บทนำ พระวินัยปิฎก พระสุตตันตปิฎก พระอภิธรรมปิฎก ค้นพระไตรปิฎก ชาดก หนังสือธรรมะ |
TIPITAKA Volume 16 : PALI ROMAN Sutta Pitaka Vol 8 : Sutta. Saṃ. Ni.
Suttantapiṭake saṃyuttanikāyassa dutiyo bhāgo ------ nidānavaggo namo tassa bhagavato arahato sammāsambuddhassa. Abhisamayasaṃyuttaṃ ------- buddhavaggo paṭhamo [1] Evamme sutaṃ ekaṃ samayaṃ bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme . tatra kho bhagavā bhikkhū āmantesi bhikkhavoti . bhadanteti te bhikkhū bhagavato paccassosuṃ . Bhagavā etadavoca paṭiccasamuppādaṃ vo bhikkhave desissāmi taṃ suṇātha sādhukaṃ manasikarotha bhāsissāmīti . evaṃ bhanteti kho te bhikkhū bhagavato paccassosuṃ. [2] Bhagavā etadavoca katamo ca bhikkhave paṭiccasamuppādo avijjāpaccayā bhikkhave saṅkhārā saṅkhārapaccayā viññāṇaṃ viññāṇapaccayā nāmarūpaṃ nāmarūpapaccayā saḷāyatanaṃ saḷāyatanapaccayā phasso phassapaccayā vedanā vedanāpaccayā taṇhā taṇhāpaccayā upādānaṃ upādānapaccayā bhavo bhavapaccayā Jāti jātipaccayā jarāmaraṇaṃ sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā sambhavanti . evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hoti . Ayaṃ vuccati bhikkhave paṭiccasamuppādo. [3] Avijjāya tveva asesavirāganirodhā saṅkhāranirodho saṅkhāranirodhā viññāṇanirodho viññāṇanirodhā nāmarūpanirodho nāmarūpanirodhā saḷāyatananirodho saḷāyatananirodhā phassanirodho phassanirodhā vedanānirodho vedanānirodhā taṇhānirodho taṇhānirodhā upādānanirodho upādānanirodhā bhavanirodho bhavanirodhā jātinirodho jātinirodhā jarāmaraṇaṃ sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā nirujjhanti . Evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa nirodho hotīti . idamavoca bhagavā attamanā te bhikkhū bhagavato bhāsitaṃ abhinandunti . Paṭhamaṃ. [4] Sāvatthiyaṃ viharati ... paṭiccasamupādaṃ vo bhikkhave desissāmi vibhajissāmi taṃ suṇātha sādhukaṃ manasikarotha bhāsissāmīti . evaṃ bhanteti kho te bhikkhū bhagavato paccassosuṃ. [5] Bhagavā etadavoca katamo ca bhikkhave paṭiccasamuppādo avijjāpaccayā bhikkhave saṅkhārā saṅkhārapaccayā viññāṇaṃ viññāṇapaccayā nāmarūpaṃ nāmarūpapaccayā saḷāyatanaṃ saḷāyatanapaccayā phasso phassapaccayā vedanā vedanāpaccayā taṇhā taṇhāpaccayā upādānaṃ upādānapaccayā bhavo bhavapaccayā Jāti jātipaccayā jarāmaraṇaṃ sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā sambhavanti. Evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hoti. [6] Katamañca bhikkhave jarāmaraṇaṃ . yā tesaṃ tesaṃ sattānaṃ tamhi tamhi sattanikāye jarā jīraṇatā khaṇḍiccaṃ pāliccaṃ valittacatā āyuno saṃhāni indriyānaṃ paripāko ayaṃ vuccati jarā . katamañca bhikkhave maraṇaṃ 1- yā 2- tesaṃ tesaṃ sattānaṃ tamhā tamhā sattanikāyā cuti cavanatā bhedo antaradhānaṃ maccu maraṇaṃ kālakiriyā khandhānaṃ bhedo kaḷevarassa nikkhepo jīvitindriyassa upacchedo 3- idaṃ vuccati maraṇaṃ. Iti ayañca jarā idaṃ ca maraṇaṃ idaṃ vuccati bhikkhave jarāmaraṇaṃ. [7] Katamā ca bhikkhave jāti . yā tesaṃ tesaṃ sattānaṃ tamhi tamhi sattanikāye jāti sañjāti okkanti nibbatti abhinibbatti khandhānaṃ pātubhāvo āyatanānaṃ paṭilābho ayaṃ vuccati bhikkhave jāti. [8] Katamo ca bhikkhave bhavo . tayome bhikkhave bhavā kāmabhavo rūpabhavo arūpabhavo ayaṃ vuccati bhikkhave bhavo. [9] Katamañca bhikkhave upādānaṃ cattārīmāni bhikkhave upādānāni kāmupādānaṃ diṭṭhupādānaṃ sīlabbattupādānaṃ attavādupādānaṃ idaṃ vuccati bhikkhave upādānaṃ. [10] Katamā ca bhikkhave taṇhā . chayime bhikkhave taṇhākāyā rūpataṇhā saddataṇhā gandhataṇhā rasataṇhā phoṭṭhabbataṇhā dhammataṇhā ayaṃ vuccati bhikkhave taṇhā. @Footnote: 1 Ma. Yu. idaṃ pāṭhatyaṃ natthi . 2 Yu. yaṃ . 3 Ma. Yu. idaṃ pāṭhadvayaṃ natthi. @4 Ma. Yu. ayaṃ pāṭho natthi. [11] Katamā ca bhikkhave vedanā. Chayime bhikkhave vedanākāyā cakkhusamphassajā vedanā sotasamphassajā vedanā ghānasamphassajā vedanā jivhāsamphassajā vedanā kāyasamphassajā vedanā manosamphassajā vedanā ayaṃ vuccati bhikkhave vedanā. [12] Katamo ca bhikkhave phasso . chayime bhikkhave phassakāyā cakkhusamphasso sotasamphasso ghānasamphasso jivhāsamphasso kāyasamphasso manosamphasso ayaṃ vuccati bhikkhave phasso. [13] Katamañca bhikkhave saḷāyatanaṃ . cakkhvāyatanaṃ sotāyatanaṃ ghānāyatanaṃ jivhāyatanaṃ kāyāyatanaṃ manāyatanaṃ idaṃ vuccati bhikkhave saḷāyatanaṃ. [14] Katamañca bhikkhave nāmarūpaṃ . vedanā saññā cetanā phasso manasikāro idaṃ vuccati nāmaṃ . cattāro mahābhūtā catunnañca mahābhūtānaṃ upādāyarūpaṃ idaṃ vuccati rūpaṃ . iti idañca nāmaṃ idañca rūpaṃ idaṃ vuccati bhikkhave nāmarūpaṃ. [15] Katamañca bhikkhave viññāṇaṃ chayime bhikkhave viññāṇakāyā cakkhuviññāṇaṃ sotaviññāṇaṃ ghānaviññāṇaṃ jivhāviññāṇaṃ kāyaviññāṇaṃ manoviññāṇaṃ idaṃ vuccati bhikkhave viññāṇaṃ. [16] Katame ca bhikkhave saṅkhārā tayome bhikkhave saṅkhārā kāyasaṅkhāro vacīsaṅkhāro cittasaṅkhāro ime vuccanti bhikkhave saṅkhārā. [17] Katamā ca bhikkhave avijjā yaṃ kho bhikkhave dukkhe aññāṇaṃ dukkhasamudaye aññāṇaṃ dukkhanirodhe aññāṇaṃ dukkhanirodhagāminiyā paṭipadāya aññāṇaṃ ayaṃ vuccati bhikkhave avijjā . iti kho bhikkhave avijjāpaccayā saṅkhārā saṅkhārapaccayā viññāṇaṃ .pe. Evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hoti. [18] Avijjāya tveva asesavirāganirodhā saṅkhāranirodho saṅkhāranirodhā viññāṇanirodho .pe. evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa nirodho hotīti. Dutiyaṃ. [19] Sāvatthiyaṃ viharati ... micchāpaṭipadañca vo bhikkhave desissāmi sammāpaṭipadañca taṃ suṇātha sādhukaṃ manasikarotha bhāsissāmīti. Evaṃ bhanteti kho te bhikkhū bhagavato paccassosuṃ. [20] Bhagavā etadavoca katamā ca bhikkhave micchāpaṭipadā avijjāpaccayā bhikkhave saṅkhārā saṅkhārapaccayā viññāṇaṃ .pe. Evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hoti 1- . ayaṃ vuccati bhikkhave micchāpaṭipadā. [21] Katamā ca bhikkhave sammāpaṭipadā avijjāya tveva asesavirāganirodhā saṅkhāranirodho saṅkhāranirodhā viññāṇanirodho .pe. evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa nirodho hoti . ayaṃ vuccati bhikkhave sammāpaṭipadāti. Tatiyaṃ. [22] Sāvatthiyaṃ viharati ... vipassissa bhikkhave bhagavato arahato @Footnote: 1 Yu. itisaddo dissati. Sammāsambuddhassa pubbeva sambodhā anabhisambuddhassa bodhisattasseva sato etadahosi kicchaṃ vatāyaṃ loko āpanno jāyati ca jiyyati ca miyyati ca cavati ca upapajjati ca atha ca panimassa dukkhassa nissaraṇaṃ nappajānāti jarāmaraṇassa kudassu 1- nāma imassa dukkhassa nissaraṇaṃ paññāyissati jarāmaraṇassāti. [23] Atha kho bhikkhave vipassissa bodhisattassa etadahosi kimhi nu kho sati jarāmaraṇaṃ hoti kiṃpaccayā jarāmaraṇanti . Atha kho bhikkhave vipassissa bodhisattassa yonisomanasikārā ahu paññāya abhisamayo jātiyā kho sati jarāmaraṇaṃ hoti jātipaccayā jarāmaraṇanti. {23.1} Atha kho bhikkhave vipassissa bodhisattassa etadahosi kimhi nu kho sati jāti hoti kiṃpaccayā jātīti . atha kho bhikkhave vipassissa bodhisattassa yonisomanasikārā ahu paññāya abhisamayo bhave kho sati jāti hoti bhavapaccayā jātīti. {23.2} Atha kho bhikkhave vipassissa bodhisattassa etadahosi kimhi nu kho sati bhavo hoti kiṃpaccayā bhavoti . atha kho bhikkhave vipassissa bodhisattassa yonisomanasikārā ahu paññāya abhisamayo upādāne kho sati bhavo hoti upādānapaccayā bhavoti. {23.3} Atha kho bhikkhave vipassissa bodhisattassa etadahosi kimhi nu kho sati upādānaṃ hoti kiṃpaccayā upādānanti . Atha kho bhikkhave vipassissa bodhisattassa yonisomanasikārā ahu paññāya abhisamayo taṇhāya kho sati @Footnote: 1 Ma. kudāssa. evamuparipi. Upādānaṃ hoti taṇhāpaccayā upādānanti. {23.4} Atha kho bhikkhave vipassissa bodhisattassa etadahosi kimhi nu kho sati taṇhā hoti kiṃpaccayā taṇhāti. Atha kho bhikkhave vipassissa bodhisattassa yonisomanasikārā ahu paññāya abhisamayo vedanāya kho sati taṇhā hoti vedanāpaccayā taṇhāti. {23.5} Atha kho bhikkhave vipassissa bodhisattassa etadahosi kimhi nu kho sati vedanā hoti kiṃpaccayā vedanāti. Atha kho bhikkhave vipassissa bodhisattassa yonisomanasikārā ahu paññāya abhisamayo phasse kho sati vedanā hoti phassapaccayā vedanāti. {23.6} Atha kho bhikkhave vipassissa bodhisattassa etadahosi kimhi nu kho sati phasso hoti kiṃpaccayā phassoti. Atha kho bhikkhave vipassissa bodhisattassa yonisomanasikārā ahu paññāya abhisamayo saḷāyatane kho sati phasso hoti saḷāyatanapaccayā phassoti. {23.7} Atha kho bhikkhave vipassissa bodhisattassa etadahosi kimhi nu kho sati saḷāyatanaṃ hoti kiṃpaccayā saḷāyatananti . Atha kho bhikkhave vipassissa bodhisattassa yonisomanasikārā ahu paññāya abhisamayo nāmarūpe kho sati saḷāyatanaṃ hoti nāmarūpapaccayā saḷāyatananti. {23.8} Atha kho bhikkhave vipassissa bodhisattassa etadahosi kimhi nu kho sati nāmarūpaṃ hoti kiṃpaccayā nāmarūpanti . atha kho bhikkhave vipassissa bodhisattassa yonisomanasikārā ahu paññāya abhisamayo viññāṇe kho sati nāmarūpaṃ Hoti viññāṇapaccayā nāmarūpanti. {23.9} Atha kho bhikkhave vipassissa bodhisattassa etadahosi kimhi nu kho sati viññāṇaṃ hoti kiṃpaccayā viññāṇanti. Atha kho bhikkhave vipassissa bodhisattassa yonisomanasikārā ahu paññāya abhisamayo saṅkhāre kho sati viññāṇaṃ hoti saṅkhārapaccayā viññāṇanti. {23.10} Atha kho bhikkhave vipassissa bodhisattassa etadahosi kimhi nu kho sati saṅkhārā honti kiṃpaccayā saṅkhārāti . atha kho bhikkhave vipassissa bodhisattassa yonisomanasikārā ahu paññāya abhisamayo avijjāya kho sati saṅkhārā honti avijjāpaccayā saṅkhārāti. {23.11} Iti hidaṃ avijjāpaccayā saṅkhārā saṅkhārapaccayā viññāṇaṃ .pe. evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hoti . Samudayo samudayoti kho bhikkhave vipassissa bodhisattassa pubbe ananussutesu dhammesu cakkhuṃ udapādi ñāṇaṃ udapādi paññā udapādi vijjā udapādi āloko udapādi. [24] Atha kho bhikkhave vipassissa bodhisattassa etadahosi kimhi nu kho asati jarāmaraṇaṃ na hoti kissa nirodhā jarāmaraṇanirodhoti. Atha kho bhikkhave vipassissa bodhisattassa yonisomanasikārā ahu paññāya abhisamayo jātiyā kho asati jarāmaraṇaṃ na hoti jātinirodhā jarāmaraṇanirodhoti. {24.1} Atha kho bhikkhave vipassissa bodhisattassa etadahosi kimhi nu kho asati jāti na Hoti kissa nirodhā jātinirodhoti . atha kho bhikkhave vipassissa bodhisattassa yonisomanasikārā ahu paññāya abhisamayo bhave kho asati jāti na hoti bhavanirodhā jātinirodhoti [1]-. {24.2} Atha kho bhikkhave vipassissa bodhisattassa etadahosi kimhi nu kho asati bhavo na hoti kissa nirodhā bhavanirodhoti. Atha kho bhikkhave vipassissa