|
| บทนำ พระวินัยปิฎก พระสุตตันตปิฎก พระอภิธรรมปิฎก ค้นพระไตรปิฎก ชาดก หนังสือธรรมะ |
Bhallātikajātakaṃ
bhallātiko nāma ahosi rājāti idaṃ satthā jetavane viharanto
mallikaṃ deviṃ ārabbha kathesi.
Tassā kira ekadivasaṃ raññā saddhiṃ sayanaṃ nissāya kalaho
hoti. Rājā kujjhitvā taṃ na olokesi. Sā cintesi nanu
Tathāgato rañño mayi kuddhabhāvaṃ na jānātīti. Satthā taṃ
kāraṇaṃ ñatvā punadivase bhikkhusaṅghaparivuto sāvatthiyaṃ piṇḍāya
pavisitvā rañño gehadvāraṃ gato. Rājā paccuggamanaṃ katvā
pattaṃ gahetvā satthāraṃ pāsādaṃ āropetvā paṭipāṭiyā bhikkhusaṅghaṃ
nisīdāpetvā dakkhiṇodakaṃ datvā paṇītena āhārena parivisitvā
bhattakiccāvasāne ekamantaṃ nisīdi. Satthā kiṃ nukho mahārāja
mallikā na paññāyatīti pucchitvā attano sukhamadamattāyāti vutte
nanu mahārāja tvaṃ pubbe kinnarayoniyaṃ nibbattetvā ekarattiṃ
kinnariyā vinā hutvā satta vassasatāni paridevamāno vicarasīti vatvā
tena yācito atītaṃ āhari.
Atīte bārāṇasiyaṃ bhallātiko nāma rājā rajjaṃ kārento
aṅgārapakkamigamaṃsaṃ khādissāmīti rajjaṃ amaccānaṃ niyyādetvā
sannaddhapañcāvudho susikkhitakoleyyasunakhagaṇaparivuto nagarā nikkhamitvā himavantaṃ
pavisitvā anugaṅgaṃ gantvā uparigaṅgaṃ abhiruhituṃ asakkonto ekaṃ
gaṅgaṃ otiṇṇanadiṃ disvā tadanusārena gacchanto migasūkarādayo
vadhitvā aṅgārapakkamaṃsaṃ khādanto uccaṭṭhānaṃ abhiruhi. Tattha
ramaṇīyā nadikā. Sā paripuṇṇakāle thanappamāṇodakā hutvā
sandati. Aññadā jannukappamāṇodakā hoti. Tattha nānappakārakā
macchakacchapā vicaranti. Udakapariyante rajaṭapaṭṭavaṇṇā
vālukā ubhosu tīresu nānāpupphaphalabhritavinamitā rukkhā pupphaphalarasamattehi
nānāvihaṅgamabhamaragaṇehi samparikiṇṇā vividhamigasaṅghanisevitā
Sītacchāyā. Evaṃ ramaṇiyāya hemavatiyā nadiyā tīre dve kinnarā
aññamaññaṃ āliṅgitvā paricumbitvā nānappakārehi paridevantā
rodanti. Rājā tassā nadiyā tīrena gandhamādanaṃ abhiruhanto te
kinnare disvā kinnu kho ete evaṃ paridevanti pucchissāmi
neti cintetvā sunakhe oloketvā accharaṃ pahari.
Susikkhitakoleyyakasunakhā tāya saññāya vanagumbaṃ pavisitvā urena nipajjiṃsu.
So tesaṃ paṭisallīnabhāvaṃ ñatvā dhanukalāpañceva sesāvudhāni ca
rukkhaṃ nissāya ṭhapetvā padasaddaṃ akaronto sanikaṃ tesaṃ santikaṃ
gantvā kiṃkāraṇā tumhe rodathāti kinnare pucchi.
Tamatthaṃ pakāsento satthā tisso gāthā abhāsi
bhallātiko nāma ahosi rājā
raṭṭhaṃ pahāya migavaṃ acāri so
agamā girivaraṃ gandhamādanaṃ
supupphitaṃ kiṃpurisānuciṇṇaṃ.
Sālūrasaṅghañca nisedhayitvā
dhanukalāpañca so nikkhamitvā
upāgami vacanaṃ vattukāmo
yatthaṭṭhitā kiṃpurisā ahesuṃ.
Himaccaye hemavatāya tīre
kimidhaṭṭhitā mantayavho abhiṇhaṃ
Pucchāmi vo mānusadehavaṇṇe
kathaṃ vo jānanti manussaloketi.
