|
| บทนำ พระวินัยปิฎก พระสุตตันตปิฎก พระอภิธรรมปิฎก ค้นพระไตรปิฎก ชาดก หนังสือธรรมะ |
Kumbhajātakaṃ
ko pāturāsīti idaṃ satthā jetavane viharanto visākhāya
sahāyikā surāpītā pañcasatā itthiyo ārabbha kathesi.
Sāvatthiyaṃ kira surāchaṇe saṅghuṭṭhe tā pañcasatā itthiyo
sāmikānaṃ chaṇe kīḷāyamānānaṃ tikkhasuraṃ paṭiyādetvā chaṇaṃ
kīḷissāmāti sabbāpi visākhāya santikaṃ gantvā sahāyike chaṇaṃ
karissāmāti vatvā ayaṃ surāchaṇo ahaṃ suraṃ na pivissāmīti
---------------------------------------------------------------------------------------------
page192.
Vutte tumhe sammāsambuddhassa dānaṃ detha mayaṃ chaṇaṃ karissāmāti
āhaṃsu. Sā sādhūti sampaṭicchitvā uyyojetvā satthāraṃ
nimantāpetvā mahādānaṃ datvā bahugandhamālaṃ ādāya sāyaṇhasamaye
dhammakathaṃ sotuṃ tāhi parivutā jetavanaṃ agamāsi. Tā panitthiyo
suraṃ pivamānāva tāya saddhiṃ gantvā dvārakoṭṭhake ṭhatvā suraṃ
pivitvāva tāya saddhiṃ satthu santikaṃ agamaṃsu. Visākhā satthāraṃ
vanditvā ekamantaṃ nisīdi. Itarāsu ekaccā satthu santikeyeva
nacciṃsu ekaccā hatthakukkuccapādakukkuccā kalahaṃ kariṃsu. Satthā
tāsaṃ saṃvegajananatthāya bhamukalomato raṃsiyo visajjesi. Andhakāratimisā
ahosi. Tā bhītatasitā maraṇabhayatajjitā ahesuṃ. Tena tāsaṃ
surā jiṇṇā. Satthā nisinnapallaṅke antarahito sinerumuddhani
ṭhatvā uṇṇālomato raṃsiṃ visajjesi. Candasuriyasahassuggamanaṃ viya
ahosi. Satthā tattha ṭhitova tāsaṃ saṃvegajananatthāya
ko nu hāso kimānando niccaṃ pajjalite sati
andhakārena onaddhā padīpaṃ na gavesathāti
imaṃ gāthamāha. Gāthāpariyosāne tā pañcasatāpi sotāpattiphale
patiṭṭhahiṃsu. Satthā āgantvā gandhakuṭichāyāya buddhāsane nisīdi.
Atha naṃ visākhā vanditvā bhante idaṃ hirottappabhedakaṃ surāpānannāma
kadā uppannanti pucchi. So tassā ācikkhanto atītaṃ āhari.
Atīte bārāṇasiyaṃ brahmadatte rajjaṃ kārente eko
kāsikaraṭṭhavāsī suro nāma vanacarako bhaṇḍaṃ pariyesanatthāya himavantaṃ
---------------------------------------------------------------------------------------------
page193.
Agamāsi. Tattheko rukkho uggantvā porisamatte ṭhāne tidhākappo
ahosi. Tassa tiṇṇaṃ kappānaṃ antare cāṭippamāṇo āvāṭo
ahosi. So deve vassante udakena pūrito taṃ parivāretvā
harītakī āmalakī maricagaccho ca ahesuṃ. Tesaṃ pakkāni vaṇṭakato
phalāni chinditvā tattha patanti. Tassāvidūre sayañjātasālī.
Tato ca suvakā sālisīsāni āharitvā tasmiṃ rukkhe nisīditvā
khādanti. Tesaṃ khādamānānaṃ sālīpi taṇḍulāpi tattha patanti.
Iti taṃ udakaṃ suriyātapena paccamānaṃ rasaṃ lohitavaṇṇaṃ ahosi.
Nidāghasamaye pipāsitā sakuṇagaṇā taṃ pivitvā mattā parivattetvā
rukkhamūle patiṃsu thokaṃ niddāyitvā vikujjamānā pakkamanti.
