บทนำ พระวินัยปิฎก พระสุตตันตปิฎก พระอภิธรรมปิฎก ค้นพระไตรปิฎก ชาดก หนังสือธรรมะ |
TIPITAKA Volume 24 : PALI ROMAN Sutta Pitaka Vol 16 : Sutta. Aṅ. (5): dasaka-ekādasakanipātā
[165] Ekaṃ samayaṃ bhagavā pāvāyaṃ viharati cundassa kammāraputtassa ambavane . athakho cundo kammāraputto yena bhagavā tenupasaṅkami upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi . @Footnote: 1 Ma. byāpannacittassa. 2 Ma. Yu. ayaṃ dhammoti atthi. Ekamantaṃ nisinnaṃ kho cundaṃ kammāraputtaṃ bhagavā etadavoca kassa no tvaṃ cunda soceyyāni rocesīti. Brāhmaṇā bhante pacchābhūmakā 1- kamaṇḍalukā sevālamālakā 2- aggiparicārikā udakorohakā soceyyāni paññāpenti 3- tesāhaṃ [4]- rocemīti. {165.1} Yathākathaṃ pana cunda brāhmaṇā pacchābhūmakā kamaṇḍalukā sevālamālakā aggiparicārikā udakorohakā soceyyāni paññāpentīti. Idha bhante brāhmaṇā pacchābhūmakā kamaṇḍalukā sevālamālakā aggiparicārikā udakorohakā te sāvake 5- evaṃ samādapenti ehi tvaṃ ambho purisa sakālasseva 6- uṭṭhahanto sayanamhā paṭhaviṃ āmaseyyāsi no ce paṭhaviṃ āmaseyyāsi allagomayāni āmaseyyāsi no ce allagomayāni āmaseyyāsi haritāni tiṇāni āmaseyyāsi no ce haritāni tiṇāni āmaseyyāsi aggiṃ paricareyyāsi no ce aggiṃ paricareyyāsi pañjaliko ādiccaṃ namasseyyāsi no ce pañjaliko ādiccaṃ namasseyyāsi sāyatatiyakaṃ udakaṃ oroheyyāsīti evaṃ kho bhante brāhmaṇā pacchābhūmakā kamaṇḍalukā sevālamālakā aggiparicārikā udakorohakā soceyyāni paññāpenti tesāhaṃ soceyyāni rocemīti. {165.2} Aññathā kho cunda brāhmaṇā pacchābhūmakā kamaṇḍalukā sevālamālakā aggiparicārikā udakorohakā soceyyāni paññāpenti aññathā ca pana ariyassa vinaye soceyyaṃ hotīti. Yathākathaṃ pana bhante ariyassa vinaye soceyyaṃ hoti sādhu me bhante bhagavā tathā dhammaṃ desetu yathā ariyassa vinaye soceyyaṃ hotīti . tenahi cunda suṇāhi sādhukaṃ @Footnote: 1 Po. pacchābhūmikā. 2 Ma. sevālamālikā. 3 paññapentipi pāṭho. @4 Po. Ma. Yu. soceyyānīti atthi. 5 Ma. Yu. sāvakaṃ. 6 kālasseva itipi pāṭho. Manasikarohi bhāsissāmīti . evaṃ bhanteti kho cundo kammāraputto bhagavato paccassosi . bhagavā etadavoca tividhaṃ kho cunda kāyena asoceyyaṃ hoti catubbidhaṃ vācāya asoceyyaṃ hoti tividhaṃ manasā asoceyyaṃ hoti. Kathañca cunda tividhaṃ kāyena asoceyyaṃ hoti idha cunda ekacco pāṇātipātī hoti luddho 1- lohitapāṇī hatapahate niviṭṭho adayāpanno pāṇabhūtesu adinnādāyī hoti yantaṃ parassa paravittūpakaraṇaṃ gāmagataṃ vā araññagataṃ vā adinnaṃ theyyasaṅkhātaṃ ādātā hoti kāmesu micchācārī hoti yā tā māturakkhitā piturakkhitā bhāturakkhitā bhaginirakkhitā ñātirakkhitā [2]- dhammarakkhitā sasāmikā saparidaṇḍā antamaso mālāguṇaparikkhitāpi 3- tathārūpāsu cārittaṃ āpajjitā hoti evaṃ cunda tividhaṃ kāyena asoceyyaṃ hoti. Kathañca cunda catubbidhaṃ vācāya asoceyyaṃ hoti idha cunda ekacco musāvādī hoti sabhaggato 4- vā parisaggato vā ñātimajjhaggato vā pūgamajjhaggato vā rājakulamajjhaggato vā abhinīto sakkhiṃ puṭṭho ehi bho purisa yaṃ jānāsi taṃ vadehīti so ajānaṃ vā āha 5- jānāmīti jānaṃ vā āha na jānāmīti apassaṃ vā āha passāmīti passaṃ vā āha na passāmīti iti attahetu vā parahetu vā āmisakiñcikkhahetu vā sampajānamusā bhāsitā hoti pisuṇavāco hoti ito sutvā amutra akkhātā imesaṃ bhedāya amutra vā sutvā @Footnote: 1 Ma. Yu. luddo. 2 Ma. gottarakkhitā. 3 Po. mālāgula ... Ma. Yu. mālāguḷa .... @4 Yu. sabhāgato vā. 5 Po. Yu. sabbattha āhāti natthi. Imesaṃ akkhātā amūsaṃ bhedāya iti samaggānaṃ vā bhettā bhinnānaṃ 1- vā anuppadātā vaggārāmo vaggarato vagganandī vaggakaraṇiṃ vācaṃ bhāsitā hoti pharusavāco hoti yā sā vācā aṇḍakā kakkasā parakaṭukā parābhisajjanī kodhasāmantā asamādhisaṃvattanikā tathārūpiṃ vācaṃ bhāsitā hoti samphappalāpī hoti akālavādī abhūtavādī anatthavādī adhammavādī avinayavādī anidhānavatiṃ vācaṃ bhāsitā hoti akālena anapadesaṃ apariyantavatiṃ anatthasañhitaṃ evaṃ kho cunda catubbidhaṃ vācāya asoceyyaṃ hoti. Kathañca cunda tividhaṃ manasā asoceyyaṃ hoti idha cunda ekacco abhijjhālu hoti yantaṃ parassa paravittūpakaraṇaṃ taṃ abhijjhitā hoti aho vata yaṃ parassa taṃ mama assāti byāpannacitto hoti paduṭṭhamanasaṅkappo ime sattā haññantu vā bhijjantu vā ucchijjantu vā vinassantu vā mā vā ahesunti 2- micchādiṭṭhiko hoti viparittadassano natthi dinnaṃ natthi yiṭṭhaṃ natthi hutaṃ natthi sukatadukkatānaṃ kammānaṃ phalaṃ vipāko natthi ayaṃ loko natthi paro loko natthi mātā natthi pitā natthi sattā opapātikā natthi loke samaṇabrāhmaṇā sammaggatā sammāpaṭipannā ye imañca lokaṃ parañca lokaṃ sayaṃ abhiññā sacchikatvā pavedentīti evaṃ kho cunda tividhaṃ manasā asoceyyaṃ hoti. {165.3} Ime kho cunda dasa akusalakammapathā imehi kho cunda dasahi akusalehi kammapathehi samannāgato sakālasseva @Footnote: 1 Po. bheditā. 2 Po. Yu. ahesuṃ iti vāti. Uṭṭhahanto sayanamhā paṭhaviṃ cepi āmasati asuciyeva hoti no cepi paṭhaviṃ āmasati asuciyeva hoti allāni cepi gomayāni āmasati asuciyeva hoti no cepi allāni gomayāni āmasati asuciyeva hoti haritāni cepi tiṇāni āmasati asuciyeva hoti no cepi haritāni tiṇāni āmasati asuciyeva hoti aggiṃ cepi paricarati asuciyeva hoti no cepi aggiṃ paricarati asuciyeva hoti pañjaliko cepi ādiccaṃ namassati asuciyeva hoti no ce pañjaliko ādiccaṃ namassati asuciyeva hoti sāyatatiyakaṃ cepi udakaṃ orohati asuciyeva hoti no cepi sāyatatiyakaṃ udakaṃ orohati asuciyeva hoti taṃ kissa hetu ime cunda dasa akusalakammapathā asuciceva 1- asucikaraṇā ca imesaṃ pana cunda dasannaṃ akusalānaṃ kammapathānaṃ samannāgamanahetu nirayo paññāyati tiracchānayoni paññāyati pittivisayo paññāyati yā vā panaññāpi kāci duggati 2- hoti. {165.4} Tividhaṃ kho cunda kāyena soceyyaṃ hoti catubbidhaṃ vācāya soceyyaṃ hoti tividhaṃ manasā soceyyaṃ hoti . kathañca cunda tividhaṃ kāyena soceyyaṃ hoti idha cunda ekacco pāṇātipātaṃ pahāya pāṇātipātā paṭivirato hoti nihitadaṇḍo nihitasattho lajjī byāpanno sabbapāṇabhūtahitānukampī viharati adinnādānaṃ pahāya adinnādānā paṭivirato hoti yantaṃ parassa paravittūpakaraṇaṃ gāmagataṃ vā araññagataṃ vā taṃ adinnaṃ theyyasaṅkhātaṃ anādātā hoti kāmesu micchācāraṃ pahāya kāmesu micchācārā @Footnote: 1 Ma. Yu. asuciyeva honti. 2 Ma. Yu. duggatiyo. hotīti pāṭho natthi. Paṭivirato hoti yā tā māturakkhitā piturakkhitā bhāturakkhitā bhaginirakkhitā ñātirakkhitā dhammarakkhitā sasāmikā saparidaṇḍā antamaso mālāguṇaparikkhitāpi tathārūpāsu na cārittaṃ āpajjitā hoti evaṃ kho cunda tividhaṃ kāyena soceyyaṃ hoti. {165.5} Kathañca cunda catubbidhaṃ vācāya soceyyaṃ hoti idha cunda ekacco musāvādaṃ pahāya musāvādā paṭivirato hoti sabhaggato vā parisaggato vā ñātimajjhaggato vā pūgamajjhaggato vā rājakulamajjhaggato vā abhinīto sakkhiṃ puṭṭho ehi bho purisa yaṃ jānāsi taṃ vadehīti so ajānaṃ vā āha na jānāmīti jānaṃ vā āha jānāmīti apassaṃ vā āha na passāmīti passaṃ vā āha passāmīti iti attahetu vā parahetu vā āmisakiñcikkhahetu vā na sampajānamusā bhāsitā hoti pīsuṇaṃ vācaṃ pahāya pisuṇāya vācāya paṭivirato hoti na ito sutvā amutra akkhātā imesaṃ bhedāya amutra vā sutvā na imesaṃ akkhātā amūsaṃ bhedāya iti bhinnānaṃ vā sandhātā sahitānaṃ vā anuppadātā samaggārāmo samaggarato samagganandī samaggakaraṇī vācaṃ bhāsitā hoti pharusaṃ vācaṃ pahāya pharusāya vācāya paṭivirato hoti yā sā vācā nelā kaṇṇasukhā pemaniyā hadayaṅgamā porī bahujanakantā bahujanamanāpā tathārūpiṃ vācaṃ bhāsitā hoti samphappalāpaṃ pahāya samphappalāpā paṭivirato hoti kālavādī bhūtavādī atthavādī dhammavādī vinayaādī nidhānavatiṃ vācaṃ bhāsitā hoti kālena sāpadesaṃ pariyantavatiṃ atthasañhitaṃ evaṃ kho Cunda catubbidhaṃ vācāya soceyyaṃ hoti. {165.6} Kathañca cunda tividhaṃ manasā soceyyaṃ hoti idha cunda ekacco anabhijjhālu hoti yantaṃ parassa paravittūpakaraṇaṃ taṃ anabhijjhitā hoti aho vata yaṃ parassa taṃ mama assāti abyāpannacitto hoti appaduṭṭhamanasaṅkappo ime sattā averā 1- abyāpajjhā anīghā sukhī attānaṃ pariharantūti sammādiṭṭhiko hoti aviparittadassano atthi dinnaṃ atthi yiṭṭhaṃ atthi hutaṃ atthi sukatadukkatānaṃ kammānaṃ phalaṃ vipāko atthi ayaṃ loko atthi paro loko atthi mātā atthi pitā atthi sattā opapātikā atthi loke samaṇabrāhmaṇā sammaggatā sammāpaṭipannā ye imañca lokaṃ parañca lokaṃ sayaṃ abhiññā sacchikatvā pavedentīti evaṃ kho cunda tividhaṃ manasā soceyyaṃ hoti. {165.7} Ime kho cunda dasa kusalakammapathā imehi kho cunda dasahi kusalehi kammapathehi samannāgato kālasseva uṭṭhahanto sayanamhā paṭhaviṃ cepi āmasati suciyeva hoti no cepi paṭhaviṃ āmasati suciyeva hoti allāni cepi gomayāni āmasati suciyeva hoti no cepi allāni gomayāni āmasati suciyeva hoti haritāni cepi tiṇāni āmasati suciyeva hoti no cepi haritāni tiṇāni āmasati suciyeva hoti aggiṃ cepi paricarati suciyeva hoti no cepi aggiṃ paricarati suciyeva hoti pañjaliko cepi ādiccaṃ namassati suciyeva hoti no cepi pañjaliko ādiccaṃ @Footnote: 1 Ma. averā hontu. Namassati suciyeva hoti sāyatatiyakaṃ cepi udakaṃ orohati suciyeva hoti no cepi sāyatatiyakaṃ udakaṃ orohati suciyeva hoti taṃ kissa hetu ime cunda dasa kusalakammapathā suciceva honti sucikaraṇā ca imesañca pana cunda dasannaṃ kusalānaṃ kammapathānaṃ samannāgamahetu devā paññāyanti manussā paññāyanti yā vā panaññāpi kāci sugati 1- hoti. Evaṃ vutte cundo kammāraputto bhagavantaṃ etadavoca abhikkantaṃ bhante .pe. upāsakaṃ maṃ bhante bhagavā dhāretu ajjatagge pāṇupetaṃ saraṇaṃ gatanti. [166] Athakho jāṇussoṇi brāhmaṇo yena bhagavā tenupasaṅkami upasaṅkamitvā bhagavatā saddhiṃ sammodi sammodanīyaṃ kathaṃ sārāṇīyaṃ vītisāretvā ekamantaṃ nisīdi ekamantaṃ nisinno kho jāṇussoṇi brāhmaṇo bhagavantaṃ etadavoca mayamassu bho gotama brāhmaṇā nāma dānāni dema saddhāni karoma idaṃ dānaṃ petānaṃ ñātisālohitānaṃ upakappatu idaṃ dānaṃ petā ñātisālohitā paribhuñjantūti kacci taṃ bho gotama dānaṃ petānaṃ ñātisālohitānaṃ upakappati kacci te petā ñātisālohitā taṃ dānaṃ paribhuñjantīti . ṭhāne kho brāhmaṇa upakappati no aṭṭhāneti. {166.1} Katamaṃ [2]- bho gotama ṭhānaṃ katamaṃ aṭṭhānanti . Idha brāhmaṇa ekacco pāṇātipātī hoti adinnādāyī hoti kāmesu micchācārī hoti musāvādī hoti pisuṇavāco hoti pharusavāco hoti samphappalāpī hoti abhijjhālu hoti byāpannacitto hoti @Footnote: 1 Ma. Yu. sugatiyoti. hotīti pāṭho natthi. 2 Ma. pana. Yu. katamañca pana. Micchādiṭṭhiko hoti so kāyassa bhedā parammaraṇā nirayaṃ upapajjati yo nerayikānaṃ sattānaṃ āhāro tena so tattha yāpeti tena so tattha tiṭṭhati idaṃ 1- kho brāhmaṇa aṭṭhānaṃ yattha ṭhitassa taṃ dānaṃ na upakappati {166.2} idha pana brāhmaṇa ekacco pāṇātipātī hoti .pe. micchādiṭṭhiko hoti so kāyassa bhedā parammaraṇā tiracchānayoniṃ upapajjati yo tiracchānayonikānaṃ sattānaṃ āhāro tena so tattha yāpeti tena so tattha tiṭṭhati idampi kho brāhmaṇa aṭṭhānaṃ yattha ṭhitassa taṃ dānaṃ na upakappati idha 2- brāhmaṇa ekacco pāṇātipātā paṭivirato hoti adinnādānā paṭivirato hoti kāmesu micchācārā paṭivirato hoti musāvādā paṭivirato hoti pisuṇāya vācāya paṭivirato hoti pharusāya vācāya paṭivirato hoti samphappalāpā paṭivirato hoti anabhijjhālu hoti abyāpannacitto hoti sammādiṭṭhiko hoti so kāyassa bhedā parammaraṇā manussānaṃ sahabyataṃ upapajjati yo manussānaṃ āhāro tena so tattha yāpeti tena so tattha tiṭṭhati idampi kho brāhmaṇa aṭṭhānaṃ yattha ṭhitassa taṃ dānaṃ na upakappati {166.3} idha pana brāhmaṇa ekacco pāṇātipātā paṭivirato hoti .pe. sammādiṭṭhiko hoti so kāyassa bhedā parammaraṇā devānaṃ sahabyataṃ upapajjati yo devānaṃ āhāro tena so tattha yāpeti tena so tattha tiṭṭhati idampi kho brāhmaṇa aṭṭhānaṃ yattha ṭhitassa @Footnote: 1 Po. Ma. Yu. idampi kho. 2 Ma. Yu. idha pana. Taṃ dānaṃ na upakappati {166.4} idha brāhmaṇa ekacco pāṇātipātī hoti .pe. Micchādiṭṭhiko hoti so kāyassa bhedā parammaraṇā pittivisayaṃ upapajjati yo pittivisayikānaṃ 1- sattānaṃ āhāro tena so tattha yāpeti tena so tattha tiṭṭhati yaṃ vā panassa ito anuppavecchanti mittāmaccā 2- vā ñātisālohitā vā tena so tattha yāpeti tena so tattha tiṭṭhati idampi kho brāhmaṇa ṭhānaṃ yattha ṭhitassa taṃ dānaṃ upakappatīti. {166.5} Sace pana bho gotama so peto ñātisālohito taṃ ṭhānaṃ anupapanno hoti ko taṃ dānaṃ paribhuñjatīti . aññepissa brāhmaṇa petā ñātisālohitā taṃ ṭhānaṃ upapannā honti te taṃ dānaṃ paribhuñjantīti . sace pana bho gotama soceva peto ñātisālohito taṃ ṭhānaṃ anupapanno hoti aññepissa petā ñātisālohitā 3- taṃ ṭhānaṃ anupapannā honti ko taṃ dānaṃ paribhuñjatīti. {166.6} Aṭṭhānaṃ kho etaṃ brāhmaṇa anavakāso yantaṃ ṭhānaṃ vivittaṃ assa iminā dīghena addhunā yadidaṃ petehi ñātisālohitehi apica brāhmaṇa dāyakopi anipphaloti . aṭṭhānepi bhavaṃ gotamo parikappaṃ vadatīti . aṭṭhānepi kho ahaṃ brāhmaṇa parikappaṃ vadāmi idha brāhmaṇa ekacco pāṇātipātī hoti adinnādāyī hoti kāmesu micchācārī hoti musāvādī hoti pisuṇavāco hoti pharusavāco hoti samphappalāpī hoti abhijjhālu hoti byāpannacitto hoti micchādiṭṭhiko hoti so dātā hoti samaṇassa vā brāhmaṇassa vā annaṃ pānaṃ @Footnote: 1 Ma. Yu. pettivisayikānaṃ. 2 Po. Yu. mittā vā amaccā vā. 3 Ma. ñāti @sālohitā petā. Vatthaṃ yānaṃ mālāgandhaṃ 1- vilepanaṃ seyyāvasathaṃ padīpeyyaṃ so kāyassa bhedā parammaraṇā hatthīnaṃ sahabyataṃ upapajjati so tattha lābhī hoti annassa pānassa mālānānālaṅkārassa {166.7} yaṃ kho brāhmaṇa idha pāṇātipātī adinnādāyī kāmesu micchācārī musāvādī pisuṇavāco pharusavāco samphappalāpī abhijjhālu byāpannacitto micchādiṭṭhiko tena so kāyassa bhedā parammaraṇā hatthīnaṃ sahabyataṃ upapajjati yañca kho so dātā hoti samaṇassa vā brāhmaṇassa vā annaṃ pānaṃ vatthaṃ yānaṃ mālāgandhaṃ vilepanaṃ seyyāvasathaṃ padīpeyyaṃ tena so tattha lābhī hoti annassa pānassa mālānānālaṅkārassa {166.8} idha pana brāhmaṇa ekacco pāṇātipātī hoti adinnādāyī hoti kāmesu micchācārī hoti musāvādī hoti pisuṇavāco hoti pharusavāco hoti samphappalāpī hoti abhijjhālu hoti byāpannacitto hoti micchādiṭṭhiko hoti so dātā hoti samaṇassa vā brāhmaṇassa vā annaṃ pānaṃ vatthaṃ yānaṃ mālāgandhaṃ vilepanaṃ seyyāvasathaṃ padīpeyyaṃ so kāyassa bhedā parammaraṇā assānaṃ sahabyataṃ upapajjati ... Gunnaṃ sahabyataṃ upapajjati ... kukkurānaṃ sahabyataṃ upapajjati so tattha lābhī hoti annassa pānassa mālānānālaṅkārassa {166.9} yaṃ kho brāhmaṇa idha pāṇātipātī adinnādāyī kāmesu micchācārī musāvādī pisuṇavāco pharusavāco samphappalāpī abhijjhālu byāpannacitto micchādiṭṭhiko tena so kāyassa bhedā parammaraṇā kukkurānaṃ sahabyataṃ upapajjati yañca @Footnote: 1 Po. Ma. Yu. mālāgandhavilepanaṃ seyyāvasathapadīpeyyaṃ. Kho so dātā hoti samaṇassa vā brāhmaṇassa vā annaṃ pānaṃ vatthaṃ yānaṃ mālāgandhaṃ vilepanaṃ seyyāvasathaṃ padīpeyyaṃ tena so tattha lābhī hoti annassa pānassa mālānānālaṅkārassa {166.10} idha brāhmaṇa ekacco pāṇātipātā paṭivirato hoti adinnādānā paṭivirato hoti kāmesu micchācārā paṭivirato hoti musāvādā paṭivirato hoti pisuṇāya vācāya paṭivirato hoti pharusāya vācāya paṭivirato hoti samphappalāpā paṭivirato hoti anabhijjhālu hoti abyāpannacitto hoti sammādiṭṭhiko hoti so dātā hoti samaṇassa vā brāhmaṇassa vā annaṃ pānaṃ vatthaṃ yānaṃ mālāgandhaṃ vilepanaṃ seyyāvasathaṃ padīpeyyaṃ so kāyassa bhedā parammaraṇā manussānaṃ sahabyataṃ upapajjati so tattha lābhī hoti mānusakānaṃ pañcannaṃ kāmaguṇānaṃ {166.11} yaṃ kho brāhmaṇa idha pāṇātipātā paṭivirato hoti adinnādānā paṭivirato hoti kāmesu micchācārā paṭivirato hoti musāvādā paṭivirato hoti pisuṇāya vācāya paṭivirato hoti pharusāya vācāya paṭivirato hoti samphappalāpā paṭivirato hoti anabhijjhālu hoti abyāpannacitto hoti sammādiṭṭhiko hoti tena so kāyassa bhedā parammaraṇā manussānaṃ sahabyataṃ upapajjati yañca kho so dātā hoti samaṇassa vā brāhmaṇassa vā annaṃ pānaṃ vatthaṃ yānaṃ mālāgandhaṃ vilepanaṃ seyyāvasathaṃ padīpeyyaṃ tena so tattha lābhī hoti mānusakānaṃ pañcannaṃ kāmaguṇānaṃ idha pana Brāhmaṇa ekacco pāṇātipātā paṭivirato hoti .pe. sammādiṭṭhiko hoti so dātā hoti samaṇassa vā brāhmaṇassa vā annaṃ pānaṃ vatthaṃ yānaṃ mālāgandhaṃ vilepanaṃ seyyāvasathaṃ padīpeyyaṃ so kāyassa bhedā parammaraṇā devānaṃ sahabyataṃ upapajjati so tattha lābhī hoti dibbānaṃ pañcannaṃ kāmaguṇānaṃ {166.12} yaṃ kho brāhmaṇa idha pāṇātipātā paṭivirato hoti .pe. sammādiṭṭhiko hoti tena so kāyassa bhedā parammaraṇā devānaṃ sahabyataṃ upapajjati yañca kho so dātā hoti samaṇassa vā brāhmaṇassa vā annaṃ pānaṃ vatthaṃ yānaṃ mālāgandhaṃ vilepanaṃ seyyāvasathaṃ padīpeyyaṃ tena so tattha lābhī hoti dibbānaṃ pañcannaṃ kāmaguṇānaṃ apica brāhmaṇa dāyakopi anipphaloti. {166.13} Acchariyaṃ bho gotama abbhūtaṃ bho gotama yāvañcidaṃ bho gotama alameva dānāni dātuṃ alaṃ saddhāni kātuṃ yatra hi nāma dāyakopi anipphaloti . evametaṃ brāhmaṇa evametaṃ brāhmaṇa dāyakopi brāhmaṇa anipphaloti . abhikkantaṃ bho gotama .pe. upāsakaṃ maṃ bhavaṃ gotamo dhāretu ajjatagge pāṇupetaṃ saraṇaṃ gatanti. Jāṇussoṇivaggo dutiyo. ----------- Sundaravaggo tatiyo [167] Sādhuñca vo bhikkhave desissāmi asādhuñca taṃ suṇātha Sādhukaṃ manasikarotha bhāsissāmīti . evaṃ bhanteti kho te bhikkhū bhagavato paccassosuṃ . bhagavā etadavoca katamañca bhikkhave asādhuṃ 1- pāṇātipāto adinnanādānaṃ kāmesu micchācāro musāvādo pisuṇā vācā pharusā vācā samphappalāpo abhijjhā byāpādo micchādiṭṭhi idaṃ vuccati bhikkhave asādhuṃ 1-. Katamañca bhikkhave sādhuṃ 2- pāṇātipātā veramaṇī adinnādānā veramaṇī kāmesu micchācārā veramaṇī musāvādā veramaṇī pisuṇāya vācāya veramaṇī pharusāya vācāya veramaṇī samphappalāpā veramaṇī anabhijjhā abyāpādo sammādiṭṭhi idaṃ vuccati bhikkhave sādhunti 3-. [168] Ariyadhammañca vo bhikkhave desissāmi anariyadhammañca taṃ suṇātha sādhukaṃ manasikarotha bhāsissāmīti . evaṃ bhanteti kho te bhikkhū bhagavato paccassosuṃ . bhagavā etadavoca katamo ca bhikkhave anariyo dhammo pāṇātipāto .pe. micchādiṭṭhi ayaṃ vuccati bhikkhave anariyo dhammo . katamo ca bhikkhave ariyo dhammo pāṇātipātā veramaṇī .pe. sammādiṭṭhi ayaṃ vuccati bhikkhave ariyo dhammoti. [169] Kusalañca vo bhikkhave desissāmi akusalañca taṃ suṇātha sādhukaṃ manasikarotha bhāsissāmīti . evaṃ bhanteti kho te bhikkhū bhagavato paccassosuṃ . bhagavā etadavoca katamañca bhikkhave akusalaṃ pāṇātipāto .pe. micchādiṭṭhi idaṃ vuccati bhikkhave akusalaṃ . @Footnote: 1-2 Po. Ma. asādhu ... sādhu. 