บทนำ พระวินัยปิฎก พระสุตตันตปิฎก พระอภิธรรมปิฎก ค้นพระไตรปิฎก ชาดก หนังสือธรรมะ |
TIPITAKA Volume 21 : PALI ROMAN Sutta Pitaka Vol 13 : Sutta. Aṅ. (2): catukkanipāto
[193] Ekaṃ samayaṃ bhagavā vesāliyaṃ viharati mahāvane kūṭāgārasālāyaṃ . athakho bhaddiyo licchavi yena bhagavā tenupasaṅkami upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi ekamantaṃ nisinno kho bhaddiyo licchavi bhagavantaṃ etadavoca sutaṃ metaṃ bhante māyāvī samaṇo gotamo āvaṭṭanimāyaṃ jānāti yāya aññatitthiyānaṃ sāvake āvaṭṭetīti ye te bhante evamāhaṃsu māyāvī samaṇo gotamo āvaṭṭanimāyaṃ jānāti yāya aññatitthiyānaṃ sāvake āvaṭṭetīti kacci te bhante bhagavato vuttavādino na ca bhagavantaṃ abhūtena abbhācikkhanti dhammassa cānudhammaṃ byākaronti na ca koci sahadhammiko vādānupāto gārayhaṃ ṭhānaṃ āgacchati anabbhakkhātukāmā hi mayaṃ bhante bhagavantanti. {193.1} Etha tumhe bhaddiya mā anussavena mā paramparāya mā itikirāya mā piṭakasampadānena mā takkahetu mā nayahetu mā ākāraparivitakkena mā diṭṭhinijjhānakkhantiyā mā bhabbarūpatāya mā samaṇo no garūti yadā tumhe bhaddiya attanāva jāneyyātha ime dhammā akusalā ime dhammā sāvajjā ime dhammā viññugarahitā ime dhammā samattā samādinnā ahitāya dukkhāya saṃvattantīti atha tumhe bhaddiya pajaheyyātha taṃ kiṃ maññatha bhaddiya lobho purisassa ajjhattaṃ uppajjamāno uppajjati Hitāya vā ahitāya vāti . ahitāya bhante . luddho panāyaṃ bhaddiya purisapuggalo lobhena abhibhūto pariyādiṇṇacitto pāṇaṃpi hanati adinnaṃpi ādiyati paradāraṃpi gacchati musāpi bhaṇati paraṃpi tathattāya samādapeti yaṃsa hoti dīgharattaṃ ahitāya dukkhāyāti . Evaṃ bhante. {193.2} Taṃ kiṃ maññatha bhaddiya doso ... Moho ... Sārambho purisassa ajjhattaṃ uppajjamāno uppajjati hitāya vā ahitāya vāti. Ahitāya bhante . sārambho panāyaṃ bhaddiya purisapuggalo sārambhena abhibhūto pariyādiṇṇacitto pāṇaṃpi hanati adinnaṃpi ādiyati paradāraṃpi gacchati musāpi bhaṇati paraṃpi tathattāya samādapeti yaṃsa hoti dīgharattaṃ ahitāya dukkhāyāti . evaṃ bhante . taṃ kiṃ maññatha bhaddiya ime dhammā kusalā vā akusalā vāti . akusalā bhante. Sāvajjā vā anavajjā vāti . sāvajjā bhante . viññugarahitā vā viññupasatthā vāti . viññugarahitā bhante . samattā samādinnā ahitāya dukkhāya saṃvattanti no vā kathaṃ vā ettha hotīti. {193.3} Samattā bhante samādinnā ahitāya dukkhāya saṃvattanti evaṃ no ettha hotīti . iti kho bhaddiya yaṃ taṃ avocumha etha tumhe bhaddiya mā anussavena mā paramparāya mā itikirāya mā piṭakasampadānena mā takkahetu mā nayahetu mā ākāraparivitakkena mā diṭṭhinijjhānakkhantiyā mā bhabbarūpatāya mā samaṇo no garūti yadā tumhe bhaddiya attanāva jāneyyātha ime dhammā akusalā ime Dhammā sāvajjā ime dhammā viññugarahitā ime dhammā samattā samādinnā ahitāya dukkhāya saṃvattantīti