ขอนอบน้อมแด่
พระผู้มีพระภาคอรหันตสัมมาสัมพุทธเจ้า
                      พระองค์นั้น
บทนำ พระวินัยปิฎก พระสุตตันตปิฎก พระอภิธรรมปิฎก ค้นพระไตรปิฎก ชาดก หนังสือธรรมะ
   ThaiVersion   PaliThai   PaliRoman 
read First itemread Previous itemแสดงหมายเลขหน้า
ในกรณี :- 
   บรรทัดแรกของแต่ละหน้าread Next itemread Last item chage to ENGLISH letter
TIPITAKA Volume 33 : PALI ROMAN Sutta Pitaka Vol 25 : Sutta. Khu. Apa(2) Buddhavaṃso Cariyāpiṭakaṃ
                                 Catucattāḷīso ekavihārivaggo
                          paṭhamaṃ ekavihāriyattherāpadānaṃ (431)
     [21] |21.1| Imamhi bhaddake kappe     brahmabandhu mahāyaso
                     kassapo nāma gottena         uppajji vadataṃ varo.
         |21.2| Nippapañco nirālambo        ākāsasamamānaso
                     suññatabahulo tādi            animittarato vasi.
         |21.3| Āsaṃkacitto 1- nillepo      asaṃsaṭṭho kule gaṇe
                     mahākaruṇiko dhīro                vinayopāyakovido.
         |21.4| Uyyutto parakiccesu             vinayanto sadevake
                     nibbānagamanaṃ maggaṃ             gatipaṅkavisosanaṃ.
         |21.5| Amataṃ paramassādaṃ                 jarāmaraṇanivāraṇaṃ
                     mahāparisamajjhe so             nisinno lokatāraṇo.
         |21.6| Karavikarudo nātho                  brahmaghoso tathāgato
                     uddharanto mahādukkhā 2-    vippanaṭṭhe anāyake.
         |21.7| Desento virajaṃ dhammaṃ             diṭṭho me lokanāyako
                     tassa dhammaṃ suṇitvāna          pabbajiṃ anagāriyaṃ.
         |21.8| Pabbajitvā tadāvāhaṃ           cintento jinasāsanaṃ
                     ekakova vane ramme              vasiṃ saṃsaggapīḷito.
@Footnote: 1 Ma. Yu. asaṅgacitto nikleso. 2 Ma. Yu. mahāduggā.
           |21.9| Sakkāyavūpakasso 1- me      hetubhūto mamāgami
                       manaso vūpakāsassa 2-        saṃsaggabhayadassino.
           |21.10| Kilesā jhāpitā mayhaṃ      bhavā sabbe samūhatā
                         nāgova bandhanaṃ chetvā      viharāmi anāsavo.
           |21.11| Svāgataṃ vata me āsi         mama buddhassa santike
                         tisso vijjā anuppattā  kataṃ buddhassa sāsanaṃ.
           |21.12| Paṭisambhidā catasso         vimokkhāpica aṭṭhime
                         chaḷabhiññā sacchikatā       kataṃ buddhassa sāsananti.
  Itthaṃ sudaṃ āyasmā ekavihāriyo thero imā gāthāyo abhāsitthāti.
                         Ekavihāriyattherassa apadānaṃ samattaṃ.
                           Dutiyaṃ ekasaṅkhiyattherāpadānaṃ (432)
     [22] |22.13| Vipassino bhagavato          mahābodhimaho ahu
                        mahājanā samāgamma         pūjenti bodhimuttamaṃ.
          |22.14| Mahāsokarahito 3- pañño  buddhaseṭṭho bhavissati
                        yassāyaṃ īdiso bodhi         pūjanīyova satthuno.
          |22.15| Tato saṅkhaṃ gahetvāna         bodhirukkhaṃ upaṭṭhahiṃ
                        dhamanto sabbadivasaṃ           avandiṃ bodhimuttamaṃ.
          |22.16| Āsannake kataṃ kammaṃ         devalokaṃ apāpayi
                        kalevaraṃ me patitaṃ               devaloke ramāmahaṃ.
@Footnote: 1 Ma. sakkāyavūpakāso me. Yu. savakāya vūpakaṭṭho me. 2 Yu. vūpakaṭṭhassa.
