ขอนอบน้อมแด่
พระผู้มีพระภาคอรหันตสัมมาสัมพุทธเจ้า
                      พระองค์นั้น
บทนำ พระวินัยปิฎก พระสุตตันตปิฎก พระอภิธรรมปิฎก ค้นพระไตรปิฎก ชาดก หนังสือธรรมะ
   ThaiVersion   PaliThai   PaliRoman 
read First itemread Previous itemแสดงหมายเลขหน้า
ในกรณี :- 
   บรรทัดแรกของแต่ละหน้า chage to ENGLISH letter
TIPITAKA Volume 24 : PALI ROMAN Sutta Pitaka Vol 16 : Sutta. Aṅ. (5): dasaka-ekādasakanipātā
     [165]  Ekaṃ  samayaṃ  bhagavā  pāvāyaṃ viharati cundassa kammāraputtassa
ambavane   .   athakho  cundo  kammāraputto  yena  bhagavā  tenupasaṅkami
upasaṅkamitvā     bhagavantaṃ     abhivādetvā    ekamantaṃ    nisīdi   .
@Footnote: 1 Ma. byāpannacittassa. 2 Ma. Yu. ayaṃ dhammoti atthi.
Ekamantaṃ   nisinnaṃ   kho   cundaṃ   kammāraputtaṃ  bhagavā  etadavoca  kassa
no  tvaṃ  cunda  soceyyāni rocesīti. Brāhmaṇā bhante pacchābhūmakā 1-
kamaṇḍalukā     sevālamālakā    2-    aggiparicārikā    udakorohakā
soceyyāni paññāpenti 3- tesāhaṃ [4]- rocemīti.
     {165.1}  Yathākathaṃ  pana  cunda  brāhmaṇā  pacchābhūmakā kamaṇḍalukā
sevālamālakā  aggiparicārikā  udakorohakā  soceyyāni paññāpentīti.
Idha    bhante    brāhmaṇā   pacchābhūmakā   kamaṇḍalukā   sevālamālakā
aggiparicārikā  udakorohakā  te  sāvake 5- evaṃ samādapenti ehi tvaṃ
ambho  purisa  sakālasseva  6-  uṭṭhahanto  sayanamhā  paṭhaviṃ āmaseyyāsi
no   ce   paṭhaviṃ   āmaseyyāsi  allagomayāni  āmaseyyāsi  no  ce
allagomayāni   āmaseyyāsi   haritāni   tiṇāni  āmaseyyāsi  no  ce
haritāni   tiṇāni   āmaseyyāsi   aggiṃ   paricareyyāsi  no  ce  aggiṃ
paricareyyāsi   pañjaliko   ādiccaṃ   namasseyyāsi   no  ce  pañjaliko
ādiccaṃ   namasseyyāsi   sāyatatiyakaṃ   udakaṃ  oroheyyāsīti  evaṃ  kho
bhante     brāhmaṇā     pacchābhūmakā     kamaṇḍalukā    sevālamālakā
aggiparicārikā    udakorohakā    soceyyāni    paññāpenti   tesāhaṃ
soceyyāni rocemīti.
     {165.2}  Aññathā  kho  cunda  brāhmaṇā  pacchābhūmakā kamaṇḍalukā
sevālamālakā   aggiparicārikā   udakorohakā  soceyyāni  paññāpenti
aññathā  ca  pana  ariyassa  vinaye  soceyyaṃ  hotīti. Yathākathaṃ pana bhante
ariyassa  vinaye  soceyyaṃ  hoti sādhu me bhante bhagavā tathā dhammaṃ desetu
yathā  ariyassa  vinaye  soceyyaṃ  hotīti  .  tenahi  cunda  suṇāhi sādhukaṃ
@Footnote: 1 Po. pacchābhūmikā. 2 Ma. sevālamālikā. 3 paññapentipi pāṭho.
@4 Po. Ma. Yu. soceyyānīti atthi. 5 Ma. Yu. sāvakaṃ. 6 kālasseva itipi pāṭho.
Manasikarohi   bhāsissāmīti   .  evaṃ  bhanteti  kho  cundo  kammāraputto
bhagavato   paccassosi   .  bhagavā  etadavoca  tividhaṃ  kho  cunda  kāyena
asoceyyaṃ   hoti   catubbidhaṃ   vācāya   asoceyyaṃ  hoti  tividhaṃ  manasā
asoceyyaṃ hoti.
     Kathañca  cunda  tividhaṃ  kāyena  asoceyyaṃ  hoti  idha cunda ekacco
pāṇātipātī    hoti    luddho   1-   lohitapāṇī   hatapahate   niviṭṭho
adayāpanno   pāṇabhūtesu  adinnādāyī  hoti  yantaṃ  parassa  paravittūpakaraṇaṃ
gāmagataṃ    vā    araññagataṃ    vā   adinnaṃ   theyyasaṅkhātaṃ   ādātā
hoti   kāmesu   micchācārī   hoti   yā  tā  māturakkhitā  piturakkhitā
bhāturakkhitā   bhaginirakkhitā   ñātirakkhitā   [2]-  dhammarakkhitā  sasāmikā
saparidaṇḍā   antamaso   mālāguṇaparikkhitāpi   3-   tathārūpāsu   cārittaṃ
āpajjitā hoti evaṃ cunda tividhaṃ kāyena asoceyyaṃ hoti.
     Kathañca  cunda  catubbidhaṃ  vācāya  asoceyyaṃ hoti idha cunda ekacco
musāvādī   hoti   sabhaggato   4-  vā  parisaggato  vā  ñātimajjhaggato
vā   pūgamajjhaggato   vā  rājakulamajjhaggato  vā  abhinīto  sakkhiṃ  puṭṭho
ehi  bho  purisa  yaṃ  jānāsi  taṃ  vadehīti  so  ajānaṃ  vā  āha  5-
jānāmīti   jānaṃ  vā  āha  na  jānāmīti  apassaṃ  vā  āha  passāmīti
passaṃ   vā   āha   na   passāmīti   iti  attahetu  vā  parahetu  vā
āmisakiñcikkhahetu    vā    sampajānamusā   bhāsitā   hoti   pisuṇavāco
hoti  ito  sutvā  amutra  akkhātā  imesaṃ  bhedāya  amutra vā sutvā
@Footnote: 1 Ma. Yu. luddo. 2 Ma. gottarakkhitā. 3 Po. mālāgula ... Ma. Yu. mālāguḷa ....
@4 Yu. sabhāgato vā. 5 Po. Yu. sabbattha āhāti natthi.
Imesaṃ  akkhātā  amūsaṃ  bhedāya  iti  samaggānaṃ  vā bhettā bhinnānaṃ 1-
vā   anuppadātā   vaggārāmo   vaggarato   vagganandī  vaggakaraṇiṃ  vācaṃ
bhāsitā   hoti   pharusavāco   hoti  yā  sā  vācā  aṇḍakā  kakkasā
parakaṭukā   parābhisajjanī   kodhasāmantā  asamādhisaṃvattanikā  tathārūpiṃ  vācaṃ
bhāsitā   hoti   samphappalāpī   hoti   akālavādī  abhūtavādī  anatthavādī
adhammavādī  avinayavādī  anidhānavatiṃ  vācaṃ  bhāsitā hoti akālena anapadesaṃ
apariyantavatiṃ  anatthasañhitaṃ  evaṃ  kho  cunda  catubbidhaṃ  vācāya  asoceyyaṃ
hoti.
     Kathañca cunda tividhaṃ manasā asoceyyaṃ hoti idha cunda ekacco abhijjhālu
hoti  yantaṃ  parassa  paravittūpakaraṇaṃ  taṃ  abhijjhitā  hoti aho vata yaṃ parassa
taṃ   mama  assāti  byāpannacitto  hoti  paduṭṭhamanasaṅkappo  ime  sattā
haññantu   vā   bhijjantu  vā  ucchijjantu  vā  vinassantu  vā  mā  vā
ahesunti   2-   micchādiṭṭhiko  hoti  viparittadassano  natthi  dinnaṃ  natthi
yiṭṭhaṃ   natthi   hutaṃ   natthi   sukatadukkatānaṃ  kammānaṃ  phalaṃ  vipāko  natthi
ayaṃ  loko  natthi  paro  loko  natthi  mātā  natthi  pitā  natthi sattā
opapātikā      natthi      loke      samaṇabrāhmaṇā     sammaggatā
sammāpaṭipannā    ye   imañca   lokaṃ   parañca   lokaṃ   sayaṃ   abhiññā
sacchikatvā pavedentīti evaṃ kho cunda tividhaṃ manasā asoceyyaṃ hoti.
     {165.3}   Ime   kho   cunda  dasa  akusalakammapathā  imehi  kho
cunda    dasahi    akusalehi    kammapathehi    samannāgato    sakālasseva
@Footnote: 1 Po. bheditā. 2 Po. Yu. ahesuṃ iti vāti.
Uṭṭhahanto   sayanamhā  paṭhaviṃ  cepi  āmasati  asuciyeva  hoti  no  cepi
paṭhaviṃ   āmasati   asuciyeva   hoti   allāni   cepi  gomayāni  āmasati
asuciyeva  hoti  no  cepi  allāni  gomayāni  āmasati  asuciyeva  hoti
haritāni   cepi   tiṇāni   āmasati  asuciyeva  hoti  no  cepi  haritāni
tiṇāni   āmasati  asuciyeva  hoti  aggiṃ  cepi  paricarati  asuciyeva  hoti
no   cepi   aggiṃ   paricarati  asuciyeva  hoti  pañjaliko  cepi  ādiccaṃ
namassati  asuciyeva  hoti  no  ce  pañjaliko  ādiccaṃ  namassati asuciyeva
hoti   sāyatatiyakaṃ   cepi  udakaṃ  orohati  asuciyeva  hoti  no  cepi
sāyatatiyakaṃ  udakaṃ  orohati  asuciyeva  hoti  taṃ  kissa  hetu  ime cunda
dasa   akusalakammapathā   asuciceva  1-  asucikaraṇā  ca  imesaṃ  pana  cunda
dasannaṃ    akusalānaṃ    kammapathānaṃ   samannāgamanahetu   nirayo   paññāyati
tiracchānayoni   paññāyati   pittivisayo   paññāyati   yā   vā  panaññāpi
kāci duggati 2- hoti.
     {165.4}  Tividhaṃ  kho  cunda kāyena soceyyaṃ hoti catubbidhaṃ vācāya
soceyyaṃ   hoti  tividhaṃ  manasā  soceyyaṃ  hoti  .  kathañca  cunda  tividhaṃ
kāyena   soceyyaṃ   hoti   idha   cunda  ekacco  pāṇātipātaṃ  pahāya
pāṇātipātā      paṭivirato      hoti      nihitadaṇḍo     nihitasattho
lajjī         byāpanno         sabbapāṇabhūtahitānukampī        viharati
adinnādānaṃ   pahāya   adinnādānā   paṭivirato   hoti   yantaṃ   parassa
paravittūpakaraṇaṃ   gāmagataṃ   vā   araññagataṃ  vā  taṃ  adinnaṃ  theyyasaṅkhātaṃ
anādātā   hoti   kāmesu   micchācāraṃ   pahāya  kāmesu  micchācārā
@Footnote: 1 Ma. Yu. asuciyeva honti. 2 Ma. Yu. duggatiyo. hotīti pāṭho natthi.
Paṭivirato  hoti  yā  tā  māturakkhitā piturakkhitā bhāturakkhitā bhaginirakkhitā
ñātirakkhitā     dhammarakkhitā     sasāmikā     saparidaṇḍā     antamaso
mālāguṇaparikkhitāpi   tathārūpāsu   na   cārittaṃ   āpajjitā  hoti  evaṃ
kho cunda tividhaṃ kāyena soceyyaṃ hoti.
     {165.5}  Kathañca  cunda  catubbidhaṃ  vācāya soceyyaṃ hoti idha cunda
ekacco   musāvādaṃ  pahāya  musāvādā  paṭivirato  hoti  sabhaggato  vā
parisaggato  vā  ñātimajjhaggato  vā  pūgamajjhaggato  vā rājakulamajjhaggato
vā  abhinīto  sakkhiṃ  puṭṭho ehi bho purisa yaṃ jānāsi taṃ vadehīti so ajānaṃ
vā  āha  na  jānāmīti  jānaṃ  vā  āha  jānāmīti  apassaṃ vā āha na
passāmīti  passaṃ  vā  āha  passāmīti  iti  attahetu  vā  parahetu  vā
āmisakiñcikkhahetu   vā   na   sampajānamusā  bhāsitā  hoti  pīsuṇaṃ  vācaṃ
pahāya  pisuṇāya  vācāya  paṭivirato  hoti  na ito sutvā amutra akkhātā
imesaṃ  bhedāya  amutra  vā  sutvā  na imesaṃ akkhātā amūsaṃ bhedāya iti
bhinnānaṃ  vā  sandhātā  sahitānaṃ  vā anuppadātā samaggārāmo samaggarato
samagganandī  samaggakaraṇī  vācaṃ  bhāsitā  hoti  pharusaṃ  vācaṃ  pahāya pharusāya
vācāya   paṭivirato  hoti  yā  sā  vācā  nelā  kaṇṇasukhā  pemaniyā
hadayaṅgamā  porī  bahujanakantā  bahujanamanāpā  tathārūpiṃ  vācaṃ bhāsitā hoti
samphappalāpaṃ    pahāya    samphappalāpā    paṭivirato    hoti   kālavādī
bhūtavādī     atthavādī     dhammavādī     vinayaādī    nidhānavatiṃ    vācaṃ
bhāsitā   hoti   kālena   sāpadesaṃ  pariyantavatiṃ  atthasañhitaṃ  evaṃ  kho
Cunda catubbidhaṃ vācāya soceyyaṃ hoti.
     {165.6}  Kathañca  cunda  tividhaṃ  manasā  soceyyaṃ  hoti  idha cunda
ekacco   anabhijjhālu  hoti  yantaṃ  parassa  paravittūpakaraṇaṃ  taṃ  anabhijjhitā
hoti   aho   vata  yaṃ  parassa  taṃ  mama  assāti  abyāpannacitto  hoti
appaduṭṭhamanasaṅkappo   ime   sattā   averā  1-  abyāpajjhā  anīghā
sukhī   attānaṃ   pariharantūti   sammādiṭṭhiko  hoti  aviparittadassano  atthi
dinnaṃ  atthi  yiṭṭhaṃ  atthi  hutaṃ  atthi  sukatadukkatānaṃ  kammānaṃ  phalaṃ vipāko
atthi  ayaṃ  loko  atthi  paro  loko atthi mātā atthi pitā atthi sattā
opapātikā   atthi   loke   samaṇabrāhmaṇā  sammaggatā  sammāpaṭipannā
ye   imañca  lokaṃ  parañca  lokaṃ  sayaṃ  abhiññā  sacchikatvā  pavedentīti
evaṃ kho cunda tividhaṃ manasā soceyyaṃ hoti.
     {165.7}  Ime  kho  cunda dasa kusalakammapathā imehi kho cunda dasahi
kusalehi   kammapathehi   samannāgato   kālasseva   uṭṭhahanto   sayanamhā
paṭhaviṃ  cepi  āmasati  suciyeva  hoti  no cepi paṭhaviṃ āmasati suciyeva hoti
allāni   cepi   gomayāni  āmasati  suciyeva  hoti  no  cepi  allāni
gomayāni  āmasati  suciyeva  hoti  haritāni  cepi  tiṇāni āmasati suciyeva
hoti  no  cepi  haritāni  tiṇāni āmasati suciyeva hoti aggiṃ cepi paricarati
suciyeva  hoti  no  cepi  aggiṃ  paricarati  suciyeva  hoti  pañjaliko cepi
ādiccaṃ   namassati   suciyeva   hoti   no   cepi   pañjaliko   ādiccaṃ
@Footnote: 1 Ma. averā hontu.
Namassati   suciyeva   hoti   sāyatatiyakaṃ   cepi  udakaṃ  orohati  suciyeva
hoti   no   cepi   sāyatatiyakaṃ   udakaṃ   orohati   suciyeva  hoti  taṃ
kissa   hetu  ime  cunda  dasa  kusalakammapathā  suciceva  honti  sucikaraṇā
ca   imesañca   pana   cunda  dasannaṃ  kusalānaṃ  kammapathānaṃ  samannāgamahetu
devā    paññāyanti    manussā    paññāyanti    yā   vā   panaññāpi
kāci  sugati 1- hoti. Evaṃ vutte cundo kammāraputto bhagavantaṃ etadavoca
abhikkantaṃ  bhante  .pe.  upāsakaṃ  maṃ  bhante  bhagavā  dhāretu ajjatagge
pāṇupetaṃ saraṇaṃ gatanti.
     [166]  Athakho  jāṇussoṇi  brāhmaṇo  yena  bhagavā  tenupasaṅkami
upasaṅkamitvā   bhagavatā   saddhiṃ   sammodi   sammodanīyaṃ   kathaṃ   sārāṇīyaṃ
vītisāretvā   ekamantaṃ   nisīdi   ekamantaṃ   nisinno   kho  jāṇussoṇi
brāhmaṇo   bhagavantaṃ   etadavoca   mayamassu   bho   gotama   brāhmaṇā
nāma  dānāni  dema  saddhāni  karoma  idaṃ  dānaṃ petānaṃ ñātisālohitānaṃ
upakappatu     idaṃ     dānaṃ    petā    ñātisālohitā    paribhuñjantūti
kacci   taṃ   bho   gotama   dānaṃ   petānaṃ   ñātisālohitānaṃ  upakappati
kacci   te   petā   ñātisālohitā  taṃ  dānaṃ  paribhuñjantīti  .  ṭhāne
kho brāhmaṇa upakappati no aṭṭhāneti.
     {166.1}  Katamaṃ  [2]-  bho  gotama  ṭhānaṃ  katamaṃ  aṭṭhānanti .
Idha    brāhmaṇa   ekacco   pāṇātipātī   hoti   adinnādāyī   hoti
kāmesu  micchācārī  hoti  musāvādī  hoti  pisuṇavāco  hoti  pharusavāco
hoti    samphappalāpī   hoti   abhijjhālu   hoti   byāpannacitto   hoti
@Footnote: 1 Ma. Yu. sugatiyoti. hotīti pāṭho natthi. 2 Ma. pana. Yu. katamañca pana.
Micchādiṭṭhiko   hoti   so  kāyassa  bhedā  parammaraṇā  nirayaṃ  upapajjati
yo  nerayikānaṃ  sattānaṃ  āhāro  tena so tattha yāpeti tena so tattha
tiṭṭhati idaṃ 1- kho brāhmaṇa aṭṭhānaṃ yattha ṭhitassa taṃ dānaṃ na upakappati
     {166.2}    idha    pana    brāhmaṇa    ekacco   pāṇātipātī
hoti   .pe.   micchādiṭṭhiko   hoti   so  kāyassa  bhedā  parammaraṇā
tiracchānayoniṃ   upapajjati   yo   tiracchānayonikānaṃ   sattānaṃ   āhāro
tena  so  tattha  yāpeti  tena  so  tattha  tiṭṭhati  idampi kho brāhmaṇa
aṭṭhānaṃ   yattha   ṭhitassa   taṃ   dānaṃ  na  upakappati  idha  2-  brāhmaṇa
ekacco    pāṇātipātā   paṭivirato   hoti   adinnādānā   paṭivirato
hoti  kāmesu  micchācārā  paṭivirato  hoti  musāvādā  paṭivirato  hoti
pisuṇāya   vācāya   paṭivirato   hoti  pharusāya  vācāya  paṭivirato  hoti
samphappalāpā    paṭivirato   hoti   anabhijjhālu   hoti   abyāpannacitto
hoti   sammādiṭṭhiko   hoti  so  kāyassa  bhedā  parammaraṇā  manussānaṃ
sahabyataṃ   upapajjati  yo  manussānaṃ  āhāro  tena  so  tattha  yāpeti
tena   so  tattha  tiṭṭhati  idampi  kho  brāhmaṇa  aṭṭhānaṃ  yattha  ṭhitassa
taṃ dānaṃ na upakappati
     {166.3}  idha  pana  brāhmaṇa  ekacco  pāṇātipātā  paṭivirato
hoti  .pe.  sammādiṭṭhiko  hoti  so  kāyassa bhedā parammaraṇā devānaṃ
sahabyataṃ  upapajjati  yo  devānaṃ  āhāro  tena  so tattha yāpeti tena
so   tattha   tiṭṭhati   idampi   kho   brāhmaṇa   aṭṭhānaṃ  yattha  ṭhitassa
@Footnote: 1 Po. Ma. Yu. idampi kho. 2 Ma. Yu. idha pana.
Taṃ dānaṃ na upakappati
     {166.4}   idha   brāhmaṇa  ekacco  pāṇātipātī  hoti  .pe.
Micchādiṭṭhiko    hoti   so   kāyassa   bhedā   parammaraṇā   pittivisayaṃ
upapajjati   yo  pittivisayikānaṃ  1-  sattānaṃ  āhāro  tena  so  tattha
yāpeti  tena  so  tattha  tiṭṭhati  yaṃ  vā  panassa  ito  anuppavecchanti
mittāmaccā   2-   vā  ñātisālohitā  vā  tena  so  tattha  yāpeti
tena   so   tattha   tiṭṭhati  idampi  kho  brāhmaṇa  ṭhānaṃ  yattha  ṭhitassa
taṃ dānaṃ upakappatīti.
     {166.5}  Sace  pana  bho gotama so peto ñātisālohito taṃ ṭhānaṃ
anupapanno   hoti   ko  taṃ  dānaṃ  paribhuñjatīti  .  aññepissa  brāhmaṇa
petā   ñātisālohitā   taṃ   ṭhānaṃ   upapannā   honti  te  taṃ  dānaṃ
paribhuñjantīti  .  sace  pana  bho  gotama  soceva peto ñātisālohito taṃ
ṭhānaṃ  anupapanno  hoti  aññepissa  petā  ñātisālohitā  3-  taṃ ṭhānaṃ
anupapannā honti ko taṃ dānaṃ paribhuñjatīti.
     {166.6}  Aṭṭhānaṃ  kho  etaṃ  brāhmaṇa  anavakāso  yantaṃ  ṭhānaṃ
vivittaṃ   assa   iminā  dīghena  addhunā  yadidaṃ  petehi  ñātisālohitehi
apica   brāhmaṇa   dāyakopi   anipphaloti   .  aṭṭhānepi  bhavaṃ  gotamo
parikappaṃ   vadatīti   .   aṭṭhānepi  kho  ahaṃ  brāhmaṇa  parikappaṃ  vadāmi
idha  brāhmaṇa  ekacco  pāṇātipātī  hoti  adinnādāyī  hoti  kāmesu
micchācārī   hoti   musāvādī  hoti  pisuṇavāco  hoti  pharusavāco  hoti
samphappalāpī   hoti  abhijjhālu  hoti  byāpannacitto  hoti  micchādiṭṭhiko
hoti   so   dātā  hoti  samaṇassa  vā  brāhmaṇassa  vā  annaṃ  pānaṃ
@Footnote: 1 Ma. Yu. pettivisayikānaṃ. 2 Po. Yu. mittā vā amaccā vā. 3 Ma. ñāti
@sālohitā petā.
Vatthaṃ  yānaṃ  mālāgandhaṃ  1-  vilepanaṃ  seyyāvasathaṃ  padīpeyyaṃ so kāyassa
bhedā   parammaraṇā   hatthīnaṃ   sahabyataṃ   upapajjati   so   tattha   lābhī
hoti annassa pānassa mālānānālaṅkārassa
     {166.7}  yaṃ  kho  brāhmaṇa  idha pāṇātipātī adinnādāyī kāmesu
micchācārī   musāvādī   pisuṇavāco   pharusavāco   samphappalāpī  abhijjhālu
byāpannacitto   micchādiṭṭhiko   tena   so  kāyassa  bhedā  parammaraṇā
hatthīnaṃ   sahabyataṃ  upapajjati  yañca  kho  so  dātā  hoti  samaṇassa  vā
brāhmaṇassa   vā   annaṃ   pānaṃ   vatthaṃ   yānaṃ   mālāgandhaṃ   vilepanaṃ
seyyāvasathaṃ   padīpeyyaṃ  tena  so  tattha  lābhī  hoti  annassa  pānassa
mālānānālaṅkārassa
     {166.8}   idha   pana   brāhmaṇa   ekacco  pāṇātipātī  hoti
adinnādāyī  hoti  kāmesu  micchācārī  hoti  musāvādī  hoti pisuṇavāco
hoti  pharusavāco  hoti  samphappalāpī  hoti  abhijjhālu hoti byāpannacitto
hoti  micchādiṭṭhiko  hoti  so  dātā  hoti  samaṇassa  vā  brāhmaṇassa
vā  annaṃ  pānaṃ  vatthaṃ  yānaṃ  mālāgandhaṃ  vilepanaṃ  seyyāvasathaṃ padīpeyyaṃ
so  kāyassa  bhedā  parammaraṇā  assānaṃ  sahabyataṃ  upapajjati  ... Gunnaṃ
sahabyataṃ  upapajjati  ...  kukkurānaṃ  sahabyataṃ  upapajjati  so  tattha  lābhī
hoti annassa pānassa mālānānālaṅkārassa
     {166.9}   yaṃ   kho   brāhmaṇa   idha  pāṇātipātī  adinnādāyī
kāmesu   micchācārī   musāvādī   pisuṇavāco   pharusavāco   samphappalāpī
abhijjhālu    byāpannacitto    micchādiṭṭhiko    tena    so    kāyassa
bhedā     parammaraṇā     kukkurānaṃ     sahabyataṃ     upapajjati    yañca
@Footnote: 1 Po. Ma. Yu. mālāgandhavilepanaṃ seyyāvasathapadīpeyyaṃ.
Kho   so   dātā   hoti  samaṇassa  vā  brāhmaṇassa  vā  annaṃ  pānaṃ
vatthaṃ   yānaṃ   mālāgandhaṃ   vilepanaṃ   seyyāvasathaṃ  padīpeyyaṃ  tena  so
tattha lābhī hoti annassa pānassa mālānānālaṅkārassa
     {166.10}   idha   brāhmaṇa   ekacco  pāṇātipātā  paṭivirato
hoti   adinnādānā   paṭivirato   hoti  kāmesu  micchācārā  paṭivirato
hoti   musāvādā   paṭivirato   hoti  pisuṇāya  vācāya  paṭivirato  hoti
pharusāya   vācāya   paṭivirato   hoti   samphappalāpā   paṭivirato   hoti
anabhijjhālu   hoti   abyāpannacitto   hoti   sammādiṭṭhiko   hoti  so
dātā   hoti  samaṇassa  vā  brāhmaṇassa  vā  annaṃ  pānaṃ  vatthaṃ  yānaṃ
mālāgandhaṃ   vilepanaṃ   seyyāvasathaṃ   padīpeyyaṃ   so   kāyassa   bhedā
parammaraṇā   manussānaṃ   sahabyataṃ   upapajjati   so   tattha   lābhī  hoti
mānusakānaṃ pañcannaṃ kāmaguṇānaṃ
     {166.11}   yaṃ   kho   brāhmaṇa   idha  pāṇātipātā  paṭivirato
hoti   adinnādānā   paṭivirato   hoti  kāmesu  micchācārā  paṭivirato
hoti   musāvādā   paṭivirato   hoti  pisuṇāya  vācāya  paṭivirato  hoti
pharusāya   vācāya   paṭivirato   hoti   samphappalāpā   paṭivirato   hoti
anabhijjhālu    hoti    abyāpannacitto    hoti    sammādiṭṭhiko   hoti
tena   so   kāyassa   bhedā  parammaraṇā  manussānaṃ  sahabyataṃ  upapajjati
yañca   kho   so   dātā  hoti  samaṇassa  vā  brāhmaṇassa  vā  annaṃ
pānaṃ   vatthaṃ   yānaṃ   mālāgandhaṃ  vilepanaṃ  seyyāvasathaṃ  padīpeyyaṃ  tena
so   tattha   lābhī   hoti   mānusakānaṃ  pañcannaṃ  kāmaguṇānaṃ   idha  pana
Brāhmaṇa  ekacco  pāṇātipātā  paṭivirato  hoti  .pe.  sammādiṭṭhiko
hoti   so   dātā   hoti   samaṇassa   vā   brāhmaṇassa   vā  annaṃ
pānaṃ   vatthaṃ   yānaṃ   mālāgandhaṃ   vilepanaṃ  seyyāvasathaṃ  padīpeyyaṃ  so
kāyassa   bhedā   parammaraṇā   devānaṃ   sahabyataṃ  upapajjati  so  tattha
lābhī hoti dibbānaṃ pañcannaṃ kāmaguṇānaṃ
     {166.12}  yaṃ  kho  brāhmaṇa  idha  pāṇātipātā  paṭivirato hoti
.pe.  sammādiṭṭhiko  hoti  tena  so  kāyassa bhedā parammaraṇā devānaṃ
sahabyataṃ  upapajjati  yañca  kho  so  dātā  hoti samaṇassa vā brāhmaṇassa
vā  annaṃ  pānaṃ  vatthaṃ  yānaṃ  mālāgandhaṃ  vilepanaṃ  seyyāvasathaṃ padīpeyyaṃ
tena   so   tattha   lābhī   hoti   dibbānaṃ  pañcannaṃ  kāmaguṇānaṃ  apica
brāhmaṇa dāyakopi anipphaloti.
     {166.13}  Acchariyaṃ  bho  gotama  abbhūtaṃ  bho gotama yāvañcidaṃ bho
gotama  alameva  dānāni  dātuṃ  alaṃ  saddhāni kātuṃ yatra hi nāma dāyakopi
anipphaloti   .   evametaṃ   brāhmaṇa   evametaṃ   brāhmaṇa  dāyakopi
brāhmaṇa   anipphaloti   .   abhikkantaṃ  bho  gotama  .pe.  upāsakaṃ  maṃ
bhavaṃ gotamo dhāretu ajjatagge pāṇupetaṃ saraṇaṃ gatanti.
                   Jāṇussoṇivaggo dutiyo.
                      -----------
                     Sundaravaggo tatiyo
     [167]   Sādhuñca  vo  bhikkhave  desissāmi  asādhuñca  taṃ  suṇātha
Sādhukaṃ  manasikarotha  bhāsissāmīti  .  evaṃ  bhanteti  kho te bhikkhū bhagavato
paccassosuṃ   .   bhagavā   etadavoca   katamañca   bhikkhave   asādhuṃ  1-
pāṇātipāto   adinnanādānaṃ   kāmesu   micchācāro  musāvādo  pisuṇā
vācā   pharusā   vācā   samphappalāpo  abhijjhā  byāpādo  micchādiṭṭhi
idaṃ  vuccati  bhikkhave  asādhuṃ 1-. Katamañca bhikkhave sādhuṃ 2- pāṇātipātā
veramaṇī    adinnādānā    veramaṇī    kāmesu   micchācārā   veramaṇī
musāvādā   veramaṇī   pisuṇāya   vācāya   veramaṇī   pharusāya   vācāya
veramaṇī   samphappalāpā   veramaṇī   anabhijjhā   abyāpādo   sammādiṭṭhi
idaṃ vuccati bhikkhave sādhunti 3-.
     [168]   Ariyadhammañca  vo  bhikkhave  desissāmi  anariyadhammañca  taṃ
suṇātha   sādhukaṃ   manasikarotha   bhāsissāmīti  .  evaṃ  bhanteti  kho  te
bhikkhū   bhagavato   paccassosuṃ  .  bhagavā  etadavoca  katamo  ca  bhikkhave
anariyo    dhammo    pāṇātipāto   .pe.   micchādiṭṭhi   ayaṃ   vuccati
bhikkhave   anariyo   dhammo   .   katamo   ca   bhikkhave  ariyo  dhammo
pāṇātipātā    veramaṇī   .pe.   sammādiṭṭhi   ayaṃ   vuccati   bhikkhave
ariyo dhammoti.