bodhisattassa yonisomanasikārā ahu paññāya abhisamayo upādāne kho asati bhavo na hoti upādānanirodhā bhavanirodhoti. {24.3} Atha kho bhikkhave vipassissa bodhisattassa etadahosi kimhi nu kho asati upādānaṃ na hoti kissa nirodhā upādānanirodhoti. Atha kho bhikkhave vipassissa bodhisattassa yonisomanasikārā ahu paññāya abhisamayo taṇhāya kho asati upādānaṃ na hoti taṇhānirodhā upādānanirodhoti. {24.4} Atha kho bhikkhave vipassissa bodhisattassa etadahosi kimhi nu kho asati taṇhā na hoti kissa nirodhā taṇhānirodhoti. Atha kho bhikkhave vipassissa bodhisattassa yonisomanasikārā ahu paññāya abhisamayo vedanāya kho asati taṇhā na hoti vedanānirodhā taṇhānirodhoti. {24.5} Atha kho bhikkhave vipassissa bodhisattassa etadahosi kimhi nu kho asati vedanā na hoti kissa nirodhā vedanānirodhoti. Atha kho bhikkhave vipassissa bodhisattassa yonisomanasikārā ahu paññāya abhisamayo phasse kho asati vedanā na hoti @Footnote: 1 Yu. hoti. Phassanirodhā vedanānirodhoti. {24.6} Atha kho bhikkhave vipassissa bodhisattassa etadahosi kimhi nu kho asati phasso na hoti kissa nirodhā phassanirodhoti. Atha kho bhikkhave vipassissa bodhisattassa yonisomanasikārā ahu paññāya abhisamayo saḷāyatane kho asati phasso na hoti saḷāyatananirodhā phassanirodhoti. {24.7} Atha kho bhikkhave vipassissa bodhisattassa etadahosi kimhi nu kho asati saḷāyatanaṃ na hoti kissa nirodhā saḷāyatananirodhoti. Atha kho bhikkhave vipassissa bodhisattassa yonisomanasikārā ahu paññāya abhisamayo nāmarūpe kho asati saḷāyatanaṃ na hoti nāmarūpanirodhā saḷāyatananirodhoti. {24.8} Atha kho bhikkhave vipassissa bodhisattassa etadahosi kimhi nu kho asati nāmarūpaṃ na hoti kissa nirodhā nāmarūpanirodhoti. Atha kho bhikkhave vipassissa bodhisattassa yonisomanasikārā ahu paññāya abhisamayo viññāṇe kho asati nāmarūpaṃ na hoti viññāṇanirodhā nāmarūpanirodhoti. {24.9} Atha kho bhikkhave vipassissa bodhisattassa etadahosi kimhi nu kho asati viññāṇaṃ na hoti kissa nirodhā viññāṇanirodhoti. Atha kho bhikkhave vipassissa bodhisattassa yonisomanasikārā ahu paññāya abhisamayo saṅkhāre 1- kho asati viññāṇaṃ na hoti saṅkhāranirodhā viññāṇanirodhoti. {24.10} Atha kho bhikkhave vipassissa bodhisattassa etadahosi kimhi nu kho asati saṅkhārā na honti kissa nirodhā saṅkhāranirodhoti. @Footnote: 1 Ma. Yu. saṅkhāresu. Atha kho bhikkhave vipassissa bodhisattassa yonisomanasikārā ahu paññāya abhisamayo avijjāya kho asati saṅkhārā na honti avijjānirodhā saṅkhāranirodhoti. {24.11} Iti hīdaṃ avijjānirodhā saṅkhāranirodho saṅkhāranirodhā viññāṇanirodho .pe. evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa nirodho hoti 1- . nirodho nirodhoti kho bhikkhave vipassissa bodhisattassa pubbe ananussutesu dhammesu cakkhuṃ udapādi ñāṇaṃ upādi paññā udapādi vijjā upādi āloko udapādīti. Catutthaṃ. [25] Sattannaṃpi buddhānaṃ evaṃ vitthāretabbo 2- . sikhissa bhikkhave bhagavato arahato sammāsambuddhassa ... vessabhussa bhikkhave bhagavato arahato sammāsambuddhassa ... kakusandhassa bhikkhave bhagavato arahato sammāsambuddhassa ... konāgamanassa bhikkhave bhagavato arahato sammāsambuddhassa ... kassapassa bhikkhave bhagavato arahato sammāsambuddhassa .... [26] Pubbeva me bhikkhave sambodhā anabhisambuddhassa bodhisattasseva sato etadahosi kicchaṃ vatāyaṃ loko āpanno jāyati ca jiyyati ca miyyati ca cavati ca upapajjati ca atha ca panimassa dukkhassa nissaraṇaṃ nappajānāti jarāmaraṇassa kudassu nāma imassa dukkhassa nissaraṇaṃ paññāyissati jarāmaraṇassāti. {26.1} Tassa mayhaṃ bhikkhave etadahosi kimhi nu kho sati jarāmaraṇaṃ hoti kiṃpaccayā @Footnote: 1 Ma. itisaddo dissati . 2 Yu. peyyālo. Jarāmaraṇanti . tassa mayhaṃ bhikkhave yonisomanasikārā ahu paññāya abhisamayo jātiyā kho sati jarāmaraṇaṃ hoti jātipaccayā jarāmaraṇanti . tassa mayhaṃ bhikkhave etadahosi kimhi nu kho sati jāti hoti .pe. Bhavo ... Upādānaṃ ... Taṇhā ... Vedanā ... Phasso ... saḷāyatanaṃ ... nāmarūpaṃ ... Viññāṇaṃ ... Saṅkhārā honti kiṃpaccayā saṅkhārāti . tassa mayhaṃ bhikkhave yonisomanasikārā ahu paññāya abhisamayo avijjāya kho sati saṅkhārā honti avijjāpaccayā saṅkhārāti. {26.2} Iti hidaṃ avijjāpaccayā saṅkhārā saṅkhārapaccayā viññāṇaṃ .pe. evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hoti . samudayo samudayoti kho me bhikkhave pubbe ananussutesu dhammesu cakkhuṃ udapādi ñāṇaṃ udapādi paññā udapādi vijjā udapādi āloko udapādi. [27] Tassa mayhaṃ bhikkhave etadahosi kimhi nu kho asati jarāmaraṇaṃ na hoti kissa nirodhā jarāmaraṇanirodhoti . tassa mayhaṃ bhikkhave yonisomanasikārā ahu paññāya abhisamayo jātiyā kho asati jarāmaraṇaṃ na hoti jātinirodhā jarāmaraṇanirodhoti . Tassa mayhaṃ bhikkhave etadahosi kimhi nu kho asati jāti na hoti .pe. Bhavo ... Upādānaṃ ... Taṇhā ... Vedanā ... Phasso ... Saḷāyatanaṃ ... nāmarūpaṃ ... viññāṇaṃ ... saṅkhārā na honti kissa nirodhā saṅkhāranirodhoti . tassa mayhaṃ bhikkhave yonisomanasikārā Ahu paññāya abhisamayo avijjāya kho asati saṅkhārā na honti avijjānirodhā saṅkhāranirodhoti. {27.1} Iti hidaṃ avijjānirodhā saṅkhāranirodho saṅkhāranirodhā viññāṇanirodho .pe. evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa nirodho hoti . nirodho nirodhoti kho me bhikkhave pubbe ananussutesu dhammesu cakkhuṃ udapādi ñāṇaṃ udapādi paññā udapādi vijjā udapādi āloko udapādīti. Dasamaṃ. Buddhavaggo paṭhamo. Tassa uddānaṃ bhavati desanāvibhaṅgaṃ paṭipadañca 1- vipassī sikhī ca vessabhū kakusandho konāgamano ca 2- kassapo mahāsakyamunī 3- ca gotamoti 4-. ------------ @Footnote: 1 Ma. desanāvibhaṅgapaṭipadā ca. Yu. ... paṭipadā ca . 