Tattha sālūrasaṅghanti sunakhagaṇaṃ. Himaccayeti catunnaṃ hemantamāsānaṃ
atikkame. Hemavatāyāti imissā hemavatiyā nadiyā tīreti.
Rañño vacanaṃ sutvā kinnaro tuṇhī ahosi. Kinnarī pana
raññā saddhiṃ sallapi
mallagiriṃ paṇḍalakantikūṭaṃ
sītodake anucarāma najjo
migā manussāva nibhāsavaṇṇā
jānanti no kiṃpurisāti luddāti.
Tattha mallagirinti samma luddaka mayaṃ imaṃ mallagiriñca paṇḍarakañca
tikūṭañca imā ca najjo anuvicarāma. Mālāgirintipi pāṭho.
Nibhāsavaṇṇāti nibhāsasamānavaṇṇā dissamānasarīrāti attho.
Tato rājā tisso gāthā abhāsi
sukiccharūpaṃ paridevayavho
āliṅgito cāsi piyo piyāya
pucchāmi vo mānusadehavaṇṇe
kimidhā vane rodatha appatītā.
Sukiccharūpaṃ paridevayavho
āliṅgito cāsi piyo piyāya
Pucchāmi vo mānusadehavaṇṇe
kimidhā vane vilapatha appatītā.
Sukiccharūpaṃ paridevayavho
āliṅgito cāsi piyo piyāya
pucchāmi vo mānusadehavaṇṇe
kimidhā vane socatha appatītāti.
Tattha sukiccharūpanti suṭṭhu dukkhappattā viya hutvā. Āliṅgito
cāsi piyo piyāyāti tayā tava piyo āliṅgito ca āsi.
Āliṅgiyo cāsītipi pāṭho ayamevattho. Kimidhā vaneti kiṃkāraṇā
idha vane antarantarā āliṅgitvā paricumbitvā piyakathaṃ kathetvā
puna appatītā rodathāti.
Tato parā ubhinnaṃpi allāpasallāpagāthā honti
mayekarattaṃ vippavasimha ludda
akāmakā aññamaññaṃ sarantā
tamekarattaṃ anutappamānā
socāma sā ratti puna na hessati.
Yamekarattaṃ anutappathetaṃ
dhanaṃva naṭṭhaṃ pitarañca petaṃ
pucchāmi vo mānusadehavaṇṇe
kathaṃ vināvāsamakampayittha.
Yamimaṃ nadiṃ passasi sīghasotaṃ
nānādumacchadanaṃ selakulaṃ
taṃ me piyo uttarivassakāle
mamañca maññe anubandhatīti.
Ahañca aṅkolakaṃ ocināmi
adhimuttaṃ sattaliyodhikañca
piyo ca me hehiti māladhārī
ahañca naṃ mālinī ajjhupessaṃ.
Ahañcidaṃ kuravakaṃ ocināmi
uddālakā pātalī sindhuvāritā
piyo ca me hehiti māladhārī
ahañca naṃ mālinī ajjhupessaṃ.
Ahañca sālassa supupphitassa
oceyya pupphāni karomi mālaṃ
piyo ca me hehiti māladhārī
ahañca naṃ mālinī ajjhupessaṃ.
Ahañca sālassa supupphitassa
oceyya pupphāni karomi bhāraṃ
idañca no hehiti santharatthaṃ
yatthajjimaṃ viharissāma rattiṃ.
Ahañca kho aggaluṃ candanañca
silāya piṃsāmi pamattarūpā
piyo ca me hehiti rositaṅgo
ahañca naṃ rositā ajjhupessaṃ.
Athāgamā salilaṃ sīghasotaṃ
nudaṃ sāle salale kaṇṇikāre
āpūrathe tena muhuttakena
sāyaṃ nadī āsi mayā suduttarā.
Ubhosu tīresu mayaṃ tadā ṭhitā
sampassantā ubhayo aññamaññaṃ
sakiṃpi rodāma sakiṃ hasāma
kicchena no agamā sambarī sā.
Pāto ca kho uggate suriyamhi
catukkaṃ nadiṃ uttariyāna ludda
āliṅgiyā aññamaññaṃ mayaṃ ubho
sakiṃpi rodāma sakiṃ hasāma.
