บทนำ พระวินัยปิฎก พระสุตตันตปิฎก พระอภิธรรมปิฎก ค้นพระไตรปิฎก ชาดก หนังสือธรรมะ |
ThaiVersion PaliThai PaliRoman |
[143] 53 Ekaṃ samayaṃ bhagavā vesāliyaṃ viharati mahāvane kūṭāgārasālāyaṃ . athakho mahāpajāpati gotamī yena bhagavā tenupasaṅkami upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ aṭṭhāsi ekamantaṃ ṭhitā kho [2]- mahāpajāpati gotamī bhagavantaṃ etadavoca sādhu me bhante bhagavā saṅkhittena dhammaṃ desetu yamahaṃ bhagavato dhammaṃ sutvā ekā vūpakaṭṭhā appamattā ātāpinī pahitattā vihareyyanti . ye kho tvaṃ gotami dhamme jāneyyāsi ime dhammā sarāgāya saṃvattanti no virāgāya saṃyogāya saṃvattanti no visaṃyogāya ācayāya saṃvattanti no apacayāya mahicchatāya saṃvattanti no appicchatāya asantuṭṭhiyā saṃvattanti no santuṭṭhiyā saṅgaṇikāya saṃvattanti no pavivekāya kosajjāya saṃvattanti no viriyārambhāya dubbharatāya saṃvattanti no subharatāyāti ekaṃsena gotami dhāreyyāsi neso dhammo neso vinayo netaṃ satthusāsananti. @Footnote: 1 Ma. suppavattīni . 2 Ma. sā. {143.1} Ye ca kho tvaṃ gotami dhamme jāneyyāsi ime dhammā virāgāya saṃvattanti no sarāgāya visaṃyogāya saṃvattanti no saṃyogāya apacayāya saṃvattanti no ācayāya appicchatāya saṃvattanti no mahicchatāya santuṭṭhiyā saṃvattanti no asantuṭṭhiyā pavivekāya saṃvattanti no saṅgaṇikāya viriyārambhāya saṃvattanti no kosajjāya subharatāya saṃvattanti no dubbharatāyāti ekaṃsena gotami dhāreyyāsi eso dhammo eso vinayo etaṃ satthusāsananti. [144] 54 Ekaṃ samayaṃ bhagavā koḷiyesu viharati kakkarapattaṃ nāma koḷiyānaṃ nigamo . athakho dīghajāṇu koḷiyaputto yena bhagavā tenupasaṅkami upasaṅkamatvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi ekamantaṃ nisinno kho dīghajāṇu koḷiyaputto bhagavantaṃ etadavoca mayaṃ bhante gihī kāmabhogī 1- puttasambādhasayanaṃ ajjhāvasāma kāsikacandanaṃ paccanubhoma mālāgandhavilepanaṃ dhārayāma jātarūparajataṃ sādiyāma tesaṃ no bhante bhagavā amhākaṃ tathā dhammaṃ desetu ye amhākaṃ assu dhammā diṭṭhadhammahitāya diṭṭhadhammasukhāya samparāyahitāya samparāyasukhāyāti. {144.1} Cattārome byagghapajja dhammā kulaputtassa diṭṭhadhammahitāya saṃvattanti diṭṭhadhammasukhāya . katame cattāro uṭṭhānasampadā ārakkhasampadā kalyāṇamittatā samajīvitā. @Footnote: 1 Ma. kāmabhogino. {144.2} Katamā ca byagghapajja uṭṭhānasampadā idha byagghapajja kulaputto yena kammuṭṭhānena 1- jīvikaṃ kappeti yadi kasiyā yadi vaṇijjāya yadi gorakkhena yadi issatthena yadi rājaporisena yadi sippaññatarena tattha dakkho hoti analaso tatrupāyāya vīmaṃsāya samannāgato alaṃ kātuṃ alaṃ saṃvidhātuṃ ayaṃ vuccati byagghapajja uṭṭhānasampadā. {144.3} Katamā ca byagghapajja ārakkhasampadā idha byagghapajja kulaputtassa bhogā honti uṭṭhānaviriyādhigatā bāhābalaparicitā sedāvakkhittā dhammikā dhammaladdhā te ārakkhena guttiyā sampādeti kinti me ime bhoge neva