บทนำ พระวินัยปิฎก พระสุตตันตปิฎก พระอภิธรรมปิฎก ค้นพระไตรปิฎก ชาดก หนังสือธรรมะ |
ThaiVersion PaliThai PaliRoman |
[17] Athakho āyasmato sudinnassa mātā āyasmato sudinnassa purāṇadutiyikaṃ āmantesi tenahi vadhu yadā utunī ahosi pupphaṃ te uppannaṃ hoti atha me āroceyyāsīti . Evaṃ ayyeti kho āyasmato sudinnassa purāṇadutiyikā āyasmato sudinnassa mātuyā paccassosi . athakho āyasmato sudinnassa purāṇadutiyikā na cirasseva utunī ahosi pupphaṃsā uppajji. {17.1} Athakho āyasmato sudinnassa purāṇadutiyikā āyasmato sudinnassa mātaraṃ etadavoca utunimhi ayye pupphaṃ me uppannanti. Tenahi vadhu yena alaṅkārena alaṅkatā puttassa sudinnassa piyā ahosi manāpā tena alaṅkārena alaṅkarāti . evaṃ ayyeti kho āyasmato sudinnassa purāṇadutiyikā āyasmato sudinnassa mātuyā paccassosi . athakho @Footnote: 1 sabbattha potthakesu licchaviyoti pāṭho dissati. Āyasmato sudinnassa mātā āyasmato sudinnassa purāṇadutiyikaṃ ādāya yena mahāvanaṃ yenāyasmā sudinno tenupasaṅkami upasaṅkamitvā āyasmantaṃ sudinnaṃ etadavoca idaṃ tāta sudinna kulaṃ aḍḍhaṃ mahaddhanaṃ mahābhogaṃ pahūtajātarūparajataṃ pahūtavittūpakaraṇaṃ pahūtadhanadhaññaṃ labbhā tāta sudinna hīnāyāvattitvā bhogā ca bhuñjituṃ puññāni ca kātuṃ ehi tvaṃ tāta sudinna hīnāyāvattitvā bhoge ca bhuñjassu puññāni ca karohīti . amma na ussahāmi na visahāmi abhirato ahaṃ brahmacariyaṃ carāmīti . dutiyampi kho .pe. tatiyampi kho āyasmato sudinnassa mātā āyasmantaṃ sudinnaṃ etadavoca idaṃ tāta sudinna kulaṃ aḍḍhaṃ mahaddhanaṃ mahābhogaṃ pahūtajātarūparajataṃ pahūtavittūpakaraṇaṃ pahūtadhanadhaññaṃ tenahi tāta sudinna bījakaṃpi dehi mā no aputtakaṃ sāpateyyaṃ licchavino atiharāpesunti . etaṃ kho me amma sakkā kātunti purāṇadutiyikāya bāhāyaṃ gahetvā mahāvanaṃ ajjhogāhetvā appaññatte sikkhāpade anādīnavadasso purāṇadutiyikāya tikkhattuṃ methunaṃ dhammaṃ abhiviññāpesi. Sā tena gabbhaṃ gaṇhi. [18] Bhummā devā saddamanussāvesuṃ nirabbudo vata bho bhikkhusaṅgho nirādīnavo sudinnena kalandaputtena abbudaṃ uppāditaṃ ādīnavo uppāditoti . bhummānaṃ devānaṃ saddaṃ sutvā cātummahārājikā devā saddamanussāvesuṃ tāvatiṃsā devā yāmā Devā tusitā devā nimmānaratī devā paranimmitavasavattī devā brahmakāyikā devā saddamanussāvesuṃ nirabbudo vata bho bhikkhusaṅgho nirādīnavo sudinnena kalandaputtena abbudaṃ uppāditaṃ ādīnavo uppāditoti . itiha tena khaṇena tena muhuttena yāva brahmalokā saddo abbhuggañchi. {18.1} Athakho āyasmato sudinnassa purāṇadutiyikā tassa gabbhassa paripākamanvāya puttaṃ vijāyi . athakho āyasmato sudinnassa sahāyakā tassa dārakassa bījakoti nāmaṃ akaṃsu āyasmato sudinnassa purāṇadutiyikāya bījakamātāti nāmaṃ akaṃsu āyasmato sudinnassa bījakapitāti nāmaṃ akaṃsu. Te aparena samayena ubho agārasmā anagāriyaṃ pabbajitvā arahattaṃ sacchākaṃsu. [19] Athakho āyasmato sudinnassa ahudeva kukkuccaṃ ahu vippaṭisāro alābhā vata me na vata me lābhā dulladdhaṃ vata me na vata me suladdhaṃ yohaṃ evaṃ svākkhāte dhammavinaye pabbajitvā nāsakkhiṃ yāvajīvaṃ paripuṇṇaṃ parisuddhaṃ brahmacariyaṃ caritunti. So teneva kukkuccena tena vippaṭisārena kiso ahosi lūkho dubbaṇṇo uppaṇḍuppaṇḍukajāto dhamanisanthatagatto antomano līnamano dukkhī dummano vippaṭisārī pajjhāyi. {19.1} Athakho āyasmato sudinnassa sahāyakā bhikkhū āyasmantaṃ sudinnaṃ etadavocuṃ pubbe kho tvaṃ āvuso sudinna vaṇṇavā ahosi pīnindriyo pasannamukhavaṇṇo vippasannacchavivaṇṇo pariyodāto sodāni tvaṃ etarahi Kiso lūkho dubbaṇṇo uppaṇḍuppaṇḍukajāto dhamanisanthatagatto antomano līnamano dukkhī dummano vippaṭisārī pajjhāyasi kacci no tvaṃ āvuso sudinna anabhirato brahmacariyaṃ carasīti . na kho ahaṃ āvuso anabhirato brahmacariyaṃ carāmi atthi me pāpakammaṃ 1- kataṃ purāṇadutiyikāya methuno dhammo paṭisevito tassa mayhaṃ āvuso ahudeva kukkuccaṃ ahu vippaṭisāro alābhā vata me na vata me lābhā dulladdhaṃ vata me na vata me suladdhaṃ yohaṃ evaṃ svākkhāte dhammavinaye pabbajitvā nāsakkhiṃ yāvajīvaṃ paripuṇṇaṃ parisuddhaṃ brahmacariyaṃ caritunti. {19.2} Alaṃ hi te āvuso sudinna kukkuccāya alaṃ vippaṭisārāya yaṃ tvaṃ evaṃ svākkhāte dhammavinaye pabbajitvā na sakkhissasi yāvajīvaṃ paripuṇṇaṃ parisuddhaṃ brahmacariyaṃ carituṃ nanu āvuso bhagavatā anekapariyāyena virāgāya dhammo desito no sarāgāya visaṃyogāya dhammo desito no saṃyogāya anupādānāya dhammo desito no saupādānāya tattha nāma tvaṃ āvuso bhagavatā virāgāya dhamme desite sarāgāya cetessasi visaṃyogāya dhamme desite saṃyogāya cetessasi anupādānāya dhamme desite saupādānāya cetessasi nanu āvuso bhagavatā anekapariyāyena rāgavirāgāya dhammo desito madanimmadanāya pipāsavinayāya ālayasamugghātāya vaṭṭūpacchedāya @Footnote: 1 Yu. pāpaṃ kammaṃ. Ma. pāpakaṃ. Taṇhakkhayāya virāgāya nirodhāya nibbānāya dhammo desito nanu āvuso bhagavatā anekapariyāyena kāmānaṃ pahānaṃ akkhātaṃ kāmasaññānaṃ pariññā akkhātā kāmapipāsānaṃ paṭivinayo akkhāto kāmavitakkānaṃ samugghāto akkhāto kāmapariḷāhānaṃ vūpasamo akkhāto netaṃ āvuso appasannānaṃ vā pasādāya pasannānaṃ vā bhiyyobhāvāya athakhvetaṃ āvuso appasannānañceva appasādāya pasannānañca ekaccānaṃ aññathattāyāti . athakho te bhikkhū āyasmantaṃ sudinnaṃ anekapariyāyena vigarahitvā bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. [20] Athakho bhagavā etasmiṃ nidāne etasmiṃ pakaraṇe bhikkhusaṅghaṃ sannipātāpetvā āyasmantaṃ sudinnaṃ paṭipucchi saccaṃ kira tvaṃ sudinna purāṇadutiyikāya methunaṃ dhammaṃ paṭisevasīti 1- . saccaṃ bhagavāti. Vigarahi buddho bhagavā ananucchavikaṃ 2- moghapurisa ananulomikaṃ appaṭirūpaṃ assāmaṇakaṃ akappiyaṃ akaraṇīyaṃ kathaṃ hi nāma tvaṃ moghapurisa evaṃ svākkhāte dhammavinaye pabbajitvā na sakkhissasi yāvajīvaṃ paripuṇṇaṃ parisuddhaṃ brahmacariyaṃ carituṃ {20.1} nanu mayā moghapurisa anekapariyāyena virāgāya dhammo desito no sarāgāya visaṃyogāya dhammo desito no saṃyogāya anupādānāya dhammo desito no saupādānāya tattha nāma tvaṃ moghapurisa mayā virāgāya dhamme desite sarāgāya @Footnote: 1 Yu. paṭisevīti. 2 yebhuyyena ananucchaviyanti pāṭho dissati. Cetessasi visaṃyogāya dhamme desite saṃyogāya cetessasi anupādānāya dhamme desite saupādānāya cetessasi nanu mayā moghapurisa anekapariyāyena rāgavirāgāya dhammo desito madanimmadanāya pipāsavinayāya ālayasamugghātāya vaṭṭūpacchedāya taṇhakkhayāya virāgāya nirodhāya nibbānāya dhammo desito nanu mayā moghapurisa anekapariyāyena kāmānaṃ pahānaṃ akkhātaṃ kāmasaññānaṃ pariññā akkhātā kāmapipāsānaṃ paṭivinayo akkhāto kāmavitakkānaṃ samugghāto akkhāto kāmapariḷāhānaṃ vūpasamo akkhāto {20.2} varante moghapurisa āsīvisassa ghoravisassa mukhe aṅgajātaṃ pakkhittaṃ na tveva mātugāmassa aṅgajāte aṅgajātaṃ pakkhittaṃ varante moghapurisa kaṇhasappassa mukhe aṅgajātaṃ pakkhittaṃ na tveva mātugāmassa aṅgajāte aṅgajātaṃ pakkhittaṃ varante moghapurisa aṅgārakāsuyā ādittāya