|
| บทนำ พระวินัยปิฎก พระสุตตันตปิฎก พระอภิธรรมปิฎก ค้นพระไตรปิฎก ชาดก หนังสือธรรมะ |
10. Sarabhajātakaṃ. Āsiṃsetheva purisoti idaṃ satthā jetavane viharanto attanā saṅkhittena pucchitapañhassa dhammasenāpatino vitthārena byākaraṇaṃ ārabbha kathesi. Tadā pana satthā theraṃ saṅkhittena pañhaṃ pucchi devorohaṇe tatrāyaṃ saṅkhepato anupubbikathā. Rājagahaseṭṭhino hi santake candanapatte āyasmatā piṇḍola- bhāradvājena iddhiyā gahite satthā bhikkhūnaṃ iddhipāṭihāriyakaraṇaṃ paṭikkhipi. Tadāpi titthiyā paṭikkhittaṃ samaṇena gotamena iddhipāṭihāriyakaraṇaṃ idāni sayaṃpi na karissatīti cintetvā maṅkubhūtehi attano sāvakehi kiṃ bhante iddhiyā pattaṃ na gaṇhitthāti vuccamānā netaṃ āvuso amhākaṃ dukkaraṃ chavassa pana dārupattassatthāya attano saṇhasukhumaguṇaṃ ko gihīnaṃ pakāsessatīti na gaṇhimhā samaṇā pana sākyaputtiyā lolabālatāya iddhiṃ dassetvā gaṇhiṃsu mā amhākaṃ iddhikaraṇaṃ bhāroti cintayittha mayaṃ hi tiṭṭhantu samaṇassa gotamassa sāvakā ākaṅkhamānā pana samaṇena gotamena saddhiṃ iddhiṃ dasseyyāma sace hi samaṇo gotamo ekaṃ pāṭihāriyaṃ karissati mayaṃpi diguṇaṃ karissāmāti kathayiṃsu. Taṃ sutvā bhikkhū bhagavato ārocesuṃ bhante titthiyā kira pāṭihāriyaṃ karissantīti. Satthā āha bhikkhave karontu ahaṃpi karissāmīti. Taṃ sutvā--------------------------------------------------------------------------------------------- page232.
Bimbisāro āgantvā bhagavantaṃ pucchi bhante pāṭihāriyaṃ kira karissathāti. Āma mahārājāti. Nanu bhante sikkhāpadaṃ paññattanti. Mahārāja taṃ mayā sāvakānaṃ paññattaṃ buddhānampana sikkhāpadaṃnāma natthi yathā hi mahārāja tava uyyāne pupphaphalaṃ aññesaṃ vāritaṃ na tava evaṃ sampadamidaṃ daṭṭhabbanti. Kahaṃ pana bhante pāṭihāriyaṃ karissathāti. Sāvatthinagaradvāre gaṇḍāmbarukkhamūleti. Amhehi tattha kiṃ kattabbanti. Na kiñci mahārājāti. Punadivase satthā katabhattakicco cārikaṃ pakkāmi. Manussā kuhiṃ bhante satthā gacchatīti pucchanti. Sāvatthinagaradvāre gaṇḍāmbarukkhamūle titthiyamaddanaṃ yamakapāṭihāriyaṃ kātunti. Tesaṃ bhikkhūnaṃ kathaṃ sutvā mahājano acchariyarūpaṃ kiṃ pāṭihāriyaṃ bhavissati passissāma nanti gharadvārāni nikkaḍḍhetvā satthārāyeva saddhiṃ agamāsi. Aññatitthiyā mayampi samaṇassa gotamassa pāṭihāriyakaraṇaṭṭhāne pāṭihāriyaṃ karissāmāti upaṭṭhākehi saddhiṃ satthārameva anubandhiṃsu. Satthā anupubbena sāvatthiṃ gantvā raññā pāṭihāriyaṃ kira bhante karissathāti pucchito karissāmīti vatvā kadā bhanteti vutte ito sattame divase āsāḷhapuṇṇamāsiyanti āha. Maṇḍapaṃ karomi bhanteti. Alaṃ mahārāja mama pāṭihāriyakaraṇaṭṭhāne sakko dvādasayojanikaṃ ratanamaṇḍapaṃ karissatīti. Etaṃ kāraṇaṃ nagare ugghosāpemi bhante ti. Ugghosāpehi mahārājāti. Rājā dhammaghosakaṃ alaṅkatahatthipiṭṭhiyaṃ āropetvā satthā kira sāvatthīnagare gaṇḍāmbarukkhamūle--------------------------------------------------------------------------------------------- page233.
