บทนำ พระวินัยปิฎก พระสุตตันตปิฎก พระอภิธรรมปิฎก ค้นพระไตรปิฎก ชาดก หนังสือธรรมะ |
TIPITAKA Volume 24 : PALI ROMAN Sutta Pitaka Vol 16 : Sutta. Aṅ. (5): dasaka-ekādasakanipātā
Suttantapiṭake aṅguttaranikāyassa pañcamo bhāgo --------- dasakanipāto namo tassa bhagavato arahato sammāsambuddhassa. Paṭhamapaṇṇāsako ānisaṃsavaggo paṭhamo [1] Evamme sutaṃ . ekaṃ samayaṃ bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme . athakho āyasmā ānando yena bhagavā tenupasaṅkami upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi ekamantaṃ nisinno kho āyasmā ānando bhagavantaṃ etadavoca kimatthiyāni bhante kusalāni sīlāni kimānisaṃsānīti . Avippaṭisāratthāni kho ānanda kusalāni sīlāni avippaṭisārānisaṃsāni 1-. Avippaṭisāro pana bhante kimatthiyo kimānisaṃsoti. Avippaṭisāro kho ānanda pāmujjattho pāmujjānisaṃso 2- . pāmujjaṃ 3- pana bhante kimatthiyaṃ kimānisaṃsanti . pāmujjaṃ kho ānanda pītatthaṃ pītānisaṃsaṃ 4-. Pīti pana bhante kimatthiyā kimānisaṃsāti . pīti kho ānanda passaddhatthā passaddhānisaṃsā 5-. Passaddhi pana bhante kimatthiyā kimānisaṃsāti. Passaddhi @Footnote:1-2-4-5 Ma. Yu. itisaddo atthi . 3 pāmojjantipi pāṭho. Kho ānanda sukhatthā sukhānisaṃsā 1-. Sukhaṃ pana bhante kimatthiyaṃ kimānisaṃsanti. Sukhaṃ kho ānanda samādhatthaṃ samādhānisaṃsaṃ 2- . samādhi pana bhante kimatthiyo kimānisaṃsoti . samādhi kho ānanda yathābhūtañāṇadassanattho yathābhūtañāṇadassanānisaṃso 3- . yathābhūtañāṇadassanaṃ pana bhante kimatthiyaṃ kimānisaṃsanti . yathābhūtañāṇadassanaṃ kho ānanda nibbidāvirāgatthaṃ nibbidāvirāgānisaṃsaṃ 4- . nibbidāvirāgo pana bhante kimatthiyo kimānisaṃsoti . nibbidāvirāgo kho ānanda vimuttiñāṇadassanattho vimuttiñāṇadassanānisaṃso 5- iti kho ānanda kusalāni sīlāni avippaṭisāratthāni avippaṭisārānisaṃsāni avippaṭisāro pāmujjattho pāmujjānisaṃso pāmujjaṃ pītatthaṃ pītānisaṃsaṃ pīti passaddhatthā passaddhānisaṃsā passaddhi sukhatthā sukhānisaṃsā sukhaṃ samādhatthaṃ samādhānisaṃsaṃ samādhi yathābhūtañāṇadassanattho yathābhūtañāṇadassanānisaṃso yathābhūtañāṇadassanaṃ nibbidāvirāgatthaṃ nibbidāvirāgānisaṃsaṃ nibbidāvirāgo vimuttiñāṇadassanattho vimuttiñāṇadassanānisaṃso iti kho ānanda kusalāni sīlāni anupubbena arahattāya 6- pūrentīti. [2] Sīlavato bhikkhave sīlasampannassa na cetanāya karaṇīyaṃ avippaṭisāro me uppajjatūti dhammatā esā bhikkhave yaṃ sīlavato sīlasampannassa avippaṭisāro uppajjati avippaṭisārissa bhikkhave na cetanāya karaṇīyaṃ pāmujjaṃ me uppajjatūti dhammatā esā bhikkhave yaṃ avippaṭisārissa pāmujjaṃ uppajjati pamuditassa bhikkhave na @Footnote:1-2-3-4-5 Ma. Yu. itisaddo atthi . 6 Ma. Yu. aggāya. Cetanāya karaṇīyaṃ pīti me uppajjatūti dhammatā esā bhikkhave yaṃ pamuditassa pīti uppajjati pītimanassa bhikkhave na cetanāya karaṇīyaṃ kāyo me passambhatūti dhammatā esā bhikkhave yaṃ pītimanassa kāyo passambhati passaddhakāyassa bhikkhave na cetanāya karaṇīyaṃ sukhaṃ vediyāmīti dhammatā esā bhikkhave yaṃ passaddhakāyo sukhaṃ vediyati sukhino bhikkhave na cetanāya karaṇīyaṃ cittaṃ me samādhiyatūti dhammatā esā bhikkhave yaṃ sukhino cittaṃ samādhiyati samāhitassa bhikkhave na cetanāya karaṇīyaṃ yathābhūtaṃ jānāmi passāmīti dhammatā esā bhikkhave yaṃ samāhito yathābhūtaṃ jānāti passati yathābhūtaṃ bhikkhave jānato passato na cetanāya karaṇīyaṃ nibbindāmi virajjāmīti dhammatā esā bhikkhave yaṃ yathābhūtaṃ jānaṃ passaṃ nibbindati virajjati nibbinnassa 1- bhikkhave virattassa na cetanāya karaṇīyaṃ vimuttiñāṇadassanaṃ sacchikaromīti dhammatā esā bhikkhave yaṃ nibbinno 2- viratto vimuttiñāṇadassanaṃ sacchikaroti iti kho bhikkhave nibbidāvirāgo vimuttiñāṇadassanattho vimuttiñāṇadassanānisaṃso yathābhūtañāṇadassanaṃ nibbidāvirāgatthaṃ nibbidāvirāgānisaṃsaṃ samādhi yathābhūtañāṇadassanattho yathābhūtañāṇadassanānisaṃso sukhaṃ samādhatthaṃ samādhānisaṃsaṃ passaddhi sukhatthā sukhānisaṃsā pīti passaddhatthā passaddhānisaṃsā pāmujjaṃ pītatthaṃ pītānisaṃsaṃ avippaṭisāro pāmujjattho pāmujjānisaṃso kusalāni sīlāni avippaṭisāratthāni avippaṭisārānisaṃsāni @Footnote: 1 Yu. nibbindassa . 2 Yu. nibbindo. Iti kho bhikkhave dhammā dhamme abhisandenti dhammā dhamme paripūrenti apārā pāraṃ gamanāyāti. [3] Dussīlassa bhikkhave sīlavipannassa hatūpaniso hoti avippaṭisāro avippaṭisāre asati avippaṭisāravipannassa hatūpanisaṃ hoti pāmujjaṃ pāmujje asati pāmujjavipannassa hatūpanisā hoti pīti pītiyā asati pītivipannassa hatūpanisā hoti passaddhi passaddhiyā asati passaddhivipannassa hatūpanisaṃ hoti sukhaṃ sukhe asati sukhavipannassa hatūpaniso hoti sammāsamādhi sammāsamādhimhi asati sammāsamādhivipannassa hatūpanisaṃ hoti yathābhūtañāṇadassanaṃ yathābhūtañāṇadassane asati yathābhūtañāṇadassanavipannassa hatūpaniso hoti nibbidāvirāgo nibbidāvirāge asati nibbidāvirāgavipannassa hatūpanisaṃ hoti vimuttiñāṇadassanaṃ seyyathāpi bhikkhave rukkho sākhāpalāsavipanno tassa pappaṭikāpi na pāripūriṃ gacchati tacopi pheggupi sāropi na pāripūriṃ gacchati evameva kho bhikkhave dussīlassa sīlavipannassa hatūpaniso hoti avippaṭisāro avippaṭisāre asati avippaṭisāravipannassa hatūpanisaṃ hoti pāmujjaṃ .pe. Vimuttiñāṇadassanaṃ 1-. {3.1} Sīlavato bhikkhave sīlasampannassa upanisasampanno hoti avippaṭisāro avippaṭisāre sati avippaṭisārasampannassa upanisasampannaṃ hoti pāmujjaṃ pāmujje sati pāmujjasampannassa upanisasampannā hoti pīti pītiyā sati pītisampannassa upanisasampannā hoti passaddhi passaddhiyā sati @Footnote: 1 Po. itisaddo atthi. Passaddhisampannassa upanisasampannaṃ hoti sukhaṃ sukhe sati sukhasampannassa upanisasampanno hoti sammāsamādhi sammāsamādhimhi sati sammāsamādhisampannassa upanisasampannaṃ hoti yathābhūtañāṇadassanaṃ yathābhūtañāṇadassane sati yathābhūtañāṇadassanasampannassa upanisasampanno hoti nibbidāvirāgo nibbidāvirāge sati nibbidāvirāgasampannassa upanisasampannaṃ hoti vimuttiñāṇadassanaṃ seyyathāpi bhikkhave rukkho sākhāpalāsasampanno tassa pappaṭikāpi pāripūriṃ gacchati tacopi pheggupi sāropi pāripūriṃ gacchati evameva kho bhikkhave sīlavato sīlasampannassa upanisasampanno hoti avippaṭisāro avippaṭisāre sati avippaṭisārasampannassa upanisasampannaṃ hoti pāmujjaṃ .pe. Vimuttiñāṇadassananti. [4] Tatra kho āyasmā sārīputto bhikkhū āmantesi dussīlassa āvuso sīlavipannassa hatūpaniso hoti avippaṭisāro avippaṭisāre asati avippaṭisāravipannassa hatūpanisaṃ hoti pāmujjaṃ pāmujje asati pāmujjavipannassa hatūpanisā hoti pīti pītiyā asati pītivipannaṃssa hatūpanisā hoti passaddhi passaddhiyā asati passaddhivipannassa hatūpanisaṃ hoti sukhaṃ sukhe asati sukhavipannassa hatūpaniso hoti sammāsamādhi sammāsamādhimhi asati sammāsamādhivipannassa hatūpanisaṃ hoti yathābhūtañāṇadassanaṃ yathābhūtañāṇadassane asati yathābhūtañāṇa- dassanavipannassa hatūpaniso hoti nibbidāvirāgo nibbidāvirāge asati Nibbidāvirāgavipannassa hatūpanisaṃ hoti vimuttiñāṇadassanaṃ seyyathāpi āvuso rukkho sākhāpalāsavipanno tassa pappaṭikāpi na pāripūriṃ gacchati tacopi pheggupi sāropi na pāripūriṃ gacchati evameva kho āvuso dussīlassa sīlavipannassa hatūpaniso hoti avippaṭisāro avippaṭisāre asati avippaṭisāravipannassa hatūpanisaṃ hoti pāmujjaṃ .pe. Vimuttiñāṇadassanaṃ. {4.1} Sīlavato āvuso sīlasampannassa upanisasampanno hoti avippaṭisāro avippaṭisāre sati avippaṭisārasampannassa upanisasampannaṃ hoti pāmujjaṃ pāmujje sati pāmujjasampannassa upanisasampannā hoti pīti pītiyā sati pītisampannassa upanisasampannā hoti passaddhi passaddhiyā sati passaddhisampannassa upanisasampannaṃ hoti sukhaṃ sukhe sati sukhasampannassa upanisasampanno hoti sammāsamādhi sammāsamādhimhi sati sammāsamādhisampannassa upanisasampannaṃ hoti yathābhūtañāṇadassanaṃ yathābhūtañāṇadassane sati yathābhūtañāṇadassana- sampannassa upanisasampanno hoti nibbidāvirāgo nibbidāvirāge sati nibbidāvirāgasampannassa upanisasampannaṃ hoti vimuttiñāṇadassanaṃ seyyathāpi āvuso rukkho sākhāpalāsasampanno tassa pappaṭikāpi pāripūriṃ gacchati tacopi pheggupi sāropi pāripūriṃ gacchati evameva kho āvuso sīlavato sīlasampannassa upanisasampanno hoti avippaṭisāro avippaṭisāre sati avippaṭisārasampannassa upanisasampannaṃ hoti pāmujjaṃ .pe. Vimuttiñāṇadassananti. [5] Tatra kho āyasmā ānando bhikkhū āmantesi dussīlassa āvuso sīlavipannassa hatūpaniso hoti avippaṭisāro avippaṭisāre asati avippaṭisāravipannassa hatūpanisaṃ hoti pāmujjaṃ pāmujje asati pāmujjavipannassa hatūpanisā hoti pīti pītiyā asati pītivipannassa hatūpanisā hoti passaddhi passaddhiyā asati passaddhivipannassa hatūpanisaṃ hoti sukhaṃ sukhe asati sukhavipannassa hatūpaniso hoti sammāsamādhi sammāsamādhimhi asati sammāsamādhivipannassa hatūpanisaṃ hoti yathābhūtañāṇadassanaṃ yathābhūtañāṇadassane asati yathābhūtañāṇa- dassanavipannassa hatūpaniso hoti nibbidāvirāgo nibbidāvirāge asati nibbidāvirāgavipannassa hatūpanisaṃ hoti vimuttiñāṇadassanaṃ seyyathāpi āvuso rukkho sākhāpalāsavipanno tassa pappaṭikāpi na pāripūriṃ gacchati tacopi pheggupi sāropi na pāripūriṃ gacchati evameva kho āvuso dussīlassa sīlavipannassa hatūpaniso hoti avippaṭisāro avippaṭisāre asati avippaṭisāravipannassa hatūpanisaṃ hoti pāmujjaṃ .pe. Vimuttiñāṇadassanaṃ. {5.1} Sīlavato āvuso sīlasampannassa upanisasampanno hoti avippaṭisāro avippaṭisāre sati avippaṭisārasampannassa upanisasampannaṃ hoti pāmujjaṃ pāmujje sati pāmujjasampannassa upanisasampannā hoti pīti pītiyā sati pītisampannassa upanisasampannā hoti passaddhi passaddhiyā sati passaddhisampannassa upanisasampannaṃ hoti sukhaṃ sukhe sati sukhasampannassa upanisasampanno Hoti sammāsamādhi sammāsamādhimhi sati sammāsamādhisampannassa upanisasampannaṃ hoti yathābhūtañāṇadassanaṃ yathābhūtañāṇadassane sati yathābhūtañāṇadassanasampannassa upanisasampanno hoti nibbidāvirāgo nibbidāvirāge sati nibbidāvirāgasampannassa upanisasampannaṃ hoti vimuttiñāṇadassanaṃ seyyathāpi āvuso rukkho sākhāpalāsasampanno tassa pappaṭikāpi pāripūriṃ gacchati tacopi pheggupi sāropi pāripūriṃ gacchati evameva kho āvuso sīlavato sīlasampannassa upanisasampanno hoti avippaṭisāro avippaṭisāre sati avippaṭisārasampannassa upanisasampannaṃ hoti pāmujjaṃ .pe. Vimuttiñāṇadassananti. [6] Athakho āyasmā ānando yena bhagavā tenupasaṅkami upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi ekamantaṃ nisinno kho āyasmā ānando bhagavantaṃ etadavoca siyā nu kho bhante bhikkhuno tathārūpo samādhipaṭilābho yathā neva paṭhaviyaṃ paṭhavīsaññī assa na āpasmiṃ āposaññī assa na tejasmiṃ tejosaññī assa na vāyasmiṃ vāyosaññī assa na ākāsānañcāyatane ākāsānañcāyatanasaññī assa na viññāṇañcāyatane viññāṇañcāyatanasaññī assa na ākiñcaññāyatane ākiñcaññāyatanasaññī assa na nevasaññānāsaññāyatane nevasaññānāsaññāyatanasaññī assa na idhaloke idhalokasaññī assa na paraloke paralokasaññī assa saññī ca pana assāti . siyā ānanda bhikkhuno tathārūpo Samādhipaṭilābho yathā neva paṭhaviyaṃ paṭhavīsaññī assa na āpasmiṃ āposaññī assa na tejasmiṃ tejosaññī assa na vāyasmiṃ vāyosaññī assa na ākāsānañcāyatane ākāsānañcāyatanasaññī assa na viññāṇañcāyatane viññāṇañcāyatanasaññī assa na ākiñcaññāyatane ākiñcaññāyatanasaññī assa na nevasaññānāsaññāyatane nevasaññānāsaññāyatanasaññī assa na idhaloke idhalokasaññī assa na paraloke paralokasaññī assa saññī ca pana assāti. {6.1} Yathākathaṃ pana bhante siyā bhikkhuno tathārūpo samādhipaṭilābho yathā neva paṭhaviyaṃ paṭhavīsaññī assa na āpasmiṃ āposaññī assa na tejasmiṃ tejosaññī assa na vāyasmiṃ vāyosaññī assa na ākāsānañcāyatane ākāsānañcāyatanasaññī assa na viññāṇañcāyatane viññāṇañcāyatanasaññī assa na ākiñcaññāyatane ākiñcaññāyatanasaññī assa na nevasaññānāsaññāyatane nevasaññānāsaññāyatanasaññī assa na idhaloke idhalokasaññī assa na paraloke paralokasaññī assa saññī ca pana assāti. {6.2} Idhānanda bhikkhu evaṃsaññī hoti etaṃ santaṃ etaṃ paṇītaṃ yadidaṃ sabbasaṅkhārasamatho sabbūpadhipaṭinissaggo taṇhakkhayo virāgo nirodho nibbānanti evaṃ kho ānanda siyā bhikkhuno tathārūpo samādhipaṭilābho yathā neva paṭhaviyaṃ paṭhavīsaññī assa na āpasmiṃ āposaññī assa na tejasmiṃ tejosaññī assa na Vāyasmiṃ vāyosaññī assa na ākāsānañcāyatane ākāsānañcāyatanasaññī assa na viññāṇañcāyatane viññāṇañcāyatanasaññī assa na ākiñcaññāyatane ākiñcaññāyatanasaññī assa na nevasaññānāsaññāyatane nevasaññānāsaññāyatanasaññī assa na idhaloke idhalokasaññī assa na paraloke paralokasaññī assa saññī ca pana assāti. [7] Athakho āyasmā ānando yenāyasmā sārīputto tenupasaṅkami upasaṅkamitvā āyasmatā sārīputtena saddhiṃ sammodi sammodanīyaṃ kathaṃ sārāṇīyaṃ vītisāretvā ekamantaṃ nisīdi ekamantaṃ nisinno kho āyasmā ānando āyasmantaṃ sārīputtaṃ etadavoca siyā nu kho āvuso sārīputta bhikkhuno tathārūpo samādhipaṭilābho yathā neva paṭhaviyaṃ paṭhavīsaññī assa na āpasmiṃ āposaññī assa na tejasmiṃ tejosaññī assa na vāyasmiṃ vāyosaññī assa na ākāsānañcāyatane ākāsānañcāyatanasaññī assa na viññāṇañcāyatane viññāṇañcāyatanasaññī assa na ākiñcaññāyatane ākiñcaññāyatanasaññī assa na nevasaññānāsaññāyatane nevasaññānāsaññāyatanasaññī assa na idhaloke idhalokasaññī assa na paraloke paralokasaññī assa saññī ca pana assāti. {7.1} Siyā āvuso ānanda bhikkhuno tathārūpo samādhipaṭilābho yathā neva paṭhaviyaṃ paṭhavīsaññī assa .pe. Na paraloke paralokasaññī assa Saññī ca pana assāti . yathākathaṃ panāvuso sārīputta siyā bhikkhuno tathārūpo samādhipaṭilābho yathā neva paṭhaviyaṃ paṭhavīsaññī assa .pe. Na paraloke paralokasaññī assa saññī ca pana assāti . Ekamidāhaṃ āvuso ānanda samayaṃ idheva sāvatthiyaṃ viharāmi andhavanasmiṃ tatthāhaṃ tathārūpaṃ samādhiṃ samāpajjiṃ yathā neva paṭhaviyaṃ paṭhavīsaññī ahosiṃ na āpasmiṃ āposaññī ahosiṃ na tejasmiṃ tejosaññī ahosiṃ na vāyasmiṃ vāyosaññī ahosiṃ na ākāsānañcāyatane ākāsānañcāyatanasaññī ahosiṃ na viññāṇañcāyatane viññāṇañcāyatanasaññī ahosiṃ na ākiñcaññāyatane ākiñcaññāyatanasaññī ahosiṃ na nevasaññānāsaññāyatane nevasaññānāsaññāyatanasaññī ahosiṃ na idhaloke idhalokasaññī ahosiṃ na paraloke paralokasaññī ahosiṃ saññī ca pana ahosinti. {7.2} Kiṃsaññī panāyasmā sārīputto tasmiṃ samaye ahosīti . Bhavanirodho nibbānaṃ bhavanirodho nibbānanti kho me āvuso aññāva saññā uppajjati aññāva saññā nirujjhati seyyathāpi āvuso sakalikaggissa jhāyamānassa aññāva acci uppajjati aññāva acci nirujjhati evameva kho me āvuso bhavanirodho nibbānaṃ bhavanirodho nibbānanti aññāva saññā uppajjati aññāva saññā nirujjhati bhavanirodho nibbānanti 1- saññī ca panāhaṃ āvuso tasmiṃ samaye ahosinti. [8] Saddho bhikkhave bhikkhu hoti no ca sīlavā evaṃ so @Footnote: 1 Po. Yu. itisaddo natthi. Tenaṅgena aparipūro hoti tena taṃ aṅgaṃ paripūretabbaṃ kintāhaṃ saddho assaṃ sīlavā cāti yato ca kho bhikkhave bhikkhu saddho ca hoti sīlavā ca evaṃ so tenaṅgena paripūro hoti saddho ca bhikkhave bhikkhu hoti sīlavā ca no ca bahussuto .pe. bahussuto ca no ca dhammakathiko dhammakathiko ca no ca parisāvacaro parisāvacaro ca no ca visārado parisāya dhammaṃ deseti visārado ca parisāya dhammaṃ deseti no ca vinayadharo vinayadharo ca no ca āraññako pantasenāsano āraññako ca pantasenāsano no ca catunnaṃ jhānānaṃ ābhicetasikānaṃ diṭṭhadhammasukhavihārānaṃ nikāmalābhī hoti akicchalābhī akasiralābhī catunnañca jhānānaṃ ābhicetasikānaṃ diṭṭhadhammasukhavihārānaṃ nikāmalābhī hoti akicchalābhī akasiralābhī no ca āsavānaṃ khayā anāsavaṃ cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharati evaṃ so tenaṅgena aparipūro hoti tena taṃ aṅgaṃ paripūretabbaṃ kintāhaṃ saddho ca assaṃ sīlavā ca bahussuto ca dhammakathiko ca parisāvacaro ca visārado ca parisāya dhammaṃ deseyyaṃ vinayadharo ca āraññako ca pantasenāsano catunnañca jhānānaṃ ābhicetasikānaṃ diṭṭhadhammasukhavihārānaṃ nikāmalābhī assaṃ akicchalābhī akasiralābhī āsavānañca khayā anāsavaṃ cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja vihareyyanti yato ca kho bhikkhave bhikkhu saddho ca hoti sīlavā ca Bahussuto ca dhammakathiko ca parisāvacaro ca visārado ca parisāya dhammaṃ deseti vinayadharo ca āraññako ca pantasenāsano catunnañca jhānānaṃ ābhicetasikānaṃ diṭṭhadhammasukhavihārānaṃ nikāmalābhī hoti akicchalābhī akasiralābhī āsavānañca khayā anāsavaṃ cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharati evaṃ so tenaṅgena paripūro hoti imehi kho bhikkhave dasahi dhammehi samannāgato bhikkhu samantapāsādiko ca hoti sabbākāraparipūro cāti. [9] Saddho [1]- bhikkhave bhikkhu hoti no ca sīlavā [2]- sīlavā ca no ca bahussuto bahussuto ca no ca dhammakathiko dhammakathiko ca no ca parisāvacaro parisāvacaro ca no ca visārado parisāya dhammaṃ deseti visārado ca parisāya dhammaṃ deseti no ca vinayadharo vinayadharo ca no ca āraññako pantasenāsano āraññako ca pantasenāsano no ca ye te santā vimokkhā atikkamma rūpe āruppā te kāyena phusitvā viharati ye te santā vimokkhā atikkamma rūpe āruppā te ca kāyena phusitvā viharati no ca āsavānaṃ khayā anāsavaṃ cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharati evaṃ so tenaṅgena aparipūro hoti tena taṃ aṅgaṃ paripūretabbaṃ kintāhaṃ saddho ca assaṃ sīlavā ca bahussuto ca dhammakathiko ca parisāvacaro ca visārado ca parisāya dhammaṃ deseyyaṃ vinayadharo ca āraññako ca pantasenāsano @Footnote: 1 Po. Ma. Yu. casaddo dissati . 2 Ma. Yu. peyyālo atthi. Ye te santā vimokkhā atikkamma rūpe āruppā te ca kāyena phusitvā vihareyyaṃ āsavānañca khayā anāsavaṃ cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja vihareyyanti yato ca kho bhikkhave bhikkhu saddho ca hoti sīlavā ca bahussuto ca dhammakathiko ca parisāvacaro ca visārado ca parisāya dhammaṃ deseti vinayadharo ca āraññako ca pantasenāsano ye te santā vimokkhā atikkamma rūpe āruppā te ca kāyena phusitvā viharati āsavānañca khayā anāsavaṃ cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharati evaṃ so tenaṅgena paripūro hoti imehi kho bhikkhave dasahi dhammehi samannāgato bhikkhu samantapāsādiko ca hoti sabbākāraparipūro cāti. [10] Saddho bhikkhave bhikkhu hoti no ca sīlavā evaṃ so tenaṅgena aparipūro hoti tena taṃ aṅgaṃ paripūretabbaṃ kintāhaṃ saddho ca assaṃ sīlavā cāti yato ca kho bhikkhave bhikkhu saddho ca hoti sīlavā ca evaṃ so tenaṅgena paripūro hoti saddho ca bhikkhave bhikkhu hoti sīlavā ca no ca bahussuto bahussuto ca no ca dhammakathiko dhammakathiko ca no ca parisāvacaro parisāvacaro ca no ca visārado parisāya dhammaṃ deseti visārado ca parisāya dhammaṃ deseti no ca vinayadharo vinayadharo ca no ca anekavihitaṃ pubbenivāsaṃ anussarati seyyathīdaṃ ekampi jātiṃ dvepi jātiyo .pe. Iti sākāraṃ sauddesaṃ anekavihitaṃ pubbenivāsaṃ anussarati anekavihitañca pubbenivāsaṃ anussarati seyyathīdaṃ ekampi jātiṃ dvepi jātiyo .pe. iti sākāraṃ sauddesaṃ anekavihitaṃ pubbenivāsaṃ anussarati no ca dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena .pe. Yathākammūpage satte pajānāti dibbena ca cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena .pe. yathākammūpage satte pajānāti no ca āsavānaṃ khayā .pe. sacchikatvā upasampajja viharati evaṃ so tenaṅgena aparipūro hoti tena taṃ aṅgaṃ paripūretabbaṃ kintāhaṃ saddho ca assaṃ sīlavā ca bahussuto ca dhammakathiko ca parisāvacaro ca visārado ca parisāya dhammaṃ deseyyaṃ vinayadharo ca anekavihitañca pubbenivāsaṃ anussareyyaṃ seyyathīdaṃ ekampi jātiṃ dvepi jātiyo .pe. Iti sākāraṃ sauddesaṃ anekavihitaṃ pubbenivāsaṃ anussareyyaṃ dibbena ca cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena .pe. yathākammūpage satte pajāneyyaṃ āsavānañca khayā .pe. sacchikatvā upasampajja vihareyyanti yato ca kho bhikkhave bhikkhu saddho ca hoti sīlavā ca bahussuto ca dhammakathiko ca parisāvacaro ca visārado ca parisāya dhammaṃ deseti vinayadharo ca anekavihitañca pubbenivāsaṃ anussarati seyyathīdaṃ ekampi jātiṃ dvepi jātiyo .pe. Iti sākāraṃ sauddesaṃ anekavihitaṃ pubbenivāsaṃ anussarati dibbena ca cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena .pe. yathākammūpage satte pajānāti āsavānañca khayā anāsavaṃ Cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharati evaṃ so tenaṅgena paripūro hoti imehi kho bhikkhave dasahi dhammehi samannāgato bhikkhu samantapāsādiko ca hoti sabbākāraparipūro cāti. Ānisaṃsavaggo paṭhamo. Tassuddānaṃ kimatthiyaṃ 1- cetanā sīlaṃ upanisā ānandapañcamaṃ samādhi sārīputto ca saddho santena vijjayāti. ------------ Nāthakaraṇavaggo dutiyo [11] Pañcaṅgasamannāgato bhikkhave bhikkhu pañcaṅgasamannāgataṃ senāsanaṃ sevamāno bhajamāno nacirasseva āsavānaṃ khayā anāsavaṃ cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja vihareyya kathañca bhikkhave bhikkhu pañcaṅgasamannāgato hoti idha bhikkhave bhikkhu saddho hoti saddahati tathāgatassa bodhiṃ itipi so bhagavā arahaṃ sammāsambuddho vijjācaraṇasampanno sugato lokavidū anuttaro purisadammasārathi satthā devamanussānaṃ buddho bhagavāti appābādho hoti appātaṅko samavepākiniyā gahaṇiyā samannāgato nātisītāya nāccuṇhāya majjhimāya padhānakkhamāya asaṭho hoti amāyāvī yathābhūtaṃ attānaṃ āvikattā satthari vā viññūsu vā sabrahmacārīsu @Footnote: 1 Ma. kimatthiyaṃ cetanā ca tayo upanisāpi ca @ samādhi sāriputto ca jhānaṃ santena vijjayāti. Āraddhaviriyo viharati akusalānaṃ dhammānaṃ pahānāya kusalānaṃ dhammānaṃ upasampadāya thāmavā daḷhaparakkamo anikkhittadhuro kusalesu dhammesu paññavā hoti udayatthagāminiyā paññāya samannāgato ariyāya nibbedhikāya sammādukkhakkhayagāminiyā evaṃ kho bhikkhave bhikkhu pañcaṅgasamannāgato hoti. {11.1} Kathañca bhikkhave senāsanaṃ pañcaṅgasamannāgataṃ hoti idha bhikkhave senāsanaṃ nātidūraṃ hoti nāccāsannaṃ gamanāgamanasampannaṃ divā appakiṇṇaṃ rattiṃ appasaddaṃ appanigghosaṃ appaḍaṃsamakasavātātapasiriṃsapa- samphassaṃ tasmiṃ kho pana senāsane viharantassa appakasireneva uppajjanti cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārā tasmiṃ kho pana senāsane therā bhikkhū viharanti bahussutā āgatāgamā dhammadharā vinayadharā mātikādharā te kālena kālaṃ upasaṅkamitvā paripucchati paripañhati idaṃ bhante kathaṃ imassa ko atthoti tassa te āyasmanto avivaṭañceva vivaranti anuttānīkatañca uttānīkaronti anekavihitesu ca kaṅkhaṭṭhāniyesu dhammesu kaṅkhaṃ paṭivinodenti evaṃ kho bhikkhave senāsanaṃ pañcaṅgasamannāgataṃ hoti. Pañcaṅgasamannāgato kho bhikkhave bhikkhu pañcaṅgasamannāgataṃ senāsanaṃ sevamāno bhajamāno nacirasseva āsavānaṃ khayā .pe. Sacchikatvā upasampajja vihareyyāti. [12] Pañcaṅgavippahīno bhikkhave bhikkhu pañcaṅgasamannāgato Imasmiṃ dhammavinaye kevalī vusitavā uttamapurisoti vuccati kathañca bhikkhave bhikkhu pañcaṅgavippahīno hoti idha bhikkhave bhikkhuno kāmacchando pahīno hoti byāpādo pahīno hoti thīnamiddhaṃ pahīnaṃ hoti uddhaccakukkuccaṃ pahīnaṃ hoti vicikicchā pahīnā hoti evaṃ kho bhikkhave bhikkhu pañcaṅgavippahīno hoti. {12.1} Kathañca bhikkhave bhikkhu pañcaṅgasamannāgato hoti idha bhikkhave bhikkhu asekhena sīlakkhandhena samannāgato hoti asekhena samādhikkhandhena samannāgato hoti asekhena paññākkhandhena samannāgato hoti asekhena vimuttikkhandhena samannāgato hoti asekhena vimuttiñāṇadassanakkhandhena samannāgato hoti evaṃ kho bhikkhave bhikkhu pañcaṅgasamannāgato hoti. Pañcaṅgavippahīno kho bhikkhave bhikkhu pañcaṅgasamannāgato imasmiṃ dhammavinaye kevalī vusitavā uttamapurisoti vuccatīti 1-. Kāmacchando ca byāpādo thīnamiddhañca bhikkhuno uddhaccaṃ vicikicchā ca sabbasova na vijjati asekhena ca sīlena asekhena samādhinā vimuttiyā ca sampanno ñāṇena ca tathāvidho sa ve pañcaṅgasampanno pañcaṅgāni 2- vivajjayaṃ sa 3- ve imasmiṃ dhammavinaye kevalī iti vuccatīti 4-. [13] Dasayimāni bhikkhave saṃyojanāni katamāni dasa pañcorambhāgiyāni saṃyojanāni pañcuddhambhāgiyāni saṃyojanāni katamāni @Footnote: 1 Po. Ma. itisaddo natthi . 