บทนำ พระวินัยปิฎก พระสุตตันตปิฎก พระอภิธรรมปิฎก ค้นพระไตรปิฎก ชาดก หนังสือธรรมะ |
TIPITAKA Volume 16 : PALI ROMAN Sutta Pitaka Vol 8 : Sutta. Saṃ. Ni.
Suttantapiṭake saṃyuttanikāyassa dutiyo bhāgo ------ nidānavaggo namo tassa bhagavato arahato sammāsambuddhassa. Abhisamayasaṃyuttaṃ ------- buddhavaggo paṭhamo [1] Evamme sutaṃ ekaṃ samayaṃ bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme . tatra kho bhagavā bhikkhū āmantesi bhikkhavoti . bhadanteti te bhikkhū bhagavato paccassosuṃ . Bhagavā etadavoca paṭiccasamuppādaṃ vo bhikkhave desissāmi taṃ suṇātha sādhukaṃ manasikarotha bhāsissāmīti . evaṃ bhanteti kho te bhikkhū bhagavato paccassosuṃ. [2] Bhagavā etadavoca katamo ca bhikkhave paṭiccasamuppādo avijjāpaccayā bhikkhave saṅkhārā saṅkhārapaccayā viññāṇaṃ viññāṇapaccayā nāmarūpaṃ nāmarūpapaccayā saḷāyatanaṃ saḷāyatanapaccayā phasso phassapaccayā vedanā vedanāpaccayā taṇhā taṇhāpaccayā upādānaṃ upādānapaccayā bhavo bhavapaccayā Jāti jātipaccayā jarāmaraṇaṃ sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā sambhavanti . evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hoti . Ayaṃ vuccati bhikkhave paṭiccasamuppādo. [3] Avijjāya tveva asesavirāganirodhā saṅkhāranirodho saṅkhāranirodhā viññāṇanirodho viññāṇanirodhā nāmarūpanirodho nāmarūpanirodhā saḷāyatananirodho saḷāyatananirodhā phassanirodho phassanirodhā vedanānirodho vedanānirodhā taṇhānirodho taṇhānirodhā upādānanirodho upādānanirodhā bhavanirodho bhavanirodhā jātinirodho jātinirodhā jarāmaraṇaṃ sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā nirujjhanti . Evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa nirodho hotīti . idamavoca bhagavā attamanā te bhikkhū bhagavato bhāsitaṃ abhinandunti . Paṭhamaṃ. [4] Sāvatthiyaṃ viharati ... paṭiccasamupādaṃ vo bhikkhave desissāmi vibhajissāmi taṃ suṇātha sādhukaṃ manasikarotha bhāsissāmīti . evaṃ bhanteti kho te bhikkhū bhagavato paccassosuṃ. [5] Bhagavā etadavoca katamo ca bhikkhave paṭiccasamuppādo avijjāpaccayā bhikkhave saṅkhārā saṅkhārapaccayā viññāṇaṃ viññāṇapaccayā nāmarūpaṃ nāmarūpapaccayā saḷāyatanaṃ saḷāyatanapaccayā phasso phassapaccayā vedanā vedanāpaccayā taṇhā taṇhāpaccayā upādānaṃ upādānapaccayā bhavo bhavapaccayā Jāti jātipaccayā jarāmaraṇaṃ sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā sambhavanti. Evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hoti. [6] Katamañca bhikkhave jarāmaraṇaṃ . yā tesaṃ tesaṃ sattānaṃ tamhi tamhi sattanikāye jarā jīraṇatā khaṇḍiccaṃ pāliccaṃ valittacatā āyuno saṃhāni indriyānaṃ paripāko ayaṃ vuccati jarā . katamañca bhikkhave maraṇaṃ 1- yā 2- tesaṃ tesaṃ sattānaṃ tamhā tamhā sattanikāyā cuti cavanatā bhedo antaradhānaṃ maccu maraṇaṃ kālakiriyā khandhānaṃ bhedo kaḷevarassa nikkhepo jīvitindriyassa upacchedo 3- idaṃ vuccati maraṇaṃ. Iti ayañca jarā idaṃ ca maraṇaṃ idaṃ vuccati bhikkhave jarāmaraṇaṃ. [7] Katamā ca bhikkhave jāti . yā tesaṃ tesaṃ sattānaṃ tamhi tamhi sattanikāye jāti sañjāti okkanti nibbatti abhinibbatti khandhānaṃ pātubhāvo āyatanānaṃ paṭilābho ayaṃ vuccati bhikkhave jāti. [8] Katamo ca bhikkhave bhavo . tayome bhikkhave bhavā kāmabhavo rūpabhavo arūpabhavo ayaṃ vuccati bhikkhave bhavo. [9] Katamañca bhikkhave upādānaṃ cattārīmāni bhikkhave upādānāni kāmupādānaṃ diṭṭhupādānaṃ sīlabbattupādānaṃ attavādupādānaṃ idaṃ vuccati bhikkhave upādānaṃ. [10] Katamā ca bhikkhave taṇhā . chayime bhikkhave taṇhākāyā rūpataṇhā saddataṇhā gandhataṇhā rasataṇhā phoṭṭhabbataṇhā dhammataṇhā ayaṃ vuccati bhikkhave taṇhā. @Footnote: 1 Ma. Yu. idaṃ pāṭhatyaṃ natthi . 2 Yu. yaṃ . 3 Ma. Yu. idaṃ pāṭhadvayaṃ natthi. @4 Ma. Yu. ayaṃ pāṭho natthi. [11] Katamā ca bhikkhave vedanā. Chayime bhikkhave vedanākāyā cakkhusamphassajā vedanā sotasamphassajā vedanā ghānasamphassajā vedanā jivhāsamphassajā vedanā kāyasamphassajā vedanā manosamphassajā vedanā ayaṃ vuccati bhikkhave vedanā. [12] Katamo ca bhikkhave phasso . chayime bhikkhave phassakāyā cakkhusamphasso sotasamphasso ghānasamphasso jivhāsamphasso kāyasamphasso manosamphasso ayaṃ vuccati bhikkhave phasso. [13] Katamañca bhikkhave saḷāyatanaṃ . cakkhvāyatanaṃ sotāyatanaṃ ghānāyatanaṃ jivhāyatanaṃ kāyāyatanaṃ manāyatanaṃ idaṃ vuccati bhikkhave saḷāyatanaṃ. [14] Katamañca bhikkhave nāmarūpaṃ . vedanā saññā cetanā phasso manasikāro idaṃ vuccati nāmaṃ . cattāro mahābhūtā catunnañca mahābhūtānaṃ upādāyarūpaṃ idaṃ vuccati rūpaṃ . iti idañca nāmaṃ idañca rūpaṃ idaṃ vuccati bhikkhave nāmarūpaṃ. [15] Katamañca bhikkhave viññāṇaṃ chayime bhikkhave viññāṇakāyā cakkhuviññāṇaṃ sotaviññāṇaṃ ghānaviññāṇaṃ jivhāviññāṇaṃ kāyaviññāṇaṃ manoviññāṇaṃ idaṃ vuccati bhikkhave viññāṇaṃ. [16] Katame ca bhikkhave saṅkhārā tayome bhikkhave saṅkhārā kāyasaṅkhāro vacīsaṅkhāro cittasaṅkhāro ime vuccanti bhikkhave saṅkhārā. [17] Katamā ca bhikkhave avijjā yaṃ kho bhikkhave dukkhe aññāṇaṃ dukkhasamudaye aññāṇaṃ dukkhanirodhe aññāṇaṃ dukkhanirodhagāminiyā paṭipadāya aññāṇaṃ ayaṃ vuccati bhikkhave avijjā . iti kho bhikkhave avijjāpaccayā saṅkhārā saṅkhārapaccayā viññāṇaṃ .pe. Evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hoti. [18] Avijjāya tveva asesavirāganirodhā saṅkhāranirodho saṅkhāranirodhā viññāṇanirodho .pe. evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa nirodho hotīti. Dutiyaṃ. [19] Sāvatthiyaṃ viharati ... micchāpaṭipadañca vo bhikkhave desissāmi sammāpaṭipadañca taṃ suṇātha sādhukaṃ manasikarotha bhāsissāmīti. Evaṃ bhanteti kho te bhikkhū bhagavato paccassosuṃ. [20] Bhagavā etadavoca katamā ca bhikkhave micchāpaṭipadā avijjāpaccayā bhikkhave saṅkhārā saṅkhārapaccayā viññāṇaṃ .pe. Evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hoti 1- . ayaṃ vuccati bhikkhave micchāpaṭipadā. [21] Katamā ca bhikkhave sammāpaṭipadā avijjāya tveva asesavirāganirodhā saṅkhāranirodho saṅkhāranirodhā viññāṇanirodho .pe. evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa nirodho hoti . ayaṃ vuccati bhikkhave sammāpaṭipadāti. Tatiyaṃ. [22] Sāvatthiyaṃ viharati ... vipassissa bhikkhave bhagavato arahato @Footnote: 1 Yu. itisaddo dissati. Sammāsambuddhassa pubbeva sambodhā anabhisambuddhassa bodhisattasseva sato etadahosi kicchaṃ vatāyaṃ loko āpanno jāyati ca jiyyati ca miyyati ca cavati ca upapajjati ca atha ca panimassa dukkhassa nissaraṇaṃ nappajānāti jarāmaraṇassa kudassu 1- nāma imassa dukkhassa nissaraṇaṃ paññāyissati jarāmaraṇassāti. [23] Atha kho bhikkhave vipassissa bodhisattassa etadahosi kimhi nu kho sati jarāmaraṇaṃ hoti kiṃpaccayā jarāmaraṇanti . Atha kho bhikkhave vipassissa bodhisattassa yonisomanasikārā ahu paññāya abhisamayo jātiyā kho sati jarāmaraṇaṃ hoti jātipaccayā jarāmaraṇanti. {23.1} Atha kho bhikkhave vipassissa bodhisattassa etadahosi kimhi nu kho sati jāti hoti kiṃpaccayā jātīti . atha kho bhikkhave vipassissa bodhisattassa yonisomanasikārā ahu paññāya abhisamayo bhave kho sati jāti hoti bhavapaccayā jātīti. {23.2} Atha kho bhikkhave vipassissa bodhisattassa etadahosi kimhi nu kho sati bhavo hoti kiṃpaccayā bhavoti . atha kho bhikkhave vipassissa bodhisattassa yonisomanasikārā ahu paññāya abhisamayo upādāne kho sati bhavo hoti upādānapaccayā bhavoti. {23.3} Atha kho bhikkhave vipassissa bodhisattassa etadahosi kimhi nu kho sati upādānaṃ hoti kiṃpaccayā upādānanti . Atha kho bhikkhave vipassissa bodhisattassa yonisomanasikārā ahu paññāya abhisamayo taṇhāya kho sati @Footnote: 1 Ma. kudāssa. evamuparipi. Upādānaṃ hoti taṇhāpaccayā upādānanti. {23.4} Atha kho bhikkhave vipassissa bodhisattassa etadahosi kimhi nu kho sati taṇhā hoti kiṃpaccayā taṇhāti. Atha kho bhikkhave vipassissa bodhisattassa yonisomanasikārā ahu paññāya abhisamayo vedanāya kho sati taṇhā hoti vedanāpaccayā taṇhāti. {23.5} Atha kho bhikkhave vipassissa bodhisattassa etadahosi kimhi nu kho sati vedanā hoti kiṃpaccayā vedanāti. Atha kho bhikkhave vipassissa bodhisattassa yonisomanasikārā ahu paññāya abhisamayo phasse kho sati vedanā hoti phassapaccayā vedanāti. {23.6} Atha kho bhikkhave vipassissa bodhisattassa etadahosi kimhi nu kho sati phasso hoti kiṃpaccayā phassoti. Atha kho bhikkhave vipassissa bodhisattassa yonisomanasikārā ahu paññāya abhisamayo saḷāyatane kho sati phasso hoti saḷāyatanapaccayā phassoti. {23.7} Atha kho bhikkhave vipassissa bodhisattassa etadahosi kimhi nu kho sati saḷāyatanaṃ hoti kiṃpaccayā saḷāyatananti . Atha kho bhikkhave vipassissa bodhisattassa yonisomanasikārā ahu paññāya abhisamayo nāmarūpe kho sati saḷāyatanaṃ hoti nāmarūpapaccayā saḷāyatananti. {23.8} Atha kho bhikkhave vipassissa bodhisattassa etadahosi kimhi nu kho sati nāmarūpaṃ hoti kiṃpaccayā nāmarūpanti . atha kho bhikkhave vipassissa bodhisattassa yonisomanasikārā ahu paññāya abhisamayo viññāṇe kho sati nāmarūpaṃ Hoti viññāṇapaccayā nāmarūpanti. {23.9} Atha kho bhikkhave vipassissa bodhisattassa etadahosi kimhi nu kho sati viññāṇaṃ hoti kiṃpaccayā viññāṇanti. Atha kho bhikkhave vipassissa bodhisattassa yonisomanasikārā ahu paññāya abhisamayo saṅkhāre kho sati viññāṇaṃ hoti saṅkhārapaccayā viññāṇanti. {23.10} Atha kho bhikkhave vipassissa bodhisattassa etadahosi kimhi nu kho sati saṅkhārā honti kiṃpaccayā saṅkhārāti . atha kho bhikkhave vipassissa bodhisattassa yonisomanasikārā ahu paññāya abhisamayo avijjāya kho sati saṅkhārā honti avijjāpaccayā saṅkhārāti. {23.11} Iti hidaṃ avijjāpaccayā saṅkhārā saṅkhārapaccayā viññāṇaṃ .pe. evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hoti . Samudayo samudayoti kho bhikkhave vipassissa bodhisattassa pubbe ananussutesu dhammesu cakkhuṃ udapādi ñāṇaṃ udapādi paññā udapādi vijjā udapādi āloko udapādi. [24] Atha kho bhikkhave vipassissa bodhisattassa etadahosi kimhi nu kho asati jarāmaraṇaṃ na hoti kissa nirodhā jarāmaraṇanirodhoti. Atha kho bhikkhave vipassissa bodhisattassa yonisomanasikārā ahu paññāya abhisamayo jātiyā kho asati jarāmaraṇaṃ na hoti jātinirodhā jarāmaraṇanirodhoti. {24.1} Atha kho bhikkhave vipassissa bodhisattassa etadahosi kimhi nu kho asati jāti na Hoti kissa nirodhā jātinirodhoti . atha kho bhikkhave vipassissa bodhisattassa yonisomanasikārā ahu paññāya abhisamayo bhave kho asati jāti na hoti bhavanirodhā jātinirodhoti [1]-. {24.2} Atha kho bhikkhave vipassissa bodhisattassa etadahosi kimhi nu kho asati bhavo na hoti kissa nirodhā bhavanirodhoti. Atha kho bhikkhave vipassissa bodhisattassa yonisomanasikārā ahu paññāya abhisamayo upādāne kho asati bhavo na hoti upādānanirodhā bhavanirodhoti. {24.3} Atha kho bhikkhave vipassissa bodhisattassa etadahosi kimhi nu kho asati upādānaṃ na hoti kissa nirodhā upādānanirodhoti. Atha kho bhikkhave vipassissa bodhisattassa yonisomanasikārā ahu paññāya abhisamayo taṇhāya kho asati upādānaṃ na hoti taṇhānirodhā upādānanirodhoti. {24.4} Atha kho bhikkhave vipassissa bodhisattassa etadahosi kimhi nu kho asati taṇhā na hoti kissa nirodhā taṇhānirodhoti. Atha kho bhikkhave vipassissa bodhisattassa yonisomanasikārā ahu paññāya abhisamayo vedanāya kho asati taṇhā na hoti vedanānirodhā taṇhānirodhoti. {24.5} Atha kho bhikkhave vipassissa bodhisattassa etadahosi kimhi nu kho asati vedanā na hoti kissa nirodhā vedanānirodhoti. Atha kho bhikkhave vipassissa bodhisattassa yonisomanasikārā ahu paññāya abhisamayo phasse kho asati vedanā na hoti @Footnote: 1 Yu. hoti. Phassanirodhā vedanānirodhoti. {24.6} Atha kho bhikkhave vipassissa bodhisattassa etadahosi kimhi nu kho asati phasso na hoti kissa nirodhā phassanirodhoti. Atha kho bhikkhave vipassissa bodhisattassa yonisomanasikārā ahu paññāya abhisamayo saḷāyatane kho asati phasso na hoti saḷāyatananirodhā phassanirodhoti. {24.7} Atha kho bhikkhave vipassissa bodhisattassa etadahosi kimhi nu kho asati saḷāyatanaṃ na hoti kissa nirodhā saḷāyatananirodhoti. Atha kho bhikkhave vipassissa bodhisattassa yonisomanasikārā ahu paññāya abhisamayo nāmarūpe kho asati saḷāyatanaṃ na hoti nāmarūpanirodhā saḷāyatananirodhoti. {24.8} Atha kho bhikkhave vipassissa bodhisattassa etadahosi kimhi nu kho asati nāmarūpaṃ na hoti kissa nirodhā nāmarūpanirodhoti. Atha kho bhikkhave vipassissa bodhisattassa yonisomanasikārā ahu paññāya abhisamayo viññāṇe kho asati nāmarūpaṃ na hoti viññāṇanirodhā nāmarūpanirodhoti. {24.9} Atha kho bhikkhave vipassissa bodhisattassa etadahosi kimhi nu kho asati viññāṇaṃ na hoti kissa nirodhā viññāṇanirodhoti. Atha kho bhikkhave vipassissa bodhisattassa yonisomanasikārā ahu paññāya abhisamayo saṅkhāre 1- kho asati viññāṇaṃ na hoti saṅkhāranirodhā viññāṇanirodhoti. {24.10} Atha kho bhikkhave vipassissa bodhisattassa etadahosi kimhi nu kho asati saṅkhārā na honti kissa nirodhā saṅkhāranirodhoti. @Footnote: 1 Ma. Yu. saṅkhāresu. Atha kho bhikkhave vipassissa bodhisattassa yonisomanasikārā ahu paññāya abhisamayo avijjāya kho asati saṅkhārā na honti avijjānirodhā saṅkhāranirodhoti. {24.11} Iti hīdaṃ avijjānirodhā saṅkhāranirodho saṅkhāranirodhā viññāṇanirodho .pe. evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa nirodho hoti 1- . nirodho nirodhoti kho bhikkhave vipassissa bodhisattassa pubbe ananussutesu dhammesu cakkhuṃ udapādi ñāṇaṃ upādi paññā udapādi vijjā upādi āloko udapādīti. Catutthaṃ. [25] Sattannaṃpi buddhānaṃ evaṃ vitthāretabbo 2- . sikhissa bhikkhave bhagavato arahato sammāsambuddhassa ... vessabhussa bhikkhave bhagavato arahato sammāsambuddhassa ... kakusandhassa bhikkhave bhagavato arahato sammāsambuddhassa ... konāgamanassa bhikkhave bhagavato arahato sammāsambuddhassa ... kassapassa bhikkhave bhagavato arahato sammāsambuddhassa .... [26] Pubbeva me bhikkhave sambodhā anabhisambuddhassa bodhisattasseva sato etadahosi kicchaṃ vatāyaṃ loko āpanno jāyati ca jiyyati ca miyyati ca cavati ca upapajjati ca atha ca panimassa dukkhassa nissaraṇaṃ nappajānāti jarāmaraṇassa kudassu nāma imassa dukkhassa nissaraṇaṃ paññāyissati jarāmaraṇassāti. {26.1} Tassa mayhaṃ bhikkhave etadahosi kimhi nu kho sati jarāmaraṇaṃ hoti kiṃpaccayā @Footnote: 1 Ma. itisaddo dissati . 2 Yu. peyyālo. Jarāmaraṇanti . tassa mayhaṃ bhikkhave yonisomanasikārā ahu paññāya abhisamayo jātiyā kho sati jarāmaraṇaṃ hoti jātipaccayā jarāmaraṇanti . tassa mayhaṃ bhikkhave etadahosi kimhi nu kho sati jāti hoti .pe. Bhavo ... Upādānaṃ ... Taṇhā ... Vedanā ... Phasso ... saḷāyatanaṃ ... nāmarūpaṃ ... Viññāṇaṃ ... Saṅkhārā honti kiṃpaccayā saṅkhārāti . tassa mayhaṃ bhikkhave yonisomanasikārā ahu paññāya abhisamayo avijjāya kho sati saṅkhārā honti avijjāpaccayā saṅkhārāti. {26.2} Iti hidaṃ avijjāpaccayā saṅkhārā saṅkhārapaccayā viññāṇaṃ .pe. evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hoti . samudayo samudayoti kho me bhikkhave pubbe ananussutesu dhammesu cakkhuṃ udapādi ñāṇaṃ udapādi paññā udapādi vijjā udapādi āloko udapādi. [27] Tassa mayhaṃ bhikkhave etadahosi kimhi nu kho asati jarāmaraṇaṃ na hoti kissa nirodhā jarāmaraṇanirodhoti . tassa mayhaṃ bhikkhave yonisomanasikārā ahu paññāya abhisamayo jātiyā kho asati jarāmaraṇaṃ na hoti jātinirodhā jarāmaraṇanirodhoti . Tassa mayhaṃ bhikkhave etadahosi kimhi nu kho asati jāti na hoti .pe. Bhavo ... Upādānaṃ ... Taṇhā ... Vedanā ... Phasso ... Saḷāyatanaṃ ... nāmarūpaṃ ... viññāṇaṃ ... saṅkhārā na honti kissa nirodhā saṅkhāranirodhoti . tassa mayhaṃ bhikkhave yonisomanasikārā Ahu paññāya abhisamayo avijjāya kho asati saṅkhārā na honti avijjānirodhā saṅkhāranirodhoti. {27.1} Iti hidaṃ avijjānirodhā saṅkhāranirodho saṅkhāranirodhā viññāṇanirodho .pe. evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa nirodho hoti . nirodho nirodhoti kho me bhikkhave pubbe ananussutesu dhammesu cakkhuṃ udapādi ñāṇaṃ udapādi paññā udapādi vijjā udapādi āloko udapādīti. Dasamaṃ. Buddhavaggo paṭhamo. Tassa uddānaṃ bhavati desanāvibhaṅgaṃ paṭipadañca 1- vipassī sikhī ca vessabhū kakusandho konāgamano ca 2- kassapo mahāsakyamunī 3- ca gotamoti 4-. ------------ @Footnote: 1 Ma. desanāvibhaṅgapaṭipadā ca. Yu. ... paṭipadā ca . 2 Ma. Yu. casaddo natthi . @3 Ma. Yu. mahāsakyamuni . 