Tīhūnakaṃ satta satāni ludda
yamidha mayaṃ vippavasimha pubbe
vassekimaṃ jīvitaṃ bhūmipāla
konīdha kantāya vinā vaseyya.
Āyuñca vo kīvatako nu samma
sacepi jānātha vadetha āyuṃ
anussavā vuddhito āgamā vā
akkhātha me taṃ avikampamānā.
Āyuñca no vassasahassa ludda
na cantarā pāpako atthi rogo
appadukkhaṃ sukhameva bhiyyo
avītarāgā vijahāma jīvitanti.
Tattha mayekarattanti mayaṃ ekarattaṃ. Vippavasimhāti vippayuttā
hutvā vasimhā. Anutappamānāti anicchamānānaṃ na no
ekaratto atīto ekarattaṃ anucintayamānā. Puna na hessatīti
puna na bhavissati na gamissati. Dhanaṃva naṭṭhaṃ pitarañca petanti dhanaṃ
vā naṭṭhaṃ pitaraṃ vā mātaraṃ vā petaṃ kālakataṃ nukho tumhe
cintayamānā kena kāraṇena taṃ ekarattaṃ vināvāsaṃ akappayittha idaṃ
me ācikkhathāti pucchati. Yamimanti yaṃ imaṃ. Selakulanti dvinnaṃ
selakulānaṃ antare sandamānaṃ. Vassakāleti ekassa meghassa uṭṭhāya
vassanakāle amhākaṃpi imasmiṃ vanasaṇḍe rattivasenapi carantānaṃ
eko megho uṭṭhahi atha me piyasāmiko kinnaro maṃ pacchato
āgacchatīti maññamāno etaṃ nadiṃ uttarīti āha. Ahañcāti ahaṃ
panetassa ca paratīraṃ gatabhāvaṃ ajānantī supupphitāni aṅkolakādīni
pupphāni ocināmi. Tattha sattaliyodhikañcāti kuṇḍalapupphañca
Suvaṇṇayodhikañca ocinantī pana piyo ca me māladhārī bhavissati
ahañca naṃ mālinī hutvā ajjhupessanti iminā kāraṇena ocināmi.
Uddālakā pātalī sindhuvāritāti imepi mayā ocitāyevāti vadati.
Oceyyāti ocinitvā. Aggaluṃ candanañcāti kāḷāgaluñca
rattacandanañca. Rositaṅgoti vilittasarīro. Rositāti vilittā hutvā.
Ajjhupessanti sayane upagamissāmi. Nudaṃ sāle salale kaṇṇikāreti
etāni mayā ocinitvā tīre ṭhapitāni pupphāni nudantaṃ harantaṃ.
Suduttarāti tassā hi orimatīre ṭhitakāleyeva nadiyā udakaṃ āgataṃ taṃ
khaṇaññeva suriyo aṭṭhamito vijjulatā niccharanti kinnarā nāma
udakabhīrukā honti iti sā otarituṃ na visahi tenāha sāyaṃ
nadī āsi mayā suduttarāti. Sampassantāti vijjulatāniccharaṇakāle
passantā. Rodāmāti andhakārakāle apassantā rodāma
vijjulatāniccharaṇakāle passantā hasāma. Sambarīti ratti. Catukkanti
tucchaṃ. Uttariyānāti uttaritvā. Tīhūnakanti tīhi ūnāni
sattavassasatāni. Yamidha mayanti yaṃ kālaṃ idha mayaṃ vippavasimhā. Sā
ito tīhi ūnāni sattavassasatāni hontīti vadati. Vassekimanti
vassaṃ ekaṃ imaṃ tumhākaṃ ekameva vassasataṃ imaṃ jīvitanti vadati.
Konīdhāti evaṃ parittakajīvite ko nu idha kantāya vinā bhaveyya
ayuttaṃ vā piyabhariyāya vinā bhavitunti vadati. Kīvatako nūti rājā
kinnariyā vacanaṃ sutvā imesaṃ āyuppamāṇaṃ pucchissāmi nanti
cintetvā tumhākaṃ kittako āyūti pucchati. Anussavāti sace
Vo kassaci vadantassa vā sutaṃ mātāpitūnaṃ vuḍḍhānaṃ mahallakānaṃ
santike āgamo atthi atha me tato anussavā vuddhito āgamā
vā etaṃ avikampamānā akkhātha. Na cantarāti amhākaṃ
vassasahassaṃ āyu antarā ca no pāpako jīvitantarāyakaro rogopi
natthi. Avītarāgāti aññamaññaṃ avigatapemāva hutvā.
