasaṅkhāranimittehi ca vuṭṭhāti
vivaṭṭatīti dubhato vuṭṭhānavivaṭṭane paññā. Tenevāha:-
              "cattāripi maggañāṇāni animittārammaṇattā nimittato
          vuṭṭhahanti, samudayassa samucchindanato pavattā vuṭṭhahantīti dubhato
          vuṭṭhānāni hontī"ti. 1-
     Magge ñāṇanti nibbānaṃ maggati pekkhati, nibbānatthikehi vā maggīyati
anvesīyati, kilese vā mārento gacchati pavattatīti maggo, tasmiṃ magge ñāṇaṃ.
Jātiggahaṇena ekavacanaṃ kataṃ. Taṃ hi gottarabhuñāṇassa anantaraṃ nibbānaṃ ārammaṇaṃ
kurumānaṃ sayaṃ vajjhe kilese niravasesaṃ samucchindamānaṃ anamataggasaṃsāravaṭṭadukkhasamuddaṃ
sosayamānaṃ sabbāpāyadvārāni pidahamānaṃ sattaariyadhanaṃ sammukhībhāvaṃ kurumānaṃ
aṭṭhaṅgikaṃ micchāmaggaṃ pajahamānaṃ sabbaverabhayāni vūpasamayamānaṃ sammāsambuddhassa
orasaputtabhāvamupanayamānaṃ aññāni ca anekāni ānisaṃsasatāni paṭilābhayamānaṃ
maggañāṇaṃ uppajjati.
              Ṭhātuṃ icchaṃ puriso laṅghitvā mātikāya paratīre
              vegenāgamma yathā gaṇhitvā oritiratarubaddhaṃ. 2-
              Rajjuṃ vā daṇḍaṃ vā ullaṅghitvāna pāraninnatanu
              pārāpanno pana taṃ muñciya vegaṃ patiṭṭhahati pāre.
@Footnote: 1 Sī. orimatīre tanubaddhaṃ 2 visuddhi. 3/332 (syā)
              Evaṃ yogāvacaro sakkāyamayamhi orime tīre
              diṭṭhabhayo abhaye pana     ṭhātuṃ icchaṃ amatapāre.
              Udayabbayānupassana- pabhutikavegena āgato rajjuṃ
              rūpāvhaṃ daṇḍaṃ vā taditarakhandhāvhayaṃ sammā.
              Gaṇhitvā āvajjana- cittena hi pubbavuttanayatova
              anulomehullaṅghiya nibbutininno tadāsanopagato. 1-
              Taṃ muñciya gotrabhunā aladdhaāsevanena tu pavedhaṃ
              patito saṅkhatapāre tato patiṭṭhāti maggañāṇena.
              Passitukāmo candaṃ cande channamhi abbhapaṭalehi
              thulakasukhumasukhumesu abbhesu haṭesu vāyunā kamato.
              Candaṃ passeyya naro yathā tathevānulomañāṇehi kamā
              saccacchādakamohe vināsite pekkhate hi gotrabhu amataṃ.
              Vātā viya te candaṃ amataṃ na hi pekkharenulomāni
              puriso abbhāni yathā gotrabhu na tamaṃ vinodeti.
              Bhamitamhi cakkayante ṭhito naro aññadinnasaññāya
              usupāte phalakasataṃ apekkhamāno yathā vijjhe.
              Evamidha maggañāṇaṃ gotrabhunā dinnasaññamavihāya
              nibbāne vattantaṃ lobhakkhandhādike padāleti.
@Footnote: 1 Sī.,Ma.,ka. tadāsannagato
              Saṃsāradukkhajaladhiṃ sosayati pidahati duggatidvāraṃ
              kurute ca ariyadhaninaṃ micchāmaggañca pajahāti.
              Verabhayāni samayate karoti nāthassa orasasutattaṃ
              aññe ca anekasate ānīsaṃse dadāti ñāṇamidanti.
     [12] Payogappaṭippassaddhipaññā phale ñāṇanti ettha payogoti bhuso
yogo, phalasacchikiriyāya maggabhāvanāya ubhato vuṭṭhānapayogo, tassa payogassa
paṭippassambhanaṃ niṭṭhānaṃ payogapaṭippassaddhi. Kiṃ taṃ? catumaggakiccapariyosānaṃ. Tassā
payogapaṭippassaddhiyā hetubhūtāya pavattā phale paññā payogappaṭippassaddhipaññā.
Phalati vipaccatīti phalaṃ, tasmiṃ phale taṃsampayuttaṃ ñāṇaṃ. Ekekassa hi maggañāṇassa
anantarā tassa tasseva vipākabhūtāni nibbānārammaṇāni tīṇi vā dve vā
ekaṃ vā phalacittāni uppajjanti. Anantaravipākattāyeva lokuttarakusalānaṃ "samādhi-
mānantarikaññamāhū"ti 1- ca, "dandhaṃ ānantarikaṃ pāpuṇāti āsavānaṃ khayāyā"ti 2-
ca ādi vuttaṃ. Yassa dve anulomāni, tassa tatiyaṃ gotrabhu catutthaṃ maggacittaṃ
tīṇi phalacittāni honti. Yassa tīṇi anulomāni, tassa catutthaṃ gotrabhu pañcamaṃ
maggacittaṃ dve phalacittāni honti. Yassa cattāri anulomāni, tassa pañcamaṃ gotrabhu
chaṭṭhaṃ maggacittaṃ ekaṃ phalacittaṃ hoti. Idaṃ maggavīthiyaṃ phalaṃ. Kālantaraphalaṃ pana
samāpattivasena uppajjamānaṃ nirodhā vuṭṭhahantassa uppajjamānañca eteneva
saṅgahitaṃ.
     [13] Chinnavaṭumānupassane 3- paññāti tena tena ariyamaggena samucchinnaṃ taṃ taṃ
upakkilesaṃ pacchā passane paññā. Vimuttiñāṇanti vimuttiyā ñāṇaṃ. Vimuttīti
ca upakkilesehi vimuttaṃ parisuddhaṃ cittaṃ, vimuttabhāvo vā, tassā vimuttiyā
jānanaṃ
@Footnote: 1 khu.khu. 25/5/6, khu.su. 25/228/377
@2 aṅ.catukka. 21/162-3/171-2 3 Sī. chinnavaṭṭamanupassane
Ñāṇaṃ vimuttiñāṇaṃ. Kilesehi vimuttaṃ cittasantatimpi kilesehi vimuttabhāvampi
paccavekkhanto kilesehi na vinā paccavekkhatīti etena pahīnakilesapaccavekkhaṇaṃ vuttaṃ
hoti. "vimuttasmiṃ vimuttamiti ñāṇaṃ hotī"ti 1- hi idameva sandhāya vuttaṃ.
Avasiṭṭhakilesapaccavekkhaṇaṃ pana avuttampi imināva vuttaṃ hotīti gahetabbaṃ.
Vuttañca:-
            "vuttamhi ekadhamme ye dhammā ekalakkhaṇā tena
             vuttā bhavanti sabbe iti vutto lakkhaṇo hāro"ti. 2-
     Athavā arahato avasiṭṭhakilesapaccavekkhaṇābhāvā catunnaṃ ariyānaṃ labbhamānaṃ
pahīnakilesapaccavekkhaṇameva vuttanti veditabbaṃ.
     [14] Tadā samudāgate dhamme passane paññāti tadā maggakkhaṇe phalakkhaṇe
ca samudāgate paṭilābhavasena ca paṭivedhavasena ca samāgate sampatte samaṅgibhūte
maggaphaladhamme catusaccadhamme ca passanā pekkhaṇā pajānanā paññā. Paccavekkhaṇe
ñāṇanti nivattitvā bhusaṃ passanaṃ jānanaṃ ñāṇaṃ. Iminā ca ñāṇadvayena
paccavekkhaṇañāṇāni vuttāni honti. Sotāpannassa hi maggavīthiyaṃ sotāpattiphala-
pariyosāne cittaṃ bhavaṅgaṃ otarati, tato bhavaṅgaṃ upacchinditvā maggapaccavekkhaṇatthāya
manodvārāvajjanaṃ uppajjati, tasmiṃ niruddhe paṭipāṭiyā satta maggapaccavekkhaṇa-
javanānīti. Puna bhavaṅgaṃ otaritvā teneva nayena phalādīnaṃ paccavekkhaṇatthāya āvajjanādīni
uppajjanti. Yesaṃ uppattiyā esa maggaṃ paccavekkhati, phalaṃ paccavekkhati,
pahīnakilese paccavekkhati, avasiṭṭhakilese paccavekkhati, nibbānaṃ paccavekkhati.
So hi "iminā vatāhaṃ maggena āgato"ti maggaṃ paccavekkhati, tato "ayaṃ me
ānisaṃso laddho"ti phalaṃ paccavekkhati, tato "ime nāma me kilesā pahīnā"ti pahīnakilese
paccavekkhati, tato "ime nāma me kilesā avasiṭṭhā"ti uparimaggavajjhe kilese 3-
@Footnote: 1 vi.mahā. 4/23/19, dī.Sī. 9/248/84
@2 netti. 10/3 (Ma.) 3 uparimaggattayavajjhe, visuddhi. 3/325 (syā)
Paccavekkhati, avasāne "ayaṃ me dhammo ārammaṇato paṭiladdho"ti amataṃ nibbānaṃ
paccavekkhati. Iti sotāpannassa ariyasāvakassa pañca paccavekkhaṇāni honti. Yathā
ca sotāpannassa, evaṃ sakadāgāmianāgāmīnampi. Arahato pana avasiṭṭhakilesa-
paccavekkhaṇaṃ nāma natthīti cattāriyeva paccavekkhaṇāni. Evaṃ sabbāni ekūnavīsati
paccavekkhaṇañāṇāni. Ukkaṭṭhaparicchedoyeva ceso. Pahīnāvasiṭṭhakilesapaccavekkhaṇaṃ
sekkhānaṃ hoti vā na vā. Tassa hi 1- abhāvatoyeva mahānāmo sakko bhagavantaṃ
pucchi "kosu nāma me dhammo ajjhattaṃ appahīno, yena me ekadā lobhadhammāpi
cittaṃ pariyādāya tiṭṭhantī"tiādi. 2-
     Ettha dhammaṭṭhitiñāṇādīnaṃ ekādasannaṃ ñāṇānaṃ vibhāvanatthāya ayaṃ upamā
veditabbā:- yathā puriso "macche gahessāmīti macchakhippaṃ gahetvā tadanurūpe
udake osāretvā khippamukhena hatthaṃ otāretvā antoudake kaṇhasappaṃ
macchasaññāya gīvāyaṃ daḷhaṃ gahetvā mahā vata mayā maccho laddho"ti tuṭṭho
ukkhipitvā passanto sovatthikattayadassanena "sappo"ti sañjānitvā bhīto ādīnavaṃ
disvā gahaṇe nibbinno muñcitukāmo hutvā muñcanassa upāyaṃ karonto
agganaṅguṭṭhato paṭṭhāya hatthaṃ nibbeṭhetvā bāhaṃ ukkhipitvā uparisīse dve tayo
vāre paribbhametvā sappaṃ dubbalaṃ katvā "gaccha re duṭṭhasappā"ti vissajjetvā
vegena thalaṃ āruyha ṭhitakova "mahantassa vata bho sappassa mukhato muttomhī"ti
haṭṭho āgatamaggaṃ olokeyya.