2 Ma. Yu. casaddo natthi . @3 Ma. Yu. mahāsakyamuni . 4 Yu. gotamanti. Āhāravaggo dutiyo [28] Evamme sutaṃ ekaṃ samayaṃ bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme . cattārome bhikkhave āhārā bhūtānaṃ vā sattānaṃ ṭhitiyā sambhavesīnaṃ vā anuggahāya . katame cattāro . kavaḷīkāro 1- āhāro oḷāriko vā sukhumo vā phasso dutiyo manosañcetanā tatiyā viññāṇaṃ catutthaṃ . Ime kho bhikkhave cattāro āhārā bhūtānaṃ vā sattānaṃ ṭhitiyā sambhavesīnaṃ vā anuggahāya. [29] Ime ca 2- bhikkhave cattāro āhārā kiṃnidānā kiṃsamudayā kiṃjātikā kiṃpabhavā . ime cattāro āhārā taṇhānidānā taṇhāsamudayā taṇhājātikā taṇhāpabhavā . taṇhā cāyaṃ bhikkhave kiṃnidānā kiṃsamudayā kiṃjātikā kiṃpabhavā . taṇhā vedanānidānā vedanāsamudayā vedanājātikā vedanāpabhavā . vedanā cāyaṃ bhikkhave kiṃnidānā kiṃsamudayā kiṃjātikā kiṃpabhavā . vedanā phassanidānā phassasamudayā phassajātikā phassapabhavā . phasso cāyaṃ bhikkhave kiṃnidāno kiṃsamudayo kiṃjātiko kiṃpabhavo . phasso saḷāyatananidāno saḷāyatanasamudayo saḷāyatanajātiko saḷāyatanapabhavo . saḷāyatanañcidaṃ bhikkhave kiṃnidānaṃ kiṃsamudayaṃ kiṃjātikaṃ kiṃpabhavaṃ . saḷāyatanaṃ nāmarūpanidānaṃ nāmarūpasamudayaṃ nāmarūpajātikaṃ nāmarūpapabhavaṃ . nāmarūpañcidaṃ bhikkhave @Footnote: 1 Ma. kabaḷīkāro. Yu. kabaḷiṃkāro. evamuparipi . 2 Ma. casaddo natthi. Kiṃnidānaṃ kiṃsamudayaṃ kiṃjātikaṃ kiṃpabhavaṃ . nāmarūpaṃ viññāṇanidānaṃ viññāṇasamudayaṃ viññāṇajātikaṃ viññāṇapebhavaṃ . viññāṇañcidaṃ bhikkhave kiṃnidānaṃ kiṃsamudayaṃ kiṃjātikaṃ kiṃpabhavaṃ . viññāṇaṃ saṅkhāranidānaṃ saṅkhārasamudayaṃ saṅkhārajātikaṃ saṅkhārapabhavaṃ . saṅkhārā cime bhikkhave kiṃnidānā kiṃsamudayā kiṃjātikā kiṃpabhavā . saṅkhārā avijjānidānā avijjāsamudayā avijjājātikā avijjāpabhavā. {29.1} Iti kho bhikkhave avijjāpaccayā saṅkhārā saṅkhārapaccayā viññāṇaṃ .pe. Evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hoti. [30] Avijjāya tveva asesavirāganirodhā saṅkhāranirodho saṅkhāranirodhā viññāṇanirodho .pe. evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa nirodho hotīti. Paṭhamaṃ. [31] Sāvatthiyaṃ viharati ... Cattārome bhikkhave āhārā bhūtānaṃ vā sattānaṃ ṭhitiyā sambhavesīnaṃ vā anuggahāya . katame cattāro. Kavaḷīkāro āhāro oḷāriko vā sukhumo vā phasso dutiyo manosañcetanā tatiyā viññāṇaṃ catutthaṃ . ime kho bhikkhave cattāro āhārā bhūtānaṃ vā sattānaṃ ṭhitiyā sambhavesīnaṃ vā anuggahāyāti. [32] Evaṃ vutte āyasmā moliyaphagguno bhagavantaṃ etadavoca ko nu kho bhante viññāṇāhāraṃ āhāretīti . no kallo pañhoti bhagavā avoca āhāretīti ahaṃ na vadāmi āhāretīti Cāhaṃ vadeyyaṃ tatrassa kallo pañho ko nu kho bhante āhāretīti evañcāhaṃ na vadāmi evaṃ maṃ avadantaṃ yo evaṃ puccheyya kissa nu kho bhante viññāṇāhāroti esa kallo pañho tatra kallaṃ veyyākaraṇaṃ viññāṇāhāro āyatiṃ punabbhavābhinibbattiyā [1]- tasmiṃ bhūte sati saḷāyatanaṃ saḷāyatanapaccayā phassoti. [33] Ko nu kho bhante phusatīti . no kallo pañhoti bhagavā avoca phusatīti ahaṃ na vadāmi phusatīti cāhaṃ vadeyyaṃ tatrassa kallo pañho ko nu kho bhante phusatīti evañcāhaṃ na vadāmi evaṃ maṃ avadantaṃ yo evaṃ puccheyya kiṃpaccayā nu kho bhante phassoti esa kallo pañho tatra kallaṃ veyyākaraṇaṃ saḷāyatanapaccayā phasso phassapaccayā vedanāti. [34] Ko nu kho bhante vedayatīti 2- . No kallo pañhoti bhagavā avoca vedayatīti ahaṃ na vadāmi vedayatīti cāhaṃ vadeyyaṃ tatrassa kallo pañho ko nu kho bhante vedayatīti evañcāhaṃ na vadāmi evaṃ maṃ avadantaṃ yo evaṃ puccheyya kiṃpaccayā nu kho bhante vedanāti esa kallo pañho tatra kallaṃ veyyākaraṇaṃ phassapaccayā vedanā vedanāpaccayā taṇhāti. [35] Ko nu kho bhante taṇhīyatīti 3- . No kallo pañhoti bhagavā avoca taṇhīyatīti ahaṃ na vadāmi taṇhīyatīti cāhaṃ @Footnote: 1 Ma. Yu. paccayo. 2 Yu. vediyatīti. evamuparipi. @3 Ma. Yu. tassatīti. evamuparipi. Vadeyyaṃ tatrassa kallo pañho ko nu kho bhante taṇhīyatīti evañcāhaṃ na vadāmi evaṃ maṃ avadantaṃ yo evaṃ puccheyya kiṃ paccayā nu kho bhante taṇhāti esa kallo pañho tatra kallaṃ veyyākaraṇaṃ vedanāpaccayā taṇhā taṇhāpaccayā upādānanti. [36] Ko nu kho bhante upādiyatīti . no kallo pañhoti bhagavā avoca upādiyatīti ahaṃ na vadāmi upādiyatīti cāhaṃ vadeyyaṃ tatrassa kallo pañho ko nu kho bhante upādiyatīti evañcāhaṃ na vadāmi evaṃ maṃ avadantaṃ yo evaṃ puccheyya kiṃpaccayā nu kho bhante upādānanti esa kallo pañho tatra kallaṃ veyyākaraṇaṃ taṇhāpaccayā upādānaṃ upādānapaccayā bhavoti .pe. evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hoti. [37] Channaṃ tveva phagguna phassāyatanānaṃ asesavirāganirodhā phassanirodho phassanirodhā vedanānirodho vedanānirodhā taṇhānirodho taṇhānirodhā upādānanirodho upādānanirodhā bhavanirodho bhavanirodhā jātinirodho jātinirodhā jarāmaraṇaṃ sokaparidevadukkha- domanassupāyāsā nirujjhanti . evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa nirodho hotīti. Dutiyaṃ. [38] Sāvatthiyaṃ viharati ... ye hi keci bhikkhave samaṇā vā Brāhmaṇā vā jarāmaraṇaṃ nappajānanti jarāmaraṇasamudayaṃ nappajānanti jarāmaraṇanirodhaṃ nappajānanti jarāmaraṇanirodhagāminīpaṭipadaṃ nappajānanti . jātiṃ .pe. bhavaṃ ... upādānaṃ ... taṇhaṃ ... Vedanaṃ ... Phassaṃ ... Saḷāyatanaṃ ... Nāmarūpaṃ ... Viññāṇaṃ ... Saṅkhāre nappajānanti saṅkhārasamudayaṃ nappajānanti saṅkhāranirodhaṃ nappajānanti saṅkhāranirodhagāminīpaṭipadaṃ nappajānanti . na mete bhikkhave samaṇā vā brāhmaṇā vā samaṇesu vā samaṇasammatā brāhmaṇesu vā brāhmaṇasammatā na ca pana te āyasmanto sāmaññatthaṃ vā brāhmaññatthaṃ 1- vā diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharanti. [39] Ye ca kho keci bhikkhave samaṇā vā brāhmaṇā vā jarāmaraṇaṃ pajānanti jarāmaraṇasamudayaṃ pajānanti jarāmaraṇanirodhaṃ pajānanti jarāmaraṇanirodhagāminīpaṭipadaṃ pajānanti . jātiṃ .pe. Bhavaṃ ... Upādānaṃ ... Taṇhaṃ ... Vedanaṃ ... Phassaṃ ... Saḷāyatanaṃ ... Nāmarūpaṃ ... viññāṇaṃ ... saṅkhāre pajānanti saṅkhārasamudayaṃ pajānanti saṅkhāranirodhaṃ pajānanti saṅkhāranirodhagāminīpaṭipadaṃ pajānanti . Te khome bhikkhave samaṇā vā brāhmaṇā vā samaṇesu ceva samaṇasammatā brāhmaṇesu ca brāhmaṇasammatā te ca panāyasmanto sāmaññatthañca brāhmaññatthañca diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharantīti. Tatiyaṃ. @Footnote: 1 Ma. Yu. brahmaññatthaṃ. evamuparipi. [40] Sāvatthiyaṃ viharati ... ye hi keci bhikkhave samaṇā vā brāhmaṇā vā ime dhamme nappajānanti imesaṃ dhammānaṃ samudayaṃ nappajānanti imesaṃ dhammānaṃ nirodhaṃ nappajānanti imesaṃ dhammānaṃ nirodhagāminīpaṭipadaṃ nappajānanti . katame dhamme nappajānanti katamesaṃ dhammānaṃ samudayaṃ nappajānanti katamesaṃ dhammānaṃ nirodhaṃ nappajānanti katamesaṃ dhammānaṃ nirodhagāminīpaṭipadaṃ nappajānanti. {40.1} Jarāmaraṇaṃ nappajānanti jarāmaraṇasamudayaṃ nappajānanti jarāmaraṇanirodhaṃ nappajānanti jarāmaraṇanirodhagāminīpaṭipadaṃ nappajānanti . Jātiṃ .pe. Bhavaṃ ... Upādānaṃ ... Taṇhaṃ ... Vedanaṃ ... Phassaṃ ... Saḷāyatanaṃ ... Nāmarūpaṃ ... Viññāṇaṃ ... Saṅkhāre nappajānanti saṅkhārasamudayaṃ nappajānanti saṅkhāranirodhaṃ nappajānanti saṅkhāranirodhagāminīpaṭipadaṃ nappajānanti . ime dhamme nappajānanti imesaṃ dhammānaṃ samudayaṃ nappajānanti imesaṃ dhammānaṃ nirodhaṃ nappajānanti imesaṃ dhammānaṃ nirodhagāminīpaṭipadaṃ nappajānanti . Na mete bhikkhave samaṇā vā brāhmaṇā vā samaṇesu vā samaṇasammatā brāhmaṇesu vā brāhmaṇasammatā na ca pana te āyasmanto sāmaññatthaṃ vā brāhmaññatthaṃ vā diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharanti. [41] Ye ca kho keci bhikkhave samaṇā vā brāhmaṇā vā ime dhamme pajānanti imesaṃ dhammānaṃ samudayaṃ pajānanti imesaṃ Dhammānaṃ nirodhaṃ pajānanti imesaṃ dhammānaṃ nirodhagāminīpaṭipadaṃ pajānanti . katame dhamme pajānanti katamesaṃ dhammānaṃ samudayaṃ pajānanti katamesaṃ dhammānaṃ nirodhaṃ pajānanti katamesaṃ dhammānaṃ nirodhagāminīpaṭipadaṃ pajānanti . jarāmaraṇaṃ pajānanti jarāmaraṇasamudayaṃ pajānanti jarāmaraṇanirodhaṃ pajānanti jarāmaraṇanirodhagāminīpaṭipadaṃ pajānanti . jātiṃ .pe. Bhavaṃ ... Upādānaṃ ... Taṇhaṃ ... Vedanaṃ ... Phassaṃ ... saḷāyatanaṃ ... Nāmarūpaṃ ... Viññāṇaṃ ... Saṅkhāre pajānanti saṅkhārasamudayaṃ pajānanti saṅkhāranirodhaṃ pajānanti saṅkhāranirodha- gāminīpaṭipadaṃ pajānanti . ime dhamme pajānanti imesaṃ dhammānaṃ samudayaṃ pajānanti imesaṃ dhammānaṃ nirodhaṃ pajānanti imesaṃ dhammānaṃ nirodhagāminīpaṭipadaṃ pajānanti . te khome bhikkhave samaṇā vā brāhmaṇā vā samaṇesu ceva samaṇasammatā brāhmaṇesu ca brāhmaṇasammatā te ca panāyasmanto sāmaññatthañca brāhmaññatthañca diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharantīti. Catutthaṃ. [42] Sāvatthiyaṃ viharati ... Atha kho āyasmā kaccānagotto 1- yena bhagavā tenupasaṅkami upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi . ekamantaṃ nisinno kho āyasmā kaccānagotto bhagavantaṃ etadavoca sammādiṭṭhi sammādiṭṭhīti bhante vuccati kittāvatā nu kho bhante sammādiṭṭhi hotīti. @Footnote: 1 Yu. kaccāyanagotto. evamuparipi. [43] Dvayanissito khoyaṃ kaccāna 1- loko yebhuyyena atthitañceva natthitañca . lokasamudayaṃ ca 2- kho kaccāna yathābhūtaṃ sammappaññāya passato yā loke natthitā sā na hoti . Lokanirodhaṃ kho kaccāna yathābhūtaṃ sammappaññāya passato yā loke atthitā sā na hoti . upāyupādānābhinivesavinibandho 3- khvāyaṃ kaccāna loko yebhuyyena tañcāyaṃ upāyupādānaṃ cetaso adhiṭṭhānaṃ abhinivesānusayaṃ na upeti na upādiyati nādhiṭṭhāti attā meti . dukkhameva uppajjamānaṃ uppajjati dukkhaṃ nirujjhamānaṃ nirujjhatīti na kaṅkhati na vicikicchati . aparappaccayā ñāṇamevassa ettha hoti. Ettāvatā kho kaccāna sammādiṭṭhi hoti. [44] Sabbamatthīti kho kaccāna ayameko anto sabbaṃ natthīti ayaṃ dutiyo anto . ete te kaccāna ubho ante anupagamma majjhena tathāgato dhammaṃ deseti avijjāpaccayā saṅkhārā saṅkhārapaccayā viññāṇaṃ .pe. evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hoti . avijjāya tveva asesavirāganirodhā saṅkhāranirodho saṅkhāranirodhā viññāṇanirodho .pe. evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa nirodho hotīti. Pañcamaṃ. [45] Sāvatthiyaṃ viharati ... atha kho aññataro bhikkhu yena bhagavā tenupasaṅkami upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi . ekamantaṃ nisinno kho so bhikkhu bhagavantaṃ etadavoca @Footnote: 1 Yu. kaccāyana. evamuparipi . 