     [169]   Kusalañca  vo  bhikkhave  desissāmi  akusalañca  taṃ  suṇātha
sādhukaṃ   manasikarotha   bhāsissāmīti   .   evaṃ  bhanteti  kho  te  bhikkhū
bhagavato   paccassosuṃ   .   bhagavā  etadavoca  katamañca  bhikkhave  akusalaṃ
pāṇātipāto   .pe.   micchādiṭṭhi   idaṃ   vuccati   bhikkhave  akusalaṃ .
@Footnote: 1-2 Po. Ma. asādhu ... sādhu. 3 Po. Ma. sādhūti.
Katamañca   bhikkhave   kusalaṃ   pāṇātipātā   veramaṇī   .pe.  sammādiṭṭhi
idaṃ vuccati bhikkhave kusalanti.
     [170]   Atthañca  vo  bhikkhave  desissāmi  anatthañca  taṃ  suṇātha
sādhukaṃ   manasikarotha   bhāsissāmīti   .   evaṃ  bhanteti  kho  te  bhikkhū
bhagavato  paccassosuṃ  .  bhagavā  etadavoca  katamo  ca  bhikkhave  anattho
pāṇātipāto   .pe.   micchādiṭṭhi   ayaṃ   vuccati  bhikkhave  anattho .
Katamo   ca   bhikkhave  attho  pāṇātipātā  veramaṇī  .pe.  sammādiṭṭhi
ayaṃ vuccati bhikkhave atthoti.
     [171]   Dhammañca  vo  bhikkhave  desissāmi  adhammañca  taṃ  suṇātha
sādhukaṃ   manasikarotha   bhāsissāmīti   .   evaṃ  bhanteti  kho  te  bhikkhū
bhagavato  paccassosuṃ  .  bhagavā  etadavoca  katamo  ca  bhikkhave  adhammo
pāṇātipāto   .pe.   micchādiṭṭhi   ayaṃ   vuccati  bhikkhave  adhammo .
Katamo   ca   bhikkhave  dhammo  pāṇātipātā  veramaṇī  .pe.  sammādiṭṭhi
ayaṃ vuccati bhikkhave dhammoti.
     [172]  Sāsavañca  vo  bhikkhave  [1]-  desissāmi  anāsavañca taṃ
suṇātha   sādhukaṃ   manasikarotha   bhāsissāmīti  .  evaṃ  bhanteti  kho  te
bhikkhū   bhagavato   paccassosuṃ  .  bhagavā  etadavoca  katamo  ca  bhikkhave
sāsavo    dhammo    pāṇātipāto   .pe.   micchādiṭṭhi   ayaṃ   vuccati
bhikkhave   sāsavo   dhammo   .   katamo  ca  bhikkhave  anāsavo  dhammo
pāṇātipātā    veramaṇī   .pe.   sammādiṭṭhi   ayaṃ   vuccati   bhikkhave
@Footnote: 1 Ma. Yu. etthantare dhammanti atthi.
Anāsavo dhammoti.
     [173]  Sāvajjañca  vo  bhikkhave  [1]-  desissāmi anavajjañca taṃ
suṇātha   sādhukaṃ   manasikarotha   bhāsissāmīti  .  evaṃ  bhanteti  kho  te
bhikkhū   bhagavato   paccassosuṃ  .  bhagavā  etadavoca  katamo  ca  bhikkhave
sāvajjo    dhammo   pāṇātipāto   .pe.   micchādiṭṭhi   ayaṃ   vuccati
bhikkhave   sāvajjo   dhammo   .  katamo  ca  bhikkhave  anavajjo  dhammo
pāṇātipātā    veramaṇī   .pe.   sammādiṭṭhi   ayaṃ   vuccati   bhikkhave
anavajjo dhammoti.
     [174]  Tapaniyañca  vo  bhikkhave  dhammaṃ  desissāmi  atapaniyañca  taṃ
suṇātha  .pe.  katamo  ca  bhikkhave  tapaniyo  dhammo  pāṇātipāto .pe.
Micchādiṭṭhi  ayaṃ  vuccati  bhikkhave  tapaniyo  dhammo  .  katamo  ca bhikkhave
atapaniyo    dhammo    pāṇātipātā    veramaṇī    .pe.    sammādiṭṭhi
ayaṃ vuccati bhikkhave atapaniyo dhammoti.
     [175]  Ācayagāmiñca  vo  bhikkhave  dhammaṃ desissāmi apacayagāmiñca
taṃ  suṇātha  sādhukaṃ  manasikarotha  bhāsissāmīti . Evaṃ bhanteti kho te bhikkhū
bhagavato  paccassosuṃ  .  bhagavā  etadavoca  katamo  ca bhikkhave ācayagāmī
dhammo  pāṇātipāto  .pe.  micchādiṭṭhi  ayaṃ  vuccati  bhikkhave ācayagāmī
dhammo  .  katamo ca bhikkhave apacayagāmī dhammo pāṇātipātā veramaṇī .pe.
Sammādiṭṭhi ayaṃ vuccati bhikkhave apacayagāmī dhammoti.
@Footnote: 1 Ma. Yu. etthantare dhammanti desessāmi.
     [176]   Dukkhudrayañca  vo  bhikkhave  dhammaṃ  desissāmi  sukhudrayañca
taṃ   suṇātha   sādhukaṃ   manasikarotha   bhāsissāmīti  .  evaṃ  bhanteti  kho
te   bhikkhū   bhagavato   paccassosuṃ   .   bhagavā  etadavoca  katamo  ca
bhikkhave   dukkhudrayo   dhammo   pāṇātipāto   .pe.   micchādiṭṭhi  ayaṃ
vuccati   bhikkhave   dukkhudrayo  dhammo  .  katamo  ca  bhikkhave  sukhudrayo
dhammo    pāṇātipātā    veramaṇī   .pe.   sammādiṭṭhi   ayaṃ   vuccati
bhikkhave sukhudrayo dhammoti.
     [177]  Dukkhavipākañca  vo  bhikkhave  dhammaṃ  desissāmi sukhavipākañca
taṃ  suṇātha  sādhukaṃ  manasikarotha  bhāsissāmīti . Evaṃ bhanteti kho te bhikkhū
bhagavato  paccassosuṃ  .  bhagavā  etadavoca  katamo ca bhikkhave dukkhavipāko
dhammo  pāṇātipāto  .pe.  micchādiṭṭhi  ayaṃ  vuccati bhikkhave dukkhavipāko
dhammo  .  katamo ca bhikkhave sukhavipāko dhammo pāṇātipātā veramaṇī .pe.
Sammādiṭṭhi ayaṃ vuccati bhikkhave sukhavipāko dhammoti.
                   Sundaravaggo 1- tatiyo.
                    ---------------
                    Seṭṭhavaggo catuttho
     [178]   Ariyamaggañca   vo   bhikkhave   desissāmi  anariyamaggañca
taṃ  suṇātha  .pe.  katamo  ca  bhikkhave anariyo maggo pāṇātipāto .pe.
Micchādiṭṭhi    ayaṃ    vuccati   bhikkhave   anariyo   maggo   .   katamo
@Footnote: 1 Ma. sādhuvaggo tatiyo. Yu. sādhuvaggo aṭṭhamo.
Ca    bhikkhave    ariyo    maggo    pāṇātipātā    veramaṇī   .pe.
Sammādiṭṭhi ayaṃ vuccati bhikkhave ariyo maggoti.
     [179]   Kaṇhamaggañca   vo  bhikkhave  desissāmi  sukkamaggañca  taṃ
suṇātha  .pe.  katamo  ca  bhikkhave  kaṇho  maggo  pāṇātipāto  .pe.
Micchādiṭṭhi    ayaṃ    vuccati    bhikkhave   kaṇho   maggo   .   katamo
ca   bhikkhave   sukko  maggo  pāṇātipātā  veramaṇī  .pe.  sammādiṭṭhi
ayaṃ vuccati bhikkhave sukko maggoti.
     [180]   Saddhammañca   vo   bhikkhave  desissāmi  asaddhammañca  taṃ
suṇātha   .pe.   katamo   ca  bhikkhave  asaddhammo  pāṇātipāto  .pe.
Micchādiṭṭhi   ayaṃ   vuccati   bhikkhave  asaddhammo  .  katamo  ca  bhikkhave
saddhammo   pāṇātipātā   veramaṇī   .pe.   sammādiṭṭhi   ayaṃ   vuccati
bhikkhave saddhammoti.
     [181]  Sappurisadhammañca  vo  bhikkhave  desissāmi  asappurisadhammañca
taṃ  suṇātha  .pe.  katamo  ca  bhikkhave asappurisadhammo pāṇātipāto .pe.
Micchādiṭṭhi  ayaṃ  vuccati  bhikkhave  asappurisadhammo  .  katamo  ca  bhikkhave
sappurisadhammo   pāṇātipātā   veramaṇī   .pe.  sammādiṭṭhi  ayaṃ  vuccati
bhikkhave sappurisadhammoti.
     [182]   Uppādetabbañca   vo   bhikkhave   dhammaṃ  desissāmi  na
uppādetabbañca    taṃ    suṇātha    .pe.   katamo   ca   bhikkhave   na
Uppādetabbo   dhammo   pāṇātipāto   .pe.  micchādiṭṭhi  ayaṃ  vuccati
bhikkhave  na  uppādetabbo  dhammo  .  katamo  ca bhikkhave uppādetabbo
dhammo    pāṇātipātā    veramaṇī   .pe.   sammādiṭṭhi   ayaṃ   vuccati
bhikkhave uppādetabbo dhammoti.
     [183]   Āsevitabbañca   vo   bhikkhave   dhammaṃ   desissāmi  na
āsevitabbañca  taṃ  suṇātha  .pe.  katamo  ca  bhikkhave  na  āsevitabbo
dhammo    pāṇātipāto    .pe.   micchādiṭṭhi   ayaṃ   vuccati   bhikkhave
na   āsevitabbo  dhammo  .  katamo  ca  bhikkhave  āsevitabbo  dhammo
pāṇātipātā    veramaṇī   .pe.   sammādiṭṭhi   ayaṃ   vuccati   bhikkhave
āsevitabbo dhammoti.
     [184]   Bhāvetabbañca   vo   bhikkhave   dhammaṃ   desissāmi   na
bhāvetabbañca    taṃ    suṇātha    .pe.    katamo    ca   bhikkhave   na
bhāvetabbo   dhammo   pāṇātipāto   .pe.   micchādiṭṭhi   ayaṃ  vuccati
bhikkhave  na  bhāvetabbo  dhammo  .  katamo ca bhikkhave bhāvetabbo dhammo
pāṇātipātā    veramaṇī   .pe.   sammādiṭṭhi   ayaṃ   vuccati   bhikkhave
bhāvetabbo dhammoti.
     [185]   Bahulīkātabbañca   vo   bhikkhave   dhammaṃ   desissāmi  na
bahulīkātabbañca  taṃ  suṇātha  .pe.  katamo  ca  bhikkhave  na  bahulīkātabbo
dhammo   pāṇātipāto   .pe.   micchādiṭṭhi   ayaṃ   vuccati  bhikkhave  na
bahulīkātabbo   dhammo   .   katamo   ca  bhikkhave  bahulīkātabbo  dhammo
Pāṇātipātā    veramaṇī   .pe.   sammādiṭṭhi   ayaṃ   vuccati   bhikkhave
bahulīkātabbo dhammoti.
     [186]   Anussaritabbañca  vo  bhikkhave  dhammaṃ  desissāmi  na  1-
anussaritabbañca    taṃ    suṇātha    .pe.    katamo   ca   bhikkhave   na
anussaritabbo    dhammo    pāṇātipāto    .pe.    micchādiṭṭhi    ayaṃ
vuccati   bhikkhave   na   anussaritabbo   dhammo   .  katamo  ca  bhikkhave
anussaritabbo    dhammo    pāṇātipātā   veramaṇī   .pe.   sammādiṭṭhi
ayaṃ vuccati bhikkhave anussaritabbo dhammoti.
     [187]   Sacchikātabbañca   vo   bhikkhave   dhammaṃ   desissāmi  na
sacchikātabbañca    taṃ    suṇātha    .pe.    katamo   ca   bhikkhave   na
sacchikātabbo    dhammo    pāṇātipāto    .pe.    micchādiṭṭhi    ayaṃ
vuccati   bhikkhave   na   sacchikātabbo   dhammo   .  katamo  ca  bhikkhave
sacchikātabbo    dhammo    pāṇātipātā   veramaṇī   .pe.   sammādiṭṭhi
ayaṃ vuccati bhikkhave sacchikātabbo dhammoti.
                  Seṭṭhavaggo catuttho 2-.
                      -----------
                Sevitabbāsevitabbavaggo pañcamo
     [188]   Dasahi   bhikkhave   dhammehi   samannāgato   puggalo   na
sevitabbo     katamehi    dasahi    pāṇātipātī    hoti    adinnādāyī
hoti   kāmesu   micchācārī   hoti   musāvādī  hoti  pisuṇavāco  hoti
@Footnote: 1 Po. Ma. nānussaritabbaṃ. 2 Ma. Yu. ariyamaggavaggo navamo.
Pharusavāco    1-    hoti    samphappalāpī    hoti    abhijjhālu   hoti
byāpannacitto    hoti   micchādiṭṭhiko   hoti   imehi   kho   bhikkhave
dasahi dhammehi samannāgato puggalo na sevitabbo.
     {188.1}  Dasahi  bhikkhave  dhammehi  samannāgato puggalo sevitabbo
katamehi   dasahi   pāṇātipātā  paṭivirato  hoti  adinnādānā  paṭivirato
hoti  kāmesu  micchācārā  paṭivirato  hoti  musāvādā  paṭivirato  hoti
pisuṇāya   vācāya   paṭivirato   hoti  pharusāya  vācāya  paṭivirato  hoti
samphappalāpā    paṭivirato   hoti   anabhijjhālu   hoti   abyāpannacitto
hoti  sammādiṭṭhiko  hoti imehi kho bhikkhave dasahi dhammehi samannāgato 2-
sevitabboti 3-.
     {188.2}   [idha   dvisatādisuttaṃ  peyyālavasena  gaṇitabbaṃ]  dasahi
bhikkhave  dhammehi  samannāgato  puggalo  na  bhajitabbo ... Bhajitabbo ...
Na  payirupāsitabbo  ...  payirupāsitabbo  ... Na pujjo hoti ... Pujjo
hoti ... Na pāsaṃso hoti ... Pāsaṃso hoti ... Agāravo hoti ... Sagāravo 4-
hoti  ...  appatikkho  hoti  ...  sappatikkho  hoti ... Na ārādhako
hoti ... Ārādhako hoti ... Na visujjhati visujjhati mānaṃ nādhibhoti ... Mānaṃ
adhibhoti  ...  paññāya  na  vaḍḍhati  ...  paññāya vaḍḍhati ... Bahuṃ apuññaṃ
pasavati  ...  bahuṃ  puññaṃ  pasavati  katamehi  dasahi  pāṇātipātā  paṭivirato
hoti   adinnādānā   paṭivirato   hoti  kāmesu  micchācārā  paṭivirato
hoti   musāvādā   paṭivirato   hoti  pisuṇāya  vācāya  paṭivirato  hoti
pharusāya  vācāya  paṭivirato  hoti  samphappalāpā paṭivirato hoti anabhijjhālu
@Footnote: 1 Yu. pharusāvāco. 2 Ma. Yu. etthantare puggaloti dissati. 3 Ma. Yu. itisaddo
@natthi. 4 Ma. gāravo.
Hoti   abyāpannacitto  hoti  sammādiṭṭhiko  hoti  imehi  kho  bhikkhave
dasahi dhammehi samannāgato puggalo bahuṃ puññaṃ pasavatīti.
              Sevitabbāsevitabbavaggo 1- pañcamo.
                  Catutthapaṇṇāsako catuttho.
                     -------------
@Footnote: 1 Yu. puggalavaggo dasamo.
                      Pañcamapaṇṇāsako
                     paṭhamavaggo paṭhamo
     [189]   Dasahi  bhikkhave  dhammehi  samannāgato  yathābhataṃ  nikkhitto
evaṃ  niraye  katamehi  dasahi  idha  bhikkhave  ekacco  pāṇātipātī  hoti
luddho   lohitapāṇī   hatapahate   niviṭṭho   adayāpanno   sabbapāṇabhūtesu
adinnādāyī    hoti    yantaṃ    parassa   paravittūpakaraṇaṃ   gāmagataṃ   vā
araññagataṃ    vā    adinnaṃ   theyyasaṅkhātaṃ   ādātā   hoti   kāmesu
micchācārī   hoti   yā   tā   māturakkhitā   piturakkhitā   bhāturakkhitā
bhaginirakkhitā     ñātirakkhitā     dhammarakkhitā    sasāmikā    saparidaṇḍā
antamaso mālāguṇaparikkhitāpi tathārūpāsu cārittaṃ āpajjitā hoti
     {189.1}  musāvādī  hoti  sabhaggato  vā  parisaggato  vā  ñāti
majjhaggato   vā   pūgamajjhaggato   vā   rājakulamajjhaggato  vā  abhinīto
sakkhiṃ  puṭṭho  ehi  bho  purisa  yaṃ jānāsi taṃ vadehīti so ajānaṃ vā āha
jānāmīti  jānaṃ  vā  āha  na  jānāmīti  apassaṃ vā āha passāmīti passaṃ
vā  āha  na  passāmīti  iti  attahetu vā parahetu vā āmisakiñcikkhahetu
vā  sampajānamusā  bhāsitā  hoti  pisuṇavāco  hoti  ito  sutvā amutra
akkhātā   imesaṃ  bhedāya  amutra  vā  sutvā  imesaṃ  akkhātā  amūsaṃ
bhedāya  iti  samaggānaṃ  vā  bhettā bhinnānaṃ vā anuppadātā vaggārāmo
Vaggarato    vagganandī   vaggakaraṇiṃ   vācaṃ   bhāsitā   hoti   pharusavāco
hoti   yā   sā   vācā   aṇḍakā   kakkasā   parakaṭukā  parābhisajjanī
kodhasāmantā    asamādhisaṃvattanikā    tathārūpiṃ    vācaṃ   bhāsitā   hoti
samphappalāpī    hoti   akālavādī   anatthavādī   adhammavādī   avinayavādī
anidhānavatiṃ   vācaṃ   bhāsitā   hoti   kālena   anapadesaṃ   apariyantavatiṃ
anatthasañhitaṃ abhijjhālu hoti yantaṃ parassa paravittūpakaraṇaṃ taṃ
     {189.2}  abhijjhitā  hoti  aho  vata  yaṃ  parassa  taṃ mama assāti
byāpannacitto   hoti   paduṭṭhamanasaṅkappo   ime   sattā  haññantu  vā
vajjhantu   vā  ucchijjantu  vā  vinassantu  vā  mā  vā  ahesunti  1-
micchādiṭṭhiko   hoti   viparittadassano   natthi   dinnaṃ  natthi  yiṭṭhaṃ  natthi
hutaṃ  natthi  sukatadukkatānaṃ  kammānaṃ  phalaṃ  vipāko  natthi  ayaṃ  loko natthi
paro  loko  natthi  mātā  natthi  pitā  natthi  sattā  opapātikā natthi
loke    samaṇabrāhmaṇā    sammaggatā    sammāpaṭipannā   ye   imañca
lokaṃ   parañca   lokaṃ   sayaṃ   abhiññā   sacchikatvā  pavedentīti  imehi
kho bhikkhave dasahi dhammehi samannāgato yathābhataṃ nikkhitto evaṃ niraye.
     {189.3}  Dasahi  bhikkhave  dhammehi  samannāgato  yathābhataṃ nikkhitto
evaṃ  sagge  katamehi  dasahi  idha  bhikkhave  ekacco  pāṇātipātaṃ pahāya
pāṇātipātā   paṭivirato  hoti  nihitadaṇḍo  nihitasattho  lajjī  dayāpanno
sabbapāṇabhūtahitānukampī    viharati    adinnādānaṃ    pahāya   adinnādānā
paṭivirato  hoti  yantaṃ  parassa  paravittūpakaraṇaṃ  gāmagataṃ  vā  araññagataṃ vā
@Footnote: 1 Po. Yu. ahesuṃ iti vāti.
Adinnaṃ  1-  theyyasaṅkhātaṃ  na  ādātā  hoti  kāmesu micchācāraṃ pahāya
kāmesu  micchācārā  paṭivirato  hoti  yā  tā  māturakkhitā  piturakkhitā
bhāturakkhitā     bhaginirakkhitā    ñātirakkhitā    dhammarakkhitā    sasāmikā
saparidaṇḍā    antamaso   mālāguṇaparikkhitāpi   tathārūpāsu   na   cārittaṃ
āpajjitā hoti
     {189.4}  musāvādaṃ  pahāya  musāvādā  paṭivirato  hoti sabhaggato
vā    parisaggato    vā    ñātimajjhaggato   vā   pūgamajjhaggato   vā
rājakulamajjhaggato   vā   abhinīto   sakkhiṃ   puṭṭho  ehi  bho  purisa  yaṃ
jānāsi  taṃ  vadehīti  so  ajānaṃ  vā  āha  na jānāmīti jānaṃ vā āha
jānāmīti   apassaṃ  vā  āha  na  passāmīti  passaṃ  vā  āha  passāmīti
iti  attahetu  vā  parahetu  vā  āmisakiñcikkhahetu  vā na sampajānamusā
bhāsitā   hoti  pisuṇavācaṃ  pahāya  pisuṇāya  vācāya  paṭivirato  hoti  na
ito  sutvā  amutra  akkhātā  imesaṃ bhedāya amutra vā sutvā na imesaṃ
akkhātā   amūsaṃ   bhedāya   iti  bhinnānaṃ  vā  sandhātā  sahitānaṃ  vā
anuppadātā     samaggārāmo    samaggarato    samagganandī    samaggakaraṇiṃ
vācaṃ   bhāsitā   hoti  pharusaṃ  vācaṃ  pahāya  pharusāya  vācāya  paṭivirato
hoti   yā   sā   vācā   nelā   kaṇṇasukhā   pemaniyā   hadayaṅgamā
porī    bahujanakantā   bahujanamanāpā   tathārūpiṃ   vācaṃ   bhāsitā   hoti
samphappalāpaṃ    pahāya    samphappalāpā    paṭivirato    hoti   kālavādī
bhūtavādī   atthavādī   dhammavādī   vinayavādī   nidhānavatiṃ   vācaṃ   bhāsitā
hoti    kālena    sāpadesaṃ    pariyantavatiṃ    atthasañhitaṃ    anabhijjhālu
@Footnote: 1 Ma. Yu. na taṃ adinnaṃ theyyasaṅkhātaṃ ādātā hoti.
Hoti yantaṃ parassa paravittūpakaraṇaṃ taṃ
     {189.5}  anabhijjhitā  hoti  aho  vata  yaṃ  parassa taṃ mama assāti
abyāpannacitto   hoti   appaduṭṭhamanasaṅkappo   ime   sattā   averā
abyāpajjhā   anīghā   sukhī   attānaṃ   pariharantūti   sammādiṭṭhiko  hoti
aviparittadassano  atthi  dinnaṃ  atthi  yiṭṭhaṃ  atthi  hutaṃ  atthi sukatadukkatānaṃ
kammānaṃ  phalaṃ  vipāko  atthi ayaṃ loko atthi paro loko atthi mātā atthi
pitā  atthi  sattā  opapātikā  atthi  loke  samaṇabrāhmaṇā sammaggatā
sammāpaṭipannā  ye  imañca  lokaṃ  parañca  lokaṃ  sayaṃ  abhiññā sacchikatvā
pavedentīti   imehi  kho  bhikkhave  dasahi  dhammehi  samannāgato  yathābhataṃ
nikkhitto evaṃ saggeti.
     [190]  Dasahi  bhikkhave  dhammehi  samannāgato  mātugāmo  yathābhataṃ
nikkhitto   evaṃ   niraye   katamehi   dasahi   pāṇātipātī  hoti  .pe.
Micchādiṭṭhiko   hoti   imehi  kho  bhikkhave  dasahi  dhammehi  samannāgato
mātugāmo  yathābhataṃ  nikkhitto  evaṃ  niraye  .  dasahi  bhikkhave  dhammehi
samannāgato  mātugāmo  yathābhataṃ  nikkhitto  evaṃ  sagge  katamehi  dasahi
pāṇātipātā   paṭivirato  hoti  .pe.  sammādiṭṭhiko  hoti  imehi  kho
bhikkhave   dasahi   dhammehi   samannāgato   mātugāmo  yathābhataṃ  nikkhitto
evaṃ saggeti.
     [191]   Dasahi  bhikkhave  dhammehi  samannāgatā  upāsikā  yathābhataṃ
nikkhittā   evaṃ   niraye   katamehi   dasahi  pāṇātipātinī  hoti  .pe.
Micchādiṭṭhikā   hoti   imehi  kho  bhikkhave  dasahi  dhammehi  samannāgatā
upāsikā   yathābhataṃ  nikkhittā  evaṃ  niraye  .  dasahi  bhikkhave  dhammehi
samannāgatā   upāsikā  yathābhataṃ  nikkhittā  evaṃ  sagge  katamehi  dasahi
pāṇātipātā   paṭiviratā   hoti   .pe.   sammādiṭṭhikā   hoti  imehi
kho   bhikkhave  dasahi  dhammehi  samannāgatā  upāsikā  yathābhataṃ  nikkhittā
evaṃ saggeti.
     [192]  Dasahi  bhikkhave  dhammehi  samannāgatā  upāsikā avisāradā
agāraṃ    ajjhāvasati    katamehi   dasahi   pāṇātipātinī   hoti   .pe.
Micchādiṭṭhikā   hoti   imehi  kho  bhikkhave  dasahi  dhammehi  samannāgatā
upāsikā   avisāradā   agāraṃ   ajjhāvasati  .  dasahi  bhikkhave  dhammehi
samannāgatā   upāsikā   visāradā   agāraṃ   ajjhāvasati  katamehi  dasahi
pāṇātipātā   paṭiviratā   hoti   .pe.   sammādiṭṭhikā   hoti  imehi
kho   bhikkhave   dasahi  dhammehi  samannāgatā  upāsikā  visāradā  agāraṃ
ajjhāvasatīti.
     [193]  Saṃsappatipariyāyaṃ  1-  vo bhikkhave dhammapariyāyaṃ desissāmi taṃ
suṇātha   sādhukaṃ   manasikarotha   bhāsissāmīti  .  evaṃ  bhanteti  kho  te
bhikkhū   bhagavato   paccassosuṃ  .  bhagavā  etadavoca  katamo  ca  bhikkhave
saṃsappatipariyāyo  dhammapariyāyo  kammassakā  bhikkhave  sattā  kammadāyādā
kammayonī    kammabandhū    kammapaṭisaraṇā   yaṃ   kammaṃ   karonti   kalyāṇaṃ
vā   pāpakaṃ  vā  tassa  dāyādā  bhavanti  .   idha  bhikkhave  ekacco
@Footnote: 1 Po. saṃsappatiyapariyāyaṃ. Ma. Yu. sabbattha saṃsappaniyapariyāyaṃ.
Pāṇātipātī   hoti   luddho  lohitapāṇī  hatapahate  niviṭṭho  adayāpanno
sabbapāṇabhūtesu   so   saṃsappati   kāyena   saṃsappati   vācāya   saṃsappati
manasā   tassa   jimhaṃ   kāyakammaṃ  hoti  jimhaṃ  vacīkammaṃ  jimhaṃ  manokammaṃ
jimhā     gati     jimhā     1-     upapatti    jimhagatikassa    kho
panāhaṃ   bhikkhave   jimhūpapattikassa   dvinnaṃ   gatīnaṃ  aññataraṃ  gatiṃ  vadāmi
ye   vā   ekantadukkhā  nirayā  yā  vā  saṃsappajātikā  tiracchānayoni
katamā   ca   sā   bhikkhave   saṃsappajātikā  tiracchānayoni  ahi  vicchikā
satapadī   nakulā   biḷārā   mūsikā   ulūkā   ye  vā  panaññepi  keci
tiracchānayonikā   sattā   manusse  disvā  saṃsappanti  iti  kho  bhikkhave
bhūtā   bhūtassa   upapatti  hoti  yaṃ  karoti  tena  upapajjati  upapannamenaṃ
phassā phusanti evamahaṃ bhikkhave kammadāyādā sattāti vadāmi.
     {193.1}  Idha pana bhikkhave ekacco adinnādāyī hoti ... Kāmesu
micchācārī  hoti ... Musāvādī hoti ... Pisuṇavāco hoti ... Pharusavāco
hoti  ...  samphappalāpī  hoti  ...  abhijjhālu hoti ... Byāpannacitto
hoti  ...  micchādiṭṭhiko  hoti  viparittadassano  natthi  dinnaṃ  natthi yiṭṭhaṃ
natthi  hutaṃ  natthi  sukatadukkatānaṃ  kammānaṃ  phalaṃ  vipāko  natthi  ayaṃ loko
natthi  paro  loko  natthi  mātā  natthi  pitā  natthi  sattā opapātikā
natthi    loke    samaṇabrāhmaṇā    sammaggatā    sammāpaṭipannā   ye
imañca   lokaṃ  parañca  lokaṃ  sayaṃ  abhiññā  sacchikatvā  pavedentīti  so
saṃsappati   kāyena   saṃsappati   vācāya   saṃsappati   manasā   tassa  jimhaṃ
@Footnote: 1 Po. Yu. jimhupapati. Ma. jimhūpapati.
Kāyakammaṃ    hoti    jimhaṃ   vacīkammaṃ   jimhaṃ   manokammaṃ   jimhā   gati
jimhūpapatti    jimhagatikassa    kho    panāhaṃ    bhikkhave   jimhūpapattikassa
dvinnaṃ   gatīnaṃ   aññataraṃ   gatiṃ   vadāmi  ye  vā  ekantadukkhā  nirayā
yā   vā   saṃsappajātikā   tiracchānayoni   katamā   ca   sā   bhikkhave
saṃsappajātikā   tiracchānayoni   ahi   vicchikā   satapadī   nakulā  biḷārā
mūsikā   ulūkā   ye   vā   panaññepi   keci  tiracchānayonikā  sattā
manusse   disvā   saṃsappanti   iti  kho  bhikkhave  bhūtā  bhūtassa  upapatti
hoti   yaṃ  karoti  tena  upapajjati  upapannamenaṃ  phassā  phusanti  evamahaṃ
bhikkhave kammadāyādā sattāti vadāmi.
     {193.2}   Kammassakā   bhikkhave  sattā  kammadāyādā  kammayonī
kammabandhū   kammapaṭisaraṇā   yaṃ  kammaṃ  karonti  kalyāṇaṃ  vā  pāpakaṃ  vā
tassa  dāyādā  bhavanti  .  idha  bhikkhave  ekacco  pāṇātipātaṃ  pahāya
pāṇātipātā    paṭivirato    hoti    nihitadaṇḍo    nihitasattho    lajjī
dayāpanno     sabbapāṇabhūtahitānukampī    viharati    so    na    saṃsappati
kāyena   na   saṃsappati   vācāya   na  saṃsappati  manasā  tassa  uju  1-
kāyakammaṃ   hoti   uju   vacīkammaṃ   uju   manokammaṃ  uju  gati  ujūpapatti
ujūgatikassa    kho    panāhaṃ    bhikkhave   ujūpapattikassa   dvinnaṃ   gatīnaṃ
aññataraṃ   gatiṃ   vadāmi   ye   ca   ekantasukhā   sattā   2-   yāni
vā     pana     tāni     uccākulāni     khattiyamahāsālakulāni    vā
brāhmaṇamahāsālakulāni            vā           gahapatimahāsālakulāni
vā     aḍḍhāni     mahaddhanāni     mahābhogāni     bahutajātarūparajatāni
bahutavittūpakaraṇāni     bahutadhanadhaññāni    iti    kho    bhikkhave    bhūtā
@Footnote: 1 Ma. Yu. ujuṃ. 2 Ma. Yu. saggā.
