บทนำ พระวินัยปิฎก พระสุตตันตปิฎก พระอภิธรรมปิฎก ค้นพระไตรปิฎก ชาดก หนังสือธรรมะ |
TIPITAKA Volume 9 : PALI ROMAN Sutta Pitaka Vol 1 : Sutta. Tī. Sī
[279] Tatra poṭṭhapāda ye te samaṇabrāhmaṇā evamāhaṃsu ahetu appaccayā purisassa saññā uppajjatipi nirujjhatipīti ādito va nesaṃ aparaddhaṃ . taṃ kissa hetu . Sahetu hi poṭṭhapāda sappaccayā purisassa saññā uppajjatipi nirujjhatipi sikkhā ekā saññā uppajjatipi sikkhā ekā saññā nirujjhatipi {279.1} kā ca sikkhāti bhagavā avoca. Idha poṭṭhapāda tathāgato loke uppajjati arahaṃ sammāsambuddho .pe. (yathā sāmaññaphale evaṃ vitthāretabbaṃ) . evaṃ kho poṭṭhapāda bhikkhu sīlasampanno hoti .pe. Tassime pañca nīvaraṇe pahīne attani samanupassato pāmojjaṃ jāyati pamuditassa pīti jāyati pītimanassa kāyo passambhati passaddhakāyo sukhaṃ vedayati sukhino cittaṃ samādhiyati . so vivicceva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi savitakkaṃ savicāraṃ vivekajaṃ pītisukhaṃ paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati tassa yā purimā kāmasaññā sā nirujjhati vivekajapītisukhasukhumasaccasaññā tasmiṃ samaye hoti vivekajapītisukhasukhumasaccasaññīyeva tasmiṃ hoti evaṃpi sikkhā ekā saññā uppajjati sikkhā ekā saññā nirujjhati ayaṃpi sikkhāti bhagavā avoca. [280] Puna caparaṃ poṭṭhapāda bhikkhu vitakkavicārānaṃ vūpasamā ajjhattaṃ sampasādanaṃ cetaso ekodibhāvaṃ avitakkaṃ avicāraṃ samādhijaṃ pītisukhaṃ dutiyaṃ jhānaṃ upasampajja viharati tassa yā purimā vivekajapītisukha- sukhumasaccasaññā sā nirujjhati samādhijapītisukhasukhumasaccasaññā Tasmiṃ samaye hoti samādhijapītisukhasukhumasaccasaññīyeva tasmiṃ samaye hoti evaṃpi sikkhā ekā saññā uppajjati sikkhā ekā saññā nirujjhati ayaṃpi sikkhāti bhagavā avoca. [281] Puna caparaṃ poṭṭhapāda bhikkhu pītiyā ca virāgā upekkhako ca viharati sato ca sampajāno sukhañca kāyena paṭisaṃvedeti yaṃ taṃ ariyā ācikkhanti upekkhako satimā sukhavihārīti tatiyaṃ jhānaṃ upasampajja viharati tassa yā purimā samādhijapītisukhasukhumasaccasaññā sā nirujjhati upekkhāsukhasukhumasaccasaññā tasmiṃ samaye hoti upekkhāsukhasukhumasaccasaññīyeva tasmiṃ samaye hoti evaṃpi sikkhā ekā saññā uppajjati sikkhā ekā saññā nirujjhati ayaṃpi sikkhāti bhagavā avoca. [282] Puna caparaṃ poṭṭhapāda bhikkhu sukhassa ca pahānā dukkhassa ca pahānā pubbe va somanassadomanassānaṃ atthaṅgamā adukkhamasukhaṃ upekkhāsatipārisuddhiṃ catutthaṃ jhānaṃ upasampajja viharati tassa yā purimā upekkhāsukhasukhumasaccasaññā sā nirujjhati adukkhamasukhasukhumasaccasaññā tasmiṃ samaye hoti adukkhamasukhasukhumasaccasaññīyeva tasmiṃ samaye hoti evaṃpi sikkhā ekā saññā uppajjati sikkhā ekā saññā nirujjhati ayaṃpi sikkhāti bhagavā avoca. [283] Puna caparaṃ poṭṭhapāda bhikkhu sabbaso rūpasaññānaṃ samatikkamā paṭighasaññānaṃ atthaṅgamā nānattasaññānaṃ amanasikārā Ananto ākāsoti ākāsānañcāyatanaṃ upasampajja viharati tassa yā purimā rūpasaññā sā nirujjhati ākāsānañcāyatanasukhumasaccasaññā tasmiṃ samaye hoti ākāsānañcāyatanasukhumasaccasaññīyeva tasmiṃ samaye hoti evaṃpi sikkhā ekā saññā uppajjati sikkhā ekā saññā nirujjhati ayaṃpi sikkhāti bhagavā avoca. [284] Puna caparaṃ poṭṭhapāda bhikkhu sabbaso ākāsānañcāyatanaṃ samatikkamma anantaṃ viññāṇanti viññāṇañcāyatanaṃ upasampajja viharati tassa yā purimā ākāsānañcāyatanasukhumasaccasaññā sā nirujjhati viññāṇañcāyatanasukhumasaccasaññā tasmiṃ samaye hoti viññāṇañcāyatanasukhumasaccasaññīyeva tasmiṃ samaye hoti evaṃpi sikkhā ekā saññā uppajjati sikkhā ekā saññā nirujjhati ayaṃpi sikkhāti bhagavā avoca. [285] Puna caparaṃ poṭṭhapāda bhikkhu sabbaso viññāṇañcāyatanaṃ samatikkamma natthi kiñcīti ākiñcaññāyatanaṃ upasampajja viharati tassa yā purimā viññāṇañcāyatanasukhumasaccasaññā sā nirujjhati ākiñcaññāyatanasukhumasaccasaññā tasmiṃ samaye hoti ākiñcaññāyatanasukhumasaccasaññīyeva tasmiṃ samaye hoti evaṃpi sikkhā ekā saññā uppajjati sikkhā ekā saññā nirujjhati ayaṃpi sikkhāti bhagavā avoca. [286] Yathā kho poṭṭhapāda bhikkhu idha sakasaññī hoti so Tato amutra tato amutra anupubbena saññaggaṃ phusati tassa saññagge ṭhitassa evaṃ hoti cetayamānassa me pāpiyo acetayamānassa me seyyo ahañceva kho pana ceteyyaṃ abhisaṃkhareyyaṃ imā ca me saññā nirujjheyyuṃ aññā ca oḷārikā saññā uppajjeyyuṃ yannūnāhaṃ na ceva ceteyyaṃ na ca abhisaṃkhareyyanti . so na ceva ceteti na ca abhisaṃkharoti tassa acetayato anabhisaṃkharato tā ceva saññā nirujjhanti aññā ca oḷārikā saññā na uppajjanti so nirodhaṃ phusati . evaṃ kho poṭṭhapāda anupubbābhisaññānirodha- sampajānasamāpatti hoti . taṃ kiṃ maññasi poṭṭhapāda api nu kho te ito pubbe evarūpā anupubbābhisaññānirodhasampajānasamāpatti sutapubbāti . No hetaṃ bhante evaṃ kho ahaṃ bhante bhagavatā dhammaṃ desitaṃ 1- ājānāmīti. {286.1} Yato kho poṭṭhapāda bhikkhu sakasaññī hoti so tato amutra tato amutra anupubbena saññaggaṃ phusati tassa saññagge ṭhitassa evaṃ hoti cetayamānassa me pāpiyo acetayamānassa me seyyo ahañceva kho pana ceteyyaṃ abhisaṃkhareyyaṃ imā ca me saññā nirujjheyyuṃ aññā ca oḷārikā saññā uppajjeyyuṃ yannūnāhaṃ na ceva ceteyyaṃ na ca abhisaṃkhareyyanti. So na ceva ceteti na ca abhisaṃkharoti tassa acetayato anabhisaṃkharato tā ceva saññā nirujjhanti aññā ca oḷārikā saññā na @Footnote: 1 Sī. bhagavato bhāsitaṃ. Uppajjanti so nirodhaṃ phusati . evaṃ kho poṭṭhapāda anupubbābhisaññā- nirodhasampajānasamāpatti hotīti. [287] Evaṃ poṭṭhapādāti . ekañceva nu kho bhante bhagavā saññaggaṃ paññapeti udāhu puthūpi saññagge paññapetīti . Ekaṃpi kho poṭṭhapāda ahaṃ saññaggaṃ paññapemi puthūpi saññagge paññapemīti . yathākathaṃ pana bhante bhagavā ekaṃpi saññaggaṃ paññapeti puthūpi saññagge paññapetīti . yathā yathā kho poṭṭhapāda nirodhaṃ phusati tathā tathā ahaṃ saññaggaṃ paññapemi evaṃ kho ahaṃ poṭṭhapāda ekaṃpi saññaggaṃ paññapemi puthūpi saññagge paññapemīti. [288] Saññā nu kho bhante paṭhamaṃ uppajjati pacchā ñāṇaṃ udāhu ñāṇaṃ paṭhamaṃ uppajjati pacchā saññā udāhu saññā ca ñāṇaṃ ca apubbaṃ acarimaṃ uppajjantīti . saññā kho poṭṭhapāda paṭhamaṃ uppajjati pacchā ñāṇaṃ saññuppādā ca pana ñāṇuppādo hoti so evaṃ pajānāti idappaccayā kira me ñāṇaṃ udapādīti . Iminā ca kho etaṃ poṭṭhapāda pariyāyena veditabbaṃ yathā saññā paṭhamaṃ uppajjati pacchā ñāṇaṃ saññuppādā ca pana ñāṇuppādo hotīti. [289] Saññā nu kho bhante purisassa attā udāhu aññā saññā añño attāti . kiṃ pana tvaṃ poṭṭhapāda attānaṃ Paccesīti . oḷārikaṃ kho ahaṃ bhante attānaṃ paccemi rūpiṃ cātummahābhūtikaṃ kavalīkārabhakkhanti . oḷāriko ca hi te poṭṭhapāda attā abhavissa rūpī cātummahābhūtiko kavalīkārabhakkho . evaṃ santaṃ kho te poṭṭhapāda aññā ca saññā abhavissa añño attā . tadimināpetaṃ poṭṭhapāda pariyāyena veditabbaṃ yathā ca aññā saññā bhavissati añño attā . tiṭṭhateva ayaṃ poṭṭhapāda oḷāriko attā rūpī cātummahābhūtiko kavalīkārabhakkho atha imassa purisassa aññā va saññā uppajjati aññā va saññā nirujjhati iminā kho etaṃ poṭṭhapāda pariyāyena veditabbaṃ yathā aññā va saññā bhavissati añño attāti. [290] Manomayaṃ kho ahaṃ bhante attānaṃ paccemi sabbaṅgapaccaṅgaṃ ahīnindriyanti . manomayo ca hi te poṭṭhapāda attā abhavissa sabbaṅgapaccaṅgī ahīnindriyo . evaṃ santaṃpi kho te poṭṭhapāda aññā ca saññā bhavissati añño attā . tadimināpetaṃ poṭṭhapāda pariyāyena veditabbaṃ yathā aññā va saññā bhavissati añño attā . tiṭṭhateva sāyaṃ ca poṭṭhapāda manomayo attā sabbaṅgapaccaṅgī ahīnindriyo . athakho imassa purisassa aññā va saññā uppajjati aññā saññā nirujjhati . Imināpi kho etaṃ poṭṭhapāda pariyāyena veditabbaṃ yathā aññā ca saññā bhavissati añño attāti. [291] Arūpiṃ kho ahaṃ bhante attānaṃ paccemi saññāmayanti. Arūpī ca hi te poṭṭhapāda attā bhavissati saññāmayo . evaṃ santaṃpi kho te poṭṭhapāda aññā va saññā bhavissati añño attā . tadimināpetaṃ poṭṭhapāda pariyāyena veditabbaṃ yathā aññā va saññā bhavissati añño attā . tiṭṭhateva sāyaṃ poṭṭhapāda arūpī attā saññāmayo atha imassa purisassa aññā va saññā uppajjati aññā va saññā nirujjhati . imināpi kho etaṃ poṭṭhapāda pariyāyena veditabbaṃ yathā aññā va saññā bhavissati añño attāti. [292] Sakkā ca panetaṃ bhante mayā ñātuṃ saññā purisassa attāti vā aññā ca saññā añño ca attāti vāti . dujjānaṃ kho etaṃ poṭṭhapāda tayā aññadiṭṭhikena aññakhantikena aññarucikena aññattha āyogena aññatthācariyakena saññā purisassa attāti vā aññā ca saññā añño ca attāti vāti . sace taṃ bhante mayā dujjānaṃ aññadiṭṭhikena aññakhantikena aññarucikena aññattha āyogena aññatthācariyakena saññā purisassa attāti vā aññā ca saññā añño ca attāti vā . kiṃ pana bhante sassato loko idameva saccaṃ moghamaññanti . etaṃpi kho poṭṭhapāda mayā abyākataṃ sassato loko idameva saccaṃ moghamaññanti . kiṃ pana bhante asassato loko idameva saccaṃ Moghamaññanti . etaṃpi kho poṭṭhapāda mayā abyākataṃ asassato loko idameva saccaṃ moghamaññanti . kiṃ pana bhante antavā loko .pe. anantavā loko . taṃ jīvaṃ taṃ sarīraṃ. Aññaṃ jīvaṃ aññaṃ sarīraṃ. Hoti tathāgato parammaraṇā . na hoti tathāgato parammaraṇā . Hoti ca na ca hoti tathāgato parammaraṇā . Neva hoti na na hoti tathāgato parammaraṇā idameva saccaṃ moghamaññanti . etaṃpi kho poṭṭhapāda mayā abyākataṃ neva hoti na na hoti tathāgato parammaraṇā idameva saccaṃ moghamaññanti . kasmā panetaṃ bhante bhagavatā abyākatanti . Na hetaṃ poṭṭhapāda atthasañhitaṃ na dhammasañhitaṃ na ādibrahmacariyakaṃ na nibbidāya na virāgāya na nirodhāya na upasamāya na abhiññāya na sambodhāya na nibbānāya saṃvattati tasmātaṃ mayā abyākatanti. [293] Kiṃ pana bhante bhagavatā byākatanti . idaṃ dukkhanti kho poṭṭhapāda mayā byākataṃ ayaṃ dukkhasamudayoti kho poṭṭhapāda mayā byākataṃ ayaṃ dukkhanirodhoti kho poṭṭhapāda mayā byākataṃ ayaṃ dukkhanirodhagāminī paṭipadāti kho poṭṭhapāda mayā byākatanti . Kasmā panetaṃ bhante bhagavatā byākatanti . etaṃ hi poṭṭhapāda atthasañhitaṃ etaṃ dhammasañhitaṃ etaṃ ādibrahmacariyakaṃ nibbidāya virāgāya nirodhāya upasamāya abhiññāya sambodhāya nibbānāya saṃvattati tasmā hetaṃ mayā byākatanti . evametaṃ bhagavā evametaṃ Sugata yassadāni bhante bhagavā kālaṃ maññatīti . athakho bhagavā uṭṭhāyāsanā pakkāmi. [294] Athakho te paribbājakā acirapakkantassa bhagavato poṭṭhapādaṃ paribbājakaṃ samantato vācāya sannipatodakena sañjambharimakaṃsu evameva panāyaṃ bhavaṃ poṭṭhapādo yaññadeva samaṇo gotamo bhāsati tantadevassa abbhanumodati evametaṃ bhagavā evametaṃ sugatāti na kho pana mayaṃ kiñci samaṇassa gotamassa ekaṃsikaṃ dhammaṃ desitaṃ ājānāma sassato lokoti vā asassato lokoti vā .pe. Neva hoti na na hoti tathāgato parammaraṇāti vāti. [295] Evaṃ vutte poṭṭhapādo paribbājako te paribbājake etadavoca ahaṃpi kho bho na kiñci samaṇassa gotamassa ekaṃsikaṃ dhammaṃ desitaṃ ājānāmi sassato lokoti vā .pe. neva hoti na na hoti tathāgato parammaraṇāti vā apica samaṇo gotamo bhūtaṃ tacchaṃ tathaṃ paṭipadaṃ paññapeti dhammaṭṭhitataṃ dhammaniyāmataṃ bhūtaṃ kho pana tacchaṃ tathaṃ paṭipadaṃ paññapentassa dhammaṭṭhitataṃ dhammaniyāmataṃ kathaṃ hi nāma mādiso viññū puriso samaṇassa gotamassa subhāsitaṃ subhāsitato na