4 Yu. gotamanti. Āhāravaggo dutiyo [28] Evamme sutaṃ ekaṃ samayaṃ bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme . cattārome bhikkhave āhārā bhūtānaṃ vā sattānaṃ ṭhitiyā sambhavesīnaṃ vā anuggahāya . katame cattāro . kavaḷīkāro 1- āhāro oḷāriko vā sukhumo vā phasso dutiyo manosañcetanā tatiyā viññāṇaṃ catutthaṃ . Ime kho bhikkhave cattāro āhārā bhūtānaṃ vā sattānaṃ ṭhitiyā sambhavesīnaṃ vā anuggahāya. [29] Ime ca 2- bhikkhave cattāro āhārā kiṃnidānā kiṃsamudayā kiṃjātikā kiṃpabhavā . ime cattāro āhārā taṇhānidānā taṇhāsamudayā taṇhājātikā taṇhāpabhavā . taṇhā cāyaṃ bhikkhave kiṃnidānā kiṃsamudayā kiṃjātikā kiṃpabhavā . taṇhā vedanānidānā vedanāsamudayā vedanājātikā vedanāpabhavā . vedanā cāyaṃ bhikkhave kiṃnidānā kiṃsamudayā kiṃjātikā kiṃpabhavā . vedanā phassanidānā phassasamudayā phassajātikā phassapabhavā . phasso cāyaṃ bhikkhave kiṃnidāno kiṃsamudayo kiṃjātiko kiṃpabhavo . phasso saḷāyatananidāno saḷāyatanasamudayo saḷāyatanajātiko saḷāyatanapabhavo . saḷāyatanañcidaṃ bhikkhave kiṃnidānaṃ kiṃsamudayaṃ kiṃjātikaṃ kiṃpabhavaṃ . saḷāyatanaṃ nāmarūpanidānaṃ nāmarūpasamudayaṃ nāmarūpajātikaṃ nāmarūpapabhavaṃ . nāmarūpañcidaṃ bhikkhave @Footnote: 1 Ma. kabaḷīkāro. Yu. kabaḷiṃkāro. evamuparipi . 2 Ma. casaddo natthi. Kiṃnidānaṃ kiṃsamudayaṃ kiṃjātikaṃ kiṃpabhavaṃ . nāmarūpaṃ viññāṇanidānaṃ viññāṇasamudayaṃ viññāṇajātikaṃ viññāṇapebhavaṃ . viññāṇañcidaṃ bhikkhave kiṃnidānaṃ kiṃsamudayaṃ kiṃjātikaṃ kiṃpabhavaṃ . viññāṇaṃ saṅkhāranidānaṃ saṅkhārasamudayaṃ saṅkhārajātikaṃ saṅkhārapabhavaṃ . saṅkhārā cime bhikkhave kiṃnidānā kiṃsamudayā kiṃjātikā kiṃpabhavā . saṅkhārā avijjānidānā avijjāsamudayā avijjājātikā avijjāpabhavā. {29.1} Iti kho bhikkhave avijjāpaccayā saṅkhārā saṅkhārapaccayā viññāṇaṃ .pe. Evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hoti. [30] Avijjāya tveva asesavirāganirodhā saṅkhāranirodho saṅkhāranirodhā viññāṇanirodho .pe. evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa nirodho hotīti. Paṭhamaṃ. [31] Sāvatthiyaṃ viharati ... Cattārome bhikkhave āhārā bhūtānaṃ vā sattānaṃ ṭhitiyā sambhavesīnaṃ vā anuggahāya . katame cattāro. Kavaḷīkāro āhāro oḷāriko vā sukhumo vā phasso dutiyo manosañcetanā tatiyā viññāṇaṃ catutthaṃ . ime kho bhikkhave cattāro āhārā bhūtānaṃ vā sattānaṃ ṭhitiyā sambhavesīnaṃ vā anuggahāyāti. [32] Evaṃ vutte āyasmā moliyaphagguno bhagavantaṃ etadavoca ko nu kho bhante viññāṇāhāraṃ āhāretīti . no kallo pañhoti bhagavā avoca āhāretīti ahaṃ na vadāmi āhāretīti Cāhaṃ vadeyyaṃ tatrassa kallo pañho ko nu kho bhante āhāretīti evañcāhaṃ na vadāmi evaṃ maṃ avadantaṃ yo evaṃ puccheyya kissa nu kho bhante viññāṇāhāroti esa kallo pañho tatra kallaṃ veyyākaraṇaṃ viññāṇāhāro āyatiṃ punabbhavābhinibbattiyā [1]- tasmiṃ bhūte sati saḷāyatanaṃ saḷāyatanapaccayā phassoti. [33] Ko nu kho bhante phusatīti . no kallo pañhoti bhagavā avoca phusatīti ahaṃ na vadāmi phusatīti cāhaṃ vadeyyaṃ tatrassa kallo pañho ko nu kho bhante phusatīti evañcāhaṃ na vadāmi evaṃ maṃ avadantaṃ yo evaṃ puccheyya kiṃpaccayā nu kho bhante phassoti esa kallo pañho tatra kallaṃ veyyākaraṇaṃ saḷāyatanapaccayā phasso phassapaccayā vedanāti. [34] Ko nu kho bhante vedayatīti 2- . No kallo pañhoti bhagavā avoca vedayatīti ahaṃ na vadāmi vedayatīti cāhaṃ vadeyyaṃ tatrassa kallo pañho ko nu kho bhante vedayatīti evañcāhaṃ na vadāmi evaṃ maṃ avadantaṃ yo evaṃ puccheyya kiṃpaccayā nu kho bhante vedanāti esa kallo pañho tatra kallaṃ veyyākaraṇaṃ phassapaccayā vedanā vedanāpaccayā taṇhāti. [35] Ko nu kho bhante taṇhīyatīti 3- . No kallo pañhoti bhagavā avoca taṇhīyatīti ahaṃ na vadāmi taṇhīyatīti cāhaṃ @Footnote: 1 Ma. Yu. paccayo. 2 Yu. vediyatīti. evamuparipi. @3 Ma. Yu. tassatīti. evamuparipi. Vadeyyaṃ tatrassa kallo pañho ko nu kho bhante taṇhīyatīti evañcāhaṃ na vadāmi evaṃ maṃ avadantaṃ yo evaṃ puccheyya kiṃ paccayā nu kho bhante taṇhāti esa kallo pañho tatra kallaṃ veyyākaraṇaṃ vedanāpaccayā taṇhā taṇhāpaccayā upādānanti. [36] Ko nu kho bhante upādiyatīti . no kallo pañhoti bhagavā avoca upādiyatīti ahaṃ na vadāmi upādiyatīti cāhaṃ vadeyyaṃ tatrassa kallo pañho ko nu kho bhante upādiyatīti evañcāhaṃ na vadāmi evaṃ maṃ avadantaṃ yo evaṃ puccheyya kiṃpaccayā nu kho bhante upādānanti esa kallo pañho tatra kallaṃ veyyākaraṇaṃ taṇhāpaccayā upādānaṃ upādānapaccayā bhavoti .pe. evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hoti. [37] Channaṃ tveva phagguna phassāyatanānaṃ asesavirāganirodhā phassanirodho phassanirodhā vedanānirodho vedanānirodhā taṇhānirodho taṇhānirodhā upādānanirodho upādānanirodhā bhavanirodho bhavanirodhā jātinirodho jātinirodhā jarāmaraṇaṃ sokaparidevadukkha- domanassupāyāsā nirujjhanti . evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa nirodho hotīti. Dutiyaṃ. [38] Sāvatthiyaṃ viharati ... ye hi keci bhikkhave samaṇā vā Brāhmaṇā vā jarāmaraṇaṃ nappajānanti jarāmaraṇasamudayaṃ nappajānanti jarāmaraṇanirodhaṃ nappajānanti jarāmaraṇanirodhagāminīpaṭipadaṃ nappajānanti . jātiṃ .pe. bhavaṃ ... upādānaṃ ... taṇhaṃ ... Vedanaṃ ... Phassaṃ ... Saḷāyatanaṃ ... Nāmarūpaṃ ... Viññāṇaṃ ... Saṅkhāre nappajānanti saṅkhārasamudayaṃ nappajānanti saṅkhāranirodhaṃ nappajānanti saṅkhāranirodhagāminīpaṭipadaṃ nappajānanti . na mete bhikkhave samaṇā vā brāhmaṇā vā samaṇesu vā samaṇasammatā brāhmaṇesu vā brāhmaṇasammatā na ca pana te āyasmanto sāmaññatthaṃ vā brāhmaññatthaṃ 1- vā diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharanti. [39] Ye ca kho keci bhikkhave samaṇā vā brāhmaṇā vā jarāmaraṇaṃ pajānanti jarāmaraṇasamudayaṃ pajānanti jarāmaraṇanirodhaṃ pajānanti jarāmaraṇanirodhagāminīpaṭipadaṃ pajānanti . jātiṃ .pe. Bhavaṃ ... Upādānaṃ ... Taṇhaṃ ... Vedanaṃ ... Phassaṃ ... Saḷāyatanaṃ ... Nāmarūpaṃ ... viññāṇaṃ ... saṅkhāre pajānanti saṅkhārasamudayaṃ pajānanti saṅkhāranirodhaṃ pajānanti saṅkhāranirodhagāminīpaṭipadaṃ pajānanti . Te khome bhikkhave samaṇā vā brāhmaṇā vā samaṇesu ceva samaṇasammatā brāhmaṇesu ca brāhmaṇasammatā te ca panāyasmanto sāmaññatthañca brāhmaññatthañca diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharantīti. Tatiyaṃ. @Footnote: 1 Ma. Yu. brahmaññatthaṃ. evamuparipi. [40] Sāvatthiyaṃ viharati ... ye hi keci bhikkhave samaṇā vā brāhmaṇā vā ime dhamme nappajānanti imesaṃ dhammānaṃ samudayaṃ nappajānanti imesaṃ dhammānaṃ nirodhaṃ nappajānanti imesaṃ dhammānaṃ nirodhagāminīpaṭipadaṃ nappajānanti . katame dhamme nappajānanti katamesaṃ dhammānaṃ samudayaṃ nappajānanti katamesaṃ dhammānaṃ nirodhaṃ nappajānanti katamesaṃ dhammānaṃ nirodhagāminīpaṭipadaṃ nappajānanti. {40.1} Jarāmaraṇaṃ nappajānanti jarāmaraṇasamudayaṃ nappajānanti jarāmaraṇanirodhaṃ nappajānanti jarāmaraṇanirodhagāminīpaṭipadaṃ nappajānanti . Jātiṃ .pe. Bhavaṃ ... Upādānaṃ ... Taṇhaṃ ... Vedanaṃ ... Phassaṃ ... Saḷāyatanaṃ ... Nāmarūpaṃ ... Viññāṇaṃ ... Saṅkhāre nappajānanti saṅkhārasamudayaṃ nappajānanti saṅkhāranirodhaṃ nappajānanti saṅkhāranirodhagāminīpaṭipadaṃ nappajānanti . ime dhamme nappajānanti imesaṃ dhammānaṃ samudayaṃ nappajānanti imesaṃ dhammānaṃ nirodhaṃ nappajānanti imesaṃ dhammānaṃ nirodhagāminīpaṭipadaṃ nappajānanti . Na mete bhikkhave samaṇā vā brāhmaṇā vā samaṇesu vā samaṇasammatā brāhmaṇesu vā brāhmaṇasammatā na ca pana te āyasmanto sāmaññatthaṃ vā brāhmaññatthaṃ vā diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharanti. [41] Ye ca kho keci bhikkhave samaṇā vā brāhmaṇā vā ime dhamme pajānanti imesaṃ dhammānaṃ samudayaṃ pajānanti imesaṃ Dhammānaṃ nirodhaṃ pajānanti imesaṃ dhammānaṃ nirodhagāminīpaṭipadaṃ pajānanti . katame dhamme pajānanti katamesaṃ dhammānaṃ samudayaṃ pajānanti katamesaṃ dhammānaṃ nirodhaṃ pajānanti katamesaṃ dhammānaṃ nirodhagāminīpaṭipadaṃ pajānanti . jarāmaraṇaṃ pajānanti jarāmaraṇasamudayaṃ pajānanti jarāmaraṇanirodhaṃ pajānanti jarāmaraṇanirodhagāminīpaṭipadaṃ pajānanti . jātiṃ .pe. Bhavaṃ ... Upādānaṃ ... Taṇhaṃ ... Vedanaṃ ... Phassaṃ ... saḷāyatanaṃ ... Nāmarūpaṃ ... Viññāṇaṃ ... Saṅkhāre pajānanti saṅkhārasamudayaṃ pajānanti saṅkhāranirodhaṃ pajānanti saṅkhāranirodha- gāminīpaṭipadaṃ pajānanti . ime dhamme pajānanti imesaṃ dhammānaṃ samudayaṃ pajānanti imesaṃ dhammānaṃ nirodhaṃ pajānanti imesaṃ dhammānaṃ nirodhagāminīpaṭipadaṃ pajānanti . te khome bhikkhave samaṇā vā brāhmaṇā vā samaṇesu ceva samaṇasammatā brāhmaṇesu ca brāhmaṇasammatā te ca panāyasmanto sāmaññatthañca brāhmaññatthañca diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharantīti. Catutthaṃ. [42] Sāvatthiyaṃ viharati ... Atha kho āyasmā kaccānagotto 1- yena bhagavā tenupasaṅkami upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi . ekamantaṃ nisinno kho āyasmā kaccānagotto bhagavantaṃ etadavoca sammādiṭṭhi sammādiṭṭhīti bhante vuccati kittāvatā nu kho bhante sammādiṭṭhi hotīti. @Footnote: 1 Yu. kaccāyanagotto. evamuparipi. [43] Dvayanissito khoyaṃ kaccāna 1- loko yebhuyyena atthitañceva natthitañca . lokasamudayaṃ ca 2- kho kaccāna yathābhūtaṃ sammappaññāya passato yā loke natthitā sā na hoti . Lokanirodhaṃ kho kaccāna yathābhūtaṃ sammappaññāya passato yā loke atthitā sā na hoti . upāyupādānābhinivesavinibandho 3- khvāyaṃ kaccāna loko yebhuyyena tañcāyaṃ upāyupādānaṃ cetaso adhiṭṭhānaṃ abhinivesānusayaṃ na upeti na upādiyati nādhiṭṭhāti attā meti . dukkhameva uppajjamānaṃ uppajjati dukkhaṃ nirujjhamānaṃ nirujjhatīti na kaṅkhati na vicikicchati . aparappaccayā ñāṇamevassa ettha hoti. Ettāvatā kho kaccāna sammādiṭṭhi hoti. [44] Sabbamatthīti kho kaccāna ayameko anto sabbaṃ natthīti ayaṃ dutiyo anto . ete te kaccāna ubho ante anupagamma majjhena tathāgato dhammaṃ deseti avijjāpaccayā saṅkhārā saṅkhārapaccayā viññāṇaṃ .pe. evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hoti . avijjāya tveva asesavirāganirodhā saṅkhāranirodho saṅkhāranirodhā viññāṇanirodho .pe. evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa nirodho hotīti. Pañcamaṃ. [45] Sāvatthiyaṃ viharati ... atha kho aññataro bhikkhu yena bhagavā tenupasaṅkami upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi . ekamantaṃ nisinno kho so bhikkhu bhagavantaṃ etadavoca @Footnote: 1 Yu. kaccāyana. evamuparipi . 2 Ma. Yu. casaddo natthi. 3 Ma. upayupā .... Dhammakathiko dhammakathikoti bhante vuccati kittāvatā nu kho bhante dhammakathiko hotīti. [46] Jarāmaraṇassa ce bhikkhu nibbidāya virāgāya nirodhāya dhammaṃ deseti dhammakathiko bhikkhūti alaṃ vacanāya . jarāmaraṇassa ce bhikkhu nibbidāya virāgāya nirodhāya paṭipanno hoti dhammānudhammapaṭipanno bhikkhūti alaṃ vacanāya . jarāmaraṇassa ce bhikkhu nibbidā virāgā nirodhā anupādā vimutto hoti diṭṭhadhammanibbānappatto bhikkhūti alaṃ vacanāya. {46.1} Jātiyā ce bhikkhu .pe. Bhavassa ce bhikkhu ... Upādānassa ce bhikkhu ... Taṇhāya ce bhikkhu ... Vedanāya ce bhikkhu ... Phassassa ce bhikkhu ... Saḷāyatanassa ce bhikkhu ... Nāmarūpassa ce bhikkhu ... Viññāṇassa ce bhikkhu ... saṅkhārānañce bhikkhu ... Avijjāya ce bhikkhu nibbidāya virāgāya nirodhāya dhammaṃ deseti dhammakathiko bhikkhūti alaṃ vacanāya . Avijjāya ce bhikkhu nibbidāya virāgāya nirodhāya paṭipanno hoti dhammānudhammapaṭipanno bhikkhūti alaṃ vacanāya . avijjāya ce bhikkhu nibbidā virāgā nirodhā anupādā vimutto hoti diṭṭhadhammanibbānappatto bhikkhūti alaṃ vacanāyāti. Chaṭṭhaṃ. [47] Evamme sutaṃ ekaṃ samayaṃ bhagavā rājagahe viharati veḷuvane kalandakanivāpe . atha kho bhagavā pubbaṇhasamayaṃ nivāsetvā pattacīvaramādāya rājagahe 1- piṇḍāya pāvisi . addasā kho acelo @Footnote: 1 Ma. Yu. rājagahaṃ. Kassapo bhagavantaṃ dūratova āgacchantaṃ disvāna yena bhagavā tenupasaṅkami upasaṅkamitvā bhagavatā saddhiṃ sammodi sammodanīyaṃ kathaṃ sārāṇīyaṃ vītisāretvā ekamantaṃ aṭṭhāsi. [48] Ekamantaṃ ṭhito kho acelo kassapo bhagavantaṃ etadavoca puccheyyāma mayaṃ bhavantaṃ gotamaṃ kañcideva 1- desaṃ sace no bhavaṃ gotamo okāsaṃ karoti pañhassa veyyākaraṇāyāti . akālo kho tāva kassapa pañhassa antaragharaṃ paviṭṭhamhāti . dutiyaṃpi kho acelo kassapo bhagavantaṃ etadavoca puccheyyāma mayaṃ bhavantaṃ gotamaṃ kañcideva desaṃ sace no bhavaṃ gotamo okāsaṃ karoti pañhassa veyyākaraṇāyāti . akālo kho tāva kassapa pañhassa antaragharaṃ paviṭṭhamhāti . tatiyaṃpi kho .pe. Paviṭṭhamhāti. [49] Evaṃ vutte acelo kassapo bhagavantaṃ etadavoca na kho pana mayaṃ bhavantaṃ gotamaṃ bahudeva pucchitukāmāti . puccha kassapa yadākaṅkhasīti . kiṃ nu kho bho gotama sayaṃkataṃ dukkhanti . Mā hevaṃ kassapāti bhagavā avoca . kiṃ pana bho gotama parakataṃ dukkhanti . mā hevaṃ kassapāti bhagavā avoca . kiṃ nu kho bho gotama sayaṃkatañca parakatañca dukkhanti . mā hevaṃ kassapāti bhagavā avoca . kiṃ pana bho gotama asayaṃkāraṃ aparakāraṃ adhicca samuppannaṃ dukkhanti . mā hevaṃ kassapāti bhagavā avoca . kiṃ @Footnote: 1 Yu. kiñcideva. evamuparipi. Nu kho bho gotama natthi dukkhanti . na kho kassapa natthi dukkhaṃ atthi kho kassapa dukkhanti . tenahi bhavaṃ gotamo dukkhaṃ na jānāti na passatīti . na khvāhaṃ kassapa dukkhaṃ na jānāmi na passāmi jānāmi khvāhaṃ kassapa dukkhaṃ passāmi khvāhaṃ kassapa dukkhanti. {49.1} Kiṃ nu kho bho gotama sayaṃkataṃ dukkhanti iti puṭṭho samāno mā hevaṃ kassapāti vadesi kiṃ pana bho gotama parakataṃ dukkhanti iti puṭṭho samāno mā hevaṃ kassapāti vadesi kiṃ nu kho bho gotama sayaṃkatañca parakatañca dukkhanti iti puṭṭho samāno mā hevaṃ kassapāti vadesi kiṃ pana bho gotama asayaṃkāraṃ aparakāraṃ adhicca samuppannaṃ dukkhanti iti puṭṭho samāno mā hevaṃ kassapāti vadesi kiṃ nu kho bho gotama natthi dukkhanti iti puṭṭho samāno na kho kassapa natthi dukkhaṃ atthi kho kassapa dukkhanti vadesi tenahi bhavaṃ gotamo dukkhaṃ na jānāti na passatīti iti puṭṭho samāno na khvāhaṃ kassapa dukkhaṃ na jānāmi na passāmi jānāmi khvāhaṃ kassapa dukkhaṃ passāmi khvāhaṃ kassapa dukkhanti vadesi ācikkhatu ca me bhante bhagavā dukkhaṃ desetu ca me bhante bhagavā dukkhanti. [50] So karoti so paṭisaṃvedayatīti kho kassapa ādito sato sayaṃkataṃ dukkhanti iti vadaṃ sassataṃ etaṃ pareti . añño karoti añño paṭisaṃvedayatīti kho kassapa vedanābhitunnassa sato parakataṃ Dukkhanti iti vadaṃ ucchedaṃ etaṃ pareti . ete te kassapa ubho ante anupagamma majjhena tathāgato dhammaṃ deseti avijjāpaccayā saṅkhārā saṅkhārapaccayā viññāṇaṃ .pe. evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hoti . avijjāya tveva asesavirāganirodhā saṅkhāranirodho saṅkhāranirodhā viññāṇanirodho .pe. evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa nirodho hotīti. [51] Evaṃ vutte acelo kassapo bhagavantaṃ etadavoca abhikkantaṃ bhante abhikkantaṃ bhante seyyathāpi bhante nikkujjitaṃ vā ukkujjeyya .pe. cakkhumanto rūpāni dakkhantīti 1- evameva bhagavatā anekapariyāyena dhammo pakāsito esāhaṃ bhante bhagavantaṃ saraṇaṃ gacchāmi dhammañca bhikkhusaṅghañca labheyyāhaṃ bhante bhagavato santike pabbajjaṃ labheyyaṃ upasampadanti . {51.1} Yo kho kassapa aññatitthiyapubbo imasmiṃ dhammavinaye ākaṅkhati pabbajjaṃ ākaṅkhati upasampadaṃ so cattāro māse parivasati catunnaṃ māsānaṃ accayena parivutthaparivāsaṃ 2- āraddhacittā bhikkhū ākaṅkhamānā 3- pabbājenti upasampādenti bhikkhubhāvāya apica mayā puggalavemattatā vinītāti 4-. {51.2} Sace bhante aññatitthiyapubbā imasmiṃ dhammavinaye ākaṅkhantā pabbajjaṃ ākaṅkhantā upasampadaṃ cattāro māse parivasanti catunnaṃ māsānaṃ accayena parivutthaparivāse āraddhacittā bhikkhū ākaṅkhamānā pabbājenti upasampādenti bhikkhubhāvāya ahaṃ cattāri vassāni @Footnote: 1 Yu. dakkhintīti. evamuparipi . 