Bhūtassa   upapatti   hoti   yaṃ   karoti   tena   upapajjati   upapannamenaṃ
phassā phusanti evamahaṃ bhikkhave kammadāyādā sattāti vadāmi.
     {193.3} Idha pana bhikkhave ekacco adinnādānaṃ pahāya adinnādānā
paṭivirato hoti ... Kāmesu micchācāraṃ pahāya kāmesu micchācārā paṭivirato
hoti  ... Musāvādaṃ pahāya musāvādā paṭivirato hoti ... Pisuṇavācaṃ pahāya
pisuṇāya  vācāya  paṭivirato  hoti  ...  pharusavācaṃ pahāya pharusāya vācāya
paṭivirato  hoti  ... Samphappalāpaṃ pahāya samphappalāpā paṭivirato hoti ...
Anabhijjhālu  hoti  ...  abyāpannacitto  hoti  ...  sammādiṭṭhiko hoti
aviparittadassano  atthi  dinnaṃ  atthi  yiṭṭhaṃ  atthi  hutaṃ  atthi sukatadukkatānaṃ
kammānaṃ   phalaṃ   vipāko   atthi  ayaṃ  loko  atthi  paro  loko  atthi
mātā   atthi   pitā   atthi  sattā  opapātikā  atthi  samaṇabrāhmaṇā
sammaggatā  sammāpaṭipannā  ye  imañca  lokaṃ  parañca  lokaṃ  sayaṃ abhiññā
sacchikatvā  pavedentīti  so  na  saṃsappati  kāyena  na  saṃsappati  vācāya
na   saṃsappati   manasā   tassa   uju  kāyakammaṃ  hoti  uju  vacīkammaṃ  uju
manokammaṃ   uju   gati   ujūpapatti   ujūgatikassa   kho   panāhaṃ   bhikkhave
ujūpapattikassa  dvinnaṃ  gatīnaṃ  aññataraṃ  gatiṃ  vadāmi  ye  vā  ekantasukhā
sattā   yāni   vā   pana  tāni  uccākulāni  khattiyamahāsālakulāni  vā
brāhmaṇamahāsālakulāni       vā       gahapatimahāsālakulāni       vā
aḍḍhāni        mahaddhanāni       mahābhogāni       bahutajātarūparajatāni
bahutavittūpakaraṇāni     bahutadhanadhaññāni    iti    kho    bhikkhave    bhūtā
Bhūtassa   upapatti   hoti   yaṃ   karoti   tena   upapajjati   upapannamenaṃ
phassā   phusanti   evamahaṃ   bhikkhave   kammadāyādā  sattāti  vadāmi .
Kammassakā    bhikkhave    sattā    kammadāyādā   kammayonī   kammabandhū
kammapaṭisaraṇā   yaṃ   kammaṃ   karonti   kalyāṇaṃ   vā  pāpakaṃ  vā  tassa
dāyādā bhavanti. Ayaṃ kho bhikkhave saṃsappatipariyāyo dhammapariyāyoti.
     [194]   Nāhaṃ  bhikkhave  sañcetanikānaṃ  kammānaṃ  katānaṃ  upacitānaṃ
appaṭisaṃviditvā   1-   byantibhāvaṃ   vadāmi   tañca  kho  diṭṭheva  dhamme
upapajje  2-  vā  apare vā pariyāye na tvevāhaṃ bhikkhave sañcetanikānaṃ
kammānaṃ    katānaṃ   upacitānaṃ   appaṭisaṃviditvā   dukkhassantakiriyaṃ   vadāmi
tatra     bhikkhave    tividhaṃ    3-    kāyakammantasandosabyāpatti    4-
akusalasañcetanikā    dukkhudrayā    dukkhavipākā    hoti   catubbidhaṃ   5-
vacīkammantasandosabyāpatti         akusalasañcetanikā         dukkhudrayā
dukkhavipākā        hoti       tividhaṃ       manokammantasandosabyāpatti
akusalasañcetanikā  dukkhudrayā dukkhavipākā hoti.
     Kathañca  bhikkhave  tividhaṃ  kāyakammantasandosabyāpatti akusalasañcetanikā
dukkhudrayā   dukkhavipākā   hoti   idha   bhikkhave  ekacco  pāṇātipātī
hoti     luddho     lohitapāṇī    hatapahate    niviṭṭho    adayāpanno
sabbapāṇabhūtesu    adinnādāyī    hoti    yantaṃ   parassa   paravittūpakaraṇaṃ
gāmagataṃ   vā   araññagataṃ   vā   adinnaṃ  theyyasaṅkhātaṃ  ādātā  hoti
kāmesu  micchācārī  hoti  yā  tā  māturakkhatā  piturakkhitā bhāturakkhitā
bhaginirakkhitā   ñātirakkhitā   dhammarakkhitā  sasāmikā  saparidaṇḍā  antamaso
@Footnote: 1 Po. Ma. apaṭisaṃveditvā. 2 Po. Ma. Yu. apapajjaṃ. 3-5 Po. Ma. Yu. sabbattha
@tividhā catubbidhā. 4 Po. sabbattha ... sadosabyāpatti.
Mālāguṇaparikkhitāpi   tathārūpāsu   cārittaṃ   āpajjitā  hoti  evaṃ  kho
bhikkhave      tividhaṃ     kāyakammantasandosabyāpatti     akusalasañcetanikā
dukkhudrayā dukkhavipākā hoti.
     {194.1}   Kathañca   bhikkhave   catubbidhaṃ  vacīkammantasandosabyāpatti
akusalasañcetanikā  dukkhudrayā  dukkhavipākā  hoti  idha  bhikkhave  ekacco
musāvādī   hoti   sabhaggato   vā  parisaggato  vā  ñātimajjhaggato  vā
pūgamajjhaggato   vā   rājakulamajjhaggato   vā   abhinīto   sakkhiṃ   puṭṭho
ehi  bho  purisa  yaṃ  jānāsi  taṃ  vadehīti  so ajānaṃ vā āha jānāmīti
jānaṃ  vā  āha  na  jānāmīti  apassaṃ  vā āha passāmīti passaṃ vā āha
na   passāmīti  iti  attahetu  vā  parahetu  vā  āmisakiñcikkhahetu  vā
sampajānamusā   bhāsitā   hoti   pisuṇavāco  hoti  ito  sutvā  amutra
akkhātā   imesaṃ  bhedāya  amutra  vā  sutvā  imesaṃ  akkhātā  amūsaṃ
bhedāya   iti   samaggānaṃ   vā   bhettā   bhinnānaṃ   vā  anuppadātā
vaggārāmo   vaggarato   vagganandī   vaggakaraṇiṃ   vācaṃ   bhāsitā   hoti
pharusavāco  hoti  yā  sā  vācā  aṇḍakā kakkasā parakaṭukā parābhisajjanī
kodhasāmantā    asamādhisaṃvattanikā    tathārūpiṃ    vācaṃ   bhāsitā   hoti
samphappalāpī    hoti    akālavādī   abhūtavādī   anatthavādī   adhammavādī
avinayavādī  anidhānavatiṃ  vācaṃ  bhāsitā  hoti kālena anapadesaṃ apariyantavatiṃ
anatthasañhitaṃ   evaṃ   kho   bhikkhave   catubbidhaṃ  vacīkammantasandosabyāpatti
akusalasañcetanikā dukkhudrayā dukkhavipākā hoti.
     {194.2}   Kathañca   bhikkhave   tividhaṃ   manokammantasandosabyāpatti
akusalasañcetanikā  dukkhudrayā  dukkhavipākā  hoti  idha  bhikkhave  ekacco
abhijjhālu   hoti   yantaṃ   parassa   paravittūpakaraṇaṃ   taṃ   abhijjhitā  hoti
aho   vata   yaṃ   parassa   taṃ   mama   assāti   byāpannacitto   hoti
paduṭṭhamanasaṅkappo    ime    sattā    haññantu    vā   vajjhantu   vā
ucchijjantu  vā  vinassantu  vā  mā  vā  ahesunti  micchādiṭṭhiko  hoti
viparittadassano  natthi  dinnaṃ  natthi  yiṭṭhaṃ  natthi  hutaṃ  natthi  sukatadukkatānaṃ
kammānaṃ   phalaṃ   vipāko   natthi  ayaṃ  loko  natthi  paro  loko  natthi
mātā    natthi    pitā   natthi   sattā   opapātikā   natthi   loke
samaṇabrāhmaṇā      sammaggatā      sammāpaṭipannā     ye     imañca
lokaṃ parañca lokaṃ sayaṃ abhiññā sacchikatvā pavedentīti
     {194.3}   evaṃ  kho  bhikkhave  tividhaṃ  manokammantasandosabyāpatti
akusalasañcetanikā    dukkhudrayā   dukkhavipākā   hoti   tividhakāyakammanta-
sandosabyāpattiakusalasañcetanikāhetu   vā   bhikkhave   sattā   kāyassa
bhedā    parammaraṇā    apāyaṃ    duggatiṃ   vinipātaṃ   nirayaṃ   upapajjanti
catubbidhavacīkammantasandosabyāpattiakusalasañcetanikāhetu
vā   bhikkhave   sattā   kāyassa   bhedā   parammaraṇā   apāyaṃ  duggatiṃ
vinipātaṃ      nirayaṃ      upapajjanti     tividhamanokammantasandosabyāpatti-
akusalasañcetanikāhetu  vā  bhikkhave  sattā  kāyassa  bhedā  parammaraṇā
apāyaṃ    duggatiṃ    vinipātaṃ   nirayaṃ   upapajjanti   seyyathāpi   bhikkhave
apaṇṇako   maṇi   uddhaṃ   khitto  yena  yeneva  patiṭṭhāti  supatiṭṭhitaṃyeva
Patiṭṭhāti
     {194.4}  evameva  kho  bhikkhave tividhakāyakammantasandosabyāpatti-
akusalasañcetanikāhetu   vā   sattā   apāyaṃ   duggatiṃ   vinipātaṃ  nirayaṃ
upapajjanti catubbidhavacīkammantasandosabyāpattiakusalasañcetanikāhetu
vā   sattā  kāyassa  bhedā  parammaraṇā  apāyaṃ  duggatiṃ  vinipātaṃ  nirayaṃ
upapajjanti tividhamanokammantasandosabyāpattiakusalasañcetanikāhetu
vā   sattā  kāyassa  bhedā  parammaraṇā  apāyaṃ  duggatiṃ  vinipātaṃ  nirayaṃ
upapajjanti.
     {194.5}  Nāhaṃ  bhikkhave  sañcetanikānaṃ  kammānaṃ  katānaṃ upacitānaṃ
appaṭisaṃviditvā  byantibhāvaṃ  vadāmi  tañca  kho  diṭṭheva  dhamme  upapajje
vā  apare  vā  pariyāye  na  tvevāhaṃ  bhikkhave  sañcetanikānaṃ kammānaṃ
katānaṃ   upacitānaṃ  appaṭisaṃviditvā  dukkhassantakiriyaṃ  vadāmi  tatra  bhikkhave
tividhaṃ   kāyakammantasampatti   kusalasañcetanikā  sukhudrayā  sukhavipākā  hoti
catubbidhaṃ    vacīkammantasampatti    kusalasañcetanikā   sukhudrayā   sukhavipākā
hoti     tividhaṃ     manokammantasampatti     kusalasañcetanikā    sukhudrayā
sukhavipākā hoti.
     Kathañca    bhikkhave    tividhaṃ   kāyakammantasampatti   kusalasañcetanikā
sukhudrayā   sukhavipākā   hoti   idha   bhikkhave   ekacco   pāṇātipātaṃ
pahāya   pāṇātipātā   paṭivirato   hoti   nihitadaṇḍo  nihitasattho  lajjī
dayāpanno     sabbapāṇabhūtahitānukampī    viharati    adinnādānaṃ    pahāya
adinnādānā   paṭivirato   hoti   yantaṃ   parassa  paravittūpakaraṇaṃ  gāmagataṃ
vā   araññagataṃ  vā  adinnaṃ  theyyasaṅkhātaṃ  na  ādātā  hoti  kāmesu
micchācāraṃ   pahāya   kāmesu   micchācārā   paṭivirato  hoti  yā  tā
Māturakkhitā    piturakkhitā    bhāturakkhitā    bhaginirakkhitā    ñātirakkhitā
dhammarakkhitā    sasāmikā    saparidaṇḍā    antamaso   mālāguṇaparikkhitāpi
tathārūpāsu   na   cārittaṃ   āpajjitā  hoti  evaṃ  kho  bhikkhave  tividhaṃ
kāyakammantasampatti kusalasañcetanikā sukhudrayā sukhavipākā hoti.
     Kathañca    bhikkhave   catubbidhaṃ   vacīkammantasampatti   kusalasañcetanikā
sukhudrayā   sukhavipākā   hoti  idha  bhikkhave  ekacco  musāvādaṃ  pahāya
musāvādā  paṭivirato  hoti  sabhaggato  vā  parisaggato vā ñātimajjhaggato
vā   pūgamajjhaggato   vā  rājakulamajjhaggato  vā  abhinīto  sakkhiṃ  puṭṭho
ehi  bho  purisa  yaṃ  jānāsi  taṃ vadehīti so ajānaṃ vā āha na jānāmīti
jānaṃ  vā  āha  jānāmīti  apassaṃ  vā  āha na passāmīti passaṃ vā āha
passāmīti   iti   attahetu   vā   parahetu  vā  āmisakiñcikkhahetu  vā
na   sampajānamusā   bhāsitā   hoti  pisuṇavācaṃ  pahāya  pisuṇāya  vācāya
paṭivirato   hoti   na   ito  sutvā  amutra  akkhātā  imesaṃ  bhedāya
amutra  vā  sutvā  na  imesaṃ  akkhātā  amūsaṃ  bhedāya iti bhinnānaṃ vā
sandhātā    sahitānaṃ    vā    anuppadātā   samaggārāmo   samaggarato
samagganandī   samaggakaraṇiṃ   vācaṃ   bhāsitā   hoti   pharusaṃ   vācaṃ  pahāya
pharusāya   vācāya   paṭivirato  hoti  yā  sā  vācā  nelā  kaṇṇasukhā
pemaniyā    hadayaṅgamā    porī   bahujanakantā   bahujanamanāpā   tathārūpiṃ
vācaṃ   bhāsitā   hoti   samphappalāpaṃ   pahāya   samphappalāpā  paṭivirato
hoti     kālavādī     bhūtavādī     atthavādī    dhammavādī    vinayavādī
Nidhānavatiṃ    vācaṃ    bhāsitā   hoti   kālena   sāpadesaṃ   pariyantavatiṃ
atthasañhitaṃ     evaṃ    kho    bhikkhave    catubbidhaṃ    vacīkammantasampatti
kusalasañcetanikā sukhudrayā sukhavipākā hoti.
     Kathañca    bhikkhave    tividhaṃ   manokammantasampatti   kusalasañcetanikā
sukhudrayā    sukhavipākā   hoti   idha   bhikkhave   ekacco   anabhijjhālu
hoti   yantaṃ   parassa   paravittūpakaraṇaṃ   taṃ  anabhijjhitā  hoti  aho  vata
yaṃ     parassa     taṃ     mama    assāti    abyāpannacitto    hoti
appaduṭṭhamanasaṅkappo    ime    sattā   averā   abyāpajjhā   anīghā
sukhī    attānaṃ    pariharantūti    sammādiṭṭhiko   hoti   aviparittadassano
atthi   dinnaṃ  atthi  yiṭṭhaṃ  atthi  hutaṃ  .pe.  ye  imañca  lokaṃ  parañca
lokaṃ   sayaṃ  abhiññā  sacchikatvā  pavedentīti  evaṃ  kho  bhikkhave  tividhaṃ
manokammantasampatti    kusalasañcetanikā    sukhudrayā    sukhavipākā   hoti
tividhakāyakammantasampattikusalasañcetanikāhetu     vā     bhikkhave    sattā
kāyassa   bhedā   parammaraṇā   sugatiṃ  saggaṃ  lokaṃ  upapajjanti  catubbidha-
vacīkammantasampattikusalasañcetanikāhetu   vā   bhikkhave   sattā   kāyassa
bhedā  parammaraṇā  sugatiṃ  saggaṃ  lokaṃ  upapajjanti tividhamanokammantasampatti-
kusalasañcetanikāhetu   vā  bhikkhave  sattā  kāyassa  bhedā  parammaraṇā
sugatiṃ    saggaṃ    lokaṃ    upapajjanti   seyyathāpi   bhikkhave   apaṇṇako
maṇi   uddhaṃ   khitto   yena  yeneva  patiṭṭhāti  supatiṭṭhitaṃyeva  patiṭṭhāti
evameva   kho   bhikkhave  tividhakāyakammantasampattikusalasañcetanikāhetu  vā
Sattā   kāyassa   bhedā   parammaraṇā   sugatiṃ   saggaṃ  lokaṃ  upapajjanti
catubbidhavacīkammantasampattikusalasañcetanikāhetu     vā    sattā    kāyassa
bhedā   parammaraṇā   sugatiṃ   saggaṃ   lokaṃ  upapajjanti  tividhamanokammanta-
sampattikusalasañcetanikāhetu   vā   sattā   kāyassa  bhedā  parammaraṇā
sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapajjanti.
     [195]   Nāhaṃ  bhikkhave  sañcetanikānaṃ  kammānaṃ  katānaṃ  upacitānaṃ
appaṭisaṃviditvā    byantibhāvaṃ    vadāmi   tañca   kho   diṭṭheva   dhamme
upapajje  vā  apare  vā  pariyāye  na  tvevāhaṃ bhikkhave sañcetanikānaṃ
kammānaṃ    katānaṃ   upacitānaṃ   appaṭisaṃviditvā   dukkhassantakiriyaṃ   vadāmi
tatra    bhikkhave   tividhaṃ   kāyakammantasandosabyāpatti   akusalasañcetanikā
dukkhudrayā    dukkhavipākā    hoti   catubbidhaṃ   vacīkammantasandosabyāpatti
akusalasañcetanikā   dukkhudrayā   dukkhavipākā   hoti  tividhaṃ  manokammanta-
sandosabyāpatti akusalasañcetanikā dukkhudrayā dukkhavipākā hoti.
     {195.1}   Kathañca   bhikkhave   tividhaṃ   kāyakammantasandosabyāpatti
akusalasañcetanikā  dukkhudrayā  dukkhavipākā  hoti  .pe. Evaṃ kho bhikkhave
tividhaṃ     kāyakammantasandosabyāpatti     akusalasañcetanikā    dukkhudrayā
dukkhavipākā hoti.
     {195.2}   Kathañca   bhikkhave   catubbidhaṃ  vacīkammantasandosabyāpatti
akusalasañcetanikā  dukkhudrayā  dukkhavipākā  hoti  .pe. Evaṃ kho bhikkhave
catubbidhaṃ     vacīkammantasandosabyāpatti    akusalasañcetanikā    dukkhudrayā
Dukkhavipākā hoti.
     {195.3}   Kathañca   bhikkhave   tividhaṃ   manokammantasandosabyāpatti
akusalasañcetanikā  dukkhudrayā  dukkhavipākā  hoti  .pe. Evaṃ kho bhikkhave
tividhaṃ     manokammantasandosabyāpatti     akusalasañcetanikā    dukkhudrayā
dukkhavipākā    hoti   tividhakāyakammantasandosabyāpattiakusalasañcetanikāhetu
vā  bhikkhave  sattā  kāyassa  bhedā  parammaraṇā  apāyaṃ  duggatiṃ vinipātaṃ
nirayaṃ    upapajjanti   catubbidhavacīkammantasandosabyāpattiakusalasañcetanikāhetu
vā      .pe.      tividhamanokammantasandosabyāpattiakusalasañcetanikāhetu
vā  bhikkhave  sattā  kāyassa  bhedā  parammaraṇā  apāyaṃ  duggatiṃ vinipātaṃ
nirayaṃ   upapajjanti   .   nāhaṃ   bhikkhave  sañcetanikānaṃ  kammānaṃ  katānaṃ
upacitānaṃ  appaṭisaṃviditvā  byantibhāvaṃ  vadāmi  tañca  kho  diṭṭheva  dhamme
upapajje  vā  apare  vā  pariyāye  na  tvevāhaṃ bhikkhave sañcetanikānaṃ
kammānaṃ    katānaṃ   upacitānaṃ   appaṭisaṃviditvā   dukkhassantakiriyaṃ   vadāmi
tatra   bhikkhave   tividhaṃ   kāyakammantasampatti   kusalasañcetanikā  sukhudrayā
sukhavipākā     hoti    catubbidhaṃ    vacīkammantasampatti    kusalasañcetanikā
sukhudrayā   sukhavipākā   hoti  tividhaṃ  manokammantasampatti  kusalasañcetanikā
sukhudrayā sukhavipākā hoti.
     {195.4}  Kathañca  bhikkhave tividhaṃ kāyakammantasampatti kusalasañcetanikā
sukhudrayā  sukhavipākā hoti .pe. Evaṃ kho bhikkhave tividhaṃ kāyakammantasampatti
kusalasañcetanikā sukhudrayā sukhavipākā hoti.
     {195.5}     Kathañca    bhikkhave    catubbidhaṃ    vacīkammantasampatti
kusalasañcetanikā  sukhudrayā  sukhavipākā  hoti  .pe.  evaṃ  kho  bhikkhave
catubbidhaṃ vacīkammantasampatti hoti.
     {195.6}     Kathañca     bhikkhave    tividhaṃ    manokammantasampatti
kusalasañcetanikā    sukhudrayā   sukhavipākā   hoti   .pe.   evaṃ   kho
bhikkhave     tividhaṃ    manokammantasampatti    kusalasañcetanikā    sukhudrayā
sukhavipākā     hoti    tividhakāyakammantasampattikusalasañcetanikāhetu    vā
bhikkhave  sattā  kāyassa  bhedā  parammaraṇā  sugatiṃ  saggaṃ lokaṃ upapajjanti
catubbidhavacīkammantasampattikusalasañcetanikāhetu         vā         .pe.
Tividhamanokammantasampattikusalasañcetanikāhetu         vā         bhikkhave
sattā kāyassa bhedā parammaraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapajjanti.
     [196]   Nāhaṃ  bhikkhave  sañcetanikānaṃ  kammānaṃ  katānaṃ  upacitānaṃ
appaṭisaṃviditvā  byantibhāvaṃ  vadāmi  tañca  kho  diṭṭheva  dhamme  upapajje
vā  apare  vā  pariyāye  na  tvevāhaṃ  bhikkhave  sañcetanikānaṃ kammānaṃ
katānaṃ   upacitānaṃ   appaṭisaṃviditvā   dukkhassantakiriyaṃ   vadāmi  sakho  so
bhikkhave    ariyasāvako    evaṃvigatābhijjho   vigatabyāpādo   asammūḷho
sampajāno   patissato   mettāsahagatena   cetasā   ekaṃ  disaṃ  pharitvā
viharati  tathā  dutiyaṃ  tathā  tatiyaṃ  tathā  catutthaṃ  iti uddhamadho tiriyaṃ sabbadhi
sabbattatāya   1-   sabbāvantaṃ  lokaṃ  mettāsahagatena  cetasā  vipulena
@Footnote: 1 Yu. sabbatthatāya.
Mahaggatena   appamāṇena   averena  abyāpajjhena  pharitvā  viharati  so
evaṃ  pajānāti  pubbe  kho  me  idaṃ  cittaṃ  parittaṃ  hoti  1- abhāvitaṃ
etarahi   pana   me  idaṃ  cittaṃ  appamāṇaṃ  subhāvitaṃ  yaṃ  kho  pana  kiñci
pamāṇakataṃ   kammaṃ   na   taṃ  tatrāvasissati  na  taṃ  tatrāvatiṭṭhati  2-  taṃ
kiṃ  maññatha bhikkhave daharatagge ce [3]- ayaṃ kumāro mettācetovimuttiṃ 4-
bhāveyya  apinu  kho  pāpakammaṃ  kareyyāti. No hetaṃ bhante. Akarontaṃ
kho  pana  pāpakammaṃ  apinu  kho  dukkhaṃ  phuseyyāti  .  no  hetaṃ  bhante
akarontañhi bhante pāpakammaṃ kuto dukkhaṃ phusissatīti.
     {196.1}   Bhāvetabbā  kho  panāyaṃ  bhikkhave  mettācetovimutti
itthiyā  vā  purisena  vā  itthiyā  vā bhikkhave purisassa vā nāyaṃ kāyo
ādāya  gamanīyo  cittantaro  ayaṃ  bhikkhave  macco  so  evaṃ  pajānāti
yaṃ  kho  me  idaṃ  5-  kiñci  pubbe  iminā  karajakāyena  pāpakammaṃ kataṃ
sabbantaṃ  idha  vedaniyaṃ  na  taṃ [6]- anubhavissatīti evaṃ bhāvitā kho bhikkhave
mettācetovimutti    anāgāmitāya   saṃvattati   idha   paññassa   bhikkhuno
uttariṃ vimuttiṃ appaṭivijjhatoti.
     {196.2}    Karuṇāsahagatena   cetasā   muditāsahagatena   cetasā
upekkhāsahagatena  cetasā  ekaṃ  disaṃ  pharitvā  viharati  tathā  dutiyaṃ tathā
tatiyaṃ  tathā  catutthaṃ  iti  uddhamadho  tiriyaṃ  sabbadhi  sabbattatāya sabbāvantaṃ
lokaṃ   upekkhāsahagatena   cetasā   vipulena   mahaggatena   appamāṇena
averena   abyāpajjhena   pharitvā  viharati  so  evaṃ  pajānāti  pubbe
kho  me  idaṃ  cittaṃ  parittaṃ  hoti  abhāvitaṃ  etarahi  pana  me idaṃ cittaṃ
@Footnote: 1 Po. Ma. Yu. ahosi. 2 Ma. tatrāvatiṭṭhatīti. 3 Po. Ma. Yu. so.
@4 Po. Ma. sabbavāresu mettaṃ cetovimuttinti dissati. 5 Yu. idha. 6 Po. Ma. Yu.
@etthantare anuganti dissati.
Appamāṇaṃ   subhāvitaṃ   yaṃ   kho   pana   kiñci   pamāṇakataṃ   kammaṃ  na  taṃ
tatrāvasissati    na    taṃ    tatrāvatiṭṭhati   taṃ   kiṃ   maññatha   bhikkhave
daharatagge  ce  ayaṃ  kumāro  upekkhācetovimuttiṃ  bhāveyya  apinu  kho
pāpakammaṃ  kareyyāti  .  no  hetaṃ  bhante. Akarontaṃ kho pana pāpakammaṃ
apinu  kho  dukkhaṃ  phuseyyāti  .  no  hetaṃ  bhante  akarontañhi  bhante
pāpakammaṃ kuto dukkhaṃ phusissatīti.
     {196.3}  Bhāvetabbā  kho  panāyaṃ  bhikkhave  upekkhācetovimutti
itthiyā  vā  purisena  vā  itthiyā  vā bhikkhave purisassa vā nāyaṃ kāyo
ādāya  gamanīyo  cittantaro  ayaṃ bhikkhave macco so evaṃ pajānāti yaṃ kho
me  idaṃ  1-  kiñci  pubbe  iminā  karajakāyena  pāpakammaṃ  kataṃ sabbantaṃ
idha vedaniyaṃ na taṃ anubhavissatīti evaṃ bhāvitā kho bhikkhave upekkhācetovimutti
anāgāmitāya saṃvattati idha paññassa bhikkhuno uttariṃ vimuttiṃ appaṭivijjhatoti.
     [197]   Athakho  aññataro  brāhmaṇo  yena  bhagavā  tenupasaṅkami
upasaṅkamitvā   bhagavatā   saddhiṃ   sammodi   sammodanīyaṃ   kathaṃ   sārāṇīyaṃ
vītisāretvā   ekamantaṃ  nisīdi  ekamantaṃ  nisinno  kho  so  brāhmaṇo
bhagavantaṃ  etadavoca  ko nu kho bho gotama hetu ko paccayo yenamidhekacce
sattā   kāyassa   bhedā   parammaraṇā   apāyaṃ   duggatiṃ  vinipātaṃ  nirayaṃ
upapajjantīti      .     adhammacariyavisamacariyāhetu     kho     brāhmaṇa
evamidhekacce    sattā   kāyassa   bhedā   parammaraṇā  apāyaṃ  duggatiṃ
vinipātaṃ   nirayaṃ   upapajjantīti   .   ko   pana  bho  gotama  hetu  ko
@Footnote: 1 Yu. idha.
Paccayo  yenamidhekacce  sattā  kāyassa  bhedā  parammaraṇā  sugatiṃ  saggaṃ
lokaṃ  upapajjantīti  .  dhammacariyasamacariyāhetu  kho brāhmaṇa evamidhekacce
sattā kāyassa bhedā paramamaraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapajjanti.
     {197.1}  Na  kho  ahaṃ imassa bhoto gotamassa saṅkhittena bhāsitassa
vitthārena  atthaṃ  ājānāmi  sādhu  me  bhavaṃ  gotamo tathā dhammaṃ desetu
yathāhaṃ  imassa  bhoto  gotamassa  saṅkhittena  bhāsitassa  vitthārena  atthaṃ
ājāneyyanti    .   tenahi   brāhmaṇa   suṇāhi   sādhukaṃ   manasikarohi
bhāsissāmīti  .  evaṃ  bhoti  kho  so  brāhmaṇo  bhagavato paccassosi.
Bhagavā   etadavoca   tividhaṃ  kho  brāhmaṇa  kāyena  adhammacariyavisamacariyā
hoti   catubbidhaṃ   vācāya   adhammacariyavisamacariyā   hoti   tividhaṃ   manasā
adhammacariyavisamacariyā hoti.
    Kathañca   brāhmaṇa   tividhaṃ  kāyena  adhammacariyavisamacariyā  1-  hoti
.pe. Evaṃ kho brāhmaṇa tividhaṃ kāyena adhammacariyavisamacariyā hoti.
     Kathañca    brāhmaṇa    catubbidhaṃ    vācāya    adhammacariyavisamacariyā
hoti  .pe.  evaṃ  kho  brāhmaṇa  catubbidhaṃ  vācāya adhammacariyavisamacariyā
hoti.
     Kathañca  brāhmaṇa  tividhaṃ  manasā  adhammacariyavisamacariyā  hoti  .pe.
Evaṃ    kho    brāhmaṇa   tividhaṃ   manasā   adhammacariyavisamacariyā   hoti
evaṃ   adhammacariyavisamacariyāhetu   kho   brāhmaṇa  evamidhekacce  sattā
kāyassa  bhedā  parammaraṇā  apāyaṃ  duggatiṃ  vinipātaṃ  nirayaṃ  upapajjanti.
@Footnote: 1 Ma. adhammacariyā visamacariyā.
Tividhaṃ   kho   brāhmaṇa   kāyena  dhammacariyasamacariyā  1-  hoti  catubbidhaṃ
vācāya    dhammacariyasamacariyā   hoti   tividhaṃ   manasā   dhammacariyasamacariyā
hoti   kathañca  brāhmaṇa  tividhaṃ  kāyena  dhammacariyasamacariyā  hoti  .pe.
Evaṃ    kho    brāhmaṇa    tividhaṃ   kāyena   dhammacariyasamacariyā   hoti
kathañca   brāhmaṇa   catubbidhaṃ   vācāya   dhammacariyasamacariyā  hoti  .pe.
Evaṃ    kho   brāhmaṇa   catubbidhaṃ   vācāya   dhammacariyasamacariyā   hoti
kathañca    brāhmaṇa   tividhaṃ   manasā   dhammacariyasamacariyā   hoti   .pe.
Evaṃ   kho   brāhmaṇa   tividhaṃ   manasā   dhammacariyasamacariyā  hoti  evaṃ
dhammacariyasamacariyāhetu   kho   brāhmaṇa   evamidhekacce  sattā  kāyassa
bhedā   parammaraṇā   sugatiṃ  saggaṃ  lokaṃ  upapajjantīti  .  abhikkantaṃ  bho
gotama  .pe.  upāsakaṃ  maṃ  bhavaṃ  gotamo  dhāretu  ajjatagge  pāṇupetaṃ
saraṇaṅgatanti.
