|
| บทนำ พระวินัยปิฎก พระสุตตันตปิฎก พระอภิธรรมปิฎก ค้นพระไตรปิฎก ชาดก หนังสือธรรมะ |
Pana ākāsena gacchanto viya ahosi. Dissamāno gato, mahājanassa pana adissamāno viya ahosi. Acelako gato, mahājanassa pana alaṅkatapaṭiyatto viya upaṭṭhāsi. Daharova gato, mahājanassa pana soḷasavassuddesiko viya ahosi. Pacchā pana bāladārakova ahosi, na tādiso"ti. Parisā cassa "buddhena viya hutvā sundaro 1- therena pañho kathito"ti attamanā ahosi. Lokantarikavāro vuttanayoeva. Imā ca pana ādito paṭṭhāya kathitā. Sabbadhammatā sabbabodhisattānaṃ hontīti veditabbā. Davattiṃsamahāpurisalakkhaṇavaṇṇanā [33] Addasā khoti dukūlacumbiṭake 2- nipajjāpetvā ānītaṃ addasa. Mahāpurisassāti jātigottakuladesādivasena mahantassa purisassa. Dve gatiyoti dve niṭṭhā dve nipphattiyo. Ayañhi gatisaddo "pañca kho imā sāriputta gatiyo"ti 3- ettha nirayādibhedāya sattehi gantabbagatiyaṃ vattati. "imesaṃ kho ahaṃ bhikkhūnaṃ sīlavantānaṃ kalyāṇadhammānaṃ neva pajānāmi āgatiṃ vā gatiṃ vā"ti 4- ettha ajjhāsaye vattati. "nibbānaṃ arahato gatī"ti 5- ettha paṭisaraṇe. "apica tyāhaṃ brahme gatiñca pajānāmi, jutiñca pajānāmi `evaṃ mahiddhiko bako brahmā"ti 6- ettha nipphattiyaṃ vattati. Svāyamidhāpi nipphattiyaṃ vattatīti veditabbo. Anaññāti aññā gatinipphatti nāma natthi. Dhammikoti dasakusaladhammasamannāgato agatigamanavirahito. Dhammarājāti idaṃ purimapadasseva vevacanaṃ. Dhammena vā laddharajjattā dhammarājā. Cāturantoti puratthimasamuddādīnaṃ catunnaṃ samuddānaṃ vasena cāturantāya paṭhaviyā issaro. Vijitāvīti vijitasaṅgāmo. Janapado assa 7- thāvariyaṃ thirabhāvaṃ pattoti janapadatthāvariyappatto. Caṇḍassa hi rañño balidaṇḍādīhi lokaṃ pīḷayato manussā @Footnote: 1 cha.Ma., i. bho. 2 cha.Ma. i. dukūlacumbaṭake. @3 Ma.mū. 12/153/113 mahāsīhanādasutta 4 Ma.mū. 12/508/452 māratajjanīyasutta @5 vinaYu. pari. 8/339/315 6 Ma.mū. 12/503/445 brahmanimantanikasutta. @7 cha.Ma., i. asmiṃ.--------------------------------------------------------------------------------------------- page38.
Majjhimaṃ janapadaṃ chaḍḍetvā pabbatasamuddatīrādīni nissāya paccante vāsaṃ kappenti. Atimudukassa 1- corasāhasikajanavilopapīḷitā manussā paccantaṃ pahāya janapadamajjhe vāsaṃ kappenti, iti evarūpe rājini janapado thirabhāvaṃ na pāpuṇāti, imasmiṃ pana kumāre rajjaṃ kārayamāne etassa janapado pāsāṇapiṭṭhiyaṃ pāsāṇaṃ 2- ṭhapetvā ayopaṭena parikkhitto viya thiro bhavissatīti dassentā "janapadatthāvariyappatto"ti āhaṃsu. Sattaratanasamannāgatoti ettha ratijananaṭṭhena ratanaṃ. Apica:- cittīkataṃ mahagghañca atulaṃ dullabhadassanaṃ. Anomasattaparibhogaṃ, ratanaṃ tena vuccati. Cakkaratanassa ca nibbattakālato paṭṭhāya aññaṃ devaṭṭhānaṃ nāma nāma na hoti, sabbe gandhapupphādīhi tasseva pūjañca abhivādanādīni ca karontīti cittīkataṭṭhena ratanaṃ. Cakkaratanasseva 3- ettakaṃ nāma dhanaṃ agghatīti aggho natthi, iti mahagghaṭṭhenāpi ratanaṃ. Cakkaratanañca aññehi loke vijjamānaratanehi asadisanti atulaṭṭhenāpi ratanaṃ. Yasmā pana yasmiṃ kappe buddhā uppajjanti, tasmiññeva cakkavattino uppajjanti, budadhā ca pana kadāci karahaci uppajjanti, tasmā dullabhadassanaṭṭhenāpi ratanaṃ. Tadetaṃ jātirūpakulaissariyādīhi anomassa uḷārassa sattasseva uppajjati na aññassāti anomasattaparibhogaṭṭhenāpi ratanaṃ. Yathā ca cakkaratanaṃ, evaṃ sesānipīti imehi sattahi ratanehi parivārabhāvena ceva sabbabhogūpakaraṇabhāvena ca samannāgatoti sattaratanasamannāgato. Idāni tesaṃ sarūpato dassanatthaṃ tassimānītiādi vuttaṃ. Tattha cakkaratanantiādīsu ayaṃ saṅkhepādhippāyo, dvisahassadīpaparivārānaṃ catunnaṃ mahādīpānaṃ sirivibhavaṃ gahetvā dātuṃ samatthaṃ cakkaratanaṃ pātubhavati. Tathā purebhattameva sāgarapariyantaṃ paṭhaviṃ anupariyāyanasamatthaṃ 4- vehāsaṅgamaṃ hatthiratanaṃ, @Footnote: 1 cha.Ma. atimudukassa rañño 2 cha.Ma., i. pāsāṇanti na dissati. @3 cha.Ma., i. cakkaratanassa ca 4 cha.Ma., i. anusaṃyāyanasamatthaṃ--------------------------------------------------------------------------------------------- page39.
Tādisameva assaratanaṃ, caturaṅgasamannāgate andhakāre yojanappamāṇaṃ andhakāraṃ vidhamitvā ālokadassanasamatthaṃ maṇiratanaṃ, chabbidhadosavivajjitaṃ manāpacāri itthīratanaṃ, yojanappamāṇe antopaṭhavīgatanidhiṃ dassanasamatthaṃ gahapatiratanaṃ, aggamahesiyā kucchimhi nibbattitvā sakalarajjamanusāsanasamatthaṃ jeṭṭhaputtasaṅkhātaṃ pariṇāyakaratanaṃ pātubhavati. Parosahassanti atirekasahassaṃ. Sūrāti abhirukā. Vīraṅgarūpāti vīrānaṃ aṅgaṃ vīraṅgaṃ, viriyassetaṃ nāmaṃ, vīraṅgaṃ rūpametesanti vīraṅgarūpā, viriyajātikā viriyasabhāvā viriyamayā akilāsuno ahesuṃ, divasaṃpi yujjhantā na kilamantīti vuttaṃ hoti. Sāgarapariyantanti cakkavāḷapabbataṃ sīmaṃ katvā ṭhitasamuddapariyantaṃ. Adaṇḍenāti ye katāparādhe satte sataṃpi sahassaṃpi gaṇhanti, te dhanadaṇḍena rajjaṃ kārenti nāma. 1- Ye chejjabhejjaṃ anusāsanti, te satthadaṇaḍena. Ayaṃ pana duvidhaṃpi taṃ 2- daṇḍaṃ pahāya adaṇḍena ajjhāvasati. Asatthenāti ye ekato dhārādinā satthena paraṃ vihesanti, te satthena rajjaṃ kārenti nāma. Ayaṃ pana satthena khuddakamakkhikāya 3- pivanamattaṃ 4- lohitaṃ kassaci anuppādetvā dhammeneva "ehi kho mahārājā"ti evaṃ paṭirājūhi sampaṭicchitāgamano vuttappakāraṃ paṭhaviṃ abhivijinitvā ajjhāvasati, abhibhavitvā sāmī hutvā vasatīti attho. Evaṃ ekaṃ nipphattiṃ kathetvā dutiyaṃ kathetuṃ sace kho panātiādi vuttaṃ. Tattha rāgadosamohamānadiṭṭhikilesataṇhāsaṅkhātaṃ chadanaṃ āvaraṇaṃ vivaṭaṃ viddhaṃsitaṃ vivaṭitaṃ 5- etenāti vivaṭacchado. "vivaṭṭacchado"tipi pāṭho, ayameva attho. [35] Evaṃ dutiyanipphattiṃ kathetvā tāsaṃ nimittabhūtāni lakkhaṇāni dassetuṃ ayañhi deva kumārotiādi vuttaṃ. Tattha supatiṭṭhitapādoti yathā aññesaṃ bhūmiyaṃ pādaṃ ṭhapentānaṃ aggatalaṃ 6- vā paṇhi vā passaṃ vā paṭhamaṃ phusati, vemajjhe @Footnote: 1 cha.Ma.,i. nāmasaddo na dissati. 2 cha.Ma. tanti na dissati. 3 cha.Ma. khuddamakkhikāyapi @4 i. pivanamattampi. 5 cha.Ma. vivaṭakaṃ, i. ayaṃ saddo na dissati. 6 cha.Ma. aggapādatalaṃ--------------------------------------------------------------------------------------------- page40.
Vā pana chiddaṃ hoti, ukkhipantānaṃpi aggatalādīsu ekakoṭṭhāsova paṭhamaṃ uṭṭhahati, na evamassa. Assa pana suvaṇṇapādukātalamiva 1- ekappahāreneva sakalaṃ pādatalaṃ bhūmiṃ phusati, ekappahāreneva bhūmito uṭṭhahati. Tasmā ayaṃ supatiṭṭhitapādo. Cakkānīti dvīsu pādatalesu dve cakkāni, tesaṃ ārā 2- ca nemi ca nābhi ca pāliyaṃ vuttāva. Sabbākāraparipūrānīti iminā pana ayaṃ viseso veditabbo, tesaṃ kira cakkānaṃ pādatalassa majjhe nābhi dissati, nābhiparicchinnā vaṭṭalekhā dissati, nābhimukhaparikkhepavaṭṭo dissati, panāḷīmukhaṃ dissati, ārā dissanti, āresu vaṭṭalekhā dissanti, nemi dissati, 3- nemimaṇikā dissanti. Idaṃ tāva pāliyaṃ āgatameva. Sambahulavāro pana anāgato, so evaṃ daṭṭhabbo:- satti sirivaccho nandi sovatthiko vaṭaṃsako vaḍḍhamānakaṃ macchayugalaṃ bhaddapīṭhaṃ aṅkusako pāsādo toraṇaṃ setacchattaṃ khaggo tālavaṇṭaṃ 4- morahatthako vālavījanī uṇhīsaṃ maṇi patto sumanadāmaṃ nīluppalaṃ rattuppalaṃ setuppalaṃ padumaṃ puṇḍarikaṃ puṇṇaghaṭo puṇṇapāṭi samuddo cakkavāḷo himavā sineru candimasuriyā nakkhattāni 5- cattāro mahādīpā dve parittadīpasahassāni, antamaso cakkavattirañño parisaṃ upādāya sabbo cakkalakkhaṇasseva parivāro. Āyatapaṇhīti dīghapaṇhi, paripuṇṇapaṇhīti attho. Yathā hi aññesaṃ aggapādo dīgho hoti, paṇhimatthake jaṅghā patiṭṭhāti, paṇhiṃ tacchetvā ṭhapitā viya hoti, na evaṃ mahāpurisassa. Mahāpurisassa pana catūsu koṭṭhāsesu dve koṭṭhāsā aggapādā honti, tatiye koṭṭhāse jaṅghā patiṭṭhāti, catutthe koṭṭhāse āraggena vaṭṭetvā ṭhapitā viya rattakambalageṇḍukasadisā paṇhi hoti. Dīghaṅgulīti yathā aññesaṃ kāci aṅguliyo dīghā honti, kāci rassā, na evaṃ mahāpurisassa. Mahāpurisassa pana makkaṭasseva dīghā hatthapādaṅguliyo mūle @Footnote: 1 cha.Ma. suvaṇṇapādukatalamiva, i. suvaṇṇapāṇikātalamiva, 2 cha.Ma., i. arā evamuparipi--------------------------------------------------------------------------------------------- page41.
Thūlā, anupubbena gantvā agge tanukā, niyyāsatelena madditvā vaṭṭitaharitālavaṭṭisadisā honti. Tena vuttaṃ "dīghaṅgulī"ti. Mudutalunahatthapādoti sappimaṇḍe osāretvā ṭhapitaṃ satavāravihatakappāsapaṭalaṃ viya mudu. Yathā ca idāni jātamattassa, evaṃ vuḍḍhikālepi 1- mudutalunāyeva bhavissanti, mudutalunā hatthapādā etassāti mudutalunahatthapādo. Jālahatthapādoti na cammena paṭibaddhaaṅgulantaro. Ediso hi phaṇahatthako purisadosena 2- upahato 3- pabbajjaṃpi na labhati. 4- Mahāpurisassa pana catasso hatthaṅguliyo pañcapi pādaṅguliyo ekappamāṇā honti, tāsaṃ 5- pana ekappamāṇattā yavalakkhaṇaṃ aññamaññaṃ paṭivijjhitvā tiṭṭhanti. 5- Athassa hatthapādā sukusalena vaḍḍhakinā yojitajālavātapānasadisā honti. Tena vuttaṃ "jālahatthapādo"ti. Uddhaṃ patiṭṭhitagoppakattā ussaṅkhā pādā assāti ussaṅkhapādo. Aññesaṃ hi piṭṭhipāde goppakā honti, tena tesaṃ pādā āṇibaddhā viya baddhā honti, na yathāsukhaṃ parivattanti, gacchantānaṃ pādatalāni 6- na dissanti. Mahāpurisassa pana ārūhitvā upari goppakā patiṭṭhahanti, tenassa nābhito paṭṭhāya uparimakāyo nāvāya ṭhapitasuvaṇṇapaṭimā viya niccalova hoti, adharakāyova 7- iñjati, sukhena pādā parivattanti, puratopi pacchatopi ubhayapassesupi ṭhatvā passantānaṃ pādatalāni paññāyanti, na hatthīnaṃ viya pacchatoyeva. Eṇijaṅghoti eṇimigasadisajaṅgho maṃsussadena paripuṇṇajaṅgho, na ekato baddhapiṇḍikamaṃso, samantato samasaṇṭhitena maṃsena parikkhittāhi suvaṭṭitāhi sāligabbhayavagabbhasadisāhi jaṅghāhi samannāgatoti attho. Anonamantoti anamanto, etenasseva akhujjaavāmanabhāvo dīpito. Avasesajanā hi khujjā vā honti vāmanā vā. Khujjānaṃ uparimakāyo aparipuṇṇo @Footnote: 1 cha.Ma.,i. vuḍḍhakālepi. 2 cha.Ma. parisadosena. 3 i. upagato. 4 cha.Ma. pabbajjaṃ @ na paṭilabhati. 5-5 cha.Ma. tāsaṃ ekappamāṇatāya yavalakkhaṇaṃ aññamaññaṃ paṭivijjhitvā @ tiṭṭhati, ma,i. tāsaṃ ekappamāṇatāya jālalakkhaṇaṃ aññamañañaṃ paṭivijjhitvā tiṭṭhati. @6 cha.Ma. pādatalānipi. 7 cha.Ma. adhokāyova.--------------------------------------------------------------------------------------------- page42.
