บทนำ พระวินัยปิฎก พระสุตตันตปิฎก พระอภิธรรมปิฎก ค้นพระไตรปิฎก ชาดก หนังสือธรรมะ |
TIPITAKA Volume 23 : PALI ROMAN Sutta Pitaka Vol 15 : Sutta. Aṅ. (4): sattaka-aṭṭhaka-navakanipātā
[55] Cattārīmāni bhikkhave tathāgatassa arakkheyyāni tīhi ca anupavajjo . katamāni cattāri tathāgatassa arakkheyyāni parisuddhakāyasamācāro bhikkhave tathāgato natthi tathāgatassa kāyaduccaritaṃ yaṃ tathāgato rakkheyya mā me idaṃ paro aññāsīti parisuddhavacīsamācāro bhikkhave tathāgato natthi tathāgatassa vacīduccaritaṃ yaṃ tathāgato rakkheyya mā me idaṃ paro aññāsīti parisuddhamanosamācāro bhikkhave tathāgato natthi tathāgatassa manoduccaritaṃ yaṃ tathāgato rakkheyya mā me idaṃ paro aññāsīti parisuddhājīvo bhikkhave tathāgato natthi tathāgatassa micchāājīvo yaṃ tathāgato rakkheyya mā me idaṃ paro aññāsīti imāni cattāri tathāgatassa arakkheyyāni. {55.1} Katamehi tīhi anupavajjo svākkhātadhammo bhikkhave tathāgato tatra vata maṃ samaṇo vā brāhmaṇo vā devo vā māro vā brahmā vā koci vā lokasmiṃ sahadhammena paṭicodessati itipi tvaṃ *- na svākkhātadhammoti nimittametaṃ bhikkhave na samanupassāmi etaṃpahaṃ 1- bhikkhave nimittaṃ asamanupassanto khemappatto abhayappatto vesārajjappatto viharāmi {55.2} supaññattā kho pana me bhikkhave sāvakānaṃ nibbānagāminī paṭipadā yathā paṭipannā mama sāvakā āsavānaṃ khayā anāsavaṃ cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ diṭṭheva @Footnote: 1 Ma. etamahaṃ. evamuparipi. @* mīkārkṛ´์ khagœ tavaṃ peḌna tvaṃ Dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharanti tatra vata maṃ samaṇo vā brāhmaṇo vā devo vā māro vā brahmā vā koci vā lokasmiṃ sahadhammena paṭicodessati itipi te na supaññattā sāvakānaṃ nibbānagāminī paṭipadā yathā paṭipannā tava sāvakā āsavānaṃ khayā .pe. sacchikatvā upasampajja viharantīti nimittametaṃ bhikkhave na samanupassāmi etaṃpahaṃ bhikkhave nimittaṃ asamanupassanto khemappatto abhayappatto vesārajjappatto viharāmi {55.3} anekasatā kho pana me bhikkhave sāvakaparisā āsavānaṃ khayā .pe. sacchikatvā upasampajja viharanti tatra vata maṃ samaṇo vā brāhmaṇo vā devo vā māro vā brahmā vā koci vā lokasmiṃ sahadhammena paṭicodessati itipi te na anekasatā sāvakaparisā āsavānaṃ khayā anāsavaṃ cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharantīti nimittametaṃ bhikkhave na samanupassati etaṃpahaṃ bhikkhave nimittaṃ asamanupassanto khemappatto abhayappatto vesārajjappatto viharāmi imehi tīhi anupavajjo imāni kho bhikkhave cattāri tathāgatassa arakkheyyāni imehi ca tīhi anupavajjoti. [56] Ekaṃ samayaṃ bhagavā kimilāyaṃ 1- viharati veḷuvane 2-. Athakho āyasmā kimilo 3- yena bhagavā tenupasaṅkami upasaṅkamitvā bhagavantaṃ @Footnote: 1 Yu. kimbilāyaṃ . 2 Ma. niculavane . 