abbhanumodeyyāti. [296] Athakho dvīhatīhassa accayena citto ca hatthisāriputto poṭṭhapādo ca paribbājako yena bhagavā tenupasaṅkamiṃsu upasaṅkamitvā citto hatthisāriputto bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi . Poṭṭhapādo pana paribbājako bhagavatā saddhiṃ sammodi sammodanīyaṃ kathaṃ sārāṇīyaṃ vītisāretvā ekamantaṃ nisīdi . ekamantaṃ nisinno kho poṭṭhapādo paribbājako bhagavantaṃ etadavoca tadā maṃ bhante te paribbājakā acirapakkantassa bhagavato samantato vācāya sannipatodakena sañjambharimakaṃsu evameva panāyaṃ bhavaṃ poṭṭhapādo paribbājako yaññadeva samaṇo gotamo bhāsati tantadevassa abbhanumodati evametaṃ bhagavā evametaṃ sugatāti na kho pana mayaṃ kiñci samaṇassa gotamassa ekaṃsikaṃ dhammaṃ desitaṃ ājānāma sassato lokoti vā asassato lokoti vā .pe. neva hoti na na hoti tathāgato paraṃ maraṇāti vāti evaṃ vuttāhaṃ bhante te paribbājake etadavocaṃ ahaṃpi kho bho na kiñci samaṇassa gotamassa ekaṃsikaṃ dhammaṃ desitaṃ ājānāmi sassato lokoti vā .pe. Neva hoti na na hoti tathāgato paraṃ maraṇāti vā apica samaṇo gotamo bhūtaṃ tacchaṃ tathaṃ paṭipadaṃ paññapeti dhammaṭṭhitataṃ dhammaniyāmataṃ bhūtaṃ kho pana tacchaṃ tathaṃ paṭipadaṃ paññapentassa dhammaṭṭhitataṃ dhammaniyāmataṃ kathaṃ hi nāma mādiso viññū puriso samaṇassa gotamassa subhāsitaṃ subhāsitato na anumodeyyāti. [297] Sabbeheva kho ete poṭṭhapāda paribbājakā andhā acakkhukā tvaññeva nesaṃ eko cakkhumā . ekaṃsikāpi hi kho poṭṭhapāda mayā dhammā desitā paññattā . anekaṃsikāpi hi Kho poṭṭhapāda mayā dhammā desitā paññattā. {297.1} Katame ca poṭṭhapāda mayā anekaṃsikā dhammā desitā paññattā . sassato lokoti kho poṭṭhapāda mayā anekaṃsiko dhammo desito paññatto . asassato lokoti kho poṭṭhapāda mayā anekaṃsiko dhammo desito paññatto . antavā lokoti kho poṭṭhapāda mayā anekaṃsiko dhammo desito paññatto . Anantavā lokoti kho poṭṭhapāda mayā anekaṃsiko dhammo desito paññatto . taṃ jīvaṃ taṃ sarīranti kho poṭṭhapāda mayā anekaṃsiko dhammo desito paññatto . aññaṃ jīvaṃ aññaṃ sarīranti kho poṭṭhapāda mayā anekaṃsiko dhammo desito paññatto . hoti tathāgato paraṃ maraṇāti kho poṭṭhapāda mayā .pe. na hoti tathāgato paraṃ maraṇāti kho poṭṭhapāda mayā .pe. Hoti ca na ca hoti tathāgato paraṃ maraṇāti kho poṭṭhapāda mayā .pe. neva hoti na na hoti tathāgato paraṃ maraṇāti kho poṭṭhapāda mayā anekaṃsiko dhammo desito paññatto. {297.2} Kasmā cete poṭṭhapāda mayā anekaṃsikā dhammā desitā paññattā . na hete poṭṭhapāda atthasañhitā na dhammasañhitā na ādibrahmacariyakā na nibbidāya na virāgāya na nirodhāya na upasamāya na abhiññāya na sambodhāya na nibbānāya saṃvattanti tasmā ete mayā anekaṃsikā dhammā desitā paññattā. [298] Katame ca poṭṭhapāda mayā ekaṃsikā dhammā desitā Paññattā . idaṃ dukkhanti kho poṭṭhapāda mayā ekaṃsiko dhammo desito paññatto . ayaṃ dukkhasamudayoti kho poṭṭhapāda mayā ekaṃsiko dhammo desito paññatto . ayaṃ dukkhanirodhoti kho poṭṭhapāda mayā ekaṃsiko dhammo desito paññatto . ayaṃ dukkhanirodhagāminī paṭipadāti kho poṭṭhapāda mayā ekaṃsiko dhammo desito paññatto. {298.1} Kasmā cete poṭṭhapāda mayā ekaṃsikā dhammā desitā paññattā . ete poṭṭhapāda mayā atthasañhitā ete dhammasañhitā ete ādibrahmacariyakā ete nibbidāya virāgāya nirodhāya upasamāya abhiññāya sambodhāya nibbānāya saṃvattanti tasmā ete mayā ekaṃsikā dhammā desitā paññattā. [299] Santi kho poṭṭhapāda ete samaṇabrāhmaṇā evaṃvādino evaṃdiṭṭhino ekantasukhī attā hoti arogo parammaraṇāti tyāhaṃ upasaṅkamitvā evaṃ vadāmi saccaṃ kira tumhe āyasmanto evaṃvādino evaṃdiṭṭhino ekantasukhī attā hoti arogo parammaraṇāti . te ce me evaṃ puṭṭhā āmāti paṭijānanti tyāhaṃ evaṃ vadāmi apica pana tumhe āyasmanto ekantasukhaṃ lokaṃ jānaṃ passaṃ viharathāti . iti puṭṭhā noti vadanti tyāhaṃ evaṃ vadāmi apica pana tumhe āyasmanto ekaṃ vā rattiṃ ekaṃ vā divasaṃ upaḍḍhaṃ vā rattiṃ upaḍḍhaṃ vā divasaṃ ekantasukhiṃ attānaṃ sampajānathāti . Iti puṭṭhā noti vadanti tyāhaṃ evaṃ vadāmi apica pana tumhe Āyasmanto jānātha ayaṃ maggo ayaṃ paṭipadā ekantasukhassa lokassa sacchikiriyāyāti . iti puṭṭhā noti vadanti tyāhaṃ evaṃ vadāmi apica pana tumhe āyasmanto yā tā devatā ekantasukhaṃ lokaṃ upapannā tāsaṃ bhāsamānānaṃ saddaṃ suṇātha supaṭipannattha mārisā ujupaṭipannattha mārisā ekantasukhassa lokassa sacchikiriyāya mayaṃpi hi mārisā evaṃpaṭipannā ekantasukhaṃ lokaṃ upapannāti . iti puṭṭhā noti vadanti. Taṃ kiṃ maññasi poṭṭhapāda nanu evaṃ sante tesaṃ samaṇabrāhmaṇānaṃ appāṭihirikataṃ bhāsitaṃ sampajjatīti . addhā kho bhante evaṃ sante tesaṃ samaṇabrāhmaṇānaṃ appāṭihirikataṃ bhāsitaṃ sampajjatīti. [300] Seyyathāpi poṭṭhapāda puriso evaṃ vadeyya ahaṃ yā imasmiṃ janapade janapadakalyāṇī taṃ icchāmi taṃ kāmemīti tamenaṃ evaṃ vadeyyuṃ ambho purisa yaṃ tvaṃ janapadakalyāṇiṃ icchasi kāmesi jānāsi taṃ janapadakalyāṇiṃ khattiyiṃ vā brāhmaṇiṃ vā vessiṃ vā suddiṃ vāti . iti puṭṭho noti vadeyya tamenaṃ evaṃ vadeyyuṃ ambho purisa yaṃ tvaṃ janapadakalyāṇiṃ icchasi kāmesi jānāsi taṃ janapadakalyāṇiṃ evaṃnāmā vā evaṃgottā vā dīghā vā rassā vā majjhimā vā kaṇhā vā sāmā vā maṅguracchavi vāti asukasmiṃ gāme vā nigame vā nagare vāti . iti puṭṭho noti vadeyya tamenaṃ evaṃ vadeyyuṃ ambho purisa yaṃ tvaṃ na jānāsi na passasi taṃ tvaṃ icchasi kāmesīti . iti puṭṭho āmāti vadeyya . taṃ kiṃ Maññasi poṭṭhapāda nanu evaṃ sante tassa purisassa appāṭihirikataṃ bhāsitaṃ sampajjatīti . addhā kho bhante evaṃ sante tassa purisassa appāṭihirikataṃ bhāsitaṃ sampajjatīti . evameva kho poṭṭhapāda ye te samaṇabrāhmaṇā evaṃvādino evaṃdiṭṭhino ekantasukhī attā hoti arogo parammaraṇāti tyāhaṃ upasaṅkamitvā evaṃ vadāmi saccaṃ kira tumhe āyasmanto evaṃvādino evaṃdiṭṭhino ekantasukhī attā hoti arogo parammaraṇāti . te ce me evaṃ puṭṭhā āmāti paṭijānanti tyāhaṃ evaṃ vadāmi apica pana tumhe āyasmanto ekantasukhaṃ lokaṃ jānaṃ passaṃ viharathāti. {300.1} Iti puṭṭhā noti vadanti tyāhaṃ evaṃ vadāmi apica pana tumhe āyasmanto ekaṃ vā rattiṃ ekaṃ vā divasaṃ upaḍḍhaṃ vā rattiṃ upaḍḍhaṃ vā divasaṃ ekantasukhiṃ attānaṃ sampajānathāti . iti puṭṭhā noti vadanti tyāhaṃ evaṃ vadāmi apica pana tumhe āyasmanto jānātha ayaṃ maggo ayaṃ paṭipadā ekantasukhassa lokassa sacchikiriyāyāti. Iti puṭṭhā noti vadanti tyāhaṃ evaṃ vadāmi apica pana tumhe āyasmanto yā tā devatā ekantasukhaṃ lokaṃ upapannā tāsaṃ bhāsamānānaṃ saddaṃ suṇātha supaṭipannattha mārisā ujupaṭipannattha mārisā ekantasukhassa lokassa sacchikiriyāya mayaṃpi hi mārisā evaṃpaṭipannā ekantasukhaṃ lokaṃ upapannāti . iti puṭṭhā noti vadanti . taṃ kiṃ maññasi poṭṭhapāda nanu evaṃ sante tesaṃ samaṇabrāhmaṇānaṃ appāṭihirikataṃ Bhāsitaṃ sampajjatīti . addhā kho bhante evaṃ sante tesaṃ samaṇabrāhmaṇānaṃ appāṭihirikataṃ bhāsitaṃ sampajjatīti. [301] Seyyathāpi poṭṭhapāda puriso cātummahāpathe nisseṇiṃ kareyya pāsādassa ārohanāya tamenaṃ evaṃ vadeyyuṃ ambho purisa yassa tvaṃ pāsādassa ārohanāya nisseṇiṃ karosi jānāsi taṃ pāsādaṃ puratthimāya vā disāya dakkhiṇāya vā disāya pacchimāya vā disāya uttarāya vā disāya ucco vā nīco vā majjho vāti . iti puṭṭho noti vadeyya tamenaṃ evaṃ vadeyyuṃ ambho purisa yaṃ tvaṃ na jānāsi na passasi tassa tvaṃ pāsādassa ārohanāya nisseṇiṃ karosīti. Iti puṭṭho āmāti vadeyya. {301.1} Taṃ kiṃ maññasi poṭṭhapāda nanu evaṃ sante tassa purisassa appāṭihirikataṃ bhāsitaṃ sampajjatīti . addhā kho bhante evaṃ sante tassa purisassa appāṭihirikataṃ bhāsitaṃ sampajjatīti . Evameva kho poṭṭhapāda ye te samaṇabrāhmaṇā evaṃvādino evaṃdiṭṭhino ekantasukhī attā hoti arogo paraṃ maraṇāti tyāhaṃ upasaṅkamitvā evaṃ vadāmi saccaṃ kira tumhe āyasmanto evaṃvādino evaṃdiṭṭhino ekantasukhī attā hoti arogo paraṃ maraṇāti . Te ce me evaṃ puṭṭhā āmāti paṭijānanti tyāhaṃ evaṃ vadāmi apica pana tumhe āyasmanto ekantasukhaṃ lokaṃ jānaṃ passaṃ viharathāti . iti puṭṭho noti vadanti tyāhaṃ evaṃ vadāmi apica pana tumhe āyasmanto Ekaṃ vā rattiṃ ekaṃ vā divasaṃ upaḍḍhaṃ vā rattiṃ upaḍḍhaṃ vā divasaṃ ekantasukhiṃ attānaṃ sampajānathāti . iti puṭṭhā noti vadanti tyāhaṃ evaṃ vadāmi apica pana tumhe āyasmanto jānātha ayaṃ maggo ayaṃ paṭipadā ekantasukhassa lokassa sacchikiriyāyāti . Iti puṭṭhā noti vadanti tyāhaṃ evaṃ vadāmi apica pana tumhe āyasmanto yā tā devatā ekantasukhaṃ lokaṃ upapannā tāsaṃ bhāsamānānaṃ saddaṃ suṇātha supaṭipannattha mārisā ujupaṭipannattha mārisā ekantasukhassa lokassa sacchikiriyāya mayaṃpi hi mārisā evaṃpaṭipannā ekantasukhaṃ lokaṃ upapannāti . iti puṭṭhā noti vadanti . Taṃ kiṃ maññasi poṭṭhapāda nanu evaṃ sante tesaṃ samaṇabrāhmaṇānaṃ appāṭihirikataṃ bhāsitaṃ sampajjatīti . addhā kho bhante evaṃ sante tesaṃ samaṇabrāhmaṇānaṃ appāṭihirikataṃ bhāsitaṃ sampajjatīti. [302] Tayo khome poṭṭhapāda attapaṭilābhā oḷāriko attapaṭilābho manomayo attapaṭilābho arūpo attapaṭilābho . katamo ca poṭṭhapāda oḷāriko attapaṭilābho . rūpī cātummahābhūtiko kavalīkārabhakkho ayaṃ oḷāriko attapaṭilābho . katamo manomayo attapaṭilābho . rūpī manomayo sabbaṅgapaccaṅgī ahīnindriyo ayaṃ manomayo attapaṭilābho . katamo arūpo attapaṭilābho . arūpī saññāmayo ayaṃ arūpo attapaṭilābho. [303] Oḷārikassapi kho ahaṃ poṭṭhapāda attapaṭilābhassa Pahānāya dhammaṃ desemi yathāpaṭipannānaṃ vo saṃkilesikā dhammā pahīyissanti vodāniyā dhammā abhivaḍḍhissanti paññāpāripūriṃ vepullattañca diṭṭhe va dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharissathāti . siyā kho pana te poṭṭhapāda evamassa saṃkilesikā dhammā pahīyissanti vodāniyā dhammā abhivaḍḍhissanti paññāpāripūriṃ vepullattañca diṭṭhe va dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharissati dukkho ca vihāroti . na kho panetaṃ poṭṭhapāda evaṃ daṭṭhabbaṃ saṃkilesikā ceva dhammā pahīyissanti vodāniyā ca dhammā abhivaḍḍhissanti paññāpāripūriṃ vepullattañca diṭṭhe va dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharissati pāmojjañceva bhavissati pīti ca passaddhi ca sati ca sampajaññañca sukho ca vihāro. [304] Manomayassapi kho ahaṃ poṭṭhapāda attapaṭilābhassa pahānāya dhammaṃ desemi yathāpaṭipannānaṃ vo saṃkilesikā dhammā pahīyissanti vodāniyā dhammā abhivaḍḍhissanti paññāpāripūriṃ vepullattañca diṭṭhe va dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharissathāti . siyā kho pana te poṭṭhapāda evamassa saṃkilesikā dhammā pahīyissanti vodāniyā dhammā abhivaḍḍhissanti paññāpāripūriṃ vepullattañca diṭṭhe va dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharissati dukkho ca vihāroti . na kho panetaṃ poṭṭhapāda evaṃ daṭṭhabbaṃ saṃkilesikā ceva dhammā pahīyissanti vodāniyā ca dhammā Abhivaḍḍhissanti (peyyālo) pāmojjañceva bhavissati pīti ca passaddhi ca sati ca sampajaññañca sukho ca vihāro. [305] Arūpassapi kho ahaṃ poṭṭhapāda attapaṭilābhassa pahānāya dhammaṃ desemi yathāpaṭipannānaṃ vo saṃkilesikā dhammā pahīyissanti vodāniyā dhammā abhivaḍḍhissanti paññāpāripūriṃ vepullattañca diṭṭhe va dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharissathāti . (peyyālo) pāmujjañceva bhavissati pīti ca passaddhi ca sati ca sampajaññañca sukho ca vihāro. [306] Pare ce poṭṭhapāda amhe evaṃ puccheyyuṃ katamo pana so āvuso 1- oḷāriko attapaṭilābho yassa tumhe pahānāya dhammaṃ desetha yathāpaṭipannānaṃ vo saṃkilesikā dhammā pahīyissanti vodāniyā dhammā abhivaḍḍhissanti paññāpāripūriṃ vepullattañca diṭṭhe va dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharissathāti . Tesaṃ mayaṃ evaṃ puṭṭhā evaṃ byākareyyāma ayaṃ vā so āvuso oḷāriko attapaṭilābho yassa mayaṃ pahānāya dhammaṃ desema yathāpaṭipannānaṃ vo saṃkilesikā dhammā pahīyissanti vodāniyā dhammā abhivaḍḍhissanti paññāpāripūriṃ vepullattañca diṭṭhe va dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharissathāti. [307] Pare ce poṭṭhapāda amhe evaṃ puccheyyuṃ katamo pana so @Footnote: 1 Sī. katamā panāvuso. Āvuso manomayo attapaṭilābho . (soyeva peyyālo) katamo pana so arūpo attapaṭilābho yassa tumhe pahānāya dhammaṃ desetha yathāpaṭipannānaṃ vo saṃkilesikā dhammā pahīyissanti vodāniyā dhammā abhivaḍḍhissanti .pe. upasampajja viharissathāti . taṃ kiṃ maññasi poṭṭhapāda nanu evaṃ sante sappāṭihirikataṃ bhāsitaṃ sampajjatīti . Addhā kho bhante evaṃ sante sappāṭihirikataṃ bhāsitaṃ sampajjatīti. [308] Seyyathāpi kho poṭṭhapāda puriso nisseṇiṃ kareyya pāsādassa ārohanāya tasseva pāsādassa heṭṭhā tamenaṃ evaṃ vadeyyuṃ ambho purisa yassa tvaṃ pāsādassa ārohanāya nisseṇiṃ karosi jānāsi taṃ pāsādaṃ puratthimāya vā disāya dakkhiṇāya vā disāya pacchimāya vā disāya uttarāya vā disāya ucco vā nīco vā majjho vāti . so ce evaṃ vadeyya ayaṃ vā so āvuso pāsādo yassāhaṃ ārohanāya nisseṇiṃ karomi tasseva pāsādassa heṭṭhāti . taṃ kiṃ maññasi poṭṭhapāda nanu evaṃ sante tassa purisassa sappāṭihirikataṃ bhāsitaṃ sampajjatīti . addhā kho bhante evaṃ sante tassa purisassa sappāṭihirikataṃ bhāsitaṃ sampajjatīti . evameva kho poṭṭhapāda pare ce amhe evaṃ puccheyyuṃ katamo pana so āvuso oḷāriko attapaṭilābho .pe. Katamo pana so āvuso manomayo attapaṭilābho . katamo pana so āvuso arūpo attapaṭilābho yassa tumhe pahānāya dhammaṃ Desetha yathāpaṭipannānaṃ vo saṃkilesikā dhammā pahīyissanti vodāniyā dhammā abhivaḍḍhissanti paññāpāripūriṃ vepullattañca diṭṭhe va dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharissathāti . tesaṃ mayaṃ evaṃ puṭṭhā evaṃ byākareyyāma ayaṃ vā so āvuso arūpo attapaṭilābho yassa mayaṃ pahānāya .pe. taṃ kiṃ maññasi poṭṭhapāda nanu evaṃ sante sappāṭihirikataṃ bhāsitaṃ sampajjatīti . Addhā kho bhante evaṃ sante sappāṭihirikataṃ bhāsitaṃ sampajjatīti. [309] Evaṃ vutte citto hatthisāriputto bhagavantaṃ etadavoca yasmiṃ bhante samaye oḷāriko attapaṭilābho hoti moghassa tasmiṃ samaye manomayo attapaṭilābho hoti mogho arūpo attapaṭilābho hoti oḷārikopassa attapaṭilābho tasmiṃ samaye sacco hoti yasmiṃ bhante samaye manomayo attapaṭilābho hoti moghassa tasmiṃ samaye oḷāriko attapaṭilābho hoti mogho arūpo attapaṭilābho hoti manomayo attapaṭilābho tasmiṃ samaye sacco hoti yasmiṃ bhante samaye arūpo attapaṭilābho hoti moghassa tasmiṃ samaye oḷāriko attapaṭilābho hoti mogho manomayo attapaṭilābho hoti arūpo attapaṭilābho tasmiṃ samaye sacco hotīti. {309.1} Yasmiṃ citta samaye oḷāriko attapaṭilābho hoti neva tasmiṃ samaye manomayo attapaṭilābhoti saṃkhyaṃ 1- gacchati na ca arūpo attapaṭilābhoti saṃkhyaṃ @Footnote: 1 Sī. saṅkhaṃ. Gacchati oḷāriko attapaṭilābhotveva tasmiṃ samaye saṃkhyaṃ gacchati . Yasmiṃ citta samaye manomayo attapaṭilābho hoti neva tasmiṃ samaye oḷāriko attapaṭilābhoti saṃkhyaṃ gacchati na ca arūpo attapaṭilābhoti saṃkhyaṃ gacchati manomayo attapaṭilābhotveva tasmiṃ samaye saṃkhyaṃ gacchati . yasmiṃ citta samaye arūpo attapaṭilābho hoti neva tasmiṃ samaye oḷāriko attapaṭilābhoti saṃkhyaṃ gacchati na ca manomayo attapaṭilābhoti saṃkhyaṃ gacchati arūpo attapaṭilābhotveva tasmiṃ samaye saṃkhyaṃ gacchati. [310] Sace taṃ citta evaṃ puccheyyuṃ ahosi tvaṃ atītamaddhānaṃ na tvaṃ na ahosi bhavissasi tvaṃ anāgatamaddhānaṃ na tvaṃ na bhavissasi atthi tvaṃ etarahi na tvaṃ natthīti . evaṃ puṭṭho tvaṃ citta kinti byākareyyāsīti . sace maṃ bhante evaṃ puccheyyuṃ ahosi tvaṃ atītamaddhānaṃ na tvaṃ na ahosi bhavissasi tvaṃ anāgatamaddhānaṃ na tvaṃ na bhavissasi atthi tvaṃ etarahi na tvaṃ natthīti . evaṃ puṭṭho ahaṃ bhante evaṃ byākareyyaṃ ahosāhaṃ atītamaddhānaṃ nāhaṃ na ahosiṃ bhavissāmahaṃ anāgatamaddhānaṃ nāhaṃ na bhavissāmi atthāhaṃ etarahi nāhaṃ natthīti. Evaṃ puṭṭho ahaṃ bhante evaṃ byākareyyanti. [311] Sace pana taṃ citta evaṃ puccheyyuṃ yo te ahosi atīto attapaṭilābho soyeva te attapaṭilābho sacco mogho anāgato mogho paccuppanno yo te bhavissati anāgato attapaṭilābho Soyeva te attapaṭilābho sacco mogho atīto mogho paccuppanno yo te etarahi paccuppanno attapaṭilābho soyeva te attapaṭilābho sacco mogho atīto mogho anāgatoti . evaṃ puṭṭho tvaṃ citta kinti byākareyyāsīti. {311.1} Sace pana maṃ bhante evaṃ puccheyyuṃ yo te ahosi atīto attapaṭilābho soyeva te attapaṭilābho sacco mogho anāgato mogho paccuppanno yo te bhavissati anāgato attapaṭilābho soyeva te attapaṭilābho sacco mogho atīto mogho paccuppanno yo te etarahi paccuppanno attapaṭilābho soyeva te attapaṭilābho sacco mogho atīto mogho anāgatoti. Evaṃ puṭṭho ahaṃ bhante evaṃ byākareyyaṃ yo ca me ahosi atīto attapaṭilābho soyeva me attapaṭilābho tasmiṃ samaye sacco ahosi mogho anāgato mogho paccuppanno yo ca me bhavissati anāgato attapaṭilābho soyeva me attapaṭilābho tasmiṃ samaye sacco bhavissati mogho atīto mogho paccuppanno yo ca me etarahi paccuppanno attapaṭilābho soyeva me attapaṭilābho sacco mogho atīto mogho anāgatoti. Evaṃ puṭṭho ahaṃ bhante evaṃ byākareyyanti. [312] Evameva kho citta yasmiṃ samaye oḷāriko attapaṭilābho hoti neva tasmiṃ samaye manomayo attapaṭilābhoti saṃkhyaṃ gacchati na arūpo attapaṭilābhoti saṃkhyaṃ gacchati oḷāriko attapaṭilābhotveva tasmiṃ samaye saṃkhyaṃ gacchati . yasmiṃ citta samaye manomayo Attapaṭilābho hoti .pe. yasmiṃ citta samaye arūpo attapaṭilābho hoti neva tasmiṃ samaye oḷāriko attapaṭilābhoti saṃkhyaṃ gacchati na manomayo attapaṭilābhoti saṃkhyaṃ gacchati arūpo attapaṭilābhotveva tasmiṃ samaye saṃkhyaṃ gacchati. {312.1} Seyyathāpi citta gavā khīraṃ khīramhā dadhi dadhimhā navanītaṃ navanītamhā sappi sappimhā sappimaṇḍo . yasmiṃ samaye khīraṃ hoti neva tasmiṃ samaye dadhīti saṃkhyaṃ gacchati na ca navanītanti saṃkhyaṃ gacchati na ca sappīti saṃkhyaṃ gacchati na ca sappimaṇḍoti saṃkhyaṃ gacchati khīraṃtveva tasmiṃ samaye saṃkhyaṃ gacchati . yasmiṃ samaye dadhi hoti . Navanītaṃ hoti. Sappi hoti. {312.2} Sappimaṇḍo hoti neva tasmiṃ samaye khīranti saṃkhyaṃ gacchati na dadhīti saṃkhyaṃ gacchati na navanītanti saṃkhyaṃ gacchati na sappīti saṃkhyaṃ gacchati sappimaṇḍotveva tasmiṃ samaye saṃkhyaṃ gacchati . Evameva kho citta yasmiṃ samaye oḷāriko attapaṭilābho hoti neva tasmiṃ samaye manomayo attapaṭilābhoti saṃkhyaṃ gacchati na arūpo attapaṭilābhoti saṃkhyaṃ gacchati oḷāriko attapaṭilābhotveva tasmiṃ samaye saṃkhyaṃ gacchati . yasmiṃ samaye citta manomayo attapaṭilābho hoti .pe. arūpo attapaṭilābho hoti neva tasmiṃ samaye oḷāriko attapaṭilābhoti saṃkhyaṃ gacchati na ca manomayo attapaṭilābhoti saṃkhyaṃ gacchati arūpo attapaṭilābhotveva tasmiṃ samaye saṃkhyaṃ gacchati . imā kho citta lokasamaññā lokaniruttiyo lokavohārā Lokapaññattiyo yāhi tathāgato voharati aparāmasantoti. [313] Evaṃ vutte poṭṭhapādo paribbājako bhagavantametadavoca abhikkantaṃ bhante abhikkantaṃ bhante .pe. upāsakaṃ maṃ bhagavā dhāretu ajjatagge pāṇupetaṃ saraṇaṅgatanti. {313.1} Citto pana hatthisāriputto bhagavantametadavoca abhikkantaṃ bhante abhikkantaṃ bhante seyyathāpi bhante paṭicchannaṃ .pe. Cakkhumanto rūpāni dakkhantīti evameva bhagavatā anekapariyāyena dhammo pakāsito esāhaṃ bhante bhagavantaṃ saraṇaṃ gacchāmi dhammañca bhikkhusaṃghañca labheyyāhaṃ bhante bhagavato santike pabbajjaṃ labheyyaṃ upasampadanti . alattha kho citto hatthisāriputto bhagavato santike pabbajjaṃ alattha upasampadaṃ . Acirūpasampanno kho āyasmā hatthisāriputto eko vūpakaṭṭho appamatto ātāpī pahitatto viharanto nacirasseva yassatthāya kulaputtā sammadeva agārasmā anagāriyaṃ pabbajanti tadanuttaraṃ brahmacariyapariyosānaṃ diṭṭhe va dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja vihāsi khīṇā jāti vusitaṃ brahmacariyaṃ kataṃ karaṇīyaṃ nāparaṃ itthattāyāti abbhaññāsi . aññataro kho āyasmā hatthisāriputto arahataṃ ahosīti. Poṭṭhapādasuttaṃ navamaṃ niṭṭhitaṃ. --------------- Subhasuttaṃ dasamaṃ [314] Evamme sutaṃ . ekaṃ samayaṃ āyasmā ānando sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassārāme aciraparinibbute bhagavati. [315] Tena kho pana samayena subho māṇavo todeyyaputto sāvatthiyaṃ paṭivasati kenacideva karaṇīyena . athakho subho māṇavo todeyyaputto aññataraṃ māṇavakaṃ āmantesi ehi tvaṃ māṇavaka yena samaṇo ānando tenupasaṅkama upasaṅkamitvā mama vacanena samaṇaṃ ānandaṃ appābādhaṃ appātaṅkaṃ lahuṭṭhānaṃ balaṃ phāsuvihāraṃ puccha subho māṇavo todeyyaputto bhavantaṃ ānandaṃ appābādhaṃ appātaṅkaṃ lahuṭṭhānaṃ balaṃ phāsuvihāraṃ pucchatīti evañca vadehi sādhu kira bhavaṃ ānando yena subhassa māṇavassa todeyyaputtassa nivesanaṃ tenupasaṅkamatu anukampaṃ upādāyāti. {315.1} Evaṃ bhoti kho so māṇavako subhassa māṇavassa todeyyaputtassa paṭissutvā yenāyasmā ānando tenupasaṅkami upasaṅkamitvā āyasmatā ānandena saddhiṃ sammodi sammodanīyaṃ kathaṃ sārāṇīyaṃ vītisāretvā ekamantaṃ nisīdi . ekamantaṃ nisinno kho so māṇavako āyasmantaṃ ānandaṃ etadavoca subho kho māṇavo todeyyaputto bhavantaṃ ānandaṃ appābādhaṃ appātaṅkaṃ lahuṭṭhānaṃ balaṃ phāsuvihāraṃ pucchati evañca vadeti sādhu kira bhavaṃ ānando yena subhassa māṇavassa todeyyaputtassa Nivesanaṃ tenupasaṅkamatu anukampaṃ upādāyāti. [316] Evaṃ vutte āyasmā ānando taṃ māṇavakaṃ etadavoca akālo kho māṇavaka atthi me ajja bhesajjamattā pītā appevanāma svepi upasaṅkameyyāma kālañca samayañca upādāyāti . Evaṃ bhoti kho so māṇavako āyasmato ānandassa paṭissutvā uṭṭhāyāsanā yena subho māṇavo todeyyaputto tenupasaṅkami upasaṅkamitvā subhaṃ māṇavaṃ todeyyaputtaṃ etadavoca avocumhā kho mayaṃ bhoto vacanena taṃ bhavantaṃ ānandaṃ subho māṇavo todeyyaputto bhavantaṃ ānandaṃ appābādhaṃ appātaṅkaṃ lahuṭṭhānaṃ balaṃ phāsuvihāraṃ pucchati evañca vadeti sādhu kira bhavaṃ ānando yena subhassa māṇavassa todeyyaputtassa nivesanaṃ tenupasaṅkamatu anukampaṃ upādāyāti evaṃ vutte bho samaṇo ānando maṃ etadavoca akālo kho māṇavaka atthi me ajja bhesajjamattā pītā appevanāma svepi upasaṅkameyyāma kālañca samayañca upādāyāti ettāvatāpi kho bho katameva etaṃ yato kho so bhavaṃ ānando okāsamakāsi svātanāyapi upasaṅkamanāyāti. [317] Athakho āyasmā ānando tassā rattiyā accayena pubbaṇhasamayaṃ nivāsetvā pattacīvaramādāya cetakena bhikkhunā pacchāsamaṇena yena subhassa māṇavassa todeyyaputtassa nivesanaṃ tenupasaṅkami upasaṅkamitvā paññatte āsane nisīdi . athakho Subho māṇavo todeyyaputto yenāyasmā ānando tenupasaṅkami upasaṅkamitvā āyasmatā ānandena saddhiṃ sammodi sammodanīyaṃ kathaṃ sārāṇīyaṃ vītisāretvā ekamantaṃ nisīdi . ekamantaṃ nisinno kho subho māṇavo todeyyaputto āyasmantaṃ ānandaṃ etadavoca bhavañhi ānando tassa bhoto gotamassa dīgharattaṃ upaṭṭhāko santikāvacaro samīpacārī bhavametaṃ ānando jāneyya yesaṃ so bhavaṃ gotamo dhammānaṃ vaṇṇavādī ahosi yattha ca imaṃ janataṃ samādapesi nivesesi patiṭṭhāpesi katamesānaṃ kho bho ānanda dhammānaṃ so bhavaṃ gotamo vaṇṇavādī ahosi kattha ca imaṃ janataṃ samādapesi nivesesi patiṭṭhāpesīti. {317.1} Tiṇṇaṃ kho māṇavaka khandhānaṃ so bhagavā vaṇṇavādī ahosi ettha ca imaṃ janataṃ samādapesi nivesesi patiṭṭhāpesi katamesaṃ tiṇṇaṃ ariyassa sīlakkhandhassa ariyassa samādhikkhandhassa ariyassa paññākkhandhassa imesaṃ kho māṇavaka tiṇṇaṃ khandhānaṃ so bhagavā vaṇṇavādī ahosi ettha ca imaṃ janataṃ samādapesi nivesesi patiṭṭhāpesīti. [318] Katamo pana so ko ānanda ariyo sīlakkhandho yassa so bhavaṃ gotamo vaṇṇavādī ahosi yattha ca imaṃ janataṃ samādapesi nivesesi patiṭṭhāpesīti. {318.1} Idha māṇava tathāgato loke uppajjati arahaṃ sammāsambuddho vijjācaraṇasampanno .pe. so imaṃ lokaṃ sadevakaṃ samārakaṃ .pe. parisuddhaṃ brahmacariyaṃ pakāseti . taṃ Dhammaṃ suṇāti gahapati vā gahapatiputto vā aññatarasmiṃ vā kule pacchājāto so taṃ dhammaṃ sutvā tathāgate saddhaṃ paṭilabhati so tena saddhāpaṭilābhena samannāgato itipi paṭisañcikkhati sambādho gharāvāso rajāpatho abbhokāso pabbajjā nayidaṃ sukaraṃ agāraṃ ajjhāvasatā ekantaparipuṇṇaṃ ekantaparisuddhaṃ saṃkhalikhitaṃ brahmacariyaṃ carituṃ yannūnāhaṃ kesamassuṃ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaṃ pabbajeyyanti . so aparena samayena appaṃ vā bhogakkhandhaṃ pahāya mahantaṃ vā bhogakkhandhaṃ pahāya appaṃ vā ñātiparivaṭṭaṃ pahāya mahantaṃ vā ñātiparivaṭṭaṃ pahāya kesamassuṃ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaṃ pabbajati . so evaṃ pabbajito samāno pātimokkhasaṃvarasaṃvuto viharati ācāragocarasampanno anumattesu vajjesu bhayadassāvī samādāya sikkhati sikkhāpadesu kāyakammavacīkammena samannāgato kusalena parisuddhājīvo sīlasampanno indriyesu guttadvāro satisampajaññena samannāgato santuṭṭho. [319] Kathañca māṇava bhikkhu sīlasampanno hoti idha māṇava bhikkhu pāṇātipātaṃ pahāya pāṇātipātā paṭivirato hoti nihitadaṇḍo nihitasattho lajjī dayāpanno sabbapāṇabhūtahitānukampī viharati . yaṃpi māṇava bhikkhu pāṇātipātaṃ pahāya pāṇātipātā paṭivirato hoti nihitadaṇḍo nihitasattho lajjī dayāpanno sabbapāṇabhūtahitānukampī Viharati idaṃpissa hoti sīlasmiṃ (tato paraṃ sabbaṃ vitthāretabbaṃ) .pe. [320] Yathā vā paneke bhonto samaṇabrāhmaṇā saddhādeyyāni bhojanāni bhuñjitvā te evarūpāya tiracchānavijjāya micchājīvena jīvikaṃ kappenti . seyyathīdaṃ . santikammaṃ paṇidhikammaṃ bhūmikammaṃ bhūrikammaṃ vassakammaṃ vossakammaṃ vatthukammaṃ vatthuparikaraṇaṃ ācamanaṃ nhāpanaṃ juhanaṃ vamanaṃ virecanaṃ uddhavirecanaṃ adhovirecanaṃ sīsavirecanaṃ kaṇṇatelaṃ nettappānaṃ natthukammaṃ añjanaṃ paccañjanaṃ sālākiyaṃ sallakattiyaṃ dārakatikicchaṃ mūlabhesajjānaṃ anuppadānaṃ osadhīnaṃ paṭimokkho iti vā . iti evarūpāya tiracchānavijjāya micchājīvā paṭivirato hoti. Yaṃpi māṇava bhikkhu yathā vā paneke bhonto samaṇabrāhmaṇā saddhādeyyāni bhojanāni bhuñjitvā te evarūpāya tiracchānavijjāya micchājīvena jīvikaṃ kappenti . seyyathīdaṃ . santikammaṃ paṇidhikammaṃ .pe. Osadhīnaṃ paṭimokkho iti vā. Iti evarūpāya tiracchānavijjāya micchājīvā paṭivirato hoti idampissa hoti sīlasmiṃ. {320.1} Sa kho so māṇava bhikkhu evaṃ sīlasampanno na kutoci bhayaṃ samanupassati yadidaṃ sīlasaṃvarato . seyyathāpi māṇava rājā khattiyo muddhāvasitto nihatapaccāmitto na kutopi bhayaṃ samanupassati yadidaṃ paccatthikato evameva kho māṇava bhikkhu evaṃ sīlasampanno na kutopi bhayaṃ samanupassati yadidaṃ sīlasaṃvarato . so iminā ariyena sīlakkhandhena samannāgato ajjhattaṃ Anavajjasukhaṃ paṭisaṃvedeti . evaṃ kho māṇava bhikkhu sīlasampanno hoti . ayaṃ kho so māṇava ariyo sīlakkhandho yassa so bhagavā vaṇṇavādī ahosi ettha ca imaṃ janataṃ samādapesi nivesesi patiṭṭhāpesi atthi cevettha uttariṃ karaṇīyanti. {320.2} Acchariyaṃ bho ānanda abbhūtaṃ bho ānanda so cāyaṃ bho ānanda ariyo sīlakkhandho paripuṇṇo no aparipuṇṇo evaṃ paripuṇṇañcāhaṃ bho ānanda ariyaṃ sīlakkhandhaṃ ito bahiddhā aññesu samaṇabrāhmaṇesu na samanupassāmi . evaṃ paripuṇṇañca bho ānanda ariyaṃ sīlakkhandhaṃ ito bahiddhā aññe samaṇabrāhmaṇā attani samanupasseyyuṃ te tāvatakeneva attamanā assu alamettāvatā katamettāvatā anuppatto no sāmaññattho natthi no kiñci uttariṃ karaṇīyanti . atha ca pana bhavaṃ ānando evamāha atthi cevettha uttariṃ karaṇīyanti. [321] Katamo pana so bho ānanda ariyo samādhikkhandho yassa so bhavaṃ gotamo vaṇṇavādī ahosi yattha ca imaṃ janataṃ samādapesi nivesesi patiṭṭhāpesīti . kathañca pana māṇava bhikkhu indriyesu guttadvāro hoti . idha māṇava bhikkhu cakkhunā rūpaṃ disvā na nimittaggāhī hoti nānubyañjanaggāhī yatvādhikaraṇamenaṃ cakkhundriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhādomanassā pāpakā akusalā dhammā anvāssaveyyuṃ tassa saṃvarāya paṭipajjati rakkhati cakkhundriyaṃ cakkhundriye saṃvaraṃ āpajjati . Sotena saddaṃ sutvā .pe. ghānena gandhaṃ ghāyitvā . jivhāya rasaṃ sāyitvā . kāyena phoṭṭhabbaṃ phusitvā . manasā dhammaṃ viññāya na nimittaggāhī hoti nānubyañjanaggāhī yatvādhikaraṇamenaṃ manindriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhādomanassā pāpakā akusalā dhammā anvāssaveyyuṃ tassa saṃvarāya paṭipajjati rakkhati manindriyaṃ manindriye saṃvaraṃ āpajjati . so iminā ariyena indriyasaṃvarena samannāgato ajjhattaṃ abyāsekasukhaṃ paṭisaṃvedeti . evaṃ kho māṇava bhikkhu indriyesu guttadvāro hoti. [322] Kathañca māṇava bhikkhu satisampajaññena samannāgato hoti . idha māṇava bhikkhu abhikkante paṭikkante sampajānakārī hoti ālokite vilokite sampajānakārī hoti sammiñjite pasārite sampajānakārī hoti saṃghāṭipattacīvaradhāraṇe sampajānakārī hoti asite pīte khāyite sāyite sampajānakārī hoti uccārapassāvakamme sampajānakārī hoti gate ṭhite nisinne sutte jāgarite bhāsite tuṇhībhāve sampajānakārī hoti evaṃ kho māṇava bhikkhu satisampajaññena samannāgato hoti. [323] Kathañca māṇava bhikkhu santuṭṭho hoti . idha māṇava bhikkhu santuṭṭho hoti kāyaparihārikena cīvarena kucchiparihārikena piṇḍapātena so yena yeneva pakkamati samādāyeva pakkamati seyyathāpi māṇava pakkhī sakuṇo yena yeneva ḍeti sapattabhāroyeva Ḍeti evameva kho māṇava bhikkhu santuṭṭho hoti kāyaparihārikena cīvarena kucchiparihārikena piṇḍapātena so yena yeneva pakkamati samādāyeva pakkamati. Evaṃ kho māṇava bhikkhu santuṭṭho hoti. [324] So iminā ca ariyena sīlakkhandhena samannāgato iminā ca ariyena indriyasaṃvarena samannāgato iminā ca ariyena satisampajaññena samannāgato imāya ca ariyāya santuṭṭhiyā samannāgato vivittaṃ senāsanaṃ bhajati araññaṃ rukkhamūlaṃ pabbataṃ kandaraṃ giriguhaṃ susānaṃ vanapatthaṃ abbhokāsaṃ palālapuñjaṃ . so pacchābhattaṃ piṇḍapātapaṭikkanto nisīdati pallaṅkaṃ ābhujitvā ujuṃ kāyaṃ paṇidhāya parimukhaṃ satiṃ upaṭṭhapetvā. So abhijjhaṃ lobhaṃ pahāya vigatābhijjhena cetasā viharati abhijjhāya cittaṃ parisodheti byāpādapadosaṃ pahāya abyāpannacitto viharati sabbapāṇabhūtahitānukampī byāpādapadosā cittaṃ parisodheti thīnamiddhaṃ pahāya vigatathīnamiddho viharati ālokasaññī sato sampajāno thīnamiddhā cittaṃ parisodheti uddhaccakukkuccaṃ pahāya anuddhato viharati ajjhattaṃ vūpasantacitto uddhaccakukkuccā cittaṃ parisodheti vicikicchaṃ pahāya tiṇṇavicikiccho viharati akathaṅkathī kusalesu dhammesu vicikicchāya cittaṃ parīsodheti. [325] Seyyathāpi māṇava puriso iṇaṃ ādāya kammante payojeyya tassa te kammantā samijjheyyuṃ . so yāni ca porāṇāni iṇamūlāni tāni ca byantīkareyya siyā cassa uttariṃ Avasiṭṭhaṃ dārabharaṇāya . tassa evamassa ahaṃ kho pubbe iṇaṃ ādāya kammante payojesiṃ tassa te me kammantā samijjhiṃsu sohaṃ yāni porāṇāni iṇamūlāni tāni ca byantīakāsiṃ atthi ca me uttariṃ avasiṭṭhaṃ dārabharaṇāyāti . so tatonidānaṃ labhetha pāmojjaṃ adhigacche somanassaṃ. {325.1} Seyyathāpi māṇava puriso ābādhiko assa dukkhito bāḷhagilāno bhattañcassa nacchādeyya na cassa kāye balamattā . So aparena samayena tamhā ābādhā mucceyya bhattañcassa chādeyya siyā cassa kāye balamattā . Tassa evamassa ahaṃ kho pubbe ābādhiko ahosiṃ dukkhito bāḷhagilāno bhattañca me nacchādesi na ca me āsi kāye balamattā somhi etarahi tamhā ābādhā mutto bhattañca me chādesi atthi ca me kāye balamattāti. So tatonidānaṃ labhetha pāmojjaṃ adhigacche somanassaṃ. {325.2} Seyyathāpi māṇava puriso bandhanāgāre bandho assa so aparena samayena tamhā bandhanāgārā mucceyya sotthinā abhayena na cassa kiñci bhogānaṃ vayo . tassa evamassa ahaṃ kho pubbe bandhanāgāre bandho ahosiṃ somhi etarahi tamhā bandhanāgārā mutto sotthinā abhayena natthi ca me kiñci bhogānaṃ vayoti . so tatonidānaṃ labhetha pāmojjaṃ adhigacche somanassaṃ . Seyyathāpi māṇava puriso dāso anattādhīno parādhīno na yenakāmaṃgamo . so aparena samayena tamhā dāsabyā mucceyya Attādhīno aparādhīno bhujisso yenakāmaṃgamo . tassa evamassa ahaṃ kho pubbe dāso ahosiṃ na attādhīno parādhīno na yenakāmaṃgamo somhi etarahi tamhā dāsabyā mutto attādhīno aparādhīno bhujisso yenakāmaṃgamoti . so tatonidānaṃ labhetha pāmojjaṃ adhigacche somanassaṃ. {325.3} Seyyathāpi māṇava puriso sadhano sabhogo kantāraddhānamaggaṃ paṭipajjeyya dubbhikkhaṃ sappaṭibhayaṃ . so aparena samayena taṃ kantāraṃ nitthareyya sotthinā gāmantaṃ anupāpuṇeyya khemaṃ appaṭibhayaṃ . tassa evamassa ahaṃ kho pubbe sadhano sabhogo kantāraddhānamaggaṃ paṭipajjiṃ dubbhikkhaṃ sappaṭibhayaṃ somhi etarahi taṃ kantāraṃ nitthiṇṇo sotthinā gāmantaṃ anuppatto khemaṃ appaṭibhayanti . so tatonidānaṃ labhetha pāmojjaṃ adhigacche somanassaṃ . evameva kho māṇava bhikkhu yathāiṇaṃ yathārogaṃ yathābandhanāgāraṃ yathādāsabyaṃ yathākantāraddhānamaggaṃ ime pañca nīvaraṇe appahīne attani samanupassati. {325.4} Seyyathāpi māṇava yathāānaṇyaṃ yathāārogyaṃ yathābandhanāmokkhaṃ yathābhujissaṃ yathākhemantabhūmiṃ evameva bhikkhu ime pañca nīvaraṇe pahīne attani samanupassati tassime pañca nīvaraṇe pahīne attani samanupassato pāmojjaṃ jāyati pamuditassa pīti jāyati pītimanassa kāyo passambhati passaddhakāyo sukhaṃ pavedeti sukhino cittaṃ samādhiyati . so vivicceva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi savitakkaṃ savicāraṃ vivekajaṃ pītisukhaṃ paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati . So imameva kāyaṃ vivekajena pītisukhena abhisandeti parisandeti paripūreti parippharati nāssa kiñci sabbāvato kāyassa vivekajena pītisukhena apphutaṃ hoti. {325.5} Seyyathāpi māṇava dakkho nhāpako vā nhāpakantevāsī vā kaṃsathāle nhānīyacuṇṇāni ākiritvā udakena paripphosakaṃ sandeyya parisandeyya sāyaṃ nhānīyapiṇḍi snehānugatā snehaparetā santarabāhirā phutā snehena na ca paggharati evameva kho māṇava bhikkhu .pe. yaṃ hi māṇava bhikkhu vivicceva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi savitakkaṃ savicāraṃ vivekajaṃ pītisukhaṃ paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati so imameva kāyaṃ vivekajena pītisukhena abhisandeti parisandeti paripūreti parippharati nāssa kiñci sabbāvato