[165] Ekaṃ samayaṃ bhagavā pāvāyaṃ viharati cundassa kammāraputtassa
ambavane . athakho cundo kammāraputto yena bhagavā tenupasaṅkami
upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi .
@Footnote: 1 Ma. byāpannacittassa. 2 Ma. Yu. ayaṃ dhammoti atthi.
Ekamantaṃ nisinnaṃ kho cundaṃ kammāraputtaṃ bhagavā etadavoca kassa
no tvaṃ cunda soceyyāni rocesīti. Brāhmaṇā bhante pacchābhūmakā 1-
kamaṇḍalukā sevālamālakā 2- aggiparicārikā udakorohakā
soceyyāni paññāpenti 3- tesāhaṃ [4]- rocemīti.
{165.1} Yathākathaṃ pana cunda brāhmaṇā pacchābhūmakā kamaṇḍalukā
sevālamālakā aggiparicārikā udakorohakā soceyyāni paññāpentīti.
Idha bhante brāhmaṇā pacchābhūmakā kamaṇḍalukā sevālamālakā
aggiparicārikā udakorohakā te sāvake 5- evaṃ samādapenti ehi tvaṃ
ambho purisa sakālasseva 6- uṭṭhahanto sayanamhā paṭhaviṃ āmaseyyāsi
no ce paṭhaviṃ āmaseyyāsi allagomayāni āmaseyyāsi no ce
allagomayāni āmaseyyāsi haritāni tiṇāni āmaseyyāsi no ce
haritāni tiṇāni āmaseyyāsi aggiṃ paricareyyāsi no ce aggiṃ
paricareyyāsi pañjaliko ādiccaṃ namasseyyāsi no ce pañjaliko
ādiccaṃ namasseyyāsi sāyatatiyakaṃ udakaṃ oroheyyāsīti evaṃ kho
bhante brāhmaṇā pacchābhūmakā kamaṇḍalukā sevālamālakā
aggiparicārikā udakorohakā soceyyāni paññāpenti tesāhaṃ
soceyyāni rocemīti.
{165.2} Aññathā kho cunda brāhmaṇā pacchābhūmakā kamaṇḍalukā
sevālamālakā aggiparicārikā udakorohakā soceyyāni paññāpenti
aññathā ca pana ariyassa vinaye soceyyaṃ hotīti. Yathākathaṃ pana bhante
ariyassa vinaye soceyyaṃ hoti sādhu me bhante bhagavā tathā dhammaṃ desetu
yathā ariyassa vinaye soceyyaṃ hotīti . tenahi cunda suṇāhi sādhukaṃ
@Footnote: 1 Po. pacchābhūmikā. 2 Ma. sevālamālikā. 3 paññapentipi pāṭho.
@4 Po. Ma. Yu. soceyyānīti atthi. 5 Ma. Yu. sāvakaṃ. 6 kālasseva itipi pāṭho.
Manasikarohi bhāsissāmīti . evaṃ bhanteti kho cundo kammāraputto
bhagavato paccassosi . bhagavā etadavoca tividhaṃ kho cunda kāyena
asoceyyaṃ hoti catubbidhaṃ vācāya asoceyyaṃ hoti tividhaṃ manasā
asoceyyaṃ hoti.
Kathañca cunda tividhaṃ kāyena asoceyyaṃ hoti idha cunda ekacco
pāṇātipātī hoti luddho 1- lohitapāṇī hatapahate niviṭṭho
adayāpanno pāṇabhūtesu adinnādāyī hoti yantaṃ parassa paravittūpakaraṇaṃ
gāmagataṃ vā araññagataṃ vā adinnaṃ theyyasaṅkhātaṃ ādātā
hoti kāmesu micchācārī hoti yā tā māturakkhitā piturakkhitā
bhāturakkhitā bhaginirakkhitā ñātirakkhitā [2]- dhammarakkhitā sasāmikā
saparidaṇḍā antamaso mālāguṇaparikkhitāpi 3- tathārūpāsu cārittaṃ
āpajjitā hoti evaṃ cunda tividhaṃ kāyena asoceyyaṃ hoti.
