ขอนอบน้อมแด่
พระผู้มีพระภาคอรหันตสัมมาสัมพุทธเจ้า
                      พระองค์นั้น
บทนำ พระวินัยปิฎก พระสุตตันตปิฎก พระอภิธรรมปิฎก ค้นพระไตรปิฎก ชาดก หนังสือธรรมะ
 ThaiVersion   McuVersion   PaliThai   PaliRoman 
First LinkPrevious Linkแสดงหมายเลขหน้า
ในกรณี :- 
   บรรทัดแรกของแต่ละหน้าNext LinkLast Link chage to ENGLISH letter
TIPITAKA Volume 29 : PALI ROMAN Sutta Pitaka Vol 21 : Sutta. Khu. Mahāniddeso

     [597]  Uddhaṃ so lokasmiṃ vivādametīti uddhaṃ [3]- vuccati anāgataṃ.
Attano    vādaṃ   uddhaṃ   ṭhapetvā   sayameva   kalahaṃ   bhaṇḍanaṃ   viggahaṃ
vivādaṃ   medhagaṃ   eti  upeti  upagacchati  gaṇhāti  parāmasati  abhinivisatīti
evampi   uddhaṃ   so   lokasmiṃ   vivādameti  .  athavā  aññena  uddhaṃ
vādena   saddhiṃ   kalahaṃ   karoti   bhaṇḍanaṃ  karoti  viggahaṃ  karoti  vivādaṃ
karoti   medhagaṃ   karoti   na   tvaṃ   imaṃ  dhammavinayaṃ  ājānāsi  .pe.
Nibbedhehi vā sace pahosīti evampi uddhaṃ so lokasmiṃ vivādameti.
@Footnote: 1 sabbattha poṭṭhakesu sa iti dissati. 2 Ma. kubbati. Yu. kurute. 3 Ma. so.
     [598]    Hitvāna   sabbāni   vinicchayānīti   vinicchayā   vuccanti
dvāsaṭṭhī    diṭṭhigatāni    .    sabbā   vinicchitadiṭṭhiyo   1-   hitvā
cajitvā   pariccajitvā   jahitvā   pajahitvā   vinoditvā   byantīkaritvā
anabhāvaṅgametvāti hitvāna sabbāni vinicchayāni.
     [599]   Na  medhagaṃ  kūrute  jantu  loketi  na  kalahaṃ  karoti  na
bhaṇḍanaṃ   karoti   na   viggahaṃ   karoti   na   vivādaṃ  karoti  na  medhagaṃ
karoti   .   vuttaṃ  hetaṃ  bhagavatā  evaṃ  vimuttacitto  kho  aggivessana
bhikkhu   na   kenaci   saṃvadati   na   kenaci   vivadati  yañca  loke  vuttaṃ
tena   ca   voharati   aparāmasanti   .   jantūti  satto  naro  mānavo
poso   puggalo   jīvo   jātu  2-  jantu  indagū  manujo  .  loketi
apāyaloke     manussaloke     devaloke    khandhaloke    dhātuloke
āyatanaloketi na medhagaṃ kūrute jantu loke. Tenāha bhagavā
                      vinicchaye ṭhatvā sayaṃ pamāya
                      uddhaṃ so lokasmiṃ vivādameti
                      hitvāna sabbāni vinicchayāni
                      na medhagaṃ kūrute jantu loketi.
              Dvādasamo cūḷaviyūhasuttaniddeso niṭṭhito.
                             -------------------
@Footnote: 1 Ma. diṭṭhivinicchayā sabbe vinicchaye .... 2 Ma. jāgu. Yu. jagū.
                      Terasamo mahāviyūhasuttaniddeso
     [600] Yekecime diṭṭhiparibbasānā
                      idameva saccanti pavādayanti 1-
                      sabbeva te nindamanvānayanti
                      atho pasaṃsampi labhanti tattha.
     [601]   Yekecime   diṭṭhiparibbasānāti  yekecīti  sabbena  sabbaṃ
sabbathā   sabbaṃ   asesaṃ   nissesaṃ   pariyādāyavacanametaṃ   yekecīti  .
Diṭṭhiparibbasānāti     santeke     samaṇabrāhmaṇā    diṭṭhigatikā    te
dvāsaṭṭhiyā   diṭṭhigatānaṃ   aññataraññataraṃ  diṭṭhigataṃ  gahetvā  uggahetvā
gaṇhitvā   parāmasitvā   abhinivisitvā   sakāya   sakāya  diṭṭhiyā  vasanti
saṃvasanti   āvasanti  parivasanti  .  yathā  āgārikā  vā  gharesu  vasanti
sāpattikā   vā   āpattīsu   vasanti   sakilesā  vā  kilesesu  vasanti
evameva    santeke   samaṇabrāhmaṇā   diṭṭhigatikā   te   dvāsaṭṭhiyā
diṭṭhigatānaṃ   aññataraññataraṃ   diṭṭhigataṃ   gahetvā   uggahetvā  gaṇhitvā
parāmasitvā   abhinivisitvā   sakāya   sakāya   diṭṭhiyā   vasanti  saṃvasanti
āvasanti parivasantīti yekecime diṭṭhiparibbasānā.
     [602]   Idameva  saccanti  pavādayantīti  sassato  loko  idameva
saccaṃ    moghamaññanti    vadanti   kathenti   bhaṇanti   dīpayanti   voharanti
asassato  loko  .pe.  neva  hoti  na  na  hoti  tathāgato parammaraṇā
idameva      saccaṃ     moghamaññanti     vadanti     kathenti     bhaṇanti
@Footnote: 1 Ma. ca vādayanti.
Dīpayanti voharantīti idameva saccanti pavādayanti.
     [603]    Sabbeva    te    nindamanvānayantīti    sabbeva   te
samaṇabrāhmaṇā      nindameva     anventi     garahameva     anventi
akittimeva    anventi    sabbe    ninditāyeva   honti   garahitāyeva
honti akittitāyeva hontīti sabbeva te nindamanvānayanti.
     [604]   Atho   pasaṃsampi  labhanti  tatthāti  tattha  sakāya  diṭṭhiyā
sakāya   khantiyā   sakāya   ruciyā  sakāya  laddhiyā  pasaṃsaṃ  thomanaṃ  kittiṃ
vaṇṇahārikaṃ   labhanti   paṭilabhanti  [1]-  adhigacchanti  2-  vindantīti  atho
pasaṃsampi labhanti tattha. Tenāha so nimmito
                      yekecime diṭṭhiparibbasānā
                      idameva saccanti pavādayanti
                      sabbeva te nindamanvānayanti
                      atho pasaṃsampi labhanti tatthāti.
     [605] Appaṃ hi etaṃ na alaṃ samāya
                      duve vivādassa phalāni brūmi
                      etampi disvā na vivādayetha 3-
                      khemābhipassaṃ avivādabhummaṃ 4-.
     [606]   Appaṃ   hi  etaṃ  na  alaṃ  samāyāti  appaṃ  hi  etanti
appakaṃ   etaṃ   omakaṃ   etaṃ  thokaṃ  etaṃ  lāmakaṃ  etaṃ  jatukkaṃ  etaṃ
parittakaṃ   etanti   appaṃ   hi   etaṃ   .   na   alaṃ  samāyāti  nālaṃ
@Footnote: 1 Po. Ma. upagacchanti. 2 Ma. ayaṃ pāṭho na dissati. 3 Yu. vivādiyetha.
@4 Ma. avivādabhummiṃ.
Rāgassa    samāya    dosassa    samāya    mohassa    samāya   kodhassa
upanāhassa    makkhassa    paḷāsassa    issāya    macchariyassa    māyāya
sāṭheyyassa    thambhassa    sārambhassa    mānassa    atimānassa   madassa
pamādassa        sabbakilesānaṃ       sabbaduccaritānaṃ       sabbadarathānaṃ
sabbapariḷāhānaṃ          sabbasantāpānaṃ         sabbākusalābhisaṅkhārānaṃ
samāya      upasamāya      vūpasamāya      nibbānāya     paṭinissaggāya
paṭippassaddhiyāti appaṃ hi etaṃ na alaṃ samāya.
     [607]  Duve  vivādassa  phalāni  brūmīti  diṭṭhikalahassa diṭṭhibhaṇḍanassa
diṭṭhiviggahassa    diṭṭhivivādassa    diṭṭhimedhagassa   dve   phalāni   honti
jayaparājayo   hoti   lābhālābho   hoti   yasāyaso  hoti  nindāpasaṃso
hoti    sukhadukkhaṃ   hoti   somanassadomanassaṃ   hoti   iṭṭhāniṭṭhaṃ   hoti
anunayapaṭighaṃ   hoti   ugghātinigghāti   hoti   anurodhavirodho   hoti  .
Athavā      taṃ      kammaṃ     nirayasaṃvattanikaṃ     tiracchānayonikasaṃvattanikaṃ
pittivisayikasaṃvattanikanti     brūmi     ācikkhāmi    desemi    paññāpemi
paṭṭhapemi    vivarāmi    vibhajāmi    uttānīkaromi    pakāsemīti    duve
vivādassa phalāni brūmi.