2-3 Ma. idaṃ pāṭhadvayaṃ natthi. evamuparipi. @4 Ma. Yu. viditāti. Parivasissāmi catunnaṃ vassānaṃ accayena parivutthaparivāsaṃ āraddhacittā bhikkhū pabbājentu upasampādentu bhikkhubhāvāyāti. [52] Alattha kho acelo kassapo bhagavato santike pabbajjaṃ alattha upasampadaṃ . acirūpasampanno ca panāyasmā kassapo eko vūpakaṭṭho appamatto ātāpī pahitatto viharanto nacirasseva yassatthāya kulaputtā sammadeva agārasmā anagāriyaṃ pabbajanti tadanuttaraṃ brahmacariyapariyosānaṃ diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja vihāsi khīṇā jāti vusitaṃ brahmacariyaṃ kataṃ karaṇīyaṃ nāparaṃ itthattāyāti abbhaññāsi . aññataro ca panāyasmā kassapo arahaṃ ahosīti. Sattamaṃ. [53] Sāvatthiyaṃ viharati ... atha kho timbarukkho 1- paribbājako yena bhagavā tenupasaṅkami upasaṅkamitvā bhagavatā saddhiṃ sammodi sammodanīyaṃ kathaṃ sārāṇīyaṃ vītisāretvā ekamantaṃ nisīdi. [54] Ekamantaṃ nisinno kho timbarukkho paribbājako bhagavantaṃ etadavoca kiṃ nu kho bho gotama sayaṃkataṃ sukhadukkhanti . mā hevaṃ timbarukkhāti bhagavā avoca . kiṃ pana bho gotama parakataṃ sukhadukkhanti . mā hevaṃ timbarukkhāti bhagavā avoca . kiṃ nu kho bho gotama sayaṃkatañca parakatañca sukhadukkhanti . mā hevaṃ timbarukkhāti bhagavā avoca . kiṃ pana bho gotama asayaṃkāraṃ aparakāraṃ adhicca samuppannaṃ sukhadukkhanti . mā hevaṃ timbarukkhāti bhagavā @Footnote: 1 Ma. Yu. timbaruko. evamuparipi. Avoca . kiṃ nu kho bho gotama natthi sukhadukkhanti . na kho timbarukkha natthi sukhadukkhaṃ atthi kho timbarukkha sukhadukkhanti . Tenahi bhavaṃ gotamo sukhadukkhaṃ na jānāti na passatīti . na khvāhaṃ timbarukkha sukhadukkhaṃ na jānāmi na passāmi jānāmi khvāhaṃ timbarukkha sukhadukkhaṃ passāmi khvāhaṃ timbarukkha sukhadukkhanti. {54.1} Kiṃ nu kho bho gotama sayaṃkataṃ sukhadukkhanti iti puṭṭho samāno mā hevaṃ timbarukkhāti vadesi kiṃ pana bho gotama parakataṃ sukhadukkhanti iti puṭṭho samāno mā hevaṃ timbarukkhāti vadesi kiṃ nu kho bho gotama sayaṃkatañca parakatañca sukhadukkhanti iti puṭṭho samāno mā hevaṃ timbarukkhāti vadesi kiṃ pana bho gotama asayaṃkāraṃ aparakāraṃ adhicca samuppannaṃ sukhadukkhanti iti puṭṭho samāno mā hevaṃ timbarukkhāti vadesi kiṃ nu kho bho gotama natthi sukhadukkhanti iti puṭṭho samāno na kho timbarukkha natthi sukhadukkhaṃ atthi kho timbarukkha sukhadukkhanti vadesi tenahi bhavaṃ gotamo sukhadukkhaṃ na jānāti na passatīti iti puṭṭho samāno na khvāhaṃ timbarukkha sukhadukkhaṃ na jānāmi na passāmi jānāmi khvāhaṃ timbarukkha sukhadukkhaṃ passāmi khvāhaṃ timbarukkha sukhadukkhanti vadesi ācikkhatu ca me bhavaṃ gotamo sukhadukkhaṃ desetu ca me bhavaṃ gotamo sukhadukkhanti. [55] Sā vedanā so vedayatīti kho timbarukkha ādito sato sayaṃkataṃ sukhadukkhanti evañcāhaṃ 1- na vadāmi . aññā vedanā añño @Footnote: 1 Ma. Yu. evampāhaṃ. evamuparipi. Vedayatīti kho timbarukkha vedanābhitunnassa sato parakataṃ sukhadukkhanti evañcāhaṃ na vadāmi . ete te timbarukkha ubho ante anupagamma majjhena tathāgato dhammaṃ deseti avijjāpaccayā saṅkhārā saṅkhārapaccayā viññāṇaṃ .pe. evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hoti . avijjāya tveva asesavirāganirodhā saṅkhāranirodho saṅkhāranirodhā viññāṇanirodho .pe. evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa nirodho hotīti. [56] Evaṃ vutte timbarukkho paribbājako bhagavantaṃ etadavoca abhikkantaṃ bho gotama abhikkantaṃ bho gotama .pe. esāhaṃ bhante bhavantaṃ gotamaṃ saraṇaṃ gacchāmi dhammañca bhikkhusaṅghañca upāsakaṃ maṃ bhavaṃ gotamo dhāretu ajjatagge pāṇupetaṃ saraṇaṅgatanti. Aṭṭhamaṃ. [57] Sāvatthiyaṃ viharati ... avijjānīvaraṇassa bhikkhave bālassa taṇhāya saṃyuttassa 1- evamayaṃ kāyo samudāgato iti ayañceva kāyo bahiddhā ca nāmarūpaṃ itthetaṃ dvayaṃ dvayaṃ paṭicca phasso saḷevāyatanāni yehi phuṭṭho bālo sukhadukkhaṃ paṭisaṃvedayati etesaṃ vā aññatarena . avijjānīvaraṇassa bhikkhave paṇḍitassa taṇhāya saṃyuttassa evamayaṃ kāyo samudāgato iti ayañceva kāyo bahiddhā ca nāmarūpaṃ itthetaṃ dvayaṃ dvayaṃ paṭicca phasso saḷevāyatanāni yehi phuṭṭho paṇḍito sukhadukkhaṃ paṭisaṃvedayati etesaṃ vā aññatarena. @Footnote: 1 Ma. Yu. sampayuttassa. evamuparipi. [58] Tatra bhikkhave ko viseso ko adhippāyaso 1- kinnānākaraṇaṃ paṇḍitassa bālenāti . bhagavaṃmūlakā no bhante dhammā bhagavaṃnettikā bhagavaṃpaṭisaraṇā sādhu vata me bhante bhagavantaṃyeva paṭibhātu etassa bhāsitassa attho bhagavato sutvā bhikkhū dhāressantīti . Tenahi bhikkhave suṇātha sādhukaṃ manasikarotha bhāsissāmīti . evaṃ bhanteti kho te bhikkhū bhagavato paccassosuṃ. [59] Bhagavā etadavoca yāya ca bhikkhave avijjāya nivutassa bālassa yāya ca taṇhāya saṃyuttassa ayaṃ kāyo samudāgato sā ceva avijjā bālassa appahīnā sā ca taṇhā aparikkhīṇā taṃ kissa hetu na hi bhikkhave bālo acari brahmacariyaṃ sammā dukkhakkhayāya tasmā bālo kāyassa bhedā kāyūpago hoti so kāyūpago samāno na parimuccati jātiyā jarāya maraṇena sokehi paridevehi dukkhehi domanassehi upāyāsehi na parimuccati dukkhasmāti vadāmi. {59.1} Yāya ca bhikkhave avijjāya nivutassa paṇḍitassa yāya ca taṇhāya saṃyuttassa ayaṃ kāyo samudāgato sā ceva avijjā paṇḍitassa pahīnā sā ca taṇhā parikkhīṇā taṃ kissa hetu acari bhikkhave paṇḍito brahmacariyaṃ sammā dukkhakkhayāya tasmā paṇḍito kāyassa bhedā na kāyūpago hoti so akāyūpago samāno parimuccati jātiyā jarāya maraṇena sokehi paridevehi dukkhehi domanassehi upāyāsehi parimuccati dukkhasmāti vadāmi . ayaṃ @Footnote: 1 Yu. adhippāyo. evamuparipi. Kho bhikkhave viseso ayaṃ adhippāyaso idannānākaraṇaṃ paṇḍitassa bālena yadidaṃ brahmacariyavāsoti. Navamaṃ. [60] Sāvatthiyaṃ viharati ... paṭiccasamuppādañca vo bhikkhave desessāmi paṭiccasamuppanne ca dhamme taṃ suṇātha sādhukaṃ manasikarotha bhāsissāmīti . evaṃ bhanteti kho te bhikkhū bhagavato paccassosuṃ. [61] Bhagavā etadavoca katamo ca bhikkhave paṭiccasamuppādo jātipaccayā bhikkhave jarāmaraṇaṃ uppādā vā tathāgatānaṃ anuppādā vā tathāgatānaṃ ṭhitāva sā dhātu dhammaṭṭhitatā dhammaniyāmatā idappaccayatā taṃ tathāgato abhisambujjhati abhisameti abhisambujjhitvā abhisametvā ācikkhati deseti paññapeti 1- paṭṭhapeti vivarati vibhajati uttānīkaroti passathāti cāha . jātipaccayā bhikkhave jarāmaraṇaṃ .pe. bhavapaccayā bhikkhave jāti ... Upādānapaccayā bhikkhave bhavo ... Taṇhāpaccayā bhikkhave upādānaṃ ... Vedanāpaccayā bhikkhave taṇhā ... Phassapaccayā bhikkhave vedanā ... saḷāyatanapaccayā bhikkhave phasso ... Nāmarūpapaccayā bhikkhave saḷāyatanaṃ ... viññāṇapaccayā bhikkhave nāmarūpaṃ ... saṅkhārapaccayā bhikkhave viññāṇaṃ ... Avijjāpaccayā bhikkhave saṅkhārā uppādā vā tathāgatānaṃ anuppādā vā tathāgatānaṃ ṭhitāva sā dhātu dhammaṭṭhitatā dhammaniyāmatā idappaccayatā taṃ tathāgato abhisambujjhati abhisameti abhisambujjhitvā abhisametvā @Footnote: 1 Ma. Yu. paññāpeti. evamuparipi. Ācikkhati deseti paññapeti paṭṭhapeti vivarati vibhajati uttānīkaroti passathāti cāha . avijjāpaccayā bhikkhave saṅkhārā . iti kho bhikkhave yā tatra tathatā avitathatā anaññathatā idappaccayatā ayaṃ vuccati bhikkhave paṭiccasamuppādo. [62] Katame ca bhikkhave paṭiccasamuppannā dhammā jarāmaraṇaṃ bhikkhave aniccaṃ saṅkhataṃ paṭiccasamuppannaṃ khayadhammaṃ vayadhammaṃ virāgadhammaṃ nirodhadhammaṃ . jāti bhikkhave aniccā saṅkhatā paṭiccasamuppannā khayadhammā vayadhammā virāgadhammā nirodhadhammā . bhavo bhikkhave anicco saṅkhato paṭiccasamuppanno khayadhammo vayadhammo virāgadhammo nirodhadhammo . upādānaṃ bhikkhave .pe. taṇhā bhikkhave ... vedanā bhikkhave ... phasso bhikkhave ... saḷāyatanaṃ bhikkhave ... nāmarūpaṃ bhikkhave ... viññāṇaṃ bhikkhave ... saṅkhārā bhikkhave ... avijjā bhikkhave aniccā saṅkhatā paṭiccasamuppannā khayadhammā vayadhammā virāgadhammā nirodhadhammā . ime vuccanti bhikkhave paṭiccasamuppannā dhammā. [63] Yato kho bhikkhave ariyasāvakassa ayañca paṭiccasamuppādo ime ca paṭiccasamuppannā dhammā yathābhūtaṃ sammappaññāya sudiṭṭhā honti sova 1- pubbantaṃ vā upadhāvissati ahosiṃ nu khvāhaṃ atītamaddhānaṃ nanu kho ahosiṃ atītamaddhānaṃ kiṃ nu kho ahosiṃ atītamaddhānaṃ kathaṃ nu kho ahosiṃ atītamaddhānaṃ kiṃ hutvā kiṃ @Footnote: 1 Ma. Yu. so vata. Ahosiṃ nu khvāhaṃ atītamaddhānanti aparantaṃ vā upadhāvissati bhavissāmi nu khvāhaṃ anāgatamaddhānaṃ nanu kho bhavissāmi anāgatamaddhānaṃ kiṃ nu kho bhavissāmi anāgatamaddhānaṃ kathaṃ nu kho bhavissāmi anāgatamaddhānaṃ kiṃ hutvā kiṃ bhavissāmi nu khvāhaṃ anāgatamaddhānanti etarahi vā paccuppannaṃ addhānaṃ ajjhattaṃ kathaṃkathī bhavissati ahaṃ nu khosmi no nu khosmi kiṃ nu khosmi kathaṃ nu khosmi ayaṃ nu kho satto kuto āgato so kuhiṃ gāmī 1- bhavissatīti netaṃ ṭhānaṃ vijjati taṃ kissa hetu tathā hi bhikkhave ariyasāvakassa ayañca paṭiccasamuppādo ime ca paṭiccasamuppannā dhammā yathābhūtaṃ sammappaññāya sudiṭṭhāti. Dasamaṃ. Āhāravaggo dutiyo. Tassa uddānaṃ āhāraphaggunañceva 2- dve ca samaṇabrāhmaṇā kaccānagottaṃ 3- dhammakathikaṃ acelaṃ timbarukkhena ca bālapaṇḍitañceva 4- dasamo paccayena cāti. ------------ @Footnote: 1 Ma. gamissatīti . 2 Ma. Yu. āhāraṃ phagguno ceva . 3 Yu. kaccāyanagotto. @4 Ma. bālapaṇḍitato ceva. Yu. bālena paṇḍito ceva. Dasabalavaggo tatiyo [64] Sāvatthiyaṃ viharati ... dasabalasamannāgato bhikkhave tathāgato catūhi ca vesārajjehi samannāgato āsabhaṇṭhānaṃ paṭijānāti parisāsu sīhanādaṃ nadati brahmacakkaṃ pavatteti iti rūpaṃ iti rūpassa samudayo iti rūpassa atthaṅgamo iti vedanā iti vedanāya samudayo iti vedanāya atthaṅgamo iti saññā iti saññāya samudayo iti saññāya atthaṅgamo iti saṅkhārā iti saṅkhārānaṃ samudayo iti saṅkhārānaṃ atthaṅgamo iti viññāṇaṃ iti viññāṇassa samudayo iti viññāṇassa atthaṅgamo iti imasmiṃ sati idaṃ hoti imassuppādā idaṃ uppajjati imasmiṃ asati idaṃ na hoti imassa nirodhā idaṃ nirujjhati yadidaṃ avijjāpaccayā saṅkhārā saṅkhārapaccayā viññāṇaṃ .pe. evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hoti . avijjāya tveva asesavirāganirodhā saṅkhāranirodho saṅkhāranirodhā viññāṇanirodho .pe. evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa nirodho hotīti. Paṭhamaṃ. [65] Sāvatthiyaṃ viharati ... dasabalasamannāgato bhikkhave tathāgato catūhi ca vesārajjehi samannāgato āsabhaṇṭhānaṃ paṭijānāti parisāsu sīhanādaṃ nadati brahmacakkaṃ pavatteti iti rūpaṃ iti rūpassa samudayo iti rūpassa atthaṅgamo iti vedanā iti vedanāya samudayo iti Vedanāya atthaṅgamo iti saññā iti saññāya samudayo iti saññāya atthaṅgamo iti saṅkhārā iti saṅkhārānaṃ samudayo iti saṅkhārānaṃ atthaṅgamo iti viññāṇaṃ iti viññāṇassa samudayo iti viññāṇassa atthaṅgamo iti imasmiṃ sati idaṃ hoti imassuppādā idaṃ uppajjati imasmiṃ asati idaṃ na hoti imassa nirodhā idaṃ nirujjhati yadidaṃ avijjāpaccayā saṅkhārā saṅkhārapaccayā viññāṇaṃ .pe. evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hoti . avijjāya tveva asesavirāganirodhā saṅkhāranirodho saṅkhāranirodhā viññāṇanirodho .pe. evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa nirodho hoti. [66] Evaṃ svākkhāto bhikkhave mayā dhammo uttāno vivaṭo pakāsito chinnapilotiko . evaṃ svākkhāte kho bhikkhave mayā dhamme uttāne vivaṭe pakāsite chinnapilotike alameva saddhāpabbajitena kulaputtena viriyaṃ ārabhituṃ kāmaṃ taco ca nahāru ca aṭṭhi ca avasissatu sarīre upasussatu maṃsalohitaṃ yantaṃ purisathāmena purisaviriyena purisaparakkamena pattabbaṃ na taṃ apāpuṇitvā purisassa 1- viriyassa saṇṭhānaṃ bhavissatīti. {66.1} Dukkhaṃ bhikkhave kusīto viharati vokiṇṇo pāpakehi akusalehi dhammehi mahantañca sadatthaṃ parihāpeti . āraddhaviriyo ca kho bhikkhave sukhaṃ viharati pavivitto pāpakehi akusalehi dhammehi mahantañca sadatthaṃ paripūreti . na bhikkhave @Footnote: 1 Ma. Yu. ayaṃ pāṭho natthi. Hīnena aggassa patti hoti aggena ca kho [1]- aggassa patti hoti. Maṇḍapeyyamidaṃ bhikkhave brahmacariyaṃ satthā sammukhībhūto. [67] Tasmātiha bhikkhave viriyaṃ ārabhatha appattassa pattiyā anadhigatassa adhigamāya asacchikatassa sacchikiriyāya evaṃ no ayaṃ amhākaṃ pabbajjā avaṃkatā 2- avañjhā bhavissati saphalā saudrayā yesaṃ 3- mayaṃ paribhuñjāma cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhāraṃ tesaṃ te kārā amhesu mahapphalā bhavissanti mahānisaṃsāti evaṃ hi vo bhikkhave sikkhitabbaṃ . attatthaṃ vā hi bhikkhave sampassamānena alameva appamādena sampādetuṃ . Paratthaṃ vā hi bhikkhave sampassamānena alameva appamādena sampādetuṃ . ubhayatthaṃ vā hi bhikkhave sampassamānena alameva appamādena sampādetunti. Dutiyaṃ. [68] Sāvatthiyaṃ viharati ... jānatohaṃ bhikkhave passato āsavānaṃ khayaṃ vadāmi no ajānato no apassato . kiñca bhikkhave jānato kiṃ passato āsavānaṃ khayo hoti . iti rūpaṃ iti rūpassa samudayo iti rūpassa atthaṅgamo .pe. iti vedanā .pe. Iti saññā .pe. iti saṅkhārā .pe. iti viññāṇaṃ iti viññāṇassa samudayo iti viññāṇassa atthaṅgamoti . evaṃ kho bhikkhave jānato evaṃ passato āsavānaṃ khayo hoti. [69] Yampi taṃ bhikkhave khayasmiṃ khaye ñāṇaṃ tampi 4- saupanisaṃ vadāmi no anupanisaṃ . kā ca bhikkhave khaye ñāṇassa upanisā . @Footnote: 1 Ma. Yu. bhikkhave . 2 Ma. Yu. ayaṃ pāṭho natthi . 3 Ma. yesañca. Yu. yesañhi. @4 Yu. taṃ. Vimuttītissa vacanīyaṃ . vimuttimpahaṃ 1- bhikkhave saupanisaṃ vadāmi no anupanisaṃ . kā ca bhikkhave vimuttiyā upanisā. Virāgotissa vacanīyaṃ. Virāgampahaṃ bhikkhave saupanisaṃ vadāmi no anupanisaṃ . kā ca bhikkhave virāgassa upanisā . nibbidātissa vacanīyaṃ . nibbidampahaṃ bhikkhave saupanisaṃ vadāmi no anupanisaṃ . kā ca bhikkhave nibbidāya upanisā . yathābhūtañāṇadassanantissa vacanīyaṃ . Yathābhūtañāṇadassanampahaṃ bhikkhave saupanisaṃ vadāmi no anupanisaṃ . Kā ca bhikkhave yathābhūtañāṇadassanassa upanisā . samādhītissa vacanīyaṃ. Samādhimpahaṃ bhikkhave saupanisaṃ vadāmi no anupanisaṃ. {69.1} Kā ca bhikkhave samādhissa upanisā. Sukhantissa vacanīyaṃ. Sukhampahaṃ bhikkhave saupanisaṃ vadāmi no anupanisaṃ . Kā ca bhikkhave sukhassa upanisā . passaddhītissa vacanīyaṃ . passaddhimpahaṃ bhikkhave saupanisaṃ vadāmi no anupanisaṃ . kā ca bhikkhave passaddhiyā upanisā . Pītītissa vacanīyaṃ . pītimpahaṃ bhikkhave saupanisaṃ vadāmi no anupanisaṃ. Kā ca bhikkhave pītiyā upanisā . pāmujjantissa vacanīyaṃ. Pāmujjampahaṃ bhikkhave saupanisaṃ vadāmi no anupanisaṃ . kā ca bhikkhave pāmujjassa upanisā . saddhātissa vacanīyaṃ . saddhampahaṃ bhikkhave saupanisaṃ vadāmi no anupanisaṃ. {69.2} Kā ca bhikkhave saddhāya upanisā . dukkhantissa vacanīyaṃ . dukkhampahaṃ bhikkhave saupanisaṃ vadāmi no anupanisaṃ . Kā ca bhikkhave dukkhassa upanisā . jātītissa vacanīyaṃ . @Footnote: 1 Ma. Yu. vimuttimpāhaṃ. evamīdisesu padesu. Jātimpahaṃ bhikkhave saupanisaṃ vadāmi no anupanisaṃ . kā ca bhikkhave jātiyā upanisā . bhavotissa vacanīyaṃ . bhavampahaṃ bhikkhave saupanisaṃ vadāmi no anupanisaṃ . kā ca bhikkhave bhavassa upanisā . Upādānantissa vacanīyaṃ . upādānampahaṃ bhikkhave saupanisaṃ vadāmi no anupanisaṃ . kā ca bhikkhave upādānassa upanisā . taṇhātissa vacanīyaṃ. Taṇhampahaṃ bhikkhave saupanisaṃ vadāmi no anupanisaṃ. {69.3} Kā ca bhikkhave taṇhāya upanisā. Vedanātissa vacanīyaṃ .pe. phassotissa vacanīyaṃ ... saḷāyatanantissa vacanīyaṃ ... Nāmarūpantissa vacanīyaṃ ... viññāṇantissa vacanīyaṃ ... saṅkhārātissa vacanīyaṃ . Saṅkhārepahaṃ bhikkhave saupanise vadāmi no anupanise . Kā ca bhikkhave saṅkhārānaṃ upanisā. Avijjātissa vacanīyaṃ. {69.4} Iti kho bhikkhave avijjūpanisā saṅkhārā saṅkhārūpanisaṃ viññāṇaṃ viññāṇūpanisaṃ nāmarūpaṃ nāmarūpūpanisaṃ saḷāyatanaṃ saḷāyatanūpaniso phasso phassūpanisā vedanā vedanūpanisā taṇhā taṇhūpanisaṃ upādānaṃ upādānūpaniso bhavo bhavūpanisā jāti jātūpanisaṃ dukkhaṃ dukkhūpanisā saddhā saddhūpanisaṃ pāmujjaṃ pāmujjūpanisā pīti pītūpanisā passaddhi passaddhūpanisaṃ sukhaṃ sukhūpaniso samādhi samādhūpanisaṃ yathābhūtañāṇadassanaṃ yathābhūtañāṇadassanūpanisā nibbidā nibbidūpaniso virāgo virāgūpanisā vimutti vimuttūpanisaṃ khaye ñāṇaṃ. [70] Seyyathāpi bhikkhave upari pabbate thullaphusitake deve Vassante taṃ udakaṃ yathāninnaṃ pavattamānaṃ pabbatakandarapadarasākhā paripūreti pabbatakandarapadarasākhā paripūrā kussubbhe 1- paripūrenti kussubbhā paripūrā mahāsobbhe paripūrenti mahāsobbhā paripūrā kunnadiyo paripūrenti kunnadiyo paripūrā mahānadiyo paripūrenti mahānadiyo paripūrā mahāsamuddaṃ [2]- paripūrenti evameva kho bhikkhave avijjūpanisā saṅkhārā saṅkhārūpanisaṃ viññāṇaṃ viññāṇūpanisaṃ nāmarūpaṃ nāmarūpūpanisaṃ saḷāyatanaṃ saḷāyatanūpaniso phasso phassūpanisā vedanā vedanūpanisā taṇhā taṇhūpanisaṃ upādānaṃ upādānūpaniso bhavo bhavūpanisā jāti jātūpanisaṃ dukkhaṃ dukkhūpanisā saddhā saddhūpanisaṃ pāmujjaṃ pāmujjūpanisā pīti pītūpanisā passaddhi passaddhūpanisaṃ sukhaṃ sukhūpaniso samādhi samādhūpanisaṃ yathābhūtañāṇadassanaṃ yathābhūtañāṇadassanūpanisā nibbidā nibbidūpaniso virāgo virāgūpanisā vimutti vimuttūpanisaṃ khaye ñāṇanti. Tatiyaṃ. [71] Rājagahe viharati veḷuvane ... Atha kho āyasmā sārīputto pubbaṇhasamayaṃ nivāsetvā pattacīvaramādāya rājagahaṃ piṇḍāya pāvisi . atha kho āyasmato sārīputtassa etadahosi atippago kho tāva rājagahe piṇḍāya carituṃ yannūnāhaṃ yena aññatitthiyānaṃ paribbājakānaṃ ārāmo tenupasaṅkameyyanti . atha kho āyasmā sārīputto yena aññatitthiyānaṃ paribbājakānaṃ ārāmo tenupasaṅkami @Footnote: 1 Ma. kusobbhe. Yu. kusabbhe. evamuparipi . 