2 Po. Ma. Yu. pañca aṅge. 3 Ma. Yu. sa veti pāṭhadvayaṃ @natthi. 4 Ma. itisaddo natthi. Pañcorambhāgiyāni saṃyojanāni sakkāyadiṭṭhi vicikicchā sīlabbataparāmāso kāmacchando byāpādo imāni pañcorambhāgiyāni saṃyojanāni katamāni pañcuddhambhāgiyāni saṃsojanāni rūparāgo arūparāgo māno uddhaccaṃ avijjā imāni pañcuddhambhāgiyāni saṃyojanāni imāni kho bhikkhave dasa saṃyojanānīti 1-. [14] Yassakassaci bhikkhave bhikkhussa vā bhikkhuniyā vā pañca cetokhilā 2- appahīnā pañca cetaso vinibandhā asamucchinanā tassa yā ratti vā divaso vā āgacchati hāniyeva pāṭikaṅkhā kusalesu dhammesu no vuḍḍhi katamassa pañca cetokhilā appahīnā honti idha bhikkhave bhikkhu satthari kaṅkhati vicikicchati nādhimuccati na sampasīdati yo so bhikkhave bhikkhu satthari kaṅkhati vicikicchati nādhimuccati na sampasīdati tassa cittaṃ na namati ātappāya anuyogāya sātaccāya padhānāya yassa cittaṃ na namati ātappāya anuyogāya sātaccāya padhānāya evamassāyaṃ paṭhamo cetokhilo appahīno hoti. {14.1} Puna caparaṃ bhikkhave bhikkhu dhamme kaṅkhati .pe. Saṅghe kaṅkhati sikkhāya kaṅkhati sabrahmacārīsu kupito hoti anattamano āhatacitto khilajāto yo so bhikkhave bhikkhu sabrahmacārīsu kupito hoti anattamano āhatacitto khilajāto tassa cittaṃ na namati ātappāya anuyogāya sātaccāya padhānāya yassa cittaṃ na namati ātappāya anuyogāya sātaccāya padhānāya evamassāyaṃ pañcamo cetokhilo appahīno hoti . imassa @Footnote: 1 Ma. itisaddo natthi. 2 Ma. cetokhīlā. ito paraṃ īdisameva. Pañca cetokhilā appahīnā honti. {14.2} Katamassa pañca cetaso vinibandhā asamucchinnā honti idha bhikkhave bhikkhu kāmesu avītarāgo hoti avigatacchando avigatapemo avigatapipāso avigatapariḷāho avigatataṇho yo so bhikkhave bhikkhu kāmesu avītarāgo hoti avigatacchando avigatapemo avigatapipāso avigatapariḷāho avigatataṇho tassa cittaṃ na namati ātappāya anuyogāya sātaccāya padhānāya yassa cittaṃ na namati ātappāya anuyogāya sātaccāya padhānāya evamassāyaṃ paṭhamo cetaso vinibandho asamucchinno hoti. {14.3} Puna caparaṃ bhikkhave bhikkhu kāye avītarāgo hoti .pe. Rūpe avītarāgo hoti yāvadatthaṃ udarāvadehakaṃ bhuñjitvā seyyasukhaṃ passasukhaṃ middhasukhaṃ anuyutto viharati aññataraṃ devanikāyaṃ paṇidhāya brahmacariyaṃ carati imināhaṃ sīlena vā vatena vā tapena vā brahmacariyena vā devo vā bhavissāmi devaññataro vāti yo so bhikkhave bhikkhu aññataraṃ devanikāyaṃ paṇidhāya brahmacariyaṃ carati imināhaṃ sīlena vā vatena vā tapena vā brahmacariyena vā devo vā bhavissāmi devaññataro vāti tassa cittaṃ na namati ātappāya anuyogāya sātaccāya padhānāya yassa cittaṃ na namati ātappāya anuyogāya sātaccāya padhānāya evamassāyaṃ pañcamo cetaso vinibandho asamucchinno hoti . Imassa pañca cetaso vinibandhā asamucchinnā honti . yassakassaci bhikkhave bhikkhussa vā bhikkhuniyā vā ime pañca cetokhilā appahīnā ime @Footnote: 1 Ma. bhavissati. Pañca cetaso vinibandhā asamucchinnā tassa yā ratti vā divaso vā āgacchati hāniyeva pāṭikaṅkhā kusalesu dhammesu no vuḍḍhi seyyathāpi bhikkhave kāḷapakkhe candassa yā ratti vā divaso vā āgacchati hāyateva vaṇṇena hāyati maṇḍalena hāyati ābhāya hāyati ārohapariṇāhena evameva kho bhikkhave yassakassaci bhikkhussa vā bhikkhuniyā vā ime pañca cetokhilā appahīnā ime pañca cetaso vinibandhā asamucchinnā tassa yā ratti vā divaso vā āgacchati hāniyeva pāṭikaṅkhā kusalesu dhammesu no vuḍḍhi. {14.4} Yassakassaci bhikkhave bhikkhussa vā bhikkhuniyā vā pañca cetokhilā pahīnā pañca cetaso vinibandhā samucchinnā tassa yā ratti vā divaso vā āgacchati vuḍḍhiyeva pāṭikaṅkhā kusalesu dhammesu no parihāni katamassa pañca cetokhilā pahīnā honti idha bhikkhave bhikkhu satthari na kaṅkhati na vicikicchati adhimuccati sampasīdati yo so bhikkhave bhikkhu satthari na kaṅkhati na vicikicchati adhimuccati sampasīdati tassa cittaṃ namati ātappāya anuyogāya sātaccāya padhānāya yassa cittaṃ namati ātappāya anuyogāya sātaccāya padhānāya evamassāyaṃ paṭhamo cetokhilo pahīno hoti. {14.5} Puna caparaṃ bhikkhave bhikkhu dhamme na kaṅkhati .pe. Saṅghe na kaṅkhati sikkhāya na kaṅkhati sabrahmacārīsu na kupito hoti attamano na āhatacitto na khilajāto yo so bhikkhave bhikkhu sabrahmacārīsu na kupito hoti attamano na āhatacitto na Khilajāto tassa cittaṃ namati ātappāya anuyogāya sātaccāya padhānāya yassa cittaṃ namati ātappāya anuyogāya sātaccāya padhānāya evamassāyaṃ pañcamo cetokhilo pahīno hoti . imassa pañca cetokhilā pahīnā honti. {14.6} Katamassa pañca cetaso vinibandhā susamucchinnā honti idha bhikkhave bhikkhu kāmesu vītarāgo hoti vigatacchando vigatapemo vigatapipāso vigatapariḷāho vigatataṇho yo so bhikkhave bhikkhu kāmesu vītarāgo hoti vigatacchando vigatapemo vigatapipāso vigatapariḷāho vigatataṇho tassa cittaṃ namati ātappāya anuyogāya sātaccāya padhānāya yassa cittaṃ namati ātappāya anuyogāya sātaccāya padhānāya evamassāyaṃ paṭhamo cetaso vinibandho susamucchinno hoti. {14.7} Puna caparaṃ bhikkhave bhikkhu kāye vītarāgo hoti .pe. Rūpe vītarāgo hoti na yāvadatthaṃ udarāvadehakaṃ bhuñjitvā seyyasukhaṃ passasukhaṃ middhasukhaṃ anuyutto viharati na aññataraṃ devanikāyaṃ paṇidhāya brahmacariyaṃ carati imināhaṃ sīlena vā vatena vā tapena vā brahmacariyena vā devo vā bhavissāmi devaññataro vāti yo so bhikkhave bhikkhu na aññataraṃ devanikāyaṃ paṇidhāya brahmacariyaṃ carati imināhaṃ sīlena vā vatena vā tapena vā brahmacariyena vā devo vā bhavissāmi devaññataro vāti tassa cittaṃ namati ātappāya anuyogāya sātaccāya padhānāya yassa cittaṃ namati ātappāya anuyogāya sātaccāya padhānāya evamassāyaṃ pañcamo cetaso vinibandho susamucchinno hoti . imassa Pañca cetaso vinibandhā susamucchinnā honti. {14.8} Yassakassaci bhikkhave bhikkhussa vā bhikkhuniyā vā ime pañca cetokhilā pahīnā ime pañca cetaso vinibandhā susamucchinnā tassa yā ratti vā divaso vā āgacchati vuḍḍhiyeva pāṭikaṅkhā kusalesu dhammesu no parihāni seyyathāpi bhikkhave juṇhapakkhe candassa yā ratti vā divaso vā āgacchati vaḍḍhateva vaṇṇena vaḍḍhati maṇḍalena vaḍḍhati ābhāya vaḍḍhati ārohapariṇāhena evameva kho bhikkhave yassakassaci bhikkhussa vā bhikkhuniyā vā ime pañca cetokhilā pahīnā ime pañca cetaso vinibandhā susamucchinnā tassa yā ratti vā divaso vā āgacchati vuḍḍhiyeva pāṭikaṅkhā kusalesu dhammesu no parihānīti. [15] Yāvatā bhikkhave sattā apadā vā dvipadā vā catuppadā vā bahuppadā vā rūpino vā arūpino vā saññino vā asaññino vā nevasaññināsaññino vā tathāgato tesaṃ aggamakkhāyati arahaṃ sammāsambuddho evameva kho bhikkhave yekeci kusalā dhammā sabbe te appamādamūlakā appamādasamosaraṇā appamādo tesaṃ aggamakkhāyati seyyathāpi bhikkhave yānikānici jaṅgalānaṃ pāṇānaṃ padajātāni sabbāni tāni hatthipade samodhānaṃ gacchanti hatthipadaṃ tesaṃ aggamakkhāti yadidaṃ mahantattena evameva kho bhikkhave yekeci kusalā dhammā sabbe te appamādamūlakā appamādasamosaraṇā appamādo tesaṃ aggamakkhāyati seyyathāpi bhikkhave kūṭāgārassa yākāci Gopānasiyo sabbā tā kūṭaṅgamā kūṭaninnā kūṭasamosaraṇā kūṭaṃ 1- tāsaṃ aggamakkhāyati evameva kho bhikkhave yekeci kusalā dhammā sabbe te appamādamūlakā appamādasamosaraṇā appamādo tesaṃ aggamakkhāyati seyyathāpi bhikkhave yekeci mūlagandhā kāḷānusāriyaṃ tesaṃ aggamakkhāyati evameva kho bhikkhave .pe. seyyathāpi bhikkhave yekeci sāragandhā lohitacandanaṃ tesaṃ aggamakkhāyati evameva kho bhikkhave .pe. seyyathāpi bhikkhave yekeci pupphagandhā vassikaṃ tesaṃ aggamakkhāyati evameva kho bhikkhave .pe. seyyathāpi bhikkhave yekeci kuḍḍarājāno sabbe te rañño cakkavattissa anuyantā vattanti rājā tesaṃ cakkavatti aggamakkhāyati evameva kho bhikkhave .pe. Seyyathāpi bhikkhave yākāci tārakarūpānaṃ pabhā sabbā tā candappabhāya kalaṃ nāgghanti soḷasiṃ candappabhā tāsaṃ aggamakkhāyati evameva kho bhikkhave .pe. seyyathāpi bhikkhave saradasamaye viddhe vigatavalāhake deve ādicco nabhaṃ abbhussakkamāno sabbaṃ ākāsagataṃ tamagataṃ abhivihacca bhāsate ca tapate ca virocati ca evameva kho bhikkhave .pe. Seyyathāpi bhikkhave yākāci mahānadiyo seyyathīdaṃ gaṅgā yamunā aciravatī sarabhū mahī sabbā tā samuddaṅgamā samuddaninnā samuddapoṇā samuddapabbhārā mahāsamuddo tāsaṃ aggamakkhāyati evameva kho bhikkhave yekeci kusalā dhammā sabbe te appamādamūlakā appamādasamosaraṇā appamādo tesaṃ aggamakkhāyatīti. @Footnote: 1 Ma. kūṭo. [16] Dasayime bhikkhave puggalā āhuneyyā pāhuneyyā dakkhiṇeyyā añjalikaraṇīyā anuttaraṃ puññakkhettaṃ lokassa katame dasa tathāgato arahaṃ sammāsambuddho paccekasambuddho ubhatobhāgavimutto paññāvimutto kāyasakkhi diṭṭhippatto saddhāvimutto dhammānusārī saddhānusārī gotrabhū ime kho bhikkhave dasa puggalā āhuneyyā .pe. Anuttaraṃ puññakkhettaṃ lokassāti. [17] Sanāthā bhikkhave viharatha mā anāthā dukkhaṃ bhikkhave anātho viharati dasayime bhikkhave nāthakaraṇā dhammā katame dasa idha bhikkhave bhikkhu sīlavā hoti pātimokkhasaṃvarasaṃvuto viharati ācāragocarasampanno aṇumattesu vajjesu bhayadassāvī samādāya sikkhati sikkhāpadesu yampi bhikkhave bhikkhu sīlavā hoti .pe. Samādāya sikkhati sikkhāpadesu ayampi dhammo nāthakaraṇo. {17.1} Puna caparaṃ bhikkhave bhikkhu bahussuto hoti sutadharo sutasannicayo ye te dhammā ādikalyāṇā majjhekalyāṇā pariyosānakalyāṇā sātthaṃ sabyañjanaṃ kevalaparipuṇṇaṃ parisuddhaṃ brahmacariyaṃ abhivadanti tathārūpāssa dhammā bahussutā honti dhatā vacasā paricitā manasānupekkhitā diṭṭhiyā suppaṭividdhā yampi bhikkhave bhikkhu bahussuto hoti .pe. diṭṭhiyā suppaṭividdhā ayampi dhammo nāthakaraṇo. {17.2} Puna caparaṃ bhikkhave bhikkhu kalyāṇamitto hoti kalyāṇasahāyo kalyāṇasampavaṅko yampi bhikkhave bhikkhu kalyāṇamitto hoti kalyāṇasahāyo kalyāṇasampavaṅko ayampi dhammo nāthakaraṇo . Puna caparaṃ bhikkhave bhikkhu suvaco hoti sovacassakaraṇehi dhammehi samannāgato khamo padakkhiṇaggāhī anusāsaniṃ yampi bhikkhave bhikkhu suvaco hoti sovacassakaraṇehi dhammehi samannāgato khamo padakkhiṇaggāhī anusāsaniṃ ayampi dhammo nāthakaraṇo. {17.3} Puna caparaṃ bhikkhave bhikkhu yāni tāni sabrahmacārīnaṃ uccāvacāni kiṃkaraṇīyāni tattha dakkho hoti analaso tatrupāyāya vīmaṃsāya samannāgato alaṃ kātuṃ alaṃ saṃvidhātuṃ yampi bhikkhave bhikkhu yāni tāni sabrahmacārīnaṃ uccāvacāni kiṃkaraṇīyāni .pe. Alaṃ kātuṃ alaṃ saṃvidhātuṃ ayampi dhammo nāthakaraṇo. {17.4} Puna caparaṃ bhikkhave bhikkhu dhammakāmo hoti piyasamudāhāro abhidhamme abhivinaye uḷārapāmujjo yampi bhikkhave bhikkhu dhammakāmo hoti piyasamudāhāro abhidhamme abhivinaye uḷārapāmujjo ayampi dhammo nāthakaraṇo. {17.5} Puna caparaṃ bhikkhave bhikkhu āraddhaviriyo viharati akusalānaṃ dhammānaṃ pahānāya kusalānaṃ dhammānaṃ upasampadāya thāmavā daḷhaparakkamo anikkhittadhuro kusalesu dhammesu yampi bhikkhave bhikkhu āraddhaviriyo viharati akusalānaṃ dhammānaṃ pahānāya kusalānaṃ dhammānaṃ upasampadāya thāmavā daḷhaparakkamo anikkhittadhuro kusalesu dhammesu ayampi dhammo nāthakaraṇo. {17.6} Puna caparaṃ bhikkhave bhikkhu santuṭṭho hoti itarītaracīvarapiṇḍapāta- senāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārena yampi bhikkhave bhikkhu santuṭṭho hoti itarītaracīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārena ayampi dhammo nāthakaraṇo . puna caparaṃ bhikkhave bhikkhu satimā Hoti paramena satinepakkena samannāgato cirakatampi cirabhāsitampi saritā anussaritā yampi bhikkhave bhikkhu satimā hoti paramena satinepakkena samannāgato cirakatampi cirabhāsitampi saritā anussaritā ayampi dhammo nāthakaraṇo. {17.7} Puna caparaṃ bhikkhave bhikkhu paññavā hoti udayatthagāminiyā paññāya samannāgato ariyāya nibbedhikāya sammādukkhakkhayagāminiyā yampi bhikkhave bhikkhu paññavā hoti udayatthagāminiyā paññāya samannāgato ariyāya nibbedhikāya sammādukkhakkhayagāminiyā ayampi dhammo nāthakaraṇo . sanāthā bhikkhave viharatha mā anāthā dukkhaṃ bhikkhave anātho viharati ime kho bhikkhave dasa nāthakaraṇā dhammāti. [18] Sanāthā bhikkhave viharatha mā anāthā dukkhaṃ bhikkhave anātho viharati dasayime bhikkhave nāthakaraṇā dhammā katame dasa idha bhikkhave bhikkhu sīlavā hoti .pe. samādāya sikkhati sikkhāpadesu sīlavā vatāyaṃ bhikkhu pātimokkhasaṃvarasaṃvuto viharati ācāragocarasampanno aṇumattesu vajjesu bhayadassāvī samādāya sikkhati sikkhāpadesūti therāpi naṃ bhikkhū vattabbaṃ anusāsitabbaṃ maññanti majjhimāpi bhikkhū navāpi bhikkhū vattabbaṃ anusāsitabbaṃ maññanti tassa therānukampitassa majjhimānukampitassa navānukampitassa vuḍḍhiyeva pāṭikaṅkhā kusalesu dhammesu no parihāni ayampi dhammo nāthakaraṇo. {18.1} Puna caparaṃ bhikkhave bhikkhu bahussuto hoti .pe. Diṭṭhiyā suppaṭividdhā bahussuto vatāyaṃ bhikkhu sutadharo sutasannicayo ye te dhammā ādikalyāṇā majjhekalyāṇā Pariyosānakalyāṇā sātthaṃ sabyañjanaṃ kevalaparipuṇṇaṃ parisuddhaṃ brahmacariyaṃ abhivadanti tathārūpāssa dhammā bahussutā honti dhatā vacasā paricitā manasānupekkhitā diṭṭhiyā suppaṭividdhāti therāpi naṃ bhikkhū vattabbaṃ anusāsitabbaṃ maññanti majjhimāpi bhikkhū navāpi bhikkhū vattabbaṃ anusāsitabbaṃ maññanti tassa therānukampitassa majjhimānukampitassa navānukampitassa vuḍḍhiyeva pāṭikaṅkhā kusalesu dhammesu no parihāni ayampi dhammo nāthakaraṇo. {18.2} Puna caparaṃ bhikkhave bhikkhu kalyāṇamitto hoti kalyāṇasahāyo kalyāṇasampavaṅko kalyāṇamitto vatāyaṃ bhikkhu kalyāṇasahāyo kalyāṇasampavaṅkoti therāpi naṃ bhikkhū vattabbaṃ anusāsitabbaṃ maññanti majjhimāpi bhikkhū navāpi bhikkhū vattabbaṃ anusāsitabbaṃ maññanti tassa therānukampitassa majjhimānukampitassa navānukampitassa vuḍḍhiyeva pāṭikaṅkhā kusalesu dhammesu no parihāni ayampi dhammo nāthakaraṇo. {18.3} Puna caparaṃ bhikkhave bhikkhu suvaco hoti sovacassakaraṇehi dhammehi samannāgato khamo padakkhiṇaggāhī anusāsaniṃ suvaco vatāyaṃ bhikkhu sovacassakaraṇehi dhammehi samannāgato khamo padakkhiṇaggāhī anusāsaninti therāpi naṃ bhikkhū vattabbaṃ anusāsitabbaṃ maññanti majjhimāpi bhikkhū navāpi bhikkhū vattabbaṃ anusāsitabbaṃ maññanti tassa therānukampitassa majjhimānukampitassa navānukampitassa vuḍḍhiyeva pāṭikaṅkhā kusalesu dhammesu no parihāni ayampi dhammo nāthakaraṇo. {18.4} Puna caparaṃ bhikkhave bhikkhu yāni tāni sabrahmacārīnaṃ Uccāvacāni kiṃkaraṇīyāni tattha dakkho hoti analaso tatrupāyāya vīmaṃsāya samannāgato alaṃ kātuṃ alaṃ saṃvidhātuṃ yāni tāni sabrahmacārīnaṃ uccāvacāni kiṃkaraṇīyāni tattha dakkho vatāyaṃ bhikkhu analaso tatrupāyāya vīmaṃsāya samannāgato alaṃ kātuṃ alaṃ saṃvidhātunti therāpi naṃ bhikkhū vattabbaṃ anusāsitabbaṃ maññanti majjhimāpi bhikkhū navāpi bhikkhū vattabbaṃ anusāsitabbaṃ maññanti tassa therānukampitassa majjhimānukampitassa navānukampitassa vuḍḍhiyeva pāṭikaṅkhā kusalesu dhammesu no parihāni ayampi dhammo nāthakaraṇo. {18.5} Puna caparaṃ bhikkhave bhikkhu dhammakāmo hoti piyasamudāhāro abhidhamme abhivinaye uḷārapāmujjo dhammakāmo vatāyaṃ bhikkhu piyasamudāhāro abhidhamme abhivinaye uḷārapāmujjoti therāpi naṃ bhikkhū vattabbaṃ anusāsitabbaṃ maññanti majjhimāpi bhikkhū navāpi bhikkhū vattabbaṃ anusāsitabbaṃ maññanti tassa therānukampitassa majjhimānukampitassa navānukampitassa vuḍḍhiyeva pāṭikaṅkhā kusalesu dhammesu no parihāni ayampi dhammo nāthakaraṇo. {18.6} Puna caparaṃ bhikkhave bhikkhu āraddhaviriyo viharati akusalānaṃ dhammānaṃ pahānāya kusalānaṃ dhammānaṃ upasampadāya thāmavā daḷhaparakkamo anikkhittadhuro kusalesu dhammesu āraddhaviriyo vatāyaṃ bhikkhu viharati akusalānaṃ dhammānaṃ pahānāya kusalānaṃ dhammānaṃ upasampadāya thāmavā daḷhaparakkamo anikkhittadhuro kusalesu dhammesūti therāpi naṃ bhikkhū vattabbaṃ anusāsitabbaṃ maññanti majjhimāpi bhikkhū navāpi bhikkhū vattabbaṃ anusāsitabbaṃ Maññanti tassa therānukampitassa majjhimānukampitassa navānukampitassa vuḍḍhiyeva pāṭikaṅkhā kusalesu dhammesu no parihāni ayampi dhammo nāthakaraṇo. {18.7} Puna caparaṃ bhikkhave bhikkhu santuṭṭho hoti itarītaracīvara- piṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārena santuṭṭho vatāyaṃ bhikkhu itarītaracīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārenāti therāpi naṃ bhikkhū vattabbaṃ anusāsitabbaṃ maññanti majjhimāpi bhikkhū navāpi bhikkhū vattabbaṃ anusāsitabbaṃ maññanti tassa therānukampitassa majjhimānukampitassa navānukampitassa vuḍḍhiyeva pāṭikaṅkhā kusalesu dhammesu no parihāni ayampi dhammo nāthakaraṇo. {18.8} Puna caparaṃ bhikkhave bhikkhu satimā hoti paramena satinepakkena samannāgato cirakatampi cirabhāsitampi saritā anussaritā satimā vatāyaṃ bhikkhu paramena satinepakkena samannāgato cirakatampi cirabhāsitampi saritā anussaritāti therāpi naṃ bhikkhū vattabbaṃ anusāsitabbaṃ maññanti majjhimāpi bhikkhū navāpi bhikkhū vattabbaṃ anusāsitabbaṃ maññanti tassa therānukampitassa majjhimānukampitassa navānukampitassa vuḍḍhiyeva pāṭikaṅkhā kusalesu dhammesu no parihāni ayampi dhammo nāthakaraṇo. {18.9} Puna caparaṃ bhikkhave bhikkhu paññavā hoti udayatthagāminiyā paññāya samannāgato ariyāya nibbedhikāya sammādukkhakkhayagāminiyā paññavā vatāyaṃ bhikkhu udayatthagāminiyā paññāya samannāgato ariyāya nibbedhikāya sammādukkhakkhayagāminiyāti therāpi naṃ bhikkhū vattabbaṃ anusāsitabbaṃ maññanti majjhimāpi bhikkhū Navāpi bhikkhū vattabbaṃ anusāsitabbaṃ maññanti tassa therānukampitassa majjhimānukampitassa navānukampitassa vuḍḍhiyeva pāṭikaṅkhā kusalesu dhammesu no parihāni ayampi dhammo nāthakaraṇo . sanāthā bhikkhave viharatha mā anāthā dukkhaṃ bhikkhave anātho viharati ime kho bhikkhave dasa nāthakaraṇā dhammāti. [19] Dasayime bhikkhave ariyavāsā ye ariyā āvasiṃsu vā āvasanti vā āvasissanti vā katame dasa idha bhikkhave bhikkhu pañcaṅgavippahīno hoti chaḷaṅgasamannāgato ekārakkho caturāpasseno panuṇṇapaccekasacco samavayasaṭṭhesano anāvilasaṅkappo passaddhakāyasaṅkhāro suvimuttacitto suvimuttapañño ime kho bhikkhave dasa ariyavāsā ye ariyā āvasiṃsu vā āvasanti vā āvasissanti vāti. [20] Ekaṃ samayaṃ bhagavā kurūsu viharati kammāsadhammaṃ nāma kurūnaṃ nigamo tatra kho bhagavā bhikkhū āmantesi .pe. bhagavā etadavoca dasayime bhikkhave ariyavāsā ye ariyā āvasiṃsu vā āvasanti vā āvasissanti vā katame dasa idha bhikkhave bhikkhu pañcaṅgavippahīno hoti chaḷaṅgasamannāgato ekārakkho caturāpasseno panuṇṇapaccekasacco samavayasaṭṭhesano anāvilasaṅkappo passaddhakāyasaṅkhāro suvimuttacitto suvimuttapañño . kathañca bhikkhave bhikkhu pañcaṅgavippahīno hoti idha bhikkhave bhikkhuno kāmacchando Pahīno hoti byāpādo pahīno hoti thīnamiddhaṃ pahīnaṃ hoti uddhaccakukkuccaṃ pahīnaṃ hoti vicikicchā pahīnā hoti evaṃ kho bhikkhave bhikkhu pañcaṅgavippahīno hoti. {20.1} Kathañca