Kathañca cunda catubbidhaṃ vācāya asoceyyaṃ hoti idha cunda ekacco
musāvādī hoti sabhaggato 4- vā parisaggato vā ñātimajjhaggato
vā pūgamajjhaggato vā rājakulamajjhaggato vā abhinīto sakkhiṃ puṭṭho
ehi bho purisa yaṃ jānāsi taṃ vadehīti so ajānaṃ vā āha 5-
jānāmīti jānaṃ vā āha na jānāmīti apassaṃ vā āha passāmīti
passaṃ vā āha na passāmīti iti attahetu vā parahetu vā
āmisakiñcikkhahetu vā sampajānamusā bhāsitā hoti pisuṇavāco
hoti ito sutvā amutra akkhātā imesaṃ bhedāya amutra vā sutvā
@Footnote: 1 Ma. Yu. luddo. 2 Ma. gottarakkhitā. 3 Po. mālāgula ... Ma. Yu. mālāguḷa ....
@4 Yu. sabhāgato vā. 5 Po. Yu. sabbattha āhāti natthi.
Imesaṃ akkhātā amūsaṃ bhedāya iti samaggānaṃ vā bhettā bhinnānaṃ 1-
vā anuppadātā vaggārāmo vaggarato vagganandī vaggakaraṇiṃ vācaṃ
bhāsitā hoti pharusavāco hoti yā sā vācā aṇḍakā kakkasā
parakaṭukā parābhisajjanī kodhasāmantā asamādhisaṃvattanikā tathārūpiṃ vācaṃ
bhāsitā hoti samphappalāpī hoti akālavādī abhūtavādī anatthavādī
adhammavādī avinayavādī anidhānavatiṃ vācaṃ bhāsitā hoti akālena anapadesaṃ
apariyantavatiṃ anatthasañhitaṃ evaṃ kho cunda catubbidhaṃ vācāya asoceyyaṃ
hoti.
Kathañca cunda tividhaṃ manasā asoceyyaṃ hoti idha cunda ekacco abhijjhālu
hoti yantaṃ parassa paravittūpakaraṇaṃ taṃ abhijjhitā hoti aho vata yaṃ parassa
taṃ mama assāti byāpannacitto hoti paduṭṭhamanasaṅkappo ime sattā
haññantu vā bhijjantu vā ucchijjantu vā vinassantu vā mā vā
ahesunti 2- micchādiṭṭhiko hoti viparittadassano natthi dinnaṃ natthi
yiṭṭhaṃ natthi hutaṃ natthi sukatadukkatānaṃ kammānaṃ phalaṃ vipāko natthi
ayaṃ loko natthi paro loko natthi mātā natthi pitā natthi sattā
opapātikā natthi loke samaṇabrāhmaṇā sammaggatā
sammāpaṭipannā ye imañca lokaṃ parañca lokaṃ sayaṃ abhiññā
sacchikatvā pavedentīti evaṃ kho cunda tividhaṃ manasā asoceyyaṃ hoti.
{165.3} Ime kho cunda dasa akusalakammapathā imehi kho
cunda dasahi akusalehi kammapathehi samannāgato sakālasseva
@Footnote: 1 Po. bheditā. 2 Po. Yu. ahesuṃ iti vāti.
Uṭṭhahanto sayanamhā paṭhaviṃ cepi āmasati asuciyeva hoti no cepi
paṭhaviṃ āmasati asuciyeva hoti allāni cepi gomayāni āmasati
asuciyeva hoti no cepi allāni gomayāni āmasati asuciyeva hoti
haritāni cepi tiṇāni āmasati asuciyeva hoti no cepi haritāni
tiṇāni āmasati asuciyeva hoti aggiṃ cepi paricarati asuciyeva hoti
no cepi aggiṃ paricarati asuciyeva hoti pañjaliko cepi ādiccaṃ
namassati asuciyeva hoti no ce pañjaliko ādiccaṃ namassati asuciyeva
hoti sāyatatiyakaṃ cepi udakaṃ orohati asuciyeva hoti no cepi
sāyatatiyakaṃ udakaṃ orohati asuciyeva hoti taṃ kissa hetu ime cunda
dasa akusalakammapathā asuciceva 1- asucikaraṇā ca imesaṃ pana cunda
dasannaṃ akusalānaṃ kammapathānaṃ samannāgamanahetu nirayo paññāyati
tiracchānayoni paññāyati pittivisayo paññāyati yā vā panaññāpi
kāci duggati 2- hoti.