@3 Ma. Yu. na hi taṃ orakaṃ maññe.
        |22.17| Saṭṭhī turiyasahassāni           tuṭṭhahaṭṭhā pamoditā
                      sadā mayhaṃ upaṭṭhanti         buddhapūjāyidaṃ phalaṃ.
        |22.18| Ekasattatime kappe            rājā āsi sudassano
                      cāturanto vijitāvī              jambūdīpassa 1- issaro.
        |22.19| Tato aṭṭhasatā 2- turiyā     parivārenti maṃ sadā
                      anubhomi sakaṃ kammaṃ              upaṭṭhānassidaṃ phalaṃ.
        |22.20| Yaṃ yaṃ yonūpapajjāmi             devattaṃ atha mānusaṃ
                      mātukucchigatassāpi            vajjare bheriyo sadā.
        |22.21| Upaṭṭhitvāna sambuddhaṃ         anubhotvāna sampadā
                      sivaṃ amalaṃ 3- amaraṃ              pattomhi acalaṃ padaṃ.
        |22.22| Ekanavute ito kappe          yaṃ kammamakariṃ tadā
                      duggatiṃ nābhijānāmi           buddhapūjāyidaṃ phalaṃ.
        |22.23| Kilesā jhāpitā mayhaṃ         bhavā sabbe samūhatā
                      nāgova bandhanaṃ chetvā        viharāmi anāsavo.
        |22.24| Svāgataṃ vata me āsi            mama buddhassa santike
                      tisso vijjā anuppattā     kataṃ buddhassa sāsanaṃ.
        |22.25| Paṭisambhidā catasso           vimokkhāpica aṭṭhime
                      chaḷabhiññā sacchikatā         kataṃ buddhassa sāsananti.
   Itthaṃ sudaṃ āyasmā ekasaṅkhiyo thero imā gāthāyo abhāsitthāti.
                               Ekasaṅkhiyattherassa apadānaṃ samattaṃ.
@Footnote: 1 Ma. jambūmaṇḍassa. Yu. jambūsaṇḍassa. ito paraṃ īdisameva. 2 Ma. Yu. aṅgasatā.
@3 Ma. Yu. sukhemaṃ amataṃ.
                          Tatiyaṃ pāṭihirasaññakattherāpadānaṃ (433)
     [23] |23.26| Padumuttaro nāma jino    āhutīnaṃ paṭiggaho
                       vasīsatasahassehi                nagaraṃ pāvisī tadā.
         |23.27| Nagaraṃ pavisantassa               upasantassa tādino
                       rathiyā 1- paccuggamanādīsu  nigghoso āsi tāvade.
         |23.28| Buddhassa ānubhāvena         avajjitaaghaṭṭitā 2-
                       sayaṃ vīṇā pavajjanti           buddhassa pavisato puraṃ.
         |23.29| Buddhaseṭṭhaṃ namassāmi        padumuttaraṃ mahāmuniṃ
                       pāṭihirañca passitvā        tattha cittaṃ pasādayiṃ.
         |23.30| Aho buddho aho dhammo      aho no satthusampadā
                       acetanāpi turiyā               sayameva pavajjare.
         |23.31| Satasahasse ito kappe       yaṃ saññamalabhiṃ tadā
                       duggatiṃ nābhijānāmi          buddhasaññāyidaṃ phalaṃ.
         |23.32| Kilesā jhāpitā mayhaṃ        bhavā sabbe samūhatā
                       nāgova bandhanaṃ chetvā        viharāmi anāsavo.
         |23.33| Svāgataṃ vata me āsi          mama buddhassa santike
                       tisso vijjā anuppattā    kataṃ buddhassa sāsanaṃ.
         |23.34| Paṭisambhidā catasso          vimokkhāpica aṭṭhime
                       chaḷabhiññā sacchikatā        kataṃ buddhassa sāsananti.
@Footnote: 1 Ma. ratanāni pajjotiṃsu. Yu. ratanāni panādiṃsu. 2 Ma. bherivajjumaghaṭṭitā.
@Yu. bherivajjanaghaṭṭitā.
  Itthaṃ sudaṃ āyasmā pāṭihirasaññako thero imā gāthāyo abhāsitthāti.
                       Pāṭihirasaññakattherassa apadānaṃ samattaṃ.
