บทนำ พระวินัยปิฎก พระสุตตันตปิฎก พระอภิธรรมปิฎก ค้นพระไตรปิฎก ชาดก หนังสือธรรมะ |
ThaiVersion PaliThai PaliRoman |
[532] Seyyathāpi bhikkhave pūtimuttaṃ nānābhesajjehi saṃsaṭṭhaṃ . Atha puriso āgaccheyya paṇḍurogī . tamenaṃ evaṃ vadeyyuṃ ambho purisa idaṃ pūtimuttaṃ nānābhesajjehi saṃsaṭṭhaṃ sace ākaṅkhasi piva tassa taṃ 1- pivato hi kho nacchādessati vaṇṇenapi gandhenapi rasenapi pivitvā ca pana sukhī bhavissatīti 2- . so taṃ paṭisaṅkhāya piveyya nappaṭinissajjeyya tassa taṃ pivato ceva nacchādeyya vaṇṇenapi gandhenapi rasenapi pivitvā ca pana sukhī assa tathūpamāhaṃ bhikkhave imaṃ dhammasamādānaṃ vadāmi yadidaṃ dhammasamādānaṃ paccuppannadukkhaṃ āyatiṃ sukhavipākaṃ. [533] Seyyathāpi bhikkhave dadhi ca madhu ca sappi ca phāṇitañca ekajjhaṃ saṃsaṭṭhaṃ . atha puriso āgaccheyya lohitapakkhandiko . Tamenaṃ evaṃ vadeyyuṃ ambho purisa idaṃ dadhi ca madhu ca sappi ca phāṇitañca ekajjhaṃ saṃsaṭṭhaṃ sace ākaṅkhasi piva tassa te pivato ceva chādessati vaṇṇenapi gandhenapi rasenapi pivitvā ca pana sukhī bhavissatīti 3- . so taṃ paṭisaṅkhāya piveyya nappaṭinissajjeyya tassa taṃ pivato ceva chādeyya vaṇṇenapi gandhenapi rasenapi pivitvā ca pana sukhī assa tathūpamāhaṃ bhikkhave imaṃ dhammasamādānaṃ vadāmi yadidaṃ dhammasamādānaṃ paccuppannasukhañceva āyatiñca sukhavipākaṃ. [534] Seyyathāpi bhikkhave vassānaṃ pacchime māse saradasamaye viddhe vigatavalāhake deve ādicco nabhaṃ abbhussakkamāno sabbaṃ ākāsagataṃ tamagataṃ abhivihacca bhāsati ca tapati ca virocati 4- ca @Footnote: 1 Ma. te. 2-3 Po. Ma. bhavissasīti. 4 Po. Ma. bhāsate ca tapate ca virocate ca. Evameva kho bhikkhave yadidaṃ dhammasamādānaṃ paccuppannasukhañceva āyatiñca sukhavipākaṃ tadaññe puthusamaṇabrāhmaṇaparappavāde abhivihacca bhāsati ca tapati ca virocati 1- cāti idamavoca bhagavā attamanā te bhikkhū bhagavato bhāsitaṃ abhinandunti. Mahādhammasamādānasuttaṃ niṭṭhitaṃ chaṭṭhaṃ. -------- @Footnote: 1 po Ma. bhāsate ca tapate ca virocate cāti. Vīmaṃsakasuttaṃ [535] Evamme sutaṃ ekaṃ samayaṃ bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme . tatra kho bhagavā bhikkhū āmantesi bhikkhavoti. Bhadanteti te bhikkhū bhagavato paccassosuṃ. [536] Bhagavā etadavoca vīmaṃsakena bhikkhave bhikkhunā parassa cetopariyāyaṃ ajānantena tathāgate samannesanā kātabbā sammāsambuddho vā no vā iti viññāṇāyāti . bhagavaṃmūlakā no bhante dhammā bhagavaṃnettikā bhagavaṃpaṭisaraṇā sādhu vata bhante bhagavantaṃyeva paṭibhātu etassa bhāsitassa attho bhagavato sutvā bhikkhū dhāressantīti . tenahi bhikkhave suṇātha sādhukaṃ manasikarotha bhāsissāmīti. Evaṃ bhanteti kho te bhikkhū bhagavato paccassosuṃ. [537] Bhagavā etadavoca vīmaṃsakena bhikkhave bhikkhunā parassa cetopariyāyaṃ ajānantena dvīsu dhammesu tathāgato samannesitabbo cakkhusotaviññeyyesu dhammesu ye saṅkiliṭṭhā cakkhusotaviññeyyā dhammā saṃvijjanti vā te tathāgatassa no vāti. Tamenaṃ samannesamāno evaṃ jānāti ye saṅkiliṭṭhā cakkhusotaviññeyyā dhammā na te tathāgatassa saṃvijjantīti. {537.1} Yato naṃ samannesamāno evaṃ jānāti ye saṅkiliṭṭhā cakkhusotaviññeyyā dhammā na te tathāgatassa saṃvijjantīti tato naṃ uttariṃ samannesati ye vītimissā cakkhusotaviññeyyā dhammā saṃvijjanti vā te tathāgatassa No vāti . tamenaṃ samannesamāno evaṃ jānāti ye vītimissā cakkhusotaviññeyyā dhammā na te tathāgatassa saṃvijjantīti. {537.2} Yato naṃ samannesamāno evaṃ jānāti ye vītimissā cakkhusotaviññeyyā dhammā na te tathāgatassa saṃvijjantīti tato naṃ uttariṃ samannesati ye vodātā cakkhusotaviññeyyā dhammā saṃvijjanti vā te tathāgatassa no vāti . tamenaṃ samannesamāno evaṃ jānāti ye vodātā cakkhusotaviññeyyā dhammā saṃvijjanti te tathāgatassāti. {537.3} Yato naṃ samannesamāno evaṃ jānāti ye vodātā cakkhusotaviññeyyā dhammā saṃvijjanti te tathāgatassāti tato naṃ uttariṃ samannesati dīgharattaṃ samāpanno ayamāyasmā imaṃ kusalaṃ dhammaṃ udāhu ittarasamāpannoti . tamenaṃ samannesamāno evaṃ jānāti dīgharattaṃ samāpanno ayamāyasmā imaṃ kusalaṃ dhammaṃ nāyamāyasmā ittarasamāpannoti. {537.4} Yato naṃ samannesamāno evaṃ jānāti dīgharattaṃ samāpanno ayamāyasmā imaṃ kusalaṃ dhammaṃ nāyamāyasmā ittarasamāpannoti tato naṃ uttariṃ samannesati ñātajjhāpanno 1- ayamāyasmā bhikkhu yasappatto 2- saṃvijjantassa idhekacce ādīnavāti . na tāva bhikkhave bhikkhuno idhekacce ādīnavā saṃvijjanti yāva na ñātajjhāpanno hoti yasappatto . yato ca kho bhikkhave bhikkhu ñātajjhāpanno hoti @Footnote: 1 Ma. Yu. yattajjhāpannoti dissati. 2 Yu. yasampattoti dissati. Yasappatto athassa idhekacce ādīnavā saṃvijjanti . tamenaṃ samannesamāno evaṃ jānāti ñātajjhāpanno ayamāyasmā bhikkhu yasappatto nāssa idhekacce ādīnavā saṃvijjantīti. {537.5} Yato naṃ samannesamāno evaṃ jānāti ñātajjhāpanno ayamāyasmā bhikkhu yasappatto nāssa idhekacce ādīnavā saṃvijjantīti tato naṃ uttariṃ samannesati abhayūparato ayamāyasmā nāyamāyasmā bhayūparato vītarāgattā kāme na sevati khayā rāgassāti. {537.6} Tamenaṃ samannesamāno evaṃ jānāti abhayūparato ayamāyasmā nāyamāyasmā bhayūparato vītarāgattā kāme na sevati khayā rāgassāti . tañce bhikkhave bhikkhuṃ pare evaṃ puccheyyuṃ ke panāyasmato ākārā ke anvayā yenāyasmā evaṃ vadeti abhayūparato ayamāyasmā nāyamāyasmā bhayūparato vītarāgattā kāme na sevati khayā rāgassāti . sammā byākaramāno bhikkhave bhikkhu evaṃ byākareyya tathā hi pana ayamāyasmā saṅghe vā viharanto eko vā viharanto ye ca tattha sugatā ye ca tattha duggatā ye ca tattha gaṇamanusāsanti ye ca idhekacce āmisesu sandissanti ye ca idhekacce āmisena anupalittā nāyamāyasmā taṃ tena avajānāti . sammukhā kho pana metaṃ bhagavato sutaṃ sammukhā paṭiggahitaṃ abhayūparatohamasmi nāhamasmi bhayūparato vītarāgattā kāme na sevāmi khayā rāgassāti. [538] Tatra bhikkhave tathāgato uttariṃ paṭipucchitabbo ye saṅkiliṭṭhā cakkhusotaviññeyyā dhammā saṃvijjanti vā te tathāgatassa no vāti . byākaramāno bhikkhave tathāgato evaṃ byākareyya ye saṅkiliṭṭhā cakkhusotaviññeyyā dhammā na te tathāgatassa saṃvijjantīti . ye vītimissā cakkhusotaviññeyyā dhammā saṃvijjanti vā tathāgatassa no vāti . byākaramāno bhikkhave tathāgato evaṃ byākareyya ye vītimissā cakkhusotaviññeyyā dhammā na te tathāgatassa saṃvijjantīti . ye vodātā cakkhusotaviññeyyā dhammā saṃvijjanti vā te tathāgatassa no vāti. {538.1} Byākaramāno bhikkhave tathāgato evaṃ byākareyya ye vodātā cakkhusotaviññeyyā dhammā saṃvijjanti te tathāgatassa etapathohamasmi 1- etagocaro no ca tena tammayoti. Evaṃvādiṃ kho bhikkhave satthāraṃ arahati sāvako upasaṅkamituṃ dhammassavanāya tassa satthā dhammaṃ deseti uttaruttariṃ paṇītapaṇītaṃ kaṇha sukkasappaṭibhāgaṃ yathā yathā kho bhikkhave bhikkhuno satthā dhammaṃ deseti uttaruttariṃ paṇītapaṇītaṃ kaṇha sukkasappaṭibhāgaṃ tathā tathā so tasmiṃ dhamme abhiññāya idhekaccaṃ dhammaṃ dhammesu niṭṭhaṅgacchati satthari pasīdati sammāsambuddho bhagavā svākkhāto bhagavatā dhammo supaṭipanno saṅghoti . tañce bhikkhave bhikkhuṃ punevaṃ 2- puccheyyuṃ ke panāyasmato ākārā ke anvayā yenāyasmā evaṃ vadeti 3- sammāsambuddho @Footnote: 1 Po. Ma. etaṃpathohamasmi etaṃgocaro. 2 Ma. pare evaṃ. 3 Ma. vadesi. Bhagavā svākkhāto bhagavatā dhammo supaṭipanno saṅghoti . Sammābyākaramāno bhikkhave bhikkhu evaṃ byākareyya idhāhaṃ āvuso yena bhagavā tenupasaṅkamiṃ dhammassavanāya tassa me bhagavā dhammaṃ deseti uttaruttariṃ paṇītapaṇītaṃ kaṇha sukkasappaṭibhāgaṃ yathā yathā me āvuso bhagavā dhammaṃ deseti uttaruttariṃ paṇītapaṇītaṃ kaṇha sukkasappaṭibhāgaṃ tathā tathāhaṃ tasmiṃ dhamme abhiññāya idhekaccaṃ dhammaṃ dhammesu niṭṭhaṅgamaṃ satthari pasīdiṃ sammāsambuddho bhagavā svākkhāto bhagavatā dhammo supaṭipanno saṅghoti. [539] Yassakassaci bhikkhave imehi ākārehi imehi padehi imehi byañjanehi tathāgate saddhā niviṭṭhā hoti mūlajātā patiṭṭhājātā 1- ayaṃ vuccati bhikkhave ākāravatī saddhā dassanamūlikā daḷhā asaṃhāriyā samaṇena vā brāhmaṇena vā devena vā mārena vā brahmunā vā kenaci vā lokasmiṃ . evaṃ kho bhikkhave tathāgate dhammasamannesanā hoti evañca pana tathāgato dhammato susamanniṭṭho hotīti. Idamavoca bhagavā attamanā te bhikkhū bhagavato bhāsitaṃ abhinandunti. Vīmaṃsakasuttaṃ niṭṭhitaṃ sattamaṃ. ----------- @Footnote:Ma. patiṭṭhitā. Kosambiyasuttaṃ [540] Evamme sutaṃ ekaṃ samayaṃ bhagavā kosambiyaṃ viharati ghositārāme . tena kho pana samayena kosambiyaṃ bhikkhū bhaṇḍanajātā kalahajātā vivādāpannā aññamaññaṃ mukhasattīhi vitudantā viharanti te na ceva aññamaññaṃ saññāpenti na ca saññattiṃ upenti na ca aññamaññaṃ nijjhāpenti na ca nijjhattiṃ upenti . atha kho aññataro bhikkhu yena bhagavā tenupasaṅkami upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi . ekamantaṃ nisinno kho so bhikkhu bhagavantaṃ etadavoca idha bhante kosambiyaṃ bhikkhū bhaṇḍanajātā kalahajātā vivādāpannā aññamaññaṃ mukhasattīhi vitudantā viharanti te na ceva aññamaññaṃ saññāpenti na ca saññattiṃ upenti na ca aññamaññaṃ nijjhāpenti na ca nijjhattiṃ upentīti. {540.1} Atha kho bhagavā aññataraṃ bhikkhuṃ āmantesi ehi tvaṃ bhikkhu mama vacanena te bhikkhū āmantehi satthā vo āyasmante āmantetīti . evaṃ bhanteti kho so bhikkhu bhagavato paṭissutvā yena te bhikkhū tenupasaṅkami upasaṅkamitvā te bhikkhū etadavoca satthā āyasmante āmantetīti . evamāvusoti kho te bhikkhū tassa bhikkhuno paṭissutvā yena bhagavā tenupasaṅkamiṃsu upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdiṃsu. [541] Ekamantaṃ nisinne kho te bhikkhū bhagavā etadavoca saccaṃ kira tumhe bhikkhave bhaṇḍanajātā kalahajātā vivādāpannā aññamaññaṃ mukhasattīhi vitudantā viharatha te na ceva aññamaññaṃ saññāpetha na ca saññattiṃ upetha na ca aññamaññaṃ nijjhāpetha na ca nijjhattiṃ upethāti . evaṃ bhanteti 1-. Taṃ kiṃ maññatha bhikkhave yasmiṃ tumhe samaye bhaṇḍanajātā kalahajātā vivādāpannā aññamaññaṃ mukhasattīhi vitudantā viharatha api nu tumhākaṃ tasmiṃ samaye mettaṃ kāyakammaṃ paccupaṭṭhitaṃ hoti sabrahmacārīsu āvī 2- ceva raho ca mettaṃ vacīkammaṃ paccupaṭṭhitaṃ hoti sabrahmacārīsu āvī ceva raho ca mettaṃ manokammaṃ paccupaṭṭhitaṃ hoti sabrahmacārīsu āvī ceva raho cāti. No hetaṃ bhante. {541.1} Iti kira bhikkhave yasmiṃ tumhe samaye bhaṇḍanajātā kalahajātā vivādāpannā aññamaññaṃ mukhasattīhi vitudantā viharatha neva tumhākaṃ tasmiṃ samaye mettaṃ kāyakammaṃ paccupaṭṭhitaṃ hoti sabrahmacārīsu āvī ceva raho ca na mettaṃ vacīkammaṃ paccupaṭṭhitaṃ hoti sabrahmacārīsu āvī ceva raho ca na mettaṃ manokammaṃ paccupaṭṭhitaṃ hoti sabrahmacārīsu āvī ceva raho ca atha kiñcarahi tumhe moghapurisā kiṃjānantā kiṃpassantā bhaṇḍanajātā kalahajātā vivādāpannā aññamaññaṃ mukhasattīhi vitudantā viharatha te na ceva aññamaññaṃ saññāpetha na ca saññattiṃ upetha na ca aññamaññaṃ nijjhāpetha na ca nijjhattiṃ @Footnote: 1 Ma. itisaddo natthi. 2 Ma. āvi. sabbattha īdisameva. Upetha tañhi tumhākaṃ moghapurisā bhavissati dīgharattaṃ ahitāya dukkhāyāti. [542] Atha kho bhagavā bhikkhū āmantesi chayime bhikkhave dhammā sārāṇīyā 1- piyakaraṇā garukaraṇā saṅgahāya avivādāya sāmaggiyā ekībhāvāya saṃvattanti . katame cha . idha bhikkhave bhikkhuno mettaṃ kāyakammaṃ paccupaṭṭhitaṃ hoti sabrahmacārīsu āvī ceva raho ca ayampi dhammo sārāṇīyo 2- piyakaraṇo garukaraṇo saṅgahāya avivādāya sāmaggiyā ekībhāvāya saṃvattati. {542.1} Puna caparaṃ bhikkhave bhikkhuno mettaṃ vacīkammaṃ paccupaṭṭhitaṃ hoti sabrahmacārīsu āvī ceva raho ca ayampi dhammo sārāṇīyo piyakaraṇo garukaraṇo saṅgahāya avivādāya sāmaggiyā ekībhāvāya saṃvattati. {542.2} Puna caparaṃ bhikkhave bhikkhuno mettaṃ manokammaṃ paccupaṭṭhitaṃ hoti sabrahmacārīsu āvī ceva raho ca ayampi dhammo sārāṇīyo piyakaraṇo garukaraṇo saṅgahāya avivādāya sāmaggiyā ekībhāvāya saṃvattati. {542.3} Puna caparaṃ bhikkhave bhikkhu ye te lābhā dhammikā dhammaladdhā antamaso pattapariyāpannamattaṃpi tathārūpehi lābhehi appaṭivibhattabhogī hoti sīlavantehi sabrahmacārīhi sādhāraṇabhogī ayampi dhammo sārāṇīyo piyakaraṇo garukaraṇo saṅgahāya avivādāya sāmaggiyā ekībhāvāya saṃvattati. {542.4} Puna caparaṃ bhikkhave bhikkhu yāni tāni sīlāni akkhaṇḍāni acchiddāni asabalāni akammāsāni bhujissāni @Footnote: 1-2 Ma. sāraṇīyā-sāraṇīyo. sabbattha evaṃ ñātabbaṃ. Viññūpasaṭṭhāni aparāmaṭṭhāni samādhisaṃvattanikāni tathārūpesu sīlesu sīlasāmaññagato viharati sabrahmacārīhi āvī ceva raho ca ayampi dhammo sārāṇīyo piyakaraṇo garukaraṇo saṅgahāya avivādāya sāmaggiyā ekībhāvāya saṃvattati. {542.5} Puna caparaṃ bhikkhave bhikkhu yāyaṃ diṭṭhi ariyā niyyānikā niyyāti takkarassa sammā dukkhakkhayāya tathārūpāya diṭṭhiyā diṭṭhisāmaññagato viharati sabrahmacārīhi āvī ceva raho ca ayampi dhammo sārāṇīyo piyakaraṇo garukaraṇo saṅgahāya avivādāya sāmaggiyā ekībhāvāya saṃvattati. {542.6} Ime kho bhikkhave cha sārāṇīyā dhammā piyakaraṇā garukaraṇā saṅgahāya avivādāya sāmaggiyā ekībhāvāya saṃvattanti . Imesaṃ kho bhikkhave channaṃ sārāṇīyānaṃ dhammānaṃ etaṃ aggaṃ etaṃ saṅgāhikaṃ etaṃ saṅghāṭaniyaṃ yadidaṃ yāyaṃ diṭṭhi ariyā niyyānikā niyyāti takkarassa sammā dukkhakkhayāya . seyyathāpi bhikkhave kūṭāgārassa etaṃ aggaṃ etaṃ saṅgāhikaṃ etaṃ saṅghāṭaniyaṃ yadidaṃ kūṭaṃ evameva kho bhikkhave imesaṃ channaṃ sārāṇīyānaṃ dhammānaṃ etaṃ aggaṃ etaṃ saṅgāhikaṃ etaṃ saṅghāṭaniyaṃ yadidaṃ yāyaṃ diṭṭhi ariyā niyyānikā niyyāti takkarassa sammā dukkhakkhayāya. [543] Kathañca bhikkhave yāyaṃ diṭṭhi ariyā niyyānikā niyyāti takkarassa sammā dukkhakkhayāya . idha bhikkhave bhikkhu araññagato vā rukkhamūlagato vā suññāgāragato vā iti paṭisañcikkhati atthi Nu kho me taṃ pariyuṭṭhānaṃ ajjhattaṃ appahīnaṃ yenāhaṃ pariyuṭṭhānena pariyuṭṭhitacitto yathābhūtaṃ nappajāneyyaṃ nappasseyyanti . sace bhikkhave bhikkhu kāmarāgapariyuṭṭhito hoti pariyuṭṭhitacittova hoti sace bhikkhave bhikkhu byāpādapariyuṭṭhito hoti pariyuṭṭhitacittova hoti sace bhikkhave bhikkhu thīna middhapariyuṭṭhito hoti pariyuṭṭhitacittova hoti sace bhikkhave bhikkhu uddhaccakukkuccapariyuṭṭhito hoti pariyuṭṭhitacittova hoti sace bhikkhave bhikkhu vicikicchāpariyuṭṭhito hoti pariyuṭṭhitacittova hoti sace bhikkhave bhikkhu idhalokacintāya pasuto hoti pariyuṭṭhitacittova hoti sace bhikkhave bhikkhu paralokacintāya pasuto hoti pariyuṭṭhitacittova hoti sace bhikkhave bhikkhu bhaṇḍanajāto kalahajāto vivādāpanno aññamaññaṃ mukhasattīhi vitudanto viharati pariyuṭṭhitacittova hoti so evaṃ pajānāti natthi kho me taṃ pariyuṭṭhānaṃ ajjhattaṃ appahīnaṃ yenāhaṃ pariyuṭṭhānena pariyuṭṭhitacitto yathābhūtaṃ nappajāneyyaṃ nappasseyyaṃ supaṇihitaṃ me mānasaṃ saccānaṃ bodhāyāti . idamassa paṭhamaṃ ñāṇaṃ adhigataṃ hoti ariyaṃ lokuttaraṃ asādhāraṇaṃ puthujjanehi. [544] Puna caparaṃ bhikkhave ariyasāvako iti paṭisañcikkhati imaṃ nu kho ahaṃ diṭṭhiṃ āsevanto bhāvento bahulīkaronto labhāmi paccattaṃ samathaṃ labhāmi paccattaṃ nibbuttinti . so evaṃ pajānāti imaṃ kho ahaṃ diṭṭhiṃ āsevanto bhāvento bahulīkaronto labhāmi Paccattaṃ samathaṃ labhāmi paccattaṃ nibbuttinti . idamassa dutiyaṃ ñāṇaṃ adhigataṃ hoti ariyaṃ lokuttaraṃ asādhāraṇaṃ puthujjanehi. [545] Puna caparaṃ bhikkhave ariyasāvako iti paṭisañcikkhati yathārūpāyāhaṃ diṭṭhiyā samannāgato atthi nu kho iti bahiddhā añño samaṇo vā brāhmaṇo vā tathārūpāya diṭṭhiyā samannāgatoti. So evaṃ pajānāti yathārūpāyāhaṃ diṭṭhiyā samannāgato natthi ito bahiddhā añño samaṇo vā brāhmaṇo vā tathārūpāya diṭṭhiyā samannāgatoti . idamassa tatiyaṃ ñāṇaṃ adhigataṃ hoti ariyaṃ lokuttaraṃ asādhāraṇaṃ puthujjanehi. [546] Puna caparaṃ bhikkhave ariyasāvako iti paṭisañcikkhati yathārūpāya dhammatāya diṭṭhisampanno puggalo samannāgato ahampi tathārūpāya dhammatāya samannāgatoti . kathaṃrūpāya ca bhikkhave dhammatāya diṭṭhisampanno puggalo samannāgato dhammatā esā bhikkhave diṭṭhisampannassa puggalassa kiñcāpi tathārūpiṃ āpattiṃ āpajjati yathārūpāya āpattiyā vuṭṭhānaṃ paññāyati atha kho naṃ khippameva satthari vā viññūsu vā sabrahmacārīsu deseti vivarati uttānīkaroti desetvā vivaritvā uttānīkatvā āyatiṃ saṃvaraṃ āpajjati . Seyyathāpi bhikkhave daharo kumāro mando uttānaseyyako hatthena vā pādena vā aṅgāraṃ akkamitvā khippameva paṭisaṃharati evameva kho bhikkhave dhammatā esā diṭṭhisampannassa puggalassa kiñcāpi Tathārūpiṃ āpattiṃ āpajjati yathārūpāya āpattiyā vuṭṭhānaṃ paññāyati atha kho naṃ khippameva satthari vā viññūsu vā sabrahmacārīsu deseti vivarati uttānīkaroti desetvā vivaritvā uttānīkatvā āyatiṃ saṃvaraṃ āpajjati . so evaṃ pajānāti yathārūpāya dhammatāya diṭṭhisampanno puggalo samannāgato ahampi tathārūpāya dhammatāya samannāgatoti . idamassa catutthaṃ ñāṇaṃ adhigataṃ hoti ariyaṃ lokuttaraṃ asādhāraṇaṃ puthujjanehi. [547] Puna caparaṃ bhikkhave ariyasāvako iti paṭisañcikkhati yathārūpāya dhammatāya diṭṭhisampanno puggalo samannāgato ahampi tathārūpāya dhammatāya samannāgatoti . kathaṃrūpāya ca bhikkhave dhammatāya diṭṭhisampanno puggalo samannāgato dhammatā esā bhikkhave diṭṭhisampannassa puggalassa kiñcāpi yāni tāni sabrahmacārīnaṃ uccāvacāni kiṃkaraṇīyāni tattha ussukaṃ āpanno hoti atha khvassa tibbā pekkhā hoti adhisīlasikkhāya adhicittasikkhāya adhipaññāsikkhāya. {547.1} Seyyathāpi bhikkhave gāvī taruṇavacchā thabbhañca 1- āluppati vacchakañca apacinati evameva kho bhikkhave dhammatā esā diṭṭhisampannassa puggalassa kiñcāpi yāni tāni sabrahmacārīnaṃ uccāvacāni kiṃkaraṇīyāni tattha ussukaṃ āpanno hoti atha khvassa tibbā pekkhā hoti adhisīlasikkhāya adhicittasikkhāya adhipaññāsikkhāya . So evaṃ pajānāti yathārūpāya dhammatāya diṭṭhisampanno @Footnote: 1 Ma. thambhañca. Puggalo samannāgato ahampi tathārūpāya dhammatāya samannāgatoti . Idamassa pañcamaṃ ñāṇaṃ adhigataṃ hoti ariyaṃ lokuttaraṃ asādhāraṇaṃ puthujjanehi. [548] Puna caparaṃ bhikkhave ariyasāvako iti paṭisañcikkhati yathārūpāya balatāya diṭṭhisampanno puggalo samannāgato ahampi tathārūpāya