rājāno hareyyuṃ na corā hareyyuṃ na aggi ḍaheyya na udakaṃ vaheyya na appiyā dāyādā hareyyunti ayaṃ vuccati byagghapajja ārakkhasampadā. {144.4} Katamā ca byagghapajja kalyāṇamittatā idha byagghapajja kulaputto yasmiṃ gāme vā nigame vā paṭivasati tatra ye te honti gahapati vā gahapatiputtā vā daharā vā vuḍḍhasīlino vuḍḍhā vā vuḍḍhasīlino saddhāsampannā sīlasampannā cāgasampannā paññāsampannā tehi saddhiṃ santiṭṭhati sallapati sākacchaṃ samāpajjati yathārūpānaṃ saddhāsampannānaṃ saddhāsampadaṃ anusikkhati yathārūpānaṃ sīlasampannānaṃ sīlasampadaṃ anusikkhati yathārūpānaṃ cāgasampannānaṃ cāgasampadaṃ anusikkhati yathārūpānaṃ paññāsampannānaṃ paññāsampadaṃ anusikkhati ayaṃ vuccati byagghapajja kalyāṇamittatā. @Footnote: 1 Ma. ammaṭṭhānena. evamuparipi. {144.5} Katamā ca byagghapajja samajīvitā idha byagghapajja kulaputto āyañca bhogānaṃ viditvā vayañca bhogānaṃ viditvā samajīvikaṃ kappeti nāccogāḷhaṃ nātihīnaṃ evaṃ me āyo vayaṃ pariyādāya ṭhassati na ca me vayo āyaṃ pariyādāya ṭhassatīti seyyathāpi byagghapajja tulādhāro vā tulādhārantevāsī vā tulaṃ paggahetvā jānāti ettakena vā onataṃ ettakena vā unnatanti evameva kho byagghapajja kulaputto āyañca bhogānaṃ viditvā vayañca bhogānaṃ viditvā samajīvikaṃ kappeti nāccogāḷhaṃ nātihīnaṃ evaṃ me āyo vayaṃ pariyādāya ṭhassati na ca me vayo āyaṃ pariyādāya ṭhassatīti sacāyaṃ byagghapajja kulaputto appāyo samāno uḷāraṃ jīvikaṃ kappeti tassa bhavanti vattāro udumbarakhādīvāyaṃ 1- kulaputto bhoge khādatīti sace panāyaṃ byagghapajja kulaputto mahāyo samāno kasiraṃ jīvikaṃ kappeti tassa bhavanti vattāro addhamārakañcāyaṃ 2- kulaputto marissatīti yato ca khoyaṃ byagghapajja kulaputto āyañca bhogānaṃ viditvā vayañca bhogānaṃ viditvā samajīvikaṃ kappeti nāccogāḷhaṃ nātihīnaṃ evaṃ me āyo vayaṃ pariyādāya ṭhassati na ca me vayo āyaṃ pariyādāya ṭhassatīti ayaṃ vuccati byagghapajja samajīvitā. {144.6} Evaṃ samuppannānaṃ byagghapajja bhogānaṃ cattāri apāyamukhāni honti itthīdhutto surādhutto akkhadhutto pāpamitto pāpasahāyo pāpasampavaṅko seyyathāpi byagghapajja mahato taḷākassa cattāri @Footnote: 1 Ma. udumbarakhādikañcāyantaṃpi pāṭho. evamuparipi . 2 Sī. Yu. ajaddhumārikaṃ @vāyaṃ. Ma. ajeṭṭhamaraṇaṃvāyaṃ. Ceva āyamukhāni cattāri ca apāyamukhāni tassa puriso yāni ceva āyamukhāni tāni pidaheyya yāni ca apāyamukhāni tāni vivareyya devo ca na sammā dhāraṃ anuppaveccheyya evañhi tassa byagghapajja mahato taḷākassa parihāniyeva pāṭikaṅkhā no vuḍḍhi evameva kho byagghapajja evaṃ samuppannānaṃ bhogānaṃ cattāri apāyamukhāni honti itthīdhutto surādhutto akkhadhutto pāpamitto pāpasahāyo pāpasampavaṅko. {144.7} Evaṃ samuppannānaṃ byagghapajja bhogānaṃ cattāri āyamukhāni honti naitthīdhutto nasurādhutto naakkhadhutto kalyāṇamitto kalyāṇasahāyo kalyāṇasampavaṅko seyyathāpi byagghapajja mahato