3 Po. Ma. sādhūti. Katamañca bhikkhave kusalaṃ pāṇātipātā veramaṇī .pe. sammādiṭṭhi idaṃ vuccati bhikkhave kusalanti. [170] Atthañca vo bhikkhave desissāmi anatthañca taṃ suṇātha sādhukaṃ manasikarotha bhāsissāmīti . evaṃ bhanteti kho te bhikkhū bhagavato paccassosuṃ . bhagavā etadavoca katamo ca bhikkhave anattho pāṇātipāto .pe. micchādiṭṭhi ayaṃ vuccati bhikkhave anattho . Katamo ca bhikkhave attho pāṇātipātā veramaṇī .pe. sammādiṭṭhi ayaṃ vuccati bhikkhave atthoti. [171] Dhammañca vo bhikkhave desissāmi adhammañca taṃ suṇātha sādhukaṃ manasikarotha bhāsissāmīti . evaṃ bhanteti kho te bhikkhū bhagavato paccassosuṃ . bhagavā etadavoca katamo ca bhikkhave adhammo pāṇātipāto .pe. micchādiṭṭhi ayaṃ vuccati bhikkhave adhammo . Katamo ca bhikkhave dhammo pāṇātipātā veramaṇī .pe. sammādiṭṭhi ayaṃ vuccati bhikkhave dhammoti. [172] Sāsavañca vo bhikkhave [1]- desissāmi anāsavañca taṃ suṇātha sādhukaṃ manasikarotha bhāsissāmīti . evaṃ bhanteti kho te bhikkhū bhagavato paccassosuṃ . bhagavā etadavoca katamo ca bhikkhave sāsavo dhammo pāṇātipāto .pe. micchādiṭṭhi ayaṃ vuccati bhikkhave sāsavo dhammo . katamo ca bhikkhave anāsavo dhammo pāṇātipātā veramaṇī .pe. sammādiṭṭhi ayaṃ vuccati bhikkhave @Footnote: 1 Ma. Yu. etthantare dhammanti atthi. Anāsavo dhammoti. [173] Sāvajjañca vo bhikkhave [1]- desissāmi anavajjañca taṃ suṇātha sādhukaṃ manasikarotha bhāsissāmīti . evaṃ bhanteti kho te bhikkhū bhagavato paccassosuṃ . bhagavā etadavoca katamo ca bhikkhave sāvajjo dhammo pāṇātipāto .pe. micchādiṭṭhi ayaṃ vuccati bhikkhave sāvajjo dhammo . katamo ca bhikkhave anavajjo dhammo pāṇātipātā veramaṇī .pe. sammādiṭṭhi ayaṃ vuccati bhikkhave anavajjo dhammoti. [174] Tapaniyañca vo bhikkhave dhammaṃ desissāmi atapaniyañca taṃ suṇātha .pe. katamo ca bhikkhave tapaniyo dhammo pāṇātipāto .pe. Micchādiṭṭhi ayaṃ vuccati bhikkhave tapaniyo dhammo . katamo ca bhikkhave atapaniyo dhammo pāṇātipātā veramaṇī .pe. sammādiṭṭhi ayaṃ vuccati bhikkhave atapaniyo dhammoti. [175] Ācayagāmiñca vo bhikkhave dhammaṃ desissāmi apacayagāmiñca taṃ suṇātha sādhukaṃ manasikarotha bhāsissāmīti . Evaṃ bhanteti kho te bhikkhū bhagavato paccassosuṃ . bhagavā etadavoca katamo ca bhikkhave ācayagāmī dhammo pāṇātipāto .pe. micchādiṭṭhi ayaṃ vuccati bhikkhave ācayagāmī dhammo . katamo ca bhikkhave apacayagāmī dhammo pāṇātipātā veramaṇī .pe. Sammādiṭṭhi ayaṃ vuccati bhikkhave apacayagāmī dhammoti. @Footnote: 1 Ma. Yu. etthantare dhammanti desessāmi. [176] Dukkhudrayañca vo bhikkhave dhammaṃ desissāmi sukhudrayañca taṃ suṇātha sādhukaṃ manasikarotha bhāsissāmīti . evaṃ bhanteti kho te bhikkhū bhagavato paccassosuṃ . bhagavā etadavoca katamo ca bhikkhave dukkhudrayo dhammo pāṇātipāto .pe. micchādiṭṭhi ayaṃ vuccati bhikkhave dukkhudrayo dhammo . katamo ca bhikkhave sukhudrayo dhammo pāṇātipātā veramaṇī .pe. sammādiṭṭhi ayaṃ vuccati bhikkhave sukhudrayo dhammoti. [177] Dukkhavipākañca vo bhikkhave dhammaṃ desissāmi sukhavipākañca taṃ suṇātha sādhukaṃ manasikarotha bhāsissāmīti . Evaṃ bhanteti kho te bhikkhū bhagavato paccassosuṃ . bhagavā etadavoca katamo ca bhikkhave dukkhavipāko dhammo pāṇātipāto .pe. micchādiṭṭhi ayaṃ vuccati bhikkhave dukkhavipāko dhammo . katamo ca bhikkhave sukhavipāko dhammo pāṇātipātā veramaṇī .pe. Sammādiṭṭhi ayaṃ vuccati bhikkhave sukhavipāko dhammoti. Sundaravaggo 1- tatiyo. --------------- Seṭṭhavaggo catuttho [178] Ariyamaggañca vo bhikkhave desissāmi anariyamaggañca taṃ suṇātha .pe. katamo ca bhikkhave anariyo maggo pāṇātipāto .pe. Micchādiṭṭhi ayaṃ vuccati bhikkhave anariyo maggo . katamo @Footnote: 1 Ma. sādhuvaggo tatiyo. Yu. sādhuvaggo aṭṭhamo. Ca bhikkhave ariyo maggo pāṇātipātā veramaṇī .pe. Sammādiṭṭhi ayaṃ vuccati bhikkhave ariyo maggoti. [179] Kaṇhamaggañca vo bhikkhave desissāmi sukkamaggañca taṃ suṇātha .pe. katamo ca bhikkhave kaṇho maggo pāṇātipāto .pe. Micchādiṭṭhi ayaṃ vuccati bhikkhave kaṇho maggo . katamo ca bhikkhave sukko maggo pāṇātipātā veramaṇī .pe. sammādiṭṭhi ayaṃ vuccati bhikkhave sukko maggoti. [180] Saddhammañca vo bhikkhave desissāmi asaddhammañca taṃ suṇātha .pe. katamo ca bhikkhave asaddhammo pāṇātipāto .pe. Micchādiṭṭhi ayaṃ vuccati bhikkhave asaddhammo . katamo ca bhikkhave saddhammo pāṇātipātā veramaṇī .pe. sammādiṭṭhi ayaṃ vuccati bhikkhave saddhammoti. [181] Sappurisadhammañca vo bhikkhave desissāmi asappurisadhammañca taṃ suṇātha .pe. katamo ca bhikkhave asappurisadhammo pāṇātipāto .pe. Micchādiṭṭhi ayaṃ vuccati bhikkhave asappurisadhammo . katamo ca bhikkhave sappurisadhammo pāṇātipātā veramaṇī .pe. sammādiṭṭhi ayaṃ vuccati bhikkhave sappurisadhammoti. [182] Uppādetabbañca vo bhikkhave dhammaṃ desissāmi na uppādetabbañca taṃ suṇātha .pe. katamo ca bhikkhave na Uppādetabbo dhammo pāṇātipāto .pe. micchādiṭṭhi ayaṃ vuccati bhikkhave na uppādetabbo dhammo . katamo ca bhikkhave uppādetabbo dhammo pāṇātipātā veramaṇī .pe. sammādiṭṭhi ayaṃ vuccati bhikkhave uppādetabbo dhammoti. [183] Āsevitabbañca vo bhikkhave dhammaṃ desissāmi na āsevitabbañca taṃ suṇātha .pe. katamo ca bhikkhave na āsevitabbo dhammo pāṇātipāto .pe. micchādiṭṭhi ayaṃ vuccati bhikkhave na āsevitabbo dhammo . katamo ca bhikkhave āsevitabbo dhammo pāṇātipātā veramaṇī .pe. sammādiṭṭhi ayaṃ vuccati bhikkhave āsevitabbo dhammoti. [184] Bhāvetabbañca vo bhikkhave dhammaṃ desissāmi na bhāvetabbañca taṃ suṇātha .pe. katamo ca bhikkhave na bhāvetabbo dhammo pāṇātipāto .pe. micchādiṭṭhi ayaṃ vuccati bhikkhave na bhāvetabbo dhammo . katamo ca bhikkhave bhāvetabbo dhammo pāṇātipātā veramaṇī .pe. sammādiṭṭhi ayaṃ vuccati bhikkhave bhāvetabbo dhammoti. [185] Bahulīkātabbañca vo bhikkhave dhammaṃ desissāmi na bahulīkātabbañca taṃ suṇātha .pe. katamo ca bhikkhave na bahulīkātabbo dhammo pāṇātipāto .pe. micchādiṭṭhi ayaṃ vuccati bhikkhave na bahulīkātabbo dhammo . katamo ca bhikkhave bahulīkātabbo dhammo Pāṇātipātā veramaṇī .pe. sammādiṭṭhi ayaṃ vuccati bhikkhave bahulīkātabbo dhammoti. [186] Anussaritabbañca vo bhikkhave dhammaṃ desissāmi na 1- anussaritabbañca taṃ suṇātha .pe. katamo ca bhikkhave na anussaritabbo dhammo pāṇātipāto .pe. micchādiṭṭhi ayaṃ vuccati bhikkhave na anussaritabbo dhammo . katamo ca bhikkhave anussaritabbo dhammo pāṇātipātā veramaṇī .pe. sammādiṭṭhi ayaṃ vuccati bhikkhave anussaritabbo dhammoti. [187] Sacchikātabbañca vo bhikkhave dhammaṃ desissāmi na sacchikātabbañca taṃ suṇātha .pe. katamo ca bhikkhave na sacchikātabbo dhammo pāṇātipāto .pe. micchādiṭṭhi ayaṃ vuccati bhikkhave na sacchikātabbo dhammo . katamo ca bhikkhave sacchikātabbo dhammo pāṇātipātā veramaṇī .pe. sammādiṭṭhi ayaṃ vuccati bhikkhave sacchikātabbo dhammoti. Seṭṭhavaggo catuttho 2-. ----------- Sevitabbāsevitabbavaggo pañcamo [188] Dasahi bhikkhave dhammehi samannāgato puggalo na sevitabbo katamehi dasahi pāṇātipātī hoti adinnādāyī hoti kāmesu micchācārī hoti musāvādī hoti pisuṇavāco hoti @Footnote: 1 Po. Ma. nānussaritabbaṃ. 2 Ma. Yu. ariyamaggavaggo navamo. Pharusavāco 1- hoti samphappalāpī hoti abhijjhālu hoti byāpannacitto hoti micchādiṭṭhiko hoti imehi kho bhikkhave dasahi dhammehi samannāgato puggalo na sevitabbo. {188.1} Dasahi bhikkhave dhammehi samannāgato puggalo sevitabbo katamehi dasahi pāṇātipātā paṭivirato hoti adinnādānā paṭivirato hoti kāmesu micchācārā paṭivirato hoti musāvādā paṭivirato hoti pisuṇāya vācāya paṭivirato hoti pharusāya vācāya paṭivirato hoti samphappalāpā paṭivirato hoti anabhijjhālu hoti abyāpannacitto hoti sammādiṭṭhiko hoti imehi kho bhikkhave dasahi dhammehi samannāgato 2- sevitabboti 3-. {188.2} [idha dvisatādisuttaṃ peyyālavasena gaṇitabbaṃ] dasahi bhikkhave dhammehi samannāgato puggalo na bhajitabbo ... Bhajitabbo ... Na payirupāsitabbo ... payirupāsitabbo ... Na pujjo hoti ... Pujjo hoti ... Na pāsaṃso hoti ... Pāsaṃso hoti ... Agāravo hoti ... Sagāravo 4- hoti ... appatikkho hoti ... sappatikkho hoti ... Na ārādhako hoti ... Ārādhako hoti ... Na visujjhati visujjhati mānaṃ nādhibhoti ... Mānaṃ adhibhoti ... paññāya na vaḍḍhati ... paññāya vaḍḍhati ... Bahuṃ apuññaṃ pasavati ... bahuṃ puññaṃ pasavati katamehi dasahi pāṇātipātā paṭivirato hoti adinnādānā paṭivirato hoti kāmesu micchācārā paṭivirato hoti musāvādā paṭivirato hoti pisuṇāya vācāya paṭivirato hoti pharusāya vācāya paṭivirato hoti samphappalāpā paṭivirato hoti anabhijjhālu @Footnote: 1 Yu. pharusāvāco. 2 Ma. Yu. etthantare puggaloti dissati. 3 Ma. Yu. itisaddo @natthi. 4 Ma. gāravo. Hoti abyāpannacitto hoti sammādiṭṭhiko hoti imehi kho bhikkhave dasahi dhammehi samannāgato puggalo bahuṃ puññaṃ pasavatīti. Sevitabbāsevitabbavaggo 1- pañcamo. Catutthapaṇṇāsako catuttho. ------------- @Footnote: 1 Yu. puggalavaggo dasamo. Pañcamapaṇṇāsako paṭhamavaggo paṭhamo [189] Dasahi bhikkhave dhammehi samannāgato yathābhataṃ nikkhitto evaṃ niraye katamehi dasahi idha bhikkhave ekacco pāṇātipātī hoti luddho lohitapāṇī hatapahate niviṭṭho adayāpanno sabbapāṇabhūtesu adinnādāyī hoti yantaṃ parassa paravittūpakaraṇaṃ gāmagataṃ vā araññagataṃ vā adinnaṃ theyyasaṅkhātaṃ ādātā hoti kāmesu micchācārī hoti yā tā māturakkhitā piturakkhitā bhāturakkhitā bhaginirakkhitā ñātirakkhitā dhammarakkhitā sasāmikā saparidaṇḍā antamaso mālāguṇaparikkhitāpi tathārūpāsu cārittaṃ āpajjitā hoti {189.1} musāvādī hoti sabhaggato vā parisaggato vā ñāti majjhaggato vā pūgamajjhaggato vā rājakulamajjhaggato vā abhinīto sakkhiṃ puṭṭho ehi bho purisa yaṃ jānāsi taṃ vadehīti so ajānaṃ vā āha jānāmīti jānaṃ vā āha na jānāmīti apassaṃ vā āha passāmīti passaṃ vā āha na passāmīti iti attahetu vā parahetu vā āmisakiñcikkhahetu vā sampajānamusā bhāsitā hoti pisuṇavāco hoti ito sutvā amutra akkhātā imesaṃ bhedāya amutra vā sutvā imesaṃ akkhātā amūsaṃ bhedāya iti samaggānaṃ vā bhettā bhinnānaṃ vā anuppadātā vaggārāmo Vaggarato vagganandī vaggakaraṇiṃ vācaṃ bhāsitā hoti pharusavāco hoti yā sā vācā aṇḍakā kakkasā parakaṭukā parābhisajjanī kodhasāmantā asamādhisaṃvattanikā tathārūpiṃ vācaṃ bhāsitā hoti samphappalāpī hoti akālavādī anatthavādī adhammavādī avinayavādī anidhānavatiṃ vācaṃ bhāsitā hoti kālena anapadesaṃ apariyantavatiṃ anatthasañhitaṃ abhijjhālu hoti yantaṃ parassa paravittūpakaraṇaṃ taṃ {189.2} abhijjhitā hoti aho vata yaṃ parassa taṃ mama assāti byāpannacitto hoti paduṭṭhamanasaṅkappo ime sattā haññantu vā vajjhantu vā ucchijjantu vā vinassantu vā mā vā ahesunti 1- micchādiṭṭhiko hoti viparittadassano natthi dinnaṃ natthi yiṭṭhaṃ natthi hutaṃ natthi sukatadukkatānaṃ kammānaṃ phalaṃ vipāko natthi ayaṃ loko natthi paro loko natthi mātā natthi pitā natthi sattā opapātikā natthi loke samaṇabrāhmaṇā sammaggatā sammāpaṭipannā ye imañca lokaṃ parañca lokaṃ sayaṃ abhiññā sacchikatvā pavedentīti imehi kho bhikkhave dasahi dhammehi samannāgato yathābhataṃ nikkhitto evaṃ niraye. {189.3} Dasahi bhikkhave dhammehi samannāgato yathābhataṃ nikkhitto evaṃ sagge katamehi dasahi idha bhikkhave ekacco pāṇātipātaṃ pahāya pāṇātipātā paṭivirato hoti nihitadaṇḍo nihitasattho lajjī dayāpanno sabbapāṇabhūtahitānukampī viharati adinnādānaṃ pahāya adinnādānā paṭivirato hoti yantaṃ parassa paravittūpakaraṇaṃ gāmagataṃ vā araññagataṃ vā @Footnote: 1 Po. Yu. ahesuṃ iti vāti. Adinnaṃ 1- theyyasaṅkhātaṃ na ādātā hoti kāmesu micchācāraṃ pahāya kāmesu micchācārā paṭivirato hoti yā tā māturakkhitā piturakkhitā bhāturakkhitā bhaginirakkhitā ñātirakkhitā dhammarakkhitā sasāmikā saparidaṇḍā antamaso mālāguṇaparikkhitāpi tathārūpāsu na cārittaṃ āpajjitā hoti {189.4} musāvādaṃ pahāya musāvādā paṭivirato hoti sabhaggato vā parisaggato vā ñātimajjhaggato vā pūgamajjhaggato vā rājakulamajjhaggato vā abhinīto sakkhiṃ puṭṭho ehi bho purisa yaṃ jānāsi taṃ vadehīti so ajānaṃ vā āha na jānāmīti jānaṃ vā āha jānāmīti apassaṃ vā āha na passāmīti passaṃ vā āha passāmīti iti attahetu vā parahetu vā āmisakiñcikkhahetu vā na sampajānamusā bhāsitā hoti pisuṇavācaṃ pahāya pisuṇāya vācāya paṭivirato hoti na ito sutvā amutra akkhātā imesaṃ bhedāya amutra vā sutvā na imesaṃ akkhātā amūsaṃ bhedāya iti bhinnānaṃ vā sandhātā sahitānaṃ vā anuppadātā samaggārāmo samaggarato samagganandī samaggakaraṇiṃ vācaṃ bhāsitā hoti pharusaṃ vācaṃ pahāya pharusāya vācāya paṭivirato hoti yā sā vācā nelā kaṇṇasukhā pemaniyā hadayaṅgamā porī bahujanakantā bahujanamanāpā tathārūpiṃ vācaṃ bhāsitā hoti samphappalāpaṃ pahāya samphappalāpā paṭivirato hoti kālavādī bhūtavādī atthavādī dhammavādī vinayavādī nidhānavatiṃ vācaṃ bhāsitā hoti kālena sāpadesaṃ pariyantavatiṃ atthasañhitaṃ anabhijjhālu @Footnote: 1 Ma. Yu. na taṃ adinnaṃ theyyasaṅkhātaṃ ādātā hoti. Hoti yantaṃ parassa paravittūpakaraṇaṃ taṃ {189.5} anabhijjhitā hoti aho vata yaṃ parassa taṃ mama assāti abyāpannacitto hoti appaduṭṭhamanasaṅkappo ime sattā averā abyāpajjhā anīghā sukhī attānaṃ pariharantūti sammādiṭṭhiko hoti aviparittadassano atthi dinnaṃ atthi yiṭṭhaṃ atthi hutaṃ atthi sukatadukkatānaṃ kammānaṃ phalaṃ vipāko atthi ayaṃ loko atthi paro loko atthi mātā atthi pitā atthi sattā opapātikā atthi loke samaṇabrāhmaṇā sammaggatā sammāpaṭipannā ye imañca lokaṃ parañca lokaṃ sayaṃ abhiññā sacchikatvā pavedentīti imehi kho bhikkhave dasahi dhammehi samannāgato yathābhataṃ nikkhitto evaṃ saggeti. [190] Dasahi bhikkhave dhammehi samannāgato mātugāmo yathābhataṃ nikkhitto evaṃ niraye katamehi dasahi pāṇātipātī hoti .pe. Micchādiṭṭhiko hoti imehi kho bhikkhave dasahi dhammehi samannāgato mātugāmo yathābhataṃ nikkhitto evaṃ niraye . dasahi bhikkhave dhammehi samannāgato mātugāmo yathābhataṃ nikkhitto evaṃ sagge katamehi dasahi pāṇātipātā paṭivirato hoti .pe. sammādiṭṭhiko hoti imehi kho bhikkhave dasahi dhammehi samannāgato mātugāmo yathābhataṃ nikkhitto evaṃ saggeti. [191] Dasahi bhikkhave dhammehi samannāgatā upāsikā yathābhataṃ nikkhittā evaṃ niraye katamehi dasahi pāṇātipātinī hoti .pe. Micchādiṭṭhikā hoti imehi kho bhikkhave dasahi dhammehi samannāgatā upāsikā yathābhataṃ nikkhittā evaṃ niraye . dasahi bhikkhave dhammehi samannāgatā upāsikā yathābhataṃ nikkhittā evaṃ sagge katamehi dasahi pāṇātipātā paṭiviratā hoti .pe. sammādiṭṭhikā hoti imehi kho bhikkhave dasahi dhammehi samannāgatā upāsikā yathābhataṃ nikkhittā evaṃ saggeti. [192] Dasahi bhikkhave dhammehi samannāgatā upāsikā avisāradā agāraṃ ajjhāvasati katamehi dasahi pāṇātipātinī hoti .pe. Micchādiṭṭhikā hoti imehi kho bhikkhave dasahi dhammehi samannāgatā upāsikā avisāradā agāraṃ ajjhāvasati . dasahi bhikkhave dhammehi samannāgatā upāsikā visāradā agāraṃ ajjhāvasati katamehi dasahi pāṇātipātā paṭiviratā hoti .pe. sammādiṭṭhikā hoti imehi kho bhikkhave dasahi dhammehi samannāgatā upāsikā visāradā agāraṃ ajjhāvasatīti. [193] Saṃsappatipariyāyaṃ 1- vo bhikkhave dhammapariyāyaṃ desissāmi taṃ suṇātha sādhukaṃ manasikarotha bhāsissāmīti . evaṃ bhanteti kho te bhikkhū bhagavato paccassosuṃ . bhagavā etadavoca katamo ca bhikkhave saṃsappatipariyāyo dhammapariyāyo kammassakā bhikkhave sattā kammadāyādā kammayonī kammabandhū kammapaṭisaraṇā yaṃ kammaṃ karonti kalyāṇaṃ vā pāpakaṃ vā tassa dāyādā bhavanti . idha bhikkhave ekacco @Footnote: 1 Po. saṃsappatiyapariyāyaṃ. Ma. Yu. sabbattha saṃsappaniyapariyāyaṃ. Pāṇātipātī hoti luddho lohitapāṇī hatapahate niviṭṭho adayāpanno sabbapāṇabhūtesu so saṃsappati kāyena saṃsappati vācāya saṃsappati manasā tassa jimhaṃ kāyakammaṃ hoti jimhaṃ vacīkammaṃ jimhaṃ manokammaṃ jimhā gati jimhā 1- upapatti jimhagatikassa kho panāhaṃ bhikkhave jimhūpapattikassa dvinnaṃ gatīnaṃ aññataraṃ gatiṃ vadāmi ye vā ekantadukkhā nirayā yā vā saṃsappajātikā tiracchānayoni katamā ca sā bhikkhave saṃsappajātikā tiracchānayoni ahi vicchikā satapadī nakulā biḷārā mūsikā ulūkā ye vā panaññepi keci tiracchānayonikā sattā manusse disvā saṃsappanti iti kho bhikkhave bhūtā bhūtassa upapatti hoti yaṃ karoti tena upapajjati upapannamenaṃ phassā phusanti evamahaṃ bhikkhave kammadāyādā sattāti vadāmi. {193.1} Idha pana bhikkhave ekacco adinnādāyī hoti ... Kāmesu micchācārī hoti ... Musāvādī hoti ... Pisuṇavāco hoti ... Pharusavāco hoti ... samphappalāpī hoti ... abhijjhālu hoti ... Byāpannacitto hoti ... micchādiṭṭhiko hoti viparittadassano natthi dinnaṃ natthi yiṭṭhaṃ natthi hutaṃ natthi sukatadukkatānaṃ kammānaṃ phalaṃ vipāko natthi ayaṃ loko natthi paro loko natthi mātā natthi pitā natthi sattā opapātikā natthi loke samaṇabrāhmaṇā sammaggatā sammāpaṭipannā ye imañca lokaṃ parañca lokaṃ sayaṃ abhiññā sacchikatvā pavedentīti so saṃsappati kāyena saṃsappati vācāya saṃsappati manasā tassa jimhaṃ @Footnote: 1 Po. Yu. jimhupapati. Ma. jimhūpapati. Kāyakammaṃ hoti jimhaṃ vacīkammaṃ jimhaṃ manokammaṃ jimhā gati jimhūpapatti jimhagatikassa kho panāhaṃ bhikkhave jimhūpapattikassa dvinnaṃ gatīnaṃ aññataraṃ gatiṃ vadāmi ye vā ekantadukkhā nirayā yā vā saṃsappajātikā tiracchānayoni katamā ca sā bhikkhave saṃsappajātikā tiracchānayoni ahi vicchikā satapadī nakulā biḷārā mūsikā ulūkā ye vā panaññepi keci tiracchānayonikā sattā manusse disvā saṃsappanti iti kho bhikkhave bhūtā bhūtassa upapatti hoti yaṃ karoti tena upapajjati upapannamenaṃ phassā phusanti evamahaṃ bhikkhave kammadāyādā sattāti vadāmi. {193.2} Kammassakā bhikkhave sattā kammadāyādā kammayonī kammabandhū kammapaṭisaraṇā yaṃ kammaṃ karonti kalyāṇaṃ vā pāpakaṃ vā tassa dāyādā bhavanti . idha bhikkhave ekacco pāṇātipātaṃ pahāya pāṇātipātā paṭivirato hoti nihitadaṇḍo nihitasattho lajjī dayāpanno sabbapāṇabhūtahitānukampī viharati so na saṃsappati kāyena na saṃsappati vācāya na saṃsappati manasā tassa uju 1- kāyakammaṃ hoti uju vacīkammaṃ uju manokammaṃ uju gati ujūpapatti ujūgatikassa kho panāhaṃ bhikkhave ujūpapattikassa dvinnaṃ gatīnaṃ aññataraṃ gatiṃ vadāmi ye ca ekantasukhā sattā 2- yāni vā pana tāni uccākulāni khattiyamahāsālakulāni vā brāhmaṇamahāsālakulāni vā gahapatimahāsālakulāni vā aḍḍhāni mahaddhanāni mahābhogāni bahutajātarūparajatāni bahutavittūpakaraṇāni bahutadhanadhaññāni iti kho bhikkhave bhūtā @Footnote: 1 Ma. Yu. ujuṃ. 2 Ma. Yu. saggā. Bhūtassa upapatti hoti yaṃ karoti tena upapajjati upapannamenaṃ phassā phusanti evamahaṃ bhikkhave kammadāyādā sattāti vadāmi. {193.3} Idha pana bhikkhave ekacco adinnādānaṃ pahāya adinnādānā paṭivirato hoti ... Kāmesu micchācāraṃ pahāya kāmesu micchācārā paṭivirato hoti ... Musāvādaṃ pahāya musāvādā paṭivirato hoti ... Pisuṇavācaṃ pahāya pisuṇāya vācāya paṭivirato hoti ... pharusavācaṃ pahāya pharusāya vācāya paṭivirato hoti ... Samphappalāpaṃ pahāya samphappalāpā paṭivirato hoti ... Anabhijjhālu hoti ... abyāpannacitto hoti ... sammādiṭṭhiko hoti aviparittadassano atthi dinnaṃ atthi yiṭṭhaṃ atthi hutaṃ atthi sukatadukkatānaṃ kammānaṃ phalaṃ vipāko atthi ayaṃ loko atthi paro loko atthi mātā atthi pitā atthi sattā opapātikā atthi samaṇabrāhmaṇā sammaggatā sammāpaṭipannā ye imañca lokaṃ parañca lokaṃ sayaṃ abhiññā sacchikatvā pavedentīti so na saṃsappati kāyena na saṃsappati vācāya na saṃsappati manasā tassa uju kāyakammaṃ hoti uju vacīkammaṃ uju manokammaṃ uju gati ujūpapatti ujūgatikassa kho panāhaṃ bhikkhave ujūpapattikassa dvinnaṃ gatīnaṃ aññataraṃ gatiṃ vadāmi ye vā ekantasukhā sattā yāni vā pana tāni uccākulāni khattiyamahāsālakulāni vā brāhmaṇamahāsālakulāni vā gahapatimahāsālakulāni vā aḍḍhāni mahaddhanāni mahābhogāni bahutajātarūparajatāni bahutavittūpakaraṇāni bahutadhanadhaññāni iti kho bhikkhave bhūtā Bhūtassa upapatti hoti yaṃ karoti tena upapajjati upapannamenaṃ phassā phusanti evamahaṃ bhikkhave kammadāyādā sattāti vadāmi . Kammassakā bhikkhave sattā kammadāyādā kammayonī kammabandhū kammapaṭisaraṇā yaṃ kammaṃ karonti kalyāṇaṃ vā pāpakaṃ vā tassa dāyādā bhavanti. Ayaṃ kho bhikkhave saṃsappatipariyāyo dhammapariyāyoti. [194] Nāhaṃ bhikkhave sañcetanikānaṃ kammānaṃ katānaṃ upacitānaṃ appaṭisaṃviditvā 1- byantibhāvaṃ vadāmi tañca kho diṭṭheva dhamme upapajje 2- vā apare vā pariyāye na tvevāhaṃ bhikkhave sañcetanikānaṃ kammānaṃ katānaṃ upacitānaṃ appaṭisaṃviditvā dukkhassantakiriyaṃ vadāmi tatra bhikkhave tividhaṃ 3- kāyakammantasandosabyāpatti 4- akusalasañcetanikā dukkhudrayā dukkhavipākā hoti catubbidhaṃ 5- vacīkammantasandosabyāpatti akusalasañcetanikā dukkhudrayā dukkhavipākā hoti tividhaṃ manokammantasandosabyāpatti akusalasañcetanikā dukkhudrayā dukkhavipākā hoti. Kathañca bhikkhave tividhaṃ kāyakammantasandosabyāpatti akusalasañcetanikā dukkhudrayā dukkhavipākā hoti idha bhikkhave ekacco pāṇātipātī hoti luddho lohitapāṇī hatapahate niviṭṭho adayāpanno sabbapāṇabhūtesu adinnādāyī hoti yantaṃ parassa paravittūpakaraṇaṃ gāmagataṃ vā araññagataṃ vā adinnaṃ theyyasaṅkhātaṃ ādātā hoti kāmesu micchācārī hoti yā tā māturakkhatā piturakkhitā bhāturakkhitā bhaginirakkhitā ñātirakkhitā dhammarakkhitā sasāmikā saparidaṇḍā antamaso @Footnote: 1 Po. Ma. apaṭisaṃveditvā. 