2 Ma. Yu. casaddo natthi. 3 Ma. upayupā .... Dhammakathiko dhammakathikoti bhante vuccati kittāvatā nu kho bhante dhammakathiko hotīti. [46] Jarāmaraṇassa ce bhikkhu nibbidāya virāgāya nirodhāya dhammaṃ deseti dhammakathiko bhikkhūti alaṃ vacanāya . jarāmaraṇassa ce bhikkhu nibbidāya virāgāya nirodhāya paṭipanno hoti dhammānudhammapaṭipanno bhikkhūti alaṃ vacanāya . jarāmaraṇassa ce bhikkhu nibbidā virāgā nirodhā anupādā vimutto hoti diṭṭhadhammanibbānappatto bhikkhūti alaṃ vacanāya. {46.1} Jātiyā ce bhikkhu .pe. Bhavassa ce bhikkhu ... Upādānassa ce bhikkhu ... Taṇhāya ce bhikkhu ... Vedanāya ce bhikkhu ... Phassassa ce bhikkhu ... Saḷāyatanassa ce bhikkhu ... Nāmarūpassa ce bhikkhu ... Viññāṇassa ce bhikkhu ... saṅkhārānañce bhikkhu ... Avijjāya ce bhikkhu nibbidāya virāgāya nirodhāya dhammaṃ deseti dhammakathiko bhikkhūti alaṃ vacanāya . Avijjāya ce bhikkhu nibbidāya virāgāya nirodhāya paṭipanno hoti dhammānudhammapaṭipanno bhikkhūti alaṃ vacanāya . avijjāya ce bhikkhu nibbidā virāgā nirodhā anupādā vimutto hoti diṭṭhadhammanibbānappatto bhikkhūti alaṃ vacanāyāti. Chaṭṭhaṃ. [47] Evamme sutaṃ ekaṃ samayaṃ bhagavā rājagahe viharati veḷuvane kalandakanivāpe . atha kho bhagavā pubbaṇhasamayaṃ nivāsetvā pattacīvaramādāya rājagahe 1- piṇḍāya pāvisi . addasā kho acelo @Footnote: 1 Ma. Yu. rājagahaṃ. Kassapo bhagavantaṃ dūratova āgacchantaṃ disvāna yena bhagavā tenupasaṅkami upasaṅkamitvā bhagavatā saddhiṃ sammodi sammodanīyaṃ kathaṃ sārāṇīyaṃ vītisāretvā ekamantaṃ aṭṭhāsi. [48] Ekamantaṃ ṭhito kho acelo kassapo bhagavantaṃ etadavoca puccheyyāma mayaṃ bhavantaṃ gotamaṃ kañcideva 1- desaṃ sace no bhavaṃ gotamo okāsaṃ karoti pañhassa veyyākaraṇāyāti . akālo kho tāva kassapa pañhassa antaragharaṃ paviṭṭhamhāti . dutiyaṃpi kho acelo kassapo bhagavantaṃ etadavoca puccheyyāma mayaṃ bhavantaṃ gotamaṃ kañcideva desaṃ sace no bhavaṃ gotamo okāsaṃ karoti pañhassa veyyākaraṇāyāti . akālo kho tāva kassapa pañhassa antaragharaṃ paviṭṭhamhāti . tatiyaṃpi kho .pe. Paviṭṭhamhāti. [49] Evaṃ vutte acelo kassapo bhagavantaṃ etadavoca na kho pana mayaṃ bhavantaṃ gotamaṃ bahudeva pucchitukāmāti . puccha kassapa yadākaṅkhasīti . kiṃ nu kho bho gotama sayaṃkataṃ dukkhanti . Mā hevaṃ kassapāti bhagavā avoca . kiṃ pana bho gotama parakataṃ dukkhanti . mā hevaṃ kassapāti bhagavā avoca . kiṃ nu kho bho gotama sayaṃkatañca parakatañca dukkhanti . mā hevaṃ kassapāti bhagavā avoca . kiṃ pana bho gotama asayaṃkāraṃ aparakāraṃ adhicca samuppannaṃ dukkhanti . mā hevaṃ kassapāti bhagavā avoca . kiṃ @Footnote: 1 Yu. kiñcideva. evamuparipi. Nu kho bho gotama natthi dukkhanti . na kho kassapa natthi dukkhaṃ atthi kho kassapa dukkhanti . tenahi bhavaṃ gotamo dukkhaṃ na jānāti na passatīti . na khvāhaṃ kassapa dukkhaṃ na jānāmi na passāmi jānāmi khvāhaṃ kassapa dukkhaṃ passāmi khvāhaṃ kassapa dukkhanti. {49.1} Kiṃ nu kho bho gotama sayaṃkataṃ dukkhanti iti puṭṭho samāno mā hevaṃ kassapāti vadesi kiṃ pana bho gotama parakataṃ dukkhanti iti puṭṭho samāno mā hevaṃ kassapāti vadesi kiṃ nu kho bho gotama sayaṃkatañca parakatañca dukkhanti iti puṭṭho samāno mā hevaṃ kassapāti vadesi kiṃ pana bho gotama asayaṃkāraṃ aparakāraṃ adhicca samuppannaṃ dukkhanti iti puṭṭho samāno mā hevaṃ kassapāti vadesi kiṃ nu kho bho gotama natthi dukkhanti iti puṭṭho samāno na kho kassapa natthi dukkhaṃ atthi kho kassapa dukkhanti vadesi tenahi bhavaṃ gotamo dukkhaṃ na jānāti na passatīti iti puṭṭho samāno na khvāhaṃ kassapa dukkhaṃ na jānāmi na passāmi jānāmi khvāhaṃ kassapa dukkhaṃ passāmi khvāhaṃ kassapa dukkhanti vadesi ācikkhatu ca me bhante bhagavā dukkhaṃ desetu ca me bhante bhagavā dukkhanti. [50] So karoti so paṭisaṃvedayatīti kho kassapa ādito sato sayaṃkataṃ dukkhanti iti vadaṃ sassataṃ etaṃ pareti . añño karoti añño paṭisaṃvedayatīti kho kassapa vedanābhitunnassa sato parakataṃ Dukkhanti iti vadaṃ ucchedaṃ etaṃ pareti . ete te kassapa ubho ante anupagamma majjhena tathāgato dhammaṃ deseti avijjāpaccayā saṅkhārā saṅkhārapaccayā viññāṇaṃ .pe. evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hoti . avijjāya tveva asesavirāganirodhā saṅkhāranirodho saṅkhāranirodhā viññāṇanirodho .pe. evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa nirodho hotīti. [51] Evaṃ vutte acelo kassapo bhagavantaṃ etadavoca abhikkantaṃ bhante abhikkantaṃ bhante seyyathāpi bhante nikkujjitaṃ vā ukkujjeyya .pe. cakkhumanto rūpāni dakkhantīti 1- evameva bhagavatā anekapariyāyena dhammo pakāsito esāhaṃ bhante bhagavantaṃ saraṇaṃ gacchāmi dhammañca bhikkhusaṅghañca labheyyāhaṃ bhante bhagavato santike pabbajjaṃ labheyyaṃ upasampadanti . {51.1} Yo kho kassapa aññatitthiyapubbo imasmiṃ dhammavinaye ākaṅkhati pabbajjaṃ ākaṅkhati upasampadaṃ so cattāro māse parivasati catunnaṃ māsānaṃ accayena parivutthaparivāsaṃ 2- āraddhacittā bhikkhū ākaṅkhamānā 3- pabbājenti upasampādenti bhikkhubhāvāya apica mayā puggalavemattatā vinītāti 4-. {51.2} Sace bhante aññatitthiyapubbā imasmiṃ dhammavinaye ākaṅkhantā pabbajjaṃ ākaṅkhantā upasampadaṃ cattāro māse parivasanti catunnaṃ māsānaṃ accayena parivutthaparivāse āraddhacittā bhikkhū ākaṅkhamānā pabbājenti upasampādenti bhikkhubhāvāya ahaṃ cattāri vassāni @Footnote: 1 Yu. dakkhintīti. evamuparipi . 