     Tattha tassa purisassa macchasaññāya kaṇhasappaṃ daḷhaṃ gahetvā tussanaṃ
viya imassa yogino ādito bālaputhujjanassa aniccatādivasena bhayānakaṃ khandhapañcakaṃ
niccādisaññāya "ahaṃ mamā"ti diṭṭhitaṇhāhi daḷhaṃ gahetvā tussanaṃ, tassa
@Footnote: 1 tassa hi paccavekkhaṇassa, visuddhi. 3/325 (syā) 2 Ma.mū. 12/175/136
Khippamukhato sappaṃ nīharitvā sovatthikattayaṃ disvā "sappo"ti sañjānanaṃ viya
sappaccayanāmarūpapariggahena ghanavinibbhogaṃ katvā kalāpasammasanādīhi ñāṇehi
khandhapañcakassa aniccādilakkhaṇattayaṃ disvā "aniccaṃ dukkhamanattā"ti tassa
vavatthāpanaṃ, tassa bhāyanaṃ viya imassa bhayatupaṭṭhānañāṇaṃ, sappe ādīnavadassanaṃ viya
ādīnavānupassanāñāṇaṃ, sappaggahaṇe nibbindanaṃ viya nibbidānupassanāñāṇaṃ, sappaṃ
muñcitukāmatā viya muñcitukamyatāñāṇaṃ, muñcanassa upāyakaraṇaṃ viya paṭisaṅkhānu-
passanāñāṇaṃ, sappaṃ paribbhametvā dubbalaṃ katvā nivattitvā ḍaṃsituṃ asamatthabhāva-
pāpanaṃ viya tilakkhaṇāropanena saṅkhārupekkhānulomañāṇehi saṅkhāre paribbhametvā
dubbalaṃ katvā puna niccasukhattākārena upaṭṭhātuṃ asamatthatāpāpanaṃ, sappavissajjanaṃ
viya gotrabhuñāṇaṃ, sappaṃ vissajjetvā thalaṃ āruyha ṭhānaṃ viya nibbānathalaṃ āruyha
ṭhitaṃ maggaphalañāṇaṃ, haṭṭhassa āgatamaggolokanaṃ viya maggādipaccavekkhaṇañāṇanti.
     Imesañca sutamayañāṇādīnaṃ cuddasannaṃ ñāṇānaṃ uppattikkamena paṭipattikkamena
ca desanakkamassa katattā paccavekkhaṇesu paṭhamaṃ kilesapaccavekkhaṇaṃ hoti,
tato maggaphalanibbānapaccavekkhaṇānīti veditabbaṃ.
     "lokuttaraṃ jhānaṃ bhāveti niyyānikaṃ apacayagāmiṃ diṭṭhigatānaṃ pahānāya,
kāmarāgabyāpādānaṃ tanubhāvāya, kāmarāgabyāpādānaṃ anavasesappahānāya,
rūparāgaarūparāgamānauddhaccaavijjānaṃ anavasesappahānāyā"ti 1- ca kilesappahānaṃyeva
adhikaṃ katvā maggapaṭipattiyā vuttattā paṭipattānurūpeneva kilesapaccavekkhaṇassa
ādibhāvo yujjati, aṭṭhakathāyaṃ vuttakkamo pana dassitoyeva. So pana kamo pañcavidho
uppattikkamo pahānakkamo paṭipattikkamo bhūmikkamo desanakkamoti.
              "paṭhamaṃ kalalaṃ hoti kalalā hoti abbudaṃ
               abbudā jāyate pesi pesi nibbattī ghano"ti 2-
@Footnote: 1 abhi.saṅ. 34/277,339,361-3/84,96,103-4 2 saṃ.sa. 15/235/248
Evamādi uppattikkamo. "dassanena pahātabbā dhammā, bhāvanāya pahātabbā
dhammā"ti 1- evamādi pahānakkamo. "sīlavisuddhi cittavisuddhi diṭṭhivisuddhi
kaṅkhāvitaraṇavisuddhi maggāmaggañāṇadassanavisuddhi paṭipadāñāṇadassanavisuddhi ñāṇadassana-
visuddhī"ti 2- evamādi paṭipattikkamo. "kāmāvacarā dhammā, rūpāvacarā dhammā,
arūpāvacarā dhammā"ti 3- evamādi bhūmikkamo. "cattāro satipaṭṭhānā cattāro
sammappadhānā cattāro iddhipādā pañcindriyāni pañca balāni satta bojjhaṅgā
ariyo aṭṭhaṅgiko maggo"ti 4- vā, "anupubbikathaṃ kathesi. Seyyathidaṃ dānakathaṃ sīlakathaṃ
saggakathaṃ kāmānaṃ ādīnavaṃ okāraṃ saṅkilesaṃ nekkhamme ānisaṃsaṃ pakāsetī"ti 5- vā
evamādi desanakkamo. Idha pana cuddasannaṃ ñāṇānaṃ uppattikkamo paṭipattikkamo
ca tadubhayavasena paṭipāṭiyā desitattā desanakkamo cāti tayo kamā veditabbā.
     [15] Idāni yasmā heṭṭhā sarūpena nāmarūpavavatthānañāṇaṃ na vuttaṃ,
tasmā pañcadhā nāmarūpappabhedaṃ dassetuṃ ajjhattavavatthāne paññā vatthunānatte
ñāṇantiādīni pañca ñāṇāni uddiṭṭhāni. Sakale hi nāmarūpe vutte yaṃ pariggahetuṃ
sakkā, yaṃ ca pariggahetabbaṃ, taṃ pariggahessati. Lokuttaranāmaṃ hi pariggahetuṃ
ca na sakkā anadhigatattā, na ca pariggahetabbaṃ avipassanūpagattā. Tattha
ajjhattavavatthāneti "evaṃ pavattamānā mayaṃ attāti gahaṇaṃ gamissāmā"ti iminā
viya adhippāyena attānaṃ adhikāraṃ katvā pavattāti ajjhattā. Ajjhattasaddo
panāyaṃ gocarajjhatte niyakajjhatte ajjhattajjhatte visayajjhatteti catūsu atthesu
dissati. "tena ānanda bhikkhunā tasmiṃyeva purimasmiṃ samādhinimitte ajjhattameva
cittaṃ saṇṭhapetabbaṃ, ajjhattarato samāhito"tiādīsu 6- hi ayaṃ gocarajjhatte dissati.
@Footnote: 1 abhi.saṅ. 34/8/2 2 Ma.mū. 12/252/215 3 abhi.saṅ. 34/93-5/16
@4 Ma.u. 14/43/33, khu.mahā. 29/891/558 (syā), khu.cūḷa. 30/167/85 (syā)
@5 vi.mahā. 4/31/26, dī.Sī. 9/298/108, dī.mahā. 10/83/39
@6 khu.dha. 25/362/80
"ajjhattaṃ sampasādanaṃ, 1- ajjhattaṃ vā dhammesu dhammānupassī viharatī"tiādīsu 2-
niyakajjhatte. "../../bdpicture/cha ajjhattikāni āyatanāni, 3- ajjhattikā dhammā"tiādīsu 4-
ajjhattajjhatte. "ayaṃ kho panānanda vihāro tathāgatena abhisambuddho yadidaṃ
sabbanimittānaṃ amanasikārā ajjhattaṃ suññataṃ upasampajja viharatī"tiādīsu 5-
visayajjhatte, issariyaṭṭhāneti attho. Phalasamāpatti hi buddhānaṃ issariyaṭṭhānaṃ
nāma. Idha pana ajjhattajjhatte daṭṭhabbo. Tesaṃ ajjhattānaṃ vavatthāne
ajjhattavavatthāne. Vatthunānatteti vatthūnaṃ nānābhāve, nānāvatthūsūti attho.
Ettha javanamanoviññāṇassa paccayabhūto bhavaṅgamanopi cakkhādipañcakaṃ viya
uppattiṭṭhānattā vatthūti vutto. Āvajjanampi tannissitameva kātabbaṃ.
     [16] Bahiddhāti chahi ajjhattajjhattehi bahibhūtesu tesaṃ visayesu.
Gocaranānatteti visayanānatte.
     [17] Cariyāvavatthāneti viññāṇacariyāaññāṇacariyāñāṇacariyāvasena cariyānaṃ
vavatthāne. "cariyavavatthāne"ti rassaṃ katvāpi paṭhanti.
     [18] Catudhammavavatthāneti kāmāvacarabhūmiādīnaṃ cuddasannaṃ catukkānaṃ vasena
catunnaṃ catunnaṃ dhammānaṃ vavatthāne. Bhūmīti ca "bhūmigatañca vehāsaṭṭhañcā"tiādīsu 6-
paṭhaviyaṃ vattati. "abhūmiṃ tāta mā sevā"tiādīsu 7- visaye. "sukhabhūmiyaṃ kāmāvacare"ti-
ādīsu 8- uppajjanaṭṭhāne. Idha pana koṭṭhāse vattati. Paricchedetipi vadanti.
     [19] Navadhammavavatthāneti kāmāvacarakusalādivasena pāmojjamūlakavasena
yonisomanasikāramūlakavasena ca navannaṃ navannaṃ dhammānaṃ vavatthāne. Imesu ca pañcasu
@Footnote: 1 dī.Sī. 9/96,468/37,204, abhi.saṅ. 34/161/50
@2 dī.mahā. 10/289,373,382/186,248,257
@3 Ma.u. 14/349,353/307,309 4 abhi.saṅ. 34/20/4
@5 Ma.u. 14/187/160 6 saṃ.sa. 15/136/121
@7 khu.jā. 27/863/192 (syā) 8 abhi.saṅ. 34/988/239
Ñāṇesu paṭhamaṃ ajjhattadhammā vavatthāpetabbāti vatthunānatte ñāṇaṃ paṭhamaṃ vuttaṃ,
tato tesaṃ visayā vavatthāpetabbāti tadanantaraṃ gocaranānatte ñāṇaṃ vuttaṃ, tato
parāni tīṇi ñāṇāni tiṇṇaṃ catunnaṃ navannaṃ vasena gaṇanānulomena vuttāni.
     [20] Idāni yasmā nāmarūpasseva pabhedato vavatthāpanañāṇaṃ ñātapariññā,
tadanantaraṃ tīraṇapariññā, tadanantaraṃ pahānapariññāti tisso pariññā, taṃsambandhā
ca bhāvanāsacchikiriyā honti, tasmā dhammanānattañāṇānantaraṃ ñātaṭṭhe ñāṇādīni
pañca ñāṇāni uddiṭṭhāni. Tisso hi pariññā ñātapariññā tīraṇapariññā
pahānapariññā ca. Tattha "ruppanalakkhaṇaṃ rūpaṃ, vedayitalakkhaṇā vedanā"ti evaṃ
tesaṃ tesaṃ dhammānaṃ paccattalakkhaṇasallakkhaṇavasena pavattā paññā ñātapariññā
nāma. "rūpaṃ aniccaṃ dukkhaṃ anattā, vedanā aniccā dukkhā anattā"tiādinā
nayena tesaṃ tesaṃ dhammānaṃ sāmaññalakkhaṇaṃ āropetvā pavattā lakkhaṇārammaṇika-
vipassanāpaññā tīraṇapariññā nāma. Tesuyeva pana dhammesu niccasaññādipajahanavasena
pavattā lakkhaṇārammaṇikavipassanāva pahānapariññā nāma.
     Tattha saṅkhāraparicchedato paṭṭhāya yāva paccayapariggahā ñātapariññāya bhūmi.
Etasmiṃ hi antare dhammānaṃ paccattalakkhaṇapaṭivedhasseva ādhipaccaṃ hoti.
Kalāpasammasanato paṭṭhāya yāva udayabbayānupassanā tīraṇapariññāya bhūmi. Etasmiṃ hi
antare sāmaññalakkhaṇapaṭivedhasseva ādhipaccaṃ hoti. Bhaṅgānupassanaṃ ādiṃ katvā
upari pahānapariññāya bhūmi. Tato paṭṭhāya hi "aniccato anupassanto niccasaññaṃ
pajahati, dukkhato anupassanto sukhasaññaṃ pajahati, anattato anupassanto attasaññaṃ
pajahati, nibbindanto nandiṃ pajahati, virajjanto rāgaṃ pajahati, nirodhento samudayaṃ
pajahati, paṭinissajjanto ādānaṃ pahajahatī"ti 1- evaṃ niccasaññādipahānasādhikānaṃ
sattannaṃ anupassanānaṃ ādhipaccaṃ hoti.
@Footnote: 1 khu.paṭi. 31/52/59
     Tattha abhiññāpaññāti dhammānaṃ ruppanādisabhāvena jānanapaññā. Sā hi
sobhanaṭṭhena abhisaddena "tesaṃ tesaṃ dhammānaṃ sabhāvajānanavasena sobhanaṃ jānanan"ti
katvā abhiññāti vuccati. Ñātaṭṭhe ñāṇanti jānanasabhāvaṃ ñāṇaṃ.
     [21] Pariññāpaññāti jānanapaññā. Sā hi byāpanaṭṭhena parisaddena
"aniccādisāmaññalakkhaṇavasena sakiccasamāpanavasena vā byāpitaṃ jānanan"ti katvā
pariññāti vuccati. Tīraṇaṭṭhe ñāṇanti upaparikkhaṇasabhāvaṃ, sammasanabhāvaṃ vā ñāṇaṃ.