     [608]  Etampi  disvā  na  vivādayethāti  etampi  disvāti etaṃ
ādīnavaṃ   disvā   passitvā   tulayitvā   tīrayitvā   vibhāvayitvā  vibhūtaṃ
katvā    diṭṭhikalahesu    diṭṭhibhaṇḍanesu    diṭṭhiviggahesu    diṭṭhivivādesu
diṭṭhimedhagesūti    etampi    disvā    .    na    vivādayethāti    na
Kalahaṃ   kareyya   na   bhaṇḍanaṃ   kareyya  na  viggahaṃ  kareyya  na  vivādaṃ
kareyya   na   medhagaṃ   kareyya   kalahabhaṇḍanaviggahavivādamedhagaṃ   pajaheyya
vinodeyya      byantīkareyya     anabhāvaṅgameyya     kalahabhaṇḍanaviggaha-
vivādamedhagā   ārato   assa   virato  paṭivirato  nikkhanto  nissaṭṭho
vippamutto     visaññutto     vimariyādikatena    cetasā    vihareyyāti
etampi disvā na vivādayetha.
     [609]    Khemābhipassaṃ    avivādabhummanti    avivādabhummaṃ   vuccati
amatanibbānaṃ     yo     so    sabbasaṅkhārasamatho    sabbūpadhipaṭinissaggo
taṇhakkhayo   virāgo   nirodho  nibbānaṃ  .  etaṃ  avivādabhummaṃ  khemato
tāṇato   leṇato   saraṇato   abhayato   accutato   amatato  nibbānato
passanto    dakkhanto    olokento    nijjhāyanto    upaparikkhantoti
khemābhipassaṃ avivādabhummaṃ. Tenāha bhagavā
                      appaṃ hi etaṃ na alaṃ samāya
                      duve vivādassa phalāni brūmi
                      etampi disvā na vivādayetha
                      khemābhipassaṃ avivādabhummanti.
     [610] Yākācimā sammatiyo 1- puthujjā
                      sabbāva etā na upeti viddhā
                      anūpayo so upayaṃ kimeyya
                      diṭṭhe sute khantimakubbamāno.
@Footnote: 1 Ma. sammutiyo.
     [611]   Yākācimā   sammatiyo   puthujjāti   yākācīti   sabbena
sabbaṃ   sabbathā  sabbaṃ  asesaṃ  nissesaṃ  pariyādāyavacanametaṃ  yākācīti .
Sammatiyoti   sammatiyo   vuccanti   dvāsaṭṭhī   diṭṭhigatāni   .  puthujjāti
puthujjanehi   janitā   vā   tā  sammatiyoti  puthujjā  .  puthunānājanehi
janitā vā tā sammatiyoti puthujjāti yākācimā sammatiyo puthujjā.
     [612]   Sabbāva  etā  na  upeti  viddhāti  viddhā  vijjāgato
ñāṇī   vibhāvī   medhāvī   sabbāva   etā   diṭṭhisammatiyo   neti   na
upeti    na    upagacchati   na   gaṇhāti   na   parāmasati   nābhinivisatīti
sabbāva etā na upeti viddhā.
     [613]   Anūpayo   so  upayaṃ  kimeyyāti  upayoti  dve  upayā
taṇhūpayo   ca   diṭṭhūpayo   ca   .pe.   ayaṃ   taṇhūpayo   .pe.  ayaṃ
diṭṭhūpayo    .    tassa    taṇhūpayo   pahīno   diṭṭhūpayo   paṭinissaṭṭho
taṇhūpayassa     pahīnattā     diṭṭhūpayassa     paṭinissaṭṭhattā     anūpayo
puggalo    kiṃ    rūpaṃ   upeyya   upagaccheyya   gaṇheyya   parāmaseyya
abhiniviseyya   attā   meti  .  kiṃ  vedanaṃ  kiṃ  saññaṃ  kiṃ  saṅkhāre  kiṃ
viññāṇaṃ   kiṃ   gatiṃ   kiṃ   upapattiṃ  kiṃ  paṭisandhiṃ  kiṃ  bhavaṃ  kiṃ  saṃsāraṃ  kiṃ
vaṭṭaṃ   upeyya   upagaccheyya   gaṇheyya   parāmaseyya   abhiniviseyyāti
anūpayo so upayaṃ kimeyya.
     [614]  Diṭṭhe  sute  khantimakubbamānoti  diṭṭhe  vā  diṭṭhasuddhiyā
vā    sute   vā   sutasuddhiyā   vā   mute   vā   mutasuddhiyā   vā
Khantiṃ    akubbamāno   chandaṃ   akubbamāno   pemaṃ   akubbamāno   rāgaṃ
akubbamāno      ajanayamāno      asañjanayamāno      anibbattayamāno
nābhinibbattayamānoti      diṭṭhe      sute     khantimakubbamāno    .
Tenāha bhagavā
                      yākācimā sammatiyo puthujjā
                      sabbāva etā na upeti viddhā
                      anūpayo so upayaṃ kimeyya
                      diṭṭhe sute khantimakubbamānoti.
     [615] Sīluttamā saññamenāhu suddhiṃ
                      vattaṃ samādāya upaṭṭhitāse
                      idheva sikkhema athassa suddhiṃ
                      bhavūpanītā kusalāvadānā.
     [616]     Sīluttamā     saññamenāhu     suddhinti     santeke
samaṇabrāhmaṇā     sīluttamavādā     te    sīlamattena    saññamamattena
saṃvaramattena   avītikkamamattena   suddhiṃ   visuddhiṃ   parisuddhiṃ   muttiṃ  vimuttiṃ
parimuttiṃ   1-   āhu   vadanti   kathenti  bhaṇanti  dīpayanti  voharanti .
Samaṇamuṇḍikāputto    evamāha    catūhi    kho    ahaṃ   thapati   dhammehi
samannāgataṃ     purisapuggalaṃ     paññāpemi     sampannakusalaṃ     paramakusalaṃ
uttamappattippattaṃ   samaṇaṃ   ayojjhaṃ   katamehi   catūhi   idha   thapati  2-
na   kāyena   pāpakammaṃ   karoti   na  pāpikaṃ  vācaṃ  bhāsati  na  pāpakaṃ
saṅkappaṃ   saṅkappati   na   pāpakaṃ   ājīvaṃ   ājīvati   imehi  kho  ahaṃ
@Footnote: 1 Ma. parivimuttiṃ. 2 Po. Ma. gahapati.
Thapati     catūhi     dhammehi     samannāgataṃ    purisapuggalaṃ    paññāpemi
sampannakusalaṃ    paramakusalaṃ    uttamappattippattaṃ    samaṇaṃ    ayojjhaṃ   .
Evameva   santeke   samaṇabrāhmaṇā   sīluttamavādā   te   sīlamattena
saññamamattena     saṃvaramattena     avītikkamamattena     suddhiṃ     visuddhiṃ
parisuddhiṃ    muttiṃ   vimuttiṃ   parimuttiṃ   āhu   vadanti   kathenti   bhaṇanti
dīpayanti voharantīti sīluttamā saññamenāhu suddhiṃ.
     [617]    Vattaṃ   samādāya   upaṭṭhitāseti   vattanti   hatthivattaṃ
vā  assavattaṃ  vā  govattaṃ  vā  ajavattaṃ  vā  kukkuravattaṃ vā kākavattaṃ
vā    vāsudevavattaṃ   vā   [1]-   puṇṇabhaddavattaṃ   vā   maṇibhaddavattaṃ
vā   aggivattaṃ   vā   nāgavattaṃ   vā  supaṇṇavattaṃ  vā  yakkhavattaṃ  vā
asuravattaṃ   vā   gandhabbavattaṃ   vā   mahārājavattaṃ  vā  candavattaṃ  vā
suriyavattaṃ  vā  indavattaṃ  vā  brahmavattaṃ  vā  devavattaṃ vā disavattaṃ 2-
vā    ādāya   samādāya   ādayitvā   3-   gaṇhitvā   parāmasitvā
abhinivisitvā    upaṭṭhitā   paccupaṭṭhitā   allīnā   upagatā   ajjhositā
adhimuttāti vattaṃ samādāya upaṭṭhitāse.
     [618]  Idheva  sikkhema  athassa  suddhinti  idhāti  sakāya  diṭṭhiyā
sakāya   khantiyā   sakāya   ruciyā   sakāya  laddhiyā  sikkhema  ācarema
samācarema   samādāya   vattemāti  idheva  sikkhema  .  athassa  suddhinti
athavāssa   suddhiṃ   visuddhiṃ   parisuddhiṃ  muttiṃ  vimuttiṃ  parimuttinti  idheva
sikkhema athassa suddhiṃ.
@Footnote: 1 Ma. baladevavataṃ. 2 Ma. Yu. disāvattaṃ. 3 Po. Ma. ādiyitvā.
     [619]    Bhavūpanītā    kusalāvadānāti    bhavūpanītāti    bhavūpanītā
bhavūpagatā   bhavajjhositā   bhavādhimuttāti   bhavūpanītā   .   kusalāvadānāti
kusalavādā     paṇḍitavādā     dhīravādā     ñāṇavādā     hetuvādā
lakkhaṇavādā    kāraṇavādā   ṭhānavādā   sakāya   laddhiyāti   bhavūpanītā
kusalāvadānā. Tenāha bhagavā
                      sīluttamā saññamenāhu suddhiṃ
                      vattaṃ samādāya upaṭṭhitāse
                      idheva sikkhema athassa suddhiṃ
                      bhavūpanītā kusalāvadānāti.
     [620] Sace cuto sīlavatāto 1- hoti
                      sa vedhatī 2- kamma virādhayitvā
                      sa jappatī 3- patthayatī ca suddhiṃ
                      satthāvahīno pavasaṃ gharamhā.
     [621]  Sace  cuto  sīlavatāto  hotīti  dvīhi kāraṇehi sīlabbatato
cavati paravicchindanāya vā cavati anabhisambhuṇanto vā cavati.
     {621.1}   Kathaṃ  paravicchindanāya  cavati  .  paro  vicchindati  so
satthā   na   sabbaññū   dhammo   na   svākkhāto  gaṇo  na  supaṭipanno
diṭṭhi   na   bhaddikā   paṭipadā   na   supaññattā  maggo  na  niyyāniko
natthettha  suddhi  vā  visuddhi  vā  parisuddhi  vā  mutti  vā  vimutti  vā
@Footnote: 1 Po. Ma. sīlavatato. 2 pavedhatītipi pāṭho. 3 pajappatītipi pāṭho.
Parimutti   vā   na  tattha  sujjhanti  vā  visujjhanti  vā  parisujjhanti  vā
muccanti   vā   vimuccanti   vā  parimuccanti  vā  hīnā  nihīnā  omakā
lāmakā  jatukkā  parittāti  evaṃ  paro  vicchindati. Evaṃ vicchindiyamāno
satthārā   cavati   dhammakkhānā   cavati   gaṇā   cavati   diṭṭhiyā   cavati
paṭipadāya cavati maggato cavati evaṃ paravicchindanāya cavati.
     {621.2}   Kathaṃ   anabhisambhuṇanto  cavati  .  sīlaṃ  anabhisambhuṇanto
sīlato    cavati    vattaṃ    anabhisambhuṇanto    vattato   cavati   sīlabbataṃ
anabhisambhuṇanto      sīlabbatato      cavati     evaṃ     anabhisambhuṇanto
cavatīti sace cuto sīlavatāto hoti.
     [622]   Sa   vedhatī  kamma  virādhayitvāti  sa  vedhatīti  sīlaṃ  vā
vattaṃ    vā   sīlabbataṃ   vā   viraddhaṃ   mayā   aparaddhaṃ   mayā   khalitaṃ
mayā    gaḷitaṃ   mayā   aññāya   aparaddho   ahanti   vedhati   pavedhati
sampavedhatīti    sa   vedhatī   .   kamma   virādhayitvāti   puññābhisaṅkhāraṃ
vā   apuññābhisaṅkhāraṃ   vā   āneñjābhisaṅkhāraṃ   vā   viraddhaṃ   mayā
aparaddhaṃ    mayā    khalitaṃ    mayā   gaḷitaṃ   mayā   aññāya   aparaddho
ahanti vedhati pavedhati sampavedhatīti sa vedhatī kamma virādhayitvā.
     [623]   Sa   jappatī   patthayatī   ca   suddhinti  sa  jappatīti  sīlaṃ
vā   jappati   vattaṃ   vā   jappati   sīlabbataṃ   vā   jappati   pajappati
abhijappatīti   sa   jappatī   .   patthayatī   ca   suddhinti   sīlasuddhiṃ   vā
pattheti   vattasuddhiṃ   vā   pattheti   sīlabbatasuddhiṃ  vā  pattheti  piheti
Abhijappatīti sa jappatī patthayatī ca suddhiṃ.
     [624]   Satthāvahīno   pavasaṃ   gharamhāti   yathā   puriso  gharato
nikkhanto   satthena   saha   vasanto   satthā   ohīno   taṃ  vā  satthaṃ
anubandhati   sakaṃ   vā   gharaṃ   paccāgacchati   evameva   so  diṭṭhigatiko
taṃ   vā   satthāraṃ   gaṇhāti   aññaṃ   vā   satthāraṃ  gaṇhāti  taṃ  vā
dhammakkhānaṃ    gaṇhāti    aññaṃ   vā   dhammakkhānaṃ   gaṇhāti   taṃ   vā
gaṇaṃ   gaṇhāti   aññaṃ   vā   gaṇaṃ   gaṇhāti   taṃ   vā  diṭṭhiṃ  gaṇhāti
aññaṃ    vā    diṭṭhiṃ    gaṇhāti   taṃ   vā   paṭipadaṃ   gaṇhāti   aññaṃ
vā   paṭipadaṃ   gaṇhāti   taṃ   vā   maggaṃ   gaṇhāti   aññaṃ  vā  maggaṃ
gaṇhāti    parāmasati    abhinivisatīti   satthāvahīno   pavasaṃ   gharamhā  .
Tenāha bhagavā
                      sace cuto sīlavatāto hoti
                      sa vedhatī kamma virādhayitvā
                      sa jappatī patthayatī ca suddhiṃ
                      satthāvahīno pavasaṃ gharamhāti.
     [625] Sīlabbataṃ vāpi pahāya sabbaṃ
                      kammañca sāvajjanavajjametaṃ
                      suddhiṃ asuddhinti apatthayāno
                      virato care santimanuggahāya.
     [626]   Sīlabbataṃ   vāpi   pahāya   sabbanti   sabbā  sīlasuddhiyo
Pahāya     pajahitvā     vinoditvā    byantīkaritvā    anabhāvaṅgamitvā
sabbā    vattasuddhiyo    pahāya   pajahitvā   vinoditvā   byantīkaritvā
anabhāvaṅgamitvā   sabbā   sīlabbatasuddhiyo   pahāya  pajahitvā  vinoditvā
byantīkaritvā anabhāvaṅgamitvāti sīlabbataṃ vāpi pahāya sabbaṃ.
     [627]    Kammañca    sāvajjanavajjametanti   sāvajjakammaṃ   vuccati
kaṇhaṃ   kaṇhavipākaṃ   .   anavajjakammaṃ   vuccati   sukkaṃ   sukkavipākaṃ  .
Sāvajjañca   kammaṃ   anavajjañca   kammaṃ   pahāya   pajahitvā   vinoditvā
byantīkaritvā anabhāvaṅgamitvāti kammañca sāvajjanavajjametaṃ.
     [628]  Suddhiṃ  asuddhinti  apatthayānoti  asuddhiṃ  patthenti  akusale
dhamme    patthenti    suddhiṃ    patthenti   pañca   kāmaguṇe   patthenti
asuddhiṃ    patthenti    akusale    dhamme   patthenti   pañca   kāmaguṇe
patthenti    suddhiṃ    patthenti   dvāsaṭṭhīdiṭṭhigatāni   patthenti   asuddhiṃ
patthenti    akusale   dhamme   patthenti   pañca   kāmaguṇe   patthenti
dvāsaṭṭhīdiṭṭhigatāni    patthenti   suddhiṃ   patthenti   tedhātuke   kusale
dhamme   patthenti   asuddhiṃ   patthenti  akusale  dhamme  patthenti  pañca
kāmaguṇe     patthenti    dvāsaṭṭhīdiṭṭhigatāni    patthenti    tedhātuke
kusale    dhamme   patthenti   suddhiṃ   patthenti   kalyāṇaputhujjanā   1-
niyāmāvakkantiṃ   patthenti   sekkhā   aggadhammaṃ   arahattaṃ  patthenti .
Arahattappatte   arahā   neva   akusale   dhamme   pattheti  napi  pañca
kāmaguṇe   pattheti   napi   dvāsaṭṭhīdiṭṭhigatāni  pattheti  napi  tedhātuke
@Footnote: 1 Po. Ma. puthujjanakalyāṇakā.
Kusale   dhamme   pattheti   napi  niyāmāvakkantiṃ  pattheti  napi  aggadhammaṃ
arahattaṃ    pattheti    .   patthanaṃ   samatikkanto   arahā   vuḍḍhiparihāniṃ
vītivatto  .  so  vuṭṭhavāso  ciṇṇacaraṇo  .pe.  natthi  tassa punabbhavoti
suddhiṃ asuddhinti apatthayāno.
     [629]   Virato   care  santimanuggahāyāti  viratoti  suddhiasuddhiyā
ārato   virato   paṭivirato  nikkhanto  nissaṭṭho  vippamutto  visaññutto
vimariyādikatena cetasā viharatīti virato. Careti careyya vicareyya iriyeyya
vatteyya  pāleyya  yapeyya  yāpeyyāti virato care. Santimanuggahāyāti
santiyo    vuccanti   dvāsaṭṭhī   diṭṭhigatāni   diṭṭhisantiyo   aggaṇhanto
aparāmasanto   anabhinivisantoti  virato  care  santimanuggahāya  .  tenāha
bhagavā
                      sīlabbataṃ vāpi pahāya sabbaṃ
                      kammañca sāvajjanavajjametaṃ
                      suddhiṃ asuddhinti apatthayāno
                      virato care santimanuggahāyāti.
     [630] Tamūpanissāya 1- jigucchitaṃ vā
                      atha vāpi diṭṭhaṃva sutaṃ mutaṃ vā
                      uddhaṃsarā suddhimanutthunanti
                      avītataṇhāse bhavābhavesu.
@Footnote: 1 Yu. tapūpanissāya.
     [631]   Tamūpanissāya   jigucchitaṃ   vāti  santeke  samaṇabrāhmaṇā
tapojigucchavādā    tapojigucchasārā    tapojigucchaṃ   nissitā   sannissitā
allīnā upagatā ajjhositā adhimuttāti tamūpanissāya jigucchitaṃ vā.