Titthiyamaddanaṃ pāṭihāriyaṃ karissati ito sattame divaseti yāva chaṭṭhadivasā devasikaṃ ghosanaṃ kāresi. Titthiyā gaṇḍāmbarukkhamūle kira karissatīti sāmikānaṃ dhanaṃ datvā sāvatthīsāmante ambarukkhe chindāpesuṃ. Dhammaghosako puṇṇamīdivase pātova ajja bhagavato pāṭihāriyaṃ bhavissatīti ugghosesi. Devatānubhāvena sakalajambudīpe dvāre ṭhatvā ugghositaṃviya ahosi. Ye ye gantuṃ cittaṃ uppādenti te te sāvatthīpattameva attānaṃ passiṃsu. Dvādasayojanikā parisā ahosi. Satthā pātova sāvatthiṃ piṇḍāya pavisitvā nikkhami. Gaṇḍonāma uyyānapālo piṇḍipakkameva kumbhappamāṇaṃ mahantaṃ ambapakkaṃ rañño haranto satthāraṃ nagaradvāre disvā tathāgatasseva anucchavikanti adāsi. Satthā paṭiggahetvā tattheva ekamantaṃ nisinno paribhuñjitvā ānanda imaṃ ambaṭṭhiṃ uyyānapālassa imasmiṃ ṭhāne ropanatthāya dehi esa gaṇḍāmbonāma bhavissatīti āha. Thero tathā akāsi. Uyyānapālo paṃsuṃ viyūhitvā ropesi. Taṃ khaṇaññeva aṭṭhiṃ bhijjitvā mūlāni otariṃsu. Naṅgalasīsappamāṇo rattaṅkuro uṭṭhahi. Mahājanassa olokentasseva paṇṇāsahatthakkhandho paṇṇāsahatthasākho ubbedhenapi hatthasatiko ambarukkho sampajji. Tāvadevassa pupphāni ca phalāni ca uṭṭhahiṃsu. So madhurasuvaṇṇavaṇṇaphalabharito nabhaṃ pūretvā aṭṭhāsi. Vātappaharaṇakāle madhurapakkāni patiṃsu. Pacchā āgacchantā bhikkhū paribhuñjitvā--------------------------------------------------------------------------------------------- page234.
Āgamiṃsu. Sāyaṇhasamaye devarājā āvajjanto satthu ratanamaṇḍapakaraṇaṃ amhākaṃ bhāro hotīti ñatvā vissukammaṃ pesetvā dvādasayojanikaṃ nīluppalasañchannaṃ sattaratanamaṇḍapaṃ kāresi. Evaṃ dasasahassacakkavāḷadevatā sannipatiṃsu. Satthā titthiyamaddanaṃ asādhāraṇaṃ sāvakehi yamakapāṭihāriyaṃ karitvā bahujanassa pasannabhāvaṃ ñatvā oruyha buddhāsane nisinno dhammaṃ desesi. Vīsatipāṇakoṭiyo amatapānaṃ piviṃsu. Tato purimabuddhā pana pāṭihāriyaṃ katvā kattha gacchantīti āvajjento tāvatiṃsabhavananti ñatvā buddhāsanā uṭṭhāya dakkhiṇapādaṃ yugandharamatthake ṭhapetvā vāmapādena sinerumatthakaṃ akkamitvā pārichattakamūle paṇḍukambalasilāyaṃ vassaṃ upagantvā antotemāsaṃ devānaṃ abhidhammakathaṃ kathesi. Parisāpi satthu gataṭṭhānaṃ ajānantī disvāva gamissāmāti. Tattheva temāsaṃ vasi. Upakaṭṭhāya pavāraṇāya mahāmoggallānatthero gantvā bhagavato ārocesi. Atha naṃ satthā pucchi kahaṃ pana etarahi sārīputtoti. Esa bhante yamakapāṭihāriye pasīditvā pabbajitehi pañcahi bhikkhusatehi saddhiṃ saṅkassanagare vasatīti. Moggallāna ito sattame divase saṅkassanagaradvāre otarissāmi tathāgataṃ daṭṭhukāmā saṅkassanagaradvāre sannipatantūti. Thero sādhūti paṭisuṇitvā āgantvā parisāya ārocesi sakalaparisaṃ sāvatthito tiṃsayojanaṃ saṅkassanagaraṃ ekamuhutteneva pāpesi. Satthā vutthavasso pavāretvā mahārāja manssalokaṃ gamissāmīti sakkassa ārocesi. Sakko vissukammaṃ--------------------------------------------------------------------------------------------- page235.