{165.4} Tividhaṃ kho cunda kāyena soceyyaṃ hoti catubbidhaṃ vācāya
soceyyaṃ hoti tividhaṃ manasā soceyyaṃ hoti . kathañca cunda tividhaṃ
kāyena soceyyaṃ hoti idha cunda ekacco pāṇātipātaṃ pahāya
pāṇātipātā paṭivirato hoti nihitadaṇḍo nihitasattho
lajjī byāpanno sabbapāṇabhūtahitānukampī viharati
adinnādānaṃ pahāya adinnādānā paṭivirato hoti yantaṃ parassa
paravittūpakaraṇaṃ gāmagataṃ vā araññagataṃ vā taṃ adinnaṃ theyyasaṅkhātaṃ
anādātā hoti kāmesu micchācāraṃ pahāya kāmesu micchācārā
@Footnote: 1 Ma. Yu. asuciyeva honti. 2 Ma. Yu. duggatiyo. hotīti pāṭho natthi.
Paṭivirato hoti yā tā māturakkhitā piturakkhitā bhāturakkhitā bhaginirakkhitā
ñātirakkhitā dhammarakkhitā sasāmikā saparidaṇḍā antamaso
mālāguṇaparikkhitāpi tathārūpāsu na cārittaṃ āpajjitā hoti evaṃ
kho cunda tividhaṃ kāyena soceyyaṃ hoti.
{165.5} Kathañca cunda catubbidhaṃ vācāya soceyyaṃ hoti idha cunda
ekacco musāvādaṃ pahāya musāvādā paṭivirato hoti sabhaggato vā
parisaggato vā ñātimajjhaggato vā pūgamajjhaggato vā rājakulamajjhaggato
vā abhinīto sakkhiṃ puṭṭho ehi bho purisa yaṃ jānāsi taṃ vadehīti so ajānaṃ
vā āha na jānāmīti jānaṃ vā āha jānāmīti apassaṃ vā āha na
passāmīti passaṃ vā āha passāmīti iti attahetu vā parahetu vā
āmisakiñcikkhahetu vā na sampajānamusā bhāsitā hoti pīsuṇaṃ vācaṃ
pahāya pisuṇāya vācāya paṭivirato hoti na ito sutvā amutra akkhātā
imesaṃ bhedāya amutra vā sutvā na imesaṃ akkhātā amūsaṃ bhedāya iti
bhinnānaṃ vā sandhātā sahitānaṃ vā anuppadātā samaggārāmo samaggarato
samagganandī samaggakaraṇī vācaṃ bhāsitā hoti pharusaṃ vācaṃ pahāya pharusāya
vācāya paṭivirato hoti yā sā vācā nelā kaṇṇasukhā pemaniyā
hadayaṅgamā porī bahujanakantā bahujanamanāpā tathārūpiṃ vācaṃ bhāsitā hoti
samphappalāpaṃ pahāya samphappalāpā paṭivirato hoti kālavādī
bhūtavādī atthavādī dhammavādī vinayaādī nidhānavatiṃ vācaṃ
bhāsitā hoti kālena sāpadesaṃ pariyantavatiṃ atthasañhitaṃ evaṃ kho
Cunda catubbidhaṃ vācāya soceyyaṃ hoti.