     [632]   Athavāpi   diṭṭhaṃva  sutaṃ  mutaṃ  vāti  diṭṭhaṃ  vā  diṭṭhasuddhiṃ
vā  sutaṃ  vā  sutasuddhiṃ  vā  mutaṃ  vā  mutasuddhiṃ  vā  nissāya upanissāya
gaṇhitvā parāmasitvā abhinivisitvāti athavāpi diṭṭhaṃva sutaṃ mutaṃ vā.
     [633]   Uddhaṃsarā   suddhimanutthunantīti   santeke   samaṇabrāhmaṇā
uddhaṃsarāvādā  .  katame  [1]-  samaṇabrāhmaṇā  uddhaṃsarāvādā . Ye
te    samaṇabrāhmaṇā    accantasuddhikā    saṃsārasuddhikā   akiriyadiṭṭhikā
sassatavādā    ime   te   samaṇabrāhmaṇā   uddhaṃsarāvādā   .   te
saṃsārena  2-  suddhiṃ  visuddhiṃ  parisuddhiṃ muttiṃ vimuttiṃ parimuttiṃ anutthunanti
vadanti     kathenti     bhaṇanti     dīpayanti     voharantīti    uddhaṃsarā
suddhimanutthunanti.
     [634]  Avītataṇhāse  bhavābhavesūti  taṇhāti  rūpataṇhā  saddataṇhā
gandhataṇhā    rasataṇhā   phoṭṭhabbataṇhā   dhammataṇhā   .   bhavābhavesūti
bhavābhave   kammabhave  punabbhave  kāmabhave  kammabhave  kāmabhave  punabbhave
rūpabhave   kammabhave   rūpabhave   punabbhave  arūpabhave  kammabhave  arūpabhave
punabbhave    punappunaṃ    bhave   punappunaṃ   gatiyā   punappunaṃ   upapattiyā
punappunaṃ      paṭisandhiyā      punappunaṃ     attabhāvābhinibbattiyā    .
@Footnote: 1 Ma. Yu. te .  2 Po. Ma. saṃsāre.
Avītataṇhāseti       avītataṇhā       avigatataṇhā       accattataṇhā
avantataṇhā      amuttataṇhā     appahīnataṇhā     appaṭinissaṭṭhataṇhāti
avītataṇhāse bhavābhavesu. Tenāha bhagavā
                      tamūpanissāya jigucchitaṃ vā
                      athavāpi diṭṭhaṃva sutaṃ mutaṃ vā
                      uddhaṃsarā suddhimanutthunanti
                      avītataṇhāse bhavābhavesūti.
     [635] Patthayamānassa hi jappitāni
                      saṃvedhitaṃ 1- vāpi pakappitesu
                      cutūpapāto idha yassa natthi
                      sa kena vedheyya kuhiṃ pajappe.
     [636]   Patthayamānassa   hi   jappitānīti  patthanā  vuccati  taṇhā
yo  rāgo  sārāgo  .pe.  abhijjhā lobho akusalamūlaṃ. Patthayamānassāti
patthayamānassa       icchamānassa       sādiyamānassa       pihayamānassa
abhijappayamānassāti    patthayamānassa    hi    .    jappitānīti   jappanā
vuccati  taṇhā  yo  rāgo  sārāgo  .pe.  abhijjhā lobho akusalamūlanti
patthayamānassa hi jappitāni.
     [637]   Saṃvedhitaṃ  vāpi  pakappitesūti  pakappanāti  dve  pakappanā
taṇhāpakappanā   ca   diṭṭhipakappanā   ca   .pe.   ayaṃ   taṇhāpakappanā
.pe.    ayaṃ    diṭṭhipakappanā    .    vatthuacchedasaṅkinopi   vedhenti
@Footnote: 1 pavedhitantipi pāṭho.
Acchijjantepi   vedhenti   acchinnepi   vedhenti   vatthuvipariṇāmasaṅkinopi
vedhenti   vipariṇāmantepi   vedhenti   vipariṇatepi  vedhenti  pavedhenti
sampavedhentīti saṃvedhitaṃ vāpi pakappitesu.
     [638]    Cutūpapāto   idha   yassa   natthīti   yassāti   arahato
khīṇāsavassa   āgamanaṃ   gamanaṃ   gamanāgamanaṃ   kālaṃ   gati   bhavābhavo  cuti
ca   upapatti   ca   nibbatti   ca   bhedo   ca  jātijarāmaraṇaṃ  natthi  na
santi    na    saṃvijjanti    nupalabbhanti   pahīnā   samucchinnā   vūpasantā
paṭippassaddhā     abhabbuppattikā    ñāṇagginā    daḍḍhāti    cutūpapāto
idha yassa natthi.
     [639]  Sa  kena vedheyya kuhiṃ pajappeti so kena rāgena vedheyya
kena  dosena  vedheyya  kena  mohena  vedheyya kena mānena vedheyya
kāya   diṭṭhiyā  vedheyya  kena  uddhaccena  vedheyya  kāya  vicikicchāya
vedheyya  kehi  anusayehi  vedheyya  rattoti  vā  duṭṭhoti  vā mūḷhoti
vā  vinibandhoti  vā  parāmaṭṭhoti  vā  vikkhepagatoti  vā  aniṭṭhaṅgatoti
vā   thāmagatoti   vā   .   te   abhisaṅkhārā   pahīnā  abhisaṅkhārānaṃ
pahīnattā  gatiyā  kena  vedheyya  nerayikoti  vā  tiracchānayonikoti vā
pittivisayikoti  vā  manussoti  vā  devoti  vā  rūpīti  vā  arūpīti  vā
saññīti    vā    asaññīti    vā    nevasaññīnāsaññīti   vā   .   so
hetu   natthi   paccayo  natthi  kāraṇaṃ  natthi  yena  vedheyya  pavedheyya
Sampavedheyyāti  sa  kena  vedheyya  .  kuhiṃ  pajappeti  kimhi  jappeyya
pajappeyya   abhijappeyyāti   sa   kena   vedheyya   kuhiṃ   pajappe .
Tenāha bhagavā
                      patthayamānassa hi jappitāni
                      saṃvedhitaṃ vāpi pakappitesu
                      cutūpapāto idha yassa natthi
                      sa kena vedheyya kuhiṃ pajappeti.
     [640] Yamāhu dhammaṃ paramanti eke
                      tameva hīnanti panāhu aññe
                      sacco nu vādo katamo imesaṃ
                      sabbeva hīme kusalāvadānā.
     [641]   Yamāhu  dhammaṃ  paramanti  eketi  yaṃ  dhammaṃ  diṭṭhiṃ  paṭipadaṃ
maggaṃ   eke   samaṇabrāhmaṇā   idaṃ   paramaṃ   aggaṃ   seṭṭhaṃ   viseṭṭhaṃ
pāmokkhaṃ   uttamaṃ   pavaranti   evamāhaṃsu   evaṃ  kathenti  evaṃ  bhaṇanti
evaṃ dīpayanti evaṃ voharantīti yamāhu dhammaṃ paramanti eke.
     [642]   Tameva   hīnanti   panāhu   aññeti  tameva  dhammaṃ  diṭṭhiṃ
paṭipadaṃ   maggaṃ   eke   samaṇabrāhmaṇā  hīnaṃ  etaṃ  nihīnaṃ  etaṃ  omakaṃ
etaṃ   lāmakaṃ   etaṃ  jatukkaṃ  etaṃ  parittakaṃ  etanti  evamāhaṃsu  evaṃ
kathenti   evaṃ  bhaṇanti  evaṃ  dīpayanti  evaṃ  voharantīti  tameva  hīnanti
panāhu aññe.
     [643]  Sacco  nu  vādo  katamo imesanti imesaṃ samaṇabrāhmaṇānaṃ
vādo  katamo sacco taccho tatho bhūto yāthāvo aviparītoti sacco nu vādo
katamo imesaṃ.
     [644]  Sabbeva  hīme  kusalāvadānāti sabbeva hīme samaṇabrāhmaṇā
kusalavādā   paṇḍitavādā   dhīravādā  ñāṇavādā  hetuvādā  lakkhaṇavādā
kāraṇavādā  ṭhānavādā  sakāya  laddhiyāti  sabbeva  hīme kusalāvadānā.
Tenāha bhagavā
                      yamāhu dhammaṃ paramanti eke
                      tameva hīnanti panāhu aññe
                      sacco nu vādo katamo imesaṃ
                      sabbeva hīme kusalāvadānāti.
     [645] Sakaṃ hi dhammaṃ paripuṇṇamāhu
                      aññassa dhammaṃ pana hīnamāhu
                      evampi viggayha vivādayanti
                      sakaṃ sakaṃ sammatimāhu saccaṃ.
     [646]   Sakaṃ   hi   dhammaṃ   paripuṇṇamāhūti   sakaṃ  hi  dhammaṃ  diṭṭhiṃ
paṭipadaṃ    maggaṃ    eke    samaṇabrāhmaṇā    idaṃ    samattaṃ   paripuṇṇaṃ
anomanti   evamāhaṃsu   evaṃ   kathenti   evaṃ   bhaṇanti  evaṃ  dīpayanti
evaṃ voharantīti sakaṃ hi dhammaṃ paripuṇṇamāhu.
     [647]   Aññassa   dhammaṃ   pana   hīnamāhūti  aññassa  dhammaṃ  diṭṭhiṃ
Paṭipadaṃ   maggaṃ   eke   samaṇabrāhmaṇā  hīnaṃ  etaṃ  nihīnaṃ  etaṃ  omakaṃ
etaṃ   lāmakaṃ   ekaṃ  jatukkaṃ  etaṃ  parittakaṃ  etanti  evamāhaṃsu  evaṃ
kathenti   evaṃ   bhaṇanti   evaṃ   dīpayanti   evaṃ   voharantīti  aññassa
dhammaṃ pana hīnamāhu.