Hoti, vāmanānaṃ heṭṭhimakāyo. Te aparipuṇṇakāyattā na sakkonti anonamantā jannukāni parimajjituṃ. Mahāpuriso pana paripuṇṇobhayakāyattā sakkoti. Kosohitavatthaguyhoti usabhavāraṇādīnaṃ viya suvaṇṇapadumakaṇṇikasadisehi kosehi ohitaṃ paṭicchannaṃ vatthaguyhaṃ assāti kosohitavatthaguyoha. Vatthaguyhanti vatthena guyhitabbaṃ aṅgajātaṃ vuccati. Suvaṇṇavaṇṇoti jātihiṅgulakena majjitvā dīpidāṭhāya ghaṃsitvā gerukaparikammaṃ katvā ṭhapitaghanakasuvaṇṇarūpasadisoti attho. Etenassa ghanasiniddhasaṇhasarīrattaṃ dassetvā chavivaṇṇadassanatthaṃ kāñcanasannibhatacoti 1- vuttaṃ. Purimassa vā vevacanametaṃ. Rajojallanti rajo vā malaṃ vā. Na upalimpatīti na laggati padumapalāsato udakabindu viya vivaṭṭati. Hatthadhovanādīni pana utuggahaṇatthāya ceva dāyakānaṃ puññaphalatthāya ca sabbabuddhā karonti, vattasīsenāpi ca karontiyeva. Senāsanaṃ pavisantena hi bhikkhunā pāde dhovitvā pavisitabbanti vuttametaṃ. Uddhaggalomoti āvaṭṭapariyosāne uddhaggāni hutvā mukhasobhaṃ ullokayamānāni viya ṭhitāni lomāni assāti uddaggalomo. Barahamujugattoti brahmā viya ujugatto, ujumeva uggatadīghasarīro bhavissati. Yebhuyyena hi sattā khandhe kaṭiyaṃ jānūsūti tīsu ṭhānesu namanti, te kaṭiyaṃ namantā pacchato namanti, itaresu dvīsu ṭhānesu purato. Dīghasarīrā pana eke passavaṅkā honti, eke mukhaṃ unnāmetvā 2- nakkhattāni gaṇayantā viya caranti, eke appamaṃsalohitā sūlasadisā honti, eke purato pabbhārā honti, pavedhamānā gacchanti. Ayaṃ pana ujumeva uggantvā dīghappamāṇo devanagare ussitasuvaṇṇatoraṇaṃ viya bhavissatīti dīpenti. Yathā cetaṃ, evaṃ yaṃ yaṃ jātamattassa sabbaso aparipuṇṇaṃ mahāpurisalakkhaṇaṃ hoti, taṃ taṃ āyatiṃ tathā bhāvitaṃ sandhāya vuttanti veditabbaṃ. @Footnote: 1 cha.Ma., i. kañcanasannibhattacoti. 2 cha.Ma. unnametvā.--------------------------------------------------------------------------------------------- page43.
Sattussadoti dve hatthapiṭṭhiyo dve pādapiṭṭhiyo dve aṃsakūṭāni khandhoti imesu sattasu ṭhānesu suparipuṇṇo maṃsussado assāti sattussado. Aññesaṃ pana hatthapādapiṭṭhādīsu sirājālaṃ paññāyati, aṃsakūṭakhandhesu aṭṭhikoṭiyo. Te manussā petā viya khāyanti. Na tathā mahāpuriso, mahāpuriso pana sattasu ṭhānesu paripuṇṇamaṃsussadattā niguḷhasirājālehi hatthapiṭṭhādīhi vaṭṭetvā ṭhapitasuvaṇṇāliṅgasadisena 1- khandhena silārūpakaṃ viya khāyati, cittakammarūpakaṃ viya ca khāyati. Sīhapubbaḍḍhakāyoti 2- sīhassa pubbaḍḍhaṃ viya kāyo assāti sīhapubbaḍḍhakāyo. Sīhassa hi purimakāyova paripuṇṇo hoti, pacchimakāyo aparipuṇṇo. Mahāpurisassa pana sīhassa pubbaḍḍhakāyo viya sabbo kāyo paripuṇṇo. Sopi sīhasseva tattha tattha unnataninnatādivasena 3- dussaṇṭhitavisaṇṭhito na hoti, dīghayuttaṭṭhāne pana dīgho, rassathūlakīsaputhulaanuvaṭṭitayuttaṭṭhānesu tathāvidhova hoti. Vuttañhetaṃ bhagavatā:- manāpīyeva 4- kho bhikkhave kammavipāke paccupaṭṭhite yehi aṅgehi dīghehi sobhati, tāni aṅgāni dīghāni saṇṭhahanti. Yehi aṅgehi rassehi sobhati, tāni aṅgāni rassāni saṇṭhahanti. Yehi aṅgehi thūlehi sobhati, tāni aṅgāni thūlāni saṇṭhahanti. Yehi aṅgehi kīsehi sobhati, tāni aṅgāni kīsāni saṇṭhahanti. Yehi aṅgehi puthulehi sobhati, tāni aṅgāni puthulāni saṇṭhahanti. Yehi aṅgehi vaṭṭehi sobhati, tāni aṅgāni vaṭṭāni saṇṭhahantīti. Iti dānacittena 5- puññacittena citito 6- dasahi pāramīhi sajjito mahāpurisassa attabhāvo, loke sababasippino vā sabbaiddhimanto vā paṭirūpakaṃ kātuṃ na sakkonti. @Footnote: 1 cha.Ma. suṭṭhapitasuvaṇṇāliṅgasadisena, i. suvaṇṇāliṅgasadisena. @2 cha.Ma.,i. sīhapubbaḍḍhakāyoti na dissati. 3 cha.Ma.,i. vinatunnatādivasena. @4 cha.Ma. manāpiyeva kho, i. manāpiye ca. 5 cha.Ma. nānācittena 6 cha.Ma. cittito--------------------------------------------------------------------------------------------- page44.
Pītantaraṃsoti 1- antaraṃso 2- vuccati dvinnaṃ koṭṭhānamantaraṃ, 3- taṃ pītaṃ 4- paripuṇṇamassāti pītantaraṃso. 5- Aññesaṃ hi taṃ ṭhānaṃ ninnaṃ hoti, dve piṭṭhikoṭṭhā 6- pāṭiyekkaṃ 7- paññāyanti. Mahāpurisassa pana kaṭito paṭṭhāya maṃsapaṭalaṃ yāva khandhā uggamma samussitasuvaṇṇaphalakaṃ viya piṭṭhiṃ chādetvā patiṭṭhitaṃ. Nigrodhaparimaṇḍaloti nigrodho viya parimaṇḍalo. Yathā paññāsahatthatāya vā satahatthatāya vā samakhandhasākho nigrodho dīghatopi vitthāratopi ekappamāṇova hoti, evaṃ kāyatopi byāmatopi ekappamāṇo. Yathā aññesaṃ kāyo vā dīgho hoti byāmo vā, na evaṃ visamappamāṇoti attho. Teneva yāvatakvassa kāyotiādi vuttaṃ. Tattha yāvatako assāti yāvatakvassa. Samavaṭṭakkhandhoti samavaṭṭitakkhandho. Yathā eke koñcā viya ca bakā viya ca varāhā viya ca dīghagalā vaṅkagalā puthulagalā ca honti, kathanakāle sirājālaṃ paññāyati, mando saro nikkhamati, na evaṃ mahāpurisassa. Mahāpurisassa pana suvaṭṭitasuvaṇṇāliṅgasadiso khandho hoti, kathanakāle sirājālaṃ na paññāyati, meghassa viya gajjito saro mahā hoti. Rasaggasaggīti ettha rasaṃ gasantīti 8- rasaggasā, rasaharaṇīnametaṃ adhivacanaṃ, tā aggā assāti rasaggasaggī. Mahāpurisassa kira sattarasaharaṇīsahassāni uddhaggāni hutvā gīvāyameva paṭimukkāni. Tilaphalamattopi āhāro jivahagge ṭhapito sabbaṃ kāyamanupharati. Teneva mahāpadhānaṃ padahantassa ekataṇḍulādīhipi kāḷāyayūsapasatamattenāpi 9- kāyassa yāpanaṃ ahosi. Aññesaṃ pana tathā abhāvā na sakalaṃ kāyaṃ ojā pharati. Tena te bahavābādhā honti. @Footnote: 1 cha.Ma.,i. citantaraṃsoti 2 cha.Ma.i. antaraṃsaṃ. 3 cha.Ma. koṭṭānaṃ antaraṃ, @ i. koṭṭhāsānaṃ antaraṃ. 4 cha.Ma., i. citaṃ. 5 cha.Ma. paripuṇṇaṃ antaraṃsaṃ @ assāti citantaraṃso 6 cha.Ma. piṭṭhikoṭṭā, i. piṭṭhikoṭṭhāsā. @7 cha.Ma. pāṭiyekkā 8 cha.Ma. gasanti harantīti rasaggasā 9 cha.Ma., i. kaḷā....--------------------------------------------------------------------------------------------- page45.
Sīhahanūti sīhasseva hanu assāti sīhahanu. Tattha sīhassa heṭṭhimahanumeva paripuṇṇaṃ hoti, na uparimaṃ. Mahāpurisassa pana sīhassa heṭṭhimaṃ viya dvepi paripuṇṇāni dvādasiyā pakkhassa candasadisāni honti. Atha nemittakā hanupariyantaṃ olokentāva imesu hanukesu heṭṭhime vīsati uparime vīsatīti cattālīsa dantā samā aviraḷā patiṭṭhahissantīti sallakkhetvā ayaṃ hi deva kumāro cattālīsadanto hotītiādimāhaṃsu. Tatrāyamattho, aññesaṃ hi paripuṇṇadantānaṃpi dvattiṃsa dantā honti. Imassa pana cattālīsaṃ bhavissanti. Aññesañca keci dantā uccā keci nīcā keci visamā honti, imassa pana ayapaṭakena 1- chinnasaṅkhapaṭlaṃ viya samā bhavissanti. Aññesaṃ kumbhirānaṃ viya dantā viraḷā honti, macchamaṃsāni khādantānaṃ dantantaraṃ pūrati 2-. Imassa pana kanakaphalakāya samussitavajirapantī viya aviraḷā 3- tulikāya dassitaparicchedā viya dantā bhavissanti. Aññesañca pūtidantā uṭṭhahanti. Tena kāci dāṭhā kāḷāpi vivaṇṇāpi honti. Ayaṃ pana suṭṭhu sukkadāṭho osadhitārakaṃpi atikkamma virocamānāya pabhāya samannāgatadāṭho bhavissati. Pahūtajivhoti puthulajivho. Aññesaṃ jivhā thūlāpi honti kīsāpi rassāpi thaddhāpi visamāpi, mahāpurisassa pana jivhā mudu dīghā puthulā vaṇṇasampannā hoti. So hi taṃ lakkhaṇaṃ pariyesituṃ āgatānaṃ kaṅkhāvinodanatthaṃ mudukattā taṃ jivhaṃ kaṭhinasuciṃ viya vaṭṭetvā ubho nāsikasotāni parimasati, 4- dīghattā ubho kaṇṇasotāni parimasati, 4- puthulattā kesantapariyosānaṃ kevalaṃpi nalāṭaṃ paṭicchādeti. Evantassā mududīghaputhulabhāvaṃ pakāsento tesaṃ kaṅkhaṃ vinodeti. Evaṃ tilakkhaṇasampannaṃ jivhaṃ sandhāya "pahūtajivho"ti vuttaṃ. Barahamassaroti aññepi chinnassarāpi bhinnassarāpi kākassarāpi honti, ayaṃ pana mahābrahamuno sarassa sadisena sarena samannāgato bhavissati, @Footnote: 1 cha.Ma. ayapaṭṭakena chinnasaṅkhapaṭalaṃ, i. ayopattacchinnaṃ saṅkhapaṭalaṃ @2 cha.Ma.,i. pūrenti 3 i. aviratā 4-4 cha.Ma. parāmasati evamuparipi.--------------------------------------------------------------------------------------------- page46.
Mahābaramamuno hi pittasemhehi apalibuddhattā saro visuddho 1- hoti. Mahāpurisenāpi katakammaṃ tassa vatthuṃ sodheti. Vatthuno suddhattā nābhito paṭṭhāya samuṭṭhahanto saro visuddho aṭṭhaṅgasamannāgatova samuṭṭhāti. Karaviko viya bhaṇatīti karavikabhāṇī, mattakaravikamañjughosoti 2- attho. Abhinīlanettoti na sakalanīlanettova, nīlayuttaṭṭhāne panassa ummāpupphasadisena 3- ativisuddhena nīlavaṇṇena samannāgatāni nettāni honti, pītayuttaṭṭhāne kaṇṇikārapupphasadisena 4- pītavaṇṇena, lohitayuttaṭṭhāne bandhujīvakapupphasadisena lohitavaṇṇena, setayuttaṭṭhāne osadhitārakasadisena setavaṇṇena, kāḷayuttaṭṭhāne addāriṭṭhasadisena kāḷavaṇṇena samannāgatāni. Suvaṇṇavimāne ugghāṭitamaṇisīhapañajarasadisāni khāyanti. Gopakhumoti ettha pakhumanti sakalacakkhugeṇḍaṃ 5- adhippetaṃ, taṃ kāḷavacchakassa bahaladhātukaṃ hoti, rattavacchakassa vippasannaṃ, taṃmuhuttajātataruṇarattavacchakasadisacakkhu- geṇḍoti attho. Aññesañhi akkhigeṇḍā 6- aparipuṇṇā honti, hatthimūsikādīnaṃ akkhisadisehi viniggatehipi gambhīrehipi akkhīhi samannāgatā honti. Mahāpurisassa pana dhovitvā majjitvā ṭhapitamaṇiguḷikā viya mudusiniddhanīlasukhumapakhumācitāni akkhīni. Uṇṇāti uṇṇālomaṃ. Bhamukantareti dvinnaṃ bhamukānaṃ vemajjhe nāsikamatthakeyeva jātā, uggantvā pana nalāṭavemajjhe jātā. Odātāti parisuddhā osadhitārakasamavaṇṇā. Mudūti sappimaṇḍe osāretvā ṭhapitasatavāra- vihatakappāsapaṭalasadisā. Tūlasannibhāti simbalitūlalatātūlasamānā ayamassāpi odātatāya upamā. Sāpanesā koṭiyaṃ gahetvā ākaḍḍhiyamānā upaḍḍhabāhuppamāṇā hoti, vissaṭṭhā dakkhiṇāvaṭṭavasena āvaṭṭitvā uddhaggā hutvā santiṭṭhati. Suvaṇṇaphalakamajjhe ṭhapitarajatapubbuḷakaṃ viya, suvaṇṇaghaṭato nikkhamamānā khīradhārā @Footnote: 1 cha.Ma. visado evamuparipi 2 cha.Ma.,i. mattakaravīkarutamañjughosoti @3 cha.Ma. umāpupphasadisena 4 cha.Ma.,i. kaṇikāra... @5 cha.Ma. sakalacakkhubhaṇḍaṃ, i. sakalacakkhugaṇḍaṃ evamuparipi 6 cha.Ma. cakkhubhaṇḍā--------------------------------------------------------------------------------------------- page47.