balatāya samannāgatoti . kathaṃrūpāya ca bhikkhave balatāya diṭṭhisampanno puggalo samannāgato balatā esā bhikkhave diṭṭhisampannassa puggalassa yaṃ tathāgatappavedite dhammavinaye desiyamāne aṭṭhikatvā 1- manasikatvā sabbacetaso 2- samannāharitvā ohitasoto dhammaṃ suṇāti . so evaṃ pajānāti yathārūpāya balatāya diṭṭhisampanno puggalo samannāgato ahampi tathārūpāya balatāya samannāgatoti . idamassa chaṭṭhaṃ ñāṇaṃ adhigataṃ hoti ariyaṃ lokuttaraṃ asādhāraṇaṃ puthujjanehi. [549] Puna caparaṃ bhikkhave ariyasāvako iti paṭisañcikkhati yathārūpāya balatāya diṭṭhisampanno puggalo samannāgato ahampi tathārūpāya balatāya samannāgatoti . kathaṃrūpāya ca bhikkhave balatāya diṭṭhisampanno puggalo samannāgato balatā esā bhikkhave diṭṭhisampannassa puggalassa yaṃ tathāgatappavedite dhammavinaye desiyamāne labhati atthavedaṃ labhati dhammavedaṃ labhati dhammūpasañhitaṃ pāmujjaṃ . so evaṃ pajānāti yathārūpāya balatāya diṭṭhisampanno @Footnote: 1 Ma. aṭṭhiṃkatvā. 2 Ma. sabbacetasā. Puggalo samannāgato ahampi tathārūpāya balatāya samannāgatoti . Idamassa sattamaṃ ñāṇaṃ adhigataṃ hoti ariyaṃ lokuttaraṃ asādhāraṇaṃ puthujjanehi. [550] Evaṃ sattaṅgasamannāgatassa kho bhikkhave ariyasāvakassa dhammatā susamanniṭṭhā hoti sotāpattiphalasacchikiriyāya . evaṃ sattaṅgasamannāgato kho bhikkhave ariyasāvako sotāpattiphalasamannāgato hotīti. Idamavoca bhagavā attamanā te bhikkhū bhagavato bhāsitaṃ abhinandunti. Kosambiyasuttaṃ niṭṭhitaṃ aṭṭhamaṃ. --------- Brahmanimantanikasuttaṃ [551] Evamme sutaṃ ekaṃ samayaṃ bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme . tatra kho bhagavā bhikkhū āmantesi bhikkhavoti. Bhadanteti te bhikkhū bhagavato paccassosuṃ. [552] Bhagavā etadavoca ekamidāhaṃ bhikkhave samayaṃ ukkaṭṭhāyaṃ viharāmi subhagavane sālarājamūle . tena kho pana bhikkhave samayena bakassa brahmuno evarūpaṃ pāpakaṃ diṭṭhigataṃ uppannaṃ hoti idaṃ niccaṃ idaṃ dhuvaṃ idaṃ sassataṃ idaṃ kevalaṃ idaṃ acavanadhammaṃ idaṃ hi na jāyati na jīyati na mīyati na cavati na upapajjati ito ca panaññaṃ uttariṃ nissaraṇaṃ natthīti . atha khvāhaṃ bhikkhave bakassa brahmuno cetasā ceto parivitakkamaññāya seyyathāpi nāma balavā puriso sammiñjitaṃ vā bāhaṃ pasāreyya pasāritaṃ vā bāhaṃ sammiñjeyya evameva ukkaṭṭhāyaṃ subhagavane sālarājamūle antarahito tasmiṃ brahmaloke pāturahosi. {552.1} Addasā kho maṃ bhikkhave bako brahmā dūratova āgacchantaṃ disvāna maṃ etadavoca ehi kho mārisa svāgataṃ mārisa cirassaṃ kho mārisa imaṃ pariyāyamakāsi yadidaṃ adhāgamanāya idaṃ hi mārisa niccaṃ idaṃ dhuvaṃ idaṃ sassataṃ idaṃ kevalaṃ idaṃ acavanadhammaṃ idaṃ hi na jāyati na jīyati na mīyati na cavati na upapajjati ito ca panaññaṃ uttariṃ nissaraṇaṃ natthīti . evaṃ vutte ahaṃ bhikkhave bakaṃ brahmānaṃ Etadavocaṃ avijjāgato vata bho bako brahmā avijjāgato vata bho bako brahmā yatra hi nāma aniccaṃyeva samānaṃ niccanti vakkhati adhuvaṃyeva samānaṃ dhuvanti vakkhati assassataṃyeva samānaṃ sassatanti vakkhati akevalaṃyeva samānaṃ kevalanti vakkhati cavanadhammaṃyeva samānaṃ acavanadhammanti vakkhati yattha ca pana jāyati ca 1- jīyati ca mīyati ca cavati ca upapajjati ca taṃ tathā 2- vakkhati idaṃ hi na jāyati na jīyati na mīyati na cavati na upapajjatīti santañca panaññaṃ uttariṃ nissaraṇaṃ natthaññaṃ uttariṃ nissaraṇanti vakkhatīti. [553] Atha kho bhikkhave māro pāpimā aññataraṃ brahmapārisajjaṃ anvāvisitvā maṃ etadavoca bhikkhu bhikkhu metamāsado metamāsado eso hi bhikkhu brahmā mahābrahmā abhibhū anabhibhūto aññadatthu daso vasavattī issaro kattā nimmitā 3- seṭṭho sajjitā 4- vasī pitā bhūta bhabyānaṃ . ahesuṃ kho [5]- bhikkhu tayā pubbe samaṇabrāhmaṇā lokasmiṃ paṭhavīgarahakā paṭhavījigucchakā āpagarahakā āpajigucchakā tejagarahakā tejajigucchakā vāyagarahakā vāyajigucchakā bhūtagarahakā bhūtajigucchakā devagarahakā devajigucchakā pajāpatigarahakā pajāpatijigucchakā brahmagarahakā brahmajigucchakā te kāyassa bhedā pāṇupacchedā hīne kāye patiṭṭhitā. {553.1} Ahesuṃ kho pana bhikkhu tayā pubbe samaṇabrāhmaṇā lokasmiṃ paṭhavīpasaṃsakā paṭhavābhinandino āpapasaṃsakā āpābhinandino tejapasaṃsakā tejābhinandino vāyapasaṃsakā @Footnote: 1 Ma. ime casamuccayasaddā natthi. 2 Po. Ma. tañca vakkhati. 3 Ma. Yu. nimmātā. @4 Ma. sajitā. Yu. sañjitā. 5 Ma. ye. Vāyābhinandino bhūtapasaṃsakā bhūtābhinandino devapasaṃsakā devābhinandino pajāpatipasaṃsakā pajāpatābhinandino brahmapasaṃsakā brahmābhinandino te kāyassa bhedā pāṇupacchedā paṇīte kāye patiṭṭhitā . kintāhaṃ 1- bhikkhu evaṃ vadāmi iṅgha tvaṃ mārisa yadeva te brahmā āha tadeva tvaṃ karohi mā tvaṃ brahmuno vacanaṃ upātivattittho sace kho tvaṃ bhikkhu brahmuno vacanaṃ upātivattissasi . seyyathāpi nāma puriso siriṃ āgacchantiṃ daṇḍena paṭippanāmeyya seyyathāpi vā pana bhikkhu puriso narakappapāte papatanto hatthehi ca pādehi ca paṭhaviṃ virājeyya evaṃ sampadamidaṃ bhikkhu tuyhaṃ bhavissati. {553.2} Iṅgha tvaṃ mārisa yadeva te brahmā āha tadeva tvaṃ karohi mā tvaṃ brahmuno vacanaṃ upātivattittho nanu tvaṃ bhikkhu passasi brahmaparisaṃ 2- sannisinnanti 3- . iti kho maṃ bhikkhave māro pāpimā brahmaparisaṃ upanesi . evaṃ vutte ahaṃ bhikkhave māraṃ pāpimantaṃ etadavocaṃ jānāmi kho tāhaṃ pāpima mā tvaṃ maññittho na maṃ jānātīti māro tvamasi pāpima yo ceva pāpima brahmā yā ca brahmaparisā ye ca brahmapārisajjā sabbeva tava hatthagatā sabbe 4- tava vasaṅgatā tuyhaṃ hi pāpima evaṃ hoti esopi me assa hatthagato esopi me assa vasaṅgatoti ahaṃ kho pana pāpima neva tava hatthagato neva tava vasaṅgatoti. @Footnote: 1 Ma. Yu. taṃ tāhaṃ. 2 Yu. brahmaṇiṃ parisaṃ. 