{165.6} Kathañca cunda tividhaṃ manasā soceyyaṃ hoti idha cunda
ekacco anabhijjhālu hoti yantaṃ parassa paravittūpakaraṇaṃ taṃ anabhijjhitā
hoti aho vata yaṃ parassa taṃ mama assāti abyāpannacitto hoti
appaduṭṭhamanasaṅkappo ime sattā averā 1- abyāpajjhā anīghā
sukhī attānaṃ pariharantūti sammādiṭṭhiko hoti aviparittadassano atthi
dinnaṃ atthi yiṭṭhaṃ atthi hutaṃ atthi sukatadukkatānaṃ kammānaṃ phalaṃ vipāko
atthi ayaṃ loko atthi paro loko atthi mātā atthi pitā atthi sattā
opapātikā atthi loke samaṇabrāhmaṇā sammaggatā sammāpaṭipannā
ye imañca lokaṃ parañca lokaṃ sayaṃ abhiññā sacchikatvā pavedentīti
evaṃ kho cunda tividhaṃ manasā soceyyaṃ hoti.
{165.7} Ime kho cunda dasa kusalakammapathā imehi kho cunda dasahi
kusalehi kammapathehi samannāgato kālasseva uṭṭhahanto sayanamhā
paṭhaviṃ cepi āmasati suciyeva hoti no cepi paṭhaviṃ āmasati suciyeva hoti
allāni cepi gomayāni āmasati suciyeva hoti no cepi allāni
gomayāni āmasati suciyeva hoti haritāni cepi tiṇāni āmasati suciyeva
hoti no cepi haritāni tiṇāni āmasati suciyeva hoti aggiṃ cepi paricarati
suciyeva hoti no cepi aggiṃ paricarati suciyeva hoti pañjaliko cepi
ādiccaṃ namassati suciyeva hoti no cepi pañjaliko ādiccaṃ
@Footnote: 1 Ma. averā hontu.
Namassati suciyeva hoti sāyatatiyakaṃ cepi udakaṃ orohati suciyeva
hoti no cepi sāyatatiyakaṃ udakaṃ orohati suciyeva hoti taṃ
kissa hetu ime cunda dasa kusalakammapathā suciceva honti sucikaraṇā
ca imesañca pana cunda dasannaṃ kusalānaṃ kammapathānaṃ samannāgamahetu
devā paññāyanti manussā paññāyanti yā vā panaññāpi
kāci sugati 1- hoti. Evaṃ vutte cundo kammāraputto bhagavantaṃ etadavoca
abhikkantaṃ bhante .pe. upāsakaṃ maṃ bhante bhagavā dhāretu ajjatagge
pāṇupetaṃ saraṇaṃ gatanti.
[166] Athakho jāṇussoṇi brāhmaṇo yena bhagavā tenupasaṅkami
upasaṅkamitvā bhagavatā saddhiṃ sammodi sammodanīyaṃ kathaṃ sārāṇīyaṃ
vītisāretvā ekamantaṃ nisīdi ekamantaṃ nisinno kho jāṇussoṇi
brāhmaṇo bhagavantaṃ etadavoca mayamassu bho gotama brāhmaṇā
nāma dānāni dema saddhāni karoma idaṃ dānaṃ petānaṃ ñātisālohitānaṃ
upakappatu idaṃ dānaṃ petā ñātisālohitā paribhuñjantūti
kacci taṃ bho gotama dānaṃ petānaṃ ñātisālohitānaṃ upakappati
kacci te petā ñātisālohitā taṃ dānaṃ paribhuñjantīti . ṭhāne
kho brāhmaṇa upakappati no aṭṭhāneti.
{166.1} Katamaṃ [2]- bho gotama ṭhānaṃ katamaṃ aṭṭhānanti .
Idha brāhmaṇa ekacco pāṇātipātī hoti adinnādāyī hoti
kāmesu micchācārī hoti musāvādī hoti pisuṇavāco hoti pharusavāco
hoti samphappalāpī hoti abhijjhālu hoti byāpannacitto hoti
@Footnote: 1 Ma. Yu. sugatiyoti. hotīti pāṭho natthi. 2 Ma. pana. Yu. katamañca pana.