2 Po. Ma. Yu. apapajjaṃ. 3-5 Po. Ma. Yu. sabbattha @tividhā catubbidhā. 4 Po. sabbattha ... sadosabyāpatti. Mālāguṇaparikkhitāpi tathārūpāsu cārittaṃ āpajjitā hoti evaṃ kho bhikkhave tividhaṃ kāyakammantasandosabyāpatti akusalasañcetanikā dukkhudrayā dukkhavipākā hoti. {194.1} Kathañca bhikkhave catubbidhaṃ vacīkammantasandosabyāpatti akusalasañcetanikā dukkhudrayā dukkhavipākā hoti idha bhikkhave ekacco musāvādī hoti sabhaggato vā parisaggato vā ñātimajjhaggato vā pūgamajjhaggato vā rājakulamajjhaggato vā abhinīto sakkhiṃ puṭṭho ehi bho purisa yaṃ jānāsi taṃ vadehīti so ajānaṃ vā āha jānāmīti jānaṃ vā āha na jānāmīti apassaṃ vā āha passāmīti passaṃ vā āha na passāmīti iti attahetu vā parahetu vā āmisakiñcikkhahetu vā sampajānamusā bhāsitā hoti pisuṇavāco hoti ito sutvā amutra akkhātā imesaṃ bhedāya amutra vā sutvā imesaṃ akkhātā amūsaṃ bhedāya iti samaggānaṃ vā bhettā bhinnānaṃ vā anuppadātā vaggārāmo vaggarato vagganandī vaggakaraṇiṃ vācaṃ bhāsitā hoti pharusavāco hoti yā sā vācā aṇḍakā kakkasā parakaṭukā parābhisajjanī kodhasāmantā asamādhisaṃvattanikā tathārūpiṃ vācaṃ bhāsitā hoti samphappalāpī hoti akālavādī abhūtavādī anatthavādī adhammavādī avinayavādī anidhānavatiṃ vācaṃ bhāsitā hoti kālena anapadesaṃ apariyantavatiṃ anatthasañhitaṃ evaṃ kho bhikkhave catubbidhaṃ vacīkammantasandosabyāpatti akusalasañcetanikā dukkhudrayā dukkhavipākā hoti. {194.2} Kathañca bhikkhave tividhaṃ manokammantasandosabyāpatti akusalasañcetanikā dukkhudrayā dukkhavipākā hoti idha bhikkhave ekacco abhijjhālu hoti yantaṃ parassa paravittūpakaraṇaṃ taṃ abhijjhitā hoti aho vata yaṃ parassa taṃ mama assāti byāpannacitto hoti paduṭṭhamanasaṅkappo ime sattā haññantu vā vajjhantu vā ucchijjantu vā vinassantu vā mā vā ahesunti micchādiṭṭhiko hoti viparittadassano natthi dinnaṃ natthi yiṭṭhaṃ natthi hutaṃ natthi sukatadukkatānaṃ kammānaṃ phalaṃ vipāko natthi ayaṃ loko natthi paro loko natthi mātā natthi pitā natthi sattā opapātikā natthi loke samaṇabrāhmaṇā sammaggatā sammāpaṭipannā ye imañca lokaṃ parañca lokaṃ sayaṃ abhiññā sacchikatvā pavedentīti {194.3} evaṃ kho bhikkhave tividhaṃ manokammantasandosabyāpatti akusalasañcetanikā dukkhudrayā dukkhavipākā hoti tividhakāyakammanta- sandosabyāpattiakusalasañcetanikāhetu vā bhikkhave sattā kāyassa bhedā parammaraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapajjanti catubbidhavacīkammantasandosabyāpattiakusalasañcetanikāhetu vā bhikkhave sattā kāyassa bhedā parammaraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapajjanti tividhamanokammantasandosabyāpatti- akusalasañcetanikāhetu vā bhikkhave sattā kāyassa bhedā parammaraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapajjanti seyyathāpi bhikkhave apaṇṇako maṇi uddhaṃ khitto yena yeneva patiṭṭhāti supatiṭṭhitaṃyeva Patiṭṭhāti {194.4} evameva kho bhikkhave tividhakāyakammantasandosabyāpatti- akusalasañcetanikāhetu vā sattā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapajjanti catubbidhavacīkammantasandosabyāpattiakusalasañcetanikāhetu vā sattā kāyassa bhedā parammaraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapajjanti tividhamanokammantasandosabyāpattiakusalasañcetanikāhetu vā sattā kāyassa bhedā parammaraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapajjanti. {194.5} Nāhaṃ bhikkhave sañcetanikānaṃ kammānaṃ katānaṃ upacitānaṃ appaṭisaṃviditvā byantibhāvaṃ vadāmi tañca kho diṭṭheva dhamme upapajje vā apare vā pariyāye na tvevāhaṃ bhikkhave sañcetanikānaṃ kammānaṃ katānaṃ upacitānaṃ appaṭisaṃviditvā dukkhassantakiriyaṃ vadāmi tatra bhikkhave tividhaṃ kāyakammantasampatti kusalasañcetanikā sukhudrayā sukhavipākā hoti catubbidhaṃ vacīkammantasampatti kusalasañcetanikā sukhudrayā sukhavipākā hoti tividhaṃ manokammantasampatti kusalasañcetanikā sukhudrayā sukhavipākā hoti. Kathañca bhikkhave tividhaṃ kāyakammantasampatti kusalasañcetanikā sukhudrayā sukhavipākā hoti idha bhikkhave ekacco pāṇātipātaṃ pahāya pāṇātipātā paṭivirato hoti nihitadaṇḍo nihitasattho lajjī dayāpanno sabbapāṇabhūtahitānukampī viharati adinnādānaṃ pahāya adinnādānā paṭivirato hoti yantaṃ parassa paravittūpakaraṇaṃ gāmagataṃ vā araññagataṃ vā adinnaṃ theyyasaṅkhātaṃ na ādātā hoti kāmesu micchācāraṃ pahāya kāmesu micchācārā paṭivirato hoti yā tā Māturakkhitā piturakkhitā bhāturakkhitā bhaginirakkhitā ñātirakkhitā dhammarakkhitā sasāmikā saparidaṇḍā antamaso mālāguṇaparikkhitāpi tathārūpāsu na cārittaṃ āpajjitā hoti evaṃ kho bhikkhave tividhaṃ kāyakammantasampatti kusalasañcetanikā sukhudrayā sukhavipākā hoti. Kathañca bhikkhave catubbidhaṃ vacīkammantasampatti kusalasañcetanikā sukhudrayā sukhavipākā hoti idha bhikkhave ekacco musāvādaṃ pahāya musāvādā paṭivirato hoti sabhaggato vā parisaggato vā ñātimajjhaggato vā pūgamajjhaggato vā rājakulamajjhaggato vā abhinīto sakkhiṃ puṭṭho ehi bho purisa yaṃ jānāsi taṃ vadehīti so ajānaṃ vā āha na jānāmīti jānaṃ vā āha jānāmīti apassaṃ vā āha na passāmīti passaṃ vā āha passāmīti iti attahetu vā parahetu vā āmisakiñcikkhahetu vā na sampajānamusā bhāsitā hoti pisuṇavācaṃ pahāya pisuṇāya vācāya paṭivirato hoti na ito sutvā amutra akkhātā imesaṃ bhedāya amutra vā sutvā na imesaṃ akkhātā amūsaṃ bhedāya iti bhinnānaṃ vā sandhātā sahitānaṃ vā anuppadātā samaggārāmo samaggarato samagganandī samaggakaraṇiṃ vācaṃ bhāsitā hoti pharusaṃ vācaṃ pahāya pharusāya vācāya paṭivirato hoti yā sā vācā nelā kaṇṇasukhā pemaniyā hadayaṅgamā porī bahujanakantā bahujanamanāpā tathārūpiṃ vācaṃ bhāsitā hoti samphappalāpaṃ pahāya samphappalāpā paṭivirato hoti kālavādī bhūtavādī atthavādī dhammavādī vinayavādī Nidhānavatiṃ vācaṃ bhāsitā hoti kālena sāpadesaṃ pariyantavatiṃ atthasañhitaṃ evaṃ kho bhikkhave catubbidhaṃ vacīkammantasampatti kusalasañcetanikā sukhudrayā sukhavipākā hoti. Kathañca bhikkhave tividhaṃ manokammantasampatti kusalasañcetanikā sukhudrayā sukhavipākā hoti idha bhikkhave ekacco anabhijjhālu hoti yantaṃ parassa paravittūpakaraṇaṃ taṃ anabhijjhitā hoti aho vata yaṃ parassa taṃ mama assāti abyāpannacitto hoti appaduṭṭhamanasaṅkappo ime sattā averā abyāpajjhā anīghā sukhī attānaṃ pariharantūti sammādiṭṭhiko hoti aviparittadassano atthi dinnaṃ atthi yiṭṭhaṃ atthi hutaṃ .pe. ye imañca lokaṃ parañca lokaṃ sayaṃ abhiññā sacchikatvā pavedentīti evaṃ kho bhikkhave tividhaṃ manokammantasampatti kusalasañcetanikā sukhudrayā sukhavipākā hoti tividhakāyakammantasampattikusalasañcetanikāhetu vā bhikkhave sattā kāyassa bhedā parammaraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapajjanti catubbidha- vacīkammantasampattikusalasañcetanikāhetu vā bhikkhave sattā kāyassa bhedā parammaraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapajjanti tividhamanokammantasampatti- kusalasañcetanikāhetu vā bhikkhave sattā kāyassa bhedā parammaraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapajjanti seyyathāpi bhikkhave apaṇṇako maṇi uddhaṃ khitto yena yeneva patiṭṭhāti supatiṭṭhitaṃyeva patiṭṭhāti evameva kho bhikkhave tividhakāyakammantasampattikusalasañcetanikāhetu vā Sattā kāyassa bhedā parammaraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapajjanti catubbidhavacīkammantasampattikusalasañcetanikāhetu vā sattā kāyassa bhedā parammaraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapajjanti tividhamanokammanta- sampattikusalasañcetanikāhetu vā sattā kāyassa bhedā parammaraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapajjanti. [195] Nāhaṃ bhikkhave sañcetanikānaṃ kammānaṃ katānaṃ upacitānaṃ appaṭisaṃviditvā byantibhāvaṃ vadāmi tañca kho diṭṭheva dhamme upapajje vā apare vā pariyāye na tvevāhaṃ bhikkhave sañcetanikānaṃ kammānaṃ katānaṃ upacitānaṃ appaṭisaṃviditvā dukkhassantakiriyaṃ vadāmi tatra bhikkhave tividhaṃ kāyakammantasandosabyāpatti akusalasañcetanikā dukkhudrayā dukkhavipākā hoti catubbidhaṃ vacīkammantasandosabyāpatti akusalasañcetanikā dukkhudrayā dukkhavipākā hoti tividhaṃ manokammanta- sandosabyāpatti akusalasañcetanikā dukkhudrayā dukkhavipākā hoti. {195.1} Kathañca bhikkhave tividhaṃ kāyakammantasandosabyāpatti akusalasañcetanikā dukkhudrayā dukkhavipākā hoti .pe. Evaṃ kho bhikkhave tividhaṃ kāyakammantasandosabyāpatti akusalasañcetanikā dukkhudrayā dukkhavipākā hoti. {195.2} Kathañca bhikkhave catubbidhaṃ vacīkammantasandosabyāpatti akusalasañcetanikā dukkhudrayā dukkhavipākā hoti .pe. Evaṃ kho bhikkhave catubbidhaṃ vacīkammantasandosabyāpatti akusalasañcetanikā dukkhudrayā Dukkhavipākā hoti. {195.3} Kathañca bhikkhave tividhaṃ manokammantasandosabyāpatti akusalasañcetanikā dukkhudrayā dukkhavipākā hoti .pe. Evaṃ kho bhikkhave tividhaṃ manokammantasandosabyāpatti akusalasañcetanikā dukkhudrayā dukkhavipākā hoti tividhakāyakammantasandosabyāpattiakusalasañcetanikāhetu vā bhikkhave sattā kāyassa bhedā parammaraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapajjanti catubbidhavacīkammantasandosabyāpattiakusalasañcetanikāhetu vā .pe. tividhamanokammantasandosabyāpattiakusalasañcetanikāhetu vā bhikkhave sattā kāyassa bhedā parammaraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapajjanti . nāhaṃ bhikkhave sañcetanikānaṃ kammānaṃ katānaṃ upacitānaṃ appaṭisaṃviditvā byantibhāvaṃ vadāmi tañca kho diṭṭheva dhamme upapajje vā apare vā pariyāye na tvevāhaṃ bhikkhave sañcetanikānaṃ kammānaṃ katānaṃ upacitānaṃ appaṭisaṃviditvā dukkhassantakiriyaṃ vadāmi tatra bhikkhave tividhaṃ kāyakammantasampatti kusalasañcetanikā sukhudrayā sukhavipākā hoti catubbidhaṃ vacīkammantasampatti kusalasañcetanikā sukhudrayā sukhavipākā hoti tividhaṃ manokammantasampatti kusalasañcetanikā sukhudrayā sukhavipākā hoti. {195.4} Kathañca bhikkhave tividhaṃ kāyakammantasampatti kusalasañcetanikā sukhudrayā sukhavipākā hoti .pe. Evaṃ kho bhikkhave tividhaṃ kāyakammantasampatti kusalasañcetanikā sukhudrayā sukhavipākā hoti. {195.5} Kathañca bhikkhave catubbidhaṃ vacīkammantasampatti kusalasañcetanikā sukhudrayā sukhavipākā hoti .pe. evaṃ kho bhikkhave catubbidhaṃ vacīkammantasampatti hoti. {195.6} Kathañca bhikkhave tividhaṃ manokammantasampatti kusalasañcetanikā sukhudrayā sukhavipākā hoti .pe. evaṃ kho bhikkhave tividhaṃ manokammantasampatti kusalasañcetanikā sukhudrayā sukhavipākā hoti tividhakāyakammantasampattikusalasañcetanikāhetu vā bhikkhave sattā kāyassa bhedā parammaraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapajjanti catubbidhavacīkammantasampattikusalasañcetanikāhetu vā .pe. Tividhamanokammantasampattikusalasañcetanikāhetu vā bhikkhave sattā kāyassa bhedā parammaraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapajjanti. [196] Nāhaṃ bhikkhave sañcetanikānaṃ kammānaṃ katānaṃ upacitānaṃ appaṭisaṃviditvā byantibhāvaṃ vadāmi tañca kho diṭṭheva dhamme upapajje vā apare vā pariyāye na tvevāhaṃ bhikkhave sañcetanikānaṃ kammānaṃ katānaṃ upacitānaṃ appaṭisaṃviditvā dukkhassantakiriyaṃ vadāmi sakho so bhikkhave ariyasāvako evaṃvigatābhijjho vigatabyāpādo asammūḷho sampajāno patissato mettāsahagatena cetasā ekaṃ disaṃ pharitvā viharati tathā dutiyaṃ tathā tatiyaṃ tathā catutthaṃ iti uddhamadho tiriyaṃ sabbadhi sabbattatāya 1- sabbāvantaṃ lokaṃ mettāsahagatena cetasā vipulena @Footnote: 1 Yu. sabbatthatāya. Mahaggatena appamāṇena averena abyāpajjhena pharitvā viharati so evaṃ pajānāti pubbe kho me idaṃ cittaṃ parittaṃ hoti 1- abhāvitaṃ etarahi pana me idaṃ cittaṃ appamāṇaṃ subhāvitaṃ yaṃ kho pana kiñci pamāṇakataṃ kammaṃ na taṃ tatrāvasissati na taṃ tatrāvatiṭṭhati 2- taṃ kiṃ maññatha bhikkhave daharatagge ce [3]- ayaṃ kumāro mettācetovimuttiṃ 4- bhāveyya apinu kho pāpakammaṃ kareyyāti. No hetaṃ bhante. Akarontaṃ kho pana pāpakammaṃ apinu kho dukkhaṃ phuseyyāti . no hetaṃ bhante akarontañhi bhante pāpakammaṃ kuto dukkhaṃ phusissatīti. {196.1} Bhāvetabbā kho panāyaṃ bhikkhave mettācetovimutti itthiyā vā purisena vā itthiyā vā bhikkhave purisassa vā nāyaṃ kāyo ādāya gamanīyo cittantaro ayaṃ bhikkhave macco so evaṃ pajānāti yaṃ kho me idaṃ 5- kiñci pubbe iminā karajakāyena pāpakammaṃ kataṃ sabbantaṃ idha vedaniyaṃ na taṃ [6]- anubhavissatīti evaṃ bhāvitā kho bhikkhave mettācetovimutti anāgāmitāya saṃvattati idha paññassa bhikkhuno uttariṃ vimuttiṃ appaṭivijjhatoti. {196.2} Karuṇāsahagatena cetasā muditāsahagatena cetasā upekkhāsahagatena cetasā ekaṃ disaṃ pharitvā viharati tathā dutiyaṃ tathā tatiyaṃ tathā catutthaṃ iti uddhamadho tiriyaṃ sabbadhi sabbattatāya sabbāvantaṃ lokaṃ upekkhāsahagatena cetasā vipulena mahaggatena appamāṇena averena abyāpajjhena pharitvā viharati so evaṃ pajānāti pubbe kho me idaṃ cittaṃ parittaṃ hoti abhāvitaṃ etarahi pana me idaṃ cittaṃ @Footnote: 1 Po. Ma. Yu. ahosi. 2 Ma. tatrāvatiṭṭhatīti. 3 Po. Ma. Yu. so. @4 Po. Ma. sabbavāresu mettaṃ cetovimuttinti dissati. 5 Yu. idha. 6 Po. Ma. Yu. @etthantare anuganti dissati. Appamāṇaṃ subhāvitaṃ yaṃ kho pana kiñci pamāṇakataṃ kammaṃ na taṃ tatrāvasissati na taṃ tatrāvatiṭṭhati taṃ kiṃ maññatha bhikkhave daharatagge ce ayaṃ kumāro upekkhācetovimuttiṃ bhāveyya apinu kho pāpakammaṃ kareyyāti . no hetaṃ bhante. Akarontaṃ kho pana pāpakammaṃ apinu kho dukkhaṃ phuseyyāti . no hetaṃ bhante akarontañhi bhante pāpakammaṃ kuto dukkhaṃ phusissatīti. {196.3} Bhāvetabbā kho panāyaṃ bhikkhave upekkhācetovimutti itthiyā vā purisena vā itthiyā vā bhikkhave purisassa vā nāyaṃ kāyo ādāya gamanīyo cittantaro ayaṃ bhikkhave macco so evaṃ pajānāti yaṃ kho me idaṃ 1- kiñci pubbe iminā karajakāyena pāpakammaṃ kataṃ sabbantaṃ idha vedaniyaṃ na taṃ anubhavissatīti evaṃ bhāvitā kho bhikkhave upekkhācetovimutti anāgāmitāya saṃvattati idha paññassa bhikkhuno uttariṃ vimuttiṃ appaṭivijjhatoti. [197] Athakho aññataro brāhmaṇo yena bhagavā tenupasaṅkami upasaṅkamitvā bhagavatā saddhiṃ sammodi sammodanīyaṃ kathaṃ sārāṇīyaṃ vītisāretvā ekamantaṃ nisīdi ekamantaṃ nisinno kho so brāhmaṇo bhagavantaṃ etadavoca ko nu kho bho gotama hetu ko paccayo yenamidhekacce sattā kāyassa bhedā parammaraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapajjantīti . adhammacariyavisamacariyāhetu kho brāhmaṇa evamidhekacce sattā kāyassa bhedā parammaraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapajjantīti . ko pana bho gotama hetu ko @Footnote: 1 Yu. idha. Paccayo yenamidhekacce sattā kāyassa bhedā parammaraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapajjantīti . dhammacariyasamacariyāhetu kho brāhmaṇa evamidhekacce sattā kāyassa bhedā paramamaraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapajjanti. {197.1} Na kho ahaṃ imassa bhoto gotamassa saṅkhittena bhāsitassa vitthārena atthaṃ ājānāmi sādhu me bhavaṃ gotamo tathā dhammaṃ desetu yathāhaṃ imassa bhoto gotamassa saṅkhittena bhāsitassa vitthārena atthaṃ ājāneyyanti . tenahi brāhmaṇa suṇāhi sādhukaṃ manasikarohi bhāsissāmīti . evaṃ bhoti kho so brāhmaṇo bhagavato paccassosi. Bhagavā etadavoca tividhaṃ kho brāhmaṇa kāyena adhammacariyavisamacariyā hoti catubbidhaṃ vācāya adhammacariyavisamacariyā hoti tividhaṃ manasā adhammacariyavisamacariyā hoti. Kathañca brāhmaṇa tividhaṃ kāyena adhammacariyavisamacariyā 1- hoti .pe. Evaṃ kho brāhmaṇa tividhaṃ kāyena adhammacariyavisamacariyā hoti. Kathañca brāhmaṇa catubbidhaṃ vācāya adhammacariyavisamacariyā hoti .pe. evaṃ kho brāhmaṇa catubbidhaṃ vācāya adhammacariyavisamacariyā hoti. Kathañca brāhmaṇa tividhaṃ manasā adhammacariyavisamacariyā hoti .pe. Evaṃ kho brāhmaṇa tividhaṃ manasā adhammacariyavisamacariyā hoti evaṃ adhammacariyavisamacariyāhetu kho brāhmaṇa evamidhekacce sattā kāyassa bhedā parammaraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapajjanti. @Footnote: 1 Ma. adhammacariyā visamacariyā. Tividhaṃ kho brāhmaṇa kāyena dhammacariyasamacariyā 1- hoti catubbidhaṃ vācāya dhammacariyasamacariyā hoti tividhaṃ manasā dhammacariyasamacariyā hoti kathañca brāhmaṇa tividhaṃ kāyena dhammacariyasamacariyā hoti .pe. Evaṃ kho brāhmaṇa tividhaṃ kāyena dhammacariyasamacariyā hoti kathañca brāhmaṇa catubbidhaṃ vācāya dhammacariyasamacariyā hoti .pe. Evaṃ kho brāhmaṇa catubbidhaṃ vācāya dhammacariyasamacariyā hoti kathañca brāhmaṇa tividhaṃ manasā dhammacariyasamacariyā hoti .pe. Evaṃ kho brāhmaṇa tividhaṃ manasā dhammacariyasamacariyā hoti evaṃ dhammacariyasamacariyāhetu kho brāhmaṇa evamidhekacce sattā kāyassa bhedā parammaraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapajjantīti . abhikkantaṃ bho gotama .pe. upāsakaṃ maṃ bhavaṃ gotamo dhāretu ajjatagge pāṇupetaṃ saraṇaṅgatanti. Paṭhamavaggo 2- paṭhamo. ---------- Dutiyavaggo dutiyo [198] Dasahi bhikkhave dhammehi samannāgato yathābhataṃ nikkhitto evaṃ niraye katamehi dasahi pāṇātipātī hoti adinnādāyī hoti kāmesu micchācārī hoti musāvādī hoti pisuṇavāco hoti pharusavāco hoti samphappalāpī 3- hoti abhijjhālu hoti byāpannacitto hoti micchādiṭṭhiko hoti imehi kho bhikkhave dasahi dhammehi @Footnote: 1 dhammacariyāsamacariyātipi pāṭho. 