Taṃ sutvā rājā ime hi nāma tiracchānagatā hutvā ekarattiṃ
vippayogena sattavassasatāni rodantā vicaranti ahaṃ pana tiyojanasatike
rajje mahāsampattiṃ pahāya araññe viharāmi aho akiccakārimhīti
tatova nivatto bārāṇasiṃ gantvā kinte mahārāja
himavante acchariyaṃ diṭṭhanti amaccehi puṭṭho sabbaṃ ārocetvā
tato paṭṭhāya dānādīni dadanto bhoge bhuñji.
Tamatthaṃ pakāsento satthā āha
idañca sutvāna amānusānaṃ
bhallātiko itaraṃ jīvitanti
nivattatha migavadhaṃ acāri
adāsi dānāni abhuñji bhogeti.
Imaṃ gāthaṃ vatvā puna ovadanto dve gāthā abhāsi
idañca sutvāna amānusānaṃ
sammodatha mā kalahaṃ akattha
mā vo tappi attakammāparādho
yathāpi te kiṃpurisekarattaṃ.
Idañca sutvāna amānusānaṃ
sammodatha mā vivādaṃ akattha
mā vo tappi attakammāparādho
yathāpi te kiṃpurisekarattanti.
Tattha amānusānanti kinnarānaṃ. Attakammāparādhoti attano
kammadoso. Kiṃpurisekarattanti yathā te kiṃpurise ekarattaṃ
vināppakato attano kammadoso tappi tathā tumhepi mā tappīti
attho.
Mallikā devī tathāgatassa dhamamadesanaṃ sutvā uṭṭhāyāsanā
añjaliṃ paggayha dasabalassa thutiṃ karontī osānagāthamāha
vividha adhimanā suṇāmihaṃ
vacanapathaṃ tava atthasañhitaṃ
muñcaṃ giraṃ nudaseva me daraṃ
samaṇa sukhāvaha jīva me ciranti.
Tattha vividha adhimanā suṇāmihanti bhante tumhehi vividhehi
nānākāraṇehi alaṅkaritvā desitaṃ dhammadesanaṃ ahaṃ adhimanā
pasannacittā hutvā suṇāmi. Vacanapathanti taṃ taṃ tumhehi vuttaṃ
vividhavacanaṃ. Muñcaṃ giraṃ nudaseva me daranti kaṇṇasukhaṃ madhuraṃ giraṃ
muñcanto mama hadaye sokadarathaṃ nudasiyeva harasiyeva. Samaṇa
sukhāvaha jīva me ciranti bhante buddhasamaṇa dibbamānusalokiyalokuttarasukhāvaha
mama sāmi dhammarāja ciraṃ jīvāti.
Kosalarājā tato paṭṭhāya tāya saddhiṃ samaggasaṃvāsaṃ vasi.
Satthā imaṃ dhammadesanaṃ āharitvā jātakaṃ samodhānesi tadā
kinnaro kosalarājā ahosi kinnarī mallikā devī bhallātikarājā
pana ahamevāti.
Bhallātikajātakaṃ niṭṭhitaṃ.
Aṭṭhamaṃ.
------------
The Pali Atthakatha in Roman Book 41 page 86-97.
http://84000.org/tipitaka/pitaka_item/read_rm.php?B=41&A=1769
อรรถกถาบาลีอักษรไทย :-
http://84000.org/tipitaka/pitaka_item/read_th.php?B=41&A=1769
อ่านอรรถกถาแปลไทย :-
http://84000.org/tipitaka/attha/attha.php?b=27&i=2153
เนื้อความพระไตรปิฎกฉบับหลวง :-
http://84000.org/tipitaka/read/r.php?B=27&A=8534
พระไตรปิฎกฉบับบาลีอักษรไทย :-
http://84000.org/tipitaka/read/pali_read.php?B=27&A=9001
The Pali Tipitaka in Roman Character :-
http://84000.org/tipitaka/read/roman_read.php?B=27&A=9001
Contents of The Tipitaka Volume 27
http://84000.org/tipitaka/read/?index_27
        |
|
บันทึก ๖ กุมภาพันธ์ พ.ศ. ๒๕๖๑. การแสดงผลนี้อ้างอิงข้อมูลจากอรรถกถาฉบับภาษาบาลี อักษรโรมัน. หากพบข้อผิดพลาด กรุณาแจ้งได้ที่ [email protected]