3 Ma. sannipatitanti. @4 Ma. Yu. sabbeva. [554] Evaṃ vutte bhikkhave bako brahmā maṃ etadavoca ahaṃ hi mārisa niccaṃyeva samānaṃ niccanti vadāmi dhuvaṃyeva samānaṃ dhuvanti vadāmi sassataṃyeva samānaṃ sassatanti vadāmi kevalaṃyeva samānaṃ kevalanti vadāmi acavanadhammaṃyeva samānaṃ acavanadhammanti vadāmi . yattha ca pana na jāyati na jīyati na mīyati na cavati na upapajjati tadevāhaṃ vadāmi idaṃ hi na jāyati na jīyati na mīyati na cavati na upapajjati asantañca panaññaṃ uttariṃ nissaraṇaṃ natthaññaṃ uttariṃ nissaraṇanti vadāmi . ahesuṃ kho bhikkhu tayā pubbe samaṇabrāhmaṇā lokasmiṃ yāvatakaṃ tuyhaṃ kasiṇaṃ āyuṃ tāvatakaṃ te 1- tapokammameva ahosi. {554.1} Te kho evaṃ jāneyyuṃ santaṃ 2- vā aññaṃ uttariṃ nissaraṇaṃ atthaññaṃ uttariṃ nissaraṇanti asantaṃ vā aññaṃ uttariṃ nissaraṇaṃ natthaññaṃ uttariṃ nissaraṇanti . kintāhaṃ 3- bhikkhu evaṃ vadāmi na cevaññaṃ uttariṃ nissaraṇaṃ dakkhissasi yāvadeva ca pana kilamathassa vighātassa bhāgī bhavissasi . sace kho tvaṃ bhikkhu paṭhaviṃ ajjhosissasi opasāyiko me bhavissasi vatthusāyiko yathākāmakaraṇīyo bāhiteyyo . sace pana 4- āpaṃ tejaṃ vāyaṃ bhūte deve pajāpatiṃ brahmaṃ ajjhosissasi opasāyiko me bhavissasi vatthusāyiko yathākāmakaraṇīyo bāhiteyyoti. {554.2} Ahampi kho etaṃ 5- brahme jānāmi. Sace paṭhaviṃ ajjhosissāmi opasāyiko te bhavissāmi vatthusāyiko @Footnote: 1 Ma. Yu. tesaṃ. 2 Ma. santañca panaññaṃ. 3 Ma. Yu. taṃ tāhaṃ. @4 Ma. Yu. panasaddo natthi. 5 Ma. evaṃ. Yathākāmakaraṇīyo bāhiteyyo . sace pana āpaṃ tejaṃ vāyaṃ bhūte deve pajāpatiṃ brahmaṃ ajjhosissāmi opasāyiko te bhavissāmi vatthusāyiko yathākāmakaraṇīyo bāhiteyyo 1- . apica te ahaṃ brahme gatiñca pajānāmi jutiñca pajānāmi evaṃ mahiddhiko bako brahmā evaṃ mahānubhāvo bako brahmā evaṃ mahesakkho bako brahmāti. {554.3} Yathākathaṃ pana me tvaṃ mārisa gatiñca pajānāsi jutiñca pajānāsi evaṃ mahiddhiko bako brahmā evaṃ mahānubhāvo bako brahmā evaṃ mahesakkho bako brahmāti. Yāvatā candimasuriyā pariharanti disā bhanti virocanā tāva sahassadhā loko ettha te vattatī 2- vaso paroparañca jānāsi atho rāga virāginaṃ itthabhāvaññathābhāvaṃ sattānaṃ āgatiṃ gatinti. Evaṃ kho te ahaṃ brahme gatiñca pajānāmi jutiñca pajānāmi evaṃ mahiddhiko bako brahmā evaṃ mahānubhāvo bako brahmā evaṃ mahesakkho bako brahmāti. {554.4} Atthi kho brahme aññe tayo kāyā tattha 3- tvaṃ na jānāsi na passasi tyāhaṃ jānāmi passāmi . atthi kho brahme ābhassarā nāma kāyo . yato tvaṃ cuto idhūpapanno tassa te aticiranivāsena sā sati muṭṭhā tena taṃ tvaṃ na jānāsi na passasi tamahaṃ jānāmi passāmi . evampi kho ahaṃ brahme neva te samasamo abhiññāya kuto nīceyyaṃ @Footnote: 1 Ma. bāhiteyyoti. 2 Ma. vattate. 3 Po. Ma. taṃ. Atha kho ahameva tayā bhiyyo . atthi kho brahme subhakiṇhā nāma kāyo vehapphalā nāma kāyo [1]- taṃ tvaṃ na jānāsi na passasi tamahaṃ jānāmi passāmi . evampi kho ahaṃ brahme neva te samasamo abhiññāya kuto nīceyyaṃ atha kho ahameva tayā bhiyyo . Paṭhavī kho ahaṃ brahme paṭhavito abhiññāya yāvatā paṭhaviyā paṭhavittena 2- ananubhūtaṃ tadabhiññāya paṭhavī 3- nāhosiṃ paṭhaviyā nāhosiṃ paṭhavito nāhosiṃ paṭhavī meti nāhosiṃ paṭhaviṃ nābhivadiṃ. {554.5} Evampi kho ahaṃ brahme neva te samasamo abhiññāya kuto nīceyyaṃ atha kho ahameva tayā bhiyyo . Āpaṃ kho ahaṃ brahme .pe. tejaṃ kho ahaṃ brahme ... Vāyaṃ kho ahaṃ brahme ... Bhūte kho ahaṃ brahme ... deve kho ahaṃ brahme ... pajāpatiṃ kho ahaṃ brahme ... brahmaṃ kho ahaṃ brahme ... ābhassare kho ahaṃ brahme ... subhakiṇhe kho ahaṃ brahme ... vehapphale kho ahaṃ brahme ... abhibhuṃ kho ahaṃ brahme ... sabbaṃ kho ahaṃ brahme sabbato abhiññāya yāvatā sabbassa sabbattena ananubhūtaṃ tadabhiññāya sabbaṃ nāhosiṃ sabbasmiṃ nāhosiṃ sabbato nāhosiṃ sabbaṃ meti nāhosiṃ sabbaṃ nābhivadiṃ . evaṃ 4- kho ahaṃ brahme neva te samasamo abhiññāya kuto nīceyyaṃ atha kho ahameva tayā bhiyyoti . sace kho te mārisa sabbassa sabbattena ananubhūtaṃ tadabhiññāya mā heva te rittakameva ahosi tucchakameva @Footnote: 1 Ma. abhibhū nāma kāyo ... 2 Ma. Yu. paṭhavattena. 3 Ma. paṭhaviṃ nāpahosiṃ @4 Ma. Yu. evaṃ pi kho. Ahosi 1- . viññāṇaṃ anidassanaṃ anantaṃ sabbatopabhaṃ paṭhaviyā paṭhavittena ananubhūtaṃ āpassa āpattena ananubhūtaṃ tejassa tejattena ananubhūtaṃ vāyassa vāyattena ananubhūtaṃ bhūtānaṃ bhūtattena ananubhūtaṃ devānaṃ devattena ananubhūtaṃ pajāpatissa pajāpatittena ananubhūtaṃ brahmuno 2- brahmattena ananubhūtaṃ ābhassarānaṃ ābhassarattena ananubhūtaṃ subhakiṇhānaṃ subhakiṇhattena ananubhūtaṃ vehapphalānaṃ vehapphalattena ananubhūtaṃ abhibhussa abhibhuttena ananubhūtaṃ sabbassa sabbattena ananubhūtaṃ . handa carahi te mārisa antaradhāyāmīti . handa carahi me tvaṃ brahme antaradhāyassu sace visahasīti. {554.6} Atha kho bhikkhave bako brahmā antaradhāyissāmi samaṇassa gotamassa antaradhāyissāmi samaṇassa gotamassāti nevassu me sakkoti antaradhāyituṃ . evaṃ vutte ahaṃ bhikkhave bakaṃ brahmānaṃ etadavocaṃ handa carahi te brahme antaradhāyāmīti . Handa carahi me tvaṃ mārisa antaradhāyassu sace visahasīti . atha khvāhaṃ bhikkhave tathārūpaṃ iddhābhisaṅkhāraṃ abhisaṅkhāresiṃ 3- ettāvatā brahmā ca brahmaparisā ca brahmapārisajjā ca saddañca me suyyanti 4- na ca maṃ dakkhantīti 5-. Antarahito imaṃ gāthaṃ abhāsiṃ bhavevāhaṃ bhayaṃ disvā bhavañca vibhavesinaṃ bhavaṃ nābhivadiṃ kiñci nandiñca na upādiyanti. @Footnote: 1 Ma. ahosīti. 2 Po. Ma. brahmānaṃ. 3 Sī. Ma. Yu. abhisaṅkhāsiṃ. 4 Sī. Ma. Yu. @sossanti. 5 Yu. dakkhinti. [555] Atha kho bhikkhave brahmā ca brahmaparisā ca brahmapārisajjā ca acchariyabbhūtacittajātā ahesuṃ acchariyaṃ vata bho abbhūtaṃ vata bho samaṇassa gotamassa mahiddhikatā mahānubhāvatā na ca vata no ito pubbe diṭṭho vā suto vā añño samaṇo vā brāhmaṇo vā evaṃ mahiddhiko evaṃ mahānubhāvo yathā cāyaṃ samaṇo gotamo [1]- sakyakulā pabbajito bhavarāmāya vata bho pajāya bhavaratāya bhavasammuditāya samūlaṃ bhavaṃ udabbahīti. [556] Atha kho bhikkhave māro pāpimā aññataraṃ brahmapārisajjaṃ anvāvisitvā maṃ etadavoca sace kho tvaṃ mārisa evaṃ pajānāsi sace tvaṃ evamanubuddho mā sāvake upanesi mā pabbajite mā sāvakānaṃ dhammaṃ desesi mā pabbajitānaṃ mā sāvakesu gedhimakāsi mā pabbajitesu . ahesuṃ kho bhikkhu tayā pubbe samaṇabrāhmaṇā lokasmiṃ arahanto sammāsambuddhā paṭijānamānā te sāvake upanesuṃ pabbajite sāvakānaṃ dhammaṃ desesuṃ pabbajitānaṃ sāvakesu gedhimakaṃsu pabbajitesu sāvake upanetvā pabbajite sāvakānaṃ dhammaṃ desetvā pabbajitānaṃ sāvakesu gedhikatacittā pabbajitesu kāyassa bhedā pāṇupacchedā hīne kāye patiṭṭhitā. {556.1} Ahesuṃ kho 2- pana bhikkhu tayā pubbe samaṇabrāhmaṇā lokasmiṃ arahanto sammāsambuddhā paṭijānamānā te na sāvake upanesuṃ na pabbajite na sāvakānaṃ dhammaṃ desesuṃ na pabbajitānaṃ na @Footnote: 1 Ma. Yu. sakyaputto. 