kāyassa vivekajena pītisukhena apphutaṃ hoti. Idaṃpissa hoti samādhimhi. [326] Puna caparaṃ māṇava bhikkhu vitakkavicārānaṃ vūpasamā ajjhattaṃ sampasādanaṃ cetaso ekodibhāvaṃ avitakkaṃ avicāraṃ samādhijaṃ pītisukhaṃ dutiyaṃ jhānaṃ upasampajja viharati . so imameva kāyaṃ samādhijena pītisukhena abhisandeti parisandeti paripūreti parippharati nāssa kiñci sabbāvato kāyassa samādhijena pītisukhena na apphutaṃ hoti. {326.1} Seyyathāpi māṇava udakarahado gambhīro ubbhitodako tassa nevassa puratthimāya disāya udakassa āyamukhaṃ na dakkhiṇāya disāya udakassa āyamukhaṃ na pacchimāya disāya na uttarāya disāya Udakassa āyamukhaṃ devo pana kālena kālaṃ sammādhāraṃ anuppaveccheyya athakho tamhā ca udakarahadā sītā vāridhārā ubbhijjitvā tadeva udakarahadaṃ sītena vārinā abhisandeyya parisandeyya paripūreyya paripphareyya nāssa kiñci sabbāvato udakarahadassa sītena vārinā apphutaṃ assa evameva kho māṇava bhikkhu .pe. yaṃpi māṇava bhikkhu vitakkavicārānaṃ vūpasamā .pe. dutiyaṃ jhānaṃ upasampajja viharati imameva kāyaṃ samādhijena pītisukhena abhisandeti parisandeti paripūreti parippharati nāssa kiñci sabbāvato kāyassa samādhijena pītisukhena apphutaṃ hoti. Idampissa hoti samādhismiṃ. [327] Puna caparaṃ māṇava bhikkhu pītiyā ca virāgā upekkhako ca viharati sato sampajāno sukhañca kāyena paṭisaṃvedeti yantaṃ ariyā ācikkhanti upekkhako satimā sukhavihārīti tatiyaṃ jhānaṃ upasampajja viharati . so imameva kāyaṃ nippītikena sukhena abhisandeti parisandeti paripūreti parippharati nāssa kiñci sabbāvato kāyassa nippītikena sukhena apphutaṃ hoti. {327.1} Seyyathāpi māṇava uppaliniyaṃ vā paduminiyaṃ vā puṇḍarīkiniyaṃ vā appekaccāni uppalāni vā padumāni vā puṇḍarīkāni vā udake jātāni udake saṃvaḍḍhāni udakānugatāni anto nimuggaposīni tāni yāva ca aggāni yāva ca mūlāni sītena vārinā abhisannāni parisannāni paripūrāni paripphutāni nāssa kiñci sabbāvataṃ uppalānaṃ vā padumānaṃ vā puṇḍarīkānaṃ Vā sītena vārinā apphutaṃ assa evameva kho māṇava bhikkhu .pe. yaṃpi māṇava bhikkhu pītiyā ca virāgā .pe. tatiyaṃ jhānaṃ upasampajja viharati imameva kāyaṃ nippītikena sukhena abhisandeti parisandeti paripūreti parippharati nāssa kiñci sabbāvato kāyassa nippītikena sukhena apphutaṃ hoti. Idampissa hoti samādhismiṃ. [328] Puna caparaṃ māṇava bhikkhu sukhassa ca pahānā dukkhassa ca pahānā pubbe va somanassadomanassānaṃ atthaṅgamā adukkhamasukhaṃ upekkhāsatipārisuddhiṃ catutthaṃ jhānaṃ upasampajja viharati . so imameva kāyaṃ parisuddhena cetasā pariyodātena pharitvā nisinno hoti nāssa kiñci sabbāvato kāyassa parisuddhena cetasā pariyodātena apphutaṃ hoti. {328.1} Seyyathāpi māṇava puriso odātena vatthena sasīsaṃ pārupitvā nisinno assa nāssa kiñci sabbāvato kāyassa odātena vatthena apphutaṃ hoti evameva kho māṇava bhikkhu .pe. Yaṃpi māṇava bhikkhu sukhassa ca pahānā .pe. catutthaṃ jhānaṃ upasampajja viharati imameva kāyaṃ parisuddhena cetasā pariyodātena pharitvā nisinno hoti nāssa kiñci sabbāvato kāyassa parisuddhena cetasā pariyodātena apphutaṃ hoti . idaṃpissa hoti samādhismiṃ. Ayaṃ kho so māṇava ariyo samādhikkhandho yassa so bhagavā vaṇṇavādī ahosi ettha ca imaṃ janataṃ samādapesi nivesesi patiṭṭhāpesi atthi cevettha uttariṃ karaṇīyanti . acchariyaṃ bho ānanda abbhūtaṃ Bho ānanda so cāyaṃ bho ānanda ariyo samādhikkhandho paripuṇṇo no aparipuṇṇo evaṃ paripuṇṇañcāhaṃ bhoto ānandassa ariyaṃ samādhikkhandhaṃ ito bahiddhā aññesu samaṇabrāhmaṇesu na samanupassāmi evaṃ paripuṇṇañca bho ānanda ariyaṃ samādhikkhandhaṃ ito bahiddhā aññe samaṇabrāhmaṇā attani samanupasseyyuṃ te tāvatakeneva attamanā assu alamettāvatā katamettāvatā anuppatto no sāmaññattho natthi no kiñci uttariṃ karaṇīyanti . atha ca pana bhavaṃ ānando evamāha atthi cevettha uttariṃ karaṇīyanti. [329] Katamo pana so bho ānanda ariyo paññākkhandho yassa so bhavaṃ gotamo vaṇṇavādī ahosi yattha ca imaṃ janataṃ samādapesi nivesesi patiṭṭhāpesi . so evaṃ samāhite citte parisuddhe pariyodāte anaṅgaṇe vigatūpakkilese mudubhūte kammaniye ṭhite āneñjappatte ñāṇadassanāya cittaṃ abhinīharati abhininnāmeti . so evaṃ pajānāti ayaṃ kho me kāyo rūpī cātummahābhūtiko mātāpettikasambhavo odanakummāsupacayo niccucchādanaparimaddanabhedanaviddhaṃsanadhammo idañca pana me viññāṇaṃ ettha sitaṃ ettha paṭibaddhanti. {329.1} Seyyathāpi māṇava maṇiveḷuriyo subho jātimā aṭṭhaṃso suparikammakato accho vippasanno sabbākārasampanno tatrassa suttaṃ āvutaṃ nīlaṃ vā pītaṃ vā lohitaṃ vā odātaṃ vā paṇḍusuttaṃ vā tamenaṃ cakkhumā puriso hatthe karitvā paccavekkheyya ayaṃ kho maṇiveḷuriyo subho jātimā Aṭṭhaṃso suparikammakato accho vippasanno sabbākārasampanno tatridaṃ suttaṃ āvutaṃ nīlaṃ vā pītaṃ vā lohitaṃ vā odātaṃ vā paṇḍusuttaṃ vāti evameva kho māṇava bhikkhu .pe. yaṃpi māṇava bhikkhu evaṃ samāhite citte parisuddhe pariyodāte anaṅgaṇe vigatūpakkilese mudubhūte kammaniye ṭhite āneñjappatte ñāṇadassanāya cittaṃ abhinīharati abhininnāmeti so evaṃ pajānāti ayaṃ kho me kāyo rūpī cātummahābhūtiko mātāpettikasambhavo odanakummāsupacayo niccucchādanaparimaddanabhedanaviddhaṃsanadhammo idañca pana me viññāṇaṃ ettha sitaṃ ettha paṭibaddhanti. Idaṃpissa hoti paññāya. [330] So evaṃ samāhite citte parisuddhe pariyodāte anaṅgaṇe vigatūpakkilese mudubhūte kammaniye ṭhite āneñjappatte manomayaṃ abhinimmināya cittaṃ abhinīharati abhininnāmeti . so imamhā kāyā aññaṃ kāyaṃ abhininnāmeti rūpiṃ manomayaṃ sabbaṅgapaccaṅgaṃ ahīnindriyaṃ. {330.1} Seyyathāpi māṇava puriso muñjamhā isikaṃ pavāheyya tassa evamassa ayaṃ muñjo ayaṃ isikā añño muñjo aññā isikā muñjamhā tveva isikā pavālhāti . seyyathāpi māṇava puriso asiṃ kosiyā pavāheyya tassa evamassa ayaṃ asi ayaṃ kosi aññā asi aññā kosi kosiyā tveva asi pavālhāti. Seyyathāpi māṇava puriso ahiṃ karaṇḍā uddhareyya tassa evamassa ayaṃ ahi ayaṃ karaṇḍo añño ahi añño karaṇḍo karaṇḍā tveva ahi Uddharitoti 1- evameva kho māṇava bhikkhu .pe. yaṃpi māṇava bhikkhu evaṃ samāhite citte .pe. āneñjappatte manomayaṃ abhinimmināya cittaṃ abhinīharati abhininnāmeti .pe. Idaṃpissa hoti paññāya. [331] So evaṃ samāhite citte parisuddhe pariyodāte anaṅgaṇe vigatūpakkilese mudubhūte kammaniye ṭhite āneñjappatte iddhividhāya cittaṃ abhinīharati abhininnāmeti . so anekavihitaṃ iddhividhaṃ paccanubhoti ekopi hutvā bahudhā hoti bahudhāpi hutvā eko hoti āvibhāvaṃ tirobhāvaṃ tirokuḍḍaṃ tiropākāraṃ tiropabbataṃ asajjamāno gacchati seyyathāpi ākāse . so paṭhaviyāpi ummujjanimmujjaṃ karoti seyyathāpi udake udakepi abhijjamāne gacchati seyyathāpi paṭhaviyaṃ ākāsepi pallaṅkena kamati seyyathāpi pakkhī sakuṇo imepi candimasuriye evaṃmahiddhike evaṃmahānubhāve pāṇinā parimasati parimajjati yāva brahmalokāpi kāyena vasaṃ vatteti. {331.1} Seyyathāpi māṇava dakkho kumbhakāro vā kumbhakārantevāsī vā suparikammakatāya mattikāya yaṃ yadeva bhājanavikatiṃ ākaṅkheyya tantadeva kareyya abhinipphādeyya seyyathāpi vā pana māṇava dakkho dantakāro vā dantakārantevāsī vā suparikammakatasmiṃ dantasmiṃ yaṃ yadeva dantavikatiṃ ākaṅkheyya tantadeva kareyya abhinipphādeyya seyyathāpi vā pana māṇava dakkho suvaṇṇakāro vā suvaṇṇakārantevāsī vā suparikammakatasmiṃ @Footnote: 1 sīhalapotthake ubbhato. Suvaṇṇasmiṃ yaṃ yadeva suvaṇṇavikatiṃ ākaṅkheyya tantadeva kareyya abhinipphādeyya evameva kho māṇava bhikkhu evaṃ samāhite citte parisuddhe pariyodāte anaṅgaṇe vigatūpakkilese mudubhūte kammaniye ṭhite āneñjappatte iddhividhāya cittaṃ abhinīharati abhininnāmeti so anekavihitaṃ iddhividhaṃ paccanubhoti ekopi hutvā bahudhā hoti .pe. yāva brahmalokāpi kāyena vasaṃ vatteti . idampissa hoti paññāya. [332] So evaṃ samāhite citte .pe. āneñjappatte dibbāya sotadhātuyā cittaṃ abhinīharati abhininnāmeti . so dibbāya sotadhātuyā visuddhāya atikkantamānusikāya ubho sadde suṇāti dibbe ca mānuse ca ye dūre santike ca. {332.1} Seyyathāpi māṇava puriso addhānamaggapaṭipanno so suṇeyya bherisaddaṃpi mudiṅgasaddaṃpi 1- saṃkhasaddaṃpi paṇavasaddaṃpi deṇḍimasaddaṃpi tassa evamassa bherisaddo itipi mudiṅgasaddo itipi saṃkhasaddo itipi paṇavasaddo itipi deṇḍimasaddo itipi evameva kho māṇava bhikkhu .pe. yaṃpi māṇava bhikkhu evaṃ samāhite citte .pe. Āneñjappatte dibbāya sotadhātuyā visuddhāya atikkantamānusikāya ubhopi sadde @Footnote: 1 ito paraṃ sīhalapotthake saṃkhapaṇavadeṇḍimasaddampi tassa evamassa @bherisaddo itipi mudiṅgasaddo itipi saṃkhapaṇavadeṇḍimasaddo itipīti @īdiso pāṭho dissati. Suṇāti dibbe ca mānuse ca ye dūre santike ca . idampissa hoti paññāya. [333] So evaṃ samāhite citte parisuddhe pariyodāte anaṅgaṇe vigatūpakkilese mudubhūte kammaniye ṭhite āneñjappatte cetopariyañāṇāya cittaṃ abhinīharati abhininnāmeti . so parasattānaṃ parapuggalānaṃ cetasā ceto paricca pajānāti sarāgaṃ vā cittaṃ sarāgaṃ cittanti pajānāti vītarāgaṃ vā cittaṃ vītarāgaṃ cittanti pajānāti sadosaṃ vā cittaṃ ladosaṃ cittanti pajānāti vītadosaṃ vā cittaṃ vītadosaṃ cittanti pajānāti samohaṃ vā cittaṃ samohaṃ cittanti pajānāti vītamohaṃ vā cittaṃ vītamohaṃ cittanti pajānāti saṃkhittaṃ vā cittaṃ saṃkhittaṃ cittanti pajānāti vikkhittaṃ vā cittaṃ vikkhittaṃ cittanti pajānāti mahaggataṃ vā cittaṃ mahaggataṃ cittanti pajānāti amahaggataṃ vā cittaṃ amahaggataṃ cittanti pajānāti sauttaraṃ vā cittaṃ sauttaraṃ cittanti pajānāti anuttaraṃ vā cittaṃ anuttaraṃ cattanti pajānāti samāhitaṃ vā cittaṃ samāhitaṃ cittanti pajānāti asamāhitaṃ vā cittaṃ asamāhitaṃ cittanti pajānāti vimuttaṃ vā cittaṃ vimuttaṃ cittanti pajānāti avimuttaṃ vā cittaṃ avimuttaṃ cattanti pajānāti. {333.1} Seyyathāpi māṇava itthī vā puriso vā daharo yuvā maṇḍanajātiko ādāse vā parisuddhe pariyodāte acche vā udakapatte sakamukhanimittaṃ paccavekkhamāno sakaṇikaṃ vā Sakaṇikanti pajāneyya akaṇikaṃ vā akaṇikanti pajāneyya evameva kho māṇava bhikkhu .pe. yaṃpi māṇava bhikkhu evaṃ samāhite citte .pe. āneñjappatte cetopariyañāṇāya cittaṃ abhinīharati abhininnāmeti . so parasattānaṃ parapuggalānaṃ cetasā ceto paricca jānāti sarāgaṃ vā cittaṃ sarāgaṃ cittanti pajānāti .pe. avimuttaṃ vā cittaṃ avimuttaṃ cittanti pajānāti. Idampissa hoti paññāya. [334] So evaṃ samāhite citte .pe. āneñjappatte pubbenivāsānussatiñāṇāya cittaṃ abhinīharati abhininnāmeti . so anekavihitaṃ pubbenivāsaṃ anussarati seyyathīdaṃ ekaṃpi jātiṃ dvepi jātiyo tissopi jātiyo catassopi jātiyo pañcapi jātiyo dasapi jātiyo vīsaṃpi jātiyo tiṃsaṃpi jātiyo cattāḷīsaṃpi jātiyo paññāsaṃpi jātiyo jātisataṃpi jātisahassaṃpi jātisatasahassaṃpi anekepi saṃvaṭṭakappe anekepi vivaṭṭakappe anekepi saṃvaṭṭavivaṭṭakappe amutrāsiṃ evaṃnāmo evaṃgotto evaṃvaṇṇo evamāhāro evaṃsukhadukkhapaṭisaṃvedī evamāyupariyanto so tato cuto amutra udapādiṃ tatrāpāsiṃ evaṃnāmo evaṃgotto evaṃvaṇṇo evamāhāro evaṃsukhadukkhapaṭisaṃvedī evamāyupariyanto so tato cuto idhūpapannoti . iti sākāraṃ sauddesaṃ anekavihitaṃ pubbenivāsaṃ anussarati. {334.1} Seyyathāpi māṇava puriso sakamhāpi gāmā aññaṃ gāmaṃ gaccheyya tamhāpi gāmā aññaṃpi gāmaṃ gaccheyya so tamhā gāmā sakaṃyeva gāmaṃ paccāgaccheyya Tassa evamassa ahaṃ kho sakamhā gāmā amuṃ gāmaṃ agacchiṃ 1- tatthāpi evaṃ 2- aṭṭhāsiṃ evaṃ nisīdiṃ evaṃ abhāsiṃ evaṃ tuṇhī ahosiṃ so tamhā gāmā amuṃ gāmaṃ agacchiṃ tatrāpi evaṃ aṭṭhāsiṃ evaṃ nisīdiṃ evaṃ abhāsiṃ evaṃ tuṇhī ahosiṃ somhi tamhā gāmā sakaṃyeva gāmaṃ paccāgatoti evameva kho māṇava bhikkhu .pe. yaṃpi māṇava bhikkhu evaṃ samāhite citte .pe. Āneñjappatte pubbenivāsānussatiñāṇāya cittaṃ abhinīharati abhininnāmeti so anekavihitaṃ pubbenivāsaṃ anussarati seyyathīdaṃ ekaṃpi jātiṃ dvepi jātiyo .pe. iti sākāraṃ sauddesaṃ anekavihitaṃ pubbenivāsaṃ anussarati. Idaṃpissa hoti paññāya. [335] So evaṃ samāhite citte .pe. āneñjappatte sattānaṃ cutūpapātañāṇāya cittaṃ abhinīharati abhininnāmeti . so dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena satte passati cavamāne upapajjamāne hīne paṇīte suvaṇṇe dubbaṇṇe sugate duggate yathākammūpage satte pajānāti ime vata bhonto sattā kāyaduccaritena samannāgatā vacīduccaritena samannāgatā manoduccaritena samannāgatā ariyānaṃ upavādakā micchādiṭṭhikā micchādiṭṭhikammasamādānā te kāyassa bhedā parammaraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapannā ime vā pana bhonto sattā kāyasucaritena @Footnote: 1 agañchinti vā pāṭho. 