                         Catutthaṃ ñāṇatthavikattherāpadānaṃ (434)
     [24] |24.35| Kaṇikāraṃva jalitaṃ           dīparukkhaṃva jotitaṃ
                       kañcanaṃva virocantaṃ           addasaṃ dipaduttamaṃ.
         |24.36| Kamaṇḍaluṃ ṭhapetvāna        vākacīrañca kuṇḍikaṃ
                       ekaṃsaṃ ajinaṃ katvā           buddhaseṭṭhaṃ thaviṃ ahaṃ.
         |24.37| Tamandhakāraṃ vidhamaṃ             mohajālasamākulaṃ
                       ñāṇālokaṃ dassayitvā    tiṇṇo 1- asi tuvaṃ muni.
         |24.38| Samuddharasimaṃ lokaṃ              sabbāvantaṃ anuttaraṃ
                       ñāṇena te upamā natthi  yāvatā jagato 2- gati.
         |24.39| Tena ñāṇena sabbaññū  sabbaññūti pavuccati
                       vandāmi taṃ mahāvīraṃ          sabbaññutaṃ anāsavaṃ.
         |24.40| Satasahasse ito kappe    buddhaseṭṭhaṃ thaviṃ ahaṃ
                       duggatiṃ nābhijānāmi        ñāṇatthumanāyidaṃ phalaṃ.
         |24.41| Kilesā jhāpitā mayhaṃ     bhavā sabbe samūhatā
                       nāgova bandhanaṃ chetvā     viharāmi anāsavo.
         |24.42| Svāgataṃ vata me āsi        mama buddhassa santike
                       tisso vijjā anuppattā  kataṃ buddhassa sāsanaṃ.
@Footnote: 1 Ma. Yu. nittiṇṇosi mahāmuni. 2 Yu. ca gato gati.
         |24.43| Paṭisambhidā catasso        vimokkhāpica aṭṭhime
                       chaḷabhiññā sacchikatā      kataṃ buddhassa sāsananti.
   Itthaṃ sudaṃ āyasmā ñāṇatthaviko thero imā gāthāyo abhāsitthāti.
                        Ñāṇatthavikattherassa apadānaṃ samattaṃ.
                       Pañcamaṃ ucchukhaṇḍikattherāpadānaṃ (435)
     [25] |25.44| Nagare bandhumatiyā       dvārapālo ahosahaṃ
                       addasaṃ virajaṃ buddhaṃ           sabbadhammāna pāraguṃ.
         |25.45| Ucchukkhaṇḍikamādāya      buddhaseṭṭhassadāsahaṃ
                       pasannacitto sumano         vipassissa mahesino.
         |25.46| Ekanavute ito kappe      yaṃ ucchumadadiṃ tadā
                       duggatiṃ nābhijānāmi        ucchukhaṇḍassidaṃ phalaṃ.
         |25.47| Kilesā jhāpitā mayhaṃ     bhavā sabbe samūhatā
                       nāgova bandhanaṃ chetvā     viharāmi anāsavo.
         |25.48| Svāgataṃ vata me āsi        mama buddhassa santike
                       tisso vijjā anuppattā  kataṃ buddhassa sāsanaṃ.
         |25.49| Paṭisambhidā catasso        vimokkhāpica aṭṭhime
                       chaḷabhiññā sacchikatā        kataṃ buddhassa sāsananti.
Itthaṃ sudaṃ āyasmā ucchukhaṇḍiko thero imā gāthāyo abhāsitthāti.
              Ucchukhaṇḍikattherassa apadānaṃ samattaṃ.
              Chaṭṭhaṃ kalambadāyakattherāpadānaṃ (436)
     [26] |26.50| Romaso nāma sambuddho   vasati pabbatantare
                       kalambaṃ tassa pādāsiṃ         pasanno sehi pāṇibhi.
         |26.51| Catunavute ito kappe          yaṃ dānamadadiṃ tadā
                       duggatiṃ nābhijānāmi          kalambassa idaṃ phalaṃ.
         |26.52| Kilesā jhāpitā mayhaṃ       bhavā sabbe samūhatā
                       nāgova bandhanaṃ chetvā       viharāmi anāsavo.
         |26.53| Svāgataṃ vata me āsi          mama buddhassa santike
                       tisso vijjā anuppattā   kataṃ buddhassa sāsanaṃ.
         |26.54| Paṭisambhidā catasso          vimokkhāpica aṭṭhime
                       chaḷabhiññā sacchikatā        kataṃ buddhassa sāsananti.
  Itthaṃ sudaṃ āyasmā kalambadāyako thero imā gāthāyo abhāsitthāti.
                          Kalambadāyakattherassa apadānaṃ samattaṃ.
