บทนำ พระวินัยปิฎก พระสุตตันตปิฎก พระอภิธรรมปิฎก ค้นพระไตรปิฎก ชาดก หนังสือธรรมะ |
ThaiVersion PaliThai PaliRoman |
Cūḷaassapurasuttaṃ [479] Evamme sutaṃ ekaṃ samayaṃ bhagavā aṅgesu viharati assapuraṃ nāma aṅgānaṃ nigamo . tatra kho bhagavā bhikkhū āmantesi bhikkhavoti . bhadanteti te bhikkhū bhagavato paccassosuṃ . bhagavā etadavoca samaṇā samaṇāti vo bhikkhave jano sañjānāti tumhe ca pana ke tumheti puṭṭhā samānā samaṇamhāti paṭijānātha tesaṃ vo bhikkhave evaṃsamaññānaṃ sataṃ evaṃpaṭiññānaṃ sataṃ yā samaṇasāmīcipaṭipadā taṃ paṭipadaṃ paṭipajjissāma evanno ayaṃ amhākaṃ samaññā ca saccā bhavissati paṭiññā ca bhūtā yesañca mayaṃ patta cīvarapiṇḍapātasenāsana- gilānapaccayabhesajjaparikkhāre 1- paribhuñjāma tesaṃ te kārā amhesu mahapphalā bhavissanti mahānisaṃsā amhākañcevāyaṃ pabbajjā avañjhā bhavissati saphalā saudrayāti evañhi vo bhikkhave sikkhitabbaṃ. [480] Kathañca bhikkhave bhikkhu [2]- sāmīcipaṭipadaṃ paṭipanno hoti. Yassa kassaci bhikkhave bhikkhuno abhijjhālussa abhijjhā appahīnā hoti byāpannacittassa byāpādo appahīno hoti kodhanassa kodho appahīno hoti upanāhissa upanāho appahīno hoti makkhissa makkho appahīno hoti paḷāsissa paḷāso appahīno hoti issukissa issā appahīnā hoti maccharissa macchariyaṃ appahīnaṃ @Footnote: 1 Ma. cīvarapiṇḍapāta ... parikkhāraṃ. 2 Po. na. Ma. na samaṇasāmīcippaṭipadaṃ. Hoti saṭhassa sāṭheyyaṃ appahīnaṃ hoti māyāvissa māyā appahīnā hoti pāpicchassa pāpikā icchā appahīnā hoti micchādiṭṭhissa micchādiṭṭhi appahīnā hoti . imesaṃ kho ahaṃ bhikkhave samaṇamalānaṃ samaṇadosānaṃ samaṇakasāvānaṃ 1- āpāyikānaṃ ṭhānānaṃ duggativedanīyānaṃ appahānā [2]- samaṇasāmīcipaṭipadaṃ paṭipannoti na vadāmi . Seyyathāpi bhikkhave matajannāma āvudhajātaṃ ubhatodhāraṃ pītanissitaṃ tadassa saṅghāṭiyā sampārutaṃ sampalivedhitaṃ tathūpamāhaṃ bhikkhave imassa bhikkhuno pabbajjaṃ vadāmi. [481] Nāhaṃ bhikkhave saṅghāṭikassa saṅghāṭidhāraṇamattena sāmaññaṃ vadāmi . nāhaṃ bhikkhave acelakassa acelakamattena sāmaññaṃ vadāmi. Nāhaṃ bhikkhave rajojallikassa rajojallikamattena sāmaññaṃ vadāmi . Nāhaṃ bhikkhave udakorohakassa udakorohamattena 3- sāmaññaṃ vadāmi. Nāhaṃ bhikkhave rukkhamūlikassa rukkhamūlikamattena sāmaññaṃ vadāmi . nāhaṃ bhikkhave abbhokāsikassa abbhokāsikamattena sāmaññaṃ vadāmi. {481.1} Nāhaṃ bhikkhave ubbhatthakassa ubbhatthakamattena sāmaññaṃ vadāmi . nāhaṃ bhikkhave pariyāyabhattikassa pariyāyabhattikamattena sāmaññaṃ vadāmi . nāhaṃ bhikkhave mantajjhāyikassa mantajjhāyikamattena sāmaññaṃ vadāmi . nāhaṃ bhikkhave jaṭilakassa jaṭādhāraṇamattena sāmaññaṃ vadāmi . saṅghāṭikassa ce bhikkhave saṅghāṭidhāraṇamattena @Footnote: 1 Sī. Ma. Yu. samaṇakasaṭānaṃ. 2 Ma. na. 3 Po. Ma. udakorohaṇamattena. Abhijjhālussa puggalassa abhijjhā pahīyetha byāpannacittassa byāpādo pahīyetha kodhanassa kodho pahīyetha upanāhissa upanāho pahīyetha makkhissa makkho pahīyetha paḷāsissa paḷāso pahīyetha issukissa issā pahīyetha maccharissa macchariyaṃ pahīyetha saṭhassa sāṭheyyaṃ pahīyetha māyāvissa māyā pahīyetha pāpicchassa pāpikā icchā pahīyetha micchādiṭṭhissa micchādiṭṭhi pahīyetha tamenaṃ mittāmaccā ñātisālohitā jātameva naṃ saṅghāṭikaṃ kareyyuṃ saṅghāṭikattameva samādapeyyuṃ ehi tvaṃ bhadramukha saṅghāṭiko hohi saṅghāṭikassa te sato saṅghāṭidhāraṇamattena abhijjhālussa abhijjhā pahīyissati byāpannacittassa byāpādo pahīyissati {481.2} kodhanassa kodho pahīyissati upanāhissa upanāho pahīyissati makkhissa makkho pahīyissati paḷāsissa paḷāso pahīyissati issukissa issā pahīyissati maccharissa macchariyaṃ pahīyissati saṭhassa sāṭheyyaṃ pahīyissati māyāvissa māyā pahīyissati pāpicchassa pāpikā icchā pahīyissati micchādiṭṭhissa micchādiṭṭhi pahīyissatīti . yasmā ca kho ahaṃ bhikkhave saṅghāṭikampi idhekaccaṃ passāmi abhijjhāluṃ bayāpannacittaṃ kodhanaṃ upanāhiṃ makkhiṃ paḷāsiṃ issukiṃ macchariṃ saṭhaṃ māyāviṃ pāpicchaṃ micchādiṭṭhiṃ 1- tasmā na saṅghāṭikassa saṅghāṭidhāraṇamattena sāmaññaṃ vadāmi . acelakassa ce bhikkhave .pe. Rajojallikassa ce bhikkhave ... Udakorohakassa ce bhikkhave ... Rukkhamūlikassa @Footnote: 1 Ma. micachādiṭaṭhikaṃ. Ce bhikkhave ... abbhokāsikassa ce bhikkhave ... ubbhatthakassa ce bhikkhave ... pariyāyabhattikassa ce bhikkhave ... mantajjhāyikassa ce bhikkhave ... jaṭilakassa ce bhikkhave jaṭādhāraṇamattena abhijjhālussa abhijjhā pahīyetha byāpannacittassa byāpādo pahīyetha kodhanassa kodho pahīyetha upanāhissa upanāho pahīyetha makkhissa makkho pahīyetha paḷāsissa paḷāso pahīyetha issukissa issā pahīyetha maccharissa macchariyaṃ pahīyetha saṭhassa sāṭheyyaṃ pahīyetha {481.3} māyāvissa māyā pahīyetha pāpicchassa pāpikā icchā pahīyetha micchādiṭṭhissa micchādiṭṭhi pahīyetha tamenaṃ mittāmaccā ñātisālohitā jātameva naṃ jaṭilakaṃ kareyyuṃ jaṭilakattameva samādapeyyuṃ ehi tvaṃ bhadramukha jaṭilako hohi jaṭilakassa te sato jaṭādhāraṇamattena abhijjhālussa abhijjhā pahīyissati byāpannacittassa byāpādo pahīyissati kodhanassa kodho pahīyissati upanāhissa upanāho pahīyissati makkhissa makkho pahīyissati paḷāsissa paḷāso pahīyissati issukissa issā pahīyissati maccharissa macchariyaṃ pahīyissati saṭhassa sāṭheyyaṃ pahīyissati māyāvissa māyā pahīyissati pāpicchassa pāpikā icchā pahīyissati micchādiṭṭhissa micchādiṭṭhi pahīyissatīti . yasmā ca kho ahaṃ bhikkhave jaṭilakampi idhekaccaṃ passāmi abhijjhāluṃ byāpannacittaṃ kodhanaṃ upanāhiṃ makkhiṃ paḷāsiṃ issukiṃ macchariṃ saṭhaṃ māyāviṃ pāpicchaṃ micchādiṭṭhiṃ Tasmā na jaṭilakassa jaṭādhāraṇamattena sāmaññaṃ vadāmi. [482] Kathañca bhikkhave bhikkhu samaṇasāmīcipaṭipadaṃ paṭipanno hoti . yassakassaci bhikkhave bhikkhuno abhijjhālussa abhijjhā pahīnā hoti byāpannacittassa byāpādo pahīno hoti kodhanassa kodho pahīno hoti upanāhissa upanāho pahīno hoti makkhissa makkho pahīno hoti paḷāsissa paḷāso pahīno hoti issukissa issā pahīnā hoti maccharissa macchariyaṃ pahīnaṃ hoti saṭhassa sāṭheyyaṃ pahīnaṃ hoti māyāvissa māyā pahīnā hoti pāpicchassa pāpikā icchā pahīnā hoti micchādiṭṭhissa micchādiṭṭhi pahīnā hoti . imesaṃ kho [1]- bhikkhave samaṇamalānaṃ samaṇadosānaṃ samaṇakasāvānaṃ āpāyikānaṃ ṭhānānaṃ duggativedanīyānaṃ pahānā samaṇasāmīcipaṭipadaṃ paṭipannoti vadāmi. {482.1} So sabbehi imehi pāpakehi akusalehi dhammehi visuddhamattānaṃ samanupassati vimuttamattānaṃ samanupassati 2- . Tassa sabbehi imehi pāpakehi akusalehi dhammehi visuddhamattānaṃ samanupassato vimuttamattānaṃ samanupassato pāmujjaṃ jāyati pamuditassa pīti jāyati pītimanassa kāyo passambhati passaddhakāyo sukhaṃ vedeti sukhino cittaṃ samādhiyati . so mettāsahagatena cetasā ekaṃ disaṃ pharitvā viharati tathā dutiyaṃ tathā tatiyaṃ tathā catutthaṃ iti uddhamadho tiriyaṃ sabbadhi sabbattatāya sabbāvantaṃ lokaṃ mettāsahagatena cetasā vipulena mahaggatena @Footnote: 1 Ma. ahaṃ. 2 Ma. ime pāṭhā natthi. Appamāṇena averena abyāpajjhena pharitvā viharati . karuṇāsahagatena cetasā ... muditāsahagatena cetasā ... upekkhāsahagatena cetasā ekaṃ disaṃ pharitvā viharati tathā dutiyaṃ tathā tatiyaṃ tathā catutthaṃ iti uddhamadho tiriyaṃ sabbadhi sabbattatāya sabbāvantaṃ lokaṃ upekkhāsahagatena cetasā vipulena mahaggatena appamāṇena averena abyāpajjhena pharitvā viharati . seyyathāpi bhikkhave pokkharaṇī acchodakā sātodakā sītodakā setakā 1- supatitthā ramaṇīyā . puratthimāya cepi disāya puriso āgaccheyya ghammābhitatto ghammapareto kilanto tasito pipāsito. {482.2} So taṃ pokkharaṇiṃ āgamma vineyya udakapipāsaṃ vineyya ghammapariḷāhaṃ . pacchimāya cepi disāya puriso āgaccheyya ... Uttarāya cepi disāya puriso āgaccheyya ... dukkhiṇāya cepi disāya puriso āgaccheyya ... yatokuto cepi [2]- puriso āgaccheyya ghammābhitatto ghammapareto kilanto tasito pipāsito. So taṃ pokkharaṇiṃ āgamma vineyya udakapipāsaṃ vineyya ghammapariḷāhaṃ evameva kho bhikkhave khattiyakulā cepi agārasmā anagāriyaṃ pabbajito hoti . so ca tathāgatappaveditaṃ dhammavinayaṃ āgamma evaṃ mettaṃ karuṇaṃ muditaṃ upekkhaṃ bhāvetvā labhati ajjhattaṃ vūpasamaṃ [3]- samaṇasāmīcipaṭipadaṃ paṭipannoti vadāmi . Brāhmaṇakulā cepi ... vessakulā cepi ... suddakulā cepi ... Yasmākasmā cepi kulā agārasmā anagāriyaṃ pabbajito @Footnote: 1 Po. setodakā 2 Ma. naṃ. 3 Ma. ajjhattaṃ vūpasamā. Hoti. {482.3} So ca tathāgatappaveditaṃ dhammavinayaṃ āgamma evaṃ mettaṃ karuṇaṃ muditaṃ upekkhaṃ bhāvetvā labhati ajjhattaṃ vūpasamaṃ [1]- samaṇasāmīcipaṭipadaṃ paṭipannoti vadāmi . khattiyakulā cepi agārasmā anagāriyaṃ pabbajito hoti . so ca āsavānaṃ khayā anāsavaṃ cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharati āsavānaṃ khayā samaṇo hotīti vadāmi . Brāhmaṇakulā cepi ... vessakulā cepi ... suddakulā cepi ... Yasmākasmā cepi kulā agārasmā anagāriyaṃ pabbajito hoti . So ca āsavānaṃ khayā anāsavaṃ cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharati āsavānaṃ khayā samaṇo hotīti vadāmīti. {482.4} Idamavoca bhagavā attamanā te bhikkhū bhagavato bhāsitaṃ abhinandunti. Cūḷaassapurasuttaṃ niṭṭhitaṃ dasamaṃ. Mahāyamakavaggo catuttho. Tassuddānaṃ giñjakasālavanaṃ 2- parihātuṃ paññavato puna saccanisevo mukhavaṇṇapasīdattādi tasito kevaṭṭassa purajaṭilenāti. ------------ @Footnote: 1 Ma. ajjhattaṃ vūpasamā. 