2 Yu. sāgaraṃ. Upasaṅkamitvā tehi aññatitthiyehi paribbājakehi saddhiṃ sammodi sammodanīyaṃ kathaṃ sārāṇīyaṃ vītisāretvā ekamantaṃ nisīdi. [72] Ekamantaṃ nisinnaṃ kho āyasmantaṃ sārīputtaṃ te aññatitthiyā paribbājakā etadavocuṃ santāvuso sārīputta eke samaṇabrāhmaṇā kammavādā sayaṃkataṃ dukkhaṃ paññapenti . santi panāvuso sārīputta eke samaṇabrāhmaṇā kammavādā parakataṃ dukkhaṃ paññapenti . santāvuso sārīputta eke samaṇabrāhmaṇā kammavādā sayaṃkatañca parakatañca dukkhaṃ paññapenti . santi panāvuso sārīputta eke samaṇabrāhmaṇā kammavādā asayaṃkāraṃ aparakāraṃ adhicca samuppannaṃ dukkhaṃ paññapenti . idha panāvuso sārīputta samaṇo gotamo kiṃvādī kimakkhāyī kathaṃ byākaramānā ca mayaṃ vuttavādino ceva samaṇassa gotamassa assāma na ca samaṇaṃ gotamaṃ abhūtena abbhācikkheyyāma dhammassa cānudhammaṃ byākareyyāma na ca koci sahadhammiko vādānupāto gārayhaṃ ṭhānaṃ āgaccheyyāti. [73] Paṭiccasamuppannaṃ kho āvuso dukkhaṃ vuttaṃ bhagavatā kiṃ paṭicca phassaṃ paṭicca iti vadaṃ vuttavādī ceva bhagavato assa na ca bhagavantaṃ abhūtena abbhācikkheyya dhammassa cānudhammaṃ byākareyya na ca koci sahadhammiko vādānupāto gārayhaṃ ṭhānaṃ āgaccheyya. {73.1} Tatrāvuso ye te samaṇabrāhmaṇā kammavādā sayaṃkataṃ dukkhaṃ paññapenti tadapi phassapaccayā . yepi te .pe. yepi te .pe. Yepi te samaṇabrāhmaṇā kammavādā asayaṃkāraṃ aparakāraṃ adhicca samuppannaṃ dukkhaṃ paññapenti tadapi phassapaccayā. {73.2} Tatrāvuso ye te samaṇabrāhmaṇā kammavādā sayaṃkataṃ dukkhaṃ paññapenti te vata aññatra phassā paṭisaṃvedayantīti 1- netaṃ ṭhānaṃ vijjati . yepi te samaṇabrāhmaṇā kammavādā parakataṃ dukkhaṃ paññapenti te vata aññatra phassā paṭisaṃvedayantīti netaṃ ṭhānaṃ vijjati. Yepi te samaṇabrāhmaṇā kammavādā sayaṃkatañca parakatañca dukkhaṃ paññapenti te vata aññatra phassā paṭisaṃvedayantīti netaṃ ṭhānaṃ vijjati . yepi te samaṇabrāhmaṇā kammavādā asayaṃkāraṃ aparakāraṃ adhicca samuppannaṃ dukkhaṃ paññapenti te vata aññatra phassā paṭisaṃvedayantīti netaṃ ṭhānaṃ vijjatīti. [74] Assosi kho āyasmā ānando āyasmato sārīputtassa tehi aññatitthiyehi paribbājakehi saddhiṃ imaṃ kathāsallāpaṃ . atha kho āyasmā ānando rājagahe piṇḍāya caritvā pacchābhattaṃ piṇḍapātapaṭikkanto yena bhagavā tenupasaṅkami upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhīvādetvā ekamantaṃ nisīdi . ekamantaṃ nisinno kho āyasmā ānando yāvatako āyasmato sārīputtassa tehi aññatitthiyehi paribbājakehi saddhiṃ ahosi kathāsallāpo taṃ sabbaṃ bhagavato ārocesi. [75] Sādhu sādhu ānanda yathātaṃ sārīputto ca 2- sammā @Footnote: 1 Ma. Yu. paṭisaṃvedissantīti. evamuparipi . 2 Ma. Yu. casaddo natthi. @evamīdisesu ṭhānesu. Byākaramāno byākareyya . paṭiccasamuppannaṃ kho ānanda dukkhaṃ vuttaṃ mayā kiṃ paṭicca phassaṃ paṭicca iti vadaṃ vuttavādī ceva me assa na ca maṃ abhūtena abbhācikkheyya dhammassa cānudhammaṃ byākareyya na ca koci sahadhammiko vādānupāto gārayhaṃ ṭhānaṃ āgaccheyya . tatrānanda ye te samaṇabrāhmaṇā kammavādā sayaṃkataṃ dukkhaṃ paññapenti tadapi phassapaccayā . yepi te .pe. Yepi te .pe. yepi te samaṇabrāhmaṇā kammavādā asayaṃkāraṃ aparakāraṃ adhicca samuppannaṃ dukkhaṃ paññapenti tadapi phassapaccayā. {75.1} Tatrānanda yepi te samaṇabrāhmaṇā kammavādā sayaṃkataṃ dukkhaṃ paññapenti te vata aññatra phassā paṭisaṃvedayantīti netaṃ ṭhānaṃ vijjati . yepi te .pe. yepi te .pe. Yepi te samaṇabrāhmaṇā kammavādā asayaṃkāraṃ aparakāraṃ adhicca samuppannaṃ dukkhaṃ paññapenti te vata aññatra phassā paṭisaṃvedayantīti netaṃ ṭhānaṃ vijjati. [76] Ekamidāhaṃ ānanda samayaṃ idheva rājagahe viharāmi veḷuvane kalandakanivāpe . atha khvāhaṃ ānanda pubbaṇhasamayaṃ nivāsetvā pattacīvaramādāya rājagahaṃ 1- piṇḍāya pāvisiṃ . tassa mayhaṃ ānanda etadahosi atippago kho tāva rājagahe piṇḍāya carituṃ yannūnāhaṃ yena aññatitthiyānaṃ paribbājakānaṃ ārāmo tenupasaṅkameyyanti. {76.1} Atha khvāhaṃ ānanda yena aññatitthiyānaṃ paribbājakānaṃ ārāmo tenupasaṅkamiṃ upasaṅkamitvā tehi aññatitthiyehi @Footnote: 1 Yu. rājagahe. Paribbājakehi saddhiṃ sammodiṃ sammodanīyaṃ kathaṃ sārāṇīyaṃ vītisāretvā ekamantaṃ nisīdiṃ . ekamantaṃ nisinnaṃ kho maṃ ānanda te aññatitthiyā paribbājakā etadavocuṃ santāvuso gotama eke samaṇabrāhmaṇā kammavādā sayaṃkataṃ dukkhaṃ paññapenti santi panāvuso gotama eke samaṇabrāhmaṇā kammavādā parakataṃ dukkhaṃ paññapenti santāvuso gotama eke samaṇabrāhmaṇā kammavādā sayaṃkatañca parakatañca dukkhaṃ paññapenti santi panāvuso gotama eke samaṇabrāhmaṇā kammavādā asayaṃkāraṃ aparakāraṃ adhicca samuppannaṃ dukkhaṃ paññapenti . idha no āyasmā gotamo kiṃvādī kimakkhāyī kathaṃ byākaramānā ca mayaṃ vuttavādino ceva āyasmato gotamassa assāma na ca āyasmantaṃ gotamaṃ abhūtena abbhācikkheyyāma dhammassa cānudhammaṃ byākareyyāma na ca koci sahadhammiko vādānupāto gārayhaṃ ṭhānaṃ āgaccheyyāti. {76.2} Evaṃ vuttāhaṃ ānanda te aññatitthiye paribbājake etadavocaṃ paṭiccasamuppannaṃ kho āvuso dukkhaṃ vuttaṃ mayā kiṃ paṭicca phassaṃ paṭicca iti vadaṃ vuttavādī ceva me assa na ca maṃ abhūtena abbhācikkheyya dhammassa cānudhammaṃ byākareyya na ca koci sahadhammiko vādānupāto gārayhaṃ ṭhānaṃ āgaccheyya 1- . Tatrāvuso ye te samaṇabrāhmaṇā kammavādā sayaṃkataṃ dukkhaṃ paññapenti tadapi phassapaccayā . yepi te .pe. yepi te @Footnote: 1 Ma. Yu. itisaddo dissati. .pe. Yepi te samaṇabrāhmaṇā kammavādā asayaṃkāraṃ aparakāraṃ adhicca samuppannaṃ dukkhaṃ paññapenti tadapi phassapaccayā . tatrāvuso ye te samaṇabrāhmaṇā kammavādā sayaṃkataṃ dukkhaṃ paññapenti te vata aññatra phassā paṭisaṃvedayantīti netaṃ ṭhānaṃ vijjati . Yepi te .pe. yepi te .pe. yepi te samaṇabrāhmaṇā kammavādā asayaṃkāraṃ aparakāraṃ adhicca samuppannaṃ dukkhaṃ paññapenti te vata aññatra phassā paṭisaṃvedayantīti netaṃ ṭhānaṃ vijjatīti. [77] Acchariyaṃ bhante abbhūtaṃ bhante yatra hi nāma ekena padena sabbo attho vutto bhavissati siyā nu kho bhante esevattho vitthārena vuccamāno gambhīro ceva assa gambhīrāvabhāso cāti. Tenahānanda taññevettha paṭibhātūti. [78] Sace maṃ bhante evaṃ puccheyyuṃ jarāmaraṇaṃ āvuso ānanda kiṃnidānaṃ kiṃsamudayaṃ kiṃjātikaṃ kiṃpabhavanti . evaṃ puṭṭho 1- ahaṃ bhante evaṃ byākareyyaṃ jarāmaraṇaṃ kho āvuso jātinidānaṃ jātisamudayaṃ jātijātikaṃ jātippabhavanti . evaṃ puṭṭho ahaṃ bhante evaṃ byākareyyaṃ. {78.1} Sace maṃ bhante evaṃ puccheyyuṃ jāti panāvuso ānanda kiṃnidānā kiṃsamudayā kiṃjātikā kiṃpabhavāti . evaṃ puṭṭho ahaṃ bhante evaṃ byākareyyaṃ jāti kho āvuso bhavanidānā bhavasamudayā bhavajātikā bhavappabhavāti . evaṃ puṭṭho ahaṃ bhante evaṃ @Footnote: 1 Ma. puṭṭhohaṃ. Yu. puṭṭhāhambhante. evamuparipi. Byākareyyaṃ. {78.2} Sace maṃ bhante evaṃ puccheyyuṃ bhavo panāvuso ānanda kiṃnidāno kiṃsamudayo kiṃjātiko kiṃpabhavoti . evaṃ puṭṭho ahaṃ bhante evaṃ byākareyyaṃ bhavo kho āvuso upādānanidāno upādānasamudayo upādānajātiko upādānappabhavoti . evaṃ puṭṭho ahaṃ bhante evaṃ byākareyyaṃ. {78.3} Sace maṃ bhante evaṃ puccheyyuṃ upādānaṃ panāvuso .pe. Taṇhā panāvuso .pe. vedanā panāvuso .pe. sace maṃ bhante evaṃ puccheyyuṃ phasso panāvuso ānanda kiṃnidāno kiṃsamudayo kiṃjātiko kiṃpabhavoti . evaṃ puṭṭho ahaṃ bhante evaṃ byākareyyaṃ phasso kho āvuso saḷāyatananidāno saḷāyatanasamudayo saḷāyatanajātiko saḷāyatanappabhavo 1- channaṃ tveva āvuso phassāyatanānaṃ asesavirāganirodhā phassanirodho phassanirodhā vedanānirodho vedanānirodhā taṇhānirodho taṇhānirodhā upādānanirodho upādānanirodhā bhavanirodho bhavanirodhā jātinirodho jātinirodhā jarāmaraṇaṃ sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā nirujjhanti . evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa nirodho hotīti . Evaṃ puṭṭho ahaṃ bhante evaṃ byākareyyanti. Catutthaṃ. [79] Sāvatthiyaṃ viharati ... Atha kho āyasmā bhūmijo sāyaṇhasamayaṃ paṭisallānā vuṭṭhito yenāyasmā sārīputto tenupasaṅkami upasaṅkamitvā āyasmatā sārīputtena saddhiṃ sammodi sammodanīyaṃ kathaṃ sārāṇīyaṃ vītisāretvā ekamantaṃ nīsīdi . ekamantaṃ nisinno @Footnote: 1 Ma. Yu. itisaddo dissati. Kho āyasmā bhūmijo āyasmantaṃ sārīputtaṃ etadavoca santāvuso sārīputta eke samaṇabrāhmaṇā kammavādā sayaṃkataṃ sukhadukkhaṃ paññapenti santi panāvuso sārīputta eke samaṇabrāhmaṇā kammavādāparakataṃ sukhadukkhaṃ paññapenti santāvuso 1- sārīputta eke samaṇabrāhmaṇā kammavādā sayaṃkatañca parakatañca sukhadukkhaṃ paññapenti santi panāvuso sārīputta eke samaṇabrāhmaṇā kammavādā asayaṃkāraṃ aparakāraṃ adhicca samuppannaṃ sukhadukkhaṃ paññapenti . Idha no āvuso sārīputta bhagavā kiṃvādī kimakkhāyī kathaṃ byākaramānā ca mayaṃ vuttavādino ceva bhagavato assāma na ca bhagavantaṃ abhūtena abbhācikkheyyāma dhammassa cānudhammaṃ byākareyyāma na ca koci sahadhammiko vādānupāto gārayhaṃ ṭhānaṃ āgaccheyyāti. [80] Paṭiccasamuppannaṃ kho āvuso sukhadukkhaṃ vuttaṃ bhagavatā kiṃ paṭicca phassaṃ paṭicca iti vadaṃ vuttavādī ceva bhagavato assa na ca bhagavantaṃ abhūtena abbhācikkheyya dhammassa cānudhammaṃ byākareyya na ca koci sahadhammiko vādānupāto gārayhaṃ ṭhānaṃ āgaccheyya . tatrāvuso ye te samaṇabrāhmaṇā kammavādā sayaṃkataṃ sukhadukkhaṃ paññapenti tadapi phassapaccayā . yepi te .pe. Yepi te .pe. yepi te samaṇabrāhmaṇā kammavādā asayaṃkāraṃ aparakāraṃ adhicca samuppannaṃ sukhadukkhaṃ paññapenti tadapi phassapaccayā . Tatrāvuso ye te samaṇabrāhmaṇā kammavādā sayaṃkataṃ @Footnote: 1 Yu. santi panāvuso. Sukhadukkhaṃ paññapenti te vata aññatra phassā paṭisaṃvedayantīti netaṃ ṭhānaṃ vijjati . yepi te .pe. yepi te .pe. yepi te samaṇabrāhmaṇā kammavādā asayaṃkāraṃ aparakāraṃ adhicca samuppannaṃ sukhadukkhaṃ paññapenti te vata aññatra phassā paṭisaṃvedayantīti netaṃ ṭhānaṃ vijjatīti. [81] Assosi kho āyasmā ānando āyasmato sārīputtassa āyasmatā bhūmijena saddhiṃ imaṃ kathāsallāpaṃ . atha kho āyasmā ānando yena bhagavā tenupasaṅkami upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi . ekamantaṃ nisinno kho āyasmā ānando yāvatako āyasmato sārīputtassa āyasmatā bhūmijena saddhiṃ ahosi kathāsallāpo taṃ sabbaṃ bhagavato ārocesi. [82] Sādhu sādhu ānanda yathātaṃ sārīputto ca sammā byākaramāno byākareyya . paṭiccasamuppannaṃ kho ānanda sukhadukkhaṃ vuttaṃ mayā kiṃ paṭicca phassaṃ paṭicca iti vadaṃ vuttavādī ceva me assa na ca maṃ abhūtena abbhācikkheyya dhammassa cānudhammaṃ byākareyya na ca koci sahadhammiko vādānupāto gārayhaṃ ṭhānaṃ āgaccheyya. {82.1} Tatrānanda ye te samaṇabrāhmaṇā kammavādā sayaṃkataṃ sukhadukkhaṃ paññapenti tadapi phassapaccayā . yepi te .pe. yepi te .pe. yepi te samaṇabrāhmaṇā kammavādā asayaṃkāraṃ aparakāraṃ adhicca samuppannaṃ sukhadukkhaṃ paññapenti tadapi phassapaccayā. {82.2} Tatrānanda ye te samaṇabrāhmaṇā kammavādā sayaṃkataṃ sukhadukkhaṃ paññapenti te vata aññatra phassā paṭisaṃvedayantīti netaṃ ṭhānaṃ vijjati . yepi te .pe. yepi te .pe. yepi te samaṇabrāhmaṇā kammavādā asayaṃkāraṃ aparakāraṃ adhicca samuppannaṃ sukhadukkhaṃ paññapenti te vata aññatra phassā paṭisaṃvedayantīti netaṃ ṭhānaṃ vijjati. [83] Kāye vā hānanda sati kāyasañcetanāhetu uppajjati ajjhattaṃ sukhadukkhaṃ vācāyaṃ vā hānanda sati vacīsañcetanāhetu uppajjati ajjhattaṃ sukhadukkhaṃ mane vā hānanda sati manosañcetanāhetu uppajjati ajjhattaṃ sukhadukkhaṃ . avijjāpaccayāva sāmaṃ vā taṃ ānanda kāyasaṅkhāraṃ abhisaṅkharoti yaṃpaccayāyataṃ 1- uppajjati ajjhattaṃ sukhadukkhaṃ . pare vāyataṃ 2- ānanda kāyasaṅkhāraṃ abhisaṅkharoti 3- yaṃpaccayāyataṃ uppajjati ajjhattaṃ sukhadukkhaṃ . sampajāno vā taṃ ānanda kāyasaṅkhāraṃ abhisaṅkharoti yaṃpaccayāyataṃ uppajjati ajjhattaṃ sukhadukkhaṃ . asampajāno vā taṃ ānanda kāyasaṅkhāraṃ abhisaṅkharoti yaṃpaccayāyataṃ uppajjati ajjhattaṃ sukhadukkhaṃ . sāmaṃ vā taṃ ānanda vacīsaṅkhāraṃ abhisaṅkharoti yaṃpaccayāyataṃ uppajjati ajjhattaṃ sukhadukkhaṃ . @Footnote: 1 Ma. Yu. yaṃ paccayāssa taṃ. evamuparipi . 2 Ma. pare vā taṃ. Yu. pare vāssa @taṃ. evamuparipi . 3 Ma. Yu. abhisaṅkharonti. Pare vāyataṃ ānanda vacīsaṅkhāraṃ abhisaṅkharoti yaṃpaccayāyataṃ uppajjati ajjhattaṃ sukhadukkhaṃ . sampajāno vā taṃ ānanda .pe. Asampajāno vā taṃ ānanda vacīsaṅkhāraṃ abhisaṅkharoti yaṃpaccayāyataṃ uppajjati ajjhattaṃ sukhadukkhaṃ . sāmaṃ vā taṃ ānanda manosaṅkhāraṃ abhisaṅkharoti yaṃpaccayāyataṃ uppajjati ajjhattaṃ sukhadukkhaṃ . pare vāyataṃ ānanda manosaṅkhāraṃ abhisaṅkharoti yaṃpaccayāyataṃ uppajjati ajjhattaṃ sukhadukkhaṃ . sampajāno vā taṃ ānanda .pe. asampajāno vā taṃ ānanda manosaṅkhāraṃ abhisaṅkharoti yaṃpaccayāyataṃ uppajjati ajjhattaṃ sukhadukkhaṃ. Imesu ānanda [1]- dhammesu avijjā anupatitā. [84] Avijjāya tveva ānanda asesavirāganirodhā so kāyo na hoti yaṃpaccayāyataṃ uppajjati ajjhattaṃ sukhadukkhaṃ . sā vācā na hoti yaṃpaccayāyataṃ uppajjati ajjhattaṃ sukhadukkhaṃ . so mano na hoti yaṃpaccayāyataṃ uppajjati ajjhattaṃ sukhadukkhaṃ . khettaṃ vā 2- na hoti . vatthuṃ vā 3- na hoti . āyatanaṃ vā 4- na hoti. Adhikaraṇaṃ taṃ vā 5- na hoti yaṃpaccayāyataṃ uppajjati ajjhattaṃ sukhadukkhanti. Pañcamaṃ. [85] Sāvatthiyaṃ viharati ... Atha kho āyasmā upavāṇo yena bhagavā tenupasaṅkami upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. [86] Ekamantaṃ nisinno kho āyasmā upavāṇo bhagavantaṃ @Footnote: 1 Yu. chasu. 2-3-4 Ma. Yu. taṃ . 5 Ma. Yu. vāsaddo natthi. Etadavoca santi pana 1- bhante eke samaṇabrāhmaṇā sayaṃkataṃ dukkhaṃ paññapenti santi pana bhante eke samaṇabrāhmaṇā parakataṃ dukkhaṃ paññapenti santi pana bhante eke samaṇabrāhmaṇā sayaṃkatañca parakatañca dukkhaṃ paññapenti santi pana bhante eke samaṇabrāhmaṇā asayaṃkāraṃ aparakāraṃ adhicca samuppannaṃ dukkhaṃ paññapenti . idha no bhante bhagavā kiṃvādī kimakkhāyī kathaṃ byākaramānā ca mayaṃ vuttavādino ceva bhagavato assāma na ca bhagavantaṃ abhūtena abbhācikkheyyāma dhammassa cānudhammaṃ byākareyyāma na ca koci sahadhammiko vādānupāto gārayhaṃ ṭhānaṃ āgaccheyyāti. [87] Paṭiccasamuppannaṃ kho upavāṇa dukkhaṃ vuttaṃ mayā kiṃ paṭicca phassaṃ paṭicca iti vadaṃ vuttavādī ceva me assa na ca maṃ abhūtena abbhācikkheyya dhammassa cānudhammaṃ byākareyya na ca koci sahadhammiko vādānupāto gārayhaṃ ṭhānaṃ āgaccheyya. {87.1} Tatrūpavāṇa ye te samaṇabrāhmaṇā sayaṃkataṃ dukkhaṃ paññapenti tadapi phassapaccayā . yepi te .pe. Yepi te .pe. Yepi te samaṇabrāhmaṇā asayaṃkāraṃ aparakāraṃ adhicca samuppannaṃ dukkhaṃ paññapenti tadapi phassapaccayā. {87.2} Tatrūpavāṇa ye te samaṇabrāhmaṇā sayaṃkataṃ dukkhaṃ paññapenti te vata aññatra phassā @Footnote: 1 sabbavāresu santi hīti pāṭhadvayena bhavitabbaṃ. Paṭisaṃvedayantīti netaṃ ṭhānaṃ vijjati . yepi te .pe. yepi te .pe. yepi te samaṇabrāhmaṇā asayaṃkāraṃ aparakāraṃ adhicca samuppannaṃ dukkhaṃ paññapenti te vata aññatra phassā paṭisaṃvedayantīti netaṃ ṭhānaṃ vijjatīti. Chaṭṭhaṃ. [88] Sāvatthiyaṃ viharati ... avijjāpaccayā bhikkhave saṅkhārā saṅkhārapaccayā viññāṇaṃ .pe. evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hoti. [89] Katamañca bhikkhave jarāmaraṇaṃ . yā tesaṃ tesaṃ sattānaṃ tamhi tamhi sattanikāye jarā jīraṇatā khaṇḍiccaṃ pāliccaṃ valittacatā āyuno saṃhāni indriyānaṃ paripāko ayaṃ vuccati jarā . yā tesaṃ tesaṃ sattānaṃ tamhā tamhā sattanikāyā cuti cavanatā bhedo antaradhānaṃ maccu maraṇaṃ kālakiriyā khandhānaṃ bhedo kaḷevarassa nikkhepo jīvitindriyassa upacchedo 1- idaṃ vuccati maraṇaṃ . iti ayañca jarā idañca maraṇaṃ idaṃ vuccati bhikkhave jarāmaraṇaṃ. Jātisamudayā jarāmaraṇasamudayo jātinirodhā jarāmaraṇanirodho ayameva ariyo aṭṭhaṅgiko maggo jarāmaraṇanirodhagāminī paṭipadā seyyathīdaṃ sammādiṭṭhi sammāsaṅkappo sammāvācā sammākammanto sammāājīvo sammāvāyāmo sammāsati sammāsamādhi. {89.1} Katamā ca bhikkhave jāti .pe. katamo ca bhikkhave bhavo ... katamañca bhikkhave upādānaṃ ... katamā ca bhikkhave taṇhā ... katamā ca bhikkhave vedanā ... katamo ca @Footnote: 1 Ma. Yu. idaṃ pāṭhadvayaṃ natthi. evamuparipi. Bhikkhave phasso ... katamañca bhikkhave saḷāyatanaṃ ... Katamañca bhikkhave nāmarūpaṃ ... katamañca bhikkhave viññāṇaṃ ... Katame ca bhikkhave saṅkhārā tayome bhikkhave saṅkhārā kāyasaṅkhāro vacīsaṅkhāro cittasaṅkhāro ime vuccanti bhikkhave saṅkhārā . avijjāsamudayā saṅkhārasamudayo avijjānirodhā saṅkhāranirodho ayameva ariyo aṭṭhaṅgiko maggo saṅkhāranirodhagāminī paṭipadā seyyathīdaṃ sammādiṭṭhi .pe. Sammāsamādhi. [90] Yato kho bhikkhave ariyasāvako evaṃ paccayaṃ pajānāti evaṃ paccayasamudayaṃ pajānāti evaṃ paccayanirodhaṃ pajānāti evaṃ paccayanirodhagāminiṃ paṭipadaṃ pajānāti . ayaṃ vuccati bhikkhave ariyasāvako diṭṭhisampanno itipi dassanasampanno itipi āgato imaṃ saddhammaṃ itipi passati imaṃ saddhammaṃ itipi sekkhena ñāṇena samannāgato itipi sekkhāya vijjāya samannāgato itipi dhammasotaṃ samāpanno itipi ariyo nibbedhikapañño itipi amatadvāraṃ āhacca tiṭṭhati itipīti. Sattamaṃ. [91] Sāvatthiyaṃ viharati ... tatra kho .pe. idha bhikkhave bhikkhu jarāmaraṇaṃ pajānāti jarāmaraṇasamudayaṃ pajānāti jarāmaraṇanirodhaṃ pajānāti jarāmaraṇanirodhagāminiṃ paṭipadaṃ pajānāti . jātiṃ pajānāti .pe. bhavaṃ pajānāti ... upādānaṃ pajānāti ... Taṇhaṃ pajānāti ... Vedanaṃ pajānāti ... Phassaṃ pajānāti ... Saḷāyatanaṃ pajānāti ... Nāmarūpaṃ pajānāti ... viññāṇaṃ pajānāti ... Saṅkhāre pajānāti saṅkhārasamudayaṃ Pajānāti saṅkhāranirodhaṃ pajānāti saṅkhāranirodhagāminiṃ paṭipadaṃ pajānāti. [92] Katamañca bhikkhave jarāmaraṇaṃ . yā tesaṃ tesaṃ sattānaṃ tamhi tamhi sattanikāye jarā jīraṇatā khaṇḍiccaṃ pāliccaṃ pālittacatā āyuno saṃhāni indriyānaṃ paripāko ayaṃ vuccati jarā . yā tesaṃ tesaṃ sattānaṃ tamhā tamhā sattanikāyā cuti cavanatā bhedo antaradhānaṃ maccu maraṇaṃ kālakiriyā khandhānaṃ bhedo kaḷevarassa nikkhepo jīvitindriyassa upacchedo idaṃ vuccati maraṇaṃ . iti ayañca jarā idañca maraṇaṃ idaṃ vuccati bhikkhave jarāmaraṇaṃ . Jātisamudayā jarāmaraṇasamudayo jātinirodhā jarāmaraṇanirodho ayameva ariyo aṭṭhaṅgiko maggo jarāmaraṇanirodhagāminī paṭipadā seyyathīdaṃ sammādiṭṭhi .pe. Sammāsamādhi. {92.1} Katamañca bhikkhave jāti .pe. Katamo ca bhikkhave bhavo ... Katamañca bhikkhave upādānaṃ ... Katamā ca bhikkhave taṇhā ... Vedanā ... Phasso ... saḷāyatanaṃ ... Nāmarūpaṃ ... Viññāṇaṃ ... Katame ca bhikkhave saṅkhārā tayome bhikkhave saṅkhārā kāyasaṅkhāro vacīsaṅkhāro cittasaṅkhāro ime vuccanti bhikkhave saṅkhārā . avijjāsamudayā saṅkhārasamudayo avijjānirodhā saṅkhāranirodho ayameva ariyo aṭṭhaṅgiko maggo saṅkhāranirodhagāminī paṭipadā seyyathīdaṃ sammādiṭṭhi .pe. Sammāsamādhi. [93] Yato kho bhikkhave bhikkhu evaṃ jarāmaraṇaṃ pajānāti evaṃ Jarāmaraṇasamudayaṃ pajānāti evaṃ jarāmaraṇanirodhaṃ pajānāti evaṃ jarāmaraṇanirodhagāminiṃ paṭipadaṃ pajānāti .pe. evaṃ jātiṃ pajānāti .pe. Bhavaṃ ... Upādānaṃ ... Taṇhaṃ ... Vedanaṃ ... Phassaṃ ... Saḷāyatanaṃ ... Nāmarūpaṃ ... viññāṇaṃ ... evaṃ saṅkhāre pajānāti evaṃ saṅkhārasamudayaṃ pajānāti evaṃ saṅkhāranirodhaṃ pajānāti evaṃ saṅkhāranirodhagāminiṃ paṭipadaṃ pajānāti . ayaṃ vuccati bhikkhave bhikkhu diṭṭhisampanno itipi dassanasampanno itipi āgato imaṃ saddhammaṃ itipi passati imaṃ saddhammaṃ itipi sekkhena ñāṇena samannāgato itipi sekkhāya vijjāya samannāgato itipi dhammasotaṃ samāpanno itipi ariyo nibbedhikapañño itipi amatadvāraṃ āhacca tiṭṭhati itipīti . Aṭṭhamaṃ. [94] Sāvatthiyaṃ viharati ... Tatra kho .pe. Ye hi keci bhikkhave samaṇā vā brāhmaṇā vā jarāmaraṇaṃ na parijānanti jarāmaraṇasamudayaṃ na parijānanti jarāmaraṇanirodhaṃ na parijānanti jarāmaraṇanirodhagāminiṃ paṭipadaṃ na parijānanti. Jātiṃ na parijānanti .pe. Bhavaṃ ... Upādānaṃ ... Taṇhaṃ ... vedanaṃ ... phassaṃ ... Saḷāyatanaṃ ... Nāmarūpaṃ ... Viññāṇaṃ ... saṅkhāre na parijānanti saṅkhārasamudayaṃ na parijānanti saṅkhāranirodhaṃ na parijānanti saṅkhāranirodhagāminiṃ paṭipadaṃ na parijānanti . na mete bhikkhave samaṇā vā brāhmaṇā vā samaṇesu vā samaṇasammatā brāhmaṇesu vā brāhmaṇasammatā na ca panete āyasmanto sāmaññatthaṃ vā brāhmaññatthaṃ vā diṭṭheva Dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharanti. [95] Ye ca kho keci bhikkhave samaṇā vā brāhmaṇā vā jarāmaraṇaṃ parijānanti jarāmaraṇasamudayaṃ parijānanti jarāmaraṇanirodhaṃ parijānanti jarāmaraṇanirodhagāminiṃ paṭipadaṃ parijānanti . jātiṃ parijānanti .pe. Bhavaṃ ... Upādānaṃ ... Taṇhaṃ ... Vedanaṃ ... Phassaṃ ... Saḷāyatanaṃ ... Nāmarūpaṃ ... viññāṇaṃ ... Saṅkhāre parijānanti saṅkhārasamudayaṃ parijānanti saṅkhāranirodhaṃ parijānanti saṅkhāranirodhagāminiṃ paṭipadaṃ parijānanti . Te khome bhikkhave samaṇā vā brāhmaṇā vā samaṇesu ceva samaṇasammatā brāhmaṇesu ca brāhmaṇasammatā te ca panāyasmanto sāmaññatthañca brāhmaññatthañca diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharantīti. Navamaṃ. [96] Sāvatthiyaṃ viharati ... Tatra kho .pe. Ye hi keci bhikkhave samaṇā vā brāhmaṇā vā jarāmaraṇaṃ nappajānanti jarāmaraṇasamudayaṃ nappajānanti jarāmaraṇanirodhaṃ nappajānanti jarāmaraṇanirodhagāminiṃ paṭipadaṃ nappajānanti te vata jarāmaraṇaṃ samatikkamma ṭhassantīti netaṃ ṭhānaṃ vijjati . jātiṃ nappajānanti .pe. bhavaṃ ... upādānaṃ ... Taṇhaṃ ... Vedanaṃ ... Phassaṃ ... Saḷāyatanaṃ ... Nāmarūpaṃ ... Viññāṇaṃ ... saṅkhāre nappajānanti saṅkhārasamudayaṃ nappajānanti saṅkhāranirodhaṃ nappajānanti saṅkhāranirodhagāminiṃ paṭipadaṃ nappajānanti te vata saṅkhāre samatikkamma ṭhassantīti netaṃ ṭhānaṃ vijjati. [97] Ye ca kho keci bhikkhave samaṇā vā brāhmaṇā vā jarāmaraṇaṃ pajānanti jarāmaraṇasamudayaṃ pajānanti jarāmaraṇanirodhaṃ pajānanti jarāmaraṇanirodhagāminiṃ paṭipadaṃ pajānanti te vata jarāmaraṇaṃ samatikkamma ṭhassantīti ṭhānametaṃ vijjati . jātiṃ pajānanti .pe. bhavaṃ ... Upādānaṃ ... taṇhaṃ ... vedanaṃ ... phassaṃ ... saḷāyatanaṃ ... Nāmarūpaṃ ... viññāṇaṃ ... saṅkhāre pajānanti saṅkhārasamudayaṃ pajānanti saṅkhāranirodhaṃ pajānanti saṅkhāranirodhagāminiṃ paṭipadaṃ pajānanti te vata saṅkhāre samatikkamma ṭhassantīti ṭhānametaṃ *- vijjatīti. Dasamaṃ. Dasabalavaggo tatiyo. Tassa uddānaṃ dve dasabalā upanisā ca aññatitthiyabhūmijo 1- upavāṇo paccayo bhikkhu dve ca samaṇabrāhmaṇāti. ---------- @Footnote: 1 Yu. aññatitthiyā bhūmijaṃ. @* mīkārkṛ´์ khagœ ṭhāmetaṃ peḌna ṭhānametaṃ Kaḷārakhattiyavaggo catuttho [98] Ekaṃ samayaṃ bhagavā sāvatthiyaṃ viharati ... Tatra kho bhagavā āyasmantaṃ sārīputtaṃ āmantesi vuttamidaṃ sārīputta pārāyane ajitapañhe ye ca saṅkhātadhammāse ye ca sekkhā puthū idha tesamme nipako iriyaṃ puṭṭho ca 1- brūhi mārisāti imassa nu kho sārīputta saṅkhittena bhāsitassa kathaṃ vitthārena attho daṭṭhabboti. [99] Evaṃ vutte āyasmā sārīputto tuṇhī ahosi . Dutiyampi kho bhagavā āyasmantaṃ sārīputtaṃ āmantesi .pe. Dutiyampi kho āyasmā sārīputto tuṇhī ahosi . tatiyampi kho bhagavā āyasmantaṃ sārīputtaṃ āmantesi vuttamidaṃ sārīputta pārāyane ajitapañhe ye ca saṅkhātadhammāse ye ca sekkhā puthū idha tesamme nipako iriyaṃ puṭṭho ca brūhi mārisāti imassa nu kho sārīputta saṅkhittena bhāsitassa kathaṃ vitthārena attho daṭṭhabboti . evaṃ vutte 2- tatiyampi kho āyasmā sārīputto tuṇhī ahosi. [100] Bhūtamidanti sārīputta passasīti . bhūtamidanti bhante @Footnote: 1 Ma. casaddo natthi. Yu. me. evamuparipi . 2 Ma. Yu. idaṃ pāṭhadvayaṃ natthi. Yathābhūtaṃ sammappaññāya passati bhūtamidanti yathābhūtaṃ sammappaññāya disvā bhūtassa nibbidāya virāgāya nirodhāya paṭipanno hoti tadāhārā sambhavanti yathābhūtaṃ sammappaññāya passati tadāhārā sambhavanti yathābhūtaṃ sammappaññāya disvā āhārasambhavassa nibbidāya virāgāya nirodhāya paṭipanno hoti tadāhāranirodhā yaṃ bhūtaṃ taṃ nirodhadhammanti yathābhūtaṃ sammappaññāya passati tadāhāranirodhā yaṃ bhūtaṃ taṃ nirodhadhammanti yathābhūtaṃ sammappaññāya disvā nirodhadhammassa nibbidāya virāgāya nirodhāya paṭipanno hoti . evaṃ kho bhante sekkho hoti. [101] Kathañca bhante saṅkhātadhammo hoti . bhūtamidanti bhante yathābhūtaṃ sammappaññāya passati bhūtamidanti yathābhūtaṃ sammappaññāya disvā bhūtassa nibbidā virāgā nirodhā anupādā vimutto hoti tadāhārā sambhavanti yathābhūtaṃ sammappaññāya passati tadāhārā sambhavanti yathābhūtaṃ sammappaññāya disvā āhārasambhavassa nibbidā virāgā nirodhā anupādā vimutto hoti tadāhāranirodhā yaṃ bhūtaṃ taṃ nirodhadhammanti yathābhūtaṃ sammappaññāya passati tadāhāranirodhā yaṃ bhūtaṃ taṃ nirodhadhammanti yathābhūtaṃ sammappaññāya disvā nirodhadhammassa nibbidā virāgā nirodhā anupādā vimutto hoti . evaṃ kho bhante saṅkhātadhammo hoti . Iti kho bhante yaṃ taṃ vuttaṃ pārāyane ajitapañhe Ye ca saṅkhātadhammāse ye ca sekkhā puthū idha tesamme nipako iriyaṃ puṭṭho ca brūhi mārisāti imassa khohaṃ bhante saṅkhittena bhāsitassa evaṃ vitthārena atthaṃ ājānāmīti. [102] Sādhu sādhu sārīputta bhūtamidanti sārīputta yathābhūtaṃ sammappaññāya passati bhūtamidanti yathābhūtaṃ sammappaññāya disvā bhūtassa nibbidāya virāgāya nirodhāya paṭipanno hoti tadāhārā sambhavanti yathābhūtaṃ sammappaññāya passati tadāhārā sambhavanti yathābhūtaṃ sammappaññāya disvā āhārasambhavassa nibbidāya virāgāya nirodhāya paṭipanno hoti tadāhāranirodhā yaṃ bhūtaṃ taṃ nirodhadhammanti yathābhūtaṃ sammappaññāya passati tadāhāranirodhā yaṃ bhūtaṃ taṃ nirodhadhammanti yathābhūtaṃ sammappaññāya disvā nirodhadhammassa nibbidāya virāgāya nirodhāya paṭipanno hoti . evaṃ kho sārīputta sekkho hoti. [103] Kathañca sārīputta saṅkhātadhammo hoti . bhūtamidanti sārīputta yathābhūtaṃ sammappaññāya passati bhūtamidanti yathābhūtaṃ sammappaññāya disvā bhūtassa nibbidā virāgā nirodhā anupādā vimutto hoti tadāhārā sambhavanti yathābhūtaṃ sammappaññāya passati tadāhārā sambhavanti yathābhūtaṃ sammappaññāya disvā āhārasambhavassa nibbidā virāgā nirodhā anupādā vimutto hoti Tadāhāranirodhā yaṃ bhūtaṃ taṃ nirodhadhammanti yathābhūtaṃ sammappaññāya passati tadāhāranirodhā yaṃ bhūtaṃ taṃ nirodhadhammanti yathābhūtaṃ sammappaññāya disvā nirodhadhammassa nibbidā virāgā nirodhā anupādā vimutto hoti . evaṃ kho sārīputta saṅkhātadhammo hoti. Iti kho sārīputta yaṃ taṃ vuttaṃ pārāyane ajitapañhe ye ca saṅkhātadhammāse ye ca sekkhā puthū idha tesamme nipako iriyaṃ puṭṭho ca brūhi mārisāti imassa kho sārīputta saṅkhittena bhāsitassa evaṃ vitthārena attho daṭṭhabboti. Paṭhamaṃ. [104] Sāvatthiyaṃ viharati ... atha kho kaḷārakhattiyo bhikkhu yenāyasmā sārīputto tenupasaṅkami upasaṅkamitvā āyasmatā sārīputtena saddhiṃ sammodi sammodanīyaṃ kathaṃ sārāṇīyaṃ vītisāretvā ekamantaṃ nisīdi . ekamantaṃ nisinno kho kaḷārakhattiyo bhikkhu āyasmantaṃ sārīputtaṃ etadavoca moliyaphagguno āvuso sārīputta bhikkhu sikkhaṃ paccakkhāya hīnāyāvattoti naha 1- nūna so āyasmā imasmiṃ dhammavinaye assāsamalatthāti tenahāyasmā sārīputto imasmiṃ dhammavinaye assāsampattoti . na khvāhaṃ āvuso kaṅkhāmīti. Āyatiṃ panāvusoti. Na khvāhaṃ āvuso vicikicchāmīti. [105] Atha kho kaḷārakhattiyo bhikkhu uṭṭhāyāsanā yena bhagavā tenupasaṅkami upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ @Footnote: 1 Ma. Yu. nahi. Nisīdi . ekamantaṃ nisinno kho kaḷārakhattiyo bhikkhu bhagavantaṃ etadavoca āyasmatā bhante sārīputtena aññā byākatā khīṇā jāti vusitaṃ brahmacariyaṃ kataṃ karaṇīyaṃ nāparaṃ itthattāyāti pajānāmīti . atha kho bhagavā aññataraṃ bhikkhuṃ āmantesi ehi tvaṃ bhikkhu mama vacanena sārīputtaṃ āmantehi satthā taṃ āvuso sārīputta āmantetīti . evaṃ bhanteti kho so bhikkhu bhagavato paṭissutvā yenāyasmā sārīputto tenupasaṅkami upasaṅkamitvā āyasmantaṃ sārīputtaṃ etadavoca satthā taṃ āvuso sārīputta āmantetīti . evamāvusoti kho āyasmā sārīputto tassa bhikkhuno paṭissutvā yena bhagavā tenupasaṅkami upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. [106] Ekamantaṃ nisinnaṃ kho āyasmantaṃ sārīputtaṃ bhagavā etadavoca saccaṃ kira tayā sārīputta aññā byākatā khīṇā jāti vusitaṃ brahmacariyaṃ kataṃ karaṇīyaṃ nāparaṃ itthattāyāti pajānāmīti . na kho bhante etehi padehi etehi byañjanehi attho ca 1- vuttoti . yenakenacipi sārīputta pariyāyena kulaputto aññaṃ byākaroti atha kho byākataṃ byākatato daṭṭhabbanti . Nanu ahampi bhante evaṃ vadāmi na kho bhante etehi padehi etehi byañjanehi attho ca 2- vuttoti . sace taṃ sārīputta evaṃ puccheyyuṃ kathaṃ jānatā pana tayā āvuso sārīputta kathaṃ passatā @Footnote: 1-2 Ma. Yu. casaddo natthi. Aññā byākatā khīṇā jāti vusitaṃ brahmacariyaṃ kataṃ karaṇīyaṃ nāparaṃ itthattāyāti pajānāmīti evaṃ puṭṭho tvaṃ sārīputta kinti byākareyyāsīti . sace maṃ bhante evaṃ puccheyyuṃ kathaṃ jānatā pana tayā āvuso sārīputta kathaṃ passatā aññā byākatā khīṇā jāti vusitaṃ brahmacariyaṃ kataṃ karaṇīyaṃ nāparaṃ itthattāyāti pajānāmīti evaṃ puṭṭhohaṃ bhante evaṃ byākareyyaṃ yaṃnidānāvuso jāti tassa nidānassa saṅkhayā 1- khīṇasmiṃ [2]- khīṇamiti viditvā khīṇā jāti vusitaṃ brahmacariyaṃ kataṃ karaṇīyaṃ nāparaṃ itthattāyāti pajānāmīti evaṃ puṭṭhohaṃ bhante evaṃ byākareyyanti. [107] Sace pana taṃ sārīputta evaṃ puccheyyuṃ jāti panāvuso sārīputta kiṃnidānā kiṃsamudayā kiṃjātikā kiṃpabhavāti evaṃ puṭṭho tvaṃ sārīputta kinti byākareyyāsīti . sace maṃ bhante evaṃ puccheyyuṃ jāti panāvuso sārīputta kiṃnidānā kiṃsamudayā kiṃjātikā kiṃpabhavāti evaṃ puṭṭhohaṃ bhante evaṃ byākareyyaṃ jāti kho āvuso bhavanidānā bhavasamudayā bhavajātikā bhavappabhavāti evaṃ puṭṭhohaṃ bhante evaṃ byākareyyanti. [108] Sace pana taṃ sārīputta evaṃ puccheyyuṃ bhavo panāvuso sārīputta kiṃnidāno kiṃsamudayo kiṃjātiko kiṃpabhavoti evaṃ puṭṭho tvaṃ sārīputta kinti byākareyyāsīti . sace maṃ bhante evaṃ puccheyyuṃ bhavo panāvuso sārīputta kiṃnidāno kiṃsamudayo kiṃjātiko @Footnote: 1 Ma. Yu. khayā . 2 Ma. khīṇāmhīti viditaṃ. Yu. khīṇamīti viditaṃ. Kiṃpabhavoti evaṃ puṭṭhohaṃ bhante evaṃ byākareyyaṃ bhavo kho āvuso upādānanidāno upādānasamudayo upādānajātiko upādānappabhavoti evaṃ puṭṭhohaṃ bhante evaṃ byākareyyanti. [109] Sace pana taṃ sārīputta evaṃ puccheyyuṃ upādānaṃ panāvuso sārīputta kiṃnidānaṃ .pe. kiṃpabhavanti evaṃ puṭṭho tvaṃ sārīputta kinti byākareyyāsīti . sace maṃ bhante evaṃ puccheyyuṃ upādānaṃ panāvuso sārīputta kiṃnidānaṃ .pe. kiṃpabhavanti evaṃ puṭṭhohaṃ bhante evaṃ byākareyyaṃ upādānaṃ kho āvuso taṇhānidānaṃ .pe. taṇhāpabhavanti evaṃ puṭṭhohaṃ bhante evaṃ byākareyyanti. [110] Sace pana taṃ sārīputta evaṃ puccheyyuṃ taṇhā panāvuso sārīputta kiṃnidānā kiṃsamudayā kiṃjātikā kiṃpabhavāti evaṃ puṭṭho tvaṃ sārīputta kinti byākareyyāsīti . sace maṃ bhante evaṃ puccheyyuṃ taṇhā panāvuso sārīputta kiṃnidānā kiṃsamudayā kiṃjātikā kiṃpabhavāti evaṃ puṭṭhohaṃ bhante evaṃ byākareyyaṃ taṇhā kho āvuso vedanānidānā vedanāsamudayā vedanājātikā vedanāpabhavāti evaṃ puṭṭhohaṃ bhante evaṃ byākareyyanti. [111] Sace pana taṃ sārīputta evaṃ puccheyyuṃ vedanā panāvuso sārīputta kiṃnidānā .pe. kiṃpabhavāti evaṃ puṭṭho tvaṃ sārīputta kinti byākareyyāsīti . sace maṃ bhante evaṃ puccheyyuṃ vedanā Panāvuso sārīputta kiṃnidānā .pe. kiṃpabhavāti evaṃ puṭṭhohaṃ bhante evaṃ byākareyyaṃ vedanā kho āvuso phassanidānā .pe. Phassappabhavāti evaṃ puṭṭhohaṃ bhante evaṃ byākareyyanti. [112] Sace pana taṃ sārīputta evaṃ puccheyyuṃ kathaṃ jānato pana te āvuso sārīputta kathaṃ passato yā vedanāsu nandi sā na upaṭṭhāsīti evaṃ puṭṭho tvaṃ sārīputta kinti byākareyyāsīti . Sace maṃ bhante evaṃ puccheyyuṃ kathaṃ jānato pana te āvuso sārīputta kathaṃ passato yā vedanāsu nandi sā na upaṭṭhāsīti evaṃ puṭṭho ahaṃ bhante evaṃ byākareyyaṃ tisso kho imā āvuso vedanā katamā tisso sukhā vedanā dukkhā vedanā adukkhamasukhā vedanā imā kho āvuso tisso vedanā aniccā yadaniccaṃ taṃ dukkhanti viditaṃ yā vedanāsu nandi sā na upaṭṭhāsīti evaṃ puṭṭho ahaṃ bhante evaṃ byākareyyanti. [113] Sādhu sādhu sārīputta ayampi kho sārīputta pariyāyo etasseva atthassa saṅkhittena veyyākaraṇāya yaṅkiñci vedayitaṃ taṃ dukkhasminti sace pana taṃ sārīputta evaṃ puccheyyuṃ kathaṃ vimokkhā pana tayā āvuso sārīputta aññā byākatā khīṇā jāti vusitaṃ brahmacariyaṃ kataṃ karaṇīyaṃ nāparaṃ itthattāyāti pajānāmīti evaṃ puṭṭho tvaṃ sārīputta kinti byākareyyāsīti . sace maṃ bhante evaṃ puccheyyuṃ kathaṃ vimokkhā pana tayā āvuso sārīputta aññā Byākatā khīṇā jāti vusitaṃ brahmacariyaṃ kataṃ karaṇīyaṃ nāparaṃ itthattāyāti pajānāmīti evaṃ puṭṭho ahaṃ bhante evaṃ byākareyyaṃ ajjhattavimokkhā khvāhaṃ āvuso sabbupādānakkhayā tathāsato viharāmi yathāsataṃ viharantaṃ āsavā nānussavanti attānañca nāvajānāmīti evaṃ puṭṭho ahaṃ bhante evaṃ byākareyyanti. [114] Sādhu sādhu sārīputta ayampi 1- kho sārīputta pariyāyo etasseva atthassa saṅkhittena veyyākaraṇāya ye āsavā samaṇena vuttā tesvāhaṃ na kaṅkhāmi te me pahīnāti na vicikicchāmīti . Idamavoca bhagavā idaṃ vatvāna sugato uṭṭhāyāsanā vihāraṃ pāvisi. [115] Tatra kho āyasmā sārīputto acirapakkantassa bhagavato bhikkhū āmantesi pubbe appaṭisaṃviditaṃ maṃ āvuso bhagavā paṭhamaṃ pañhaṃ apucchi tassa me ahosi dandhāyitattaṃ yato ca kho me āvuso bhagavā paṭhamaṃ pañhaṃ anumodi tassa mayhaṃ āvuso etadahosi divasañcepi maṃ bhagavā etamatthaṃ puccheyya aññamaññehi padehi aññamaññehi pariyāyehi divasaṃpahaṃ bhagavato etamatthaṃ byākareyyaṃ aññamaññehi padehi aññamaññehi pariyāyehi rattiṃ cepi maṃ bhagavā etamatthaṃ puccheyya aññamaññehi padehi aññamaññehi pariyāyehi rattiṃpahaṃ 2- bhagavato etamatthaṃ byākareyyaṃ aññamaññehi padehi aññamaññehi pariyāyehi rattindivañcepi maṃ bhagavā etamatthaṃ puccheyya aññamaññehi padehi aññamaññehi @Footnote: 1 Yu. pisaddo natthī . 