|
| บทนำ พระวินัยปิฎก พระสุตตันตปิฎก พระอภิธรรมปิฎก ค้นพระไตรปิฎก ชาดก หนังสือธรรมะ |
470. 4. Sundarītherīgāthāvaṇṇanā
petāni bhoti puttānītiādikā sundariyā theriyā gāthā.
Ayampi purimabuddhesu katādhikārā tattha tattha bhave vivaṭṭūpanissayaṃ kusalaṃ
upacinantī ito ekatiṃsakappe vessabhussa bhagavato kāle kulagehe nibbattitvā
viññutaṃ patvā ekadivasaṃ satthāraṃ piṇḍāya carantaṃ disvā pasannamānasā bhikkhaṃ
datvā pañcapatiṭṭhitena vandi. 1- Satthā tassā cittappasādaṃ ñatvā anumodanaṃ katvā
pakkāmi. Sā tena puññakammena tāvatiṃse nibbattitvā tattha yāvatāyukaṃ ṭhatvā
dibbasampattiṃ anubhavitvā tato cutā aparāparaṃ sugatīsuyeva saṃsarantī paripakkañāṇā
hutvā imasmiṃ buddhuppāde bārāṇasiyaṃ sujātassa nāma brāhmaṇassa dhītā hutvā
nibbatti, tassā rūpasampatti sundarīti nāmaṃ ahosi, vayappattakāle cassā
kaniṭṭhabhātā kālamakāsi. Athassā pitā puttasokena abhibhūto tattha tattha vicaranto
vāsiṭṭhittheriyā samāgantvā taṃ sokavinodanakāraṇaṃ pucchanto "petāni bhoti
puttānī"tiādikā dve gāthā abhāsi. Therī taṃ sokābhibhūtaṃ ñatvā sokaṃ vinodetu-
kāmā "bahūni puttadhītānī"tiādikā dve gāthā vatvā attano asokabhāvaṃ kathesi.
Taṃ sutvā brāhmaṇo taṃ "kathaṃ tvaṃ ayye evaṃ asokā jātā"ti āha. Tassa
therī ratanattayassa guṇe vaṇṇesi. 2-
Atha brāhmaṇo "kuhiṃ satthā"ti pucchitvā "idāni mithilāyaṃ viharatī"ti taṃ
sutvā tāvadeva rathaṃ yojetvā rathena mithilaṃ gantvā satthāraṃ upasaṅkamitvā
vanditvā sammodanīyaṃ kathaṃ katvā ekamantaṃ nisīdi. Tassa satthā dhammaṃ desesi.
So dhammaṃ sutvā paṭiladdhasaddho pabbajitvā vipassanaṃ paṭṭhapetvā ghaṭento vāyamanto
tatiyadivase arahattaṃ pāpuṇi. Atha sārathi rathaṃ ādāya bārāṇasiṃ gantvā brāhmaṇiyā
@Footnote: 1 Sī. vanditvā ṭhitā 2 cha.Ma. therī ratanattayaguṇaṃ kathesi
Taṃ pavattiṃ ārocesi. Sundarīpi 1- attano pitu pabbajitabhāvaṃ sutvā "amma ahampi
pabbajissāmī"ti mātaraṃ āpucchi. Mātā 2- "yaṃ imasmiṃ gehe bhogajātaṃ, sabbantaṃ
tuyhaṃ santakaṃ, tvaṃ imassa kulassa dāyādikā paṭipajja, imaṃ sabbabhogaṃ paribhuñja,
mā pabbajī"ti āha. Sā "na mayhaṃ bhogehi attho, pabbajissāmevāhaṃ ammā"ti
mātaraṃ anujānāpetvā mahatiṃ sampattiṃ kheḷapiṇḍaṃ viya chaḍḍetvā pabbaji.
Pabbajitvā ca sikkhamānāyeva hutvā vipassanaṃ vaḍḍhetvā ghaṭentī vāyamantī
hetusampannatāya ñāṇassa paripākaṃ gatattā saha paṭisambhidāhi arahattaṃ pāpuṇi.
Tena vuttaṃ apadāne 3-:-
"piṇḍapātaṃ carantassa vessabhussa mahesino
kaṭacchubhikkhamuggayha buddhaseṭṭhassadāsahaṃ.
Paṭiggahetvā sambuddho vessabhū lokanāyako
vīthiyaṃ saṇṭhito satthā akā me anumodanaṃ.
Kaṭacchubhikkhaṃ datvāna tāvatiṃsaṃ gamissasi
chattiṃsadevarājūnaṃ mahesittaṃ karissasi.