                      Sattamaṃ ambāṭakadāyakattherāpadānaṃ (437)
     [27] |27.55| Pavane buddhaṃ disvāna      sayambhuṃ aparājitaṃ
                       ambāṭakaṃ gahetvāna         sayambhussa adāsahaṃ.
         |27.56| Ekattiṃse ito kappe        yaṃ phalaṃ adadiṃ tadā
                       duggatiṃ nābhijānāmi          phaladānassidaṃ phalaṃ.
         |27.57| Kilesā jhāpitā mayhaṃ       bhavā sabbe samūhatā
                       nāgova bandhanaṃ chetvā        viharāmi anāsavo.
         |27.58| Svāgataṃ vata me āsi          mama buddhassa santike
                       tisso vijjā anuppattā    kataṃ buddhassa sāsanaṃ.
         |27.59| Paṭisambhidā catasso          vimokkhāpica aṭṭhime
                       chaḷabhiññā sacchikatā        kataṃ buddhassa sāsananti.
Itthaṃ sudaṃ āyasmā ambāṭakadāyako thero imā gāthāyo abhāsitthāti.
                      Ambāṭakadāyakattherassa apadānaṃ samattaṃ.
                          Aṭṭhamaṃ harītakidāyakattherāpadānaṃ (438)
     [28] |28.60| Harītakiṃ āmalakaṃ            ambajambuvibhedakaṃ
                       kolaṃ bhallātakaṃ bellaṃ       sayamevāharāmahaṃ.
         |28.61| Disvāna pabbhāragataṃ         jhāyiṃ jhānarataṃ muniṃ
                       ābādhena āpīḷitaṃ          addhaniyaṃ 1- mahāmuniṃ.
         |28.62| Harītakiṃ gahetvāna            sayambhussa adāsahaṃ
                       katamattamhi bhesajjaṃ         byādhi passambhi tāvade.
         |28.63| Pahīnadaratho buddho            anumodaniyaṃ 2- akā
                       bhesajjadāneniminā          byādhivūpasamena ca.
         |28.64| Devabhūto manusso vā        jāto vā aññajātiyā
                       sabbattha sukhito hohi 3-   mā ca te byādhimāgamā.
@Footnote: 1 Ma. Yu. adutiyaṃ. 2 Ma. anumodamakāsi me. 3 Ma. hotu.
           |28.65| Idaṃ vatvāna sambuddho    sayambhū aparājito
                         nabhaṃ abbhuggami dhīro       haṃsarājāva ambare.
           |28.66| Yato harītakimadaṃ 1-        sayambhussa mahesino
                         imaṃ jātiṃ upādāya        byādhi me nūpapajjatha.
           |28.67| Ayaṃ pacchimako mayhaṃ       carimo vattate bhavo
                         tisso vijjā anuppattā 2-  kataṃ buddhassa sāsanaṃ.
           |28.68| Catunavute ito kappe       bhesajjamadadiṃ tadā
                         duggatiṃ nābhijānāmi       bhesajjassa idaṃ phalaṃ.
           |28.69| Kilesā jhāpitā mayhaṃ    bhavā sabbe samūhatā
                         nāgova bandhanaṃ chetvā    viharāmi anāsavo.
           |28.70| Svāgataṃ vata me āsi       mama buddhassa santike
                         tisso vijjā anuppattā   kataṃ buddhassa sāsanaṃ.
           |28.71| Paṭisambhidā catasso       vimokkhāpica aṭṭhime
                         chaḷabhiññā sacchikatā    kataṃ buddhassa sāsananti.
     Itthaṃ sudaṃ āyasmā harītakidāyako thero imā gāthāyo abhāsitthāti.
                      Harītakidāyakattherassa apadānaṃ samattaṃ.
                      Navamaṃ ambapiṇḍiyattherāpadānaṃ (439)
     [29] |29.72| Hatthīrājā tadā āsiṃ      īsādanto uruḷhavo
                       vicaranto brahāraññe         addasaṃ lokanāyakaṃ.
@Footnote: 1 Ma. harītakaṃ dinnaṃ. 2 Ma. Yu. sacchikatā.
           |29.73| Ambapiṇḍiṃ 1- gahetvāna  adāsiṃ satthuno ahaṃ
                         paṭiggaṇhi mahāvīro         siddhattho lokanāyako.
           |29.74| Mama nijjhāyamānassa        paribhuñji tadā jino
                         tattha cittaṃ pasādetvā      tusitaṃ upapajjahaṃ.
           |29.75| Tato ahaṃ cavitvāna            cakkavatti ahosahaṃ
                          eteneva upāyena           anubhotvāna sampadā.
           |29.76| Padhānaṃ pahitattohaṃ            upasanto nirūpadhi
                         sabbāsave pariññāya       viharāmi anāsavo.
         |29.77| Catunavute ito kappe           yaṃ dānamadadiṃ tadā
                        duggatiṃ nābhijānāmi           phaladānassidaṃ phalaṃ.
         |29.78| Kilesā jhāpitā mayhaṃ         bhavā sabbe samūhatā
                        nāgova bandhanaṃ chetvā        viharāmi anāsavo.
         |29.79| Svāgataṃ vata me āsi            mama buddhassa santike
                        tisso vijjā anuppattā    kataṃ buddhassa sāsanaṃ.
         |29.80| Paṭisambhidā catasso            vimokkhāpica aṭṭhime
                        chaḷabhiññā sacchikatā         kataṃ buddhassa sāsananti.