2 Ma. giñjakasālavanaṃ pariharituṃ paññavato puna saccakanisedho @mukhavaṇṇapasīdhanatāpindo kevaṭṭaassapurajaṭilena. Cūḷayamakavaggo ------ sāleyyakasuttaṃ [483] Evamme sutaṃ ekaṃ samayaṃ bhagavā kosalesu cārikañcaramāno mahatā bhikkhusaṅghena saddhiṃ yena sālaṃ 1- nāma kosalānaṃ brāhmaṇagāmo tadavasari . assosuṃ kho sāleyyakā brāhmaṇagahapatikā samaṇo khalu bho gotamo sakyaputto sakyakulā pabbajito kosalesu cārikañcaramāno mahatā bhikkhusaṅghena saddhiṃ sālaṃ anuppatto . taṃ kho pana bhavantaṃ gotamaṃ evaṃ kalyāṇo kittisaddo abbhuggato itipi so bhagavā arahaṃ sammāsambuddho vijjācaraṇasampanno sugato lokavidū anuttaro purisadammasārathi satthā devamanussānaṃ buddho bhagavā so imaṃ lokaṃ sadevakaṃ samārakaṃ sabrahmakaṃ sassamaṇabrāhmaṇiṃ pajaṃ sadevamanussaṃ sayaṃ abhiññā sacchikatvā pavedeti so dhammaṃ deseti ādikalyāṇaṃ majjhekalyāṇaṃ pariyosānakalyāṇaṃ sātthaṃ sabyañjanaṃ kevalaparipuṇṇaṃ parisuddhaṃ brahmacariyaṃ pakāseti sādhu kho pana tathārūpānaṃ arahataṃ dassanaṃ hotīti. {483.1} Atha kho sāleyyakā brāhmaṇagahapatikā yena bhagavā tenupasaṅkamiṃsu upasaṅkamitvā appekacce bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisidiṃsu appekacce bhagavatā saddhiṃ sammodiṃsu sammodanīyaṃ @Footnote: 1 Ma. sālā nāma. Kathaṃ sārāṇīyaṃ vītisāretvā ekamantaṃ nisīdiṃsu appekacce yena bhagavā tenañjalimpaṇāmetvā ekamantaṃ nisīdiṃsu appekacce bhagavato santike nāmagottaṃ sāvetvā ekamantaṃ nisīdiṃsu appekacce tuṇhībhūtā ekamantaṃ nisīdiṃsu . ekamantaṃ nisinnā kho sāleyyakā brāhmaṇagahapatikā bhagavantaṃ etadavocuṃ ko nu kho bho gotama hetu ko paccayo yenamidhekacce sattā kāyassa bhedā parammaraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapajjanti ko pana bho gotama hetu ko paccayo yenamidhekacce sattā kāyassa bhedā parammaraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapajjantīti. {483.2} Adhammacariyāvisamacariyāhetu kho gahapatayo evamidhekacce sattā kāyassa bhedā parammaraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapajjanti dhammacariyāsamacariyāhetu kho gahapatayo evamidhekacce sattā kāyassa bhedā parammaraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapajjantīti. {483.3} Na kho mayaṃ imassa bhoto gotamassa saṅkhittena bhāsitassa vitthārena atthaṃ avibhattassa vitthārena atthaṃ ājānāma sādhu no bhavaṃ gotamo tathā dhammaṃ desetu yathā mayaṃ imassa bhoto gotamassa saṅkhittena bhāsitassa vitthārena atthaṃ avibhattassa vitthārena atthaṃ ājāneyyāmāti . tenahi gahapatayo suṇātha sādhukaṃ manasikarotha bhāsissāmīti . evaṃ bhoti kho sāleyyakā brāhmaṇagahapatikā bhagavato paccassosuṃ. [484] Bhagavā etadavoca tividhaṃ kho gahapatayo kāyena adhammacariyāvisamacariyā hoti catubbidhaṃ vācāya adhammacariyāvisamacariyā hoti tividhaṃ manasā adhammacariyāvisamacariyā hoti. {484.1} Kathañca gahapatayo tividhaṃ kāyena adhammacariyā visamacariyā hoti . idha gahapatayo ekacco pāṇātipātī hoti luddo lohitapāṇī hatapahate niviṭṭho alajjī 1- adayāpanno sabbapāṇabhūtesu 2- . Adinnādāyī kho pana hoti yantaṃ parassa paravittūpakaraṇaṃ gāmagataṃ vā araññagataṃ vā taṃ adinnaṃ theyyasaṅkhātaṃ ādātā hoti . kāmesu micchācārī kho pana hoti yā tā māturakkhitā piturakkhitā mātāpiturakkhitā bhāturakkhitā bhaginirakkhitā ñātirakkhitā [3]- sassāmikā saparidaṇḍā antamaso mālāguḷaparikkhittāpi tathārūpāsu cārittaṃ āpajjitā hoti . Evaṃ kho gahapatayo tividhaṃ kāyena adhammacariyā visamacariyā hoti. {484.2} Kathañca gahapatayo catubbidhaṃ vācāya adhammacariyā visamacariyā hoti . idha gahapatayo ekacco musāvādī hoti sabhaggato vā parisaggato 4- vā ñātimajjhaggato vā pūgamajjhaggato vā rājakulamajjhaggato vā abhinīto sakkhiṃ puṭṭho ehambho purisa yaṃ jānāsi taṃ vadehīti . so ajānaṃ vā āha jānāmīti jānaṃ vā āha na jānāmīti apassaṃ vā āha passāmīti passaṃ vā āha na passāmīti. Iti attahetu vā parahetu vā āmisakiñcikkhahetu vā sampajānamusā bhāsitā hoti . pisuṇavāco kho pana hoti ito sutvā amutra @Footnote: 1 Po. Ma. ayaṃ pāṭho natthi. 2 Ma. pāṇabhūtesu. 3 Po. Ma. gottarakkhitā @dhammarakkhitā. 