bhikkhave bhikkhu chaḷaṅgasamannāgato hoti idha bhikkhave bhikkhu cakkhunā rūpaṃ disvā neva sumano hoti na dummano upekkhako viharati sato sampajāno sotena saddaṃ sutvā .pe. ghānena gandhaṃ ghāyitvā jivhāya rasaṃ sāyitvā kāyena phoṭṭhabbaṃ phusitvā manasā dhammaṃ viññāya neva sumano hoti na dummano upekkhako viharati sato sampajāno evaṃ kho bhikkhave bhikkhu chaḷaṅgasamannāgato hoti. {20.2} Kathañca bhikkhave bhikkhu ekārakkho hoti idha bhikkhave bhikkhu satārakkhena cetasā samannāgato hoti evaṃ kho bhikkhave bhikkhu ekārakkho hoti. {20.3} Kathañca bhikkhave bhikkhu caturāpasseno hoti idha bhikkhave bhikkhu saṅkhāyekaṃ paṭisevati saṅkhāyekaṃ adhivāseti saṅkhāyekaṃ parivajjeti saṅkhāyekaṃ vinodeti evaṃ kho bhikkhave bhikkhu caturāpasseno hoti. {20.4} Kathañca bhikkhave bhikkhu panuṇṇapaccekasacco hoti idha bhikkhave bhikkhuno yāni tāni puthusamaṇabrāhmaṇānaṃ puthupaccekasaccāni seyyathīdaṃ sassato lokoti vā asassato lokoti vā antavā lokoti vā anantavā lokoti vā taṃ jīvaṃ taṃ sarīranti vā aññaṃ jīvaṃ aññaṃ sarīranti vā hoti tathāgato parammaraṇāti vā na hoti tathāgato parammaraṇāti vā hoti ca na ca hoti tathāgato parammaraṇāti vā neva Hoti na na hoti tathāgato parammaraṇāti vā sabbāni tāni nuṇṇāni honti panuṇṇāni cattāni vantāni muttāni pahīnāni paṭinissaṭṭhāni evaṃ kho bhikkhave bhikkhu panuṇṇapaccekasacco hoti. {20.5} Kathañca bhikkhave bhikkhu samavayasaṭṭhesano hoti idha bhikkhave bhikkhuno kāmesanā pahīnā hoti bhavesanā pahīnā hoti brahmacariyesanā paṭippassaddhā evaṃ kho bhikkhave bhikkhu samavayasaṭṭhesano hoti. {20.6} Kathañca bhikkhave bhikkhu anāvilasaṅkappo hoti idha bhikkhave bhikkhuno kāmasaṅkappo pahīno hoti byāpādasaṅkappo pahīno hoti vihiṃsāsaṅkappo pahīno hoti evaṃ kho bhikkhave bhikkhu anāvilasaṅkappo hoti. {20.7} Kathañca bhikkhave bhikkhu passaddhakāyasaṅkhāro hoti idha bhikkhave bhikkhu sukhassa ca pahānā dukkhassa ca pahānā pubbeva somanassadomanassānaṃ atthaṅgamā adukkhamasukhaṃ upekkhāsatipārisuddhiṃ catutthaṃ jhānaṃ upasampajja viharati evaṃ kho bhikkhave bhikkhu passaddhakāyasaṅkhāro hoti. {20.8} Kathañca bhikkhave bhikkhu suvimuttacitto hoti idha bhikkhave bhikkhuno rāgā cittaṃ vimuttaṃ hoti dosā cittaṃ vimuttaṃ hoti mohā cittaṃ vimuttaṃ hoti evaṃ kho bhikkhave bhikkhu suvimuttacitto hoti. {20.9} Kathañca bhikkhave bhikkhu suvimuttapañño hoti idha bhikkhave bhikkhu rāgo me pahīno ucchinnamūlo tālāvatthukato anabhāvaṃ gato āyatiṃanuppādadhammoti pajānāti doso me pahīno .pe. moho me Pahīno ucchinnamūlo tālāvatthukato anabhāvaṃ gato āyatiṃanuppādadhammoti pajānāti evaṃ kho bhikkhave bhikkhu suvimuttapañño hoti. {20.10} Ye hi keci bhikkhave atītamaddhānaṃ ariyā ariyavāse āvasiṃsu sabbe te imeva dasa ariyavāse āvasiṃsu ye hi keci bhikkhave anāgatamaddhānaṃ ariyā ariyavāse āvasissanti sabbe te imeva dasa ariyavāse āvasissanti ye hi keci bhikkhave etarahi ariyā ariyavāse āvasanti sabbe te imeva dasa ariyavāse āvasanti ime kho bhikkhave dasa ariyavāsā ye ariyā āvasiṃsu vā āvasanti vā āvasissanti vāti. Nāthakaraṇavaggo dutiyo. Tassuddānaṃ senāsanā ca aṅgā ca saṃyojanakhilena ca appamādo āhuneyyo dve nāthā dvevasena cāti. ---------- Mahāvaggo tatiyo [21] Sīho bhikkhave migarājā sāyaṇhasamayaṃ āsayā nikkhamati āsayā nikkhamitvā vijambhati vijambhitvā samantā catuddisā anuviloketi samantā catuddisā 1- anuviloketvā tikkhattuṃ sīhanādaṃ nadati tikkhattuṃ sīhanādaṃ naditvā gocarāya pakkamati taṃ kissa hetu māhaṃ khuddake pāṇe visamagate saṅghātaṃ āpādesinti sīhoti kho bhikkhave tathāgatassetaṃ adhivacanaṃ arahato sammāsambuddhassa yaṃ kho bhikkhave @Footnote: 1 Ma. catuddisaṃ. Tathāgato parisāya dhammaṃ deseti idamassa hoti sīhanādasmiṃ. {21.1} Dasayimāni bhikkhave tathāgatassa tathāgatabalāni yehi balehi samannāgato tathāgato āsabhaṇṭhānaṃ paṭijānāti parisāsu sīhanādaṃ nadati brahmacakkaṃ pavatteti katamāni dasa idha bhikkhave tathāgato ṭhānañca ṭhānato aṭṭhānañca aṭṭhānato yathābhūtaṃ pajānāti yampi bhikkhave tathāgato ṭhānañca ṭhānato aṭṭhānañca aṭṭhānato yathābhūtaṃ pajānāti idampi bhikkhave tathāgatassa tathāgatabalaṃ hoti yaṃ balaṃ āgamma tathāgato āsabhaṇṭhānaṃ paṭijānāti parisāsu sīhanādaṃ nadati brahmacakkaṃ pavatteti. {21.2} Puna caparaṃ bhikkhave tathāgato atītānāgatapaccuppannānaṃ kammasamādānānaṃ ṭhānaso hetuso vipākaṃ yathābhūtaṃ pajānāti yampi bhikkhave tathāgato atītānāgatapaccuppannānaṃ kammasamādānānaṃ ṭhānaso hetuso vipākaṃ yathābhūtaṃ pajānāti idampi bhikkhave tathāgatassa tathāgatabalaṃ hoti yaṃ balaṃ āgamma tathāgato āsabhaṇṭhānaṃ paṭijānāti parisāsu sīhanādaṃ nadati brahmacakkaṃ pavatteti. {21.3} Puna caparaṃ bhikkhave tathāgato sabbatthagāminiṃ paṭipadaṃ yathābhūtaṃ pajānāti yampi bhikkhave tathāgato sabbatthagāminiṃ paṭipadaṃ yathābhūtaṃ pajānāti idampi bhikkhave tathāgatassa tathāgatabalaṃ hoti yaṃ balaṃ āgamma tathāgato āsabhaṇṭhānaṃ paṭijānāti parisāsu sīhanādaṃ nadati brahmacakkaṃ pavatteti. {21.4} Puna caparaṃ bhikkhave tathāgato anekadhātuṃ nānādhātuṃ lokaṃ yathābhūtaṃ pajānāti yampi bhikkhave tathāgato anekadhātuṃ nānādhātuṃ lokaṃ yathābhūtaṃ pajānāti idampi bhikkhave tathāgatassa Tathāgatabalaṃ hoti yaṃ balaṃ āgamma tathāgato āsabhaṇṭhānaṃ paṭijānāti parisāsu sīhanādaṃ nadati brahmacakkaṃ pavatteti. {21.5} Puna caparaṃ bhikkhave tathāgato sattānaṃ nānādhimuttikataṃ yathābhūtaṃ pajānāti yampi bhikkhave tathāgato sattānaṃ nānādhimuttikataṃ yathābhūtaṃ pajānāti idampi bhikkhave tathāgatassa tathāgatabalaṃ hoti yaṃ balaṃ āgamma tathāgato āsabhaṇṭhānaṃ paṭijānāti parisāsu sīhanādaṃ nadati brahmacakkaṃ pavatteti. {21.6} Puna caparaṃ bhikkhave tathāgato parasattānaṃ parapuggalānaṃ indriyaparopariyattaṃ yathābhūtaṃ pajānāti yampi bhikkhave tathāgato parasattānaṃ parapuggalānaṃ indriyaparopariyattaṃ yathābhūtaṃ pajānāti idampi bhikkhave tathāgatassa tathāgatabalaṃ hoti yaṃ balaṃ āgamma tathāgato āsabhaṇṭhānaṃ paṭijānāti parisāsu sīhanādaṃ nadati brahmacakkaṃ pavatteti. {21.7} Puna caparaṃ bhikkhave tathāgato jhānavimokkhasamādhisamāpattīnaṃ saṅkilesaṃ vodānaṃ vuṭṭhānaṃ yathābhūtaṃ pajānāti yampi bhikkhave tathāgato jhānavimokkhasamādhisamāpattīnaṃ saṅkilesaṃ vodānaṃ vuṭṭhānaṃ yathābhūtaṃ pajānāti idampi bhikkhave tathāgatassa tathāgatabalaṃ hoti yaṃ balaṃ āgamma tathāgato āsabhaṇṭhānaṃ paṭijānāti parisāsu sīhanādaṃ nadati brahmacakkaṃ pavatteti. {21.8} Puna caparaṃ bhikkhave tathāgato anekavihitaṃ pubbenivāsaṃ anussarati seyyathīdaṃ ekampi jātiṃ dvepi jātiyo tissopi jātiyo catassopi jātiyo pañcapi jātiyo dasapi jātiyo vīsampi jātiyo tiṃsampi jātiyo cattāḷīsampi jātiyo paññāsampi jātiyo jātisatampi jātisahassampi jātisatasahassampi Anekepi saṃvaṭṭakappe anekepi vivaṭṭakappe anekepi saṃvaṭṭavivaṭṭakappe amutrāsiṃ evaṃnāmo evaṃgotto evaṃvaṇṇo evamāhāro evaṃsukhadukkha- paṭisaṃvedī evamāyupariyanto so tato cuto amutra udapādiṃ tatrāpāsiṃ evaṃnāmo evaṃgotto evaṃvaṇṇo evamāhāro evaṃsukhadukkhapaṭisaṃvedī evamāyupariyanto so tato cuto idhupapannoti iti sākāraṃ sauddesaṃ anekavihitaṃ pubbenivāsaṃ anussarati yampi bhikkhave tathāgato anekavihitaṃ pubbenivāsaṃ anussarati seyyathīdaṃ ekampi jātiṃ dvepi jātiyo .pe. Iti sākāraṃ sauddesaṃ anekavihitaṃ pubbenivāsaṃ anussarati idampi bhikkhave tathāgatassa tathāgatabalaṃ hoti yaṃ balaṃ āgamma tathāgato āsabhaṇṭhānaṃ paṭijānāti parisāsu sīhanādaṃ nadati brahmacakkaṃ pavatteti. {21.9} Puna caparaṃ bhikkhave tathāgato dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena satte passati cavamāne upapajjamāne hīne paṇīte suvaṇṇe dubbaṇṇe sugate duggate yathākammūpage satte pajānāti ime vata bhonto sattā kāyaduccaritena samannāgatā vacīduccaritena samannāgatā manoduccaritena samannāgatā ariyānaṃ upavādakā micchādiṭṭhikā micchādiṭṭhikammasamādānā te kāyassa bhedā parammaraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapannā ime vā pana bhonto sattā kāyasucaritena samannāgatā vacīsucaritena samannāgatā manosucaritena samannāgatā ariyānaṃ anupavādakā sammādiṭṭhikā sammādiṭṭhikammasamādānā te kāyassa bhedā parammaraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapannāti iti dibbena Cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena satte passati cavamāne upapajjamāne hīne paṇīte suvaṇṇe dubbaṇṇe sugate duggate yathākammūpage satte pajānāti yampi bhikkhave tathāgato dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena .pe. yathākammūpage satte pajānāti idampi bhikkhave tathāgatassa tathāgatabalaṃ hoti yaṃ balaṃ āgamma tathāgato āsabhaṇṭhānaṃ paṭijānāti parisāsu sīhanādaṃ nadati brahmacakkaṃ pavatteti. {21.10} Puna caparaṃ bhikkhave tathāgato āsavānaṃ khayā anāsavaṃ cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharati yampi bhikkhave tathāgato āsavānaṃ khayā anāsavaṃ cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharati idampi bhikkhave tathāgatassa tathāgatabalaṃ hoti yaṃ balaṃ āgamma tathāgato āsabhaṇṭhānaṃ paṭijānāti parisāsu sīhanādaṃ nadati brahmacakkaṃ pavatteti . imāni kho bhikkhave [1]- tathāgatassa tathāgatabalāni yehi balehi samannāgato tathāgato āsabhaṇṭhānaṃ paṭijānāti parisāsu sīhanādaṃ nadati brahmacakkaṃ pavattetīti. [22] Athakho āyasmā ānando yena bhagavā tenupasaṅkami upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi . ekamantaṃ nisinnaṃ kho āyasmantaṃ ānandaṃ bhagavā etadavoca ye te ānanda dhammā tesaṃ tesaṃ adhimuttipadānaṃ abhiññāsacchikiriyāya saṃvattanti visārado ahaṃ ānanda tattha paṭijānāmi tesaṃ tesaṃ tathā tathā dhammaṃ @Footnote: 1 Ma. dasāti dissati. Desetuṃ yathā yathā paṭipanno santaṃ vā atthīti ñassati 1- asantaṃ vā natthīti ñassati hīnaṃ vā hīnanti ñassati paṇītaṃ vā paṇītanti ñassati sauttaraṃ vā sauttaranti ñassati anuttaraṃ vā anuttaranti ñassati yathā yathā vā pana taṃ ñātayyaṃ 2- vā daṭṭhayyaṃ vā sacchikatayyaṃ vā tathā tathā ñassati vā dakkhati vā sacchi vā karissatīti ṭhānametaṃ vijjati etadānuttariyaṃ ānanda ñāṇānaṃ yadidaṃ tattha tattha yathābhūtañāṇaṃ etasmā cāhaṃ ānanda ñāṇā aññaṃ ñāṇaṃ uttaritaraṃ vā paṇītataraṃ vā natthīti vadāmi. {22.1} Dasayimāni ānanda tathāgatassa tathāgatabalāni yehi balehi samannāgato tathāgato āsabhaṇṭhānaṃ paṭijānāti parisāsu sīhanādaṃ nadati brahmacakkaṃ pavatteti katamāni dasa idhānanda tathāgato ṭhānañca ṭhānato aṭṭhānañca aṭṭhānato yathābhūtaṃ pajānāti yampānanda tathāgato ṭhānañca ṭhānato aṭṭhānañca aṭṭhānato yathābhūtaṃ pajānāti idampānanda tathāgatassa tathāgatabalaṃ hoti yaṃ balaṃ āgamma tathāgato āsabhaṇṭhānaṃ paṭijānāti parisāsu sīhanādaṃ nadati brahmacakkaṃ pavatteti {22.2} puna caparaṃ ānanda tathāgato atītānāgatapaccuppannānaṃ kammasamādānānaṃ ṭhānaso hetuso vipākaṃ yathābhūtaṃ pajānāti yampānanda .pe. idampānanda .pe. puna caparaṃ ānanda tathāgato sabbatthagāminiṃ paṭipadaṃ yathābhūtaṃ pajānāti yampānanda .pe. idampānanda .pe. puna caparaṃ ānanda tathāgato anekadhātuṃ nānādhātuṃ lokaṃ yathābhūtaṃ pajānāti @Footnote: 1 Po. sabbattha ñāyatīti dissati . 2 Po. Ma. ñāteyyaṃ vā daṭṭheyyaṃ vā @sacchikareyyaṃ vā. Yampānanda .pe. idampānanda .pe. puna caparaṃ ānanda tathāgato sattānaṃ nānādhimuttikataṃ yathābhūtaṃ pajānāti yampānanda .pe. Idampānanda .pe. puna caparaṃ ānanda tathāgato parasattānaṃ parapuggalānaṃ indriyaparopariyattaṃ yathābhūtaṃ pajānāti yampānanda .pe. Idampānanda .pe. puna caparaṃ ānanda tathāgato jhānavimokkhasamādhi- samāpattīnaṃ saṅkilesaṃ vodānaṃ vuṭṭhānaṃ yathābhūtaṃ pajānāti yampānanda .pe. idampānanda .pe. puna caparaṃ ānanda tathāgato anekavihitaṃ pubbenivāsaṃ anussarati seyyathīdaṃ ekampi jātiṃ dvepi jātiyo .pe. Iti sākāraṃ sauddesaṃ anekavihitaṃ pubbenivāsaṃ anussarati yampānanda .pe. idampānanda .pe. puna caparaṃ ānanda tathāgato dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena .pe. yathākammūpage satte pajānāti yampānanda .pe. Idampānanda .pe. {22.3} Puna caparaṃ ānanda tathāgato āsavānaṃ khayā anāsavaṃ cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharati yampānanda tathāgato āsavānaṃ khayā anāsavaṃ cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharati idampānanda tathāgatassa tathāgatabalaṃ hoti yaṃ balaṃ āgamma tathāgato āsabhaṇṭhānaṃ paṭijānāti parisāsu sīhanādaṃ nadati brahmacakkaṃ pavatteti imāni kho ānanda dasa tathāgatassa tathāgatabalāni yehi balehi samannāgato tathāgato āsabhaṇṭhānaṃ Paṭijānāti parisāsu sīhanādaṃ nadati brahmacakkaṃ pavattetīti. [23] Atthi bhikkhave dhammā kāyena pahātabbā no vācāya atthi bhikkhave dhammā vācāya pahātabbā no kāyena atthi bhikkhave dhammā neva kāyena pahātabbā no vācāya paññāya disvā disvā pahātabbā katame ca bhikkhave dhammā kāyena pahātabbā no vācāya idha bhikkhave bhikkhu akusalaṃ āpanno hoti kañcideva 1- desaṃ kāyena tamenaṃ anuvicca viññū sabrahmacārī evamāhaṃsu āyasmā kho akusalaṃ āpanno kañcideva desaṃ kāyena sādhu vatāyasmā kāyaduccaritaṃ pahāya kāyasucaritaṃ bhāvetūti so anuvicca viññūhi sabrahmacārīhi vuccamāno kāyaduccaritaṃ pahāya kāyasucaritaṃ bhāveti ime vuccanti bhikkhave dhammā kāyena pahātabbā no vācāya. {23.1} Katame ca bhikkhave dhammā vācāya pahātabbā no kāyena idha bhikkhave bhikkhu akusalaṃ āpanno hoti kañcideva desaṃ vācāya tamenaṃ anuvicca viññū sabrahmacārī evamāhaṃsu āyasmā kho akusalaṃ āpanno kañcideva desaṃ vācāya sādhu vatāyasmā vacīduccaritaṃ pahāya vacīsucaritaṃ bhāvetūti so anuvicca viññūhi sabrahmacārīhi vuccamāno vacīduccaritaṃ pahāya vacīsucaritaṃ bhāveti ime vuccanti bhikkhave dhammā vācāya pahātabbā no kāyena. {23.2} Katame ca bhikkhave dhammā neva kāyena pahātabbā no vācāya paññāya disvā disvā pahātabbā lobho bhikkhave neva kāyena pahātabbo no vācāya paññāya disvā disvā pahātabbo. @Footnote: 1 Po. Ma. kiñci. Doso bhikkhave ... moho bhikkhave ... Kodho bhikkhave ... Upanāho bhikkhave ... Makkho bhikkhave ... Paḷāso bhikkhave ... Macchariyaṃ bhikkhave ... Neva kāyena pahātabbaṃ no vācāya paññāya disvā disvā pahātabbaṃ. {23.3} Pāpikā bhikkhave issā neva kāyena pahātabbā no vācāya paññāya disvā disvā pahātabbā katamā ca bhikkhave pāpikā issā idha bhikkhave ijjhati gahapatissa vā gahapatiputtassa vā dhanena vā dhaññena vā rajatena vā jātarūpena vā tatraññatarassa dāsassa vā upavāsassa vā evaṃ hoti ahovatimassa gahapatissa vā gahapatiputtassa vā na ijjheyya dhanena vā dhaññena vā rajatena vā jātarūpena vāti samaṇo vā pana brāhmaṇo vā lābhī hoti cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccaya- bhesajjaparikkhārānaṃ tatraññatarassa samaṇassa vā brāhmaṇassa vā evaṃ hoti aho vata ayamāyasmā na lābhī assa cīvarapiṇḍapātasenāsana- gilānapaccayabhesajjaparikkhārānanti ayaṃ vuccati bhikkhave pāpikā issā pāpikā bhikkhave issā neva kāyena pahātabbā no vācāya paññāya disvā disvā pahātabbā. {23.4} Pāpikā bhikkhave icchā neva kāyena pahātabbā no vācāya paññāya disvā disvā pahātabbā katamā ca bhikkhave pāpikā icchā idha bhikkhave ekacco assaddho samāno saddhoti maṃ jāneyyunti icchati dussīlo samāno sīlavāti maṃ jāneyyunti icchati appassuto samāno bahussutoti maṃ jāneyyunti icchati saṅgaṇikārāmo samāno Pavivittoti maṃ jāneyyunti icchati kusīto samāno āraddhaviriyoti maṃ jāneyyunti icchati muṭṭhassati samāno upaṭṭhitassatīti maṃ jāneyyunti icchati asamāhito samāno samāhitoti maṃ jāneyyunti icchati duppañño samāno paññavāti maṃ jāneyyunti icchati akhīṇāsavo samāno khīṇāsavoti maṃ jāneyyunti icchati ayaṃ vuccati bhikkhave pāpikā icchā pāpikā bhikkhave icchā neva kāyena pahātabbā no vācāya paññāya disvā disvā pahātabbā . Tañce bhikkhave bhikkhuṃ lobho abhibhuyya iriyati doso moho kodho upanāho makkho paḷāso macchariyaṃ pāpikā issā pāpikā icchā abhibhuyya iriyati so evamassa veditabbo na ayamāyasmā tathā pajānāti yathā pajānato lobho na hoti tathāhīmaṃ āyasmantaṃ lobho abhibhuyya iriyati na ayamāyasmā tathā pajānāti yathā pajānato doso na hoti moho kodho upanāho makkho paḷāso macchariyaṃ pāpikā issā pāpikā icchā na hoti tathāhīmaṃ āyasmantaṃ pāpikā icchā abhibhuyya iriyati. {23.5} Tañce bhikkhave bhikkhuṃ lobho nābhibhuyya iriyati doso moho kodho upanāho makkho paḷāso macchariyaṃ pāpikā issā pāpikā icchā nābhibhuyya iriyati so evamassa veditabbo tathā ayamāyasmā pajānāti yathā pajānato lobho na hoti tathāhīmaṃ āyasmantaṃ lobho nābhibhuyya iriyati tathā ayamāyasmā pajānāti yathā pajānato doso na hoti moho Kodho upanāho makkho paḷāso macchariyaṃ pāpikā issā pāpikā icchā na hoti tathāhīmaṃ āyasmantaṃ pāpikā icchā nābhibhuyya iriyatīti. [24] Ekaṃ samayaṃ āyasmā mahācundo cetīsu viharati sahajātiyaṃ tatra kho āyasmā mahācundo bhikkhū āmantesi āvuso bhikkhavoti. Āvusoti kho bhikkhū āyasmato mahācundassa paccassosuṃ . āyasmā mahācundo etadavoca ñāṇavādaṃ āvuso bhikkhu vadamāno jānāmīmaṃ dhammaṃ passāmīmaṃ dhammanti tañce āvuso bhikkhuṃ lobho abhibhuyya tiṭṭhati doso moho kodho upanāho makkho paḷāso macchariyaṃ pāpikā issā pāpikā icchā abhibhuyya tiṭṭhati so evamassa veditabbo na ayamāyasmā tathā pajānāti yathā pajānato lobho na hoti tathāhīmaṃ āyasmantaṃ lobho abhibhuyya tiṭṭhati na ayamāyasmā tathā pajānāti yathā pajānato doso na hoti moho kodho upanāho makkho paḷāso macchariyaṃ pāpikā issā pāpikā icchā na hoti tathāhīmaṃ āyasmantaṃ pāpikā icchā abhibhuyya tiṭṭhati. {24.1} Bhāvanāvādaṃ āvuso bhikkhu vadamāno bhāvitakāyomhi bhāvitasīlo bhāvitacitto bhāvitapaññoti tañce āvuso bhikkhuṃ lobho abhibhuyya tiṭṭhati doso moho kodho upanāho makkho paḷāso macchariyaṃ pāpikā issā pāpikā icchā abhibhuyya tiṭṭhati so evamassa veditabbo na ayamāyasmā tathā pajānāti yathā pajānato Lobho na hoti tathāhīmaṃ āyasmantaṃ lobho abhibhuyya tiṭṭhati na ayamāyasmā tathā pajānāti yathā pajānato doso na hoti moho kodho upanāho makkho paḷāso macchariyaṃ pāpikā issā pāpikā icchā na hoti tathāhīmaṃ āyasmantaṃ pāpikā icchā abhibhuyya tiṭṭhati. {24.2} Ñāṇavādañca āvuso bhikkhu vadamāno bhāvanāvādañca jānāmīmaṃ dhammaṃ passāmīmaṃ dhammaṃ bhāvitakāyomhi bhāvitasīlo bhāvitacitto bhāvitapaññoti tañce āvuso bhikkhuṃ lobho abhibhuyya tiṭṭhati doso moho kodho upanāho makkho paḷāso macchariyaṃ pāpikā issā pāpikā icchā abhibhuyya tiṭṭhati so evamassa veditabbo na ayamāyasmā tathā pajānāti tathā pajānato lobho na hoti tathāhīmaṃ āyasmantaṃ lobho abhibhuyya tiṭṭhati na ayamāyasmā tathā pajānāti yathā pajānato doso na hoti moho kodho upanāho makkho paḷāso macchariyaṃ pāpikā issā pāpikā icchā na hoti tathāhīmaṃ āyasmantaṃ pāpikā icchā abhibhuyya tiṭṭhati {24.3} seyyathāpi āvuso puriso daḷiddova samāno aḍḍhavādaṃ vadeyya adhanova samāno dhanavādaṃ vadeyya abhogavāva samāno bhogavādaṃ vadeyya so kismiñcideva dhanakaraṇīye samuppanne na sakkuṇeyya upanīhātuṃ dhanaṃ vā dhaññaṃ vā rajataṃ vā jātarūpaṃ vā tamenaṃ evaṃ jāneyyuṃ daḷiddova ayamāyasmā samāno aḍḍhavādaṃ vadeti adhanova ayamāyasmā samāno dhanavādaṃ 1- vadeti abhogavāva ayamāyasmā samāno bhogavādaṃ 2- vadeti @Footnote: 1 Ma. dhanavāvādaṃ . 