Viya, aruṇappabhārañjite gagaṇappadese osadhitārakā viya ca atimanoharāya siriyā virocati. Uṇhīsasīsoti idaṃ paripuṇṇanalāṭatañceva paripuṇṇasīsataṃ cāti dve atthavase paṭicca vuttaṃ. Mahāpurisassa hi dakkhiṇakaṇṇacūḷikato paṭṭhāya maṃsapaṭalaṃ uṭṭhahitvā sakalanalāṭaṃ chādayamānaṃ pūrayamānaṃ gantvā vāmakaṇṇacūḷikāya patiṭṭhitaṃ, taṃ rañño 1- bandhauṇhīsapaṭo 2- viya virocati. Mahāpurisassa kira imaṃ lakkhaṇaṃ disvā rājūnaṃ uṇhīsapaṭaṃ akaṃsu. Ayantāva eko attho. Aññe pana janā aparipuṇṇasīsā honti, keci kapisīsā, 3- keci phalasīsā, keci aṭṭhisīsā, keci hatthisīsā keci kumbhasīsā, 4- keci pabbhārasīsā. Mahāpurisassa pana āraggena vaṭṭetvā ṭhapitaṃ viya suparipaṇṇaṃ udakapubbuḷasadisaṃ sīsaṃ hoti. Tattha purimanaye uṇhīsaveṭṭhitasīso viyāti uṇhīsasīso. Dutiyanaye uṇhīsaṃ viya sabbattha parimaṇḍalasīsoti uṇhīsasīso. Vipassīsamaññāvaṇṇanā [37] Sabbakāmehīti idaṃ lakkhaṇāni paṭiggaṇhāpetvā pacchā kataṃ viya vuttaṃ, na panevaṃ daṭṭhabbaṃ. Paṭhamañhi nemittake santappetvā pacchā lakkhaṇapaṭiggahaṇaṃ 5- katanti veditabbaṃ. Tassa vitthāro gabbhokkantiyaṃ vuttoyeva. Pāyentīti thaññaṃ pāyenti. Bodhisattassa kira niddosena madhurena khīrena samannāgatā saṭṭhī dhātiyo upaṭṭhāpesi, tathā sesāpi tesu tesu kammesu kusalā saṭṭhī saṭṭhīyeva. Tāsaṃ pesanakārake saṭṭhī purise, tassa tassa katākatabhāvasallakkhake 6- saṭṭhī amacce upaṭṭhapesi. Evaṃ cattāri saṭṭhiyo itthīnaṃ, dve saṭṭhiyo purisānanti cha saṭṭhiyo upaṭṭhākānaṃyeva ahesuṃ. Setacchattanti dibbasetacchattaṃ. Kuladattiyaṃ pana sirigabbheyeva tiṭṭhati. Mā naṃ sītaṃ vātiādīsu mā abhibhavīti attho veditabbo. Svāssu sudanti so assu sudaṃ. Aṅkeneva @Footnote: 1 cha.Ma.,i. raññā 2 cha.Ma. bandhauṇhīsapaṭṭo evamuparipi 3 i. kappasīsā @4 cha.Ma.,i. tumbasīsā 5 cha.Ma.,i. lakkhaṇapaṭiggaṇhaṇaṃ 6 cha.Ma. katākatabhāvasallakkhaṇe--------------------------------------------------------------------------------------------- page48.
Aṅkanti 1- aññassa bāhunāva aññassa bāhuṃ. Aññassa ca aṃsakūṭeneva aññassa aṃsakūṭaṃ. Parihariyatīti nīyati, 2- sampāpiyatīti attho. [38] Mañjussaroti akharassaro. Vaggussaroti chekaparipuṇṇassaro. Madhurassaroti sātassaro. Pemanīyassaroti pemajanakassaro. Tatrīdaṃ karavikānaṃ madhurassaratāya:- karavikasakuṇe kira madhurarasaṃ ambapakkaṃ mukhatuṇḍakena paharitvā paggharitarasaṃ pivitvā pakkhena tālaṃ datvā vikujjhamāne 3- catuppadā mattā viya lalituṃ ārabhanti. Gocarapasutāpi catuppadā mukhagatāni tiṇāni chaḍḍetvā taṃ saddaṃ suṇanti. Vāḷamigā khuddakamige anubandhamānā ukkhittaṃ pādaṃ anikkhipitvāva tiṭṭhanti. Anubandhamigā ca maraṇabhayaṃ jahitvā tiṭṭhanti. Ākāse pakkhantā pakkhinopi pakkhe pasāretvā taṃ saddaṃ suṇamānāva tiṭṭhanti. Udake macchāpi kaṇṇapaṭalaṃ apphoṭetvā taṃ saddaṃ suṇamānāva tiṭṭhanti. Evaṃ madhurassarā karavikā. Asandhimittāpi dhammāsokassa devī "atthi nu kho bhante buddhasaddena sadiso kassaci saddo"ti saṃghaṃ pucchi. Atthi karavikasakuṇassāti. Kuhiṃ bhante te sakuṇāti? himavanteti. Sā rājānaṃ āha "deva karavikasakuṇaṃ passitukāmamhī"ti. Rājā imasmiṃ "pañjare nisīditvā karaviko āgacchatū"ti suvaṇṇapañjaraṃ vissajjesi. Pañjaro gantvā ekassa karavikassa purato aṭṭhāsi. So "rājāṇāya āgato pañjaro, na sakkā agantun"ti tattha nisīdi. Pañjaro āgantvā rañño puratova aṭṭhāsi. Karavikaṃ saddaṃ kārāpetuṃ na sakkonti. Atha rājā "kathaṃ bhaṇe ime saddaṃ karontī"ti āha. Ñātake disvā devāti. Atha naṃ rājā ādāsehi parikkhipāpesi. So attano chāyaṃ disvā "ñātakā me āgatā"ti maññamāno pakkhena tālaṃ datvā madhurassarena 4- maṇivaṃsaṃ dhamamāno viya viravi. Sakalanagare manussā mattā viya laliṃsu. 5- Asandhimittā cintesi "imassa tāva tiracchānagatassa evaṃ madhuro saddo, kīdiso nu kho @Footnote: 1 Ma. aṅgeneva aṅganti 2 i. niyyāti 3 cha.Ma., i. vikūjamāne @4 cha.Ma. ka. mandassarena 5 i. palaliṃsu--------------------------------------------------------------------------------------------- page49.
Sabbaññutañāṇasirippattassa bhagavato saro 1- ahosī"ti pītiṃ uppādetvā taṃ pītiṃ avijahitvā sattahi jaṅghasatehi saddhiṃ sotāpattiphale patiṭṭhāsi. Evaṃ madhuro kira karavikasaddoti. Tato pana satabhāgena sahassabhāgena ca madhurataro vipassissa kumārassa saddo ahosīti veditabbo. [39] Kammavipākajanti na bhāvanāmayaṃ, kammavipākavasena pana devatānaṃ cakkhusadisameva maṃsacakkhu ahosi, yena nimittaṃ katvā tilavāhe pakkhittaṃ ekatilaṃpi ayaṃ soti uddharitvā dātuṃ sakkoti. [40] Vipassīti ettha ayaṃ vacanaṭṭho, antarantarā nimmisasañjanitandhakāra- virahena 2- visuddhaṃ passati, vivaṭehi ca akkhīhi passatīti vipassī, dutiyavāre viceyya viceyya passatīti vipassī, vicinitvā vicinitvā passatīti attho. [41] Aṭṭe 3- panāyatīti atthe jānāti passati, nayati, vā pavattetīti attho. Ekadivasaṃ kira vinicchayaṭṭhāne nisīditvā aṭṭaṃ anusāsantassa rañño alaṅkatapaṭiyattaṃ mahāpurisaṃ āharitvā hatthe ṭhapayiṃsu. Tassa taṃ aṅke katvā upalālayamānasseva amaccā sāmikaṃ assāmikaṃ akaṃsu. Bodhisatto anattamanasaddaṃ nicchāresi. Rājā "kimetaṃ, upadhārethā"ti āha. Upadhārayamānā aññaṃ adisvā "aṭṭassa dubbinicchitattā evaṃ kataṃ bhavissatī"ti puna sāmikaṃyeva sāmikaṃ katvā "ñatvā nu kho kumāro evaṃ karotī"ti vīmaṃsantā puna sāmikaṃ assāmikaṃ akaṃsu. Punapi bodhisatto tatheva taṃ saddaṃ nicchāresi. Atha rājā "jānāti mahāpuriso"ti tato paṭṭhāya appamatto ahosi. Idaṃ sandhāya vuttaṃ "viceyya viceyya kumāro aṭṭe 4- panāyatī"ti. [42] Vassikantiādīsu yattha sukhaṃ hoti vassakāle vasituṃ, ayaṃ vassiko. Itaresupi eseva nayo. Ayaṃ panettha vacanaṭṭho, vassāvāso vassaṃ, taṃ arahatīti vassiko. Itaresupi eseva nayo. @Footnote: 1 cha.Ma., i. saddo 2 cha.Ma. nimīlajanitandhakāravirahena, i. meghajanitandhakāravirahena @3 cha.Ma., i. atthe evamuparipi 4 cha.Ma. atthe--------------------------------------------------------------------------------------------- page50.
Tattha vassiko pāsādo nātiucco hoti nātinīco, dvāravātapānānipissa nātibahūni nātitanukāni, 1- bhummattharaṇapaccattharaṇajajjabhojanāni cettha missakāneva vaṭṭanti. Hemantike thambhāpi bhittiyopi nīcā honti, dvāravāta- pānānipi tanukāni sukhumacchiddāni, uṇhappavesanatthāya bhittinīyūhāni nīhariyanti, bhummattharaṇapaccattharaṇanivāsanapārupanāni panettha uṇhaviriyāni 2- kambalādīni vaṭṭanti. Khajjabhojanaṃ siniddhaṃ kaṭukasannissitaṃ nirūdakasannissitañca. Gimhike thambhāpi bhittiyopi uccā honti, dvāravātapānāni panettha bahūni vipulajālāni 3- honti, bhummattharaṇādīni dukūlamayādīni 4- vaṭṭanti. Khajjabhojanāni madhurarasasītaviriyāni. 5- Vātapānasamīpesu cettha navacāṭiyo ṭhapetvā udakassa pūretvā nīluppalādīhi sañchādenti. Tesu tesu padesesu udakayantāni karonti, yehi deve vassante viya udakadhārā nikkhamanti. Nippurisehīti purisavirahitehi. Na kevalañcettha tūriyāneva nippurisāni, sabbaṭṭhānānipi nippurisāneva, dovārikāpi itthiyova, nhāpanādiparikammakarāpi atthiyova. Rājā kira "tathārūpaṃ issariyasukhasampattiṃ anubhavamānassa purisaṃ disvā purisāsaṅkā uppajjati, sā me puttassa mā ahosī"ti sabbakiccesu itthiyova ṭhapesīti. Paṭhamabhāṇavāravaṇṇanā niṭṭhitā. Jiṇṇapurisavaṇṇanā [43] Dutiyabhāṇavāre gopānasivaṅkanti gopānasi viya vaṅkaṃ. Bhagganti 6- khandhe, kaṭiyaṃ, jajānūsūti tīsu ṭhānesu bhaggavaṅkaṃ. 7- Daṇḍaparāyananti daṇḍagatikaṃ daṇḍapaṭisaraṇaṃ. Āturanti jarāturaṃ. Gatayobbanti atikkantayobbanaṃ pacchimavaye ṭhitaṃ disvāti aḍḍhayojanappamāṇena balakāyena parivuto susaṃvihitārakkhopi gacchanto yadā ratho purato hoti, pacchato 8- balakāyo, tādise okāse @Footnote: 1 cha.Ma., i. nātitanūni 2 Ma. uṇahabharitāni 3 cha.Ma. vipulajātāni @4 cha.Ma., i. dukūlamayāni 5 cha.Ma. madhurasasannissitabharitāni 6 cha.Ma. bhogganati @7 cha.Ma. bhoggavaṅkaṃ 8 cha.Ma., i. pacchā--------------------------------------------------------------------------------------------- page51.
Suddhāvāsakhīṇāsavabrahmehi attano ānubhāvena rathassa puratova dassitaṃ, taṃ purisaṃ passitvā. Suddhāvāsā kira "mahāpuriso paṅke gajo viya pañcasu kāmaguṇesu laggo, satimassa uppādessāmā"ti taṃ dassesuṃ. Evaṃ dassitaṃ ca taṃ bodhisatto ceva passati sārathi ca. Brahmānopi hi bodhisattassa appamādatthaṃ sārathissa ca kathāsallāpanatthaṃ 1- taṃ dassesuṃ. Kiṃ panesoti eso jiṇṇoti. Kiṃ vuttaṃ hoti, nāhaṃ bho ito pubbe evarūpaṃ addasanti pucchi. Tenahīti yadi mayhaṃpi evarūpehi kesehi evarūpena ca kāyena veditabbaṃ, tenahi samma sārathi. Alandānajjauyyānabhūmiyāti "ajja yaṃ 2- uyyānabhūmiṃ passissāmā"ti gacchāma, alaṃ tāya uyyānabhūmiyāti saṃviggahadayo saṃvegānurūpaṃ āha. Antepuraṃ gatoti itthījanaṃ visajjetvā sirigabbhe ekakova nisinno. Yatra hi nāmāti yāya jātiyā sati jarā paññāyati, sā jāti dhiratthu dhikkatā atthu, jigucchā nāmesā jātīti 3- jātiyā mūlaṃ khaṇanto nisīdi paṭhamena sallena hadaye viddho viya. [45] Sārathiṃ āmantāpetvāti rājā kira nemittakehi kathitakālato paṭṭhāya ohitasoto vicarati, rājā so "kumāro uyyānaṃ gacchanto antarāmagge nivatto"ti sutvā sārathiṃ āmantāpesi. Byādhitapurisavaṇṇanā [46] Mā heva khotiādīsu rajjaṃ kāretu, mā pabbajatu, brāhmaṇānaṃ vacanaṃ mā saccaṃ hotūti evaṃ cintesīti attho. [47] Addasā 4- khoti pubbe vuttanayeneva suddhāvāsehi dassitaṃ addasa. Ābādhikanti iriyāpathabhañjanakena visabhāgābādhena ābādhikaṃ. Dukkhitanti rogadukkhena dukkhitaṃ. Bāḷhagilānanti adhimattagilānaṃ. Palipannanti nimuggaṃ. Jarā @Footnote: 1 cha.Ma., i. kathāsallāpatthaṃ 2 cha.Ma. yanti na dissati @3 cha.Ma., i. jigucchā metaṃ jātinti 4 cha.Ma. addasa kho--------------------------------------------------------------------------------------------- page52.
Paññāyissati byādhi paññāyissatīti idhāpi yāya jātiyā sati idaṃ dvayaṃ paññāyati, dhiratthu 1- jāti, ajātaṃ khemanti jātiyā mūlaṃ khaṇanto nisīdi dutiyena sallena viddho viya. Kālakatapurisavaṇṇanā [50] Vilātanti sivikaṃ. Petanti ito paṭigataṃ. Kālakatanti 2- katakālaṃ, yattakaṃ tena kālaṃ jīvitabbaṃ, taṃ sabbaṃ katvā niṭṭhapetvā matanti attho. Imaṃpissa purimanayeneva brahmāno dassesuṃ. Yatra hi nāmāti idhāpi yāya jātiyā sati idaṃ tayaṃ 3- paññāyati, dhiratthu jāti ajātaṃ khemanti jātiyā mūlaṃ khaṇanto nisīdi tatiyena sallena viddho viya. Pabbajitavaṇṇanā [53] Bhaṇḍunti muṇḍaṃ. Imaṃpissa purimanayeneva brahmāno dassesuṃ. Sādhu dhammacariyātiādīsu ayaṃ deva dhammacaraṇabhāvo sādhūti cintetvā pabbajitoti evaṃ ekamekassa padassa yojanā veditabbā. Sabbāni cetāni dasakusalakamma- pathavevacanāneva. Avasāne pana avihiṃsāti karuṇāya pubbabhāgo. Anukampāti mettāya pubbabhāgo. Tenahīti uyyojanaṭṭhe nipāto. Pabbajitañhissa disvā cittaṃ pabbajjāya ninnaṃ jātaṃ, atha tena saddhiṃ kathetukāmo hutvā sārathiṃ uyyojento tenahītiādimāha. Bodhisattapabbajjāvaṇṇanā [54] Athakho bhikkhaveti "pabbajitassa sādhu dhammacariyā"tiādīni ca aññañca bahuṃ mahājanakāyena rakkhiyamānassa puttadārasambādhe ghare vasato ādīnavapaṭisaṃyuttañceva migabhūtena cetasā yathāsukhaṃ vane vasato pabbajitassa vivekānisaṃsapaṭisaṃyuttañca dhammakathaṃ sutvā pabbajitukāmo hutvā athakho bhikkhave vipassī kumāro sārathiṃ āmantesi. @Footnote: 1 cha.Ma. dhikkatā sā jāti, i. dhiratthu taṃ jātiṃ evamuparipi, Ma. dhikkataṃ @2 cha.Ma. kālaṅkatanti 3 i. dvayaṃ--------------------------------------------------------------------------------------------- page53.
Imāni cattāri disvā pabbajitaṃ nāma sabbabodhisattānaṃ vaṃsova tantiyeva paveṇīyeva. Aññepi ca bodhisattā yathā ayaṃ vipassī kumāro, cirassaṃ passi evaṃ cirassaṃ passanti. 1- Amhākaṃ pana bodhisatto cattāripi ekadivasaññeva disvā mahābhinikkhamanaṃ nikkhamitvā anomānadītīre 2- pabbajito. Teneva rājagahaṃ patvā tattha raññā bimbisārena "kimatthaṃ paṇḍita pabbajitosī"ti puṭṭho āha:- jiṇṇañca disvā dukkhitañca byādhitaṃ matañca disvā gatamāyusaṃkhayaṃ. Kāsāyavatthaṃ pabbajitañca disvā tasmā ahaṃ pabbajitomhi rājāti. Mahājanakāyaanupabbajjāvaṇṇanā [55] Sutvāna tesanti tesaṃ caturāsītiyā pāṇasahassānaṃ sutvā etadahosi. Orakoti onako 3- lāmako. Anupabbajiṃsūti anupabbajitāni. Kasmā panettha yathā parato khaṇḍatissānaṃ anupabbajjāya "bandhumatiyā rājadhāniyā nikkhamitvā"ti vuttaṃ, evaṃ na vuttaṃ 4- nikkhamitvā sutattā. Ete kira sabbepi vipassissa kumārassa upaṭṭhākapurisāva, te pātova upaṭṭhānaṃ āgantvā kumāraṃ adisvā pātarāsatthāya gantvā bhuttapātarāsā āgamma "kuhiṃ kumāro"ti pucchitvā "uyyānabhūmiṃ gato"ti sutvā "tattheva naṃ dakkhissāmā"ti nikkhantā nivattamānaṃ sārathiṃ disvā "kumāro pabbajito"ti cassa vacanaṃ sutvā sutaṭṭhāneyeva sabbābharaṇāni omuñcitvā antarāpaṇato kāsāyapītāni 5- vatthāni āharāpetvā kesamassuṃ ohāretvā pabbajiṃsu. Iti nagarato nikkhamitvā bahinagare sutattā ettha "bandhumatiyā rājadhāniyā nikkhamitvā"ti na vuttaṃ. @Footnote: 1 cha.Ma., i. evaṃ cirassaṃ cirassaṃ passanti 2 cha.Ma., i. anomanadītīre @3 cha.Ma. i. ūnako 4 cha.Ma., i. vuttanti 5 cha.Ma., i. kāsāvapītāni--------------------------------------------------------------------------------------------- page54.
Cārikaṃ caratīti gatagataṭṭhāne mahāmaṇḍapaṃ katvā dānaṃ sajjetvā āgamma svātanāya nimantito mahājanassa 1- āyācitabhikkhameva paṭiggaṇhanto cattāro māse cārikaṃ cari. [56] Ākiṇṇoti gaṇena parivuto. Ayaṃ pana vitakko bodhisattassa kadā uppannoti. Sve visākhapuṇṇamā bhavissatīti cātuddasīdivase. Tadā kira so "yatheva maṃ ime pubbe gihibhūtaṃ parivāretvā caranti, idānipi tatheva, kiṃ iminā gaṇenā"ti gaṇasaṃgaṇikāya ukkaṇṭhitvā "ajjeva gacchāmī"ti cintetvā puna "ajja avelā, sace idāni gamissāmi, sabbeva ime jānissanti, sve gamissāmī"ti cintesi. Taṃdivasañca uruvelagāmasadise gāme gāmavāsino svātanāya nimantayiṃsu, te caturāsītisahassānaṃpi tesaṃ pabbajitānaṃ mahāpurisassa ca pāyāsameva paṭiyādayiṃsu. Atha mahāpuriso punadivase tasmiṃ 2- gāme tehi pabbajitehi saddhiṃ bhattakiccaṃ katvā vasanaṭṭhānameva agamāsi. Tattha te pabbajitā mahāpurisassa vattaṃ dassetvā attano attano rattiṭṭhānadivāṭṭhānāni paviṭṭhā. Bodhisattopi paṇṇasālaṃ pavisitvā nisinno. Ṭhite majjhantike 3- kāle sannisinnesu pakkhisu saṇateva brahāraññaṃ taṃ bhayaṃ paṭibhāti manti 4- evarūpe pavivekarāmānaṃ 5- bhayakāle sabbasattānaṃ sadarathakāleyeva "ayaṃ kālo"ti nikkhamitvā paṇṇasāladvāraṃ pidahitvā bodhimaṇḍābhimukho pāyāsi. Aññadāpi ca tasmiṃ ṭhāne vicaranto bodhimaṇḍaṃ passati, nisīdituṃ panassa cittaṃ na namitapubbaṃ. 6- Taṃdivasaṃ panassa ñāṇaṃ paripākagataṃ hoti, 7- tasmā alaṅkataṃ bodhimaṇḍaṃ disvā ārohaṇatthāya cittaṃ uppannaṃ. So dakkhiṇadisābhāgena upagamma padakkhiṇaṃ katvā puratthimadisābhāge cuddasahatthaṃ pallaṅkaṃ paññāpetvā caturaṅgikaṃ viriyaṃ adhiṭṭhahitvā "yāva buddho na homi, na tāva ito vuṭṭhahāmī"ti 8- paṭiññaṃ @Footnote: 1 cha.Ma. i. janassa 2 cha.Ma. tasmiṃyeva 3 cha.Ma. majjhanhike @4 saṃ.sa. 15/15/8 khattiyasutta 5 cha.Ma. avivekārāmānaṃ 6 Ma. bhūtapubbaṃ, i. pubbaṃ @7 cha.Ma., i. hotīti na dissati 8 Ma. vuṭṭhahissāmīti, i. uṭṭhahāmīti--------------------------------------------------------------------------------------------- page55.
Katvā nisīdi. Imamassa vūpakāsaṃ sandhāya "eko 1- gaṇasmā vūpakaṭṭho vihāsī"ti vuttaṃ. Aññeneva tānīti te kira sāyaṃ bodhisattassa upaṭṭhānaṃ āgantvā paṇṇasālaṃ parivāretvā nisinnā "ativikālo jāto, upadhārethā"ti vatvā paṇṇasālaṃ vivaritvā taṃ apassantāpi "kuhiṃ gato kuhiṃ gato"ti nānubandhiṃsu, "gaṇavāse nibbinno eko viharitukāmo maññe mahāpuriso, buddhabhūtaṃyeva naṃ passissāmā"ti antojambūdīpābhimukhā cārikaṃ pakkantā. Bodhisattaabhinivesavaṇṇanā [57] Vāsūpagatassāti bodhimaṇḍe ekarattivāsaṃ upagatassa. Rahogatassāti rahasi gatassa. Paṭisallīnassāti ekībhāvavasena nilīnassa. Kicchanti dukkhaṃ. Cavati ca upapajjati cāti idaṃ dvayaṃ pana aparāparaṃ cutipaṭisandhiṃ sandhāya vuttaṃ. Jarāmaraṇassāti ettha yasmā pabbajanto jiṇṇabyādhimateyeva disvā pabbajito, tasmāssa jarāmaraṇameva upaṭṭhāti. Tenāha "jarāmaraṇassā"ti. Iti jarāmaraṇaṃ mūlaṃ katvā abhiniviṭṭhassa bhavaggato otarantassa viya athakho bhikkhave vipassissa bodhisattassa etadahosi. Yonisomanasikārāti upāyamanasikārā pathamanasikāRā. Aniccādīni hi aniccāditova manasikaronto 2- yonisomanasikāro nāma hoti. Ayañca "kismiṃ nu kho sati jātiādīni honti, kismiṃ asati jātiādīni na hontī"ti udayabbayānupassanāvasena pavattattā tesaṃ aññataro, tasmāssa ito yonisomanasikārā iminā upāyamanasikārena ahu paññāya abhisamayoti, bodhisattassa paññāya yasmiṃ sati jarāmaraṇaṃ hoti, tena jarāmaraṇakāraṇena saddhiṃ samāgamo ahosi. Kiṃ pana tanti? jāti. Tenāha "jātiyākho sati jarāmaraṇaṃ hotī"ti. Yā cāyaṃ jarāmaraṇassa kāraṇapariggāhikā paññā, tāya saddhiṃ bodhisattassa samāgamo ahosīti ayaṃ panettha 3- attho. Etenupāyena sabbapadāni veditabbāni. @Footnote: 1 cha.Ma. ekova 2 cha.Ma. manasikaroto, i. manasikāroto 3 cha.Ma., i. panasaddo na dissati--------------------------------------------------------------------------------------------- page56.
Nāmarūpe kho sati viññāṇanti ettha pana saṅkhāresu sati viññāṇanti ca, avijjāya sati saṅkhārāti ca vattabbaṃ bhaveyya, tadubhayaṃpi na gahitaṃ. Kasmā? avijjāsaṅkhārā hi atīto bhavo, tehi saddhiṃ ayaṃ vipassanā na Ghaṭiyati. Mahāpuriso hi paccuppannavasena abhiniviṭṭhoti. Nanu ca avijjāsaṅkhārehi adiṭṭhehi na sakkā buddhena bhavitunti. Saccaṃ na sakkā, iminā pana te bhavaupādānataṇhāvaseneva diṭṭhāti. Imasmiṃ pana 1- ṭhāne vitthārato paṭiccasamuppādakathā kathetabbā bhaveyya. 2- Sā panesā visuddhimagge kathitāva. [58] Paccudāvattatīti paṭinivattati. Katamaṃ panettha viññāṇaṃ paccudāvattatīti. Taṃ 3- paṭisandhiviññāṇaṃpi vipassanāviññāṇaṃpi. Tattha paṭisandhiviññāṇaṃ paccayato paṭinivattati, vipassanāviññāṇaṃ ārammaṇato, ubhayaṃpi nāmarūpaṃ nātikkamati, nāmarūpato paraṃ na gacchati. Ettāvatā jāyetha vātiādīsu viññāṇe nāmarūpassa paccaye honte, nāmarūpe ca viññāṇassa paccaye honte, dvīsupi aññamaññapaccayesu hontesu ettakena jāyetha vā .pe. Upapajjetha vā. Ito hi paraṃ kiṃ aññaṃ jāyeyya vā .pe. Upapajjetha vā. Nanu etadeva jāyati ca .pe. Upapajjati cāti. Evaṃ saddhiṃ aparāparaṃ cutipaṭisandhīhi pañca padāni dassetvā puna taṃ ettāvatāti vuttamatthaṃ niyyātento 4- "yadidaṃ nāmarūpapaccayā viññāṇaṃ, viññāṇapaccayā nāmarūpan"ti vatvā tato paraṃ anulomapaccayākāravasena viññāṇapaccayā nāmarūpamūlakaṃ āyatiṃpi jātijarāmaraṇaṃ dassetuṃ nāmarūpapaccayā saḷāyatanantiādimāha. Tattha kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hotī tisakalassa jātijarāmaraṇasokaparidevadukkhadomanassaupāyāsādibhedassa dukkharāsissa nibbatti hoti. Iti mahāpuriso sakalassa vaṭṭadukkhassa nibbattiṃ addasa. [59] Samudayo samudayoti khoti nibbatti nibbattīti kho. Pubbe ananussutesūti na anussutesu asutapubbesu. Cakkhuṃ udapādīti ādīsu udayadassanapaññā cesā dassanaṭṭhena cakkhuṃ, ñātakaraṇaṭṭhena ñāṇaṃ, pajānanaṭṭhena paññā, @Footnote: 1 cha.Ma., i. panasaddo na dissati 2 cha.Ma., i. bhaveyyāti na dissati @3 cha.Ma., i. tanti na dissati 4 i. niyyādento--------------------------------------------------------------------------------------------- page57.
Vinibbijjhitvā 1- paṭivijjhitvā uppannaṭṭhena vijjā, obhāsaṭṭhena 2- ālokoti ca vuttā. Yathāha "cakkhuṃ udapādīti dassanaṭṭhena. Ñāṇaṃ udapādīti ñātaṭṭhena. Paññā udapādīti pajānanaṭṭhena. Vijjā udapādīti paṭivedhaṭṭhena. Āloko udapādīti obhāsaṭṭhena. Cakkhuṃ dhammo dassanaṭṭho attho. Ñāṇaṃ dhammo ñātaṭṭho attho. Paññā dhammo pajānanaṭṭho attho. Vijjā dhammo paṭivedhaṭṭho attho. Āloko dhammo obhāsaṭṭho attho"ti. 3- Ettakehi padehi kiṃ kathitanti. Imasmiṃ sati idaṃ hotīti paccayasañjānanamattaṃ kathitaṃ. Athavā vīthipaṭipannā taruṇavipassanā kathitāti. [61] Adhigato kho myāyanti adhigato kho me ayaṃ. Maggoti vipassanāmaggo. Sambodhāyāti catusaccabujjhanatthāya, nibbānabujjhanatthāyaeva vā. Apica bujjhatīti bodhi, ariyamaggassetaṃ nāmaṃ, tadatthāyātipi vuttaṃ hoti. Vipassanāmaggamūlako hi ariyamaggoti. Idāni taṃ maggaṃ niyyātento "yadidaṃ nāmarūpanirodhā"ti ādimāha. Ettha ca viññāṇanirodhotiādīhi paccattapadehi nibbānameva kathitaṃ. Iti mahāpuriso sakalassa vaṭṭadukkhassa anibbattinirodhaṃ addasa. [62] Nirodho nirodhoti khoti anibbatti anibbattīti kho. Cakkhuntiādīni vuttaṭṭhāneva. Idha pana sabbeheva etehi padehi "imasmiṃ asati idaṃ na hotī"ti nirodhasañjānanamattameva kathitaṃ, athavā vuṭṭhānagāminī balavavipassanā kathitāti. [63] Aparena samayenāti evaṃ paccayaṃ ca paccayanirodhaṃ ca viditvā tato aparabhāge. Upādānakkhandhesūti upādānassa paccayabhūtesu khandhesu. Udayabbayānupassīti tameva paṭhamaṃ diṭṭhaṃ udayañca vayañca anupassamāno. Vihāsīti sikhappattaṃ 4- vuṭṭhānagāminīvipassanaṃ vaḍḍhento vihari. Idaṃ kasmā vuttaṃ? sabbeyeva hi pūritapāramino bodhisattā pacchimabhave puttassa jātadivase @Footnote: 1 cha.Ma., i. nibbijjhitvā 2 i. obhāsanatthena @3 khu. paṭi. 31/614/525 dhammacakkakathā (sayā) 4 cha.Ma. sikhāpattaṃ, i. sikhāppattaṃ,--------------------------------------------------------------------------------------------- page58.
