|
| บทนำ พระวินัยปิฎก พระสุตตันตปิฎก พระอภิธรรมปิฎก ค้นพระไตรปิฎก ชาดก หนังสือธรรมะ |
Mahāsuvarājajātakaṃ
dumo yadā hotīti idaṃ satthā jetavane viharanto aññataraṃ
bhikkhuṃ ārabbha kathesi.
So kira satthu santike kammaṭṭhānaṃ gahetvā kosalajanapade
aññataraṃ paccantagāmaṃ upanissāya araññe vihāsi. Manussā
tassa rattiṭṭhānadivāṭṭhānādīni sampādetvā gamanāgamanasampannaṭṭhāne
senāsanaṃ katvā sakkaccaṃ upaṭṭhahiṃsu. Tassa vassūpagatassa paṭhamamāseyeva
so gāmo jhāyi. Manussānaṃ bījamattampī avasiṭṭhaṃ nāhosi. Te
tassa paṇītapiṇḍapātaṃ dātuṃ nāsakkhiṃsu. So sappāyasenāsanepi
piṇḍapātena kilamanto maggaṃ vā phalaṃ vā nibbattetuṃ nāsakkhi.
Atha naṃ temāsaccayena satthāraṃ vandituṃ āgataṃ satthā paṭisanthāraṃ
katvā kacci bhikkhu pīṇḍapātena na kilantosi senāsanaṃ sappāyaṃ
ahosīti pucchi. So tamatthaṃ ārocesi. Satthā tassa taṃ
senāsanaṃ sappāyanti ñatvā bhikkhu samaṇena nāma senāsanasappāye
sati loluppacāraṃ pahāya kiñcideva yathāladdhaṃ paribhuñjitvā santuṭṭhena
samaṇadhammaṃ kātuṃ vaṭṭati porāṇakapaṇḍitā tiracchānayoniyaṃ nibbattetvā
attano nivāsanarukkhe sukkhacuṇṇaṃ khādantāpi loluppacāraṃ
pahāya santuṭṭhā mittadhammaṃ abhinditvā aññattha na agamiṃsu
tvaṃ kasmā pīṇḍapāto paritto lūkhoti sappāyasenāsanaṃ pariccajīti
Vatvā tena yācito atītaṃ āhari
atīte kira himavante gaṅgātīre ekasmiṃ udumbaravane anekasata-
sahassā suvakā vasiṃsu. Tattheko suvarājā attano nivāsanarukkhassa
phalesu khīṇesu yadeva avasiṭṭhaṃ hoti aṅkuro vā patto vā taco
vā papaṭikā vā taṃ khāditvā gaṅgāya pānīyaṃ pivitvā paramappiccho
santuṭṭho hutvā aññattha na gacchati. Tassa paramappicchasantuṭṭha-
bhāvaguṇena sakkassa bhavanaṃ kampi. Sakko āvajjamāno taṃ
disvā tassa vīmaṃsanatthaṃ attano ānubhāvena taṃ rukkhaṃ sukkhāpesi.
Rukkho khāṇukamatto hutvā chiddāvachiddo vātena paharanto ākoṭiya-
māno viya aṭṭhāsi. Tassa chiddehi cuṇṇāni nikkhamanti.
Suvarājā tāni cuṇṇāni khāditvā gaṅgāyaṃ pānīyaṃ pivitvā aññattha
agantvā vātātapaṃ agaṇetvā udumbarakhāṇukamatthake nisīdati.
Sakko tassa paramappicchabhāvaṃ ñatvā mittadhamme guṇaṃ kathāpetvā
varamassa datvā udumbaraṃ amataphalaṃ karitvā āgamissāmīti eko
haṃsarājā hutvā sujaṃ asurakaññaṃ purato katvā taṃ udumbaravanaṃ
gantvā avidūre ekassa rukkhassa sākhāya nisīditvā tena saddhiṃ
kathaṃ samuṭṭhāpento paṭhamaṃ gāthamāha
dumo yadā hoti phalūpapanno
bhuñjanti naṃ vihaṅgamā sampatantā
khīṇanti ñatvāna dumaṃ phalaccayena
disodisaṃ yanti tato vihaṅgamāti.