2 Po. Ma. Yu. karajakāyavaggo. 3 Po. samphappalāpo. Samannāgato yathābhataṃ nikkhitto evaṃ niraye . dasahi bhikkhave dhammehi samannāgato yathābhataṃ nikkhitto evaṃ sagge katamehi dasahi pāṇātipātā paṭivirato hoti adinnādānā paṭivirato hoti kāmesu micchācārā paṭivirato hoti musāvādā paṭivirato hoti pisuṇāya vācāya paṭivirato hoti pharusāya vācāya paṭivirato hoti samphappalāpā paṭivirato hoti anabhijjhālu hoti abyāpannacitto hoti sammādiṭṭhiko hoti imehi kho bhikkhave dhammehi samannāgato yathābhataṃ nikkhitto evaṃ saggeti. [199] Vīsatiyā bhikkhave dhammehi samannāgato yathābhataṃ nikkhitto evaṃ niraye katamehi vīsatiyā attanā ca pāṇātipātī hoti parañca pāṇātipāte samādapeti attanā ca adinnādāyī hoti parañca adinnādāne samādapeti attanā ca kāmesu micchācārī hoti parañca kāmesu micchācāre samādapeti attanā ca musāvādī hoti parañca musāvāde samādapeti attanā ca pisuṇavāco hoti parañca pisuṇāya vācāya samādapeti attanā ca pharusavāco hoti parañca pharusāya vācāya samādapeti attanā ca samphappalāpī hoti parañca samphappalāpe samādapeti attanā ca abhijjhālu hoti parañca abhijjhāya samādapeti attanā ca byāpannacitto hoti parañca byāpāde samādapeti attanā ca micchādiṭṭhiko hoti parañca micchādiṭṭhiyā samādapeti imehi kho bhikkhave vīsatiyā Dhammehi samannāgato yathābhataṃ nikkhitto evaṃ niraye. {199.1} Vīsatiyā bhikkhave dhammehi samannāgato yathābhataṃ nikkhitto evaṃ sagge katamehi vīsatiyā attanā ca pāṇātipātā paṭivirato hoti parañca pāṇātipātā veramaṇiyā samādapeti attanā ca adinnādānā paṭivirato hoti parañca adinnādānā veramaṇiyā samādapeti attanā ca kāmesu micchācārā paṭivirato hoti parañca kāmesu micchācārā veramaṇiyā samādapeti attanā ca musāvādā paṭivirato hoti parañca musāvādā veramaṇiyā samādapeti attanā ca pisuṇāya vācāya paṭivirato hoti parañca pisuṇāya vācāya veramaṇiyā samādapeti attanā ca pharusāya vācāya paṭivirato hoti parañca pharusāya vācāya veramaṇiyā samādapeti attanā ca samphappalāpā paṭivirato hoti parañca samphappalāpā veramaṇiyā samādapeti attanā ca anabhijjhālu hoti parañca anabhijjhāya samādapeti attanā ca abyāpannacitto hoti parañca abyāpāde samādapeti attanā ca sammādiṭṭhiko hoti parañca sammādiṭṭhiyā samādapeti imehi kho bhikkhave vīsatiyā dhammehi samannāgato yathābhataṃ nikkhitto evaṃ saggeti. [200] Tiṃsāya bhikkhave dhammehi samannāgato yathābhataṃ nikkhitto evaṃ niraye katamehi tiṃsāya attanā ca pāṇātipātī hoti parañca pāṇātipāte samādapeti pāṇātipāte ca samanuñño hoti Attanā ca adinnādāyī hoti parañca adinnādāne samādapeti adinnādāne ca samanuñño hoti attanā ca kāmesu micchācārī hoti parañca kāmesu micchācāre samādapeti kāmesu micchācāre ca samanuñño hoti attanā ca musāvādī hoti parañca musāvāde samādapeti musāvāde ca samanuñño hoti attanā ca pisuṇavāco hoti parañca pisuṇāya vācāya samādapeti pisuṇāya ca vācāya samanuñño hoti attanā ca pharusavāco hoti parañca pharusāya vācāya samādapeti pharusāya ca vācāya samanuñño hoti attanā ca samphappalāpī hoti parañca samphappalāpe samādapeti samphappalāpe ca samanuñño hoti attanā ca abhijjhālu hoti parañca abhijjhāya samādapeti abhijjhāya ca samanuñño hoti attanā ca byāpannacitto hoti parañca byāpāde samādapeti byāpāde ca samanuñño hoti attanā ca micchādiṭṭhiko hoti parañca micchādiṭṭhiyā ca samādapeti micchādiṭṭhiyā ca samanuñño hoti imehi kho bhikkhave tiṃsāya dhammehi samannāgato yathābhataṃ nikkhitto evaṃ niraye. {200.1} Tiṃsāya bhikkhave dhammehi samannāgato yathābhataṃ nikkhitto evaṃ sagge katamehi tiṃsāya attanā ca pāṇātipātā paṭivirato hoti parañca pāṇātipātā veramaṇiyā samādapeti pāṇātipātā veramaṇiyā ca samanuñño hoti attanā ca adinnādānā paṭivirato hoti parañca adinnādānā veramaṇiyā samādapeti adinnādānā Veramaṇiyā ca samanuñño hoti attanā ca kāmesu micchācārā paṭivirato hoti parañca kāmesu micchācārā veramaṇiyā samādapeti kāmesu micchācārā veramaṇiyā ca samanuñño hoti attanā ca musāvādā paṭivirato hoti parañca musāvādā veramaṇiyā ca samādapeti musāvādā veramaṇiyā ca samanuñño hoti attanā ca pisuṇāya vācāya paṭivirato hoti parañca pisuṇāya vācāya veramaṇiyā samādapeti pisuṇāya vācāya veramaṇiyā ca samanuñño hoti attanā ca pharusāya vācāya paṭivirato hoti parañca pharusāya vācāya veramaṇiyā samādapeti pharusāya ca vācāya veramaṇiyā samanuñño hoti attanā ca samphappalāpā paṭivirato hoti parañca samphappalāpā veramaṇiyā samādapeti samphappalāpā veramaṇiyā ca samanuñño hoti attanā ca anabhijjhālu hoti parañca anabhijjhāya samādapeti anabhijjhāya ca samanuñño hoti attanā ca abyāpannacitto hoti parañca abyāpāde samādapeti abyāpāde ca samanuñño hoti attanā ca sammādiṭṭhiko hoti parañca sammādiṭṭhiyā samādapeti sammādiṭṭhiyā ca samanuñño hoti imehi kho bhikkhave tiṃsāya dhammehi samannāgato yathābhataṃ nikkhitto evaṃ saggeti. [201] Cattāḷīsāya 1- bhikkhave dhammehi samannāgato yathābhataṃ nikkhitto evaṃ niraye katamehi cattāḷīsāya attanā ca pāṇātipātī hoti parañca pāṇātipāte samādapeti pāṇātipāte ca samanuñño @Footnote: 1 Yu. cattālīsāya. Hoti pāṇātipātassa ca vaṇṇaṃ bhāsati attanā ca adinnādāyī hoti parañca adinnādāne samādapeti adinnādāne ca samanuñño hoti adinnādānassa ca vaṇṇaṃ bhāsati attanā ca kāmesu micchācārī hoti parañca kāmesu micchācāre samādapeti kāmesu micchācāre ca samanuñño hoti kāmesu micchācārassa ca vaṇṇaṃ bhāsati attanā ca musāvādī hoti parañca musāvāde samādapeti musāvāde ca samanuñño hoti musāvādassa ca vaṇṇaṃ bhāsati attanā ca pisuṇavāco hoti parañca pisuṇāya vācāya samādapeti pisuṇāya ca vācāya samanuñño hoti pisuṇāya ca vācāya vaṇṇaṃ bhāsati attanā ca pharusavāco hoti parañca pharusāya vācāya samādapeti pharusāya ca vācāya samanuñño hoti pharusāya ca vācāya vaṇṇaṃ bhāsati attanā ca samphappalāpī hoti parañca samphappalāpe samādapeti samphappalāpe ca samanuñño hoti samphappalāpassa ca vaṇṇaṃ bhāsati attanā ca abhijjhālu hoti parañca abhijjhāya samādapeti abhijjhāya ca samanuñño hoti abhijjhāya ca vaṇṇaṃ bhāsati attanā ca byāpannacitto hoti parañca byāpāde samādapeti byāpāde ca samanuñño hoti byāpādassa ca vaṇṇaṃ bhāsati attanā ca micchādiṭṭhi 1- hoti parañca micchādiṭṭhiyā samādapeti micchādiṭṭhiyā ca samanuñño hoti micchādiṭṭhiyā ca vaṇṇaṃ bhāsati imehi kho bhikkhave cattāḷīsāya dhammehi @Footnote: 1 Ma. Yu. micchādiṭṭhiko hoti. Samannāgato yathābhataṃ nikkhitto evaṃ niraye. {201.1} Cattāḷīsāya bhikkhave dhammehi samannāgato yathābhataṃ nikkhitto evaṃ sagge katamehi cattāḷīsāya attanā ca pāṇātipātā veramaṇiyā paṭivirato hoti parañca pāṇātipātā veramaṇiyā samādapeti pāṇātipātā veramaṇiyā ca samanuñño hoti pāṇātipātā veramaṇiyā ca vaṇṇaṃ bhāsati attanā ca adinnādānā paṭivirato hoti parañca adinnādānā veramaṇiyā samādapeti adinnādānā veramaṇiyā ca samanuñño hoti adinnādānā veramaṇiyā ca vaṇṇaṃ bhāsati attanā ca kāmesu micchācārā paṭivirato hoti parañca kāmesu micchācārā veramaṇiyā samādapeti kāmesu micchācārā veramaṇiyā ca samanuñño hoti kāmesu micchācārā veramaṇiyā ca vaṇṇaṃ bhāsati attanā ca musāvādā paṭivirato hoti parañca musāvādā veramaṇiyā samādapeti musāvādā veramaṇiyā ca samanuñño hoti musāvādā veramaṇiyā ca vaṇṇaṃ bhāsati attanā ca pisuṇāya vācāya paṭivirato hoti parañca pisuṇāya vācāya veramaṇiyā samādapeti pisuṇāya vācāya veramaṇiyā ca samanuñño hoti pisuṇāya vācāya veramaṇiyā ca vaṇṇaṃ bhāsati attanā ca pharusāya vācāya paṭivirato hoti parañca pharusāya vācāya veramaṇiyā samādapeti pharusāya vācāya veramaṇiyā ca samanuñño hoti pharusāya vācāya veramaṇiyā ca vaṇṇaṃ bhāsati attanā ca samphappalāpā paṭivirato hoti parañca samphappalāpā Veramaṇiyā ca samādapeti samphappalāpā veramaṇiyā ca samanuñño hoti samphappalāpā veramaṇiyā ca vaṇṇaṃ bhāsati attanā ca anabhijjhālu hoti parañca anabhijjhāya samādapeti anabhijjhāya ca samanuñño hoti anabhijjhāya ca vaṇṇaṃ bhāsati attanā ca abyāpannacitto hoti parañca abyāpāde samādapeti abyāpāde ca samanuñño hoti abyāpādassa ca vaṇṇaṃ bhāsati attanā ca sammādiṭṭhiko hoti parañca sammādiṭṭhiyā samādapeti sammādiṭṭhiyā ca samanuñño hoti sammādiṭṭhiyā ca vaṇṇaṃ bhāsati imehi kho bhikkhave cattāḷīsāya dhammehi samannāgato yathābhataṃ nikkhitto evaṃ saggeti. [202] Dasahi bhikkhave dhammehi samannāgato khataṃ upahataṃ attānaṃ pariharati ... akkhataṃ anupahataṃ attānaṃ pariharati ... Vīsatiyā bhikkhave ... Tiṃsāya bhikkhave ... cattāḷīsāya bhikkhave dhammehi samannāgato khataṃ upahataṃ attānaṃ pariharati ... akkhataṃ anupahataṃ attānaṃ pariharati .pe. Imehi kho bhikkhave cattāḷīsāya dhammehi samannāgato akkhataṃ anupahataṃ attānaṃ pariharatīti. Dutiyavaggo dutiyo. ---------- Tatiyavaggo tatiyo [203] Dasahi bhikkhave dhammehi samannāgato idhekacco kāyassa bhedā parammaraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapajjati ... idhekacco kāyassa bhedā parammaraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapajjati ... vīsatiyā bhikkhave ... Tiṃsāya bhikkhave ... Cattāḷīsāya bhikkhave dhammehi samannāgato idhekacco kāyassa bhedā parammaraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapajjati ... idhekacco kāyassa bhedā parammaraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapajjati .pe. dasahi bhikkhave dhammehi samannāgato bālo veditabbo ... paṇḍito veditabbo ... Vīsatiyā bhikkhave ... Tiṃsāya bhikkhave ... Cattāḷīsāya bhikkhave dhammehi samannāgato bālo veditabbo ... Paṇḍito veditabbo imehi kho bhikkhave cattāḷīsāya dhammehi samannāgato paṇḍito veditabbo. Tatiyavaggo tatiyo. (imesu catutthapañcamesu vaggesu suttagaṇanā peyyālavasena veditabbā) [204] Rāgassa bhikkhave abhiññāya dasa dhammā bhāvetabbā katame dasa asubhasaññā maraṇasaññā āhāre paṭikkūlasaññā sabbaloke anabhiratasaññā 1- aniccasaññā anicce dukkhasaññā dukkhe anattasaññā pahānasaññā virāgasaññā nirodhasaññā rāgassa bhikkhave abhiññāya ime dasa dhammā bhāvetabbāti. [205] Rāgassa bhikkhave abhiññāya dasa dhammā bhāvetabbā katame @Footnote: 1 Ma. anabhiratisaññā. Dasa aniccasaññā anattasaññā āhāre paṭikkūlasaññā sabbaloke anabhiratasaññā aṭṭhikasaññā puḷuvakasaññā vinīlakasaññā vipubbakasaññā vicchiddakasaññā uddhūmātakasaññā rāgassa bhikkhave abhiññāya ime dasa dhammā bhāvetabbāti. [206] Rāgassa bhikkhave abhiññāya dasa dhammā bhāvetabbā katame dasa sammādiṭṭhi sammāsaṅkappo sammāvācā sammākammanto sammāājīvo sammāvāyāmo sammāsati sammāsamādhi sammāñāṇaṃ sammāvimutti rāgassa bhikkhave abhiññāya ime dasa dhammā bhāvetabbāti. [207] Rāgassa bhikkhave pariññāya parikkhayāya pahānāya khayāya vayāya virāgāya nirodhāya upasamāya cāgāya paṭinissaggāya dasa dhammā bhāvetabbā .pe. dosassa mohassa kodhassa upanāhassa makkhassa palāsassa issāya macchariyassa māyāya sāṭheyyassa thambhassa sārambhassa mānassa atimānassa madassa pamādassa abhiññāya pariññāya parikkhayāya pahānāya khayāya vayāya virāgāya nirodhāya upasamāya cāgāya paṭinissaggāya ime dasa dhammā bhāvetabbāti. Pañcamapaṇṇāsako pañcamo. Dasakanipāto niṭṭhito. --------- Suttantapiṭake aṅguttaranikāyassa ekādasakanipāto --------- namo tassa bhagavato arahato sammāsambuddhassa nissāyavaggo paṭhamo [208] 1 Evamme 1- sutaṃ. Ekaṃ samayaṃ bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme . athakho āyasmā ānando yena bhagavā tenupasaṅkami upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi ekamantaṃ nisinno kho āyasmā ānando bhagavantaṃ etadavoca kimatthiyāni bhante kusalāni sīlāni kimānisaṃsānīti . avippaṭisāratthāni kho ānanda kusalāni sīlāni avippaṭisārānisaṃsāni. {208.1} Avippaṭisāro pana bhante kimatthiyo kimānisaṃsoti . Avippaṭisāro kho ānanda pāmujjattho pāmujjānisaṃso . pāmujjaṃ pana bhante kimatthiyaṃ kimānisaṃsanti . pāmujjaṃ kho ānanda pītatthaṃ pītānisaṃsaṃ . pīti pana bhante kimatthiyā kimānisaṃsāti . pīti kho ānanda passaddhatthā passaddhānisaṃsā . passaddhi pana bhante kimatthiyā kimānisaṃsāti . passaddhi kho ānanda sukhatthā sukhānisaṃsā . sukhaṃ pana bhante kimatthiyaṃ kimānisaṃsanti . sukhaṃ kho ānanda samādhatthaṃ samādhānisaṃsaṃ . samādhi pana bhante kimatthiyo kimānisaṃsoti . samādhi kho ānanda yathābhūtañāṇadassanattho @Footnote: 1 Yu. evamme sutaṃ ... ārāmeti natthi. Yathābhūtañāṇadassanānisaṃso . yathābhūtañāṇadassanaṃ pana bhante kimatthiyaṃ kimānisaṃsanti . yathābhūtañāṇadassanaṃ kho ānanda nibbidatthaṃ nibbidānisaṃsaṃ . nibbidā pana bhante kimatthiyā kimānisaṃsāti . nibbidā kho ānanda virāgatthā virāgānisaṃsā . Virāgo pana bhante kimatthiyo kimānisaṃsoti . virāgo kho ānanda vimuttiñāṇadassanattho vimuttiñāṇadassanānisaṃsoti iti kho ānanda kusalāni sīlāni avippaṭisāratthāni avippaṭisārānisaṃsāni avippaṭisāro pāmujjattho pāmujjānisaṃso pāmujjaṃ pītatthaṃ pītānisaṃsaṃ pīti passaddhatthā passaddhānisaṃsā passaddhi sukhatthā sukhānisaṃsā sukhaṃ samādhatthaṃ samādhānisaṃsaṃ samādhi yathābhūtañāṇadassanattho yathābhūtañāṇadassanānisaṃso yathābhūtañāṇadassanaṃ nibbidatthaṃ nibbidānisaṃsaṃ nibbidā virāgatthā virāgānisaṃsā virāgo vimuttiñāṇadassanattho vimuttiñāṇadassanānisaṃso iti kho ānanda kusalāni sīlāni anupubbena arahattāya paripūrentīti. [209] 2 Sīlavato bhikkhave sīlasampannassa na cetanāya karaṇīyaṃ avippaṭisāro me uppajjatūti dhammatā esā bhikkhave yaṃ sīlavato sīlasampannassa avippaṭisāro uppajjati avippaṭisārissa 1- bhikkhave na cetasā karaṇīyaṃ pāmujjaṃ me uppajjatūti dhammatā esā bhikkhave yaṃ avippaṭisārissa pāmujjaṃ uppajjati pamuditassa bhikkhave na cetanāya karaṇīyaṃ pīti me uppajjatūti dhammatā esā bhikkhave yaṃ pamuditassa pīti uppajjati pītimanassa bhikkhave na cetanāya karaṇīyaṃ kāyo @Footnote: 1 Po. Ma. avippaṭisārassa. Me passambhatūti dhammatā esā bhikkhave yaṃ pītimanassa kāyo passambhati passaddhakāyassa 1- bhikkhave na cetanāya karaṇīyaṃ sukhaṃ vediyāmīti dhammatā esā bhikkhave yaṃ passaddhakāyo sukhaṃ vediyati sukhino bhikkhave na cetanāya karaṇīyaṃ cittaṃ me samādhiyatūti dhammatā esā bhikkhave yaṃ sukhino cittaṃ samādhiyati samāhitassa bhikkhave na cetanāya karaṇīyaṃ yathābhūtaṃ pajānāmi passāmīti dhammatā esā bhikkhave yaṃ samāhito yathābhūtaṃ pajānāti passati yathābhūtaṃ bhikkhave jānato 2- passato na cetanāya karaṇīyaṃ nibbindāmīti dhammatā esā bhikkhave yaṃ yathābhūtaṃ jānaṃ passaṃ nibbindati nibbinnassa bhikkhave na cetanāya karaṇīyaṃ virajjāmīti dhammatā esā bhikkhave yaṃ nibbinno virajjati virattassa bhikkhave na cetanāya karaṇīyaṃ vimuttiñāṇadassanaṃ sacchikaromīti dhammatā esā bhikkhave yaṃ viratto vimuttiñāṇadassanaṃ sacchikaroti iti kho bhikkhave virāgo vimuttiñāṇadassanattho vimuttiñāṇadassanānisaṃso nibbidā virāgatthā virāgānisaṃsā yathābhūtañāṇadassanaṃ nibbidatthaṃ nibbidānisaṃsaṃ samādhi yathābhūtañāṇadassanattho yathābhūtañāṇadassanānisaṃso sukhaṃ samādhatthaṃ samādhānisaṃsaṃ passaddhi sukhatthā sukhānisaṃsā pīti passaddhatthā 3- passaddhānisaṃsā pāmujjaṃ pītatthaṃ pītānisaṃsaṃ avippaṭisāro pāmujjattho pāmujjānisaṃso kusalāni sīlāni avippaṭisāratthāni avippaṭisārānisaṃsāni iti kho bhikkhave dhammā [4]- @Footnote: 1 Po. passaddhikāyassa. 2 Po. jānatā passatā. 3 Po. passaddhitthā. @4 Yu. casaddo atthi. Dhamme abhisandenti 1- dhammā [2]- dhamme paripūrenti apārā pāragamanāyāti. [210] 3 Dussīlassa bhikkhave sīlavipannassa hatūpaniso hoti avippaṭisāro avippaṭisāre asati avippaṭisāravipannassa hatūpanisaṃ hoti pāmujjaṃ pāmujje asati pāmujjavipannassa hatūpanisā hoti pīti pītiyā asati pītivipannassa hatūpanisā hoti passaddhi passaddhiyā asati passaddhivipannassa hatūpanisaṃ hoti sukhaṃ sukhe asati sukhavipannassa hatūpaniso hoti sammāsamādhi sammāsamādhimhi asati sammāsamādhivipannassa hatūpanisaṃ hoti yathābhūtañāṇadassanaṃ yathābhūtañāṇadassane asati yathābhūtañāṇadassanavipannassa hatūpanisā hoti nibbidā nibbidāya asati nibbidāvipannassa hatūpaniso hoti virāgo virāge asati virāgavipannassa hatūpanisaṃ hoti vimuttiñāṇadassanaṃ seyyathāpi bhikkhave rukkho sākhāpalāsavipanno tassa pappaṭikāpi 3- na pāripūriṃ gacchati tacopi pheggupi sāropi na pāripūriṃ gacchati evameva kho bhikkhave dussīlassa sīlavipannassa hatūpaniso hoti avippaṭisāro avippaṭisāre asati avippaṭisāravipannassa hatūpanisaṃ hoti .pe. vimuttiñāṇadassanaṃ 4-. Sīlavato bhikkhave sīlasampannassa upanisasampanno hoti avippaṭisāro avippaṭisāre sati avippaṭisārasampannassa upanisasampannaṃ hoti pāmujjaṃ pāmujje sati pāmujjasampannassa upanisasampannā hoti pīti pītiyā sati pītisampannassa upanisasampannā hoti passaddhi passaddhiyā sati passaddhisampannassa upanisasampannaṃ hoti sukhaṃ sukhe sati sukhasampannassa @Footnote: 1 Po. abhisaṅkhāpavādenti. 2 Yu. casaddo atthi. 3 Ma. Yu. sabbattha papaṭikāpīti @dissati. 