Paññāsaṃ cakkavattīnaṃ mahesittaṃ karissasi
manasā patthitaṃ sabbaṃ paṭilacchasi sabbadā.
Sampattiṃ anubhotvāna pabbajissasi kiñcanā
sabbāsave pariññāya nibbāyissasināsavā.
Idaṃ vatvāna sambuddho vessabhū lokanāyako
nabhaṃ abbhuggamī dhīro haṃsarājāva ambare.
@Footnote: 1 cha.Ma. sundarī 2 Sī. sā 3 imā gāthā pāḷiyaṃ na dissanti
Sudinnaṃ me dānaṃ varaṃ suyiṭṭhā yāgasampadā
kaṭacchubhikkhaṃ datvāna pattāhaṃ acalaṃ padaṃ.
Ekatiṃse ito kappe yaṃ dānamadadiṃ tadā
duggatiṃ nābhijānāmi bhikkhādānassidaṃ phalaṃ.
Kilesā jhāpitā mayhaṃ .pe. kataṃ buddhassa sāsanan"ti.
Arahattaṃ pana patvā phalasukhena nibbānasukhena ca viharantī aparabhāge "satthu puratopi
sīhanādaṃ nadissāmī"ti upajjhāyaṃ āpucchitvā bārāṇasito nikkhamitvā sambahulāhi
bhikkhunīhi saddhiṃ anukkamena sāvatthiṃ gantvā satthu santikaṃ upasaṅkamitvā
satthāraṃ vanditvā ekamantaṃ ṭhitā satthārā katapaṭisanthārā satthu orasadhītubhāvādi-
vibhāvanena aññaṃ byākāsi. Athassā mātaraṃ ādiṃ katvā sabbo ñātigaṇo
parijano ca pabbaji. Sā aparabhāge attano paṭipattiṃ paccavekkhitvā pitarā
vuttagāthaṃ ādiṃ katvā udānavasena:-
[313] "petāni bhoti puttāni khādamānā tuvaṃ pure
tuvaṃ divā ca ratto ca atīva paritappasi.
[314] Sājja sabbāni khāditvā sataputtāni brāhmaṇī
vāsiṭṭhi kena vaṇṇena na bāḷhaṃ paritappasi.
[315] Bahūni puttasatāni ñātisaṅghasatāni ca
khāditāni atītaṃse mama tuyhañca brāhmaṇa.
[316] Sāhaṃ nissaraṇaṃ ñatvā jātiyā maraṇassa ca
na socāmi na rodāmi na cāpi paritappayiṃ.
[317] Abbhutaṃ vata vāsiṭṭhi vācaṃ bhāsasi edisiṃ
kassa tvaṃ dhammamaññāya giraṃ bhāsasi edisiṃ.
[318] Esa brāhmaṇa sambuddho nagaraṃ mithilaṃ pati
sabbadukkhappahānāya dhammaṃ desesi pāṇinaṃ.
[319] Tassa brahme arahato dhammaṃ sutvā nirūpadhiṃ
tattha viññātasaddhammā puttasokaṃ byapānudiṃ.
[320] So ahampi gamissāmi nagaraṃ mithilaṃ pati
appeva maṃ so bhagavā sabbadukkhā pamocaye.
[321] Addasa brāhmaṇo buddhaṃ vippamuttaṃ nirūpadhiṃ
svassa dhammamadesesi muni dukkhassa pāragū.
[322] Dukkhaṃ dukkhasamuppādaṃ dukkhassa ca atikkamaṃ
ariyaṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ dukkhūpasamagāminaṃ.
[323] Tattha viññātasaddhammo pabbajjaṃ samarocayi
sujāto tīhi rattīhi tisso vijjā aphassayi.
[324] Ehi sārathi gacchāhi rathaṃ niyyādayāhimaṃ
ārogyaṃ brāhmaṇiṃ vajja `pabbaji dāni brāhmaṇo
sujāto tīhi rattīhi tisso vijjā aphassayi.'
[325] Tato ca rathamādāya sahassañcāpi sārathi
ārogyaṃ brāhmaṇiṃvoca `pabbaji dāni brāhmaṇo
sujāto tīhi rattīhi tisso vijjā aphassayi.'
[326] Etañcāhaṃ assarathaṃ sahassañcāpi sārathi
tevijjaṃ brāhmaṇaṃ sutvā puṇṇapattaṃ dadāmi te.
[327] Tuyheva hotvassaratho sahassañcāpi brāhmaṇi
ahampi pabbajissāmi varapaññassa santike.