2-3 Ma. idaṃ pāṭhadvayaṃ natthi. evamuparipi. @4 Ma. Yu. viditāti. Parivasissāmi catunnaṃ vassānaṃ accayena parivutthaparivāsaṃ āraddhacittā bhikkhū pabbājentu upasampādentu bhikkhubhāvāyāti. [52] Alattha kho acelo kassapo bhagavato santike pabbajjaṃ alattha upasampadaṃ . acirūpasampanno ca panāyasmā kassapo eko vūpakaṭṭho appamatto ātāpī pahitatto viharanto nacirasseva yassatthāya kulaputtā sammadeva agārasmā anagāriyaṃ pabbajanti tadanuttaraṃ brahmacariyapariyosānaṃ diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja vihāsi khīṇā jāti vusitaṃ brahmacariyaṃ kataṃ karaṇīyaṃ nāparaṃ itthattāyāti abbhaññāsi . aññataro ca panāyasmā kassapo arahaṃ ahosīti. Sattamaṃ. [53] Sāvatthiyaṃ viharati ... atha kho timbarukkho 1- paribbājako yena bhagavā tenupasaṅkami upasaṅkamitvā bhagavatā saddhiṃ sammodi sammodanīyaṃ kathaṃ sārāṇīyaṃ vītisāretvā ekamantaṃ nisīdi. [54] Ekamantaṃ nisinno kho timbarukkho paribbājako bhagavantaṃ etadavoca kiṃ nu kho bho gotama sayaṃkataṃ sukhadukkhanti . mā hevaṃ timbarukkhāti bhagavā avoca . kiṃ pana bho gotama parakataṃ sukhadukkhanti . mā hevaṃ timbarukkhāti bhagavā avoca . kiṃ nu kho bho gotama sayaṃkatañca parakatañca sukhadukkhanti . mā hevaṃ timbarukkhāti bhagavā avoca . kiṃ pana bho gotama asayaṃkāraṃ aparakāraṃ adhicca samuppannaṃ sukhadukkhanti . mā hevaṃ timbarukkhāti bhagavā @Footnote: 1 Ma. Yu. timbaruko. evamuparipi. Avoca . kiṃ nu kho bho gotama natthi sukhadukkhanti . na kho timbarukkha natthi sukhadukkhaṃ atthi kho timbarukkha sukhadukkhanti . Tenahi bhavaṃ gotamo sukhadukkhaṃ na jānāti na passatīti . na khvāhaṃ timbarukkha sukhadukkhaṃ na jānāmi na passāmi jānāmi khvāhaṃ timbarukkha sukhadukkhaṃ passāmi khvāhaṃ timbarukkha sukhadukkhanti. {54.1} Kiṃ nu kho bho gotama sayaṃkataṃ sukhadukkhanti iti puṭṭho samāno mā hevaṃ timbarukkhāti vadesi kiṃ pana bho gotama parakataṃ sukhadukkhanti iti puṭṭho samāno mā hevaṃ timbarukkhāti vadesi kiṃ nu kho bho gotama sayaṃkatañca parakatañca sukhadukkhanti iti puṭṭho samāno mā hevaṃ timbarukkhāti vadesi kiṃ pana bho gotama asayaṃkāraṃ aparakāraṃ adhicca samuppannaṃ sukhadukkhanti iti puṭṭho samāno mā hevaṃ timbarukkhāti vadesi kiṃ nu kho bho gotama natthi sukhadukkhanti iti puṭṭho samāno na kho timbarukkha natthi sukhadukkhaṃ atthi kho timbarukkha sukhadukkhanti vadesi tenahi bhavaṃ gotamo sukhadukkhaṃ na jānāti na passatīti iti puṭṭho samāno na khvāhaṃ timbarukkha sukhadukkhaṃ na jānāmi na passāmi jānāmi khvāhaṃ timbarukkha sukhadukkhaṃ passāmi khvāhaṃ timbarukkha sukhadukkhanti vadesi ācikkhatu ca me bhavaṃ gotamo sukhadukkhaṃ desetu ca me bhavaṃ gotamo sukhadukkhanti. [55] Sā vedanā so vedayatīti kho timbarukkha ādito sato sayaṃkataṃ sukhadukkhanti evañcāhaṃ 1- na vadāmi . aññā vedanā añño @Footnote: 1 Ma. Yu. evampāhaṃ. evamuparipi. Vedayatīti kho timbarukkha vedanābhitunnassa sato parakataṃ sukhadukkhanti evañcāhaṃ na vadāmi . ete te timbarukkha ubho ante anupagamma majjhena tathāgato dhammaṃ deseti avijjāpaccayā saṅkhārā saṅkhārapaccayā viññāṇaṃ .pe. evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hoti . avijjāya tveva asesavirāganirodhā saṅkhāranirodho saṅkhāranirodhā viññāṇanirodho .pe. evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa nirodho hotīti. [56] Evaṃ vutte timbarukkho paribbājako bhagavantaṃ etadavoca abhikkantaṃ bho gotama abhikkantaṃ bho gotama .pe. esāhaṃ bhante bhavantaṃ gotamaṃ saraṇaṃ gacchāmi dhammañca bhikkhusaṅghañca upāsakaṃ maṃ bhavaṃ gotamo dhāretu ajjatagge pāṇupetaṃ saraṇaṅgatanti. Aṭṭhamaṃ. [57] Sāvatthiyaṃ viharati ... avijjānīvaraṇassa bhikkhave bālassa taṇhāya saṃyuttassa 1- evamayaṃ kāyo samudāgato iti ayañceva kāyo bahiddhā ca nāmarūpaṃ itthetaṃ dvayaṃ dvayaṃ paṭicca phasso saḷevāyatanāni yehi phuṭṭho bālo sukhadukkhaṃ paṭisaṃvedayati etesaṃ vā aññatarena . avijjānīvaraṇassa bhikkhave paṇḍitassa taṇhāya saṃyuttassa evamayaṃ kāyo samudāgato iti ayañceva kāyo bahiddhā ca nāmarūpaṃ itthetaṃ dvayaṃ dvayaṃ paṭicca phasso saḷevāyatanāni yehi phuṭṭho paṇḍito sukhadukkhaṃ paṭisaṃvedayati etesaṃ vā aññatarena. @Footnote: 1 Ma. Yu. sampayuttassa. evamuparipi. [58] Tatra bhikkhave ko viseso ko adhippāyaso 1- kinnānākaraṇaṃ paṇḍitassa bālenāti . bhagavaṃmūlakā no bhante dhammā bhagavaṃnettikā bhagavaṃpaṭisaraṇā sādhu vata me bhante bhagavantaṃyeva paṭibhātu etassa bhāsitassa attho bhagavato sutvā bhikkhū dhāressantīti . Tenahi bhikkhave suṇātha sādhukaṃ manasikarotha bhāsissāmīti . evaṃ bhanteti kho te bhikkhū bhagavato paccassosuṃ. [59] Bhagavā etadavoca yāya ca bhikkhave avijjāya nivutassa bālassa yāya ca taṇhāya saṃyuttassa ayaṃ kāyo samudāgato sā ceva avijjā bālassa appahīnā sā ca taṇhā aparikkhīṇā taṃ kissa hetu na hi bhikkhave bālo acari brahmacariyaṃ sammā dukkhakkhayāya tasmā bālo kāyassa bhedā kāyūpago hoti so kāyūpago samāno na parimuccati jātiyā