atha tumhe bhaddiya pajaheyyāthāti iti yantaṃ vuttaṃ idametaṃ paṭicca vuttaṃ etha tumhe bhaddiya mā anussavena mā paramparāya mā itikirāya mā piṭakasampadānena mā takkahetu mā nayahetu mā ākāraparivitakkena mā diṭṭhinijjhānakkhantiyā mā bhabbarūpatāya mā samaṇo no garūti yadā tumhe bhaddiya attanāva jāneyyātha ime dhammā kusalā ime dhammā anavajjā ime dhammā viññupasatthā ime dhammā samattā samādinnā hitāya sukhāya saṃvattantīti atha tumhe bhaddiya upasampajja vihareyyātha taṃ kiṃ maññatha bhaddiya alobho purisassa ajjhattaṃ uppajjamāno uppajjati hitāya vā ahitāya vāti . Hitāya bhante. {193.4} Aluddho panāyaṃ bhaddiya purisapuggalo lobhena anabhibhūto apariyādiṇṇacitto neva pāṇaṃ hanati na adinnaṃ ādiyati na paradāraṃ gacchati na musā bhaṇati paraṃpi tathattāya [1]- samādapeti yaṃsa hoti dīgharattaṃ hitāya sukhāyāti . evaṃ bhante . taṃ kiṃ maññatha bhaddiya adoso ... amoho ... asārambho purisassa ajjhattaṃ uppajjamāno uppajjati hitāya vā ahitāya vāti. Hitāya bhante. {193.5} Asārambho panāyaṃ bhaddiya purisapuggalo sārambhena anabhibhūto apariyādiṇṇacitto neva pāṇaṃ hanati na adinnaṃ ādiyati na paradāraṃ gacchati na musā @Footnote: 1 Ma. Yu. nasaddo atthi. Bhaṇati paraṃpi tathattāya [1]- samādapeti yaṃsa hoti dīgharattaṃ hitāya sukhāya saṃvattatīti . evaṃ bhante . taṃ kiṃ maññatha bhaddiya ime dhammā kusalā vā akusalā vāti . kusalā bhante . sāvajjā vā anavajjā vā . anavajjā bhante . viññugarahitā vā viññupasatthā vāti . viññupasatthā bhante . samattā samādinnā hitāya sukhāya saṃvattanti no vā kathaṃ vā ettha hotīti . Samattā bhante samādinnā hitāya sukhāya saṃvattanti evaṃ no ettha hotīti. {193.6} Iti kho bhaddiya yaṃ taṃ avocumha etha tumhe bhaddiya mā anussavena mā paramparāya mā itikirāya mā piṭakasampadānena mā takkahetu mā nayahetu mā ākāraparivitakkena mā diṭṭhinijjhānakkhantiyā mā bhabbarūpatāya mā samaṇo no garūti yadā tumhe bhaddiya attanāva jāneyyātha ime dhammā kusalā ime dhammā anavajjā ime dhammā viññupasatthā ime dhammā samattā samādinnā hitāya sukhāya saṃvattantīti atha tumhe bhaddiya upasampajja vihareyyāthāti iti yantaṃ vuttaṃ idametaṃ paṭicca vuttaṃ ye kho te bhaddiya loke santo sappurisā te sāvakaṃ evaṃ samādapenti ehi tvaṃ ambho purisa lobhaṃ vineyya vineyya 2- viharāhi lobhaṃ vineyya vineyya 3- viharanto na lobhajaṃ kammaṃ karissasi kāyena vācāya manasā dosaṃ vineyya vineyya viharāhi dosaṃ vineyya vineyya viharanto na dosajaṃ @Footnote: 1 Ma. Yu. nasaddo atthi. 