Rukkhasunakhamakkaṭādīsupi eseva nayo. Vanacarako taṃ disvā sace idaṃ
visaṃ bhaveyya ime mareyyuṃ ime pana thokaṃ niddāyitvā yathāsukhaṃ
gacchanti nayidaṃ visanti. So sayaṃ pivitvā matto hutvā maṃsaṃ
khāditukāmo ahosi. Tato aggiṃ katvā pajjalitvā rukkhamūle
patite sakuṇe tittirakukkuṭādayo māretvā maṃsaṃ aṅgāre pacitvā
ekena hatthena naccanto ekena maṃsaṃ khādanto ekāhaṃ dvīhaṃ tattheva
ahosi. Tato pana avidūre eko varuṇo nāma tāpaso vasati.
Vanacarako aññathāpi tassa santikaṃ gacchati. Athassa etadahosi
idaṃ pānaṃ tāpasena saddhiṃ pivissāmīti. So ekaṃ veḷunāḷikaṃ
pūretvā pakkamaṃsena saddhiṃ āharitvā paṇṇasālaṃ gantvā bhante
---------------------------------------------------------------------------------------------
page194.
Imaṃ pānaṃ pivathāti vatvā ubhopi maṃsaṃ khādantā pivisu. Iti
surena ca varuṇena ca diṭṭhattā tassa pānassa surāti ca varuṇīti
ca nāmaṃ jātaṃ.
Te ubhopi attheso upāyoti veḷunāḷiyo pūretvā
kājenādāya paccantanagaraṃ gantvā pānakārakā nāma āgatāti
rañño ārocesuṃ. Rājā ne pakkosāpesi. Te tassa pānaṃ
upanesuṃ. Rājā dve tayo vāre pivitvā majji. Tassa taṃ
ekāhadvīhamattameva ahosi. Atha ne aññaṃpi atthīti pucchi.
Atthi devāti. Kuhinti. Himavante devāti. Tenahi
ānethāti. Te gantvā ekadve vāre ānetvā nivaddhaṃ gantuṃ
na sakkhissāmāti sabbasambhāre sallakkhetvā tassa rukkhatacādīni
gahetvā sabbasambhāre pakkhipitvā nagare suraṃ kariṃsu. Nāgarā
suraṃ pivitvā pamādaṃ āpannā duggatā ahesuṃ. Nagaraṃ suññaṃ
viya ahosi. Tena pānakārakā tato palāyitvā bārāṇasiṃ gantvā
pānakārakā āgatāti ārocesuṃ. Rājā ne pakkosāpetvā
paribbayaṃ adāsi. Tatthāpi suraṃpi akaṃsu. Taṃpi nagaraṃ tatheva
vinassati. Tato palāyitvā sāketaṃ gantvā tato sāketato
sāvatthiṃ agamaṃsu. Tadā sāvatthiyaṃ sabbamitto nāma rājā ahosi.
So tesaṃ saṅgahaṃ katvā kena vo atthoti pucchitvā sambhāramūlena
ceva sālipiṭṭhena ca pañcahi cāṭisatehīti vutte sabbaṃ dāpesi.
Te pañcasu cāṭisatesu suraṃ saṇṭhapetvā mūsikabhayena cāti
---------------------------------------------------------------------------------------------
page195.
Rakkhanatthāya ekekāya cāṭiyā santike ekekaṃ viḷāraṃ bandhiṃsu. Te
paccitvā uttaraṇakāle cāṭikucchīsu paggharantaṃ suraṃ pivitvā mattā
niddāyiṃsu. Mūsikā āgantvā tesaṃ kaṇṇanāsikadāṭhikanaṅguṭṭhe
khāditvā agamaṃsu. Viḷārā suraṃ pivitvā matāti āyuttakapurisā
rañño ārocesuṃ. Rājā visakārakā ete bhavissantīti
dvinnaṃpi janānaṃ sīsāni chindāpesi. Te suraṃ pivitvā madhuraṃ
devāti viravantāva mariṃsu. Rājā te mārāpetvā cāṭiyo
bhindathāti āṇāpesi. Viḷārāpi surāya jiṇṇāya uṭṭhahitvā
kīḷantā vicariṃsu. Te disvā rañño ārocayiṃsu. Rājā sace
visaṃ assa te mareyyuṃ madhurena tena bhavitabbaṃ pivissāmi
nanti nagaraṃ alaṅkārāpetvā rājaṅgaṇe maṇḍapaṃ kārāpetvā
alaṅkatamaṇḍape samussitasetacchatte rājapallaṅke nisīditvā
amaccagaṇaparivuto suraṃ pātuṃ ārabhi.