Mahābhinikkhamanaṃ nikkhamitvā pabbajitvā padhānamanuyuñjitvā bodhipallaṅkaṃ āruyha mārabalaṃ vidhamitvā paṭhame yāme pubbenivāsaṃ anussaranti, dutiye yāme dibbacakkhuṃ visodhenti, tatiye yāme paccayākāraṃ sammasitvā ānāpānacatutthajjhānato vuṭṭhāya pañcasu khandhesu abhinivisitvā udayabbayavasena samapaññāsalakkhaṇāni disvā yāva gotarabhūñāṇā vipassanaṃ vaḍḍhetvā ariyamaggena sakale buddhaguṇe paṭivijjhanti. Ayaṃpi ca mahāpuriso pūritapāramī, so yathāvuttameva sabbaṃ anukkamaṃ katvā pacchimayāme ānāpānacatutthajjhānato vuṭṭhāya pañcasu khandhesu abhinivisitvā vuttappakāraṃ udayabbayavipassanaṃ ārabhi, taṃ dassetuṃ idaṃ vuttaṃ. Tattha iti rūpanti idaṃ rūpaṃ, ettakaṃ rūpaṃ, ito uddhaṃ rūpaṃ natthīti ruppanasabhāvañceva bhūtūpādāyabhedañca ādiṃ katvā lakkhaṇarasapaccupaṭṭhānapadaṭṭhānavasena anavasesarūpapariggaho vutto. Iti rūpassa samudayoti iminā evaṃ pariggahitassa rūpassa samudayadassanaṃ vuttaṃ. Tattha itīti evaṃ samudayo hotīti attho. Tassa vitthāro "avijjāsamudayā rūpasamudayo, taṇhāsamudayā rūpasamudayo, kammasamudayā rūpasamudayo, āhārasamudayā rūpasamudayoti, nibbattilakkhaṇaṃ passantopi rūpakkhandhassa samudayaṃ passatī"ti 1- evaṃ veditabbo. Atthaṅgamepi "avijjānirodhā rūpanirodho .pe. Vipariṇāmalakkhaṇaṃ passantopi rūpakkhandhassa nirodhaṃ passatī"ti ayaṃ assa vitthāro. Iti vedanātiādīsupi ayaṃ vedanā, ettakā vedanā, ito uddhaṃ vedanā natthi. Ayaṃ saññā. Ime saṅkhāRā. Idaṃ viññāṇaṃ, ettakaṃ viññāṇaṃ, ito uddhaṃ viññāṇaṃ natthīti vedayitasañjānanaabhisaṅkharaṇavijānana- sabhāvañceva sukhādirūpasaññādiphassādicakkhuviññāṇādibhedañca ādiṃ katvā lakkhaṇarasapaccupaṭṭhānapadaṭṭhānavasena anavasesavedanāsaññāsaṅkhāraviññāṇapariggaho vutto. Iti vedanāya samudayotiādīhi pana evaṃ pariggahitānaṃ vedanāsaññā- saṅkhāraviññāṇānaṃ samudayadassanaṃ vuttaṃ. Tatrāpi itīti evaṃ samudayo hotīti attho. Tesaṃpi vitthāro "avijjāsamudayā vedanāsamudayo"ti 2- rūpe vuttanayeneva veditabbo. Ayaṃ pana viseso, tīsu khandhesu "āhārasamudayā"ti avatvā @Footnote: 1 khu. paṭi. 31/106/80 udayabbayañāṇaniddesa @2 khu. paṭi. 31/108/80 udayabbayañāṇaniddesa--------------------------------------------------------------------------------------------- page59.
"phassasamudayā"ti vattabbaṃ. Viññāṇakkhandhe "nāmarūpasamudayā"ti. Atthaṅgamapadaṃpi tesaṃyeva vasena yojetabbaṃ. Ayamettha saṅkhepo, vitthāro pana udayabbayavinicchayo sabbākāraparipūrova visuddhimagge vutto. Tassa pañcasu upādānakkhandhesu udayabbayānupassino viharatoti tassa vipassissa bodhisattassa imesu rūpādīsu pañcasu upādānakkhandhesu samapaññāsalakkhaṇavasena udayabbayānupassino viharato yathānukkamena vaḍḍhite vipassanāñāṇe anuppādanirodhena nirujjhamānehi āsavasaṅkhātehi kilesehi anupādāya aggahetvāva cittaṃ vimuccati, tadetaṃ maggakkhaṇe vimuccati nāma, phalakkhaṇe vimuttaṃ nāma. Maggakkhaṇe vā vimuttañceva vimuccati ca, phalakkhaṇe vimuttameva. Ettāvatāva mahāpuriso sabbabandhanā vimutto 1- suriyarasmisamphuṭṭhamiva padumaṃ suvikasitacittasantāno cattāri maggañāṇāni, cattāri phalañāṇāni, catasso paṭisambhidā, catuyoniparicchedakañāṇaṃ, pañcagatiparicchedakañāṇaṃ cha asādhāraṇañāṇāni sakale ca buddhaguṇe hatthagate katvā paripuṇṇasaṅkappo bodhipallaṅke nisinnova:- anekajātisaṃsāraṃ, sandhāvissaṃ anibbisaṃ. Gahakāraṃ gavesanto, dukkhā jāti punappunaṃ. Gahakāraka diṭṭhosi, puna gehaṃ na kāhasi. Sabbā te phāsukā bhaggā, gahakūṭaṃ visaṅkhataṃ. Visaṅkhāragataṃ cittaṃ taṇhānaṃ khayamajjhagāti. 2- Ayoghanahatasseva, jalato jātavedassa. 3- Anupubbūpasantassa, yathā na ñāyate gati. Evaṃ sammā vimuttānaṃ, kāmabandhoghatārinaṃ. Paññāpetuṃ gati natthi, pattānaṃ acalaṃ sukhanti. 4- Evaṃ manasikaronto saradasuriyo viya, puṇṇacando viya ca virocitthāti. Dutiyabhāṇavārakathā niṭṭhitā. @Footnote: 1 cha.Ma. vippamutto, i. sabbabandhanavippamutto 2 khu.dha. 25/153-154 paṭhamabodhivatthu @3 ka. cha.Ma. jātavedaso 4 khu. u. 25/80/230 dutiyadabbasutta--------------------------------------------------------------------------------------------- page60.
Brahmayācanakathāvaṇṇanā [64] Tatiyabhāṇavāre yannūnāhaṃ dhammaṃ deseyyanti yadi panāhaṃ dhammaṃ deseyyaṃ. Ayaṃ pana vitakko kadā uppannoti. Buddhabhūtassa aṭṭhame sattāhe. So kira buddho hutvā sattāhaṃ bodhipallaṅke nisīdi, sattāhaṃ bodhipallaṅkaṃ olokento aṭṭhāsi, sattāhaṃ ratanacaṅkame caṅkami, sattāhaṃ ratanagabbhe dhammaṃ vicinanto nisīdi, sattāhaṃ ajapālanigrodhe nisīdi, sattāhaṃ muccalinde 1- nisīdi, sattāhaṃ rājāyatane nisīdi. Tato vuṭṭhāya aṭṭhame sattāhe puna āgantvā ajapālanigrodhe nisinnamattasseva sabbabuddhānaṃ āciṇṇasamāciṇṇo ayañceva vitakko ito anantaro ca vitakko upapanno. Tattha adhigatoti paṭividdho. Dhammoti catusaccadhammo. Gambhīroti uttānabhāvapaṭikkhepavacanametaṃ. Duddasoti gambhīrattāva duddaso dukkhena daṭṭhabbo, na sakkā sukhena daṭṭhuṃ. Duddasattāva duranubodho dukkhena avabujjhitabbo, na sakkā sukhena avabujjhituṃ. Santoti nibbuto. Paṇītoti atappako. Idaṃ dvayaṃ lokuttarameva sandhāya vuttaṃ. Atakkāvacaroti takkena avacaritabbo ogāḷhitabbo 2- na hoti, ñāṇeneva avacaritabbo. Nipuṇoti saṇho. Paṇḍitavedanīyoti sammāpaṭipadaṃ paṭipannehi paṇḍitehi veditabbo. Ālayarāmāti sattā pañcasu kāmaguṇesu ālayanti, 3- tasmā te ālayāti vuccanti. Aṭṭhasatataṇhāviparitāni 4- ālayanti, tasmā ālayāti vuccanti. Tehi ālayehi ramantīti ālayarāmā. Ālayesu ratāti ālayaratā. Ālayesu suṭṭha muditāti ālayasammuditā. Yatheva hi susajjitaṃ pupphaphalabharitarukkhādisampannaṃ uyyānaṃ paviṭṭho rājā tāya tāya sampattiyā ramati, sammudito āmodito pamodito 5- hoti na ukkaṇṭhati, sāyaṃpi nikkhamituṃ na icchati, evamimehipi kāmālayataṇhālayehi sattā ramanti, saṃsāravaṭṭe sammuditā anukkaṇṭhitā vasanti. Tena tesaṃ bhagavā duvidhaṃpi ālayaṃ uyyānabhūmiṃ viya dassento "ālayarāmā"tiādimāha. @Footnote: 1 cha.Ma., i. mucalinde 2 cha.Ma., i. ogāhitabbo 3 cha.Ma., i. allīyanti @4 cha.Ma., i. taṇhāvicaritāni 5 cha.Ma. ayaṃ na dissati--------------------------------------------------------------------------------------------- page61.
Yadidanti nipāto, tassa ṭhānaṃ sandhāya "yaṃ idan"ti, paṭiccasamuppādaṃ sandhāya yo ayan"ti evamattho daṭṭhabbo. Idappaccayatā paṭiccasamuppādoti imesaṃ paccayā idappaccayā, idappaccayāeva idappaccayatā, idappaccayatā ca sā paṭiccasamuppādo cāti idappacyatāpaṭiccasamuppādo. Saṅkhārādipaccayānaṃ avijjādīnaṃ etaṃ adhivacanaṃ. Sababasaṅkhārasamathotiādi sabbaṃ nibbānameva. Yasmā hi taṃ āgamma sabbasaṅkhāravipphanditāni sammanti vūpasammanti, tasmā "sabbasaṅkhārasamatho"ti vuccati. Yasmā ca taṃ āgamma sabbe upadhayo paṭinissaṭṭhā honti, sabbataṇhā khīyanti, sabbe kilesarāgā virajjanti, sabbaṃ dukkhaṃ nirujjhati, tasmā "sabbūpadhipaṭinissaggo taṇhakkhayo 1- virāgo nirodho"ti vuccati. Sā panesā taṇhā bhavena bhavaṃ phalena vā saddhiṃ kammaṃ vinati saṃsibbatīti katvā vānanti vuccati. Tato nikkhantanti 2- nibbānaṃ. So mamassa kilamathoti yā ajānantānaṃ desanā nāma, so mama kilamatho assa, sā mama vihesā assāti attho. Kāyakilamatho ceva kāyavihesā ca assāti vuttaṃ hoti, citte pana ubhayaṃpetaṃ buddhānaṃ natthi. [65] Apissūti anubarūhanaṭṭhe nipāto, so "na kevalaṃ etadahosi, imāpi gāthā paṭibhaṃsū"ti dīpeti. Vipassintiādīsu vipassissa bhagavato arahato sammāsambuddhassāti attho. Anacchariyāti anuacchariyā. Paṭibhaṃsūti paṭibhāṇasaṅkhātassa ñāṇassa gocarā ahesuṃ, parivitakkayitabbataṃ pāpuṇiṃsu. Kicchenāti dukkhena, na dukkhāya paṭipadāya. Buddhānaṃ hi cattāropi maggā sukhā paṭipadāva honti. Pāramīpūraṇakāle pana sarāgasadosasamohasseva sato āgatāgatānaṃ yācakānaṃ alaṅkatapaṭiyattaṃ sīsaṃ kantitvā 3- galalohitaṃ nīharitvā suañjitāni akkhīni uppāṭetvā kulavaṃsappatiṭṭhāpakaṃ 4- puttaṃ manāpacāriniṃ bhariyanti evamādīni dentassa aññāni ca khantivādisadisesu attabhāvesu chejjabhejjādīni pāpuṇantassa āgamanīyapaṭipadaṃ sandhāyetaṃ vuttaṃ. Halanti ettha hakāro nipātamatto, alanti attho. Pakāsitunti desituṃ, evaṃ kicchena adhigatassa @Footnote: 1 cha.Ma. taṇhākkhayo 2 cha.Ma. tato vānato nikkhantanti nibbānaṃ, @ i. tato nikkhantaṃ vānatoti nibbānaṃ. 3 cha.Ma. chinditvā @4 cha.Ma. kulavaṃsapadīpakaṃ, i. kulavaṃsapadīpaṃ--------------------------------------------------------------------------------------------- page62.
Dhammassa alaṃ desituṃ, paribyattaṃ desituṃ 1- ko attho desitenāti vuttaṃ hoti. Rāgadosaparetehīti rāgadosaduṭṭhehi 2- rāgadosānugatehi vā. Paṭisotagāminti niccādīnaṃ paṭisotaṃ aniccaṃ dukkhamanattā asubhanti evaṃ gataṃ catusaccadhammaṃ. Rāgarattāti kāmarāgena bhavarāgena diṭṭhirāgena ca rattā. Na dakkhantīti aniccaṃ dukkhamanattā asubhanti iminā sabhāvena na passissanti, te apassante ko sakkhissati evaṃ gāhāpetuṃ. Tamokkhandhena āvuṭāti avijjārāsinā ajjhotthaṭā. Appossukkatāyāti nirussukkabhāvena, adesetukāmatāyāti attho. Kasmā panassa evaṃ cittaṃ nami, nanu esa "mutto mocessāmī, tiṇṇo tārayissāmi, 3- kiṃ me aññātavesena dhammaṃ sacchikatenidha sabbaññutaṃ pāpuṇitvā santāressaṃ sadevakanti 4- patthanaṃ katvā pāramiyo pūretvā sabbaññutaṃ pattoti. Saccametaṃ, paccavekkhaṇānubhāvena panassa evaṃ cittaṃ nami. Tassa hi sabbaññutaṃ patvā sattānaṃ kilesaggahaṇataṃ dhammassa ca gambhīrataṃ paccavekkhantassa sattānaṃ kilesaggahaṇatā ca dhammassa gambhīratā ca sabbākārena pākaṭā jātā. Athassa "ime sattāva kañjikapuṇṇalāvu 5- viya takkabharitacāṭi 6- viya vasātelatemitapaṭapilotikā 7- viya añjanamakkhitahattho viya kilesabharitā atisaṅkiliṭṭhā rāgarattā dosaduṭṭhā mohamuḷhā te kiṃ nāma paṭivijjhissantī"ti cintayato kilesaggahaṇapaccavekkhaṇānubhāvenāpi evaṃ cittaṃ nami. "ayañca dhammo paṭhavīsandhārakaudakakkhandho viya gambhīro, pabbatena paṭicchādetvā ṭhapito sāsapo viya duddaso, satadhā bhinnassa vālassa koṭiyā @Footnote: 1 cha.Ma. paribyattaṃ desitunti na dissati 2 cha.Ma.,i. rāgadosaphuṭṭhehi @3 cha.Ma., tāressāmi, i. tāreyyāmi 4 i. tārayissaṃ sadevaketi @5 cha.Ma. kañjikapuṇṇalābu, i. kañjiyapuṇṇalābu 6 Ma. takkapūritacāṭi, @i. takkaharitacāṭi 7 cha.Ma. i. vasātelapītapilotikā--------------------------------------------------------------------------------------------- page63.