3 Yu. kimbilo. Abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi ekamantaṃ nisinno kho āyasmā kimilo bhagavantaṃ etadavoca ko nu kho bhante hetu ko paccayo yena tathāgate parinibbute saddhammo na ciraṭṭhitiko hotīti. {56.1} Idha kimila tathāgate parinibbute bhikkhū bhikkhuniyo upāsakā upāsikāyo satthari agāravā viharanti appatissā dhamme agāravā viharanti appatissā saṅghe agāravā viharanti appatissā sikkhāya agāravā viharanti appatissā samādhismiṃ agāravā viharanti appatissā appamāde agāravā viharanti appatissā paṭisanthāre agāravā viharanti appatissā ayaṃ kho kimila hetu ayaṃ paccayo yena tathāgate parinibbute saddhammo na ciraṭṭhitiko hotīti. {56.2} Ko pana bhante hetu ko paccayo yena tathāgate parinibbute saddhammo ciraṭṭhitiko hotīti . idha kimila tathāgate parinibbute bhikkhū bhikkhuniyo upāsakā upāsikāyo satthari sagāravā viharanti sappatissā dhamme sagāravā viharanti sappatissā saṅghe sagāravā viharanti sappatissā sikkhāya sagāravā viharanti sappatissā samādhismiṃ sagāravā viharanti sappatissā appamāde sagāravā viharanti sappatissā paṭisanthāre sagāravā viharanti sappatissā ayaṃ kho kimila hetu ayaṃ paccayo yena tathāgate parinibbute saddhammo ciraṭṭhitiko hotīti. [57] Sattahi bhikkhave dhammehi samannāgato bhikkhu nacirasseva āsavānaṃ khayā .pe. sacchikatvā upasampajja vihareyya . katamehi Sattahi idha bhikkhave bhikkhu saddho hoti sīlavā hoti bahussuto hoti paṭisallīno hoti āraddhaviriyo hoti satimā hoti paññavā hoti imehi kho bhikkhave sattahi dhammehi samannāgato bhikkhu nacirasseva āsavānaṃ khayā .pe. Sacchikatvā upasampajja vihareyyāti. [58] Ekaṃ samayaṃ bhagavā bhaggesu viharati suṃsumāragire bhesakalāvane migadāye . tena kho pana samayena āyasmā mahāmoggallāno magadhesu kallavālamuttagāme capalāyamāno nisinno hoti . addasā kho bhagavā dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena āyasmantaṃ mahāmoggallānaṃ magadhesu kallavālamuttagāme capalāyamānaṃ nisinnaṃ disvā seyyathāpi nāma balavā puriso sammiñjitaṃ vā bāhaṃ pasāreyya pasāritaṃ vā bāhaṃ sammiñjeyya evameva bhaggesu suṃsumāragire bhesakalāvane migadāye antarahito magadhesu kallavālamuttagāme āyasmato mahāmoggallānassa pamukhe pāturahosi nisīdi bhagavā paññatte āsane nisajja kho bhagavā āyasmantaṃ mahāmoggallānaṃ etadavoca {58.1} capalāyasi no tvaṃ moggallāna capalāyasi no tvaṃ moggallānāti . evaṃ bhante . tasmātiha moggallāna yathāsaññissa te viharato taṃ middhaṃ okkamati taṃ saññaṃ manasikareyyāsi 1- taṃ saññaṃ bahulaṃ kareyyāsi 2- ṭhānaṃ kho panetaṃ vijjati yante evaṃ viharato taṃ middhaṃ pahīyetha {58.2} no ce te evaṃ viharato taṃ middhaṃ pahīyetha tato tvaṃ moggallāna yathāsutaṃ yathāpariyattaṃ dhammaṃ cetasā anuvitakkeyyāsi anuvicāreyyāsi @Footnote: 1 Ma. mā manasākāsi. evamuparipi . 