Tadā sakko devarājā ke nukho mātāpitupaṭṭhānādīsu
appamattā tīṇi sucaritāni pūrentīti lokaṃ voloketvā taṃ rājānaṃ
suraṃ pātuṃ nisinnaṃ disvā sacāyaṃ suraṃ pivissati sakalajambūdīpo
nassissati yathā na pivati tathā naṃ karissāmīti ekaṃ surāpuṇṇaṃ
kumbhaṃ hatthatale ṭhapetvā brāhmaṇavesenāgantvā rañño
sammukhaṭṭhāne ākāseyeva ṭhatvā imaṃ kumbhaṃ kīṇatha imaṃ kumbhaṃ
kīṇathāti āha. Sabbamittarājā taṃ tathā vadantaṃ ākāse ṭhitaṃ
disvā kuto nukho brāhmaṇo āgacchatīti tena saddhiṃ sallapento
---------------------------------------------------------------------------------------------
page196.
Tisso gāthā abhāsi
ko pāturāsī tidivā nabhamhi
obhāsayaṃ saṃvariṃ candimāva
gattehi te rasmiyo niccharanti
sateritā vijjurivantalikkhe.
So chinnavātaṃ kamasi aghamhi
vehāsayaṃ gacchasi tiṭṭhasi ca
iddhī nu te vatthukatā subhāvitā
anaddhagūnamasi devatānaṃ.
Vehāsayaṃ kamamāgamma tiṭṭhasi
kumbhaṃ kiṇāthāti yametamatthaṃ
ko vā tuvaṃ kissa vatāya kumbho
akkhāhi me brāhmaṇa etamatthanti.
Tattha ko pāturāsīti kuto pātubhūtosi kuto āgatosīti
attho. Tidivā nabhamhīti kiṃ tāvatiṃsabhavanā āgantvā idha nabhamhi
ākāse pākaṭo jātosīti pucchati. Saṃvarinti rattiṃ. Sateritāti
evaṃnāmakā. Soti so tvaṃ. Chinnavātanti valāhako sītāvattena
vātena kamati tassa pana sopi vāto natthi tena evamāha.
Kamasīti pavattasi. Aghamhīti appaṭighe ākāse. Vatthukatāti
vatthu viya patiṭṭhā viya katā. Anaddhagūnamasi devatānanti yāva
padasā addhānaṃ agamanena anaddhagūnaṃ devatānaṃ iddhi sā asi
---------------------------------------------------------------------------------------------
page197.
Tava subhāvitāti pucchati. Vehāsayaṃ kamamāgammāti ākāse pavattaṃ
padavītihāraṃ paṭicca nissāya tiṭṭhasi. Imassa ko vā tuvanti
iminā sambandho. Evaṃ tiṭṭhamāno ko nāma tvanti attho.
Yametamatthanti yaṃ etaṃ vadasi. Imassa kissa vatāyanti iminā
sambandho. Yaṃ etaṃ kumbhaṃ kīṇathāti vadasi kissa vā te ayaṃ
kumbhoti attho.
Tato sakko tenahi suṇāhīti vatvā surāya dose
dassento āha
na sappikumbho napi telakumbho
na phāṇitassa na madhussa kumbho
kumbhassa vajjāni anappakāni
dose bahū kumbhagate suṇātha.
Galeyya yaṃ pitvā pate papātaṃ
sobbhaṃ guhaṃ candaniyoligallaṃ
bahuṃpi bhuñjeyya abhojaneyyaṃ
tassā puṇṇaṃ kumbhamimaṃ kiṇātha.
Yaṃ ve pitvā cittasmiṃ anesamāno
āhiṇḍatī goriva bhakkhasādī
anāthamāno upagāyati naccatī ca
tassā puṇṇaṃ kumbhamimaṃ kiṇātha.
---------------------------------------------------------------------------------------------
page198.
Yaṃ ve pitvā acelakova naggo
careyya gāme visikhantarāni
sammuḷhacitto ativelasāyī
tassā puṇṇaṃ kumbhamimaṃ kiṇātha.
Yaṃ ve pitvā uṭṭhāya pavedhamāno
sīsañca bāhuñca pacālayanto
so naccatī dārukaṭallakova
tassā puṇṇaṃ kumbhamimaṃ kiṇātha.