     [22] Pahāne paññāti niccasaññādīnaṃ pajahanā paññā, pajahatīti vā,
pajahanti etenāti vā pahānaṃ. Pariccāgaṭṭhe ñāṇanti pariccajanasabhāvaṃ ñāṇaṃ.
     [23] Bhāvanāpaññāti vaḍḍhanapaññā. Ekarasaṭṭhe ñāṇanti ekakiccasabhāvaṃ
ñāṇaṃ, vimuttirasena vā ekarasabhāvaṃ ñāṇaṃ.
     [24] Sacchikiriyā paññāti paṭivedhavasena paṭilābhavasena vā paccakkhakaraṇapaññā.
Phassanaṭṭhe 1- ñāṇanti tadubhayavaseneva vindanasabhāvaṃ ñāṇaṃ.
     [25-28] Idāni yasmā pahānabhāvanāsacchikiriyañāṇāni ariyamaggaphala-
sampayuttānipi honti, tasmā tadanantaraṃ ariyapuggalānaṃyeva labbhamānāni cattāri
paṭisambhidāñāṇāni uddiṭṭhāni. Tatthāpi paccayuppanno attho dukkhasaccaṃ viya
pākaṭo suviññeyyo cāti paṭhamaṃ atthapaṭisambhidāñāṇaṃ uddiṭṭhaṃ, tassa atthassa
hetudhammavisayattā tadanantaraṃ dhammapaṭisambhidāñāṇaṃ, tadubhayassa niruttivisayattā
tadanantaraṃ niruttipaṭisambhidāñāṇaṃ, tesu tīsupi ñāṇesu pavattanato tadanantaraṃ
paṭibhānapaṭisambhidāñāṇaṃ. Pakāraṃ dīghaṃ katvā ca paṭhanti.
@Footnote: 1 Sī. phusanaṭṭhe
     [29-31] Ito parāni vihāraṭṭhe ñāṇādīni tīṇi ñāṇāni ariyānaṃyeva
sambhavato paṭisambhidāpabhedato ca paṭisambhidāñāṇānantaraṃ uddiṭṭhāni. Vihāraṭṭhe
ñāṇaṃ hi dhammapaṭisambhidā hoti, samāpattaṭṭhe ñāṇaṃ atthapaṭisambhidā, dhammasabhāve
ñāṇaṃ hi paṭisambhidākathāyaṃ 1- dhammapaṭisambhidāti vuttaṃ. Nibbāne ñāṇaṃ pana
atthapaṭisambhidā eva. Tattha vihāranānatteti aniccānupassanādivasena
nānāvipassanāvihāre. Vihāraṭṭheti vipassanāvihārasabhāve. Vihāroti ca sasampayuttā
vipassanā eva. Samāpattinānatteti animittādivasena nānāphalasamāpattiyaṃ. Samāpattīti
ca lokuttaraphalabhūtā cittacetasikadhammā. Vihārasamāpattinānatteti ubhayavasena vuttaṃ.
     [32] Tato vihārasamāpattiñāṇasādhakassa "dubhato vuṭṭhānavivaṭṭane
paññā"ti pubbe vuttassāpi maggañāṇassa āsavasamucchedasamatthataṃ anantaraphala-
dāyakattañca kāraṇena visesetvā aparenākārena vattukāmena tadeva "ānantarika-
samādhimhi ñāṇan"ti uddiṭṭhaṃ. Tattha avikkhepaparisuddhattāti vikkhipati tena
cittanti vikkhepo, uddhaccassetaṃ nāmaṃ. Na vikkhepo avikkhepo, uddhacca-
paṭipakkhassa samādhissetaṃ nāmaṃ. Parisuddhassa bhāvo parisuddhattaṃ, avikkhepassa
parisuddhattaṃ avikkhepaparisuddhattaṃ, tasmā avikkhepaparisuddhattā samādhissa
parisuddhabhāvenāti attho. Idaṃ hi āsavasamucchedassa anantaraphaladāyakattassa ca kāraṇavacanaṃ.
Āsavasamucchedeti ettha āsavantīti āsavā, cakkhutopi .pe. Manatopi sandanti
pavattantīti vuttaṃ hoti. Dhammato yāva gotrabhuṃ okāsato yāva bhavaggaṃ savantīti
vā āsavā, etaṃ dhammaṃ etañca okāsaṃ anto karitvā pavattantīti attho.
Antokaraṇattho hi ayaṃ ākāro. Cirapārivāsikaṭṭhena madirādayo āsavā viyātipi
āsavā. Lokasmiṃ hi cirapārivāsikā madirādayo āsavāti vuccanti. Yadi ca
cirapārivāsikaṭṭhena āsavā, eteyeva bhavitumarahanti. Vuttaṃ hetaṃ:-
@Footnote: 1 khu.paṭi. 31/30/360
          "purimā bhikkhave koṭi na paññāyati avijjāya, ito pubbe
       avijjā nāhosi, atha pacchā samabhavī"tiādi. 1-
Āyataṃ vā saṃsāradukkhaṃ savanti pasavantītipi āsavā, samucchijjati 2- etenāti
samucchedo. Paññāti kāmāsavādīnaṃ catunnaṃ āsavānaṃ samucchede paññā.
     Ānantarikasamādhimhi ñāṇanti attano pavattisamanantaraṃ niyameneva phalappadānato
ānantarikoti laddhanāmo maggasamādhi. Na hi maggasamādhimhi uppanne
tassa phaluppattinisedhako koci antarāyo atthi. Yathāha:-
          "ayaṃ ca puggalo sotāpattiphalasacchikiriyāya paṭipanno assa,
       kappassa ca uḍḍayhanavelā assa. Neva tāva  kappo uḍḍaheyya,
       yāvāyaṃ puggalo na sotāpattiphalaṃ sacchikaroti, ayaṃ vuccati puggalo
       ṭhitakappī. Sabbepi maggasamaṅgino puggalā ṭhitakappino"ti. 3-
Idaṃ tena ānantarikasamādhinā sampayuttaṃ ñāṇaṃ.
     [33] Iminā maggañāṇena phalappattānaṃ ariyānaṃyeva sambhavato imassa
ñāṇassa anantaraṃ araṇavihārañāṇādīni cattāri ñāṇāni uddiṭṭhāni. Tatrāpi
ca arahatoyeva satatameva ca sambhavato araṇavihāre ñāṇaṃ paṭhamaṃ uddiṭṭhaṃ, tadanantaraṃ
nirodhassa anāgāmiarahantānaṃ sambhavepi bahusambhārattā visesena ca nirodhassa
nibbānasammatattā ca nirodhasamāpattiyā ñāṇaṃ uddiṭṭhaṃ, tadanantaraṃ parinibbānassa
kālantare parinibbānakālaṃ āhacca ṭhitattā dīghakālikanti parinibbāne ñāṇaṃ
uddiṭṭhaṃ, tadanantaraṃ samasīsaṭṭhassa 4- sabbakilesakhayānantaraṃ parinibbānakālaṃ āhacca
@Footnote: 1 aṅ.dasaka. 24/61/90 2 Ma. samucchindati
@3 abhi.pu. 36/17/120 4 ka. samasīsantassa
Ṭhitattā rassakālikanti samasīsaṭṭhe ñāṇaṃ uddiṭṭhaṃ. Tattha santo cāti cakāro
dassanādhipateyyañca santo vihārādhigamo ca paṇītādhimuttatā cāti tīhipi padehi
sambandhitabbo. Dassananti vipassanāñāṇaṃ, adhipatiyeva ādhipateyyaṃ, adhipatito vā
āgatattā ādhipateyyaṃ, dassanañca taṃ ādhipateyyañcāti dassanādhipateyyaṃ. Viharatīti
vihāro, viharanti tena vāti vihāro, adhigammati pāpuṇīyatīti adhigamo, vihāro
eva adhigamo vihārādhigamo. So ca kilesapariḷāhavirahitattā nibbutoti santo.
So ca arahattaphalasamāpattipaññā. Uttamaṭṭhena atappakaṭṭhena ca paṇīto, padhānabhāvaṃ
nītoti vā paṇīto, paṇīte adhimutto visaṭṭhacitto tapparamo paṇītādhimutto, tassa
bhāvo paṇītādhimuttatā. Sā ca phalasamāpattādhimuttā pubbabhāgapaññā eva.
     Araṇavihāreti nikkilesavihāre. Rāgādayo hi raṇanti satte cuṇṇenti
pīḷentīti raṇā, raṇanti etehi sattā kandanti paridevantīti vā raṇā, vutto
tividhopi vihāro, natthi etassa raṇāti araṇo, vividhe paccanīkadhamme haranti
etenāti vihāro. Tasmiṃ araṇe vihāre. Niddesavāre 1- vuttapaṭhamajjhānādīni ca
paṇītādhimuttatāya eva saṅgahitāni. Phalasamāpattiṃ samāpajjitukāmatāya hi paṭhamajjhānādiṃ
samāpajjitvā vuṭṭhāya jhānasampayuttadhamme vipassati, yā ca araṇavibhaṅgasuttante 2-
bhagavatā desitā araṇapaṭipadā, sāpi imināva saṅgahitāti veditabbā. Vuttaṃ hi
tattha bhagavatā:-
              "araṇavibhaṅgaṃ vo bhikkhave desessāmi .pe. Na kāmasukhaṃ
       anuyuñjeyya hīnaṃ gammaṃ pothujjanikaṃ anariyaṃ anatthasañhitaṃ, na ca
       attakilamathānuyogaṃ anuyuñjeyya dukkhaṃ anariyaṃ anatthasañhitaṃ. Ete kho
       bhikkhave ubho ante anupagamma majjhimā paṭipadā tathāgatena abhisambuddhā
@Footnote: 1 khu.paṭi. 31/82/101 2 Ma.u. 14/323 ādi/296
       Cakkhukaraṇī ñāṇakaraṇī upasamāya abhiññāya sambodhāya nibbānāya
       saṃvattati. Ussāhanañca jaññā, apasādanañca jaññā, ussādanañca
       ñatvā apasādanaṃ ca ñatvā nevussādeyya na apasādeyya, dhammameva
       deseyya. Sukhavinicchayaṃ jaññā, sukhavinicchayaṃ ñatvā ajjhattaṃ
       sukhamanuyuñjeyya, rahovādaṃ na bhāseyya, sammukhā na khīṇaṃ 1- bhaṇe,
       ataramānova bhāseyya no taramāno, janapadaniruttiṃ nābhiniveseyya,
       samaññaṃ nātidhāveyyāti. 2- Ayamuddeso araṇavibhaṅgassa .pe. Tatra
       bhikkhave yo kāmapaṭisandhisukhino somanassānuyogaṃ ananuyogo hīnaṃ .pe.
       Anatthasañhitaṃ, adukkho eso dhammo avighāto anupāyāso apariḷāho
       sammāpaṭipadā. Tasmā eso dhammo araṇo .pe. Tatra bhikkhave
       yo attakilamathānuyogaṃ ananuyogo dukkhaṃ anariyaṃ anatthasañhitaṃ. Adukkho
       eso dhammo .pe. Tasmā eso dhammo araṇo. Tatra bhikkhave
       yāyaṃ majjhimā paṭipadā tathāgatena abhisambuddhā .pe. Adukkho eso
       dhammo .pe. Tasmā eso dhammo araṇo .pe. Tatra bhikkhave
       yāyaṃ nevussādanā na apasādanā dhammadesanā ca, adukkho eso
       dhammo .pe. Tasmā eso dhammo araṇo .pe. Tatra bhikkhave
       yadidaṃ nekkhammasukhaṃ pavivekasukhaṃ upasamasukhaṃ sambodhisukhaṃ, adukkho eso
       dhammo .pe. Tasmā eso dhammo araṇo .pe. Tatra bhikkhave
       yvāyaṃ rahovādo bhūto taccho atthasañhito, adukkho eso dhammo
       .pe. Tasmā eso dhammo araṇo .pe. Tatra bhikkhave yvāyaṃ
       sammukhā khīṇavādo bhūto taccho atthasañhito, adukkho eso dhammo
       .pe. Tasmā eso dhammo araṇo .pe. Tatra bhikkhave yadidaṃ
@Footnote: 1 ka. sammukhānākkhiṇaṃ 2 ka. nātisāreyyāti
       Ataramānassa bhāsitaṃ, adukkho eso dhammo .pe. Tasmā eso dhammo
       araṇo .pe. Tatra bhikkhave yvāyaṃ janapadaniruttiyā ca anabhiniveso
       samaññāya ca anatisāro, adukkho eso dhammo .pe. Tasmā eso
       dhammo araṇoti. Tasmātiha bhikkhave saraṇañca dhammaṃ jānissāma,
       araṇañca dhammaṃ jānissāma. Saraṇañca dhammaṃ ñatvā araṇaṃ ca dhammaṃ
       ñatvā araṇapaṭipadaṃ paṭipajjissāmāti evaṃ hi vo bhikkhave sikkhitabbaṃ.