[328] Hatthī gavassaṃ maṇikuṇḍalañca
phītañcimaṃ gahavibhavaṃ pahāya
pitā pabbajito tuyhaṃ bhuñja bhogāni sundarī
tuvaṃ dāyādikā kule.
[329] Hatthī gavassaṃ maṇikuṇḍalañca
rammañcimaṃ gahavibhavaṃ pahāya
pitā pabbajito mayhaṃ puttasokena aṭṭito
ahampi pabbajissāmi bhātusokena aṭṭitā.
[330] So te ijjhatu saṅkappo yaṃ tvaṃ patthesi sundarī
uttiṭṭhapiṇḍo uñcho ca paṃsukūlañca cīvaraṃ
etāni abhisambhontī paraloke anāsavā.
[331] Sikkhamānāya me ayye dibbacakkhu visodhitaṃ
pubbenivāsaṃ jānāmi yattha me vusitaṃ pure.
[332] Tuvaṃ nissāya kalyāṇi theri saṃghassa sobhane
tisso vijjā anuppattā kataṃ buddhassa sāsanaṃ.
[333] Anujānāhi me ayye icche sāvatthi gantave
sīhanādaṃ nadissāmi buddhaseṭṭhassa santike.
[334] Passa sundari satthāraṃ hemavaṇṇaṃ harittacaṃ
adantānaṃ dametāraṃ sambuddhamakutobhayaṃ.
[335] Passa sundiramāyantiṃ vippamuttaṃ nirūpadhiṃ
vītarāgaṃ visaṃyuttaṃ katakiccaṃ anāsavaṃ.
[336] Bārāṇasito nikkhamma tava santikamāgatā
sāvikā te mahāvīra pāde vandati sundarī.
[337] Tuvaṃ buddho tuvaṃ satthā tuyhaṃ dhītāmhi brāhmaṇa
orasā mukhato jātā katakiccā anāsavā.
[338] Tassā te svāgataṃ bhadde tato te adurāgataṃ
evaṃ hi dantā āyanti satthu pādāni vandikā
vītarāgā visaṃyuttā katakiccā anāsavā"ti
imā gāthā paccudāhāsi.
Tattha petānīti matāni. Bhotīti taṃ ālapati. Puttānīti liṅgavipallāsena vuttaṃ,
pete putteti attho. Eko eva ca tassā putto mato, brāhmaṇo pana
"cirakālaṃ ayaṃ sokena aṭṭā hutvā vicari, bahū maññe imissā puttā matā"ti
evaṃsaññī hutvā bahuvacanenāha. Tathā ca "sājja sabbāni khāditvā sataputtānī"ti.
Khādamānāti lokavohāravasena khuṃsanavacanametaṃ. Loke hi yassā itthiyā jātajātā
puttā maranti, taṃ garahantā "puttakhādinī"tiādiṃ vadanti. Atīvāti ativiya bhusaṃ.
Paritappasīti santappasi, pureti yojanā. Ayaṃ hettha saṅkhepattho:- bhoti vāsiṭṭhi
pubbe tvaṃ mataputtā hutvā socantī paridevantī ativiya sokāya samappitā 1-
gāmanigamarājadhāniyo āhiṇḍasi.
@Footnote: 1 Sī. sokasamappitā
Sājjāti sā ajja, sā tvaṃ etarahi sabbāni sataputtāni khāditvāti
attho. 1- "sajjā"ti vā pāṭho. Kena vaṇṇenāti kena kāraṇena.
Khāditānīti therīpi brāhmaṇena vuttapariyāyena 2- vadati. Khāditāni vā byaggha-
dīpiviḷārādijātiyo sandhāyevamāha. Atītaṃseti atītakoṭṭhāse, atikkantabhavesūti
attho. Mama tuyhañcāti mayā ca tayā ca.
Nissaraṇaṃ ñatvāti jātiyā maraṇassa ca nissaraṇabhūtaṃ nibbānaṃ maggañāṇena
paṭivijjhitvā. Na cāpi paritappayinti na paritupāyāsiṃ, ahaṃ upāyāsaṃ nāpajjinti
attho.
Abbhutaṃ vatāti acchariyaṃ vata. Taṃ hi abbhutaṃ pubbe abhūtaṃ abbhutanti vuccati.
Edisinti evarūpiṃ, "na socāmi na rodāmi, na cāpi paritappayin"ti evaṃ socanādīnaṃ
abhāvadīpanivācaṃ. Kassa tvaṃ dhammamaññāyāti kevalaṃ yathā ediso dhammo laddhuṃ
na sakkā, tasmā kassa nāma satthuno dhammaññāya giraṃ 3- vācaṃ 4- bhāsasi edisanti
satthāraṃ sāsanañca pucchati.