2 Ma. mā bahulamakāsi. Manasānupekkheyyāsi ṭhānaṃ kho panetaṃ vijjati yante evaṃ viharato taṃ middhaṃ pahīyetha {58.3} no ce te evaṃ viharato taṃ middhaṃ pahīyetha tato tvaṃ moggallāna yathāsutaṃ yathāpariyattaṃ dhammaṃ vitthārena sajjhāyaṃ kareyyāsi ṭhānaṃ kho panetaṃ vijjati yante evaṃ viharato taṃ middhaṃ pahīyetha {58.4} no ce te evaṃ viharato taṃ middhaṃ pahīyetha tato tvaṃ moggallāna ubho kaṇṇasotāni āvijeyyāsi 1- pāṇinā gattāni anumajjeyyāsi ṭhānaṃ kho panetaṃ vijjati yante evaṃ viharato taṃ middhaṃ pahīyetha {58.5} no ce te evaṃ viharato taṃ middhaṃ pahīyetha tato tvaṃ moggallāna uṭṭhāyāsanā udakena akkhīni anumajjitvā disā anuvilokeyyāsi nakkhattāni tārakarūpāni ullokeyyāsi ṭhānaṃ kho panetaṃ vijjati yante evaṃ viharato taṃ middhaṃ pahīyetha {58.6} no ce te evaṃ viharato taṃ middhaṃ pahīyetha tato tvaṃ moggallāna ālokasaññaṃ manasikareyyāsi divāsaññaṃ adhiṭṭhaheyyāsi yathā divā tathā rattiṃ yathā rattiṃ tathā divā iti vivaṭena 2- cetasā apariyonaddhena sappabhāsaṃ cittaṃ bhāveyyāsi ṭhānaṃ kho panetaṃ vijjati yante evaṃ viharato taṃ middhaṃ pahīyetha {58.7} no ce te evaṃ viharato taṃ middhaṃ pahīyetha tato tvaṃ moggallāna pacchāpuresaññī caṅkamaṃ adhiṭṭhaheyyāsi antogatehi indriyehi abahigatena mānasena ṭhānaṃ kho panetaṃ vijjati yante evaṃ viharato taṃ middhaṃ pahīyetha {58.8} no ce te evaṃ viharato taṃ middhaṃ pahīyetha tato tvaṃ moggallāna @Footnote: 1 Ma. āviñcheyyāsi. Dakkhiṇena passena sīhaseyyaṃ kappeyyāsi pādena 1- pādaṃ accādhāya sato sampajāno uṭṭhānasaññaṃ manasikaritvā paṭibuddheneva 2- te moggallāna khippaññeva paccuṭṭhātabbaṃ na seyyasukhaṃ na passasukhaṃ na middhasukhaṃ anuyutto viharissāmīti evañhi te moggallāna sikkhitabbaṃ. {58.9} Tasmātiha moggallāna evaṃ sikkhitabbaṃ na uccāsoṇḍaṃ paggahetvā kulāni upasaṅkamissāmīti evañhi te moggallāna sikkhitabbaṃ sace moggallāna bhikkhu uccāsoṇḍaṃ paggahetvā kulāni upasaṅkamati santi hi moggallāna kulesu kiccakaraṇīyāni yena manussā āgataṃ bhikkhuṃ na manasikaronti tatra bhikkhussa evaṃ hoti ko su nāma dāni maṃ imasmiṃ kule paribhindi virattarūpādānīme mayi manussāti itissa alābhena maṅkubhāvo maṅkubhūtassa uddhaccaṃ uddhatassa asaṃvaro asaṃvutassa ārā cittaṃ samādhimhā {58.10} tasmātiha moggallāna evaṃ sikkhitabbaṃ na viggāhikakathaṃ kathessāmīti evañhi te moggallāna sikkhitabbaṃ viggāhikāya moggallāna kathāya sati kathābāhullaṃ pāṭikaṅkhaṃ kathābāhulle sati uddhaccaṃ uddhatassa asaṃvaro asaṃvutassa ārā cittaṃ samādhimhā nāhaṃ moggallāna sabbeheva saṃsaggaṃ vaṇṇayāmi na panāhaṃ moggallāna sabbeheva saṃsaggaṃ na vaṇṇayāmi sagahaṭṭhapabbajitehi kho ahaṃ moggallāna saṃsaggaṃ na vaṇṇayāmi yāni ca kho tāni senāsanāni appasaddāni appanigghosāni vijanavātāni manussarāhaseyyakāni 3- paṭisallānasāruppāni @Footnote: 1 Ma. pāde. evamuparipi . 2 Ma. paṭibuddhena ca . 