       Subhūti ca pana bhikkhave kulaputto araṇapaṭipadaṃ paṭipanno"ti
     tattha majjhimā paṭipadā dassanādhipateyyena ca santena vihārādhigamena ca
saṅgahitā. Kāmasukhaṃ attakilamathaṃ ananuyogo majjhimā paṭipadā eva. Arahato hi
vipassanā pubbabhāgamajjhimā paṭipadā hoti, arahattaphalasamāpatti aṭṭhaṅgamaggavasena
majjhimā paṭipadā ca. Sesā pana paṇītādhimuttatāya eva saṅgahitāti veditabbā
kiñcāpi sabbepi arahanto araṇavihārino, aññe arahanto dhammaṃ desentā
"sammāpaṭipanne sammāpaṭipannā"ti "micchāpaṭipanne micchāpaṭipannā"ti
puggalavasenāpi ussādanāpasādanāni katvā dhammaṃ desenti, subhūtitthero pana "ayaṃ
micchāpaṭipadā, ayaṃ sammāpaṭipadā"ti dhammavaseneva dhammaṃ desesi. Teneva bhagavā
taṃyeva araṇapaṭipadaṃ paṭipannoti ca vaṇṇesi, "etadaggaṃ bhikkhave mama sāvakānaṃ
bhikkhūnaṃ araṇavihārīnaṃ yadidaṃ subhūtī"ti 1- ca araṇavihārīnaṃ aggaṭṭhāne ṭhapesīti.
     [34] Dvīhi balehīti samathabalavipassanābalehi. Samannāgatattāti yuttattā
paripuṇṇattā vā. Tayo cāti vibhattivipallāso, tiṇṇaṃ cāti vuttaṃ hoti.
Saṅkhārānanti vacīsaṅkhārakāyasaṅkhāracittasaṅkhārānaṃ. Paṭippassaddhiyāti paṭippas-
saddhatthaṃ nirodhatthaṃ, appavattatthanti vuttaṃ hoti. Soḷasahīti aniccānupassanādīni
aṭṭha,
@Footnote: 1 aṅ.ekaka. 20/201/24
Maggaphalāni aṭṭhāti soḷasahi. Ñāṇacariyāhīti ñāṇappavattīhi. Navahīti rūpārūpāvacara-
samādhi tadupacāro cāti navahi. Vasibhāvatā paññāti lahutā yathāsukhavattanaṃ
issariyaṃ vaso, so assa atthīti vasī, vasino bhāvo vasibhāvo, vasibhāvo eva
vasibhāvatā yathā pāṭikulyameva pāṭikulyatā. Evaṃvidhā paññā vasibhāvatāya paññāti
vā attho. Sikāraṃ dīghaṃ katvā ca paṭhanti. Samannāgatattā ca paṭippassaddhiyā
ca ñāṇacariyāhi ca samādhicariyāhi cāti cakāro sambandhitabbo.
     Nirodhasamāpattiyā ñāṇanti anāgāmiarahantānaṃ nirodhasamāpattinimittaṃ ñāṇaṃ
yathā ajinamhi haññate dīpīti. Nirodhasamāpattīti ca nevasaññānāsaññāyatanassa
abhāvamattaṃ, na koci dhammo, paññattimattaṃ. Abhāvamattattā nirodhoti ca,
samāpajjantena samāpajjīyati nāmāti samāpattīti ca vuccati.
     [35] Sampajānassāti sammā pakārehi jānātīti sampajāno. Tassa
sampajānassa. Pavattapariyādāneti pavattapariyādānaṃ 1- pavattanaṃ pavattaṃ, samudācāroti
attho. Kilesapavattaṃ khandhapavattañca. Tassa pavattassa pariyādānaṃ parikkhayo appavatti
pavattapariyādānaṃ. Tasmiṃ pavattapariyādāne. Parinibbāne ñāṇanti arahato
kāmacchandādīnaṃ parinibbānaṃ appavattaṃ anupādisesaparinibbānañca paccavekkhantassa
tasmiṃ kilesaparinibbāne khandhaparinibbāne ca pavattaṃ ñāṇaṃ.
     [36] Sabbadhammānanti sabbesaṃ tebhūmakadhammānaṃ. Sammā samucchedeti
santatisamucchedavasena suṭṭhu nirodhe. Nirodhe ca anupaṭṭhānatāti nirodhe kate puna
na upaṭṭhānatāya, puna anuppattiyanti attho. Sammāsamucchede ca nirodhe ca
anupaṭṭhānatā cāti cakāro sambandhitabbo.
@Footnote: 1 cha.Ma. ayaṃ pāṭho na dissati
      Samasīsaṭṭhe ñāṇanti nekkhammādīni sattattiṃsa samāni, taṇhādīni terasa
sīsāni. Paccanīkadhammānaṃ samitattā samāni, yathāyogaṃ padhānattā ca koṭittā
ca sīsāni. Ekasmiṃ iriyāpathe vā ekasmiṃ roge vā sabhāgasantativasena ekasmiṃ
jīvitindriye vā nekkhammādīni samāni ca saddhādīni sīsāni ca assa santīti
samasīsī, samasīsissa attho samasīsaṭṭho. Tasmiṃ samasīsaṭṭhe, samasīsibhāveti attho.
Ekasmiṃ iriyāpathe roge vā sabhāgasantativasena jīvite vā vipassanaṃ ārabhitvā
tasmiṃyeva iriyāpathe roge sabhāgajīvite vā cattāri maggaphalāni patvā tasmiṃyeva
parinibbāyantassa arahatoyeva samasīsibhāvo hotīti tasmiṃ samasīsibhāve ñāṇanti
vuttaṃ hoti. Vuttañca puggalapaññattiyaṃ, 1- tassā ca aṭṭhakathāyaṃ:-
          "katamo ca puggalo samasīsī, yassa puggalassa apubbaṃ acarimaṃ
       āsavapariyādānañca hoti jīvitapariyādānañca. Ayaṃ vuccati puggalo
       samasīsī"ti.
      "samasīsiniddese apubbaṃ acarimanti apure apacchā, santatippaccupannavasena
ekavāraṃyeva, ekakālaṃyevāti attho. Pariyādānanti parikkhayo. Ayanti ayaṃ
puggalo samasīsī nāma vuccati. So panesa tividho hoti iriyāpathasamasīsī rogasamasīsī
jīvitasamasīsīti. Tattha yo caṅkamantova vipassanaṃ ārabhitvā arahattaṃ patvā caṅkamantova
parinibbāti, yo ṭhitakova vipassanaṃ ārabhitvā arahattaṃ patvā ṭhitakova parinibbāti,
yo nisinnova vipassanaṃ ārabhitvā arahattaṃ patvā nisinnova parinibbāti, yo
nipannova vipassanaṃ ārabhitvā arahattaṃ patvā nipannova parinibbāti, ayaṃ
iriyāpathasamasīsī nāma. Yo pana ekaṃ rogaṃ patvā antorogeyeva vipassanaṃ ārabhitvā
arahattaṃ patvā teneva rogena parinibbāti, ayaṃ rogasamasīsī nāma. Kataro
@Footnote: 1 abhi.pu. 36/16/120
Jīvitasamasīsī? terasa sīsāni. Tattha kilesasīsaṃ avijjaṃ arahattamaggo pariyādiyati,
pavattasīsaṃ jīvitindriyaṃ cuticittaṃ pariyādiyati, avijjāpariyādāyakaṃ cittaṃ
jīvitindriyaṃ pariyādātuṃ na sakkoti, jīvitindriyapariyādāyakaṃ cittaṃ avijjaṃ
pariyādātuṃ na sakkoti. Avijjāpariyādāyakaṃ cittaṃ aññaṃ, jīvitindriyapariyādāyakaṃ
cittaṃ aññaṃ. Yassa cetaṃ sīsadvayaṃ samaṃ pariyādānaṃ gacchati, so jīvitasamasīsī nāma.
Kathamidaṃ samaṃ hotīti? vārasamatāya. Yasmiṃ hi vāre maggavuṭṭhānaṃ hoti. Sotāpattimagge
Pañca paccavekkhaṇāni, sakadāgāmimagge pañca, anāgāmimagge pañca, arahattamagge
cattārīti ekūnavīsatime paccavekkhaṇañāṇe patiṭṭhāya bhavaṅgaṃ otaritvā parinibbāyati.
Imāya vārasamatāya eva ubhayasīsapariyādānampi samaṃ hoti nāma. Tenāyaṃ puggalo
`jīvitasamasīsī'ti vuccati. Ayameva ca idha adhippeto"ti.
     [37] Idāni yasmā sutamayasīlamayabhāvanāmayañāṇāni vaṭṭapādakāni sallekhā
nāma na honti, lokuttarapādakāneva etāni ca aññāni ca ñāṇāni sallekhāti
vuccanti, tasmā paccanīkasallekhanākārena pavattāni ñāṇāni dassetuṃ samasīsaṭṭhe
ñāṇānantaraṃ sallekhaṭṭhe ñāṇaṃ uddiṭṭhaṃ. Tattha puthunānattatejapariyādāne
paññāti lokuttarehi asammissatthena puthūnaṃ rāgādīnañca nānattānaṃ nānāsabhāvānaṃ
kāmacchandādīnañca santāpanaṭṭhena "tejā"ti laddhanāmānaṃ dussīlyādīnañca
pariyādāne khepane paññā, nekkhammādimhi sattattiṃsappabhede dhamme paññāti
vuttaṃ hoti. Athavā puthubhūtā nānattabhūtā ca tejā eva tesaṃ puthubhūtānaṃ
nānattabhūtānaṃ dussīlyādīnaṃ pañcannaṃ tejānaṃ pariyādāne paññāti attho.
Tejehiyeva puthūnaṃ nānattānañca saṅgahaṃ niddesavāre pakāsayissāma.
     Sallekhaṭṭhe ñāṇanti paccanīkadhamme sallekhati samucchindatīti sallekho, tasmiṃ
nekkhammādike sattattiṃsappabhede sallekhabhāve ñāṇaṃ. "pare vihiṃsakā bhavissanti,
Mayamettha avihiṃsakā bhavissāmāti sallekho karaṇīyo"tiādinā 1- nayena bhagavatā sallekha-
suttante vutto catucattāḷīsabhedopi sallekho iminā saṅgahitoyevāti veditabbo.
     [38] Idāni sallekhe ṭhitena kattabbaṃ sammappadhānavīriyaṃ dassetuṃ tadanantaraṃ
vīriyārambhe ñāṇaṃ uddiṭṭhaṃ. Tattha asallīnattapahitattapaggahaṭṭheti kosajjavasena
asallīno asaṅkucito attā assāti asallīnatto. Attāti cittaṃ. Yathāha:-
          "udakaṃ hi nayanti nettikā usukārā namayanti tejanaṃ
           dāruṃ namayanti tacchakā attānaṃ damayanti paṇḍitā"ti-
ādi 2- kāye ca jīvite ca anapekkhatāya pahito pesito vissaṭṭho attā etenāti
pahitatto. Attāti attabhāvo yathāha:- "yā pana bhikkhunī attānaṃ vadhitvā
vadhitvā rodeyyā"tiādi. 3- Asallīnatto ca so pahitatto cāti asallīnattapahitatto.
Sahajātadhamme paggaṇhāti upatthambhetīti paggaho, paggaho eva attho paggahaṭṭho,
paggahasabhāvoti attho. Asallīnattapahitattassa paggahaṭṭho asallīnattapahitatta-
paggahaṭṭho. Tasmiṃ asallīnattapahitattapaggahaṭṭhe. "tasmātiha bhikkhave tumhepi
appaṭivānaṃ padaheyyātha. Kāmaṃ taco ca nhāru ca aṭṭhi ca avasissatu, upasussatu
sarīre maṃsalohitaṃ. Yaṃ taṃ purisathāmena purisavīriyena purisaparakkamena pattabbaṃ, na
taṃ apāpuṇitvā vīriyassa saṇṭhānaṃ bhavissatī"ti 4- vuttattā asallīnattapahitatta-
vacanena padhānasmiṃ appaṭivānitā anivattanatā vuttā. Paggahaṭṭhavacanena pana
kosajjuddhaccavimuttaṃ samappavattaṃ vīriyaṃ vuttaṃ.
     Vīriyārambhe ñāṇanti vīrabhāvo vīriyaṃ, vīrānaṃ vā kammaṃ, vidhinā vā nayena
upāyena īrayitabbaṃ pavattayitabbanti vīriyaṃ, tadetaṃ ussāhalakkhaṇaṃ, sahajātānaṃ
@Footnote: 1 Ma.mū. 12/83/56 2 khu.dha. 25/145/42
@3 vi.bhikkhunī. 3/880/107 4 aṅ.duka. 20/5/50
Dhammānaṃ upatthambhanarasaṃ, asaṃsīdanabhāvapaccupaṭṭhānaṃ, "saṃviggo yoniso padahatī"ti 1-
vacanato saṃvegapadaṭṭhānaṃ, vīriyārambhavatthupadaṭṭhānaṃ vā. Sammā āraddhaṃ sabbasampattīnaṃ
mūlaṃ hotīti  daṭṭhabbaṃ. Vīriyasaṅkhāto  ārambho vīriyārambho. Iminā sesārambhe
paṭikkhipati. Ayaṃ hi ārambhasaddo kamme āpattiyaṃ kiriyāyaṃ vīriye hiṃsāyaṃ
vikopaneti anekesu atthesu āgato.
              "yaṅkiñci dukkhaṃ sambhoti sabbaṃ ārambhapaccayā
               ārambhānaṃ nirodhena natthi dukkhassa sambhavo"ti 2-
ettha hi kammaṃ ārambhoti āgataṃ. "ārambhati ca vippaṭisārī ca hotī"ti 3- ettha
āpatti. "mahāyaññā mahārambhā, na te honti mahapphalā"ti 4- ettha yūpussāpanādi-
kiriyā. "ārambhatha nikkhamatha, yuñjatha buddhasāsane"ti 5- ettha vīriyaṃ. "samaṇaṃ gotamaṃ
uddissa pāṇaṃ ārambhantī"ti 6- ettha hiṃsā. "bījagāmabhūtagāmasamārambhā paṭivirato
hotī"ti 7- ettha chedanabhañjanādikaṃ vikopanaṃ. Idha pana vīriyameva adhippetaṃ. Tena
vuttaṃ "vīriyasaṅkhāto ārambho vīriyārambho"ti. Vīriyaṃ hi ārabhanakavasena ārambhoti
vuccati. Tasmiṃ vīriyārambhe ñāṇaṃ. Asallīnattā pahitattātipi paṭhanti, asallīnabhāvena
pahitabhāvenāti attho. Purimapāṭhoyeva sundaro. Keci pana "satidhammavicayavīriyapīti-
sambojjhaṅgānaṃ samatā asallīnattatā, satisamādhipassaddhiupekkhāsambojjhaṅgānaṃ
samatā pahitattatā, sattannaṃ sambojjhaṅgānaṃ samatā paggahaṭṭho"ti vaṇṇayanti.
     [39] Idāni sammāvāyāmasiddhaṃ maggaphalaṃ pattena lokahitatthaṃ dhammadesanā
kātabbāti dassetuṃ tadanantaraṃ atthasandassane ñāṇaṃ uddiṭṭhaṃ. Tattha
@Footnote: 1 aṅ.catukka. 21/113/131  2 khu.su. 25/750/481
@3 aṅ.pañcaka. 22/142/185 (syā), abhi.pu. 36/191/179
@4 aṅ.catukka. 21/39/47, saṃ.sa. 15/120/92 5 saṃ.sa. 15/185/188
@6 Ma.Ma. 13/51/34 7 dī.Sī. 9/10,11/5,6, Ma.mū. 12/293/257
Nānādhammappakāsanatāti sabbasaṅkhatāsaṅkhatavasena nānādhammānaṃ pakāsanatā dīpanatā
desanatā. Pakāsanatāti ca pakāsanā eva. 1- Atthasandassaneti nānāatthānaṃ
paresaṃ sandassane. Dhammā ca atthā ca te eva.
     [40] Idāni paresaṃ dhammiyā kathāya sandassentassa tassa ariyapuggalassa
yathāsabhāvadhammadesanākāraṇaṃ dassanavisuddhiṃ dassetuṃ tadanantaraṃ dassanavisuddhiñāṇaṃ
uddiṭṭhaṃ. Tattha sabbadhammānaṃ ekasaṅgahatā nānattekattapaṭivedheti sabbesaṃ
saṅkhatāsaṅkhatadhammānaṃ ekasaṅgahatāya ca kāmacchandādīnaṃ nānattassa ca nekkhammādīnaṃ
ekattassa ca paṭivedho, abhisamayoti attho. So pana 2- maggapaññā phalapaññā
ca. Maggapaññā saccābhisamayakkhaṇe saccābhisamayavasena paṭivijjhatīti paṭivedho,
phalapaññā paṭividdhattā paṭivedho. Ekasaṅgahatāti ettha jātisaṅgaho sañjāti-
saṅgaho kiriyāsaṅgaho gaṇanasaṅgahoti catubbidho saṅgaho. Tattha "sabbe khattiyā
āgacchantu, sabbe brāhmaṇā, sabbe vessā, sabbe suddā āgacchantu ",
"yā cāvuso visākha sammāvācā, yo ca sammākammanto, yo ca sammāājīvo,
ime dhammā sīlakkhandhe saṅgahitā"ti 3- ayaṃ jātisaṅgaho nāma. "ekajātikā
āgacchantū"ti vuttaṭṭhāne viya hi idha sabbe jātiyā ekasaṅgahitā. "sabbe
kosalakā āgacchantu, sabbe māgadhikā, sabbe bhārukacchakā āgacchantu ",  "yo
cāvuso visākha sammāvāyāmo, yā ca sammāsati, yo ca sammāsamādhi, ime
dhammā samādhikkhandhe saṅgahitā"ti 3- ayaṃ sañjātisaṅgaho nāma. "ekaṭṭhāne jātā
saṃvaḍḍhā 4- āgacchantū"ti vuttaṭṭhāne viya hi idha sabbe jātiṭṭhānena nivuttho-
kāsena ekasaṅgahitā. "sabbe hatthārohā āgacchantu, sabbe assārohā āgacchantu,
sabbe rathikā āgacchantu ", "yā cāvuso visākha sammādiṭṭhi, yo ca sammāsaṅkappo,
@Footnote: 1 Sī. desanatāti ca pakāsanatā eva 2 Ma.,ka. sā panesā
@3 Ma.mū. 12/462/412 4 Sī.,ka. jātisambandhā
Ime dhammā paññākkhandhe saṅgahitā"ti 1- ayaṃ kiriyāsaṅgaho nāma. Sabbeva hi
te attano kiriyākaraṇena ekasaṅgahitā. "cakkhāyatanaṃ katamaṃ khandhagaṇanaṃ gacchati,
cakkhāyatanaṃ rūpakkhandhagaṇanaṃ gacchati. Hañci cakkhāyatanaṃ rūpakkhandhagaṇanaṃ gacchati, tena
vata re vattabbe cakkhāyatanaṃ rūpakkhandhena saṅgahitan"ti 2- ayaṃ gaṇanasaṅgaho nāma.
Ayamidha adhippeto. Tathaṭṭhādīsu dvādasasu ākāresu visuṃ visuṃ ekena saṅgaho
gaṇanaparicchedo etesanti ekasaṅgahā, ekasaṅgahānaṃ bhāvo ekasaṅgahatā.
     Dassanavisuddhiñāṇanti maggaphalañāṇaṃ dassanaṃ, dassanameva visuddhi dassanavisuddhi,
dassanavisuddhi eva ñāṇaṃ dassanavisuddhiñāṇaṃ. Maggañāṇaṃ visujjhatīti dassanavisuddhi,
phalañāṇaṃ visuddhattā dassanavisuddhi.
     [41] Idāni dassanavisuddhisādhakāni vipassanāñāṇāni dvidhā dassetuṃ
tadanantaraṃ khantiñāṇapariyogāhaṇañāṇāni uddiṭṭhāni. Tattha viditattā paññāti
rūpakkhandhādīnaṃ aniccādito viditattā pavattā paññā. Khantiñāṇanti viditameva
khamatīti khanti, khanti eva ñāṇaṃ khantiñāṇaṃ. Etena adhivāsanakhantiṃ paṭikkhipati.
Etaṃ kalāpasammasanādivasena pavattaṃ taruṇavipassanāñāṇaṃ.
     [42] Phuṭṭhattā paññāti rūpakkhandhādīnaṃ aniccādivasena ñāṇaphassena
phuṭṭhattā pavattā paññā. Pariyogāhaṇe ñāṇanti phuṭṭhameva pariyogāhati
pavisatīti pariyogāhaṇaṃ, ñāṇaṃ. Gākāraṃ rassaṃ katvāpi paṭhanti. Etaṃ
bhaṅgānupassanādivasena pavattaṃ tikkhavipassanāñāṇaṃ. Keci pana "vipassanāñāṇameva
saddhāvāhissa khantiñāṇaṃ, paññāvāhissa pariyogāhaṇañāṇan"ti vadanti. Evaṃ sante
etāni dve ñāṇāni ekassa na sambhavanti, tadasambhave ekassa sāvakassa
sattasaṭṭhi sāvakasādhāraṇañāṇāni na sambhavanti, tasmā taṃ na yujjati.
@Footnote: 1 Ma.mū. 12/462/412 2 abhi.ka. 37/1128/363 (syā)
     [43] Idāni yasmā puthujjanā sekkhā ca vipassanūpage khandhādayo dhamme
sakale eva sammasanti, na tesaṃ ekadesaṃ, tasmā tesaṃ padesavihāro na labbhati,
arahatoyeva yathāruci padesavihāro labbhatīti dassanavisuddhisādhakāni ñāṇāni vatvā
tadanantaraṃ arahato dassanavisuddhisiddhaṃ padesavihārañāṇaṃ uddiṭṭhaṃ. Tattha
samodahane paññāti khandhādīnaṃ ekadesassa vedanādhammassa samodahanapaññā,
sampiṇḍapaññā rāsikaraṇapaññā. Samodhāne paññātipi pāṭho, soyeva attho.
     Padesavihāre ñāṇanti khandhādīnaṃ padesena ekadesena avayavena vihāro
padesavihāro, tasmiṃ padesavihāre ñāṇaṃ. Tattha padeso nāma khandhapadeso
āyatanadhātusaccaindriyapaccayākārasatipaṭṭhānajhānanāmarūpadhammapadesoti nānāvidho.
Evaṃ nānāvidho cesa vedanā eva. Kathaṃ? pañcannaṃ khandhānaṃ vedanākkhandhavasena
Khandhekadeso, dvādasannaṃ āyatanānaṃ vedanāvasena dhammāyatanekadeso, aṭṭhārasannaṃ
dhātūnaṃ vedanāvasena dhammadhātekadeso, catunnaṃ saccānaṃ vedanāvasena dukkhasaccekadeso,
bāvīsatiyā indriyānaṃ pañcavedanindriyavasena indriyekadeso, dvādasannaṃ
paṭiccasamuppādaṅgānaṃ phassapaccayā vedanāvasena paccayākārekadeso, catunnaṃ
satipaṭṭhānānaṃ vedanānupassanāvasena satipaṭṭhānekadeso, catunnaṃ jhānānaṃ
sukhaupekkhāvasena jhānekadeso, nāmarūpānaṃ vedanāvasena nāmarūpekadeso, kusalādīnaṃ
sabbadhammānaṃ vedanāvasena dhammekadesoti evaṃ vedanā eva khandhādīnaṃ padeso,
tassā vedanāya eva paccavekkhaṇavasena padesavihāro.