                   Paṭhamavaggo 2- paṭhamo.
                           ----------
                     Dutiyavaggo dutiyo
     [198]   Dasahi  bhikkhave  dhammehi  samannāgato  yathābhataṃ  nikkhitto
evaṃ   niraye   katamehi   dasahi   pāṇātipātī  hoti  adinnādāyī  hoti
kāmesu  micchācārī  hoti  musāvādī  hoti  pisuṇavāco  hoti  pharusavāco
hoti   samphappalāpī   3-   hoti  abhijjhālu  hoti  byāpannacitto  hoti
micchādiṭṭhiko    hoti    imehi    kho    bhikkhave    dasahi    dhammehi
@Footnote: 1 dhammacariyāsamacariyātipi pāṭho. 2 Po. Ma. Yu. karajakāyavaggo. 3 Po. samphappalāpo.
Samannāgato  yathābhataṃ  nikkhitto  evaṃ  niraye  .  dasahi  bhikkhave dhammehi
samannāgato  yathābhataṃ  nikkhitto  evaṃ  sagge  katamehi dasahi pāṇātipātā
paṭivirato   hoti   adinnādānā   paṭivirato  hoti  kāmesu  micchācārā
paṭivirato  hoti  musāvādā  paṭivirato hoti pisuṇāya vācāya paṭivirato hoti
pharusāya  vācāya  paṭivirato  hoti  samphappalāpā paṭivirato hoti anabhijjhālu
hoti   abyāpannacitto  hoti  sammādiṭṭhiko  hoti  imehi  kho  bhikkhave
dhammehi samannāgato yathābhataṃ nikkhitto evaṃ saggeti.
     [199]  Vīsatiyā  bhikkhave  dhammehi  samannāgato  yathābhataṃ nikkhitto
evaṃ   niraye  katamehi  vīsatiyā  attanā  ca  pāṇātipātī  hoti  parañca
pāṇātipāte   samādapeti   attanā   ca   adinnādāyī   hoti   parañca
adinnādāne  samādapeti  attanā  ca  kāmesu  micchācārī  hoti  parañca
kāmesu   micchācāre   samādapeti  attanā  ca  musāvādī  hoti  parañca
musāvāde   samādapeti   attanā  ca  pisuṇavāco  hoti  parañca  pisuṇāya
vācāya   samādapeti   attanā   ca   pharusavāco  hoti  parañca  pharusāya
vācāya    samādapeti    attanā    ca    samphappalāpī   hoti   parañca
samphappalāpe    samādapeti    attanā   ca   abhijjhālu   hoti   parañca
abhijjhāya    samādapeti   attanā   ca   byāpannacitto   hoti   parañca
byāpāde    samādapeti   attanā   ca   micchādiṭṭhiko   hoti   parañca
micchādiṭṭhiyā      samādapeti     imehi    kho    bhikkhave    vīsatiyā
Dhammehi samannāgato yathābhataṃ nikkhitto evaṃ niraye.
     {199.1}  Vīsatiyā  bhikkhave  dhammehi samannāgato yathābhataṃ nikkhitto
evaṃ  sagge  katamehi  vīsatiyā  attanā  ca  pāṇātipātā paṭivirato hoti
parañca   pāṇātipātā  veramaṇiyā  samādapeti  attanā  ca  adinnādānā
paṭivirato   hoti   parañca  adinnādānā  veramaṇiyā  samādapeti  attanā
ca   kāmesu  micchācārā  paṭivirato  hoti  parañca  kāmesu  micchācārā
veramaṇiyā   samādapeti  attanā  ca  musāvādā  paṭivirato  hoti  parañca
musāvādā   veramaṇiyā   samādapeti   attanā   ca   pisuṇāya   vācāya
paṭivirato   hoti   parañca   pisuṇāya   vācāya   veramaṇiyā   samādapeti
attanā   ca   pharusāya   vācāya   paṭivirato   hoti   parañca   pharusāya
vācāya   veramaṇiyā   samādapeti   attanā  ca  samphappalāpā  paṭivirato
hoti    parañca   samphappalāpā   veramaṇiyā   samādapeti   attanā   ca
anabhijjhālu     hoti     parañca    anabhijjhāya    samādapeti    attanā
ca     abyāpannacitto    hoti    parañca    abyāpāde    samādapeti
attanā   ca   sammādiṭṭhiko   hoti   parañca   sammādiṭṭhiyā  samādapeti
imehi   kho  bhikkhave  vīsatiyā  dhammehi  samannāgato  yathābhataṃ  nikkhitto
evaṃ saggeti.
     [200]  Tiṃsāya  bhikkhave  dhammehi  samannāgato  yathābhataṃ  nikkhitto
evaṃ   niraye   katamehi  tiṃsāya  attanā  ca  pāṇātipātī  hoti  parañca
pāṇātipāte    samādapeti    pāṇātipāte    ca    samanuñño    hoti
Attanā   ca   adinnādāyī   hoti   parañca   adinnādāne   samādapeti
adinnādāne   ca   samanuñño   hoti   attanā  ca  kāmesu  micchācārī
hoti   parañca   kāmesu   micchācāre  samādapeti  kāmesu  micchācāre
ca   samanuñño   hoti   attanā  ca  musāvādī  hoti  parañca  musāvāde
samādapeti   musāvāde   ca   samanuñño   hoti  attanā  ca  pisuṇavāco
hoti   parañca   pisuṇāya   vācāya   samādapeti   pisuṇāya   ca  vācāya
samanuñño   hoti   attanā   ca   pharusavāco   hoti   parañca   pharusāya
vācāya   samādapeti   pharusāya   ca   vācāya  samanuñño  hoti  attanā
ca   samphappalāpī   hoti  parañca  samphappalāpe  samādapeti  samphappalāpe
ca   samanuñño   hoti   attanā   ca  abhijjhālu  hoti  parañca  abhijjhāya
samādapeti   abhijjhāya   ca  samanuñño  hoti  attanā  ca  byāpannacitto
hoti   parañca   byāpāde   samādapeti  byāpāde  ca  samanuñño  hoti
attanā   ca   micchādiṭṭhiko  hoti  parañca  micchādiṭṭhiyā  ca  samādapeti
micchādiṭṭhiyā  ca  samanuñño  hoti  imehi  kho  bhikkhave  tiṃsāya  dhammehi
samannāgato yathābhataṃ nikkhitto evaṃ niraye.
     {200.1}  Tiṃsāya  bhikkhave  dhammehi  samannāgato yathābhataṃ nikkhitto
evaṃ   sagge   katamehi   tiṃsāya   attanā  ca  pāṇātipātā  paṭivirato
hoti    parañca   pāṇātipātā   veramaṇiyā   samādapeti   pāṇātipātā
veramaṇiyā   ca   samanuñño   hoti  attanā  ca  adinnādānā  paṭivirato
hoti    parañca   adinnādānā   veramaṇiyā   samādapeti   adinnādānā
Veramaṇiyā   ca   samanuñño   hoti   attanā   ca  kāmesu  micchācārā
paṭivirato   hoti   parañca   kāmesu  micchācārā  veramaṇiyā  samādapeti
kāmesu   micchācārā   veramaṇiyā   ca   samanuñño   hoti  attanā  ca
musāvādā  paṭivirato  hoti  parañca  musāvādā  veramaṇiyā  ca samādapeti
musāvādā   veramaṇiyā   ca   samanuñño   hoti   attanā   ca  pisuṇāya
vācāya  paṭivirato  hoti  parañca  pisuṇāya  vācāya  veramaṇiyā samādapeti
pisuṇāya   vācāya  veramaṇiyā  ca  samanuñño  hoti  attanā  ca  pharusāya
vācāya  paṭivirato  hoti  parañca  pharusāya  vācāya  veramaṇiyā samādapeti
pharusāya  ca  vācāya  veramaṇiyā  samanuñño  hoti attanā ca samphappalāpā
paṭivirato    hoti    parañca    samphappalāpā    veramaṇiyā   samādapeti
samphappalāpā   veramaṇiyā   ca  samanuñño  hoti  attanā  ca  anabhijjhālu
hoti    parañca    anabhijjhāya   samādapeti   anabhijjhāya   ca   samanuñño
hoti    attanā    ca   abyāpannacitto   hoti   parañca   abyāpāde
samādapeti   abyāpāde  ca  samanuñño  hoti  attanā  ca  sammādiṭṭhiko
hoti      parañca      sammādiṭṭhiyā      samādapeti     sammādiṭṭhiyā
ca   samanuñño  hoti  imehi  kho  bhikkhave  tiṃsāya  dhammehi  samannāgato
yathābhataṃ nikkhitto evaṃ saggeti.
     [201]  Cattāḷīsāya  1-  bhikkhave  dhammehi  samannāgato  yathābhataṃ
nikkhitto   evaṃ  niraye  katamehi  cattāḷīsāya  attanā  ca  pāṇātipātī
hoti   parañca   pāṇātipāte   samādapeti   pāṇātipāte  ca  samanuñño
@Footnote: 1 Yu. cattālīsāya.
Hoti   pāṇātipātassa   ca   vaṇṇaṃ   bhāsati   attanā   ca  adinnādāyī
hoti   parañca   adinnādāne   samādapeti   adinnādāne  ca  samanuñño
hoti    adinnādānassa    ca   vaṇṇaṃ   bhāsati   attanā   ca   kāmesu
micchācārī   hoti   parañca   kāmesu   micchācāre  samādapeti  kāmesu
micchācāre   ca   samanuñño   hoti   kāmesu   micchācārassa  ca  vaṇṇaṃ
bhāsati   attanā   ca   musāvādī   hoti  parañca  musāvāde  samādapeti
musāvāde    ca   samanuñño   hoti   musāvādassa   ca   vaṇṇaṃ   bhāsati
attanā   ca   pisuṇavāco   hoti   parañca  pisuṇāya  vācāya  samādapeti
pisuṇāya   ca   vācāya   samanuñño   hoti   pisuṇāya  ca  vācāya  vaṇṇaṃ
bhāsati   attanā   ca   pharusavāco   hoti   parañca   pharusāya   vācāya
samādapeti    pharusāya   ca   vācāya   samanuñño   hoti   pharusāya   ca
vācāya    vaṇṇaṃ   bhāsati   attanā   ca   samphappalāpī   hoti   parañca
samphappalāpe    samādapeti    samphappalāpe    ca    samanuñño    hoti
samphappalāpassa    ca   vaṇṇaṃ   bhāsati   attanā   ca   abhijjhālu   hoti
parañca    abhijjhāya    samādapeti    abhijjhāya    ca   samanuñño   hoti
abhijjhāya    ca   vaṇṇaṃ   bhāsati   attanā   ca   byāpannacitto   hoti
parañca    byāpāde    samādapeti   byāpāde   ca   samanuñño   hoti
byāpādassa   ca   vaṇṇaṃ   bhāsati   attanā   ca  micchādiṭṭhi  1-  hoti
parañca   micchādiṭṭhiyā   samādapeti   micchādiṭṭhiyā   ca  samanuñño  hoti
micchādiṭṭhiyā  ca  vaṇṇaṃ  bhāsati  imehi  kho  bhikkhave cattāḷīsāya dhammehi
@Footnote: 1 Ma. Yu. micchādiṭṭhiko hoti.
Samannāgato yathābhataṃ nikkhitto evaṃ niraye.
     {201.1}   Cattāḷīsāya   bhikkhave  dhammehi  samannāgato  yathābhataṃ
nikkhitto  evaṃ  sagge  katamehi  cattāḷīsāya  attanā  ca  pāṇātipātā
veramaṇiyā  paṭivirato  hoti  parañca  pāṇātipātā  veramaṇiyā  samādapeti
pāṇātipātā   veramaṇiyā  ca  samanuñño  hoti  pāṇātipātā  veramaṇiyā
ca   vaṇṇaṃ   bhāsati   attanā  ca  adinnādānā  paṭivirato  hoti  parañca
adinnādānā   veramaṇiyā   samādapeti   adinnādānā   veramaṇiyā   ca
samanuñño   hoti   adinnādānā   veramaṇiyā  ca  vaṇṇaṃ  bhāsati  attanā
ca   kāmesu  micchācārā  paṭivirato  hoti  parañca  kāmesu  micchācārā
veramaṇiyā   samādapeti   kāmesu  micchācārā  veramaṇiyā  ca  samanuñño
hoti   kāmesu   micchācārā  veramaṇiyā  ca  vaṇṇaṃ  bhāsati  attanā  ca
musāvādā   paṭivirato   hoti  parañca  musāvādā  veramaṇiyā  samādapeti
musāvādā   veramaṇiyā   ca   samanuñño   hoti   musāvādā  veramaṇiyā
ca   vaṇṇaṃ   bhāsati   attanā   ca   pisuṇāya   vācāya  paṭivirato  hoti
parañca   pisuṇāya   vācāya   veramaṇiyā   samādapeti   pisuṇāya  vācāya
veramaṇiyā   ca  samanuñño  hoti  pisuṇāya  vācāya  veramaṇiyā  ca  vaṇṇaṃ
bhāsati    attanā   ca   pharusāya   vācāya   paṭivirato   hoti   parañca
pharusāya   vācāya   veramaṇiyā  samādapeti  pharusāya  vācāya  veramaṇiyā
ca   samanuñño   hoti   pharusāya   vācāya  veramaṇiyā  ca  vaṇṇaṃ  bhāsati
attanā   ca   samphappalāpā   paṭivirato   hoti   parañca   samphappalāpā
Veramaṇiyā   ca   samādapeti   samphappalāpā   veramaṇiyā   ca  samanuñño
hoti    samphappalāpā   veramaṇiyā   ca   vaṇṇaṃ   bhāsati   attanā   ca
anabhijjhālu    hoti    parañca    anabhijjhāya    samādapeti    anabhijjhāya
ca   samanuñño   hoti   anabhijjhāya   ca   vaṇṇaṃ   bhāsati   attanā   ca
abyāpannacitto   hoti   parañca   abyāpāde   samādapeti  abyāpāde
ca    samanuñño    hoti   abyāpādassa   ca   vaṇṇaṃ   bhāsati   attanā
ca   sammādiṭṭhiko  hoti  parañca  sammādiṭṭhiyā  samādapeti  sammādiṭṭhiyā
ca  samanuñño  hoti  sammādiṭṭhiyā  ca  vaṇṇaṃ  bhāsati  imehi  kho bhikkhave
cattāḷīsāya dhammehi samannāgato yathābhataṃ nikkhitto evaṃ saggeti.
     [202]  Dasahi  bhikkhave  dhammehi  samannāgato  khataṃ  upahataṃ attānaṃ
pariharati  ...  akkhataṃ  anupahataṃ attānaṃ pariharati ... Vīsatiyā bhikkhave ...
Tiṃsāya   bhikkhave  ...  cattāḷīsāya  bhikkhave  dhammehi  samannāgato  khataṃ
upahataṃ  attānaṃ  pariharati  ...  akkhataṃ  anupahataṃ  attānaṃ  pariharati .pe.
Imehi  kho  bhikkhave  cattāḷīsāya  dhammehi  samannāgato  akkhataṃ  anupahataṃ
attānaṃ pariharatīti.
                    Dutiyavaggo dutiyo.
                      ----------
                     Tatiyavaggo tatiyo
     [203]  Dasahi bhikkhave dhammehi samannāgato idhekacco kāyassa bhedā
parammaraṇā   apāyaṃ   duggatiṃ  vinipātaṃ  nirayaṃ  upapajjati  ...  idhekacco
kāyassa  bhedā  parammaraṇā  sugatiṃ  saggaṃ  lokaṃ  upapajjati  ...  vīsatiyā
bhikkhave  ... Tiṃsāya bhikkhave ... Cattāḷīsāya bhikkhave dhammehi samannāgato
idhekacco   kāyassa   bhedā  parammaraṇā  apāyaṃ  duggatiṃ  vinipātaṃ  nirayaṃ
upapajjati  ...  idhekacco  kāyassa  bhedā  parammaraṇā  sugatiṃ saggaṃ lokaṃ
upapajjati  .pe.  dasahi  bhikkhave  dhammehi  samannāgato  bālo veditabbo
...  paṇḍito  veditabbo  ... Vīsatiyā bhikkhave ... Tiṃsāya bhikkhave ...
Cattāḷīsāya   bhikkhave   dhammehi   samannāgato  bālo  veditabbo  ...
Paṇḍito    veditabbo   imehi   kho   bhikkhave   cattāḷīsāya   dhammehi
samannāgato paṇḍito veditabbo.
               Tatiyavaggo tatiyo.
(imesu catutthapañcamesu vaggesu suttagaṇanā peyyālavasena veditabbā)
     [204]  Rāgassa  bhikkhave  abhiññāya  dasa dhammā bhāvetabbā katame
dasa    asubhasaññā    maraṇasaññā   āhāre   paṭikkūlasaññā   sabbaloke
anabhiratasaññā  1-  aniccasaññā  anicce  dukkhasaññā  dukkhe  anattasaññā
pahānasaññā   virāgasaññā   nirodhasaññā   rāgassa   bhikkhave   abhiññāya
ime dasa dhammā bhāvetabbāti.
     [205]  Rāgassa  bhikkhave  abhiññāya  dasa dhammā bhāvetabbā katame
@Footnote: 1 Ma. anabhiratisaññā.
Dasa   aniccasaññā   anattasaññā   āhāre   paṭikkūlasaññā   sabbaloke
anabhiratasaññā        aṭṭhikasaññā       puḷuvakasaññā       vinīlakasaññā
vipubbakasaññā       vicchiddakasaññā       uddhūmātakasaññā      rāgassa
bhikkhave abhiññāya ime dasa dhammā bhāvetabbāti.
     [206]   Rāgassa   bhikkhave   abhiññāya  dasa  dhammā  bhāvetabbā
katame   dasa   sammādiṭṭhi   sammāsaṅkappo   sammāvācā  sammākammanto
sammāājīvo    sammāvāyāmo    sammāsati    sammāsamādhi   sammāñāṇaṃ
sammāvimutti rāgassa bhikkhave abhiññāya ime dasa dhammā bhāvetabbāti.
     [207]  Rāgassa bhikkhave pariññāya parikkhayāya pahānāya khayāya vayāya
virāgāya  nirodhāya  upasamāya cāgāya paṭinissaggāya dasa dhammā bhāvetabbā
.pe.   dosassa   mohassa   kodhassa   upanāhassa   makkhassa   palāsassa
issāya   macchariyassa  māyāya  sāṭheyyassa  thambhassa  sārambhassa  mānassa
atimānassa   madassa  pamādassa  abhiññāya  pariññāya  parikkhayāya  pahānāya
khayāya   vayāya   virāgāya   nirodhāya  upasamāya  cāgāya  paṭinissaggāya
ime dasa dhammā bhāvetabbāti.
                  Pañcamapaṇṇāsako pañcamo.
                   Dasakanipāto niṭṭhito.
                       ---------
                Suttantapiṭake aṅguttaranikāyassa
                     ekādasakanipāto
                       ---------
            namo tassa bhagavato arahato sammāsambuddhassa
                    nissāyavaggo paṭhamo
     [208]  1  Evamme  1- sutaṃ. Ekaṃ samayaṃ bhagavā sāvatthiyaṃ viharati
jetavane  anāthapiṇḍikassa  ārāme  .  athakho  āyasmā  ānando yena
bhagavā   tenupasaṅkami   upasaṅkamitvā   bhagavantaṃ   abhivādetvā  ekamantaṃ
nisīdi   ekamantaṃ  nisinno  kho  āyasmā  ānando  bhagavantaṃ  etadavoca
kimatthiyāni   bhante  kusalāni  sīlāni  kimānisaṃsānīti  .  avippaṭisāratthāni
kho ānanda kusalāni sīlāni avippaṭisārānisaṃsāni.
     {208.1}   Avippaṭisāro  pana  bhante  kimatthiyo  kimānisaṃsoti .
Avippaṭisāro   kho   ānanda   pāmujjattho  pāmujjānisaṃso  .  pāmujjaṃ
pana   bhante   kimatthiyaṃ   kimānisaṃsanti  .  pāmujjaṃ  kho  ānanda  pītatthaṃ
pītānisaṃsaṃ   .   pīti   pana  bhante  kimatthiyā  kimānisaṃsāti  .  pīti  kho
ānanda    passaddhatthā    passaddhānisaṃsā   .   passaddhi   pana   bhante
kimatthiyā    kimānisaṃsāti    .    passaddhi    kho    ānanda   sukhatthā
sukhānisaṃsā   .   sukhaṃ   pana  bhante  kimatthiyaṃ  kimānisaṃsanti  .  sukhaṃ  kho
ānanda   samādhatthaṃ   samādhānisaṃsaṃ   .   samādhi   pana  bhante  kimatthiyo
kimānisaṃsoti    .    samādhi    kho    ānanda    yathābhūtañāṇadassanattho
@Footnote: 1 Yu. evamme sutaṃ ... ārāmeti natthi.
Yathābhūtañāṇadassanānisaṃso     .     yathābhūtañāṇadassanaṃ     pana    bhante
kimatthiyaṃ     kimānisaṃsanti     .    yathābhūtañāṇadassanaṃ    kho    ānanda
nibbidatthaṃ    nibbidānisaṃsaṃ    .    nibbidā    pana    bhante   kimatthiyā
kimānisaṃsāti   .   nibbidā   kho  ānanda  virāgatthā  virāgānisaṃsā .
Virāgo   pana  bhante  kimatthiyo  kimānisaṃsoti  .  virāgo  kho  ānanda
vimuttiñāṇadassanattho    vimuttiñāṇadassanānisaṃsoti    iti    kho   ānanda
kusalāni       sīlāni       avippaṭisāratthāni      avippaṭisārānisaṃsāni
avippaṭisāro     pāmujjattho     pāmujjānisaṃso     pāmujjaṃ    pītatthaṃ
pītānisaṃsaṃ    pīti    passaddhatthā    passaddhānisaṃsā    passaddhi   sukhatthā
sukhānisaṃsā   sukhaṃ   samādhatthaṃ   samādhānisaṃsaṃ  samādhi  yathābhūtañāṇadassanattho
yathābhūtañāṇadassanānisaṃso          yathābhūtañāṇadassanaṃ          nibbidatthaṃ
nibbidānisaṃsaṃ      nibbidā     virāgatthā     virāgānisaṃsā     virāgo
vimuttiñāṇadassanattho       vimuttiñāṇadassanānisaṃso       iti       kho
ānanda kusalāni sīlāni anupubbena arahattāya paripūrentīti.
     [209]  2  Sīlavato  bhikkhave  sīlasampannassa  na  cetanāya  karaṇīyaṃ
avippaṭisāro   me   uppajjatūti   dhammatā  esā  bhikkhave  yaṃ  sīlavato
sīlasampannassa   avippaṭisāro   uppajjati   avippaṭisārissa   1-  bhikkhave
na   cetasā  karaṇīyaṃ  pāmujjaṃ  me  uppajjatūti  dhammatā  esā  bhikkhave
yaṃ   avippaṭisārissa  pāmujjaṃ  uppajjati  pamuditassa  bhikkhave  na  cetanāya
karaṇīyaṃ   pīti   me   uppajjatūti  dhammatā  esā  bhikkhave  yaṃ  pamuditassa
pīti   uppajjati   pītimanassa   bhikkhave   na   cetanāya   karaṇīyaṃ   kāyo
@Footnote: 1 Po. Ma. avippaṭisārassa.
Me   passambhatūti   dhammatā   esā   bhikkhave   yaṃ   pītimanassa   kāyo
passambhati   passaddhakāyassa   1-   bhikkhave   na   cetanāya  karaṇīyaṃ  sukhaṃ
vediyāmīti   dhammatā   esā   bhikkhave  yaṃ  passaddhakāyo  sukhaṃ  vediyati
sukhino   bhikkhave   na  cetanāya  karaṇīyaṃ  cittaṃ  me  samādhiyatūti  dhammatā
esā   bhikkhave   yaṃ   sukhino   cittaṃ   samādhiyati   samāhitassa  bhikkhave
na   cetanāya   karaṇīyaṃ   yathābhūtaṃ   pajānāmi  passāmīti  dhammatā  esā
bhikkhave   yaṃ   samāhito   yathābhūtaṃ   pajānāti  passati  yathābhūtaṃ  bhikkhave
jānato  2-  passato  na  cetanāya  karaṇīyaṃ  nibbindāmīti  dhammatā esā
bhikkhave   yaṃ   yathābhūtaṃ   jānaṃ   passaṃ   nibbindati   nibbinnassa  bhikkhave
na  cetanāya  karaṇīyaṃ  virajjāmīti  dhammatā  esā  bhikkhave  yaṃ  nibbinno
virajjati   virattassa   bhikkhave   na   cetanāya   karaṇīyaṃ  vimuttiñāṇadassanaṃ
sacchikaromīti   dhammatā   esā   bhikkhave   yaṃ  viratto  vimuttiñāṇadassanaṃ
sacchikaroti    iti    kho    bhikkhave    virāgo    vimuttiñāṇadassanattho
vimuttiñāṇadassanānisaṃso      nibbidā      virāgatthā      virāgānisaṃsā
yathābhūtañāṇadassanaṃ         nibbidatthaṃ        nibbidānisaṃsaṃ        samādhi
yathābhūtañāṇadassanattho           yathābhūtañāṇadassanānisaṃso          sukhaṃ
samādhatthaṃ     samādhānisaṃsaṃ     passaddhi    sukhatthā    sukhānisaṃsā    pīti
passaddhatthā    3-    passaddhānisaṃsā    pāmujjaṃ    pītatthaṃ    pītānisaṃsaṃ
avippaṭisāro     pāmujjattho     pāmujjānisaṃso     kusalāni    sīlāni
avippaṭisāratthāni  avippaṭisārānisaṃsāni  iti  kho  bhikkhave  dhammā  [4]-
@Footnote: 1 Po. passaddhikāyassa. 2 Po. jānatā passatā. 3 Po. passaddhitthā.
@4 Yu. casaddo atthi.
Dhamme   abhisandenti   1-   dhammā  [2]-  dhamme  paripūrenti  apārā
pāragamanāyāti.
     [210]   3   Dussīlassa   bhikkhave   sīlavipannassa  hatūpaniso  hoti
avippaṭisāro    avippaṭisāre    asati    avippaṭisāravipannassa   hatūpanisaṃ
hoti   pāmujjaṃ   pāmujje   asati   pāmujjavipannassa   hatūpanisā   hoti
pīti   pītiyā   asati   pītivipannassa  hatūpanisā  hoti  passaddhi  passaddhiyā
asati   passaddhivipannassa   hatūpanisaṃ   hoti  sukhaṃ  sukhe  asati  sukhavipannassa
hatūpaniso   hoti  sammāsamādhi  sammāsamādhimhi  asati  sammāsamādhivipannassa
hatūpanisaṃ     hoti     yathābhūtañāṇadassanaṃ     yathābhūtañāṇadassane    asati
yathābhūtañāṇadassanavipannassa     hatūpanisā    hoti    nibbidā    nibbidāya
asati    nibbidāvipannassa   hatūpaniso   hoti   virāgo   virāge   asati
virāgavipannassa   hatūpanisaṃ   hoti   vimuttiñāṇadassanaṃ   seyyathāpi  bhikkhave
rukkho   sākhāpalāsavipanno   tassa  pappaṭikāpi  3-  na  pāripūriṃ  gacchati
tacopi   pheggupi   sāropi  na  pāripūriṃ  gacchati  evameva  kho  bhikkhave
dussīlassa   sīlavipannassa   hatūpaniso   hoti   avippaṭisāro  avippaṭisāre
asati  avippaṭisāravipannassa  hatūpanisaṃ  hoti  .pe.  vimuttiñāṇadassanaṃ 4-.
Sīlavato   bhikkhave   sīlasampannassa   upanisasampanno   hoti  avippaṭisāro
avippaṭisāre   sati   avippaṭisārasampannassa  upanisasampannaṃ  hoti  pāmujjaṃ
pāmujje   sati   pāmujjasampannassa   upanisasampannā   hoti  pīti  pītiyā
sati   pītisampannassa   upanisasampannā   hoti   passaddhi   passaddhiyā  sati
passaddhisampannassa   upanisasampannaṃ   hoti   sukhaṃ  sukhe  sati  sukhasampannassa
@Footnote: 1 Po. abhisaṅkhāpavādenti. 2 Yu. casaddo atthi. 3 Ma. Yu. sabbattha papaṭikāpīti
@dissati. 4 Po. vimuttiñāṇadassananti.
Upanisasampanno  hoti  sammāsamādhi sammāsamādhimhi sati sammāsamādhisampannassa
upanisasampannaṃ    hoti    yathābhūtañāṇadassanaṃ    yathābhūtañāṇadassane    sati
yathābhūtañāṇadassanasampannassa   upanisasampannā   hoti   nibbidā   nibbidāya
sati   nibbidāsampannassa   upanisasampanno   hoti   virāgo  virāge  sati
virāgasampannassa    upanisasampannaṃ    hoti   vimuttiñāṇadassanaṃ   seyyathāpi
bhikkhave   rukkho  sākhāpalāsasampanno  tassa  pappaṭikāpi  pāripūriṃ  gacchati
tacopi  pheggupi  sāropi  pāripūriṃ  gacchati  evameva  kho bhikkhave sīlavato
sīlasampannassa   upanisasampanno   hoti   avippaṭisāro  avippaṭisāre  sati
avippaṭisārasampannassa upanisasampannaṃ hoti .pe. Vimuttiñāṇadassananti.
     [211]   4   Tatra  kho  āyasmā  sārīputto  bhikkhū  āmantesi
āvuso  bhikkhavoti  .  āvusoti  kho  te  bhikkhū  āyasmato sārīputtassa
paccassosuṃ   .   āyasmā   sārīputto   etadavoca  dussīlassa  āvuso
sīlavipannassa    hatūpaniso    hoti   avippaṭisāro   avippaṭisāre   asati
avippaṭisāravipannassa    hatūpanisaṃ    hoti    pāmujjaṃ    pāmujje   asati
pāmujjavipannassa   hatūpanisā   hoti   pīti   pītiyā   asati   pītivipannassa
hatūpanisā    hoti    passaddhi    passaddhiyā    asati    passaddhivipannassa
hatūpanisaṃ    hoti   sukhaṃ   sukhe   asati   sukhavipannassa   hatūpaniso   hoti
sammāsamādhi       sammāsamādhimhi       asati      sammāsamādhivipannassa
hatūpanisaṃ        hoti       yathābhūtañāṇadassanaṃ       yathābhūtañāṇadassane
asati         yathābhūtañāṇadassanavipannassa        hatūpanisā        hoti
Nibbidā   nibbidāya   asati   nibbidāvipannassa   hatūpaniso  hoti  virāgo
virāge    asati    virāgavipannassa    hatūpanisaṃ   hoti   vimuttiñāṇadassanaṃ
seyyathāpi   āvuso   rukkho   sākhāpalāsavipanno  tassa  pappaṭikāpi  na
pāripūriṃ  gacchati  tacopi  pheggupi  sāropi  na  pāripūriṃ  gacchati  evameva
kho   āvuso   dussīlassa   sīlavipannassa   hatūpaniso  hoti  avippaṭisāro
avippaṭisāre    asati    avippaṭisāravipannassa   hatūpanisaṃ   hoti   .pe.