2 Ma. rattimpāhaṃ. evamuparipi. Pariyāyehi rattindivaṃpahaṃ bhagavato etamatthaṃ byākareyyaṃ aññamaññehi padehi aññamaññehi pariyāyehi dve rattindivāni cepi maṃ bhagavā etamatthaṃ puccheyya .pe. dve rattindivānipahaṃ bhagavato etamatthaṃ byākareyyaṃ .pe. tīṇi rattindivāni cepi maṃ bhagavā etamatthaṃ puccheyya ... tīṇi rattindivānipahaṃ bhagavato etamatthaṃ byākareyyaṃ ... cattāri rattindivāni cepi bhagavā etamatthaṃ puccheyya ... cattāri rattindivānipahaṃ bhagavato etamatthaṃ byākareyyaṃ ... pañca rattindivāni cepi maṃ bhagavā etamatthaṃ puccheyya ... Pañca rattindivānipahaṃ bhagavato etamatthaṃ byākareyyaṃ ... cha rattindivāni cepi maṃ bhagavā etamatthaṃ puccheyya ... cha rattindivānipahaṃ bhagavato etamatthaṃ byākareyyaṃ ... satta rattindivāni cepi maṃ bhagavā etamatthaṃ puccheyya aññamaññehi padehi aññamaññehi pariyāyehi satta rattindivānipahaṃ bhagavato etamatthaṃ byākareyyaṃ aññamaññehi padehi aññamaññehi pariyāyehīti. [116] Atha kho kaḷārakhattiyo bhikkhu uṭṭhāyāsanā yena bhagavā tenupasaṅkami upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi . Ekamantaṃ nisinno kho kaḷārakhattiyo bhikkhu bhagavantaṃ etadavoca āyasmatā bhante sārīputtena sīhanādo nadito pubbe appaṭisaṃviditaṃ maṃ āvuso bhagavā paṭhamaṃ pañhaṃ apucchi tassa me ahosi dandhāyitattaṃ yato ca kho me āvuso bhagavā paṭhamaṃ pañhaṃ Anumodi tassa mayhaṃ āvuso etadahosi divasañcepi maṃ bhagavā etamatthaṃ puccheyya aññamaññehi padehi aññamaññehi pariyāyehi divasaṃpahaṃ bhagavato etamatthaṃ byākareyyaṃ aññamaññehi padehi aññamaññehi pariyāyehi rattiṃ cepi .pe. rattindivaṃ cepi maṃ bhagavā ... dve rattindivāni cepi maṃ bhagavā ... Tīṇi ... Cattāri ... Pañca ... cha ... satta rattindivāni cepi maṃ bhagavā etamatthaṃ puccheyya aññamaññehi padehi aññamaññehi pariyāyehi satta rattindivānipahaṃ bhagavato etamatthaṃ byākareyyaṃ aññamaññehi padehi aññamaññehi pariyāyehīti. [117] Sā hi bhikkhu sārīputtassa dhammadhātu supaṭividdhā yassā dhammadhātuyā supaṭividdhattā divasañcepahaṃ 1- sārīputtaṃ etamatthaṃ puccheyyaṃ aññamaññehi padehi aññamaññehi pariyāyehi divasampi me sārīputto etamatthaṃ byākareyya aññamaññehi padehi aññamaññehi pariyāyehi rattiṃ cepahaṃ sārīputtaṃ etamatthaṃ puccheyyaṃ aññamaññehi padehi aññamaññehi pariyāyehi rattiṃpi me sārīputto etamatthaṃ byākareyya .pe. rattindivañcepahaṃ sārīputtaṃ etamatthaṃ puccheyyaṃ ... rattindivampi me sārīputto etamatthaṃ byākareyya ... Dve rattindivāni cepahaṃ sārīputtaṃ etamatthaṃ puccheyyaṃ ... Dve rattindivānipi me sārīputto etamatthaṃ byākareyya ... tīṇi rattindivāni cepahaṃ sārīputtaṃ etamatthaṃ puccheyyaṃ ... tīṇi @Footnote: 1 Ma. divasaṃ cepāhaṃ. evamuparipi. Rattindivānipi me sārīputto etamatthaṃ byākareyya ... cattāri rattindivāni cepahaṃ sārīputtaṃ etamatthaṃ puccheyyaṃ ... cattāri rattindivānipi me sārīputto etamatthaṃ byākareyya ... pañca rattindivāni cepahaṃ sārīputtaṃ etamatthaṃ puccheyyaṃ ... pañca rattindivānipi me sārīputto etamatthaṃ byākareyya ... Cha rattindivāni cepahaṃ sārīputtaṃ etamatthaṃ puccheyyaṃ ... cha rattindivānipi me sārīputto etamatthaṃ byākareyya ... satta rattindivāni cepahaṃ sārīputtaṃ etamatthaṃ puccheyyaṃ aññamaññehi padehi aññamaññehi pariyāyehi satta rattindivānipi me sārīputto etamatthaṃ byākareyya aññamaññehi padehi aññamaññehi pariyāyehīti. Dutiyaṃ. [118] Sāvatthiyaṃ viharati ... Catucattāḷīsaṃ vo bhikkhave ñāṇavatthūni desessāmi taṃ suṇātha sādhukaṃ manasikarotha bhāsissāmīti . Evaṃ bhanteti kho te bhikkhū bhagavato paccassosuṃ. [119] Bhagavā etadavoca katamāni ca 1- bhikkhave catucattāḷīsaṃ ñāṇavatthūni jarāmaraṇe ñāṇaṃ jarāmaraṇasamudaye ñāṇaṃ jarāmaraṇanirodhe ñāṇaṃ jarāmaraṇanirodhagāminiyā paṭipadāya ñāṇaṃ jātiyā ñāṇaṃ jātisamudaye ñāṇaṃ jātinirodhe ñāṇaṃ jātinirodhagāminiyā paṭipadāya ñāṇaṃ bhave ñāṇaṃ bhavasamudaye ñāṇaṃ bhavanirodhe ñāṇaṃ bhavanirodhagāminiyā paṭipadāya ñāṇaṃ upādāne ñāṇaṃ upādānasamudaye ñāṇaṃ upādānanirodhe ñāṇaṃ upādānanirodhagāminiyā @Footnote: 1 Ma. casaddo natthi. Paṭipadāya ñāṇaṃ taṇhāya ñāṇaṃ taṇhāsamudaye ñāṇaṃ taṇhānirodhe ñāṇaṃ taṇhānirodhagāminiyā paṭipadāya ñāṇaṃ vedanāya ñāṇaṃ vedanāsamudaye ñāṇaṃ vedanānirodhe ñāṇaṃ vedanānirodhagāminiyā paṭipadāya ñāṇaṃ phasse ñāṇaṃ ... saḷāyatane ñāṇaṃ ... nāmarūpe ñāṇaṃ ... viññāṇe ñāṇaṃ ... saṅkhāresu ñāṇaṃ saṅkhārasamudaye ñāṇaṃ saṅkhāranirodhe ñāṇaṃ saṅkhāranirodhagāminiyā paṭipadāya ñāṇaṃ imāni vuccanti bhikkhave catucattāḷīsaṃ ñāṇavatthūni. [120] Katamañca bhikkhave jarāmaraṇaṃ . yā tesaṃ tesaṃ sattānaṃ tamhi tamhi sattanikāye jarā jīraṇatā khaṇḍiccaṃ pāliccaṃ valittacatā āyuno saṃhāni indriyānaṃ paripāko ayaṃ vuccati jarā . yā tesaṃ tesaṃ sattānaṃ tamhā tamhā sattanikāyā cuti cavanatā bhedo antaradhānaṃ maccu maraṇaṃ kālakiriyā khandhānaṃ bhedo kaḷevarassa nikkhepo jīvitindriyassa upacchedo idaṃ vuccati maraṇaṃ . iti ayañca jarā idañca maraṇaṃ idaṃ vuccati bhikkhave jarāmaraṇaṃ . Jātisamudayā jarāmaraṇasamudayo jātinirodhā jarāmaraṇanirodho ayameva ariyo aṭṭhaṅgiko maggo jarāmaraṇanirodhagāminī paṭipadā seyyathīdaṃ sammādiṭṭhi .pe. Sammāsamādhi. [121] Yato kho bhikkhave ariyasāvako evaṃ jarāmaraṇaṃ pajānāti evaṃ jarāmaraṇasamudayaṃ pajānāti evaṃ jarāmaraṇanirodhaṃ pajānāti evaṃ jarāmaraṇanirodhagāminiṃ paṭipadaṃ pajānāti idamassa dhamme Ñāṇaṃ . so iminā dhammena diṭṭhena viditena akālikena pattena pariyogāḷhena atītānāgate nayaṃ neti. {121.1} Ye kho keci atītamaddhānaṃ samaṇā vā brāhmaṇā vā jarāmaraṇaṃ abbhaññaṃsu jarāmaraṇasamudayaṃ abbhaññaṃsu jarāmaraṇanirodhaṃ abbhaññaṃsu jarāmaraṇanirodhagāminiṃ paṭipadaṃ abbhaññaṃsu sabbe te evameva abbhaññaṃsu seyyathāpihaṃ etarahi. {121.2} Yepi hi keci anāgatamaddhānaṃ samaṇā vā brāhmaṇā vā jarāmaraṇaṃ abhijānissanti jarāmaraṇasamudayaṃ abhijānissanti jarāmaraṇanirodhaṃ abhijānissanti jarāmaraṇanirodhagāminiṃ paṭipadaṃ abhijānissanti sabbe te evameva abhijānissanti seyyathāpihaṃ etarahīti. Idamassa anvaye ñāṇaṃ. [122] Yato kho bhikkhave ariyasāvakassa imāni dve ñāṇāni parisuddhāni honti pariyodātāni dhamme ñāṇañca anvaye ñāṇañca . Ayaṃ vuccati bhikkhave ariyasāvako diṭṭhisampanno itipi dassanasampanno itipi āgato imaṃ saddhammaṃ itipi passati imaṃ saddhammaṃ itipi sekkhena ñāṇena samannāgato itipi sekkhāya vijjāya samannāgato itipi dhammasotaṃ samāpanno itipi ariyo nibbedhikapañño itipi amatadvāraṃ āhacca tiṭṭhati itipīti. [123] Katamā ca bhikkhave jāti .pe. katamo ca bhikkhave bhavo ... katamañca bhikkhave upādānaṃ ... Katamā ca bhikkhave taṇhā ... Katamā ca bhikkhave vedanā ... katamo ca bhikkhave phasso ... Katamañca Bhikkhave saḷāyatanaṃ ... katamañca bhikkhave nāmarūpaṃ ... Katamañca bhikkhave viññāṇaṃ ... katame ca bhikkhave saṅkhārā tayome bhikkhave saṅkhārā kāyasaṅkhāro vacīsaṅkhāro cittasaṅkhāro ime vuccanti bhikkhave saṅkhārā . avijjāsamudayā saṅkhārasamudayo avijjānirodhā saṅkhāranirodho ayameva ariyo aṭṭhaṅgiko maggo saṅkhāranirodhagāminī paṭipadā seyyathīdaṃ sammādiṭṭhi .pe. Sammāsamādhi. [124] Yato kho bhikkhave ariyasāvako evaṃ saṅkhāre pajānāti evaṃ saṅkhārasamudayaṃ pajānāti evaṃ saṅkhāranirodhaṃ pajānāti evaṃ saṅkhāranirodhagāminiṃ paṭipadaṃ pajānāti idamassa dhamme ñāṇaṃ . So iminā dhammena diṭṭhena viditena akālikena pattena pariyogāḷhena atītānāgate nayaṃ neti. {124.1} Ye kho keci atītamaddhānaṃ samaṇā vā brāhmaṇā vā saṅkhāre abbhaññaṃsu saṅkhārasamudayaṃ abbhaññaṃsu saṅkhāranirodhaṃ abbhaññaṃsu saṅkhāranirodhagāminiṃ paṭipadaṃ abbhaññaṃsu sabbe te evameva abbhaññaṃsu seyyathāpihaṃ etarahi. {124.2} Yepi hi keci anāgatamaddhānaṃ samaṇā vā brāhmaṇā vā saṅkhāre abhijānissanti saṅkhārasamudayaṃ abhijānissanti saṅkhāranirodhaṃ abhijānissanti saṅkhāranirodhagāminiṃ paṭipadaṃ abhijānissanti sabbe te evameva abhijānissanti seyyathāpihaṃ etarahīti . idamassa anvaye ñāṇaṃ. [125] Yato kho bhikkhave ariyasāvakassa imāni dve ñāṇāni Parisuddhāni honti pariyodātāni dhamme ñāṇañca anvaye ñāṇañca . ayaṃ vuccati bhikkhave ariyasāvako diṭṭhisampanno itipi dassanasampanno itipi āgato imaṃ saddhammaṃ itipi passati imaṃ saddhammaṃ itipi sekkhena ñāṇena samannāgato itipi sekkhāya vijjāya samannāgato itipi dhammasotaṃ samāpanno itipi ariyo nibbedhikapañño itipi amatadvāraṃ āhacca tiṭṭhati itipīti. Tatiyaṃ. [126] Sāvatthiyaṃ viharati ... sattasattari vo bhikkhave ñāṇavatthūni desessāmi taṃ suṇātha sādhukaṃ manasikarotha bhāsissāmīti. Evaṃ bhanteti kho te bhikkhū bhagavato paccassosuṃ. [127] Bhagavā etadavoca katamāni ca 1- bhikkhave sattasattari ñāṇavatthūni jātipaccayā jarāmaraṇanti ñāṇaṃ asati jātiyā natthi jarāmaraṇanti ñāṇaṃ atītampi addhānaṃ jātipaccayā jarāmaraṇanti ñāṇaṃ asati jātiyā natthi jarāmaraṇanti ñāṇaṃ anāgatampi addhānaṃ jātipaccayā jarāmaraṇanti ñāṇaṃ asati jātiyā natthi jarāmaraṇanti ñāṇaṃ yampissa taṃ dhammaṭṭhitiñāṇaṃ tampi khayadhammaṃ vayadhammaṃ virāgadhammaṃ nirodhadhammanti ñāṇaṃ . bhavapaccayā jātīti ñāṇaṃ .pe. upādānapaccayā bhavoti ñāṇaṃ ... taṇhāpaccayā upādānanti ñāṇaṃ ... vedanāpaccayā taṇhāti ñāṇaṃ ... Phassapaccayā vedanāti ñāṇaṃ ... saḷāyatanapaccayā phassoti ñāṇaṃ ... @Footnote: 1 Ma. casaddo natthi. Nāmarūpapaccayā saḷāyatananti ñāṇaṃ ... viññāṇapaccayā nāmarūpanti ñāṇaṃ ... saṅkhārapaccayā viññāṇanti ñāṇaṃ ... avijjāpaccayā saṅkhārāti ñāṇaṃ asati avijjāya natthi saṅkhārāti ñāṇaṃ atītampi addhānaṃ avijjāpaccayā saṅkhārāti ñāṇaṃ asati avijjāya natthi saṅkhārāti ñāṇaṃ anāgatampi addhānaṃ avijjāpaccayā saṅkhārāti ñāṇaṃ asati avijjāya natthi saṅkhārāti ñāṇaṃ yampissa taṃ dhammaṭṭhitiñāṇaṃ tampi khayadhammaṃ vayadhammaṃ virāgadhammaṃ nirodhadhammanti ñāṇaṃ . imāni vuccanti bhikkhave sattasattari ñāṇavatthūnīti. Catutthaṃ. [128] Sāvatthiyaṃ viharati ... avijjāpaccayā bhikkhave saṅkhārā saṅkhārapaccayā viññāṇaṃ .pe. evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hotiti. [129] Evaṃ vutte aññataro bhikkhu bhagavantaṃ etadavoca katamaṃ nu kho bhante jarāmaraṇaṃ kassa ca panidaṃ jarāmaraṇanti . No kallo pañhoti bhagavā avoca katamaṃ jarāmaraṇaṃ kassa ca panidaṃ jarāmaraṇanti iti vā bhikkhu yo vadeyya aññaṃ jarāmaraṇaṃ aññassa ca panidaṃ jarāmaraṇanti iti vā bhikkhu yo vadeyya ubhayametaṃ ekatthaṃ byañjanameva nānaṃ . taṃ jīvaṃ taṃ sarīranti vā bhikkhu diṭṭhiyā sati brahmacariyavāso na hoti aññaṃ jīvaṃ aññaṃ sarīranti vā bhikkhu diṭṭhiyā sati brahmacariyavāso na hoti . Ete te bhikkhu ubho ante anupagamma majjhena tathāgato dhammaṃ deseti jātipaccayā jarāmaraṇanti. [130] Katamā nu kho bhante jāti kassa ca panāyaṃ jātīti. No kallo pañhoti bhagavā avoca katamā jāti kassa ca panāyaṃ jātīti iti vā bhikkhu yo vadeyya aññā jāti aññassa ca panāyaṃ jātīti iti vā bhikkhu yo vadeyya ubhayametaṃ ekatthaṃ byañjanameva nānaṃ . taṃ jīvaṃ taṃ sarīranti vā bhikkhu diṭṭhiyā sati brahmacariyavāso na hoti aññaṃ jīvaṃ aññaṃ sarīranti vā bhikkhu diṭṭhiyā sati brahmacariyavāso na hoti . ete te bhikkhu ubho ante anupagamma majjhena tathāgato dhammaṃ deseti bhavapaccayā jātīti. [131] Katamo nu kho bhante bhavo kassa ca panāyaṃ bhavoti. No kallo pañhoti bhagavā avoca katamo bhavo kassa ca panāyaṃ bhavoti iti vā bhikkhu yo vadeyya añño bhavo aññassa ca panāyaṃ bhavoti iti vā bhikkhu yo vadeyya ubhayametaṃ ekatthaṃ byañjanameva nānaṃ . taṃ jīvaṃ taṃ sarīranti vā bhikkhu diṭṭhiyā sati brahmacariyavāso na hoti aññaṃ jīvaṃ aññaṃ sarīranti vā bhikkhu diṭṭhiyā sati brahmacariyavāso na hoti . ete te bhikkhu ubho ante anupagamma majjhena tathāgato dhammaṃ deseti upādānapaccayā bhavoti .pe. taṇhāpaccayā upādānanti ... vedanāpaccayā Taṇhāti ... phassapaccayā vedanāti ... saḷāyatanapaccayā phassoti ... nāmarūpapaccayā saḷāyatananti ... viññāṇapaccayā nāmarūpanti ... Saṅkhārapaccayā viññāṇanti. [132] Katame nu kho bhante saṅkhārā kassa ca panime saṅkhārāti . no kallo pañhoti bhagavā avoca katame saṅkhārā kassa ca panime saṅkhārāti iti vā bhikkhu yo vadeyya aññe saṅkhārā aññassa ca panime saṅkhārāti iti vā bhikkhu yo vadeyya ubhayametaṃ ekatthaṃ byañjanameva nānaṃ . taṃ jīvaṃ taṃ sarīranti vā bhikkhu diṭṭhiyā sati brahmacariyavāso na hoti aññaṃ jīvaṃ aññaṃ sarīranti vā bhikkhu diṭṭhiyā sati brahmacariyavāso na hoti . ete te bhikkhu ubho ante anupagamma majjhena tathāgato dhammaṃ deseti avijjāpaccayā saṅkhārāti. [133] Avijjāya tveva bhikkhu asesavirāganirodhā yānissa tāni 1- visūkāyitāni visevitāni vipphanditāni kānici kānici katamaṃ jarāmaraṇaṃ kassa ca panidaṃ jarāmaraṇaṃ iti vā aññaṃ jarāmaraṇaṃ aññassa ca panidaṃ jarāmaraṇaṃ iti vā taṃ jīvaṃ taṃ sarīraṃ iti vā aññaṃ jīvaṃ aññaṃ sarīraṃ iti vā sabbānissa tāni 2- pahīnāni bhavanti ucchinnamūlāni tālāvatthukatāni anabhāvaṅgatāni āyatiṃ anuppādadhammāni. [134] Avijjāya tveva bhikkhu asesavirāganirodhā yānissa tāni visūkāyitāni visevitāni vipphanditāni kānici kānici katamā jāti @Footnote: 1 Yu. yānissitāni. evamuparipi . 2 Yu. sabbānissitāni. evamuparipi. Kassa ca panāyaṃ jāti iti vā aññā jāti aññassa ca panāyaṃ jāti iti vā taṃ jīvaṃ taṃ sarīraṃ iti vā aññaṃ jīvaṃ aññaṃ sarīraṃ iti vā sabbānissa tāni pahīnāni bhavanti ucchinnamūlāni tālāvatthukatāni anabhāvaṅgatāni āyatiṃ anuppādadhammāni. [135] Avijjāya tveva bhikkhu asesavirāganirodhā yānissa tāni visūkāyitāni visevitāni vipphanditāni kānici kānici katamo bhavo .pe. katamaṃ upādānaṃ ... katamā taṇhā ... katamā vedanā ... Katamo phasso ... katamaṃ saḷāyatanaṃ ... katamaṃ nāmarūpaṃ ... katamaṃ viññāṇaṃ .... [136] Avijjāya tveva bhikkhu asesavirāganirodhā yānissa tāni visūkāyitāni visevitāni vipphanditāni kānici kānici katame saṅkhārā kassa ca panime saṅkhārā iti vā aññe saṅkhārā aññassa ca panime saṅkhārā iti vā taṃ jīvaṃ taṃ sarīraṃ iti vā aññaṃ jīvaṃ aññaṃ sarīraṃ iti vā sabbānissa tāni pahīnāni bhavanti ucchinnamūlāni tālāvatthukatāni anabhāvaṅgatāni āyatiṃ anuppādadhammānīti. Pañcamaṃ. [137] Sāvatthiyaṃ viharati ... tatra kho .pe. Avijjāpaccayā bhikkhave saṅkhārā saṅkhārapaccayā viññāṇaṃ .pe. evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hoti. [138] Katamaṃ jarāmaraṇaṃ kassa ca panidaṃ jarāmaraṇanti iti vā Bhikkhave yo vadeyya aññaṃ jarāmaraṇaṃ aññassa ca panidaṃ jarāmaraṇanti iti vā bhikkhave yo vadeyya ubhayametaṃ ekatthaṃ byañjanameva nānaṃ. Taṃ jīvaṃ taṃ sarīranti vā bhikkhave diṭṭhiyā sati brahmacariyavāso na hoti aññaṃ jīvaṃ aññaṃ sarīranti vā bhikkhave diṭṭhiyā sati brahmacariyavāso na hoti . ete te bhikkhave ubho ante anupagamma majjhena tathāgato dhammaṃ deseti jātipaccayā jarāmaraṇanti .pe. Katamā jāti ... Katamo bhavo ... Katamaṃ upādānaṃ ... Katamā taṇhā ... Katamā vedanā ... Katamo phasso ... Katamaṃ saḷāyatanaṃ ... Katamaṃ nāmarūpaṃ ... Katamaṃ viññāṇaṃ .... [139] Katame saṅkhārā kassa ca panime saṅkhārāti iti vā bhikkhave yo vadeyya aññe saṅkhārā aññassa ca panime saṅkhārāti iti vā bhikkhave yo vadeyya ubhayametaṃ ekatthaṃ byañjanameva nānaṃ. Taṃ jīvaṃ taṃ sarīraṃ iti vā bhikkhave diṭṭhiyā sati brahmacariyavāso na hoti aññaṃ jīvaṃ aññaṃ sarīraṃ iti vā bhikkhave diṭṭhiyā sati brahmacariyavāso na hoti . ete te bhikkhave ubho ante anupagamma majjhena tathāgato dhammaṃ deseti avijjāpaccayā saṅkhārā .pe. [140] Avijjāya tveva bhikkhave asesavirāganirodhā yānissa tāni visūkāyitāni visevitāni vipphanditāni kānici kānici katamaṃ jarāmaraṇaṃ kassa ca panidaṃ jarāmaraṇaṃ iti vā aññaṃ jarāmaraṇaṃ aññassa ca Panidaṃ jarāmaraṇaṃ iti vā taṃ jīvaṃ taṃ sarīraṃ iti vā aññaṃ jīvaṃ aññaṃ sarīraṃ iti vā sabbānissa tāni pahīnāni bhavanti ucchinnamūlāni tālāvatthukatāni anabhāvaṅgatāni āyatiṃ anuppādadhammāni. [141] Avijjāya tveva bhikkhave asesavirāganirodhā yānissa tāni visūkāyitāni visevitāni vipphanditāni kānici kānici katamā jāti .pe. katamo bhavo ... katamaṃ upādānaṃ ... Katamā taṇhā ... Katamā vedanā ... katamo phasso ... Katamaṃ saḷāyatanaṃ ... Katamaṃ nāmarūpaṃ ... Katamaṃ viññāṇaṃ .... [142] Avijjāya tveva bhikkhave asesavirāganirodhā yānissa tāni visūkāyitāni visevitāni vipphanditāni kānici kānici katame saṅkhārā kassa ca panime saṅkhārā iti vā aññe saṅkhārā aññassa ca panime saṅkhārā iti vā taṃ jīvaṃ taṃ sarīraṃ iti vā aññaṃ jīvaṃ aññaṃ sarīraṃ iti vā sabbānissa tāni pahīnāni bhavanti ucchinnamūlāni tālāvatthukatāni anabhāvaṅgatāni āyatiṃ anuppādadhammānīti . Chaṭṭhaṃ. [143] Sāvatthiyaṃ viharati ... nāyaṃ bhikkhave kāyo tumhākaṃ nāpi aññesaṃ . purāṇamidaṃ bhikkhave kammaṃ abhisaṅkhataṃ abhisañcetayitaṃ vedanīyaṃ daṭṭhabbaṃ. [144] Tatra [1]- bhikkhave sutavā ariyasāvako paṭiccasamuppādaññeva sādhukaṃ yoniso manasikaroti iti imasmiṃ sati idaṃ hoti imassuppādā @Footnote: 1 Ma. Yu. kho. Idaṃ uppajjati imasmiṃ asati idaṃ na hoti imassa nirodhā idaṃ nirujjhati yadidaṃ avijjāpaccayā saṅkhārā saṅkhārapaccayā viññāṇaṃ .pe. Evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hoti . avijjāya tveva asesavirāganirodhā saṅkhāranirodho saṅkhāranirodhā viññāṇanirodho .pe. Evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa nirodho hotīti . sattamaṃ. [145] Sāvatthiyaṃ viharati ... yañca [1]- bhikkhave ceteti yañca pakappeti yañca anuseti ārammaṇametaṃ hoti viññāṇassa ṭhitiyā ārammaṇe sati patiṭṭhā viññāṇassa hoti tasmiṃ patiṭṭhite viññāṇe virūḷhe āyatiṃ punabbhavābhinibbatti hoti āyatiṃ punabbhavābhinibbattiyā sati āyatiṃ jātijarāmaraṇaṃ sokaparideva- dukkhadomanassupāyāsā sambhavanti evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hoti. No ca 2- bhikkhave ceteti no ca 2- pakappeti atha ca 2- anuseti ārammaṇametaṃ hoti viññāṇassa ṭhitiyā ārammaṇe sati patiṭṭhā viññāṇassa hoti tasmiṃ patiṭṭhite viññāṇe virūḷhe āyatiṃ punabbhavābhinibbatti hoti āyatiṃ punabbhavābhinibbattiyā sati āyatiṃ jātijarāmaraṇaṃ sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā sambhavanti evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hoti. [146] Yato ca kho bhikkhave no ca 3- ceteti no ca pakappeti no ca anuseti ārammaṇametaṃ na hoti viññāṇassa ṭhitiyā ārammaṇe @Footnote: 1 Yu. kho . 