Nirūpadhinti niddukkhaṃ. Viññātasaddhammāti paṭividdhaariyasaccadhammā.
Byapānudinti nīhariṃ pajahiṃ.
Vippamuttanti sabbaso vimuttaṃ, sabbakilesehi sabbabhavehi ca visaṃyuttaṃ.
Svassāti so sammāsambuddho assa brāhmaṇassa.
Tatthāti tassaṃ catusaccadhammadesanāyaṃ. 5-
Rathaṃ niyyādayāhimanti imaṃ rathaṃ brāhmaṇiyā niyyādehi.
@Footnote: 1 cha.Ma. sā tvaṃ etarahīti attho 2 cha.Ma. vuttapariyāyeneva 3 cha.Ma. thiraṃ
@4 cha.Ma. ayaṃ pāṭho na dissati 5 Sī. catusaccadhammadesanaṃ
Sahassañcāpīti maggaparibbayatthaṃ nītaṃ kahāpaṇasahassañcāpi ādāya
niyyādehīti yojanā.
Assarathanti assayuttaṃ rathaṃ. Puṇṇapattanti tuṭṭhidānaṃ.
Evaṃ brāhmaṇiyā tuṭṭhidāne diyyamāne taṃ asampaṭicchanto sārathi "tuyheva
hotū"ti gāthaṃ vatvā satthu santikeyeva gantvā pabbaji. Pabbajite pana sārathimhi
brāhmaṇī attano dhītaraṃ sundariṃ āmantetvā gharāvāse niyojentī "hatthī
gavassan"ti gāthamāha. Tattha hatthīti hatthino. Gavassanti gāvo ca assā ca.
Maṇikuṇḍalañcāti maṇi ca kuṇḍalāni ca. Phītañcimaṃ gahavibhavaṃ pahāyāti imaṃ hatthi-
ādippabhedaṃ yathāvuttaṃ avuttañca khettavatthuhiraññasuvaṇṇādibhedaṃ phītaṃ pahūtañca
gahavibhavaṃ gehūpakaraṇaṃ aññañca dāsidāsādikaṃ sabbaṃ pahāya tava pitā pabbajito.
Bhuñja bhogāni sundarīti sundari tvaṃ ime bhoge bhuñjassu. Tuvaṃ dāyādikā
kuleti tuvaṃ hi imasmiṃ kule dāyajjārahāti.
Taṃ sutvā sundarī attano nekkhammajjhāsayaṃ pakāsentī "hatthī gavassan"ti-
ādimāha.
Atha naṃ mātā nekkhammeyeva niyojentī "so te ijjhatū"tiādinā 1-
diyadḍhagāthamāha. Tattha yaṃ tvaṃ patthesi sundarīti sundari tvaṃ idāni yaṃ patthesi
ākaṅkhasi. So tava pabbajjāya saṅkappo pabbajjāya chando ijjhatu anantarāyena sijjhatu.
Uttiṭṭhapiṇḍoti ghare ghare patiṭṭhitvā laddhabbabhikkhāpiṇḍo. Uñchoti tadatthaṃ
gharapaṭipāṭiyā āhiṇḍanaṃ uddissa ṭhānañca. 2- Etānīti uttiṭṭhapiṇḍādīni.
Abhisambhontīti anibbinnarūpā jaṅghabalaṃ nissāya abhisambhavantī, sādhentīti attho.
@Footnote: 1 Sī. ādikaṃ 2 i. āhiṇḍantā uttiṭṭhānañca
Atha sundarī "sādhu ammā"ti mātuyā paṭissuṇitvā nikkhamitvā bhikkhunupassayaṃ
gantvā sikkhamānāyeva samānā tisso vijjā sacchikatvā "satthu santikaṃ
gamissāmī"ti upajjhāyaṃ ārocetvā bhikkhunīhi saddhiṃ sāvatthiṃ agamāsi. Tena vuttaṃ
"sikkhamānāya me ayye"tiādi. Tattha sikkhamānāya meti sikkhamānāya samānāya mayā.
Ayyeti attano upajjhāyaṃ ālapati.
Tuvaṃ nissāya kalyāṇi, theri saṃghassa sobhaneti bhikkhunisaṃghe vuḍḍhatarabhāvena
thiraguṇayogena ca saṃghattheri sobhanehi sīlādīhi samannāgatattā sobhane kalyāṇi
kalyāṇamitte ayye taṃ nissāya mayā tisso vijjā anuppattā kataṃ buddhassa
sāsananti yojanā.