Tassattho suvarāja rukkho nāma yadā phalasampanno hoti
tadā taṃ sākhato sākhaṃ sampatantā vihaṅgamā bhuñjanti taṃ pana
khīṇaṃ ñatvā phalānaṃ accayena tato rukkhato disodisaṃ vihaṅgamā
gacchantīti.
Evañca pana vatvā tato uyyojetuṃ dutiyaṃ gāthamāha
cara cārikaṃ lohitatuṇḍa mā mari
kiṃ tvaṃ suva sukkhadumamhi jhāyasi
tadiṅgha brūhi vassantasannibha
kasmā suva sukkhadumaṃ na riñcasīti.
Tattha jhāyasīti kiṃkāraṇā sukkhakhāṇumatthake jhāyanto pajjhāyanto
tiṭṭhasi. Iṅghāti codanatthe nipāto. Vassantasannibhāti vassantakāle
vanasaṇḍo subhaguṇasamākiṇṇo viya nīlobhāso hoti tena taṃ
vassantasannibhāti ālapati. Na riñcasīti na chaḍḍesi.
Atha naṃ suvarājā ahaṃ haṃsa attano kataññūkataveditāya
imaṃ na jahāmīti vatvā dve gāthā abhāsi
ye ve sakhīnaṃ sakhāro bhavanti
pāṇāccaye sukkharukkhesu haṃsa
khīṇaṃ akhīṇanti na taṃ jahanti
santo sataṃ dhammamanussaranto.
Sohaṃ sataṃ aññatarosmi haṃsa
ñātī ca me hoti sakhā ca rukkho
Taṃ nussahe jīvikattho pahātuṃ
khīṇanti ñatvāna na hesa dhammoti.
Tattha ye ve sakhīnaṃ sakhāro bhavantīti ye ca sahāyānaṃ sahāyā
honti. Khīṇaṃ akhīṇanti paṇḍitā nāma attano sahāyabhogaparikkhayena
khīṇampi na jahanti. Sataṃ dhammamanussarantoti paṇḍitānaṃ paveṇiṃ
anussaramāno. Ñātī ca meti haṃsarāja ayaṃ rukkho sampiyāyanaṭṭhena
mayhaṃ ñāti ca sahavaṇṇacaraṇatāya sakhā ca. Jīvikatthoti tamahaṃ
jīvikāya atthiko hutvā pahātuṃ na sakkomi.
Sakko tassa kathaṃ sutvā tuṭṭho pasaṃsitvā varaṃ dātukāmo
dve gāthā abhāsi
sādhu sakkhi kataṃ hoti metti saṃsati santhavo
sacetaṃ dhammaṃ rocesi pāsaṃsosi vijānataṃ.
So te suva varaṃ dammi pattayāna vihaṅgama
varaṃ varassu vaṅkaṅga yaṃkiñci manasicchasīti.
Tattha sādhūti sampahaṃsanena sādhu sakkhi kataṃ hoti. Metti
saṃsati santhavoti sakhībhāvo ca metti ca parisamajjha santhavo cāti
yaṃ metti kataṃ sādhu hoti laddhakaṃ bhaddakameva. Sacetaṃ dhammanti
sace etaṃ mettidhammaṃ. Vijānatanti evaṃ sante viññūnaṃ pasaṃsi-
tabbayuttakosīti attho. So teti so ahaṃ tuyhaṃ. Varassūti
iccha. Manasicchasīti yaṃkiñci manasā icchasi sabbaṃ taṃ dadāmi teti.
Suvarājā varaṃ varanto sattamaṃ gāthamāha
varañca me haṃsa bhavaṃ dadeyya
ayaṃ hi rukkho punavāyu labbhe
so sākhavā phalimā saṃvirūḷho
madhutthiko tiṭṭhatu sobhamānoti.