Āmantetvā dasabalassa manussalokaṃ gamanatthāya sopāṇaṃ karohīti āha. So sinerumatthake sopāṇasīsaṃ saṅkassanagaradvāre dhurasopāṇaṃ katvā majjhe maṇimayaṃ ekasmiṃ passe rajaṭamayaṃ ekasmiṃ passe sovaṇṇamayanti tīṇi sopāṇāni māpesi sattaratanamayā vedikāparikkhepā. Satthā lokavivaraṇaṃ pāṭihāriyaṃ katvā majjhe maṇimayena sopāṇena otari. Sakko pattacīvaraṃ aggahesi suyāmo vāḷavijaniṃ sahampatibrahmā chattaṃ dhāresi. Dasasahassacakkavāḷadevatā dibbagandhamālādīhi pūjayiṃsu. Satthāraṃ dhurasopāṇe patiṭṭhahantaṃ paṭhamameva sārīputtatthero vandi. Pacchā sesaparisā. Tasmiṃ samāgame satthā cintesi moggallāno iddhimāti pākaṭo upāli vinayadharoti sārīputtassa pana paññāguṇo apākaṭo ṭhapetvā maṃ kira sammāsambuddhaṃ añño etena sadisapaññonāma natthi paññāguṇamassa pākaṭaṃ karissāmīti. Paṭhamaṃ tāva puthujjanapañhaṃ pucchi. Taṃ puthujjanāva kathayiṃsu. Tato sotāpannānaṃ visaye pañhaṃ pucchi. Taṃ sotāpannāva kathayiṃsu. Puthujjanā na jāniṃsu. Tato sakadāgāmivisaye anāgāmivisaye khīṇāsavavisaye mahāsāvakavisaye ca pañhaṃ pucchi. Taṃpi heṭṭhimā na jāniṃsu uparimā ca kathayiṃsu. Aggasāvakavisaye puṭṭhapañhaṃpi aggasāvakā kathayiṃsu. Aññe na jāniṃsu. Tato sārīputtattherassa visaye pañhaṃ pucchi. Taṃ therova kathesi. Aññe na jāniṃsu. Manussā ko nāmo esa thero satthārā saddhiṃ kathesīti pucchitvā dhammasenāpati--------------------------------------------------------------------------------------------- page236.
Sārīputtattheronāmāti sutvā aho mahāpaññoti vadiṃsu. Tato paṭṭhāya devamanussānaṃ antare therassa mahāpaññāguṇo pākaṭo jāto. Atha naṃ satthā ye ca saṅkhātadhammāse ye ca sekhā puthū idha tesaṃ me nipako iriyaṃ puṭṭho me brūhi mārisāti buddhavisaye pañhaṃ pucchitvā imassa nukho sārīputta saṅkhittena bhāsitassa kathaṃ vitthārena attho daṭṭhabboti āha. Thero pañhaṃ oloketvā satthā maṃ sekhāsekhānameva āgamanapaṭipadaṃ pucchatīti nikkaṅkho hutvā āgamanapaṭipadānāma khandhādivasena bahūhi mukhehi sakkā kathetuṃ katarākārena nukho kathento satthu ajjhāsayaṃ gaṇhituṃ nāsakkhissāmīti ajjhāsaye kaṅkhi. Satthā sārīputto pañhesu nikkaṅkho ajjhāsaye pana me kaṅkhati mayā pana naye adinne kathetuṃ na sakkhissati nayamassa dassāmīti nayaṃ dento bhūtamidaṃ sārīputta samanupassasīti āha. Evaṃ kirassa ahosi sārīputto mamajjhāsayaṃ gahetvā kathento khandhavasena kathissatīti. Therassa saha nayadānena so pañho nayasatena nayasahassena upaṭṭhāsi. So satthārā dinnanayena ṭhatvā buddhavisaye pañhaṃ kathesi. Satthā dvādasayojanikāya parisāya dhammaṃ desesi. Tiṃsapāṇakoṭiyo amatapānaṃ piviṃsu. Satthā parisaṃ uyyojetvā cārikaṃ caranto anupubbena sāvatthiṃ gantvā punadivase sāvatthiyaṃ piṇḍāya caritvā piṇḍapātapaṭikkanto bhikkhūhi vatte dassite gandhakuṭiṃ pāvisi. Sāyaṇhasamaye bhikkhū--------------------------------------------------------------------------------------------- page237.
