paliTIPITAKA Volume 10 - Sutta Pitaka 2

Mahāsudassanasuttaṃ [163] Evamme sutaṃ . ekaṃ samayaṃ bhagavā kusinārāyaṃ viharati upavattane mallānaṃ sālavane antare yamakasālānaṃ parinibbānasamaye . Athakho āyasmā ānando yena bhagavā tenupasaṅkami upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi . ekamantaṃ nisinno kho āyasmā ānando bhagavantaṃ etadavoca mā bhante bhagavā imasmiṃ khuddakanagarake ujjaṅgalanagarake sākhānagarake parinibbāyi santi bhante aññāni mahānagarāni seyyathīdaṃ campā rājagahaṃ sāvatthī sāketaṃ kosambī bārāṇasī ettha bhagavā parinibbāyatu ettha bahū khattiyamahāsālā brāhmaṇamahāsālā gahapatimahāsālā tathāgate abhippasannā te tathāgatassa sarīrapūjaṃ karissantīti. {163.1} Mā hevaṃ ānanda avaca khuddakanagarakaṃ ujjaṅgalanagarakaṃ sākhānagarakanti . bhūtapubbaṃ ānanda rājā mahāsudassano nāma ahosi khattiyo muddhāvasitto cāturanto vijitāvī janapadaṭṭhāvariyappatto. Rañño ānanda mahāsudassanassa ayaṃ kusinārā kusāvatī nāma rājadhānī ahosi [1]-. Puratthimena ca pacchimena ca dvādasayojanāni āyāmena uttarena ca dakkhiṇena ca sattayojanāni vitthārena kusāvatī ānanda rājadhānī iddhā ceva ahosi phītā ca bahujanā ca ākiṇṇamanussā ca subhikkhā ca. Seyyathāpi @Footnote: ¹ Yu. sā kho ānanda kusāvatī pacchimena ca puratthimena ca. Ānanda devānaṃ ālakamandā nāma rājadhānī iddhā ceva ahosi ^1- phītā ca bahujanā ca ākiṇṇayakkhā ca subhikkhā ca evameva kho ānanda kusāvatī rājadhānī iddhā ceva ahosi phītā ca bahujanā ca ākiṇṇamanussā ca subhikkhā ca . kusāvatī ānanda rājadhānī dasahi saddehi avivittā ahosi divā ceva rattiṃ ca seyyathīdaṃ hatthisaddena assasaddena rathasaddena bherisaddena mudiṅgasaddena vīṇāsaddena gītasaddena sammasaddena tālasaddena asatha pivatha khādathāti dasamena saddena. {163.2} Kusāvatī ānanda rājadhānī sattahi pākārehi parikkhittā ahosi ^[2]- eko pākāro sovaṇṇamayo eko rūpiyamayo ^3- eko veḷuriyamayo eko phalikamayo eko lohitaṅkamayo ^4- eko masāragallamayo eko sabbaratanamayo . Kusāvatiyā ānanda rājadhāniyā catunnaṃ vaṇṇānaṃ dvārāni ahesuṃ ekaṃ dvāraṃ sovaṇṇameyaṃ ekaṃ rūpiyamayaṃ ekaṃ veḷuriyamayaṃ ekaṃ phalikamayaṃ . ekamekasmiṃ dvāre satta satta esikā nikhātā ahesuṃ tiporisaṅgā tiporisaṃ nikhātā ^5- dvādasaporisā ^6- ubbedhena. Ekā esikā sovaṇṇamayā ekā rūpiyamayā ekā veḷuriyamayā ekā phalikamayā ekā lohitaṅkamayā ekā masāragallamayā ekā sabbaratanamayā. {163.3} Kusāvatī ānanda rājadhānī sattahi tālapantīhi parikkhittā ahosi ekā tālapanti sovaṇṇamayā ekā rūpiyamayā ekā veḷuriyamayā ekā phalikamayā ekā lohitaṅkamayā @Footnote: ¹ Ma. hoti. ² Yu. tattha. ³ Yu. rūpimayo. ito paraṃ īdisameva. ⁴ Po. @lohitaṅgamayo. ito paraṃ īdisameva. ⁵ Yu. tiporisaṃ nikhātāti @ime pāṭhā natthi . ⁶ Yu. catuporisā. Ekā masāragallamayā ekā sabbaratanamayā . sovaṇṇamayassa tālassa sovaṇṇamayo khandho ahosi rūpiyamayāni pattāni ca phalāni ca . rūpiyamayassa tālassa rūpiyamayo khandho ahosi sovaṇṇamayāni pattāni ca phalāni ca . veḷuriyassa tālassa veḷuriyamayo khandho ahosi phalikamayāni pattāni ca phalāni ca . Phalikamayassa tālassa phalikamayo khandho ahosi veḷuriyamayāni pattāni ca phalāni ca . lohitaṅkamayassa tālassa lohitaṅkamayo