     [648]  Evampi  viggayha  vivādayantīti  evaṃ  gahetvā  gaṇhitvā
parāmasitvā   abhinivisitvā   vivādayanti   kalahaṃ  karonti  bhaṇḍanaṃ  karonti
viggahaṃ  karonti  vivādaṃ  karonti  medhagaṃ  karonti  na  tvaṃ  imaṃ dhammavinayaṃ
ājānāsi   .pe.   nibbedhehi   vā  sace  pahosīti  evampi  viggayha
vivādayanti.
     [649]   Sakaṃ   sakaṃ  sammatimāhu  saccanti  sassato  loko  .pe.
Neva   hoti   na   na   hoti   tathāgato   parammaraṇā   idameva  saccaṃ
moghamaññanti sakaṃ sakaṃ sammatimāhu saccaṃ. Tenāha bhagavā
                      sakaṃ hi dhammaṃ paripuṇṇamāhu
                      aññassa dhammaṃ pana hīnamāhu
                      evampi viggayha vivādayanti
                      sakaṃ sakaṃ sammatimāhu saccanti.
     [650] Parassa ce vambhayitena hīno
                      na koci dhammesu visesi assa
                      puthū hi aññassa vadanti dhammaṃ
                      nihīnato samhi daḷhaṃvadānā.
     [651]  Parassa  ce  vambhayitena  hīnoti  parassa ce vambhayitakāraṇā
ninditakāraṇā     garahitakāraṇā     upavaditakāraṇā     paro     bālo
hoti   hīno   nihīno   omako   lāmako   jatukko   parittoti  parassa
ce vambhayitena hīno.
     [652]   Na   koci  dhammesu  visesi  assāti  dhammesu  na  koci
aggo   seṭṭho   viseṭṭho   pāmokkho   uttamo  pavaro  assāti  na
koci dhammesu visesi assa.
     [653]   Puthū   hi   aññassa   vadanti   dhammaṃ  nihīnatoti  bahukāpi
bahunnaṃ   dhammaṃ   vadanti   upavadanti   nindanti   garahanti  hīnato  nihīnato
omakato   lāmakato   jatukkato   parittato   bahukāpi   ekassa   dhammaṃ
vadanti    upavadanti    nindanti   garahanti   hīnato   nihīnato   omakato
lāmakato    jatukkato    parittato    ekopi    bahunnaṃ   dhammaṃ   vadati
upavadati    nindati    garahati    hīnato   nihīnato   omakato   lāmakato
jatukkato    parittato    ekopi    ekassa    dhammaṃ   vadati   upavadati
nindati    garahati    hīnato   nihīnato   omakato   lāmakato   jatukkato
parittatoti puthū hi aññassa vadanti dhammaṃ nihīnato.
     [654]   Samhi   daḷhaṃvadānāti   dhammo   sakāyanaṃ  diṭṭhi  sakāyanaṃ
paṭipadā   sakāyanaṃ   maggo  sakāyanaṃ  .  sakāyane  daḷhavādā  thiravādā
balikavādā     avaṭṭhitavādāti    samhi    daḷhaṃvadānā    .    tenāha
bhagavā
                      Parassa ce vambhayitena hīno
                      na koci dhammesu visesi assa
                      puthū hi aññassa vadanti dhammaṃ
                      nihīnato samhi daḷhaṃvadānāti.
     [655] Sadhammapūjā 1- ca panā tatheva
                      yathā pasaṃsanti sakāyanāni
                      sabbe 2- pavādā tathivā bhaveyyuṃ
                      suddhī hi nesaṃ paccattameva.
     [656]   Sadhammapūjā   ca  panā  tathevāti  katamā  sadhammapūjā .
Sakaṃ   satthāraṃ   sakkaroti   garukaroti   māneti   pūjeti   ayaṃ   satthā
sabbaññūti    ayaṃ    sadhammapūjā    .    sakaṃ    dhammakkhānaṃ   sakaṃ   gaṇaṃ
sakaṃ   diṭṭhiṃ   sakaṃ   paṭipadaṃ   sakaṃ   maggaṃ   sakkaroti  garukaroti  māneti
pūjeti   ayaṃ   maggo   niyyānikoti   ayaṃ   sadhammapūjā   .  sadhammapūjā
ca    panā   tathevāti   sadhammapūjā   tathā   tacchā   bhūtā   yāthāvā
aviparītāti sadhammapūjā ca panā tatheva.
     [657]   Yathā   pasaṃsanti   sakāyanānīti   dhammo   sakāyanaṃ  diṭṭhi
sakāyanaṃ   paṭipadā   sakāyanaṃ   maggo   sakāyanaṃ  .  sakāyanāni  pasaṃsanti
thomenti kittenti vaṇṇentīti yathā pasaṃsanti sakāyanāni.
     [658]   Sabbe   pavādā   tathivā   bhaveyyunti  sabbe  pavādā
tathā   tacchā   bhūtā   yāthāvā  aviparītā  bhaveyyunti  sabbe  pavādā
tathivā bhaveyyuṃ.
@Footnote: 1 Ma. saddhammapūjā. sabbattha īdisameva 2 Po. Ma. sabbeva vādā.
     [659]   Suddhī   hi   nesaṃ   paccattamevāti   paccattameva  tesaṃ
samaṇabrāhmaṇānaṃ   suddhi   visuddhi   parisuddhi   mutti   vimutti  parimuttīti
suddhī hi nesaṃ paccattameva. Tenāha bhagavā
                      sadhammapūjā ca panā tatheva
                      yathā pasaṃsanti sakāyanāni
                      sabbe pavādā tathivā bhaveyyuṃ
                      suddhī hi nesaṃ paccattamevāti.
     [660] Na brāhmaṇassa paraneyyamatthi
                      dhammesu niccheyya samuggahītaṃ
                      tasmā vivādāni upātivatto
                      na hi seṭṭhato passati dhammamaññaṃ.
     [661]   Na   brāhmaṇassa   paraneyyamatthīti  nāti  paṭikkhepo .
Brāhmaṇoti    sattannaṃ    dhammānaṃ    bāhitattā    brāhmaṇo   .pe.
Anissito   1-   tādi   pavuccate   sa   brahmā   .  na  brāhmaṇassa
paraneyyamatthīti    brāhmaṇassa    paraneyyatā    natthi   brāhmaṇo   na
paraneyyo   na   parapattiyo   na   parapaccayo  na  parapaṭibaddhagū  jānāti
passati    asammūḷho    sampajāno   paṭissato   .   sabbe   saṅkhārā
aniccāti   brāhmaṇassa   paraneyyatā   natthi  brāhmaṇo  na  paraneyyo
na   parapattiyo   na   parapaccayo   na   parapaṭibaddhagū   jānāti   passati
asammūḷho   sampajāno  paṭissato  .  sabbe  saṅkhārā  dukkhāti  .pe.
@Footnote: 1 Po. Ma. asito.
Yaṅkiñci      samudayadhammaṃ     sabbantaṃ     nirodhadhammanti     brāhmaṇassa
paraneyyatā   natthi   brāhmaṇo   na   paraneyyo   na   parapattiyo  na
parapaccayo     na     parapaṭibaddhagū     jānāti    passati    asammūḷho
sampajāno paṭissatoti na brāhmaṇassa paraneyyamatthi.
     [662]   Dhammesu   niccheyya  samuggahītanti  dhammesūti  dvāsaṭṭhiyā
diṭṭhigatesu    .    niccheyyāti    nicchinitvā   vinicchinitvā   vicinitvā
pavicinitvā     tulayitvā    tīrayitvā    vibhāvayitvā    vibhūtaṃ    katvā
odhiggāho    vilaggāho   varaggāho   koṭṭhāsaggāho   uccayaggāho
samuccayaggāho   idaṃ   saccaṃ   tathaṃ   tacchaṃ   bhūtaṃ   yāthāvaṃ   aviparītanti
gahitaṃ   parāmaṭṭhaṃ   abhiniviṭṭhaṃ   ajjhositaṃ   adhimuttaṃ   natthi   na  saṃvijjati
nupalabbhati    pahīnaṃ    samucchinnaṃ    vūpasantaṃ   paṭippassaddhaṃ   abhabbuppattikaṃ
ñāṇagginā daḍḍhanti dhammesu niccheyya samuggahītaṃ.
     [663]    Tasmā    vivādāni   upātivattoti   tasmāti   tasmā
taṃkāraṇā   taṃhetu   tappaccayā   taṃnidānā   diṭṭhikalahāni   diṭṭhibhaṇḍanāni
diṭṭhiviggahāni    diṭṭhivivādāni   diṭṭhimedhagāni   upātivatto   atikkanto
samatikkanto vītivattoti tasmā vivādāni upātivatto.