Therassa guṇakathaṃ kathentā dhammasabhāyaṃ nisīdiṃsu mahāpañño āvuso sārīputto puthupañño javanapañño nibbedhikapañño dasabalena saṅkhittena pucchitaṃ pañhaṃ vitthārena atthaṃ kathesīti. Satthā āgantvā kāyanuttha bhikkhave etarahi kathāya sannisinnāti pucchitvā imāyanāmāti vutte na bhikkhave idāneva pubbepesa saṅkhittena bhāsitassa vitthārena atthaṃ kathesiyevāti vatvā atītaṃ āhari atīte bārāṇasiyaṃ brahmadatte rajjaṃ kārente bodhisatto sarabhamigayoniyaṃ nibbattitvā araññe paṭivasati. Rājā migacittako ahosi thāmasampanno aññaṃ manussaṃ manussotipi na gaṇeti so ekadivasaṃ migavadhaṃ gantvā amacce āha yassa passena migo palāyati tenevassa āṇā dātabbāti. Te cintayiṃsu kadāci vemajjhe ṭhitamigo koṭṭhakaṃ virujjhati uṭṭhitaṃ migaṃ yenakenaci upāyena rañño ṭhitaṭṭhānaññeva āropessāmāti cintetvā ca pana katikaṃ katvā rañño dūramaggaṃ adaṃsu. Te mahantaṃ gumbaṃ parikkhipitvā muggarādīhi bhūmiṃ pahariṃsu. Paṭhamameva sarabhamigo uṭṭhāya tikkhattuṃ gumbaṃ anuparigantvā palāyanto palāyanokāsaṃ olokento sesadisāsu manusse bāhāya bāhuṃ dhanunā dhanuṃ āhacca nirantare ṭhite disvā rañño ṭhitaṭṭhāneyeva okāsaṃ addasa. So ummilitesu akkhīsu vālikaṃ khipamānoviya rājānaṃ abhimukho agamāsi. Rājā taṃ balasampannaṃ disvā saraṃ khipitvā virajjhi. Sarabhamigānāma vañcetuṃ chekā honti sare abhimukhaṃ āgacchante--------------------------------------------------------------------------------------------- page238.
Vegaṃ hāpetvā tiṭṭhanti pacchato āgacchante vegena javanti uparibhāgena āgacchante piṭṭhiṃ nāmenti passenāgacchante thokaṃ apagacchanti kucchimajjhaṃ sandhāyāgacchante parivattitvā patanti sare atikkante vātacchinnavalāhakavegena palāyantīti. Sopi rājā tasmiṃ parivattitvā patite sarabhamigo me viddhoti nādaṃ muñci. Sarabho uṭṭhāya vātavegena palāyi balamaṇḍalaṃ bhijjitvā. Ubhosu passesu ṭhitā amaccā sarabhaṃ palāyamānaṃ disvāva ekato hutvā pucchiṃsu migo kassa ṭhitaṭṭhānaṃ abhirūhīti. Rañño ṭhitaṭṭhānanti. Rājā viddho meti vadati. Ko tena viddhoti. Nibbirujjho bho amhākaṃ rājā bhūmi tena viddhāti iti te nānappakārena raññā saddhiṃ keḷiṃ kariṃsu. Rājā cintesi ime maṃ parihāsanti mama pamāṇaṃ na jānanti daḷhaṃ nivāsetvā pattikova khaggaṃ ādāya sarabhaṃ gaṇhissāmīti vegena pakkhandi. Atha naṃ disvā tīṇi yojanāni anubandhi. Sarabho araññaṃ pāvisi. Rājāpi pāvisiyeva. Tattha sarabhamigassa gamanamagge saṭṭhīmattahattho mahāpūtipādanarakaāvāṭo atthi. So tiṃsamattahattho udakena puṇṇo tiṇena paṭicchanno. Sarabho udakagandhaṃ ghāyitvāva āvāṭabhāvaṃ ñatvā thokaṃ osakkitvā gato. Rājā pana ujukameva gacchanto tasmiṃpatati. Sarabho tassa padasaddaṃ asuṇanto nivattitvā taṃ apassanto narakaāvāṭe patito bhavissatīti ñatvā āgantvā olokento taṃ gambhīraudake appatiṭṭhaṃ kilamantaṃ disvā tena kataṃ--------------------------------------------------------------------------------------------- page239.