Koṭipaṭipādanaṃ viya 1- ca duranubodho, nanu mayā hi imaṃ dhammaṃ paṭivijjhituṃ vāyamantena adinnaṃ dānaṃ nāma natthi, arakkhitaṃ sīlaṃ nāma natthi, apūritā kāci pāramī nāma natthi, tassa me nirussāhaṃ viya mārabalaṃ vidhamantassāpi paṭhavī na kampittha, paṭhamayāme pubbenivāsaṃ anussarantassāpi na kampittha, majjhimayāme dibbacakkhuṃ visodhentassāpi na kampittha. Pacchimayāme pana paṭiccasamuppādaṃ paṭivijjhantasseva medanī 2- dasasahassīlokadhātuṃ 3- kampittha. Iti mādisenāpi tikkhañāṇena kicchenevāyaṃ dhammo paṭividdho, taṃ lokiyamahājanā kathaṃ paṭivijjhissantī"ti dhammagambhīratā paccavekkhaṇānubhāvenāpi evaṃ cittaṃ namīti veditabbaṃ. Apica brahmunā yācite desetukāmatāyapissa evaṃ cittaṃ nami. Jānāti hi bhagavā "mama appossukkatāya citte namamāne maṃ mahābrahmā dhammadesanāya 4- yācissati, ime ca sattā brahmagarukā, te `satthā kira dhammaṃ na desetukāmo ahosi, atha naṃ mahābrahmā yācitvā desāpesi, santo vata bho dhammo, paṇīto vata bho'ti maññamānā sussūlissantī"ti. Imaṃpissa kāraṇaṃ paṭicca appossukkatāya cittaṃ nami, no dhammadesanāyāti veditabbaṃ. [66] Aññatarassāti ettha kiñcāpi "aññataro"ti vuttaṃ, atha kho imasmiṃ cakkavāḷe jeṭṭhakamahābrahmā esoti veditabbo. Nassati vata bho lokoti so kira imaṃ saddaṃ tathā nicchāresi, yathā dasasahassīlokadhātubrahmāno sutvā sabbe sannipatiṃsu. Yatra hi nāmāti yasmiṃ nāma loke. Purato pāturahosīti tehi dasahi brahmasahassahei saddhiṃ pāturahosi. Apparajakkhajātikāti paññāmaye akkhimhi appaṃ parittaṃ rāgadosamoharajaṃ etesaṃ, evaṃ sabhāvāti apparajakkhajātikā. Assavanatāti assavanatāya. Bhavissantīti purimabuddhesu dasapuññakiriyāvatthuvasena katādhikārā paripākagatā padumāni viya suriyarasmisamphassaṃ, dhammadesanaṃyeva ākaṅkhamānā catuppadikagāthāvasāne ariyabhūmiṃ okkamanārahā na eko, na dve, anekasatasahassā dhammassa aññātāro bhavissantīti dasseti. @Footnote: 1 cha.Ma. vālassa koṭiyā koṭiṃ paṭipādanaṃ viya, i. vāḷassa koṭi viya aṇu 2 cha.Ma. me @3 cha.Ma. dasasahassilokadhātu, i. dasasahassīlokadhātu 4 cha.Ma., i. dhammadesanaṃ.--------------------------------------------------------------------------------------------- page64.
[69] Ajjhesananti evaṃ tikkhattuṃ yācanaṃ. Buddhacakkhunāti indriyaparopariyattañāṇena ca āsayānusayañāṇena ca. Imesaṃ hi dvinnaṃ ñāṇānaṃ "buddhacakkhū"ti nāmaṃ, sabbaññutañāṇassa "samantacakkhū"ti, tiṇṇaṃ maggañāṇānaṃ dhammacakkhū"ti. Apparajakkheti ādīsu yesaṃ vuttanayeneva paññācakkhumhi rāgādirajaṃ appaṃ, te apparajakkhā. Yesaṃ taṃ mahantaṃ, te mahārajakkhā. Yesaṃ saddhādīni indriyāni tikkhāni, te tikkhindriyā. Yesaṃ tāni mudūni, te mudindriyā. Yesaṃ teyeva saddhādayo ākārā sundarā, te svākāRā. Ye kathitakāraṇaṃ sallakkhenti, sukhena sakkā honti viññāpetuṃ, te suviññāpayā. Ye paralokañceva vajjañca bhayato passanti, te paralokavajjabhayadassāvino nāma. Ayaṃ panettha pāli:- "saddho puggalo apparajakkho, assaddho puggalo mahārajakkho. Āraddhaviriyo .pe. Kusīto. Upaṭṭhitasati, muṭṭhassati, samāhito, asamāhito. Paññavā, duppañño puggalo mahārajakkho. Tathā saddho puggalo tikkhindriyo .pe. Paññavā puggalo paralokavajjabhayadassāvī, duppañño puggalo na paralokavajjabhayadassāvī. Lokoti ca khandhaloko dhātuloko āyatanaloko sampattibhavaloko vipattibhavaloko sampattivipattibhavaloko vipattisampattibhavaloko. Eko loko sabbe sattā āhāraṭṭhitikā. Dve lokā nāmañca rūpañca. Tayo lokā tisso vedanā. Cattāro lokā cattāro āhāRā. Pañca lokā pañcupādānakkhandhā. Cha lokā cha ajjhattikāni āyatanāni. Satta lokā satta viññāṇaṭṭhitiyo. Aṭṭha lokā aṭṭha lokadhammā. Nava lokā nava sattāvāsā. Dasa lokā dasāyatanāni. Dvādasa lokā dvādasāyatanāni. Aṭṭhārasa lokā aṭṭhārasa dhātuyo. Vajjanti sabbe kilesā vajjaṃ, 1- sabbe duccaritā vajjaṃ, sabbe abhisaṅkhārā vajjaṃ, sabbe 2- bhavagāmikammā 2- vajjaṃ. Iti imasmiṃ ca loke imasmiṃ ca vajje tibbā bhayasaññā paccupaṭṭhitā hoti, seyyathāpi ukkhittāsike vadhake. Imehi paññāsāya ākārehi imāni pañcindriyāni jānāti passati aññāti paṭivijjhati, idaṃ tathāgatassa indriyānaṃ paropariyatte ñāṇanti. 3- @Footnote: 1 i. vajjā, evamuparipi 2-2 Ma. sabbaṃ bhavagāmikammaṃ. @3 khu. paṭi. 31/276/179 indriyaparopariyattañāṇaniddesa (sayā)--------------------------------------------------------------------------------------------- page65.
Uppaliniyanti uppalavane. Itaresupi eseva nayo. Antonimuggaposīnīti yāni aññānipi padumāni anto nimuggāneva posiyanti. Udakaṃ accuggamma tiṭṭhantīti udakaṃ atikkamitvā tiṭṭhanti. Tattha yāni accuggamma ṭhitāni, tāni suriyarasmisamphassaṃ āgamayamānāni ṭhitāni, tāni ajja pupphanakāni. Yāni samodakaṃ ṭhitāni, tāni sve pupphanakāni. Yāni udakā anugatāni 1- antonimuggaposīni, 2- tāni tatiyadivase pupphanakāni. Udakā pana anugatāni aññānipi sarogāni 3- uppalādīni 3- nāma atthi, yāni neva pupphissanti, macchakacchapabhakkhāneva bhavissanti, tāni pāliṃ anāruḷhāni. Āharitvā pana dīpetabbānīti sudīpitāni. Yatheva hi tāni catubbidhāni pupphāni, evameva ugghaṭitaññū vipacitaññū neyyo padaparamoti cattāro puggalā. Tattha yassa puggalassa saha udāhaṭavelāyaṃ dhammābhisamayo hoti, ayaṃ vuccati puggalo ugghaṭitaññū. Yassa puggalassa saṅkhittena bhāsitassa vitthārena atthe vibhajiyamāne dhammābhisamayo hoti, ayaṃ vuccati puggalo vipacitaññū. Yassa puggalassa uddesato paripucchato yoniso manasikaroto kalyāṇamitte sevato bhajato payirupāsato anupubbena dhammābhisamayo hoti, ayaṃ vuccati puggalo neyyo. Yassa puggalassa bahumpi suṇato bahumpi bhaṇato bahumpi gaṇhato bahumpi dhārayato bahumpi vācayato na tāya jātiyā dhammābhisamayo hoti, ayaṃ vuccati puggalo padaparamo. 4- Tattha bhagavā uppalavanādisadisaṃ dasasahassīlokadhātuṃ olokento "ajja pupphanakāni viya ugghaṭitaññū, sve pupphanakāni viya vipacitaññū, tatiyadivase pupphanakāni viya neyyo, macchakacchapabhakkhāni pupphāni viya padaparamo"ti addasa. Passanto ca "ettakā apparajakkhā, ettakā mahārajakkhā, tatrāpi ettakā ugghaṭitaññū"ti evaṃ sabbākārato addasa. Tattha tiṇṇaṃ puggalānaṃ @Footnote: 1 i. antonimuggatāni. 2 cha.Ma. antoudakaposīni. @3-3 cha.Ma. sarojauppalādīni. 4 abhi. pu. 36/108/185 catukkapggalapaññatti. (sayā)--------------------------------------------------------------------------------------------- page66.
Imasmiṃyeva attabhāve bhagavato dhammadesanā atthaṃ sādheti, padaparamānaṃ anāgatatthāya vāsanā 1- hoti. Atha bhagavā imesaṃ catunnaṃ puggalānaṃ atthāvahaṃ dhammadesanaṃ viditvā desetukamyataṃ uppādetvā puna te sabbesupi tasu bhavesu sabbe satte bhabbābhabbavasena dve koṭṭhāse akāsi. Ye sandhāya vuttaṃ "ye te sattā kammāvaraṇena samannāgatā, vipākāvaraṇena samannāgatā, kilesāvaraṇena samannāgatā, assaddhā acchandikā duppaññā abhabbā niyāmaṃ okkamituṃ kusalesu dhammesu sammattaṃ, ime te sattā abhabbā, katame sattā bhabbā, ye te sattā na kammāvaraṇena .pe. Ime te sattā bhabbāti. 2- Tattha sabbepi abhabbapuggale pahāya bhabbapuggaleyeva ñāṇena pariggahetvā "ettakā ettha 3- rāgacaritā, ettakā dosamohavitakka- saddhābuddhicaritā"ti cha koṭṭhāse akāsi. Evaṃ katvā "dhammaṃ desessāmī"ti cintesi. Brahmā taṃ ñatvā somanassajāto bhagavantaṃ gāthāhi ajjhabhāsi. Idaṃ sandhāya "atha kho so bhikkhave mahābrahmā"ti ādi vuttaṃ. [70] Tattha ajjhabhāsīti adhi abhāsi, adhikiccaṃ ārabbha abhāsīti attho. Sele yathā pabbatamuddhaniṭṭhitoti selamaye ekaghane pabbatamuddhani yathāṭhitova, na hi tattha ṭhitassa dassanatthaṃpi gīvukkhipanapasāraṇādikiccaṃ atthi. Tathūpamanti tappaṭikāgaṃ selapabbatūpamaṃ. Ayaṃ panettha saṅkhepattho, yathā selapabbatamuddhani ṭhitova 4- cakkhumā puriso samantato janataṃ passeyya, tathāpi tvaṃ sumedhaso 5- sundarapañño 5- sabbaññutañāṇena samantacakkhu bhagavā dhammamayaṃ paññāmayaṃ pāsādamāruyha sayaṃ apetasoko sokāvakiṇṇaṃ jātijarābhibhūtaṃ janataṃ avekkhassu 6- upadhāraya upaparikkha. @Footnote: 1 cha.Ma. anāgate vāsanatthāYu. 2 khu. paṭi. 31/282/181 āsayānusayañāṇaniddesa (sayā.) @abhi.vi. 35/826-827/417 dasakaniddesa 3 cha.Ma. etthāti na dissati 4 cha.Ma. yathāṭhitova @5-5 cha.Ma.,i. sumedha sundarapañña 6 cha.Ma. apekkhassu--------------------------------------------------------------------------------------------- page67.
Ayametthādhippāyo:- yathā hi pabbatapāde samantā mahantaṃ khettaṃ katvā tattha kedārapāḷīsu kuṭikāyo katvā rattiṃ aggiṃ jāleyyuṃ. Caturaṅgasamannāgatañca andhakāraṃ assa. Athassa pabbatassa matthake ṭhatvā cakkhumato purisassa bhūmiṃ olokayato neva khettaṃ, na kedārapāḷiyo, na kuṭiyo, na tattha sayitamanussā paññāyeyyuṃ, kuṭikāsu pana aggijālamattameva paññāyeyya. Evameva dhammapāsādamāruyha sattanikāyaṃ olokayato tathāgatassa ye te akatakalyāṇā sattā, te ekavihāre dakkhiṇajānupasse nisinnāpi buddhacakkhussa āpāthaṃ nāgacchanti, rattiṃ khittasarā viya honti. Ye pana katakalyāṇā veneyyapuggalā te tassa dūre ṭhitāpi āpāthaṃ āgacchanti, te 1- aggi viya himavantapabbato viya ca. Vuttaṃpi cetaṃ:- dūre santo pakāsenti himavantova pabbato. Asantettha na dissanti rattiṃ khittā yathā sarāti. 2- Uṭṭhehīti bhagavato dhammadesanatthaṃ cārikacaraṇaṃ yācanto bhaṇati. Vīrāti ādīsu bhagavā vīriyavantatāya vīro, devaputtamaccukilesamārānaṃ vijitattā vijitasaṅgāmo, jātīkantārādinittharaṇatthāya veneyyasatthavāhanasamatthatāya satthavāho, kāmacchandaiṇassa abhāvato anaṇoti veditabbo. [71] Apārutāti vivaṭā. Amatassa dvārāti ariyamaggo. So hi amatasaṅkhātassa nibbānassa dvāraṃ. So mayā vivaritvā ṭhapitoti dasseti. Pamuñcantu saddhanti sabbe attano saddhaṃ pamuñcantu visajjentu. Pacchimapadadvaye ayamattho, ahaṃ hi attano paguṇaṃ supavattaṃpi 3- imaṃ paṇītaṃ uttamaṃ dhammaṃ kāyavācāhi kilamathasaññī hutvā na bhāsiṃ, idāni pana sabbe janā saddhābhājanaṃ upanentu, pūressāmi tesaṃ saṅkappanti. @Footnote: 1 cha.Ma. so. 2 khu.dha. 25/304/69 cūḷasubhaddāvatthu. 3 cha.Ma. suppavattitampi.--------------------------------------------------------------------------------------------- page68.