taḷākassa cattāri ceva āyamukhāni cattāri ca apāyamukhāni tassa puriso yāni ceva āyamukhāni tāni vivareyya yāni ca apāyamukhāni tāni pidaheyya devo ca sammā dhāraṃ anuppaveccheyya evañhi tassa byagghapajja mahato taḷākassa vuḍḍhiyeva pāṭikaṅkhā no parihāni evameva kho byagghapajja evaṃ samuppannānaṃ bhogānaṃ cattāri āyamukhāni honti naitthīdhutto nasurādhutto naakkhadhutto kalyāṇamitto kalyāṇasahāyo kalyāṇasampavaṅko . ime kho byagghapajja cattāro dhammā kulaputtassa diṭṭhadhammahitāya saṃvattanti diṭṭhadhammasukhāya. {144.8} Cattārome byagghapajja dhammā kulaputtassa samparāyahitāya saṃvattanti samparāyasukhāya . katame cattāro saddhāsampadā Sīlasampadā cāgasampadā paññāsampadā. {144.9} Katamā ca byagghapajja saddhāsampadā idha byagghapajja kulaputto saddho hoti saddahati tathāgatassa bodhiṃ itipi so bhagavā .pe. Satthā devamanussānaṃ buddho bhagavāti ayaṃ vuccati byagghapajja saddhāsampadā. {144.10} Katamā ca byagghapajja sīlasampadā idha byagghapajja kulaputto pāṇātipātā paṭivirato hoti .pe. Surāmerayamajjapamādaṭṭhānā paṭivirato hoti ayaṃ vuccati byagghapajja sīlasampadā. {144.11} Katamā ca byagghapajja cāgasampadā idha byagghapajja kulaputto vigatamalamaccherena cetasā agāraṃ ajjhāvasati muttacāgo payatapāṇi vossaggarato yācayogo dānasaṃvibhāgarato ayaṃ vuccati byagghapajja cāgasampadā. {144.12} Katamā ca byagghapajja paññāsampadā idha byagghapajja kulaputto paññavā hoti udayatthagāminiyā paññāya samannāgato ariyāya nibbedhikāya sammādukkhakkhayagāminiyā ayaṃ vuccati byagghapajja paññāsampadā . ime kho byagghapajja cattāro dhammā kulaputtassa samparāyahitāya saṃvattanti samparāyasukhāyāti. Uṭṭhātā kammadheyyesu appamatto vidhānavā samaṃ kappeti jīvitaṃ 1- sambhataṃ anurakkhati saddho sīlena sampanno vadaññū vītamaccharo @Footnote: 1 Ma. jīvikaṃ. Niccaṃ maggaṃ visodheti sotthānaṃ samparāyikaṃ iccete aṭṭha dhammā ca saddhassa gharamesino akkhātā saccanāmena ubhayattha sukhāvahā diṭṭhadhammahitatthāya samparāyasukhāya ca evametaṃ gahaṭṭhānaṃ cāgo puññaṃ pavaḍḍhatīti. [145] 55 Athakho ujjayo brāhmaṇo yena bhagavā tenupasaṅkami upasaṅkamitvā bhagavatā saddhiṃ sammodi sammodanīyaṃ kathaṃ sārāṇīyaṃ vītisāretvā ekamantaṃ nisīdi ekamantaṃ nisinno kho ujjayo brāhmaṇo bhagavantaṃ etadavoca mayaṃ bho gotama pavāsaṃ gantukāmā tesanno bhavaṃ gotamo amhākaṃ tathā dhammaṃ desetu ye amhākaṃ assu dhammā diṭṭhadhammahitāya diṭṭhadhammasukhāya samparāyahitāya samparāyasukhāyāti. {145.1} Cattārome brāhmaṇa dhammā kulaputtassa diṭṭhadhammahitāya saṃvattanti diṭṭhadhammasukhāya . katame cattāro uṭṭhānasampadā ārakkhasampadā kalyāṇamittatā samajīvitā. {145.2} Katamā ca brāhmaṇa uṭṭhānasampadā idha brāhmaṇa kulaputto yena kammuṭṭhānena jīvikaṃ kappeti yadi kasiyā yadi vaṇijjāya yadi gorakkhena yadi issatthena yadi rājaporisena