Yaṃ ve pitvā aggidaḍḍhā sayanti
atho siṅgālehipi khāditāse
bandhaṃ vadhaṃ bhogajāniñcupenti
tassā puṇṇaṃ kumbhamimaṃ kiṇātha.
Yaṃ ve pitvā bhāseyya abhāsaneyyaṃ
sabhāyamāsino apetavattho
samakkhito vantagato byasanno
tassā puṇṇaṃ kumbhamimaṃ kiṇātha.
Yaṃ ve pitvā ukkaṭṭho āvilakkho
mameva sabbapaṭhavīti maññati
na me samo cāturantopi rājā
tassā puṇṇaṃ kumbhamimaṃ kiṇātha.
---------------------------------------------------------------------------------------------
page199.
Mānātimānā kalahāni pesuṇi
dubbaṇṇinī naggayinī palāyinī
porāṇadhuttāna gatī niketo
tassā puṇṇaṃ kumbhamimaṃ kiṇātha.
Iddhāni phītāni kulāni assu
anekasāhassadhanāni loke
ucchinnadāyajjakatānimāya
tassā puṇṇaṃ kumbhamimaṃ kiṇātha.
Dhaññaṃ dhanaṃ rajaṭaṃ jātarūpaṃ
khettaṃ gavaṃ yattha vināsayanti
ucchedanī vittavataṃ kulānaṃ
tassā puṇṇaṃ kumbhamimaṃ kiṇātha.
Yaṃ ve pitvā duṭṭharūpova poso
akkosati pitaraṃ mātarañca
sassupi gaṇheyya athopi suṇhaṃ
tassā puṇṇaṃ kumbhamimaṃ kiṇātha.
Yaṃ ve pitvā duṭṭharūpāva nārī
akkosati sassuraṃ sāmikañca
dāsaṃpi gaṇhe paricārikampi
tassā puṇṇaṃ kumbhamimaṃ kiṇātha.
---------------------------------------------------------------------------------------------
page200.
Yaṃ ve pitvāna haneyya poso
dhamme ṭhitaṃ samaṇaṃ brāhmaṇaṃ vā
gacche apāyaṃpi tatonidānaṃ
tassā puṇṇaṃ kumbhamimaṃ kiṇātha.
Yaṃ ve pitvā duccaritaṃ caranti
kāyena vācāya ca cetasā vā
nirayaṃ vajanti duccaritaṃ caritvā
tassā puṇṇaṃ kumbhamimaṃ kiṇātha.
Yaṃ yācamānā na labhanti pubbe
bahuṃ hiraññaṃpi pariccajantā
so taṃ pivitvā alikaṃ bhaṇāti
tassā puṇṇaṃ kumbhamimaṃ kiṇātha.
Yaṃ ve pitvā pesano pesayanto
accāyike karaṇīyamhi jāte
atthampi so nappajānāti vutto
tassā puṇṇaṃ kumbhamimaṃ kiṇātha.
Hirīmanāpi ahirīkabhāvaṃ
pātuṃ karonti madanāya mattā
dhīrāpi santā bahukaṃ bhaṇanti
tassā puṇṇaṃ kumbhamimaṃ kiṇātha.
---------------------------------------------------------------------------------------------
page201.
Yaṃ ve pitvā ekathūpā sayanti
anāsakā thaṇḍiladukkhaseyyaṃ
dubbaṇṇiyaṃ āyasakyañcupenti
tassā puṇṇaṃ kumbhamimaṃ kiṇātha.
Yaṃ ve pitvā pattakkhandhā sayanti
gāvo kūṭahatāriva na hi
vāruṇiyā vego narena sussahoriva
tassā puṇṇaṃ kumbhamimaṃ kiṇātha.
Yaṃ manussā vivajjanti sappaṃ
ghoravisamiva taṃ loke visasamānaṃ
ko naro pātumarahati
tassā puṇṇaṃ kumbhamimaṃ kiṇātha.
Yaṃ ve pitvā andhakaveṇḍaputtā
samuddatīre paricārayantā
upakkamuṃ musalehaññamaññaṃ
tassā puṇṇaṃ kumbhamimaṃ kiṇātha.
Yaṃ ve pitvā pubbadevā pamattā
tidivā cutā sassatiyā samāyā
taṃ tādisaṃ majjamimaṃ niratthakaṃ
jānaṃ mahārāja kathaṃ piveyya.