Iccheti icchāmi. Sāvatthi gantaveti sāvatthiṃ gantuṃ. Sīhanādaṃ nadissāmīti
aññabyākaraṇameva sandhāyāha.
Atha sundarī anukkamena sāvatthiṃ gantvā vihāraṃ pavisitvā satthāraṃ dhammāsane
nisinnaṃ disvā uḷārapītisomanassaṃ paṭisaṃvedayamānā attānameva ālapantī āha
"passa sundarī"ti. Hemavaṇṇanti suvaṇṇavaṇṇaṃ. Harittacanti kāñcanasannibhattacaṃ.
Ettha ca bhagavā pītavaṇṇena "suvaṇṇavaṇṇo"ti vuccati. Athakho sammadeva ghaṃsitvā
jātihiṅgulakena anulimpitvā suparimajjitakāñcanādāsasannibhoti dassetuṃ
"hemavaṇṇan"ti vatvā "harittacan"ti vuttaṃ.
Passa sundarimāyantinti taṃ sundariṃ nāmikaṃ maṃ bhagavā āgacchantiṃ passa.
"vippamuttan"tiādinā aññaṃ byākarontī pītivipphāravasena vadati.
Kuto pana āgatā, kattha ca āgatā, kīdisā cāyaṃ sundarīti āsaṅkantānaṃ
āsaṅkaṃ nivattetuṃ "bārāṇasito"ti gāthaṃ vatvā tattha "sāvikā cā"ti vuttamatthaṃ
pākaṭataraṃ kātuṃ "tuvaṃ buddho"ti gāthamāha. Tassattho:- imasmiṃ sadevake loke
Tuvameveko sabbaññubuddho, diṭṭhadhammikasamparāyikaparamatthehi yathārahaṃ anusāsanato
tuvaṃ me satthā, ahañca khīṇāsavabrāhmaṇī bhagavā tuyhaṃ ure vāyāma 1- janitābhi-
jātitāya orasā, mukhato pavattadhammaghosena sāsanassa ca pamukhabhūtena ariyamaggena
jātattā mukhato jātā, niṭṭhitapariññātādikaraṇīyatāya katakiccā, sabbaso āsavānaṃ
khepitattā anāsavāti.
Athassā satthā āgamanaṃ abhinandanto "tassā te svāgatan"ti gāthamāha.
Tassattho:- yā tvaṃ mayā adhigatadhammaṃ yāthāvato adhigacchi. Tassā te bhadde
sundari idha mama santike āgataṃ āgamanaṃ suāgataṃ. Tato eva taṃ adurāgataṃ
na durāgataṃ hoti. Kasmā? yasmā evaṃ hi dantā āyantīti, yathā tvaṃ sundari,
evaṃ hi uttamena ariyamaggadamathena dantā tato eva sabbadhi vītarāgā sabbesampi
saṃyojanānaṃ samucchinnattā visaṃyuttā katakiccā anāsavā satthu pādānaṃ vandikā
āgacchanti, tasmā tassā te svāgataṃ adurāgatanti yojanā.
Sundarītherīgāthāvaṇṇanā niṭṭhitā.
---------------------
The Pali Atthakatha in Roman Book 34 page 289-298.
http://84000.org/tipitaka/pitaka_item/read_rm.php?B=34&A=6197
อรรถกถาบาลีอักษรไทย :-
http://84000.org/tipitaka/pitaka_item/read_th.php?B=34&A=6197
อ่านอรรถกถาแปลไทย :-
http://84000.org/tipitaka/attha/attha.php?b=26&i=470
เนื้อความพระไตรปิฎกฉบับหลวง :-
http://84000.org/tipitaka/read/r.php?B=26&A=9782
พระไตรปิฎกฉบับบาลีอักษรไทย :-
http://84000.org/tipitaka/read/pali_read.php?B=26&A=9821
The Pali Tipitaka in Roman Character :-
http://84000.org/tipitaka/read/roman_read.php?B=26&A=9821
Contents of The Tipitaka Volume 26
http://84000.org/tipitaka/read/?index_26
        |
|
บันทึก ๖ กุมภาพันธ์ พ.ศ. ๒๕๖๑. การแสดงผลนี้อ้างอิงข้อมูลจากอรรถกถาฉบับภาษาบาลี อักษรโรมัน. หากพบข้อผิดพลาด กรุณาแจ้งได้ที่ [email protected]