4 Ma. sabhāgato vā parisāgato vā. Akkhātā imesaṃ bhedāya amutra vā sutvā imesaṃ akkhātā amūsaṃ bhedāya iti samaggānaṃ vā bhedetā 1- bhinnānaṃ vā anuppadātā vaggārāmo vaggarato vagganandī vaggakaraṇiṃ vācaṃ bhāsitā hoti . Pharusavāco kho pana hoti yā sā vācā aṇḍakā 2- kakkasā parakaṭukā parābhisajjanī kodhasāmantā asamādhisaṃvattanikā tathārūpiṃ vācaṃ bhāsitā hoti . samphappalāpī kho pana hoti akālavādī abhūtavādī anatthavādī adhammavādī avinayavādī anidhānavatiṃ vācaṃ bhāsitā hoti akālena anapadesaṃ apariyantavatiṃ anatthasañhitaṃ . evaṃ kho gahapatayo catubbidhaṃ vācāya adhammacariyāvisamacariyā hoti. {484.3} Kathañca gahapatayo tividhaṃ manasā adhammacariyāvisamacariyā hoti . idha gahapatayo ekacco abhijjhālu hoti yantaṃ parassa paravittūpakaraṇaṃ taṃ abhijjhitā 3- hoti aho vata yaṃ parassa taṃ mama assāti . Byāpannacitto kho pana hoti paduṭṭhamanasaṅkappo ime sattā haññantu vā vajjhantu vā ucchijjantu vā [4]- mā vā ahesunti. Micchādiṭṭhiko kho pana hoti viparītadassano natthi dinnaṃ natthi yiṭṭhaṃ natthi hutaṃ natthi sukaṭadukkaṭānaṃ kammānaṃ phalaṃ vipāko natthi ayaṃ loko natthi paro loko natthi mātā natthi pitā natthi sattā opapātikā natthi loke samaṇabrāhmaṇā sammaggatā sammāpaṭipannā ye imañca lokaṃ parañca lokaṃ sayaṃ abhiññā sacchikatvā pavedentīti . evaṃ kho gahapatayo tividhaṃ manasā @Footnote: 1 Po. Ma. bhettā. 2 Ma. kaṇṭakā. 3 Ma. abhijjhātā. 4 Po. Ma. @vinassant vā . Adhammacariyā visamacariyā hoti . evaṃ adhammacariyā visamacariyāhetu kho gahapatayo evamidhekacce sattā kāyassa bhedā parammaraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapajjanti. [485] Tividhaṃ kho gahapatayo kāyena dhammacariyā samacariyā hoti. Catubbidhaṃ vācāya dhammacariyāsamacariyā hoti . tividhaṃ manasā dhammacariyāsamacariyā hoti. {485.1} Kathañca gahapatayo tividhaṃ kāyena dhammacariyāsamacariyā hoti . idha gahapatayo ekacco pāṇātipātaṃ pahāya pāṇātipātā paṭivirato hoti nihitadaṇḍo nihitasattho lajjī dayāpanno sabbapāṇabhūtahitānukampī viharati . adinnādānaṃ pahāya adinnādānā paṭivirato hoti yantaṃ parassa paravittūpakaraṇaṃ gāmagataṃ vā araññagataṃ vā na taṃ adinnaṃ theyyasaṅkhātaṃ ādātā hoti . kāmesu micchācāraṃ pahāya kāmesu micchācārā paṭivirato hoti yā tā māturakkhitā piturakkhitā mātāpiturakkhitā bhāturakkhitā bhaginirakkhitā ñātirakkhitā [1]- sassāmikā saparidaṇḍā antamaso mālāguḷaparikkhittāpi tathārūpāsu na cārittaṃ āpajjitā hoti. Evaṃ kho gahapatayo tividhaṃ kāyena dhammacariyāsamacariyā hoti. {485.2} Kathañca gahapatayo catubbidhaṃ vācāya dhammacariyā samacariyā hoti . idha gahapatayo ekacco musāvādaṃ pahāya musāvādā paṭivirato hoti sabhaggato vā parisaggato vā ñātimajjhaggato vā pūgamajjhaggato vā rājakulamajjhaggato vā abhinīto sakkhiṃ puṭṭho ehambho purisa yaṃ jānāsi taṃ vadehīti @Footnote: 1 Ma. gottarakkhitā dhammarakkhitā. So ajānaṃ vā āha na jānāmīti jānaṃ vā āha jānāmīti apassaṃ vā āha na passāmīti passaṃ vā āha passāmīti . Iti attahetu vā parahetu vā āmisakiñcikkhahetu vā na sampajānamusā bhāsitā hoti . pisuṇaṃ vācaṃ pahāya pisuṇāya vācāya paṭivirato hoti ito sutvā na amutra akkhātā imesaṃ bhedāya amutra vā sutvā na imesaṃ akkhātā amūsaṃ bhedāya iti bhinnānaṃ vā sandhātā sahitānaṃ vā anuppadātā samaggārāmo samaggarato samagganandī samaggakaraṇiṃ vācaṃ bhāsitā hoti . pharusaṃ vācaṃ pahāya pharusāya vācāya paṭivirato hoti yā sā vācā nelā kaṇṇasukhā pemanīyā hadayaṅgamā porī bahujanakantā bahujanamanāpā tathārūpiṃ vācaṃ bhāsitā hoti . samphappalāpaṃ pahāya samphappalāpā paṭivirato hoti kālavādī bhūtavādī atthavādī dhammavādī vinayavādī nidhānavatiṃ vācaṃ bhāsitā hoti kālena sāpadesaṃ pariyantavatiṃ atthasañhitaṃ . Evaṃ kho gahapatayo catubbidhaṃ vācāya dhammacariyā samacariyā hoti. {485.3} Kathañca gahapatayo tividhaṃ manasā dhammacariyā samacariyā hoti . idha gahapatayo ekacco anabhijjhālu hoti yantaṃ parassa paravittūpakaraṇaṃ taṃ nābhijjhitā hoti aho vata yaṃ parassa taṃ mama assāti. Abyāpannacitto kho pana hoti appaduṭṭhamanasaṅkappo ime sattā averā abyāpajjhā anīghā sukhī attānaṃ pariharantūti . Sammādiṭṭhiko kho pana hoti aviparītadassano atthi dinnaṃ atthi Yiṭṭhaṃ atthi hutaṃ atthi sukaṭadukkaṭānaṃ kammānaṃ phalaṃ vipāko atthi ayaṃ loko atthi paro loko atthi mātā atthi pitā atthi sattā opapātikā atthi loke samaṇabrāhmaṇā sammaggatā sammāpaṭipannā ye imañca lokaṃ parañca lokaṃ sayaṃ abhiññā sacchikatvā pavedentīti . evaṃ kho gahapatayo tividhaṃ manasā dhammacariyāsamacariyā hoti . evaṃ dhammacariyāsamacariyāhetu kho gahapatayo evamidhekacce sattā kāyassa bhedā parammaraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapajjanti. [486] Ākaṅkheyya ce gahapatayo dhammacārī samacārī aho vatāhaṃ kāyassa bhedā parammaraṇā khattiyamahāsālānaṃ sahabyataṃ upapajjeyyanti ṭhānaṃ kho panetaṃ vijjati yaṃ so kāyassa bhedā parammaraṇā khattiyamahāsālānaṃ sahabyataṃ upapajjeyya taṃ kissa hetu tathā hi so dhammacārī samacārī. {486.1} Ākaṅkheyya ce gahapatayo dhammacārī samacārī aho vatāhaṃ kāyassa bhedā parammaraṇā brāhmaṇamahāsālānaṃ .pe. Gahapatimahāsālānaṃ sahabyataṃ upapajjeyyanti ṭhānaṃ kho panetaṃ vijjati yaṃ so kāyassa bhedā parammaraṇā gahapatimahāsālānaṃ sahabyataṃ upapajjeyya taṃ kissa hetu tathā hi so dhammacārī samacārī. {486.2} Ākaṅkheyya ce gahapatayo dhammacārī samacārī aho vatāhaṃ kāyassa bhedā parammaraṇā cātummahārājikānaṃ devānaṃ sahabyataṃ upapajjeyyanti ṭhānaṃ kho Panetaṃ vijjati yaṃ so kāyassa bhedā parammaraṇā cātummahārājikānaṃ devānaṃ sahabyataṃ upapajjeyya taṃ kissa hetu tathā hi so dhammacārī samacārī. {486.3} Ākaṅkheyya ce gahapatayo dhammacārī samacārī aho vatāhaṃ kāyassa bhedā parammaraṇā tāvatiṃsānaṃ devānaṃ sahabyataṃ .pe. yāmānaṃ devānaṃ ... Tusitānaṃ devānaṃ ... Nimmānaratīnaṃ devānaṃ ... paranimmitavasavattīnaṃ devānaṃ ... brahmakāyikānaṃ devānaṃ sahabyataṃ upapajjeyyanti ṭhānaṃ kho panetaṃ vijjati yaṃ so kāyassa bhedā parammaraṇā brahmakāyikānaṃ devānaṃ sahabyataṃ upapajjeyya taṃ kissa hetu tathā hi so dhammacārī samacārī. {486.4} Ākaṅkheyya ce gahapatayo dhammacārī samacārī aho vatāhaṃ kāyassa bhedā parammaraṇā ābhānaṃ devānaṃ sahabyataṃ upapajjeyyanti ṭhānaṃ kho panetaṃ vijjati yaṃ so kāyassa bhedā parammaraṇā ābhānaṃ devānaṃ sahabyataṃ upapajjeyya taṃ kissa hetu tathā hi so dhammacārī samacārī . ākaṅkheyya ce gahapatayo dhammacārī samacārī aho vatāhaṃ kāyassa bhedā parammaraṇā parittābhānaṃ devānaṃ .pe. Appamāṇābhānaṃ devānaṃ ... ābhassarānaṃ devānaṃ ... parittasubhānaṃ devānaṃ ... appamāṇasubhānaṃ devānaṃ ... subhakiṇhakānaṃ devānaṃ ... Vehapphalānaṃ devānaṃ ... avihānaṃ devānaṃ ... Atappānaṃ devānaṃ ... Sudassānaṃ devānaṃ ... Sudassīnaṃ devānaṃ ... Akaniṭṭhakānaṃ 1- devānaṃ ... Ākāsānañcāyatanūpagānaṃ devānaṃ ... viññāṇañcāyatanūpagānaṃ @Footnote: 1 Po. Ma. akaniṭṭhānaṃ. Devānaṃ ... ākiñcaññāyatanūpagānaṃ devānaṃ ... nevasaññā- nāsaññāyatanūpagānaṃ devānaṃ sahabyataṃ upapajjeyyanti ṭhānaṃ kho panetaṃ vijjati yaṃ so kāyassa bhedā parammaraṇā nevasaññānāsaññāyatanūpagānaṃ devānaṃ sahabyataṃ upapajjeyya taṃ kissa hetu tathā hi so dhammacārī samacārī. {486.5} Ākaṅkheyya ce gahapatayo dhammacārī samacārī aho vatāhaṃ āsavānaṃ khayā anāsavaṃ cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja vihareyyanti ṭhānaṃ kho panetaṃ vijjati yaṃ so āsavānaṃ khayā anāsavaṃ cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja vihareyya taṃ kissa hetu tathā hi so dhammacārī samacārīti. [487] Evaṃ vutte sāseyyakā brāhmaṇagahapatikā bhagavantaṃ etadavocuṃ abhikkantaṃ bho gotama abhikkantaṃ bho gotama seyyathāpi bho gotama nikkujjitaṃ vā ukkujjeyya paṭicchannaṃ vā vivareyya mūḷhassa vā maggaṃ ācikkheyya andhakāre vā telapajjotaṃ dhāreyya cakkhumanto rūpāni dakkhantīti evameva bhotā gotamena anekapariyāyena dhammo pakāsito ete mayaṃ bhavantaṃ gotamaṃ saraṇaṃ gacchāma dhammañca bhikkhusaṅghañca upāsake no bhavaṃ gotamo dhāretu ajjatagge pāṇupete 1- saraṇaṅgateti. Sāleyyakasuttaṃ niṭṭhitaṃ paṭhamaṃ. -------- @Footnote: 1 Ma. sabbattha pāṇupetaṃ. Verañjakasuttaṃ [488] Evamme sutaṃ ekaṃ samayaṃ bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme . tena kho pana samayena verañjakā brāhmaṇagahapatikā sāvatthiyaṃ paṭivasanti kenacideva karaṇīyena . assosuṃ kho verañjakā brāhmaṇagahapatikā samaṇo khalu bho gotamo sakyaputto sakyakulā pabbajito sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme . taṃ kho pana bhavantaṃ gotamaṃ evaṃ kalyāṇo kittisaddo abbhuggato itipi so bhagavā arahaṃ sammāsambuddho vijjācaraṇasampanno sugato lokavidū anuttaro purisadammasārathi satthā devamanussānaṃ buddho bhagavā so imaṃ lokaṃ sadevakaṃ samārakaṃ sabrahmakaṃ sassamaṇabrāhmaṇiṃ pajaṃ sadevamanussaṃ sayaṃ abhiññā sacchikatvā pavedeti so dhammaṃ deseti ādikalyāṇaṃ majjhekalyāṇaṃ pariyosānakalyāṇaṃ sātthaṃ sabyañjanaṃ kevalaparipuṇṇaṃ parisuddhaṃ brahmacariyaṃ pakāseti sādhu kho pana tathārūpānaṃ arahataṃ dassanaṃ hotīti. {488.1} Atha kho verañjakā brāhmaṇagahapatikā yena bhagavā tenupasaṅkamiṃsu upasaṅkamitvā appekacce bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdiṃsu appekacce bhagavatā saddhiṃ sammodiṃsu sammodanīyaṃ kathaṃ sārāṇīyaṃ vītisāretvā ekamantaṃ nisīdiṃsu appekacce yena bhagavā tenañjalimpaṇāmetvā ekamantaṃ nisīdiṃsu appekacce bhagavato Santike nāmagottaṃ sāvetvā ekamantaṃ nisīdiṃsu appekacce tuṇhībhūtā ekamantaṃ nisīdiṃsu . ekamantaṃ nisinnā kho verañjakā brāhmaṇagahapatikā bhagavantaṃ etadavocuṃ ko nu kho bho gotama hetu ko paccayo yenamidhekacce sattā kāyassa bhedā parammaraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapajjanti ko pana bho gotama hetu ko paccayo yenamidhekacce sattā