---------------------------------------------------------------------------------------------
page202.
Nayimasmi kumbhasmiṃ dadhi madhu vā
evaṃ abhiññāya kiṇāhi rāja
evañhi maṃ kumbhagatā mayā te
akkhātarūpaṃ tava sabbamittāti.
Tattha vajjānīti ādīnavā. Galeyyāti gacchanto pade pade
parivatteyya. Yaṃ pitvā pateti yaṃ pivitvā pateyya. Sobbhanti
āvāṭaṃ. Candaniyoḷigallanti candaniyañca oligallañca.
Abhojaneyyanti bhuñjituṃ ayuttaṃ. Anesamānoti anissaro. Gorivāti
goṇo viya. Bhakkhasādīti surākasaṭakhādako yathā so tattha tattha
bhakkhasaṃ pariyesanto āhiṇḍati evaṃ āhiṇḍatīti attho.
Anāthamānoti niravassayo anātho viya. Upagāyatīti aññaṃ gāyantaṃ
disvā upagantvā gāyati. Acelakovāti acelako viya.
Visikhantarānīti antaravīthiyo. Ativelasāyīti aticiraṃpi niddaṃ
okkameyya. Ativelacārītipi pāṭho. Ativelacārī hutvā careyyāti
attho. Dārukaṭallakovāti dārumayayantarūpakaṃ viya. Bhogajāniñcupentīti
bhogajāniñca upenti. Pāṇātipātādīni katvā daṇḍapīḷitā
dhanajāniñca aññañca vadhabandhanādidukkhaṃ pāpuṇantīti attho.
Vantagatoti attano vantasmiṃ gato. Byasannoti byasanapatto.
Visannotipi pāṭho. Tasmiṃ vante osannoti attho. Ukkaṭṭhoti ahaṃ
mahāyodho ko mayā sadiso atthīti evaṃ ukkaṃsagato hutvā.
Āvilakkhoti rattakkho. Sabbapaṭhavīti sabbā paṭhavī. Sabbā
---------------------------------------------------------------------------------------------
page203.
Paṭhavītipi pāṭho. Cāturantoti catusamuddapariyantāya paṭhaviyā issaro.
Mānāti mānakārakā. Sesapadesupi eseva nayo. Gatīti nipphatti.
Niketoti nivāso. Tassā puṇṇanti yā evarūpā tassā puṇṇaṃ.
Yattha vināsayantīti yaṃ nissāya yattha patiṭṭhitā ekaṃpi bahuṃpi
dhanadhaññādisāpateyyaṃ nāsenti kapaṇā honti. Iddhānīti samiddhāni.
Phītānīti vatthālaṅkārakappabhaṇḍehi pupphitāni. Ucchinnadāyajjakatānīti
ucchinnadāyajjāni niddhanāni katāni. Duṭṭharūpoti dappitarūpo.
Gaṇheyyāti bhariyasaññāya kilesavasena hatthe gaṇheyya. Dāsaṃpi
gaṇheyyāti attano dāsaṃpi kilesavasena sāmiko meti gaṇheyya.
Pitvānāti pivitvā. Duccaritaṃ caritvāti evaṃ tīhi dvārehi dasavidhaṃpi
akusalaṃ katvā. Yācamānāti yaṃ purisaṃ pubbe suraṃ apivantaṃ bahuṃpi
hiraññaṃ pariccajantāpi musāvādaṃ karohīti yācamānā na labhanti.
Pitvāti pitvā ṭhito. Nappajānāti vuttoti kenatthenāgatosīti
vutto sāsanassa duggahitattā taṃ atthaṃ nappajānāti. Hirīmanāpīti
hiriyuttacittāpi. Ekathūpāti sūkarapotakā viya hīnajaccehipi saddhiṃ
ekarāsī hutvā. Anāsakāti nirāhārā. Thaṇḍiladukkhaseyyanti
bhūmiyaṃ dukkhaseyyaṃ. Āyasakyanti garahaṃ. Pattakkhandhāti patitakkhandhā.
Kūṭahatārivāti gīvāyaṃ bandhanena kūṭena hatā gāvo viya.
Yathā tiṇaṃ akhādantiyo pāyaṃ apivantiyo sayanti tathā sayantīti
attho. Ghoravisamivāti ghoravisaṃ viya. Visasamānanti visasadisaṃ.