2 Sī. tatra evaṃ. Samannāgatā vacīsucaritena samannāgatā manosucaritena samannāgatā ariyānaṃ anupavādakā sammādiṭṭhikā sammādiṭṭhikammasamādānā te kāyassa bhedā parammaraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapannāti iti dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena satte passati cavamāne upapajjamāne hīne paṇīte suvaṇṇe dubbaṇṇe sugate duggate yathākammūpage satte pajānāti. {335.1} Seyyathāpi māṇava majjhe siṃghāṭake pāsādo tattha cakkhumā puriso ṭhito passeyya manusse gehaṃ pavisantepi nikkhamantepi rathiyāya vithiṃ sañcarantepi majjhe siṃghāṭake nisinnepi tassa evamassa ete manussā gehaṃ pavisanti ete nikkhamanti ete rathiyāyapi vithiṃ sañcaranti ete majjhe siṃghāṭake nisinnāti evameva kho māṇava bhikkhu .pe. yaṃpi māṇava bhikkhu evaṃ samāhite citte .pe. Āneñjappatte sattānaṃ cutūpapātañāṇāya cittaṃ abhinīharati abhininnāmeti . so dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena satte passati cavamāne upapajjamāne hīne paṇīte suvaṇṇe dubbaṇṇe sugate duggate yathākammūpage satte pajānāti . Idampissa hoti paññāya. [336] So evaṃ samāhite citte parisuddhe pariyodāte anaṅgaṇe vigatūpakkilese mudubhūte kammaniye ṭhite āneñjappatte āsavānaṃ khayañāṇāya cittaṃ abhinīharati abhininnāmeti . so idaṃ dukkhanti yathābhūtaṃ pajānāti ayaṃ dukkhasamudayoti yathābhūtaṃ pajānāti ayaṃ Dukkhanirodhoti yathābhūtaṃ pajānāti ayaṃ dukkhanirodhagāminī paṭipadāti yathābhūtaṃ pajānāti ime āsavāti yathābhūtaṃ pajānāti ayaṃ āsavasamudayoti yathābhūtaṃ pajānāti ayaṃ āsavanirodhoti yathābhūtaṃ pajānāti ayaṃ āsavanirodhagāminī paṭipadāti yathābhūtaṃ pajānāti . Tassa evaṃ jānato evaṃ passato kāmāsavāpi cittaṃ vimuccati bhavāsavāpi cittaṃ vimuccati avijjāsavāpi cittaṃ vimuccati . vimuttasmiṃ vimuttamiti ñāṇaṃ hoti . khīṇā jāti vusitaṃ brahmacariyaṃ kataṃ karaṇīyaṃ nāparaṃ itthattāyāti pajānāti. {336.1} Seyyathāpi māṇava pabbatasaṃkhepaudakarahado accho vippasanno anāvilo tattha cakkhumā puriso tīre ṭhito passeyya sippikasambukaṃpi sakkharakaṭhalaṃpi macchagumbaṃpi carantaṃpi tiṭṭhantaṃpi tassa evamassa ayaṃ kho udakarahado accho vippasanno anāvilo tatrime sippikasambukāpi sakkharakaṭhalāpi macchagumbāpi carantāpi tiṭṭhantāpi 1- evameva kho māṇava bhikkhu .pe. yaṃpi māṇava bhikkhu evaṃ samāhite citte .pe. āneñjappatte āsavānaṃ khayañāṇāya cittaṃ abhinīharati abhininnāmeti . so idaṃ dukkhanti yathābhūtaṃ pajānāti .pe. ayaṃ āsavanirodhagāminī paṭipadāti yathābhūtaṃ pajānāti tassa evaṃ jānato evaṃ passato kāmāsavāpi cittaṃ vimuccati bhavāsavāpi cittaṃ vimuccati avijjāsavāpi cittaṃ vimuccati . vimuttasmiṃ vimuttamiti ñāṇaṃ hoti . Khīṇā jāti vusitaṃ brahmacariyaṃ kataṃ karaṇīyaṃ nāparaṃ itthattāyāti @Footnote: 1 Sī. carantipi tiṭṭhantipi. Pajānāti. Idampissa hoti paññāya. [337] Ayaṃ kho so māṇava ariyo paññākkhandho yassa so bhagavā vaṇṇavādī ahosi ettha ca imaṃ janataṃ samādapesi nivesesi patiṭṭhāpesi natthi cevettha uttariṃ karaṇīyanti . acchariyaṃ bho ānanda abbhūtaṃ bho ānanda sovāyaṃ bho ānanda ariyo paññākkhandho paripuṇṇo no aparipuṇṇo evaṃ paripuṇṇañcāhaṃ bho ānanda ariyaṃ paññākkhandhaṃ ito bahiddhā aññesu samaṇabrāhmaṇesu na samanupassāmi natthi no kiñci uttariṃ karaṇīyanti . abhikkantaṃ bho ānanda abhikkantaṃ bho ānanda seyyathāpi bho ānanda nikkujjitaṃ vā ukkujjeyya paṭicchannaṃ vā vivareyya mūḷhassa vā maggaṃ ācikkheyya andhakāre vā telapajjotaṃ dhāreyya cakkhumanto rūpāni dakkhantīti evameva kho bhotā ānandena anekapariyāyena dhammo pakāsito esāhaṃ bho ānanda bhavantaṃ gotamaṃ saraṇaṃ gacchāmi dhammañca bhikkhusaṃghañca upāsakaṃ maṃ bhavaṃ ānanda dhāretu ajjatagge pāṇupetaṃ saraṇaṅgatanti. Subhasuttaṃ dasamaṃ niṭṭhitaṃ. ---------- Kevaṭṭasuttaṃ ekādasamaṃ [338] Evamme sutaṃ . ekaṃ samayaṃ bhagavā nālandāyaṃ viharati pāvārikambavane . athakho kevaṭṭo gahapatiputto yena bhagavā tenupasaṅkami upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi . Ekamantaṃ nisinno kho kevaṭṭo gahapatiputto bhagavantaṃ etadavoca ayaṃ bhante nālandā iddhā ceva phītā ca bahujanā ākiṇṇamanussā bhagavati abhippasannā sādhu bhante bhagavā ekaṃ bhikkhuṃ samādisatu yo uttarimanussadhammā iddhipāṭihāriyaṃ karissati evāyaṃ nālandā bhiyyoso mattāya bhagavati abhippasīdissatīti . evaṃ vutte bhagavā kevaṭṭaṃ gahapatiputtaṃ etadavoca na kho ahaṃ kevaṭṭa bhikkhūnaṃ evaṃ dhammaṃ desemi etha tumhe bhikkhave gihīnaṃ odātavasanānaṃ uttarimanussadhammā iddhipāṭihāriyaṃ karothāti. {338.1} Dutiyampi kho kevaṭṭo gahapatiputto bhagavantaṃ etadavoca nāhaṃ bhante bhagavantaṃ ṭhapesiṃ apica evaṃ vadāmi ayaṃ bhante nālandā iddhā ceva phītā ca bahujanā ākiṇṇamanussā bhagavati abhippasannā sādhu bhante bhagavā ekaṃ bhikkhuṃ samādisatu yo uttarimanussadhammā iddhipāṭihāriyaṃ karissati evāyaṃ nālandā bhiyyoso mattāya bhagavati abhippasīdissatīti. Tatiyampi .pe. [339] Tīṇi kho imāni kevaṭṭa pāṭihāriyāni mayā sayaṃ abhiññā sacchikatvā paveditāni katamāni tīṇi iddhipāṭihāriyaṃ Ādesanāpāṭihāriyaṃ anusāsanipāṭihāriyaṃ. {339.1} Katamañca kevaṭṭa iddhipāṭihāriyaṃ idha kevaṭṭa bhikkhu anekavihitaṃ iddhividhaṃ paccanubhoti ekopi hutvā bahudhā hoti bahudhāpi hutvā eko hoti āvibhāvaṃ tirobhāvaṃ tirokuḍḍaṃ tiropākāraṃ tiropabbataṃ asajjamāno gacchati seyyathāpi ākāse paṭhaviyā ummujjanimmujjaṃ karoti seyyathāpi udake udakepi abhijjamāne gacchati seyyathāpi paṭhaviyā ākāsepi pallaṅkena kamati seyyathāpi pakkhī sakuṇo imepi candimasuriye evaṃmahiddhike evaṃmahānubhāve pāṇinā parimasati parimajjati yāva brahmalokāpi kāyena vasaṃ vatteti. {339.2} Tamenaṃ aññataro saddho pasanno passati taṃ bhikkhuṃ anekavihitaṃ iddhividhaṃ paccanubhontaṃ ekopi hutvā bahudhā hontaṃ bahudhāpi hutvā eko hontaṃ āvibhāvaṃ tirobhāvaṃ tirokuḍḍaṃ tiropākāraṃ tiropabbataṃ asajjamānaṃ gacchantaṃ seyyathāpi ākāse paṭhaviyā ummujjanimmujjaṃ karontaṃ seyyathāpi udake udakepi abhijjamāne gacchantaṃ seyyathāpi paṭhaviyā ākāsepi pallaṅkena kamantaṃ seyyathāpi pakkhī sakuṇo imepi candimasuriye evaṃmahiddhike evaṃmahānubhāve pāṇinā parimasantaṃ parimajjantaṃ yāva brahmalokāpi kāyena vasaṃ vattentaṃ. {339.3} Tamenaṃ so saddho pasanno aññatarassa assaddhassa appasannassa āroceti acchariyaṃ vata bho abbhūtaṃ vata bho samaṇassa mahiddhikatā mahānubhāvatā amāhaṃ bhikkhuṃ addasaṃ anekavihitaṃ iddhividhaṃ paccanubhontaṃ ekopi hutvā bahudhā hontaṃ Bahudhāpi hutvā eko hontaṃ .pe. yāva brahmalokāpi kāyena vasaṃ vattentanti . tamenaṃ so assaddho appasanno taṃ saddhaṃ pasannaṃ evaṃ vadeyya atthi kho bho gandhāri nāma vijjā tāya so bhikkhu anekavihitaṃ iddhividhaṃ paccanubhoti .pe. yāva brahmalokāpi kāyena vasaṃ vattetīti . taṃ kiṃ maññasi kevaṭṭa api nu so assaddho appasanno taṃ saddhaṃ pasannaṃ evaṃ vadeyyāti . vadeyya bhanteti . Imaṃ kho ahaṃ kevaṭṭa iddhipāṭihāriye ādīnavaṃ sampassamāno iddhipāṭihāriyena aṭṭiyāmi harāyāmi jigucchāmi. [340] Katamañca kevaṭṭa ādesanāpāṭihāriyaṃ . idha kevaṭṭa bhikkhu parasattānaṃ parapuggalānaṃ cittampi ādisati cetasikampi ādisati vitakkitampi ādisati vicāritampi ādisati evampi te mano itthampi te mano itipi te cittanti. {340.1} Tamenaṃ aññataro saddho pasanno passati taṃ bhikkhuṃ parasattānaṃ parapuggalānaṃ cittampi ādisantaṃ cetasikampi ādisantaṃ vitakkitampi ādisantaṃ vicāritampi ādisantaṃ evampi te mano itthampi te mano itipi te cittanti . Tamenaṃ so saddho pasanno aññatarassa assaddhassa appasannassa āroceti acchariyaṃ vata bho abbhūtaṃ vata bho samaṇassa mahiddhikatā mahānubhāvatā amāhaṃ bhikkhuṃ addasaṃ parasattānaṃ parapuggalānaṃ cittampi ādisantaṃ cetasikampi ādisantaṃ vitakkitampi ādisantaṃ vicāritampi ādisantaṃ evaṃpi te mano itthampi te mano itipi te cittanti . tamenaṃ So assaddho appasanno taṃ saddhaṃ pasannaṃ evaṃ vadeyya atthi kho bho maṇikā nāma vijjā tāya so bhikkhu parasattānaṃ parapuggalānaṃ cittampi ādisati cetasikampi ādisati vitakkitampi ādisati vicāritampi ādisati evampi te mano itthampi te mano itipi te cittanti. Taṃ kiṃ maññasi kevaṭṭa api nu so assaddho appasanno taṃ saddhaṃ pasannaṃ evaṃ vadeyyāti . vadeyya bhanteti . imaṃ kho ahaṃ kevaṭṭa ādesanāpāṭihāriye ādīnavaṃ sampassamāno ādesanāpāṭihāriyena aṭṭiyāmi harāyāmi jigucchāmi. [341] Katamañca kevaṭṭa anusāsanipāṭihāriyaṃ . idha kevaṭṭa bhikkhu evamanusāsati evaṃ vitakketha mā evaṃ vitakkayittha evaṃ manasikarotha mā evaṃ manasikarotha idaṃ pajahatha idaṃ upasampajja viharathāti. Idaṃ vuccati kevaṭṭa anusāsanipāṭihāriyaṃ. [342] Puna caparaṃ kevaṭṭa idha tathāgato loke uppajjati arahaṃ sammāsambuddho .pe. (yathā sāmaññaphale evaṃ vitthāretabbaṃ) .pe. idaṃpi vuccati kevaṭṭa anusāsanipāṭihāriyaṃ . dutiyaṃ jhānaṃ . Tatiyaṃ jhānaṃ . catutthaṃ jhānaṃ upasampajja viharati . idaṃ vuccati kevaṭṭa anusāsanipāṭihāriyaṃ .pe. ñāṇadassanāya cittaṃ abhinīharati abhininnāmeti . idaṃ vuccati kevaṭṭa anusāsanipāṭihāriyaṃ . .pe. Nāparaṃ itthattāyāti pajānāti idaṃ vuccati anusāsanipāṭihāriyaṃ . Imāni kho kevaṭṭa tīṇi pāṭihāriyāni mayā sayaṃ Abhiññā sacchikatvā paveditāni. [343] Bhūtapubbaṃ kevaṭṭa imasmiṃyeva bhikkhusaṃghe aññatarassa bhikkhuno evaṃ cetaso parivitakko udapādi kattha nu kho 1- ime cattāro mahābhūtā aparisesā nirujjhanti seyyathīdaṃ paṭhavīdhātu āpodhātu tejodhātu vāyodhātūti . athakho kevaṭṭa bhikkhu tathārūpaṃ samādhiṃ samāpajji yathā samāhite citte devayāniyo maggo pāturahosi. {343.1} Athakho so kevaṭṭa bhikkhu yena cātummahārājikā devā tenupasaṅkami upasaṅkamitvā cātummahārājike deve etadavoca kattha nu kho āvuso ime cattāro mahābhūtā aparisesā nirujjhanti seyyathīdaṃ paṭhavīdhātu āpodhātu tejodhātu vāyodhātūti . evaṃ vutte kevaṭṭa cātummahārājikā devā taṃ bhikkhuṃ etadavocuṃ mayaṃpi kho bhikkhu na jānāma yatthime cattāro mahābhūtā aparisesā nirujjhanti seyyathīdaṃ paṭhavīdhātu āpodhātu tejodhātu vāyodhātūti atthi kho bhikkhu cattāro mahārājāno amhehi abhikkantatarā ca