2 Ma. ye. Sāvakesu gedhimakaṃsu na pabbajite te na sāvake upanetvā na pabbajite na sāvakānaṃ dhammaṃ desetvā na pabbajitānaṃ na sāvakesu gedhikatacittā na pabbajitesu kāyassa bhedā pāṇupacchedā paṇīte kāye patiṭṭhitā . tantāhaṃ bhikkhu evaṃ vadāmi iṅgha tvaṃ mārisa appossukko diṭṭhadhammasukhavihāraṃ anuyutto viharassu anakkhātaṃ kusalaṃ hi mārisa mā paraṃ ovadāhīti . evaṃ vutte ahaṃ bhikkhave māraṃ pāpimaṃ 1- etadavocaṃ jānāmi kho tāhaṃ pāpima mā tvaṃ maññittho na maṃ jānātīti māro tvamasi pāpima na maṃ tvaṃ pāpima hitānukampī evaṃ vadesi ahitānukampī maṃ tvaṃ pāpima evaṃ vedesi . tuyhaṃ hi pāpima evaṃ hoti yesaṃ samaṇo gotamo dhammaṃ desessati te me visayaṃ upātivattissantīti. {556.2} Asammāsambuddhā ca pana te pāpima samaṇabrāhmaṇā samānā sammāsambuddhamhāti paṭijāniṃsu ahaṃ kho pana pāpima sammāsambuddhova samāno sammāsambuddhomhīti paṭijānāmi . Desentopi hi pāpima tathāgato sāvakānaṃ dhammaṃ tādisova adesentopi hi pāpima tathāgato sāvakānaṃ dhammaṃ tādisova upanentopi hi pāpima tathāgato sāvake tādisova anupanentopi hi pāpima tathāgato sāvake tādisova taṃ kissa hetu tathāgatassa pāpima ye āsavā saṅkilesikā ponobbhavikā sadarā dukkhavipākā āyatiṃ jātijarāmaraṇīyā [2]- pahīnā ucchinnamūlā tālāvatthukatā anabhāvaṅgatā @Footnote: 1 Ma. Yu. pāpimantaṃ. 2 Ma. Yu. te. Āyatiṃ anuppādadhammā seyyathāpi pāpima tālo matthakacchinno abhabbo puna virūḷhiyā evameva kho pāpima tathāgatassa ye āsavā saṅkilesikā ponobbhavikā sadarā dukkhavipākā āyatiṃ jātijarāmaraṇīyā [1]- pahīnā ucchinnamūlā tālāvatthukatā anabhāvaṅgatā āyatiṃ anuppādadhammāti. Iti hidaṃ mārassa ca anālapanatāya brahmuno ca abhinimantanatāya tasmā imassa veyyākaraṇassa brahmanimantanikantveva adhivacananti. Brahmanimantanikasuttaṃ niṭṭhitaṃ navamaṃ. ------------- @Footnote: 1 Ma. Yu. te. Māratajjanīyasuttaṃ [557] Evamme sutaṃ ekaṃ 1- samayaṃ bhagavā bhaggesu viharati suṃsumāragire bhesakalāvane migadāye . tena kho pana samayena āyasmā mahāmoggallāno abbhokāse caṅkami . tena kho pana samayena māro pāpimā āyasmato mahāmoggallānassa kucchigato hoti koṭṭhamanupaviṭṭho . atha kho āyasmato mahāmoggallānassa etadahosi kinnu kho me kucchi garugarutaro 2- viya māsācitaṃ maññeti . atha kho āyasmā mahāmoggallāno caṅkamā orohitvā vihāraṃ pavisitvā paññattāsane nisīdi . nisajja kho āyasmā mahāmoggallāno māraṃ pāpimantaṃ 3- paccattaṃ yoniso manasākāsi. [558] Addasā kho āyasmā mahāmoggallāno māraṃ pāpimantaṃ kucchigataṃ koṭṭhamanupaviṭṭhaṃ disvāna māraṃ pāpimantaṃ etadavoca nikkhama pāpima nikkhama pāpima mā tathāgataṃ vihesesi mā tathāgatasāvakaṃ mā te ahosi dīgharattaṃ ahitāya dukkhāyāti . Atha kho mārassa pāpimato etadahosi ajānameva [4]- maṃ ayaṃ samaṇo apassaṃ evamāha nikkhama pāpima nikkhama pāpima mā tathāgataṃ vihesesi mā tathāgatasāvakaṃ mā te ahosi dīgharattaṃ ahitāya dukkhāyāti yopissa so satthā sopi maṃ neva khippaṃ jāneyya kuto ca pana maṃ sāvako jānissatīti . atha kho āyasmā @Footnote: 1 Ma. Yu. ekaṃ samayaṃ āyasmā mahāmoggallāno bhaggesu viharati ... migadāye. @2 Ma. garugaro viya. 3 Ma. Yu. dve pāṭhā natthi. 4. Ma. Yu. kho. Mahāmoggallāno māraṃ pāpimantaṃ etadavoca evampi kho tāhaṃ pāpima jānāmi mā tvaṃ maññittho na maṃ jānātīti māro tvamasi pāpima tuyhaṃ hi pāpima evaṃ hoti ajānameva [1]- maṃ ayaṃ samaṇo apassaṃ evamāha nikkhama pāpima nikkhama pāpima mā tathāgataṃ vihesesi mā tathāgatasāvakaṃ mā te ahosi dīgharattaṃ ahitāya dukkhāyāti yopissa so satthā sopi maṃ neva khippaṃ jāneyya kuto ca pana maṃ ayaṃ sāvako jānissatīti . atha kho mārassa pāpimato etadahosi jānameva kho maṃ ayaṃ samaṇo passaṃ evamāha nikkhama pāpima nikkhama pāpima mā tathāgataṃ vihesesi mā tathāgatasāvakaṃ mā te ahosi dīgharattaṃ ahitāya dukkhāyāti . atha kho māro pāpimā āyasmato mahāmoggallānassa mukhato uggantvā paccaggaḷe aṭṭhāsi. [559] Addasā kho āyasmā mahāmoggallāno māraṃ pāpimantaṃ paccaggaḷe ṭhitaṃ disvāna māraṃ pāpimantaṃ etadavoca etthāpi kho tāhaṃ pāpima passāmi mā tvaṃ maññittho na maṃ passatīti eso tvaṃ pāpima paccaggaḷe ṭhito . bhūtapubbāhaṃ pāpima dūsī nāma māro ahosiṃ tassa me kāḷī nāma bhaginī tassā bhaginiyā tvaṃ putto so me tvaṃ bhāgineyyo ahosīti . Tena kho pana [2]- samayena kakusandho bhagavā arahaṃ sammāsambuddho loke uppanno hoti . kakusandhassa kho pana pāpima bhagavato @Footnote: 1 Ma. Yu. kho. 2 Ma. Yu. pāpima. Arahato sammāsambuddhassa vidhurasañjīvaṃ nāma mahāsāvakayugaṃ 1- ahosi aggaṃ bhaddayugaṃ . yāvatā kho pana pāpima kakusandhassa bhagavato arahato sammāsambuddhassa sāvakā nāssudha 2- koci āyasmatā vidhurena samasamo hoti yadidaṃ dhammadesanāya . iminā kho etaṃ 3- pāpima pariyāyena āyasmato vidhurassa vidhuro vidhurotveva 4- samaññā udapādi . āyasmā pana pāpima sañjīvo araññagatopi rukkhamūlagatopi suññāgāragatopi appakasireneva saññāvedayitanirodhaṃ samāpajjati . Bhūtapubbaṃ pāpima āyasmā sañjīvo aññatarasmiṃ rukkhamūle saññāvedayitanirodhaṃ samāpanno nisinno hoti. {559.1} Addasāsuṃ kho pāpima gopālakā pasupālakā kasakā pathāvino āyasmantaṃ sañjīvaṃ aññatarasmiṃ rukkhamūle saññāvedayitanirodhaṃ samāpannaṃ nisinnaṃ disvāna tesaṃ etadahosi acchariyaṃ vata bho abbhūtaṃ vata bho ayaṃ samaṇo nisinnako 5- kālakato handa naṃ ḍahāmāti. Atha kho te pāpima gopālakā pasupālakā kasakā pathāvino tiṇañca kaṭṭhañca gomayañca saṅkaḍḍhitvā āyasmato sañjīvassa kāye upacinitvā aggiṃ datvā pakkamiṃsu . atha kho pāpima āyasmā sañjīvo tassā rattiyā accayena tāya samāpattiyā vuṭṭhahitvā cīvarāni papphoṭetvā pubbaṇhasamayaṃ nivāsetvā pattacīvaramādāya gāmaṃ piṇḍāya pāvisi . addasāsuṃ kho te pāpima gopālakā pasupālakā kasakā pathāvino āyasmantaṃ sañjīvaṃ piṇḍāya carantaṃ disvāna @Footnote: 1 Ma. Yu. sāvakayugaṃ. 