Aggasāvakayugavaṇṇanā [73] Bodhirukkhamūleti bodhirukkhassa avidūre ajapālanigrodhe antarahitoti attho. Kheme migadāyeti isipatanaṃ tena samayena khemaṃ nāma uyyānaṃ hoti, migānaṃ pana abhayavāsatthāya dinnattā migadāyoti vuccati. Taṃ sandhāya vuttaṃ "kheme migadāye"ti yathā ca vipassī bhagavā, evaṃ aññepi buddhā paṭhamaṃ dhammadesanatthāya gacchantā ākāsena gantvā tattheva otaranti. Amhākaṃ pana bhagavā upakassa ājīvakassa upanissayaṃ disvā "upako imaṃ addhānaṃ paṭipanno, so maṃ disvā sallapitvā gamissati. Atha puna nibbinno āgamma arahattaṃ sacchikarissatī"ti ñatvā aṭṭhārasayojanamaggaṃ padasāva agamāsi. Dāyapālaṃ āmantesīti disvāva punappunaṃ oloketvā "ayyo no bhante āgato"ti vatvā upagataṃ āmantesi. [75] Anupubbīkathanti 1- dānakathaṃ, dānānantaraṃ sīlaṃ, sīlānantaraṃ saggaṃ, saggānantaraṃ magganti evaṃ anupaṭipāṭiyā 2- kathaṃ kathesi. Tattha dānakathanti idaṃ dānaṃ nāma sukhānaṃ nidānaṃ, sampattīnaṃ mūlaṃ, bhogānaṃ patiṭṭhā, visamagatassa tāṇaṃ leṇaṃ gati parāyanaṃ idhalokaparalokesu dānasadiso avassayo patiṭṭhā ārammaṇaṃ tāṇaṃ leṇaṃ gati parāyanaṃ natthi. Idaṃ hi avassayaṭṭhena ratanamayasīhāsanasadisaṃ, patiṭṭhānaṭṭhena mahāpaṭhavīsadisaṃ, ārammaṇaṭṭhena ālambanarajjusadisaṃ. Idañhi dukkhanittharaṇaṭṭhena nāvā, samassāsanaṭṭhena saṅgāmasūro, bhayaparittāṇaṭṭhena saṅkhatanagaraṃ, maccheramalādīhi anupalittaṭṭhena padumaṃ, tesaṃ dahanaṭṭhena 3- aggi, dūrāsadaṭṭhena āsīviso, asantāsanaṭṭhena sīho, balavantaṭṭhena hatthī, abhimaṅgalasammataṭṭhena setausabho, khemantabhūmisampāpanaṭṭhena valāhako assarājā. Dānaṃ hi loke sakkasampattiṃ deti mārasampattiṃ brahmasampattiṃ cakkavattisampattiṃ sāvakapāramīñāṇaṃ paccekabodhiñāṇaṃ abhisambodhiñāṇaṃ detīti evamādi dānaguṇapaṭisaṃyuttaṃ kathaṃ. @Footnote: 1 cha.Ma. anupubbiṃ kathanti. 2 cha.Ma. anupaṭipāṭikathaṃ kathesi, i. kathelīti na dissati. @3 cha.Ma. nidahanaṭṭhena, i. niddahanatthena.--------------------------------------------------------------------------------------------- page69.
Yasmā pana dānaṃ dadanto sīlaṃ samādātuṃ sakkoti, tasmā tadanantaraṃ sīlakathaṃ kathesi. Līlakathanti sīlaṃ nāmetaṃ avassayo patiṭṭhā ārammaṇaṃ tāṇaṃ leṇaṃ gati parāyanaṃ. Idhalokaparalokasampattīnaṃ hi sīlasadiso 1- avassayo patiṭṭhā 2- ārammaṇaṃ tāṇaṃ leṇaṃ gati parāyanaṃ natthi, sīlasadiso alaṅkāro natthi, sīlapupphasadisaṃ pupphaṃ natthi, sīlagandhasadiso gandho natthi, sīlālaṅkārena hi alaṅkataṃ sīlakusumapilandhitaṃ 3- sīlagandhānulittaṃ sadevako loko olokento tittiṃ na gacchatīti evamādi sīlaguṇapaṭisaṃyuttaṃ kathaṃ. Idaṃ pana sīlaṃ nissāya ayaṃ saggo labbhatīti dassetuṃ sīlānantaraṃ saggakathaṃ kathesi. Saggakathanti ayaṃ saggo nāma iṭṭho kanto manāpo, niccamettha kīḷā, dibbasampattiyo 4- labbhanti, cātummahārājikā devā navutivassasatasahassāni dibbasukhaṃ dibbasampattiṃ ca labhanti 5- tāvatiṃsā tisso ca vassakoṭiyo saṭṭhī ca vassasatasahassānīti evamādi saggaguṇapaṭisaṃyuttaṃ kathaṃ. Saggasampattiṃ kathayantānañhi buddhānaṃ mukhaṃ nappahoti. Vuttampi cetaṃ "anekapariyāyena kho ahaṃ bhikkhave saggakathaṃ katheyyan"ti ādi. Evaṃ saggakathāya palobhetvā pana hatthiṃ alaṅkaritvā tassa soṇḍaṃ chindanto viya "ayaṃpi saggo anicco addhuvo, na ettha chandarāgo kātabbo"ti dassanatthaṃ "appassādā kāmā bahudukkhā bahūpāyāsā, ādīnavo ettha bhiyyo"ti 6- ādinā nayena kāmānaṃ ādīnavaṃ okāraṃ saṅkilesaṃ kathesi. Tattha ādīnavoti doso. Okāroti avakāro lāmakabhāvo. Saṅkilesoti tehi sattānaṃ saṃsāre saṅkilissanaṃ. Yathāha "saṅkilissanti 7- vata bho sattā"ti. 8- Evaṃ kāmādīnavena tajjetvā nekkhamme ānisaṃsaṃ pakāsesīti, pabbajjāya guṇaṃ pakāsesīti attho. Sesaṃ ambaṭṭhasuttavaṇṇanāyaṃ vuttanayañceva uttānatthañca. [77] Alatthunti kathaṃ alatthuṃ? ehibhikkhubhāvena. Bhagavā kira tesaṃ Iddhimayapattacīvarassūpanissayaṃ olokento anekāsu jātīsu cīvaradānādīni disvā @Footnote: 1-2 Ma. sīlasadisā patiṭṭhā. 3 cha.Ma. sīlakusumapiḷandhanaṃ. @4 cha.Ma. niccaṃ sampattiyo labbhanti, i. niccaṃ na dissati 5 cha.Ma.,i. paṭilabhanti @6 Ma.mū. 12/177/136 cūḷadukkhakkhandhasutta, Ma.Ma. 13/42/29 potaliyasutta. @7 cha.Ma., i. kilisusanti 8 Ma.Ma. 13/351/335 aṅgulimālasutta--------------------------------------------------------------------------------------------- page70.
Etha bhikkhavoti ādimāha. Te tāvadeva bhaṇḍū kāsāyavasanā aṭṭhahi bhikkhuparikkhārehi sarīre paṭimukkeheva 1- vassasatikattherā viya bhagavantaṃ namassamānāva nisīdiṃsu. Sandassesīti ādīsu idhalokatthaṃ sandassesi, paralokatthaṃ sandassesi. Idhalokatthaṃ dassento aniccanti dassesi, dukkhanti dassesi, anattāti dassesi, khandhe dassesi, dhātuyo dassesi, āyatanāni dassesi, paṭiccasamuppādaṃ dassesi, rūpakkhandhassa udayaṃ dassento pañca lakkhaṇāni dassesi, tathā vedanākkhandhādīnaṃ, tathā vayaṃ dassentoti 2- udayabbayavasena paññāsalakkhaṇāni dassesi, paralokatthaṃ dassento nirayaṃ dassesi, tiracchānayoniṃ, pittivisayaṃ, 3- asurakāyaṃ, tiṇṇaṃ kusalānaṃ vipākaṃ, channaṃ devalokānaṃ, navannaṃ brahmalokānaṃ sampattiṃ dassesi. Samādapesīti catupārisuddhisīladhutaṅgadasakathāvatthuādike 4- kalyāṇadhamme gaṇhāpesi. Samuttejesīti suṭṭha uttejesi, abbhussāhesi. Idhalokatthañca paralokatthañca tāsetvā 5- tāsetvā 5- adhigataṃ viya katvā kathesi. Dvattiṃsakammakaraṇapañcavīsatimahābhayappabhedaṃ hi idhalokatthaṃ buddhe bhagavati tāsetvā tāsetvā kathayante pacchābāhuṃ 6- gāḷhabandhanaṃ bandhitvā cātummahāpathe pahārasatena tāletvā 7- dakkhiṇadvārena nīyamāno viya āghātanagaṇḍikāya ṭhapitasīso viya sūle uttāsito viya mattahatthinā maddiyamāno viya ca uttasanto 8- hoti. Paralokatthañca kathayante nirayādīsu nibbatto viya devalokasampattiṃ anubhavamāno viya ca hoti. Sampahaṃsesīti paṭiladdhaguṇena modesi, 9- mahānisaṃsaṃ katvā kathesīti attho. Saṅkhārānaṃ ādīnavanti heṭṭhāpaṭhamamaggādhigamatthaṃ kāmānaṃ ādīnavaṃ kathesīti, idha pana uparimaggādhigamatthaṃ "aniccā bhikkhave saṅkhārā addhuvā @Footnote: 1 cha.Ma. sarīrapaṭimukkeheva, 2 cha.Ma. dassentopi. 3 cha.Ma., i. pettivisayaṃ. @4 cha.Ma......terasadhutaṅga.... 5 i. tāpetvā tāpetvā evamuparipi @6 cha.Ma., i. pacchābāhaṃ. 7 cha.Ma., i. tāḷetvā @8 cha.Ma. saṃviggo, i. satto. 9 cha.Ma., i. codesi.--------------------------------------------------------------------------------------------- page71.
Anassāsikā, yāvañcidaṃ bhikkhave alameva sabbasaṅkhāresu nibbindituṃ alaṃ virajjituṃ alaṃ vimuccitun"ti 1- ādinā nayena saṅkhārānaṃ ādīnavañca lāmakabhāvañca tappaccayañca kilamathaṃ pakāsesi. Yathā ca tattha nekkhamme, evamidha "santamidaṃ bhikkhave nibbānaṃ nāma paṇītaṃ tāṇaṃ leṇan"ti ādinā nayena nibbāne ānisaṃsaṃ pakāsesi. Mahājanakāyapabbajjāvaṇṇanā [78] Mahājanakāyoti tesaṃyeva dvinnaṃ kumārānaṃ upaṭṭhākajanakāyo. [80] Bhagavantaṃ saraṇaṃ gacchāma dhammañcāti saṃghassa aparipuṇṇattā dvevācikameva saraṇaṃ agamaṃsu. [81] Alatthunti pubbe vuttanayeneva ehibhikkhubhāveneva alatthuṃ. Ito annatare pabbajitavārepi eseva nayo. Cārikānujānanavaṇṇanā [86] Parivitakko udapādīti kadā udapādīti? sambodhito sattasaṃvaccharāni sattamāse sattadivase 2- atikkamitvā udapādi. Bhagavā kira pitu saṅgahaṃ karonto vihāsi. Rājāpi cintesi "mayhaṃ jeṭṭhaputto nikkhamitvā buddho jāto, dutiyaputto me nikkhamitvā aggasāvako jāto, purohitaputto dutiyasāvako 3- ime ca avasesā bhikkhū gihikālepi mayhaṃ puttameva parivāretvā vicariṃsu. Ime pubbe 4- idānipi mayhaṃyeva bhārā, 5- ahameva te 6- catūhi paccayehi upaṭṭhahissāmi, aññesaṃ okāsaṃ na dassāmī"ti vihāradvārakoṭṭhakato paṭṭhāya yāva rājagehadvārā ubhayato khadirapākāraṃ kāretvā kilañjehi chādāpetvā vatthehi paṭicchādāpetvā upari ca chādāpetvā suvaṇṇatārakavicittaṃ samosarita- tālakkhandhamattavividhapupphadāmavitānaṃ 7- kāretvā heṭṭhā bhūmiyaṃ cittattharehi 8- @Footnote: 1 saṃ. ni. 16/124/172 tiṇakaṭṭhasutta, aṅ sattaka 23/63/102 sattasuriyasutta. (sayā) @2 i. satta ca divase. 3 cha.Ma. dutiyaaggasāvako. 4 cha.Ma. ime sabbe 5 cha.Ma. bhāro. @6 cha.Ma. ahameva ca ne. 7 cha.Ma. samolambita.... 8 cha.Ma. cittattharaṇehi, @ i. bhūmiṃ vicitrattharanehi--------------------------------------------------------------------------------------------- page72.
Attharāpetvā 1- anto ubhosu passesu mālāvacchake 2- puṇṇaghaṭe, sakalamaggavāsatthāya ca gandhantare pupphāni, pupphantare gandhe ca ṭhapāpetvā bhagavato kālaṃ ārocāpesi. Bhagavā bhikkhusaṃghaparivuto antosāṇiyāva rāgehaṃ gantvā bhattakiccaṃ katvā vihāraṃ paccāgacchati. Añño koci daṭṭhumpi na labhati, kuto pana bhikkhaṃ vā dātuṃ, pūjaṃ vā kātuṃ, dhammaṃ vā sotuṃ. Nāgarā cintesuṃ "ajja satthuno loke uppannassa sattamāsādhikāni sattasaṃvaccharāni, mayañca 3- daṭṭhumpi na labhāma, pageva bhikkhaṃ vā dātuṃ, pūjaṃ vā kātuṃ, dhammaṃ vā sotuṃ, rājā `mayhaṃyeva buddho, mayhaṃyeva dhammo, mayhaṃyeva saṃgho'ti mamāyitvā sayameva upaṭṭhahati, 4- satthā ca uppajjamāno sadevakassa lokassa atthāya hitāya uppanno. Na hi raññova nirayo uṇho assa, aññesaṃ nīluppalavarasadiso. Tasmā rājānaṃ vadāma. Sace no satthāraṃ deti, iccetaṃ kusalaṃ. No ce deti, raññā saddhiṃ yujjhitvāpi saṃghaṃ gahetvā dānādīni puññāni karoma. Na sakkā kho pana suddhanāgareheva 5- evaṃ kātuṃ, ekaṃ jeṭṭhakaṃ purisaṃpi gaṇhāmā"ti. Te senāpatiṃ upasaṅkamitvā tasseva tamatthaṃ ārocetvā "sāmi kiṃ amhākaṃ pakkho hoti, 6- udāhu rañño"ti āhaṃsu. So "ahaṃ tumhākaṃ pakkho homi, apica kho pana paṭhamadivaso mayhaṃ dātabbo pacchā tumhākaṃ vāro"ti. Te sampaṭicchiṃsu. So rājānaṃ upasaṅkamitvā "nāgarā deva tumhākaṃ kupitā"ti āha. Kimatthaṃ tātāti. Satthāraṃ kira tumheva upaṭṭhahatha, amhe na labhāmāti sace idānipi labhanti, na kuppanti, alabhantā tumhehi saddhiṃ yujjhitukāmā devāti. Yujjhāmi tāta, na bhikkhusaṃghaṃ demīti. Deva tumhākaṃ dāsā tumhehi saddhiṃ yujjhāmāti vadanti, tumhe kaṃ gaṇhitvā yujjhissathāti. Nanu tvaṃ senāpatīti. Nāgarehi vinā na samattho ahaṃ devāti. Tato rājā "balavanto nāgarā senāpatipi tesaññeva pakkho"ti ñatvā "aññānipi sattamāsādhikāni @Footnote: 1 cha.Ma., i. santharāpetvā 2 i. mālāsañcite. @3 i. māsañca. 4 cha.Ma. upaṭṭhahi, i. upaṭṭhāti @5 Ma. i. yuddhaṃ nāgareheva 6 cha.Ma., i. hosi.--------------------------------------------------------------------------------------------- page73.