Vimuttiñāṇadassanaṃ   .   sīlavato   āvuso   sīlasampannassa  upanisasampanno
hoti     avippaṭisāro    avippaṭisāre    sati    avippaṭisārasampannassa
upanisasampannaṃ    hoti    pāmujjaṃ    pāmujje    sati   pamujjasampannassa
upanisasampanno   hoti   pīti   pītiyā  sati  pītisampannassa  upanisasampannā
hoti    passaddhi    passaddhiyā   sati   passaddhisampannassa   upanisasampannaṃ
hoti   sukhaṃ  sukhe  sati  sukhasampannassa  upanisasampanno  hoti  sammāsamādhi
sammāsamādhimhi    sati    sammāsamādhisampannassa    upanisasampannaṃ    hoti
yathābhūtañāṇadassanaṃ   yathābhūtañāṇadassane   sati   yathābhūtañāṇadassanasampannassa
upanisasampannā    hoti    nibbidā   nibbidāya   sati   nibbidāsampannassa
upanisasampanno    hoti    virāgo    virāge    sati   virāgasampannassa
upanisasampannaṃ     hoti     vimuttiñāṇadassanaṃ     seyyathāpi     āvuso
rukkho    sākhāpalāsasampanno    tassa    pappaṭikāpi   pāripūriṃ   gacchati
tacopi   pheggupi   sāropi   pāripūriṃ   gacchati   evameva  kho  āvuso
sīlavato     sīlasampannassa     upanisasampanno     hoti    avippaṭisāro
Avippaṭisāre       sati       avippaṭisārasampannassa      upanisasampannaṃ
hoti .pe. Vimuttiñāṇadassananti.
     [212] 5 Tatra kho āyasmā ānando bhikkhū āmantesi .pe. Dussīlassa
āvuso   sīlavipannassa   hatūpaniso   hoti   avippaṭisāro   avippaṭisāre
asati   avippaṭisāravipannassa   hatūpanisaṃ   hoti   pāmujjaṃ  pāmujje  asati
pāmujjavipannassa   hatūpanisā   hoti   pīti   pītiyā   asati   pītivipannassa
hatūpanisā   hoti   passaddhi   passaddhiyā  asati  passaddhivipannassa  hatūpanisaṃ
hoti   sukhaṃ   sukhe   asati   sukhavipannassa   hatūpaniso  hoti  sammāsamādhi
sammāsamādhimhi   asati   sammāsamādhivipannassa   hatūpanisaṃ   hoti  yathābhūta-
ñāṇadassanaṃ     yathābhūtañāṇadassane    asati    yathābhūtañāṇadassanavipannassa
hatūpanisā   hoti   nibbidā   nibbidāya  asati  nibbidāvipannassa  hatūpaniso
hoti  virāgo  virāge  asati virāgavipannassa hatūpanisaṃ hoti vimuttiñāṇadassanaṃ
seyyathāpi   āvuso   rukkho   sākhāpalāsavipanno  tassa  pappaṭikāpi  na
pāripūriṃ  gacchati  tacopi  pheggupi  sāropi  na  pāripūriṃ  gacchati  evameva
kho   āvuso   dussīlassa   sīlavipannassa   hatūpaniso  hoti  avippaṭisāro
avippaṭisāre    asati   avippaṭisāravipannassa    hatūpanisaṃ   hoti   .pe.
Vimuttiñāṇadassanaṃ.
     {212.1}    Sīlavato    āvuso   sīlasampannassa   upanisasampanno
hoti     avippaṭisāro    avippaṭisāre    sati    avippaṭisārasampannassa
upanisasampannaṃ    hoti    pāmujjaṃ    pāmujje   sati   pāmujjasampannassa
upanisasampannā     hoti     pīti     pītiyā     sati     pītisampannassa
Upanisasampannā    hoti   passaddhi   passaddhiyā   sati   passaddhisampannassa
upanisasampannaṃ   hoti   sukhaṃ   sukhe   sati   sukhasampannassa  upanisasampanno
hoti     sammāsamādhi    sammāsamādhimhi    sati    sammāsamādhisampannassa
upanisasampannaṃ    hoti    yabhābhūtañāṇadassanaṃ    yathābhūtañāṇadassane    sati
yathābhūtañāṇadassanasampannassa      upanisasampannā      hoti      nibbidā
nibbidāya    sati    nibbidāsampannassa   upanisasampanno   hoti   virāgo
virāge   sati   virāgasampannassa   upanisasampannaṃ   hoti  vimuttiñāṇadassanaṃ
seyyathāpi    [1]-   rukkho   sākhāpalāsasampanno   tassa   pappaṭikāpi
pāripūriṃ  gacchati  tacopi  pheggupi  sāropi  pāripūriṃ  gacchati  evameva kho
āvuso   sīlavato   sīlasampannassa   upanisasampanno   hoti  avippaṭisāro
avippaṭisāre   sati   avippaṭisārasampannassa   upanisasampannaṃ  hoti  .pe.
Vimuttiñāṇadassananti.
     [213]  6  Yo  so  bhikkhave  bhikkhu akkosakaparibhāsako ariyūpavādī
sabrahmacārīnaṃ   aṭṭhānametaṃ   anavakāso  yaṃ  so  ekādasannaṃ  byasanānaṃ
aññataraṃ    byasanaṃ    na   nigaccheyya   katamesaṃ   ekādasannaṃ   anadhigataṃ
nādhigacchati   adhigatā   parihāyati   saddhammassa   na  vodāyati  saddhammesu
vā   adhimāniko   hoti   anabhirato   vā   brahmacariyaṃ   carati  aññataraṃ
vā   saṅkiliṭṭhaṃ  āpattiṃ  āpajjati  sikkhaṃ  vā  paccakkhāya  hīnāyāvattati
gāḷhaṃ   vā   rogātaṅgaṃ   phusati   ummādaṃ   vā  pāpuṇāti  cittakkhepaṃ
sammūḷho   kālaṃ   karoti   kāyassa   bhedā  parammaraṇā  apāyaṃ  duggatiṃ
@Footnote: 1 Po. Ma. āvuso.
Vinipātaṃ   nirayaṃ   upapajjati  yo  so  bhikkhave  bhikkhu  akkosakaparibhāsako
ariyūpavādī   sabrahmacārīnaṃ   aṭṭhānametaṃ   anavakāso   yaṃ   so  imesaṃ
ekādasannaṃ byasanānaṃ aññataraṃ byasanaṃ na nigaccheyyāti.
     [214]  7  Athakho  āyasmā  ānando  yena  bhagavā tenupasaṅkami
upasaṅkamitvā  bhagavantaṃ  abhivādetvā  ekamantaṃ  nisīdi  ekamantaṃ  nisinno
kho  āyasmā  ānando  bhagavantaṃ  etadavoca  siyā nu kho bhante bhikkhuno
tathārūpo   samādhipaṭilābho   yathā   neva   paṭhaviyaṃ   paṭhavīsaññī  assa  na
āpasmiṃ   āposaññī   assa  na  tejasmiṃ  tejosaññī  assa  na  vāyasmiṃ
vāyosaññī    assa    na   ākāsānañcāyatane   ākāsānañcāyatanasaññī
assa     na    viññāṇañcāyatane    viññāṇañcāyatanasaññī    assa    na
ākiñcaññāyatane         ākiñcaññāyatanasaññī        assa        na
nevasaññānāsaññāyatane nevasaññānāsaññāyatanasaññī
assa  na  idhaloke  idhalokasaññī  assa  na  paraloke  paralokasaññī  assa
yamidaṃ   1-  diṭṭhaṃ  sutaṃ  mutaṃ  viññātaṃ  pattaṃ  pariyesitaṃ  anuvicaritaṃ  manasā
tatrāpi na saññī assa saññī ca pana assāti.
     {214.1}  Siyā  ānanda  bhikkhuno  tathārūpo  samādhipaṭilābho yathā
neva  paṭhaviyaṃ  paṭhavīsaññī  assa  na  āpasmiṃ  āposaññī  assa  na tejasmiṃ
tejosaññī  assa  na  vāyasmiṃ  vāyosaññī  assa  na  ākāsānañcāyatane
ākāsānañcāyatanasaññī   assa   na   viññāṇañcāyatane  viññāṇañcāyatana-
saññī      assa     na     ākiñcaññāyatane     ākiñcaññāyatanasaññī
@Footnote: 1 Ma. Yu. yampidaṃ. ito paraṃ īdisameva.
Assa     na     nevasaññānāsaññāyatane     nevasaññānāsaññāyatanasaññī
assa  na  idhaloke  idhalokasaññī  assa  na  paraloke  paralokasaññī  assa
yamidaṃ  diṭṭhaṃ  sutaṃ  mutaṃ  viññātaṃ  pattaṃ  pariyesitaṃ  anuvicaritaṃ manasā tatrāpi
na saññī assa saññī ca pana assāti.
     {214.2}  Yathākathaṃ pana bhante siyā bhikkhuno tathārūpo samādhipaṭilābho
yathā  neva  paṭhaviyaṃ  paṭhavīsaññī  assa na āpasmiṃ āposaññī assa na tejasmiṃ
tejosaññī  assa  na  vāyasmiṃ  vāyosaññī  assa  na  ākāsānañcāyatane
ākāsānañcāyatanasaññī   assa   na   viññāṇañcāyatane  viññāṇañcāyatana-
saññī    assa   na   ākiñcaññāyatane   ākiñcaññāyatanasaññī  assa  na
nevasaññānāsaññāyatane     nevasaññānāsaññāyatanasaññī     assa     na
idhaloke  idhalokasaññī  assa  na  paraloke  paralokasaññī  assa yamidaṃ diṭṭhaṃ
sutaṃ  mutaṃ  viññātaṃ  pattaṃ  pariyesitaṃ  anuvicaritaṃ  manasā  tatrāpi  na  saññī
assa  saññī  ca  pana  assāti  .  idhānanda  bhikkhu  evaṃsaññī  hoti etaṃ
santaṃ    etaṃ    paṇītaṃ    yadidaṃ    sabbasaṃkhārasamatho   sabbūpadhipaṭinissaggo
taṇhakkhayo   virāgo   nirodho   nibbānanti   evaṃ  kho  ānanda  siyā
bhikkhuno   tathārūpo  samādhipaṭilābho  yathā  neva  paṭhaviyaṃ  paṭhavīsaññī  assa
na  āpasmiṃ  āposaññī  assa  na  tejasmiṃ  tejosaññī  assa  na vāyasmiṃ
vāyosaññī    assa    na   ākāsānañcāyatane   ākāsānañcāyatanasaññī
assa         na        viññāṇañcāyatane        viññāṇañcāyatanasaññī
Assa      na      ākiñcaññāyatane     ākiñcaññāyatanasaññī     assa
na         nevasaññānāsaññāyatane         nevasaññānāsaññāyatanasaññī
assa   na   idhaloke   idhalokasaññī   assa   na  paraloke  paralokasaññī
assa  yamidaṃ  diṭṭhaṃ  sutaṃ  mutaṃ  viññātaṃ  pattaṃ  pariyesitaṃ  anuvicaritaṃ  manasā
tatrāpi na saññī assa saññī ca pana assāti.
     {214.3}  Athakho  āyasmā  ānando  bhagavato bhāsitaṃ abhinanditvā
anumoditvā   uṭṭhāyāsanā   bhagavantaṃ   abhivādetvā   padakkhiṇaṃ   katvā
yenāyasmā    sārīputto    tenupasaṅkami    upasaṅkamitvā    āyasmatā
sārīputtena   saddhiṃ   sammodi   sammodanīyaṃ  kathaṃ  sārāṇīyaṃ  vītisāretvā
ekamantaṃ  nisīdi  ekamantaṃ  nisinno  kho  āyasmā  ānando  āyasmantaṃ
sārīputtaṃ  etadavoca  siyā  nu  kho  āvuso  sārīputta bhikkhuno tathārūpo
samādhipaṭilābho   yathā   neva   paṭhaviyaṃ   paṭhavīsaññī   assa  .pe.  yamidaṃ
diṭṭhaṃ   sutaṃ   mutaṃ   viññātaṃ  pattaṃ  pariyesitaṃ  anuvicaritaṃ  manasā  tatrāpi
na   saññī   assa   saññī  ca  pana  assāti  .  siyā  āvuso  ānanda
bhikkhuno   tathārūpo   samādhipaṭilābho   yathā   neva   paṭhaviyaṃ   paṭhavīsaññī
assa  .pe.  yamidaṃ  diṭṭhaṃ  sutaṃ  mutaṃ  viññātaṃ  pattaṃ  pariyesitaṃ  anuvicaritaṃ
manasā   tatrāpi   na   saññī   assa   saññī   ca   pana   assāti  .
Yathākathaṃ   panāvuso   sārīputta  siyā  bhikkhuno  tathārūpo  samādhipaṭilābho
yathā   neva   paṭhaviyaṃ   paṭhavīsaññī   assa  .pe.  yamidaṃ  diṭṭhaṃ  sutaṃ  mutaṃ
viññātaṃ    pattaṃ   pariyesitaṃ   anuvicaritaṃ   manasā   tatrāpi   na   saññī
Assa saññī ca pana assāti.
     {214.4}  Idhāvuso  ānanda  bhikkhu  evaṃsaññī  hoti  etaṃ  santaṃ
etaṃ   paṇītaṃ   yadidaṃ   sabbasaṅkhārasamatho   sabbūpadhipaṭinissaggo  taṇhakkhayo
virāgo  nirodho  nibbānanti  evaṃ  kho  āvuso  ānanda  siyā bhikkhuno
tathārūpo   samādhipaṭilābho   yathā  neva  paṭhaviyaṃ  paṭhavīsaññī  assa  .pe.
Yamidaṃ  diṭṭhaṃ  sutaṃ  mutaṃ  viññātaṃ  pattaṃ  pariyesitaṃ  anuvicaritaṃ manasā tatrāpi
na   saññī   assa  saññī  ca  pana  assāti  .  acchariyaṃ  āvuso  abbhūtaṃ
āvuso  yatra  hi  nāma  satthu ca 1- sāvakassa ca atthena atthaṃ byañjanena
byañjanaṃ   saṃsandissati   samessati   na  vigayhissati  2-  yadidaṃ  aggapadasmiṃ
idānāhaṃ   āvuso   bhagavantaṃ   upasaṅkamitvā  etamatthaṃ  apucchiṃ  bhagavāpi
me   [3]-   etehi  padehi  etehi  byañjanehi  etamatthaṃ  byākāsi
seyyathāpi   āyasmā   sārīputto   acchariyaṃ   āvuso  abbhūtaṃ  āvuso
yatra  hi  nāma  satthu  ca  sāvakassa  ca  atthena atthaṃ byañjanena byañjanaṃ
saṃsandissati samessati na vigayhissati yadidaṃ aggapadasminti.
     [215]  8  Athakho  āyasmā  ānando  yena  bhagavā tenupasaṅkami
upasaṅkamitvā    bhagavantaṃ    abhivādetvā   ekamantaṃ   nisīdi   ekamantaṃ
nisinno   kho   āyasmā  ānando  bhagavantaṃ  etadavoca  siyā  nu  kho
bhante   bhikkhuno  tathārūpo  samādhipaṭilābho  yathā  na  cakkhuṃ  manasikareyya
na   rūpaṃ   manasikareyya   na   sotaṃ  manasikareyya  na  saddaṃ  manasikareyya
@Footnote: 1 Ma. ceva. 2 Po. vigaṇhissati. Yu. viggahissati. 3 Ma. etehi akkharehi.
Na   ghānaṃ   manasikareyya   na  gandhaṃ  manasikareyya  na  jivhaṃ  manasikareyya
na   rasaṃ  manasikareyya  na  kāyaṃ  manasikareyya  na  phoṭṭhabbaṃ  manasikareyya
na   paṭhaviṃ   manasikareyya   na  āpaṃ  manasikareyya  na  tejaṃ  manasikareyya
na    vāyaṃ    manasikareyya   na   ākāsānañcāyatanaṃ   manasikareyya   na
viññāṇañcāyatanaṃ    manasikareyya    na    ākiñcaññāyatanaṃ    manasikareyya
na    nevasaññānāsaññāyatanaṃ   manasikareyya   na   idhalokaṃ   manasikareyya
na   paralokaṃ   manasikareyya   yamidaṃ   diṭṭhaṃ   sutaṃ   mutaṃ   viññātaṃ  pattaṃ
pariyesitaṃ   anuvicaritaṃ   manasā   tampi   na   manasikareyya  manasi  ca  pana
kareyyāti.
     {215.1}   Siyā   ānanda   bhikkhuno   tathārūpo  samādhipaṭilābho
yathā  na  cakkhuṃ  manasikareyya  na  rūpaṃ  manasikareyya  na  sotaṃ manasikareyya
na   saddaṃ   manasikareyya   na  ghānaṃ  manasikareyya  na  gandhaṃ  manasikareyya
na   jivhaṃ   manasikareyya   na   rasaṃ  manasikareyya  na  kāyaṃ  manasikareyya
na  phoṭṭhabbaṃ  manasikareyya  na  paṭhaviṃ  manasikareyya  na  āpaṃ  manasikareyya
na   tejaṃ   manasikareyya   na  vāyaṃ  manasikareyya  na  ākāsānañcāyatanaṃ
manasikareyya       na       viññāṇañcāyatanaṃ      manasikareyya      na
ākiñcaññāyatanaṃ       manasikareyya      na      nevasaññānāsaññāyatanaṃ
manasikareyya   na   idhalokaṃ  manasikareyya  na  paralokaṃ  manasikareyya  yamidaṃ
diṭṭhaṃ   sutaṃ   mutaṃ  viññātaṃ  pattaṃ  pariyesitaṃ  anuvicaritaṃ  manasā  tampi  na
manasikareyya  manasi  ca  pana  kareyyāti  .   yathākathaṃ  pana  bhante  siyā
bhikkhuno    tathārūpo   samādhipaṭilābho   yathā   na   cakkhuṃ   manasikareyya
na   rūpaṃ   manasikareyya   .pe.  yamidaṃ  diṭṭhaṃ  sutaṃ  mutaṃ  viññātaṃ  pattaṃ
Pariyesitaṃ   anuvicaritaṃ   manasā   tampi   na   manasikareyya  manasi  ca  pana
kareyyāti   .   idhānanda   bhikkhu  evaṃ  manasikaroti  etaṃ  santaṃ  etaṃ
paṇītaṃ     yadidaṃ    sabbasaṅkhārasamatho    sabbūpadhipaṭinissaggo    taṇhakkhayo
virāgo  nirodho  nibbānanti  evaṃ  kho  ānanda  siyā bhikkhuno tathārūpo
samādhipaṭilābho   yathā   na   cakkhuṃ   manasikareyya   na  rūpaṃ  manasikareyya
na   sotaṃ   manasikareyya   na  saddaṃ  manasikareyya  na  ghānaṃ  manasikareyya
na   gandhaṃ   manasikareyya   na   jivhaṃ  manasikareyya  na  rasaṃ  manasikareyya
na  kāyaṃ  manasikareyya  na  phoṭṭhabbaṃ  manasikareyya  na  paṭhaviṃ  manasikareyya
na   āpaṃ   manasikareyya   na  tejaṃ  manasikareyya  na  vāyaṃ  manasikareyya
na      ākāsānañcāyatanaṃ     manasikareyya     na     viññāṇañcāyatanaṃ
manasikareyya       na       ākiñcaññāyatanaṃ      manasikareyya      na
nevasaññānāsaññāyatanaṃ     manasikareyya    na    idhalokaṃ    manasikareyya
na  paralokaṃ  manasikareyya  yamidaṃ  diṭṭhaṃ  sutaṃ  mutaṃ  viññātaṃ pattaṃ pariyesitaṃ
anuvicaritaṃ manasā tampi na manasikareyya manasi ca pana kareyyāti.
     [216]  9 Ekaṃ samayaṃ bhagavā nādike 1- viharati iñjakāvasathe 2-.
Athakho   āyasmā  sandho  3-  yena  bhagavā  tenupasaṅkami  upasaṅkamitvā
bhagavantaṃ   abhivādetvā   ekamantaṃ   nisīdi   .   ekamantaṃ  nisinnaṃ  kho
āyasmantaṃ  sandhaṃ  bhagavā  etadavoca  ājānīyajhāyitaṃ  kho  sandha jhāya 4-
mā  khaḷuṅgajhāyitaṃ  5-  kathañca  sandha  6-  khaḷuṅgajhāyitaṃ  hoti assakhaḷuṅgo
@Footnote: 1 Ma. Yu. nātike. 2 Ma. Yu. giñjakāvasathe. 3 Po. Ma. saddho. ito
@paraṃ evameva ñātabbaṃ. 4 Po. jhāyitaṃ. Yu. jhāyatha. 5 Ma. Yu. khaḷuṅkajhāyitaṃ.
@6 Ma. ayaṃ pāṭho natthi.
Hi  sandha  doṇiyā  bandho  1-  yavasassaṃ  yavasassanti  2-  jhāyati taṃ kissa
hetu   na   hi   sandha  assakhaḷuṅgassa  doṇiyā  bandhassa  evaṃ  hoti  kiṃ
nu  kho  maṃ  ajja assadammasārathi kāraṇaṃ kāressati kimassāhaṃ 3- paṭikaromīti
so  doṇiyā  bandho  yavasassaṃ  yavasassanti  2-  jhāyati evameva kho sandha
idhekacco   purisakhaḷuṅgo   araññagatopi   rukkhamūlagatopi   suññāgāragatopi
kāmarāgapariyuṭṭhitena   cetasā   viharati  kāmarāgaparetena  uppannassa  ca
kāmarāgassa  nissaraṇaṃ  yathābhūtaṃ  nappajānāti so kāmarāgaṃ yeva anantaraṃ 4-
karitvā   jhāyati   pajjhāyati   nijjhāyati  avajjhāyati  byāpādapariyuṭṭhitena
cetasā    viharati   ..   thīnamiddhapariyuṭṭhitena   cetasā   viharati   ...
Uddhaccakukkuccapariyuṭṭhitena   cetasā   viharati   ...  vicikicchāpariyuṭṭhitena
cetasā   viharati   vicikicchāparetena  uppannāya  ca  vicikicchāya  nissaraṇaṃ
yathābhūtaṃ  nappajānāti  so  vicikicchaṃyeva  anantaraṃ  karitvā jhāyati pajjhāyati
nijjhāyati   avajjhāyati   so  paṭhavimpi  nissāya  jhāyati  āpampi  nissāya
jhāyati    tejampi    nissāya    jhāyati    vāyampi   nissāya   jhāyati
ākāsānañcāyatanampi      nissāya      jhāyati      viññāṇañcāyatanampi
nissāya      jhāyati      ākiñcaññāyatanampi      nissāya      jhāyati
nevasaññānāsaññāyatanampi       nissāya       jhāyati       idhalokampi
nissāya    jhāyati   paralokampi   nissāya   jhāyati   yamidaṃ   diṭṭhaṃ   sutaṃ
mutaṃ   viññātaṃ   pattaṃ   pariyesitaṃ   anuvicaritaṃ   manasā   tampi   nissāya
jhāyati    evaṃ    kho   sandha   purisakhaḷuṅgajhāyitaṃ   hoti   .    kathañca
@Footnote: 1 Po. Ma. Yu. baddho. sabbattha eseva nayo. 2 Po. yavasassaṃ varasassanti ...
@Ma. Yu. yavasaṃ yavasanti. 3 Po. katamasasāhaṃ. 4 Ma. Yu. antaraṃ karitvā.
Sandha   ājānīyajhāyitaṃ   hoti   bhadro  hi  sandha  assājānīyo  doṇiyā
bandho   na   yavasassaṃ   yavasassanti   jhāyati   taṃ   kissa  hetu  bhadrassa
hi   sandha   assājānīyassa   doṇiyā  bandhassa  evaṃ  hoti  kiṃ  nu  kho
maṃ   ajja   assadammasārathi   kāraṇaṃ   kāressati   kimassāhaṃ  paṭikaromīti
so   doṇiyā   bandho   na   yavasassaṃ   yavasassanti   jhāyati  bhadro  hi
sandha  assājānīyo  yathā  iṇaṃ  yathābandhaṃ  yathā  jāni yathā kalī 1- evaṃ
patodassa    ajjhoharaṇaṃ    samanupassati   evameva   kho   sandha   bhadro
purisājānīyo     araññagatopi    rukkhamūlagatopi    suññāgāragatopi    na
kāmarāgapariyuṭṭhitena   cetasā   viharati  kāmarāgaparetena  uppannassa  ca
kāmarāgassa    nissaraṇaṃ   yathābhūtaṃ   pajānāti   na   byāpādapariyuṭṭhitena
cetasā  viharati  ...  na  thīnamiddhapariyuṭṭhitena  cetasā  viharati  ...  na
uddhaccakukkuccapariyuṭṭhitena  cetasā  viharati  ...  na  vicikicchāpariyuṭṭhitena
cetasā   viharati   na   vicikicchāparetena   uppannāya   ca   vicikicchāya
nissaraṇaṃ  yathābhūtaṃ  pajānāti  so  neva  paṭhaviṃ  nissāya  jhāyati  na  āpaṃ
nissāya   jhāyati  na  tejaṃ  nissāya  jhāyati  na  vāyaṃ nissāya jhāyati  na
ākāsānañcāyatanaṃ      nissāya     jhāyati     na     viññāṇañcāyatanaṃ
nissāya     jhāyati    na    ākiñcaññāyatanaṃ    nissāya    jhāyati   na
nevasaññānāsaññāyatanaṃ   nissāya   jhāyati   na  idhalokaṃ  nissāya  jhāyati
na   paralokaṃ   nissāya   jhāyati   yamidaṃ  diṭṭhaṃ  sutaṃ  mutaṃ  viññātaṃ  pattaṃ
pariyesitaṃ   anuvicaritaṃ   manasā   tampi  nissāya  na  jhāyati  jhāyati  capana
@Footnote: 1 Ma. Yu. yathā jāniṃ yathā thaliṃ.
Evaṃjhāyiñcapana   sandha   bhadraṃ   purisājānīyaṃ  saindā  devā  sabrahmakā
sapajāpatikā ārakāva namassanti
          namo te purisājañña       namo te purisuttama
          yassa tenābhijānāma        yampi nissāya jhāyatīti 1-.
     [2]-  Evaṃ  vutte  āyasmā  sandho bhagavantaṃ etadavoca kathaṃ jhāyī
pana   bhante   bhadro   purisājānīyo  jhāyati  so  neva  paṭhaviṃ  nissāya
jhāyati    na   āpaṃ   nissāya   jhāyati   na   tejaṃ   nissāya   jhāyati
na   vāyaṃ   nissāya   jhāyati   na   ākāsānañcāyatanaṃ  nissāya  jhāyati
na     viññāṇañcāyatanaṃ     nissāya    jhāyati    na    ākiñcaññāyatanaṃ
nissāya    jhāyati    na    nevasaññānāsaññāyatanaṃ    nissāya    jhāyati
na   idhalokaṃ   nissāya   jhāyati   na   paralokaṃ   nissāya  jhāyati  yamidaṃ
diṭṭhaṃ   sutaṃ   mutaṃ   viññātaṃ   pattaṃ   pariyesitaṃ  anuvicaritaṃ  manasā  tampi
nissāya   na   jhāyati   jhāyati   capana   kathaṃ   jhāyiñcapana  bhante  bhadraṃ
purisājānīyaṃ    saindā    devā   sabrahmakā   sapajāpatikā   ārakāva
namassanti
          namo te purisājañña      namo te purisuttama
          yassa tenābhijānāma       yampi nissāya jhāyatīti 3-.
     Idha   sandha   bhadrassa  purisājānīyassa  paṭhaviyā  paṭhavīsaññā  vibhūtā
hoti    āpasmiṃ   āposaññā   vibhūtā   hoti   tejasmiṃ   tejosaññā
vibhūtā   hoti   vāyasmiṃ  vāyosaññā  vibhūtā  hoti  ākāsānañcāyatane
@Footnote: 1-3 Ma. Yu. jhāyasīti. 2 Po. evaṃ kho saddha ājānīyajhāyitaṃ hoti.
Ākāsānañcāyatanasaññā       vibhūtā      hoti      viññāṇañcāyatane
viññāṇañcāyatanasaññā       vibhūtā       hoti       ākiñcaññāyatane
ākiñcañāyatanasaññā      vibhūtā      hoti     nevasaññānāsaññāyatane
nevasaññānāsaññāyatanasaññā    vibhūtā   hoti   idhaloke   idhalokasaññā
vibhūtā  hoti  paraloke  paralokasaññā  vibhūtā  hoti  yamidaṃ  diṭṭhaṃ sutaṃ mutaṃ
viññātaṃ   pattaṃ   pariyesitaṃ   anuvicaritaṃ   manasā  tatrāpi  saññā  vibhūtā
hoti   evaṃjhāyī  kho  sandha  bhadro  purisājānīyo  neva  paṭhaviṃ  nissāya
jhāyati   na  āpaṃ  nissāya  jhāyati  na  tejaṃ  nissāya  jhāyati  na  vāyaṃ
nissāya    jhāyati    na    ākāsānañcāyatanaṃ    nissāya   jhāyati   na
viññāṇañcāyatanaṃ    nissāya    jhāyati    na   ākiñcaññāyatanaṃ   nissāya
jhāyati    na   nevasaññānāsaññāyatanaṃ   nissāya   jhāyati   na   idhalokaṃ
nissāya   jhāyati   na   paralokaṃ   nissāya   jhāyati   yamidaṃ   diṭṭhaṃ  sutaṃ
mutaṃ   viññātaṃ   pattaṃ   pariyesitaṃ   anuvicaritaṃ  manasā  tampi  nissāya  na
jhāyati    jhāyati    capana   evaṃjhāyiñcapana   sandha   bhadraṃ   purisājānīyaṃ
saindā devā sabrahmakā sapajāpatikā ārakāva namassanti
          namo te purisājañña      namo te purisuttama
          yassa tenābhijānāma       yampi nissāya jhāyatīti 1-.
     [217]   10  Ekaṃ  samayaṃ  bhagavā  rājagahe  viharati  moranivāpe
paribbājakārāme  .  tatra  kho  bhagavā  bhikkhū  āmantesi  bhikkhavoti .
@Footnote: 1 Ma. Yu. jhāyasiti.
Bhadanteti   te   bhikkhū  bhagavato  paccassosuṃ  .  bhagavā  etadavoca  tīhi
bhikkhave  dhammehi  samannāgato  bhikkhu  accantaniṭṭho hoti accantayogakkhemī
accantabrahmacārī      accantapariyosāno     seṭṭho     devamanussānaṃ
katamehi   tīhi   asekkhena  1-  sīlakkhandhena  asekkhena  samādhikkhandhena
asekkhena  paññākkhandhena  imehi  kho  bhikkhave  tīhi dhammehi samannāgato
bhikkhu    accantaniṭṭho    hoti    accantayogakkhemī    accantabrahmacārī
accantapariyosāno seṭṭho devamanussānaṃ.
     {217.1}   Aparehipi   bhikkhave  tīhi  dhammehi  samannāgato  bhikkhu
accantaniṭṭho       hoti      accantayogakkhemī      accantabrahmacārī
accantapariyosāno      seṭṭho     devamanussānaṃ     katamehi     tīhi
iddhipāṭihāriyena      ādesanāpāṭihāriyena      anusāsanīpāṭihāriyena
imehi   kho   bhikkhave   tīhi  dhammehi  samannāgato  bhikkhu  accantaniṭṭho
hoti     accantayogakkhemī     accantabrahmacārī     accantapariyosāno
seṭṭho devamanussānaṃ.
     {217.2}   Aparehipi   bhikkhave  tīhi  dhammehi  samannāgato  bhikkhu
accantaniṭṭho       hoti      accantayogakkhemī      accantabrahmacārī
accantapariyosāno   seṭṭho   devamanussānaṃ  katamehi  tīhi  sammādiṭṭhiyā
sammāñāṇena   sammāvimuttiyā   imehi   kho   bhikkhave   tīhi   dhammehi
samannāgato     bhikkhu     accantaniṭṭho     hoti     accantayogakkhemī
accantabrahmacārī accantapariyosāno seṭṭho devamanussānaṃ.
@Footnote: 1 Ma. Yu. sabbattha vāresu  asekhena.