Aparādhaṃ hadaye akatvā sañjātakāruñño mā mayi passanteva rājā nassatu imamhā dukkhā mocessāmīti āvāṭatīre ṭhito mā bhāyi mahārāja ahaṃ taṃ dukkhā mocessāmīti vatvā attano piyaputtaṃ uddharituṃ ussāhaṃ karontoviya tassuddharaṇatthāya sīlāyogaṃ katvā uddharissāmīti āgantvā rājānaṃ saṭṭhihatthā narakā uddharitvā assāsetvā piṭṭhiṃ āropetvā araññato nīharitvā senāya avidūre otāretvā ovādamassa datvā pañcasu sīlesu patiṭṭhāpesi. Rājā mahāsattaṃ vinā vasituṃ asakkonto āha sāmi sarabhamigarāja mayā saddhiṃ bārāṇasiṃ ehi dvādasayojanikāya te bārāṇasiyā rajjaṃ dammi taṃ kārehīti. Mahārāja mayaṃ tiracchānagatā na no rajjenattho sace te mayi sineho atthi mayā dinnāni sīlāni rakkhanto raṭṭhavāsinopi sīlaṃ rakkhāpehīti taṃ ovaditvā araññameva pāvisi. So assupuṇṇehi nettehi tassa guṇe sarantova senaṃ sampāpuṇitvā senāṅgaparivuto nagaraṃ gantvā ito paṭṭhāya sakalaraṭṭhavāsino pañca sīlāni rakkhantūti dhammabheriṃ cārāpesi. Mahāsattena pana attano kataguṇaṃ kassaci akathetvā sāyaṃ nānaggarasabhojanaṃ bhuñjitvā alaṅkatasayane sayitvā paccūsakāle mahāsattassa guṇaṃ saritvā uṭṭhāya sayanapiṭṭhiyaṃ pallaṅkena nisīditvā pītipuṇṇena hadayena chahi gāthāhi udānaṃ udānesi āsiṃsetheva puriso na nibbindeyya paṇḍito passāmi vohaṃ attānaṃ yathā icchiṃ tathā ahu.--------------------------------------------------------------------------------------------- page240.
Āsiṃsetheva puriso na nibbindeyya paṇḍito passāmi vohaṃ attānaṃ udakā thalamubbhataṃ. Vāyametheva puriso na nibbindeyya paṇḍito passāmi vohaṃ attānaṃ yathā icchiṃ tathā ahu. Vāyametheva puri so na nibbindeyya paṇḍito passāmi vohaṃ attānaṃ udakā thalamubbhataṃ. Dukkhūpanī to pi naro sapañño āsaṃ na chindeyya sukhāgamāya bahū hi phassā ahitā hitā ca avitakkitā maccumupapajjanti. Acintitampi bhavati cintitampi vanassati na hi cintāmayā bhogā itthiyā purisassa vāti. Tattha āsiṃsethevāti āsāchedakammaṃ akatvā attano kammesu āsaṃ karotheva na ukkaṇṭheyya. Yathā icchinti ahaṃ hi saṭṭhihatthā narakā uṭṭhānaṃ icchiṃ somhi tatheva jāto tato uṭṭhitoyevāti dīpeti. Ahitā hitā cāti dukkhaphassā ca sukhaphassā ca maraṇaphassā ca jīvitaphassā cātipi attho sattānamhi maraṇaphasso ahito jīvitaphasso hito tesaṃ avitakkito acintitopi maraṇaphasso āgacchatīti dasseti. Acintitampīti mayā āvāṭe patissāmīti acintitaṃ sarabhaṃ māressāmīti cintitaṃ idāni pana me cintitaṃ naṭṭhaṃ acintitameva jātaṃ. Bhogāti yasaparivārā ete cintāmayā--------------------------------------------------------------------------------------------- page241.