2 Ma. bhogavāvādaṃ. Taṃ kissa hetu tathā hi ayamāyasmā kismiñcideva dhanakaraṇīye samuppanne na sakkoti upanīhātuṃ dhanaṃ vā dhaññaṃ vā rajataṃ vā jātarūpaṃ vāti evameva kho āvuso ñāṇavādañca bhikkhu vadamāno bhāvanāvādañca jānāmīmaṃ dhammaṃ passāmīmaṃ dhammaṃ bhāvitakāyomhi bhāvitasīlo bhāvitacitto bhāvitapaññoti tañce āvuso bhikkhuṃ lobho abhibhuyya tiṭṭhati doso moho kodho upanāho makkho paḷāso macchariyaṃ pāpikā issā pāpikā icchā abhibhuyya tiṭṭhati so evamassa veditabbo na ayamāyasmā tathā pajānāti yathā pajānato lobho na hoti tathāhīmaṃ āyasmantaṃ lobho abhibhuyya tiṭṭhati na ayamāyasmā tathā pajānāti yathā pajānato doso na hoti moho kodho upanāho makkho paḷāso macchariyaṃ pāpikā issā pāpikā icchā na hoti tathāhīmaṃ āyasmantaṃ pāpikā icchā abhibhuyya tiṭṭhati. {24.4} Ñāṇavādaṃ āvuso bhikkhu vadamāno jānāmīmaṃ dhammaṃ passāmīmaṃ dhammanti tañce āvuso bhikkhuṃ lobho nābhibhuyya tiṭṭhati doso moho kodho upanāho makkho paḷāso macchariyaṃ pāpikā issā pāpikā icchā nābhibhuyya tiṭṭhati so evamassa veditabbo tathā ayamāyasmā pajānāti yathā pajānato lobho na hoti tathāhīmaṃ āyasmantaṃ lobho nābhibhuyya tiṭṭhati tathā ayamāyasmā pajānāti yathā pajānato doso na hoti moho kodho upanāho makkho paḷāso macchariyaṃ pāpikā issā pāpikā icchā na hoti tathāhīmaṃ Āyasmantaṃ pāpikā icchā nābhibhuyya tiṭṭhati. {24.5} Bhāvanāvādaṃ āvuso bhikkhu vadamāno bhāvitakāyomhi bhāvitasīlo bhāvitacitto bhāvitapaññoti tañce āvuso bhikkhuṃ lobho nābhibhuyya tiṭṭhati doso moho kodho upanāho makkho paḷāso macchariyaṃ pāpikā issā pāpikā icchā nābhibhuyya tiṭṭhati so evamassa veditabbo tathā ayamāyasmā pajānāti yathā pajānato lobho na hoti tathāhīmaṃ āyasmantaṃ lobho nābhibhuyya tiṭṭhati tathā ayamāyasmā pajānāti yathā pajānato doso na hoti moho kodho upanāho makkho paḷāso macchariyaṃ pāpikā issā pāpikā icchā na hoti tathāhīmaṃ āyasmantaṃ pāpikā icchā nābhibhuyya tiṭṭhati. {24.6} Ñāṇavādañca āvuso bhikkhu vadamāno bhāvanāvādañca jānāmīmaṃ dhammaṃ passāmīmaṃ dhammaṃ bhāvitakāyomhi bhāvitasīlo bhāvitacitto bhāvitapaññoti tañce āvuso bhikkhuṃ lobho nābhibhuyya tiṭṭhati doso moho kodho upanāho makkho paḷāso macchariyaṃ pāpikā issā pāpikā icchā nābhibhuyya tiṭṭhati so evamassa veditabbo tathā ayamāyasmā pajānāti yathā pajānato lobho na hoti tathāhīmaṃ āyasmantaṃ lobho nābhibhuyya tiṭṭhati tathā ayamāyasmā pajānāti yathā pajānato doso na hoti moho kodho upanāho makkho paḷāso macchariyaṃ pāpikā issā pāpikā icchā na hoti tathāhīmaṃ āyasmantaṃ pāpikā icchā nābhibhuyya tiṭṭhati seyyathāpi āvuso puriso aḍḍhova samāno Aḍḍhavādaṃ vadeyya dhanavāva samāno dhanavādaṃ vadeyya bhogavāva samāno bhogavādaṃ vadeyya so kismiñcideva dhanakaraṇīye samuppanne sakkuṇeyya upanīhātuṃ dhanaṃ vā dhaññaṃ vā rajataṃ vā jātarūpaṃ vā tamenaṃ evaṃ jāneyyuṃ aḍḍhova ayamāyasmā samāno aḍḍhavādaṃ vadeti dhanavāva ayamāyasmā samāno dhanavādaṃ vadeti bhogavāva ayamāyasmā samāno bhogavādaṃ vadeti taṃ kissa hetu tathā hi ayamāyasmā kismiñcideva dhanakaraṇīye samuppanne sakkoti upanīhātuṃ dhanaṃ vā dhaññaṃ vā rajataṃ vā jātarūpaṃ vāti evameva kho āvuso ñāṇavādañca bhikkhu vadamāno bhāvanāvādañca jānāmīmaṃ dhammaṃ passāmīmaṃ dhammaṃ bhāvitakāyomhi bhāvitasīlo bhāvitacitto bhāvitapaññoti tañce āvuso bhikkhuṃ lobho nābhibhuyya tiṭṭhati doso moho kodho upanāho makkho paḷāso macchariyaṃ pāpikā issā pāpikā icchā nābhibhuyya tiṭṭhati so evamassa veditabbo tathā ayamāyasmā pajānāti yathā pajānato lobho na hoti tathāhīmaṃ āyasmantaṃ lobho nābhibhuyya tiṭṭhati tathā ayamāyasmā pajānāti yathā pajānato doso na hoti moho kodho upanāho makkho paḷāso macchariyaṃ pāpikā issā pāpikā icchā na hoti tathāhīmaṃ āyasmantaṃ pāpikā icchā nābhibhuyya tiṭṭhatīti. [25] Dasayimāni bhikkhave kasiṇāyatanāni katamāni dasa paṭhavīkasiṇameko sañjānāti uddhaṃ adho tiriyaṃ advayaṃ appamāṇaṃ āpokasiṇameko sañjānāti ... tejokasiṇameko sañjānāti ... vāyokasiṇameko Sañjānāti ... nīlakasiṇameko sañjānāti ... pītakasiṇameko sañjānāti ... lohitakasiṇameko sañjānāti ... odātakasiṇameko sañjānāti ... ākāsakasiṇameko sañjānāti ... viññāṇakasiṇameko sañjānāti uddhaṃ adho tiriyaṃ advayaṃ appamāṇaṃ imāni kho bhikkhave dasa kasiṇāyatanānīti. [26] Ekaṃ samayaṃ āyasmā mahākaccāno avantīsu viharati kuraraghare pavatte pabbate . athakho kālī upāsikā kuraragharikā 1- yenāyasmā mahākaccāno tenupasaṅkami upasaṅkamitvā āyasmantaṃ mahākaccānaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi ekamantaṃ nisinnā kho kālī upāsikā kuraragharikā āyasmantaṃ mahākaccānaṃ etadavoca vuttamidaṃ bhante bhagavatā kumārīpañhesu atthassa patti hadayassa santi jetvāna senaṃ piyasātarūpaṃ ekoha 2- jhāyī 3- sukhamānubodhiṃ tasmā janena na karomi sakkhiṃ sakkhī na sampajjati kenaci meti. Imassa nu kho bhante bhagavatā saṅkhittena bhāsitassa kathaṃ vitthārena attho daṭṭhabboti . paṭhavīkasiṇasamāpattiparamā kho bhagini eke samaṇabrāhmaṇā atthābhinibbattesuṃ yāvatā kho bhagini paṭhavīkasiṇasamāpattiparamatā @Footnote: 1 Po. Ma. kuragharikā . 2 Ma. Yu. ekohaṃ. Po. ekāhaṃ . 3 Ma. jhāyaṃ. Tadabhiññāsi bhagavā tadabhiññāya bhagavā ādimaddasa ādīnavamaddasa nissaraṇamaddasa maggāmaggañāṇadassanamaddasa tassa ādidassanahetu ādīnavadassanahetu nissaraṇadassanahetu maggāmaggañāṇadassanahetu atthassa patti hadayassa santi viditā hoti āpokasiṇasamāpattiparamā kho bhagini ... Tejokasiṇasamāpattiparamā kho bhagini ... Vāyokasiṇasamāpattiparamā kho bhagini ... Nīlakasiṇasamāpattiparamā kho bhagini ... Pītakasiṇasamāpattiparamā kho bhagini ... Lohitakasiṇasamāpattiparamā kho bhagini ... Odātakasiṇasamāpattiparamā kho bhagini ... Ākāsakasiṇasamāpattiparamā kho bhagini ... Viññāṇakasiṇasamāpattiparamā kho bhagini eke samaṇabrāhmaṇā atthābhinibbattesuṃ yāvatā kho bhagini viññāṇakasiṇasamāpattiparamatā tadabhiññāsi bhagavā tadabhiññāya bhagavā ādimaddasa ādīnavamaddasa nissaraṇamaddasa maggāmaggañāṇadassanamaddasa tassa ādidassanahetu ādīnavadassanahetu nissaraṇadassanahetu maggāmaggañāṇadassanahetu atthassa patti hadayassa santi viditā hoti iti kho bhagini yantaṃ vuttaṃ bhagavatā kumārīpañhesu atthassa patti hadayassa santi jetvāna senaṃ piyasātarūpaṃ ekoha jhāyī sukhamānubodhiṃ tasmā janena na karomi sakkhiṃ sakkhī na sampajjati kenaci meti. Imassa kho bhagini bhagavatā saṅkhittena bhāsitassa evaṃ vitthārena attho daṭṭhabboti. [27] Ekaṃ samayaṃ bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme . athakho sambahulā bhikkhū pubbaṇhasamayaṃ nivāsetvā pattacīvaramādāya sāvatthiyaṃ piṇḍāya pavisiṃsu athakho tesaṃ bhikkhūnaṃ etadahosi atippago kho tāva sāvatthiyaṃ piṇḍāya carituṃ yannūna mayaṃ yena aññatitthiyānaṃ paribbājakānaṃ ārāmo tenupasaṅkameyyāmāti athakho te bhikkhū yena aññatitthiyānaṃ paribbājakānaṃ ārāmo tenupasaṅkamiṃsu upasaṅkamitvā tehi aññatitthiyehi paribbājakehi saddhiṃ sammodiṃsu sammodanīyaṃ kathaṃ sārāṇīyaṃ vītisāretvā ekamantaṃ nisīdiṃsu. {27.1} Ekamantaṃ nisinne kho te bhikkhū te aññatitthiyā paribbājakā etadavocuṃ samaṇo āvuso gotamo sāvakānaṃ evaṃ dhammaṃ deseti etha tumhe bhikkhave sabbaṃ dhammaṃ abhijānātha sabbaṃ dhammaṃ abhiññāya abhiññāya viharathāti mayampi kho āvuso sāvakānaṃ evaṃ dhammaṃ desema etha tumhe āvuso sabbaṃ dhammaṃ abhijānātha sabbaṃ dhammaṃ abhiññāya abhiññāya viharathāti idha no āvuso ko viseso ko adhippāyaso kiṃnānākaraṇaṃ samaṇassa vā gotamassa amhākaṃ vā yadidaṃ dhammadesanāya vā dhammadesanaṃ anusāsaniyā vā anusāsaninti. {27.2} Athakho te bhikkhū tesaṃ aññatitthiyānaṃ paribbājakānaṃ bhāsitaṃ neva abhinandiṃsu nappaṭikkosiṃsu anabhinanditvā appaṭikkositvā uṭṭhāyāsanā pakkamiṃsu Bhagavato santike etassa bhāsitassa atthaṃ ājānissāmāti athakho te bhikkhū sāvatthiyaṃ piṇḍāya caritvā pacchābhattaṃ piṇḍapātapaṭikkantā yena bhagavā tenupasaṅkamiṃsu upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdiṃsu ekamantaṃ nisinnā kho te bhikkhū bhagavantaṃ etadavocuṃ idha mayaṃ bhante pubbaṇhasamayaṃ nivāsetvā pattacīvaramādāya sāvatthiyaṃ piṇḍāya pavisimhā tesaṃ no bhante amhākaṃ etadahosi atippago kho tāva sāvatthiyaṃ piṇḍāya carituṃ yannūna mayaṃ yena aññatitthiyānaṃ paribbājakānaṃ ārāmo tenupasaṅkameyyāmāti athakho mayaṃ bhante yena aññatitthiyānaṃ paribbājakānaṃ ārāmo tenupasaṅkamimhā upasaṅkamitvā tehi aññatitthiyehi paribbājakehi saddhiṃ sammodimhā sammodanīyaṃ kathaṃ sārāṇīyaṃ vītisāretvā ekamantaṃ nisīdimhā ekamantaṃ nisinne kho bhante aññatitthiyā paribbājakā amhe etadavocuṃ {27.3} samaṇo āvuso gotamo sāvakānaṃ evaṃ dhammaṃ deseti etha tumhe bhikkhave sabbaṃ dhammaṃ abhijānātha sabbaṃ dhammaṃ abhiññāya abhiññāya viharathāti mayampi kho āvuso sāvakānaṃ evaṃ dhammaṃ desema etha tumhe āvuso sabbaṃ dhammaṃ abhijānātha sabbaṃ dhammaṃ abhiññāya abhiññāya viharathāti idha no āvuso ko viseso ko adhippāyaso kiṃ nānākaraṇaṃ samaṇassa vā gotamassa amhākaṃ vā yadidaṃ dhammadesanāya vā dhammadesanaṃ anusāsaniyā vā anusāsaninti athakho mayaṃ bhante tesaṃ aññatitthiyānaṃ paribbājakānaṃ Bhāsitaṃ neva abhinandimhā nappaṭikkosimhā anabhinanditvā appaṭikkositvā uṭṭhāyāsanā pakkamimhā bhagavato santike etassa bhāsitassa atthaṃ ājānissāmāti. {27.4} Evaṃvādino bhikkhave aññatitthiyā paribbājakā evamassu vacanīyā eko āvuso pañho eko uddeso ekaṃ veyyākaraṇaṃ dve pañhā dve uddesā dve veyyākaraṇāni tayo pañhā tayo uddesā tīṇi veyyākaraṇāni cattāro pañhā cattāro uddesā cattāri veyyākaraṇāni pañca pañhā pañca uddesā pañca veyyākaraṇāni cha pañhā cha uddesā cha veyyākaraṇāni satta pañhā satta uddesā satta veyyākaraṇāni aṭṭha pañhā aṭṭha uddesā aṭṭha veyyākaraṇāni nava pañhā nava uddesā nava veyyākaraṇāni dasa pañhā dasa uddesā dasa veyyākaraṇānīti evaṃ puṭṭhā bhikkhave aññatitthiyā paribbājakā neva 1- sampādayissanti uttariṃpi vighātaṃ āpajjissanti taṃ kissa hetu yathātaṃ bhikkhave avisayasmiṃ nāhantaṃ bhikkhave passāmi sadevake loke samārake sabrahmake sassamaṇabrāhmaṇiyā pajāya sadevamanussāya yo imesaṃ pañhānaṃ veyyākaraṇena cittaṃ ārādheyya aññatra tathāgatena vā tathāgatasāvakena vā ito vā pana sutvā eko pañho eko uddeso ekaṃ veyyākaraṇanti iti kho panetaṃ vuttaṃ kiñcetaṃ paṭicca vuttaṃ ekadhamme bhikkhave bhikkhu sammānibbindamāno @Footnote: 1 Ma. Yu. naceva. Sammāvirajjamāno sammāvimuccamāno sammāpariyantadassāvī sammatthābhisamecca 1- diṭṭheva dhamme dukkhassantakaro hoti katamasmiṃ ekadhamme sabbe sattā āhāraṭṭhitikā imasmiṃ kho bhikkhave ekadhamme bhikkhu sammānibbindamāno sammāvirajjamāno sammāvimuccamāno sammāpariyantadassāvī sammatthābhisamecca diṭṭheva dhamme dukkhassantakaro hoti eko pañho eko uddeso ekaṃ veyyākaraṇanti iti yantaṃ vuttaṃ idametaṃ paṭicca vuttaṃ dve pañhā dve uddesā dve veyyākaraṇānīti iti kho panetaṃ vuttaṃ kiñcetaṃ paṭicca vuttaṃ dvīsu bhikkhave dhammesu [2]- sammānibbindamāno sammāvirajjamāno sammāvimuccamāno sammāpariyantadassāvī sammatthābhisamecca diṭṭheva dhamme dukkhassantakaro hoti katamesu dvīsu nāme ca rūpe ca imesu kho bhikkhave dvīsu dhammesu bhikkhu sammānibbindamāno sammāvirajjamāno sammāvimuccamāno sammāpariyantadassāvī sammatthābhisamecca diṭṭheva dhamme dukkhassantakaro hoti dve pañhā dve uddesā dve veyyākaraṇānīti iti yantaṃ vuttaṃ idametaṃ paṭicca vuttaṃ tayo pañhā tayo uddesā tīṇi veyyākaraṇānīti iti kho panetaṃ vuttaṃ kiñcetaṃ paṭicca vuttaṃ tīsu bhikkhave dhammesu bhikkhu sammānibbindamāno sammāvirajjamāno sammāvimuccamāno sammāpariyantadassāvī sammatthābhisamecca diṭṭheva dhamme dukkhassantakaro hoti katamesu tīsu tīsu @Footnote: 1 Po. Ma. samatthaṃ abhisamecca. evaṃ sabbattha ñātabbaṃ. 2 Ma. Yu. etthantare @bhikkhūti atthi. Vedanāsu imesu kho bhikkhave tīsu dhammesu bhikkhu sammānibbindamāno sammāvirajjamāno sammāvimuccamāno sammāpariyantadassāvī sammatthābhisamecca diṭṭheva dhamme dukkhassantakaro hoti tayo pañhā tayo uddesā tīṇi veyyākaraṇānīti iti yantaṃ vuttaṃ idametaṃ paṭicca vuttaṃ cattāro pañhā cattāro uddesā cattāri veyyākaraṇānīti iti kho panetaṃ vuttaṃ kiñcetaṃ paṭicca vuttaṃ catūsu bhikkhave dhammesu bhikkhu sammānibbindamāno sammāvirajjamāno sammāvimuccamāno sammāpariyantadassāvī sammatthābhisamecca diṭṭheva dhamme dukkhassantakaro hoti katamesu catūsu catūsu āhāresu imesu kho bhikkhave catūsu dhammesu bhikkhu sammānibbindamāno sammāvirajjamāno sammāvimuccamāno sammāpariyantadassāvī sammatthābhisamecca diṭṭheva dhamme dukkhassantakaro hoti cattāro pañhā cattāro uddesā cattāri veyyākaraṇānīti iti yantaṃ vuttaṃ idametaṃ paṭicca vuttaṃ pañca pañhā pañca uddesā pañca veyyākaraṇānīti iti kho panetaṃ vuttaṃ kiñcetaṃ paṭicca vuttaṃ pañcasu bhikkhave dhammesu bhikkhu sammānibbindamāno sammāvirajjamāno sammāvimuccamāno sammāpariyantadassāvī sammatthābhisamecca diṭṭheva dhamme dukkhassantakaro hoti katamesu pañcasu pañcasu upādānakkhandhesu imesu kho bhikkhave pañcasu dhammesu bhikkhu sammānibbindamāno sammāvirajjamāno sammāvimuccamāno sammāpariyantadassāvī sammatthābhisamecca diṭṭheva dhamme dukkhassantakaro Hoti pañca pañhā pañca uddesā pañca veyyākaraṇānīti iti yantaṃ vuttaṃ idametaṃ paṭicca vuttaṃ cha pañhā cha uddesā cha veyyākaraṇānīti iti kho panetaṃ vuttaṃ kiñcetaṃ paṭicca vuttaṃ chasu bhikkhave dhammesu bhikkhu sammānibbindamāno sammāvirajjamāno sammāvimuccamāno sammāpariyantadassāvī sammatthābhisamecca diṭṭheva dhamme dukkhassantakaro hoti katamesu chasu chasu ajjhattikesu āyatanesu imesu kho bhikkhave chasu dhammesu bhikkhu sammānibbindamāno sammāvirajjamāno sammāvimuccamāno sammāpariyantadassāvī sammatthābhisamecca diṭṭheva dhamme dukkhassantakaro hoti cha pañhā cha uddesā cha veyyākaraṇānīti iti yantaṃ vuttaṃ idametaṃ paṭicca vuttaṃ satta pañhā satta uddesā satta veyyākaraṇānīti iti kho panetaṃ vuttaṃ kiñcetaṃ paṭicca vuttaṃ sattasu bhikkhave dhammesu bhikkhu sammānibbindamāno sammāvirajjamāno sammāvimuccamāno sammāpariyantadassāvī sammatthābhisamecca diṭṭheva dhamme dukkhassantakaro hoti katamesu sattasu sattasu viññāṇaṭṭhitīsu imesu kho bhikkhave sattasu dhammesu bhikkhu sammānibbindamāno sammāvirajjamāno sammāvimuccamāno sammāpariyantadassāvī sammatthābhisamecca diṭṭheva dhamme dukkhassantakaro hoti satta pañhā satta uddesā satta veyyākaraṇānīti iti yantaṃ vuttaṃ idametaṃ paṭicca vuttaṃ aṭṭha pañhā aṭṭha uddesā aṭṭha veyyākaraṇānīti iti kho panetaṃ vuttaṃ kiñcetaṃ paṭicca vuttaṃ aṭṭhasu Bhikkhave dhammesu bhikkhu sammānibbindamāno sammāvirajjamāno sammāvimuccamāno sammāpariyantadassāvī sammatthābhisamecca diṭṭheva dhamme dukkhassantakaro hoti katamesu aṭṭhasu aṭṭhasu lokadhammesu imesu kho bhikkhave aṭṭhasu dhammesu bhikkhu sammānibbindamāno sammāvirajjamāno sammāvimuccamāno sammāpariyantadassāvī sammatthābhisamecca diṭṭheva dhamme dukkhassantakaro hoti aṭṭha pañhā aṭṭha uddesā aṭṭha veyyākaraṇānīti iti yantaṃ vuttaṃ idametaṃ paṭicca vuttaṃ nava pañhā nava uddesā nava veyyākaraṇānīti iti kho panetaṃ vuttaṃ kiñcetaṃ paṭicca vuttaṃ navasu bhikkhave dhammesu bhikkhu sammānibbindamāno sammāvirajjamāno sammāvimuccamāno sammāpariyantadassāvī sammatthābhisamecca diṭṭheva dhamme dukkhassantakaro hoti katamesu navasu navasu sattāvāsesu imesu kho bhikkhave navasu dhammesu bhikkhu sammānibbindamāno sammāvirajjamāno sammāvimuccamāno sammāpariyantadassāvī sammatthābhismecca diṭṭheva dhamme dukkhassantakaro hoti nava pañhā nava uddesā nava veyyākaraṇānīti iti yantaṃ vuttaṃ idametaṃ paṭicca vuttaṃ dasa pañhā dasa uddesā dasa veyyākaraṇānīti iti kho panetaṃ vuttaṃ kiñcetaṃ paṭicca vuttaṃ dasasu bhikkhave dhammesu bhikkhu sammānibbindamāno sammāvirajjamāno sammāvimuccamāno sammāpariyantadassāvī sammatthābhisamecca diṭṭheva dhamme dukkhassantakaro hoti katamesu dasasu dasasu akusalakammapathesu Imesu kho bhikkhave dasasu dhammesu bhikkhu sammānibbindamāno sammāvirajjamāno sammāvimuccamāno sammāpariyantadassāvī sammatthābhisamecca diṭṭheva dhamme dukkhassantakaro hoti dasa pañhā dasa uddesā dasa veyyākaraṇānīti iti yantaṃ vuttaṃ idametaṃ paṭicca vuttanti. [28] Ekaṃ samayaṃ bhagavā kajaṅgalāyaṃ viharati veḷuvane. Athakho sambahulā kajaṅgalā upāsakā yena kajaṅgalā bhikkhunī tenupasaṅkamiṃsu upasaṅkamitvā kajaṅgalaṃ bhikkhuniṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdiṃsu ekamantaṃ nisinnā kho kajaṅgalā upāsakā kajaṅgalaṃ bhikkhuniṃ etadavocuṃ {28.1} vuttamidaṃ ayye bhagavatā mahāpañhesu eko pañho eko uddeso ekaṃ veyyākaraṇaṃ dve pañhā dve uddesā dve veyyākaraṇāni tayo pañhā tayo uddesā tīṇi veyyākaraṇāni cattāro pañhā cattāro *- uddesā cattāri veyyākaraṇāni pañca pañhā pañca uddesā pañca veyyākaraṇāni cha pañhā cha uddesā cha veyyākaraṇāni satta pañhā satta uddesā satta veyyākaraṇāni aṭṭha pañhā aṭṭha uddesā aṭṭha veyyākaraṇāni nava pañhā nava uddesā nava veyyākaraṇāni dasa pañhā dasa uddesā dasa veyyākaraṇānīti imassa nu kho ayye bhagavatā saṅkhittena bhāsitassa kathaṃ vitthārena attho daṭṭhabboti. {28.2} Na kho panetaṃ āvuso bhagavato sammukhā sutaṃ sammukhā paṭiggahitaṃ napi manobhāvanīyānaṃ bhikkhūnaṃ sammukhā sutaṃ sammukhā paṭiggahitaṃ apica yathāmettha khāyati taṃ suṇātha @Footnote:* mīkārkṛ´์ khagœ cattaro peḌna cattāro Sādhukaṃ manasikarotha bhāsissāmīti . evaṃ ayyeti kho kajaṅgalā upāsakā kajaṅgalāya bhikkhuniyā paccassosuṃ. {28.3} Kajaṅgalā bhikkhunī etadavoca eko pañho eko uddeso ekaṃ veyyākaraṇanti iti kho panetaṃ vuttaṃ bhagavatā kiñcetaṃ paṭicca vuttaṃ ekadhamme āvuso bhikkhu sammānibbindamāno sammāvirajjamāno sammāvimuccamāno sammāpariyantadassāvī sammatthābhisamecca diṭṭheva dhamme dukkhassantakaro hoti katamasmiṃ ekadhamme sabbe sattā āhāraṭṭhitikā imasmiṃ kho āvuso ekadhamme bhikkhu sammānibbindamāno sammāvirajjamāno sammāvimuccamāno sammāpariyantadassāvī sammatthābhisamecca diṭṭheva dhamme dukkhassantakaro hoti eko pañho eko uddeso ekaṃ veyyākaraṇanti iti yantaṃ vuttaṃ bhagavatā idametaṃ paṭicca vuttaṃ {28.4} dve pañhā dve uddesā dve veyyākaraṇānīti iti kho panetaṃ vuttaṃ bhagavatā kiñcetaṃ paṭicca vuttaṃ dvīsu āvuso dhammesu bhikkhu sammānibbindamāno sammāvirajjamāno sammāvimuccamāno sammāpariyantadassāvī sammatthābhisamecca diṭṭheva dhamme dukkhassantakaro hoti katamesu dvīsu nāme ca rūpe ca imesu kho āvuso dvīsu dhammesu bhikkhu sammānibbindamāno sammāvirajjamāno sammāvimuccamāno sammāpariyantadassāvī sammatthābhisamecca diṭṭheva dhamme dukkhassantakaro hoti dve pañhā dve uddesā dve veyyākaraṇāniti iti yantaṃ vuttaṃ bhagavatā idametaṃ paṭicca vuttaṃ {28.5} tayo pañhā tayo uddesā tīṇi veyyākaraṇānīti Kho panetaṃ vuttaṃ bhagavatā kiñcetaṃ paṭicca vuttaṃ tīsu āvuso dhammesu bhikkhu sammānibbindamāno sammāvirajjamāno sammāvimuccamāno sammāpariyantadassāvī sammatthābhisamecca diṭṭheva dhamme dukkhassantakaro hoti katamesu tīsu tīsu vedanāsu imesu kho āvuso tīsu dhammesu bhikkhu sammānibbindamāno sammāvirajjamāno sammāvimuccamāno sammāpariyantadassāvī sammatthābhisamecca diṭṭheva dhamme dukkhassantakaro hoti tayo pañhā tayo uddesā tīṇi veyyākaraṇānīti iti yantaṃ vuttaṃ bhagavatā idametaṃ paṭicca vuttaṃ {28.6} cattāro pañhā cattāro uddesā cattāri veyyākaraṇānīti iti kho panetaṃ vuttaṃ bhagavatā kiñcetaṃ paṭicca vuttaṃ catūsu āvuso dhammesu bhikkhu sammāsubhāvitacitto sammāpariyantadassāvī sammatthābhisamecca diṭṭheva dhamme dukkhassantakaro hoti katamesu catūsu catūsu satipaṭṭhānesu imesu kho āvuso catūsu dhammesu bhikkhu sammāsubhāvitacitto sammāpariyantadassāvī sammatthābhisamecca diṭṭheva dhamme dukkhassantakaro hoti cattāro pañhā cattāro uddesā cattāri veyyākaraṇānīti iti yantaṃ vuttaṃ bhagavatā idametaṃ paṭicca vuttaṃ {28.7} pañca pañhā pañca uddesā pañca veyyākaraṇānīti iti kho panetaṃ vuttaṃ bhagavatā kiñcetaṃ paṭicca vuttaṃ pañcasu āvuso dhammesu bhikkhu sammāsubhāvitacitto sammāpariyantadassāvī sammatthābhisamecca diṭṭheva dhamme dukkhassantakaro hoti katamesu pañcasu pañcasu indriyesu ... Katamesu chasu Chasu nissaraṇīyāsu dhātūsu ... katamesu sattasu sattasu bojjhaṅgesu ... Katamesu aṭṭhasu aṭṭhasu ariyesu aṭṭhaṅgikesu maggesu imesu kho āvuso aṭṭhasu dhammesu bhikkhu sammāsubhāvitacitto sammāpariyantadassāvī sammatthābhisamecca diṭṭheva dhamme dukkhassantakaro hoti aṭṭha pañhā aṭṭha uddesā aṭṭha veyyākaraṇānīti iti yantaṃ vuttaṃ bhagavatā idametaṃ paṭicca vuttaṃ {28.8} nava pañhā nava uddesā nava veyyākaraṇānīti iti kho panetaṃ vuttaṃ bhagavatā kiñcetaṃ paṭicca vuttaṃ navasu āvuso dhammesu bhikkhu sammānibbindamāno sammāvirajjamāno sammāvimuccamāno sammāpariyantadassāvī sammatthābhisamecca diṭṭheva dhamme dukkhassantakaro hoti katamesu navasu navasu sattāvāsesu imesu kho āvuso navasu dhammesu bhikkhu sammānibbindamāno sammāvirajjamāno sammāvimuccamāno sammāpariyantadassāvī sammatthābhisamecca diṭṭheva dhamme dukkhassantakaro hoti nava pañhā nava uddesā nava veyyākaraṇānīti iti yantaṃ vuttaṃ bhagavatā idametaṃ paṭicca vuttaṃ {28.9} dasa pañhā dasa uddesā dasa veyyākaraṇānīti iti kho panetaṃ vuttaṃ bhagavatā kiñcetaṃ paṭicca vuttaṃ dasasu āvuso dhammesu bhikkhu sammāsubhāvitacitto sammāpariyantadassāvī sammatthābhisamecca diṭṭheva dhamme dukkhassantakaro hoti katamesu dasasu dasasu kusalakammapathesu imesu kho āvuso dasasu dhammesu sammāsubhāvitacitto sammāpariyantadassāvī sammatthābhisamecca diṭṭheva dhamme dukkhassantakaro hoti dasa pañhā Dasa uddesā dasa veyyākaraṇānīti iti yantaṃ vuttaṃ bhagavatā idametaṃ paṭicca vuttaṃ iti kho āvuso yantaṃ vuttaṃ bhagavatā [1]- mahāpañhesu eko pañho eko uddeso ekaṃ veyyākaraṇaṃ .pe. Dasa pañhā dasa uddesā dasa veyyākaraṇānīti iti 2- imassa kho ahaṃ āvuso bhagavatā saṅkhittena bhāsitassa evaṃ vitthārena atthaṃ ājānāmi ākaṅkhamānā ca pana tumhe āvuso bhagavantaññeva upasaṅkamitvā etamatthaṃ paripuccheyyātha yathā no [3]- bhagavā byākaroti tathā naṃ dhāreyyāthāti. {28.10} Evaṃ ayyeti kho kajaṅgalā upāsakā kajaṅgalāya bhikkhuniyā bhāsitaṃ abhinanditvā anumoditvā uṭṭhāyāsanā kajaṅgalaṃ bhikkhuniṃ abhivādetvā padakkhiṇaṃ katvā yena bhagavā tenupasaṅkamiṃsu upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdiṃsu ekamantaṃ nisinnā kho kajaṅgalā upāsakā yāvatako ahosi kajaṅgalāya bhikkhuniyā saddhiṃ kathāsallāpo taṃ sabbaṃ bhagavato ārocesuṃ . sādhu sādhu gahapatayo paṇḍitā gahapatayo kajaṅgalā bhikkhunī mahāpaññā gahapatayo kajaṅgalā bhikkhunī sacepi tumhe gahapatayo maṃ upasaṅkamitvā etamatthaṃ puccheyyātha ahampicetaṃ evameva byākareyyaṃ yathātaṃ kajaṅgalāya bhikkhuniyā byākataṃ eso ceva tassa attho evañca naṃ dhāreyyāthāti. [29] Yāvatā bhikkhave kāsikosalā yāvatā rañño pasenadissa kosalassa vijitaṃ rājā tattha pasenadi kosalo aggamakkhāyati @Footnote: 1 Ma. saṅkhittena bhāsitāsu mahāpañhāsu . 2 Ma. Yu. ayaṃ saddo natthi. 