yadi sippaññatarena tattha dakkho hoti analaso tatrupāyāya vīmaṃsāya samannāgato alaṃ kātuṃ alaṃ saṃvidhātuṃ ayaṃ vuccati brāhmaṇa uṭṭhānasampadā. Katamā ca brāhmaṇa ārakkhasampadā idha brāhmaṇa Kulaputtassa bhogā honti uṭṭhānaviriyādhigatā bāhābalaparicitā sedāvakkhittā dhammikā dhammaladdhā te ārakkhena guttiyā sampādeti kinti me ime bhoge neva rājāno hareyyuṃ na corā hareyyuṃ na aggi ḍaheyya na udakaṃ vaheyya na appiyā dāyādā hareyyunti ayaṃ vuccati brāhmaṇa ārakkhasampadā. {145.3} Katamā ca brāhmaṇa kalyāṇamittatā idha brāhmaṇa kulaputto yasmiṃ gāme vā nigame vā paṭivasati tatra ye te honti gahapati vā gahapatiputtā vā daharā vā vuḍḍhasīlino vuḍḍhā vā vuḍḍhasīlino saddhāsampannā sīlasampannā cāgasampannā paññāsampannā tehi saddhiṃ santiṭṭhati sallapati sākacchaṃ samāpajjati yathārūpānaṃ saddhāsampannānaṃ saddhāsampadaṃ anusikkhati yathārūpānaṃ sīlasampannānaṃ sīlasampadaṃ anusikkhati yathārūpānaṃ cāgasampannānaṃ cāgasampadaṃ anusikkhati yathārūpānaṃ paññāsampannānaṃ paññāsampadaṃ anusikkhati ayaṃ vuccati brāhmaṇa kalyāṇamittatā. {145.4} Katamā ca brāhmaṇa samajīvitā idha brāhmaṇa kulaputto āyañca bhogānaṃ viditvā vayañca bhogānaṃ viditvā samajīvikaṃ kappeti nāccogāḷhaṃ nātihīnaṃ evaṃ me āyo vayaṃ pariyādāya ṭhassati na ca me vayo āyaṃ pariyādāya ṭhassatīti seyyathāpi brāhmaṇa tulādhāro vā tulādhārantevāsī vā tulaṃ paggahetvā jānāti ettakena vā onataṃ ettakena vā unnatanti evameva kho brāhmaṇa kulaputto Āyañca bhogānaṃ viditvā vayañca bhogānaṃ viditvā samajīvikaṃ kappeti nāccogāḷhaṃ nātihīnaṃ evaṃ me āyo vayaṃ pariyādāya ṭhassati na ca me vayo āyaṃ pariyādāya ṭhassatīti sacāyaṃ brāhmaṇa kulaputto appāyo samāno uḷāraṃ jīvikaṃ kappeti tassa bhavanti vattāro udumbarakhādīvāyaṃ kulaputto bhoge khādatīti sace panāyaṃ brāhmaṇa kulaputto mahāyo samāno kasiraṃ jīvikaṃ kappeti tassa bhavanti vattāro addhamārakañcāyaṃ kulaputto marissatīti yato ca khoyaṃ brāhmaṇa kulaputto āyañca bhogānaṃ viditvā vayañca bhogānaṃ viditvā samajīvikaṃ kappeti nāccogāḷhaṃ nātihīnaṃ evaṃ me āyo vayaṃ pariyādāya ṭhassati na ca me vayo āyaṃ pariyādāya ṭhassatīti ayaṃ vuccati brāhmaṇa samajīvitā. {145.5} Evaṃ samuppannānaṃ brāhmaṇa bhogānaṃ cattāri apāyamukhāni honti itthīdhutto surādhutto akkhadhutto pāpamitto pāpasahāyo pāpasampavaṅko seyyathāpi brāhmaṇa mahato taḷākassa cattāri ceva āyamukhāni cattāri ca apāyamukhāni tassa puriso yāni ceva āyamukhāni tāni pidaheyya yāni ca apāyamukhāni tāni vivareyya devo ca na sammā dhāraṃ anuppaveccheyya evañhi tassa brāhmaṇa mahato taḷākassa parihāniyeva pāṭikaṅkhā no vuḍḍhi evameva kho brāhmaṇa evaṃ samuppannānaṃ bhogānaṃ cattāri apāyamukhāni honti itthīdhutto surādhutto akkhadhutto pāpamitto pāpasahāyo pāpasampavaṅko. {145.6} Evaṃ samuppannānaṃ brāhmaṇa bhogānaṃ cattāri āyamukhāni honti naitthīdhutto