paṇītatarā ca te kho evaṃ jāneyyuṃ yatthime cattāro mahābhūtā aparisesā nirujjhanti seyyathīdaṃ paṭhavīdhātu āpodhātu tejodhātu vāyodhātūti. {343.2} Athakho kevaṭṭa bhikkhu yena cattāro mahārājāno tenupasaṅkami upasaṅkamitvā cattāro mahārājāno etadavoca kattha nu kho āvuso ime cattāro mahābhūtā aparisesā nirujjhanti seyyathīdaṃ @Footnote: 1 Sī. kathannu kho. Paṭhavīdhātu āpodhātu tejodhātu vāyodhātūti . evaṃ vutte kevaṭṭa cattāro mahārājāno taṃ bhikkhuṃ etadavocuṃ mayaṃpi kho bhikkhu na jānāma yatthi .pe. vāyodhātūti atthi kho bhikkhu tāvatiṃsā nāma devā amhehi abhikkantatarā ca paṇītatarā ca te kho evaṃ jāneyyuṃ yatthime cattāro .pe. vāyodhātūti . athakho kevaṭṭa bhikkhu yena tāvatiṃsā devā tenupasaṅkami upasaṅkamitvā tāvatiṃse deve etadavoca kattha nu kho āvuso ime cattāro mahābhūtā aparisesā nirujjhanti seyyathīdaṃ paṭhavīdhātu āpodhātu tejodhātu vāyodhātūti . Evaṃ vutte kevaṭṭa tāvatiṃsā devā taṃ bhikkhuṃ etadavocuṃ mayaṃpi kho bhikkhu na jānāma yatthime .pe. vāyodhātūti atthi kho bhikkhu sakko devānamindo amhehi abhikkantataro ca paṇītataro ca so kho evaṃ jāneyya yatthime cattāro .pe. Vāyodhātūti. {343.3} Athakho so kevaṭṭa bhikkhu yena sakko devānamindo tenupasaṅkami upasaṅkamitvā sakkaṃ devānamindaṃ etadavoca kattha nu kho āvuso cattāro mahābhūtā aparisesā nirujjhanti seyyathīdaṃ paṭhavīdhātu āpodhātu tejodhātu vāyodhātūti . evaṃ vutte kevaṭṭa sakko devānamindo taṃ bhikkhuṃ etadavoca ahaṃpi kho bhikkhu na jānāmi yatthime cattāro .pe. vāyodhātūti atthi kho bhikkhu yāmā nāma devā .pe. suyāmo nāma devaputto .pe. Tusitā nāma devā .pe. santusito nāma devaputto .pe. Nimmānaratī nāma devā .pe. sunimmito nāma devaputto .pe. Paranimmitavasavattī nāma devā .pe. paranimmitavasavatti nāma devaputto amhehi abhikkantataro ca paṇītataro ca so kho evaṃ jāneyya yatthime cattāro mahābhūtā aparisesā nirujjhanti seyyathīdaṃ paṭhavīdhātu āpodhātu tejodhātu vāyodhātūti. [344] Athakho so kevaṭṭa bhikkhu yena vasavatti devaputto tenupasaṅkami upasaṅkamitvā vasavattiṃ devaputtaṃ etadavoca kattha nu kho āvuso ime cattāro mahābhūtā aparisesā nirujjhanti seyyathīdaṃ paṭhavīdhātu āpodhātu tejodhātu vāyodhātūti . evaṃ vutte kevaṭṭa vasavatti devaputto taṃ bhikkhuṃ etadavoca ahaṃpi kho bhikkhu na jānāmi yatthime cattāro mahābhūtā aparisā nirujjhanti seyyathīdaṃ paṭhavīdhātu āpodhātu tejodhātu vāyodhātūti atthi kho bhikkhu brahmakāyikā nāma devā amhehi abhikkantatarā ca paṇītatarā ca te kho evaṃ jāneyyuṃ yatthime cattāro .pe. vāyodhātūti . athakho kevaṭṭa bhikkhu tathārūpaṃ samādhiṃ samāpajji yathā samāhite citte brahmayāniyo maggo pāturahosi. [345] Athakho so kevaṭṭa bhikkhu yena brahmakāyikā devā tenupasaṅkami upasaṅkamitvā brahmakāyike deve etadavoca kattha nu kho āvuso ime cattāro .pe. vāyodhātūti . evaṃ vutte kevaṭṭa brahmakāyikā devā taṃ bhikkhuṃ etadavocuṃ mayaṃpi kho bhikkhu Na jānāma yatthime .pe. vāyodhātūti atthi kho bhikkhu brahmā mahābrahmā abhibhū anabhibhūto aññadatthudaso vasavatti issaro kattā nimmitā seṭṭho sajjitā vasī pitā bhūtabhabyānaṃ amhehi abhikkantataro ca paṇītataro ca so kho evaṃ jāneyya yatthime cattāro mahābhūtā aparisesā nirujjhanti seyyathīdaṃ paṭhavīdhātu āpodhātu tejodhātu vāyodhātūti . kahaṃ panāvuso etarahi so mahābrahmāti . mayaṃpi kho bhikkhu na jānāma yattha vā brahmā yena vā brahmā apica bhikkhu yathā nimittā dissanti āloko sañjāyati obhāso pātubhavati brahmā pātubhavissati brahmuno hetaṃ pubbanimittaṃ pātubhāvāya yadidaṃ āloko sañjāyati obhāso pātubhavatīti. Athakho so kevaṭṭa mahābrahmā nacirasseva pāturahosi. [346] Athakho so kevaṭṭa bhikkhu yena mahābrahmā tenupasaṅkami upasaṅkamitvā taṃ mahābrahmānaṃ etadavoca kattha nu kho āvuso ime cattāro mahābhūtā aparisesā nirujjhanti seyyathīdaṃ paṭhavīdhātu āpodhātu tejodhātu vāyodhātūti . evaṃ vutte kevaṭṭa so mahābrahmā taṃ bhikkhuṃ etadavoca ahamasmi bhikkhu brahmā mahābrahmā abhibhū anabhibhūto aññadatthudaso vasavatti issaro kattā nimmitā seṭṭho sajjitā vasī pitā bhūtabhabyānanti . dutiyampi kho kevaṭṭa so bhikkhu taṃ mahābrahmānaṃ etadavoca na kho ahaṃ taṃ āvuso evaṃ pucchāmi tvamasi brahmā mahābrahmā abhibhū anabhibhūto aññadatthudaso Vasavatti issaro kattā nimmitā sajjitā vasī pitā bhūtabhabyānaṃ evañca kho ahantaṃ āvuso evaṃ pucchāmi kattha nu kho āvuso ime cattāro mahābhūtā aparisesā nirujjhanti seyyathīdaṃ paṭhavīdhātu āpodhātu tejodhātu vāyodhātūti . dutiyampi kho kevaṭṭa so mahābrahmā taṃ bhikkhuṃ etadavoca ahamasmi bhikkhu brahmā mahābrahmā abhibhū anabhibhūto aññadatthudaso vasavatti issaro kattā nimmitā seṭṭho sajjitā vasī pitā bhūtabhabyānanti . tatiyampi kho kevaṭṭa so bhikkhu taṃ mahābrahmānaṃ etadavoca na kho ahantaṃ āvuso evaṃ pucchāmi tvamasi brahmā mahābrahmā abhibhū anabhibhūto aññadatthudaso vasavatti issaro kattā nimmitā seṭṭho sajjitā vasī pitā bhūtabhabyānaṃ evañca kho ahantaṃ āvuso evaṃ pucchāmi kattha nu kho āvuso ime cattāro mahābhūtā aparisesā nirujjhanti seyyathīdaṃ paṭhavīdhātu āpodhātu tejodhātu vāyodhātūti. [347] Athakho kevaṭṭa so mahābrahmā taṃ bhikkhuṃ bāhāyaṃ gahetvā ekamantaṃ apanetvā taṃ bhikkhuṃ etadavoca ime kho maṃ bhikkhu brahmakāyikā devā evaṃ jānanti natthi kiñci brahmuno aññātaṃ natthi kiñci brahmuno adiṭṭhaṃ natthi kiñci brahmuno aviditaṃ natthi kiñci brahmuno asacchikatanti tasmā ahametesaṃ sammukhā na byākāsiṃ ahaṃpi kho bhikkhu na jānāmi yatthime cattāro mahābhūtā aparisesā nirujjhanti seyyathīdaṃ paṭhavīdhātu āpodhātu Tejodhātu vāyodhātūti tasmā tiha bhikkhu tumhevetaṃ dukkaṭaṃ tumhevetaṃ aparaddhaṃ yaṃ tvaṃ bhagavantaṃ abhimuñcitvā 1- bahiddhā pariyeṭṭhiṃ āpajjasi imassa pañhassa veyyākaraṇāya gaccha tvaṃ bhikkhu tameva bhagavantaṃ upasaṅkamitvā imaṃ pañhaṃ puccha yathā te bhagavā byākaroti tathā naṃ dhāreyyāsīti. [348] Athakho kevaṭṭa so bhikkhu seyyathāpi nāma balavā puriso sammiñjitaṃ vā bāhaṃ pasāreyya pasāritaṃ vā bāhaṃ sammiñjeyya evameva brahmaloke antarahito mama purato pāturahosi . athakho so kevaṭṭa so bhikkhu maṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi . Ekamantaṃ nasinno kho kevaṭṭa so bhikkhu maṃ etadavoca kattha nu kho bhante ime cattāro mahābhūtā aparisesā nirujjhanti seyyathīdaṃ paṭhavīdhātu āpodhātu tejodhātu vāyodhātūti. {348.1} Evaṃ vutte ahaṃ kevaṭṭa taṃ bhikkhuṃ etadavocaṃ bhūtapubbaṃ bhikkhu sāmuddikā bāṇijā tīradassiṃ sakuṇaṃ gahetvā nāvāya ajjhogāhanti te atīradassiniyā nāvāya tīradassiṃ sakuṇaṃ muñcanti so gacchati puratthimaṃ disaṃ gacchati dakkhiṇaṃ disaṃ gacchati pacchimaṃ disaṃ gacchati uttaraṃ disaṃ gacchati uddhaṃ disaṃ gacchati anudisaṃ sace so samantā tīraṃ passati tathāpakkanto va hoti sace pana so samantā tīraṃ na passati tameva nāvaṃ paccāgacchati ayameva kho tvaṃ bhikkhu yato yāva brahmalokā pariyesamāno imassa @Footnote: 1 Sī. atisitvā. Pañhassa veyyākaraṇena ajjhagamā athakho mayhameva santike paccāgato na kho eso bhikkhu pañho evaṃ pucchitabbo kattha nu kho bhante ime cattāro mahābhūtā aparisesā nirujjhanti seyyathīdaṃ paṭhavīdhātu āpodhātu tejodhātu vāyodhātūti . evañca kho so bhikkhu pañho pucchitabbo. [349] Kattha āpo ca paṭhavī ca tejo vāyo na gādhati kattha dīghañca rassañca anuṃ thūlaṃ subhāsubhaṃ kattha nāmañca rūpañca asesaṃ uparujjhatīti. Tatra veyyākaraṇaṃ bhavati. [350] Viññāṇaṃ anidassanaṃ anantaṃ sabbato pabhaṃ ettha āpo ca paṭhavī ca tejo vāyo na gādhati ettha dīghañca rassañca anuṃ thūlaṃ subhāsubhaṃ ettha nāmañca rūpañca asesaṃ uparujjhati viññāṇassa nirodhena etthetaṃ uparujjhatīti. Idamavoca bhagavā . attamano kevaṭṭo gahapatiputto bhagavato bhāsitaṃ abhinandīti. Kevaṭṭasuttaṃ ekādasamaṃ niṭṭhitaṃ. ------------------ Lohiccasuttaṃ dvādasamaṃ [351] Evamme sutaṃ . ekaṃ samayaṃ bhagavā kosalesu cārikaṃ caramāno mahatā bhikkhusaṃghena saddhiṃ pañcamattehi bhikkhusatehi yena sālavatikā tadavasari . tena kho pana samayena lohicco brāhmaṇo sālavatikaṃ ajjhāvasati sattussadaṃ satiṇakaṭṭhodakaṃ sadhaññaṃ rājabhoggaṃ raññā pasenadikosalena dinnaṃ rājadāyaṃ brahmadeyyaṃ. [352] Tena kho pana samayena lohiccassa brāhmaṇassa evarūpaṃ pāpakaṃ diṭṭhigataṃ uppannaṃ hoti idha samaṇo vā brāhmaṇo vā kusalaṃ dhammaṃ adhigaccheyya kusalaṃ dhammaṃ adhigantvā na parassa āroceyya kiñhi paro parassa karissati seyyathāpi nāma purāṇaṃ bandhanaṃ chinditvā aññaṃ navaṃ bandhanaṃ kareyya evaṃ sampadamidaṃ pāpakaṃ lobhadhammaṃ vadāmi kiñhi paro parassa karissatīti . assosi kho lohicco brāhmaṇo samaṇo khalu bho gotamo sakyaputto sakyakulā pabbajito kosalesu cārikañcaramāno mahatā bhikkhusaṃghena saddhiṃ pañcamattehi bhikkhusatehi sālavatikaṃ anuppatto taṃ kho pana bhavantaṃ gotamaṃ evaṃkalyāṇo kittisaddo abbhuggato itipi so bhagavā .pe. buddho bhagavāti so imaṃ lokaṃ sadevakaṃ samārakaṃ sabrahmakaṃ sassamaṇabrāhmaṇiṃ pajaṃ sadevamanussaṃ sayaṃ abhiññā sacchikatvā pavedeti so dhammaṃ deseti ādikalyāṇaṃ majjhekalyāṇaṃ Pariyosānakalyāṇaṃ sātthaṃ sabyañjanaṃ kevalaparipuṇṇaṃ parisuddhaṃ brahmacariyaṃ pakāseti sādhu kho pana tathārūpānaṃ arahataṃ dassanaṃ hotīti. [353] Athakho lohicco brāhmaṇo rosikaṃ nhāpitaṃ āmantesi ehi tvaṃ samma rosike yena samaṇo gotamo tenupasaṅkama upasaṅkamitvā mama vacanena samaṇaṃ gotamaṃ appābādhaṃ appātaṅkaṃ lahuṭṭhānaṃ balaṃ phāsuvihāraṃ puccha lohicco bho gotama brāhmaṇo bhavantaṃ gotamaṃ appābādhaṃ appātaṅkaṃ lahuṭṭhānaṃ balaṃ phāsuvihāraṃ pucchatīti evañca vadehi adhivāsetu kira bhavaṃ gotamo lohiccassa brāhmaṇassa svātanāya bhattaṃ saddhiṃ bhikkhusaṃghenāti . evaṃ bhanteti kho rosiko nhāpiko lohiccassa brāhmaṇassa paṭissutvā yena bhagavā tenupasaṅkami upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi . ekamantaṃ nisinno kho rosiko nhāpiko bhagavantaṃ etadavoca lohicco bhante brāhmaṇo bhagavantaṃ appābādhaṃ appātaṅkaṃ lahuṭṭhānaṃ balaṃ phāsuvihāraṃ pucchati evañca vadeti adhivāsetu kira bhante bhagavā lohiccassa brāhmaṇassa svātanāya bhattaṃ saddhiṃ bhikkhusaṃghenāti. Adhivāsesi bhagavā tuṇhībhāvena. [354] Athakho rosiko nhāpito bhagavato adhivāsanaṃ viditvā uṭṭhāyāsanā bhagavantaṃ abhivādetvā padakkhiṇaṃ katvā yena lohicco brāhmaṇo tenupasaṅkami upasaṅkamitvā lohiccaṃ brāhmaṇaṃ etadavoca avocumhā kho mayaṃ bhoto vacanena taṃ bhagavantaṃ lohicco bhante Brāhmaṇo bhagavantaṃ appābādhaṃ appātaṅkaṃ lahuṭṭhānaṃ balaṃ phāsuvihāraṃ pucchati evañca vadeti adhivāsetu kira bhante bhagavā lohiccassa brāhmaṇassa svātanāya bhattaṃ saddhiṃ bhikkhusaṃghenāti adhivuṭṭhañca pana tena bhagavatāti . athakho lohicco brāhmaṇo tassā rattiyā accayena sake nivesane paṇītaṃ khādanīyaṃ bhojanīyaṃ paṭiyādetvā rosikaṃ nhāpitaṃ āmantesi ehi tvaṃ samma rosike yena samaṇo gotamo tenupasaṅkama upasaṅkamitvā samaṇassa gotamassa kālaṃ ārocehi kālo bho gotama niṭṭhitaṃ bhattanti . evaṃ bhoti kho rosiko nhāpito lohiccassa brāhmaṇassa paṭissutvā yena bhagavā tenupasaṅkami upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ aṭṭhāsi . ekamantaṃ ṭhito kho rosiko nhāpito bhagavato kālaṃ ārocesi kālo bhante niṭṭhitaṃ bhattanti. [355] Athakho bhagavā pubbaṇhasamayaṃ nivāsetvā