Micchādiṭṭhiko hoti so kāyassa bhedā parammaraṇā nirayaṃ upapajjati
yo nerayikānaṃ sattānaṃ āhāro tena so tattha yāpeti tena so tattha
tiṭṭhati idaṃ 1- kho brāhmaṇa aṭṭhānaṃ yattha ṭhitassa taṃ dānaṃ na upakappati
{166.2} idha pana brāhmaṇa ekacco pāṇātipātī
hoti .pe. micchādiṭṭhiko hoti so kāyassa bhedā parammaraṇā
tiracchānayoniṃ upapajjati yo tiracchānayonikānaṃ sattānaṃ āhāro
tena so tattha yāpeti tena so tattha tiṭṭhati idampi kho brāhmaṇa
aṭṭhānaṃ yattha ṭhitassa taṃ dānaṃ na upakappati idha 2- brāhmaṇa
ekacco pāṇātipātā paṭivirato hoti adinnādānā paṭivirato
hoti kāmesu micchācārā paṭivirato hoti musāvādā paṭivirato hoti
pisuṇāya vācāya paṭivirato hoti pharusāya vācāya paṭivirato hoti
samphappalāpā paṭivirato hoti anabhijjhālu hoti abyāpannacitto
hoti sammādiṭṭhiko hoti so kāyassa bhedā parammaraṇā manussānaṃ
sahabyataṃ upapajjati yo manussānaṃ āhāro tena so tattha yāpeti
tena so tattha tiṭṭhati idampi kho brāhmaṇa aṭṭhānaṃ yattha ṭhitassa
taṃ dānaṃ na upakappati
{166.3} idha pana brāhmaṇa ekacco pāṇātipātā paṭivirato
hoti .pe. sammādiṭṭhiko hoti so kāyassa bhedā parammaraṇā devānaṃ
sahabyataṃ upapajjati yo devānaṃ āhāro tena so tattha yāpeti tena
so tattha tiṭṭhati idampi kho brāhmaṇa aṭṭhānaṃ yattha ṭhitassa
@Footnote: 1 Po. Ma. Yu. idampi kho. 2 Ma. Yu. idha pana.
Taṃ dānaṃ na upakappati
{166.4} idha brāhmaṇa ekacco pāṇātipātī hoti .pe.
Micchādiṭṭhiko hoti so kāyassa bhedā parammaraṇā pittivisayaṃ
upapajjati yo pittivisayikānaṃ 1- sattānaṃ āhāro tena so tattha
yāpeti tena so tattha tiṭṭhati yaṃ vā panassa ito anuppavecchanti
mittāmaccā 2- vā ñātisālohitā vā tena so tattha yāpeti
tena so tattha tiṭṭhati idampi kho brāhmaṇa ṭhānaṃ yattha ṭhitassa
taṃ dānaṃ upakappatīti.
{166.5} Sace pana bho gotama so peto ñātisālohito taṃ ṭhānaṃ
anupapanno hoti ko taṃ dānaṃ paribhuñjatīti . aññepissa brāhmaṇa
petā ñātisālohitā taṃ ṭhānaṃ upapannā honti te taṃ dānaṃ
paribhuñjantīti . sace pana bho gotama soceva peto ñātisālohito taṃ
ṭhānaṃ anupapanno hoti aññepissa petā ñātisālohitā 3- taṃ ṭhānaṃ
anupapannā honti ko taṃ dānaṃ paribhuñjatīti.
{166.6} Aṭṭhānaṃ kho etaṃ brāhmaṇa anavakāso yantaṃ ṭhānaṃ
vivittaṃ assa iminā dīghena addhunā yadidaṃ petehi ñātisālohitehi
apica brāhmaṇa dāyakopi anipphaloti . aṭṭhānepi bhavaṃ gotamo
parikappaṃ vadatīti . aṭṭhānepi kho ahaṃ brāhmaṇa parikappaṃ vadāmi
idha brāhmaṇa ekacco pāṇātipātī hoti adinnādāyī hoti kāmesu
micchācārī hoti musāvādī hoti pisuṇavāco hoti pharusavāco hoti
samphappalāpī hoti abhijjhālu hoti byāpannacitto hoti micchādiṭṭhiko
hoti so dātā hoti samaṇassa vā brāhmaṇassa vā annaṃ pānaṃ
@Footnote: 1 Ma. Yu. pettivisayikānaṃ. 2 Po. Yu. mittā vā amaccā vā. 3 Ma. ñāti
@sālohitā petā.