sampajjalitāya sañjotibhūtāya 1- aṅgajātaṃ pakkhittaṃ na tveva mātugāmassa aṅgajāte aṅgajātaṃ pakkhittaṃ taṃ kissa hetu tatonidānaṃ hi moghapurisa maraṇaṃ vā nigaccheyya maraṇamattaṃ vā dukkhaṃ na tveva tappaccayā kāyassa bhedā paraṃ maraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapajjeyya itonidānañca kho moghapurisa kāyassa bhedā paraṃ maraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapajjeyya tattha nāma tvaṃ moghapurisa yaṃ tvaṃ asaddhammaṃ @Footnote: 1 yebhuyyena sajjotibhūtāyāti pāṭho dissati. Gāmadhammaṃ vasaladhammaṃ duṭṭhullaṃ odakantikaṃ rahassaṃ dvayaṃ dvayasamāpattiṃ samāpajjissasi bahunnaṃ kho tvaṃ moghapurisa akusalānaṃ dhammānaṃ ādikattā pubbaṅgamo netaṃ moghapurisa appasannānaṃ vā pasādāya pasannānaṃ vā bhiyyobhāvāya athakhvetaṃ moghapurisa appasannānañceva appasādāya pasannānañca ekaccānaṃ aññathattāyāti. {20.3} Athakho bhagavā āyasmantaṃ sudinnaṃ anekapariyāyena vigarahitvā dubbharatāya dupposatāya mahicchatāya asantuṭṭhatāya saṅgaṇikāya kosajjassa avaṇṇaṃ bhāsitvā anekapariyāyena subharatāya suposatāya appicchassa santuṭṭhassa sallekhassa dhūtassa pāsādikassa appaccayassa viriyārambhassa vaṇṇaṃ bhāsitvā bhikkhūnaṃ tadanucchavikaṃ tadanulomikaṃ dhammiṃ kathaṃ katvā bhikkhū āmantesi tenahi bhikkhave bhikkhūnaṃ sikkhāpadaṃ paññāpessāmi dasa atthavase paṭicca saṅghasuṭṭhutāya saṅghaphāsutāya dummaṅkūnaṃ puggalānaṃ niggahāya pesalānaṃ bhikkhūnaṃ phāsuvihārāya diṭṭhadhammikānaṃ āsavānaṃ saṃvarāya samparāyikānaṃ āsavānaṃ paṭighātāya appasannānaṃ pasādāya pasannānaṃ bhiyyobhāvāya saddhammaṭṭhitiyā vinayānuggahāya evañca pana bhikkhave imaṃ sikkhāpadaṃ uddiseyyātha {20.4} yo pana bhikkhu methunaṃ dhammaṃ paṭiseveyya pārājiko hoti asaṃvāsoti. {20.5} Evañcidaṃ bhagavatā bhikkhūnaṃ sikkhāpadaṃ paññattaṃ hoti. Sudinnabhāṇavāraṃ niṭṭhitaṃ. [21] Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu vesāliyaṃ mahāvane makkaṭiṃ āmisena upalāpetvā tassā methunaṃ dhammaṃ paṭisevati . Athakho so bhikkhu pubbaṇhasamayaṃ nivāsetvā pattacīvaramādāya vesāliṃ piṇḍāya pāvisi . tena kho pana samayena sambahulā bhikkhū senāsanacārikaṃ āhiṇḍantā yena tassa bhikkhuno vihāro tenupasaṅkamiṃsu . addasā kho sā makkaṭī te bhikkhū dūrato va āgacchante disvāna yena te bhikkhū tenupasaṅkami upasaṅkamitvā tesaṃ bhikkhūnaṃ purato kaṭiṃpi cālesi cheppaṃpi cālesi kaṭiṃpi oḍḍi nimittaṃpi akāsi . athakho tesaṃ bhikkhūnaṃ etadahosi nissaṃsayaṃ kho so bhikkhu imissā makkaṭiyā methunaṃ dhammaṃ paṭisevatīti ekamantaṃ nilīyiṃsu . Athakho so bhikkhu vesāliyaṃ piṇḍāya caritvā piṇḍapātaṃ ādāya paṭikkami. {21.1} Athakho sā makkaṭī yena so bhikkhu tenupasaṅkami. Athakho so bhikkhu taṃ piṇḍapātaṃ ekadesaṃ bhuñjitvā ekadesaṃ tassā makkaṭiyā adāsi . athakho sā makkaṭī taṃ piṇḍapātaṃ 1- bhuñjitvā tassa bhikkhuno kaṭiṃ oḍḍi . athakho so bhikkhu tassā makkaṭiyā methunaṃ dhammaṃ paṭisevati. Athakho te bhikkhū taṃ bhikkhuṃ etadavocuṃ nanu āvuso bhagavatā sikkhāpadaṃ paññattaṃ kissa tvaṃ āvuso imissā 2- makkaṭiyā methunaṃ dhammaṃ paṭisevasīti . saccaṃ āvuso bhagavatā sikkhāpadaṃ paññattaṃ tañca @Footnote: 1 Yu. taṃ piṇḍaṃ. 