     [44] Idāni yasmā samādhibhāvanāmayañāṇādīni bhāventā puthujjanā
sekkhā ca te te bhāvetabbabhāvanādhamme adhipatī jeṭṭhake katvā tena tena
pahātabbe tappaccanīke nānāsabhāve dhamme anekādīnave ādīnavato paccavekkhitvā
tassa tassa bhāvanādhammassa vasena cittaṃ patiṭṭhapetvā te te paccanīkadhamme
Pajahanti, pajahantā ca vipassanākāle sabbasaṅkhāre suññato disvā pacchā
samucchedena pajahanti, tathā pajahantā ca ekābhisamayavasena saccāni paṭivijjhantā
pajahanti, yathāvutteheva ākārehi sabbepi ariyā yathāyogaṃ paṭipajjanti, tasmā
padesavihārañāṇānantaraṃ saññāvivaṭṭañāṇādīni cha ñāṇāni yathākkamena
uddiṭṭhāni. Tattha adhipatattā paññāti nekkhammādīnaṃ adhipatibhāvena nekkhammādīni
adhikāni katvā tadadhikabhāvena pavattā paññāti attho. Saññāvivaṭṭe ñāṇanti
saññāya vivaṭṭanaṃ parāvattanaṃ parammukhabhāvoti 1- saññāvivaṭṭo, yāya saññāya
te te bhāvanādhamme adhipatiṃ karoti, tāya saññāya hetubhūtāya, karaṇabhūtāya vā
tato tato kāmacchandādito vivaṭṭanañāṇanti vuttaṃ hoti. Etto vivaṭṭoti avuttepi
yato vivaṭṭati, tato eva vivaṭṭoti gayhati yathā vivaṭṭanānupassanāya. Sā pana
saññā sañjānanalakkhaṇā, tadevetanti puna sañjānanapaccayanimittakaraṇarasā
dāruādīsu tacchakādayo viya, yathā gahitanimittavasena abhinivesakaraṇapaccupaṭṭhānā
hatthidassakaandhā viya, ārammaṇe anogāḷhavuttitāya aciraṭṭhānapaccupaṭṭhānā vā
vijju viya, yathā upaṭṭhitavisayapadaṭṭhānā tiṇapurisakesu migapotakānaṃ purisāti
uppannasaññā viya.
     [45] Nānatte paññāti nānāsabhāve bhāvetabbato aññasabhāve
kāmacchandādike ādīnavadassanena pavattā paññā. Nānatteti ca nimittatthe bhummavacanaṃ.
Nānattapahānaṃ vā nānattaṃ, nānattapahānanimittaṃ nānattapahānahetunekkhammādīsu
paññāti adhippāyo. Cetovivaṭṭe ñāṇanti cetaso kāmacchandādito vivaṭṭanaṃ
nekkhammādīsu ñāṇaṃ. Cetoti cettha cetanā adhippetā. Sā cetanābhāvalakkhaṇā,
abhisandahaṇalakkhaṇā vā, āyūhanarasā, saṃvidahanapaccupaṭṭhānā sakiccaparakiccasādhakā
jeṭṭhasissamahāvaḍḍhakiādayo viya. Accāyikakammānussaraṇādīsu panāyaṃ sampayuttānaṃ
ussāhanabhāvane pākaṭā hoti.
@Footnote: 1 Ma.,ka. parammukhabhāvo
     [46] Adhiṭṭhāne paññāti nekkhammādivasena cittassa patiṭṭhāne 1- paññā.
Cittavivaṭṭe ñāṇanti kāmacchandādipahānavasena cittassa vivaṭṭane ñāṇaṃ. Cittaṃ
cettha vijānanalakkhaṇaṃ, pubbaṅgamarasaṃ, sandhānapaccupaṭṭhānaṃ, nāmarūpapadaṭṭhānaṃ.
     [47] Suññate paññāti attattaniyasuññatāya anattānattaniye pavattā
anattānupassanāpaññā. Ñāṇavivaṭṭe ñāṇanti ñāṇameva abhinivesato vivaṭṭatīti
vivaṭṭo, taṃ ñāṇavivaṭṭabhūtaṃ ñāṇaṃ.
     [48] Vosagge paññāti ettha vosajjatīti vosaggo, kāmacchandādīnaṃ
vosaggo nekkhammādimhi paññā. Vimokkhavivaṭṭe ñāṇanti kāmacchandādikehi
vimuccatīti vimokkho, vimokkho eva vivaṭṭo vimokkhavivaṭṭo, so eva ñāṇaṃ.
     [49] Tathaṭṭhe paññāti ekekassa saccassa catubbidhe catubbidhe aviparīta-
sabhāve kiccavasena asammohato pavattā paññā. Saccavivaṭṭe ñāṇanti catūsu
saccesu ubhatovuṭṭhānavasena vivaṭṭatīti saccavivaṭṭo, so eva ñāṇaṃ. Ekameva ñāṇaṃ
adhipatikatadhammavasena saññāvivaṭṭoti, pahātabbadhammavasena cetovivaṭṭoti, citta-
patiṭṭhāpanavasena cittavivaṭṭoti, paccanīkapahānavasena vimokkhavivaṭṭoti evaṃ catudhā
vuttaṃ. Anattānupassanāva suññatākāravasena "ñāṇavivaṭṭe ñāṇan"ti vuttā,
maggañāṇameva heṭṭhā "magge ñāṇan"ti ca "ānantarikasamādhimhi ñāṇan"ti
ca dvidhā vuttaṃ, 2- vivaṭṭanākāravasena "saccavivaṭṭe ñāṇan"ti vuttaṃ.
     [50] Idāni tassa saccavivaṭṭañāṇavasena pavattassa āsavānaṃ khaye
ñāṇassa vasena pavattāni kamato cha abhiññāñāṇāni uddiṭṭhāni. Tatthāpi
lokapākaṭānubhāvattā ativimhāpananti paṭhamaṃ iddhividhañāṇaṃ uddiṭṭhaṃ,
@Footnote: 1 Sī. adhiṭṭhāne 2 Sī. vuttampi
Cetopariyañāṇassa visayato dibbasotañāṇaṃ oḷārikavisayanti dutiyaṃ dibbasotañāṇaṃ
uddiṭṭhaṃ, sukhumavisayattā tatiyaṃ cetopariyañāṇaṃ uddiṭṭhaṃ. Tīsu vijjāsu
pubbenivāsacchādakātītatamavinodakattā paṭhamaṃ pubbenivāsānussatiñāṇaṃ uddiṭṭhaṃ,
paccuppannānāgatatamavinodakattā dutiyaṃ dibbacakkhuñāṇaṃ uddiṭṭhaṃ, sabbatama-
samucchedakattā tatiyaṃ āsavānaṃ khaye ñāṇaṃ uddiṭṭhaṃ. Tattha kāyampīti rūpakāyampi.
Cittampīti pādakajjhānacittampi. Ekavavatthānatāti parikammacittena ekato ṭhapanatāya ca
dissamānakāyena, adissamānakāyena vā gantukāmakāle yathāyogaṃ kāyassapi cittassapi
missīkaraṇatāya cāti vuttaṃ hoti. Kāyoti cettha sarīraṃ. Sarīraṃ hi asucisañcayato
kucchitānaṃ kesādīnañceva cakkhurogādīnaṃ rogasatānañca āyabhūtato kāyoti vuccati.
Sukhasaññañca lahusaññañcāti ettha catutthajjhānasampayuttaṃ ekaṃyeva saññaṃ
ākāranānattato dvidhā katvā samuccayattho casaddo payutto. Catutthajjhānasmiṃ
hi upekkhā santattā 1- sukhanti vuttā, taṃsampayuttā saññā sukhasaññā.
Sāyeva nīvaraṇehi ceva vitakkādipaccanīkehi ca vimuttattā lahusaññā.
Adhiṭṭhānavasenāti adhikaṃ katvā ṭhānavasena, pavisanavasenāti adhippāyo. Adhiṭṭhānavasena
cāti casaddo sambandhitabbo. Ettāvatā sabbappakārassa iddhividhassa yathāyogaṃ
kāraṇaṃ vuttaṃ.
   Ijjhanaṭṭhe paññāti ijjhanasabhāve paññā. Iddhividhe ñāṇanti ijjhanaṭṭhena iddhi,
nipphattiatthena paṭilābhaṭṭhena cāti vuttaṃ hoti. Yaṃ hi nipphajjati paṭilabbhata
ca, taṃ ijjhatīti vuccati. Yathāha:- "kāmaṃ kāmayamānassa, tassa cetaṃ samijjhatī"ti. 2-
Tathā "nekkhammaṃ ijjhatīti iddhi, paṭiharatīti pāṭihāriyaṃ, arahattamaggo
ijjhatīti iddhi, paṭiharatīti pāṭihāriyan"ti. 3- Aparo nayo:- ijjhanaṭṭhena iddhi,
upāyasampadāyetaṃ adhivacanaṃ. Upāyasampadā hi ijjhati adhippetaphalappasavanato. Yathāha
@Footnote: 1 ka. santaṃ 2 khu.su. 25/773/486 3 khu.paṭi. 31/32/438
"ayaṃ kho citto gahapati sīlavā kalyāṇadhammo, sace paṇidahissati, anāgatamaddhānaṃ
rājā assaṃ cakkavattīti. Ijjhissati hi sīlavato cetopaṇidhi visuddhattā"ti. 1-
Aparo nayo:- etāya sattā ijjhantīti iddhi, ijjhantīti iddhā vuddhā
ukkaṃsagatā hontīti vuttaṃ hoti. Iddhi eva vidhaṃ iddhividhaṃ, iddhikoṭṭhāso
iddhivikappoti attho. Taṃ iddhividhaṃ ñāṇanti vuttaṃ hoti.
     [51] Vitakkavipphāravasenāti dibbasotadhātuuppādanatthaṃ parikammakaraṇakāle
saddanimittesu attano vitakkavipphāravasena vitakkavegavasena. Vitakkoti cettha
vitakketīti vitakko, vitakkanaṃ vā vitakko, ūhananti vuttaṃ hoti. Svāyaṃ
ārammaṇe cittassa abhiniropanalakkhaṇo, āhananapariyāhananaraso. Tathā hi tena yogāvacaro
ārammaṇaṃ vitakkāhataṃ vitakkapariyāhataṃ karotīti vuccati. Ārammaṇe cittassa ānayana-
paccupaṭṭhāno, tajjāsamannāhārena pana indriyena ca parikkhitte visaye anantarāyena
uppajjanato āpāthagatavisayapadaṭṭhānoti vuccati. Nānattekattasaddanimittānanti nānā-
sabhāvānaṃ ekasabhāvānañca saddanimittānaṃ. Saddā eva cettha vitakkuppattikāraṇattā
saṅkhāranimittattā ca nimittāni. Bherisaddādivasena ekagghanībhūtā, anekā vā saddā,
nānādisāsu vā saddā, nānāsattānaṃ vā saddā nānattasaddā, ekadisāya
saddā ekasattassa vā saddā, bherisaddādivasena ekekasaddā vā ekattasaddā.
Saddoti cettha sappatīti saddo, kathīyatīti attho. Pariyogāhaṇe paññāti
pavisanapaññā, pajānanapaññāti attho. Sotadhātuvisuddhiñāṇanti savanaṭṭhena
nijjīvaṭṭhena ca sotadhātu, sotadhātukiccakaraṇavasena ca sotadhātu viyātipi sotadhātu,
parisuddhattā nirupakkilesattā visuddhi, sotadhātu eva visuddhi sotadhātuvisuddhi,
sotadhātuvisuddhi eva ñāṇaṃ sotadhātuvisuddhiñāṇaṃ.
@Footnote: 1 saṃ.saḷā. 18/584/373 (syā)
     [52] Tiṇṇannaṃ cittānanti somanassasahagatadomanassasahagataupekkhāsahagatavasena
tiṇṇannaṃ cittānaṃ, vipphārattāti vipphārabhāvena vegenāti attho.