Vatthaṃ yānaṃ mālāgandhaṃ 1- vilepanaṃ seyyāvasathaṃ padīpeyyaṃ so kāyassa
bhedā parammaraṇā hatthīnaṃ sahabyataṃ upapajjati so tattha lābhī
hoti annassa pānassa mālānānālaṅkārassa
{166.7} yaṃ kho brāhmaṇa idha pāṇātipātī adinnādāyī kāmesu
micchācārī musāvādī pisuṇavāco pharusavāco samphappalāpī abhijjhālu
byāpannacitto micchādiṭṭhiko tena so kāyassa bhedā parammaraṇā
hatthīnaṃ sahabyataṃ upapajjati yañca kho so dātā hoti samaṇassa vā
brāhmaṇassa vā annaṃ pānaṃ vatthaṃ yānaṃ mālāgandhaṃ vilepanaṃ
seyyāvasathaṃ padīpeyyaṃ tena so tattha lābhī hoti annassa pānassa
mālānānālaṅkārassa
{166.8} idha pana brāhmaṇa ekacco pāṇātipātī hoti
adinnādāyī hoti kāmesu micchācārī hoti musāvādī hoti pisuṇavāco
hoti pharusavāco hoti samphappalāpī hoti abhijjhālu hoti byāpannacitto
hoti micchādiṭṭhiko hoti so dātā hoti samaṇassa vā brāhmaṇassa
vā annaṃ pānaṃ vatthaṃ yānaṃ mālāgandhaṃ vilepanaṃ seyyāvasathaṃ padīpeyyaṃ
so kāyassa bhedā parammaraṇā assānaṃ sahabyataṃ upapajjati ... Gunnaṃ
sahabyataṃ upapajjati ... kukkurānaṃ sahabyataṃ upapajjati so tattha lābhī
hoti annassa pānassa mālānānālaṅkārassa
{166.9} yaṃ kho brāhmaṇa idha pāṇātipātī adinnādāyī
kāmesu micchācārī musāvādī pisuṇavāco pharusavāco samphappalāpī
abhijjhālu byāpannacitto micchādiṭṭhiko tena so kāyassa
bhedā parammaraṇā kukkurānaṃ sahabyataṃ upapajjati yañca
@Footnote: 1 Po. Ma. Yu. mālāgandhavilepanaṃ seyyāvasathapadīpeyyaṃ.
Kho so dātā hoti samaṇassa vā brāhmaṇassa vā annaṃ pānaṃ
vatthaṃ yānaṃ mālāgandhaṃ vilepanaṃ seyyāvasathaṃ padīpeyyaṃ tena so
tattha lābhī hoti annassa pānassa mālānānālaṅkārassa
{166.10} idha brāhmaṇa ekacco pāṇātipātā paṭivirato
hoti adinnādānā paṭivirato hoti kāmesu micchācārā paṭivirato
hoti musāvādā paṭivirato hoti pisuṇāya vācāya paṭivirato hoti
pharusāya vācāya paṭivirato hoti samphappalāpā paṭivirato hoti
anabhijjhālu hoti abyāpannacitto hoti sammādiṭṭhiko hoti so
dātā hoti samaṇassa vā brāhmaṇassa vā annaṃ pānaṃ vatthaṃ yānaṃ
mālāgandhaṃ vilepanaṃ seyyāvasathaṃ padīpeyyaṃ so kāyassa bhedā
parammaraṇā manussānaṃ sahabyataṃ upapajjati so tattha lābhī hoti
mānusakānaṃ pañcannaṃ kāmaguṇānaṃ
{166.11} yaṃ kho brāhmaṇa idha pāṇātipātā paṭivirato
hoti adinnādānā paṭivirato hoti kāmesu micchācārā paṭivirato
hoti musāvādā paṭivirato hoti pisuṇāya vācāya paṭivirato hoti
pharusāya vācāya paṭivirato hoti samphappalāpā paṭivirato hoti