4 Po. vimuttiñāṇadassananti. Upanisasampanno hoti sammāsamādhi sammāsamādhimhi sati sammāsamādhisampannassa upanisasampannaṃ hoti yathābhūtañāṇadassanaṃ yathābhūtañāṇadassane sati yathābhūtañāṇadassanasampannassa upanisasampannā hoti nibbidā nibbidāya sati nibbidāsampannassa upanisasampanno hoti virāgo virāge sati virāgasampannassa upanisasampannaṃ hoti vimuttiñāṇadassanaṃ seyyathāpi bhikkhave rukkho sākhāpalāsasampanno tassa pappaṭikāpi pāripūriṃ gacchati tacopi pheggupi sāropi pāripūriṃ gacchati evameva kho bhikkhave sīlavato sīlasampannassa upanisasampanno hoti avippaṭisāro avippaṭisāre sati avippaṭisārasampannassa upanisasampannaṃ hoti .pe. Vimuttiñāṇadassananti. [211] 4 Tatra kho āyasmā sārīputto bhikkhū āmantesi āvuso bhikkhavoti . āvusoti kho te bhikkhū āyasmato sārīputtassa paccassosuṃ . āyasmā sārīputto etadavoca dussīlassa āvuso sīlavipannassa hatūpaniso hoti avippaṭisāro avippaṭisāre asati avippaṭisāravipannassa hatūpanisaṃ hoti pāmujjaṃ pāmujje asati pāmujjavipannassa hatūpanisā hoti pīti pītiyā asati pītivipannassa hatūpanisā hoti passaddhi passaddhiyā asati passaddhivipannassa hatūpanisaṃ hoti sukhaṃ sukhe asati sukhavipannassa hatūpaniso hoti sammāsamādhi sammāsamādhimhi asati sammāsamādhivipannassa hatūpanisaṃ hoti yathābhūtañāṇadassanaṃ yathābhūtañāṇadassane asati yathābhūtañāṇadassanavipannassa hatūpanisā hoti Nibbidā nibbidāya asati nibbidāvipannassa hatūpaniso hoti virāgo virāge asati virāgavipannassa hatūpanisaṃ hoti vimuttiñāṇadassanaṃ seyyathāpi āvuso rukkho sākhāpalāsavipanno tassa pappaṭikāpi na pāripūriṃ gacchati tacopi pheggupi sāropi na pāripūriṃ gacchati evameva kho āvuso dussīlassa sīlavipannassa hatūpaniso hoti avippaṭisāro avippaṭisāre asati avippaṭisāravipannassa hatūpanisaṃ hoti .pe. Vimuttiñāṇadassanaṃ . sīlavato āvuso sīlasampannassa upanisasampanno hoti avippaṭisāro avippaṭisāre sati avippaṭisārasampannassa upanisasampannaṃ hoti pāmujjaṃ pāmujje sati pamujjasampannassa upanisasampanno hoti pīti pītiyā sati pītisampannassa upanisasampannā hoti passaddhi passaddhiyā sati passaddhisampannassa upanisasampannaṃ hoti sukhaṃ sukhe sati sukhasampannassa upanisasampanno hoti sammāsamādhi sammāsamādhimhi sati sammāsamādhisampannassa upanisasampannaṃ hoti yathābhūtañāṇadassanaṃ yathābhūtañāṇadassane sati yathābhūtañāṇadassanasampannassa upanisasampannā hoti nibbidā nibbidāya sati nibbidāsampannassa upanisasampanno hoti virāgo virāge sati virāgasampannassa upanisasampannaṃ hoti vimuttiñāṇadassanaṃ seyyathāpi āvuso rukkho sākhāpalāsasampanno tassa pappaṭikāpi pāripūriṃ gacchati tacopi pheggupi sāropi pāripūriṃ gacchati evameva kho āvuso sīlavato sīlasampannassa upanisasampanno hoti avippaṭisāro Avippaṭisāre sati avippaṭisārasampannassa upanisasampannaṃ hoti .pe. Vimuttiñāṇadassananti. [212] 5 Tatra kho āyasmā ānando bhikkhū āmantesi .pe. Dussīlassa āvuso sīlavipannassa hatūpaniso hoti avippaṭisāro avippaṭisāre asati avippaṭisāravipannassa hatūpanisaṃ hoti pāmujjaṃ pāmujje asati pāmujjavipannassa hatūpanisā hoti pīti pītiyā asati pītivipannassa hatūpanisā hoti passaddhi passaddhiyā asati passaddhivipannassa hatūpanisaṃ hoti sukhaṃ sukhe asati sukhavipannassa hatūpaniso hoti sammāsamādhi sammāsamādhimhi asati sammāsamādhivipannassa hatūpanisaṃ hoti yathābhūta- ñāṇadassanaṃ yathābhūtañāṇadassane asati yathābhūtañāṇadassanavipannassa hatūpanisā hoti nibbidā nibbidāya asati nibbidāvipannassa hatūpaniso hoti virāgo virāge asati virāgavipannassa hatūpanisaṃ hoti vimuttiñāṇadassanaṃ seyyathāpi āvuso rukkho sākhāpalāsavipanno tassa pappaṭikāpi na pāripūriṃ gacchati tacopi pheggupi sāropi na pāripūriṃ gacchati evameva kho āvuso dussīlassa sīlavipannassa hatūpaniso hoti avippaṭisāro avippaṭisāre asati avippaṭisāravipannassa hatūpanisaṃ hoti .pe. Vimuttiñāṇadassanaṃ. {212.1} Sīlavato āvuso sīlasampannassa upanisasampanno hoti avippaṭisāro avippaṭisāre sati avippaṭisārasampannassa upanisasampannaṃ hoti pāmujjaṃ pāmujje sati pāmujjasampannassa upanisasampannā hoti pīti pītiyā sati pītisampannassa Upanisasampannā hoti passaddhi passaddhiyā sati passaddhisampannassa upanisasampannaṃ hoti sukhaṃ sukhe sati sukhasampannassa upanisasampanno hoti sammāsamādhi sammāsamādhimhi sati sammāsamādhisampannassa upanisasampannaṃ hoti yabhābhūtañāṇadassanaṃ yathābhūtañāṇadassane sati yathābhūtañāṇadassanasampannassa upanisasampannā hoti nibbidā nibbidāya sati nibbidāsampannassa upanisasampanno hoti virāgo virāge sati virāgasampannassa upanisasampannaṃ hoti vimuttiñāṇadassanaṃ seyyathāpi [1]- rukkho sākhāpalāsasampanno tassa pappaṭikāpi pāripūriṃ gacchati tacopi pheggupi sāropi pāripūriṃ gacchati evameva kho āvuso sīlavato sīlasampannassa upanisasampanno hoti avippaṭisāro avippaṭisāre sati avippaṭisārasampannassa upanisasampannaṃ hoti .pe. Vimuttiñāṇadassananti. [213] 6 Yo so bhikkhave bhikkhu akkosakaparibhāsako ariyūpavādī sabrahmacārīnaṃ aṭṭhānametaṃ anavakāso yaṃ so ekādasannaṃ byasanānaṃ aññataraṃ byasanaṃ na nigaccheyya katamesaṃ ekādasannaṃ anadhigataṃ nādhigacchati adhigatā parihāyati saddhammassa na vodāyati saddhammesu vā adhimāniko hoti anabhirato vā brahmacariyaṃ carati aññataraṃ vā saṅkiliṭṭhaṃ āpattiṃ āpajjati sikkhaṃ vā paccakkhāya hīnāyāvattati gāḷhaṃ vā rogātaṅgaṃ phusati ummādaṃ vā pāpuṇāti cittakkhepaṃ sammūḷho kālaṃ karoti kāyassa bhedā parammaraṇā apāyaṃ duggatiṃ @Footnote: 1 Po. Ma. āvuso. Vinipātaṃ nirayaṃ upapajjati yo so bhikkhave bhikkhu akkosakaparibhāsako ariyūpavādī sabrahmacārīnaṃ aṭṭhānametaṃ anavakāso yaṃ so imesaṃ ekādasannaṃ byasanānaṃ aññataraṃ byasanaṃ na nigaccheyyāti. [214] 7 Athakho āyasmā ānando yena bhagavā tenupasaṅkami upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi ekamantaṃ nisinno kho āyasmā ānando bhagavantaṃ etadavoca siyā nu kho bhante bhikkhuno tathārūpo samādhipaṭilābho yathā neva paṭhaviyaṃ paṭhavīsaññī assa na āpasmiṃ āposaññī assa na tejasmiṃ tejosaññī assa na vāyasmiṃ vāyosaññī assa na ākāsānañcāyatane ākāsānañcāyatanasaññī assa na viññāṇañcāyatane viññāṇañcāyatanasaññī assa na ākiñcaññāyatane ākiñcaññāyatanasaññī assa na nevasaññānāsaññāyatane nevasaññānāsaññāyatanasaññī assa na idhaloke idhalokasaññī assa na paraloke paralokasaññī assa yamidaṃ 1- diṭṭhaṃ sutaṃ mutaṃ viññātaṃ pattaṃ pariyesitaṃ anuvicaritaṃ manasā tatrāpi na saññī assa saññī ca pana assāti. {214.1} Siyā ānanda bhikkhuno tathārūpo samādhipaṭilābho yathā neva paṭhaviyaṃ paṭhavīsaññī assa na āpasmiṃ āposaññī assa na tejasmiṃ tejosaññī assa na vāyasmiṃ vāyosaññī assa na ākāsānañcāyatane ākāsānañcāyatanasaññī assa na viññāṇañcāyatane viññāṇañcāyatana- saññī assa na ākiñcaññāyatane ākiñcaññāyatanasaññī @Footnote: 1 Ma. Yu. yampidaṃ. ito paraṃ īdisameva. Assa na nevasaññānāsaññāyatane nevasaññānāsaññāyatanasaññī assa na idhaloke idhalokasaññī assa na paraloke paralokasaññī assa yamidaṃ diṭṭhaṃ sutaṃ mutaṃ viññātaṃ pattaṃ pariyesitaṃ anuvicaritaṃ manasā tatrāpi na saññī assa saññī ca pana assāti. {214.2} Yathākathaṃ pana bhante siyā bhikkhuno tathārūpo samādhipaṭilābho yathā neva paṭhaviyaṃ paṭhavīsaññī assa na āpasmiṃ āposaññī assa na tejasmiṃ tejosaññī assa na vāyasmiṃ vāyosaññī assa na ākāsānañcāyatane ākāsānañcāyatanasaññī assa na viññāṇañcāyatane viññāṇañcāyatana- saññī assa na ākiñcaññāyatane ākiñcaññāyatanasaññī assa na nevasaññānāsaññāyatane nevasaññānāsaññāyatanasaññī assa na idhaloke idhalokasaññī assa na paraloke paralokasaññī assa yamidaṃ diṭṭhaṃ sutaṃ mutaṃ viññātaṃ pattaṃ pariyesitaṃ anuvicaritaṃ manasā tatrāpi na saññī assa saññī ca pana assāti . idhānanda bhikkhu evaṃsaññī hoti etaṃ santaṃ etaṃ paṇītaṃ yadidaṃ sabbasaṃkhārasamatho sabbūpadhipaṭinissaggo taṇhakkhayo virāgo nirodho nibbānanti evaṃ kho ānanda siyā bhikkhuno tathārūpo samādhipaṭilābho yathā neva paṭhaviyaṃ paṭhavīsaññī assa na āpasmiṃ āposaññī assa na tejasmiṃ tejosaññī assa na vāyasmiṃ vāyosaññī assa na ākāsānañcāyatane ākāsānañcāyatanasaññī assa na viññāṇañcāyatane viññāṇañcāyatanasaññī Assa na ākiñcaññāyatane ākiñcaññāyatanasaññī assa na nevasaññānāsaññāyatane nevasaññānāsaññāyatanasaññī assa na idhaloke idhalokasaññī assa na paraloke paralokasaññī assa yamidaṃ diṭṭhaṃ sutaṃ mutaṃ viññātaṃ pattaṃ pariyesitaṃ anuvicaritaṃ manasā tatrāpi na saññī assa saññī ca pana assāti. {214.3} Athakho āyasmā ānando bhagavato bhāsitaṃ abhinanditvā anumoditvā uṭṭhāyāsanā bhagavantaṃ abhivādetvā padakkhiṇaṃ katvā yenāyasmā sārīputto tenupasaṅkami upasaṅkamitvā āyasmatā sārīputtena saddhiṃ sammodi sammodanīyaṃ kathaṃ sārāṇīyaṃ vītisāretvā ekamantaṃ nisīdi ekamantaṃ nisinno kho āyasmā ānando āyasmantaṃ sārīputtaṃ etadavoca siyā nu kho āvuso sārīputta bhikkhuno tathārūpo samādhipaṭilābho yathā neva paṭhaviyaṃ paṭhavīsaññī assa .pe. yamidaṃ diṭṭhaṃ sutaṃ mutaṃ viññātaṃ pattaṃ pariyesitaṃ anuvicaritaṃ manasā tatrāpi na saññī assa saññī ca pana assāti . siyā āvuso ānanda bhikkhuno tathārūpo samādhipaṭilābho yathā neva paṭhaviyaṃ paṭhavīsaññī assa .pe. yamidaṃ diṭṭhaṃ sutaṃ mutaṃ viññātaṃ pattaṃ pariyesitaṃ anuvicaritaṃ manasā tatrāpi na saññī assa saññī ca pana assāti . Yathākathaṃ panāvuso sārīputta siyā bhikkhuno tathārūpo samādhipaṭilābho yathā neva paṭhaviyaṃ paṭhavīsaññī assa .pe. yamidaṃ diṭṭhaṃ sutaṃ mutaṃ viññātaṃ pattaṃ pariyesitaṃ anuvicaritaṃ manasā tatrāpi na saññī Assa saññī ca pana assāti. {214.4} Idhāvuso ānanda bhikkhu evaṃsaññī hoti etaṃ santaṃ etaṃ paṇītaṃ yadidaṃ sabbasaṅkhārasamatho sabbūpadhipaṭinissaggo taṇhakkhayo virāgo nirodho nibbānanti evaṃ kho āvuso ānanda siyā bhikkhuno tathārūpo samādhipaṭilābho yathā neva paṭhaviyaṃ paṭhavīsaññī assa .pe. Yamidaṃ diṭṭhaṃ sutaṃ mutaṃ viññātaṃ pattaṃ pariyesitaṃ anuvicaritaṃ manasā tatrāpi na saññī assa saññī ca pana assāti . acchariyaṃ āvuso abbhūtaṃ āvuso yatra hi nāma satthu ca 1- sāvakassa ca atthena atthaṃ byañjanena byañjanaṃ saṃsandissati samessati na vigayhissati 2- yadidaṃ aggapadasmiṃ idānāhaṃ āvuso bhagavantaṃ upasaṅkamitvā etamatthaṃ apucchiṃ bhagavāpi me [3]- etehi padehi etehi byañjanehi etamatthaṃ byākāsi seyyathāpi āyasmā sārīputto acchariyaṃ āvuso abbhūtaṃ āvuso yatra hi nāma satthu ca sāvakassa ca atthena atthaṃ byañjanena byañjanaṃ saṃsandissati samessati na vigayhissati yadidaṃ aggapadasminti. [215] 8 Athakho āyasmā ānando yena bhagavā tenupasaṅkami upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi ekamantaṃ nisinno kho āyasmā ānando bhagavantaṃ etadavoca siyā nu kho bhante bhikkhuno tathārūpo samādhipaṭilābho yathā na cakkhuṃ manasikareyya na rūpaṃ manasikareyya na sotaṃ manasikareyya na saddaṃ manasikareyya @Footnote: 1 Ma. ceva. 2 Po. vigaṇhissati. Yu. viggahissati. 3 Ma. etehi akkharehi. Na ghānaṃ manasikareyya na gandhaṃ manasikareyya na jivhaṃ manasikareyya na rasaṃ manasikareyya na kāyaṃ manasikareyya na phoṭṭhabbaṃ manasikareyya na paṭhaviṃ manasikareyya na āpaṃ manasikareyya na tejaṃ manasikareyya na vāyaṃ manasikareyya na ākāsānañcāyatanaṃ manasikareyya na viññāṇañcāyatanaṃ manasikareyya na ākiñcaññāyatanaṃ manasikareyya na nevasaññānāsaññāyatanaṃ manasikareyya na idhalokaṃ manasikareyya na paralokaṃ manasikareyya yamidaṃ diṭṭhaṃ sutaṃ mutaṃ viññātaṃ pattaṃ pariyesitaṃ anuvicaritaṃ manasā tampi na manasikareyya manasi ca pana kareyyāti. {215.1} Siyā ānanda bhikkhuno tathārūpo samādhipaṭilābho yathā na cakkhuṃ manasikareyya na rūpaṃ manasikareyya na sotaṃ manasikareyya na saddaṃ manasikareyya na ghānaṃ manasikareyya na gandhaṃ manasikareyya na jivhaṃ manasikareyya na rasaṃ manasikareyya na kāyaṃ manasikareyya na phoṭṭhabbaṃ manasikareyya na paṭhaviṃ manasikareyya na āpaṃ manasikareyya na tejaṃ manasikareyya na vāyaṃ manasikareyya na ākāsānañcāyatanaṃ manasikareyya na viññāṇañcāyatanaṃ manasikareyya na ākiñcaññāyatanaṃ manasikareyya na nevasaññānāsaññāyatanaṃ manasikareyya na idhalokaṃ manasikareyya na paralokaṃ manasikareyya yamidaṃ diṭṭhaṃ sutaṃ mutaṃ viññātaṃ pattaṃ pariyesitaṃ anuvicaritaṃ manasā tampi na manasikareyya manasi ca pana kareyyāti . yathākathaṃ pana bhante siyā bhikkhuno tathārūpo samādhipaṭilābho yathā na cakkhuṃ manasikareyya na rūpaṃ manasikareyya .pe. yamidaṃ diṭṭhaṃ sutaṃ mutaṃ viññātaṃ pattaṃ Pariyesitaṃ anuvicaritaṃ manasā tampi na manasikareyya manasi ca pana kareyyāti . idhānanda bhikkhu evaṃ manasikaroti etaṃ santaṃ etaṃ paṇītaṃ yadidaṃ sabbasaṅkhārasamatho sabbūpadhipaṭinissaggo taṇhakkhayo virāgo nirodho nibbānanti evaṃ kho ānanda siyā bhikkhuno tathārūpo samādhipaṭilābho yathā na cakkhuṃ manasikareyya na rūpaṃ manasikareyya na sotaṃ manasikareyya na saddaṃ manasikareyya na ghānaṃ manasikareyya na gandhaṃ manasikareyya na jivhaṃ manasikareyya na rasaṃ manasikareyya na kāyaṃ manasikareyya na phoṭṭhabbaṃ manasikareyya na paṭhaviṃ manasikareyya na āpaṃ manasikareyya na tejaṃ manasikareyya na vāyaṃ manasikareyya na ākāsānañcāyatanaṃ manasikareyya na viññāṇañcāyatanaṃ manasikareyya na ākiñcaññāyatanaṃ manasikareyya na nevasaññānāsaññāyatanaṃ manasikareyya na idhalokaṃ manasikareyya na paralokaṃ manasikareyya yamidaṃ diṭṭhaṃ sutaṃ mutaṃ viññātaṃ pattaṃ pariyesitaṃ anuvicaritaṃ manasā tampi na manasikareyya manasi ca pana kareyyāti. [216] 9 Ekaṃ samayaṃ bhagavā nādike 1- viharati iñjakāvasathe 2-. Athakho āyasmā sandho 3- yena bhagavā tenupasaṅkami upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi . ekamantaṃ nisinnaṃ kho āyasmantaṃ sandhaṃ bhagavā etadavoca ājānīyajhāyitaṃ kho sandha jhāya 4- mā khaḷuṅgajhāyitaṃ 5- kathañca sandha 6- khaḷuṅgajhāyitaṃ hoti assakhaḷuṅgo @Footnote: 1 Ma. Yu. nātike. 2 Ma. Yu. giñjakāvasathe. 3 Po. Ma. saddho. ito @paraṃ evameva ñātabbaṃ. 4 Po. jhāyitaṃ. Yu. jhāyatha. 5 Ma. Yu. khaḷuṅkajhāyitaṃ. @6 Ma. ayaṃ pāṭho natthi. Hi sandha doṇiyā bandho 1- yavasassaṃ yavasassanti 2- jhāyati taṃ kissa hetu na hi sandha assakhaḷuṅgassa doṇiyā bandhassa evaṃ hoti kiṃ nu kho maṃ ajja assadammasārathi kāraṇaṃ kāressati kimassāhaṃ 3- paṭikaromīti so doṇiyā bandho yavasassaṃ yavasassanti 2- jhāyati evameva kho sandha idhekacco purisakhaḷuṅgo araññagatopi rukkhamūlagatopi suññāgāragatopi kāmarāgapariyuṭṭhitena cetasā viharati kāmarāgaparetena uppannassa ca kāmarāgassa nissaraṇaṃ yathābhūtaṃ nappajānāti so kāmarāgaṃ yeva anantaraṃ 4- karitvā jhāyati pajjhāyati nijjhāyati avajjhāyati byāpādapariyuṭṭhitena cetasā viharati .. thīnamiddhapariyuṭṭhitena cetasā viharati ... Uddhaccakukkuccapariyuṭṭhitena cetasā viharati ... vicikicchāpariyuṭṭhitena cetasā viharati vicikicchāparetena uppannāya ca vicikicchāya nissaraṇaṃ yathābhūtaṃ nappajānāti so vicikicchaṃyeva anantaraṃ karitvā jhāyati pajjhāyati nijjhāyati avajjhāyati so paṭhavimpi nissāya jhāyati āpampi nissāya jhāyati tejampi nissāya jhāyati vāyampi nissāya jhāyati ākāsānañcāyatanampi nissāya jhāyati viññāṇañcāyatanampi nissāya jhāyati ākiñcaññāyatanampi nissāya jhāyati nevasaññānāsaññāyatanampi nissāya jhāyati idhalokampi nissāya jhāyati paralokampi nissāya jhāyati yamidaṃ diṭṭhaṃ sutaṃ mutaṃ viññātaṃ pattaṃ pariyesitaṃ anuvicaritaṃ manasā tampi nissāya jhāyati evaṃ kho sandha purisakhaḷuṅgajhāyitaṃ hoti . kathañca @Footnote: 1 Po. Ma. Yu. baddho. sabbattha eseva nayo. 2 Po. yavasassaṃ varasassanti ... @Ma. Yu. yavasaṃ yavasanti. 3 Po. katamasasāhaṃ. 4 Ma. Yu. antaraṃ karitvā. Sandha ājānīyajhāyitaṃ hoti bhadro hi sandha assājānīyo doṇiyā bandho na yavasassaṃ yavasassanti jhāyati taṃ kissa hetu bhadrassa hi sandha assājānīyassa doṇiyā bandhassa evaṃ hoti kiṃ nu kho maṃ ajja assadammasārathi kāraṇaṃ kāressati kimassāhaṃ paṭikaromīti so doṇiyā bandho na yavasassaṃ yavasassanti jhāyati bhadro hi sandha assājānīyo yathā iṇaṃ yathābandhaṃ yathā jāni yathā kalī 1- evaṃ patodassa ajjhoharaṇaṃ samanupassati evameva kho sandha bhadro purisājānīyo araññagatopi rukkhamūlagatopi suññāgāragatopi na kāmarāgapariyuṭṭhitena cetasā viharati kāmarāgaparetena uppannassa ca kāmarāgassa nissaraṇaṃ yathābhūtaṃ pajānāti na byāpādapariyuṭṭhitena cetasā viharati ... na thīnamiddhapariyuṭṭhitena cetasā viharati ... na uddhaccakukkuccapariyuṭṭhitena cetasā viharati ... na vicikicchāpariyuṭṭhitena cetasā viharati na vicikicchāparetena uppannāya ca vicikicchāya nissaraṇaṃ yathābhūtaṃ pajānāti so neva paṭhaviṃ nissāya jhāyati na āpaṃ nissāya jhāyati na tejaṃ nissāya jhāyati na vāyaṃ nissāya jhāyati na ākāsānañcāyatanaṃ nissāya jhāyati na viññāṇañcāyatanaṃ nissāya jhāyati na ākiñcaññāyatanaṃ nissāya jhāyati na nevasaññānāsaññāyatanaṃ nissāya jhāyati na idhalokaṃ nissāya jhāyati na paralokaṃ nissāya jhāyati yamidaṃ diṭṭhaṃ sutaṃ mutaṃ viññātaṃ pattaṃ pariyesitaṃ anuvicaritaṃ manasā tampi nissāya na jhāyati jhāyati capana @Footnote: 1 Ma. Yu. yathā jāniṃ yathā thaliṃ. Evaṃjhāyiñcapana sandha bhadraṃ purisājānīyaṃ saindā devā sabrahmakā sapajāpatikā ārakāva namassanti namo te purisājañña namo te purisuttama yassa tenābhijānāma yampi nissāya jhāyatīti 1-. [2]- Evaṃ vutte āyasmā sandho bhagavantaṃ etadavoca kathaṃ jhāyī pana bhante bhadro purisājānīyo jhāyati so neva paṭhaviṃ nissāya jhāyati na āpaṃ nissāya jhāyati na tejaṃ nissāya jhāyati na vāyaṃ nissāya jhāyati na ākāsānañcāyatanaṃ nissāya jhāyati na viññāṇañcāyatanaṃ nissāya jhāyati na ākiñcaññāyatanaṃ nissāya jhāyati na nevasaññānāsaññāyatanaṃ nissāya jhāyati na idhalokaṃ nissāya jhāyati na paralokaṃ nissāya jhāyati yamidaṃ diṭṭhaṃ sutaṃ mutaṃ viññātaṃ pattaṃ pariyesitaṃ anuvicaritaṃ manasā tampi nissāya na jhāyati jhāyati capana kathaṃ jhāyiñcapana bhante bhadraṃ purisājānīyaṃ saindā devā sabrahmakā sapajāpatikā ārakāva namassanti namo te purisājañña namo te purisuttama yassa tenābhijānāma yampi nissāya jhāyatīti 3-. Idha sandha bhadrassa purisājānīyassa paṭhaviyā paṭhavīsaññā vibhūtā hoti āpasmiṃ āposaññā vibhūtā hoti tejasmiṃ tejosaññā vibhūtā hoti vāyasmiṃ vāyosaññā vibhūtā hoti ākāsānañcāyatane @Footnote: 1-3 Ma. Yu. jhāyasīti. 2 Po. evaṃ kho saddha ājānīyajhāyitaṃ hoti. Ākāsānañcāyatanasaññā vibhūtā hoti viññāṇañcāyatane viññāṇañcāyatanasaññā vibhūtā hoti ākiñcaññāyatane ākiñcañāyatanasaññā vibhūtā hoti nevasaññānāsaññāyatane nevasaññānāsaññāyatanasaññā vibhūtā hoti idhaloke idhalokasaññā vibhūtā hoti paraloke paralokasaññā vibhūtā hoti yamidaṃ diṭṭhaṃ sutaṃ mutaṃ viññātaṃ pattaṃ pariyesitaṃ anuvicaritaṃ manasā tatrāpi saññā vibhūtā hoti evaṃjhāyī kho sandha bhadro purisājānīyo neva paṭhaviṃ nissāya jhāyati na āpaṃ nissāya jhāyati na tejaṃ nissāya jhāyati na vāyaṃ nissāya jhāyati na ākāsānañcāyatanaṃ nissāya jhāyati na viññāṇañcāyatanaṃ nissāya jhāyati na ākiñcaññāyatanaṃ nissāya jhāyati na nevasaññānāsaññāyatanaṃ nissāya jhāyati na idhalokaṃ nissāya jhāyati na paralokaṃ nissāya jhāyati yamidaṃ diṭṭhaṃ sutaṃ mutaṃ viññātaṃ pattaṃ pariyesitaṃ anuvicaritaṃ manasā tampi nissāya na jhāyati jhāyati capana evaṃjhāyiñcapana sandha bhadraṃ purisājānīyaṃ saindā devā sabrahmakā sapajāpatikā ārakāva namassanti namo te purisājañña namo te purisuttama yassa tenābhijānāma yampi nissāya jhāyatīti 1-. [217] 10 Ekaṃ samayaṃ bhagavā rājagahe viharati moranivāpe paribbājakārāme . tatra kho bhagavā bhikkhū āmantesi bhikkhavoti . @Footnote: 1 Ma. Yu. jhāyasiti. Bhadanteti te bhikkhū bhagavato paccassosuṃ . bhagavā etadavoca tīhi bhikkhave dhammehi samannāgato bhikkhu accantaniṭṭho hoti accantayogakkhemī accantabrahmacārī accantapariyosāno seṭṭho devamanussānaṃ katamehi tīhi asekkhena 1- sīlakkhandhena asekkhena samādhikkhandhena asekkhena paññākkhandhena imehi kho bhikkhave tīhi dhammehi samannāgato bhikkhu accantaniṭṭho hoti accantayogakkhemī accantabrahmacārī accantapariyosāno seṭṭho devamanussānaṃ. {217.1} Aparehipi bhikkhave tīhi dhammehi samannāgato bhikkhu accantaniṭṭho hoti accantayogakkhemī accantabrahmacārī accantapariyosāno seṭṭho devamanussānaṃ katamehi tīhi iddhipāṭihāriyena ādesanāpāṭihāriyena anusāsanīpāṭihāriyena imehi kho bhikkhave tīhi dhammehi samannāgato bhikkhu accantaniṭṭho hoti accantayogakkhemī accantabrahmacārī accantapariyosāno seṭṭho devamanussānaṃ. {217.2} Aparehipi bhikkhave tīhi dhammehi samannāgato bhikkhu accantaniṭṭho hoti accantayogakkhemī accantabrahmacārī accantapariyosāno seṭṭho devamanussānaṃ katamehi tīhi sammādiṭṭhiyā sammāñāṇena sammāvimuttiyā imehi kho bhikkhave tīhi dhammehi samannāgato bhikkhu accantaniṭṭho hoti accantayogakkhemī accantabrahmacārī accantapariyosāno seṭṭho devamanussānaṃ. @Footnote: 1 Ma. Yu. sabbattha vāresu asekhena. {217.3} Dvīhi bhikkhave dhammehi samannāgato bhikkhu accantaniṭṭho hoti accantayogakkhemī accantabrahmacārī accantapariyosāno seṭṭho devamanussānaṃ katamehi dvīhi vijjāya caraṇena imehi kho bhikkhave dvīhi dhammehi samannāgato bhikkhu accantaniṭṭho hoti accantayogakkhemī accantabrahmacārī accantapariyosāno seṭṭho devamanussānaṃ brahmunāpesā bhikkhave sanaṅkumārena gāthā bhāsitā khattiyo seṭṭho janetasmiṃ ye gottapaṭisārino vijjācaraṇasampanno so seṭṭho devamānuseti. {217.4} Sā kho panesā bhikkhave [1]- sanaṅkumārena gāthā sugītā no duggītā [2]- Subhāsitā no dubbhāsitā atthasañhitā no anatthasañhitā anumatā mayā ahaṃ bhikkhave evaṃ vadāmi khattiyo seṭṭho janetasmiṃ ye gottapaṭisārino vijjācaraṇasampanno so seṭṭho devamānuseti. Nissāyavaggo 3- paṭhamo. Tassuddānaṃ 4- kimatthiyā 5- cetanā tayo upanisā byasanena 6- ca saññāmanasikāro sekkho moranivāpanena ca 7-. @Footnote: 1 Yu. brahmunā. 