3 Ma. naṃ. Raññopi kho bhikkhave pasenadissa kosalassa attheva aññathattaṃ atthi vipariṇāmo evaṃ passaṃ bhikkhave sutavā ariyasāvako tasmiṃpi nibbindati tasmiṃ nibbindanto agge virajjati pageva hīnasmiṃ {29.1} yāvatā bhikkhave candimasuriyā pariharanti disā bhanti virocamānā tāva sahassadhāloko tasmiṃ sahassadhāloke sahassaṃ candānaṃ sahassaṃ suriyānaṃ sahassaṃ sinerupabbatarājānaṃ sahassaṃ jambūdīpānaṃ sahassaṃ amaragoyānānaṃ sahassaṃ uttarakurūnaṃ sahassaṃ pubbavidehānaṃ cattāri mahāsamuddasahassāni cattāri mahārājasahassāni sahassaṃ cātummahārājikānaṃ sahassaṃ tāvatiṃsānaṃ sahassaṃ yāmānaṃ sahassaṃ tusitānaṃ [1]- sahassaṃ brahmalokānaṃ yāvatā bhikkhave sahassalokadhātu mahābrahmā tattha aggamakkhāyati mahābrahmunopi kho bhikkhave attheva aññathattaṃ atthi vipariṇāmo evaṃ passaṃ bhikkhave sutavā ariyasāvako tasmiṃpi nibbindati tasmiṃ nibbindanto agge virajjati pageva hīnasmiṃ. {29.2} Hoti so bhikkhave samayo yaṃ ayaṃ loko saṃvaṭṭati saṃvaṭṭamāne bhikkhave loke yebhuyyena sattā ābhassaravattanikā bhavanti te tattha honti manomayā pītibhakkhā sayaṃpabhā antalikkhe carā subhaṭṭhāyino ciraṃ dīghamaddhānaṃ tiṭṭhanti saṃvaṭṭamāne bhikkhave loke ābhassarā devā aggamakkhāyati ābhassarānaṃpi kho bhikkhave devānaṃ attheva aññathattaṃ atthi vipariṇāmo evaṃ passaṃ bhikkhave sutavā ariyasāvako tasmiṃpi @Footnote: 1 Po. sahassaṃ nimmānaratīnaṃ sahassaṃ paranimmitavasavattīnaṃ. Nibbindati tasmiṃ nibbindanto agge virajjati pageva hīnasminti. {29.3} Dasayimāni bhikkhave kasiṇāyatanāni katamāni dasa paṭhavīkasiṇameko sañjānāti uddhaṃ adho tiriyaṃ advayaṃ appamāṇaṃ āpokasiṇameko sañjānāti ... tejokasiṇameko sañjānāti ... Vāyokasiṇameko sañjānāti ... nīlakasiṇameko sañjānāti ... Pītakasiṇameko sañjānāti ... lohitakasiṇameko sañjānāti ... Odātakasiṇameko sañjānāti ... ākāsakasiṇameko sañjānāti ... Viññāṇakasiṇameko sañjānāti uddhaṃ adho tiriyaṃ advayaṃ appamāṇaṃ imāni kho bhikkhave dasa kasiṇāyatanāni etadaggaṃ bhikkhave imesaṃ dasannaṃ kasiṇāyatanānaṃ yadidaṃ viññāṇakasiṇameko sañjānāti uddhaṃ adho tiriyaṃ advayaṃ appamāṇaṃ evaṃsaññinopi kho bhikkhave santi sattā evaṃsaññīnaṃpi kho bhikkhave sattānaṃ attheva aññathattaṃ atthi vipariṇāmo evaṃ passaṃ bhikkhave sutavā ariyasāvako tasmiṃpi nibbindati tasmiṃ nibbindanto agge virajjati pageva hīnasmiṃ. {29.4} Aṭṭhimāni bhikkhave abhibhāyatanāni katamāni aṭṭha ajjhattaṃ rūpasaññī eko bahiddhā rūpāni passati parittāni suvaṇṇadubbaṇṇāni tāni abhibhuyya jānāmi passāmīti evaṃsaññī hoti idaṃ paṭhamaṃ abhibhāyatanaṃ ajjhattaṃ rūpasaññī eko bahiddhā rūpāni passati appamāṇāni suvaṇṇadubbaṇṇāni tāni abhibhuyya jānāmi passāmīti evaṃsaññī hoti idaṃ dutiyaṃ abhibhāyatanaṃ ajjhattaṃ arūpasaññī eko bahiddhā rūpāni passati parittāni suvaṇṇadubbaṇṇāni Tāni abhibhuyya jānāmi passāmīti evaṃsaññī hoti idaṃ tatiyaṃ abhibhāyatanaṃ ajjhattaṃ arūpasaññī eko bahiddhā rūpāni passati appamāṇāni suvaṇṇadubbaṇṇāni tāni abhibhuyya jānāmi passāmīti evaṃsaññī hoti idaṃ catutthaṃ abhibhāyatanaṃ ajjhattaṃ arūpasaññī eko bahiddhā rūpāni passati nīlāni nīlavaṇṇāni nīlanidassanāni nīlanibhāsāni seyyathāpi nāma ummārapupphaṃ 1- nīlaṃ nīlavaṇṇaṃ nīlanidassanaṃ nīlanibhāsaṃ seyyathāpi vāpana taṃ vatthaṃ bārāṇaseyyakaṃ ubhatobhāgavimaṭṭhaṃ nīlaṃ nīlavaṇṇaṃ nīlanidassanaṃ nīlanibhāsaṃ evamevaṃ 2- ajjhattaṃ arūpasaññī eko bahiddhā rūpāni passati nīlāni nīlavaṇṇāni nīlanidassanāni nīlanibhāsāni tāni abhibhuyya jānāmi passāmīti evaṃsaññī hoti idaṃ pañcamaṃ abhibhāyatanaṃ ajjhattaṃ arūpasaññī eko bahiddhā rūpāni passati pītāni pītavaṇṇāni pītanidassanāni pītanibhāsāni seyyathāpi nāma kaṇṇikārapupphaṃ pītaṃ pītavaṇṇaṃ pītanidassanaṃ pītanibhāsaṃ seyyathā vāpana taṃ vatthaṃ bārāṇaseyyakaṃ ubhatobhāgavimaṭṭhaṃ pītaṃ pītavaṇṇaṃ pītanidassanaṃ pītanibhāsaṃ evamevaṃ ajjhattaṃ arūpasaññī eko bahiddhā rūpāni passati pītāni pītavaṇṇāni pītanidassanāni pītanibhāsāni tāni abhibhuyya jānāmi passāmīti evaṃsaññī hoti idaṃ chaṭṭhaṃ abhibhāyatanaṃ ajjhattaṃ arūpasaññī eko bahiddhā rūpāni passati lohitakāni lohitakavaṇṇāni lohitakanidassanāni lohitakanibhāsāni seyyathāpi nāma @Footnote: 1 Po. Ma. Yu. ummāpupphaṃ . 2 Po. Ma. evameva. Bandhajīvakapupphaṃ 1- lohitakaṃ lohitakavaṇṇaṃ lohitakanidassanaṃ lohitakanibhāsaṃ seyyathā vāpana taṃ vatthaṃ bārāṇaseyyakaṃ ubhatobhāgavimaṭṭhaṃ lohitakaṃ lohitakavaṇṇaṃ lohitakanidassanaṃ lohitakanibhāsaṃ evamevaṃ ajjhattaṃ arūpasaññī eko bahiddhā rūpāni passati lohitakāni lohitakavaṇṇāni lohitakanidassanāni lohitakanibhāsāni tāni abhibhuyya jānāmi passāmīti evaṃsaññī hoti idaṃ sattamaṃ abhibhāyatanaṃ ajjhattaṃ arūpasaññī eko bahiddhā rūpāni passati odātāni odātavaṇṇāni odātanidassanāni odātanibhāsāni seyyathāpi nāma osadhitārakā odātā odātavaṇṇā odātanidassanā odātanibhāsā seyyathā vāpana taṃ vatthaṃ bārāṇaseyyakaṃ ubhatobhāgavimaṭṭhaṃ odātaṃ odātavaṇṇaṃ odātanidassanaṃ odātanibhāsaṃ evamevaṃ ajjhattaṃ arūpasaññī eko bahiddhā rūpāni passati odātāni odātavaṇṇāni odātanidassanāni odātanibhāsāni tāni abhibhuyya jānāmi passāmīti evaṃsaññī hoti idaṃ aṭṭhamaṃ abhibhāyatanaṃ imāni kho bhikkhave aṭṭha abhibhāyatanāni etadaggaṃ bhikkhave imesaṃ aṭṭhannaṃ abhibhāyatanānaṃ yadidaṃ ajjhattaṃ arūpasaññī eko bahiddhā rūpāni passati odātāni odātavaṇṇāni odātanidassanāni odātanibhāsāni tāni abhibhuyya jānāmi passāmīti evaṃsaññī hoti evaṃsaññinopi kho bhikkhave santi sattā evaṃsaññīnaṃpi kho bhikkhave sattānaṃ attheva aññathattaṃ atthi vipariṇāmo @Footnote: 1 Ma. Yu. bandhujīvakapupphaṃ. Evaṃ passaṃ bhikkhave sutavā ariyasāvako tasmiṃpi nibbindati tasmiṃ nibbindanto agge virajjati pageva hīnasmiṃ. {29.5} Catasso imā bhikkhave paṭipadā katamā catasso dukkhā paṭipadā dandhābhiññā dukkhā paṭipadā khippābhiññā sukhā paṭipadā dandhābhiññā sukhā paṭipadā khippābhiññā imā kho bhikkhave catasso paṭipadā etadaggaṃ bhikkhave imāsaṃ catunnaṃ paṭipadānaṃ yadidaṃ sukhā paṭipadā khippābhiññā evaṃpaṭipannāpi kho bhikkhave santi sattā evaṃpaṭipannānaṃpi kho bhikkhave sattānaṃ attheva aññathattaṃ atthi vipariṇāmo evaṃ passaṃ bhikkhave sutavā ariyasāvako tasmiṃpi nibbindati tasmiṃ nibbindanto agge virajjati pageva hīnasmiṃ. {29.6} Catasso imā bhikkhave saññā katamā catasso parittameko sañjānāti mahaggatameko sañjānāti appamāṇameko sañjānāti natthi kiñcīti ākiñcaññāyatanameko sañjānāti imā kho bhikkhave catasso saññā etadaggaṃ bhikkhave imāsaṃ catunnaṃ saññānaṃ yadidaṃ natthi kiñcīti ākiñcaññāyatanameko sañjānāti evaṃsaññinopi kho bhikkhave santi sattā evaṃsaññīnaṃpi kho bhikkhave sattānaṃ attheva aññathattaṃ atthi vipariṇāmo evaṃ passaṃ bhikkhave sutavā ariyasāvako tasmiṃpi nibbindati tasmiṃ nibbindanto agge virajjati pageva hīnasmiṃ. {29.7} Etadaggaṃ bhikkhave bāhirakānaṃ diṭṭhigatānaṃ yadidaṃ no cassaṃ no ca me siyā na bhavissāmi na me bhavissatīti evaṃdiṭṭhino Bhikkhave etaṃ pāṭikaṅkhaṃ yā cāyaṃ tassa 1- bhave appaṭikulyatā sā cassa na bhavissati yā cāyaṃ tassa bhavanirodhe paṭikulyatā sā cassa na bhavissatīti evaṃdiṭṭhinopi kho bhikkhave santi sattā evaṃ diṭṭhīnaṃpi kho bhikkhave sattānaṃ attheva aññathattaṃ atthi vipariṇāmo evaṃ passaṃ bhikkhave sutavā ariyasāvako tasmiṃpi nibbindati tasmiṃ nibbindanto agge virajjati pageva hīnasmiṃ. {29.8} Santi bhikkhave eke samaṇabrāhmaṇā paramayakkhavisuddhiṃ 2- paññapenti etadaggaṃ bhikkhave paramayakkhavisuddhiṃ paññapentānaṃ yadidaṃ sabbaso ākiñcaññāyatanaṃ samatikkamma nevasaññānāsaññāyatanaṃ upasampajja viharati te tadabhiññāya tassa sacchikiriyāya dhammaṃ desenti evaṃvādinopi kho bhikkhave santi sattā evaṃvādīnaṃpi kho bhikkhave sattānaṃ attheva aññathattaṃ atthi vipariṇāmo evaṃ passaṃ bhikkhave sutavā ariyasāvako tasmiṃpi nibbindati tasmiṃ nibbindanto agge virajjati pageva hīnasmiṃ. {29.9} Santi bhikkhave eke samaṇabrāhmaṇā paramadiṭṭhadhammanibbānaṃ paññapenti etadaggaṃ bhikkhave paramadiṭṭhadhammanibbānaṃ paññapentānaṃ yadidaṃ channaṃ phassāyatanānaṃ samudayañca aṭṭhaṅgamañca assādañca ādīnavañca nissaraṇañca yathābhūtaṃ viditvā anupādā vimokkho evaṃvādiṃ kho maṃ bhikkhave evamakkhāyiṃ eke samaṇabrāhmaṇā asatā tucchā musā abhūtena abbhācikkhanti na samaṇo gotamo kāmānaṃ pariññaṃ paññapeti @Footnote: 1 Ma. Yu. ayaṃ pāṭho natthi . 2 Ma. Yu. paramatthavisuddhiṃ paññāpenti. Na rūpānaṃ pariññaṃ paññapeti na vedanānaṃ pariññaṃ paññapetīti kāmānañcāhaṃ bhikkhave pariññaṃ paññapemi rūpānañca pariññaṃ paññapemi vedanānañca pariññaṃ paññapemi diṭṭheva dhamme nicchāto nibbuto sītibhūto anupādā parinibbānaṃ paññapemīti. [30] Ekaṃ samayaṃ bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme . tena kho pana samayena rājā pasenadi kosalo uyyodhikāya nivatto hoti jitasaṅgāmo laddhādhippāyo athakho rājā pasenadi kosalo yenārāmo tena pāyāsi yāvatikā yānassa bhūmi yānena gantvā yānā paccorohitvā pattikova ārāmaṃ pāvisi. Tena kho pana samayena sambahulā bhikkhū abbhokāse caṅkamanti. Athakho rājā pasenadi kosalo yena te bhikkhū tenupasaṅkami upasaṅkamitvā te bhikkhū etadavoca kahaṃ nu kho bhante bhagavā etarahi viharati arahaṃ sammāsambuddho dassanakāmā hi mayaṃ bhante bhagavantaṃ arahantaṃ sammāsambuddhanti . eso mahārāja vihāro saṃvutadvāro tena appasaddo upasaṅkamitvā ataramāno āḷindaṃ pavisitvā ukkāsitvā aggaḷaṃ ākoṭehi vivarissati te bhagavā dvāranti. {30.1} Athakho rājā pasenadi kosalo yena so vihāro saṃvutadvāro tena appasaddo upasaṅkamitvā ataramāno āḷindaṃ pavisitvā ukkāsitvā aggaḷaṃ ākoṭesi . vivari bhagavā dvāraṃ. Athakho rājā pasenadi kosalo vihāraṃ pavisitvā bhagavato pādesu sirasā nipatitvā bhagavato pādāni Mukhena ca paricumbati pāṇīhi ca parisambāhati nāmañca sāveti rājāhaṃ bhante pasenadi kosalo rājāhaṃ bhante pasenadi kosaloti. {30.2} Kampana tvaṃ mahārāja atthavasaṃ sampassamāno imasmiṃ sarīre evarūpaṃ paramanipaccakāraṃ karosi mettūpahāraṃ upadaṃsesīti . kataññutaṃ kho ahaṃ bhante kataveditaṃ sampassamāno bhagavati evarūpaṃ paramanipaccakāraṃ karomi mettūpahāraṃ upadaṃsemi bhagavā hi bhante bahujanahitāya paṭipanno bahujanasukhāya bahujanahitāya ariyañāye patiṭṭhāpitā yadidaṃ kalyāṇadhammatāya kusaladhammatāya yampi bhante bhagavā bahujanahitāya paṭipanno bahujanasukhāya bahujanahitāya ariyañāye patiṭṭhāpitā yadidaṃ kalyāṇadhammatāya kusaladhammatāya idampi kho ahaṃ bhante atthavasaṃ sampassamāno bhagavati evarūpaṃ paramanipaccakāraṃ karomi mettūpahāraṃ upadaṃsemi. {30.3} Puna caparaṃ bhante bhagavā sīlavā buddhasīlo ariyasīlo kusalasīlo kusalasīlena samannāgato yampi bhante bhagavā sīlavā buddhasīlo ariyasīlo kusalasīlo kusalasīlena samannāgato idampi kho ahaṃ bhante atthavasaṃ sampassamāno bhagavati evarūpaṃ paramanipaccakāraṃ karomi mettūpahāraṃ upadaṃsemi. {30.4} Puna caparaṃ bhante bhagavā dīgharattaṃ āraññako araññavanapatthāni pantāni senāsanāni paṭisevati yampi bhante bhagavā dīgharattaṃ āraññako araññavanapatthāni pantāni senāsanāni paṭisevati idampi kho ahaṃ bhante atthavasaṃ sampassamāno bhagavati evarūpaṃ paramanipaccakāraṃ karomi mettūpahāraṃ upadaṃsemi . puna caparaṃ bhante bhagavā Santuṭṭho itarītaracīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārena yampi bhante bhagavā santuṭṭho itarītaracīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccaya- bhesajjaparikkhārena idampi kho ahaṃ bhante atthavasaṃ sampassamāno bhagavati evarūpaṃ paramanipaccakāraṃ karomi mettūpahāraṃ upadaṃsemi. {30.5} Puna caparaṃ bhante bhagavā āhuneyyo pāhuneyyo dakkhiṇeyyo añjalikaraṇīyo anuttaraṃ puññakkhettaṃ lokassa yampi bhante bhagavā āhuneyyo pāhuneyyo dakkhiṇeyyo añjalikaraṇīyo anuttaraṃ puññakkhettaṃ lokassa idampi kho ahaṃ bhante atthavasaṃ sampassamāno bhagavati evarūpaṃ paramanipaccakāraṃ karomi mettūpahāraṃ upadaṃsemi. {30.6} Puna caparaṃ bhante bhagavā yāyaṃ kathā abhisallekhikā cetovivaraṇasappāyā seyyathīdaṃ appicchakathā santuṭṭhikathā pavivekakathā asaṃsaggakathā viriyārambhakathā sīlakathā samādhikathā paññākathā vimuttikathā vimuttiñāṇadassanakathā evarūpāya kathāya nikāmalābhī akicchalābhī akasiralābhī yampi bhante bhagavā yāyaṃ kathā abhisallekhikā cetovivaraṇasappāyā seyyathīdaṃ appicchakathā .pe. Vimuttiñāṇadassanakathā evarūpāya kathāya nikāmalābhī akicchalābhī akasiralābhī idampi kho ahaṃ bhante atthavasaṃ sampassamāno bhagavati evarūpaṃ paramanipaccakāraṃ karomi mettūpahāraṃ upadaṃsemi. {30.7} Puna caparaṃ bhante bhagavā catunnaṃ jhānānaṃ ābhicetasikānaṃ diṭṭhadhammasukhavihārānaṃ nikāmalābhī akicchalābhī akasiralābhī yampi bhante bhagavā catunnaṃ jhānānaṃ ābhicetasikānaṃ Diṭṭhadhammasukhavihārānaṃ nikāmalābhī akicchalābhī akasiralābhī idampi kho ahaṃ bhante atthavasaṃ sampassamāno bhagavati evarūpaṃ paramanipaccakāraṃ karomi mettūpahāraṃ upadaṃsemi. {30.8} Puna caparaṃ bhante bhagavā anekavihitaṃ pubbenivāsaṃ anussarati seyyathīdaṃ ekampi jātiṃ dvepi jātiyo tissopi jātiyo catassopi jātiyo pañcapi jātiyo dasapi jātiyo vīsampi jātiyo tiṃsampi jātiyo cattāḷīsampi jātiyo paññāsampi jātiyo jātisatampi jātisahassampi jātisatasahassampi anekepi saṃvaṭṭakappe anekepi vivaṭṭakappe anekepi saṃvaṭṭavivaṭṭakappe amutrāsiṃ evaṃnāmo evaṃgotto evaṃvaṇṇo evamāhāro evaṃsukhadukkhapaṭisaṃvedī evamāyupariyanto so tato cuto amutra udapādiṃ tatrāpāsiṃ evaṃnāmo evaṃgotto evaṃvaṇṇo evamāhāro evaṃsukhadukkhapaṭisaṃvedī evamāyupariyanto so tato cuto idhuppannoti iti sākāraṃ sauddesaṃ anekavihitaṃ pubbenivāsaṃ anussarati yampi bhante bhagavā anekavihitaṃ pubbenivāsaṃ anussarati seyyathīdaṃ ekampi jātiṃ dvepi jātiyo .pe. iti sākāraṃ sauddesaṃ anekavihitaṃ pubbenivāsaṃ anussarati idampi kho ahaṃ bhante atthavasaṃ sampassamāno bhagavati evarūpaṃ paramanipaccakāraṃ karomi mettūpahāraṃ upadaṃsemi. {30.9} Puna caparaṃ bhante bhagavā dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena satte passati cavamāne upapajjamāne hīne paṇīte suvaṇṇe dubbaṇṇe sugate duggate yathākammūpage satte pajānāti ime vata bhonto sattā kāyaduccaritena Samannāgatā vacīduccaritena samannāgatā manoduccaritena samannāgatā ariyānaṃ upavādakā micchādiṭṭhikā micchādiṭṭhikammasamādānā te kāyassa bhedā parammaraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapannā ime vā pana bhonto sattā kāyasucaritena samannāgatā vacīsucaritena samannāgatā manosucaritena samannāgatā ariyānaṃ anupavādakā sammādiṭṭhikā sammādiṭṭhikammasamādānā te kāyassa bhedā parammaraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapannāti iti dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena satte passati cavamāne upapajjamāne hīne paṇīte suvaṇṇe dubbaṇṇe sugate duggate yathākammūpage satte pajānāti yampi bhante bhagavā dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena .pe. yathākammūpage satte pajānāti idampi kho ahaṃ bhante atthavasaṃ sampassamāno bhagavati evarūpaṃ paramanipaccakāraṃ karomi mettūpahāraṃ upadaṃsemi. {30.10} Puna caparaṃ bhante bhagavā āsavānaṃ khayā anāsavaṃ cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharati yampi bhante bhagavā āsavānaṃ khayā anāsavaṃ cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ .pe. sacchikatvā upasampajja viharati idampi kho ahaṃ bhante atthavasaṃ sampassamāno bhagavati evarūpaṃ paramanipaccakāraṃ karomi mettūpahāraṃ upadaṃsemi . handadāni mayaṃ bhante gacchāma bahukiccā mayaṃ bahukaraṇīyāti . yassadāni tvaṃ mahārāja kālaṃ maññasīti . Athakho rājā pasenadi kosalo uṭṭhāyāsanā bhagavantaṃ abhivādetvā Padakkhiṇaṃ katvā pakkāmīti. Mahāvaggo tatiyo. Tassuddānaṃ sīhādhimuttikāyena cundo 1- kasiṇena ca kālī dve mahāpañhā kosalehi apare dveti. ------------ Upālivaggo catuttho [31] Athakho āyasmā upāli yena bhagavā tenupasaṅkami upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi ekamantaṃ nisinno kho āyasmā upāli bhagavantaṃ etadavoca kati nu kho bhante atthavase paṭicca tathāgatena sāvakānaṃ sikkhāpadaṃ paññattaṃ pātimokkhaṃ uddiṭṭhanti. {31.1} Dasa kho upāli atthavase paṭicca tathāgatena sāvakānaṃ sikkhāpadaṃ paññattaṃ pātimokkhaṃ uddiṭṭhaṃ katame dasa saṅghasuṭṭhutāya saṅghaphāsutāya dummaṅkūnaṃ puggalānaṃ niggahāya pesalānaṃ bhikkhūnaṃ phāsuvihārāya diṭṭhadhammikānaṃ āsavānaṃ saṃvarāya samparāyikānaṃ āsavānaṃ paṭighātāya appasannānaṃ pasādāya pasannānaṃ bhiyyobhāvāya saddhammaṭṭhitiyā vinayānuggahāya ime kho upāli dasa atthavase paṭicca tathāgatena sāvakānaṃ sikkhāpadaṃ paññattaṃ pātimokkhaṃ uddiṭṭhanti . kati nu kho bhante pātimokkhaṭṭhapanāti. Dasa kho upāli pātimokkhaṭṭhapanā katame dasa pārājiko tassaṃ parisāyaṃ nisinno @Footnote: 1 Ma. Yu. cundena. Hoti pārājikakathā vippakatā hoti anupasampanno tassaṃ parisāyaṃ nisinno hoti anupasampannakathā vippakatā hoti sikkhaṃ paccakkhātako tassaṃ parisāyaṃ nisinno hoti sikkhaṃ paccakkhātakakathā vippakatā hoti paṇḍako tassaṃ parisāyaṃ nisinno hoti paṇḍakakathā vippakatā hoti bhikkhunīdūsako tassaṃ parisāyaṃ nisinno hoti bhikkhunīdūsakakathā vippakatā hoti ime kho upāli dasa pātimokkhaṭṭhapanāti. [32] Katīhi nu kho bhante dhammehi samannāgato bhikkhu ubbāhikāya sammannitabboti . dasahi kho upāli dhammehi samannāgato bhikkhu ubbāhikāya sammannitabbo katamehi dasahi idhupāli bhikkhu sīlavā hoti pātimokkhasaṃvarasaṃvuto viharati ācāragocarasampanno aṇumattesu vajjesu bhayadassāvī samādāya sikkhati sikkhāpadesu bahussuto hoti sutadharo sutasannicayo ye te dhammā ādikalyāṇā majjhekalyāṇā pariyosānakalyāṇā sātthaṃ sabyañjanaṃ kevalaparipuṇṇaṃ parisuddhaṃ brahmacariyaṃ abhivadanti tathārūpāssa dhammā bahussutā honti dhatā vacasā paricitā manasānupekkhitā diṭṭhiyā suppaṭividdhā ubhayāni kho panassa pātimokkhāni vitthārena svāgatāni honti suvibhattāni suppavattāni 1- suvinicchitāni suttaso anubyañjanaso vinaye kho pana ṭhito hoti asaṃhiro paṭibalo hoti ubho atthapaccatthike saññāpetuṃ [2]- nijjhāpetuṃ pekkhātuṃ pasādetuṃ adhikaraṇasamuppādavūpasamakusalo hoti adhikaraṇaṃ jānāti adhikaraṇasamudayaṃ jānāti adhikaraṇanirodhaṃ @Footnote: 1 sabbattha poṭṭhake supavattīnīti dissati . 2 Ma. paññāpetuṃ. Jānāti adhikaraṇanirodhagāminīpaṭipadaṃ jānāti imehi kho upāli dasahi dhammehi samannāgato bhikkhu ubbāhikāya sammannitabboti. [33] Katīhi nu kho bhante dhammehi samannāgatena bhikkhunā upasampādetabbanti . dasahi kho upāli dhammehi samannāgatena bhikkhunā upasampādetabbaṃ katamehi dasahi idhupāli bhikkhu sīlavā hoti pātimokkhasaṃvarasaṃvuto viharati ācāragocarasampanno aṇumattesu vajjesu bhayadassāvī samādāya sikkhati sikkhāpadesu bahussuto hoti sutadharo sutasannicayo ye te dhammā ādikalyāṇā majjhekalyāṇā pariyosānakalyāṇā sātthaṃ sabyañjanaṃ kevalaparipuṇṇaṃ parisuddhaṃ brahmacariyaṃ abhivadanti tathārūpāssa dhammā bahussutā honti dhatā vacasā paricitā manasānupekkhitā diṭṭhiyā suppaṭividdhā pātimokkhaṃ kho panassa vitthārena svāgataṃ hoti suvibhattaṃ suppavattaṃ suvinicchitaṃ suttaso anubyañjanaso paṭibalo hoti gilānaṃ upaṭṭhātuṃ vā upaṭṭhāpetuṃ vā paṭibalo hoti anabhiratiṃ vūpakāsetuṃ vā vūpakāsāpetuṃ vā paṭibalo hoti uppannaṃ kukkuccaṃ dhammato vinodetuṃ paṭibalo hoti uppannaṃ diṭṭhigataṃ dhammato vivecetuṃ paṭibalo hoti adhisīle samādapetuṃ paṭibalo hoti adhicitte samādapetuṃ paṭibalo hoti adhipaññāya samādapetuṃ imehi kho upāli dasahi dhammehi samannāgatena bhikkhunā upasampādetabbanti. [34] Katīhi nu kho bhante dhammehi samannāgatena bhikkhunā Nissayo dātabbo .pe. sāmaṇero 1- upaṭṭhāpetabboti. Dasahi kho upāli dhammehi samannāgatena bhikkhunā sāmaṇero upaṭṭhāpetabbo katamehi dasahi idhupāli bhikkhu sīlavā hoti .pe. samādāya sikkhati sikkhāpadesu bahussuto hoti .pe. diṭṭhiyā suppaṭividdhā pātimokkhaṃ kho panassa vitthārena svāgataṃ hoti suvibhattaṃ suppavattaṃ suvinicchitaṃ suttaso anubyañjanaso paṭibalo hoti gilānaṃ upaṭṭhātuṃ vā upaṭṭhāpetuṃ vā paṭibalo hoti anabhiratiṃ vūpakāsetuṃ vā vūpakāsāpetuṃ vā paṭibalo hoti uppannaṃ kukkuccaṃ dhammato vinodetuṃ paṭibalo hoti uppannaṃ diṭṭhigataṃ dhammato vivecetuṃ paṭibalo hoti adhisīle 2- samādapetuṃ paṭibalo hoti adhicitte samādapetuṃ paṭibalo hoti adhipaññāya samādapetuṃ imehi kho upāli dasahi dhammehi samannāgatena bhikkhunā sāmaṇero 3- upaṭṭhāpetabboti. [35] Saṅghabhedo saṅghabhedoti bhante vuccati kittāvatā nu kho bhante saṅgho bhinno hotīti . idhupāli bhikkhū adhammaṃ dhammoti dīpenti dhammaṃ adhammoti dīpenti avinayaṃ vinayoti dīpenti vinayaṃ avinayoti dīpenti abhāsitaṃ alapitaṃ tathāgatena bhāsitaṃ lapitaṃ tathāgatenāti dīpenti bhāsitaṃ lapitaṃ tathāgatena abhāsitaṃ alapitaṃ tathāgatenāti dīpenti anāciṇṇaṃ tathāgatena āciṇṇaṃ tathāgatenāti dīpenti āciṇṇaṃ tathāgatena anāciṇṇaṃ tathāgatenāti dīpenti appaññattaṃ tathāgatena paññattaṃ tathāgatenāti @Footnote: 1 Ma. sāmaṇerotiādīni padāni na pākaṭāni honti . 2 Ma. adhisīle adhicitte @adhipaññāya samādapetuṃ . 3 Ma. nissayo dātabboti. Ma. sāmaṇerasuttaṃ puna āraddhaṃ @hoti. Dīpenti paññattaṃ tathāgatena appaññattaṃ tathāgatenāti dīpenti te imehi dasahi vatthūhi avakassanti pavakassanti 1- āvenikakammāni 2- karonti āvenikapātimokkhaṃ uddissanti ettāvatā kho upāli saṅgho bhinno hotīti. [36] Saṅghasāmaggī saṅghasāmaggīti bhante vuccati kittāvatā nu kho bhante saṅgho samaggo hotīti . idhupāli bhikkhū adhammaṃ adhammoti dīpenti dhammaṃ dhammoti dīpenti avinayaṃ avinayoti dīpenti vinayaṃ vinayoti dīpenti abhāsitaṃ alapitaṃ tathāgatena abhāsitaṃ alapitaṃ tathāgatenāti dīpenti bhāsitaṃ lapitaṃ tathāgatena bhāsitaṃ lapitaṃ tathāgatenāti dīpenti anāciṇṇaṃ tathāgatena anāciṇṇaṃ tathāgatenāti dīpenti āciṇṇaṃ tathāgatena āciṇṇaṃ tathāgatenāti dīpenti appaññattaṃ tathāgatena appaññattaṃ tathāgatenāti dīpenti paññattaṃ tathāgatena paññattaṃ tathāgatenāti dīpenti te imehi dasahi vatthūhi na avakassanti na pavakassanti na āvenikakammāni karonti na āvenikapātimokkhaṃ uddissanti ettāvatā kho upāli saṅgho samaggo hotīti. [37] Athakho āyasmā ānando yena bhagavā tenupasaṅkami upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi ekamantaṃ nisinno kho āyasmā ānando bhagavantaṃ etadavoca saṅghabhedo saṅghabhedoti bhante vuccati kittāvatā nu kho bhante saṅgho bhinno @Footnote: 1 Ma. apakassanti. Yu. avakassanti . 