2 Ma. tesu na ca. 3 Ma. evaṃ. 4 Ma. vidhurassa @vidhuro teva. 5 Ma. Yu. nisinnakova. Nesaṃ etadahosi acchariyaṃ vata bho abbhūtaṃ vata bho ayaṃ samaṇo nisinnako 1- kālakato svāyaṃ paṭisaññī 2- ṭhitoti. Iminā kho evaṃ pāpima pariyāyena āyasmato sañjīvassa sañjīvo sañjīvotveva samaññā udapādi. [560] Atha kho pāpima dūsissa mārassa etadahosi imesaṃ kho ahaṃ bhikkhūnaṃ sīlavantānaṃ kalyāṇadhammānaṃ neva jānāmi āgatiṃ vā gatiṃ vā yannūnāhaṃ brāhmaṇagahapatike anvāviseyyaṃ etha tumhe bhikkhū sīlavante kalyāṇadhamme akkosatha paribhāsatha rosetha vihesetha appevanāma tumhehi akkosiyamānānaṃ paribhāsiyamānānaṃ rosiyamānānaṃ vihesiyamānānaṃ siyā cittassa aññathattaṃ yathā naṃ dūsī māro labhetha otāranti . atha kho [4]- pāpima dūsī māro brāhmaṇagahapatike anvāvisi etha tumhe bhikkhū sīlavante kalyāṇadhamme akkosatha paribhāsatha rosetha vihesetha appevanāma tumhehi akkosiyamānānaṃ paribhāsiyamānānaṃ rosiyamānānaṃ vihesiyamānānaṃ siyā cittassa aññathattaṃ yathā naṃ dūsī māro labhetha otāranti. {560.1} Atha kho te pāpima brāhmaṇagahapatikā anvāvisiṭṭhā dūsinā mārena bhikkhū sīlavante kalyāṇadhamme akkosanti paribhāsanti rosenti vihesenti ime pana muṇḍakā samaṇakā ibbhā kaṇhā 5- bandhupādāpaccā jhāyinosmā jhāyinosmāti pattakkhandhā adhomukhā madhurakajātā jhāyanti pajjhāyanti nijjhāyanti apajjhāyanti . seyyathāpi nāma @Footnote: 1 Ma. Yu. nisinnakova. 2 Ma. Yu. paṭisañjīvito 3 Ma. sañjivassa sañjivoteva. @4 Ma. te. 5 Ma. kiṇhā. Ulūko rukkhasākhāyaṃ mūsikaṃ maggayamāno jhāyati pajjhāyati nijjhāyati apajjhāyati evamevime muṇḍakā samaṇakā ibbhā kaṇhā bandhupādāpaccā jhāyinosmā jhāyinosmāti pattakkhandhā adhomukhā madhurakajātā jhāyanti pajjhāyanti nijjhāyanti apajjhāyanti . Seyyathāpi nāma koṭṭho 1- nadītīre macche maggayamāno jhāyati pajjhāyati nijjhāyati apajjhāyati evamevime muṇḍakā samaṇakā ibbhā kaṇhā bandhupādāpaccā jhāyinosmā jhāyinosmāti pattakkhandhā adhomukhā madhurakajātā jhāyanti pajjhāyanti nijjhāyanti apajjhāyanti. {560.2} Seyyathāpi nāma viḷāro sandhisamalasaṅkaṭīre mūsikaṃ maggayamāno jhāyati pajjhāyati nijjhāyati apajjhāyati evamevime muṇḍakā samaṇakā ibbhā kaṇhā bandhupādāpaccā jhāyinosmā jhāyinosmāti pattakkhandhā adhomukhā madhurakajātā jhāyanti pajjhāyanti nijjhāyanti apajjhāyanti. {560.3} Seyyathāpi nāma gadrabho vahacchinno sandhisamalasaṅkaṭīre jhāyati pajjhāyati nijjhāyati apajjhāyati evamevime muṇḍakā samaṇakā ibbhā kaṇhā bandhupādāpaccā jhāyinosmā jhāyinosmāti pattakkhandhā adhomukhā madhurakajātā jhāyanti pajjhāyanti nijjhāyanti apajjhāyantīti . ye kho pana pāpima tena samayena manussā kālaṃ karonti yebhuyyena kāyassa bhedā parammaraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapajjanti. [561] Atha kho pāpima kakusandho bhagavā arahaṃ sammāsambuddho @Footnote: 1 Ma. Yu. koṭṭhu. Bhikkhū āmantesi anvāvisiṭṭhā kho bhikkhave brāhmaṇagahapatikā dūsinā mārena etha tumhe bhikkhū sīlavante kalyāṇadhamme akkosatha paribhāsatha vihesetha appevanāma tumhehi akkosiyamānānaṃ paribhāsiyamānānaṃ rosiyamānānaṃ vihesiyamānānaṃ siyā cittassa aññathattaṃ yathā naṃ dūsī māro labhetha otāranti etha tumhe bhikkhave mettāsahagatena cetasā ekaṃ disaṃ pharitvā viharatha tathā dutiyaṃ tathā tatiyaṃ tathā catutthaṃ iti uddhamadho tiriyaṃ sabbadhi sabbattatāya sabbāvantaṃ lokaṃ mettāsahagatena cetasā vipulena mahaggatena appamāṇena averena abyāpajjhena pharitvā viharatha. {561.1} Karuṇāsahagatena cetasā ... Muditāsahagatena cetasā ... Upekkhāsahagatena cetasā ekaṃ disaṃ pharitvā viharatha tathā dutiyaṃ tathā tatiyaṃ tathā catutthaṃ iti uddhamadho tiriyaṃ sabbadhi sabbattatāya sabbāvantaṃ lokaṃ upekkhāsahagatena cetasā vipulena mahaggatena appamāṇena averena abyāpajjhena pharitvā viharathāti. {561.2} Atha kho te pāpima bhikkhū kakusandhena bhagavatā arahatā sammāsambuddhena evaṃ ovadiyamānā evaṃ anusāsiyamānā araññagatāpi rukkhamūlagatāpi suññāgāragatāpi mettāsahagatena cetasā ekaṃ disaṃ pharitvā vihariṃsu tathā dutiyaṃ tathā tatiyaṃ tathā catutthaṃ iti uddhamadho tiriyaṃ sabbadhi sabbattatāya sabbāvantaṃ lokaṃ mettāsahagatena cetasā vipulena mahaggatena appamāṇena averena abyāpajjhena pharitvā Vihariṃsu . karuṇāsahagatena cetasā ... muditāsahagatena cetasā ... Upekkhāsahagatena cetasā ekaṃ disaṃ pharitvā vihariṃsu tathā dutiyaṃ tathā tatiyaṃ tathā catutthaṃ iti uddhamadho tiriyaṃ sabbadhi sabbattatāya sabbāvantaṃ lokaṃ upekkhāsahagatena cetasā vipulena mahaggatena appamāṇena averena abyāpajjhena pharitvā vihariṃsu. [562] Atha kho pāpima dūsissa mārassa etadahosi evampi kho ahaṃ karonto imesaṃ bhikkhūnaṃ sīlavantānaṃ kalyāṇadhammānaṃ neva jānāmi āgatiṃ vā gatiṃ vā yannūnāhaṃ brāhmaṇagahapatike anvāviseyyaṃ etha tumhe bhikkhū sīlavante kalyāṇadhamme sakkarotha garukarotha mānetha pūjetha appevanāma tumhehi sakkariyamānānaṃ garukariyamānānaṃ māniyamānānaṃ pūjiyamānānaṃ siyā cittassa aññathattaṃ yathā naṃ dūsī māro labhetha otāranti. {562.1} Atha kho te pāpima dūsī māro brāhmaṇagahapatike anvāvisi etha tumhe bhikkhū sīlavante kalyāṇadhamme sakkarotha garukarotha mānetha pūjetha appevanāma tumhehi sakkariyamānānaṃ garukariyamānānaṃ māniyamānānaṃ pūjiyamānānaṃ siyā cittassa aññathattaṃ yathā naṃ dūsī māro labhetha otāranti . atha kho te pāpima brāhmaṇagahapatikā anvāvisiṭṭhā dūsinā mārena bhikkhū sīlavante kalyāṇadhamme sakkaronti garukaronti mānenti pūjenti . ye kho pana pāpima tena samayena manussā kālaṃ karonti yebhuyyena kāyassa bhedā parammaraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapajjanti. [563] Atha