jarāya maraṇena sokehi paridevehi dukkhehi domanassehi upāyāsehi na parimuccati dukkhasmāti vadāmi. {59.1} Yāya ca bhikkhave avijjāya nivutassa paṇḍitassa yāya ca taṇhāya saṃyuttassa ayaṃ kāyo samudāgato sā ceva avijjā paṇḍitassa pahīnā sā ca taṇhā parikkhīṇā taṃ kissa hetu acari bhikkhave paṇḍito brahmacariyaṃ sammā dukkhakkhayāya tasmā paṇḍito kāyassa bhedā na kāyūpago hoti so akāyūpago samāno parimuccati jātiyā jarāya maraṇena sokehi paridevehi dukkhehi domanassehi upāyāsehi parimuccati dukkhasmāti vadāmi . ayaṃ @Footnote: 1 Yu. adhippāyo. evamuparipi. Kho bhikkhave viseso ayaṃ adhippāyaso idannānākaraṇaṃ paṇḍitassa bālena yadidaṃ brahmacariyavāsoti. Navamaṃ. [60] Sāvatthiyaṃ viharati ... paṭiccasamuppādañca vo bhikkhave desessāmi paṭiccasamuppanne ca dhamme taṃ suṇātha sādhukaṃ manasikarotha bhāsissāmīti . evaṃ bhanteti kho te bhikkhū bhagavato paccassosuṃ. [61] Bhagavā etadavoca katamo ca bhikkhave paṭiccasamuppādo jātipaccayā bhikkhave jarāmaraṇaṃ uppādā vā tathāgatānaṃ anuppādā vā tathāgatānaṃ ṭhitāva sā dhātu dhammaṭṭhitatā dhammaniyāmatā idappaccayatā taṃ tathāgato abhisambujjhati abhisameti abhisambujjhitvā abhisametvā ācikkhati deseti paññapeti 1- paṭṭhapeti vivarati vibhajati uttānīkaroti passathāti cāha . jātipaccayā bhikkhave jarāmaraṇaṃ .pe. bhavapaccayā bhikkhave jāti ... Upādānapaccayā bhikkhave bhavo ... Taṇhāpaccayā bhikkhave upādānaṃ ... Vedanāpaccayā bhikkhave taṇhā ... Phassapaccayā bhikkhave vedanā ... saḷāyatanapaccayā bhikkhave phasso ... Nāmarūpapaccayā bhikkhave saḷāyatanaṃ ... viññāṇapaccayā bhikkhave nāmarūpaṃ ... saṅkhārapaccayā bhikkhave viññāṇaṃ ... Avijjāpaccayā bhikkhave saṅkhārā uppādā vā tathāgatānaṃ anuppādā vā tathāgatānaṃ ṭhitāva sā dhātu dhammaṭṭhitatā dhammaniyāmatā idappaccayatā taṃ tathāgato abhisambujjhati abhisameti abhisambujjhitvā abhisametvā @Footnote: 1 Ma. Yu. paññāpeti. evamuparipi. Ācikkhati deseti paññapeti paṭṭhapeti vivarati vibhajati uttānīkaroti passathāti cāha . avijjāpaccayā bhikkhave saṅkhārā . iti kho bhikkhave yā tatra tathatā avitathatā anaññathatā idappaccayatā ayaṃ vuccati bhikkhave paṭiccasamuppādo. [62] Katame ca bhikkhave paṭiccasamuppannā dhammā jarāmaraṇaṃ bhikkhave aniccaṃ saṅkhataṃ paṭiccasamuppannaṃ khayadhammaṃ vayadhammaṃ virāgadhammaṃ nirodhadhammaṃ . jāti bhikkhave aniccā saṅkhatā paṭiccasamuppannā khayadhammā vayadhammā virāgadhammā nirodhadhammā . bhavo bhikkhave anicco saṅkhato paṭiccasamuppanno khayadhammo vayadhammo virāgadhammo nirodhadhammo . upādānaṃ bhikkhave .pe. taṇhā bhikkhave ... vedanā bhikkhave ... phasso bhikkhave ... saḷāyatanaṃ bhikkhave ... nāmarūpaṃ bhikkhave ... viññāṇaṃ bhikkhave ... saṅkhārā bhikkhave ... avijjā bhikkhave aniccā saṅkhatā paṭiccasamuppannā khayadhammā vayadhammā virāgadhammā nirodhadhammā . ime vuccanti bhikkhave paṭiccasamuppannā dhammā. [63] Yato kho bhikkhave ariyasāvakassa ayañca paṭiccasamuppādo ime ca paṭiccasamuppannā dhammā yathābhūtaṃ sammappaññāya sudiṭṭhā honti sova 1- pubbantaṃ vā upadhāvissati ahosiṃ nu khvāhaṃ atītamaddhānaṃ nanu kho ahosiṃ atītamaddhānaṃ kiṃ nu kho ahosiṃ atītamaddhānaṃ kathaṃ nu kho ahosiṃ atītamaddhānaṃ kiṃ hutvā kiṃ @Footnote: 1 Ma. Yu. so vata. Ahosiṃ nu khvāhaṃ atītamaddhānanti aparantaṃ vā upadhāvissati bhavissāmi nu khvāhaṃ anāgatamaddhānaṃ nanu kho bhavissāmi anāgatamaddhānaṃ kiṃ nu kho bhavissāmi anāgatamaddhānaṃ kathaṃ nu kho bhavissāmi anāgatamaddhānaṃ kiṃ hutvā kiṃ bhavissāmi nu khvāhaṃ anāgatamaddhānanti etarahi vā paccuppannaṃ addhānaṃ ajjhattaṃ kathaṃkathī bhavissati ahaṃ nu khosmi no nu khosmi kiṃ nu khosmi kathaṃ nu khosmi ayaṃ nu kho satto kuto āgato so kuhiṃ gāmī 1- bhavissatīti netaṃ ṭhānaṃ vijjati taṃ kissa hetu tathā hi bhikkhave ariyasāvakassa ayañca paṭiccasamuppādo ime ca paṭiccasamuppannā dhammā yathābhūtaṃ sammappaññāya sudiṭṭhāti. Dasamaṃ. Āhāravaggo dutiyo. Tassa uddānaṃ āhāraphaggunañceva 2- dve ca samaṇabrāhmaṇā kaccānagottaṃ 3- dhammakathikaṃ acelaṃ timbarukkhena ca bālapaṇḍitañceva 4- dasamo paccayena cāti. ------------ @Footnote: 1 Ma. gamissatīti . 2 Ma. Yu. āhāraṃ phagguno ceva . 3 Yu. kaccāyanagotto. @4 Ma. bālapaṇḍitato ceva. Yu. bālena paṇḍito ceva.The Pali Tipitaka in Roman Character Volume 16 page 1-32. http://84000.org/tipitaka/pali/roman_item_s.php?book=16&item=1&items=63 Classified by [Item Number] :- http://84000.org/tipitaka/pali/roman_item_s.php?book=16&item=1&items=63&mode=bracket Compare with The Pali Tipitaka in Thai Character :- http://84000.org/tipitaka/read/pali_item_s.php?book=16&item=1&items=63 Compare with The Royal Version of Thai Tipitaka :- http://84000.org/tipitaka/read/byitem_s.php?book=16&item=1&items=63 Study Atthakatha :- http://84000.org/tipitaka/attha/attha.php?b=16&i=1 The Pali Atthakatha in Thai :- http://84000.org/tipitaka/atthapali/read_th.php?B=12&A=1 The Pali Atthakatha in Roman :- http://84000.org/tipitaka/atthapali/read_rm.php?B=12&A=1 Contents of The Tipitaka Volume 16 http://84000.org/tipitaka/read/?index_16
|
บันทึก ๑๔ พฤศจิกายน พ.ศ. ๒๕๖๐. การแสดงผลนี้อ้างอิงข้อมูลจากพระไตรปิฎกฉบับภาษาบาลี อักษรโรมัน. หากพบข้อผิดพลาด กรุณาแจ้งได้ที่ [email protected]