     {217.3}  Dvīhi  bhikkhave  dhammehi  samannāgato bhikkhu accantaniṭṭho
hoti   accantayogakkhemī   accantabrahmacārī  accantapariyosāno  seṭṭho
devamanussānaṃ  katamehi  dvīhi  vijjāya  caraṇena  imehi  kho bhikkhave dvīhi
dhammehi   samannāgato   bhikkhu   accantaniṭṭho   hoti   accantayogakkhemī
accantabrahmacārī      accantapariyosāno     seṭṭho     devamanussānaṃ
brahmunāpesā bhikkhave sanaṅkumārena gāthā bhāsitā
       khattiyo seṭṭho janetasmiṃ      ye gottapaṭisārino
       vijjācaraṇasampanno           so seṭṭho devamānuseti.
     {217.4} Sā kho panesā bhikkhave [1]- sanaṅkumārena gāthā sugītā no duggītā
[2]-  Subhāsitā  no  dubbhāsitā  atthasañhitā  no anatthasañhitā anumatā
mayā ahaṃ bhikkhave evaṃ vadāmi
       khattiyo seṭṭho janetasmiṃ      ye gottapaṭisārino
       vijjācaraṇasampanno           so seṭṭho devamānuseti.
                  Nissāyavaggo 3- paṭhamo.
                      Tassuddānaṃ 4-
       kimatthiyā 5- cetanā tayo       upanisā byasanena 6- ca
       saññāmanasikāro sekkho      moranivāpanena ca 7-.
@Footnote: 1 Yu. brahmunā. 2 Ma. gāthā bhāsitā .... 3 nissayavaggotipi pāṭho.
@4 tatruddānantipi pāṭho. 5 Po. kimatthi. 6 Po. byasane. 7 Ma. dve saññā
@manasikāro saddho moranivāpakanti. Yu. saññāmanasikārā sekho moranivāpanena cāti.
                     Dutiyavaggo dutiyo
     [218]   11   Ekaṃ  samayaṃ  bhagavā  sakkesu  viharati  kapilavatthusmiṃ
nigrodhārāme   .   tena  kho  pana  samayena  sambahulā  bhikkhū  bhagavato
cīvarakammaṃ    karonti    niṭṭhitacīvaro    bhagavā   temāsaccayena   cārikaṃ
pakkamissatīti   .  assosi  kho  mahānāmo  sakko  sambahulā  kira  bhikkhū
bhagavato   cīvarakammaṃ  karonti  niṭṭhitacīvaro  bhagavā  temāsaccayena  cārikaṃ
pakkamissatīti   athakho   mahānāmo   sakko   yena   bhagavā  tenupasaṅkami
upasaṅkamitvā    bhagavantaṃ    abhivādetvā   ekamantaṃ   nisīdi   ekamantaṃ
nisinno   kho   mahānāmo  sakko  bhagavantaṃ  etadavoca  sutametaṃ  bhante
sambahulā   kira   bhikkhū  bhagavato  cīvarakammaṃ  karonti  niṭṭhitacīvaro  bhagavā
temāsaccayena   cārikaṃ   pakkamissatīti  tesaṃ  no  bhante  nānāvihārehi
viharataṃ kena vihārena vihātabbanti.
     {218.1}  Sādhu  sādhu  mahānāma  etaṃ  kho   mahānāma  tumhākaṃ
paṭirūpaṃ   kulaputtānaṃ   yaṃ   tumhe   tathāgataṃ   upasaṅkamitvā  puccheyyātha
tesaṃ   no  bhante  nānāvihārehi  viharataṃ  kena  vihārena  vihātabbanti
saddho  kho  mahānāma ārādhako hoti no asaddho āraddhaviriyo ārādhako
hoti  no  kusīto  upaṭṭhitasati  ārādhako  hoti  no  muṭṭhassati samāhito
ārādhako   hoti   no   asamāhito   paññavā   ārādhako  hoti  no
duppañño  imesu  kho  tvaṃ  mahānāma  pañcasu  dhammesu patiṭṭhāya cha dhamme
uttariṃ  bhāveyyāsi  idha  tvaṃ  mahānāma  tathāgataṃ anussareyyāsi itipi so
Bhagavā    arahaṃ   sammāsambuddho   vijjācaraṇasampanno   sugato   lokavidū
anuttaro   purisadammasārathi   satthā  devamanussānaṃ  buddho  bhagavāti  yasmiṃ
mahānāma   samaye   ariyasāvako   tathāgataṃ   anussarati   nevassa   tasmiṃ
samaye   rāgapariyuṭṭhitaṃ   cittaṃ   hoti   na   dosapariyuṭṭhitaṃ   cittaṃ  hoti
na   mohapariyuṭṭhitaṃ   cittaṃ   hoti   ujugatamevassa   tasmiṃ   samaye  cittaṃ
hoti   tathāgataṃ   ārabbha  ujugatacitto  kho  pana  mahānāma  ariyasāvako
labhati    atthavedaṃ    labhati    dhammavedaṃ   labhati   dhammūpasañhitaṃ   pāmujjaṃ
pamuditassa   pīti   jāyati   pītimanassa   kāyo   passambhati   passaddhakāyo
sukhaṃ    vediyati    sukhino   cittaṃ   samādhiyati   ayaṃ   vuccati   mahānāma
ariyasāvako    visamagatāya   pajāya   samappatto   viharati   sabyāpajjhāya
pajāya abyāpajjho viharati dhammasotasamāpanno buddhānussatiṃ bhāveti.
     Puna   caparaṃ   tvaṃ   mahānāma   dhammaṃ  anussareyyāsi  svākkhāto
bhagavatā   dhammo   sandiṭṭhiko   akāliko   ehipassiko  opanayiko  1-
paccattaṃ   veditabbo   viññūhīti   yasmiṃ   mahānāma   samaye  ariyasāvako
dhammaṃ   anussarati   nevassa  tasmiṃ  samaye  rāgapariyuṭṭhitaṃ  cittaṃ  hoti  na
dosapariyuṭṭhitaṃ   cittaṃ  hoti  na  mohapariyuṭṭhitaṃ  cittaṃ  hoti  ujugatamevassa
tasmiṃ  samaye  cittaṃ  hoti  dhammaṃ  ārabbha  ujugatacitto  kho pana mahānāma
ariyasāvako   labhati   atthavedaṃ   labhati   dhammavedaṃ   labhati   dhammūpasañhitaṃ
pāmujjaṃ    pamuditassa    pīti    jāyati    pītimanassa   kāyo   passambhati
passaddhakāyo      sukhaṃ     vediyati     sukhino     cittaṃ     samādhiyati
@Footnote: 1 Ma. opaneyyiko.
Ayaṃ   vuccati   mahānāma   ariyasāvako   visamagatāya   pajāya  samappatto
viharati   sabyāpajjhāya   pajāya   abyāpajjho  viharati  dhammasotasamāpanno
dhammānussatiṃ bhāveti.
     {218.2}  Puna  caparaṃ  tvaṃ mahānāma saṅghaṃ anussareyyāsi supaṭipanno
bhagavato   sāvakasaṅgho   ujupaṭipanno  bhagavato  sāvakasaṅgho  ñāyapaṭipanno
bhagavato  sāvakasaṅgho  sāmīcipaṭipanno  bhagavato  sāvakasaṅgho  yadidaṃ cattāri
purisayugāni   aṭṭha  purisapuggalā  esa  bhagavato  sāvakasaṅgho  āhuneyyo
pāhuneyyo     dakkhiṇeyyo    añjalikaraṇīyo    anuttaraṃ    puññakkhettaṃ
lokassāti  yasmiṃ  mahānāma  samaye  ariyasāvako  saṅghaṃ  anussarati nevassa
tasmiṃ   samaye  rāgapariyuṭṭhitaṃ  cittaṃ  hoti  na  dosapariyuṭṭhitaṃ  cittaṃ  hoti
na   mohapariyuṭṭhitaṃ  cittaṃ  hoti  ujugatamevassa  tasmiṃ  samaye  cittaṃ  hoti
saṅghaṃ   ārabbha   ujugatacitto   kho   pana  mahānāma  ariyasāvako  labhati
atthavedaṃ   labhati   dhammavedaṃ   labhati   dhammūpasañhitaṃ   pāmujjaṃ   pamuditassa
pīti   jāyati   pītimanassa   kāyo  passambhati  passaddhakāyo  sukhaṃ  vediyati
sukhino   cittaṃ  samādhiyati  ayaṃ  vuccati  mahānāma  ariyasāvako  visamagatāya
pajāya    samappatto    viharati    sabyāpajjhāya    pajāya   abyāpajjho
viharati dhammasotasamāpanno saṅghānussatiṃ bhāveti.
     {218.3} Puna caparaṃ tvaṃ mahānāma attano sīlāni anussareyyāsi akhaṇḍāni
acchiddāni  asabalāni  akammāsāni  bhujissāni  viññūpasaṭṭhāni  aparāmaṭṭhāni
samādhisaṃvattanikānīti  1-  yasmiṃ  mahānāma  samaye ariyasāvako sīlaṃ anussarati
@Footnote: 1 Ma. itisaddo natthi.
Nevassa   tasmiṃ   samaye   rāgapariyuṭṭhitaṃ   cittaṃ  hoti  na  dosapariyuṭṭhitaṃ
cittaṃ   hoti   na   mohapariyuṭṭhitaṃ   cittaṃ   hoti   ujugatamevassa   tasmiṃ
samaye   cittaṃ   hoti   sīlaṃ   ārabbha  ujugatacitto  kho  pana  mahānāma
ariyasāvako   labhati   atthavedaṃ   labhati   dhammavedaṃ   labhati   dhammūpasañhitaṃ
pāmujjaṃ    pamuditassa    pīti    jāyati    pītimanassa   kāyo   passambhati
passaddhakāyo  sukhaṃ  vediyati  sukhino  cittaṃ  samādhiyati  ayaṃ vuccati mahānāma
ariyasāvako    visamagatāya   pajāya   samappatto   viharati   sabyāpajjhāya
pajāya abyāpajjho viharati dhammasotasamāpanno sīlānussatiṃ bhāveti.
     {218.4}  Puna  caparaṃ  tvaṃ  mahānāma  attano cāgaṃ anussareyyāsi
lābhā   vata  me  suladdhaṃ  vata  me  yohaṃ  maccheramalapariyuṭṭhitāya  pajāya
vigatamalamaccherena  cetasā  agāraṃ  ajjhāvasāmi  muttacāgo  payatapāṇī 1-
vossaggarato   yācayogo   dānasaṃvibhāgaratoti   yasmiṃ   mahānāma  samaye
ariyasāvako  cāgaṃ  anussarati  nevassa  tasmiṃ  samaye  rāgapariyuṭṭhitaṃ  cittaṃ
hoti   na   dosapariyuṭṭhitaṃ   cittaṃ   hoti  na  mohapariyuṭṭhitaṃ  cittaṃ  hoti
ujugatamevassa  tasmiṃ  samaye  cittaṃ  hoti  cāgaṃ  ārabbha  ujugatacitto kho
pana   mahānāma   ariyasāvako   labhati   atthavedaṃ  labhati  dhammavedaṃ  labhati
dhammūpasañhitaṃ    pāmujjaṃ    pamuditassa   pīti   jāyati   pītimanassa   kāyo
passambhati   passaddhakāyo   sukhaṃ   vediyati   sukhino  cittaṃ  samādhiyati  ayaṃ
vuccati   mahānāma   ariyasāvako   visamagatāya  pajāya  samappatto  viharati
sabyāpajjhāya     pajāya    abyāpajjho    viharati    dhammasotasamāpanno
@Footnote: 1 Po. Ma. payatapāṇi.
Cāgānussatiṃ bhāveti.
     {218.5}  Puna  caparaṃ  tvaṃ  mahānāma  devatā anussareyyāsi santi
devā  cātummahārājikā  santi  devā  tāvatiṃsā santi devā yāmā santi
devā  tusitā  santi  devā  nimmānaratino santi devā paranimmitavasavattino
santi  devā  brahmakāyikā  santi  devā  taduttari 1- yathārūpāya saddhāya
samannāgatā  tā  devatā  ito cutā tattha uppannā 2- mayhampi tathārūpā
saddhā  saṃvijjati  yathārūpena sīlena samannāgatā tā devatā ito cutā tattha
uppannā  mayhampi  tathārūpaṃ  sīlaṃ  saṃvijjati  yathārūpena  sutena samannāgatā
tā   devatā   ito   cutā   tattha   uppannā  mayhampi  tathārūpaṃ  sutaṃ
saṃvijjati   yathārūpena   cāgena   samannāgatā  tā  devatā  ito  cutā
tattha    uppannā   mayhampi   tathārūpo   cāgo   saṃvijjati   yathārūpāya
paññāya   samannāgatā   tā   devatā   ito   cutā   tattha  uppannā
mayhampi    tathārūpā    paññā    saṃvijjatīti   yasmiṃ   mahānāma   samaye
ariyasāvako   attano   ca   tāsañca  devatānaṃ  saddhañca  sīlañca  sutañca
cāgañca   paññañca  anussarati  nevassa  tasmiṃ  samaye  rāgapariyuṭṭhitaṃ  cittaṃ
hoti   na   dosapariyuṭṭhitaṃ   cittaṃ   hoti  na  mohapariyuṭṭhitaṃ  cittaṃ  hoti
ujugatamevassa   tasmiṃ  samaye  cittaṃ  hoti  devatā  ārabbha  ujugatacitto
kho   pana   mahānāma   ariyasāvako   labhati   atthavedaṃ  labhati  dhammavedaṃ
labhati    dhammūpasañhitaṃ    pāmujjaṃ    pamuditassa   pīti   jāyati   pītimanassa
kāyo   passambhati   passaddhakāyo  sukhaṃ  vediyati  sukhino  cittaṃ  samādhiyati
@Footnote: 1 Po. Ma. Yu. tatuttari. 2 Po. Yu. upapannā. Ma. tatthūpapannā. sabbattha
@evaṃ ñātabbaṃ.
Ayaṃ   vuccati   mahānāma   ariyasāvako   visamagatāya   pajāya  samappatto
viharati   sabyāpajjhāya   pajāya   abyāpajjho  viharati  dhammasotasamāpanno
devatānussatiṃ bhāvetīti.
     [219]   12   Ekaṃ  samayaṃ  bhagavā  sakkesu  viharati  kapilavatthusmiṃ
nigrodhārāme  .  tena kho pana samayena mahānāmo sakko gilānā vuṭṭhito
hoti   aciravuṭṭhito   gelaññā   .  tena  kho  pana  samayena  sambahulā
bhikkhū   bhagavato   cīvarakammaṃ  karonti  niṭṭhitacīvaro  bhagavā  temāsaccayena
cārikaṃ   pakkamissatīti   .   assosi   kho  mahānāmo  sakko  sambahulā
kira    bhikkhū    bhagavato    cīvarakammaṃ    karonti   niṭṭhitacīvaro   bhagavā
temāsaccayena   cārikaṃ   pakkamissatīti   athakho  mahānāmo  sakko  yena
bhagavā   tenupasaṅkami   upasaṅkamitvā   bhagavantaṃ   abhivādetvā  ekamantaṃ
nisīdi   ekamantaṃ   nisinno  kho  mahānāmo  sakko  bhagavantaṃ  etadavoca
sutametaṃ   bhante   sambahulā   kira   bhikkhū   bhagavato  cīvarakammaṃ  karonti
niṭṭhitacīvaro   bhagavā   temāsaccayena   cārikaṃ   pakkamissatīti  tesaṃ  no
bhante nānāvihārehi viharataṃ kena vihārena vihātabbanti.
     {219.1}  Sādhu  sādhu  mahānāma etaṃ kho mahānāma tumhākaṃ paṭirūpaṃ
kulaputtānaṃ   yaṃ   tumhe  tathāgataṃ  upasaṅkamitvā  puccheyyātha  tesaṃ  no
bhante  nānāvihārehi  viharataṃ  kena  vihārena  vihātabbanti  saddho  kho
mahānāma  ārādhako  hoti  no  asaddho  āraddhaviriyo  ārādhako hoti
no  kusīto  upaṭṭhitasati  ārādhako hoti no muṭṭhassati samāhito ārādhako
Hoti   no   asamāhito   paññavā   ārādhako   hoti   no  duppañño
imesu  kho  tvaṃ  mahānāma  pañcasu  dhammesu  patiṭṭhāya  cha  dhamme uttariṃ
bhāveyyāsi   idha   tvaṃ   mahānāma  tathāgataṃ  anussareyyāsi  itipi  so
bhagavā   .pe.   satthā  devamanussānaṃ  buddho  bhagavāti  yasmiṃ  mahānāma
samaye    ariyasāvako    tathāgataṃ   anussarati   nevassa   tasmiṃ   samaye
rāgapariyuṭṭhitaṃ    cittaṃ    hoti   na   dosapariyuṭṭhitaṃ   cittaṃ   hoti   na
mohapariyuṭṭhitaṃ   cittaṃ   hoti   ujugatamevassa   tasmiṃ  samaye  cittaṃ  hoti
tathāgataṃ   ārabbha   ujugatacitto  kho  pana  mahānāma  ariyasāvako  labhati
atthavedaṃ   labhati   dhammavedaṃ   labhati   dhammūpasañhitaṃ   pāmujjaṃ   pamuditassa
pīti    jāyati    pītimanassa    kāyo    passambhati   passaddhakāyo   sukhaṃ
vediyati   sukhino  cittaṃ  samādhiyati  imaṃ  kho  tvaṃ  mahānāma  buddhānussatiṃ
gacchantopi   bhāveyyāsi   ṭhitopi   bhāveyyāsi   nisinnopi  bhāveyyāsi
sayānopi     bhāveyyāsi     kammantaṃ     adhiṭṭhahantopi    bhāveyyāsi
puttasambādhasayanaṃ ajjhāvasantopi bhāveyyāsi.
     {219.2}  Puna  caparaṃ  tvaṃ mahānāma dhammaṃ anussareyyāsi ... Saṅghaṃ
anussareyyāsi  ...  attano  sīlāni  anussareyyāsi  ... Attano cāgaṃ
anussareyyāsi  ...  devatā anussareyyāsi santi devā cātummahārājikā
santi  devā ... Taduttari yathārūpāya saddhāya samannāgatā tā devatā ito
cutā tattha uppannā mayhampi tathārūpā saddhā saṃvijjati yathārūpena sīlena ...
Sutena  ... Cāgena ... Paññāya samannāgatā tā devatā ito cutā tattha
Uppannā    mayhampi   tathārūpā   paññā   saṃvijjatīti   yasmiṃ   mahānāma
samaye   ariyasāvako   attano   ca  tāsañca  devatānaṃ  saddhañca  sīlañca
sutañca    cāgañca    paññañca    anussarati    nevassa    tasmiṃ   samaye
rāgapariyuṭṭhitaṃ    cittaṃ    hoti   na   dosapariyuṭṭhitaṃ   cittaṃ   hoti   na
mohapariyuṭṭhitaṃ   cittaṃ   hoti   ujugatamevassa   tasmiṃ  samaye  cittaṃ  hoti
devatā   ārabbha   ujugatacitto  kho  pana  mahānāma  ariyasāvako  labhati
atthavedaṃ   labhati   dhammavedaṃ   labhati   dhammūpasañhitaṃ   pāmujjaṃ   pamuditassa
pīti   jāyati   pītimanassa   kāyo  passambhati  passaddhakāyo  sukhaṃ  vediyati
sukhino   cittaṃ   samādhiyati   imaṃ   kho   tvaṃ   mahānāma   devatānussatiṃ
gacchantopi   bhāveyyāsi   ṭhitopi   bhāveyyāsi   nisinnopi  bhāveyyāsi
sayānopi     bhāveyyāsi     kammantaṃ     adhiṭṭhahantopi    bhāveyyāsi
puttasambādhasayanaṃ ajjhāvasantopi bhāveyyāsīti.
     [220]   13   Ekaṃ  samayaṃ  bhagavā  sakkesu  viharati  kapilavatthusmiṃ
nigrodhārāme  .  tena  kho  pana  samayena  bhagavā  sāvatthiyaṃ vassāvāsaṃ
upagantukāmo   hoti   .   assosi   kho  nandiyo  sakko  bhagavā  kira
sāvatthiyaṃ    vassāvāsaṃ    upagantukāmoti   athakho   nandiyassa   sakkassa
etadahosi    yannūnāhaṃpi    sāvatthiyaṃ   vassāvāsaṃ   upagaccheyyaṃ   tattha
kammantañceva    adhiṭṭhahissāmi    bhagavantañca   lacchāmi   kālena   kālaṃ
dassanāyāti  .   athakho  bhagavā  sāvatthiyaṃ  vassāvāsaṃ  upagacchi  1- .
Nandiyopi  kho  sakko  sāvatthiyaṃ  vassāvāsaṃ  upagacchi  tattha kammantañceva
@Footnote: 1 Po. Yu. upagañchi.
Adhiṭṭhāya  1-  bhagavantañca  lacchati  2- kālena kālaṃ dassanāya. Tena kho
pana   samayena  sambahulā  bhikkhū  bhagavato  cīvarakammaṃ  karonti  niṭṭhitacīvaro
bhagavā   temāsaccayena   cārikaṃ  pakkamissatīti  .  assosi  kho  nandiyo
sakko   sambahulā   kira  bhikkhū  bhagavato  cīvarakammaṃ  karonti  niṭṭhitacīvaro
bhagavā   temāsaccayena   cārikaṃ   pakkamissatīti   athakho  nandiyo  sakko
yena    bhagavā    tenupasaṅkami   upasaṅkamitvā   bhagavantaṃ   abhivādetvā
ekamantaṃ   nisīdi   ekamantaṃ   nisinno   kho   nandiyo  sakko  bhagavantaṃ
etadavoca   sutametaṃ   bhante   sambahulā  kira  bhikkhū  bhagavato  cīvarakammaṃ
karonti    niṭṭhitacīvaro   bhagavā   temāsaccayena   cārikaṃ   pakkamissatīti
tesaṃ no bhante nānāvihārehi viharataṃ kena vihārena vihātabbanti.
     {220.1}   Sādhu   sādhu   nandiya   etaṃ   kho  nandiya  tumhākaṃ
paṭirūpaṃ   kulaputtānaṃ   yaṃ   tumhe   tathāgataṃ   upasaṅkamitvā  puccheyyātha
tesaṃ   no  bhante  nānāvihārehi  viharataṃ  kena  vihārena  vihātabbanti
saddho   kho  nandiya  ārādhako  hoti  no  asaddho  sīlavā  ārādhako
hoti  no  dussīlo  āraddhaviriyo  ārādhako hoti no kusīto  upaṭṭhitasati
ārādhako   hoti   no   muṭṭhassati   samāhito   ārādhako  hoti  no
asamāhito   paññavā  ārādhako  hoti  no  duppañño  imesu  kho  te
nandiya    chasu   dhammesu   patiṭṭhāya   pañcasu   dhammesu   ajjhattaṃ   sati
upaṭṭhapetabbā    3-    idha   tvaṃ   nandiya   tathāgataṃ   anussareyyāsi
itipi   so   bhagavā   arahaṃ   sammāsambuddho  vijjācaraṇasampanno  sugato
@Footnote: 1 Ma. Yu. adhiṭṭhāsi. 2 Ma. Yu. labhi. 3 Ma. sabbattha vāresu upaṭṭhāpetabbā.
Lokavidū  anuttaro  purisadammasārathi  satthā  devamanussānaṃ  buddho  bhagavāti
iti kho te nandiya tathāgataṃ ārabbha ajjhattaṃ sati upaṭṭhapetabbā.
     {220.2}  Puna  caparaṃ  tvaṃ  nandiya dhammaṃ anussareyyāsi svākkhāto
bhagavatā  dhammo  sandiṭṭhiko  akāliko  ehipassiko  opanayiko  paccattaṃ
veditabbo  viññūhīti  iti  kho  te  nandiya  dhammaṃ  ārabbha  ajjhattaṃ  sati
upaṭṭhapetabbā.
     {220.3}   Puna  caparaṃ  tvaṃ  nandiya  kalyāṇamitte  anussareyyāsi
lābhā  vata  me  suladdhaṃ  vata  me  yassa  [1]- kalyāṇamittā anukampakā
atthakāmā  ovādakā  anusāsakāti  iti  kho  te  nandiya  kalyāṇamitte
ārabbha ajjhattaṃ sati upaṭṭhapetabbā.
     {220.4}  Puna  caparaṃ  tvaṃ  nandiya  attano  cāgaṃ  anussareyyāsi
lābhā   vata  me  suladdhaṃ  vata  me  yohaṃ  maccheramalapariyuṭṭhitāya  pajāya
vigatamalamaccherena   cetasā   agāraṃ   ajjhāvasāmi  muttacāgo  payatapāṇī
vossaggarato  yācayogo  dānasaṃvibhāgaratoti  iti  kho  te  nandiya  cāgaṃ
ārabbha ajjhattaṃ sati upaṭṭhapetabbā.
     {220.5}  Puna  caparaṃ tvaṃ nandiya devatā anussareyyāsi yā tā 2-
devatā   atikkammeva  kabaḷīkārabhakkhānaṃ  3-  devatānaṃ  sahabyataṃ  aññataraṃ
manomayaṃ  kāyaṃ  upapannā  tā  karaṇīyaṃ  attano  na samanupassanti katassa vā
paṭiccayaṃ   seyyathāpi   nandiya   bhikkhu   asamayavimutto   akaraṇīyaṃ  attano
na   samanupassati   katassa  vā  paṭiccayaṃ  evameva  kho  nandiya  yā  tā
@Footnote: 1 Ma. Yu. mesaddo dissati. 2 Ma. ayaṃ pāṭho natthi. 3 Ma. kabaḷīkārāhārabhakkhānaṃ.
Devatā    atikkammeva   kabaḷīkārabhakkhānaṃ   devānaṃ   sahabyataṃ   aññataraṃ
manomayaṃ  kāyaṃ  upapannā  tā  karaṇīyaṃ  attano  na samanupassanti katassa vā
paṭiccayanti  iti  kho te nandiya devatā ārabbha ajjhattaṃ sati upaṭṭhapetabbā
imehi  kho  nandiya  ekādasahi  dhammehi samannāgato ariyasāvako pajahateva
pāpake  akusale  dhamme  na  upādiyati  seyyathāpi nandiya kumbho nikkujjo
no  vantaṃ  paccāmasati  1-  seyyathāpi  nandiya tiṇā aggi mutto ḍahaññeva
gacchati  no  daḍḍhaṃ  paccudāvattati  evameva  kho  nandiya imehi ekādasahi
dhammehi  samannāgato  ariyasāvako  pajahateva  pāpake  akusale  dhamme na
upādiyatīti.
     [221]  14  Athakho  āyasmā  subhūti  saddhena  bhikkhunā saddhiṃ yena
bhagavā   tenupasaṅkami   upasaṅkamitvā   bhagavantaṃ   abhivādetvā  ekamantaṃ
nisīdi   .   ekamantaṃ  nisinnaṃ  kho  āyasmantaṃ  subhūtiṃ  bhagavā  etadavoca
ko  nāma  ayaṃ  subhūti  bhikkhūti  .  saddho nāmāyaṃ bhante bhikkhu saddhassa 2-
upāsakassa    putto   saddhā   agārasmā   anagāriyaṃ   pabbajitoti  .
Kacci   panāyaṃ   subhūti  saddho  bhikkhu  saddhassa  upāsakassa  putto  saddhā
agārasmā    anagāriyaṃ    pabbajito    sandissati   saddhāpadānesūti  .
Etassa   bhagavā   kālo   etassa   sugata   kālo   bhagavā   saddhassa
saddhāpadānāni   bhāseyya   idānāhaṃ   jānissāmi  yadi  vā  ayaṃ  bhikkhu
sandissati  saddhāpadānesu  yadi  vā  noti  .  tenahi  subhūti suṇāhi sādhukaṃ
manasikarohi  bhāsissāmīti  .  evaṃ  bhanteti  kho  āyasmā  subhūti bhagavato
@Footnote: 1 Ma. Yu. paccāvamati. 2 Ma. sudattassa. ito paraṃ evaṃ ñātabbaṃ.
Paccassosi   .   bhagavā   etadavoca   idha   subhūti  bhikkhu  sīlavā  hoti
pātimokkhasaṃvarasaṃvuto     viharati     ācāragocarasampanno     aṇumattesu
vajjesu   bhayadassāvī   samādāya  sikkhati  sikkhāpadesu  yampi  subhūti  bhikkhu
sīlavā   hoti   .pe.   samādāya   sikkhati   sikkhāpadesu  idampi  subhūti
saddhassa saddhāpadānaṃ hoti.
     {221.1}  Puna  caparaṃ subhūti bhikkhu bahussuto hoti sutadharo sutasannicayo
ye  te  dhammā  ādikalyāṇā  majjhekalyāṇā  pariyosānakalyāṇā sātthaṃ
sabyañjanaṃ   kevalaparipuṇṇaṃ   parisuddhaṃ   brahmacariyaṃ   abhivadanti  tathārūpāssa
dhammā  bahussutā  honti  dhatā  vacasā  paricitā  manasānupekkhitā diṭṭhiyā
suppaṭividdhā   yampi   subhūti   bhikkhu   bahussuto   hoti   .pe.  diṭṭhiyā
suppaṭividdhā idampi subhūti saddhassa saddhāpadānaṃ hoti.
     {221.2}  Puna  caparaṃ  subhūti bhikkhu kalyāṇamitto hoti kalyāṇasahāyo
kalyāṇasampavaṅko  yampi  subhūti  bhikkhu  kalyāṇamitto  hoti  kalyāṇasahāyo
kalyāṇasampavaṅko idampi 1- saddhassa saddhāpadānaṃ hoti.
     {221.3}  Puna  caparaṃ  subhūti  bhikkhu  suvaco  hoti  sovacassakaraṇehi
dhammehi   samannāgato   khamo   padakkhiṇaggāhī   anusāsaniṃ   yampi   subhūti
bhikkhu    suvaco   hoti   sovacassakaraṇehi   dhammehi   samannāgato  khamo
padakkhiṇaggāhī anusāsaniṃ idampi subhūti saddhassa saddhāpadānaṃ hoti.
     {221.4}  Puna caparaṃ subhūti bhikkhu yāni tāni sabrahmacārīnaṃ uccāvacāni
kiṃkaraṇīyāni    tattha    dakkho   hoti   analaso   tatrupāyāya   vīmaṃsāya
@Footnote: 1 Ma. etthantare subhūtīti dissati.
Samannāgato   alaṃ   kātuṃ  alaṃ  saṃvidhātuṃ  yampi  subhūti  bhikkhu  yāni  tāni
sabrahmacārīnaṃ   .pe.   alaṃ  kātuṃ  alaṃ  saṃvidhātuṃ  idampi  subhūti  saddhassa
saddhāpadānaṃ hoti.
     {221.5}  Puna  caparaṃ  subhūti  bhikkhu  dhammakāmo hoti piyasamudāhāro
abhidhamme  abhivinaye  uḷārapāmujjo  yampi  subhūti  bhikkhu  dhammakāmo  hoti
piyasamudāhāro    abhidhamme   abhivinaye   uḷārapāmujjo   idampi   subhūti
saddhassa saddhāpadānaṃ hoti.
     {221.6}  Puna  caparaṃ  subhūti  bhikkhu  āraddhaviriyo  viharati akusalānaṃ
dhammānaṃ  pahānāya  kusalānaṃ  dhammānaṃ  upasampadāya  thāmavā  daḷhaparakkamo
anikkhittadhuro  kusalesu  dhammesu yampi subhūti bhikkhu āraddhaviriyo viharati .pe.
Idampi subhūti saddhassa saddhāpadānaṃ hoti.
     {221.7}  Puna  caparaṃ  subhūti  bhikkhu  catunnaṃ  jhānānaṃ ābhicetasikānaṃ
diṭṭhadhammasukhavihārānaṃ     nikāmalābhī    hoti    akicchalābhī    akasiralābhī
yampi   subhūti   bhikkhu  catunnaṃ  jhānānaṃ  ābhicetasikānaṃ  diṭṭhadhammasuvihārānaṃ
nikāmalābhī    hoti   akicchalābhī   akasiralābhī   idampi   subhūti   saddhassa
saddhāpadānaṃ hoti.