Hetuatthe nissakkavacanaṃ, cetopariyañāṇuppādanatthaṃ parikammakaraṇakāle paresaṃ
tiṇṇannaṃ cittānaṃ vipphārahetunā. Indriyānaṃ pasādavasenāti cakkhādīnaṃ channaṃ
indriyānaṃ pasādavasena, indriyānaṃ patiṭṭhitokāsā cettha phalūpacārena
indriyānanti vuttā yathā "vippasannāni kho te āvuso indriyāni parisuddho
chavivaṇṇo pariyodāto"ti. 1- Indriyapatiṭṭhitokāsesupi hadayavatthu eva idha
adhippetaṃ. Pasādavasenāti ca anāvilabhāvavasena. "pasādappasādavasenā"ti vattabbe
appasādasaddassa lopo katoti veditabbaṃ, athavā idamappasannanti gahaṇassa pasādaṃ
apekkhitvā eva sambhavato "pasādavasenā"ti vacaneneva appasādopi vuttova
hotīti veditabbaṃ. Nānattekattaviññāṇacariyā pariyogāhaṇe paññāti yathāsambhavaṃ
nānāsabhāvaekasabhāvaekūnanavutiviññāṇappavattivijānanapaññā. Ettha asamāhitassa
viññāṇacariyā nānattā, samāhitassa viññāṇacariyā ekattā. Sarāgādicittaṃ vā
nānattaṃ, vītarāgādicittaṃ ekattaṃ. Cetopariyañāṇanti ettha pariyātīti pariyaṃ,
paricchindatīti attho. Cetaso pariyaṃ cetopariyaṃ, cetopariyañca taṃ ñāṇañcāti
cetopariyañāṇaṃ. Vipphāratātipi pāṭho, vipphāratāyāti attho.
     [53] Paccayappavattānaṃ dhammānanti paṭiccasamuppādavasena paccayato pavattānaṃ
paccayuppannadhammānaṃ. Nānattekattakammavipphāravasenāti ettha akusalaṃ kammaṃ nānattaṃ,
kusalaṃ kammaṃ ekattaṃ. Kāmāvacaraṃ vā kammaṃ nānattaṃ, rūpāvacarārūpāvacaraṃ kammaṃ
ekattaṃ. Nānattekattakammavipphāravasena paccayapavattānaṃ dhammānaṃ pariyogāhaṇe
paññāti sambandho. Pubbenivāsānussatiñāṇanti pubbe atītajātīsu nivutthakhandhā
pubbenivāso. Nivutthāti ajjhāvutthā anubhūtā attano santāne
@Footnote: 1 vi.mahā. 4/61/52
Uppajjitvā niruddhā. Pubbe atītajātīsu nivutthadhammā vā pubbenivāso.
Nivutthāti gocaranivāsena nivutthā attano viññāṇena viññātā paricchinnā,
paraviññāṇaviññātāpi vā. Chinnavaṭumakānussaraṇādīsu te buddhānaṃyeva labbhanti.
Pubbenivāsānussatīti yāya satiyā pubbenivāsaṃ anussarati, sā
pubbenivāsānussati. Ñāṇanti tāya satiyā sampayuttaṃ ñāṇaṃ.
     [54] Obhāsavasenāti dibbena cakkhunā rūpadassanatthaṃ pasāritassa
tejokasiṇaodātakasiṇaālokakasiṇānaṃ aññatarassa catutthajjhānārammaṇassa
kasiṇobhāsassa vasena. Nānattekattarūpanimittānanti nānāsattānaṃ rūpāni,
nānattakāyaṃ upapannānaṃ vā sattānaṃ rūpāni, nānādisāsu vā rūpāni,
asammissāni vā rūpāni nānattarūpāni, ekasattassa rūpāni, ekattakāyaṃ
upapannassa vā rūpāni, ekadisāyaṃ vā rūpāni, nānādisādīnaṃ sammissībhūtāni
vā rūpāni ekattarūpāni. Rūpanti cettha vaṇṇāyatanameva. Taṃ hi rūpayatīti rūpaṃ,
vaṇṇavikāraṃ āpajjamānaṃ hadayaṅgatabhāvaṃ pakāsatīti attho. Rūpameva rūpanimittaṃ. Tesaṃ
nānattekattarūpanimittānaṃ. Dassanaṭṭhe paññāti dassanabhāve paññā.
     Dibbacakkhuñāṇanti dibbasadisattā dibbaṃ. Devānaṃ hi sucaritakammanibbattaṃ
pittasemharuhirādīhi apalibuddhaṃ upakkilesavimuttatāya dūrepi ārammaṇasampaṭicchana-
samatthaṃ dibbaṃ pasādacakkhu hoti. Idañcāpi vīriyabhāvanābalanibbattaṃ ñāṇacakkhuṃ
tādisamevāti dibbasadisattā dibbaṃ, dibbavihāravasena paṭiladdhattā attanā
dibbavihārasannissitattāpi dibbaṃ, ālokapariggahena mahājutikattāpi dibbaṃ,
tirokuḍḍādigatarūpadassanena mahāgatikattāpi dibbaṃ. Taṃ sabbaṃ saddasatthānusārena
veditabbaṃ. Dassanaṭṭhena cakkhu, cakkhukiccakaraṇena cakkhumivātipi cakkhu, dibbañca taṃ
cakkhu cāti dibbacakkhu, dibbacakkhu ca taṃ ñāṇañcāti dibbacakkhuñāṇaṃ.
     [55] Catusaṭṭhiyā ākārehīti aṭṭhasu maggaphalesu ekekasmiṃ aṭṭhannaṃ
aṭṭhannaṃ indriyānaṃ vasena catusaṭṭhiyā ākārehi. Tiṇṇannaṃ indriyānanti
anaññātaññassāmītindriyaṃ aññindriyaṃ aññātāvindriyanti imesaṃ tiṇṇannaṃ
indriyānaṃ. Vasibhāvatā paññāti vasibhāvatāya pavattā paññā, arahattaphale
aṭṭhannaṃ indriyānaṃ vasena aṭṭhahi ākārehi aññātāvindriyassa vasibhāvatāya
arahattamaggakkhaṇe abhāvepi kāraṇasiddhivasena tadatthasādhanatāya vuttanti veditabbaṃ.
Āsavānaṃ khaye ñāṇanti attanā vajjhānaṃ āsavānaṃ khayakaraṃ arahattamaggañāṇaṃ.
     [56-59] Idāni āsavānaṃ khayañāṇasaṅkhātaarahattamaggañāṇasambandhena
catunnampi maggañāṇānaṃ ekekassa maggañāṇassa ekābhisamayataṃ dassetuṃ
"pariññaṭṭhe paññā"tiādīni cattāri ñāṇāni uddiṭṭhāni. Tatthāpi oḷārikattā
sabbasattasādhāraṇattā ca suviññeyyanti dukkhasaccaṃ paṭhamaṃ vuttaṃ,  tasseva
hetudassanatthaṃ tadanantaraṃ samudayasaccaṃ, hetunirodhā phalanirodhoti ñāpanatthaṃ tadanantaraṃ
nirodhasaccaṃ, tadadhigamūpāyadassanatthaṃ ante 1- maggasaccaṃ. Bhavasukhassādagadhitānaṃ vā
sattānaṃ saṃvegajananatthaṃ paṭhamaṃ dukkhamāha, taṃ neva akataṃ āgacchati, na issaranimmānādito
hoti, ito pana hotīti ñāpanatthaṃ tadanantaraṃ samudayasaccaṃ, tato sahetukena dukkhena
abhibhūtattā saṃviggamānasānaṃ dukkhanissaraṇagavesīnaṃ nissaraṇadassanena assāsajananatthaṃ
nirodhaṃ, tato nidhoādhigamatthaṃ nirodhasampāpakaṃ magganti. Idāni tabbisayāni
ñāṇāni teneva kamena uddiṭṭhāni. Tattha pariññaṭṭheti dukkhassa
pīḷanaṭṭhādike catubbidhe parijānitabbasabhāve. Pahānaṭṭheti samudayassa āyūhanaṭṭhādike
catubbidhe pahātabbasabhāve. Sacchikiriyaṭṭheti nirodhassa nissaraṇaṭṭhādike
catubbidhe sacchikātabbasabhāve. Bhāvanaṭṭheti maggassa niyyānaṭṭhādike catubbidhe
bhāvetabbasabhāve.
@Footnote: 1 Sī. tadanantaraṃ
     [60-63] Idāni bhāvitamaggassa paccavekkhaṇavasena vā abhāvitamaggassa
anussavavasena vā visuṃ visuṃ saccañāṇāni dassetuṃ dukkhe ñāṇādīni cattāri
ñāṇāni uddiṭṭhāni. Tattha dukkheti ettha duiti ayaṃ saddo kucchite
dissati. Kucchitaṃ hi puttaṃ duputtoti vadanti. Khaṃsaddo pana tucche. Tucchaṃ
hi ākāsaṃ `khan'ti vuccati. Idañca paṭhamasaccaṃ kucchataṃ anekupaddavādhiṭṭhānato,
tucchaṃ bālajanaparikappitadhuvasubhasukhattabhāvavirahitato. Tasmā kucchitattā tucchattā ca
"dukkhan"ti vuccati.
     Dukkhasamudayeti ettha saṃiti ayaṃ saddo "samāgamo sametan"tiādīsu 1- viya
saṃyogaṃ dasaseti, uiti ayaṃ saddo "uppannaṃ uditan"tiādīsu 2- viya uppattiṃ.
Aya-saddo pana kāraṇaṃ dīpeti. Idañcāpi dutiyasaccaṃ avasesapaccayasamāyoge sati
dukkhassa uppattikāraṇaṃ. Iti dukkhassa saṃyoge uppattikāraṇattā
"dukkhasamudayan"ti vuccati.
     Dukkhanirodheti ettha nisaddo abhāvaṃ, rodhasaddo ca cārakaṃ dīpeti.
Tasmā abhāvo ettha saṃsāracārakasaṅkhātassa dukkharodhassa sabbagatisuññattā,
samadhigate vā tasmiṃ saṃsāracārakassa dukkharodhassa abhāvo hoti tappaṭipakkhattātipi
"dukkhanirodhan"ti vuccati. Dukkhassa vā anuppattinirodhapaccayattā
dukkhanirodhanti vuccati.
     Dukkhanirodhagāminiyā paṭipadāyāti ettha yasmā ayaṃ etaṃ dukkhanirodhaṃ gacchati
ārammaṇakaraṇavasena tadabhimukhībhūtattā, 3- paṭipadā ca hoti dukkhanirodhappattiyā, tasmā
dukkhanirodhagāminipaṭipadāti vuccati. Cattāri maggañāṇāneva heṭṭhā
@Footnote: 1 abhi.vi. 35/199/119, dī.mahā. 10/396/261
@2 vi.mahāvi. 1/182/100, khu.cūḷa. 30/740/777 (syā)  3 Sī. tadabhimukhabhūtattā
Vuṭṭhānākāradīpanavasena "magge ñāṇan"ti vuttāni, anantaraphaladāyakattassa kāraṇaparidīpana-
vasena "ānantarikasamādhimhi ñāṇan"ti vuttāni, vivaṭṭanākāradīpanavasena "saccavivaṭṭe
ñāṇan"ti vuttāni, maggapaṭipāṭikkameneva arahattamaggañāṇuppattiṃ, tassa 1- ca
ñāṇassa abhiññābhāvaṃ dīpetuṃ arahattamaggañāṇameva "āsavānaṃ khaye ñāṇan"ti
vuttaṃ, puna catunnampi maggañāṇānaṃ ekābhisamayataṃ dīpetuṃ "pariññaṭṭhe paññā
dukkhe ñāṇan"tiādīni cattāri ñāṇāni vuttāni. Puna ekekasmiṃ sacce visuṃ
visuṃ uppattidīpanavasena "dukkhe ñāṇan"tiādīni cattāri ñāṇāni uddiṭṭhānīti
evaṃ pubbāparaviseso veditabboti.