     [664]   Na   hi   seṭṭhato  passati  dhammamaññanti  aññaṃ  satthāraṃ
dhammakkhānaṃ    gaṇaṃ    diṭṭhiṃ    paṭipadaṃ    maggaṃ   aññatra   satipaṭṭhānehi
aññatra      sammappadhānehi     aññatra     iddhippādehi     aññatra
indriyehi     aññatra    balehi    aññatra    bojjhaṅgehi    aññatra
Ariyā   aṭṭhaṅgikā   maggā   aggaṃ   seṭṭhaṃ  viseṭṭhaṃ  pāmokkhaṃ  uttamaṃ
pavaraṃ   dhammaṃ   na   passati  na  dakkhati  na  oloketi  na  nijjhāyati  na
upaparikkhatīti na hi seṭṭhato passati dhammamaññaṃ. Tenāha bhagavā
                      na brāhmaṇassa paraneyyamatthi
                      dhammesu niccheyya samuggahītaṃ
                      tasmā vivādāni upātivatto
                      na hi seṭṭhato passati dhammamaññanti.
     [665] Jānāmi passāmi tatheva etaṃ
                      diṭṭhiyā eke paccenti suddhiṃ
                      addakkhi ce kiñhi tumassa tena
                      atisitvā aññena vadanti suddhiṃ.
     [666]  Jānāmi  passāmi  tatheva  etanti jānāmīti paracittañāṇena
vā   jānāmi   pubbenivāsānussatiñāṇena   vā   jānāmi  .  passāmīti
maṃsacakkhunā  vā  passāmi  dibbena  vā  cakkhunā passāmi. Tatheva etanti
etaṃ tathaṃ tacchaṃ bhūtaṃ yāthāvaṃ aviparītanti jānāmi passāmi tatheva etaṃ.
     [667]   Diṭṭhiyā   eke   paccenti   suddhinti  diṭṭhiyā  eke
samaṇabrāhmaṇā    suddhiṃ    visuddhiṃ    parisuddhiṃ   muttiṃ   vimuttiṃ   parimuttiṃ
paccenti   .   sassato   loko   idameva  saccaṃ  moghamaññanti  diṭṭhiyā
eke    samaṇabrāhmaṇā    suddhiṃ    visuddhiṃ    parisuddhiṃ   muttiṃ   vimuttiṃ
Parimuttiṃ   paccenti   .   asassato  loko  .pe.  neva  hoti  na  na
hoti   tathāgato   parammaraṇā   idameva   saccaṃ   moghamaññanti   diṭṭhiyā
eke    samaṇabrāhmaṇā    suddhiṃ    visuddhiṃ    parisuddhiṃ   muttiṃ   vimuttiṃ
parimuttiṃ paccentīti diṭṭhiyā eke paccenti suddhiṃ.
     [668]    Addakkhi    ce   kiñhi   tumassa   tenāti   addakkhīti
paracittañāṇena     vā     addakkhi    pubbenivāsānussatiñāṇena    vā
addakkhi   maṃsacakkhunā   vā   addakkhi   dibbena  vā  cakkhunā  addakkhīti
addakkhi  ce  .  kiñhi  tumassa  tenāti tassa tena dassanena kiṃ kathaṃ [1]-
dukkhapariññā   atthi   na   samudayassa   pahānaṃ   atthi   na   maggabhāvanā
atthi   na   phalasacchikiriyā  atthi  na  rāgassa  samucchedappahānaṃ  atthi  na
dosassa   samucchedappahānaṃ   atthi   na   mohassa  samucchedappahānaṃ  atthi
na   kilesānaṃ   samucchedappahānaṃ  atthi  na  saṃsāravaṭṭassa  ucchedo  2-
atthīti addakkhi ce kiñhi tumassa tena.
     [669]   Atisitvā   aññena  vadanti  suddhinti  te  diṭṭhiyā  3-
suddhimaggaṃ   visuddhimaggaṃ   parisuddhimaggaṃ   vodātamaggaṃ   pariyodātamaggaṃ  4-
atikkamitvā    samatikkamitvā    vītikkamitvā    aññatra    satipaṭṭhānehi
aññatra      sammappadhānehi     aññatra     iddhippādehi     aññatra
indriyehi   aññatra   balehi   aññatra   bojjhaṅgehi   aññatra  ariyā
aṭṭhaṅgikā   maggā   suddhiṃ   visuddhiṃ   parisuddhiṃ  muttiṃ  vimuttiṃ  parimuttiṃ
vadanti    kathenti   bhaṇanti   dīpayanti   voharantīti   evampi   atisitvā
@Footnote: 1 Ma. nasaddo atthi. 2 Ma. upacchedo. 3 Ma. Yu. titthiyā. 4 parivodātamaggaṃ
@itipi pāṭho.
Aññena  vadanti  suddhiṃ  .  athavā  buddhā  ca buddhasāvakā ca paccekabuddhā
ca    tesaṃ    diṭṭhiyā   1-   asuddhimaggaṃ   avisuddhimaggaṃ   aparisuddhimaggaṃ
avodātamaggaṃ      apariyodātamaggaṃ      atikkamitvā      samatikkamitvā
vītivattitvā    catūhi    satipaṭṭhānehi    catūhi    sammappadhānehi   catūhi
iddhippādehi   pañcahi   indriyehi   pañcahi  balehi  sattahi  bojjhaṅgehi
ariyena   aṭṭhaṅgikena   maggena   suddhiṃ   visuddhiṃ  parisuddhiṃ  muttiṃ  vimuttiṃ
parimuttiṃ    vadanti    kathenti   bhaṇanti   dīpayanti   voharantīti   evampi
atisitvā aññena vadanti suddhiṃ. Tenāha bhagavā
                      jānāmi passāmi tatheva etaṃ
                      diṭṭhiyā eke paccenti suddhiṃ
                      addakkhi ce kiñhi tumassa tena
                      atisitvā aññena vadanti suddhinti.
     [670] Passaṃ naro dakkhati nāmarūpaṃ
                      disvāna vāññassati 2- tānimeva
                      kāmaṃ bahuṃ passatu appakaṃ vā
                      na hi tena suddhiṃ kusalā vadanti.
     [671]  Passaṃ  naro  dakkhati  nāmarūpanti passaṃ naroti paracittañāṇena
vā   passanto   pubbenivāsānussatiñāṇena   vā   passanto  maṃsacakkhunā
vā    passanto    dibbena   vā   cakkhunā   passanto   nāmarūpaññeva
dakkhati    niccato    sukhato    attato   na   tesaṃ   dhammānaṃ   samudayaṃ
@Footnote: 1 Ma. Yu. titthiyānaṃ. 2 Ma. disvāna vā ñāyati.
Vā   atthaṅgamaṃ  vā  assādaṃ  vā  ādīnavaṃ  vā  nissaraṇaṃ  vā  dakkhatīti
passaṃ naro dakkhati nāmarūpaṃ.
     [672]  Disvāna  vāññassati  tānimevāti  disvāti  paracittañāṇena
vā   disvā   pubbenivāsānussatiñāṇena   vā   disvā  maṃsacakkhunā  vā
disvā   dibbena   vā   cakkhunā   disvā  nāmarūpaññeva  disvā  ñassati
niccato  sukhato  attato  na  tesaṃ  dhammānaṃ  samudayaṃ  vā  atthaṅgamaṃ  vā
assādaṃ   vā  ādīnavaṃ  vā  nissaraṇaṃ  vā  ñassatīti  disvāna  vāññassati
tānimeva.
     [673]  Kāmaṃ  bahuṃ  passatu  appakaṃ  vāti  kāmaṃ bahukaṃ vā passanto
nāmarūpaṃ  appakaṃ  vā  niccato  sukhato  attatoti  kāmaṃ  bahuṃ passatu appakaṃ
vā.
     [674]  Na  hi tena suddhiṃ kusalā vadantīti kusalāti ye te khandhakusalā
dhātukusalā     āyatanakusalā     paṭiccasamuppādakusalā    satipaṭṭhānakusalā
sammappadhānakusalā      iddhippādakusalā      indriyakusalā     balakusalā
bojjhaṅgakusalā    maggakusalā    phalakusalā   nibbānakusalā   te   kusalā
paracittañāṇena    vā    pubbenivāsānussatiñāṇena    vā    maṃsacakkhunā
vā  dibbena  vā  cakkhunā  nāmarūpadassanena  suddhiṃ  visuddhiṃ  parisuddhiṃ muttiṃ
vimuttiṃ  parimuttiṃ  na  vadanti  na  kathenti na bhaṇanti na dīpayanti na voharantīti
na hi tena suddhiṃ kusalā vadanti. Tenāha bhagavā
                      Passaṃ naro dakkhati nāmarūpaṃ
                      disvāna vāññassati tānimeva
                      kāmaṃ bahuṃ passatu appakaṃ vā
                      na hi tena suddhiṃ kusalā vadantīti.
     [675] Nivissavādī na hi subbināyo
                      pakappitaṃ 1- diṭṭhi purekkharāno
                      yaṃ nissito tattha subhaṃvadāno
                      suddhiṃvado tattha tathaddasā so.
     [676]  Nivissavādī  na  hi  subbināyoti  sassato  loko  idameva
saccaṃ   moghamaññanti   nivissavādī   .   asassato   loko  .pe.  neva
hoti   na   na  hoti  tathāgato  parammaraṇā  idameva  saccaṃ  moghamaññanti
nivissavādī  .  na  hi  subbināyoti  nivissavādī  dubbinayo  duññāpayo 2-
dunnijjhāpayo    duppekkhāpayo    duppasādayoti    nivissavādī   na   hi
subbināyo.
     [677]    Pakappitaṃ   diṭṭhi   purekkharānoti   pakappitaṃ   abhisaṅkhataṃ
saṇṭhapitaṃ    diṭṭhiṃ    purakkhato    purato    katvā    carati   diṭṭhiddhajo
diṭṭhiketu    diṭṭhādhipateyyo    diṭṭhiyā   parivārito   caratīti   pakappitaṃ
diṭṭhi purekkharāno.
     [678]   Yaṃ   nissito   tattha   subhaṃvadānoti   yaṃ   nissitoti  yaṃ
satthāraṃ   dhammakkhānaṃ   gaṇaṃ   diṭṭhiṃ   paṭipadaṃ   maggaṃ  nissito  sannissito
@Footnote: 1 Ma. pakappitā. 2 Ma. duppaññāpayo.
Allīno   upagato   ajjhosito   adhimuttoti   yaṃ   nissito  .  tatthāti
sakāya   diṭṭhiyā   sakāya   khantiyā  sakāya  ruciyā  sakāya  laddhiyā .
Subhaṃvadānoti   subhavādo   sobhanavādo  paṇḍitavādo  dhīravādo  ñāṇavādo
hetuvādo   lakkhaṇavādo   kāraṇavādo   ṭhānavādo   sakāya   laddhiyāti
yaṃ nissito tattha subhaṃvadāno.
     [679]   Suddhiṃvado  tattha  tathaddasā  soti  suddhiṃvadoti  suddhivādo
visuddhivādo  parisuddhivādo  vodātavādo  pariyodātavādo  1- . Athavā
suddhidassano      visuddhidassano      parisuddhidassano      vodātadassano
pariyodātadassanoti   2-   suddhiṃvado   3-  .  tatthāti  sakāya  diṭṭhiyā
sakāya  khantiyā  sakāya  ruciyā  sakāya  laddhiyā  .  tathaddasā  soti tathaṃ
tacchaṃ   bhūtaṃ   yāthāvaṃ   aviparītanti   addasa   addakkhi  apassi  paṭivijjhīti
suddhiṃvado 2- tattha tathaddasā so. Tenāha bhagavā
                      nivissavādī na hi subbināyo
                      pakappitaṃ diṭṭhi purekkharāno
                      yaṃ nissito tattha subhaṃvadāno
                      suddhiṃvado tattha tathaddasā soti.
     [680] Na brāhmaṇo kappamupeti saṅkhaṃ 4-
                      na diṭṭhisārī napi ñāṇabandhu
                      ñatvā ca so sammatiyo puthujjā
                      upekkhatī uggahaṇanti maññe.
@Footnote: 1-2 parivodāta .. itipi pāṭho. 3 Ma. suddhiṃvādo. 4 Ma. saṅkhā. sabbattha
@īdisameva.
     [681]  Na  brāhmaṇo  kappamupeti  saṅkhanti  nāti  paṭikkhepo .
Brāhmaṇoti    sattannaṃ    dhammānaṃ    bāhitattā    brāhmaṇo   .pe.
Anissito   tādi   pavuccate   sa   brahmā   .  kappāti  dve  kappā
taṇhākappo   ca   diṭṭhikappo   ca   .pe.   ayaṃ   taṇhākappo  .pe.
Ayaṃ   diṭṭhikappo   .   saṅkhā   vuccati   ñāṇaṃ   yā  paññā  pajānanā
.pe.    amoho    dhammavicayo    sammādiṭṭhi    .    na   brāhmaṇo
kappamupeti    saṅkhanti    brāhmaṇo    saṅkhāya    jānitvā   tulayitvā
tīrayitvā   vibhāvayitvā   vibhūtaṃ   katvā   sabbe   saṅkhārā   aniccāti
sabbe    saṅkhārā   dukkhāti   .pe.   yaṅkiñci   samudayadhammaṃ   sabbantaṃ
nirodhadhammanti   saṅkhāya   jānitvā   tulayitvā   tīrayitvā   vibhāvayitvā
vibhūtaṃ   katvā   taṇhākappaṃ   vā  diṭṭhikappaṃ  vā  [1]-  na  upeti  na
upagacchati   na   gaṇhāti   na   parāmasati   nābhinivisatīti   na  brāhmaṇo
kappamupeti saṅkhaṃ.
     [682]  Na  diṭṭhisārī  napi  ñāṇabandhūti  tassa  dvāsaṭṭhī diṭṭhigatāni
pahīnāni    samucchinnāni    vūpasantāni   paṭippassaddhāni   abhabbuppattikāni
ñāṇagginā  daḍḍhāni  so  diṭṭhiyā  na yāyati na niyyati na vuyhati na saṃhariyati
napi  taṃ diṭṭhigataṃ sārato pacceti paccāgacchatīti na diṭṭhisārī. Napi ñāṇabandhūti
aṭṭhasamāpattiñāṇena    vā    pañcābhiññāñāṇena    vā   micchāñāṇena
vā  taṇhābandhaṃ  vā  diṭṭhibandhaṃ  vā  na  karoti  na janeti na sañjaneti na
@Footnote: 1 Ma. neti.
Nibbatteti nābhinibbattetīti na diṭṭhisārī napi ñāṇabandhu.
     [683]    Ñatvā    ca    so   sammatiyo   puthujjāti   ñatvāti
ñatvā   jānitvā   tulayitvā   tīrayitvā   vibhāvayitvā   vibhūtaṃ   katvā
sabbe    saṅkhārā    aniccāti   sabbe   saṅkhārā   dukkhāti   .pe.
Yaṅkiñci    samudayadhammaṃ    sabbantaṃ    nirodhadhammanti    ñatvā   jānitvā
tulayitvā    tīrayitvā    vibhāvayitvā    vibhūtaṃ    katvāti   ñatvā   ca
so  .  sammatiyoti  vuccanti  dvāsaṭṭhī  diṭṭhigatāni  [1]-  .  puthujjāti
puthujjanehi   janitā   vā   tā  sammatiyoti  puthujjā  .  puthunānājanehi
janitā   vā   tā   sammatiyoti   puthujjāti   ñatvā  ca  so  sammatiyo
puthujjā.
     [684]   Upekkhatī   uggahaṇanti   maññeti   aññe   taṇhāvasena
diṭṭhivasena    gaṇhanti    parāmasanti    abhinivisanti    arahā   upekkhati
na    gaṇhāti    na    parāmasati   nābhinivisatīti   upekkhatī   uggahaṇanti
maññe. Tenāha bhagavā
                      na brāhmaṇo kappamupeti saṅkhaṃ
                      na diṭṭhisārī napi ñāṇabandhu
                      ñatvā ca so sammatiyo puthujjā
                      upekkhatī uggahaṇanti maññeti.
     [685] Visajja ganthāni munīdha loke
                      vivādajātesu na vaggasārī
@Footnote: 1 Po. Ma. diṭṭhisammutiyo.
                      Santo asantesu upekkhako so
                      anuggaho uggahaṇanti maññe.
     [686]  Visajja  ganthāni  munīdha  loketi  ganthāti  cattāro ganthā
abhijjhā    kāyagantho    byāpādo    kāyagantho    sīlabbattaparāmāso
kāyagantho   idaṃsaccābhiniveso   kāyagantho  .  attano  diṭṭhiyā  rāgo
abhijjhā   kāyagantho   .   paravādesu  āghāto  appaccayo  byāpādo
kāyagantho   .  attano  sīlaṃ  vā  vattaṃ  vā  sīlabbattaṃ  vā  parāmasati
sīlabbattaparāmāso  kāyagantho  .  attano  diṭṭhi  1-  idaṃsaccābhiniveso
kāyagantho . Visajjāti ganthe vossajjitvā vā 2- visajja. Athavā ganthe
gathite  ganthite  bandhe  vibandhe ābandhe lagge laggite palibuddhe bandhane
phoṭayitvā  vā  2-  visajja. Yathā vayhaṃ vā rathaṃ vā sakaṭaṃ vā sandamānikaṃ
vā   sajjaṃ  visajjaṃ  karonti  vikopenti  evameva  ganthe  vossajjitvā
vā  3-  visajja  athavā  ganthe  gathite  ganthite bandhe vibandhe ābandhe
lagge  laggite  palibuddhe  bandhane  phoṭayitvā  vā  4-  visajja. Munīti
monaṃ   vuccati   ñāṇaṃ   yā   paññā   pajānanā  .pe.  saṅgajālamaticca
so  muni  .  idhāti  imissā  diṭṭhiyā  .pe. Imasmiṃ manussaloketi visajja
ganthāni munīdha loke.
     [687]   Vivādajātesu   na  vaggasārīti  vivādajātesu  sañjātesu
nibbattesu     abhinibbattesu     pātubhūtesu     chandāgatiṃ    gacchantesu
@Footnote: 1 Ma. diṭṭhiṃ abhiniveso kāyagantho. 2-3-4. Ma. vāsaddo natthi.
Dosāgatiṃ   gacchantesu   mohāgatiṃ   gacchantesu   bhayāgatiṃ  gacchantesu  na
chandāgatiṃ   gacchati   na   dosāgatiṃ   gacchati   na   mohāgatiṃ  gacchati  na
bhayāgatiṃ   gacchati   na   rāgavasena   gacchati   na  dosavasena  gacchati  na
mohavasena   gacchati   na   mānavasena   gacchati   na   diṭṭhivasena  gacchati
na   uddhaccavasena   gacchati   na  vicikicchāvasena  gacchati  na  anusayavasena
gacchati    na   vaggehi   dhammehi   yāyati   niyyati   vuyhati   saṃhariyatīti
vivādajātesu na vaggasārī.