Na honti tasmā ñāṇavatā viriyameva kattabbaṃ viriyavato hi acintitaṃpi kataṃ hotiyeva. Tassa udānaṃ udānentasseva aruṇaṃ uṭṭhahi. Purohito pātova sukhaseyyāya pucchanatthaṃ āgantvā dvāre ṭhito tassa udānagītasaddaṃ sutvā cintesi rājā hīyo migavadhaṃ agamāsi taṃ sarabhamigaṃ viraddho bhavissati tato amaccehi avahasiyamāno māretvā taṃ āharissāmīti khattiyamānena taṃ anubandhanto saṭṭhīhatthe narake patito bhavissati dayālunā sarabharājena rañño dosaṃ acintetvā rājā uddharito bhavissati tena maññe udānaṃ udānesīti. Evaṃ brāhmaṇassa rañño paripuṇṇabyañjanaṃ udānaṃ sutvā sumajjite ādāse mukhaṃ olokentassa chāyāviya raññā ca sarabhena ca katakāraṇaṃ pākaṭaṃ ahosi. So nakhena dvāraṃ ākoṭesi. Rājā ko esoti pucchi. Ahaṃ deva purohitoti. Atha dvāraṃ vivaritvā ito ehācariyāti āha. So pavisitvā rājānaṃ jayāpetvā ekamantaṃ ṭhito ahaṃ mahārāja tayā araññe katakāraṇaṃ jānāmi tvaṃ ekaṃ sarabhamigaṃ anubandhanto narake patito atha naṃ so sarabho sīlā yogaṃ katvā narakato uddhari so tvaṃ tassa guṇaṃ saritvā udānaṃ udānesīti vatvā dve gāthā abhāsi sarabhaṃ giriduggasmiṃ yaṃ tvaṃ anussarī pure alīnacittassa tuvaṃ vikkantamanujīvasi.--------------------------------------------------------------------------------------------- page242.
Yo taṃ viduggā narakā samuddhari sīlāya yogaṃ sarabho karitvā dukkhūpanītaṃ maccumukhā pamocayi alīnacittaṃ tameva vadesīti. Tattha anussarīti anubandhi. Vikkantanti uddharaṇatthāya kataparakkamaṃ. Anujīvasīti upajīvasi tassānubhāvena tayā jīvitaṃ laddhanti attho. Uddharīti uttāresi. Tameva vadesīti suvaṇṇasarabhamigaṃ idha sirisayane nisinno vaṇṇesi. Taṃ sutvā ayaṃ mayā saddhiṃ na migavadhaṃ gato sabbameva pavuttiṃ jānāti kathaṃ nukho jānāti pucchissāmi nanti cintetvā navamaṃ gāthamāha kiṃ tvaṃ tattheva tadā ahosi udāhu te koci nu etadakkhā vivaṭacchado nusi sabbadassī ñāṇaṃ nu te brāhmaṇa bhiṃsarūpanti. Tattha bhiṃsarūpanti kiṃ nu tava ñāṇaṃ balavajātikaṃ tenetaṃ jānāsīti. Brāhmaṇo nāhaṃ sabbaññū buddho byañjanaṃ amakkhetvā tayā kathitagāthānaṃ pana mayhaṃ attho upaṭṭhātīti dīpento dasamaṃ gāthamāha--------------------------------------------------------------------------------------------- page243.