     {221.8}  Puna  caparaṃ  subhūti  bhikkhu anekavihitaṃ pubbenivāsaṃ anussarati
seyyathīdaṃ   ekampi   jātiṃ  dvepi  jātiyo  tissopi  jātiyo  catassopi
jātiyo  pañcapi  jātiyo  dasapi  jātiyo  vīsampi  jātiyo  tiṃsampi jātiyo
cattāḷīsampi   jātiyo   paññāsampi   jātiyo   jātisatampi  jātisahassampi
jātisatasahassampi    anekepi    saṃvaṭṭakappe    anekepi    vivaṭṭakappe
Anekepi    saṃvaṭṭavivaṭṭakappe    amutrāsiṃ    evaṃnāmo    evaṃgotto
evaṃvaṇṇo   evamāhāro   evaṃsukhadukkhapaṭisaṃvedī   evamāyupariyanto  so
tatocuto  amutra  udapādiṃ  tatrāpāsiṃ  evaṃnāmo  evaṃgotto evaṃvaṇṇo
evamāhāro   evaṃsukhadukkhapaṭisaṃvedī   evamāyupariyanto  so  tato  cuto
idhuppannoti   iti  sākāraṃ  sauddesaṃ  anekavihitaṃ  pubbenivāsaṃ  anussarati
yampi    subhūti   bhikkhu   anekavihitaṃ   pubbenivāsaṃ   anussarati   seyyathīdaṃ
ekampi  jātiṃ  dvepi  jātiyo  .pe.  iti  sākāraṃ sauddesaṃ anekavihitaṃ
pubbenivāsaṃ anussarati idampi subhūti saddhassa saddhāpadānaṃ hoti.
     {221.9}   Puna   caparaṃ  subhūti  bhikkhu  dibbena  cakkhunā  visuddhena
atikkantamānusakena    satte   passati   cavamāne   upapajjamāne   hīne
paṇīte   suvaṇṇe   dubbaṇṇe   sugate   duggate   yathākammūpage   satte
pajānāti   ime   vata   bhonto   sattā   kāyaduccaritena  samannāgatā
vacīduccaritena    samannāgatā    manoduccaritena    samannāgatā   ariyānaṃ
upavādakā    micchādiṭṭhikā    micchādiṭṭhikammasamādānā    te   kāyassa
bhedā  parammaraṇā  apāyaṃ  duggatiṃ  vinipātaṃ  nirayaṃ  upapannā ime vā pana
bhonto   sattā   kāyasucaritena  samannāgatā  vacīsucaritena  samannāgatā
manosucaritena    samannāgatā    ariyānaṃ    anupavādakā    sammādiṭṭhikā
sammādiṭṭhikammasamādānā     te     kāyassa     bhedā     parammaraṇā
sugatiṃ   saggaṃ   lokaṃ   upapannāti   iti   dibbena   cakkhunā   visuddhena
atikkantamānusakena     satte     passati     cavamāne    upapajjamāne
hīne    paṇīte   suvaṇṇe   dubbaṇṇe   sugate   duggate   yathākammūpage
Satte  pajānāti  yampi  subhūti  bhikkhu  dibbena  cakkhunā  visuddhena  .pe.
Yathākammūpage satte pajānāti idampi subhūti saddhassa saddhāpadānaṃ hoti.
     {221.10}  Puna caparaṃ subhūti bhikkhu āsavānaṃ khayā anāsavaṃ cetovimuttiṃ
paññāvimuttiṃ   diṭṭheva   dhamme   sayaṃ   abhiññā   sacchikatvā  upasampajja
viharati  yampi  subhūti  bhikkhu  āsavānaṃ  khayā  .pe.  sacchikatvā upasampajja
viharati idampi subhūti saddhassa saddhāpadānaṃ hotīti.
     Evaṃ  vutte  āyasmā  subhūti  bhagavantaṃ  etadavoca yānimāni bhante
bhagavatā   saddhassa   saddhāpadānāni   bhāsitāni   saṃvijjanti  tāni  imassa
bhikkhuno  ayañca  bhikkhu  etesu  sandissati  ayaṃ  bhante  bhikkhu sīlavā hoti
pātimokkhasaṃvarasaṃvuto   viharati   ācāragocarasampanno  aṇumattesu  vajjesu
bhayadassāvī   samādāya  sikkhati  sikkhāpadesu  ayaṃ  bhante  bhikkhu  bahussuto
hoti  sutadharo  sutasannicayo  ye  te  dhammā ādikalyāṇā majjhekalyāṇā
pariyosānakalyāṇā     sātthaṃ     sabyañjanaṃ    kevalaparipuṇṇaṃ    parisuddhaṃ
brahmacariyaṃ   abhivadanti   tathārūpāssa   dhammā   bahussutā   honti  dhatā
vacasā   paricitā   manasānupekkhitā   diṭṭhiyā   suppaṭividdhā  ayaṃ  bhante
bhikkhu     kalyāṇamitto    [1]-    kalyāṇasahāyo    kalyāṇasampavaṅko
ayaṃ  bhante  bhikkhu  suvaco  [2]-  sovacassakaraṇehi  dhammehi  samannāgato
khamo     padakkhiṇaggāhī    anusāsaniṃ    ayaṃ    bhante    bhikkhu    yāni
@Footnote: 1-2 Ma. Yu. hoti.
Tāni   sabrahmacārīnaṃ   uccāvacāni   kiṃkaraṇīyāni   tattha   dakkho   hoti
analaso   tatrupāyāya   vīmaṃsāya   samannāgato  alaṃ  kātuṃ  alaṃ  saṃvidhātuṃ
ayaṃ  bhante  bhikkhu  dhammakāmo  hoti  piyasamudāhāro  abhidhamme  abhivinaye
uḷārapāmujjo   ayaṃ   bhante   bhikkhu   āraddhaviriyo   viharati   thāmavā
daḷhaparakkamo   anikkhittadhuro   kusalesu   dhammesu   ayaṃ   bhante   bhikkhu
catunnaṃ    jhānānaṃ    ābhicetasikānaṃ    diṭṭhadhammasukhavihārānaṃ   nikāmalābhī
hoti    akicchalābhī    akasiralābhī    ayaṃ    bhante   bhikkhu   anekavihitaṃ
pubbenivāsaṃ  anussarati  seyyathīdaṃ  ekampi  jātiṃ  dvepi  jātiyo  .pe.
Iti   sākāraṃ  sauddesaṃ  anekavihitaṃ  pubbenivāsaṃ  anussarati  ayaṃ  bhante
bhikkhu  dibbena  cakkhunā  visuddhena  atikkantamānusakena .pe. Yathākammūpage
satte  pajānāti  ayaṃ  bhante  bhikkhu  āsavānaṃ  khayā  .pe.  sacchikatvā
upasampajja   viharati   yānimāni  bhante  bhagavatā  saddhassa  saddhāpadānāni
bhāsitāni   saṃvijjanti   tāni   imassa   bhikkhuno   ayañca  bhikkhu  etesu
sandissatīti   .   sādhu  sādhu  subhūti  tenahi  tvaṃ  subhūti  iminā  saddhena
bhikkhunā  saddhiṃ  vihareyyāsi  yadā  ca  tvaṃ  subhūti  ākaṅkheyyāsi tathāgataṃ
dassanāya   iminā  ca  saddhena  bhikkhunā  saddhiṃ  upasaṅkameyyāsi  tathāgataṃ
dassanāyāti.
     [222]  15  Mettāya bhikkhave cetovimuttiyā āsevitāya bhāvitāya
bahulīkatāya   yānīkatāya   vatthukatāya  anuṭṭhitāya  paricitāya  susamāraddhāya
ekādasānisaṃsā    pāṭikaṅkhā    katame   ekādasa   sukhaṃ   supati   sukhaṃ
Paṭibujjhati   na   pāpakaṃ  supinaṃ  passati  manussānaṃ  piyo  hoti  amanussānaṃ
piyo  hoti  devatā rakkhanti nāssa aggi vā visaṃ vā satthaṃ vā kamati tuvaṭṭaṃ
cittaṃ   samādhiyati   mukhavaṇṇo  vippasīdati  asammūḷho  kālaṃ  karoti  uttariṃ
appaṭivijjhanto   brahmalokūpago  hoti  mettāya  bhikkhave  cetovimuttiyā
āsevitāya   bhāvitāya   bahulīkatāya   yānīkatāya  vatthukatāya  anuṭṭhitāya
paricitāya susamāraddhāya ime ekādasānisaṃsā pāṭikaṅkhāti.
     [223]   16  Ekaṃ  samayaṃ  āyasmā  ānando  vesāliyaṃ  viharati
veḷuvagāmake  .  tena  kho  pana  samayena dasamo 1- gahapati aṭṭhakanāgaro
pātaliputtaṃ   anuppatto   hoti   kenacideva   karaṇīyena   athakho  dasamo
gahapati   aṭṭhakanāgaro   yena   kukkuṭārāmo   yena   aññataro   bhikkhu
tenupasaṅkami   upasaṅkamitvā   taṃ  bhikkhuṃ  etadavoca  kahaṃ  nu  kho  bhante
āyasmā   ānando   etarahi   viharati   dassanakāmā   hi  mayaṃ  bhante
āyasmantaṃ  ānandanti  .  eso  gahapati  āyasmā  ānando  vesāliyaṃ
viharati veḷuvagāmaketi.
     {223.1}   Athakho   dasamo   gahapati   aṭṭhakanāgaro  pātaliputte
taṃ   karaṇīyaṃ  tīretvā  yena  vesāliveḷuvagāmako  yenāyasmā  ānando
tenupasaṅkami   upasaṅkamitvā  āyasmantaṃ  ānandaṃ  abhivādetvā  ekamantaṃ
nisīdi   ekamantaṃ  nisinno  kho  dasamo  gahapati  aṭṭhakanāgaro  āyasmantaṃ
ānandaṃ  etadavoca  atthi  nu  kho  bhante  ānanda tena bhagavatā jānatā
passatā   arahatā   sammāsambuddhena   ekadhammo   sammadakkhāto   yattha
@Footnote: 1 Po. asamo. sabbattha īdisameva.
Bhikkhuno   appamattassa   ātāpino   pahitattassa   viharato  avimuttaṃ  vā
cittaṃ   vimuccati   aparikkhīṇā  vā  āsavā  parikkhayaṃ  gacchanti  ananuppattaṃ
vā   anuttaraṃ  yogakkhemaṃ  anupāpuṇātīti  .  atthi  [1]-  gahapati  tena
bhagavatā    jānatā    passatā   arahatā   sammāsambuddhena   ekadhammo
sammadakkhāto    yattha   bhikkhuno   appamattassa   ātāpino   pahitattassa
viharato  avimuttaṃ  vā  cittaṃ  vimuccati  aparikkhīṇā  vā  āsavā  parikkhayaṃ
gacchanti ananuppattaṃ vā anuttaraṃ yogakkhemaṃ anupāpuṇātīti.
     {223.2}  Katamo  pana bhante ānanda tena bhagavatā jānatā passatā
arahatā   sammāsambuddhena   ekadhammo   sammadakkhāto   yattha   bhikkhuno
appamattassa  ātāpino  pahitattassa  viharato  avimuttaṃ  vā  cittaṃ vimuccati
aparikkhīṇā   vā   āsavā   parikkhayaṃ  gacchanti  ananuppattaṃ  vā  anuttaraṃ
yogakkhemaṃ   anupāpuṇātīti   .   idha   gahapati  bhikkhu  vivicceva  kāmehi
vivicca   akusalehi   dhammehi   savitakkaṃ   savicāraṃ  vivekajaṃ  pītisukhaṃ  paṭhamaṃ
jhānaṃ   upasampajja   viharati  so  iti  paṭisañcikkhati  idaṃ  2-  kho  paṭhamaṃ
jhānaṃ    abhisaṅkhataṃ    abhisañcetayitaṃ   yaṃ   kho   pana   kiñci   abhisaṅkhataṃ
abhisañcetayitaṃ   tadaniccaṃ   nirodhadhammanti   pajānāti   so   tattha   ṭhito
āsavānaṃ   khayaṃ   pāpuṇāti  no  ce  āsavānaṃ  khayaṃ  pāpuṇāti  teneva
dhammarāgena   tāya   dhammanandiyā   pañcannaṃ   orambhāgiyānaṃ  saṃyojanānaṃ
parikkhayā  opapātiko  hoti  tattha parinibbāyī anāvattidhammo tasmā lokā
ayaṃ  3-  kho gahapati tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena
@Footnote: 1 Ma. khosaddo dissati. 2 Ma. Yu. idampi. 3 Ma. Yu. ayampi.
Ekadhammo    sammadakkhāto   yattha   bhikkhuno   appamattassa   ātāpino
pahitattassa   viharato   avimuttaṃ   vā   cittaṃ   vimuccati  aparikkhīṇā  vā
āsavā    parikkhayaṃ   gacchanti   ananuppattaṃ   vā   anuttaraṃ   yogakkhemaṃ
anupāpuṇāti.
     Puna   caparaṃ   gahapati   bhikkhu   vitakkavicārānaṃ   vūpasamā   ajjhattaṃ
sampasādanaṃ   cetaso   ekodibhāvaṃ   avitakkaṃ   avicāraṃ  samādhijaṃ  pītisukhaṃ
dutiyaṃ   jhānaṃ  ...  tatiyaṃ  jhānaṃ  ...  catutthaṃ  jhānaṃ  upasampajja  viharati
so    iti    paṭisañcikkhati    idampi   kho   catutthaṃ   jhānaṃ   abhisaṅkhataṃ
abhisañcetayitaṃ   yaṃ   kho   pana   kiñci  abhisaṅkhataṃ  abhisañcetayitaṃ  tadaniccaṃ
nirodhadhammanti   pajānāti   so   tattha   ṭhito  āsavānaṃ  khayaṃ  pāpuṇāti
no   ce   āsavānaṃ   khayaṃ   pāpuṇāti   teneva   dhammarāgena   tāya
dhammanandiyā     pañcannaṃ     orambhāgiyānaṃ     saṃyojanānaṃ    parikkhayā
opapātiko   hoti   tattha   parinibbāyī  anāvattidhammo  tasmā  lokā
ayampi    kho   gahapati   tena   bhagavatā   jānatā   passatā   arahatā
sammāsambuddhena     ekadhammo     sammadakkhāto     yattha     bhikkhuno
appamattassa   ātāpino   pahitattassa   viharato   avimuttaṃ   vā   cittaṃ
vimuccati   aparikkhīṇā   vā   āsavā  parikkhayaṃ  gacchanti  ananuppattaṃ  vā
anuttaraṃ yogakkhemaṃ anupāpuṇāti.
     {223.3}   Puna   caparaṃ   gahapati  bhikkhu  mettāsahagatena  cetasā
ekaṃ  disaṃ  pharitvā  viharati  tathā  dutiyaṃ  tathā  tatiyaṃ  tathā  catutthaṃ  iti
Uddhamadho   tiriyaṃ  sabbadhi  sabbattatāya  sabbāvantaṃ  lokaṃ  mettāsahagatena
cetasā   vipulena   mahaggatena   appamāṇena   averena   abyāpajjhena
pharitvā   viharati  so  iti  paṭisañcikkhati  ayampi  kho  mettācetovimutti
abhisaṅkhatā  abhisañcetayitā  yaṃ  [1]-  pana  kiñci  abhisaṅkhataṃ abhisañcetayitaṃ
tadaniccaṃ   nirodhadhammanti   pajānāti   so   tattha   ṭhito  āsavānaṃ  khayaṃ
pāpuṇāti   no   ce   āsavānaṃ   khayaṃ  pāpuṇāti  teneva  dhammarāgena
tāya    dhammanandiyā   pañcannaṃ   orambhāgiyānaṃ   saṃyojanānaṃ   parikkhayā
opapātiko   hoti   tattha   parinibbāyī   anāvattidhammo  tasmā  lokā
ayampi    kho   gahapati   tena   bhagavatā   jānatā   passatā   arahatā
sammāsambuddhena     ekadhammo     sammadakkhāto     yattha     bhikkhuno
appamattassa   ātāpino   pahitattassa   viharato   avimuttaṃ   vā   cittaṃ
vimuccati   aparikkhīṇā   vā   āsavā  parikkhayaṃ  gacchanti  ananuppattaṃ  vā
anuttaraṃ yogakkhemaṃ anupāpuṇāti.
     {223.4}  Puna  ca  paraṃ  gahapati  bhikkhu karuṇāsahagatena cetasā ...
Muditāsahagatena   cetasā   ...   upekkhāsahagatena  cetasā  ekaṃ  disaṃ
pharitvā   viharati  tathā  dutiyaṃ  tathā  tatiyaṃ  tathā  catutthaṃ  iti  uddhamadho
tiriyaṃ   sabbadhi  sabbattatāya  sabbāvantaṃ  lokaṃ  upekkhāsahagatena  cetasā
vipulena   mahaggatena   appamāṇena   averena   abyāpajjhena   pharitvā
viharati  so  iti  paṭisañcikkhati  ayampi  kho upekkhācetovimutti abhisaṅkhatā
abhisañcetayitā   yaṃ   kho   pana  kiñci  abhisaṅkhataṃ  abhisañcetayitaṃ  tadaniccaṃ
@Footnote: 1 sabbavāresu khosaddo dissati.
Nirodhadhammanti   pajānāti   so   tattha   ṭhito  āsavānaṃ  khayaṃ  pāpuṇāti
no  ce  āsavānaṃ  khayaṃ  pāpuṇāti  teneva dhammarāgena tāya dhammanandiyā
pañcannaṃ   orambhāgiyānaṃ  saṃyojanānaṃ  parikkhayā  opapātiko  hoti  tattha
parinibbāyī   anāvattidhammo   tasmā   lokā  ayampi  kho  gahapati  tena
bhagavatā    jānatā    passatā   arahatā   sammāsambuddhena   ekadhammo
sammadakkhāto    yattha   bhikkhuno   appamattassa   ātāpino   pahitattassa
viharato  avimuttaṃ  vā  cittaṃ  vimuccati  aparikkhīṇā  vā  āsavā  parikkhayaṃ
gacchanti ananuppattaṃ vā anuttaraṃ yogakkhemaṃ anupāpuṇāti.
     {223.5}  Puna  caparaṃ  gahapati  bhikkhu  sabbaso rūpasaññānaṃ samatikkamā
paṭighasaññānaṃ     atthaṅgamā    nānattasaññānaṃ    amanasikārā    ananto
ākāsoti    ākāsānañcāyatanaṃ    upasampajja    viharati    so    iti
paṭisañcikkhati    ayampi    kho    ākāsānañcāyatanasamāpatti   abhisaṅkhatā
abhisañcetayitā   yaṃ   kho   pana  kiñci  abhisaṅkhataṃ  abhisañcetayitaṃ  tadaniccaṃ
nirodhadhammanti   pajānāti   so   tattha   ṭhito  āsavānaṃ  khayaṃ  pāpuṇāti
no  ce  āsavānaṃ  khayaṃ  pāpuṇāti  teneva dhammarāgena tāya dhammanandiyā
pañcannaṃ    orambhāgiyānaṃ   saṃyojanānaṃ   parikkhayā   opapātiko   hoti
tattha   parinibbāyī   anāvattidhammo   tasmā  lokā  ayampi  kho  gahapati
tena   bhagavatā   jānatā  passatā  arahatā  sammāsambuddhena  ekadhammo
sammadakkhāto    yattha   bhikkhuno   appamattassa   ātāpino   pahitattassa
viharato  avimuttaṃ  vā cittaṃ vimuccati aparikkhīṇā vā āsavā parikkhayaṃ gacchanti
Ananuppattaṃ vā anuttaraṃ yogakkhemaṃ anupāpuṇāti.
     {223.6}   Puna  caparaṃ  gahapati  bhikkhu  sabbaso  ākāsānañcāyatanaṃ
samatikkamma     anantaṃ     viññāṇanti     viññāṇañcāyatanaṃ    upasampajja
viharati     sabbaso    viññāṇañcāyatanaṃ    samatikkamma    natthi    kiñcīti
ākiñcaññāyatanaṃ     upasampajja    viharati    so    iti    paṭisañcikkhati
ayampi    kho    ākiñcaññāyatanasamāpatti    abhisaṅkhatā   abhisañcetayitā
yaṃ   kho   pana   kiñci   abhisaṅkhataṃ  abhisañcetayitaṃ  tadaniccaṃ  nirodhadhammanti
pajānāti  so  tattha  ṭhito  āsavānaṃ  khayaṃ  pāpuṇāti  no  ce āsavānaṃ
khayaṃ   pāpuṇāti   teneva   dhammarāgena   tāya   dhammanandiyā   pañcannaṃ
orambhāgiyānaṃ    saṃyojanānaṃ    parikkhayā    opapātiko   hoti   tattha
parinibbāyī    anāvattidhammo    tasmā   lokā   ayampi   kho   gahapati
tena   bhagavatā   jānatā  passatā  arahatā  sammāsambuddhena  ekadhammo
sammadakkhāto    yattha   bhikkhuno   appamattassa   ātāpino   pahitattassa
viharato  avimuttaṃ  vā  cittaṃ  vimuccati  aparikkhīṇā  vā  āsavā  parikkhayaṃ
gacchanti ananuppattaṃ vā anuttaraṃ yogakkhemaṃ anupāpuṇātīti.
     {223.7}  Evaṃ  vutte  dasamo  gahapati  aṭṭhakanāgaro  āyasmantaṃ
ānandaṃ   etadavoca   seyyathāpi  bhante  ānanda  puriso  ekaṃ  nidhimukhaṃ
gavesanto  sakideva ekādasa nidhimukhāni adhigaccheyya evameva kho ahaṃ bhante
ekaṃ  amatadvāraṃ  gavesanto  sakideva  ekādasannaṃ  amatadvārānaṃ  alatthaṃ
savanāya   seyyathāpi  bhante  purisassa  agāraṃ  ekādasadvāraṃ  so  tasmiṃ
Agāre  āditte  ekamekena  1-  dvārena  sakkuṇeyya attānaṃ sotthiṃ
kātuṃ    evameva   kho  ahaṃ  bhante  imesaṃ  ekādasannaṃ  amatadvārānaṃ
ekamekena   1-   amatadvārena   sakkuṇissāmi   attānaṃ  sotthiṃ  kātuṃ
ime  hi  nāma  bhante  aññatitthiyā  ācariyassa  ācariyadhanaṃ pariyesissanti
kiṃ  panāhaṃ  āyasmato  ānandassa  pūjaṃ  karissāmīti  athakho  dasamo gahapati
aṭṭhakanāgaro   vesālikañca   pātaliputtakañca  bhikkhusaṅghaṃ  sannipātāpetvā
paṇītena    khādanīyena   bhojanīyena   sahatthā   santappesi   sampavāresi
ekamekañca    bhikkhuṃ    paccekadussayugena    acchādesi    āyasmantañca
ānandaṃ ticīvarena āyasmato ca ānandassa pañcasataṃ vihāraṃ kārāpesīti.
     [224]  17  Ekādasahi  bhikkhave  aṅgehi  samannāgato gopālako
abhabbo  gogaṇaṃ  pariharituṃ  phātikātuṃ  2-  katamehi  ekādasahi idha bhikkhave
gopālako   na   rūpaññū   hoti   na   lakkhaṇakusalo  hoti  na  āsāṭikaṃ
sāṭetā  3-  hoti  na  vaṇaṃ  paṭicchādetā  hoti  na  dhūmaṃ  kattā hoti
na   titthaṃ  jānāti  na  pītaṃ  jānāti  na  vīthiṃ  jānāti  na  gocarakusalo
hoti  anavasesadohī  [4]-  hoti  ye  te usabhā gopitaro goparināyakā
te   na  atirekapūjāya  pūjetā  hoti  imehi  kho  bhikkhave  ekādasahi
aṅgehi   samannāgato   gopālako   abhabbo  gogaṇaṃ  pariharituṃ  phātikātuṃ
evameva  kho  bhikkhave  ekādasahi  dhammehi  samannāgato  bhikkhu  abhabbo
imasmiṃ  dhammavinaye  vuḍḍhiṃ  virūḷhiṃ  vepullaṃ  āpajjituṃ  katamehi  ekādasahi
idha   bhikkhave   bhikkhu   na   rūpaññū   hoti   na  lakkhaṇakusalo  hoti  na
@Footnote: 1 Ma. ekamekenapi. 2 Ma. sabbavāresu phātiṃ kātuṃ. 3 Po. sabbavāresu
@sādetā. Ma. hāretā. 4 Ma. casaddo atthi. sabbattha īdisameva.
Āsāṭikaṃ  sāṭetā  hoti  na  vaṇaṃ  paṭicchādetā hoti na dhūmaṃ kattā hoti
na  titthaṃ  jānāti  na  pītaṃ  jānāti  na  vīthiṃ jānāti na gocarakusalo hoti
anavasesadohī   hoti   ye   te   bhikkhū   therā  rattaññū  cirapabbajitā
saṅghapitaro saṅghaparināyakā te na atirekapūjāya pūjetā hoti.
     {224.1}  Kathañca  bhikkhave  bhikkhu  na  rūpaññū  hoti  idha  bhikkhave
bhikkhu   yaṅkiñci   rūpaṃ   [1]-   cattāri  ca  2-  mahābhūtāni  catunnañca
mahābhūtānaṃ   upādāyarūpanti   yathābhūtaṃ   nappajānāti  evaṃ  kho  bhikkhave
bhikkhu na rūpaññū hoti.
     {224.2}  Kathañca  bhikkhave  bhikkhu  na lakkhaṇakusalo hoti idha bhikkhave
bhikkhu     kammalakkhaṇo    bālo    kammalakkhaṇo    paṇḍitoti    yathābhūtaṃ
nappajānāti evaṃ kho bhikkhave bhikkhu na lakkhaṇakusalo hoti.
     {224.3}  Kathañca  bhikkhave  bhikkhu  na  āsāṭikaṃ sāṭetā hoti idha
bhikkhave  bhikkhu  uppannaṃ  kāmavitakkaṃ  adhivāseti  na  pajahati  na  vinodeti
na  byantīkaroti  na  anabhāvaṃ  gameti  uppannaṃ byāpādavitakkaṃ ... Uppannaṃ
vihiṃsāvitakkaṃ   ...  uppannuppanne  pāpake  akusale  dhamme  adhivāseti
na  pajahati  na  vinodeti  na  byantīkaroti  na  anabhāvaṃ  gameti  evaṃ kho
bhikkhave bhikkhu na āsāṭikaṃ sāṭetā hoti.
     {224.4}  Kathañca  bhikkhave  bhikkhu  na  vaṇaṃ  paṭicchādetā hoti idha
bhikkhave  bhikkhu  cakkhunā  rūpaṃ  disvā  nimittaggāhī  hoti  anubyañjanaggāhī
yatvādhikaraṇamenaṃ   cakkhundriyaṃ  asaṃvutaṃ  viharantaṃ  abhijjhādomanassā  pāpakā
@Footnote: 1 Ma. sabbaṃ taṃ rūpaṃ .  2 Po. Ma. casaddo natthi.
Akusalā   dhammā   anvāssaveyyuṃ   tassa   saṃvarāya   na   paṭipajjati  na
rakkhati  cakkhundriyaṃ  cakkhundriye  na  saṃvaraṃ  āpajjati  1-  sotena  saddaṃ
sutvā ... Ghānena gandhaṃ ghāyitvā ... Jivhāya rasaṃ sāyitvā ... Kāyena
phoṭṭhabbaṃ   phusitvā   ...   manasā   dhammaṃ  viññāya  nimittaggāhī  hoti
anubyañjanaggāhī     yatvādhikaraṇamenaṃ     manindriyaṃ    asaṃvutaṃ    viharantaṃ
abhijjhādomanassā    pāpakā   akusalā   dhammā   anvāssaveyyuṃ   tassa
saṃvarāya   na   paṭipajjati   na   rakkhati   manindriyaṃ  manindriye  na  saṃvaraṃ
āpajjati evaṃ kho bhikkhave bhikkhu na vaṇaṃ paṭicchādetā hoti.
     {224.5}  Kathañca  bhikkhave  bhikkhu  na  dhūmaṃ kattā hoti idha bhikkhave
bhikkhu   na   yathāsutaṃ   yathāpariyattaṃ   dhammaṃ  vitthārena  paresaṃ  desetā
hoti evaṃ kho bhikkhave bhikkhu na dhūmaṃ kattā hoti.
     {224.6}  Kathañca  bhikkhave  bhikkhu  na  titthaṃ  jānāti  idha bhikkhave
bhikkhu   ye   te   bhikkhū   bahussutā   āgatāgamā  dhammadharā  vinayadharā
mātikādharā   te   kālena   kālaṃ   upasaṅkamitvā   na   paripucchati  na
paripañhati  idaṃ  bhante  kathaṃ  imassa  ko  atthoti  tassa  te āyasmanto
avivaṭañceva    na    vivaranti    anuttānīkatañca    na    uttānīkaronti
anekavihitesu   [2]-   kaṅkhaṭṭhāniyesu  dhammesu  kaṅkhaṃ  na  paṭivinodenti
evaṃ kho bhikkhave bhikkhu na titthaṃ jānāti.
     {224.7}  Kathañca  bhikkhave  bhikkhu  na pītaṃ jānāti idha bhikkhave bhikkhu
tathāgatappavedite  dhammavinaye  desiyamāne  na  labhati  atthavedaṃ  na  labhati
@Footnote: 1 Ma. ... saṃvaraṃ nāpajjati. aparaṃpi evaṃ ñātabbaṃ. 2 Ma. Yu. casaddo dissati.
Dhammavedaṃ   na   labhati   dhammūpasañhitaṃ  pāmujjaṃ  evaṃ  kho  bhikkhave  bhikkhu
pītaṃ na jānāti 1-.
     {224.8}  Kathañca  bhikkhave  bhikkhu  na  vīthiṃ  jānāti  idha  bhikkhave
bhikkhu   ariyaṃ  aṭṭhaṅgikaṃ  maggaṃ  yathābhūtaṃ  nappajānāti  evaṃ  kho  bhikkhave
bhikkhu na vīthiṃ jānāti.
     {224.9}  Kathañca  bhikkhave  bhikkhu  na gocarakusalo hoti idha bhikkhave
bhikkhu   cattāro  satipaṭṭhāne  yathābhūtaṃ  nappajānāti  evaṃ  kho  bhikkhave
bhikkhu na gocarakusalo hoti.
     {224.10}  Kathañca  bhikkhave  bhikkhu  anavasesadohī hoti idha bhikkhave
bhikkhu   saddhā   gahapatikā   abhihaṭṭhuṃ   pavārenti  cīvarapiṇḍapātasenāsana-
gilānapaccayabhesajjaparikkhārena   2-   tatra   bhikkhave  3-  bhikkhu  mattaṃ
na jānāti paṭiggahaṇāya evaṃ kho bhikkhave bhikkhu anavasesadohī hoti.
     {224.11}  Kathañca  bhikkhave  bhikkhu  ye  te  bhikkhū therā rattaññū
cirapabbajitā   saṅghapitaro  saṅghaparināyakā  te  na  atirekapūjāya  pūjetā
hoti  idha  bhikkhave  bhikkhu  ye  te  bhikkhū  therā  rattaññū  cirapabbajitā
saṅghapitaro   saṅghaparināyakā   tesu  na  mettaṃ  kāyakammaṃ  paccupaṭṭhāpeti
āvīceva  4-  raho  ca  na  mettaṃ  vacīkammaṃ  ...  na  mettaṃ manokammaṃ
paccupaṭṭhāpeti āvīceva raho ca evaṃ kho bhikkhave bhikkhu ye te bhikkhū therā
rattaññū  cirapabbajitā  saṅghapitaro saṅghaparināyakā  te na 5-  atirekapūjāya
pūjetā   hoti   imehi  kho  bhikkhave  ekādasahi  dhammehi  samannāgato
@Footnote: 1 Ma. Yu. na pītaṃ jānāti .  2 Ma. cīvara ... parikkhārehi. sabbattha īdisameva.
@3 Ma. Yu. ālapanamidaṃ natthi. 4 Po. Ma. sabbavāresu āviceva. 5 Ma. na te.
Bhikkhu abhabbo imasmiṃ dhammavinaye vuḍḍhiṃ virūḷhiṃ vepullaṃ āpajjituṃ.
     {224.12}  Ekādasahi  bhikkhave  aṅgehi  samannāgato  gopālako
bhabbo   gogaṇaṃ   pariharituṃ   phātikātuṃ  katamehi  ekādasahi  idha  bhikkhave
gopālako   rūpaññū  hoti  lakkhaṇakusalo  hoti  āsāṭikaṃ  sāṭetā  hoti
vaṇaṃ  paṭicchādetā  hoti  dhūmaṃ  kattā  hoti  titthaṃ  jānāti  pītaṃ jānāti
vīthiṃ   jānāti  gocarakusalo  hoti  sāvasesadohī  hoti  ye  te  usabhā
gopitaro   goparināyakā  te  atirekapūjāya  pūjetā  hoti  imehi  kho
bhikkhave   ekādasahi   aṅgehi   samannāgato  gopālako  bhabbo  gogaṇaṃ
pariharituṃ  phātikātuṃ  evameva  kho  bhikkhave ekādasahi dhammehi samannāgato
bhikkhu   bhabbo   imasmiṃ   dhammavinaye   vuḍḍhiṃ   virūḷhiṃ  vepullaṃ  āpajjituṃ
katamehi  ekādasahi  idha  [1]-  bhikkhu  rūpaññū  hoti  lakkhaṇakusalo  hoti
āsāṭikaṃ   sāṭetā   hoti   vaṇaṃ   paṭicchādetā   hoti   dhūmaṃ  kattā
hoti    titthaṃ   jānāti   pītaṃ   jānāti   vīthiṃ   jānāti   gocarakusalo
hoti  sāvasesadohī  hoti  ye  te  bhikkhū  therā  rattaññū  cirapabbajitā
saṅghapitaro   saṅghaparināyakā   te   atirekapūjāya  pūjetā  hoti  kathañca
bhikkhave   bhikkhu   rūpaññū   hoti   idha   bhikkhave   bhikkhu   yaṅkañci  rūpaṃ
cattāri    ca    mahābhūtāni    catunnañca    mahābhūtānaṃ   upādāyarūpanti
yathābhūtaṃ pajānāti evaṃ kho bhikkhave bhikkhu rūpaññū hoti.
     {224.13}      Kathañca      bhikkhave     bhikkhu     lakkhaṇakusalo
hoti    idha    bhikkhave    bhikkhu    kammalakkhaṇo   bālo   kammalakkhaṇo
paṇḍitoti     yathābhūtaṃ    pajānāti    evaṃ    kho    bhikkhave    bhikkhu
@Footnote: 1 Ma. Yu. bhikkhave.
Lakkhaṇakusalo  hoti  .  kathañca  bhikkhave  bhikkhu  āsāṭikaṃ  sāṭetā  hoti
idha   bhikkhave  bhikkhu  uppannaṃ  kāmavitakkaṃ  nādhivāseti  pajahati  vinodeti
byantīkaroti   anabhāvaṃ   gameti   uppannaṃ  byāpādavitakkaṃ  ...  uppannaṃ
vihiṃsāvitakkaṃ  ...  uppannuppanne  pāpake  akusale  dhamme  nādhivāseti
pajahati   vinodeti   byantīkaroti   anabhāvaṃ   gameti  evaṃ  kho  bhikkhave
bhikkhu āsāṭikaṃ sāṭetā hoti.
     {224.14}  Kathañca bhikkhave bhikkhu vaṇaṃ paṭicchādetā hoti idha bhikkhave
bhikkhu   cakkhunā   rūpaṃ   disvā  na  nimittaggāhī  hoti  nānubyañjanaggāhī
yatvādhikaraṇamenaṃ    cakkhundriyaṃ    asaṃvutaṃ    viharantaṃ    abhijjhādomanassā
pāpakā   akusalā   dhammā   anvāssaveyyuṃ   tassa   saṃvarāya  paṭipajjati
rakkhati  cakkhundriyaṃ  cakkhundriye  saṃvaraṃ  āpajjati sotena saddaṃ sutvā ...
Ghānena  gandhaṃ  ghāyitvā ... Jivhāya rasaṃ sāyitvā ... Kāyena phoṭṭhabbaṃ
phusitvā  ...  manasā  dhammaṃ viññāya na nimittaggāhī hoti nānubyañjanaggāhī
yatvādhikaraṇamenaṃ   manindriyaṃ   asaṃvutaṃ  viharantaṃ  abhijjhādomanassā  pāpakā
akusalā  dhammā  anvāssaveyyuṃ  tassa  saṃvarāya  paṭipajjati rakkhati manindriyaṃ
manindriye saṃvaraṃ āpajjati evaṃ kho bhikkhave bhikkhu vaṇaṃ paṭicchādetā hoti.
     {224.15}  Kathañca  bhikkhave bhikkhu dhūmaṃ kattā hoti idha bhikkhave bhikkhu
yathāsutaṃ yathāpariyattaṃ dhammaṃ vitthārena paresaṃ desetā hoti evaṃ kho bhikkhave
bhikkhu  dhūmaṃ  kattā  hoti . Kathañca bhikkhave bhikkhu titthaṃ jānāti idha bhikkhave
bhikkhu  ye  te  bhikkhū bahussutā āgatāgamā dhammadharā vinayadharā mātikādharā
Te  kālena  kālaṃ  upasaṅkamitvā  paripucchati  [1]- idaṃ bhante kathaṃ imassa
ko  atthoti  tassa  te  āyasmanto  avivaṭañceva vivaranti anuttānīkatañca
uttānīkaronti   anekavihitesu   [2]-   kaṅkhaṭṭhāniyesu   dhammesu  kaṅkhaṃ
vinodenti 3- paṭivinodenti evaṃ kho bhikkhave bhikkhu titthaṃ jānāti.
     {224.16}  Kathañca  bhikkhave  bhikkhu  pītaṃ  jānāti idha bhikkhave bhikkhu
tathāgatappavedite    dhammavinaye   desiyamāne   labhati   atthavedaṃ   labhati
dhammavedaṃ  labhati  dhammūpasañhitaṃ pāmujjaṃ evaṃ kho bhikkhave bhikkhu pītaṃ jānāti.
Kathañca  bhikkhave  bhikkhu  vīthiṃ  jānāti  idha  bhikkhave  bhikkhu  ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ
maggaṃ   yathābhūtaṃ  pajānāti  evaṃ  kho  bhikkhave  bhikkhu  vīthiṃ  pajānāti .
Kathañca  bhikkhave  bhikkhu  gocarakusalo  hoti  idha  bhikkhave  bhikkhu  cattāro
satipaṭṭhāne   yathābhūtaṃ  pajānāti  evaṃ  kho  bhikkhave  bhikkhu  gocarakusalo
hoti.
     {224.17}  Kathañca  bhikkhave  bhikkhu  sāvasesadohī hoti idha bhikkhave
bhikkhu   saddhā   gahapatikā   abhihaṭṭhuṃ   pavārenti  cīvarapiṇḍapātasenāsana-
gilānapaccayabhesajjaparikkhārena     tatra     bhikkhu     mattaṃ    jānāti
paṭiggahaṇāya evaṃ kho bhikkhave bhikkhu sāvasesadohī hoti.
     {224.18}  Kathañca  bhikkhave  bhikkhu  ye  te  bhikkhū therā rattaññū
cirapabbajitā   saṅghapitaro   saṅghaparināyakā   te   atirekapūjāya  pūjetā
hoti  idha  bhikkhave  bhikkhu  ye  te  bhikkhū 4- therā rattaññū cirapabbajitā
saṅghapitaro   saṅghaparināyakā   tesu   mettaṃ   kāyakammaṃ   paccupaṭṭhāpeti
āvīceva  raho  ca  mettaṃ  vacīkammaṃ  ... Mettaṃ manokammaṃ paccupaṭṭhāpeti
āvīceva raho ca evaṃ
@Footnote: 1 Po. Ma. paripañhati. 2 Ma. casaddo. 3 Ma. Yu. ayaṃ pāṭho natthi.
@4 Ma. ayaṃ pāṭho natthi.
Kho  bhikkhave  bhikkhu  ye  te  bhikkhū therā rattaññū cirapabbajitā saṅghapitaro
saṅghaparināyakā   te  atirekapūjāya  pūjetā  hoti  imehi  kho  bhikkhave
ekādasahi  dhammehi  samannāgato  bhikkhu  bhabbo  imasmiṃ  dhammavinaye  vuḍḍhiṃ
virūḷhiṃ vepullaṃ āpajjitunti.
     [225]  18  Athakho  sambahulā  bhikkhū  yena  bhagavā  tenupasaṅkamiṃsu
upasaṅkamitvā    bhagavantaṃ   abhivādetvā   ekamantaṃ   nisīdiṃsu   ekamantaṃ
nisinnā   kho   te   bhikkhū  bhagavantaṃ  etadavocuṃ  siyā  nu  kho  bhante
bhikkhuno   tathārūpo   samādhipaṭilābho   yathā   neva   paṭhaviyaṃ   paṭhavīsaññī
assa    na    āpasmiṃ   āposaññī   assa   na   tejasmiṃ   tejosaññī
assa    na    vāyasmiṃ    vāyosaññī   assa   na   ākāsānañcāyatane
ākāsānañcāyatanasaññī        assa        na       viññāṇañcāyatane
viññāṇañcāyatanasaññī         assa        na        ākiñcaññāyatane
ākiñcaññāyatanasaññī       assa       na      nevasaññānāsaññāyatane
nevasaññānāsaññāyatanasaññī     assa     na    idhaloke    idhalokasaññī
assa   na  paraloke  paralokasaññī  assa  yamidaṃ  diṭṭhaṃ  sutaṃ  mutaṃ  viññātaṃ
pattaṃ   pariyesitaṃ   anuvicaritaṃ   manasā   tatrāpi   na  saññī  assa  saññī
ca pana assāti.
     {225.1}  Siyā  bhikkhave  bhikkhuno  tathārūpo  samādhipaṭilābho yathā
neva   paṭhaviyaṃ   paṭhavīsaññī  assa  .pe.  yamidaṃ  diṭṭhaṃ  sutaṃ  mutaṃ  viññātaṃ
pattaṃ   pariyesitaṃ   anuvicaritaṃ   manasā   tatrāpi   na  saññī  assa  saññī
ca   pana   assāti   .  yathākathaṃ  pana  bhante  siyā  bhikkhuno  tathārūpo
Samādhipaṭilābho   yathā   neva   paṭhaviyaṃ   paṭhavīsaññī   assa  .pe.  yamidaṃ
diṭṭhaṃ   sutaṃ   mutaṃ   viññātaṃ  pattaṃ  pariyesitaṃ  anuvicaritaṃ  manasā  tatrāpi
na saññī assa saññī ca pana assāti.
     {225.2}  Idha  bhikkhave  bhikkhu  evaṃsaññī  hoti  etaṃ  santaṃ etaṃ
paṇītaṃ   yadidaṃ   sabbasaṅkhārasamatho   sabbūpadhipaṭinissaggo   taṇhakkhayo   1-
virāgo  nirodho  nibbānanti  evaṃ kho siyā bhikkhave 2- bhikkhuno tathārūpo
samādhipaṭilābho   yathā   neva   paṭhaviyaṃ   paṭhavīsaññī   assa   na  āpasmiṃ
āposaññī  assa  na  tejasmiṃ  tejosaññī  assa  na  vāyasmiṃ  vāyosaññī
assa    na    ākāsānañcāyatane   ākāsānañcāyatanasaññī   assa   na
viññāṇañcāyatane    viññāṇañcāyatanasaññī   assa   na   ākiñcaññāyatane
ākiñcaññāyatanasaññī       assa       na      nevasaññānāsaññāyatane
nevasaññānāsaññāyatanasaññī   assa   na   idhaloke   idhalokasaññī   assa
na   paraloke  paralokasaññī  assa  yamidaṃ  diṭṭhaṃ  sutaṃ  mutaṃ  viññātaṃ  pattaṃ
pariyesitaṃ anuvicaritaṃ manasā tatrāpi na saññī assa saññī ca pana assāti.
     [226]   19  Tatra  kho  bhagavā  bhikkhū  āmantesi  bhikkhavoti .
Bhadanteti   te  bhikkhū  bhagavato  paccassosuṃ  .  bhagavā  etadavoca  siyā
nu  kho  bhikkhave  bhikkhuno  tathārūpo  samādhipaṭilābho  yathā  neva  paṭhaviyaṃ
paṭhavīsaññī    assa    na    āpasmiṃ   āposaññī   assa   na   tejasmiṃ
@Footnote: 1 Ma. sabbavāresu taṇhākkhayo. 2 Ma. Yu. bhikkhave siyā.
Tejosaññī  assa  na  vāyasmiṃ  vāyosaññī  assa  na  ākāsānañcāyatane
ākāsānañcāyatanasaññī        assa        na       viññāṇañcāyatane
viññāṇañcāyatanasaññī         assa        na        ākiñcaññāyatane
ākiñcaññāyatanasaññī       assa       na      nevasaññānāsaññāyatane
nevasaññānāsaññāyatanasaññī     assa     na    idhaloke    idhalokasaññī
assa   na  paraloke  paralokasaññī  assa  yamidaṃ  diṭṭhaṃ  sutaṃ  mutaṃ  viññātaṃ
pattaṃ  pariyesitaṃ  anuvicaritaṃ  manasā  tatrāpi  na  saññī  assa  saññī ca pana
assāti  .  bhagavaṃmūlakā  no  bhante  dhammā  bhagavaṃnettikā  bhagavaṃpaṭisaraṇā
sādhu   vata   bhante   bhagavantaṃyeva   paṭibhātu  etassa  bhāsitassa  attho
bhagavato  sutvā  bhikkhū  dhāressantīti  .  tenahi  bhikkhave  suṇātha  sādhukaṃ
manasikarotha  bhāsissāmīti. Evaṃ bhanteti kho te bhikkhū bhagavato paccassosuṃ.
Bhagavā   etadavoca   siyā   bhikkhave  bhikkhuno  tathārūpo  samādhipaṭilābho
yathā  neva  paṭhaviyaṃ  paṭhavīsaññī  assa  .pe.  yamidaṃ  diṭṭhaṃ sutaṃ mutaṃ viññātaṃ
pattaṃ pariyesitaṃ anuvicaritaṃ manasā tatrāpi na saññī assa saññī ca pana assāti.
     {226.1}  Yathākathaṃ pana bhante siyā bhikkhuno tathārūpo samādhipaṭilābho
yathā  neva  paṭhaviyaṃ  paṭhavīsaññī  assa  .pe.  yamidaṃ  diṭṭhaṃ sutaṃ mutaṃ viññātaṃ
pattaṃ  pariyesitaṃ  anuvicaritaṃ  manasā  tatrāpi  na  saññī  assa  saññī ca pana
assāti.
     {226.2}  Idha  bhikkhave  bhikkhu evaṃsaññī hoti etaṃ santaṃ etaṃ paṇītaṃ
yadidaṃ  sabbasaṅkhārasamatho  sabbūpadhipaṭinissaggo  taṇhakkhayo  virāgo  nirodho
Nibbānanti  evaṃ  kho  bhikkhave  siyā  bhikkhuno  tathārūpo  samādhipaṭilābho
yathā   neva  paṭhaviyaṃ  paṭhavīsaññī  assa  na  āpasmiṃ  āposaññī  assa  na
tejasmiṃ    tejosaññī    assa    na    vāyasmiṃ    vāyosaññī    assa
na        ākāsānañcāyatane       ākāsānañcāyatanasaññī      assa
na         viññāṇañcāyatane        viññāṇañcāyatanasaññī        assa
na         ākiñcaññāyatane        ākiñcaññāyatanasaññī        assa
na         nevasaññānāsaññāyatane         nevasaññānāsaññāyatanasaññī
assa   na   idhaloke   idhalokasaññī   assa   na  paraloke  paralokasaññī
assa   yamidaṃ   diṭṭhaṃ   sutaṃ   mutaṃ   viññātaṃ   pattaṃ  pariyesitaṃ  anuvicaritaṃ
manasā tatrāpi na saññī assa saññī ca pana assāti.
     [227] 20 Athakho sambahulā bhikkhū yenāyasmā sārīputto tenupasaṅkamiṃsu
upasaṅkamitvā   āyasmatā   sārīputtena   saddhiṃ   sammodiṃsu   sammodanīyaṃ
kathaṃ   sārāṇīyaṃ  vītisāretvā  ekamantaṃ  nisīdiṃsu  ekamantaṃ  nisinnā  kho
te   bhikkhū   āyasmantaṃ   sārīputtaṃ  etadavocuṃ  siyā  nu  kho  āvuso
sārīputta   bhikkhuno   tathārūpo   samādhipaṭilābho   yathā   neva   paṭhaviyaṃ
paṭhavīsaññī   assa  na  āpasmiṃ  āposaññī  assa  na  tejasmiṃ  tejosaññī
assa    na    vāyasmiṃ    vāyosaññī   assa   na   ākāsānañcāyatane
ākāsānañcāyatanasaññī         assa       na       viññāṇañcāyatane
viññāṇañcāyatanasaññī        assa         na        ākiñcaññāyatane
ākiñcaññāyatanasaññī       assa       na      nevasaññānāsaññāyatane
nevasaññānāsaññāyatanasaññī   assa   na   idhaloke   idhalokasaññī   assa
Na   paraloke   paralokasaññī   assa   yamidaṃ   diṭṭhaṃ   sutaṃ  mutaṃ  viññātaṃ
pattaṃ   pariyesitaṃ   anuvicaritaṃ   manasā   tatrāpi   na  saññī  assa  saññī
ca pana assāti.
     {227.1}   Siyā   āvuso   bhikkhuno   tathārūpo  samādhipaṭilābho
yathā   neva   paṭhaviyaṃ   paṭhavīsaññī   assa  .pe.  yamidaṃ  diṭṭhaṃ  sutaṃ  mutaṃ
viññātaṃ    pattaṃ   pariyesitaṃ   anuvicaritaṃ   manasā   tatrāpi   na   saññī
assa   saññī   ca  pana  assāti  .  yathākathaṃ  panāvuso  sārīputta  siyā
bhikkhuno   tathārūpo   samādhipaṭilābho   yathā   neva   paṭhaviyaṃ   paṭhavīsaññī
assa  .pe.  yamidaṃ  diṭṭhaṃ  sutaṃ  mutaṃ  viññātaṃ  pattaṃ  pariyesitaṃ  anuvicaritaṃ
manasā tatrāpi na saññī assa saññī ca pana assāti.
     {227.2}   Idha   āvuso  bhikkhu  evaṃ  saññī  hoti  etaṃ  santaṃ
etaṃ      paṇītaṃ     yadidaṃ     sabbasaṅkhārasamatho     sabbūpadhipaṭinissaggo
taṇhakkhayo   virāgo   nirodho   nibbānanti   evaṃ  kho  āvuso  siyā
bhikkhuno   tathārūpo   samādhipaṭilābho   yathā   neva   paṭhaviyaṃ   paṭhavīsaññī
assa    na    āpasmiṃ   āposaññī   assa   na   tejasmiṃ   tejosaññī
assa    na    vāyasmiṃ    vāyosaññī   assa   na   ākāsānañcāyatane
ākāsānañcāyatanasaññī        assa        na       viññāṇañcāyatane
viññāṇañcāyatanasaññī         assa        na        ākiñcaññāyatane
ākiñcaññāyatanasaññī       assa       na      nevasaññānāsaññāyatane
nevasaññānāsaññāyatanasaññī     assa     na    idhaloke    idhalokasaññī
assa   na  paraloke  paralokasaññī  assa  yamidaṃ  diṭṭhaṃ  sutaṃ  mutaṃ  viññātaṃ
pattaṃ   pariyesitaṃ   anuvicaritaṃ   manasā   tatrāpi   na  saññī  assa  saññī
ca pana assāti.
     [228]   21  Tatra  kho  āyasmā  sārīputto  bhikkhū  āmantesi
siyā   nu   kho   āvuso   bhikkhuno   tathārūpo   samādhipaṭilābho  yathā
neva     paṭhaviyaṃ     paṭhavīsaññī    assa    na    āpasmiṃ    āposaññī
assa    na    tejasmiṃ   tejosaññī   assa   na   vāyasmiṃ   vāyosaññī
assa       na       ākāsānañcāyatane       ākāsānañcāyatanasaññī
assa         na        viññāṇañcāyatane        viññāṇañcāyatanasaññī
assa         na        ākiñcaññāyatane        ākiñcaññāyatanasaññī
assa     na     nevasaññānāsaññāyatane     nevasaññānāsaññāyatanasaññī
assa   na   idhaloke   idhalokasaññī   assa   na  paraloke  paralokasaññī
assa    yamidaṃ    diṭṭhaṃ    sutaṃ    mutaṃ    viññātaṃ    pattaṃ    pariyesitaṃ
anuvicaritaṃ    manasā    tatrāpi    na   saññī   assa   saññī   ca   pana
assāti   .   dūratopi   kho   mayaṃ  āvuso  āgaccheyyāma  āyasmato
sārīputtassa      santike      etassa      bhāsitassa     atthamaññātuṃ
sādhu    vatāyasmantaṃyeva    sārīputtaṃ    paṭibhātu    etassa   bhāsitassa
attho    āyasmato   sārīputtassa   sutvā   bhikkhū   dhāressantīti  .
Tenahāvuso   taṃ   1-   suṇātha   sādhukaṃ   manasikarotha   bhāsissāmīti .
Evamāvusoti   kho   te  bhikkhū  āyasmato  sārīputtassa  paccassosuṃ .
Āyasmā   sārīputto   etadavoca   siyā   āvuso  bhikkhuno  tathārūpo
samādhipaṭilābho   yathā   neva   paṭhaviyaṃ   paṭhavīsaññī   assa  .pe.  yamidaṃ
diṭṭhaṃ    sutaṃ    mutaṃ    viññātaṃ   pattaṃ   pariyesitaṃ   anuvicaritaṃ   manasā
tatrāpi   na   saññī   assa   saññī   ca   pana   assāti  .  yathākathaṃ
panāvuso    sārīputta    siyā    bhikkhuno   tathārūpo   samādhipaṭilābho
@Footnote: 1 Po. Ma. Yu. ayaṃ pāṭho natthi.
Yathā   neva   paṭhaviyaṃ   paṭhavīsaññī   assa  .pe.  yamidaṃ  diṭṭhaṃ  sutaṃ  mutaṃ
viññātaṃ    pattaṃ   pariyesitaṃ   anuvicaritaṃ   manasā   tatrāpi   na   saññī
assa saññī ca pana assāti.
     {228.1}   Idha   āvuso   bhikkhu   evaṃsaññī  hoti  etaṃ  santaṃ
etaṃ      paṇītaṃ     yadidaṃ     sabbasaṅkhārasamatho     sabbūpadhipaṭinissaggo
taṇhakkhayo   virāgo   nirodho   nibbānanti  evampi  1-  kho  āvuso
siyā    bhikkhuno    tathārūpo    samādhipaṭilābho   yathā   neva   paṭhaviyaṃ
paṭhavīsaññī     assa     na     āpasmiṃ     āposaññī     assa    na
tejasmiṃ    tejosaññī    assa    na    vāyasmiṃ    vāyosaññī    assa
na ākāsānañcāyatane ākāsānañcāyatanasaññī
assa         na        viññāṇañcāyatane        viññāṇañcāyatanasaññī
assa      na      ākiñcaññāyatane     ākiñcaññāyatanasaññī     assa
na         nevasaññānāsaññāyatane         nevasaññānāsaññāyatanasaññī
assa   na   idhaloke   idhalokasaññī   assa   na  paraloke  paralokasaññī
assa   yamidaṃ   diṭṭhaṃ   sutaṃ   mutaṃ   viññātaṃ   pattaṃ  pariyesitaṃ  anuvicaritaṃ
manasā tatrāpi na saññī assa saññī ca pana assāti.
                    Dutiyavaggo dutiyo.
                       Tassuddānaṃ
     dve mahānāmā ca nandiyena      subhūtinā ca mettā
     dasamo gopālako                    cattāro ca samādhinoti 2-
@Footnote: 1 Ma. evaṃ kho. 2 Ma. dve vuttā mahānāmena   nandiyena subhūtinā
@ mettā aṭṭhako gopālo  cattāro ca samādhināti
@ Yu. dve mahānāmā nandiyena  subhūtinā ca mettā
@ dasamo ceva gopālo     cattāro ca samādhinoti.
                 Paṇṇāsakāsaṅgahitā suttantā
     [229]  22  Ekādasahi  bhikkhave  aṅgehi  samannāgato  gopālako
abhabbo   gogaṇaṃ   pariharituṃ  phātikātuṃ  katamehi  ekādasahi  idha  bhikkhave
gopālako   na   rūpaññū   hoti   na   lakkhaṇakusalo  hoti  na  āsāṭikaṃ
sāṭetā   hoti   na   vaṇaṃ  paṭicchādetā  hoti  na  dhūmaṃ  kattā  hoti
na   titthaṃ  jānāti  na  pītaṃ  jānāti  na  vithiṃ  jānāti  na  gocarakusalo
hoti   anavasesadohī   hoti   ye  te  usabhā  gopitaro  goparināyakā
te   na  atirekapūjāya  pūjetā  hoti  imehi  kho  bhikkhave  ekādasahi
aṅgehi   samannāgato   gopālako   abhabbo  gogaṇaṃ  pariharituṃ  phātikātuṃ
evameva    kho   bhikkhave   ekādasahi   dhammehi   samannāgato   bhikkhu
abhabbo   cakkhusmiṃ   aniccānupassī   viharituṃ   .pe.   abhabbo   cakkhusmiṃ
dukkhānupassī    viharituṃ    abhabbo    cakkhusmiṃ    anattānupassī    viharituṃ
abhabbo   cakkhusmiṃ   khayānupassī   viharituṃ   abhabbo   cakkhusmiṃ  vayānupassī
viharituṃ   abhabbo   cakkhusmiṃ   virāgānupassī   viharituṃ   abhabbo   cakkhusmiṃ
nirodhānupassī     viharituṃ     abhabbo     cakkhusmiṃ     paṭinissaggānupassī
viharituṃ   abhabbo   sotasmiṃ   ghānasmiṃ   jivhāya  kāyasmiṃ  manasmiṃ  rūpesu
saddesu    gandhesu    rasesu    phoṭṭhabbesu    dhammesu   cakkhuviññāṇe
sotaviññāṇe      ghānaviññāṇe      jivhāviññāṇe      kāyaviññāṇe
manoviññāṇe       cakkhusamphasse      sotasamphasse      ghānasamphasse
Jivhāsamphasse      kāyasamphasse     manosamphasse     cakkhusamphassajāya
vedanāya    sotasamphassajāya    vedanāya    ghānasamphassajāya   vedanāya
jivhāsamphassajāya       vedanāya       kāyasamphassajāya      vedanāya
manosamphassajāya        vedanāya        rūpasaññāya       saddasaññāya
gandhasaññāya       rasasaññāya       phoṭṭhabbasaññāya       dhammasaññāya
rūpasañcetanāya     saddasañcetanāya    gandhasañcetanāya    rasasañcetanāya
phoṭṭhabbasañcetanāya     dhammasañcetanāya     rūpataṇhāya     saddataṇhāya
gandhataṇhāya       rasataṇhāya       phoṭṭhabbataṇhāya       dhammataṇhāya
rūpavitakke    saddavitakke    gandhavitakke   rasavitakke   phoṭṭhabbavitakke
dhammavitakke     rūpavicāre    saddavicāre    gandhavicāre    rasavicāre
phoṭṭhabbavicāre    dhammavicāre    aniccānupassī    viharituṃ   dukkhānupassī
viharituṃ    anattānupassī    viharituṃ    khayānupassī    viharituṃ    vayānupassī
viharituṃ   virāgānupassī   viharituṃ   nirodhānupassī  viharituṃ  paṭinissaggānupassī
viharitunti.
     [230]  23  Ekādasahi  bhikkhave  aṅgehi  samannāgato gopālako
bhabbo   gogaṇaṃ   pariharituṃ   phātikātuṃ  katamehi  ekādasahi  idha  bhikkhave
gopālako  rūpaññū  hoti  .pe.  evameva kho bhikkhave ekādasahi dhammehi
samannāgato   bhikkhu   bhabbova   cakkhusmiṃ   aniccānupassī   viharituṃ  .pe.
Paṭinissaggānupassī   viharitunti   .  rāgassa  bhikkhave  abhiññāya  ekādasa
dhammā    bhāvetabbā    katame    ekādasa    paṭhamajjhānaṃ   dutiyajjhānaṃ
Tatiyajjhānaṃ     catutthajjhānaṃ     mettācetovimutti     karuṇācetovimutti
muditācetovimutti        upekkhācetovimutti        ākāsānañcāyatanaṃ
viññāṇañcāyatanaṃ     ākiñcaññāyatanaṃ    rāgassa    bhikkhave    abhiññāya
ime ekādasa dhammā bhāvetabbāti 1-.
     [231]    24   Rāgassa   bhikkhave   abhiññāya   2-   pariññāya
parikkhayāya   pahānāya   khayāya   vayāya   virāgāya   nirodhāya  cāgāya
paṭinissaggāya    ime    ekādasa    dhammā    bhāvetabbā    dosassa
mohassa     kodhassa     upanāhassa    makkhassa    paḷāsassa    issāya
macchariyassa    māyāya    sāṭheyyassa    thambhassa   sārambhassa   mānassa
madassa    pamādassa    abhiññāya    pariññāya    parikkhayāya    pahānāya
khayāya   vayāya   virāgāya   nirodhāya   cāgāya   paṭinissaggāya   ime
ekādasa    dhammā   bhāvetabbāti   idamavoca   bhagavā   .   attamanā
te bhikkhū bhagavato bhāsitaṃ abhinandunti.
          Navasuttasahassāni             bhiyyo pañcasatāni ca
          sattapaññāsasuttantā     aṅguttarasamāyutāti.
                  Ekādasakanipāto niṭṭhito.
                              -----------
@Footnote: 1 Ma. itisaddo natthi .  2 Ma. ayaṃ pāṭho natthi.


             The Pali Tipitaka in Roman Character Volume 24 page 283-393. http://84000.org/tipitaka/pali/roman_item_s.php?book=24&item=165&items=67              Classified by [Item Number] :- http://84000.org/tipitaka/pali/roman_item_s.php?book=24&item=165&items=67&mode=bracket              Compare with The Pali Tipitaka in Thai Character :- http://84000.org/tipitaka/read/pali_item_s.php?book=24&item=165&items=67              Compare with The Royal Version of Thai Tipitaka :- http://84000.org/tipitaka/read/byitem_s.php?book=24&item=165&items=67              Study Atthakatha :- http://84000.org/tipitaka/attha/attha.php?b=24&i=165              The Pali Atthakatha in Thai :- http://84000.org/tipitaka/atthapali/read_th.php?B=16&A=8477              The Pali Atthakatha in Roman :- http://84000.org/tipitaka/atthapali/read_rm.php?B=16&A=8477              Contents of The Tipitaka Volume 24 http://84000.org/tipitaka/read/?index_24

read First itemread Previous itemแสดงหมายเลขหน้า
ในกรณี :- 
   บรรทัดแรกของแต่ละหน้า chage to ENGLISH letter

บันทึก ๑๔ พฤศจิกายน พ.ศ. ๒๕๖๐. การแสดงผลนี้อ้างอิงข้อมูลจากพระไตรปิฎกฉบับภาษาบาลี อักษรโรมัน. หากพบข้อผิดพลาด กรุณาแจ้งได้ที่ [email protected]

Background color :