3 Ma. manussarāhasseyyakāni. @evamuparipi. Tathārūpehi senāsanehi saṃsaggaṃ vaṇṇayāmīti. {58.11} Evaṃ vutte āyasmā mahāmoggallāno bhagavantaṃ etadavoca kittāvatā nu kho bhante bhikkhu saṅkhittena taṇhāsaṅkhayavimutto hoti accantaniṭṭho accantayogakkhemī accantabrahmacārī accantapariyosāno seṭṭho devamanussānanti. {58.12} Idha moggallāna bhikkhuno sutaṃ hoti sabbe dhammā nālaṃ abhinivesāyāti evañcetaṃ moggallāna bhikkhuno sutaṃ hoti sabbe dhammā nālaṃ abhinivesāyāti so sabbaṃ dhammaṃ abhijānāti sabbaṃ dhammaṃ abhiññāya sabbaṃ dhammaṃ parijānāti sabbaṃ dhammaṃ pariññāya yaṅkiñci vedanaṃ vediyati sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā so tāsu vedanāsu aniccānupassī viharati virāgānupassī viharati nirodhānupassī viharati paṭinissaggānupassī viharati so tāsu vedanāsu aniccānupassī viharanto virāgānupassī viharanto nirodhānupassī viharanto paṭinissaggānupassī viharanto na ca 1- kiñci loke upādiyati anupādiyaṃ na paritassati aparitassaṃ paccattaññeva parinibbāyati khīṇā jāti vusitaṃ brahmacariyaṃ kataṃ karaṇīyaṃ nāparaṃ itthattāyāti pajānāti ettāvatā kho moggallāna bhikkhu saṅkhittena taṇhāsaṅkhayavimutto hoti accantaniṭṭho accantayogakkhemī accantabrahmacārī accantapariyosāno seṭṭho devamanussānanti. [59] Mā bhikkhave puññānaṃ bhāyittha sukhassetaṃ bhikkhave adhivacanaṃ yadidaṃ puññānanti 2- abhijānāmi kho panāhaṃ bhikkhave dīgharattaṃ [3]- iṭṭhaṃ kantaṃ manāpaṃ vipākaṃ paccanubhūtaṃ satta vassāni mettacittaṃ @Footnote: 1 Ma. casaddo natthi . 2 Sī. puññanti . 3 Ma. katānaṃ puññānaṃ dīgharattaṃ. Bhāvesiṃ satta vassāni mettacittaṃ bhāvetvā satta saṃvaṭṭavivaṭṭakappe na yimaṃ lokaṃ punāgamāsiṃ saṃvaṭṭamāne sudāhaṃ bhikkhave loke ābhassarūpago homi vivaṭṭamāne loke suññaṃ brahmavimānaṃ upapajjāmi {59.1} tatra sudaṃ bhikkhave brahmā homi mahābrahmā abhibhū anabhibhūto aññadatthudaso vasavattī chattiṃsakkhattuṃ kho panāhaṃ bhikkhave sakko ahosiṃ devānamindo anekasatakkhattuṃ rājā ahosiṃ cakkavattī dhammiko dhammarājā cāturanto vijitāvī janapadatthāvariyappatto sattaratanasamannāgato tassa mayhaṃ bhikkhave imāni satta ratanāni ahesuṃ seyyathīdaṃ cakkaratanaṃ hatthiratanaṃ assaratanaṃ maṇiratanaṃ itthīratanaṃ gahapatiratanaṃ parināyakaratanameva sattamaṃ parosahassaṃ kho pana me bhikkhave puttā ahesuṃ sūrā vīraṅgarūpā parasenappamaddanā so imaṃ paṭhaviṃ sāgarapariyantaṃ adaṇḍena asatthena dhammena abhivijiya ajjhāvasinti. Passa puññānaṃ vipākaṃ kusalānaṃ sukhesinaṃ mettacittaṃ vibhāvetvā satta vassāni bhikkhavo satta saṃvaṭṭavivaṭṭakappe na yimaṃ lokaṃ punāgamiṃ saṃvaṭṭamāne lokamhi homi ābhassarūpago vivaṭṭamāne lokamhi suññabrahmūpago ahuṃ sattakkhattuṃ mahābrahmā vasavattī tadā ahuṃ chattiṃsakkhattuṃ devindo devarajjamakārayiṃ cakkavattī ahuṃ rājā jambūsaṇḍassa issaro. Muddhābhisitto 1- khattiyo manussādhipatī ahuṃ adaṇḍena asatthena vijeyya paṭhaviṃ imaṃ asāhasena dhammena samena manusāsi taṃ dhammena rajjaṃ kāretvā asmiṃ paṭhavimaṇḍale mahaddhane mahābhoge aḍḍhe ajāyisaṃ 2- kule sabbakāmehi sampanne ratanehi ca sattahi buddhā saṅgāhakā loke tehi etaṃ sudesitaṃ esa hetu mahantassa puthabyo yena vuccati 3- pahutavittūpakaraṇo rājā homi patāpavā iddhimā yasavā homi jambūsaṇḍassa issaro. Ko sutvā nappasīdeyya api kaṇhābhijātiyo tasmā hi attakāmena mahattamabhikaṅkhatā saddhammo garukātabbo saraṃ buddhānasāsananti. [60] Athakho bhagavā pubbaṇhasamayaṃ nivāsetvā pattacīvaramādāya yena anāthapiṇḍikassa gahapatissa nivesanaṃ tenupasaṅkami upasaṅkamitvā paññatte āsane nisīdi . tena kho pana samayena anāthapiṇḍikassa gahapatissa nivesane manussā uccāsaddā mahāsaddā honti . Athakho anāthapiṇḍiko gahapati yena bhagavā tenupasaṅkami upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi . ekamantaṃ @Footnote: 1 Sī. muddhāvasitto . 