pattacīvaramādāya saddhiṃ bhikkhusaṃghena yena sālavatikā tenupasaṅkami. {355.1} Tena kho pana samayena rosiko nhāpito bhagavantaṃ piṭṭhito piṭṭhito anubandho hoti . athakho rosiko nhāpito bhagavantaṃ etadavoca lohiccassa bhante brāhmaṇassa evarūpaṃ pāpakaṃ diṭṭhigataṃ uppannaṃ hoti idha samaṇo vā brāhmaṇo vā kusalaṃ dhammaṃ adhigaccheyya kusalaṃ dhammaṃ adhigantvā na parassa āroceyya kiñhi paro parassa karissati seyyathāpi nāma purāṇaṃ bandhanaṃ chinditvā aññaṃ navaṃ bandhanaṃ kareyya evaṃ Sampadamidaṃ pāpakaṃ lobhadhammaṃ vadāmi kiñhi paro parassa karissatīti sādhu bhante bhagavā lohiccaṃ brāhmaṇaṃ etasmā pāpakā diṭṭhigatā vivecetūti . appevanāma siyā rosike appevanāma siyā rosiketi. Athakho bhagavā yena lohiccassa brāhmaṇassa nivesanaṃ tenupasaṅkami upasaṅkamitvā paññatte āsane nisīdi . athakho lohicco brāhmaṇo buddhappamukhaṃ bhikkhusaṃghaṃ paṇītena khādanīyena bhojanīyena sahatthā santappesi sampavāresi. [356] Athakho lohicco brāhmaṇo bhagavantaṃ bhuttāviṃ onītapattapāṇiṃ aññataraṃ nīcaṃ āsanaṃ gahetvā ekamantaṃ nisīdi . Ekamantaṃ nisinnaṃ kho lohiccaṃ brāhmaṇaṃ bhagavā etadavoca saccaṃ kira lohicca te evarūpaṃ pāpakaṃ diṭṭhigataṃ uppannaṃ idha samaṇo vā brāhmaṇo vā kusalaṃ dhammaṃ adhigaccheyya kusalaṃ dhammaṃ adhigantvā na parassa āroceyya kiñhi paro parassa karissati seyyathāpi nāma purāṇaṃ bandhanaṃ chinditvā aññaṃ navaṃ bandhanaṃ kareyya evaṃ sampadamidaṃ pāpakaṃ lobhadhammaṃ vadāmi kiñhi paro parassa karissatīti . Evaṃ bho gotama . taṃ kiṃ maññasi lohicca nanu tvaṃ sālavatikaṃ ajjhāvasasīti . evaṃ bho gotama . yo nu kho lohicca evaṃ vadeyya lohicco brāhmaṇo sālavatikaṃ ajjhāvasati yā sālavatikāya samudayaṃ sañjāti lohicco va taṃ brāhmaṇo ekako paribhuñjeyya na aññesaṃ dadeyyāti evaṃvādī so ye taṃ upajīvanti tesaṃ Antarāyakaro vā hoti no vāti. {356.1} Antarāyakaro bho gotama . antarāyakaro samāno hitānukampī vā tesaṃ hoti ahitānukampī vāti . ahitānukampī bho gotama . ahitānukampissa mettaṃ vā tesu cittaṃ paccupaṭṭhitaṃ hoti sapattikaṃ vāti . sapattikaṃ bho gotama . sapattike citte paccupaṭṭhite micchādiṭṭhi vā hoti sammādiṭṭhi vāti . micchādiṭṭhi bho gotama . Micchādiṭṭhissa kho ahaṃ lohicca dvinnaṃ gatīnaṃ aññataraṃ gatiṃ vadāmi nirayaṃ vā tiracchānayoniṃ vā. [357] Taṃ kiṃ maññasi lohicca nanu rājā pasenadikosalo kāsikosalaṃ ajjhāvasatīti . evaṃ bho gotama . yo nu kho lohicca evaṃ vadeyya rājā pasenadikosalo kāsikosalaṃ ajjhāvasati yā kāsikosale samudayaṃ sañjāti rājā va taṃ pasenadikosalo ekako paribhuñjeyya na aññesaṃ dadeyyāti evaṃvādī so ye rājānaṃ pasenadikosalaṃ upajīvanti tumhe ceva aññe ca tesaṃ antarāyakaro vā hoti no vāti. {357.1} Antarāyakaro bho gotama . antarāyakaro samāno hitānukampī vā tesaṃ hoti ahitānukampī vāti . ahitānukampī bho gotama . ahitānukampissa mettaṃ vā tesu cittaṃ paccupaṭṭhitaṃ hoti sapattikaṃ vāti . sapattikaṃ bho gotama . sapattike citte paccupaṭṭhite micchādiṭṭhi vā hoti sammādiṭṭhi vāti . micchādiṭṭhi bho gotama . Micchādiṭṭhissa kho ahaṃ lohicca dvinnaṃ gatīnaṃ aññataraṃ gatiṃ vadāmi nirayaṃ vā tiracchānayoniṃ vā. [358] Iti kira lohicca yo evaṃ vadeyya lohicco brāhmaṇo sālavatikaṃ ajjhāvasati yā sālavatikāya samudayaṃ sañjāti lohicco va taṃ brāhmaṇo ekako paribhuñjeyya na aññesaṃ dadeyyāti evaṃvādī so ye taṃ upajīvanti tesaṃ antarāyakaro hoti antarāyakaro samāno ahitānukampī hoti ahitānukampissa sapattikaṃ cittaṃ paccupaṭṭhitaṃ hoti sapattike citte paccupaṭṭhite micchādiṭṭhi hoti . evameva kho lohicca yo evaṃ vadeyya idha samaṇo vā brāhmaṇo vā kusalaṃ dhammaṃ adhigaccheyya kusalaṃ dhammaṃ adhigantvā na parassa āroceyya kiñhi paro parassa karissatīti. {358.1} Seyyathāpi nāma purāṇaṃ bandhanaṃ .pe. karissatīti . Evaṃvādī so ye te kulaputtā tathāgatappaveditaṃ dhammavinayaṃ āgamma evarūpaṃ uḷāraṃ visesaṃ adhigacchanti sotāpattiphalaṃpi sacchikaronti sakadāgāmiphalaṃpi sacchikaronti anāgāmiphalaṃpi sacchikaronti arahattaṃpi sacchikaronti ye cime dibbā gabbhā paripācenti dibbānaṃ bhavānaṃ abhinibbattiyā tesaṃ antarāyakaro hoti antarāyakaro samāno ahitānukampī hoti ahitānukampissa sapattikaṃ cittaṃ paccupaṭṭhitaṃ hoti sapattike citte paccupaṭṭhite micchādiṭṭhi hoti . Micchādiṭṭhissa kho ahaṃ lohicca dvinnaṃ gatīnaṃ aññataraṃ gatiṃ vadāmi nirayaṃ vā tiracchānayoniṃ vā. [359] Iti kira lohicca yo evaṃ vadeyya rājā pasenadikosalo kāsikosalaṃ ajjhāvasati yā kāsikosale samudayaṃ sañjāti rājā va Taṃ pasenadikosalo ekako paribhuñjeyya na aññesaṃ dadeyyāti evaṃvādī so ye rājānaṃ pasenadikosalaṃ upajīvanti tumhe ceva aññe ca tesaṃ antarāyakaro hoti antarāyakaro samāno ahitānukampī hoti ahitānukampissa sapattikaṃ cittaṃ paccupaṭṭhitaṃ hoti sapattike citte paccupaṭṭhite micchādiṭṭhi hoti . evameva kho lohicca yo evaṃ vadeyya idha samaṇo vā brāhmaṇo vā kusalaṃ dhammaṃ adhigaccheyya kusalaṃ dhammaṃ adhigantvā na parassa āroceyya kiñhi paro parassa karissatīti. {359.1} Seyyathāpi nāma purāṇaṃ bandhanaṃ chinditvā aññaṃ navaṃ bandhanaṃ kareyya evaṃ sampadamidaṃ pāpakammaṃ lobhadhammaṃ vadāmi kiñhi paro parassa karissatīti . evaṃvādī so ye te kulaputtā tathāgatappaveditaṃ dhammavinayaṃ āgamma evarūpaṃ uḷāraṃ visesaṃ adhigacchanti sotāpattiphalaṃpi sacchikaronti sakadāgāmiphalaṃpi sacchikaronti anāgāmiphalaṃpi sacchikaronti arahattaṃpi sacchikaronti ye cime dibbā gabbhā paripācenti dibbānaṃ bhavānaṃ abhinibbattiyā tesaṃ antarāyakaro hoti antarāyakaro samāno ahitānukampī hoti ahitānukampissa sapattikaṃ cittaṃ paccupaṭṭhitaṃ hoti sapattike citte paccupaṭṭhite micchādiṭṭhi hoti . micchādiṭṭhissa kho ahaṃ lohicca dvinnaṃ gatīnaṃ aññataraṃ gatiṃ vadāmi nirayaṃ vā tiracchānayoniṃ vā. [360] Tayo khome lohicca satthāro ye loke codanārahā yo ca panevarūpe satthāro codeti sā codanā bhūtā tacchā dhammikā Anavajjā katame tayo idha lohicca ekacco satthā yassatthāya agārasmā anagāriyaṃ pabbajito hoti svāssa sāmaññattho ananuppatto hoti . so taṃ sāmaññatthaṃ ananupāpuṇitvā sāvakānaṃ dhammaṃ deseti idaṃ vo hitāya idaṃ vo sukhāyāti . Tassa sāvakā na sussanti na sotaṃ odahanti na aññācittaṃ upaṭṭhapenti vokkamma ca satthu sāsanā vattanti . so evamassa codetabbo āyasmā kho yassatthāya agārasmā anagāriyaṃ pabbajito so te sāmaññattho ananuppatto taṃ tvaṃ sāmaññatthaṃ ananupāpuṇitvā sāvakānaṃ dhammaṃ desesi idaṃ vo hitāya idaṃ vo sukhāyāti . tassa te sāvakā na sussanti na sotaṃ odahanti na aññācittaṃ upaṭṭhapenti vokkamma ca satthu sāsanā vattanti seyyathāpi nāma osakkantiyā vā usakkeyya parammukhiṃ vā āliṅgeyya evaṃ sampadamidaṃ pāpakaṃ lobhadhammaṃ vadāmi kiñhi paro parassa karissatīti . ayaṃ kho lohicca paṭhamo satthā yo loke codanāraho yo ca panevarūpaṃ satthāraṃ codeti sā codanā bhūtā tacchā dhammikā anavajjā. [361] Puna caparaṃ lohicca idhekacco satthā yassatthāya agārasmā anagāriyaṃ pabbajito hoti svāssa sāmaññattho ananuppatto hoti . so taṃ sāmaññatthaṃ ananupāpuṇitvā sāvakānaṃ dhammaṃ deseti idaṃ vo hitāya idaṃ vo sukhāyāti . tassa te sāvakā sussanti sotaṃ odahanti aññācittaṃ upaṭṭhapenti na ca vokkamma Satthu sāsanā vattanti . so evamassa codetabbo āyasmā kho yassatthāya agārasmā anagāriyaṃ pabbajito hoti so te sāmaññattho ananuppatto taṃ tvaṃ sāmaññatthaṃ ananupāpuṇitvā sāvakānaṃ dhammaṃ desesi idaṃ vo hitāya idaṃ vo sukhāyāti . Tassa te sāvakā sussanti sotaṃ odahanti aññācittaṃ upaṭṭhapenti na ca vokkamma satthu sāsanā vattanti seyyathāpi nāma sakaṃ khettaṃ ohāya parakkhettaṃ niddāyitabbaṃ maññeyya evaṃ sampadamidaṃ pāpakaṃ lobhadhammaṃ vadāmi kiñhi paro parassa karissatīti . ayaṃ kho lohicca dutiyo satthā yo loke codanāraho yo ca panevarūpaṃ satthāraṃ codeti sā codanā bhūtā tacchā dhammikā anavajjā. [362] Puna caparaṃ lohicca idhekacco satthā yassatthāya agārasmā anagāriyaṃ pabbajito hoti svāssa sāmaññattho anuppatto hoti . so taṃ sāmaññatthaṃ anupāpuṇitvā sāvakānaṃ dhammaṃ deseti idaṃ vo hitāya idaṃ vo sukhāyāti . tassa sāvakā na sussanti na sotaṃ odahanti na aññācittaṃ upaṭṭhapenti vokkamma ca satthu sāsanā vattanti . so evamassa codetabbo āyasmā kho yassatthāya agārasmā anagāriyaṃ pabbajito so te sāmaññattho anuppatto taṃ tvaṃ sāmaññatthaṃ anupāpuṇitvā sāvakānaṃ dhammaṃ desesi idaṃ vo hitāya idaṃ vo sukhāyāti . Tassa te sāvakā na sussanti na sotaṃ odahanti na aññācittaṃ Upaṭṭhapenti vokkamma ca satthu sāsanā vattanti seyyathāpi nāma purāṇaṃ bandhanaṃ chinditvā aññaṃ navaṃ bandhanaṃ kareyya evaṃ sampadamidaṃ pāpakaṃ lobhadhammaṃ vadāmi kiñhi paro parassa karissatīti . Ayaṃ kho lohicca tatiyo satthā yo loke codanāraho yo ca panevarūpaṃ satthāraṃ codeti sā codanā bhūtā tacchā dhammikā anavajjā . Ime kho lohicca tayo satthāro ye loke codanārahā yo ca panevarūpe satthāro codeti sā codanā bhūtā tacchā dhammikā anavajjāti. [363] Evaṃ vutte lohicco brāhmaṇo bhagavantaṃ etadavoca atthi pana bho gotama koci satthā yo loke na codanārahoti . Atthi kho lohicca satthā yo loke na codanārahoti . katamo pana bho gotama satthā yo loke na codanārahoti. {363.1} Idha lohicca tathāgato loke uppajjati arahaṃ sammāsambuddho .pe. (yathā sāmaññaphale evaṃ vitthāretabbaṃ) .pe. evaṃ kho lohicca bhikkhu sīlasampanno hoti .pe. paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati . yasmiṃ kho lohicca satthari sāvako evarūpaṃ uḷāraṃ visesaṃ adhigacchati . ayaṃ kho lohicca satthā yo loke na codanāraho yo panevarūpaṃ satthāraṃ codeti sā codanā abhūtā atacchā adhammikā sāvajjā .pe. dutiyaṃ jhānaṃ . tatiyaṃ jhānaṃ . catutthaṃ jhānaṃ upasampajja viharati . yasmiṃ kho lohicca satthari sāvako evarūpaṃ uḷāraṃ visesaṃ adhigacchati . ayaṃpi kho lohicca satthā yo loke Na codanāraho yo ca panevarūpaṃ satthāraṃ codeti sā codanā abhūtā atacchā adhammikā sāvajjā .pe. ñāṇadassanāya cittaṃ abhinīharati abhininnāmeti . yasmiṃ kho lohicca satthari sāvako evarūpaṃ .pe. nāparaṃ itthattāyāti pajānāti . yasmiṃ kho lohicca satthari sāvako evarūpaṃ uḷāraṃ visesaṃ adhigacchati . ayaṃ kho lohicca satthā yo loke na codanāraho yo ca panevarūpaṃ satthāraṃ codeti sā codanā abhūtā atacchā adhammikā sāvajjāti.The Pali Tipitaka in Roman Character Volume 9 page 226-294. http://84000.org/tipitaka/pali/roman_item_s.php?book=9&item=279&items=85 Classified by [Item Number] :- http://84000.org/tipitaka/pali/roman_item_s.php?book=9&item=279&items=85&mode=bracket Compare with The Pali Tipitaka in Thai Character :- http://84000.org/tipitaka/read/pali_item_s.php?book=9&item=279&items=85 Compare with The Royal Version of Thai Tipitaka :- http://84000.org/tipitaka/read/byitem_s.php?book=9&item=279&items=85 Study Atthakatha :- http://84000.org/tipitaka/attha/attha.php?b=9&i=279 The Pali Atthakatha in Thai :- http://84000.org/tipitaka/atthapali/read_th.php?B=4&A=7890 The Pali Atthakatha in Roman :- http://84000.org/tipitaka/atthapali/read_rm.php?B=4&A=7890 Contents of The Tipitaka Volume 9 http://84000.org/tipitaka/read/?index_9
|
บันทึก ๑๔ พฤศจิกายน พ.ศ. ๒๕๖๐. การแสดงผลนี้อ้างอิงข้อมูลจากพระไตรปิฎกฉบับภาษาบาลี อักษรโรมัน. หากพบข้อผิดพลาด กรุณาแจ้งได้ที่ [email protected]