2 Ma. gāthā bhāsitā .... 3 nissayavaggotipi pāṭho. @4 tatruddānantipi pāṭho. 5 Po. kimatthi. 6 Po. byasane. 7 Ma. dve saññā @manasikāro saddho moranivāpakanti. Yu. saññāmanasikārā sekho moranivāpanena cāti. Dutiyavaggo dutiyo [218] 11 Ekaṃ samayaṃ bhagavā sakkesu viharati kapilavatthusmiṃ nigrodhārāme . tena kho pana samayena sambahulā bhikkhū bhagavato cīvarakammaṃ karonti niṭṭhitacīvaro bhagavā temāsaccayena cārikaṃ pakkamissatīti . assosi kho mahānāmo sakko sambahulā kira bhikkhū bhagavato cīvarakammaṃ karonti niṭṭhitacīvaro bhagavā temāsaccayena cārikaṃ pakkamissatīti athakho mahānāmo sakko yena bhagavā tenupasaṅkami upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi ekamantaṃ nisinno kho mahānāmo sakko bhagavantaṃ etadavoca sutametaṃ bhante sambahulā kira bhikkhū bhagavato cīvarakammaṃ karonti niṭṭhitacīvaro bhagavā temāsaccayena cārikaṃ pakkamissatīti tesaṃ no bhante nānāvihārehi viharataṃ kena vihārena vihātabbanti. {218.1} Sādhu sādhu mahānāma etaṃ kho mahānāma tumhākaṃ paṭirūpaṃ kulaputtānaṃ yaṃ tumhe tathāgataṃ upasaṅkamitvā puccheyyātha tesaṃ no bhante nānāvihārehi viharataṃ kena vihārena vihātabbanti saddho kho mahānāma ārādhako hoti no asaddho āraddhaviriyo ārādhako hoti no kusīto upaṭṭhitasati ārādhako hoti no muṭṭhassati samāhito ārādhako hoti no asamāhito paññavā ārādhako hoti no duppañño imesu kho tvaṃ mahānāma pañcasu dhammesu patiṭṭhāya cha dhamme uttariṃ bhāveyyāsi idha tvaṃ mahānāma tathāgataṃ anussareyyāsi itipi so Bhagavā arahaṃ sammāsambuddho vijjācaraṇasampanno sugato lokavidū anuttaro purisadammasārathi satthā devamanussānaṃ buddho bhagavāti yasmiṃ mahānāma samaye ariyasāvako tathāgataṃ anussarati nevassa tasmiṃ samaye rāgapariyuṭṭhitaṃ cittaṃ hoti na dosapariyuṭṭhitaṃ cittaṃ hoti na mohapariyuṭṭhitaṃ cittaṃ hoti ujugatamevassa tasmiṃ samaye cittaṃ hoti tathāgataṃ ārabbha ujugatacitto kho pana mahānāma ariyasāvako labhati atthavedaṃ labhati dhammavedaṃ labhati dhammūpasañhitaṃ pāmujjaṃ pamuditassa pīti jāyati pītimanassa kāyo passambhati passaddhakāyo sukhaṃ vediyati sukhino cittaṃ samādhiyati ayaṃ vuccati mahānāma ariyasāvako visamagatāya pajāya samappatto viharati sabyāpajjhāya pajāya abyāpajjho viharati dhammasotasamāpanno buddhānussatiṃ bhāveti. Puna caparaṃ tvaṃ mahānāma dhammaṃ anussareyyāsi svākkhāto bhagavatā dhammo sandiṭṭhiko akāliko ehipassiko opanayiko 1- paccattaṃ veditabbo viññūhīti yasmiṃ mahānāma samaye ariyasāvako dhammaṃ anussarati nevassa tasmiṃ samaye rāgapariyuṭṭhitaṃ cittaṃ hoti na dosapariyuṭṭhitaṃ cittaṃ hoti na mohapariyuṭṭhitaṃ cittaṃ hoti ujugatamevassa tasmiṃ samaye cittaṃ hoti dhammaṃ ārabbha ujugatacitto kho pana mahānāma ariyasāvako labhati atthavedaṃ labhati dhammavedaṃ labhati dhammūpasañhitaṃ pāmujjaṃ pamuditassa pīti jāyati pītimanassa kāyo passambhati passaddhakāyo sukhaṃ vediyati sukhino cittaṃ samādhiyati @Footnote: 1 Ma. opaneyyiko. Ayaṃ vuccati mahānāma ariyasāvako visamagatāya pajāya samappatto viharati sabyāpajjhāya pajāya abyāpajjho viharati dhammasotasamāpanno dhammānussatiṃ bhāveti. {218.2} Puna caparaṃ tvaṃ mahānāma saṅghaṃ anussareyyāsi supaṭipanno bhagavato sāvakasaṅgho ujupaṭipanno bhagavato sāvakasaṅgho ñāyapaṭipanno bhagavato sāvakasaṅgho sāmīcipaṭipanno bhagavato sāvakasaṅgho yadidaṃ cattāri purisayugāni aṭṭha purisapuggalā esa bhagavato sāvakasaṅgho āhuneyyo pāhuneyyo dakkhiṇeyyo añjalikaraṇīyo anuttaraṃ puññakkhettaṃ lokassāti yasmiṃ mahānāma samaye ariyasāvako saṅghaṃ anussarati nevassa tasmiṃ samaye rāgapariyuṭṭhitaṃ cittaṃ hoti na dosapariyuṭṭhitaṃ cittaṃ hoti na mohapariyuṭṭhitaṃ cittaṃ hoti ujugatamevassa tasmiṃ samaye cittaṃ hoti saṅghaṃ ārabbha ujugatacitto kho pana mahānāma ariyasāvako labhati atthavedaṃ labhati dhammavedaṃ labhati dhammūpasañhitaṃ pāmujjaṃ pamuditassa pīti jāyati pītimanassa kāyo passambhati passaddhakāyo sukhaṃ vediyati sukhino cittaṃ samādhiyati ayaṃ vuccati mahānāma ariyasāvako visamagatāya pajāya samappatto viharati sabyāpajjhāya pajāya abyāpajjho viharati dhammasotasamāpanno saṅghānussatiṃ bhāveti. {218.3} Puna caparaṃ tvaṃ mahānāma attano sīlāni anussareyyāsi akhaṇḍāni acchiddāni asabalāni akammāsāni bhujissāni viññūpasaṭṭhāni aparāmaṭṭhāni samādhisaṃvattanikānīti 1- yasmiṃ mahānāma samaye ariyasāvako sīlaṃ anussarati @Footnote: 1 Ma. itisaddo natthi. Nevassa tasmiṃ samaye rāgapariyuṭṭhitaṃ cittaṃ hoti na dosapariyuṭṭhitaṃ cittaṃ hoti na mohapariyuṭṭhitaṃ cittaṃ hoti ujugatamevassa tasmiṃ samaye cittaṃ hoti sīlaṃ ārabbha ujugatacitto kho pana mahānāma ariyasāvako labhati atthavedaṃ labhati dhammavedaṃ labhati dhammūpasañhitaṃ pāmujjaṃ pamuditassa pīti jāyati pītimanassa kāyo passambhati passaddhakāyo sukhaṃ vediyati sukhino cittaṃ samādhiyati ayaṃ vuccati mahānāma ariyasāvako visamagatāya pajāya samappatto viharati sabyāpajjhāya pajāya abyāpajjho viharati dhammasotasamāpanno sīlānussatiṃ bhāveti. {218.4} Puna caparaṃ tvaṃ mahānāma attano cāgaṃ anussareyyāsi lābhā vata me suladdhaṃ vata me yohaṃ maccheramalapariyuṭṭhitāya pajāya vigatamalamaccherena cetasā agāraṃ ajjhāvasāmi muttacāgo payatapāṇī 1- vossaggarato yācayogo dānasaṃvibhāgaratoti yasmiṃ mahānāma samaye ariyasāvako cāgaṃ anussarati nevassa tasmiṃ samaye rāgapariyuṭṭhitaṃ cittaṃ hoti na dosapariyuṭṭhitaṃ cittaṃ hoti na mohapariyuṭṭhitaṃ cittaṃ hoti ujugatamevassa tasmiṃ samaye cittaṃ hoti cāgaṃ ārabbha ujugatacitto kho pana mahānāma ariyasāvako labhati atthavedaṃ labhati dhammavedaṃ labhati dhammūpasañhitaṃ pāmujjaṃ pamuditassa pīti jāyati pītimanassa kāyo passambhati passaddhakāyo sukhaṃ vediyati sukhino cittaṃ samādhiyati ayaṃ vuccati mahānāma ariyasāvako visamagatāya pajāya samappatto viharati sabyāpajjhāya pajāya abyāpajjho viharati dhammasotasamāpanno @Footnote: 1 Po. Ma. payatapāṇi. Cāgānussatiṃ bhāveti. {218.5} Puna caparaṃ tvaṃ mahānāma devatā anussareyyāsi santi devā cātummahārājikā santi devā tāvatiṃsā santi devā yāmā santi devā tusitā santi devā nimmānaratino santi devā paranimmitavasavattino santi devā brahmakāyikā santi devā taduttari 1- yathārūpāya saddhāya samannāgatā tā devatā ito cutā tattha uppannā 2- mayhampi tathārūpā saddhā saṃvijjati yathārūpena sīlena samannāgatā tā devatā ito cutā tattha uppannā mayhampi tathārūpaṃ sīlaṃ saṃvijjati yathārūpena sutena samannāgatā tā devatā ito cutā tattha uppannā mayhampi tathārūpaṃ sutaṃ saṃvijjati yathārūpena cāgena samannāgatā tā devatā ito cutā tattha uppannā mayhampi tathārūpo cāgo saṃvijjati yathārūpāya paññāya samannāgatā tā devatā ito cutā tattha uppannā mayhampi tathārūpā paññā saṃvijjatīti yasmiṃ mahānāma samaye ariyasāvako attano ca tāsañca devatānaṃ saddhañca sīlañca sutañca cāgañca paññañca anussarati nevassa tasmiṃ samaye rāgapariyuṭṭhitaṃ cittaṃ hoti na dosapariyuṭṭhitaṃ cittaṃ hoti na mohapariyuṭṭhitaṃ cittaṃ hoti ujugatamevassa tasmiṃ samaye cittaṃ hoti devatā ārabbha ujugatacitto kho pana mahānāma ariyasāvako labhati atthavedaṃ labhati dhammavedaṃ labhati dhammūpasañhitaṃ pāmujjaṃ pamuditassa pīti jāyati pītimanassa kāyo passambhati passaddhakāyo sukhaṃ vediyati sukhino cittaṃ samādhiyati @Footnote: 1 Po. Ma. Yu. tatuttari. 2 Po. Yu. upapannā. Ma. tatthūpapannā. sabbattha @evaṃ ñātabbaṃ. Ayaṃ vuccati mahānāma ariyasāvako visamagatāya pajāya samappatto viharati sabyāpajjhāya pajāya abyāpajjho viharati dhammasotasamāpanno devatānussatiṃ bhāvetīti. [219] 12 Ekaṃ samayaṃ bhagavā sakkesu viharati kapilavatthusmiṃ nigrodhārāme . tena kho pana samayena mahānāmo sakko gilānā vuṭṭhito hoti aciravuṭṭhito gelaññā . tena kho pana samayena sambahulā bhikkhū bhagavato cīvarakammaṃ karonti niṭṭhitacīvaro bhagavā temāsaccayena cārikaṃ pakkamissatīti . assosi kho mahānāmo sakko sambahulā kira bhikkhū bhagavato cīvarakammaṃ karonti niṭṭhitacīvaro bhagavā temāsaccayena cārikaṃ pakkamissatīti athakho mahānāmo sakko yena bhagavā tenupasaṅkami upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi ekamantaṃ nisinno kho mahānāmo sakko bhagavantaṃ etadavoca sutametaṃ bhante sambahulā kira bhikkhū bhagavato cīvarakammaṃ karonti niṭṭhitacīvaro bhagavā temāsaccayena cārikaṃ pakkamissatīti tesaṃ no bhante nānāvihārehi viharataṃ kena vihārena vihātabbanti. {219.1} Sādhu sādhu mahānāma etaṃ kho mahānāma tumhākaṃ paṭirūpaṃ kulaputtānaṃ yaṃ tumhe tathāgataṃ upasaṅkamitvā puccheyyātha tesaṃ no bhante nānāvihārehi viharataṃ kena vihārena vihātabbanti saddho kho mahānāma ārādhako hoti no asaddho āraddhaviriyo ārādhako hoti no kusīto upaṭṭhitasati ārādhako hoti no muṭṭhassati samāhito ārādhako Hoti no asamāhito paññavā ārādhako hoti no duppañño imesu kho tvaṃ mahānāma pañcasu dhammesu patiṭṭhāya cha dhamme uttariṃ bhāveyyāsi idha tvaṃ mahānāma tathāgataṃ anussareyyāsi itipi so bhagavā .pe. satthā devamanussānaṃ buddho bhagavāti yasmiṃ mahānāma samaye ariyasāvako tathāgataṃ anussarati nevassa tasmiṃ samaye rāgapariyuṭṭhitaṃ cittaṃ hoti na dosapariyuṭṭhitaṃ cittaṃ hoti na mohapariyuṭṭhitaṃ cittaṃ hoti ujugatamevassa tasmiṃ samaye cittaṃ hoti tathāgataṃ ārabbha ujugatacitto kho pana mahānāma ariyasāvako labhati atthavedaṃ labhati dhammavedaṃ labhati dhammūpasañhitaṃ pāmujjaṃ pamuditassa pīti jāyati pītimanassa kāyo passambhati passaddhakāyo sukhaṃ vediyati sukhino cittaṃ samādhiyati imaṃ kho tvaṃ mahānāma buddhānussatiṃ gacchantopi bhāveyyāsi ṭhitopi bhāveyyāsi nisinnopi bhāveyyāsi sayānopi bhāveyyāsi kammantaṃ adhiṭṭhahantopi bhāveyyāsi puttasambādhasayanaṃ ajjhāvasantopi bhāveyyāsi. {219.2} Puna caparaṃ tvaṃ mahānāma dhammaṃ anussareyyāsi ... Saṅghaṃ anussareyyāsi ... attano sīlāni anussareyyāsi ... Attano cāgaṃ anussareyyāsi ... devatā anussareyyāsi santi devā cātummahārājikā santi devā ... Taduttari yathārūpāya saddhāya samannāgatā tā devatā ito cutā tattha uppannā mayhampi tathārūpā saddhā saṃvijjati yathārūpena sīlena ... Sutena ... Cāgena ... Paññāya samannāgatā tā devatā ito cutā tattha Uppannā mayhampi tathārūpā paññā saṃvijjatīti yasmiṃ mahānāma samaye ariyasāvako attano ca tāsañca devatānaṃ saddhañca sīlañca sutañca cāgañca paññañca anussarati nevassa tasmiṃ samaye rāgapariyuṭṭhitaṃ cittaṃ hoti na dosapariyuṭṭhitaṃ cittaṃ hoti na mohapariyuṭṭhitaṃ cittaṃ hoti ujugatamevassa tasmiṃ samaye cittaṃ hoti devatā ārabbha ujugatacitto kho pana mahānāma ariyasāvako labhati atthavedaṃ labhati dhammavedaṃ labhati dhammūpasañhitaṃ pāmujjaṃ pamuditassa pīti jāyati pītimanassa kāyo passambhati passaddhakāyo sukhaṃ vediyati sukhino cittaṃ samādhiyati imaṃ kho tvaṃ mahānāma devatānussatiṃ gacchantopi bhāveyyāsi ṭhitopi bhāveyyāsi nisinnopi bhāveyyāsi sayānopi bhāveyyāsi kammantaṃ adhiṭṭhahantopi bhāveyyāsi puttasambādhasayanaṃ ajjhāvasantopi bhāveyyāsīti. [220] 13 Ekaṃ samayaṃ bhagavā sakkesu viharati kapilavatthusmiṃ nigrodhārāme . tena kho pana samayena bhagavā sāvatthiyaṃ vassāvāsaṃ upagantukāmo hoti . assosi kho nandiyo sakko bhagavā kira sāvatthiyaṃ vassāvāsaṃ upagantukāmoti athakho nandiyassa sakkassa etadahosi yannūnāhaṃpi sāvatthiyaṃ vassāvāsaṃ upagaccheyyaṃ tattha kammantañceva adhiṭṭhahissāmi bhagavantañca lacchāmi kālena kālaṃ dassanāyāti . athakho bhagavā sāvatthiyaṃ vassāvāsaṃ upagacchi 1- . Nandiyopi kho sakko sāvatthiyaṃ vassāvāsaṃ upagacchi tattha kammantañceva @Footnote: 1 Po. Yu. upagañchi. Adhiṭṭhāya 1- bhagavantañca lacchati 2- kālena kālaṃ dassanāya. Tena kho pana samayena sambahulā bhikkhū bhagavato cīvarakammaṃ karonti niṭṭhitacīvaro bhagavā temāsaccayena cārikaṃ pakkamissatīti . assosi kho nandiyo sakko sambahulā kira bhikkhū bhagavato cīvarakammaṃ karonti niṭṭhitacīvaro bhagavā temāsaccayena cārikaṃ pakkamissatīti athakho nandiyo sakko yena bhagavā tenupasaṅkami upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi ekamantaṃ nisinno kho nandiyo sakko bhagavantaṃ etadavoca sutametaṃ bhante sambahulā kira bhikkhū bhagavato cīvarakammaṃ karonti niṭṭhitacīvaro bhagavā temāsaccayena cārikaṃ pakkamissatīti tesaṃ no bhante nānāvihārehi viharataṃ kena vihārena vihātabbanti. {220.1} Sādhu sādhu nandiya etaṃ kho nandiya tumhākaṃ paṭirūpaṃ kulaputtānaṃ yaṃ tumhe tathāgataṃ upasaṅkamitvā puccheyyātha tesaṃ no bhante nānāvihārehi viharataṃ kena vihārena vihātabbanti saddho kho nandiya ārādhako hoti no asaddho sīlavā ārādhako hoti no dussīlo āraddhaviriyo ārādhako hoti no kusīto upaṭṭhitasati ārādhako hoti no muṭṭhassati samāhito ārādhako hoti no asamāhito paññavā ārādhako hoti no duppañño imesu kho te nandiya chasu dhammesu patiṭṭhāya pañcasu dhammesu ajjhattaṃ sati upaṭṭhapetabbā 3- idha tvaṃ nandiya tathāgataṃ anussareyyāsi itipi so bhagavā arahaṃ sammāsambuddho vijjācaraṇasampanno sugato @Footnote: 1 Ma. Yu. adhiṭṭhāsi. 2 Ma. Yu. labhi. 3 Ma. sabbattha vāresu upaṭṭhāpetabbā. Lokavidū anuttaro purisadammasārathi satthā devamanussānaṃ buddho bhagavāti iti kho te nandiya tathāgataṃ ārabbha ajjhattaṃ sati upaṭṭhapetabbā. {220.2} Puna caparaṃ tvaṃ nandiya dhammaṃ anussareyyāsi svākkhāto bhagavatā dhammo sandiṭṭhiko akāliko ehipassiko opanayiko paccattaṃ veditabbo viññūhīti iti kho te nandiya dhammaṃ ārabbha ajjhattaṃ sati upaṭṭhapetabbā. {220.3} Puna caparaṃ tvaṃ nandiya kalyāṇamitte anussareyyāsi lābhā vata me suladdhaṃ vata me yassa [1]- kalyāṇamittā anukampakā atthakāmā ovādakā anusāsakāti iti kho te nandiya kalyāṇamitte ārabbha ajjhattaṃ sati upaṭṭhapetabbā. {220.4} Puna caparaṃ tvaṃ nandiya attano cāgaṃ anussareyyāsi lābhā vata me suladdhaṃ vata me yohaṃ maccheramalapariyuṭṭhitāya pajāya vigatamalamaccherena cetasā agāraṃ ajjhāvasāmi muttacāgo payatapāṇī vossaggarato yācayogo dānasaṃvibhāgaratoti iti kho te nandiya cāgaṃ ārabbha ajjhattaṃ sati upaṭṭhapetabbā. {220.5} Puna caparaṃ tvaṃ nandiya devatā anussareyyāsi yā tā 2- devatā atikkammeva kabaḷīkārabhakkhānaṃ 3- devatānaṃ sahabyataṃ aññataraṃ manomayaṃ kāyaṃ upapannā tā karaṇīyaṃ attano na samanupassanti katassa vā paṭiccayaṃ seyyathāpi nandiya bhikkhu asamayavimutto akaraṇīyaṃ attano na samanupassati katassa vā paṭiccayaṃ evameva kho nandiya yā tā @Footnote: 1 Ma. Yu. mesaddo dissati. 2 Ma. ayaṃ pāṭho natthi. 3 Ma. kabaḷīkārāhārabhakkhānaṃ. Devatā atikkammeva kabaḷīkārabhakkhānaṃ devānaṃ sahabyataṃ aññataraṃ manomayaṃ kāyaṃ upapannā tā karaṇīyaṃ attano na samanupassanti katassa vā paṭiccayanti iti kho te nandiya devatā ārabbha ajjhattaṃ sati upaṭṭhapetabbā imehi kho nandiya ekādasahi dhammehi samannāgato ariyasāvako pajahateva pāpake akusale dhamme na upādiyati seyyathāpi nandiya kumbho nikkujjo no vantaṃ paccāmasati 1- seyyathāpi nandiya tiṇā aggi mutto ḍahaññeva gacchati no daḍḍhaṃ paccudāvattati evameva kho nandiya imehi ekādasahi dhammehi samannāgato ariyasāvako pajahateva pāpake akusale dhamme na upādiyatīti. [221] 14 Athakho āyasmā subhūti saddhena bhikkhunā saddhiṃ yena bhagavā tenupasaṅkami upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi . ekamantaṃ nisinnaṃ kho āyasmantaṃ subhūtiṃ bhagavā etadavoca ko nāma ayaṃ subhūti bhikkhūti . saddho nāmāyaṃ bhante bhikkhu saddhassa 2- upāsakassa putto saddhā agārasmā anagāriyaṃ pabbajitoti . Kacci panāyaṃ subhūti saddho bhikkhu saddhassa upāsakassa putto saddhā agārasmā anagāriyaṃ pabbajito sandissati saddhāpadānesūti . Etassa bhagavā kālo etassa sugata kālo bhagavā saddhassa saddhāpadānāni bhāseyya idānāhaṃ jānissāmi yadi vā ayaṃ bhikkhu sandissati saddhāpadānesu yadi vā noti . tenahi subhūti suṇāhi sādhukaṃ manasikarohi bhāsissāmīti . evaṃ bhanteti kho āyasmā subhūti bhagavato @Footnote: 1 Ma. Yu. paccāvamati. 