2 pāyatoyaṃ pāṭho natthi. Kho manussitthiyā no tiracchānagatāyāti . nanu āvuso tatheva taṃ hoti ananucchavikaṃ āvuso ananulomikaṃ appaṭirūpaṃ assāmaṇakaṃ akappiyaṃ akaraṇīyaṃ kathaṃ hi nāma tvaṃ āvuso evaṃ svākkhāte dhammavinaye pabbajitvā na sakkhissasi yāvajīvaṃ paripuṇṇaṃ parisuddhaṃ brahmacariyaṃ carituṃ nanu āvuso bhagavatā anekapariyāyena virāgāya dhammo desito no sarāgāya .pe. kāmapariḷāhānaṃ vūpasamo akkhāto netaṃ āvuso appasannānaṃ vā pasādāya pasannānaṃ vā bhiyyobhāvāya athakhvetaṃ āvuso appasannānañceva appasādāya pasannānañca ekaccānaṃ aññathattāyāti . athakho te bhikkhū taṃ bhikkhuṃ anekapariyāyena vigarahitvā bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. [22] Athakho bhagavā etasmiṃ nidāne etasmiṃ pakaraṇe bhikkhusaṅghaṃ sannipātāpetvā taṃ bhikkhuṃ paṭipucchi saccaṃ kira tvaṃ bhikkhu makkaṭiyā methunaṃ dhammaṃ paṭisevasīti . saccaṃ bhagavāti . vigarahi buddho bhagavā ananucchavikaṃ moghapurisa ananulomikaṃ appaṭirūpaṃ assāmaṇakaṃ akappiyaṃ akaraṇīyaṃ kathaṃ hi nāma tvaṃ moghapurisa evaṃ svākkhāte dhammavinaye pabbajitvā na sakkhissasi yāvajīvaṃ paripuṇṇaṃ parisuddhaṃ brahmacariyaṃ carituṃ nanu mayā moghapurisa anekapariyāyena virāgāya dhammo desito no sarāgāya .pe. kāmapariḷāhānaṃ vūpasamo akkhāto varante moghapurisa āsīvisassa ghoravisassa mukhe aṅgajātaṃ pakkhittaṃ na tveva makkaṭiyā aṅgajāte aṅgajātaṃ pakkhittaṃ Varante moghapurisa kaṇhasappassa mukhe aṅgajātaṃ pakkhittaṃ na tveva makkaṭiyā aṅgajāte aṅgajātaṃ pakkhittaṃ varante moghapurisa aṅgārakāsuyā ādittāya sampajjalitāya sañjotibhūtāya aṅgajātaṃ pakkhittaṃ na tveva makkaṭiyā aṅgajāte aṅgajātaṃ pakkhittaṃ taṃ kissa hetu tatonidānaṃ hi moghapurisa maraṇaṃ vā nigaccheyya maraṇamattaṃ vā dukkhaṃ na tveva tappaccayā kāyassa bhedā paraṃ maraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapajjeyya itonidānañca kho moghapurisa kāyassa bhedā paraṃ maraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapajjeyya tattha nāma tvaṃ moghapurisa yaṃ tvaṃ asaddhammaṃ gāmadhammaṃ vasaladhammaṃ duṭṭhullaṃ odakantikaṃ rahassaṃ dvayaṃ dvayasamāpattiṃ samāpajjissasi netaṃ moghapurisa appasannānaṃ vā pasādāya .pe. Evañca pana bhikkhave imaṃ sikkhāpadaṃ uddiseyyātha {22.1} yo pana bhikkhu methunaṃ dhammaṃ paṭiseveyya antamaso tiracchānagatāyapi pārājiko hoti asaṃvāsoti. {22.2} Evañcidaṃ bhagavatā bhikkhūnaṃ sikkhāpadaṃ paññattaṃ hoti. Makkaṭīvatthu 1- niṭṭhitaṃ. [23] Tena kho pana samayena sambahulā vesālikā vajjīputtakā bhikkhū yāvadatthaṃ bhuñjiṃsu yāvadatthaṃ supiṃsu yāvadatthaṃ nahāyiṃsu yāvadatthaṃ bhuñjitvā yāvadatthaṃ supitvā yāvadatthaṃ nahāyitvā ayoniso manasikaritvā sikkhaṃ appaccakkhāya dubbalyaṃ anāvikatvā @Footnote: 1 pāyato makkaṭīsikkhāpadanti dissati. Methunaṃ dhammaṃ paṭiseviṃsu . te aparena samayena ñātibyasanenapi phuṭṭhā bhogabyasanenapi phuṭṭhā rogabyasanenapi phuṭṭhā āyasmantaṃ ānandaṃ upasaṅkamitvā evaṃ vadenti na mayaṃ bhante ānanda buddhagarahino na dhammagarahino na saṅghagarahino attagarahino mayaṃ bhante ānanda anaññagarahino mayamevamhā alakkhikā mayaṃ appapuññā ye mayaṃ evaṃ svākkhāte dhammavinaye pabbajitvā nāsakkhimhā yāvajīvaṃ paripuṇṇaṃ parisuddhaṃ brahmacariyaṃ carituṃ idānipi ce 1- mayaṃ bhante ānanda labheyyāma bhagavato santike pabbajjaṃ labheyyāma upasampadaṃ idānipi mayaṃ vipassakā kusalānaṃ dhammānaṃ pubbarattāpararattaṃ bodhipakkhikānaṃ dhammānaṃ bhāvanānuyogamanuyuttā vihareyyāma sādhu bhante ānanda bhagavato etamatthaṃ ārocehīti . Evamāvusoti kho āyasmā ānando vesālikānaṃ vajjīputtakānaṃ paṭissuṇitvā yena bhagavā tenupasaṅkami upasaṅkamitvā bhagavato etamatthaṃ ārocesi. {23.1} Aṭṭhānametaṃ ānanda anavakāso yaṃ tathāgato vajjīnaṃ vā vajjīputtakānaṃ vā kāraṇā sāvakānaṃ pārājikaṃ sikkhāpadaṃ paññattaṃ samūhaneyyāti. [24] Athakho bhagavā etasmiṃ nidāne etasmiṃ pakaraṇe dhammiṃ kathaṃ katvā bhikkhū āmantesi yo kho 2- bhikkhave bhikkhu sikkhaṃ appaccakkhāya dubbalyaṃ anāvikatvā methunaṃ dhammaṃ paṭisevati so āgato na @Footnote: 1 Yu. Ma. idāni cepi. 2 Yu. pana. Upasampādetabbo yo ca kho bhikkhave bhikkhu 1- sikkhaṃ paccakkhāya dubbalyaṃ āvikatvā methunaṃ dhammaṃ paṭisevati so āgato upasampādetabbo evañca pana bhikkhave imaṃ sikkhāpadaṃ uddiseyyātha yo pana bhikkhu bhikkhūnaṃ sikkhāsājīva- samāpanno sikkhaṃ appaccakkhāya dubbalyaṃ anāvikatvā methunaṃ dhammaṃ paṭiseveyya antamaso tiracchānagatāyapi pārājiko hoti asaṃvāsoti. [25] Yo panāti yo yādiso yathāyutto yathājacco yathānāmo yathāgotto yathāsīlo yathāvihārī yathāgocaro thero vā navo vā majjhimo vā eso vuccati yo panāti. [26] Bhikkhūti bhikkhakoti bhikkhu . bhikkhācariyaṃ ajjhūpagatoti bhikkhu. Bhinnapaṭadharoti bhikkhu . sāmaññāya bhikkhu . paṭiññāya bhikkhu . Ehibhikkhūti bhikkhu . tīhi saraṇagamanehi upasampannoti bhikkhu. Bhadroti 2- bhikkhu. Sāroti bhikkhu. Sekhoti bhikkhu. Asekhoti bhikkhu. Samaggena saṅghena ñatticatutthena kammena akuppena ṭhānārahena upasampannoti bhikkhu . Tatra yvāyaṃ bhikkhu samaggena saṅghena ñatticatutthena kammena akuppena ṭhānārahena upasampanno ayaṃ imasmiṃ atthe adhippeto bhikkhūti. [27] Sikkhāti tisso sikkhā adhisīlasikkhā adhicittasikkhā @Footnote: 1 sabbatthāyaṃ pāṭho natthi. 2 anupubbena bhadrotyādīsu catūsu @pāṭhesu itisaddā sabbattha na dissanti. Adhipaññāsikkhā tatra yāyaṃ adhisīlasikkhā ayaṃ imasmiṃ atthe adhippetā sikkhāti. [28] Sājīvaṃ nāma yaṃ bhagavatā paññattaṃ sikkhāpadaṃ etaṃ sājīvaṃ nāma tasmiṃ sikkhati tena vuccati sājīvasamāpannoti. [29] Sikkhaṃ appaccakkhāya dubbalyaṃ anāvikatvāti atthi bhikkhave dubbalyāvikammañceva hoti sikkhā ca appaccakkhātā . atthi bhikkhave dubbalyāvikammañceva hoti sikkhā ca paccakkhātā. [30] Kathañca bhikkhave dubbalyāvikammañceva hoti sikkhā ca appaccakkhātā . idha bhikkhave bhikkhu ukkaṇṭhito anabhirato sāmaññā cavitukāmo bhikkhubhāvaṃ aṭṭiyamāno harāyamāno jigucchamāno gihibhāvaṃ patthayamāno upāsakabhāvaṃ patthayamāno ārāmikabhāvaṃ patthayamāno sāmaṇerabhāvaṃ patthayamāno titthiyabhāvaṃ patthayamāno titthiyasāvakabhāvaṃ patthayamāno assamaṇabhāvaṃ patthayamāno asakyaputtiyabhāvaṃ patthayamāno yannūnāhaṃ buddhaṃ paccakkheyyanti vadati viññāpeti . evaṃpi bhikkhave dubbalyāvikammañceva hoti sikkhā ca appaccakkhātā. {30.1} Athavā pana ukkaṇṭhito anabhirato sāmaññā cavitukāmo bhikkhubhāvaṃ aṭṭiyamāno harāyamāno jigucchamāno gihibhāvaṃ patthayamāno .pe. asakyaputtiyabhāvaṃ patthayamāno yannūnāhaṃ dhammaṃ paccakkheyyanti vadati viññāpeti .pe. yannūnāhaṃ saṅghaṃ paccakkheyyanti vadati viññāpeti . yannūnāhaṃ sikkhaṃ paccakkheyyanti vadati viññāpeti . Yannūnāhaṃ vinayaṃ paccakkheyyanti vadati viññāpeti . yannūnāhaṃ pātimokkhaṃ paccakkheyyanti vadati viññāpeti . yannūnāhaṃ uddesaṃ paccakkheyyanti vadati viññāpeti . yannūnāhaṃ upajjhāyaṃ paccakkheyyanti vadati viññāpeti . yannūnāhaṃ ācariyaṃ paccakkheyyanti vadati viññāpeti . yannūnāhaṃ saddhivihārikaṃ paccakkheyyanti vadati viññāpeti. Yannūnāhaṃ antevāsikaṃ paccakkheyyanti vadati viññāpeti . yannūnāhaṃ samānupajjhāyakaṃ paccakkheyyanti vadati viññāpeti . yannūnāhaṃ samānācariyakaṃ paccakkheyyanti vadati viññāpeti. {30.2} Yannūnāhaṃ sabrahmacāriṃ paccakkheyyanti vadati viññāpeti. Yannūnāhaṃ gihī assanti vadati viññāpeti . yannūnāhaṃ upāsako assanti vadati viññāpeti . yannūnāhaṃ ārāmiko assanti vadati viññāpeti. Yannūnāhaṃ sāmaṇero assanti vadati viññāpeti . yannūnāhaṃ titthiyo assanti vadati viññāpeti . yannūnāhaṃ titthiyasāvako assanti vadati viññāpeti . yannūnāhaṃ assamaṇo assanti vadati viññāpeti . Yannūnāhaṃ asakyaputtiyo assanti vadati viññāpeti . evaṃpi bhikkhave dubbalyāvikammañceva hoti sikkhā ca appaccakkhātā. {30.3} Athavā pana ukkaṇṭhito anabhirato sāmaññā cavitukāmo bhikkhubhāvaṃ aṭṭiyamāno harāyamāno jigucchamāno gihibhāvaṃ patthayamāno .pe. asakyaputtiyabhāvaṃ patthayamāno yadi panāhaṃ buddhaṃ paccakkheyyanti vadati viññāpeti .pe. yadi panāhaṃ asakyaputtiyo Assanti vadati viññāpeti .pe. athāhaṃ 1- buddhaṃ paccakkheyyanti vadati viññāpeti .pe. athāhaṃ asakyaputtiyo assanti vadati viññāpeti .pe. handāhaṃ buddhaṃ paccakkheyyanti vadati viññāpeti .pe. handāhaṃ asakyaputtiyo assanti vadati viññāpeti .pe. Hotu me buddhaṃ paccakkheyyanti vadati viññāpeti .pe. hotu me asakyaputtiyo assanti vadati viññāpeti . evaṃpi bhikkhave dubbalyāvikammañceva hoti sikkhā ca appaccakkhātā. {30.4} Athavā pana ukkaṇṭhito anabhirato sāmaññā cavitukāmo bhikkhubhāvaṃ aṭṭiyamāno harāyamāno jigucchamāno gihibhāvaṃ patthayamāno .pe. asakyaputtiyabhāvaṃ patthayamāno mātaraṃ sarāmīti vadati viññāpeti. Pitaraṃ sarāmīti vadati viññāpeti . bhātaraṃ sarāmīti vadati viññāpeti. Bhaginiṃ sarāmīti vadati viññāpeti . puttaṃ sarāmīti vadati viññāpeti. Dhītaraṃ sarāmīti vadati viññāpeti . pajāpatiṃ sarāmīti vadati viññāpeti. Ñātake sarāmīti vadati viññāpeti . mitte sarāmīti vadati viññāpeti. Gāmaṃ sarāmīti vadati viññāpeti. Nigamaṃ sarāmīti vadati viññāpeti. Khettaṃ sarāmīti vadati viññāpeti . vatthuṃ sarāmīti vadati viññāpeti. Hiraññaṃ sarāmīti vadati viññāpeti . suvaṇṇaṃ sarāmīti vadati viññāpeti. Sippaṃ sarāmīti vadati viññāpeti . pubbe hasitaṃ lapitaṃ kīḷitaṃ samanussarāmīti @Footnote: 1 Yu. Ma. apāhaṃ. Vadati viññāpeti . evaṃpi bhikkhave dubbalyāvikammañceva hoti sikkhā ca appaccakkhātā. {30.5} Athavā pana ukkaṇṭhito anabhirato sāmaññā cavitukāmo bhikkhubhāvaṃ aṭṭiyamāno harāyamāno jigucchamāno gihibhāvaṃ patthayamāno .pe. asakyaputtiyabhāvaṃ patthayamāno mātā me atthi sā mayā posetabbāti vadati viññāpeti . pitā me atthi so mayā posetabboti vadati viññāpeti . bhātā me atthi so mayā posetabboti vadati viññāpeti . bhaginī me atthi sā mayā posetabbāti vadati viññāpeti. Putto me atthi so mayā posetabboti vadati viññāpeti. Dhītā me atthi sā mayā posetabbāti vadati viññāpeti . pajāpatī me atthi sā mayā posetabbāti vadati viññāpeti . Ñātakā me atthi te mayā posetabbāti vadati viññāpeti . Mittā me atthi te mayā posetabbāti vadati viññāpeti . evaṃpi bhikkhave dubbalyāvikammañceva hoti sikkhā ca appaccakkhātā. {30.6} Athavā pana ukkaṇṭhiko anabhirato sāmaññā cavitukāmo bhikkhubhāvaṃ aṭṭiyamāno harāyamāno jigucchamāno gihibhāvaṃ patthayamāno .pe. asakyaputtiyabhāvaṃ patthayamāno mātā me atthi sā maṃ posessatīti vadati viññāpeti . pitā me atthi so maṃ posessatīti vadati viññāpeti . bhātā me atthi so maṃ posessatīti vadati viññāpeti . bhaginī me atthi sā maṃ posessatīti Vadati viññāpeti . putto me atthi so maṃ posessatīti vadati viññāpeti . dhītā me atthi sā maṃ posessatīti vadati viññāpeti . pajāpatī me atthi sā maṃ posessatīti vadati viññāpeti . ñātakā me atthi te maṃ posessantīti vadati viññāpeti . mittā me atthi te maṃ posessantīti vadati viññāpeti . gāmo me atthi tenapāhaṃ 1- jīvissāmīti vadati viññāpeti . nigamo me atthi tenapāhaṃ jīvissāmīti vadati viññāpeti . khettaṃ me atthi tenapāhaṃ jīvissāmīti vadati viññāpeti . vatthuṃ me atthi tenapāhaṃ jīvissāmīti vadati viññāpeti . hiraññaṃ me atthi tenapāhaṃ jīvissāmīti vadati viññāpeti . suvaṇṇaṃ me atthi tenapāhaṃ jīvissāmīti vadati viññāpeti . sippaṃ me atthi tenapāhaṃ jīvissāmīti vadati viññāpeti . evaṃpi bhikkhave dubbalyāvikammañceva hoti sikkhā ca appaccakkhātā. {30.7} Athavā pana ukkaṇṭhito anabhirato sāmaññā cavitukāmo bhikkhubhāvaṃ aṭṭiyamāno harāyamāno jigucchamāno gihibhāvaṃ patthayamāno .pe. asakyaputtiyabhāvaṃ patthayamāno dukkaranti vadati viññāpeti . na sukaranti vadati viññāpeti . duccaranti vadati viññāpeti . na sucaranti vadati viññāpeti . na ussahāmīti vadati viññāpeti . na visahāmīti vadati viññāpeti . na ramāmīti @Footnote: 1 tena cāhantipi pāṭho. Vadati viññāpeti . nābhiramāmīti vadati viññāpeti . evaṃpi kho bhikkhave dubbalyāvikammañceva hoti sikkhā ca appaccakkhātā. [31] Kathañca bhikkhave dubbalyāvikammañceva hoti sikkhā ca paccakkhātā . idha bhikkhave bhikkhu ukkaṇṭhito anabhirato sāmaññā cavitukāmo bhikkhubhāvaṃ aṭṭiyamāno harāyamāno jigucchamāno gihibhāvaṃ patthayamāno .pe. asakyaputtiyabhāvaṃ patthayamāno buddhaṃ paccakkhāmīti vadati viññāpeti . evaṃpi bhikkhave dubbalyāvikammañceva hoti sikkhā ca paccakkhātā. {31.1} Athavā pana ukkaṇṭhito anabhirato sāmaññā cavitukāmo bhikkhubhāvaṃ aṭṭiyamāno harāyamāno jigucchamāno gihibhāvaṃ patthayamāno .pe. asakyaputtiyabhāvaṃ patthayamāno dhammaṃ paccakkhāmīti vadati viññāpeti. Saṅghaṃ paccakkhāmīti vadati viññāpeti. Sikkhaṃ paccakkhāmīti vadati viññāpeti. Vinayaṃ paccakkhāmīti vadati viññāpeti . pātimokkhaṃ paccakkhāmīti vadati viññāpeti . uddesaṃ paccakkhāmīti vadati viññāpeti . upajjhāyaṃ paccakkhāmīti vadati viññāpeti . ācariyaṃ paccakkhāmīti vadati viññāpeti . saddhivihārikaṃ paccakkhāmīti vadati viññāpeti . Antevāsikaṃ paccakkhāmīti vadati viññāpeti . samānupajjhāyakaṃ paccakkhāmīti vadati viññāpeti . samānācariyakaṃ paccakkhāmīti vadati viññāpeti . sabrahmacāriṃ paccakkhāmīti vadati viññāpeti .pe. gihīti maṃ dhārehīti vadati viññāpeti . upāsakoti maṃ Dhārehīti vadati viññāpeti . ārāmikoti maṃ dhārehīti vadati viññāpeti . sāmaṇeroti maṃ dhārehīti vadati viññāpeti . Titthiyoti maṃ dhārehīti vadati viññāpeti . titthiyasāvakoti maṃ dhārehīti vadati viññāpeti . assamaṇoti maṃ dhārehīti vadati viññāpeti . asakyaputtiyoti maṃ dhārehīti vadati viññāpeti . Evaṃpi bhikkhave dubbalyāvikammañceva hoti sikkhā ca paccakkhātā. {31.2} Athavā pana ukkaṇṭhito anabhirato sāmaññā cavitukāmo bhikkhubhāvaṃ aṭṭiyamāno harāyamāno jigucchamāno gihibhāvaṃ patthayamāno .pe. Asakyaputtiyabhāvaṃ patthayamāno alaṃ me buddhenāti vadati viññāpeti .pe. alaṃ me sabrahmacārīhīti vadati viññāpeti . evaṃpi bhikkhave .pe. athavā pana .pe. kinnu me buddhenāti vadati viññāpeti .pe. kinnu me sabrahmacārīhīti vadati viññāpeti . Evaṃpi .pe. athavā pana .pe. na mamattho buddhenāti vadati viññāpeti .pe. na mamattho sabrahmacārīhīti vadati