2 Ma. Yu. ce. evamuparipi . 3 Ma. Yu. ceva. Asati patiṭṭhā viññāṇassa na hoti tadappatiṭṭhite viññāṇe avirūḷhe āyatiṃ punabbhavābhinibbatti na hoti āyatiṃ punabbhavābhinibbattiyā asati āyatiṃ jātijarāmaraṇaṃ sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā nirujjhanti evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa nirodho hotīti. Aṭṭhamaṃ. [147] Sāvatthiyaṃ viharati ... yañca bhikkhave ceteti yañca pakappeti yañca anuseti ārammaṇametaṃ hoti viññāṇassa ṭhitiyā ārammaṇe sati patiṭṭhā viññāṇassa hoti tasmiṃ patiṭṭhite viññāṇe virūḷhe nāmarūpassa avakkanti hoti nāmarūpapaccayā saḷāyatanaṃ saḷāyatanapaccayā phasso phassapaccayā vedanā ... taṇhā ... upādānaṃ ... bhavo ... jāti ... Jarāmaraṇaṃ sokaparidevadukkha- domanassupāyāsā sambhavanti evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hoti . no ca bhikkhave ceteti no ca pakappeti atha ca anuseti ārammaṇametaṃ hoti viññāṇassa ṭhitiyā ārammaṇe sati patiṭṭhā viññāṇassa hoti tasmiṃ patiṭṭhite viññāṇe virūḷhe nāmarūpassa avakkanti hoti nāmarūpapaccayā saḷāyatanaṃ .pe. Evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hoti. [148] Yato ca kho bhikkhave no ca ceteti no ca pakappeti no ca anuseti ārammaṇametaṃ na hoti viññāṇassa ṭhitiyā Ārammaṇe asati patiṭṭhā viññāṇassa na hoti tadappatiṭṭhite viññāṇe avirūḷhe nāmarūpassa avakkanti na hoti nāmarūpanirodhā saḷāyatananirodho .pe. evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa nirodho hotīti. Navamaṃ. [149] Sāvatthiyaṃ viharati ... yañca bhikkhave ceteti yañca pakappeti yañca anuseti ārammaṇametaṃ hoti viññāṇassa ṭhitiyā ārammaṇe sati patiṭṭhā viññāṇassa hoti tasmiṃ patiṭṭhite viññāṇe virūḷhe nati hoti natiyā sati āgatigati 1- hoti āgatigatiyā sati cutūpapāto hoti cutūpapāte sati āyatiṃ jātijarāmaraṇaṃ sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā sambhavanti evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hoti. {149.1} No ca bhikkhave ceteti no ca pakappeti atha ca anuseti ārammaṇametaṃ hoti viññāṇassa ṭhitiyā ārammaṇe sati patiṭṭhā viññāṇassa hoti tasmiṃ patiṭṭhite viññāṇe virūḷhe nati hoti natiyā sati āgatigati hoti āgatigatiyā sati cutūpapāto hoti cutūpapāte sati āyatiṃ jātijarāmaraṇaṃ sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā sambhavanti evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hoti. [150] Yato ca kho bhikkhave no ca ceteti no ca pakappeti no ca anuseti ārammaṇametaṃ na hoti viññāṇassa ṭhitiyā @Footnote: 1 Sī. agatigati. Ārammaṇe asati patiṭṭhā viññāṇassa na hoti tadappatiṭṭhite viññāṇe avirūḷhe nati na hoti natiyā asati āgatigati na hoti āgatigatiyā asati cutūpapāto na hoti cutūpapāte asati āyatiṃ jātijarāmaraṇaṃ sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā nirujjhanti evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa nirodho hotīti. Dasamaṃ. Kaḷārakhattiyavaggo catuttho. Tassa uddānaṃ bhūtamidaṃ kaḷārañca dve ca ñāṇavatthuni 1- avijjāpaccayā ca dve natumhā cetanā tayoti. ---------------- @Footnote: 1 Ma. ñāṇavatthūni. Yu. ñāṇassa vatthūni. Gahapativaggo pañcamo [151] Sāvatthiyaṃ viharati ... atha kho anāthapiṇḍiko gahapati yena bhagavā tenupasaṅkami upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi . ekamantaṃ nisinnaṃ kho anāthapiṇḍikaṃ gahapatiṃ bhagavā etadavoca yato kho gahapati ariyasāvakassa pañca bhayāni verāni vūpasantāni honti catūhi ca sotāpattiyaṅgehi samannāgato hoti ariyo cassa ñāyo paññāya sudiṭṭho hoti supaṭividdho so ākaṅkhamāno attanāva attānaṃ byākareyya khīṇanirayomhi khīṇatiracchānayoniyo 1- khīṇapittivisayo khīṇāpāyaduggativinipāto sotāpannohamasmi avinipātadhammo niyato sambodhiparāyanoti. [152] Katamāni pañca bhayāni verāni vūpasantāni honti . Yaṃ gahapati pāṇātipātī pāṇātipātappaccayā diṭṭhadhammikampi bhayaṃ veraṃ pasavati samparāyikampi bhayaṃ veraṃ pasavati cetasikampi dukkhaṃ domanassaṃ paṭisaṃvedayati pāṇātipātā paṭiviratassa evaṃ taṃ bhayaṃ veraṃ vūpasantaṃ hoti . yaṃ gahapati adinnādāyī adinnādānappaccayā diṭṭhadhammikampi bhayaṃ veraṃ pasavati samparāyikampi bhayaṃ veraṃ pasavati cetasikampi dukkhaṃ domanassaṃ paṭisaṃvedayati adinnādānā paṭiviratassa evaṃ taṃ bhayaṃ veraṃ vūpasantaṃ hoti . yaṃ gahapati kāmesumicchācārī kāmesumicchācārappaccayā @Footnote: 1 Ma. khīṇatiracchānayoni. evamuparipi. Diṭṭhadhammikampi bhayaṃ veraṃ pasavati samparāyikampi bhayaṃ veraṃ pasavati cetasikampi dukkhaṃ domanassaṃ paṭisaṃvedayati kāmesumicchācārā paṭiviratassa evaṃ taṃ bhayaṃ veraṃ vūpasantaṃ hoti . yaṃ gahapati musāvādī musāvādappaccayā diṭṭhadhammikampi bhayaṃ veraṃ pasavati samparāyikampi bhayaṃ veraṃ pasavati cetasikampi dukkhaṃ domanassaṃ paṭisaṃvedayati musāvādā paṭiviratassa evaṃ taṃ bhayaṃ veraṃ vūpasantaṃ hoti . yaṃ gahapati surāmerayamajjapamādaṭṭhāyī surāmerayamajja- pamādaṭṭhānappaccayā diṭṭhadhammikampi bhayaṃ veraṃ pasavati samparāyikampi bhayaṃ veraṃ pasavati cetasikampi dukkhaṃ domanassaṃ paṭisaṃvedayati surāmerayamajjapamādaṭṭhānā paṭiviratassa evaṃ taṃ bhayaṃ veraṃ vūpasantaṃ hoti . imāni pañca bhayāni verāni vūpasantāni honti. [153] Katamehi catūhi sotāpattiyaṅgehi samannāgato hoti . Idha gahapati ariyasāvako buddhe aveccappasādena samannāgato hoti itipi so bhagavā arahaṃ sammāsambuddho vijjācaraṇasampanno sugato lokavidū anuttaro purisadammasārathi satthā devamanussānaṃ buddho bhagavāti dhamme aveccappasādena samannāgato hoti svākkhāto bhagavatā dhammo sandiṭṭhiko akāliko ehipassiko opanayiko paccattaṃ veditabbo viññūhīti saṅghe aveccappasādena samannāgato hoti supaṭipanno bhagavato sāvakasaṅgho ujupaṭipanno bhagavato sāvakasaṅgho ñāyapaṭipanno bhagavato sāvakasaṅgho sāmīcipaṭipanno bhagavato Sāvakasaṅgho yadidaṃ cattāri purisayugāni aṭṭha purisapuggalā esa bhagavato sāvakasaṅgho āhuneyyo pāhuneyyo dakkhiṇeyyo añjalikaraṇīyo anuttaraṃ puññakkhettaṃ lokassāti ariyakantehi sīlehi samannāgato hoti akhaṇḍehi acchiddehi asabalehi akammāsehi bhujissehi viññūpasatthehi aparāmaṭṭhehi samādhisaṃvattanikehi . imehi catūhi sotāpattiyaṅgehi samannāgato hoti. [154] Katamo cassa ariyo ñāyo paññāya sudiṭṭho hoti supaṭividdho . idha gahapati ariyasāvako paṭiccasamuppādaññeva sādhukaṃ yoniso manasikaroti iti imasmiṃ sati idaṃ hoti imassuppādā idaṃ uppajjati imasmiṃ asati idaṃ na hoti imassa nirodhā idaṃ nirujjhati yadidaṃ avijjāpaccayā saṅkhārā saṅkhārapaccayā viññāṇaṃ .pe. evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hoti avijjāya tveva asesavirāganirodhā saṅkhāranirodho saṅkhāranirodhā viññāṇanirodho .pe. evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa nirodho hoti . ayamassa ariyo ñāyo paññāya sudiṭṭho hoti supaṭividdho. [155] Yato kho gahapati ariyasāvakassa imāni pañca bhayāni verāni vūpasantāni honti imehi ca 1- catūhi sotāpattiyaṅgehi samannāgato hoti ayañcassa ariyo ñāyo paññāya sudiṭṭho hoti supaṭividdho so ākaṅkhamāno attanāva attānaṃ byākareyya @Footnote: 1 Ma. Yu. casaddo natthi. Khīṇanirayomhi khīṇatiracchānayoniyo khīṇapittivisayo khīṇāpāyaduggativinipāto sotāpannohamasmi avinipātadhammo niyato sambodhiparāyanoti . Paṭhamaṃ. [156] Sāvatthiyaṃ viharati ... yato kho bhikkhave ariyasāvakassa pañca bhayāni verāni vūpasantāni honti catūhi ca sotāpattiyaṅgehi samannāgato hoti ariyo cassa ñāyo paññāya sudiṭṭho hoti supaṭividdho so ākaṅkhamāno attanāva attānaṃ byākareyya khīṇanirayomhi .pe. Avinipātadhammo niyato sambodhiparāyanoti. [bhikkhaveti sabbaṃ vitthāretabbaṃ] 1- [157] Katamāni pañca bhayāni verāni vūpasantāni honti . Yaṃ bhikkhave pāṇātipātī .pe. yaṃ bhikkhave adinnādāyī .pe. Yaṃ bhikkhave kāmesumicchācārī .pe. yaṃ bhikkhave musāvādī .pe. Yaṃ bhikkhave surāmerayamajjapamādaṭṭhāyī .pe. imāni pañca bhayāni verāni vūpasantāni honti. [158] Katamehi catūhi sotāpattiyaṅgehi samannāgato hoti . Idha bhikkhave ariyasāvako buddhe .pe. dhamme .pe. saṅghe .pe. ariyakantehi sīlehi samannāgato hoti .pe. imehi catūhi sotāpattiyaṅgehi samannāgato hoti. [159] Katamo cassa ariyo ñāyo paññāya sudiṭṭho hoti @Footnote: 1 sīhalapoṭṭhake bhikkhaveti sabbaṃ vitthāretabbanti evaṃ dissati. Supaṭividdho . idha bhikkhave ariyasāvako paṭiccasamuppādaññeva sādhukaṃ yoniso manasikaroti .pe. ayamassa ariyo ñāyo paññāya sudiṭṭho hoti supaṭividdho. [160] Yato kho bhikkhave ariyasāvakassa imāni pañca bhayāni verāni vūpasantāni honti imehi ca catūhi sotāpattiyaṅgehi samannāgato hoti ayañcassa ariyo ñāyo paññāya sudiṭṭho hoti supaṭividdho . so ākaṅkhamāno attanāva attānaṃ byākareyya khīṇanirayomhi khīṇatiracchānayoniyo khīṇapittivisayo khīṇāpāyaduggativinipāto sotāpannohamasmi avinipātadhammo niyato sambodhiparāyanoti . Dutiyaṃ. [161] Sāvatthiyaṃ viharati ... dukkhassa bhikkhave samudayañca atthaṅgamañca desessāmi taṃ suṇātha sādhukaṃ manasikarotha bhāsissāmīti . Evaṃ bhanteti kho te bhikkhū bhagavato paccassosuṃ. [162] Bhagavā etadavoca katamo ca bhikkhave dukkhassa samudayo cakkhuñca paṭicca rūpe ca uppajjati cakkhuviññāṇaṃ tiṇṇaṃ saṅgati phasso phassapaccayā vedanā vedanāpaccayā taṇhā ayaṃ kho bhikkhave dukkhassa samudayo . sotañca paṭicca sadde ca ... Ghānañca paṭicca gandhe ca ... jivhañca paṭicca rase ca ... Kāyañca paṭicca phoṭṭhabbe ca ... manañca paṭicca dhamme ca uppajjati manoviññāṇaṃ tiṇṇaṃ saṅgati phasso phassapaccayā vedanā vedanāpaccayā taṇhā Ayaṃ kho bhikkhave dukkhassa samudayo. [163] Katamo ca bhikkhave dukkhassa atthaṅgamo . cakkhuñca paṭicca rūpe ca uppajjati cakkhuviññāṇaṃ tiṇṇaṃ saṅgati phasso phassapaccayā vedanā vedanāpaccayā taṇhā tassāyeva taṇhāya asesavirāganirodhā upādānanirodho upādānanirodhā bhavanirodho bhavanirodhā jātinirodho jātinirodhā jarāmaraṇaṃ sokaparidevadukkha- domanassupāyāsā nirujjhanti evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa nirodho hoti ayaṃ kho bhikkhave dukkhassa atthaṅgamo. {163.1} Sotañca paṭicca sadde ca ... Ghānañca paṭicca gandhe ca ... jivhañca paṭicca rase ca ... Kāyañca paṭicca phoṭṭhabbe ca ... Manañca paṭicca dhamme ca uppajjati manoviññāṇaṃ tiṇṇaṃ saṅgati phasso phassapaccayā vedanā vedanāpaccayā taṇhā tassāyeva taṇhāya asesavirāganirodhā upādānanirodho upādānanirodhā bhavanirodho bhavanirodhā jātinirodho jātinirodhā jarāmaraṇaṃ sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā nirujjhanti evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa nirodho hoti ayaṃ kho bhikkhave dukkhassa atthaṅgamoti. Tatiyaṃ. [164] Sāvatthiyaṃ viharati ... lokassa bhikkhave samudayañca atthaṅgamañca desessāmi taṃ suṇātha ... katamo ca bhikkhave lokassa samudayo . cakkhuñca paṭicca rūpe ca uppajjati cakkhuviññāṇaṃ Tiṇṇaṃ saṅgati phasso phassapaccayā vedanā vedanāpaccayā taṇhā taṇhāpaccayā upādānaṃ upādānapaccayā bhavo bhavapaccayā jāti jātipaccayā jarāmaraṇaṃ sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā sambhavanti ayaṃ kho bhikkhave lokassa samudayo. {164.1} Sotañca paṭicca sadde ca ... Ghānañca paṭicca gandhe ca ... Jivhañca paṭicca rase ca ... Kāyañca paṭicca phoṭṭhabbe ca ... Manañca paṭicca dhamme ca uppajjati manoviññāṇaṃ tiṇṇaṃ saṅgati phasso phassapaccayā vedanā .pe. jātipaccayā jarāmaraṇaṃ sokaparidevadukkha- domanassupāyāsā sambhavanti ayaṃ kho bhikkhave lokassa samudayo. [165] Katamo ca bhikkhave lokassa atthaṅgamo . cakkhuñca paṭicca rūpe ca uppajjati cakkhuviññāṇaṃ tiṇṇaṃ saṅgati phasso phassapaccayā vedanā vedanāpaccayā taṇhā tassāyeva taṇhāya asesavirāganirodhā upādānanirodho upādānanirodhā bhavanirodho .pe. Evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa nirodho hoti ayaṃ kho bhikkhave lokassa atthaṅgamo. {165.1} Sotañca paṭicca sadde ca ... Ghānañca paṭicca gandhe ca ... jivhañca paṭicca rase ca ... Kāyañca paṭicca phoṭṭhabbe ca ... Manañca paṭicca dhamme ca uppajjati manoviññāṇaṃ tiṇṇaṃ saṅgati phasso phassapaccayā vedanā vedanāpaccayā taṇhā tassāyeva taṇhāya asesavirāganirodhā upādānanirodho upādānanirodhā bhavanirodho .pe. evametassa Kevalassa dukkhakkhandhassa nirodho hoti ayaṃ kho bhikkhave lokassa atthaṅgamoti. Catutthaṃ. [166] Evamme sutaṃ ekaṃ samayaṃ bhagavā ñātike viharati giñjakāvasathe. Atha kho bhagavā rahogato paṭisallīno 1- imaṃ dhammapariyāyaṃ abhāsi cakkhuñca paṭicca rūpe ca uppajjati cakkhuviññāṇaṃ tiṇṇaṃ saṅgati phasso phassapaccayā vedanā vedanāpaccayā taṇhā taṇhāpaccayā upādānaṃ .pe. Evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hoti . sotañca paṭicca sadde ca ... Ghānañca paṭicca gandhe ca ... Jivhañca paṭicca rase ca ... Kāyañca paṭicca phoṭṭhabbe ca ... manañca paṭicca dhamme ca uppajjati manoviññāṇaṃ tiṇṇaṃ saṅgati phasso phassapaccayā vedanā vedanāpaccayā taṇhā taṇhāpaccayā upādānaṃ .pe. Evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hoti. [167] Cakkhuñca paṭicca rūpe ca uppajjati cakkhuviññāṇaṃ tiṇṇaṃ saṅgati phasso phassapaccayā vedanā vedanāpaccayā taṇhā tassāyeva taṇhāya asesavirāganirodhā upādānanirodho upādānanirodhā bhavanirodho .pe. evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa nirodho hoti. Sotañca paṭicca sadde ca .pe. manañca paṭicca dhamme ca uppajjati manoviññāṇaṃ tiṇṇaṃ saṅgati phasso phassapaccayā vedanā vedanāpaccayā taṇhā tassāyeva taṇhāya @Footnote: 1 Ma. paṭisallāno. Asesavirāganirodhā upādānanirodho upādānanirodhā bhavanirodho .pe. Evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa nirodho hotīti. [168] Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu bhagavato upassuti 1- ṭhito hoti . addasā kho bhagavā taṃ bhikkhuṃ upassuti 1- ṭhitaṃ disvāna taṃ bhikkhuṃ etadavoca assosi no tvaṃ bhikkhu imaṃ dhammapariyāyanti . Evaṃ bhanteti . uggaṇhāhi tvaṃ bhikkhu imaṃ dhammapariyāyaṃ pariyāpuṇāhi tvaṃ bhikkhu imaṃ dhammapariyāyaṃ dhārehi tvaṃ bhikkhu imaṃ dhammapariyāyaṃ atthasañhitoyaṃ bhikkhu dhammapariyāyo ādibrahmacariyakoti. Pañcamaṃ. [169] Sāvatthiyaṃ viharati ... atha kho aññataro brāhmaṇo yena bhagavā tenupasaṅkami upasaṅkamitvā bhagavatā saddhiṃ sammodi sammodanīyaṃ kathaṃ sārāṇīyaṃ vītisāretvā ekamantaṃ nisīdi. [170] Ekamantaṃ nisinno kho so brāhmaṇo bhagavantaṃ etadavoca kiṃ nu kho bho gotama so karoti so paṭisaṃvedayatīti . So karoti so paṭisaṃvedayatīti kho brāhmaṇa ayameko anto . Kiṃ pana bho gotama añño karoti añño paṭisaṃvedayatīti . Añño karoti añño paṭisaṃvedayatīti kho