2 Ma. ajāyihaṃ . 3 Ma. pathabyo me na vipajjati. Nisinnaṃ kho anāthapiṇḍikaṃ gahapatiṃ bhagavā etadavoca kiṃ nu te gahapati nivesane manussā uccāsaddā mahāsaddā kevaṭṭo 1- maññe macche vilopetīti 2- . ayaṃ bhante sujātā gharasuṇhā aḍḍhā kulā ānītā sā neva sassuṃ ādiyati na sassuraṃ ādiyati na sāmikaṃ ādiyati bhagavantampi na sakkaroti na garukaroti na māneti na pūjetīti. Athakho bhagavā sujātaṃ gharasuṇhaṃ āmantesi ehi sujāteti . evaṃ bhanteti kho sujātā gharasuṇhā bhagavato paṭissuṇitvā yena bhagavā tenupasaṅkami upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. {60.1} Ekamantaṃ nisinnaṃ kho sujātaṃ gharasuṇhaṃ bhagavā etadavoca satta kho imā sujāte purisassa bhariyā katamā satta vadhasamā corasamā 3- ayyasamā mātusamā 4- bhaginisamā sakhīsamā dāsīsamā imā kho sujāte satta purisassa bhariyā tāsaṃ tvaṃ katamāti . nāhaṃ bhante imassa bhagavatā saṅkhittena bhāsitassa vitthārena atthaṃ ājānāmi sādhu me bhante bhagavā tathā dhammaṃ desetu yathāhaṃ imassa bhagavatā saṅkhittena bhāsitassa vitthārena atthaṃ ājāneyyanti . tenahi sujāte suṇāhi sādhukaṃ manasikarohi bhāsissāmīti . evaṃ bhanteti kho sujātā gharasuṇhā bhagavato paccassosi. Bhagavā etadavoca paduṭṭhacittā ahitānukampinī aññesu rattā atimaññate patiṃ dhanena kītassa vadhāya ussukā @Footnote: 1 kevaṭṭā . 2 Ma. macchavilopeti . 3 vadhakasamā corīsamā . 4 Ma. mātāsamā. Yā evarūpā purisassa bhariyā vadhakā 1- ca bhariyāti ca sā pavuccati. Yaṃ itthiyā vindati sāmiko dhanaṃ sippaṃ vaṇijjañca kasimadhiṭṭhahi 2- appampi tasmā 3- apahātumicchati yā evarūpā purisassa bhariyā corā 4- ca bhariyāti ca sā pavuccati. Akammakāmā alasā mahagghasā pharusā ca caṇḍī ca 5- duruttavādinī uṭṭhāyakānaṃ abhibhuyya vattati yā evarūpā purisassa bhariyā ayyā ca bhariyāti ca sā pavuccati. Yā sabbadā hoti hitānukampinī mātāva puttaṃ anurakkhate patiṃ tato dhanaṃ sambhatamassa rakkhati yā evarūpā purisassa bhariyā mātā ca bhariyāti ca sā pavuccati. Yathāpi jeṭṭhā bhaginī kaniṭṭhā 6- sagāravā hoti sakamhi sāmike hirīmanā bhattuvasānuvattinī @Footnote: 1 Ma. vadhā. 2 Ma. kasiṃ adhiṭṭhahaṃ. 3 Ma. tassa. 