kāyassa bhedā parammaraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapajjantīti. {488.2} Adhammacariyā visamacariyāhetu kho gahapatayo evamidhekacce sattā kāyassa bhedā parammaraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapajjanti dhammacariyāsamacariyāhetu kho gahapatayo evamidhekacce sattā kāyassa bhedā parammaraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapajjantīti. {488.3} Na kho mayaṃ imassa bhoto gotamassa saṅkhittena bhāsitassa vitthārena atthaṃ avibhattassa vitthārena atthaṃ ājānāma sādhu kho pana bhavaṃ gotamo tathā dhammaṃ desetu yathā mayaṃ imassa bhoto gotamassa saṅkhittena bhāsitassa vitthārena atthaṃ avibhattassa vitthārena atthaṃ ājāneyyāmāti . tenahi gahapatayo suṇātha sādhukaṃ manasikarotha bhāsissāmīti . evaṃ bhoti kho verañjakā brāhmaṇagahapatikā bhagavato paccassosuṃ. [489] Bhagavā etadavoca tividhaṃ kho gahapatayo kāyena adhammacārī visamacārī hoti catubbidhaṃ vācāya adhammacārī visamacārī hoti tividhaṃ manasā adhammacārī visamacārī hoti. {489.1} Kathañca gahapatayo tividhaṃ kāyena adhammacārī visamacārī hoti. Idha gahapatayo ekacco pāṇātipātī hoti luddo lohitapāṇī hatapahate niviṭṭho alajjī adayāpanno sabbapāṇabhūtesu . adinnādāyī kho pana hoti yantaṃ parassa paravittūpakaraṇaṃ taṃ adinnaṃ theyyasaṅkhātaṃ ādātā hoti . kāmesu micchācārī kho pana hoti yā tā māturakkhitā .pe. Tathārūpāsu cārittaṃ āpajjitā hoti . Evaṃ kho gahapatayo tividhaṃ kāyena adhammacārī visamacārī hoti. {489.2} Kathañca gahapatayo catubbidhaṃ vācāya adhammacārī visamacārī hoti . idha gahapatayo ekacco musāvādī hoti .pe. Sampajānamusā bhāsitā hoti . pisuṇavāco kho pana hoti ito sutvā amutra akkhātā .pe. vaggakaraṇiṃ vācaṃ bhāsitā hoti . Pharusavāco kho pana hoti yā sā vācā aṇḍakā kakkasā .pe. Tathārūpiṃ vācaṃ bhāsitā hoti . samphappalāpī kho pana hoti akālavādī abhūtavādī .pe. apariyantavatiṃ anatthasañhitaṃ . Evaṃ kho gahapatayo catubbidhaṃ vācāya adhammacārī visamacārī hoti. {489.3} Kathañca gahapatayo tividhaṃ manasā adhammacārī visamacārī hoti . idha gahapatayo ekacco abhijjhālu hoti .pe. taṃ mama assāti . byāpannacitto kho pana hoti paduṭṭhamanasaṅkappo ime sattā haññantu vā .pe. mā vā ahesunti . micchādiṭṭhiko kho pana hoti viparītadassano natthi dinnaṃ natthi yiṭṭhaṃ natthi hutaṃ .pe. sacchikatvā pavedentīti . Evaṃ kho gahapatayo tividhaṃ manasā adhammacārī visamacārī hoti . Evaṃ adhammacariyāvisamacariyāhetu kho gahapatayo evamidhekacce sattā kāyassa bhedā parammaraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapajjanti. [490] Tividhaṃ kho pana gahapatayo kāyena dhammacārī samacārī hoti catubbidhaṃ vācāya dhammacārī samacārī hoti tividhaṃ manasā dhammacārī samacārī hoti. {490.1} Kathañca gahapatayo tividhaṃ kāyena dhammacārī samacārī hoti . idha gahapatayo ekacco pāṇātipātaṃ pahāya pāṇātipātā paṭivirato hoti nihitadaṇḍo nihitasattho .pe. sabbapāṇabhūtahitānukampī viharati . adinnādānaṃ pahāya adinnādānā paṭivirato hoti yantaṃ parassa paravittūpakaraṇaṃ na taṃ adinnaṃ theyyasaṅkhātaṃ ādātā hoti . Kāmesu micchācāraṃ pahāya .pe. tathārūpāsu na cārittaṃ āpajjitā hoti. Evaṃ kho gahapatayo tividhaṃ kāyena dhammacārī samacārī hoti. {490.2} Kathañca gahapatayo catubbidhaṃ vācāya dhammacārī samacārī hoti . idha gahapatayo ekacco musāvādaṃ pahāya musāvādā paṭivirato hoti sabhaggato vā .pe. na sampajānamusā bhāsitā hoti . pisuṇaṃ vācaṃ pahāya pisuṇāya vācāya paṭivirato .pe. Samaggakaraṇiṃ vācaṃ bhāsitā hoti . pharusaṃ vācaṃ pahāya .pe. tathārūpiṃ 1- vācaṃ bhāsitā hoti. Samphappalāpaṃ pahāya .pe. kālena sāpadesaṃ pariyantavatiṃ atthasañhitaṃ. @Footnote: 1 Po. Ma. tathārūpaṃ. Evaṃ kho gahapatayo catubbidhaṃ vācāya dhammacārī samacārī hoti. {490.3} Kathañca gahapatayo tividhaṃ manasā dhammacārī samacārī hoti . idha gahapatayo ekacco anabhijjhālu hoti yantaṃ parassa paravittūpakaraṇaṃ taṃ nābhijjhitā hoti aho vata yaṃ parassa taṃ mama assāti. Abyāpannacitto kho pana hoti appaduṭṭhamanasaṅkappo ime sattā averā abyāpajjhā anīghā sukhī attānaṃ pariharantūti . sammādiṭṭhiko kho pana hoti aviparītadassano atthi dannaṃ atthi yiṭṭhaṃ .pe. sayaṃ abhiññā sacchikatvā pavedentīti . evaṃ kho gahapatayo tividhaṃ manasā dhammacārī samacārī hoti. {490.4} Evaṃ dhammacariyāsamacariyāhetu kho gahapatayo evamidhekacce sattā kāyassa bhedā parammaraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapajjanti. [491] Ākaṅkheyya ce gahapatayo dhammacārī samacārī aho vatāhaṃ kāyassa bhedā parammaraṇā khattiyamahāsālānaṃ sahabyataṃ upapajjeyyanti ṭhānaṃ kho panetaṃ vijjati yaṃ so kāyassa bhedā parammaraṇā khattiyamahāsālānaṃ sahabyataṃ upapajjeyya taṃ kissa hetu tathā hi so dhammacārī samacārī. {491.1} Ākaṅkheyya ce gahapatayo dhammacārī samacārī aho vatāhaṃ kāyassa bhedā parammaraṇā brāhmaṇamahāsālānaṃ .pe. Gahapatimahāsālānaṃ sahabyataṃ upapajjeyyanti ṭhānaṃ kho panetaṃ vijjati yaṃ so kāyassa bhedā parammaraṇā gahapatimahāsālānaṃ sahabyataṃ upapajjeyya taṃ kissa hetu tathā hi so dhammacārī samacārī. {491.2} Ākaṅkheyya ce gahapatayo dhammacārī samacārī aho vatāhaṃ kāyassa bhedā parammaraṇā cātummahārājikānaṃ devānaṃ sahabyataṃ upapajjeyyanti ṭhānaṃ kho panetaṃ vijjati yaṃ so kāyassa bhedā parammaraṇā cātummahārājikānaṃ devānaṃ sahabyataṃ upapajjeyya taṃ kissa hetu tathā hi so dhammacārī samacārī. {491.3} Ākaṅkheyya ce gahapatayo dhammacārī samacārī aho vatāhaṃ kāyassa bhedā parammaraṇā tāvatiṃsānaṃ devānaṃ .pe. Yāmānaṃ devānaṃ ... tusitānaṃ devānaṃ ... nimmānaratīnaṃ devānaṃ ... paranimmitavasavattīnaṃ devānaṃ ... brahmakāyikānaṃ devānaṃ sahabyataṃ upapajjeyyanti ṭhānaṃ kho panetaṃ vijjati yaṃ so kāyassa bhedā parammaraṇā brahmakāyikānaṃ devānaṃ sahabyataṃ upapajjeyya taṃ kissa hetu tathā hi so dhammacārī samacārī. {491.4} Ākaṅkheyya ce gahapatayo dhammacārī samacārī aho vatāhaṃ kāyassa bhedā parammaraṇā ābhānaṃ devānaṃ sahabyataṃ upapajjeyyanti ṭhānaṃ kho panetaṃ vijjati yaṃ so kāyassa bhedā parammaraṇā ābhānaṃ devānaṃ sahabyataṃ upapajjeyya taṃ kissa hetu tathā hi so dhammacārī samacārī. {491.5} Ākaṅkheyya ce gahapatayo dhammacārī samacārī aho vatāhaṃ kāyassa bhedā parammaraṇā parittābhānaṃ devānaṃ .pe. Appamāṇābhānaṃ devānaṃ ... ābhassarānaṃ devānaṃ ... parittasubhānaṃ devānaṃ ... appamāṇasubhānaṃ devānaṃ ... subhakiṇhakānaṃ Devānaṃ ... vehapphalānaṃ devānaṃ ... Avihānaṃ devānaṃ ... Atappānaṃ devānaṃ ... sudassānaṃ devānaṃ ... Sudassīnaṃ devānaṃ ... Akaniṭṭhakānaṃ devānaṃ ... ākāsānañcāyatanūpagānaṃ devānaṃ ... Viññāṇañcāyatanūpagānaṃ devānaṃ ... ākiñcaññāyatanūpagānaṃ devānaṃ ... nevasaññānāsaññāyatanūpagānaṃ devānaṃ sahabyataṃ upapajjeyyanti ṭhānaṃ kho panetaṃ vijjati yaṃ so kāyassa bhedā parammaraṇā nevasaññānāsaññāyatanūpagānaṃ devānaṃ sahabyataṃ upapajjeyya taṃ kissa hetu tathā hi so dhammacārī samacārī. {491.6} Ākaṅkheyya ce gahapatayo dhammacārī samacārī aho vatāhaṃ āsavānaṃ khayā anāsavaṃ cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja vihareyyanti ṭhānaṃ kho panetaṃ vijjati yaṃ so āsavānaṃ khayā anāsavaṃ cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja vihareyya taṃ kissa hetu tathā hi so dhammacārī samacārīti. [492] Evaṃ vutte verañjakā brāhmaṇagahapatikā bhagavantaṃ etadavocuṃ abhikkantaṃ bho gotama abhikkantaṃ bho gotama seyyathāpi bho gotama nikkujjitaṃ vā ukkujjeyya paṭicchannaṃ vā vivareyya mūḷhassa vā maggaṃ ācikkheyya andhakāre vā telapajjotaṃ dhāreyya cakkhumanto rūpāni dakkhantīti evameva bhotā gotamena anekapariyāyena dhammo pakāsito ete mayaṃ bhavantaṃ gotamaṃ saraṇaṃ Gacchāma dhammañca bhikkhusaṅghañca upāsake no bhavaṃ gotamo dhāretu ajjatagge pāṇupete saraṇaṅgateti. Verañjakasuttaṃ niṭṭhitaṃ dutiyaṃ. ---------- Mahāvedallasuttaṃ [493] Evamme sutaṃ ekaṃ samayaṃ bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme . atha kho āyasmā mahākoṭṭhiko sāyaṇhasamayaṃ paṭisallānā vuṭṭhito yenāyasmā sārīputto tenupasaṅkami upasaṅkamitvā āyasmatā sārīputtena saddhiṃ sammodi sammodanīyaṃ kathaṃ sārāṇīyaṃ vītisāretvā ekamantaṃ nisīdi. [494] Ekamantaṃ nisinno kho āyasmā mahākoṭṭhiko āyasmantaṃ sārīputtaṃ etadavoca duppañño duppaññoti āvuso vuccati kittāvatā nu kho āvuso duppaññoti vuccatīti . Nappajānāti nappajānātīti kho āvuso tasmā duppaññoti vuccati kiñca nappajānāti idaṃ dukkhanti nappajānāti ayaṃ dukkhasamudayoti nappajānāti ayaṃ dukkhanirodhoti nappajānāti ayaṃ dukkhanirodhagāminī paṭipadāti nappajānāti nappajānāti nappajānātīti kho āvuso tasmā duppaññoti vuccatīti. {494.1} Sādhāvusoti kho āyasmā mahākoṭṭhiko āyasmato sārīputtassa bhāsitaṃ abhinanditvā anumoditvā āyasmantaṃ sārīputtaṃ uttariṃ pañhaṃ apucchi paññavā paññavāti āvuso vuccati kittāvatā nu kho āvuso paññavāti vuccatīti . pajānāti pajānātīti kho āvuso tasmā paññavāti vuccati kiñca pajānāti idaṃ dukkhanti pajānāti ayaṃ dukkhasamudayoti pajānāti ayaṃ Dukkhanirodhoti pajānāti ayaṃ dukkhanirodhagāminī paṭipadāti pajānāti pajānāti pajānātīti kho āvuso tasmā paññavāti vuccatīti . Viññāṇaṃ viññāṇanti āvuso vuccati kittāvatā nu kho āvuso viññāṇanti vuccatīti . vijānāti vijānātīti kho āvuso tasmā viññāṇanti vuccati kiñca vijānāti sukhantipi vijānāti