2-3 Ma. Yu. ayaṃ pāṭho natthi. ito paraṃ īdisameva. Kammaṃ karissasi kāyena vācāya manasā mohaṃ vineyya vineyya viharāhi mohaṃ vineyya vineyya viharanto na mohajaṃ kammaṃ karissasi kāyena vācāya manasā sārambhaṃ vineyya vineyya viharāhi sārambhaṃ vineyya vineyya viharanto na sārambhajaṃ kammaṃ karissasi kāyena vācāya manasāti. {193.7} Evaṃ vutte bhaddiyo licchavi bhagavantaṃ etadavoca abhikkantaṃ bhante .pe. upāsakaṃ maṃ bhante bhagavā dhāretu ajjatagge pāṇupetaṃ saraṇaṃ gatanti . apinu tāhaṃ bhaddiya evaṃ avacaṃ ehi me tvaṃ bhaddiya sāvako hohi ahaṃ te satthā bhavissāmīti . no hetaṃ bhante . evaṃvādiṃ kho maṃ bhaddiya evamakkhāyiṃ eke samaṇabrāhmaṇā asatā tucchā musā abhūtena abbhācikkhanti māyāvī samaṇo gotamo āvaṭṭanimāyaṃ jānāti yāya aññatitthiyānaṃ sāvake āvaṭṭetīti . Bhaddikā bhante āvaṭṭanimāyā kalyāṇī bhante āvaṭṭanimāyā piyā me bhante ñātisālohitā imāya āvaṭṭaniyā āvaṭṭeyyuṃ piyānaṃ me assa ñātisālohitānaṃ dīgharattaṃ hitāya sukhāya sabbe cepi bhante khattiyā imāya āvaṭṭaniyā āvaṭṭeyyuṃ sabbesampissa khattiyānaṃ dīgharattaṃ hitāya sukhāya sabbe cepi bhante brāhmaṇā ... vessā ... suddā imāya āvaṭṭaniyā āvaṭṭeyyuṃ sabbesampissa suddānaṃ dīgharattaṃ hitāya sukhāyāti. {193.8} Evametaṃ bhaddiya evametaṃ bhaddiya sabbe cepi bhaddiya khattiyā āvaṭṭeyyuṃ akusaladhammappahānāya kusaladhammupasampadāya sabbesampissa khattiyānaṃ dīgharattaṃ hitāya sukhāya Sabbe cepi bhaddiya brāhmaṇā ... vessā ... Suddā āvaṭṭeyyuṃ akusaladhammappahānāya kusaladhammupasampadāya sabbesampissa suddānaṃ dīgharattaṃ hitāya sukhāya sadevako cepi bhaddiya loko samārako sabrahmako sassamaṇabrāhmaṇi pajā sadevamanussā āvaṭṭeyyuṃ akusaladhammappahānāya kusaladhammupasampadāya sadevakassa lokassa samārakassa sabrahmakassa sassamaṇabrāhmaṇiyā pajāya sadevamanussāya dīgharattaṃ hitāya sukhāya ime cepi bhaddiya mahāsālā imāya āvaṭṭaniyā āvaṭṭeyyuṃ akusaladhammappahānāya kusaladhammupasampadāya imesampissa mahāsālānaṃ dīgharattaṃ hitāya sukhāya sace ceteyyuṃ ko pana vādo manussabhūtassātiThe Pali Tipitaka in Roman Character Volume 21 page 259-264. http://84000.org/tipitaka/pitaka_item/roman_item_s.php?book=21&item=193&items=1 Classified by [Item Number] :- http://84000.org/tipitaka/pitaka_item/roman_item_s.php?book=21&item=193&items=1&mode=bracket Compare with The Pali Tipitaka in Thai Character :- http://84000.org/tipitaka/read/pali_item_s.php?book=21&item=193&items=1 Compare with The Royal Version of Thai Tipitaka :- http://84000.org/tipitaka/read/byitem_s.php?book=21&item=193&items=1 Study Atthakatha :- http://84000.org/tipitaka/attha/attha.php?b=21&i=193 The Pali Atthakatha in Thai :- http://84000.org/tipitaka/atthapali/read_th.php?B=15&A=9429 The Pali Atthakatha in Roman :- http://84000.org/tipitaka/atthapali/read_rm.php?B=15&A=9429 Contents of The Tipitaka Volume 21 http://84000.org/tipitaka/read/?index_21
|
บันทึก ๑๔ พฤศจิกายน พ.ศ. ๒๕๖๐. การแสดงผลนี้อ้างอิงข้อมูลจากพระไตรปิฎกฉบับภาษาบาลี อักษรโรมัน. หากพบข้อผิดพลาด กรุณาแจ้งได้ที่ [email protected]