nasurādhutto naakkhadhutto kalyāṇamitto kalyāṇasahāyo kalyāṇasampavaṅko seyyathāpi brāhmaṇa mahato taḷākassa cattāri ceva āyamukhāni cattāri ca apāyamukhāni tassa puriso yāni ceva āyamukhāni tāni vivareyya yāni ca apāyamukhāni tāni pidaheyya devo ca sammā dhāraṃ anuppaveccheyya evañhi tassa brāhmaṇa mahato taḷākassa vuḍḍhiyeva pāṭikaṅkhā no parihāni evameva kho brāhmaṇa evaṃ samuppannānaṃ bhogānaṃ cattāri āyamukhāni honti naitthīdhutto .pe. kalyāṇasampavaṅko . ime kho brāhmaṇa cattāro dhammā kulaputtassa diṭṭhadhammahitāya saṃvattanti diṭṭhadhammasukhāya. {145.7} Cattārome brāhmaṇa dhammā kulaputtassa samparāyahitāya saṃvattanti samparāyasukhāya . katame cattāro saddhāsampadā sīlasampadā cāgasampadā paññāsampadā. {145.8} Katamā ca brāhmaṇa saddhāsampadā idha brāhmaṇa kulaputto saddho hoti saddahati tathāgatassa bodhiṃ itipi so bhagavā .pe. satthā devamanussānaṃ buddho bhagavāti ayaṃ vuccati brāhmaṇa saddhāsampadā. {145.9} Katamā ca brāhmaṇa sīlasampadā idha brāhmaṇa kulaputto pāṇātipātā paṭivirato hoti .pe. surāmerayamajjapamādaṭṭhānā paṭivirato hoti ayaṃ vuccati brāhmaṇa sīlasampadā. {145.10} Katamā ca brāhmaṇa cāgasampadā idha brāhmaṇa kulaputto vigatamalamaccherena cetasā agāraṃ ajjhāvasati muttacāgo payatapāṇi vossaggarato yācayogo dānasaṃvibhāgarato ayaṃ vuccati brāhmaṇa cāgasampadā. {145.11} Katamā ca brāhmaṇa paññāsampadā idha brāhmaṇa kulaputto paññavā hoti .pe. sammādukkhakkhayagāminiyā ayaṃ vuccati brāhmaṇa paññāsampadā . ime kho brāhmaṇa cattāro dhammā kulaputtassa samparāyahitāya saṃvattanti samparāyasukhāyāti. Uṭṭhātā kammadheyyesu appamatto vidhānavā samaṃ kappeti jīvitaṃ sambhataṃ anurakkhati saddho sīlena sampanno vadaññū vītamaccharo niccaṃ maggaṃ visodheti sotthānaṃ samparāyikaṃ iccete aṭṭha dhammā ca saddhassa gharamesino akkhātā saccanāmena ubhayattha sukhāvahā diṭṭhadhammahitatthāya samparāyasukhāya ca evametaṃ gahaṭṭhānaṃ cāgo puññaṃ pavaḍḍhatīti. [146] 56 Bhayanti bhikkhave kāmānametaṃ adhivacanaṃ dukkhanti bhikkhave kāmānametaṃ adhivacanaṃ rogoti bhikkhave kāmānametaṃ adhivacanaṃ gaṇḍoti bhikkhave kāmānametaṃ adhivacanaṃ sallanti bhikkhave kāmānametaṃ adhivacanaṃ saṅgoti bhikkhave kāmānametaṃ adhivacanaṃ paṅkoti bhikkhave kāmānametaṃ Adhivacanaṃ gabbhoti bhikkhave kāmānametaṃ adhivacanaṃ. {146.1} Kasmā ca bhikkhave bhayanti kāmānametaṃ adhivacanaṃ yasmā ca kāmarāgarattāyaṃ bhikkhave chandarāgavinibaddho diṭṭhadhammikāpi bhayā na parimuccati samparāyikāpi bhayā na parimuccati tasmā bhayanti kāmānametaṃ adhivacanaṃ kasmā ca bhikkhave dukkhanti .pe. rogoti gaṇḍoti sallanti saṅgoti paṅkoti. {146.2} Kasmā ca bhikkhave gabbhoti kāmānametaṃ adhivacanaṃ yasmā ca kāmarāgarattāyaṃ bhikkhave chandarāgavinibaddho diṭṭhadhammikāpi gabbhā na parimuccati samparāyikāpi gabbhā na parimuccati