     [688]   Santo   asantesu   upekkhako  soti  santoti  rāgassa
santattā    santo   dosassa   santattā   santo   mohassa   santattā
santo     .pe.     sabbākusalābhisaṅkhārānaṃ     santattā    samitattā
vūpasamitattā    vijjhātattā    nibbutattā    vigatattā   paṭippassaddhattā
santo    upasanto   vūpasanto   nibbuto   paṭippassaddhoti   santo  .
Asantesūti     asantesu     anupasantesu     avūpasantesu    anibbutesu
appaṭippassaddhesūti   santo   asantesu   .   upekkhako   soti  arahā
chaḷaṅgupekkhāya   samannāgato   cakkhunā  rūpaṃ  disvā  neva  sumano  hoti
na   dummano   upekkhako   viharati  sato  sampajāno  .  sotena  saddaṃ
sutvā   .pe.  kālaṃ  kaṅkhati  bhāvito  sudantoti  1-  santo  asantesu
upekkhako so.
     [689]   Anuggaho   uggahaṇanti   maññeti   aññe   taṇhāvasena
diṭṭhivasena   gaṇhanti   2-   parāmasanti   abhinivisanti   arahā  upekkhati
@Footnote: 1 Ma. santoti. 2 Po. Ma. gaṇhante parāmasante abhinivisante.
Na    gaṇhāti    na    parāmasati   nābhinivisatīti   anuggaho   uggahaṇanti
maññe. Tenāha bhagavā
                      visajja ganthāni munīdha loke
                      vivādajātesu na vaggasārī
                      santo asantesu upekkhako so
                      anuggaho uggahaṇanti maññeti.
     [690] Pubbāsave hitvā nave akubbaṃ
                      na chandagū nopi nivissavādī
                      sa vippamutto diṭṭhigatehi dhīro
                      na limpatī loke anattagarahī.
     [691]   Pubbāsave  hitvā  nave  akubbanti  pubbāsavā  vuccanti
atītā  rūpaṃ  1-  vedanā  saññā  saṅkhārā  viññāṇaṃ . Atīte saṅkhāre
ārabbha   ye   kilesā   uppajjeyyuṃ   te   kilese  hitvā  cajitvā
pariccajitvā   pajahitvā  vinoditvā  2-  byantīkaritvā  anabhāvaṅgamitvāti
pubbāsave   hitvā   .   nave   akubbanti  navā  vuccanti  paccuppannā
rūpaṃ   vedanā   saññā   saṅkhārā   viññāṇaṃ  .  paccuppanne  saṅkhāre
ārabbha   chandaṃ   akubbamāno   pemaṃ   akubbamāno   rāgaṃ  akubbamāno
ajanayamāno    asañjanayamāno    anibbattayamāno    nābhinibbattayamānoti
pubbāsave hitvā nave akubbaṃ.
     [692]  Na  chandagū  nopi  nivissavādīti  na  chandagūti  na  chandāgatiṃ
@Footnote: 1 Ma. rūpa ... saṅkhāraviññāṇā. 2 Ma. vinodetvā byantiṃkaritvā.
Gacchati   na   dosāgatiṃ   gacchati   na   mohāgatiṃ   gacchati   na  bhayāgatiṃ
gacchati   na   rāgavasena   gacchati  na  dosavasena  gacchati  na  mohavasena
gacchati   na  mānavasena  gacchati  na  diṭṭhivasena  gacchati  na  uddhaccavasena
gacchati    na    vicikicchāvasena    gacchati    na    anusayavasena   gacchati
na   vaggehi   dhammehi  yāyati  niyyati  vuyhati  saṃhariyatīti  na  chandagū .
Nopi    nivissavādīti   sassato   loko   idameva   saccaṃ   moghamaññanti
[1]-  Nivissavādī  asassato  loko  idameva  saccaṃ  moghamaññanti  .pe.
Neva   hoti   na   na   hoti   tathāgato   parammaraṇā   idameva  saccaṃ
moghamaññanti nivissavādīti na chandagū nopi nivissavādī.
     [693]  Sa  vippamutto  diṭṭhigatehi dhīroti tassa dvāsaṭṭhī diṭṭhigatāni
pahīnāni    samucchinnāni    vūpasantāni   paṭippassaddhāni   abhabbuppattikāni
ñāṇagginā    daḍḍhāni    so    diṭṭhigatehi    vippamutto    visaññutto
vimariyādikatena   cetasā   viharatīti   .  dhīroti  dhīro  paṇḍito  paññavā
buddhimā ñāṇī vibhāvī medhāvīti sa vippamutto diṭṭhigatehi dhīro.
     [694]  Na  limpatī  loke  anattagarahīti  lepoti  2- dve lepā
taṇhālepo   ca   diṭṭhilepo  ca  .pe.  ayaṃ  taṇhālepo  .pe.  ayaṃ
diṭṭhilepo  .  tassa  taṇhālepo  pahīno  diṭṭhilepo  paṭinissaṭṭho [3]-
taṇhālepassa        pahīnattā       diṭṭhilepassa       paṭinissaṭṭhattā
anupalitto  4-  apāyaloke  na  limpati  manussaloke na limpati devaloke
@Footnote: 1 Ma. nasaddo atthi. 2 Ma. lepāti. 3 Ma. tassa. 4 Ma. ayaṃ pāṭho na
@dissati.
Na   limpati  khandhaloke  na  limpati  dhātuloke  na  limpati  āyatanaloke
na   limpati   na   saṃlimpati   nupalimpati   alitto   asaṃlitto  anupalitto
nikkhanto   nissaṭṭho   vippamutto   visaññutto   vimariyādikatena  cetasā
viharatīti   na   limpati  loke  .  anattagarahīti  dvīhi  kāraṇehi  attānaṃ
garahati   katattā   ca  akatattā  ca  .  kathaṃ  katattā  ca  akatattā  ca
attānaṃ   garahati   .   kataṃ  me  kāyaduccaritaṃ  akataṃ  me  kāyasucaritanti
attānaṃ  garahati  kataṃ  me  vacīduccaritaṃ  kataṃ  me  manoduccaritaṃ  kato  me
pāṇātipāto   .pe.   katā  me  micchādiṭṭhi  akatā  me  sammādiṭṭhīti
attānaṃ garahati. Evaṃ katattā ca akatattā ca attānaṃ garahati.
     {694.1}  Athavā  sīlesumhi  na  paripūrikārīti  1- attānaṃ garahati
indriyesumhi     aguttadvāroti     bhojane     amattaññumhīti     2-
jāgariyamananuyuttoti   3-   na   satisampajaññena   samannāgatoti  abhāvitā
me   cattāro   satipaṭṭhānāti  abhāvitā  me  cattāro  sammappadhānāti
abhāvitā   me  cattāro  iddhippādāti  abhāvitāni  me  pañcindriyānīti
abhāvitāni   me   pañca   balānīti   abhāvitā   me  satta  bojjhaṅgāti
abhāvito   me   ariyo   aṭṭhaṅgiko  maggoti  dukkhaṃ  me  apariññātanti
dukkhasamudayo   me   appahīnoti   maggo   me  abhāvitoti  nirodho  me
asacchikatoti  attānaṃ  garahati  .  evaṃ  katattā  ca  akatattā ca attānaṃ
garahati   .   evaṃ   attagarahiyaṃ   4-   kammaṃ  akubbamāno  ajanayamāno
@Footnote: 1 Ma. Yu. paripūrakārī. 2 Ma. bhojanemhi amattaññūti. 3 Ma. jāgariyamhi.
@satisampajaññenāmhi. 4 Ma. attagarahī. tayidaṃ kammaṃ.
Asañjanayamāno           anibbattayamāno          nābhinibbattayamāno
anattagarahīti na limpatī loke anattagarahī. Tenāha bhagavā
                      pubbāsave hitvā nave akubbaṃ
                      na chandagū nopi nivissavādī
                      sa vippamutto diṭṭhigatehi dhīro
                      na limpatī loke anattagarahīti.



             The Pali Tipitaka in Roman Character Volume 29 page 365-402. http://84000.org/tipitaka/read/roman_read.php?B=29&A=7331              Compare with The Pali Tipitaka in Thai Character :- http://84000.org/tipitaka/read/pali_read.php?B=29&A=7331              Compare with The Royal Version of Thai Tipitaka :- http://84000.org/tipitaka/read/byitem.php?book=29&item=597&items=98              Compare with The MCU Version of Thai Tipitaka :- http://84000.org/tipitaka/pitaka_item/m_siri.php?B=29&siri=13              Study Atthakatha :- http://84000.org/tipitaka/attha/attha.php?b=29&i=600              The Pali Atthakatha in Thai :- http://84000.org/tipitaka/atthapali/read_th.php?B=45&A=8477              The Pali Atthakatha in Roman :- http://84000.org/tipitaka/atthapali/read_rm.php?B=45&A=8477              Contents of The Tipitaka Volume 29 http://84000.org/tipitaka/read/?index_29

First LinkPrevious Linkแสดงหมายเลขหน้า
ในกรณี :- 
   บรรทัดแรกของแต่ละหน้าNext LinkLast Link chage to ENGLISH letter

บันทึก ๑๔ พฤศจิกายน พ.ศ. ๒๕๖๐. การแสดงผลนี้อ้างอิงข้อมูลจากพระไตรปิฎกฉบับภาษาบาลี อักษรโรมัน. หากพบข้อผิดพลาด กรุณาแจ้งได้ที่ DhammaPerfect@yahoo.com