Andhakaveṇḍaputtāti dasa bhātikarājāno. Upakkamunti pahariṃsu.
---------------------------------------------------------------------------------------------
page204.
Pubbadevāti asurā. Tidivāti tāvatiṃsadevalokā. Sassatiyāti
sassatā dīghāyukabhāvena niccasammatā devalokāti attho. Samāyāti
saddhiṃ asuramāyāhi. Jānanti evaṃ niratthakaṃ etanti vijānanto
tumhādiso paṇḍitapuriso kathaṃ piveyya. Kumbhagatā mayāti kumbhagataṃ
mayāti ayameva vā pāṭho. Akkhātarūpanti sabhāvato akkhātaṃ.
Taṃ sutvā rājā surāya ādīnavaṃ ñatvā tuṭṭho sakkassa
thutiṃ karonto dve gāthā abhāsi
na me pitā vā athavāpi mātā
etādiso yādisako tuvaṃsi
hitānukampi paramatthakāmo
sohaṃ karissaṃ vacanaṃ tavajja.
Dadāmi te gāmavarāni pañca
dāsīsataṃ satta gavaṃsatāni
ājaññayutte ca rathe dasā ime
ācariyo hosi mamatthakāmoti.
Tattha gāmavarānīti brāhmaṇa ācariyassa nāma ācariyabhāgo
icchitabbo saṃvacchare satasahassuṭṭhānake tuyhaṃ pañca gāme dadāmīti
vadati. Dasā imeti dasa ime purato ṭhite kāñcanavicitte rathe
dassento evamāha.
Taṃ sutvā sakko devattabhāvaṃ dassento attānaṃ jānāpento
ākāse ṭhatvā dve gāthā abhāsi
---------------------------------------------------------------------------------------------
page205.
Taveva dāsīsatamatthu rāja
gāmā ca gāvo ca taveva hontu
ājaññayuttā ca rathā taveva
sakkohamasmī tidasānamindo.
Maṃsodanaṃ sappipāyañca bhuñje
khādassu ca tvaṃ madhumāsapūve
evaṃ tuvaṃ dhammarato janinda
anindito saggamupehi ṭhānanti.
Tattha evaṃ tuvaṃ dhammaratoti evaṃ tuvaṃ nānaggarasabhojanaṃ bhuñjanto
surāpānā virato tīṇi duccaritāni pahāya tividhasucaritadhammarato hutvā
kenaci anindito saggaṭṭhānaṃ upehīti.
Iti sakko tassa ovādaṃ datvā sakaṭṭhānameva gato. Sopi
suraṃ apivitvā surābhājanāni bhindāpetvā sīlaṃ samādāya dānaṃ datvā
saggaparāyano ahosi. Jambūdīpepi anukkamena surāpānaṃ vepullappattaṃ
jātaṃ.
Satthā imaṃ dhammadesanaṃ āharitvā jātakaṃ samodhānesi tadā
rājā ānando ahosi sakko pana ahamevāti.
Kumbhajātakaṃ niṭṭhitaṃ.
Dutiyaṃ.
-----------
The Pali Atthakatha in Roman Book 41 page 191-205.
http://84000.org/tipitaka/pitaka_item/read_rm.php?B=41&A=3930&pagebreak=1
อรรถกถาบาลีอักษรไทย :-
http://84000.org/tipitaka/pitaka_item/read_th.php?B=41&A=3930&pagebreak=1
อ่านอรรถกถาแปลไทย :-
http://84000.org/tipitaka/attha/attha.php?b=27&i=2292
เนื้อความพระไตรปิฎกฉบับหลวง :-
http://84000.org/tipitaka/read/r.php?B=27&A=9232
พระไตรปิฎกฉบับบาลีอักษรไทย :-
http://84000.org/tipitaka/read/pali_read.php?B=27&A=9836
The Pali Tipitaka in Roman Character :-
http://84000.org/tipitaka/read/roman_read.php?B=27&A=9836
Contents of The Tipitaka Volume 27
http://84000.org/tipitaka/read/?index_27
        |
|
บันทึก ๖ กุมภาพันธ์ พ.ศ. ๒๕๖๑. การแสดงผลนี้อ้างอิงข้อมูลจากอรรถกถาฉบับภาษาบาลี อักษรโรมัน. หากพบข้อผิดพลาด กรุณาแจ้งได้ที่ [email protected]