Satta saṃvaccharāni mayhaṃ bhikkhusaṃghaṃ dadantū"ti āha. Nāgarā na sampaṭicchiṃsu. Rājā cha vassāni, pañca, 1- cattāri, tīṇi, dve, ekavassaṃ hāpeti. 2- Evaṃ hāpentepi na sampaṭicchiṃsu. Aññe satta divaseti 3- yāci. Nāgarā "atikakkhaḷaṃ dāni raññā saddhiṃ kātuṃ na vaṭṭatī"ti anujāniṃsu. Rājā sattamāsādhikānaṃ sattannaṃ saṃvaccharānaṃ sajjitaṃ dānamukhaṃ sattannameva divasānaṃ visajjetvā cha divase kesañci apassantānaññeva dānaṃ datvā sattame divase nāgare pakkosāpetvā "sakkhissatha tātā evarūpaṃ dānaṃ dātun"ti āha. Tepi "nanu amheyeva nissāya taṃ devassa uppannan"ti vatvā "sakkhissāmā"ti āhaṃsu. Rājā piṭṭhihatthena assūni puñchamāno bhagavantaṃ vanditvā "bhante ahaṃ aṭṭhasaṭṭhibhikkhusatasahassaṃ aññassa bhāraṃ akatvā yāvajīvaṃ catūhi paccayehi upaṭṭhahissāmīti cintesiṃ, nāgarānaṃ 4- dāni me anuññātā, nāgarā hi `mayaṃ dānaṃ dātuṃ na labhāmā'ti kuppanti, bhagavā sve paṭṭhāya tesaṃ anuggahaṃ karothā"ti āha. Atha dutiyadivase senāpati mahādānaṃ sajjetvā "ajja yathā añño koci ekabhikkhampi na deti, evaṃ rakkhathā"ti samantā purise ṭhapesi. Taṃdivasaṃ seṭṭhibhariyā rodamānā dhītaraṃ āha "sace amma tava pitā jīveyya, ajjāhaṃ paṭhamaṃ dasabalaṃ bhojeyyan"ti. Sā taṃ āha "amma mā cintayi, ahaṃ tathā karissāmi, yathā buddhappamukho bhikkhusaṃgho paṭhamaṃ amhākaṃ bhikkhaṃ paribhuñjissatī"ti. Tato satasahassagghanikāya suvaṇṇapātiyā nirudakapāyāsassa pūretvā sappimadhusakkarādīhi abhisaṅkharitvā aññissā 5- pātiyā pātiṃ paṭikujjitvā taṃ sumanamālāguṇehi parikkhipitvā mālāguṇasadisaṃ katvā bhagavato gāmaṃ pavisanavelāya sayameva ukkhipitvā dhātīgaṇaparivutā gharā 6- nikkhami. Antarāmagge senāpatiupaṭṭhākā "amma mā ito agamāsī"ti vadanti. Mahāpuññā nāma manāpakathā honti, na ca tesaṃ @Footnote: 1 i. pañcavassānīti, evaṃ hāpetvā aññe sattadivase yāci. @2 cha.Ma. ekavassanti hāpesi. 3 cha.Ma.,i. itisaddo na dissati @4 cha.Ma.,i. nāgarā na dāni. 5 cha.Ma. aññāya pātiyā paṭikujjitvā, @ i. taṃ aññissā pātiyā paṭikujjitvā. 6 cha.Ma. dāsigaṇaparivutānagaRā.--------------------------------------------------------------------------------------------- page74.
Punappunaṃ bhaṇantānaṃ kathā paṭikkhipituṃ sakkā hoti. Sā "cūḷapitā mahāpitā mātulā kissa tumhe gantuṃ na dethā"ti āha. Senāpatinā "aññassa kassaci khādanīyaṃ bhojanīyaṃ dātuṃ mā dethā"ti ṭhapitamhā ammāti. Kiṃ pana me hatthe khādanīyaṃ bhojanīyaṃ passathāti. Mālāguḷaṃ passāmāti. Kiṃ tumhākaṃ senāpati mālāguḷapūjaṃpi kātuṃ na detīti. Deti ammāti. Tenahi apethāti 1- bhagavantaṃ upasaṅkamitvā mālāguḷaṃ 2- gaṇhāpetha bhagavāti āha. Bhagavā ekaṃ senāpatissūpaṭṭhākaṃ oloketvā mālāguḷaṃ gaṇhāpesi. Sā bhagavantaṃ vanditvā "bhagavā bhavābhave 3- nibbattiyaṃ me sati paritassanajīvitaṃ nāma mā hotu, ahaṃ 4- sumanamālā viya nibbattaṭṭhāne 5- piyā manāpāva homi, nāmena ca sumanāyevā"ti patthanaṃ katvā satthārā "sukhinī hohī"ti vuttā vanditvā padakkhiṇaṃ katvā pakkāmi. Bhagavā senāpatissa gehaṃ gantvā paññattāsane nisīdi. Senāpati yāguṃ gahetvā upagañchi, satthā pattaṃ pidahi. Nisinno bhante bhikkhusaṃghoti. Atthi no eko antarā 6- piṇḍapāto laddhoti. So mālaṃ apanetvā piṇḍapātaṃ addasa. Cūḷūpaṭṭhāko āha "sāmi mālāti maṃ vatvā mātugāmo vañcesī"ti. Pāyāso bhagavantaṃ ādiṃ katvā sabbesaṃ bhikkhūnaṃ pahosi. Senāpatipi attano deyyadhammaṃ adāsi. Satthā bhattakiccaṃ katvā maṅgalaṃ vatvā pakkāmi. Senāpati "kā nāma sā piṇḍapātamadāsī"ti pucchi. Saṭṭhidhītā sāmīti. Sapaññā sā itthī, evarūpāya ghare vasantiyā purisassa saggasampatti nāma na dullabhāti taṃ ānetvā jeṭṭhakaṭṭhāne 7- ṭhapesi. Punadivase nāgarā dānamadaṃsu, punadivase rājāpīti 8- evaṃ ekantarikāya dānaṃ dātuṃ ārabhiṃsu, rājāpi cārapurise 9- ṭhapetvā nāgarehi dinnadānato atirekataraṃ deti, nāgarāpi tatheva katvā raññā dinnadānato atirekataraṃ. Rājagehe nāṭakitthiyo daharasāmaṇere vadanti "gaṇhatha tātā, na gahapatikānaṃ @Footnote: 1 cha.Ma.. apetha apethāti. 2 ka. mālāguṇaṃ evamuparipi 3 i. bhavābhinibbattipaṃ @4 cha.Ma., i. ayaṃ 5 cha.Ma. nibbattanibbattaṭṭhāne 6 i. antarāmagge. @7 cha.Ma. jeṭṭhikaṭṭhāne. 8 cha.Ma., i rājāti, 9 cha.Ma., i. carapurise.--------------------------------------------------------------------------------------------- page75.
Gattavatthādīsu puñchitvā bāladārakānaṃ kheḷasiṅaghāṇikādidhovanahatthehi kataṃ, suciṃ paṇītaṃ katan"ti. Punadivase nāgarāpi daharasāmaṇere dadamānā vadanti "gaṇhatha tātā, na nagaragāmanigamādīsu saṅkaḍḍhitataṇḍulakhīradadhisappiādīhi, na aññesaṃ jaṅghasīsapiṭṭhiādīni bhañjitvā āharāpitehi kataṃ, jātisappikhīrādīhiyeva katanti. Evaṃ 1- sattasu saṃvaccharesu ca sattasu māsesu ca sattasu divasesu ca atikkantesu 1- atha bhagavato ayaṃ vitakko udapādi. Tena vuttaṃ "sambodhito satta saṃvaccharāni satta māsāni satta divasāni atikkamitvā udapādī"ti. [87] Aññataro mahābrahmāti dhammadesanaṃ āyācitabrahmāva. [89] Caturāsīti āvāsasahassānīti caturāsīti vihārasahassāni. Te sabbepi dvāsadasasahassabhikkhugaṇhanakā mahāvihārā abhayagiricetiyapabbatacittalapabbatamahāvihārasadisāva ahesuṃ. [90] Khantī paramaṃ tapoti adhivāsanakhanti nāma paramaṃ taPo. Tītikkhāti khantiyāeva vevacanaṃ, tītikkhāsaṅkhātā adhivāsanakhanti uttamaṃ tapoti attho. Nibbānaṃ paramanti sabbākārena pana nibbānaṃ paramanti vadanti buddhā. Na hi pabbajito parūpaghātīti yo adhivāsanakhantivirahitattā paraṃ upaghāteti bādheti ca hiṃsati 2- ca, so pabbajito nāma na hoti. Catutthapādo pana tasseva vevacanaṃ. "na hi pabbajito"ti etassa hi na samaṇo hotīti vevacanaṃ, parūpaghātīti etassa paraṃ viheṭhayantoti vevacanaṃ. Athavā parūpaghātīti sīlūpaghātī. Sīlaṃ hi uttamaṭṭhena paranti vuccati. Yo ca samaṇo paraṃ yaṅkiñci sattaṃ viheṭhayanto parūpaghātī hoti, attano sīlavināsako so pabbajito nāma na hotīti attho. Athavā yo adhivāsanakhantiyā abhāvato parūpaghātī hoti, paraṃ antamaso ḍaṃsamakasaṃpi sañcica jīvitā voropeti, so na hi pabbajito. Kiṃkāraṇā? malassa apabbājitattā. @Footnote: 1-1 i. evaṃ satta divasā gatā. 2 i. vihiṃsati.--------------------------------------------------------------------------------------------- page76.
Pabbājayamattano malaṃ tasmā pabbajitoti vuccatīti 1- idaṃ hi pabbajitalakkhaṇaṃ. Yopi na heva kho upaghāteti na māreti, apica daṇḍādīhi viheṭheti, so paraṃ viheṭhayanto samaṇo nāma na hoti. Kiṃkāraṇā? vihesāya asamitattā. Samitattā hi pāpānaṃ samaṇoti pavuccatīti 2- Idaṃ hi samaṇalakkhaṇaṃ. Dutiyagāthāya sabbapāpassāti sabbākusalassa. Akaraṇanti anuppādanaṃ. Kusalassāti catubhūmikakusalassa. Upasampadāti paṭilābho. Sacittapariyodapananti attano cittajotanaṃ, taṃ pana arahattena hoti. Iti sīlasaṃvarena sabbapāpaṃ pahāya samathavipassanāhi kusalaṃ sampādetvā arahattaphalena cittaṃ pariyodāpetabbanti etaṃ buddhānaṃ sāsanaṃ ovādo anusiṭṭhi. 3- Tatiyāgāthāya anūpavādoti vācāya kassaci anūpavadanaṃ. Anūpaghātoti kāyena upaghātassa akaraṇaṃ. Pāṭimokkheti yantaṃ paatimokkhaṃ, atipamokkhaṃ, uttamasīlaṃ, pāti vā sugativisesehi 4- mokkheti ca 5- duggatibhayehi, yo vā naṃ pāti, taṃ mokkhetīti "pāṭimokkhan"ti vuccati, tasmiṃ pāṭimokkhe ca saṃvaro. Mattaññutāti paṭiggahaṇaparibhogavasena pamāṇaññutā. Pantañca sayanāsananti sayanāsanañca saṅghaṭṭanavirahitanti attho. Tattha dvīhiyeva paccayehi catupaccayasantoso dīpito hotīti veditabbo. Etaṃ buddhānasāsananti etaṃ parassa anūpavadanaṃ anūpaghātanaṃ pāṭimokkhe saṃvaro paṭiggahaṇaparibhogesu mattaññutā aṭṭhasamāpattivasībhāvāya vivittasenāsanasevanañca buddhānaṃ sāsanaṃ ovādo anusiṭṭhīti. Imā pana sabbabuddhānaṃ pāṭimokkhuddesagāthā hontīti veditabbā. Devatārocanavaṇṇanā [91] Ettāvatā ca iminā vipassissa bhagavato apadānānusārena vitthārakathanena "tathāgatassevesā bhikkhave dhammadhātu supaṭividdhā"ti evaṃ vuttāya @Footnote: 1 khu.dha. 25/388/84 aññatarapabbajitavatthu 2 khu.dha. 25/265/62 hatthakavatthu. @3 cha.Ma. anusiṭṭhīti 4 cha.Ma. agativisesehi, i. sugatibhayehi. @5 cha.Ma., i. casaddo na dissati--------------------------------------------------------------------------------------------- page77.
Dhammadhātuyā supaṭividdhabhāvaṃ pakāsetvā idāni "devatāpi tathāgatassa etamatthaṃ ārocesun"ti vuttaṃ devatāārocanaṃ pakāsetuṃ ekamidāhanti ādimāha. Tattha subhagavaneti 1- evaṃnāmake vane. Sālarāmūleti vanappatijeṭṭhakassa mūle. Kāmacchandaṃ virājetvāti anāgāmimaggena mūlasamugghātavasena virājetvā. Yathā ca vipassissa, evaṃ sesabuddhānaṃpi sāsane vuṭṭhabrahmacariyā devatā ārocayiṃsu, pāli pana vipassissa ceva amhākañca bhagavato vasena āgatā. [92] Tattha attano sampattiyā na hāyanti na vihāyantīti avihā. Na kañci sattaṃ tapantīti atappā. Sundaradassanā abhirūpā pāsādikāti sudassā. Suṭṭhu passanti, sundarametesaṃ vā dassananti sudasSī. Sabbeheva ca guṇehi 2- bhavasampattiyā ca jeṭṭhā, natthettha kaniṭṭhāti akaniṭṭhā. Idha ṭhatvā bhāṇavārā samodhānetabbā. Imasmiṃ hi sutte vipassissa bhagavato apadānavasena tayo bhāṇavārā vuttā. Yathā ca vipassissa, evaṃ sikhiādīnaṃpi apadānavasena vuttāva. Pāli pana saṅkhittā. Iti sattannaṃ buddhānaṃ vasena amhākaṃ bhagavatā ekavīsati bhāṇavārā kathitā. Tathā avihehi. Tathā atappehi. Tathā sudassehi. Tathā sudassīhi. Tathā akaniṭṭhehīti. Sabbaṃpi chabbīsatībhāṇavārasataṃ hoti. Tepiṭake buddhavacane aññaṃ suttaṃ chabbīsatibhāṇa- vārasataparimāṇaṃ nāma natthi, suttantarājā nāma ayaṃ suttantoti veditabbo. Ito paraṃ anusandhidvayaṃpi niyyātento. [94] Iti kho bhikkhaveti ādimāha. Taṃ sabbaṃ uttānatthamevāti. Iti sumaṅgalavilāsiniyā dīghanikāyaṭṭhakathāya mahāpadānasuttavaṇṇanā niṭṭhitā paṭhamaṃ. @Footnote: 1 ka. subhavaneti. 2 cha.Ma., i. saguṇehi.The Pali Atthakatha in Roman Book 5 page 37-77. http://84000.org/tipitaka/pitaka_item/read_rm.php?B=5&A=942&pagebreak=1 อรรถกถาบาลีอักษรไทย :- http://84000.org/tipitaka/pitaka_item/read_th.php?B=5&A=942&pagebreak=1 อ่านอรรถกถาแปลไทย :- http://84000.org/tipitaka/attha/attha.php?b=10&i=1 เนื้อความพระไตรปิฎกฉบับหลวง :- http://84000.org/tipitaka/read/r.php?B=10&A=1 พระไตรปิฎกฉบับบาลีอักษรไทย :- http://84000.org/tipitaka/read/pali_read.php?B=10&A=1 The Pali Tipitaka in Roman Character :- http://84000.org/tipitaka/read/roman_read.php?B=10&A=1 Contents of The Tipitaka Volume 10 http://84000.org/tipitaka/read/?index_10
        |
|
บันทึก ๖ กุมภาพันธ์ พ.ศ. ๒๕๖๑. การแสดงผลนี้อ้างอิงข้อมูลจากอรรถกถาฉบับภาษาบาลี อักษรโรมัน. หากพบข้อผิดพลาด กรุณาแจ้งได้ที่ [email protected]