2 Ma. Yu. āvenikammāni. Hotīti . idhānanda bhikkhū adhammaṃ dhammoti dīpenti dhammaṃ adhammoti dīpenti avinayaṃ vinayoti dīpenti vinayaṃ avinayoti dīpenti abhāsitaṃ alapitaṃ tathāgatena bhāsitaṃ lapitaṃ tathāgatenāti dīpenti bhāsitaṃ lapitaṃ tathāgatena abhāsitaṃ alapitaṃ tathāgatenāti dīpenti anāciṇṇaṃ tathāgatena āciṇṇaṃ tathāgatenāti dīpenti āciṇṇaṃ tathāgatena anāciṇṇaṃ tathāgatenāti dīpenti appaññattaṃ tathāgatena paññattaṃ tathāgatenāti dīpenti paññattaṃ tathāgatena appaññattaṃ tathāgatenāti dīpenti te imehi dasahi vatthūhi avakassanti pavakassanti āvenikakammāni karonti āvenikapātimokkhaṃ uddissanti ettāvatā kho ānanda saṅgho bhinno hotīti. [38] Samaggaṃ pana bhante saṅghaṃ bhetvā 1- kiṃ so pasavatīti. Kappaṭṭhiyaṃ 2- ānanda kibbisaṃ pasavatīti . kiṃ pana bhante kappaṭṭhiyaṃ kibbisanti. Kappaṃ ānanda nirayamhi paccatīti. Āpāyiko nerayiko kappaṭṭho saṅghabhedako vaggarato adhammaṭṭho yogakkhemato dhaṃsati saṅghaṃ samaggaṃ bhetvāna kappaṃ nirayamhi paccatīti. [39] Saṅghasāmaggī saṅghasāmaggīti bhante vuccati kittāvatā nu kho bhante saṅgho samaggo hotīti . idhānanda bhikkhū adhammaṃ adhammoti dīpenti dhammaṃ dhammoti dīpenti avinayaṃ avinayoti @Footnote: 1 Po. bhindetvā. Ma. bhinditvā. 2 Po. Ma. kappaṭṭhikaṃ. Dīpenti vinayaṃ vinayoti dīpenti abhāsitaṃ alapitaṃ tathāgatena abhāsitaṃ alapitaṃ tathāgatenāti dīpenti bhāsitaṃ lapitaṃ tathāgatena bhāsitaṃ lapitaṃ tathāgatenāti dīpenti anāciṇṇaṃ tathāgatena anāciṇṇaṃ tathāgatenāti dīpenti āciṇṇaṃ tathāgatena āciṇṇaṃ tathāgatenāti dīpenti appaññattaṃ tathāgatena appaññattaṃ tathāgatenāti dīpenti paññattaṃ tathāgatena paññattaṃ tathāgatenāti dīpenti te imehi dasahi vatthūhi na avakassanti na pavakassanti na āvenikakammāni karonti na āvenikapātimokkhaṃ uddissanti ettāvatā kho ānanda saṅgho samaggo hotīti. [40] Bhinnaṃ pana bhante saṅghaṃ samaggaṃ katvā kiṃ so pasavatīti. Brahmaṃ ānanda puññaṃ pasavatīti . kiṃ pana bhante brahmaṃ puññanti . Kappaṃ ānanda saggamhi modatīti. Sukhā saṃghassa sāmaggī samaggānañcanuggaho samaggarato dhammaṭṭho yogakkhemā na dhaṃsati saṅghaṃ samaggaṃ katvāna kappaṃ saggamhi modatīti. Upālivaggo catuttho. Tassuddānaṃ upālī pana ubbāho upasampadanissayena 1- ca sāmaṇero ca dve bhedā ānandehi apare dve 2-. @Footnote: 1 Ma. upasampadanissayā . 2 Ma. Yu. dveti. Akkosavaggo pañcamo [41] Athakho āyasmā upāli yena bhagavā tenupasaṅkami upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi ekamantaṃ nisinno kho āyasmā upāli bhagavantaṃ etadavoca ko nu kho bhante hetu ko paccayo yena saṅghe bhaṇḍanakalahaviggahavivādā uppajjanti bhikkhū na phāsu viharantīti . idhupāli bhikkhū adhammaṃ dhammoti dīpenti dhammaṃ adhammoti dīpenti avinayaṃ vinayoti dīpenti vinayaṃ avinayoti dīpenti abhāsitaṃ alapitaṃ tathāgatena bhāsitaṃ lapitaṃ tathāgatenāti dīpenti bhāsitaṃ lapitaṃ tathāgatena abhāsitaṃ alapitaṃ tathāgatenāti dīpenti anāciṇṇaṃ tathāgatena āciṇṇaṃ tathāgatenāti dīpenti āciṇṇaṃ tathāgatena anāciṇṇaṃ tathāgatenāti dīpenti appaññattaṃ tathāgatena paññattaṃ tathāgatenāti dīpenti paññattaṃ tathāgatena appaññattaṃ tathāgatenāti dīpenti ayaṃ kho upāli hetu ayaṃ paccayo yena saṅghe bhaṇḍanakalahaviggahavivādā uppajjanti bhikkhū na phāsu viharantīti. [42] Kati nu kho bhante vivādamūlānīti . dasa kho upāli vivādamūlāni katamāni dasa idhupāli bhikkhū adhammaṃ dhammoti dīpenti dhammaṃ adhammoti dīpenti avinayaṃ vinayoti dīpenti vinayaṃ avinayoti dīpenti abhāsitaṃ alapitaṃ tathāgatena bhāsitaṃ lapitaṃ tathāgatenāti Dīpenti bhāsitaṃ lapitaṃ tathāgatena abhāsitaṃ alapitaṃ tathāgatenāti dīpenti anāciṇṇaṃ tathāgatena āciṇṇaṃ tathāgatenāti dīpenti āciṇṇaṃ tathāgatena anāciṇṇaṃ tathāgatenāti dīpenti appaññattaṃ tathāgatena paññattaṃ tathāgatenāti dīpenti paññattaṃ tathāgatena appaññattaṃ tathāgatenāti dīpenti imāni kho upāli dasa vivādamūlānīti. [43] Kati nu kho bhante vivādamūlānīti. Dasa kho upāli vivādamūlāni katamāni dasa idhupāli bhikkhū anāpattiṃ āpattīti dīpenti āpattiṃ anāpattīti dīpenti lahukaṃ āpattiṃ garukāpattīti dīpenti garukaṃ āpattiṃ lahukāpattīti dīpenti duṭṭhullaṃ āpattiṃ aduṭṭhullāpattīti dīpenti aduṭṭhullaṃ āpattiṃ duṭṭhullāpattīti dīpenti sāvasesaṃ āpattiṃ avasesā āpattīti dīpenti anavasesaṃ āpattiṃ sāvasesāpattīti dīpenti sappaṭikammaṃ āpattiṃ appaṭikammāpattīti dīpenti appaṭikammaṃ āpattiṃ sappaṭikammāpattīti dīpenti imāni kho upāli dasa vivādamūlānīti. [44] Ekaṃ samayaṃ bhagavā kusinārāyaṃ viharati baliharaṇe vanasaṇḍe tatra kho bhagavā bhikkhū āmantesi bhikkhavoti . bhadanteti te bhikkhū bhagavato paccassosuṃ . bhagavā etadavoca codakena bhikkhave bhikkhunā paraṃ codetukāmena pañca dhamme ajjhattaṃ paccavekkhitvā pañca dhamme ajjhattaṃ upaṭṭhāpetvā paro codetabbo katame pañca dhammā Ajjhattaṃ paccavekkhitabbā codakena bhikkhave bhikkhunā paraṃ codetukāmena evaṃ paccavekkhitabbaṃ parisuddhakāyasamācāro nu khomhi parisuddhenamhi kāyasamācārena samannāgato acchiddena appaṭimaṃsena saṃvijjati nu kho me eso dhammo udāhu noti no ce bhikkhave bhikkhu parisuddhakāyasamācāro hoti parisuddhena kāyasamācārena samannāgato acchiddena appaṭimaṃsena tassa bhavanti vattāro iṅgha tāva āyasmā kāyikaṃ sikkhassūti 1- itissa bhavanti vattāro. {44.1} Puna 2- caparaṃ bhikkhave codakena bhikkhunā paraṃ codetukāmena evaṃ paccavekkhitabbaṃ parisuddhavacīsamācāro nu khomhi parisuddhenamhi vacīsamācārena samannāgato acchiddena appaṭimaṃsena saṃvijjati nu kho me eso dhammo udāhu noti no ce bhikkhave bhikkhu parisuddhavacīsamācāro hoti parisuddhena vacīsamācārena samannāgato acchiddena appaṭimaṃsena tassa bhavanti vattāro iṅgha tāva āyasmā vācasikaṃ sikkhassūti itissa bhavanti vattāro 2-. {44.2} Puna caparaṃ bhikkhave codakena bhikkhunā paraṃ codetukāmena evaṃ paccavekkhitabbaṃ mettaṃ nu kho cittaṃ paccupaṭṭhitaṃ sabrahmacārīsu anāghātaṃ saṃvijjati nu kho me eso dhammo udāhu noti no ce bhikkhave bhikkhuno mettacittaṃ paccupaṭṭhitaṃ hoti sabrahmacārīsu anāghātaṃ tassa bhavanti vattāro iṅgha [3]- āyasmā sabrahmacārīsu mettacittaṃ upaṭṭhapehīti itissa bhavanti vattāro . puna caparaṃ bhikkhave codakena @Footnote: 1 Po. sikkhissati. 2 Ma. pana caparaṃ ... vattāroti natthi. 3 Ma. Yu. etthantare @tāvāti atthi. Bhikkhunā paraṃ codetukāmena evaṃ paccavekkhitabbaṃ bahussuto nu khomhi sutadharo sutasannicayo ye te dhammā ādikalyāṇā majjhekalyāṇā pariyosānakalyāṇā sātthaṃ sabyañjanaṃ kevalaparipuṇṇaṃ parisuddhaṃ brahmacariyaṃ abhivadanti tathārūpāssa me dhammā bahussutā honti dhatā vacasā paricitā manasānupekkhitā diṭṭhiyā suppaṭividdhā saṃvijjati nu kho me eso dhammo udāhu noti no ce bhikkhave bhikkhu bahussuto hoti sutadharo sutasannicayo ye te dhammā ādikalyāṇā majjhekalyāṇā pariyosānakalyāṇā sātthaṃ sabyañjanaṃ kevalaparipuṇṇaṃ parisuddhaṃ brahmacariyaṃ abhivadanti tathārūpāssa dhammā bahussutā honti dhatā vacasā paricitā manasānupekkhitā diṭṭhiyā suppaṭividdhā tassa bhavanti vattāro iṅgha tāva āyasmā āgamaṃ pariyāpuṇasasūti itissa bhavanti vattāro. {44.3} Puna caparaṃ bhikkhave codakena bhikkhunā paraṃ codetukāmena evaṃ paccavekkhitabbaṃ ubhayāni kho me pātimokkhāni vitthārena svāgatāni honti suvibhattāni suppavattāni suvinicchitāni suttaso anubyañjanaso saṃvijjati nu kho me eso dhammo udāhu noti no ce bhikkhave bhikkhuno ubhayāni pātimokkhāni vitthārena svāgatāni honti suvibhattāni suppavattāni suvinicchitāni suttaso anubyañjanaso idampanāyasmā kattha vuttaṃ bhagavatāti iti puṭṭho na sampāyati tassa bhavanti vattāro iṅgha tāva āyasmā vinayaṃ sikkhassūti itissa bhavanti vattāro . ime pañca dhammā ajjhattaṃ paccavekkhitabbā katame Pañca dhammā ajjhattaṃ upaṭṭhāpetabbā kālena vakkhāmi no akālena bhūtena vakkhāmi no abhūtena saṇhena vakkhāmi no pharusena atthasañhitena vakkhāmi no anatthasañhitena mettacitto 1- vakkhāmi no dosantaroti ime pañca dhammā ajjhattaṃ upaṭṭhāpetabbā . codakena bhikkhave bhikkhunā paraṃ codetukāmena ime pañca dhamme ajjhattaṃ paccavekkhitvā ime pañca dhamme ajjhattaṃ upaṭṭhāpetvā paro codetabboti. [45] Dasayime bhikkhave ādīnavā rājantepurappavesane katame dasa idha bhikkhave rājā mahesiyā saddhiṃ nisinno hoti tatra bhikkhu pavisati mahesī taṃ 2- bhikkhuṃ disvā sitaṃ pātukaroti bhikkhu vā mahesiṃ disvā sitaṃ pātukaroti tattha rañño evaṃ hoti addhā imesaṃ kataṃ vā karissanti vāti ayaṃ bhikkhave paṭhamo ādīnavo rājantepurappavesane. {45.1} Puna caparaṃ bhikkhave rājā bahukicco bahukaraṇīyo aññataraṃ itthiṃ gantvā na sarati sā tena gabbhaṃ gaṇhāti tattha rañño evaṃ hoti na kho idha añño koci pavisati aññatra pabbajitena siyā nu kho pabbajitassa kammanti ayaṃ bhikkhave dutiyo ādīnavo rājantepurappavesane. {45.2} Puna caparaṃ bhikkhave rañño antepure aññataraṃ ratanaṃ nassati tattha rañño evaṃ hoti na kho idha añño koci pavisati aññatra pabbajitena siyā nu kho pabbajitassa kammanti ayaṃ bhikkhave tatiyo ādīnavo rājantepurappavesane. @Footnote: 1 Po. mettacittena . 2 Yu. ayaṃ pāṭho natthi. Puna caparaṃ bhikkhave rañño antepure abbhantarā guyhamantā bahiddhā sambhedaṃ gacchanti tattha rañño evaṃ hoti na kho idha rañño koci pavisati aññatra pabbajitena siyā nu kho pabbajitassa kammanti ayaṃ bhikkhave catuttho ādīnavo rājantepurappavesane. {45.3} Puna caparaṃ bhikkhave rañño antepure pitā vā puttaṃ pattheti putto vā pitaraṃ pattheti tesaṃ evaṃ hoti na kho idha añño koci pavisati aññatra pabbajitena siyā nu kho pabbajitassa kammanti ayaṃ kho bhikkhave pañcamo ādīnavo rājantepurappavesane. {45.4} Puna caparaṃ bhikkhave rājā nīcathāniyaṃ ucce thāne ṭhapeti yesantaṃ amanāpaṃ tesaṃ evaṃ hoti rājā kho pabbajitena saṃsaṭṭho siyā nu kho pabbajitassa kammanti ayaṃ bhikkhave chaṭṭho ādīnavo rājantepurappavesane. {45.5} Puna caparaṃ bhikkhave rājā uccathāniyaṃ nīce thāne ṭhapeti yesantaṃ amanāpaṃ tesaṃ evaṃ hoti rājā kho pabbajitena saṃsaṭṭho siyā nu kho pabbajitassa kammanti ayaṃ kho bhikkhave sattamo ādīnavo rājantepurappavesane. {45.6} Puna caparaṃ bhikkhave rājā akāle senaṃ uyyojeti yesantaṃ amanāpaṃ tesaṃ evaṃ hoti rājā kho pabbajitena saṃsaṭṭho siyā nu kho pabbajitassa kammanti ayaṃ bhikkhave aṭṭhamo ādīnavo rājantepurappavesane. {45.7} Puna caparaṃ bhikkhave rājā kāle senaṃ uyyojetvā antarāmaggato nivattāpesi 1- yesantaṃ amanāpaṃ tesaṃ evaṃ hoti rājā kho pabbajitena saṃsaṭṭho siyā @Footnote: 1 Ma. Yu. nivattāpeti. Nu kho pabbajitassa kammanti ayaṃ bhikkhave navamo ādīnavo rājantepurappavesane. {45.8} Puna caparaṃ bhikkhave rañño antepuraṃ hatthisambādhaṃ assasambādhaṃ rathasambādhaṃ rajanīyāni rūpasaddagandharasaphoṭṭhabbāni yāni na pabbajitasāruppāni ayaṃ bhikkhave dasamo ādīnavo rājantepurappavesane. Ime kho bhikkhave dasa ādīnavā rājantepurappavesaneti. [46] Ekaṃ samayaṃ bhagavā sakkesu viharati kapilavatthusmiṃ nigrodhārāme. Athakho sambahulā sakkā upāsakā tadahuposathe yena bhagavā tenupasaṅkamiṃsu upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdiṃsu. Ekamantaṃ nisinne kho sakke upāsake bhagavā etadavoca apinu tumhe sakkā aṭṭhaṅgasamannāgataṃ uposathaṃ upavasathāti . appekadā mayaṃ bhante aṭṭhaṅgasamannāgataṃ uposathaṃ upavasāma appekadā na upavasāmāti . tesaṃ vo sakkā alābhā tesaṃ dulladdhaṃ ye tumhe evaṃ sokasabhaye jīvite maraṇasabhaye jīvite appekadā aṭṭhaṅgasamannāgataṃ uposathaṃ upavasatha appekadā na upavasatha taṃ kiṃ maññatha sakkā idha puriso yena [1]- kammaṭṭhānena anāpajja akusalaṃ divasaṃ aḍḍhakahāpaṇaṃ nibbiseyya dakkho puriso uṭṭhānasampannoti alaṃ vacanāyāti. Evaṃ bhante. {46.1} Taṃ kiṃ maññatha sakkā idha puriso yena kammaṭṭhānena anāpajja akusalaṃ divasaṃ kahāpaṇaṃ nibbiseyya dakkho puriso uṭṭhānasampannoti alaṃ vacanāyāti . evaṃ bhante . taṃ kiṃ maññatha sakkā idha puriso yena kammaṭṭhānena anāpajja akusalaṃ divasaṃ dve kahāpaṇe @Footnote: 1 Ma. Yu. kenici. Nibbiseyya tayo kahāpaṇe nibbiseyya cattāro kahāpaṇe nibbiseyya pañca kahāpaṇe nibbiseyya cha kahāpaṇe nibbiseyya satta kahāpaṇe nibbiseyya aṭṭha kahāpaṇe nibbiseyya nava kahāpaṇe nibbiseyya dasa kahāpaṇe nibbiseyya vīsaṃ kahāpaṇe nibbiseyya tiṃsaṃ 1- kahāpaṇe nibbiseyya cattāḷīsaṃ kahāpaṇe nibbiseyya paññāsaṃ kahāpaṇe nibbiseyya kahāpaṇasataṃ nibbiseyya dakkho puriso uṭṭhānasampannoti alaṃ vacanāyāti. Evaṃ bhante. {46.2} Taṃ kiṃ maññatha sakkā api nu kho so puriso divase kahāpaṇasataṃ kahāpaṇasahassaṃ nibbisamāno laddhaṃ laddhaṃ nikkhipanto vassasatajīvī 2- mahantaṃ bhogakkhandhaṃ adhigaccheyyāti. Evaṃ bhante. {46.3} Taṃ kiṃ maññatha sakkā api nu kho so puriso bhogahetukaṃ 3- bhoganidānaṃ bhogādhikaraṇaṃ ekaṃ vā rattiṃ ekaṃ vā divasaṃ [4]- upaḍḍhaṃ vā divasaṃ ekantasukhapaṭisaṃvedī vihareyyāti. No hetaṃ bhante. Taṃ kissa hetu. Kāmā hi bhante aniccā tucchā musā mosadhammāti. {46.4} Idha pana vo sakkā mama sāvako dasa vassāni appamatto ātāpī pahitatto viharanto yathā mayānusiṭṭhaṃ tathā paṭipajjamāno sataṃpi vassāni sataṃpi vassasatāni sataṃpi vassasahassāni ekantasukhapaṭisaṃvedī vihareyya so ca khvassa sakadāgāmī vā anāgāmī vā apaṇṇakaṃ vā sotāpanno tiṭṭhantu sakkā dasa vassāni idha mama sāvako nava vassāni aṭṭha vassāni satta vassāni cha vassāni pañca vassāni cattāri vassāni tīṇi vassāni dve vassāni ekaṃ vassaṃ appamatto @Footnote: 1 Po. Ma. Yu. tiṃsa. 2 Po. Ma. Yu. vassasatāyuko. 3 Ma. Yu. bhogahetu. @4 Po. Yu. upaḍḍhaṃ vā rattiṃ. Ātāpī pahitatto viharanto yathā mayānusiṭṭhaṃ tathā paṭipajjamāno sataṃpi vassāni sataṃpi vassasatāni sataṃpi vassasahassāni ekantasukhapaṭisaṃvedī vihareyya so ca khvassa sakadāgāmī vā anāgāmī vā apaṇṇakaṃ vā sotāpanno tiṭṭhatu sakkā ekaṃ vassaṃ {46.5} idha mama sāvako dasa māse appamatto ātāpī pahitatto viharanto yathā mayānusiṭṭhaṃ tathā paṭipajjamāno sataṃpi vassāni sataṃpi vassasatāni sataṃpi vassasahassāni ekantasukhapaṭisaṃvedī vihareyya so ca khvassa sakadāgāmī vā anāgāmī vā apaṇṇakaṃ vā sotāpanno tiṭṭhantu sakkā dasa māsā {46.6} idha mama sāvako nava māse aṭṭha māse satta māse cha māse pañca māse cattāro māse tayo māse dve māse ekamāsaṃ aḍḍhamāsaṃ appamatto ātāpī pahitatto viharanto yathā mayānusiṭṭhaṃ tathā paṭipajjamāno sataṃpi vassāni sataṃpi vassasatāni sataṃpi vassasahassāni ekantasukhapaṭisaṃvedī vihareyya so ca khvassa sakadāgāmī vā anāgāmī vā apaṇṇakaṃ vā sotāpanno tiṭṭhatu sakkā aḍḍhamāso {46.7} idha mama sāvako dasa rattindive appamatto ātāpī pahitatto viharanto yathā mayānusiṭṭhaṃ tathā paṭipajjamāno sataṃpi vassāni sataṃpi vassasatāni sataṃpi vassasahassāni ekantasukhapaṭisaṃvedī vihareyya so ca khvassa sakadāgāmī vā anāgāmī vā apaṇṇakaṃ vā sotāpanno tiṭṭhantu sakkā dasa rattindivā {46.8} idha mama sāvako nava rattindive aṭṭha rattindive satta rattindive cha rattindive pañca rattindive Cattāro rattindive tayo rattindive dve rattindive ekarattindivaṃ appamatto ātāpī pahitatto viharanto yathā mayānusiṭṭhaṃ tathā paṭipajjamāno sataṃpi vassāni sataṃpi vassasatāni sataṃpi vassasahassāni ekantasukhapaṭisaṃvedī vihareyya so ca khvassa sakadāgāmī vā anāgāmī vā apaṇṇakaṃ vā sotāpanno tesaṃ vo sakkā alābhā tesaṃ dulladdhaṃ ye tumhe evaṃ sokasabhaye jīvite maraṇasabhaye jīvite appekadā aṭṭhaṅgasamannāgataṃ uposathaṃ upavasatha appekadā na upavasathāti . ete mayaṃ bhante ajjatagge aṭṭhaṅgasamannāgataṃ uposathaṃ upavasissāmāti. [47] Ekaṃ samayaṃ bhagavā vesāliyaṃ viharati mahāvane kūṭāgārasālāyaṃ. Athakho mahāli licchavī yena bhagavā tenupasaṅkami upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi ekamantaṃ nisinno kho mahāli licchavī bhagavantaṃ etadavoca ko nu kho bhante hetu ko paccayo pāpassa kammassa kiriyāya pāpassa kammassa pavattiyāti . lobho kho mahāli hetu lobho paccayo pāpassa kammassa kiriyāya pāpassa kammassa pavattiyā doso kho mahāli hetu doso paccayo pāpassa kammassa kiriyāya pāpassa kammassa pavattiyā moho kho mahāli hetu moho paccayo pāpassa kammassa kiriyāya pāpassa kammassa pavattiyā ayoniso manasikāro kho mahāli hetu ayoniso manasikāro paccayo pāpassa kammassa kiriyāya pāpassa Kammassa pavattiyā micchāpaṇihitaṃ kho mahāli cittaṃ hetu micchāpaṇihitaṃ cittaṃ paccayo pāpassa kammassa kiriyāya pāpassa kammassa pavattiyā ayaṃ kho mahāli hetu ayaṃ paccayo pāpassa kammassa kiriyāya pāpassa kammassa pavattiyā. {47.1} Ko pana bhante hetu ko paccayo kalyāṇassa kammassa kiriyāya kalyāṇassa kammassa pavattiyāti . alobho kho mahāli hetu alobho paccayo kalyāṇassa kammassa kiriyāya kalyāṇassa kammassa pavattiyā adoso kho mahāli hetu adoso paccayo kalyāṇassa kammassa kiriyāya kalyāṇassa kammassa pavattiyā amoho kho mahāli hetu amoho paccayo kalyāṇassa kammassa kiriyāya kalyāṇassa kammassa pavattiyā yoniso manasikāro kho mahāli hetu yoniso manasikāro paccayo kalyāṇassa kammassa kiriyāya kalyāṇassa kammassa pavattiyā sammāpaṇihitaṃ kho mahāli cittaṃ hetu sammāpaṇihitaṃ cittaṃ paccayo kalyāṇassa kammassa kiriyāya kalyāṇassa kammassa pavattiyā ayaṃ kho mahāli hetu ayaṃ paccayo kalyāṇassa kammassa kiriyāya kalyāṇassa kammassa pavattiyāti. {47.2} Ime [1]- kho mahāli dasa dhammā loke na saṃvijjeyyuṃ nayidha paññāyetha adhammacariyavisamacariyāti vā dhammacariyasamacariyāti vā yasmā ca kho mahāli ime dasa dhammā loke saṃvijjanti tasmā paññāyati adhammacariyavisamacariyāti vā dhammacariyasamacariyāti vāti. [48] Dasayime bhikkhave dhammā pabbajitena abhiṇhaṃ paccavekkhitabbā @Footnote: 1 Ma. Yu. casaddo atthi . Po. ime hi kho. Katame dasa vevaṇṇiyamhi ajjhūpagatoti pabbajitena abhiṇhaṃ paccavekkhitabbaṃ parapaṭibaddhā me jīvikāti pabbajitena abhiṇhaṃ paccavekkhitabbaṃ añño me ākappo karaṇīyoti pabbajitena abhiṇhaṃ paccavekkhitabbaṃ kacci nu kho me attā sīlato na upavadatīti pabbajitena abhiṇhaṃ paccavekkhitabbaṃ kacci nu kho maṃ anuvicca viññū sabrahmacārī sīlato na upavadantīti pabbajitena abhiṇhaṃ paccavekkhitabbaṃ sabbehi me piyehi manāpehi nānābhāvo vinābhāvoti pabbajitena abhiṇhaṃ paccavekkhitabbaṃ kammassakomhi kammadāyādo kammayoni kammabandhu kammapaṭisaraṇo yaṃ kammaṃ karissāmi kalyāṇaṃ vā pāpakaṃ vā tassa dāyādo bhavissāmīti pabbajitena abhiṇhaṃ paccavekkhitabbaṃ kathambhūtassa me rattindivā vītipatantīti pabbajitena abhiṇhaṃ paccavekkhitabbaṃ kacci nu khohaṃ suññāgāre abhiramāmīti pabbajitena abhiṇhaṃ paccavekkhitabbaṃ atthi nu kho me uttarimanussadhammā alamariyañāṇadassanaviseso adhigato sohaṃ pacchime kāle sabrahmacārīhi puṭṭho na maṅku bhavissāmīti pabbajitena abhiṇhaṃ paccavekkhitabbaṃ ime kho bhikkhave dasa dhammā pabbajitena abhiṇhaṃ paccavekkhitabbāti. [49] Dasayime bhikkhave dhammā pabbajitena abhiṇhaṃ paccavekkhitabbā sarīraṭṭhā katame dasa sītaṃ uṇhaṃ jighacchā pipāsā uccāro passāvo kāyasaṃvaro vacīsaṃvaro ājīvasaṃvaro ponebbhaviko 1- bhavasaṅkhāro @Footnote: 1 Po. ponabbhaviko. Ime kho bhikkhave dasa dhammā sarīraṭṭhāti. [50] Ekaṃ samayaṃ bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme . tena kho pana samayena sambahulā bhikkhū pacchābhattaṃ piṇḍapātapaṭikkantā upaṭṭhānasālāyaṃ sannisinnā sannipatitā bhaṇḍanajātā [1]- vivādāpannā aññamaññaṃ mukhasattīhi [2]- vitudanti. Athakho bhagavā sāyaṇhasamayaṃ paṭisallānā vuṭṭhito yena upaṭṭhānasālā tenupasaṅkami upasaṅkamitvā paññatte āsane nisīdi nisajja kho bhagavā bhikkhū āmantesi kāya nuttha bhikkhave etarahi kathāya sannisinnā kā capana vo antarākathā vippakatāti . idha mayaṃ bhante pacchābhattaṃ piṇḍapātapaṭikkantā upaṭṭhānasālāyaṃ sannisinnā sannipatitā bhaṇḍanajātā kalahajātā vivādāpannā aññamaññaṃ mukhasattīhi vitudantā viharāmāti. {50.1} Na kho panetaṃ bhikkhave tumhākaṃ paṭirūpaṃ kulaputtānaṃ saddhā agārasmā anagāriyaṃ pabbajitānaṃ yaṃ tumhe bhaṇḍanajātā kalahajātā vivādāpannā aññamaññaṃ mukhasattīhi vitudantā vihareyyātha dasayime bhikkhave dhammā sārāṇīyā 3- piyakaraṇā garukaraṇā saṅgahāya avivādāya sāmaggiyā ekībhāvāya saṃvattanti katame dasa idha bhikkhave bhikkhu sīlavā hoti pātimokkhasaṃvarasaṃvuto viharati ācāragocarasampanno aṇumattesu vajjesu bhayadassāvī samādāya sikkhati sikkhāpadesu yampi bhikkhave bhikkhu sīlavā hoti .pe. Samādāya @Footnote: 1 Ma. Yu. kalahajātā . 2 Po. Ma. Yu. vitudantā . 