4 Ma. corī. 5 Ma. casaddo natthi. @6 Ma. kaniṭṭhakā. Yā evarūpā purisassa bhariyā bhaginī ca bhariyāti ca sā pavuccati. Yācīdha disvāna patiṃ pamodati sakhī sakhāraṃva cirassamāgataṃ koleyyakā sīlavatī patibbatā yā evarūpā purisassa bhariyā sakhī ca bhariyāti ca sā pavuccati. Akkuddhasantā vadhadaṇḍatajjitā aruddhacittā patino titikkhati akkodhanā bhattuvasānuvattinī yā evarūpā purisassa bhariyā dāsī ca bhariyāti ca sā pavuccati. Yācīdha bhariyā vadhakāti vuccati corī ca ayyāti ca sā pavuccati dussīlarūpā pharusā anādarā kāyassa bhedā nirayaṃ vajanti tā. Yācīdha mātā bhaginī sakhī 1- ca dāsī ca bhariyāti ca sā pavuccati sīle ṭhitattā cirarattasaṃvutā kāyassa bhedā sugatiṃ vajanti tāti. @Footnote: 1 Ma. sakhīti ca. Imāni kho sujāte satta purisassa bhariyā tāsaṃ tvaṃ katamāti. Ajjatagge maṃ bhante bhagavā dāsīsamaṃ sāmikassa bhariyaṃ dhāretūti. [61] Sattime bhikkhave dhammā sapattakantā sapattakāraṇā kodhanaṃ āgacchanti itthiṃ vā purisaṃ vā . katame satta idha bhikkhave sapatto sapattassa evaṃ icchati aho vatāyaṃ dubbaṇṇo assāti taṃ kissa hetu na bhikkhave sapatto sapattassa vaṇṇavatāya nandati kodhanoyaṃ bhikkhave purisapuggalo kodhābhibhūto kodhapareto kiñcāpi so hoti sunhāto suvilitto kappitakesamassu odātavatthavāsano athakho so dubbaṇṇo ca hoti kodhābhibhūto ayaṃ bhikkhave paṭhamo dhammo sapattakanto sapattakāraṇo 1- kodhanaṃ āgacchati itthiṃ vā purisaṃ vā. {61.1} Puna caparaṃ bhikkhave sapatto sapattassa evaṃ icchati aho vatāyaṃ dukkhaṃ sayeyyāti taṃ kissa hetu na bhikkhave sapatto sapattassa sukhaseyyāya nandati kodhanoyaṃ bhikkhave purisapuggalo kodhābhibhūto kodhapareto kiñcāpi so pallaṅke seti gonakatthate paṭikatthate paṭalikatthate kadalimigapavarapaccattharaṇe sauttaracchade ubhatolohitakūpadhāne athakho so dukkhaññeva seti kodhābhibhūto ayaṃ bhikkhave dutiyo dhammo sapattakanto sapattakāraṇo kodhanaṃ āgacchati itthiṃ vā purisaṃ vā. {61.2} Puna caparaṃ bhikkhave sapatto sapattassa evaṃ icchati aho vatāyaṃ na pacurattho assāti taṃ kissa hetu na bhikkhave sapatto sapattassa pacuratthatāya nandati @Footnote: 1 Ma. sapattakaraṇo. evamuparipi. Kodhanoyaṃ bhikkhave purisapuggalo kodhābhibhūto kodhapareto anatthaṃpi gahetvā attho me gahitoti maññati atthaṃpi gahetvā anattho me gahitoti maññati tassime dhammā aññamaññavipaccanīkā gahitā dīgharattaṃ ahitāya dukkhāya saṃvattanti kodhābhibhūtassa ayaṃ bhikkhave tatiyo dhammo sapattakanto sapattakāraṇo kodhanaṃ āgacchati itthiṃ vā purisaṃ vā. {61.3} Puna caparaṃ bhikkhave sapatto sapattassa evaṃ icchati aho vatāyaṃ na bhogavā assāti taṃ kissa hetu na bhikkhave sapatto sapattassa bhogavatāya nandati kodhanassa bhikkhave purisapuggalassa kodhābhibhūtassa kodhaparetassa yepissa te honti bhogā uṭṭhānaviriyādhigatā bāhābalaparicitā sedāvakkhittā dhammikā dhammaladdhā tepi rājāno rājakosaṃ pavesenti kodhābhibhūtassa ayaṃ bhikkhave catuttho dhammo sapattakanto sapattakāraṇo kodhanaṃ āgacchati itthiṃ vā purisaṃ vā. {61.4} Puna caparaṃ bhikkhave sapatto sapattassa evaṃ icchati aho vatāyaṃ na yasavā assāti taṃ kissa hetu na bhikkhave sapatto sapattassa yasavatāya nandati kodhanoyaṃ bhikkhave purisapuggalo kodhābhibhūto kodhapareto yopissa hoti yaso appamādādhigato tamhāpi dhaṃsati kodhābhibhūto ayaṃ bhikkhave pañcamo dhammo