2 Ma. sudattassa. ito paraṃ evaṃ ñātabbaṃ. Paccassosi . bhagavā etadavoca idha subhūti bhikkhu sīlavā hoti pātimokkhasaṃvarasaṃvuto viharati ācāragocarasampanno aṇumattesu vajjesu bhayadassāvī samādāya sikkhati sikkhāpadesu yampi subhūti bhikkhu sīlavā hoti .pe. samādāya sikkhati sikkhāpadesu idampi subhūti saddhassa saddhāpadānaṃ hoti. {221.1} Puna caparaṃ subhūti bhikkhu bahussuto hoti sutadharo sutasannicayo ye te dhammā ādikalyāṇā majjhekalyāṇā pariyosānakalyāṇā sātthaṃ sabyañjanaṃ kevalaparipuṇṇaṃ parisuddhaṃ brahmacariyaṃ abhivadanti tathārūpāssa dhammā bahussutā honti dhatā vacasā paricitā manasānupekkhitā diṭṭhiyā suppaṭividdhā yampi subhūti bhikkhu bahussuto hoti .pe. diṭṭhiyā suppaṭividdhā idampi subhūti saddhassa saddhāpadānaṃ hoti. {221.2} Puna caparaṃ subhūti bhikkhu kalyāṇamitto hoti kalyāṇasahāyo kalyāṇasampavaṅko yampi subhūti bhikkhu kalyāṇamitto hoti kalyāṇasahāyo kalyāṇasampavaṅko idampi 1- saddhassa saddhāpadānaṃ hoti. {221.3} Puna caparaṃ subhūti bhikkhu suvaco hoti sovacassakaraṇehi dhammehi samannāgato khamo padakkhiṇaggāhī anusāsaniṃ yampi subhūti bhikkhu suvaco hoti sovacassakaraṇehi dhammehi samannāgato khamo padakkhiṇaggāhī anusāsaniṃ idampi subhūti saddhassa saddhāpadānaṃ hoti. {221.4} Puna caparaṃ subhūti bhikkhu yāni tāni sabrahmacārīnaṃ uccāvacāni kiṃkaraṇīyāni tattha dakkho hoti analaso tatrupāyāya vīmaṃsāya @Footnote: 1 Ma. etthantare subhūtīti dissati. Samannāgato alaṃ kātuṃ alaṃ saṃvidhātuṃ yampi subhūti bhikkhu yāni tāni sabrahmacārīnaṃ .pe. alaṃ kātuṃ alaṃ saṃvidhātuṃ idampi subhūti saddhassa saddhāpadānaṃ hoti. {221.5} Puna caparaṃ subhūti bhikkhu dhammakāmo hoti piyasamudāhāro abhidhamme abhivinaye uḷārapāmujjo yampi subhūti bhikkhu dhammakāmo hoti piyasamudāhāro abhidhamme abhivinaye uḷārapāmujjo idampi subhūti saddhassa saddhāpadānaṃ hoti. {221.6} Puna caparaṃ subhūti bhikkhu āraddhaviriyo viharati akusalānaṃ dhammānaṃ pahānāya kusalānaṃ dhammānaṃ upasampadāya thāmavā daḷhaparakkamo anikkhittadhuro kusalesu dhammesu yampi subhūti bhikkhu āraddhaviriyo viharati .pe. Idampi subhūti saddhassa saddhāpadānaṃ hoti. {221.7} Puna caparaṃ subhūti bhikkhu catunnaṃ jhānānaṃ ābhicetasikānaṃ diṭṭhadhammasukhavihārānaṃ nikāmalābhī hoti akicchalābhī akasiralābhī yampi subhūti bhikkhu catunnaṃ jhānānaṃ ābhicetasikānaṃ diṭṭhadhammasuvihārānaṃ nikāmalābhī hoti akicchalābhī akasiralābhī idampi subhūti saddhassa saddhāpadānaṃ hoti. {221.8} Puna caparaṃ subhūti bhikkhu anekavihitaṃ pubbenivāsaṃ anussarati seyyathīdaṃ ekampi jātiṃ dvepi jātiyo tissopi jātiyo catassopi jātiyo pañcapi jātiyo dasapi jātiyo vīsampi jātiyo tiṃsampi jātiyo cattāḷīsampi jātiyo paññāsampi jātiyo jātisatampi jātisahassampi jātisatasahassampi anekepi saṃvaṭṭakappe anekepi vivaṭṭakappe Anekepi saṃvaṭṭavivaṭṭakappe amutrāsiṃ evaṃnāmo evaṃgotto evaṃvaṇṇo evamāhāro evaṃsukhadukkhapaṭisaṃvedī evamāyupariyanto so tatocuto amutra udapādiṃ tatrāpāsiṃ evaṃnāmo evaṃgotto evaṃvaṇṇo evamāhāro evaṃsukhadukkhapaṭisaṃvedī evamāyupariyanto so tato cuto idhuppannoti iti sākāraṃ sauddesaṃ anekavihitaṃ pubbenivāsaṃ anussarati yampi subhūti bhikkhu anekavihitaṃ pubbenivāsaṃ anussarati seyyathīdaṃ ekampi jātiṃ dvepi jātiyo .pe. iti sākāraṃ sauddesaṃ anekavihitaṃ pubbenivāsaṃ anussarati idampi subhūti saddhassa saddhāpadānaṃ hoti. {221.9} Puna caparaṃ subhūti bhikkhu dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena satte passati cavamāne upapajjamāne hīne paṇīte suvaṇṇe dubbaṇṇe sugate duggate yathākammūpage satte pajānāti ime vata bhonto sattā kāyaduccaritena samannāgatā vacīduccaritena samannāgatā manoduccaritena samannāgatā ariyānaṃ upavādakā micchādiṭṭhikā micchādiṭṭhikammasamādānā te kāyassa bhedā parammaraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapannā ime vā pana bhonto sattā kāyasucaritena samannāgatā vacīsucaritena samannāgatā manosucaritena samannāgatā ariyānaṃ anupavādakā sammādiṭṭhikā sammādiṭṭhikammasamādānā te kāyassa bhedā parammaraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapannāti iti dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena satte passati cavamāne upapajjamāne hīne paṇīte suvaṇṇe dubbaṇṇe sugate duggate yathākammūpage Satte pajānāti yampi subhūti bhikkhu dibbena cakkhunā visuddhena .pe. Yathākammūpage satte pajānāti idampi subhūti saddhassa saddhāpadānaṃ hoti. {221.10} Puna caparaṃ subhūti bhikkhu āsavānaṃ khayā anāsavaṃ cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharati yampi subhūti bhikkhu āsavānaṃ khayā .pe. sacchikatvā upasampajja viharati idampi subhūti saddhassa saddhāpadānaṃ hotīti. Evaṃ vutte āyasmā subhūti bhagavantaṃ etadavoca yānimāni bhante bhagavatā saddhassa saddhāpadānāni bhāsitāni saṃvijjanti tāni imassa bhikkhuno ayañca bhikkhu etesu sandissati ayaṃ bhante bhikkhu sīlavā hoti pātimokkhasaṃvarasaṃvuto viharati ācāragocarasampanno aṇumattesu vajjesu bhayadassāvī samādāya sikkhati sikkhāpadesu ayaṃ bhante bhikkhu bahussuto hoti sutadharo sutasannicayo ye te dhammā ādikalyāṇā majjhekalyāṇā pariyosānakalyāṇā sātthaṃ sabyañjanaṃ kevalaparipuṇṇaṃ parisuddhaṃ brahmacariyaṃ abhivadanti tathārūpāssa dhammā bahussutā honti dhatā vacasā paricitā manasānupekkhitā diṭṭhiyā suppaṭividdhā ayaṃ bhante bhikkhu kalyāṇamitto [1]- kalyāṇasahāyo kalyāṇasampavaṅko ayaṃ bhante bhikkhu suvaco [2]- sovacassakaraṇehi dhammehi samannāgato khamo padakkhiṇaggāhī anusāsaniṃ ayaṃ bhante bhikkhu yāni @Footnote: 1-2 Ma. Yu. hoti. Tāni sabrahmacārīnaṃ uccāvacāni kiṃkaraṇīyāni tattha dakkho hoti analaso tatrupāyāya vīmaṃsāya samannāgato alaṃ kātuṃ alaṃ saṃvidhātuṃ ayaṃ bhante bhikkhu dhammakāmo hoti piyasamudāhāro abhidhamme abhivinaye uḷārapāmujjo ayaṃ bhante bhikkhu āraddhaviriyo viharati thāmavā daḷhaparakkamo anikkhittadhuro kusalesu dhammesu ayaṃ bhante bhikkhu catunnaṃ jhānānaṃ ābhicetasikānaṃ diṭṭhadhammasukhavihārānaṃ nikāmalābhī hoti akicchalābhī akasiralābhī ayaṃ bhante bhikkhu anekavihitaṃ pubbenivāsaṃ anussarati seyyathīdaṃ ekampi jātiṃ dvepi jātiyo .pe. Iti sākāraṃ sauddesaṃ anekavihitaṃ pubbenivāsaṃ anussarati ayaṃ bhante bhikkhu dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena .pe. Yathākammūpage satte pajānāti ayaṃ bhante bhikkhu āsavānaṃ khayā .pe. sacchikatvā upasampajja viharati yānimāni bhante bhagavatā saddhassa saddhāpadānāni bhāsitāni saṃvijjanti tāni imassa bhikkhuno ayañca bhikkhu etesu sandissatīti . sādhu sādhu subhūti tenahi tvaṃ subhūti iminā saddhena bhikkhunā saddhiṃ vihareyyāsi yadā ca tvaṃ subhūti ākaṅkheyyāsi tathāgataṃ dassanāya iminā ca saddhena bhikkhunā saddhiṃ upasaṅkameyyāsi tathāgataṃ dassanāyāti. [222] 15 Mettāya bhikkhave cetovimuttiyā āsevitāya bhāvitāya bahulīkatāya yānīkatāya vatthukatāya anuṭṭhitāya paricitāya susamāraddhāya ekādasānisaṃsā pāṭikaṅkhā katame ekādasa sukhaṃ supati sukhaṃ Paṭibujjhati na pāpakaṃ supinaṃ passati manussānaṃ piyo hoti amanussānaṃ piyo hoti devatā rakkhanti nāssa aggi vā visaṃ vā satthaṃ vā kamati tuvaṭṭaṃ cittaṃ samādhiyati mukhavaṇṇo vippasīdati asammūḷho kālaṃ karoti uttariṃ appaṭivijjhanto brahmalokūpago hoti mettāya bhikkhave cetovimuttiyā āsevitāya bhāvitāya bahulīkatāya yānīkatāya vatthukatāya anuṭṭhitāya paricitāya susamāraddhāya ime ekādasānisaṃsā pāṭikaṅkhāti. [223] 16 Ekaṃ samayaṃ āyasmā ānando vesāliyaṃ viharati veḷuvagāmake . tena kho pana samayena dasamo 1- gahapati aṭṭhakanāgaro pātaliputtaṃ anuppatto hoti kenacideva karaṇīyena athakho dasamo gahapati aṭṭhakanāgaro yena kukkuṭārāmo yena aññataro bhikkhu tenupasaṅkami upasaṅkamitvā taṃ bhikkhuṃ etadavoca kahaṃ nu kho bhante āyasmā ānando etarahi viharati dassanakāmā hi mayaṃ bhante āyasmantaṃ ānandanti . eso gahapati āyasmā ānando vesāliyaṃ viharati veḷuvagāmaketi. {223.1} Athakho dasamo gahapati aṭṭhakanāgaro pātaliputte taṃ karaṇīyaṃ tīretvā yena vesāliveḷuvagāmako yenāyasmā ānando tenupasaṅkami upasaṅkamitvā āyasmantaṃ ānandaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi ekamantaṃ nisinno kho dasamo gahapati aṭṭhakanāgaro āyasmantaṃ ānandaṃ etadavoca atthi nu kho bhante ānanda tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena ekadhammo sammadakkhāto yattha @Footnote: 1 Po. asamo. sabbattha īdisameva. Bhikkhuno appamattassa ātāpino pahitattassa viharato avimuttaṃ vā cittaṃ vimuccati aparikkhīṇā vā āsavā parikkhayaṃ gacchanti ananuppattaṃ vā anuttaraṃ yogakkhemaṃ anupāpuṇātīti . atthi [1]- gahapati tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena ekadhammo sammadakkhāto yattha bhikkhuno appamattassa ātāpino pahitattassa viharato avimuttaṃ vā cittaṃ vimuccati aparikkhīṇā vā āsavā parikkhayaṃ gacchanti ananuppattaṃ vā anuttaraṃ yogakkhemaṃ anupāpuṇātīti. {223.2} Katamo pana bhante ānanda tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena ekadhammo sammadakkhāto yattha bhikkhuno appamattassa ātāpino pahitattassa viharato avimuttaṃ vā cittaṃ vimuccati aparikkhīṇā vā āsavā parikkhayaṃ gacchanti ananuppattaṃ vā anuttaraṃ yogakkhemaṃ anupāpuṇātīti . idha gahapati bhikkhu vivicceva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi savitakkaṃ savicāraṃ vivekajaṃ pītisukhaṃ paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati so iti paṭisañcikkhati idaṃ 2- kho paṭhamaṃ jhānaṃ abhisaṅkhataṃ abhisañcetayitaṃ yaṃ kho pana kiñci abhisaṅkhataṃ abhisañcetayitaṃ tadaniccaṃ nirodhadhammanti pajānāti so tattha ṭhito āsavānaṃ khayaṃ pāpuṇāti no ce āsavānaṃ khayaṃ pāpuṇāti teneva dhammarāgena tāya dhammanandiyā pañcannaṃ orambhāgiyānaṃ saṃyojanānaṃ parikkhayā opapātiko hoti tattha parinibbāyī anāvattidhammo tasmā lokā ayaṃ 3- kho gahapati tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena @Footnote: 1 Ma. khosaddo dissati. 2 Ma. Yu. idampi. 3 Ma. Yu. ayampi. Ekadhammo sammadakkhāto yattha bhikkhuno appamattassa ātāpino pahitattassa viharato avimuttaṃ vā cittaṃ vimuccati aparikkhīṇā vā āsavā parikkhayaṃ gacchanti ananuppattaṃ vā anuttaraṃ yogakkhemaṃ anupāpuṇāti. Puna caparaṃ gahapati bhikkhu vitakkavicārānaṃ vūpasamā ajjhattaṃ sampasādanaṃ cetaso ekodibhāvaṃ avitakkaṃ avicāraṃ samādhijaṃ pītisukhaṃ dutiyaṃ jhānaṃ ... tatiyaṃ jhānaṃ ... catutthaṃ jhānaṃ upasampajja viharati so iti paṭisañcikkhati idampi kho catutthaṃ jhānaṃ abhisaṅkhataṃ abhisañcetayitaṃ yaṃ kho pana kiñci abhisaṅkhataṃ abhisañcetayitaṃ tadaniccaṃ nirodhadhammanti pajānāti so tattha ṭhito āsavānaṃ khayaṃ pāpuṇāti no ce āsavānaṃ khayaṃ pāpuṇāti teneva dhammarāgena tāya dhammanandiyā pañcannaṃ orambhāgiyānaṃ saṃyojanānaṃ parikkhayā opapātiko hoti tattha parinibbāyī anāvattidhammo tasmā lokā ayampi kho gahapati tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena ekadhammo sammadakkhāto yattha bhikkhuno appamattassa ātāpino pahitattassa viharato avimuttaṃ vā cittaṃ vimuccati aparikkhīṇā vā āsavā parikkhayaṃ gacchanti ananuppattaṃ vā anuttaraṃ yogakkhemaṃ anupāpuṇāti. {223.3} Puna caparaṃ gahapati bhikkhu mettāsahagatena cetasā ekaṃ disaṃ pharitvā viharati tathā dutiyaṃ tathā tatiyaṃ tathā catutthaṃ iti Uddhamadho tiriyaṃ sabbadhi sabbattatāya sabbāvantaṃ lokaṃ mettāsahagatena cetasā vipulena mahaggatena appamāṇena averena abyāpajjhena pharitvā viharati so iti paṭisañcikkhati ayampi kho mettācetovimutti abhisaṅkhatā abhisañcetayitā yaṃ [1]- pana kiñci abhisaṅkhataṃ abhisañcetayitaṃ tadaniccaṃ nirodhadhammanti pajānāti so tattha ṭhito āsavānaṃ khayaṃ pāpuṇāti no ce āsavānaṃ khayaṃ pāpuṇāti teneva dhammarāgena tāya dhammanandiyā pañcannaṃ orambhāgiyānaṃ saṃyojanānaṃ parikkhayā opapātiko hoti tattha parinibbāyī anāvattidhammo tasmā lokā ayampi kho gahapati tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena ekadhammo sammadakkhāto yattha bhikkhuno appamattassa ātāpino pahitattassa viharato avimuttaṃ vā cittaṃ vimuccati aparikkhīṇā vā āsavā parikkhayaṃ gacchanti ananuppattaṃ vā anuttaraṃ yogakkhemaṃ anupāpuṇāti. {223.4} Puna ca paraṃ gahapati bhikkhu karuṇāsahagatena cetasā ... Muditāsahagatena cetasā ... upekkhāsahagatena cetasā ekaṃ disaṃ pharitvā viharati tathā dutiyaṃ tathā tatiyaṃ tathā catutthaṃ iti uddhamadho tiriyaṃ sabbadhi sabbattatāya sabbāvantaṃ lokaṃ upekkhāsahagatena cetasā vipulena mahaggatena appamāṇena averena abyāpajjhena pharitvā viharati so iti paṭisañcikkhati ayampi kho upekkhācetovimutti abhisaṅkhatā abhisañcetayitā yaṃ kho pana kiñci abhisaṅkhataṃ abhisañcetayitaṃ tadaniccaṃ @Footnote: 1 sabbavāresu khosaddo dissati. Nirodhadhammanti pajānāti so tattha ṭhito āsavānaṃ khayaṃ pāpuṇāti no ce āsavānaṃ khayaṃ pāpuṇāti teneva dhammarāgena tāya dhammanandiyā pañcannaṃ orambhāgiyānaṃ saṃyojanānaṃ parikkhayā opapātiko hoti tattha parinibbāyī anāvattidhammo tasmā lokā ayampi kho gahapati tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena ekadhammo sammadakkhāto yattha bhikkhuno appamattassa ātāpino pahitattassa viharato avimuttaṃ vā cittaṃ vimuccati aparikkhīṇā vā āsavā parikkhayaṃ gacchanti ananuppattaṃ vā anuttaraṃ yogakkhemaṃ anupāpuṇāti. {223.5} Puna caparaṃ gahapati bhikkhu sabbaso rūpasaññānaṃ samatikkamā paṭighasaññānaṃ atthaṅgamā nānattasaññānaṃ amanasikārā ananto ākāsoti ākāsānañcāyatanaṃ upasampajja viharati so iti paṭisañcikkhati ayampi kho ākāsānañcāyatanasamāpatti abhisaṅkhatā abhisañcetayitā yaṃ kho pana kiñci abhisaṅkhataṃ abhisañcetayitaṃ tadaniccaṃ nirodhadhammanti pajānāti so tattha ṭhito āsavānaṃ khayaṃ pāpuṇāti no ce āsavānaṃ khayaṃ pāpuṇāti teneva dhammarāgena tāya dhammanandiyā pañcannaṃ orambhāgiyānaṃ saṃyojanānaṃ parikkhayā opapātiko hoti tattha parinibbāyī anāvattidhammo tasmā lokā ayampi kho gahapati tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena ekadhammo sammadakkhāto yattha bhikkhuno appamattassa ātāpino pahitattassa viharato avimuttaṃ vā cittaṃ vimuccati aparikkhīṇā vā āsavā parikkhayaṃ gacchanti Ananuppattaṃ vā anuttaraṃ yogakkhemaṃ anupāpuṇāti. {223.6} Puna caparaṃ gahapati bhikkhu sabbaso ākāsānañcāyatanaṃ samatikkamma anantaṃ viññāṇanti viññāṇañcāyatanaṃ upasampajja viharati sabbaso viññāṇañcāyatanaṃ samatikkamma natthi kiñcīti ākiñcaññāyatanaṃ upasampajja viharati so iti paṭisañcikkhati ayampi kho ākiñcaññāyatanasamāpatti abhisaṅkhatā abhisañcetayitā yaṃ kho pana kiñci abhisaṅkhataṃ abhisañcetayitaṃ tadaniccaṃ nirodhadhammanti pajānāti so tattha ṭhito āsavānaṃ khayaṃ pāpuṇāti no ce āsavānaṃ khayaṃ pāpuṇāti teneva dhammarāgena tāya dhammanandiyā pañcannaṃ orambhāgiyānaṃ saṃyojanānaṃ parikkhayā opapātiko hoti tattha parinibbāyī anāvattidhammo tasmā lokā ayampi kho gahapati tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena ekadhammo sammadakkhāto yattha bhikkhuno appamattassa ātāpino pahitattassa viharato avimuttaṃ vā cittaṃ vimuccati aparikkhīṇā vā āsavā parikkhayaṃ gacchanti ananuppattaṃ vā anuttaraṃ yogakkhemaṃ anupāpuṇātīti. {223.7} Evaṃ vutte dasamo gahapati aṭṭhakanāgaro āyasmantaṃ ānandaṃ etadavoca seyyathāpi bhante ānanda puriso ekaṃ nidhimukhaṃ gavesanto sakideva ekādasa nidhimukhāni adhigaccheyya evameva kho ahaṃ bhante ekaṃ amatadvāraṃ gavesanto sakideva ekādasannaṃ amatadvārānaṃ alatthaṃ savanāya seyyathāpi bhante purisassa agāraṃ ekādasadvāraṃ so tasmiṃ Agāre āditte ekamekena 1- dvārena sakkuṇeyya attānaṃ sotthiṃ kātuṃ evameva kho ahaṃ bhante imesaṃ ekādasannaṃ amatadvārānaṃ ekamekena 1- amatadvārena sakkuṇissāmi attānaṃ sotthiṃ kātuṃ ime hi nāma bhante aññatitthiyā ācariyassa ācariyadhanaṃ pariyesissanti kiṃ panāhaṃ āyasmato ānandassa pūjaṃ karissāmīti athakho dasamo gahapati aṭṭhakanāgaro vesālikañca pātaliputtakañca bhikkhusaṅghaṃ sannipātāpetvā paṇītena khādanīyena bhojanīyena sahatthā santappesi sampavāresi ekamekañca bhikkhuṃ paccekadussayugena acchādesi āyasmantañca ānandaṃ ticīvarena āyasmato ca ānandassa pañcasataṃ vihāraṃ kārāpesīti. [224] 17 Ekādasahi bhikkhave aṅgehi samannāgato gopālako abhabbo gogaṇaṃ pariharituṃ phātikātuṃ 2- katamehi ekādasahi idha bhikkhave gopālako na rūpaññū hoti na lakkhaṇakusalo hoti na āsāṭikaṃ sāṭetā 3- hoti na vaṇaṃ paṭicchādetā hoti na dhūmaṃ kattā hoti na titthaṃ jānāti na pītaṃ jānāti na vīthiṃ jānāti na gocarakusalo hoti anavasesadohī [4]- hoti ye te usabhā gopitaro goparināyakā te na atirekapūjāya pūjetā hoti imehi kho bhikkhave ekādasahi aṅgehi samannāgato gopālako abhabbo gogaṇaṃ pariharituṃ phātikātuṃ evameva kho bhikkhave ekādasahi dhammehi samannāgato bhikkhu abhabbo imasmiṃ dhammavinaye vuḍḍhiṃ virūḷhiṃ vepullaṃ āpajjituṃ katamehi ekādasahi idha bhikkhave bhikkhu na rūpaññū hoti na lakkhaṇakusalo hoti na @Footnote: 1 Ma. ekamekenapi. 2 Ma. sabbavāresu phātiṃ kātuṃ. 3 Po. sabbavāresu @sādetā. Ma. hāretā. 4 Ma. casaddo atthi. sabbattha īdisameva. Āsāṭikaṃ sāṭetā hoti na vaṇaṃ paṭicchādetā hoti na dhūmaṃ kattā hoti na titthaṃ jānāti na pītaṃ jānāti na vīthiṃ jānāti na gocarakusalo hoti anavasesadohī hoti ye te bhikkhū therā rattaññū cirapabbajitā saṅghapitaro saṅghaparināyakā te na atirekapūjāya pūjetā hoti. {224.1} Kathañca bhikkhave bhikkhu na rūpaññū hoti idha bhikkhave bhikkhu yaṅkiñci rūpaṃ [1]- cattāri ca 2- mahābhūtāni catunnañca mahābhūtānaṃ upādāyarūpanti yathābhūtaṃ nappajānāti evaṃ kho bhikkhave bhikkhu na rūpaññū hoti. {224.2} Kathañca bhikkhave bhikkhu na lakkhaṇakusalo hoti idha bhikkhave bhikkhu kammalakkhaṇo bālo kammalakkhaṇo paṇḍitoti yathābhūtaṃ nappajānāti evaṃ kho bhikkhave bhikkhu na lakkhaṇakusalo hoti. {224.3} Kathañca bhikkhave bhikkhu na āsāṭikaṃ sāṭetā hoti idha bhikkhave bhikkhu uppannaṃ kāmavitakkaṃ adhivāseti na pajahati na vinodeti na byantīkaroti na anabhāvaṃ gameti uppannaṃ byāpādavitakkaṃ ... Uppannaṃ vihiṃsāvitakkaṃ ... uppannuppanne pāpake akusale dhamme adhivāseti na pajahati na vinodeti na byantīkaroti na anabhāvaṃ gameti evaṃ kho bhikkhave bhikkhu na āsāṭikaṃ sāṭetā hoti. {224.4} Kathañca bhikkhave bhikkhu na vaṇaṃ paṭicchādetā hoti idha bhikkhave bhikkhu cakkhunā rūpaṃ disvā nimittaggāhī hoti anubyañjanaggāhī yatvādhikaraṇamenaṃ cakkhundriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhādomanassā pāpakā @Footnote: 1 Ma. sabbaṃ taṃ rūpaṃ . 2 Po. Ma. casaddo natthi. Akusalā dhammā anvāssaveyyuṃ tassa saṃvarāya na paṭipajjati na rakkhati cakkhundriyaṃ cakkhundriye na saṃvaraṃ āpajjati 1- sotena saddaṃ sutvā ... Ghānena gandhaṃ ghāyitvā ... Jivhāya rasaṃ sāyitvā ... Kāyena phoṭṭhabbaṃ phusitvā ... manasā dhammaṃ viññāya nimittaggāhī hoti anubyañjanaggāhī yatvādhikaraṇamenaṃ manindriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhādomanassā pāpakā akusalā dhammā anvāssaveyyuṃ tassa saṃvarāya na paṭipajjati na rakkhati manindriyaṃ manindriye na saṃvaraṃ āpajjati evaṃ kho bhikkhave bhikkhu na vaṇaṃ paṭicchādetā hoti. {224.5} Kathañca bhikkhave bhikkhu na dhūmaṃ kattā hoti idha bhikkhave bhikkhu na yathāsutaṃ yathāpariyattaṃ dhammaṃ vitthārena paresaṃ desetā hoti evaṃ kho bhikkhave bhikkhu na dhūmaṃ kattā hoti. {224.6} Kathañca bhikkhave bhikkhu na titthaṃ jānāti idha bhikkhave bhikkhu ye te bhikkhū bahussutā āgatāgamā dhammadharā vinayadharā mātikādharā te kālena kālaṃ upasaṅkamitvā na paripucchati na paripañhati idaṃ bhante kathaṃ imassa ko atthoti tassa te āyasmanto avivaṭañceva na vivaranti anuttānīkatañca na uttānīkaronti anekavihitesu [2]- kaṅkhaṭṭhāniyesu dhammesu kaṅkhaṃ na paṭivinodenti evaṃ kho bhikkhave bhikkhu na titthaṃ jānāti. {224.7} Kathañca bhikkhave bhikkhu na pītaṃ jānāti idha bhikkhave bhikkhu tathāgatappavedite dhammavinaye desiyamāne na labhati atthavedaṃ na labhati @Footnote: 1 Ma. ... saṃvaraṃ nāpajjati. aparaṃpi evaṃ ñātabbaṃ. 2 Ma. Yu. casaddo dissati. Dhammavedaṃ na labhati dhammūpasañhitaṃ pāmujjaṃ evaṃ kho bhikkhave bhikkhu pītaṃ na jānāti 1-. {224.8} Kathañca bhikkhave bhikkhu na vīthiṃ jānāti idha bhikkhave bhikkhu ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ yathābhūtaṃ nappajānāti evaṃ kho bhikkhave bhikkhu na vīthiṃ jānāti. {224.9} Kathañca bhikkhave bhikkhu na gocarakusalo hoti idha bhikkhave bhikkhu cattāro satipaṭṭhāne yathābhūtaṃ nappajānāti evaṃ kho bhikkhave bhikkhu na gocarakusalo hoti. {224.10} Kathañca bhikkhave bhikkhu anavasesadohī hoti idha bhikkhave bhikkhu saddhā gahapatikā abhihaṭṭhuṃ pavārenti cīvarapiṇḍapātasenāsana- gilānapaccayabhesajjaparikkhārena 2- tatra bhikkhave 3- bhikkhu mattaṃ na jānāti paṭiggahaṇāya evaṃ kho bhikkhave bhikkhu anavasesadohī hoti. {224.11} Kathañca bhikkhave bhikkhu ye te bhikkhū therā rattaññū cirapabbajitā saṅghapitaro saṅghaparināyakā te na atirekapūjāya pūjetā hoti idha bhikkhave bhikkhu ye te bhikkhū therā rattaññū cirapabbajitā saṅghapitaro saṅghaparināyakā tesu na mettaṃ kāyakammaṃ paccupaṭṭhāpeti āvīceva 4- raho ca na mettaṃ vacīkammaṃ ... na mettaṃ manokammaṃ paccupaṭṭhāpeti āvīceva raho ca evaṃ kho bhikkhave bhikkhu ye te bhikkhū therā rattaññū cirapabbajitā saṅghapitaro saṅghaparināyakā te na 5- atirekapūjāya pūjetā hoti imehi kho bhikkhave ekādasahi dhammehi samannāgato @Footnote: 1 Ma. Yu. na pītaṃ jānāti . 