3 Ma. sāraṇiyā. sabbattha @īdisameva. Sikkhati sikkhāpadesu ayampi dhammo sārāṇīyo piyakaraṇo garukaraṇo saṅgahāya avivādāya sāmaggiyā ekībhāvāya saṃvattati. {50.2} Puna caparaṃ bhikkhave bhikkhu bahussuto hoti sutadharo sutasannicayo ye te dhammā ādikalyāṇā majjhekalyāṇā pariyosānakalyāṇā sātthaṃ sabyañjanaṃ kevalaparipuṇṇaṃ parisuddhaṃ brahmacariyaṃ abhivadanti tathārūpāssa dhammā bahussutā honti dhatā 1- vacasā paricitā manasānupekkhitā diṭṭhiyā suppaṭividdhā yampi bhikkhave bhikkhu bahussuto hoti .pe. diṭṭhiyā suppaṭividdhā ayampi dhammo sārāṇīyo piyakaraṇo garukaraṇo saṅgahāya avivādāya sāmaggiyā ekībhāvāya saṃvattati. {50.3} Puna caparaṃ bhikkhave bhikkhu kalyāṇamitto hoti kalyāṇasahāyo kalyāṇasampavaṅko yampi bhikkhave bhikkhu kalyāṇamitto [2]- kalyāṇasahāyo kalyāṇasampavaṅko ayampi dhammo sārāṇīyo piyakaraṇo garukaraṇo saṅgahāya avivādāya sāmaggiyā ekībhāvāya saṃvattati. {50.4} Puna caparaṃ bhikkhave bhikkhu suvaco hoti sovacassakaraṇehi dhammehi samannāgato khamo padakkhiṇaggāhī anusāsaniṃ yampi bhikkhave bhikkhu suvaco hoti sovacassakaraṇehi dhammehi samannāgato khamo padakkhiṇaggāhī anusāsaniṃ ayampi dhammo sārāṇīyo piyakaraṇo garukaraṇo saṅgahāya avivādāya sāmaggiyā ekībhāvāya saṃvattati. {50.5} Puna caparaṃ bhikkhave bhikkhu yāni tāni sabrahmacārīnaṃ uccāvacāni kiṃkaraṇīyāni tattha dakkho hoti analaso tatrupāyāya vīmaṃsāya samannāgato alaṃ kātuṃ alaṃ saṃvidhātuṃ yampi bhikkhave bhikkhu yāni @Footnote: 1 Ma. dhātā . 2 Ma. hoti. Tāni sabrahmacārī uccāvacāni kiṃkaraṇīyāni tattha dakkho hoti analaso tatrupāyāya vīmaṃsāya samannāgato alaṃ kātuṃ alaṃ saṃvidhātuṃ ayampi dhammo sārāṇīyo piyakaraṇo garukaraṇo saṅgahāya avivādāya sāmaggiyā ekībhāvāya saṃvattati. {50.6} Puna caparaṃ bhikkhave bhikkhu dhammakāmo hoti piyasamudāhāro abhidhamme abhivinaye uḷārapāmujjo 1- yampi bhikkhave bhikkhu dhammakāmo hoti piyasamudāhāro abhidhamme abhivinaye uḷārapāmujjo 1- ayampi dhammo sārāṇīyo piyakaraṇo garukaraṇo saṅgahāya avivādāya sāmaggiyā ekībhāvāya saṃvattati. {50.7} Puna caparaṃ bhikkhave bhikkhu āraddhaviriyo viharati akusalānaṃ dhammānaṃ pahānāya kusalānaṃ dhammānaṃ upasampadāya thāmavā daḷhaparakkamo anikkhittadhuro kusalesu dhammesu yampi bhikkhave bhikkhu āraddhaviriyo viharati akusalānaṃ dhammānaṃ pahānāya kusalānaṃ dhammānaṃ upasampadāya thāmavā daḷhaparakkamo anikkhittadhuro kusalesu dhammesu ayampi dhammo sārāṇīyo piyakaraṇo garukaraṇo saṅgahāya avivādāya sāmaggiyā ekībhāvāya saṃvattati. {50.8} Puna caparaṃ bhikkhave bhikkhu santuṭṭho hoti itarītaracīvarapiṇḍapāta- senāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārena yampi bhikkhave bhikkhu santuṭṭho hoti itarītaracīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārena ayampi dhammo sārāṇīyo piyakaraṇo garukaraṇo saṅgahāya avivādāya sāmaggiyā ekībhāvāya saṃvattati. {50.9} Puna caparaṃ bhikkhave bhikkhu satimā hoti paramena satinepakkena samannāgato cirakatampi cirabhāsitampi saritā anussaritā @Footnote: 1 Ma. pāmojjo. sabbatthāpi evaṃ ñātabbaṃ. Yampi bhikkhave bhikkhu satimā hoti paramena satinepakkena samannāgato cirakatampi cirabhāsitampi saritā anussaritā ayampi dhammo sārāṇīyo piyakaraṇo garukaraṇo saṅgahāya avivādāya sāmaggiyā ekībhāvāya saṃvattati. {50.10} Puna caparaṃ bhikkhave bhikkhu paññavā hoti udayatthagāminiyā paññāya samannāgato ariyāya nibbedhikāya sammādukkhakkhayagāminiyā yampi bhikkhave bhikkhu paññavā hoti udayatthagāminiyā paññāya samannāgato ariyāya nibbedhikāya sammādukkhakkhayagāminiyā ayampi dhammo sārāṇīyo piyakaraṇo garukaraṇo saṅgahāya avivādāya sāmaggiyā ekībhāvāya saṃvattati . ime kho bhikkhave dasa dhammā sārāṇīyā piyakaraṇā garukaraṇā saṅgahāya avivādāya sāmaggiyā ekībhāvāya saṃvattantīti. Akkosavaggo pañcamo. Tassuddānaṃ vivādā dve [1]- mūlāni kusinārā pavesane sakkā mahāli dhammā ca 2- sarīraṭṭhā ca bhaṇḍanāti. Ānisaṃsapaṇṇāsako paṭhamo. --------- @Footnote: 1 Ma. Yu. etthantare casaddo dissati 2 Ma. sakko mahāli abhiṇhaṃ. Dutiyapaṇṇāsako sacittavaggo paṭhamo [51] Ekaṃ samayaṃ bhagavā sāvatthiyaṃ virahati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme . tatra kho bhagavā bhikkhū āmantesi bhikkhavoti. Bhadanteti te bhikkhū bhagavato paccassosuṃ . Bhagavā etadavoca no ce bhikkhave bhikkhu paracittapariyāyakusalo hoti atha sacittapariyāyakusalā bhavissāmāti 1- evañhi vo bhikkhave sikkhitabbaṃ. Kathañca bhikkhave bhikkhu sacittapariyāyakusalo hoti seyyathāpi bhikkhave itthī vā puriso vā daharo yuvā maṇḍanakajātiko ādāse vā parisuddhe pariyodāte acche vā udakapatte sakaṃ mukhanimittaṃ paccavekkhamāno sace tattha passati rajaṃ vā aṅgaṇaṃ vā tasseva rajassa vā aṅgaṇassa vā pahānāya vāyamati no ca tattha passati rajaṃ vā aṅgaṇaṃ vā tenevattamano hoti paripuṇṇasaṅkappo lābhā vata me parisuddhaṃ vata meti evameva kho bhikkhave bhikkhuno paccavekkhaṇā bahukārā hoti 2- kusalesu dhammesu abhijjhālu nu kho bahulaṃ viharāmi anabhijjhālu nu kho bahulaṃ viharāmi byāpannacitto nu kho bahulaṃ viharāmi abyāpannacitto nu kho bahulaṃ viharāmi thīnamiddhapariyuṭṭhito nu kho bahulaṃ viharāmi vigatathīnamiddho nu kho bahulaṃ @Footnote: 1 Ma. Yu. sabbattha sacittapariyāyakusalo bhavissāmīti. 2 Po. bhikkhu paccavekkhamāno @bahukāro hoti. Viharāmi uddhato nu kho bahulaṃ viharāmi anuddhato nu kho bahulaṃ viharāmi vicikiccho nu kho bahulaṃ viharāmi tiṇṇavicikiccho nu kho bahulaṃ viharāmi kodhano nu kho bahulaṃ viharāmi akkodhano nu kho bahulaṃ viharāmi saṅkiliṭṭhacitto nu kho bahulaṃ viharāmi asaṅkiliṭṭhacitto nu kho bahulaṃ viharāmi sāraddhakāyo nu kho bahulaṃ viharāmi asāraddhakāyo nu kho bahulaṃ viharāmi kusīto nu kho bahulaṃ viharāmi āraddhaviriyo nu kho bahulaṃ viharāmi asamāhito nu kho bahulaṃ viharāmi samāhito nu kho bahulaṃ viharāmīti. {51.1} Sace bhikkhave bhikkhu paccavekkhamāno evaṃ jānāti abhijjhālu bahulaṃ viharāmi byāpannacitto bahulaṃ viharāmi thīnamiddhapariyuṭṭhito bahulaṃ viharāmi uddhato bahulaṃ viharāmi vicikiccho bahulaṃ viharāmi kodhano bahulaṃ viharāmi saṅkiliṭṭhacitto bahulaṃ viharāmi sāraddhakāyo bahulaṃ viharāmi kusīto bahulaṃ viharāmi asamāhito bahulaṃ viharāmīti tena bhikkhave bhikkhunā tesaṃyeva pāpakānaṃ akusalānaṃ dhammānaṃ pahānāya adhimatto chando ca vāyāmo ca ussāho ca ussoḷhi 1- ca appaṭivānī ca sati ca sampajaññañca karaṇīyaṃ seyyathāpi bhikkhave ādittacelo vā ādittasīso 2- vā tasseva celassa vā sīsassa 3- vā nibbāpanāya adhimattaṃ chandañca vāyāmañca ussāhañca ussoḷhiñca appaṭivāniñca satiñca sampajaññañca kareyya evameva @Footnote: 1 Ma. assoḷhī. ito paraṃ īdisameva. 2 Po. ādittasiro . 3 Po. sirassa. Kho bhikkhave tena 1- bhikkhunā tesaṃyeva pāpakānaṃ akusalānaṃ dhammānaṃ pahānāya adhimatto chando ca vāyāmo ca ussāho ca ussoḷhi ca appaṭivānī ca sati ca sampajaññañca karaṇīyaṃ. {51.2} Sace pana bhikkhave bhikkhu paccavekkhamāno evaṃ jānāti anabhijjhālu bahulaṃ viharāmi abyāpannacitto bahulaṃ viharāmi vigatathīnamiddho bahulaṃ viharāmi anuddhato bahulaṃ viharāmi tiṇṇavicikiccho bahulaṃ viharāmi akkodhano bahulaṃ viharāmi asaṅkiliṭṭhacitto bahulaṃ viharāmi asāraddhakāyo bahulaṃ viharāmi āraddhaviriyo bahulaṃ viharāmi samāhito bahulaṃ viharāmīti tena bhikkhave bhikkhunā tesuyeva kusalesu dhammesu patiṭṭhāya uttariṃ 2- āsavānaṃ khayāya yogo karaṇīyoti. [52] Tatra kho āyasmā sārīputto bhikkhū āmantesi āvuso bhikkhavoti 3- . āvusoti kho te bhikkhū āyasmato sārīputtassa paccassosuṃ . āyasmā sārīputto etadavoca no ce āvuso bhikkhu paracittapariyāyakusalo hoti atha sacittapariyāyakusalā bhavissāmāti evañhi vo āvuso sikkhitabbaṃ. Kathañcāvuso bhikkhu sacittapariyāyakusalo hoti seyyathāpi āvuso itthī vā puriso vā daharo yuvā maṇḍanakajātiko ādāse vā parisuddhe pariyodāte acche vā udakapatte 4- sakaṃ mukhanimittaṃ paccavekkhamāno sace tattha passati rajaṃ vā aṅgaṇaṃ vā tasseva rajassa vā aṅgaṇassa vā pahānāya vāyamati no ce tattha passati @Footnote: 1 Po. tenāti natthi. Ma. Yu. tena bhikkhave bhikkhunā. 2 Ma. uttari. @3 Po. Ma. bhikkhaveti. 4 Ma. Yu. udapatte. Rajaṃ vā aṅgaṇaṃ vā tenevattamano hoti paripuṇṇasaṅkappo lābhā vata me parisuddhaṃ vata meti evameva kho āvuso bhikkhuno paccavekkhaṇā bahukārā hoti kusalesu dhammesu abhijjhālu nu kho bahulaṃ viharāmi anabhijjhālu nu kho bahulaṃ viharāmi byāpannacitto nu kho bahulaṃ viharāmi abyāpannacitto nu kho bahulaṃ viharāmi thīnamiddhapariyuṭṭhito nu kho bahulaṃ viharāmi vigatathīnamiddho nu kho bahulaṃ viharāmi uddhato nu kho bahulaṃ viharāmi anuddhato nu kho bahulaṃ viharāmi vicikiccho nu kho bahulaṃ viharāmi tiṇṇavicikiccho nu kho bahulaṃ viharāmi kodhano nu kho bahulaṃ viharāmi akkodhano nu kho bahulaṃ viharāmi saṅkikiṭṭhacitto nu kho bahulaṃ viharāmi asaṅkiliṭṭhacitto nu kho bahulaṃ viharāmi sāraddhakāyo nu kho bahulaṃ viharāmi asāraddhakāyo nu kho bahulaṃ viharāmi kusīto nu kho bahulaṃ viharāmi āraddhaviriyo nu kho bahulaṃ viharāmi asamāhito nu kho bahulaṃ viharāmi samāhito nu kho bahulaṃ viharāmīti. {52.1} Sace āvuso bhikkhu paccavekkhamāno evaṃ jānāti abhijjhālu bahulaṃ viharāmi .pe. Asamāhito bahulaṃ viharāmīti tenāvuso bhikkhunā tesaṃyeva pāpakānaṃ akusalānaṃ dhammānaṃ pahānāya adhimatto chando ca vāyāmo ca ussāho ca ussoḷhi ca appaṭivānī ca sati ca sampajaññañca karaṇīyaṃ seyyathāpi āvuso ādittacelo vā ādittasīso vā tasseva celassa vā sīsassa vā Nibbāpanāya adhimattaṃ chandañca vāyāmañca ussāhañca ussoḷhiñca appaṭivāniñca satiñca sampajaññañca kareyya evameva kho āvuso tena bhikkhunā tesaṃyeva pāpakānaṃ akusalānaṃ dhammānaṃ pahānāya adhimatto chando ca vāyāmo ca ussāho ca ussoḷhi ca appaṭivānī ca sati ca sampajaññañca karaṇīyaṃ. {52.2} Sace panāvuso bhikkhu paccavekkhamāno evaṃ jānāti anabhijjhālu bahulaṃ viharāmi .pe. samāhito bahulaṃ viharāmīti tenāvuso bhikkhunā tesuyeva kusalesu dhammesu patiṭṭhāya uttariṃ āsavānaṃ khayāya yogo karaṇīyoti. [53] Ṭhitimpahaṃ bhikkhave na vaṇṇemi 1- kusalesu dhammesu pageva pārihāniṃ vuḍḍhiñca kho ahaṃ bhikkhave vaṇṇemi 2- kusalesu dhammesu no ṭhitiṃ no hāniṃ. Kathañca bhikkhave hāni hoti kusalesu dhammesu no ṭhiti no vuḍḍhi 3- idha bhikkhave bhikkhu yattako hoti saddhāya sīlena sutena cāgena paññāya paṭibhāṇena tassa te dhammā neva tiṭṭhanti no vaḍḍhanti hānimetaṃ bhikkhave vadāmi kusalesu dhammesu no ṭhitiṃ no vuḍḍhiṃ evaṃ kho bhikkhave hāni hoti kusalesu dhammesu no ṭhiti no vuḍḍhi. Kathañca bhikkhave ṭhiti hoti kusalesu dhammesu no hāni no vuḍḍhi idha bhikkhave bhikkhu yattako hoti saddhāya sīlena sutena cāgena paññāya paṭibhāṇena tassa te dhammā neva hāyanti no @Footnote: 1-2 sabbattha potthakesu vaṇṇayāmīti dissati . 3 Yu. vuddhi. sabbattha īdisameva. Vaḍḍhanti ṭhitimetaṃ bhikkhave vadāmi kusalesu dhammesu no hāniṃ no vuḍḍhiṃ evaṃ kho bhikkhave ṭhiti hoti kusalesu dhammesu no hāni no vuḍḍhi 1-. Kathañca bhikkhave vuḍḍhi hoti kusalesu dhammesu no ṭhiti no hāni idha bhikkhave bhikkhu yattako hoti saddhāya sīlena sutena cāgena paññāya paṭibhāṇena tassa te dhammā neva tiṭṭhanti no hāyanti vuḍḍhimetaṃ bhikkhave vadāmi kusalesu dhammesu no ṭhitiṃ no hāniṃ evaṃ kho bhikkhave vuḍḍhi hoti kusalesu dhammesu no ṭhiti no hāni no ce bhikkhave bhikkhu paracittapariyāyakusalo hoti atha sacittapariyāyakusalā bhavissāmāti evañhi vo bhikkhave sikkhitabbaṃ. Kathañca bhikkhave sacittapariyāyakusalo hoti seyyathāpi bhikkhave itthī vā puriso vā daharo yuvā maṇḍanakajātiko 2- ādāse vā parisuddhe pariyodāte acche vā udakapatte sakaṃ mukhanimittaṃ paccavekkhamāno sace tattha passati rajaṃ vā aṅgaṇaṃ vā tasseva rajassa vā aṅgaṇassa vā pahānāya vāyamati no ce tattha passati rajaṃ vā aṅgaṇaṃ vā tenevattamano hoti paripuṇṇasaṅkappo lābhā vata me parisuddhaṃ vata meti evameva kho bhikkhave bhikkhuno paccavekkhaṇā bahukārā hoti kusalesu dhammesu abhijjhālu nu kho bahulaṃ viharāmi anabhijjhālu nu kho bahulaṃ viharāmi byāpannacitto @Footnote: 1 Ma. no vuḍḍhi no hāni . 2 Yu. maṇḍanakajātiyo. sabbattha īdisameva. Nu kho bahulaṃ viharāmi abyāpannacitto nu kho bahulaṃ viharāmi thīnamiddhapariyuṭṭhito nu kho bahulaṃ viharāmi vigatathīnamiddho nu kho bahulaṃ viharāmi uddhato nu kho bahulaṃ viharāmi anuddhato nu kho bahulaṃ viharāmi vicikiccho nu kho bahulaṃ viharāmi tiṇṇavicikiccho nu kho bahulaṃ viharāmi kodhano nu kho bahulaṃ viharāmi akkodhano nu kho bahulaṃ viharāmi saṅkiliṭṭhacitto nu kho bahulaṃ viharāmi asaṅkiliṭṭhacitto nu kho bahulaṃ viharāmi sāraddhakāyo nu kho bahulaṃ viharāmi asāraddhakāyo nu kho bahulaṃ viharāmi kusīto nu kho bahulaṃ viharāmi āraddhaviriyo nu kho bahulaṃ viharāmi asamāhito 1- nu kho bahulaṃ viharāmi samāhito nu kho bahulaṃ viharāmīti. {53.1} Sace bhikkhave bhikkhu paccavekkhamāno evaṃ jānāti abhijjhālu bahulaṃ viharāmi byāpannacitto bahulaṃ viharāmi thīnamiddhapariyuṭṭhito bahulaṃ viharāmi uddhato bahulaṃ viharāmi vicikiccho bahulaṃ viharāmi kodhano bahulaṃ viharāmi saṅkiliṭṭhacitto bahulaṃ viharāmi sāraddhakāyo bahulaṃ viharāmi kusīto bahulaṃ viharāmi asamāhito bahulaṃ viharāmīti tena bhikkhave bhikkhunā tesaṃyeva pāpakānaṃ akusalānaṃ dhammānaṃ pahānāya adhimatto chando ca vāyāmo ca ussāho ca ussoḷhi ca appaṭivānī ca sati ca sampajaññañca karaṇīyaṃ seyyathāpi bhikkhave ādittacelo vā ādittasīso vā tasseva celassa vā sīsassa vā nibbāpanāya adhimattaṃ @Footnote: 1 Ma. samāhito ... asamāhito .... Chandañca vāyāmañca ussāhañca ussoḷhiñca appaṭivāniñca satiñca sampajaññañca kareyya evameva kho bhikkhave tena bhikkhunā tesaṃyeva pāpakānaṃ akusalānaṃ dhammānaṃ pahānāya adhimatto chando ca vāyāmo ca ussāho ca ussoḷhi ca appaṭivānī ca sati ca sampajaññañca karaṇīyaṃ. {53.2} Sace pana bhikkhave bhikkhu paccavekkhamāno evaṃ jānāti anabhijjhālu bahulaṃ viharāmi abyāpannacitto bahulaṃ viharāmi vigatathīnamiddho bahulaṃ viharāmi tiṇṇavicikiccho bahulaṃ viharāmi akkodhano bahulaṃ viharāmi asaṅkiliṭṭhacitto bahulaṃ viharāmi asāraddhakāyo bahulaṃ viharāmi āraddhaviriyo bahulaṃ viharāmi samāhito bahulaṃ viharāmīti tena bhikkhave bhikkhunā tesuyeva kusalesu dhammesu patiṭṭhāya uttariṃ āsavānaṃ khayāya yogo karaṇīyoti. [54] No ce bhikkhave bhikkhu paracittapariyāyakusalo hoti atha sacittapariyāyakusalā bhavissāmāti evañhi vo bhikkhave sikkhitabbaṃ kathañca bhikkhave bhikkhu sacittapariyāyakusalo hoti seyyathāpi bhikkhave itthī vā puriso vā daharo yuvā maṇḍanakajātiko ādāse vā parisuddhe pariyodāte acche vā udakapatte sakaṃ mukhanimittaṃ paccavekkhamāno sace tattha passati rajaṃ vā aṅgaṇaṃ vā tasseva rajassa vā aṅgaṇassa vā pahānāya vāyamati no ce tassa passati rajaṃ vā aṅgaṇaṃ vā tenevattamano hoti paripuṇṇasaṅkappo lābhā vata me parisuddhaṃ vata meti evameva kho bhikkhave bhikkhuno paccavekkhaṇā bahukārā Hoti kusalesu dhammesu lābhī nu khomhi ajjhattaṃ cetosamathassa na nu khomhi lābhī ajjhattaṃ cetosamathassa lābhī nu khomhi adhipaññādhammavipassanāya na nu khomhi lābhī adhipaññādhammavipassanāyāti sace bhikkhave bhikkhu paccavekkhamāno evaṃ jānāti lābhimhi ajjhattaṃ cetosamathassa na lābhī adhipaññādhammavipassanāyāti tena bhikkhunā ajjhattaṃ cetosamathe patiṭṭhāya adhipaññādhammavipassanāya yogo karaṇīyo. {54.1} So aparena samayena lābhī ceva hoti ajjhattaṃ cetosamathassa lābhī ca adhipaññādhammavipassanāya sace pana bhikkhave bhikkhu paccavekkhamāno evaṃ jānāti lābhimhi adhipaññādhammavipassanāya na lābhī ajjhattaṃ cetosamathassāti tena bhikkhave bhikkhunā adhipaññādhammavipassanāya patiṭṭhāya ajjhattaṃ cetosamathe yogo karaṇīyo. {54.2} So aparena samayena lābhī ceva hoti adhipaññādhammavipassanāya lābhī ca ajjhattaṃ cetosamathassa sace pana bhikkhave bhikkhu paccavekkhamāno evaṃ jānāti na lābhī ajjhattaṃ cetosamathassa na lābhī adhipaññādhammavipassanāyāti tena bhikkhave bhikkhunā tesaṃyeva kusalānaṃ dhammānaṃ paṭilābhāya adhimatto chando ca vāyāmo ca ussāho ca ussoḷhi ca appaṭivānī ca sati ca sampajaññañca karaṇīyaṃ seyyathāpi bhikkhave ādittacelo vā ādittasīso vā tasseva celassa vā sīsassa vā nibbāpanāya adhimattaṃ chandañca vāyāmañca ussāhañca ussoḷhiñca appaṭivāniñca satiñca sampajaññañca kareyya evameva kho bhikkhave Tena bhikkhunā tesaṃyeva kusalānaṃ paṭilābhāya adhimatto chando ca vāyāmo ca ussāho ca ussoḷhi ca appaṭivānī ca sati ca sampajaññañca karaṇīyaṃ . so aparena samayena lābhī ceva hoti ajjhattaṃ cetosamathassa lābhī ca adhipaññādhammavipassanāya sace pana bhikkhave bhikkhu paccavekkhamāno evaṃ jānāti lābhimhi ajjhattaṃ cetosamathassa lābhī adhipaññādhammavipassanāyāti tena bhikkhave bhikkhunā tesuyeva kusalesu dhammesu patiṭṭhāya uttariṃ āsavānaṃ khayāya yogo karaṇīyo. {54.3} Cīvarampahaṃ 1- bhikkhave duvidhena vadāmi sevitabbaṃpi asevitabbaṃpi piṇḍapātampahaṃ bhikkhave duvidhena vadāmi sevitabbaṃpi asevitabbaṃpi senāsanampahaṃ bhikkhave duvidhena vadāmi sevitabbaṃpi asevitabbaṃpi gāmanigamampahaṃ bhikkhave duvidhena vadāmi sevitabbaṃpi asevitabbaṃpi janapadapadesampahaṃ bhikkhave duvidhena vadāmi sevitabbaṃpi asevitabbaṃpi puggalampahaṃ bhikkhave duvidhena vadāmi sevitabbaṃpi asevitabbaṃpi. {54.4} Cīvarampahaṃ bhikkhave duvidhena vadāmi sevitabbaṃpi asevitabbaṃpīti iti kho panetaṃ vuttaṃ kiñcetaṃ paṭicca vuttaṃ tattha yaṃ jaññā cīvaraṃ idaṃ kho me cīvaraṃ sevato akusalā dhammā abhivaḍḍhanti kusalā dhammā parihāyantīti evarūpaṃ cīvaraṃ na sevitabbaṃ tattha yaṃ jaññā cīvaraṃ idaṃ kho me cīvaraṃ sevato akusalā dhammā parihāyanti kusalā dhammā abhivaḍḍhantīti evarūpaṃ cīvaraṃ sevitabbaṃ cīvarampahaṃ bhikkhave duvidhena vadāmi sevitabbaṃpi asevitabbaṃpīti iti @Footnote: 1 Ma. cīvarampāhaṃ. aparampi evaṃ ñātabbaṃ. Yantaṃ vuttaṃ idametaṃ paṭicca vuttaṃ. {54.5} Piṇḍapātampahaṃ bhikkhave duvidhena vadāmi sevitabbaṃpi asevitabbaṃpīti iti kho panetaṃ vuttaṃ kiñcetaṃ paṭicca vuttaṃ tattha yaṃ jaññā piṇḍapātaṃ idaṃ 1- kho me piṇḍapātaṃ sevato akusalā dhammā abhivaḍḍhanti kusalā dhammā parihāyantīti evarūpo piṇḍapāto na sevitabbo tattha yaṃ jaññā piṇḍapātaṃ idaṃ kho me piṇḍapātaṃ sevato akusalā dhammā parihāyanti kusalā dhammā abhivaḍḍhantīti evarūpo piṇḍapāto sevitabbo piṇḍapātampahaṃ bhikkhave duvidhena vadāmi sevitabbaṃpi asevitabbaṃpīti iti yantaṃ vuttaṃ idametaṃ paṭicca vuttaṃ. {54.6} Senāsanampahaṃ bhikkhave duvidhena vadāmi sevitabbaṃpi asevitabbaṃpīti iti kho panetaṃ vuttaṃ kiñcetaṃ paṭicca vuttaṃ tattha yaṃ jaññā senāsanaṃ idaṃ kho me senāsanaṃ sevato akusalā dhammā abhivaḍḍhanti kusalā dhammā parihāyantīti evarūpaṃ senāsanaṃ na sevitabbaṃ tattha yaṃ jaññā senāsanaṃ idaṃ kho me senāsanaṃ sevato akusalā dhammā parihāyanti kusalā dhammā abhivaḍḍhantīti evarūpaṃ senāsanaṃ sevitabbaṃ senāsanampahaṃ bhikkhave duvidhena vadāmi sevitabbaṃpi asevitabbaṃpīti iti yantaṃ vuttaṃ idametaṃ paṭicca vuttaṃ. {54.7} Gāmanigamampahaṃ bhikkhave duvidhena vadāmi sevitabbaṃpi asevitabbaṃpīti iti kho panetaṃ vuttaṃ kiñcetaṃ paṭicca vuttaṃ tattha yaṃ jaññā gāmanigamaṃ idaṃ kho me gāmanigamaṃ sevato akusalā dhammā abhivaḍḍhanti kusalā dhammā @Footnote: 1 Po. Ma. Yu. imaṃ. ito paraṃ evaṃ ñātabbaṃ. Parihāyantīti evarūpo gāmanigamo na sevitabbo tattha yaṃ jaññā gāmanigamaṃ idaṃ kho me gāmanigamaṃ sevato akusalā dhammā parihāyanti kusalā dhammā abhivaḍḍhantīti evarūpo gāmanigamo sevitabbo gāmanigamampahaṃ bhikkhave duvidhena vadāmi sevitabbaṃpi asevitabbaṃpīti iti yantaṃ vuttaṃ idametaṃ paṭicca vuttaṃ. {54.8} Janapadapadesampahaṃ bhikkhave duvidhena vadāmi sevitabbaṃpi asevitabbaṃpīti iti kho panetaṃ vuttaṃ kiñcetaṃ paṭicca vuttaṃ tattha yaṃ jaññā janapadapadesaṃ idaṃ kho me janapadapadesaṃ sevato akusalā dhammā abhivaḍḍhanti kusalā dhammā parihāyantīti evarūpo janapadapadeso na sevitabbo tattha yaṃ jaññā janapadapadesaṃ idaṃ kho me janapadapadesaṃ sevato akusalā dhammā parihāyanti kusalā dhammā abhivaḍḍhantīti evarūpo janapadapadeso sevitabbo janapadapadesampahaṃ bhikkhave duvidhena vadāmi sevitabbaṃpi asevitabbaṃpīti iti yantaṃ vuttaṃ idametaṃ paṭicca vuttaṃ. {54.9} Puggalampahaṃ bhikkhave duvidhena vadāmi sevitabbaṃpi asevitabbaṃpīti iti kho panetaṃ vuttaṃ kiñcetaṃ paṭicca vuttaṃ tattha yaṃ jaññā puggalaṃ idaṃ kho me puggalaṃ sevato akusalā dhammā abhivaḍḍhanti kusalā dhammā parihāyantīti evarūpo puggalo na sevitabbo tattha yaṃ jaññā puggalaṃ idaṃ kho me puggalaṃ sevato akusalā dhammā parihāyanti kusalā dhammā abhivaḍḍhantīti evarūpo puggalo Sevitabbo puggalampahaṃ bhikkhave duvidhena vadāmi sevitabbaṃpi asevitabbaṃpīti iti yantaṃ vuttaṃ idametaṃ paṭicca vuttanti. [55] Tatra kho āyasmā sārīputto bhikkhū āmantesi āvuso bhikkhavoti 1- . āvusoti kho te bhikkhū āyasmato sārīputtassa paccassosuṃ . āyasmā sārīputto etadavoca parihānadhammo puggalo parihānadhammo puggaloti āvuso vuccati [2]- kittāvatā nu kho āvuso parihānadhammo puggalo vutto bhagavatā kittāvatā capana aparihānadhammo puggalo vutto bhagavatāti . Dūratopi kho mayaṃ āvuso āgaccheyyāma 3- āyasmato sārīputtassa santike etassa bhāsitassa atthamaññātuṃ sādhu vatāyasmantaṃ yeva sārīputtaṃ paṭibhātu etassa bhāsitassa attho āyasmato sārīputtassa sutvā bhikkhū dhāressantīti . tenahāvuso suṇātha sādhukaṃ manasikarotha bhāsissāmīti . evamāvusoti kho te bhikkhū āyasmato sārīputtassa paccassosuṃ . {55.1} Āyasmā sārīputto etadavoca kittāvatā nu kho āvuso parihānadhammo puggalo vutto bhagavatā idhāvuso bhikkhu assutañceva dhammaṃ na suṇāti sutā cassa dhammā sammohaṃ 4- gacchanti ye cassa dhammā pubbe cetaso samphuṭṭhapubbā te cassa na 5- samudācaranti aviññātañca 6- na vijānāti ettāvatā kho āvuso parihānadhammo puggalo vutto bhagavatā . Kittāvatā ca panāvuso aparihānadhammo puggalo vutto bhagavatā idhāvuso bhikkhu assutañceva dhammaṃ suṇāti sutā cassa @Footnote: 1 Po. Ma. bhikkhaveti. 2 Ma. aparihānadhammo puggalo aparihānadhammo puggaloti āvuso @vuccati . 3 Ma. āgacchāma. 