Tattha sākhavāti sākhāsampanno. Phalimāti phalinīhi sākhāhi
upeto. Saṃvirūḷhoti samantato virūḷhapatto taruṇapattasampanno
hutvā. Madhutthikoti saṃvijjamānamadhukaphalesu makkhikamadhu viya madhuraphalo
hutvāti attho.
Athassa sakko varaṃ dadamāno aṭṭhamaṃ gāthamāha
taṃ passa samma phalimaṃ uḷāraṃ
sahāva te hotu udumbarena
so sākhavā phalimā saṃvirūḷho
madhutthiko tiṭṭhatu sobhamānoti.
Tattha sahāva te hotu udumbarenāti tava udumbarena saddhiṃ
saha ekatova vāso hotu.
Evañca pana vatvā attabhāvaṃ vijahitvā attano ca sujāya ca
ānubhāvaṃ dassetvā gaṅgāto hatthena udakaṃ gahetvā udumbarakhāṇukaṃ
pahari. Tāvadeva sākhāviṭapasampanno madhuraphalo rukkho uṭṭhahitvā
muṇḍamaṇipabbato viya vilāsanto aṭṭhāsi. Suvarājā taṃ disvā
somanassappatto sakkassa thutiṃ karonto navamaṃ gāthamāha
Evaṃ sakka sukhī hohi saha sabbehi ñātibhi
yathāhamajja sukhito disvāna phalitaṃ dumanti.
Sakkopi tassa varaṃ datvā udumbaraṃ amataphalaṃ katvā saddhiṃ
sujātāya attano ṭhānameva gato.
Tamatthaṃ dīpayamānā osāne abhisambuddhagāthā ṭhapitā
suvassa varaṃ datvāna katvāna saphalaṃ dumaṃ
pakkāmi saha bhariyāya devānaṃ nandanaṃ vananti.
Satthā imaṃ dhammadesanaṃ āharitvā evaṃ bhikkhu porāṇakapaṇḍitā
tiracchānayoniyaṃ nibbattetvāpi nilloluppacārā ahesuṃ tvaṃ kasmā
evarūpe sāsane pabbajitvā loluppacāraṃ carasi gaccha tattheva
vasāhīti kammaṭṭhānamassa kathetvā jātakaṃ samodhānesi. So
bhikkhu tattha gantvā vipassanaṃ vaḍḍhento arahattaṃ pāpuṇi.
Tadā sakko anuruddho ahosi suvarājā ahamevāti.
Mahāsuvarājajātakaṃ tatiyaṃ.
The Pali Atthakatha in Roman Book 39 page 350-355.
http://84000.org/tipitaka/pitaka_item/read_rm.php?B=39&A=7049
อรรถกถาบาลีอักษรไทย :-
http://84000.org/tipitaka/pitaka_item/read_th.php?B=39&A=7049
อ่านอรรถกถาแปลไทย :-
http://84000.org/tipitaka/attha/attha.php?b=27&i=1226
เนื้อความพระไตรปิฎกฉบับหลวง :-
http://84000.org/tipitaka/read/r.php?B=27&A=5158
พระไตรปิฎกฉบับบาลีอักษรไทย :-
http://84000.org/tipitaka/read/pali_read.php?B=27&A=5202
The Pali Tipitaka in Roman Character :-
http://84000.org/tipitaka/read/roman_read.php?B=27&A=5202
Contents of The Tipitaka Volume 27
http://84000.org/tipitaka/read/?index_27
        |
|
บันทึก ๖ กุมภาพันธ์ พ.ศ. ๒๕๖๑. การแสดงผลนี้อ้างอิงข้อมูลจากอรรถกถาฉบับภาษาบาลี อักษรโรมัน. หากพบข้อผิดพลาด กรุณาแจ้งได้ที่ [email protected]