Na cevāhaṃ tattha tadā ahosiṃ na cāpi me koci naṃ etadakkhā gāthāpadānañca subhāsitānaṃ atthaṃ tadānenti janinda dhīrāti. Tattha subhāsitānanti byañjanaṃ amakkhetvā suṭṭhu bhāsitānaṃ. Atthaṃ tadānentīti yo tesaṃ attho taṃ ānenti upadhārentīti attho. Rājā tassa tusitvā bahudhanaṃ adāsi tato paṭṭhāya dānādīni puññāni abhirato ahosi. Manussāpi puññābhiratā hutvā matamatā saggapūrameva pūrayiṃsu. Athekadivasaṃ rājā lakkhaṃ vijjhissāmīti purohitaṃ ādāya uyyānaṃ gato. Tadā sakko devarājā bahū nave deveceva devakaññāyo ca disvā kiṃ nukho kāraṇanti āvajjento sarabhamigena narakā uddharitvā raññā sīlesu patiṭṭhāpitabhāvaṃ ñatvā rañño ānubhāvena mahājanā puññāni karonti tena devaloko paripūrati idāni kho pana rājā lakkhaṃ vijjhituṃ uyyānaṃ gato taṃpi vīmaṃsitvā sīhanādaṃ nadāpetvā sarabhamigassa guṇaṃ kathāpetvā attano ca sakkabhāvaṃ jānāpetvā ākāse ṭhito dhammaṃ desetvā mettāya ceva pañcannañca sīlānaṃ guṇaṃ kathetvā āgamissāmīti cintetvā uyyānaṃ agamāsi. Rājāpi lakkhaṃ vijjhissāmīti dhanuṃ āropetvā saraṃ sannayhi. Tasmiṃ khaṇe sakko rañño ca lakkhassa ca antare attano ānubhāvena sarabhaṃ--------------------------------------------------------------------------------------------- page244.
Dassesi. Rājā taṃ disvā saraṃ na muñci. Atha naṃ sakko purohitassa sarīre adhimuccitvā gāthamabhāsi ādāya pattaṃ paraviriyaghātiṃ cāpe saraṃ kiṃ vicikicchase tuvaṃ nuṇṇo saro sarabhaṃ hantu khippaṃ annaṃ hi etaṃ varapañña raññoti. Tattha pattanti vājapattehi samannāgataṃ. Paraviriyaghātinti paresaṃ viriyaghātakaṃ. Cāpe saranti etaṃ pattasaṃkhātaṃ saraṃ cāpe ādāya sannayhitvā idāni tvaṃ kiṃ vicikicchasi. Hantūti tayā vissaṭṭho hutvā esa saro khippaṃ imaṃ sarabhaṃ hanatu. Annaṃ hi etanti varapañña mahārāja sarabhonāma rañño āhāro bhakkhoti attho. Tato rājā gāthamāha addhā pajānāmi ahaṃpi etaṃ annaṃ migo brāhmaṇa khattiyassa pubbe katañca apacāyamāno tasmā migaṃ sarabhaṃ no hanāmīti. Tattha pubbe katañcāti brāhmaṇa ahaṃ cetaṃ ekaṃsena jānāmi yathā migo khattiyassa annaṃ pubbe pana iminā mayhaṃ kataguṇaṃ pūjemi tasmā taṃ na hanāmīti. Tato sakko gāthadvayamāha--------------------------------------------------------------------------------------------- page245.
Neso migo mahārāja asureso disampati etaṃ hantvā manussinda bhavassu amarādhipo. Sace mahārāja vicikicchase tuvaṃ hantuṃ migaṃ sarabhaṃ sahāyakaṃ saputtadāro naravīriyaseṭṭha hantvā no ce tuvaṃ vetaraṇiṃ yamassāti. Tattha asuresoti asuro eso asurajeṭṭhako sakko esoti adhippāyena vadati. Amarādhipoti tvaṃ etaṃ sakkaṃ māretvā sayaṃ sakko devarājā hohīti vadati. Vetaraṇiṃ yamassāti sace etaṃ sahāyo meti cintetvā na hanissasi saputtadāro yamassa vetaraṇīniriyaṃ gantvā bhavissasīti taṃ tāseti. Tato rājā dve gāthā abhāsi kāmaṃ ahaṃ jānapadā ca sabbe puttā ca dārā ca sahāyasaṃghā gacchāma taṃ vetaraṇiṃ yamassa na tveva haññe mama pāṇadassa. Ayaṃ migo kicchagatassa mayhaṃ ekassa kattā vivanasmiṃ ghore taṃ tādisaṃ pubbakiccaṃ saranto jānaṃ mahābrahme kathaṃ haneyyanti. Tattha mama pāṇadassāti brāhmaṇa yo mama pāṇado assa--------------------------------------------------------------------------------------------- page246.