   Itthaṃ sudaṃ āyasmā ambapiṇḍiyo thero imā gāthāyo abhāsitthāti.
                              Ambapiṇḍiyattherassa apadānaṃ samattaṃ.
@Footnote: 1 Ma. ambapiṇḍaṃ.
                             Dasamaṃ jambūphaliyattherāpadānaṃ 1- (440)
     [30] |30.81| Padumuttarabuddhassa         lokajeṭṭhassa tādino
                       piṇḍāya vicarantassa         dhārato uttamaṃ yasaṃ.
         |30.82| Aggaphalaṃ gahetvāna           vippasannena cetasā
                       dakkhiṇeyyassa dhīrassa         adāsiṃ satthuno ahaṃ.
         |30.83| Tena kammena dipadinda       lokajeṭṭha narāsabha
                       pattomhi acalaṃ ṭhānaṃ         hitvā jayaparājayaṃ.
         |30.84| Satasahasse ito kappe       yaṃ dānamadadiṃ tadā
                       duggatiṃ nābhijānāmi          aggadānassidaṃ phalaṃ.
         |30.85| Kilesā jhāpitā mayhaṃ       bhavā sabbe samūhatā
                       nāgova bandhanaṃ chetvā       viharāmi anāsavo.
         |30.86| Svāgataṃ vata me āsi          mama buddhassa santike
                       tisso vijjā anuppattā    kataṃ buddhassa sāsanaṃ.
         |30.87| Paṭisambhidā catasso          vimokkhāpica aṭṭhime
                       chaḷabhiññā sacchikatā        kataṃ buddhassa sāsananti.
   Itthaṃ sudaṃ āyasmā jambūphaliyo thero imā gāthāyo abhāsitthāti.
                             Jambūphaliyattherassa apadānaṃ samattaṃ.
@Footnote: 1 Ma. ambaphaliyatthera....
                                             Uddānaṃ
                        thero ekavihārī ca            saṅkhiko pāṭihīrako
                        thaviko ucchukhaṇḍī ca         kalambambāṭakappadā.
                        Harītakambapiṇḍī ca          jambūdo dasamo yati
                        chaḷāsīti ca gāthāyo        gaṇitāyo vibhāvihi.
                              Ekavihārivaggo catucattāḷīso.
                                       --------------------



             The Pali Tipitaka in Roman Character Volume 33 page 44-55. http://84000.org/tipitaka/pali/roman_item_s.php?book=33&item=21&items=10              Classified by [Item Number] :- http://84000.org/tipitaka/pali/roman_item_s.php?book=33&item=21&items=10&mode=bracket              Compare with The Pali Tipitaka in Thai Character :- http://84000.org/tipitaka/read/pali_item_s.php?book=33&item=21&items=10              Compare with The Royal Version of Thai Tipitaka :- http://84000.org/tipitaka/read/byitem_s.php?book=33&item=21&items=10              Study Atthakatha :- http://84000.org/tipitaka/attha/attha.php?b=33&i=21              The Pali Atthakatha in Thai :- http://84000.org/tipitaka/atthapali/read_th.php?B=50&A=5496              The Pali Atthakatha in Roman :- http://84000.org/tipitaka/atthapali/read_rm.php?B=50&A=5496              Contents of The Tipitaka Volume 33 http://84000.org/tipitaka/read/?index_33

read First itemread Previous itemแสดงหมายเลขหน้า
ในกรณี :- 
   บรรทัดแรกของแต่ละหน้าread Next itemread Last item chage to ENGLISH letter

บันทึก ๑๔ พฤศจิกายน พ.ศ. ๒๕๖๐. การแสดงผลนี้อ้างอิงข้อมูลจากพระไตรปิฎกฉบับภาษาบาลี อักษรโรมัน. หากพบข้อผิดพลาด กรุณาแจ้งได้ที่ [email protected]

Background color :