4 Ma. Yu. sammosaṃ. 5 Yu. te ca na. @6 Ma. aviññātañceva. Dhammā na sammohaṃ gacchanti ye cassa dhammā pubbe cetaso samphuṭṭhapubbā te cassa samudācaranti aviññātañca vijānāti ettāvatā kho āvuso aparihānadhammo puggalo vutto bhagavatā . no ce āvuso bhikkhu paracittapariyāyakusalo hoti atha sacittapariyāyakusalā bhavissāmāti evañhi vo āvuso sikkhitabbaṃ. {55.2} Kathañcāvuso bhikkhu sacittapariyāyakusalo hoti seyyathāpi āvuso itthī vā puriso vā daharo yuvā maṇḍanakajātiko ādāse vā parisuddhe pariyodāte acche vā udakapatte sakaṃ mukhanimittaṃ paccavekkhamāno sace tattha passati rajaṃ vā aṅgaṇaṃ vā tasseva rajassa vā aṅgaṇassa vā pahānāya vāyamati no ce tattha passati rajaṃ vā aṅgaṇaṃ vā tenevattamano hoti paripuṇṇasaṅkappo lābhā vata me parisuddhaṃ vata meti evameva kho āvuso bhikkhuno paccavekkhaṇā bahukārā hoti kusalesu dhammesu anabhijjhālu nu kho bahulaṃ viharāmi saṃvijjati nu kho me eso dhammo udāhu noti 1- abyāpannacitto nu kho bahulaṃ viharāmi saṃvijjati nu kho me eso dhammo udāhu noti vigatathīnamiddho nu kho bahulaṃ viharāmi saṃvijjati nu kho me eso dhammo udāhu noti anuddhato nu kho bahulaṃ viharāmi saṃvijjati nu kho me eso dhammo udāhu noti tiṇṇavicikiccho nu kho bahulaṃ viharāmi saṃvijjati nu kho me eso dhammo udāhu noti akkodhano nu kho bahulaṃ viharāmi saṃvijjati nu kho me eso dhammo @Footnote: 1 Ma. Yu. itisaddo natthi. ito paraṃ īdisameva. Udāhu noti asaṅkiliṭṭhacitto nu kho bahulaṃ viharāmi saṃvijjati nu kho me eso dhammo udāhu noti lābhī nu khomhi ajjhattaṃ dhammapāmujjassa 1- saṃvijjati nu kho me eso dhammo udāhu noti lābhī nu khomhi ajjhattaṃ cetosamathassa saṃvijjati nu kho me eso dhammo udāhu noti lābhī nu khomhi adhipaññādhammavipassanāya saṃvijjati nu kho me eso dhammo udāhu noti. {55.3} Sace panāvuso 2- bhikkhu paccavekkhamāno sabbepīme kusale dhamme attani na samanupassati tenāvuso bhikkhunā sabbesaṃyeva imesaṃ kusalānaṃ dhammānaṃ paṭilābhāya adhimatto chando ca vāyāmo ca ussāho ussoḷhi ca appaṭivānī ca sati ca sampajaññañca karaṇīyaṃ seyyathāpi āvuso ādittacelo vā ādittasīso vā tasseva celassa vā sīsassa vā nibbāpanāya adhimattaṃ chandañca vāyāmañca ussāhañca ussoḷhiñca appaṭivāniñca satiñca sampajaññañca kareyya evameva kho āvuso tena bhikkhunā sabbesaṃyeva imesaṃ kusalānaṃ dhammānaṃ paṭilābhāya adhimatto chando ca vāyāmo ca ussāho ca ussoḷhi ca appaṭivānī ca sati ca sampajaññañca karaṇīyaṃ. {55.4} Sace panāvuso bhikkhu paccavekkhamāno ekacce kusale dhamme attani samanupassati ekacce kusale dhamme attani na samanupassati tenāvuso bhikkhunā ye kusale dhamme attani samanupassati tesu kusalesu dhammesu patiṭṭhāya ye kusale dhamme attani na samanupassati tesaṃ kusalānaṃ dhammānaṃ paṭilābhāya adhimatto chando ca vāyāmo ca @Footnote: 1 Ma. dhammapāmujjasasa. 2 Po. Ma. sace pana āvuso. Yu. panasaddo natthi. Ussāho ca ussoḷhi ca appaṭivānī ca sati ca sampajaññañca karaṇīyaṃ seyyathāpi āvuso ādittacelo vā ādittasīso vā tasseva celassa vā sīsassa vā nibbāpanāya adhimattaṃ chandañca vāyāmañca ussāhañca ussoḷhiñca appaṭivāniñca satiñca sampajaññañca kareyya evameva kho āvuso tena bhikkhunā ye kusale dhamme attani samanupassati tesu kusalesu dhammesu patiṭṭhāya ye kusale dhamme attani na samanupassati tesaṃ kusalānaṃ dhammānaṃ paṭilābhāya adhimatto chando ca vāyāmo ca ussāho ca ussoḷhi ca appaṭivānī ca sati ca sampajaññañca karaṇīyaṃ . sace panāvuso bhikkhu paccavekkhamāno sabbepīme kusale dhamme attani samanupassati tenāvuso bhikkhunā sabbesveva 1- imesu kusalesu dhammesu patiṭṭhāya uttariṃ āsavānaṃ khayāya yogo karaṇīyoti. [56] Dasayimā bhikkhave saññā bhāvitā bahulīkatā mahapphalā honti mahānisaṃsā amatogadhā amatapariyosānā katamā dasa asubhasaññā maraṇasaññā āhāre paṭikkulasaññā sabbaloke anabhiratasaññā aniccasaññā anicce dukkhasaññā dukkhe anattasaññā pahānasaññā virāgasaññā nirodhasaññā imā kho bhikkhave dasa saññā bhāvitā bahulīkatā mahapphalā honti mahānisaṃsā amatogadhā amatapariyosānāti. [57] Dasayimā bhikkhave saññā bhāvitā bahulīkatā mahapphalā @Footnote: 1 Yu. sabbesuyeva. Honti mahānisaṃsā amatogadhā amatapariyosānā katamā dasa aniccasaññā anattasaññā maraṇasaññā āhāre paṭikkulasaññā sabbaloke anabhiratasaññā aṭṭhikasaññā puḷuvakasaññā 1- vinīlakasaññā vicchiddakasaññā uddhūmātakasaññā imā kho bhikkhave dasa saññā bhāvitā bahulīkatā mahapphalā honti mahānisaṃsā amatogadhā amatapariyosānāti. [58] Sace bhikkhave aññatitthiyā paribbājakā evaṃ puccheyyuṃ kiṃmūlakā āvuso sabbe dhammā kiṃsambhavā sabbe dhammā kiṃsamudayā sabbe dhammā kiṃsamosaraṇā sabbe dhammā kiṃpamukhā sabbe dhammā kiṃadhipateyyā sabbe dhammā kiṃuttarā sabbe dhammā kiṃsārā sabbe dhammā kiṃogadhā sabbe dhammā kiṃpariyosānā sabbe dhammāti evaṃ puṭṭhā tumhe bhikkhave tesaṃ aññatitthiyānaṃ paribbājakānaṃ kinti byākareyyāthāti . bhagavaṃmūlakā no bhante dhammā bhagavaṃnettikā bhagavaṃpaṭisaraṇā sādhu vata bhante 2- bhagavantaṃyeva paṭibhātu etassa bhāsitassa attho bhagavato sutvā bhikkhū dhāressantīti . Tenahi bhikkhave suṇātha sādhukaṃ manasikarotha bhāsissāmīti . evaṃ bhanteti kho te bhikkhū bhagavato paccassosuṃ . bhagavā etadavoca sace bhikkhave aññatitthiyā paribbājakā evaṃ puccheyyuṃ kiṃmūlakā āvuso sabbe dhammā kiṃsambhavā sabbe dhammā kiṃsamudayā sabbe dhammā kiṃsamosaraṇā sabbe dhammā @Footnote: 1 Yu. puḷavakasaññā. 2 Po. ayaṃ pāṭho natthi. Kiṃpamukhā sabbe dhammā kiṃadhipateyyā sabbe dhammā kiṃuttarā sabbe dhammā kiṃsārā sabbe dhammā kiṃogadhā sabbe dhammā kiṃpariyosānā sabbe dhammāti evaṃ puṭṭhā tumhe bhikkhave tesaṃ aññatitthiyānaṃ paribbājakānaṃ evaṃ byākareyyātha chandamūlakā āvuso sabbe dhammā manasikārasambhavā sabbe dhammā phassasamudayā sabbe dhammā vedanāsamosaraṇā sabbe dhammā samādhipamukhā sabbe dhammā satādhipateyyā sabbe dhammā paññuttarā sabbe dhammā vimuttisārā sabbe dhammā amatogadhā sabbe dhammā nibbānapariyosānā sabbe dhammāti evaṃ puṭṭhā tumhe bhikkhave tesaṃ aññatitthiyānaṃ paribbājakānaṃ evaṃ byākareyyāthāti. [59] Tasmā tiha bhikkhave evaṃ sikkhitabbaṃ yathāpabbajjāparicitañca no cittaṃ bhavissati na ca uppannā pāpakā akusalā dhammā cittaṃ pariyādāya ṭhassanti aniccasaññāparicitañca no cittaṃ bhavissati anattasaññāparicitañca no cittaṃ bhavissati asubhasaññāparicitañca no cittaṃ bhavissati ādīnavasaññāparicitañca no cittaṃ bhavissati lokassa samañca visamañca ñatvā taṃ saññāparicitañca no cittaṃ bhavissati lokassa sambhavañca 1- vibhavañca ñatvā taṃ saññāparicitañca no cittaṃ bhavissati lokassa samudayañca aṭṭhaṅgamañca ñatvā taṃ saññāparicitañca no cittaṃ bhavissati pahānasaññāparicitañca @Footnote: 1 Ma. bhavañca. No cittaṃ bhavissati virāgasaññāparicitañca no cittaṃ bhavissati nirodhasaññāparicitañca no cittaṃ bhavissatīti evañhi vo bhikkhave sikkhitabbaṃ . yato kho bhikkhave bhikkhuno yathāpabbajjāparicitañca cittaṃ hoti na ca uppannā pāpakā akusalā dhammā cittaṃ pariyādāya tiṭṭhanti aniccasaññāparicitañca cittaṃ hoti anattasaññāparicitañca cittaṃ hoti asubhasaññāparicitañca cittaṃ hoti ādīnavasaññāparicitañca cittaṃ hoti lokassa samañca visamañca ñatvā taṃ saññāparicitañca cittaṃ hoti lokassa sambhavañca vibhavañca taṃ saññāparicitañca cittaṃ hoti lokassa samudayañca aṭṭhaṅgamañca ñatvā taṃ saññāparicitañca cittaṃ hoti pahānasaññāparicitañca cittaṃ hoti virāgasaññāparicitañca cittaṃ hoti nirodhasaññāparicitañca cittaṃ hoti tassa dvinnaṃ phalānaṃ aññataraṃ phalaṃ pāṭikaṅkhaṃ diṭṭheva dhamme aññā sati vā upādisese anāgāmitāti. [60] Ekaṃ samayaṃ bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme . tena kho pana samayena āyasmā girimānando ābādhiko hoti dukkhito bāḷhagilāno . athakho āyasmā ānando yena bhagavā tenupasaṅkami upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi ekamantaṃ nisinno kho āyasmā ānando bhagavantaṃ etadavoca āyasmā bhante girimānando ābādhiko hoti dukkhito Bāḷhagilāno sādhu bhante bhagavā yenāyasmā girimānando tenupasaṅkamatu anukampaṃ upādāyāti . sace kho tvaṃ ānanda girimānandassa bhikkhuno upasaṅkamitvā 1- dasa saññā bhāseyyāsi ṭhānaṃ kho panetaṃ vijjati yaṃ girimānandassa bhikkhuno dasa saññā sutvā so ābādho ṭhānaso paṭipassambheyya katamā dasa aniccasaññā anattasaññā asubhasaññā ādīnavasaññā pahānasaññā virāgasaññā nirodhasaññā sabbaloke anabhiratasaññā sabbasaṅkhāresu aniccasaññā 2- ānāpānasati. {60.1} Katamā cānanda aniccasaññā idhānanda bhikkhu araññagato vā rukkhamūlagato vā suññāgāragato vā iti paṭisañcikkhati rūpaṃ aniccaṃ vedanā aniccā saññā aniccā saṅkhārā aniccā viññāṇaṃ aniccanti iti imesu pañcasu upādānakkhandhesu aniccānupassī viharati ayaṃ vuccatānanda aniccasaññā. {60.2} Katamā cānanda anattasaññā idhānanda bhikkhu araññagato vā rukkhamūlagato vā suññāgāragato vā iti paṭisañcikkhati cakkhuṃ 3- anattā rūpaṃ 4- anattā sotaṃ anattā saddā anattā ghānaṃ anattā gandhā anattā jivhā anattā rasā anattā kāyo 5- anattā phoṭṭhabbā anattā mano anattā dhammā anattāti iti imesu chasu ajjhattikabāhiresu āyatanesu anattānupassī viharati ayaṃ vuccatānanda anattasaññā. @Footnote: 1 Ma. ayaṃ pāṭho natthi . 2 Ma. anicchāsaññā. ito paraṃ īdisameva. 3 Ma. cakkhu. @4 Ma. rūpā. 5 Ma. kāyā. {60.3} Katamā cānanda asubhasaññā idhānanda bhikkhu imameva kāyaṃ uddhaṃpādatalā adhokesamatthakā tacapariyantaṃ pūrannānappakārassa 1- asucino paccavekkhati atthi imasmiṃ kāye kesā lomā nakhā dantā taco maṃsaṃ nhārū aṭṭhī 2- aṭṭhimiñjaṃ vakkaṃ hadayaṃ yakanaṃ kilomakaṃ pihakaṃ papphāsaṃ antaṃ antaguṇaṃ udariyaṃ karīsaṃ pittaṃ semhaṃ pubbo lohitaṃ sedo medo assu vasā kheḷo siṅghāṇikā lasikā muttanti iti imasmiṃ kāye asubhānupassī viharati ayaṃ vuccatānanda asubhasaññā. {60.4} Katamā cānanda ādīnavasaññā idhānanda bhikkhu araññagato vā rukkhamūlagato vā suññāgāragato vā iti paṭisañcikkhati bahudukkho kho ayaṃ kāyo bahuādīnavoti 3- iti imasmiṃ kāye vividhā ābādhā uppajjanti seyyathīdaṃ cakkhurogo sotarogo ghānarogo jivhārogo kāyarogo sīsarogo kaṇṇarogo mukharogo dantarogo [4]- kāso sāso pināso ḍaho 5- jaro kucchirogo mucchā pakkhandikā sulā 6- visūcikā kuṭṭhaṃ gaṇḍo kilāso soso apamāro daddu kaṇḍu kacchu rakhasā 7- vitacchikā lohitaṃ pittaṃ 8- madhumeho aṃsā piḷakā bhagandalā pittasamuṭṭhānā ābādhā semhasamuṭṭhānā ābādhā vātasamuṭṭhānā ābādhā sannipātikā ābādhā utupariṇāmajā ābādhā visamaparihārajā ābādhā opakkamikā ābādhā kammavipākajā ābādhā sītaṃ uṇhaṃ jighacchā pipāsā uccāro passāvoti iti imasmiṃ kāye ādīnavānupassī viharati ayaṃ vuccatānanda ādīnavasaññā. @Footnote: 1 Ma. pūraṃ nānāppakārassa. Yu. pūraṃ nānap ---. 2 Ma. nhāru aṭṭhi. @3 Ma. itisaddo natthi. 4 Ma. oṭṭharogoti dissati. 5 Ma. ḍāho. 6 Ma. Yu. sūlā. @7 Ma. nakhasā. 8 Yu. lohitapittaṃ. {60.5} Katamā cānanda pahānasaññā idhānanda bhikkhu uppannaṃ kāmavitakkaṃ nādhivāseti pajahati vinodeti byantīkaroti anabhāvaṃ gameti uppannaṃ byāpādavitakkaṃ nādhivāseti pajahati vinodeti byantīkaroti anabhāvaṃ gameti uppannaṃ vihiṃsāvitakkaṃ nādhivāseti pajahati vinodeti byantīkaroti anabhāvaṃ gameti uppannuppanne pāpake akusale dhamme nādhivāseti pajahati vinodeti byantīkaroti anabhāvaṃ gameti ayaṃ vuccatānanda pahānasaññā. {60.6} Katamā cānanda virāgasaññā idhānanda bhikkhu araññagato vā rukkhamūlagato vā suññāgāragato vā iti paṭisañcikkhati etaṃ santaṃ etaṃ paṇītaṃ yadidaṃ sabbasaṅkhārasamatho sabbūpadhipaṭinissaggo taṇhakkhayo 1- virāgo nibbānanti ayaṃ vuccatānanda virāgasaññā. {60.7} Katamā cānanda nirodhasaññā idhānanda bhikkhu araññagato vā rukkhamūlagato vā suññāgāragato vā iti paṭisañcikkhati etaṃ santaṃ etaṃ paṇītaṃ yadidaṃ sabbasaṅkhārasamatho sabbūpadhipaṭinissaggo taṇhakkhayo 1- nirodho nibbānanti ayaṃ vuccatānanda nirodhasaññā. {60.8} Katamā cānanda sabbaloke anabhiratasaññā idhānanda bhikkhu ye loke upāyupādānā 2- cetaso adhiṭṭhānābhinivesānusayā te pajahanto viramati na upādiyanto 3- ayaṃ vuccatānanda sabbaloke anabhiratasaññā. Katamā cānanda sabbasaṅkhāresu aniccasaññā idhānanda bhikkhu sabbasaṅkhārehi 4- aṭṭiyati harāyati jigucchati ayaṃ vuccatānanda @Footnote: 1 Ma. taṇhākkhayo . 2 Ma. upādānā. 3 Ma. anupādiyanto. 4 Ma. sabbasaṅkhāresu. Sabbasaṅkhāresu aniccasaññā. {60.9} Katamā cānanda ānāpānasati idhānanda bhikkhu araññagato vā rukkhamūlagato vā suññāgāragato vā nisīdati pallaṅkaṃ ābhujitvā ujuṃ kāyaṃ paṇidhāya parimukhaṃ satiṃ upaṭṭhapetvā so satova assasati sato 1- passasati dīghaṃ vā assasanto dīghaṃ assasāmīti pajānāti dīghaṃ vā passasanto dīghaṃ passasāmīti pajānāti rassaṃ vā assasanto rassaṃ assasāmīti pajānāti rassaṃ vā passasanto rassaṃ passasāmīti pajānāti sabbakāyapaṭisaṃvedī assasissāmīti sikkhati sabbakāyapaṭisaṃvedī passasissāmīti sikkhati passambhayaṃ kāyasaṅkhāraṃ assasissāmīti sikkhati passambhayaṃ kāyasaṅkhāraṃ passasissāmīti sikkhati pītipaṭisaṃvedī assasissāmīti sikkhati pītipaṭisaṃvedī passasissāmīti sikkhati sukhapaṭisaṃvedī assasissāmīti sikkhati sukhapaṭisaṃvedī passasissāmīti sikkhati cittasaṅkhārapaṭisaṃvedī assasissāmīti sikkhati cittasaṅkhārapaṭisaṃvedī passasissāmīti sikkhati passambhayaṃ cittasaṅkhāraṃ assasissāmīti sikkhati passambhayaṃ cittasaṅkhāraṃ passasissāmīti sikkhati cittapaṭisaṃvedī assasissāmīti sikkhati cittapaṭisaṃvedī passasissāmīti sikkhati abhippamodayaṃ cittaṃ ... Samādahaṃ cittaṃ ... Vimocayaṃ cittaṃ ... Aniccānupassī ... virāgānupassī ... Nirodhānupassī ... Paṭinissaggānupassī assasissāmīti sikkhati paṭinissaggānupassī passasissāmīti sikkhati ayaṃ vuccatānanda ānāpānasati . sace kho tvaṃ ānanda girimānandassa bhikkhuno upasaṅkamitvā @Footnote: 1 Ma. satova. Imā dasa saññā bhāseyyāsi ṭhānaṃ kho panetaṃ vijjati yaṃ girimānandassa bhikkhuno imā dasa saññā sutvā so ābādho ṭhānaso paṭipassambheyyāti. Athakho āyasmā ānando bhagavato santike imā dasa saññā uggahetvā yenāyasmā girimānando tenupasaṅkami upasaṅkamitvā āyasmato girimānandassa imā dasa saññā abhāsi . Athakho āyasmato girimānandassa imā dasa saññā sutvā so ābādho ṭhānaso paṭipassambhi vuṭṭhahi 1- cāyasmā girimānando tamhā ābādhā tathā pahīno ca panāyasmato girimānandassa so ābādho ahosīti. Sacittavaggo paṭhamo. Tassuddānaṃ sacittasārīputtā ca ṭhiti ca samathena ca parihānā dve saññā 2- mūlā pabbajitābadho 3-. ------------- Yamakavaggo dutiyo [61] Purimā bhikkhave koṭi na paññāyati avijjāya ito pubbe avijjā nāhosi atha pacchā sambhavīti 4- evañcetaṃ bhikkhave vuccati atha ca pana paññāyati idappaccayā avijjāti avijjampahaṃ bhikkhave sāhāraṃ vadāmi no anāhāraṃ ko cāhāro avijjāya pañca nīvaraṇātissa vacanīyaṃ pañcapahaṃ bhikkhave nīvaraṇe sāhāre @Footnote: 1 Po. vuṭṭhāhi. Yu. uṭṭhahi. 2 Ma. parihāno ca dvesaññā. @3 Po. pabbajitaṃ dhiroti. Ma. pabbajitaṃ girīti. Yu. pabbajitāgirīti. @4 Po. Ma. samabhavīti. aparaṃpi īdisameva. Vadāmi no anāhāre ko cāhāro pañcannaṃ nīvaraṇānaṃ tīṇi duccaritānītissa vacanīyaṃ tīṇipahaṃ bhikkhave duccaritāni sāhārāni vadāmi no anāhārāni ko cāhāro tiṇṇaṃ duccaritānaṃ indriyāsaṃvarotissa 1- vacanīyaṃ indriyāsaṃvarampahaṃ bhikkhave sāhāraṃ vadāmi no anāhāraṃ ko cāhāro indriyāsaṃvarassa asatāsampajaññantissa 2- vacanīyaṃ asatāsampajaññampahaṃ bhikkhave sāhāraṃ vadāmi no anāhāraṃ ko cāhāro asatāsampajaññassa ayoniso manasikārotissa vacanīyaṃ ayoniso manasikārampahaṃ bhikkhave sāhāraṃ vadāmi no anāhāraṃ ko cāhāro ayoniso manasikārassa assaddhiyantissa vacanīyaṃ assaddhiyampahaṃ bhikkhave sāhāraṃ vadāmi no anāhāraṃ ko cāhāro assaddhiyassa assaddhammassavanantissa vacanīyaṃ assaddhammassavanampahaṃ bhikkhave sāhāraṃ vadāmi no anāhāraṃ ko cāhāro assaddhammassavanassa asappurisasaṃsevotissa vacanīyaṃ {61.1} iti kho bhikkhave asappurisasaṃsevo paripūro assaddhammassavanaṃ paripūreti assaddhammassavanaṃ paripūraṃ assaddhiyaṃ paripūreti assaddhiyaṃ paripūraṃ ayoniso manasikāraṃ paripūreti ayoniso manasikāro paripūro asatāsampajaññaṃ paripūreti asatāsampajaññaṃ paripūraṃ indriyāsaṃvaraṃ paripūreti indriyāsaṃvaro paripūro tīṇi duccaritāni paripūreti tīṇi duccaritāni paripūrāni pañca nīvaraṇe paripūrenti pañca nīvaraṇā paripūrā avijjaṃ paripūrenti evametissā avijjāya āhāro hoti evañca pāripūri seyyathāpi bhikkhave uparipabbate @Footnote: 1 Ma. indriyaasaṃvarotissa . 2 Po. asatiasampajaññantissa. Thullaphusitake deve vassante deve gaḷagaḷāyante 1- taṃ udakaṃ yathāninnaṃ pavattamānaṃ pabbatakandarapadarasākhā paripūreti pabbatakandarapadarasākhā paripūrā kusubbhe 2- paripūrenti kusubbhā paripūrā mahāsobbhe paripūrenti mahāsobbhā paripūrā kunnadiyo paripūrenti kunnadiyo paripūrā mahānadiyo paripūrenti mahānadiyo paripūrā mahāsamuddaṃ 3- sāgaraṃ paripūrenti evametassa mahāsamuddassa sāgarassa āhāro hoti evañca pāripūri {61.2} evameva kho bhikkhave asappurisasaṃsevo paripūro assaddhammassavanaṃ paripūreti assaddhammassavanaṃ paripūraṃ assaddhiyaṃ paripūreti assaddhiyaṃ paripūraṃ ayoniso manasikāraṃ paripūreti ayoniso manasikāro paripūro asatāsampajaññaṃ paripūreti asatāsampajaññaṃ paripūraṃ indriyāsaṃvaraṃ paripūreti indriyāsaṃvaro paripūro tīṇi duccaritāni paripūreti tīṇi duccaritāni paripūrāni pañca nīvaraṇe paripūrenti pañca nīvaraṇā paripūrā avijjaṃ paripūrenti evametissā avijjāya āhāro hoti evañca pāripūri. {61.3} Vijjāvimuttimpahaṃ bhikkhave sāhāraṃ vadāmi no anāhāraṃ ko cāhāro vijjāvimuttiyā satta bojjhaṅgātissa vacanīyaṃ sattapahaṃ bhikkhave bojjhaṅge sāhāre vadāmi no anāhāre ko cāhāro sattannaṃ bojjhaṅgānaṃ cattāro satipaṭṭhānātissa vacanīyaṃ cattāropahaṃ bhikkhave satipaṭṭhāne sāhāre vadāmi no anāhāre ko cāhāro catunnaṃ satipaṭṭhānānaṃ tīṇi sucaritānītissa vacanīyaṃ tīṇipahaṃ bhikkhave sucaritāni sāhārāni vadāmi no anāhārāni ko cāhāro tiṇṇaṃ sucaritānaṃ @Footnote: 1 Po. Ma. deve gaḷagaḷāyanteti ime pāṭhā natthi. Yu. galagalāyante. 2 Po. @kusambhe. Ma. kusombhe. aññattha evaṃ ñātabbaṃ. 3 Po. sabbatthavāresu samuddaṃ. Indriyasaṃvarotissa vacanīyaṃ indriyasaṃvarampahaṃ bhikkhave sāhāraṃ vadāmi no anāhāraṃ ko cāhāro indriyasaṃvarassa satisampajaññantissa vacanīyaṃ satisampajaññampahaṃ bhikkhave sāhāraṃ vadāmi no anāhāraṃ ko cāhāro satisampajaññassa yoniso manasikārotissa vacanīyaṃ yoniso manasikārampahaṃ bhikkhave sāhāraṃ vadāmi no anāhāraṃ ko cāhāro yoniso manasikārassa saddhātissa vacanīyaṃ saddhampahaṃ bhikkhave sāhāraṃ vadāmi no anāhāraṃ ko cāhāro saddhāya saddhammassavanantissa vacanīyaṃ saddhammassavanampahaṃ bhikkhave sāhāraṃ vadāmi no anāhāraṃ ko cāhāro saddhammassavanassa sappurisasaṃsevotissa vacanīyaṃ {61.4} iti kho bhikkhave sappurisasaṃsevo paripūro saddhammassavanaṃ paripūreti saddhammassavanaṃ paripūraṃ saddhaṃ paripūreti saddhā paripūrā yoniso manasikāraṃ paripūreti yoniso manasikāro paripūro satisampajaññaṃ paripūreti satisampajaññaṃ paripūraṃ indriyasaṃvaraṃ paripūreti indriyasaṃvaro paripūro tīṇi sucaritāni paripūreti tīṇi sucaritāni paripūrāni cattāro satipaṭṭhāne paripūrenti cattāro satipaṭṭhānā paripūrā satta bojjhaṅge paripūrenti satta bojjhaṅgā paripūrā vijjāvimuttiṃ paripūrenti evametissā vijjāvimuttiyā āhāro hoti evañca pāripūri {61.5} seyyathāpi bhikkhave uparipabbate thullaphusitake deve vassante deve gaḷagaḷāyante taṃ udakaṃ yathāninnaṃ pavattamānaṃ pabbatakandarapadarasākhā paripūreti pabbatakandarapadarasākhā paripūrā kusubbhe paripūrenti kusubbhā paripūrā Mahāsobbhe paripūrenti mahāsobbhā paripūrā kunnadiyo paripūrenti kunnadiyo paripūrā mahānadiyo paripūrenti mahānadiyo paripūrā mahāsamuddaṃ sāgaraṃ paripūrenti evametassa mahāsamuddassa sāgarassa āhāro 1- hoti evañca pāripūri evameva kho bhikkhave sappurisasaṃsevo paripūro saddhammassavanaṃ paripūreti saddhammassavanaṃ paripūraṃ saddhaṃ paripūreti saddhā paripūrā yoniso manasikāraṃ paripūreti yoniso manasikāro paripūro satisampajaññaṃ paripūreti satisampajaññaṃ paripūraṃ indriyasaṃvaraṃ paripūreti indriyasaṃvaro paripūro tīṇi sucaritāni paripūreti tīṇi sucaritāni paripūrāni cattāro satipaṭṭhāne paripūrenti cattāro satipaṭṭhānā paripūrā satta bojjhaṅge paripūrenti satta bojjhaṅgā paripūrā vijjāvimuttiṃ paripūrenti evametissā vijjāvimuttiyā āhāro hoti evañca pāripūrīti.The Pali Tipitaka in Roman Character Volume 24 page 1-124. http://84000.org/tipitaka/pitaka_item/roman_item_s.php?book=24&item=1&items=61 Classified by [Item Number] :- http://84000.org/tipitaka/pitaka_item/roman_item_s.php?book=24&item=1&items=61&mode=bracket Compare with The Pali Tipitaka in Thai Character :- http://84000.org/tipitaka/read/pali_item_s.php?book=24&item=1&items=61 Compare with The Royal Version of Thai Tipitaka :- http://84000.org/tipitaka/read/byitem_s.php?book=24&item=1&items=61 Study Atthakatha :- http://84000.org/tipitaka/attha/attha.php?b=24&i=1 The Pali Atthakatha in Thai :- http://84000.org/tipitaka/atthapali/read_th.php?B=16&A=7151 The Pali Atthakatha in Roman :- http://84000.org/tipitaka/atthapali/read_rm.php?B=16&A=7151 Contents of The Tipitaka Volume 24 http://84000.org/tipitaka/read/?index_24
|
บันทึก ๑๔ พฤศจิกายน พ.ศ. ๒๕๖๐. การแสดงผลนี้อ้างอิงข้อมูลจากพระไตรปิฎกฉบับภาษาบาลี อักษรโรมัน. หากพบข้อผิดพลาด กรุณาแจ้งได้ที่ [email protected]