viññāpeti . Evaṃpi .pe. athavā pana .pe. sumuttāhaṃ buddhenāti vadati viññāpeti .pe. sumuttāhaṃ sabrahmacārīhīti vadati viññāpeti . Evaṃpi bhikkhave dubbalyāvikammañceva hoti sikkhā ca paccakkhātā. {31.3} Yāni vā panaññānipi atthi buddhavevacanāni vā dhammavevacanāni vā saṅghavevacanāni vā sikkhāvevacanāni vā vinayavevacanāni vā pātimokkhavevacanāni vā uddesavevacanāni vā upajjhāyavevacanāni Vā ācariyavevacanāni vā saddhivihārikavevacanāni vā antevāsikavevacanāni vā samānupajjhāyakavevacanāni vā samānācariyakavevacanāni vā sabrahmacārivevacanāni vā gihivevacanāni vā upāsakavevacanāni vā ārāmikavevacanāni vā sāmaṇeravevacanāni vā titthiyavevacanāni vā titthiyasāvakavevacanāni vā assamaṇavevacanāni vā asakyaputtiyavevacanāni vā tehi ākārehi tehi liṅgehi tehi nimittehi vadati viññāpeti. Evaṃpi kho bhikkhave dubbalyāvikammañceva hoti sikkhā ca paccakkhātā. [32] Kathañca bhikkhave appaccakkhātā hoti sikkhā. Idha bhikkhave bhikkhunā 1- yehi ākārehi yehi liṅgehi yehi nimittehi sikkhā paccakkhātā hoti tehi ākārehi tehi liṅgehi tehi nimittehi ummattako sikkhaṃ paccakkhāti . appaccakkhātā hoti sikkhā . Ummattakassa santike sikkhaṃ paccakkhāti . appaccakkhātā hoti sikkhā . khittacitto sikkhaṃ paccakkhāti . appaccakkhātā hoti sikkhā . khittacittassa santike sikkhaṃ paccakkhāti . appaccakkhātā hoti sikkhā . vedanaṭṭo sikkhaṃ paccakkhāti . appaccakkhātā hoti sikkhā . vedanaṭṭassa santike sikkhaṃ paccakkhāti . appaccakkhātā hoti sikkhā . devatāya santike sikkhaṃ paccakkhāti . Appaccakkhātā hoti sikkhā . tiracchānagatassa santike sikkhaṃ paccakkhāti . @Footnote: 1 yuropiyamarammapotthakesvāyaṃ pāṭho na dissati. Appaccakkhātā hoti sikkhā . ariyakena milakkhakassa santike sikkhaṃ paccakkhāti . so ce 1- na paṭivijānāti appaccakkhātā hoti sikkhā. Milakkhakena ariyakassa santike sikkhaṃ paccakkhāti . so ce na paṭivijānāti appaccakkhātā hoti sikkhā . ariyakena ariyakassa santike sikkhaṃ paccakkhāti . so ce na paṭivijānāti appaccakkhātā hoti sikkhā . milakkhakena milakkhakassa santike sikkhaṃ paccakkhāti . So ce na paṭivijānāti appaccakkhātā hoti sikkhā . davāya sikkhaṃ paccakkhāti . appaccakkhātā hoti sikkhā . ravāya sikkhaṃ paccakkhāti . appaccakkhātā hoti sikkhā . Asāvetukāmo sāveti. Appaccakkhātā hoti sikkhā . Sāvetukāmo na sāveti. Appaccakkhātā hoti sikkhā . aviññussa sāveti . appaccakkhātā hoti sikkhā. Viññussa na sāveti . appaccakkhātā hoti sikkhā. Sabbaso vā pana na sāveti. Appaccakkhātā hoti sikkhā. Evaṃ kho bhikkhave appaccakkhātā hoti sikkhā.The Pali Tipitaka in Roman Character Volume 1 page 31-51. https://84000.org/tipitaka/read/roman_item.php?book=1&item=17&items=16 Classified by [Item Number] :- http://84000.org/tipitaka/read/roman_item.php?book=1&item=17&items=16&mode=bracket Compare with The Pali Tipitaka in Thai Character :- https://84000.org/tipitaka/read/pali_item.php?book=1&item=17&items=16 Compare with The Royal Version of Thai Tipitaka :- https://84000.org/tipitaka/read/byitem.php?book=1&item=17&items=16 Study Atthakatha :- https://84000.org/tipitaka/attha/attha.php?b=1&i=17 Contents of The Tipitaka Volume 1 https://84000.org/tipitaka/read/?index_1 https://84000.org/tipitaka/english/?index_1
|
บันทึก ๑๔ พฤศจิกายน พ.ศ. ๒๕๖๐. การแสดงผลนี้อ้างอิงข้อมูลจากพระไตรปิฎกฉบับภาษาบาลี อักษรโรมัน. หากพบข้อผิดพลาด กรุณาแจ้งได้ที่ [email protected]