2 Ma. cīvara ... parikkhārehi. sabbattha īdisameva. @3 Ma. Yu. ālapanamidaṃ natthi. 4 Po. Ma. sabbavāresu āviceva. 5 Ma. na te. Bhikkhu abhabbo imasmiṃ dhammavinaye vuḍḍhiṃ virūḷhiṃ vepullaṃ āpajjituṃ. {224.12} Ekādasahi bhikkhave aṅgehi samannāgato gopālako bhabbo gogaṇaṃ pariharituṃ phātikātuṃ katamehi ekādasahi idha bhikkhave gopālako rūpaññū hoti lakkhaṇakusalo hoti āsāṭikaṃ sāṭetā hoti vaṇaṃ paṭicchādetā hoti dhūmaṃ kattā hoti titthaṃ jānāti pītaṃ jānāti vīthiṃ jānāti gocarakusalo hoti sāvasesadohī hoti ye te usabhā gopitaro goparināyakā te atirekapūjāya pūjetā hoti imehi kho bhikkhave ekādasahi aṅgehi samannāgato gopālako bhabbo gogaṇaṃ pariharituṃ phātikātuṃ evameva kho bhikkhave ekādasahi dhammehi samannāgato bhikkhu bhabbo imasmiṃ dhammavinaye vuḍḍhiṃ virūḷhiṃ vepullaṃ āpajjituṃ katamehi ekādasahi idha [1]- bhikkhu rūpaññū hoti lakkhaṇakusalo hoti āsāṭikaṃ sāṭetā hoti vaṇaṃ paṭicchādetā hoti dhūmaṃ kattā hoti titthaṃ jānāti pītaṃ jānāti vīthiṃ jānāti gocarakusalo hoti sāvasesadohī hoti ye te bhikkhū therā rattaññū cirapabbajitā saṅghapitaro saṅghaparināyakā te atirekapūjāya pūjetā hoti kathañca bhikkhave bhikkhu rūpaññū hoti idha bhikkhave bhikkhu yaṅkañci rūpaṃ cattāri ca mahābhūtāni catunnañca mahābhūtānaṃ upādāyarūpanti yathābhūtaṃ pajānāti evaṃ kho bhikkhave bhikkhu rūpaññū hoti. {224.13} Kathañca bhikkhave bhikkhu lakkhaṇakusalo hoti idha bhikkhave bhikkhu kammalakkhaṇo bālo kammalakkhaṇo paṇḍitoti yathābhūtaṃ pajānāti evaṃ kho bhikkhave bhikkhu @Footnote: 1 Ma. Yu. bhikkhave. Lakkhaṇakusalo hoti . kathañca bhikkhave bhikkhu āsāṭikaṃ sāṭetā hoti idha bhikkhave bhikkhu uppannaṃ kāmavitakkaṃ nādhivāseti pajahati vinodeti byantīkaroti anabhāvaṃ gameti uppannaṃ byāpādavitakkaṃ ... uppannaṃ vihiṃsāvitakkaṃ ... uppannuppanne pāpake akusale dhamme nādhivāseti pajahati vinodeti byantīkaroti anabhāvaṃ gameti evaṃ kho bhikkhave bhikkhu āsāṭikaṃ sāṭetā hoti. {224.14} Kathañca bhikkhave bhikkhu vaṇaṃ paṭicchādetā hoti idha bhikkhave bhikkhu cakkhunā rūpaṃ disvā na nimittaggāhī hoti nānubyañjanaggāhī yatvādhikaraṇamenaṃ cakkhundriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhādomanassā pāpakā akusalā dhammā anvāssaveyyuṃ tassa saṃvarāya paṭipajjati rakkhati cakkhundriyaṃ cakkhundriye saṃvaraṃ āpajjati sotena saddaṃ sutvā ... Ghānena gandhaṃ ghāyitvā ... Jivhāya rasaṃ sāyitvā ... Kāyena phoṭṭhabbaṃ phusitvā ... manasā dhammaṃ viññāya na nimittaggāhī hoti nānubyañjanaggāhī yatvādhikaraṇamenaṃ manindriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhādomanassā pāpakā akusalā dhammā anvāssaveyyuṃ tassa saṃvarāya paṭipajjati rakkhati manindriyaṃ manindriye saṃvaraṃ āpajjati evaṃ kho bhikkhave bhikkhu vaṇaṃ paṭicchādetā hoti. {224.15} Kathañca bhikkhave bhikkhu dhūmaṃ kattā hoti idha bhikkhave bhikkhu yathāsutaṃ yathāpariyattaṃ dhammaṃ vitthārena paresaṃ desetā hoti evaṃ kho bhikkhave bhikkhu dhūmaṃ kattā hoti . Kathañca bhikkhave bhikkhu titthaṃ jānāti idha bhikkhave bhikkhu ye te bhikkhū bahussutā āgatāgamā dhammadharā vinayadharā mātikādharā Te kālena kālaṃ upasaṅkamitvā paripucchati [1]- idaṃ bhante kathaṃ imassa ko atthoti tassa te āyasmanto avivaṭañceva vivaranti anuttānīkatañca uttānīkaronti anekavihitesu [2]- kaṅkhaṭṭhāniyesu dhammesu kaṅkhaṃ vinodenti 3- paṭivinodenti evaṃ kho bhikkhave bhikkhu titthaṃ jānāti. {224.16} Kathañca bhikkhave bhikkhu pītaṃ jānāti idha bhikkhave bhikkhu tathāgatappavedite dhammavinaye desiyamāne labhati atthavedaṃ labhati dhammavedaṃ labhati dhammūpasañhitaṃ pāmujjaṃ evaṃ kho bhikkhave bhikkhu pītaṃ jānāti. Kathañca bhikkhave bhikkhu vīthiṃ jānāti idha bhikkhave bhikkhu ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ yathābhūtaṃ pajānāti evaṃ kho bhikkhave bhikkhu vīthiṃ pajānāti . Kathañca bhikkhave bhikkhu gocarakusalo hoti idha bhikkhave bhikkhu cattāro satipaṭṭhāne yathābhūtaṃ pajānāti evaṃ kho bhikkhave bhikkhu gocarakusalo hoti. {224.17} Kathañca bhikkhave bhikkhu sāvasesadohī hoti idha bhikkhave bhikkhu saddhā gahapatikā abhihaṭṭhuṃ pavārenti cīvarapiṇḍapātasenāsana- gilānapaccayabhesajjaparikkhārena tatra bhikkhu mattaṃ jānāti paṭiggahaṇāya evaṃ kho bhikkhave bhikkhu sāvasesadohī hoti. {224.18} Kathañca bhikkhave bhikkhu ye te bhikkhū therā rattaññū cirapabbajitā saṅghapitaro saṅghaparināyakā te atirekapūjāya pūjetā hoti idha bhikkhave bhikkhu ye te bhikkhū 4- therā rattaññū cirapabbajitā saṅghapitaro saṅghaparināyakā tesu mettaṃ kāyakammaṃ paccupaṭṭhāpeti āvīceva raho ca mettaṃ vacīkammaṃ ... Mettaṃ manokammaṃ paccupaṭṭhāpeti āvīceva raho ca evaṃ @Footnote: 1 Po. Ma. paripañhati. 2 Ma. casaddo. 3 Ma. Yu. ayaṃ pāṭho natthi. @4 Ma. ayaṃ pāṭho natthi. Kho bhikkhave bhikkhu ye te bhikkhū therā rattaññū cirapabbajitā saṅghapitaro saṅghaparināyakā te atirekapūjāya pūjetā hoti imehi kho bhikkhave ekādasahi dhammehi samannāgato bhikkhu bhabbo imasmiṃ dhammavinaye vuḍḍhiṃ virūḷhiṃ vepullaṃ āpajjitunti. [225] 18 Athakho sambahulā bhikkhū yena bhagavā tenupasaṅkamiṃsu upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdiṃsu ekamantaṃ nisinnā kho te bhikkhū bhagavantaṃ etadavocuṃ siyā nu kho bhante bhikkhuno tathārūpo samādhipaṭilābho yathā neva paṭhaviyaṃ paṭhavīsaññī assa na āpasmiṃ āposaññī assa na tejasmiṃ tejosaññī assa na vāyasmiṃ vāyosaññī assa na ākāsānañcāyatane ākāsānañcāyatanasaññī assa na viññāṇañcāyatane viññāṇañcāyatanasaññī assa na ākiñcaññāyatane ākiñcaññāyatanasaññī assa na nevasaññānāsaññāyatane nevasaññānāsaññāyatanasaññī assa na idhaloke idhalokasaññī assa na paraloke paralokasaññī assa yamidaṃ diṭṭhaṃ sutaṃ mutaṃ viññātaṃ pattaṃ pariyesitaṃ anuvicaritaṃ manasā tatrāpi na saññī assa saññī ca pana assāti. {225.1} Siyā bhikkhave bhikkhuno tathārūpo samādhipaṭilābho yathā neva paṭhaviyaṃ paṭhavīsaññī assa .pe. yamidaṃ diṭṭhaṃ sutaṃ mutaṃ viññātaṃ pattaṃ pariyesitaṃ anuvicaritaṃ manasā tatrāpi na saññī assa saññī ca pana assāti . yathākathaṃ pana bhante siyā bhikkhuno tathārūpo Samādhipaṭilābho yathā neva paṭhaviyaṃ paṭhavīsaññī assa .pe. yamidaṃ diṭṭhaṃ sutaṃ mutaṃ viññātaṃ pattaṃ pariyesitaṃ anuvicaritaṃ manasā tatrāpi na saññī assa saññī ca pana assāti. {225.2} Idha bhikkhave bhikkhu evaṃsaññī hoti etaṃ santaṃ etaṃ paṇītaṃ yadidaṃ sabbasaṅkhārasamatho sabbūpadhipaṭinissaggo taṇhakkhayo 1- virāgo nirodho nibbānanti evaṃ kho siyā bhikkhave 2- bhikkhuno tathārūpo samādhipaṭilābho yathā neva paṭhaviyaṃ paṭhavīsaññī assa na āpasmiṃ āposaññī assa na tejasmiṃ tejosaññī assa na vāyasmiṃ vāyosaññī assa na ākāsānañcāyatane ākāsānañcāyatanasaññī assa na viññāṇañcāyatane viññāṇañcāyatanasaññī assa na ākiñcaññāyatane ākiñcaññāyatanasaññī assa na nevasaññānāsaññāyatane nevasaññānāsaññāyatanasaññī assa na idhaloke idhalokasaññī assa na paraloke paralokasaññī assa yamidaṃ diṭṭhaṃ sutaṃ mutaṃ viññātaṃ pattaṃ pariyesitaṃ anuvicaritaṃ manasā tatrāpi na saññī assa saññī ca pana assāti. [226] 19 Tatra kho bhagavā bhikkhū āmantesi bhikkhavoti . Bhadanteti te bhikkhū bhagavato paccassosuṃ . bhagavā etadavoca siyā nu kho bhikkhave bhikkhuno tathārūpo samādhipaṭilābho yathā neva paṭhaviyaṃ paṭhavīsaññī assa na āpasmiṃ āposaññī assa na tejasmiṃ @Footnote: 1 Ma. sabbavāresu taṇhākkhayo. 2 Ma. Yu. bhikkhave siyā. Tejosaññī assa na vāyasmiṃ vāyosaññī assa na ākāsānañcāyatane ākāsānañcāyatanasaññī assa na viññāṇañcāyatane viññāṇañcāyatanasaññī assa na ākiñcaññāyatane ākiñcaññāyatanasaññī assa na nevasaññānāsaññāyatane nevasaññānāsaññāyatanasaññī assa na idhaloke idhalokasaññī assa na paraloke paralokasaññī assa yamidaṃ diṭṭhaṃ sutaṃ mutaṃ viññātaṃ pattaṃ pariyesitaṃ anuvicaritaṃ manasā tatrāpi na saññī assa saññī ca pana assāti . bhagavaṃmūlakā no bhante dhammā bhagavaṃnettikā bhagavaṃpaṭisaraṇā sādhu vata bhante bhagavantaṃyeva paṭibhātu etassa bhāsitassa attho bhagavato sutvā bhikkhū dhāressantīti . tenahi bhikkhave suṇātha sādhukaṃ manasikarotha bhāsissāmīti. Evaṃ bhanteti kho te bhikkhū bhagavato paccassosuṃ. Bhagavā etadavoca siyā bhikkhave bhikkhuno tathārūpo samādhipaṭilābho yathā neva paṭhaviyaṃ paṭhavīsaññī assa .pe. yamidaṃ diṭṭhaṃ sutaṃ mutaṃ viññātaṃ pattaṃ pariyesitaṃ anuvicaritaṃ manasā tatrāpi na saññī assa saññī ca pana assāti. {226.1} Yathākathaṃ pana bhante siyā bhikkhuno tathārūpo samādhipaṭilābho yathā neva paṭhaviyaṃ paṭhavīsaññī assa .pe. yamidaṃ diṭṭhaṃ sutaṃ mutaṃ viññātaṃ pattaṃ pariyesitaṃ anuvicaritaṃ manasā tatrāpi na saññī assa saññī ca pana assāti. {226.2} Idha bhikkhave bhikkhu evaṃsaññī hoti etaṃ santaṃ etaṃ paṇītaṃ yadidaṃ sabbasaṅkhārasamatho sabbūpadhipaṭinissaggo taṇhakkhayo virāgo nirodho Nibbānanti evaṃ kho bhikkhave siyā bhikkhuno tathārūpo samādhipaṭilābho yathā neva paṭhaviyaṃ paṭhavīsaññī assa na āpasmiṃ āposaññī assa na tejasmiṃ tejosaññī assa na vāyasmiṃ vāyosaññī assa na ākāsānañcāyatane ākāsānañcāyatanasaññī assa na viññāṇañcāyatane viññāṇañcāyatanasaññī assa na ākiñcaññāyatane ākiñcaññāyatanasaññī assa na nevasaññānāsaññāyatane nevasaññānāsaññāyatanasaññī assa na idhaloke idhalokasaññī assa na paraloke paralokasaññī assa yamidaṃ diṭṭhaṃ sutaṃ mutaṃ viññātaṃ pattaṃ pariyesitaṃ anuvicaritaṃ manasā tatrāpi na saññī assa saññī ca pana assāti. [227] 20 Athakho sambahulā bhikkhū yenāyasmā sārīputto tenupasaṅkamiṃsu upasaṅkamitvā āyasmatā sārīputtena saddhiṃ sammodiṃsu sammodanīyaṃ kathaṃ sārāṇīyaṃ vītisāretvā ekamantaṃ nisīdiṃsu ekamantaṃ nisinnā kho te bhikkhū āyasmantaṃ sārīputtaṃ etadavocuṃ siyā nu kho āvuso sārīputta bhikkhuno tathārūpo samādhipaṭilābho yathā neva paṭhaviyaṃ paṭhavīsaññī assa na āpasmiṃ āposaññī assa na tejasmiṃ tejosaññī assa na vāyasmiṃ vāyosaññī assa na ākāsānañcāyatane ākāsānañcāyatanasaññī assa na viññāṇañcāyatane viññāṇañcāyatanasaññī assa na ākiñcaññāyatane ākiñcaññāyatanasaññī assa na nevasaññānāsaññāyatane nevasaññānāsaññāyatanasaññī assa na idhaloke idhalokasaññī assa Na paraloke paralokasaññī assa yamidaṃ diṭṭhaṃ sutaṃ mutaṃ viññātaṃ pattaṃ pariyesitaṃ anuvicaritaṃ manasā tatrāpi na saññī assa saññī ca pana assāti. {227.1} Siyā āvuso bhikkhuno tathārūpo samādhipaṭilābho yathā neva paṭhaviyaṃ paṭhavīsaññī assa .pe. yamidaṃ diṭṭhaṃ sutaṃ mutaṃ viññātaṃ pattaṃ pariyesitaṃ anuvicaritaṃ manasā tatrāpi na saññī assa saññī ca pana assāti . yathākathaṃ panāvuso sārīputta siyā bhikkhuno tathārūpo samādhipaṭilābho yathā neva paṭhaviyaṃ paṭhavīsaññī assa .pe. yamidaṃ diṭṭhaṃ sutaṃ mutaṃ viññātaṃ pattaṃ pariyesitaṃ anuvicaritaṃ manasā tatrāpi na saññī assa saññī ca pana assāti. {227.2} Idha āvuso bhikkhu evaṃ saññī hoti etaṃ santaṃ etaṃ paṇītaṃ yadidaṃ sabbasaṅkhārasamatho sabbūpadhipaṭinissaggo taṇhakkhayo virāgo nirodho nibbānanti evaṃ kho āvuso siyā bhikkhuno tathārūpo samādhipaṭilābho yathā neva paṭhaviyaṃ paṭhavīsaññī assa na āpasmiṃ āposaññī assa na tejasmiṃ tejosaññī assa na vāyasmiṃ vāyosaññī assa na ākāsānañcāyatane ākāsānañcāyatanasaññī assa na viññāṇañcāyatane viññāṇañcāyatanasaññī assa na ākiñcaññāyatane ākiñcaññāyatanasaññī assa na nevasaññānāsaññāyatane nevasaññānāsaññāyatanasaññī assa na idhaloke idhalokasaññī assa na paraloke paralokasaññī assa yamidaṃ diṭṭhaṃ sutaṃ mutaṃ viññātaṃ pattaṃ pariyesitaṃ anuvicaritaṃ manasā tatrāpi na saññī assa saññī ca pana assāti. [228] 21 Tatra kho āyasmā sārīputto bhikkhū āmantesi siyā nu kho āvuso bhikkhuno tathārūpo samādhipaṭilābho yathā neva paṭhaviyaṃ paṭhavīsaññī assa na āpasmiṃ āposaññī assa na tejasmiṃ tejosaññī assa na vāyasmiṃ vāyosaññī assa na ākāsānañcāyatane ākāsānañcāyatanasaññī assa na viññāṇañcāyatane viññāṇañcāyatanasaññī assa na ākiñcaññāyatane ākiñcaññāyatanasaññī assa na nevasaññānāsaññāyatane nevasaññānāsaññāyatanasaññī assa na idhaloke idhalokasaññī assa na paraloke paralokasaññī assa yamidaṃ diṭṭhaṃ sutaṃ mutaṃ viññātaṃ pattaṃ pariyesitaṃ anuvicaritaṃ manasā tatrāpi na saññī assa saññī ca pana assāti . dūratopi kho mayaṃ āvuso āgaccheyyāma āyasmato sārīputtassa santike etassa bhāsitassa atthamaññātuṃ sādhu vatāyasmantaṃyeva sārīputtaṃ paṭibhātu etassa bhāsitassa attho āyasmato sārīputtassa sutvā bhikkhū dhāressantīti . Tenahāvuso taṃ 1- suṇātha sādhukaṃ manasikarotha bhāsissāmīti . Evamāvusoti kho te bhikkhū āyasmato sārīputtassa paccassosuṃ . Āyasmā sārīputto etadavoca siyā āvuso bhikkhuno tathārūpo samādhipaṭilābho yathā neva paṭhaviyaṃ paṭhavīsaññī assa .pe. yamidaṃ diṭṭhaṃ sutaṃ mutaṃ viññātaṃ pattaṃ pariyesitaṃ anuvicaritaṃ manasā tatrāpi na saññī assa saññī ca pana assāti . yathākathaṃ panāvuso sārīputta siyā bhikkhuno tathārūpo samādhipaṭilābho @Footnote: 1 Po. Ma. Yu. ayaṃ pāṭho natthi. Yathā neva paṭhaviyaṃ paṭhavīsaññī assa .pe. yamidaṃ diṭṭhaṃ sutaṃ mutaṃ viññātaṃ pattaṃ pariyesitaṃ anuvicaritaṃ manasā tatrāpi na saññī assa saññī ca pana assāti. {228.1} Idha āvuso bhikkhu evaṃsaññī hoti etaṃ santaṃ etaṃ paṇītaṃ yadidaṃ sabbasaṅkhārasamatho sabbūpadhipaṭinissaggo taṇhakkhayo virāgo nirodho nibbānanti evampi 1- kho āvuso siyā bhikkhuno tathārūpo samādhipaṭilābho yathā neva paṭhaviyaṃ paṭhavīsaññī assa na āpasmiṃ āposaññī assa na tejasmiṃ tejosaññī assa na vāyasmiṃ vāyosaññī assa na ākāsānañcāyatane ākāsānañcāyatanasaññī assa na viññāṇañcāyatane viññāṇañcāyatanasaññī assa na ākiñcaññāyatane ākiñcaññāyatanasaññī assa na nevasaññānāsaññāyatane nevasaññānāsaññāyatanasaññī assa na idhaloke idhalokasaññī assa na paraloke paralokasaññī assa yamidaṃ diṭṭhaṃ sutaṃ mutaṃ viññātaṃ pattaṃ pariyesitaṃ anuvicaritaṃ manasā tatrāpi na saññī assa saññī ca pana assāti. Dutiyavaggo dutiyo. Tassuddānaṃ dve mahānāmā ca nandiyena subhūtinā ca mettā dasamo gopālako cattāro ca samādhinoti 2- @Footnote: 1 Ma. evaṃ kho. 2 Ma. dve vuttā mahānāmena nandiyena subhūtinā @ mettā aṭṭhako gopālo cattāro ca samādhināti @ Yu. dve mahānāmā nandiyena subhūtinā ca mettā @ dasamo ceva gopālo cattāro ca samādhinoti. Paṇṇāsakāsaṅgahitā suttantā [229] 22 Ekādasahi bhikkhave aṅgehi samannāgato gopālako abhabbo gogaṇaṃ pariharituṃ phātikātuṃ katamehi ekādasahi idha bhikkhave gopālako na rūpaññū hoti na lakkhaṇakusalo hoti na āsāṭikaṃ sāṭetā hoti na vaṇaṃ paṭicchādetā hoti na dhūmaṃ kattā hoti na titthaṃ jānāti na pītaṃ jānāti na vithiṃ jānāti na gocarakusalo hoti anavasesadohī hoti ye te usabhā gopitaro goparināyakā te na atirekapūjāya pūjetā hoti imehi kho bhikkhave ekādasahi aṅgehi samannāgato gopālako abhabbo gogaṇaṃ pariharituṃ phātikātuṃ evameva kho bhikkhave ekādasahi dhammehi samannāgato bhikkhu abhabbo cakkhusmiṃ aniccānupassī viharituṃ .pe. abhabbo cakkhusmiṃ dukkhānupassī viharituṃ abhabbo cakkhusmiṃ anattānupassī viharituṃ abhabbo cakkhusmiṃ khayānupassī viharituṃ abhabbo cakkhusmiṃ vayānupassī viharituṃ abhabbo cakkhusmiṃ virāgānupassī viharituṃ abhabbo cakkhusmiṃ nirodhānupassī viharituṃ abhabbo cakkhusmiṃ paṭinissaggānupassī viharituṃ abhabbo sotasmiṃ ghānasmiṃ jivhāya kāyasmiṃ manasmiṃ rūpesu saddesu gandhesu rasesu phoṭṭhabbesu dhammesu cakkhuviññāṇe sotaviññāṇe ghānaviññāṇe jivhāviññāṇe kāyaviññāṇe manoviññāṇe cakkhusamphasse sotasamphasse ghānasamphasse Jivhāsamphasse kāyasamphasse manosamphasse cakkhusamphassajāya vedanāya sotasamphassajāya vedanāya ghānasamphassajāya vedanāya jivhāsamphassajāya vedanāya kāyasamphassajāya vedanāya manosamphassajāya vedanāya rūpasaññāya saddasaññāya gandhasaññāya rasasaññāya phoṭṭhabbasaññāya dhammasaññāya rūpasañcetanāya saddasañcetanāya gandhasañcetanāya rasasañcetanāya phoṭṭhabbasañcetanāya dhammasañcetanāya rūpataṇhāya saddataṇhāya gandhataṇhāya rasataṇhāya phoṭṭhabbataṇhāya dhammataṇhāya rūpavitakke saddavitakke gandhavitakke rasavitakke phoṭṭhabbavitakke dhammavitakke rūpavicāre saddavicāre gandhavicāre rasavicāre phoṭṭhabbavicāre dhammavicāre aniccānupassī viharituṃ dukkhānupassī viharituṃ anattānupassī viharituṃ khayānupassī viharituṃ vayānupassī viharituṃ virāgānupassī viharituṃ nirodhānupassī viharituṃ paṭinissaggānupassī viharitunti. [230] 23 Ekādasahi bhikkhave aṅgehi samannāgato gopālako bhabbo gogaṇaṃ pariharituṃ phātikātuṃ katamehi ekādasahi idha bhikkhave gopālako rūpaññū hoti .pe. evameva kho bhikkhave ekādasahi dhammehi samannāgato bhikkhu bhabbova cakkhusmiṃ aniccānupassī viharituṃ .pe. Paṭinissaggānupassī viharitunti . rāgassa bhikkhave abhiññāya ekādasa dhammā bhāvetabbā katame ekādasa paṭhamajjhānaṃ dutiyajjhānaṃ Tatiyajjhānaṃ catutthajjhānaṃ mettācetovimutti karuṇācetovimutti muditācetovimutti upekkhācetovimutti ākāsānañcāyatanaṃ viññāṇañcāyatanaṃ ākiñcaññāyatanaṃ rāgassa bhikkhave abhiññāya ime ekādasa dhammā bhāvetabbāti 1-. [231] 24 Rāgassa bhikkhave abhiññāya 2- pariññāya parikkhayāya pahānāya khayāya vayāya virāgāya nirodhāya cāgāya paṭinissaggāya ime ekādasa dhammā bhāvetabbā dosassa mohassa kodhassa upanāhassa makkhassa paḷāsassa issāya macchariyassa māyāya sāṭheyyassa thambhassa sārambhassa mānassa madassa pamādassa abhiññāya pariññāya parikkhayāya pahānāya khayāya vayāya virāgāya nirodhāya cāgāya paṭinissaggāya ime ekādasa dhammā bhāvetabbāti idamavoca bhagavā . attamanā te bhikkhū bhagavato bhāsitaṃ abhinandunti. Navasuttasahassāni bhiyyo pañcasatāni ca sattapaññāsasuttantā aṅguttarasamāyutāti. Ekādasakanipāto niṭṭhito. ----------- @Footnote: 1 Ma. itisaddo natthi . 2 Ma. ayaṃ pāṭho natthi.The Pali Tipitaka in Roman Character Volume 24 page 283-393. http://84000.org/tipitaka/pali/roman_item_s.php?book=24&item=165&items=67 Classified by [Item Number] :- http://84000.org/tipitaka/pali/roman_item_s.php?book=24&item=165&items=67&mode=bracket Compare with The Pali Tipitaka in Thai Character :- http://84000.org/tipitaka/read/pali_item_s.php?book=24&item=165&items=67 Compare with The Royal Version of Thai Tipitaka :- http://84000.org/tipitaka/read/byitem_s.php?book=24&item=165&items=67 Study Atthakatha :- http://84000.org/tipitaka/attha/attha.php?b=24&i=165 The Pali Atthakatha in Thai :- http://84000.org/tipitaka/atthapali/read_th.php?B=16&A=8477 The Pali Atthakatha in Roman :- http://84000.org/tipitaka/atthapali/read_rm.php?B=16&A=8477 Contents of The Tipitaka Volume 24 http://84000.org/tipitaka/read/?index_24
|
บันทึก ๑๔ พฤศจิกายน พ.ศ. ๒๕๖๐. การแสดงผลนี้อ้างอิงข้อมูลจากพระไตรปิฎกฉบับภาษาบาลี อักษรโรมัน. หากพบข้อผิดพลาด กรุณาแจ้งได้ที่ [email protected]