dukkhantipi vijānāti adukkhamasukhantipi vijānāti vijānāti vijānātīti kho āvuso tasmā viññāṇanti vuccatīti. {494.2} Yā cāvuso paññā yañca viññāṇaṃ ime dhammā saṃsaṭṭhā udāhu visaṃsaṭṭhā labbhā ca panimesaṃ dhammānaṃ vinibbhujitvā vinibbhujitvā nānākaraṇaṃ paññāpetunti. {494.3} Yā cāvuso paññā yañca viññāṇaṃ ime dhammā saṃsaṭṭhā no visaṃsaṭṭhā na ca labbhā imesaṃ dhammānaṃ vinibbhujitvā vinibbhujitvā nānākaraṇaṃ paññāpetuṃ yañca āvuso pajānāti taṃ vijānāti yaṃ vijānāti taṃ pajānāti tasmā ime dhammā saṃsaṭṭhā no visaṃsaṭṭhā na ca labbhā imesaṃ dhammānaṃ vinibbhujitvā vinibbhujitvā nānākaraṇaṃ paññāpetunti. {494.4} Yā cāvuso paññā yañca viññāṇaṃ imesaṃ dhammānaṃ saṃsaṭṭhānaṃ no visaṃsaṭṭhānaṃ kiṃ nānākaraṇanti . yā cāvuso paññā yañca viññāṇaṃ imesaṃ dhammānaṃ saṃsaṭṭhānaṃ no visaṃsaṭṭhānaṃ paññā bhāvetabbā viññāṇaṃ pariññeyyaṃ idaṃ nesaṃ nānākaraṇanti. [495] Vedanā vedanāti āvuso vuccati kittāvatā nu kho Āvuso vedanāti vuccatīti . vedeti vedetīti kho āvuso tasmā vedanāti vuccati kiñca vedeti sukhampi vedeti dukkhampi vedeti adukkhamasukhampi vedeti vedeti vedetīti kho āvuso tasmā vedanāti vuccatīti . saññā saññāti āvuso vuccati kittāvatā nu kho āvuso saññāti vuccatīti . sañjānāti sañjānātīti kho āvuso tasmā saññāti vuccati kiñca sañjānāti nīlakampi sañjānāti pītakampi sañjānāti lohitakampi sañjānāti odātampi sañjānāti sañjānāti sañjānātīti kho āvuso tasmā saññāti vuccatīti. {495.1} Yā cāvuso vedanā yā ca saññā yañca viññāṇaṃ ime dhammā saṃsaṭṭhā udāhu visaṃsaṭṭhā labbhā ca panimesaṃ dhammānaṃ vinibbhujitvā vinibbhujitvā nānākaraṇaṃ paññāpetunti . Yā cāvuso vedanā yā ca saññā yañca viññāṇaṃ ime dhammā saṃsaṭṭhā no visaṃsaṭṭhā na ca labbhā imesaṃ dhammānaṃ vinibbhujitvā vinibbhujitvā nānākaraṇaṃ paññāpetuṃ yaṃ cāvuso vedeti taṃ sañjānāti yaṃ vijānāti taṃ vijānāti tasmā ime dhammā saṃsaṭṭhā no visaṃsaṭṭhā na ca labbhā imesaṃ dhammānaṃ vinibbhujitvā vinibbhujitvā nānākaraṇaṃ paññāpetunti. [496] Nissaṭṭhena hāvuso pañcahi indriyehi parisuddhena manoviññāṇena kiṃ neyyanti . nissaṭṭhena ca āvuso pañcahi indriyehi parisuddhena manoviññāṇena ananto ākāsoti Ākāsānañcāyatanaṃ neyyaṃ anantaṃ viññāṇanti viññāṇañcāyatanaṃ neyyaṃ natthi kiñcīti ākiñcaññāyatanaṃ neyyanti . neyyaṃ panāvuso dhammaṃ kena jānātīti 1- . neyyaṃ kho āvuso dhammaṃ paññācakkhunā jānātīti 2- . paññā panāvuso kimatthiyāti . paññā kho āvuso abhiññatthā pariññatthā pahānatthāti. [497] Katī panāvuso paccayā sammādiṭṭhiyā uppādāyāti . Dve kho āvuso paccayā sammādiṭṭhiyā uppādāya parato ca ghoso yoniso ca manasikāro ime kho āvuso dve paccayā sammādiṭṭhiyā uppādāyāti . katīhi panāvuso aṅgehi anuggahitā sammādiṭṭhi cetovimuttiphalā ca hoti cetovimuttiphalānisaṃsā ca paññāvimuttiphalā ca hoti paññāvimuttiphalānisaṃsā cāti. {497.1} Pañcahi kho āvuso aṅgehi anuggahitā sammādiṭṭhi cetovimuttiphalā ca hoti cetovimuttiphalānisaṃsā ca paññāvimuttiphalā ca hoti paññāvimuttiphalānisaṃsā ca idhāvuso sammādiṭṭhi sīlānuggahitā ca hoti sutānuggahitā ca hoti sākacchānuggahitā ca hoti samathānuggahitā ca hoti vipassanānuggahitā ca hoti imehi kho āvuso pañcahaṅgehi anuggahitā sammādiṭṭhi cetovimuttiphalā ca hoti cetovimuttiphalānisaṃsā ca paññāvimuttiphalā ca hoti paññāvimuttiphalānisaṃsā cāti. [498] Katī panāvuso bhavāti . tayome āvuso bhavā @Footnote: 1-2 Ma. pajānātīti. Kāmabhavo rūpabhavo arūpabhavo cāti . kathaṃ panāvuso āyatiṃ punabbhavābhinibbatti hotīti . avijjānīvaraṇānaṃ kho āvuso sattānaṃ taṇhāsaññojanānaṃ tatratatrābhinandanā evaṃ āyatiṃ punabbhavābhinibbatti hotīti . kathaṃ panāvuso āyatiṃ punabbhavābhinibbatti na hotīti . avijjāvirāgā kho āvuso vijjuppādā taṇhānirodhā evaṃ āyatiṃ punabbhavābhinibbatti na hotīti.The Pali Tipitaka in Roman Character Volume 12 page 512-540. https://84000.org/tipitaka/read/roman_item.php?book=12&item=479&items=20 Classified by [Item Number] :- http://84000.org/tipitaka/read/roman_item.php?book=12&item=479&items=20&mode=bracket Compare with The Pali Tipitaka in Thai Character :- https://84000.org/tipitaka/read/pali_item.php?book=12&item=479&items=20 Compare with The Royal Version of Thai Tipitaka :- https://84000.org/tipitaka/read/byitem.php?book=12&item=479&items=20 Study Atthakatha :- https://84000.org/tipitaka/attha/attha.php?b=12&i=479 Contents of The Tipitaka Volume 12 https://84000.org/tipitaka/read/?index_12 https://84000.org/tipitaka/english/?index_12
|
บันทึก ๑๔ พฤศจิกายน พ.ศ. ๒๕๖๐. การแสดงผลนี้อ้างอิงข้อมูลจากพระไตรปิฎกฉบับภาษาบาลี อักษรโรมัน. หากพบข้อผิดพลาด กรุณาแจ้งได้ที่ [email protected]