tasmā gabbhoti kāmānametaṃ adhivacananti 1-. Bhayaṃ dukkhañca rogo ca gaṇḍo sallañca saṅgo ca paṅko gabbho ca ubhayaṃ ete kāmā pavuccanti yattha satto puthujjano otiṇṇo sātarūpena puna gabbhāya gacchati yato ca bhikkhu ātāpī sampajaññaṃ na riñcati so imaṃ palipathaṃ duggaṃ atikkamma tathāvidho pajaṃ jātijarūpetaṃ phandamānaṃ avekkhatīti. [147] 57 Aṭṭhahi bhikkhave dhammehi samannāgato bhikkhu āhuneyyo hoti pāhuneyyo dakkhiṇeyyo añjalikaraṇīyo anuttaraṃ puññakkhettaṃ lokassa . katamehi aṭṭhahi idha bhikkhave bhikkhu sīlavā @Footnote: 1 Ma. itisaddo natthi. Hoti .pe. samādāya sikkhati sikkhāpadesu bahussuto hoti .pe. Diṭṭhiyā suppaṭividdhā kalyāṇamitto hoti kalyāṇasahāyo kalyāṇasampavaṅko sammādiṭṭhiko hoti sammādassanena samannāgato catunnaṃ jhānānaṃ ābhicetasikānaṃ diṭṭhadhammasukhavihārānaṃ nikāmalābhī hoti akicchalābhī akasiralābhī anekavihitaṃ pubbenivāsaṃ anussarati seyyathīdaṃ ekampi jātiṃ dvepi jātiyo .pe. iti sākāraṃ sauddesaṃ anekavihitaṃ pubbenivāsaṃ anussarati dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena .pe. yathākammūpage satte pajānāti āsavānaṃ khayā .pe. Sacchikatvā upasampajja viharati . imehi kho bhikkhave aṭṭhahi dhammehi samannāgato bhikkhu āhuneyyo hoti .pe. anuttaraṃ puññakkhettaṃ lokassāti. [148] 58 Aṭṭhahi bhikkhave dhammehi samannāgato bhikkhu āhuneyyo hoti .pe. anuttaraṃ puññakkhettaṃ lokassa . katamehi aṭṭhahi idha bhikkhave bhikkhu sīlavā hoti .pe. samādāya sikkhati sikkhāpadesu bahussuto hoti .pe. diṭṭhiyā suppaṭividdhā āraddhaviriyo hoti thāmavā daḷhaparakkamo anikkhittadhuro kusalesu dhammesu āraññako hoti pantasenāsano aratiratisaho hoti uppannaṃ aratiṃ abhibhuyya 1- viharati bhayabheravasaho hoti uppannaṃ bhayabheravaṃ abhibhuyya viharati catunnaṃ jhānānaṃ ābhicetasikānaṃ diṭṭhadhammasukhavihārānaṃ nikāmalābhī hoti akicchalābhī akasiralābhī āsavānaṃ khayā .pe. @Footnote: 1 Ma. āmeṇḍitaṃ. Sacchikatvā upasampajja viharati . imehi kho bhikkhave aṭṭhahi dhammehi samannāgato bhikkhu āhuneyyo hoti .pe. anuttaraṃ puññakkhettaṃ lokassāti. [149] 59 Aṭṭhime bhikkhave puggalā āhuneyyā pāhuneyyā dakkhiṇeyyā añjalikaraṇīyā anuttaraṃ puññakkhettaṃ lokassa . katame aṭṭha sotāpanno sotāpattiphalasacchikiriyāya paṭipanno sakadāgāmī sakadāgāmiphalasacchikiriyāya paṭipanno anāgāmī anāgāmiphalasacchikiriyāya paṭipanno arahā arahattāya paṭipanno . ime kho bhikkhave aṭṭha puggalā āhuneyyā .pe. Anuttaraṃ puññakkhettaṃ lokassāti. Cattāro ca paṭipannā cattāro ca phale ṭhitā esa saṅgho ujubhūto paññāsīlasamāhito yajamānānaṃ manussānaṃ puññapekkhānapāṇinaṃ karotaṃ opadhikaṃ puññaṃ saṅghe dinnaṃ mahapphalanti. [150] 60 Aṭṭhime bhikkhave puggalā āhuneyyā .pe. Anuttaraṃ puññakkhettaṃ lokassa . katame aṭṭha sotāpanno sotāpattiphalasacchikiriyāya paṭipanno sakadāgāmī sakadāgāmiphalasacchikiriyāya