brāhmaṇa ayaṃ dutiyo anto ete te brāhmaṇa ubho ante anupagamma majjhena tathāgato dhammaṃ deseti avijjāpaccayā saṅkhārā saṅkhārapaccayā viññāṇaṃ .pe. evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hoti . avijjāyatveva asesavirāganirodhā saṅkhāranirodho saṅkhāranirodhā @Footnote: 1 Yu. upassutiṃ. Viññāṇanirodho .pe. evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa nirodho hotīti. [171] Evaṃ vutte so brāhmaṇo bhagavantaṃ etadavoca abhikkantaṃ bho gotama abhikkantaṃ bho gotama .pe. upāsakaṃ maṃ bhavaṃ gotamo dhāretu ajjatagge pāṇupetaṃ saraṇaṅgatanti. Chaṭṭhaṃ. [172] Sāvatthiyaṃ viharati ... atha kho jāṇussoṇi brāhmaṇo yena bhagavā tenupasaṅkami upasaṅkamitvā bhagavatā saddhiṃ .pe. [173] Ekamantaṃ nisinno kho jāṇussoṇi brāhmaṇo bhagavantaṃ etadavoca kiṃ nu kho bho gotama sabbamatthīti . sabbamatthīti kho brāhmaṇa ayameko anto . kiṃ pana bho gotama sabbaṃ natthīti . Sabbaṃ natthīti kho brāhmaṇa ayaṃ dutiyo anto ete te brāhmaṇa ubho ante anupagamma majjhena tathāgato dhammaṃ deseti avijjāpaccayā saṅkhārā saṅkhārapaccayā viññāṇaṃ .pe. Evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hoti . avijjāyatveva asesavirāganirodhā saṅkhāranirodho saṅkhāranirodhā viññāṇanirodho .pe. Evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa nirodho hotīti. [174] Evaṃ vutte jāṇussoṇi brāhmaṇo bhagavantaṃ etadavoca abhikkantaṃ bho gotama abhikkantaṃ bho gotama .pe. pāṇupetaṃ saraṇaṅgatanti. Sattamaṃ. [175] Sāvatthiyaṃ viharati ... atha kho lokāyatiko brāhmaṇo Yena bhagavā tenupasaṅkami .pe. [176] Ekamantaṃ nisinno kho lokāyatiko brāhmaṇo bhagavantaṃ etadavoca kiṃ nu kho bho gotama sabbamatthīti . sabbamatthīti kho brāhmaṇa jeṭṭhametaṃ lokāyataṃ . kiṃ pana bho gotama sabbaṃ natthīti. Sabbaṃ natthīti kho brāhmaṇa dutiyametaṃ lokāyataṃ . kiṃ nu kho bho gotama sabbamekattanti . sabbamekattanti kho brāhmaṇa tatiyametaṃ lokāyataṃ . kiṃ pana bho gotama sabbaṃ puthuttanti . sabbaṃ puthuttanti kho brāhmaṇa catutthametaṃ lokāyataṃ ete te brāhmaṇa ubho ante anupagamma majjhena tathāgato dhammaṃ deseti avijjāpaccayā saṅkhārā saṅkhārapaccayā viññāṇaṃ .pe. evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hoti . avijjāya tveva asesavirāganirodhā saṅkhāranirodho saṅkhāranirodhā viññāṇanirodho .pe. evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa nirodho hotīti. [177] Evaṃ vutte lokāyatiko brāhmaṇo bhagavantaṃ etadavoca abhikkantaṃ bho gotama abhikkantaṃ bho gotama .pe. ajjatagge pāṇupetaṃ saraṇaṅgatanti. Aṭṭhamaṃ. [178] Sāvatthiyaṃ viharati ... tatra kho ... Na bhikkhave sutavato ariyasāvakassa evaṃ hoti kiṃ nu kho kismiṃ sati kiṃ hoti kissuppādā kiṃ uppajjati [1]- kismiṃ sati nāmarūpaṃ hoti kismiṃ sati saḷāyatanaṃ hoti kismiṃ sati phasso hoti kismiṃ sati @Footnote: 1 Ma. Yu. kismiṃ sati saṅkhārā honti kismiṃ sati viññāṇaṃ hoti. Vedanā hoti kismiṃ sati taṇhā hoti kismiṃ sati upādānaṃ hoti kismiṃ sati bhavo hoti kismiṃ sati jāti hoti kismiṃ sati jarāmaraṇaṃ hotīti. [179] Atha kho bhikkhave sutavato ariyasāvakassa aparappaccayā ñāṇamevettha hoti imasmiṃ sati idaṃ hoti imassuppādā idaṃ uppajjati [1]- viññāṇe sati nāmarūpaṃ hoti nāmarūpe sati saḷāyatanaṃ hoti saḷāyatane sati phasso hoti phasse sati vedanā hoti vedanāya sati taṇhā hoti taṇhāya sati upādānaṃ hoti upādāne sati bhavo hoti .pe. jātiyā sati jarāmaraṇaṃ hotīti . So evaṃ pajānāti evamayaṃ loko samudayatīti. [180] Na bhikkhave sutavato ariyasāvakassa evaṃ hoti kiṃ nu kho kismiṃ asati kiṃ na hoti kissa nirodhā kiṃ nirujjhati kismiṃ asati nāmarūpaṃ na hoti kismiṃ asati saḷāyatanaṃ na hoti kismiṃ asati phasso na hoti kismiṃ asati vedanā na hoti kismiṃ asati taṇhā na hoti kismiṃ asati upādānaṃ na hoti kismiṃ asati bhavo na hoti kismiṃ asati jāti na hoti kismiṃ asati jarāmaraṇaṃ na hotīti. [181] Atha kho bhikkhave sutavato ariyasāvakassa aparappaccayā ñāṇamevettha hoti imasmiṃ asati idaṃ na hoti imassa nirodhā idaṃ nirujjhati viññāṇe asati nāmarūpaṃ na hoti nāmarūpe asati @Footnote: 1 Ma. Yu. avijjāya sati .pe. viṇñāṇaṃ hoti. evamīdisesu ṭhānesu. Saḷāyatanaṃ na hoti .pe. upādānaṃ na hoti ... Bhavo na hoti ... Jāti na hoti jātiyā asati jarāmaraṇaṃ na hotīti . so evaṃ pajānāti evamayaṃ loko nirujjhatīti. [182] Yato kho bhikkhave ariyasāvako evaṃ lokassa samudayañca atthaṅgamañca yathābhūtaṃ pajānāti . ayaṃ vuccati bhikkhave ariyasāvako diṭṭhisampanno itipi .pe. amatadvāraṃ āhacca tiṭṭhati itipīti. Navamaṃ. [183] Sāvatthiyaṃ viharati ... tatra kho ... Na bhikkhave sutavato ariyasāvakassa evaṃ hoti kiṃ nu kho kismiṃ sati kiṃ hoti kissuppādā kiṃ uppajjati kismiṃ sati saṅkhārā honti kismiṃ sati viññāṇaṃ hoti kismiṃ sati nāmarūpaṃ hoti kismiṃ sati saḷāyatanaṃ hoti kismiṃ sati phasso hoti kismiṃ sati vedanā hoti kismiṃ sati taṇhā hoti kismiṃ sati upādānaṃ hoti kismiṃ sati bhavo hoti kismiṃ sati jāti hoti kismiṃ sati jarāmaraṇaṃ hotīti. [184] Atha kho bhikkhave sutavato ariyasāvakassa aparappaccayā ñāṇamevettha hoti imasmiṃ sati idaṃ hoti imassuppādā idaṃ uppajjati avijjāya sati saṅkhārā honti saṅkhāresu sati viññāṇaṃ hoti viññāṇe sati nāmarūpaṃ hoti nāmarūpe sati saḷāyatanaṃ hoti saḷāyatane sati phasso hoti phasse sati vedanā Hoti vedanāya sati taṇhā hoti taṇhāya sati upādānaṃ hoti upādāne sati bhavo hoti bhave sati jāti hoti jātiyā sati jarāmaraṇaṃ hotīti. So evaṃ pajānāti evamayaṃ loko samudayatīti. [185] Na bhikkhave sutavato ariyasāvakassa evaṃ hoti kiṃ nu kho kismiṃ asati kiṃ na hoti kissa nirodhā kiṃ nirujjhati kismiṃ asati saṅkhārā na honti kismiṃ asati viññāṇaṃ na hoti kismiṃ asati nāmarūpaṃ na hoti kismiṃ asati saḷāyatanaṃ na hoti kismiṃ asati phasso na hoti kismiṃ asati vedanā na hoti kismiṃ asati taṇhā na hoti .pe. upādānaṃ ... bhavo ... Jāti ... Kismiṃ asati jarāmaraṇaṃ na hotīti. [186] Atha kho bhikkhave sutavato ariyasāvakassa aparappaccayā ñāṇamevettha hoti imasmiṃ asati idaṃ na hoti imassa nirodhā idaṃ nirujjhati avijjāya asati saṅkhārā na honti saṅkhāresu asati viññāṇaṃ na hoti viññāṇe asati nāmarūpaṃ na hoti nāmarūpe asati saḷāyatanaṃ na hoti .pe. jātiyā asati jarāmaraṇaṃ na hotīti. So evaṃ pajānāti evamayaṃ loko nirujjhatīti. [187] Yato kho bhikkhave ariyasāvako evaṃ lokassa samudayañca atthaṅgamañca yathābhūtaṃ pajānāti . ayaṃ vuccati bhikkhave ariyasāvako diṭṭhisampanno itipi dassanasampanno itipi āgato imaṃ saddhammaṃ itipi passati imaṃ saddhammaṃ itipi sekkhena ñāṇena samannāgato Itipi sekkhāya vijjāya samannāgato itipi dhammasotaṃ samāpanno itipi ariyo nibbedhikapañño itipi amatadvāraṃ āhacca tiṭṭhati itipīti. Dasamaṃ. Gahapativaggo pañcamo. Tassa uddānaṃ dve pañcaverabhayā vuttā dukkhaṃ loko ca ñātikaṃ aññataraṃ jāṇussoṇi ca lokāyatikena aṭṭhamaṃ dve ariyasāvakā vuttā vaggo tena pavuccatīti. ---------- Dukkhavaggo chaṭṭho [188] Evamme sutaṃ ekaṃ samayaṃ bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme . tatra kho bhagavā bhikkhū āmantesi bhikkhavoti . bhadanteti te bhikkhū bhagavato paccassosuṃ . Bhagavā etadavoca kittāvatā nu kho bhikkhave bhikkhu parivīmaṃsamāno parivīmaṃseyya sabbaso sammā dukkhakkhayāyāti . bhagavaṃmūlakā no bhante dhammā bhagavaṃnettikā bhagavaṃpaṭisaraṇā sādhu vata bhante bhagavantaṃyeva paṭibhātu etassa bhāsitassa attho bhagavato sutvā bhikkhū dhāressantīti . tenahi bhikkhave [1]- suṇātha sādhukaṃ manasikarotha bhāsissāmīti. Evaṃ bhanteti kho te bhikkhū bhagavato paccassosuṃ. [189] Bhagavā etadavoca idha bhikkhave bhikkhu parivīmaṃsamāno parivīmaṃsati yaṃ kho idaṃ anekavidhaṃ nānappakārakaṃ dukkhaṃ loke uppajjati jarāmaraṇaṃ idaṃ nu kho dukkhaṃ kiṃnidānaṃ kiṃsamudayaṃ kiṃjātikaṃ kiṃpabhavaṃ kismiṃ sati jarāmaraṇaṃ hoti kismiṃ asati jarāmaraṇaṃ na hotīti . So parivīmaṃsamāno evaṃ pajānāti yaṃ kho idaṃ anekavidhaṃ nānappakārakaṃ dukkhaṃ loke uppajjati jarāmaraṇaṃ idaṃ kho dukkhaṃ jātinidānaṃ jātisamudayaṃ jātijātikaṃ jātippabhavaṃ jātiyā sati jarāmaraṇaṃ hoti jātiyā asati jarāmaraṇaṃ na hotīti . so jarāmaraṇañca pajānāti jarāmaraṇasamudayañca pajānāti jarāmaraṇanirodhañca @Footnote: 1 Yu. taṃ. Pajānāti yā ca jarāmaraṇanirodhasāruppagāminī paṭipadā tañca pajānāti tathā paṭipanno ca hoti anudhammacārī . ayaṃ vuccati bhikkhave bhikkhu sabbaso sammā dukkhakkhayāya paṭipanno jarāmaraṇanirodhāya. [190] Athāparaṃ parivīmaṃsamāno parivīmaṃsati jāti panāyaṃ kiṃnidānā kiṃsamudayā kiṃjātikā kiṃpabhavā kismiṃ sati jāti hoti kismiṃ asati jāti na hotīti . so parivīmaṃsamāno evaṃ pajānāti jāti bhavanidānā bhavasamudayā bhavajātikā bhavappabhavā bhave sati jāti hoti bhave asati jāti na hotīti . so jātiñca pajānāti jātisamudayañca pajānāti jātinirodhañca pajānāti yā ca jātinirodhasāruppagāminī paṭipadā tañca pajānāti tathā paṭipanno ca hoti anudhammacārī . Ayaṃ vuccati bhikkhave bhikkhu sabbaso sammā dukkhakkhayāya paṭipanno jātinirodhāya. [191] Athāparaṃ parivīmaṃsamāno parivīmaṃsati bhavo panāyaṃ kiṃnidāno .pe. upādānaṃ panidaṃ kiṃnidānaṃ ... taṇhā panāyaṃ kiṃnidānā ... vedanā panāyaṃ kiṃnidānā ... Phasso panāyaṃ kiṃnidāno ... Saḷāyatanaṃ panidaṃ kiṃnidānaṃ ... nāmarūpaṃ panidaṃ kiṃnidānaṃ ... viññāṇaṃ panidaṃ kiṃnidānaṃ ... saṅkhārā panime kiṃnidānā kiṃsamudayā kiṃjātikā kiṃpabhavā kismiṃ sati saṅkhārā honti kismiṃ asati saṅkhārā na hontīti. So parivīmaṃsamāno evaṃ pajānāti saṅkhārā avijjānidānā Avijjāsamudayā avijjājātikā avijjāpabhavā avijjāya sati saṅkhārā honti avijjāya asati saṅkhārā na hontīti. {191.1} So saṅkhāre ca pajānāti saṅkhārasamudayañca pajānāti saṅkhāranirodhañca pajānāti yā ca saṅkhāranirodhasāruppagāminī paṭipadā tañca pajānāti tathā paṭipanno ca hoti anudhammacārī . ayaṃ vuccati bhikkhave bhikkhu sabbaso sammā dukkhakkhayāya paṭipanno saṅkhāranirodhāya. Avijjāgato [1]- bhikkhave purisapuggalo puññañce saṅkhāraṃ abhisaṅkharoti puññūpagaṃ hoti viññāṇaṃ apuññañce saṅkhāraṃ abhisaṅkharoti apuññūpagaṃ hoti viññāṇaṃ . anejañce saṅkhāraṃ abhisaṅkharoti anejūpagaṃ hoti viññāṇaṃ. [192] Yato kho bhikkhave bhikkhuno avijjā pahīnā hoti vijjā uppannā . so avijjāvirāgā vijjuppādā neva puññābhisaṅkhāraṃ abhisaṅkharoti na apuññābhisaṅkhāraṃ abhisaṅkharoti na anejābhisaṅkhāraṃ abhisaṅkharoti anabhisaṅkharonto anabhisañcetayanto na kiñci loke upādiyati anupādiyaṃ na paritassati aparitassaṃ paccattaṃyeva parinibbāyati khīṇā jāti vusitaṃ brahmacariyaṃ kataṃ karaṇīyaṃ nāparaṃ itthattāyāti pajānāti. {192.1} So sukhañce vedanaṃ vedayati sā aniccāti pajānāti anajjhositāti pajānāti anabhinanditāti pajānāti . dukkhañce vedanaṃ vedayati sā aniccāti pajānāti anajjhositāti pajānāti anabhinanditāti pajānāti . adukkhamasukhañce vedanaṃ vedayati sā @Footnote: 1 Ma. Yu. yaṃ. Aniccāti pajānāti anajjhositāti pajānāti anabhinanditāti pajānāti . so sukhañce vedanaṃ vedayati visaññutto naṃ vedayati dukkhañce vedanaṃ vedayati visaññutto naṃ vedayati adukkhamasukhañce vedanaṃ vedayati visaññutto naṃ vedayati. {192.2} So kāyapariyantikaṃ vedanaṃ vedayamāno kāyapariyantikaṃ vedanaṃ vedayāmīti pajānāti . jīvitapariyantikaṃ vedanaṃ vedayamāno jīvitapariyantikaṃ vedanaṃ vedayāmīti pajānāti . kāyassa bhedā uddhaṃ jīvitapariyādānā idheva sabbavedayitāni anabhinanditāni sītībhavissanti sarīrāni avasisissantīti pajānāti. [193] Seyyathāpi bhikkhave puriso kumbhakārapākā uṇhaṃ kumbhaṃ uddharitvā same bhūmibhāge patiṭṭhapeyya tatra yāyaṃ usmā sā tattheva vūpasameyya kapallāni avasiseyyuṃ evameva kho bhikkhave bhikkhu kāyapariyantikaṃ vedanaṃ vedayamāno kāyapariyantikaṃ vedanaṃ vedayāmīti pajānāti . jīvitapariyantikaṃ vedanaṃ vedayamāno jīvitapariyantikaṃ vedanaṃ vedayāmīti pajānāti . kāyassa bhedā uddhaṃ jīvitapariyādānā idheva sabbavedayitāni anabhinanditāni sītībhavissanti sarīrāni avasisissantīti pajānāti. [194] Taṃ kiṃ maññatha bhikkhave api nu kho khīṇāsavo bhikkhu puññābhisaṅkhāraṃ vā abhisaṅkhareyya apuññābhisaṅkhāraṃ vā abhisaṅkhareyya aneñjābhisaṅkhāraṃ vā abhisaṅkhareyyāti . no hetaṃ bhante. Sabbaso Vā pana saṅkhāresu asati saṅkhāranirodhā api nu kho viññāṇaṃ paññāyethāti . no hetaṃ bhante . sabbaso vā pana viññāṇe asati viññāṇanirodhā api nu kho nāmarūpaṃ paññāyethāti . no hetaṃ bhante . sabbaso vā pana nāmarūpe asati nāmarūpanirodhā api nu kho saḷāyatanaṃ paññāyethāti . no hetaṃ bhante . Sabbaso vā pana saḷāyatane asati saḷāyatananirodhā api nu kho phasso paññāyethāti . no hetaṃ bhante . sabbaso vā pana phasse asati phassanirodhā api nu kho vedanā paññāyethāti . no hetaṃ bhante . sabbaso vā pana vedanāya asati vedanānirodhā api nu kho taṇhā paññāyethāti . no hetaṃ bhante . sabbaso vā pana taṇhāya asati taṇhānirodhā api nu kho upādānaṃ paññāyethāti . no hetaṃ bhante . sabbaso vā pana upādāne asati upādānanirodhā api nu kho bhavo paññāyethāti . no hetaṃ bhante . sabbaso vā pana bhave asati bhavanirodhā api nu kho jāti paññāyethāti . no hetaṃ bhante . sabbaso vā pana jātiyā asati jātinirodhā api nu kho jarāmaraṇaṃ paññāyethāti . No hetaṃ bhante. [195] Sādhu sādhu bhikkhave evametaṃ bhikkhave maññatha saddahatha evametaṃ bhikkhave adhimuccatha nikkaṅkhā ettha hotha nibbicikicchā esevanto dukkhassāti. Paṭhamaṃ. [196] Sāvatthiyaṃ viharati ... Tatra kho bhagavā ... Upādāniyesu bhikkhave dhammesu assādānupassino viharato taṇhā pavaḍḍhati taṇhāpaccayā upādānaṃ upādānapaccayā bhavo bhavapaccayā jāti jātipaccayā jarāmaraṇaṃ sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā sambhavanti evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hoti. [197] Seyyathāpi bhikkhave dasannaṃ vā kaṭṭhavāhānaṃ vīsāya vā kaṭṭhavāhānaṃ tiṃsāya vā kaṭṭhavāhānaṃ cattārīsāya vā kaṭṭhavāhānaṃ mahā aggikkhandho jaleyya tatra puriso kālena kālaṃ sukkhāni ceva tiṇāni pakkhipeyya sukkhāni ca gomayāni pakkhipeyya sukkhāni ca kaṭṭhāni pakkhipeyya evañhi so bhikkhave mahā aggikkhandho tadāhāro tadupādāno ciraṃ dīghamaddhānaṃ jaleyya evameva kho bhikkhave upādāniyesu dhammesu assādānupassino viharato taṇhā pavaḍḍhati taṇhāpaccayā upādānaṃ .pe. evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hoti. [198] Upādāniyesu bhikkhave dhammesu ādīnavānupassino viharato taṇhā nirujjhati taṇhānirodhā upādānanirodho upādānanirodhā bhavanirodho bhavanirodhā jātinirodho jātinirodhā jarāmaraṇaṃ sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā nirujjhanti evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa nirodho hoti. [199] Seyyathāpi bhikkhave dasannaṃ vā kaṭṭhavāhānaṃ vīsāya vā Kaṭṭhavāhānaṃ tiṃsāya vā kaṭṭhavāhānaṃ cattārīsāya vā kaṭṭhavāhānaṃ mahā aggikkhandho jaleyya tatra puriso na kālena kālaṃ sukkhāni ceva tiṇāni pakkhipeyya na sukkhāni ca gomayāni pakkhipeyya na sukkhāni ca kaṭṭhāni pakkhipeyya evañhi so bhikkhave mahā aggikkhandho purimassa ca upādānassa pariyādānā aññassa ca anupahārā 1- anāhāro nibbāyeyya evameva kho bhikkhave upādāniyesu dhammesu ādīnavānupassino viharato taṇhā nirujjhati taṇhānirodhā upādānanirodho .pe. evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa nirodho hotīti. Dutiyaṃ. [200] Sāvatthiyaṃ viharati ... Tatra kho bhagavā ... Saññojaniyesu bhikkhave dhammesu assādānupassino viharato taṇhā pavaḍḍhati taṇhāpaccayā upādānaṃ upādānapaccayā bhavo bhavapaccayā jāti jātipaccayā jarāmaraṇaṃ sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā sambhavanti evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hoti.The Pali Tipitaka in Roman Character Volume 16 page 1-103. http://84000.org/tipitaka/pali/roman_item_s.php?book=16&item=1&items=200 Classified by [Item Number] :- http://84000.org/tipitaka/pali/roman_item_s.php?book=16&item=1&items=200&mode=bracket Compare with The Pali Tipitaka in Thai Character :- http://84000.org/tipitaka/read/pali_item_s.php?book=16&item=1&items=200 Compare with The Royal Version of Thai Tipitaka :- http://84000.org/tipitaka/read/byitem_s.php?book=16&item=1&items=200 Study Atthakatha :- http://84000.org/tipitaka/attha/attha.php?b=16&i=1 The Pali Atthakatha in Thai :- http://84000.org/tipitaka/atthapali/read_th.php?B=12&A=1 The Pali Atthakatha in Roman :- http://84000.org/tipitaka/atthapali/read_rm.php?B=12&A=1 Contents of The Tipitaka Volume 16 http://84000.org/tipitaka/read/?index_16
|
บันทึก ๑๔ พฤศจิกายน พ.ศ. ๒๕๖๐. การแสดงผลนี้อ้างอิงข้อมูลจากพระไตรปิฎกฉบับภาษาบาลี อักษรโรมัน. หากพบข้อผิดพลาด กรุณาแจ้งได้ที่ [email protected]