kho pāpima kakusandho bhagavā arahaṃ sammāsambuddho bhikkhū āmantesi anvāvisiṭṭhā kho bhikkhave brāhmaṇagahapatikā dūsinā mārena etha tumhe bhikkhū sīlavante kalyāṇadhamme sakkarotha garukarotha mānetha pūjetha appevanāma tumhehi sakkariyamānānaṃ garukariyamānānaṃ māniyamānānaṃ pūjiyamānānaṃ siyā cittassa aññathattaṃ yathā naṃ dūsī māro labhetha otāranti . Etha tumhe bhikkhave asubhānupassī kāye viharatha āhāre paṭikkūlasaññino sabbaloke anabhiratasaññino 1- sabbasaṅkhāresu aniccānupassinoti . Atha kho te pāpima bhikkhū kakusandhena bhagavatā arahatā sammāsambuddhena evaṃ ovadiyamānā evaṃ anusāsiyamānā araññagatāpi rukkhamūlagatāpi suññāgāragatāpi asubhānupassī kāye vihariṃsu āhāre paṭikkūlasaññino sabbaloke anabhiratasaññino 2- sabbasaṅkhāresu aniccānupassino. [564] Atha kho pāpima kakusandho bhagavā arahaṃ sammāsambuddho pubbaṇhasamayaṃ nivāsetvā pattacīvaramādāya āyasmatā vidhurena pacchāsamaṇena gāmaṃ piṇḍāya pāvisi . atha kho pāpima dūsī māro aññataraṃ kumārakaṃ anvāvisitvā sakkharaṃ gahetvā āyasmato vidhurassa sīse pahāramadāsi sīsaṃ vobhindi . atha kho pāpima āyasmā vidhuro bhinnena sīsena lohitena gaḷantena kakusandhaṃyeva bhagavantaṃ arahantaṃ sammāsambuddhaṃ piṭṭhito piṭṭhīto anubandhi . atha @Footnote: 1-2 Ma. anabhiratisaññino. Kho pāpima kakusandho bhagavā arahaṃ sammāsambuddho nāgāpalokitaṃ apalokesi na vāyaṃ dūsī māro mattamaññāsīti . sahāpalokanāya ca pana pāpima dūsī māro tamhā ca ṭhānā cavi mahānirayañca upapajji. [565] Tassa kho pana pāpima mahānirayassa tayo nāmadheyyā honti chaphassāyataniko itipi saṅkusamāhato itipi paccattavedanīyo itipi . atha kho maṃ pāpima nirayapālā upasaṅkamitvā etadavocuṃ yadā kho te mārisa saṅkunā saṅku hadaye samāgaccheyya atha naṃ tvaṃ jāneyyāsi vassasahassaṃ me niraye paccamānassāti . so kho ahaṃ pāpima bahūni vassāni bahūni vassasatāni bahūni vassasahassāni tasmiṃ mahāniraye apacciṃ dasasahassāni tasseva mahānirayassa ussade apacciṃ vuṭṭhānavedanaṃ 1- vediyamāno . tassa mayhaṃ pāpima evarūpo kāyo hoti seyyathāpi manussassa evarūpaṃ sīsaṃ hoti seyyathāpi macchassa. [566] Kīdiso nirayo āsi yattha dūsī apaccatha vidhuraṃ sāvakamāsajja kakusandhañca brāhmaṇaṃ sataṃ āsi ayosaṅku sabbe paccattavedanā īdiso nirayo āsi yattha dūsī apaccatha vidhuraṃ sāvakamāsajja kakusandhañca brāhmaṇaṃ yo etamabhijānāti bhikkhu buddhassa sāvako @Footnote: 1 Ma. Yu. vuṭṭhānimaṃ nāma vedanaṃ. Tādisaṃ bhikkhumāsajja kaṇhadukkhaṃ nigacchasi majjhe sarassa tiṭṭhanti vimānā kappaṭṭhāyino veḷuriyavaṇṇā rucirā accimanto pabhassarā accharā tattha naccanti puthū nānattavaṇṇiyo yo etamabhijānāti bhikkhu buddhassa sāvako tādisaṃ bhikkhumāsajja kaṇhadukkhaṃ nigacchasi yo ve buddhena cudito 1- bhikkhusaṅghassa pekkhato migāramātu pāsādaṃ pādaṅguṭṭhena kampayi yo etamabhijānāti bhikkhu buddhassa sāvako tādisaṃ bhikkhumāsajja kaṇhadukkhaṃ nigacchasi yo vejayantapāsādaṃ pādaṅguṭṭhena kampayi iddhibalena patthaddho saṃvejesi ca devatā yo etamabhijānāti bhikkhu buddhassa sāvako tādisaṃ bhikkhumāsajja kaṇhadukkhaṃ nigacchasi yo vejayantapāsāde sakkaṃ so paripucchati api āvuso 2- jānāsi taṇhakkhayavimuttiyo tassa sakko viyākāsi pañhaṃ puṭṭho yathākathaṃ yo etamabhijānāti bhikkhu buddhassa sāvako tādisaṃ bhikkhumāsajja kaṇhadukkhaṃ nigacchasi yo brahmānaṃ 3- paripucchati sudhammāyaṃ abhitosabhaṃ @Footnote: 1 Ma. codito. 2 Ma. api vāsava .... 3 Ma. brahmaṃ. Ajjāpi te āvuso diṭṭhi yā te diṭṭhi pure ahu passasi vītivattantaṃ brahmaloke pabhassaraṃ tassa brahmā viyākāsi anupubbaṃ yathākathaṃ na me mārisa sā diṭṭhi yā me diṭṭhi pure ahu passāmi vītivattantaṃ brahmaloke pabhassaraṃ sohaṃ ajja kathaṃ vajjaṃ ahaṃ niccomhi sassato yo etamabhijānāti bhikkhu buddhassa sāvako tādisaṃ bhikkhumāsajja kaṇhadukkhaṃ nigacchasi yo mahāneruno 1- kūṭaṃ vimokkhena aphassayi vanaṃ pubbavidehānaṃ ye ca bhūmisayā narā yo etamabhijānāti bhikkhu buddhassa sāvako tādisaṃ bhikkhumāsajja kaṇhadukkhaṃ nigacchasi na ve aggi cetayati ahaṃ bālaṃ ḍahāmiti bālo ca jalitaṃ aggiṃ āsajjana 2- sa ḍayhati evameva tuvaṃ māra āsajjana tathāgataṃ sayaṃ ḍahissasi attānaṃ bālo aggiṃva samphusaṃ apuññaṃ pasavi māro āsajjana tathāgataṃ kinnu maññasi pāpima na me pāpaṃ vipaccati karoto cīyati pāpaṃ cirarattāya kandati 3- māra nibbinda buddhamhā āsammākāsi bhikkhusu @Footnote: 1 Ma. mahāmeruno. 2 Po. Ma. āsajja naṃ. 3 Po. Ma. Yu. antaka. Iti māraṃ atajjesi 1- bhikkhu bhesakaḷāvane tato so dummano yakkho tatthevantaradhāyathāti. Māratajjanīyasuttaṃ niṭṭhitaṃ dasamaṃ. Cūḷayamakavaggo pañcamo. Tassudānaṃ sāleyyaverañjavedalla 2- cūḷamahādhammasamādānaṃ vīmaṃsakā ca brahmā dūsī ca māro pañcamo varavaggo mūlapaṇṇāsakaṃ niṭṭhitaṃ. -------- @Footnote: 1 Sī. Yu. aghaṭṭesi. 2 Ma. sāleyyaverañjaduve ca tuṭṭhi @ cūḷamahādhammasamādānañca @ vīmaṃsakā kosambi ca @ brahmano dūsī ca māro dasamo ca vaggo @ sāleyyavaggo niṭṭhito pañcamo @ idaṃ vaggānamuddānaṃ @ mūlapariyāyo ceva sīhanādo ca uttamo @ kakaco ceva gosiṅgo sāleyyo ca ime pañca @ mūlapaṇṇāsakaṃ samattaṃ.The Pali Tipitaka in Roman Character Volume 12 page 573-611. https://84000.org/tipitaka/read/roman_item.php?book=12&item=532&items=35 Classified by [Item Number] :- http://84000.org/tipitaka/read/roman_item.php?book=12&item=532&items=35&mode=bracket Compare with The Pali Tipitaka in Thai Character :- https://84000.org/tipitaka/read/pali_item.php?book=12&item=532&items=35 Compare with The Royal Version of Thai Tipitaka :- https://84000.org/tipitaka/read/byitem.php?book=12&item=532&items=35 Study Atthakatha :- https://84000.org/tipitaka/attha/attha.php?b=12&i=532 Contents of The Tipitaka Volume 12 https://84000.org/tipitaka/read/?index_12 https://84000.org/tipitaka/english/?index_12
|
บันทึก ๑๔ พฤศจิกายน พ.ศ. ๒๕๖๐. การแสดงผลนี้อ้างอิงข้อมูลจากพระไตรปิฎกฉบับภาษาบาลี อักษรโรมัน. หากพบข้อผิดพลาด กรุณาแจ้งได้ที่ [email protected]