     [64-67] Idāni sabbesaṃ ariyapuggalānaṃ ariyamaggānubhāveneva
paṭisambhidāñāṇāni siddhānīti dassetuṃ atthapaṭisambhide ñāṇantiādīni puna cattāri
paṭisambhidāñāṇāni uddiṭṭhāni. Imāni hi paṭisambhidāpabhedābhāvepi
sabbaariyapuggalasādhāraṇāni suddhikapaṭisambhidāñāṇāni, heṭṭhā uddiṭṭhāni pana
pabhinnapaṭisambhidānaṃ pabhedappattāni paṭisambhidāñāṇānīti veditabbānīti ayametesaṃ
ubhayatthavacane viseso. Yasmā vā anantaraṃ uddiṭṭhaṃ dukkhārammaṇaṃ nirodhārammaṇañca
ñāṇaṃ atthapaṭisambhidā hoti, samudayārammaṇaṃ maggārammaṇañca ñāṇaṃ dhammapaṭisambhidā,
tadabhilāpe ñāṇaṃ niruttipaṭisambhidā, tesu ñāṇesu ñāṇaṃ paṭibhānapaṭisambhidā,
tasmā tampi atthavisesaṃ dassetuṃ suddhikapaṭisambhidāñāṇāni uddiṭṭhānīti
veditabbāni. Yasmāyeva ca heṭṭhā nānattasaddena visesetvā vuttāni, idha tathā
avisesetvā vuttānīti.
     [68] Evaṃ paṭipāṭiyā sattasaṭṭhi sāvakasādhāraṇañāṇāni uddisitvā
idāni sāvakehi asādhāraṇāni tathāgatānaṃyeva āveṇikāni ñāṇāni dassetuṃ
indriyaparopariyattañāṇādīni cha asādhāraṇāni ñāṇāni uddiṭṭhāni. Tatthāpi
@Footnote: 1 Sī. arahattamaggañāṇuppattikassa
Yasmā tathāgatā sattānaṃ dhammadesanāya bhājanābhājanattaṃ olokentā buddhacakkhunā
olokenti. Buddhacakkhu nāma indriyaparopariyattāsayānusayañāṇadvayameva. Yathāha:-
           "addasā kho bhagavā buddhacakkhunā lokaṃ volokento satte
      apparajakkhe mahārajakkhe tikkhindriye munindriye"tiādi. 1-
Sattasantāne ca olokentā paṭhamaṃ indriyappākāparipākaṃ olokenti, indriya-
paripākañca ñatvā āsayādīnaṃ anurūpena dhammadesanatthaṃ tato āsayānusayacaritāni
olokenti, tasmāpi paṭhamaṃ indriyaparopariyattañāṇaṃ uddiṭṭhaṃ, tadanantaraṃ
āsayānusayañāṇaṃ. Dhammaṃ desentā ca yasmā pāṭihāriyena vinetabbānaṃ pāṭihāriyaṃ
karonti, tasmā āsayānusayañāṇānantaraṃ yamakapāṭihāriye ñāṇaṃ uddiṭṭhaṃ, imesaṃ
tiṇṇaṃ ñāṇānaṃ hetuparidīpanatthaṃ tadanantaraṃ mahākaruṇāñāṇaṃ uddiṭṭhaṃ,
mahākaruṇāñāṇassa parisuddhabhāvaparidīpanatthaṃ tadanantaraṃ sabbaññutaññāṇaṃ uddiṭṭhaṃ,
sabbaññussāpi sabbadhammānaṃ āvajjanapaṭibaddhabhāvaparidīpanatthaṃ sabbaññutaññāṇassa
anāvariyabhāvadīpanatthañca tadanantaraṃ anāvaraṇañāṇaṃ uddiṭṭhanti veditabbaṃ.
     Indriyaparopariyattañāṇanti ettha upari "sattānan"ti padaṃ idheva āharitvā
sattānaṃ indriyaparopariyattañāṇanti yojetabbaṃ. Parāni ca aparāni ca parāparānīti
vattabbe sandhivasena rokāraṃ katvā paroparānīti vuccati. Paroparānaṃ bhāvo paropariyaṃ,
paropariyameva paropariyattaṃ, veneyyasattānaṃ saddhādīnaṃ pañcannaṃ indriyānaṃ
paropariyattaṃ indriyaparopariyattaṃ, indriyaparopariyattassa ñāṇaṃ indriya-
paropariyattañāṇaṃ, indriyānaṃ uttamānuttamabhāvañāṇanti attho. Indriyavaro-
variyattañāṇantipi pāṭho. Varāni ca avariyāni ca varovariyāni, varovariyānaṃ bhāvo varo-
variyattanti yojetabbaṃ. Avariyānīti ca na uttamānīti attho. Atha vā parāni ca oparāni
@Footnote: 1 vi.mahā. 4/9/9, Ma.mū. 12/283/244, Ma.Ma. 13/339/321
Ca paroparāni, tesaṃ bhāvo paropariyattanti yojetabbaṃ. Oparānīti ca
orānīti vuttaṃ hoti, lāmakānīti attho "paroparā yassa samecca dhammā"tiādīsu 1-
viya. "indriyaparopariyatte ñāṇan"ti bhummavacanenāpi pāṭho.
     [69] Sattānaṃ āsayānusaye ñāṇanti ettha rūpādīsu khandhesu chandarāgena
sattā visattāti sattā. Vuttaṃ hetaṃ bhagavatā:-
           "rūpe kho rādha yo chando yo rāgo yā nandī yā taṇhā,
      tatra satto tatra visatto, tasmā `satto'ti vuccati. Vedanāya saññāya
      saṅkhāresu viññāṇe yo chando yo rāgo yā nandī yā taṇhā,
      tatra satto tatra visatto, tasmā `satto'ti vuccatī"ti. 2-
Akkharacintakā pana atthaṃ avicāretvā "nāmamattametan"ti icchanti. Yepi atthaṃ
vicārenti, te sabbayogena 3- sattāti icchanti. Tesaṃ sattānaṃ. Āsayanti
nissayanti etaṃ iti āsayo, micchādiṭṭhiyā, sammādiṭṭhiyā vā kāmādīhi
nekkhammādīhi vā paribhāvitassa santānassetaṃ adhivacanaṃ. Sattasantāne anusenti
anupavattantīti anusayā, thāmagatānaṃ kāmarāgādīnaṃ etaṃ adhivacanaṃ. Āsayo ca anusayo ca
āsayānusayo. Jātiggahaṇena ca dvandasamāsavasena ca ekavacanaṃ veditabbaṃ. Yasmā
caritādhimuttiyo āsayānusayasaṅgahitā, tasmā uddesacaritādhimuttīsu ñāṇāni
āsayānusayañāṇeneva saṅgahetvā "āsayānusaye ñāṇan"ti vuttaṃ. Yeneva hi
adhippāyena uddeso kato, teneva adhippāyena niddeso katoti.
     [70] Yamakapāṭihīre ñāṇanti ettha aggikkhandhaudakadhārādīnaṃ apubbaṃ acarimaṃ
sakiṃyeva pavattito yamakaṃ, assaddhiyādīnaṃ paṭipakkhadhammānaṃ haraṇato pāṭihīraṃ, yamakañca
taṃ pāṭihīrañcāti yamakapāṭihīraṃ.
@Footnote: 1 khu.su. 25/480/424 2 saṃ.kha. 17/161/153 3 cha.Ma. satvayogena
     [71] Mahākaruṇāsamāpattiyā ñāṇanti ettha paradukkhe sati sādhūnaṃ
hadayakampanaṃ karotīti karuṇā, kināti vā paradukkhaṃ hiṃsati vināsetīti karuṇā,
kirīyati vā dukkhitesu pharaṇavasena pasārīyatīti karuṇā, pharaṇakammavasena kammaguṇavasena
ca mahatī karuṇā mahākaruṇā, samāpajjanti etaṃ mahākāruṇikāti samāpatti,
mahākaruṇā ca sā samāpatti cāti mahākaruṇāsamāpatti. Tassaṃ mahākaruṇāsamāpattiyaṃ,
taṃsampayuttaṃ ñāṇaṃ.
     [72-73] Sabbaññutañāṇaṃ anāvaraṇañāṇanti ettha pañcaneyyapathappabhedaṃ 1-
sabbaṃ aññāsīti sabbaññū, sabbaññussa bhāvo sabbaññutā, sā eva ñāṇaṃ
"sabbaññutāñāṇan"ti vattabbe "sabbaññutañāṇan"ti vuttaṃ. Saṅkhatāsaṅkhatādibhedā
sabbadhammā hi saṅkhāro vikāro lakkhaṇaṃ nibbānaṃ paññattīti pañceva neyyapathā
honti. Sabbaññūti ca kamasabbaññū sakiṃsabbaññū satatasabbaññū sattisabbaññū
ñātasabbaññūti pañcavidhā sabbaññuno siyuṃ. Kamena sabbajānanakālāsambhavato
kamasabbaññutā na hoti, sakiṃ sabbārammaṇagahaṇābhāvato sakiṃsabbaññutā na hoti,
cakkhuviññāṇādīnaṃ yathārammaṇacittasambhavato bhavaṅgacittavirodhato yuttiabhāvato ca
satatasabbaññutā na hoti, parisesato sabbajānanasamatthattā sattisabbaññutā vā
siyā, viditasabbadhammattā ñātasabbaññutā vā siyā. Sattisabbaññuno 2-
sabbajānanattaṃ natthīti tampi na yujjati.
                   "na tassa addiṭṭhamidhatthi kiñci
                    atho aviññātamajānitabbaṃ
                    sabbaṃ abhiññāsi yadatthi neyyaṃ
                    tathāgato tena samantacakkhū"ti 3-
@Footnote: 1 Sī. pañcañeyyapathappabhedaṃ        2 Ma.,ka. sattasabbaññutte
@3 khu.mahā. 29/727/436 (syā)
Vuttattā ñātasabbaññuttameva yujjati. Evaṃ hi sati kiccato asammohato
kāraṇasiddhito āvajjanapaṭibaddhato sabbaññuttameva hotīti. Āvajjanapaṭibaddhattā eva
hi natthi etassa āvaraṇanti anāvaraṇaṃ, tadeva anāvaraṇañāṇanti vuccatīti.
     Imāni tesattati ñāṇānīti sāvakehi sādhāraṇāsādhāraṇavasena uddiṭṭhāni
imāni tesattati ñāṇāni. Imesaṃ tesattatiyā ñāṇānanti ādito paṭṭhāya vuttānaṃ
imesaṃ tesattatiñāṇānaṃ. Ubbhāhanatthe cetaṃ sāmivacanaṃ. Tesattatīnantipi pāṭho.
"tesattatiyā"ti vattabbe ekasmiṃ bahuvacanaṃ veditabbaṃ. Sattasaṭṭhi ñāṇānīti ādito
paṭṭhāya sattasaṭṭhi ñāṇāni. Sāvakasādhāraṇānīti savanante ariyāya jātiyā jātattā
sāvakā, samānaṃ dhāraṇametesanti sādhāraṇāni, tathāgatānaṃ sāvakehi sādhāraṇāni
sāvakasādhāraṇāni. Cha ñāṇānīti ante uddiṭṭhāni cha ñāṇāni. Asādhāraṇāni
sāvakehīti sāvakehi asādhāraṇāni tathāgatānaṃyeva ñāṇānīti.
                 Saddhammappakāsiniyā paṭisambhidāmaggaṭṭhakathāya
                  ñāṇakathāmātikuddesavāravaṇṇanā niṭṭhitā.
                         --------------



             The Pali Atthakatha in Roman Book 47 page 1-65. http://84000.org/tipitaka/atthapali/read_rm.php?B=47&A=1              อรรถกถาบาลีอักษรไทย :- http://84000.org/tipitaka/atthapali/read_th.php?B=47&A=1              อ่านอรรถกถาแปลไทย :- http://84000.org/tipitaka/attha/attha.php?b=31&i=0              เนื้อความพระไตรปิฎกฉบับหลวง :- http://84000.org/tipitaka/read/r.php?B=31&A=1              พระไตรปิฎกฉบับบาลีอักษรไทย :- http://84000.org/tipitaka/read/pali_read.php?B=31&A=1              The Pali Tipitaka in Roman Character :- http://84000.org/tipitaka/read/roman_read.php?B=31&A=1              Contents of The Tipitaka Volume 31 http://84000.org/tipitaka/read/?index_31

previous bookdispage pageNumbernext pagelast page chage to ENGLISH letter

บันทึก ๖ กุมภาพันธ์ พ.ศ. ๒๕๖๑. การแสดงผลนี้อ้างอิงข้อมูลจากอรรถกถาฉบับภาษาบาลี อักษรโรมัน. หากพบข้อผิดพลาด กรุณาแจ้งได้ที่ [email protected]