Yena me piyaṃ jīvitaṃ dinnaṃ narakaṃ pavisantena mayā so na tveva hañño na hanitabbo avajjho esoti vadati. Ekassa kattā vivanasmiṃ ghoreti dāruṇe araññe paviṭṭhakassa sato ekassa asahāyakassa mama kattā kārako jīvitassa dāyako svāhaṃ taṃ iminā kataṃ tādisaṃ pubbakiccaṃ sarantoyeva taṃ guṇaṃ jānantoyeva kathaṃ haneyyaṃ. Atha sakko purohitassa sarīrato apagantvā sakkattabhāvaṃ māpetvā ākāse ṭhatvā rañño guṇaṃ pakāsento gāthadvayamāha mittābhirādhi cirameva jīva rajjaṃ imaṃ dhammaguṇe pasāsa nārīgaṇehi paricārayanto modassu raṭṭhe tidiveva vāsavo. Akkodhano niccapasannacitto sabbātithī yācayogo katvā datvā ca bhutvā ca yathānubhāvaṃ anindito saggamupehi ṭhānanti. Tattha mittābhirādhīti mitte ārādhento mitte adubbhamāno. Sabbātithīti sabbe dhammikasamaṇabrāhmaṇe atithī pāhunakeyeva katvā paricaranto yācitabbayuttako hutvā. Aninditoti dānādīni puññāni karaṇena pamuditoceva lokena ca anindito hutvā saggaṭṭhānaṃ upehīti.--------------------------------------------------------------------------------------------- page247.
Evaṃ vatvā sakko devarājā ahaṃ mahārāja taṃ pariggaṇhituṃ āgato tvaṃ attānaṃ pariggahituṃ nādāsi appamatto hohīti taṃ ovaditvā sakaṭṭhānameva gato. Satthā imaṃ dhammadesanaṃ āharitvā na bhikkhave idāneva pubbepisārīputto saṅkhittena bhāsitassa vitthārena atthaṃ jānātiyevāti vatvā jātakaṃ samodhānesi tadā rājā ānando ahosi purohito sārīputto sarabhamigo pana ahameva sammāsambuddhoti. Sarabhajātakaṃ dasamaṃ. Iti jātakaṭṭhakathāya dasajātakapaṭimaṇḍitassa terasanipātassatthavaṇṇanā niṭṭhitā. ---------------------------------------------------------------------------------------------------------- page248.
@Footnote: @*** hanṛ´ānīṛ´ā´mḗmīkhṛ´amūla ***The Pali Atthakatha in Roman Book 40 page 231-248. http://84000.org/tipitaka/pitaka_item/read_rm.php?B=40&A=4718&pagebreak=1 อรรถกถาบาลีอักษรไทย :- http://84000.org/tipitaka/pitaka_item/read_th.php?B=40&A=4718&pagebreak=1 อ่านอรรถกถาแปลไทย :- http://84000.org/tipitaka/attha/attha.php?b=27&i=1854 เนื้อความพระไตรปิฎกฉบับหลวง :- http://84000.org/tipitaka/read/r.php?B=27&A=7157 พระไตรปิฎกฉบับบาลีอักษรไทย :- http://84000.org/tipitaka/read/pali_read.php?B=27&A=7418 The Pali Tipitaka in Roman Character :- http://84000.org/tipitaka/read/roman_read.php?B=27&A=7418 Contents of The Tipitaka Volume 27 http://84000.org/tipitaka/read/?index_27
        |
|
บันทึก ๖ กุมภาพันธ์ พ.ศ. ๒๕๖๑. การแสดงผลนี้อ้างอิงข้อมูลจากอรรถกถาฉบับภาษาบาลี อักษรโรมัน. หากพบข้อผิดพลาด กรุณาแจ้งได้ที่ [email protected]