anabhijjhālu hoti abyāpannacitto hoti sammādiṭṭhiko hoti
tena so kāyassa bhedā parammaraṇā manussānaṃ sahabyataṃ upapajjati
yañca kho so dātā hoti samaṇassa vā brāhmaṇassa vā annaṃ
pānaṃ vatthaṃ yānaṃ mālāgandhaṃ vilepanaṃ seyyāvasathaṃ padīpeyyaṃ tena
so tattha lābhī hoti mānusakānaṃ pañcannaṃ kāmaguṇānaṃ idha pana
Brāhmaṇa ekacco pāṇātipātā paṭivirato hoti .pe. sammādiṭṭhiko
hoti so dātā hoti samaṇassa vā brāhmaṇassa vā annaṃ
pānaṃ vatthaṃ yānaṃ mālāgandhaṃ vilepanaṃ seyyāvasathaṃ padīpeyyaṃ so
kāyassa bhedā parammaraṇā devānaṃ sahabyataṃ upapajjati so tattha
lābhī hoti dibbānaṃ pañcannaṃ kāmaguṇānaṃ
{166.12} yaṃ kho brāhmaṇa idha pāṇātipātā paṭivirato hoti
.pe. sammādiṭṭhiko hoti tena so kāyassa bhedā parammaraṇā devānaṃ
sahabyataṃ upapajjati yañca kho so dātā hoti samaṇassa vā brāhmaṇassa
vā annaṃ pānaṃ vatthaṃ yānaṃ mālāgandhaṃ vilepanaṃ seyyāvasathaṃ padīpeyyaṃ
tena so tattha lābhī hoti dibbānaṃ pañcannaṃ kāmaguṇānaṃ apica
brāhmaṇa dāyakopi anipphaloti.
{166.13} Acchariyaṃ bho gotama abbhūtaṃ bho gotama yāvañcidaṃ bho
gotama alameva dānāni dātuṃ alaṃ saddhāni kātuṃ yatra hi nāma dāyakopi
anipphaloti . evametaṃ brāhmaṇa evametaṃ brāhmaṇa dāyakopi
brāhmaṇa anipphaloti . abhikkantaṃ bho gotama .pe. upāsakaṃ maṃ
bhavaṃ gotamo dhāretu ajjatagge pāṇupetaṃ saraṇaṃ gatanti.
Jāṇussoṇivaggo dutiyo.
-----------
The Pali Tipitaka in Roman Character Volume 24 page 283-295.
http://84000.org/tipitaka/pitaka_item/roman_item_s.php?book=24&item=165&items=2
Classified by [Item Number] :-
http://84000.org/tipitaka/pitaka_item/roman_item_s.php?book=24&item=165&items=2&mode=bracket
Compare with The Pali Tipitaka in Thai Character :-
http://84000.org/tipitaka/read/pali_item_s.php?book=24&item=165&items=2
Compare with The Royal Version of Thai Tipitaka :-
http://84000.org/tipitaka/read/byitem_s.php?book=24&item=165&items=2
Study Atthakatha :-
http://84000.org/tipitaka/attha/attha.php?b=24&i=165
The Pali Atthakatha in Thai :-
http://84000.org/tipitaka/atthapali/read_th.php?B=16&A=8477
The Pali Atthakatha in Roman :-
http://84000.org/tipitaka/atthapali/read_rm.php?B=16&A=8477
Contents of The Tipitaka Volume 24
http://84000.org/tipitaka/read/?index_24
บันทึก ๑๔ พฤศจิกายน พ.ศ. ๒๕๖๐.
การแสดงผลนี้อ้างอิงข้อมูลจากพระไตรปิฎกฉบับภาษาบาลี อักษรโรมัน.
หากพบข้อผิดพลาด กรุณาแจ้งได้ที่ [email protected]