sapattakanto sapattakāraṇo kodhanaṃ āgacchati itthiṃ vā purisaṃ vā. {61.5} Puna caparaṃ bhikkhave sapatto sapattassa evaṃ icchati aho vatāyaṃ Na mittavā assāti taṃ kissa hetu na bhikkhave sapatto sapattassa mittavatāya nandati kodhanoyaṃ bhikkhave purisapuggalo kodhābhibhūto kodhapareto yepissa te honti mittāmaccā ñātisālohitā tepi ārakā taṃ parivajjenti kodhābhibhūtaṃ ayaṃ bhikkhave chaṭṭho dhammo sapattakanto sapattakāraṇo kodhanaṃ āgacchati itthiṃ vā purisaṃ vā. {61.6} Puna caparaṃ bhikkhave sapatto sapattassa evaṃ icchati aho vatāyaṃ kāyassa bhedā parammaraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapajjeyyāti taṃ kissa hetu na bhikkhave sapatto sapattassa sugatigamanena nandati kodhanoyaṃ bhikkhave purisapuggalo kodhābhibhūto kodhapareto kāyena duccaritaṃ carati vācāya duccaritaṃ carati manasā duccaritaṃ carati so kāyena duccaritaṃ caritvā vācāya duccaritaṃ caritvā manasā duccaritaṃ caritvā kāyassa bhedā parammaraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapajjati kodhābhibhūto ayaṃ bhikkhave sattamo dhammo sapattakanto sapattakāraṇo kodhanaṃ āgacchati itthiṃ vā purisaṃ vāti 1- . ime kho bhikkhave satta dhammā sapattakantā sapattakāraṇā kodhanaṃ āgacchanti itthiṃ vā purisaṃ vāti. Kodhano dubbaṇṇo hoti atho dukkhampi seti so atho atthaṃ gahetvāna anatthaṃ paṭipajjati 2- tato kāyena vācāya vadhaṃ katvāna kodhano kodhābhibhūto puriso dhanajāniṃ nigacchati @Footnote: 1 Ma. itisaddo natthi . 2 Ma. adhipajjati. Kodhasammadasammatto āyasakkhaṃ 1- nigacchati ñātimittā suhajjā ca parivajjenti kodhanaṃ. Anatthajanano kodho kodho cittappakopano bhayamantarato jātaṃ taṃ jano nāvabujjhati. Kuddho atthaṃ na jānāti kuddho dhammaṃ na passati andhatamaṃ tadā hoti yaṃ kodho sahate naraṃ. Yaṃ kuddho uparodheti sukaraṃ viya dukkaraṃ pacchā so vigate kodhe aggidaḍḍhova tappati. Dummaṅkuyaṃ paṭhamaṃ dasseti 2- dhūmaggimiva 3- pāvako yato patāyatī kodho yena kujjhanti māṇavā. Nāssa hirī na ottappaṃ na vāco hoti gāravo kodhena abhibhūtassa na dīpaṃ hoti kiñcinaṃ. Tapanīyāni kammāni yāni dhammehi ārakā tāni ārocayissāmi taṃ suṇātha yathākathaṃ. Kuddho hi pitaraṃ hanti hanti kuddho samātaraṃ kuddho hi brāhmaṇaṃ hanti hanti kuddho puthujjanaṃ. Yāya mātu bhato poso imaṃ lokaṃ avekkhati tampi pāṇadadiṃ santiṃ hanti kuddho puthujjano. Attūpamā hi te sattā attā hi paramaṃ 4- piyo @Footnote: 1 Ma. Yu. āyasakyaṃ . 2 Ma. padasseti . 3 Ma. dhūmaṃ dhūmīva . 4 Ma. paramo. Hanti kuddho puthuttānaṃ nānārūpesu mucchito asinā hanti attānaṃ visaṃ khādanti mucchitā rajjuyā baddhā miyyanti 1- pabbatāmapi kandare. Bhūtahaccāni 2- kammāni attamāraṇiyāni ca karontā nāvabujjhanti kodhajāto parābhavo. Itāyaṃ kodharūpena maccupāso guhāsayo taṃ damena samucchinde paññāviriyena diṭṭhiyā ekamekaṃ 3- akusalaṃ samucchindetha paṇḍito. Tatheva dhamme sikkhetha mā no dummaṅkuyaṃ ahu. Vītakodhā anāyāsā vītalobhā anussukā dantā kodhaṃ pahatvāna parinibbassathanāsavāti 4-. Abyākatavaggo paṭhamo. Tassuddānaṃ abyākato purisagati tissasīharakkhitapañcamaṃ 5- tatravatamaṃ kimmilo 6- sattabhariyāya kodhanā 7-. ------------ Mahāvaggo dutiyo [62] Hirottappe bhikkhave asati hirottappavipannassa hatūpaniso hoti indriyasaṃvaro indriyasaṃvare asati indriyasaṃvaravipannassa @Footnote: 1 Ma. bajjha mīyanti . 