paṭipanno anāgāmī anāgāmiphalasacchikiriyāya paṭipanno arahā arahattāya paṭipanno . Ime kho bhikkhave aṭṭha puggalā āhuneyyā .pe. Anuttaraṃ puññakkhettaṃ lokassāti. Cattāro ca paṭipannā cattāro ca phale ṭhitā Esa saṅgho samukkaṭṭho sattānaṃ aṭṭha puggalā yajamānānaṃ manussānaṃ puññapekkhānapāṇinaṃ karotaṃ opadhikaṃ puññaṃ ettha dinnaṃ mahapphalanti. Sandhānavaggo paṭhamo. Tassuddānaṃ gotamī ovādaṃ saṅkhittaṃ dīghajāṇuñca 1- ujjayo bhayā dve āhuneyyā [ca] dve ca aṭṭhapuggalāti. ----------- Cālavaggo dutiyo [151] 61 Aṭṭhime bhikkhave puggalā santo saṃvijjamānā lokasmiṃ. Katame aṭṭha idha bhikkhave bhikkhuno pavivittassa viharato nirāyattavuttino icchā uppajjati lābhāya so uṭṭhahati ghaṭati vāyamati lābhāya tassa uṭṭhahato ghaṭato vāyamato lābhāya lābho nuppajjati so tena alābhena socati kilamati paridevati urattāḷī 2- kandati sammohaṃ āpajjati ayaṃ vuccati bhikkhave bhikkhu iccho viharati lābhāya uṭṭhahati ghaṭati vāyamati lābhāya na ca lābhī soci ca paridevi 3- ca cuto ca saddhammā. {151.1} Idha pana bhikkhave bhikkhuno pavivittassa viharato nirāyattavuttino icchā uppajjati lābhāya so uṭṭhahati ghaṭati vāyamati lābhāya tassa uṭṭhahato ghaṭato vāyamato lābhāya lābho uppajjati so tena lābhena majjati pamajjati pamādamāpajjati @Footnote: 1 Ma. ḍīghajāṇu . 2 Ma. urattāḷiṃ. evamuparipi . 3 Ma. socī ca paridevī ca. @evamuparipi. Ayaṃ vuccati bhikkhave bhikkhu iccho viharati lābhāya uṭṭhahati ghaṭati vāyamati lābhāya lābhī ca madī pamādī ca cuto ca saddhammā. {151.2} Idha pana bhikkhave bhikkhuno pavivittassa viharato nirāyatta- vuttino icchā uppajjati lābhāya so na uṭṭhahati na ghaṭati na vāyamati lābhāya tassa anuṭṭhahato aghaṭato avāyamato lābhāya lābho nuppajjati so tena alābhena socati kilamati paridevati urattāḷī kandati sammohaṃ āpajjati ayaṃ vuccati bhikkhave bhikkhu iccho viharati lābhāya na uṭṭhahati na ghaṭati na vāyamati lābhāya na ca lābhī soci ca paridevi ca cuto ca saddhammā. {151.3} Idha pana bhikkhave bhikkhuno pavivittassa viharato nirāyattavuttino icchā uppajjati lābhāya so na uṭṭhahati na ghaṭati na vāyamati lābhāya tassa anuṭṭhahato aghaṭato avāyamato lābhāya lābho uppajjati so tena lābhena majjati pamajjati pamādamāpajjati ayaṃ vuccati bhikkhave bhikkhu iccho viharati lābhāya na uṭṭhahati na ghaṭati na vāyamati lābhāya lābhī ca madī ca pamādī ca cuto ca saddhammā. {151.4} Idha pana bhikkhave bhikkhuno pavivittassa viharato nirāyattavuttino icchā uppajjati lābhāya so uṭṭhahati ghaṭati vāyamati lābhāya tassa uṭṭhahato ghaṭato vāyamato lābhāya lābho nuppajjati so tena alābhena na socati na kilamati na paridevati na urattāḷī kandati na sammohaṃ āpajjati ayaṃ vuccati bhikkhave bhikkhu iccho viharati lābhāya uṭṭhahati ghaṭati vāyamati lābhāya Na ca lābhī na ca soci na ca paridevi accuto ca