2 Ma. bhūnahaccāni . 3 Ma. yathā metaṃ . 4 Ma. parinibbanti @anāsavāti. Yu. parinibbiṃsu anāsavā . 5 Ma. tissa sīha arakkhiyaṃ. @6 Ma. kimilaṃ satta pacālā . 7 Ma. mettā bhariyā kodhekādasāti. Hatūpanisaṃ hoti sīlaṃ sīle asati sīlavipannassa hatūpaniso hoti sammāsamādhi sammāsamādhismiṃ asati sammāsamādhivipannassa hatūpanisaṃ hoti yathābhūtañāṇadassanaṃ yathābhūtañāṇadassane asati yathābhūtañāṇadassanavipannassa hatūpaniso hoti nibbidāvirāgo nibbidāvirāge asati nibbidāvirāgavipannassa hatūpanisaṃ hoti vimuttiñāṇadassanaṃ seyyathāpi bhikkhave rukkho sākhāpalāsavipanno tassa pappaṭikāpi pāripūriṃ na gacchati tacopi pheggupi sāropi na pāripūriṃ gacchati evameva kho bhikkhave hirottappe asati hirottappavipannassa hatūpaniso hoti indriyasaṃvaro .pe. Vimuttiñāṇadassanaṃ. {62.1} Hirottappe bhikkhave sati hirottappasampannassa upanisasampanno hoti indriyasaṃvaro indriyasaṃvare sati indriyasaṃvarasampannassa upanisasampannaṃ hoti sīlaṃ sīle sati sīlasampannassa upanisasampanno hoti sammāsamādhi sammāsamādhismiṃ sati sammāsamādhisampannassa upanisasampannaṃ hoti yathābhūtañāṇadassanaṃ yathābhūtañāṇadassane sati yathābhūtañāṇadassanasampannassa upanisasampanno hoti nibbidāvirāgo nibbidāvirāge sati nibbidāvirāgasampannassa upanisasampannaṃ hoti vimuttiñāṇadassanaṃ seyyathāpi bhikkhave rukkho sākhāpalāsasampanno tassa pappaṭikāpi pāripūriṃ gacchati tacopi pheggupi sāropi pāripūriṃ gacchati evameva kho bhikkhave hirottappe sati hirottappasampannassa upanisasampanno hoti indriyasaṃvaro .pe. Vimuttiñāṇadassananti.The Pali Tipitaka in Roman Character Volume 23 page 84-101. http://84000.org/tipitaka/pali/roman_item_s.php?book=23&item=55&items=8 Classified by [Item Number] :- http://84000.org/tipitaka/pali/roman_item_s.php?book=23&item=55&items=8&mode=bracket Compare with The Pali Tipitaka in Thai Character :- http://84000.org/tipitaka/read/pali_item_s.php?book=23&item=55&items=8 Compare with The Royal Version of Thai Tipitaka :- http://84000.org/tipitaka/read/byitem_s.php?book=23&item=55&items=8 Study Atthakatha :- http://84000.org/tipitaka/attha/attha.php?b=23&i=55 The Pali Atthakatha in Thai :- http://84000.org/tipitaka/atthapali/read_th.php?B=16&A=4277 The Pali Atthakatha in Roman :- http://84000.org/tipitaka/atthapali/read_rm.php?B=16&A=4277 Contents of The Tipitaka Volume 23 http://84000.org/tipitaka/read/?index_23
|
บันทึก ๑๔ พฤศจิกายน พ.ศ. ๒๕๖๐. การแสดงผลนี้อ้างอิงข้อมูลจากพระไตรปิฎกฉบับภาษาบาลี อักษรโรมัน. หากพบข้อผิดพลาด กรุณาแจ้งได้ที่ [email protected]