saddhammā. {151.5} Idha pana bhikkhave bhikkhuno pavivittassa viharato nirāyatta- vuttino icchā uppajjati lābhāya so uṭṭhahati ghaṭati vāyamati lābhāya tassa uṭṭhahato ghaṭato vāyamato lābhāya lābho uppajjati so tena lābhena na majjati na pamajjati na pamādamāpajjati ayaṃ vuccati bhikkhave bhikkhu iccho viharati lābhāya uṭṭhahati ghaṭati vāyati lābhāya lābhī ca na ca madī na ca pamādī accuto ca saddhammā. {151.6} Idha pana bhikkhave bhikkhuno pavivittassa viharato nirāyattavuttino icchā uppajjati lābhāya so na uṭṭhahati na ghaṭati na vāyamati lābhāya tassa anuṭṭhahato aghaṭato avāyamato lābhāya lābho nuppajjati so tena alābhena na socati na kilamati na paridevati na urattāḷī kandati na sammohaṃ āpajjati ayaṃ vuccati bhikkhave bhikkhu iccho viharati lābhāya na uṭṭhahati na ghaṭati na vāyamati lābhāya na ca lābhī na ca soci na ca paridevi accuto ca saddhammā. {151.7} Idha pana bhikkhave bhikkhuno pavivittassa viharato nirāyattavuttino icchā uppajjati lābhāya so na uṭṭhahati na ghaṭati na vāyamati lābhāya tassa anuṭṭhahato aghaṭato avāyamato lābhāya lābho uppajjati so tena lābhena na majjati na pamajjati na pamādamāpajjati ayaṃ vuccati bhikkhave bhikkhu iccho viharati lābhāya na uṭṭhahati na ghaṭati na vāyamati lābhāya lābhī ca na ca madī na ca pamādī accuto ca Saddhammā . ime kho bhikkhave aṭṭha puggalā santo saṃvijjamānā lokasminti. [152] 62 Chahi bhikkhave dhammehi samannāgato bhikkhu alaṃ attano alaṃ paresaṃ . katamehi chahi idha bhikkhave bhikkhu khippanisanti ca hoti kusalesu dhammesu sutānañca dhammānaṃ dhārakajātiko 1- hoti dhatānañca dhammānaṃ atthupaparikkhī hoti atthamaññāya dhammamaññāya dhammānudhammapaṭipanno ca hoti kalyāṇavāco ca hoti kalyāṇavākkaraṇo poriyā vācāya samannāgato vissaṭṭhāya anelagaḷāya atthassa viññāpaniyā sandassako ca hoti samādapako samuttejako sampahaṃsako sabrahmacārīnaṃ . imehi kho bhikkhave chahi dhammehi samannāgato bhikkhu alaṃ attano alaṃ paresaṃ.The Pali Tipitaka in Roman Character Volume 23 page 288-305. https://84000.org/tipitaka/pitaka_item/roman_item.php?book=23&item=143&items=10 Classified by [Item Number] :- http://84000.org/tipitaka/pitaka_item/roman_item.php?book=23&item=143&items=10&mode=bracket Compare with The Pali Tipitaka in Thai Character :- https://84000.org/tipitaka/read/pali_item.php?book=23&item=143&items=10 Compare with The Royal Version of Thai Tipitaka :- https://84000.org/tipitaka/read/byitem.php?book=23&item=143&items=10 Study Atthakatha :- https://84000.org/tipitaka/attha/attha.php?b=23&i=143 Contents of The Tipitaka Volume 23 https://84000.org/tipitaka/read/?index_23 https://84000.org/tipitaka/english/?index_23
|
บันทึก ๑๔ พฤศจิกายน พ.ศ. ๒๕๖๐. การแสดงผลนี้อ้างอิงข้อมูลจากพระไตรปิฎกฉบับภาษาบาลี อักษรโรมัน. หากพบข้อผิดพลาด กรุณาแจ้งได้ที่ [email protected]