khandho ahosi masāragallamayāni pattāni ca phalāni ca . Masāragallamayassa tālassa masāragallamayo khandho ahosi lohitaṅkamayāni pattāni ca pattāni ca phalāni ca. {163.4} Sabbaratanamayassa tālassa sabbaratanamayo khandho ahosi sabbaratanamayāni pattāni ca phalāni ca . tāsaṃ kho panānanda tālapantīnaṃ vāteritānaṃ saddo ahosi vaggū ^1- ca rajaniyo ca kammaniyo ^2- ca madaniyo ca . seyyathāpi ānanda pañcaṅgikassa turiyassa suvinītassa suppaṭitāḷitassa ^3- kusalehi ^4- susamannāhatassa ^5- saddo hoti vaggū ca rajaniyo ca kammaniyo ca madaniyo ca evameva kho ānanda tāsaṃ tālapantīnaṃ vāteritānaṃ saddo ahosi vaggū ca rajaniyo ca kammaniyo ca madaniyo ca . ye kho panānanda tena samayena kusāvatiyā rājadhāniyā dhuttā ahesuṃ soṇḍā pipāsā te tāsaṃ tālapantīnaṃ vāteritānaṃ @Footnote: ¹ Ma. vaggu. ² Ma. khamaniyo. Yu. kamaniyo. ito paraṃ īdisameva. @³ Yu. suppaṭipatāḷitassa. ⁴ Ma. sukusalehi. ⁵ Ma. samannāhatassa. Saddena paricāresuṃ. [164] Rājā ānanda mahāsudassano sattahi ratanehi samannāgato ahosi catūhi ca iddhīhi. Katamehi sattahi. Idhānanda rañño mahāsudassanassa tadahuposathe paṇṇarase sīsanhātassa uposathikassa uparipāsādavaragatassa dibbaṃ cakkaratanaṃ pāturahosi sahassāraṃ sanemikaṃ sanābhikaṃ sabbākāraparipūraṃ disvā rañño mahāsudassanassa etadahosi sutaṃ kho panetaṃ ^1- yassa rañño khattiyassa muddhāvasittassa tadahuposathe paṇṇarase sīsanhātassa uposathikassa uparipāsādavaragatassa dibbaṃ cakkaratanaṃ pātubhavati sahassāraṃ sanemikaṃ sanābhikaṃ sabbākāraparipūraṃ so hoti rājā cakkavattīti assaṃ nu kho ahaṃ rājā cakkavattīti. {164.1} Athakho ānanda rājā mahāsudassano uṭṭhāyāsanā ekaṃsaṃ uttarāsaṅgaṃ karitvā vāmena hatthena suvaṇṇabhiṅgāraṃ gahetvā dakkhiṇena hatthena cakkaratanaṃ abbhukkiri pavattatu bhavaṃ cakkaratanaṃ abhivijinātu bhavaṃ cakkaratananti . athakho taṃ ānanda cakkaratanaṃ puratthimadisaṃ pavattati ^2- . anudeva ^3- rājā mahāsudassano saddhiṃ caturaṅginiyā senāya . yasmiṃ kho panānanda padese cakkaratanaṃ patiṭṭhāsi ^4- tattha rājā mahāsudassano vāsaṃ upagacchi saddhiṃ caturaṅginiyā senāya. Ye kho panānanda puratthimāya disāya paṭirājāno te rājānaṃ mahāsudassanaṃ @Footnote: ¹ Sī. pana metaṃ. ² Ma. pavatti. ³ Sī. Ma. Yu. anvadeva. ito paraṃ @īdisameva. ⁴ Po. patiṭaṭhati. Upasaṅkamitvā evamāhaṃsu ehi kho mahārāja svāgataṃ ^[1]- mahārāja sakaṃ te mahārāja anusāsa mahārājāti . rājā mahāsudassano evamāha pāṇo na hantabbo adinnaṃ nādātabbaṃ kāmesu micchā na caritabbā musā na bhāsitabbā majjaṃ na pātabbaṃ yathābhuttañca bhuñjathāti . ye kho panānanda puratthimāya disāya paṭirājāno te rañño mahāsudassanassa anuyantā ^2- ahesuṃ. {164.2} Athakho taṃ ānanda cakkaratanaṃ puratthimaṃ samuddaṃ ajjhogāhetvā paccuttaritvā dakkhiṇaṃ disaṃ pavattati ^3- dakkhiṇaṃ samuddaṃ ajjhogāhetvā paccuttaritvā pacchimaṃ disaṃ pavattati pacchimaṃ samuddaṃ ajjhogāhetvā paccuttaritvā uttaraṃ disaṃ pavattati . Anudeva rājā mahāsudassano saddhiṃ caturaṅginiyā senāya . yasmiṃ kho panānanda padese cakkaratanaṃ patiṭṭhāsi tattha rājā mahāsudassano vāsaṃ upagacchi saddhiṃ caturaṅginiyā senāya . ye kho panānanda uttarāya disāya paṭirājāno te rājānaṃ mahāsudassanaṃ upasaṅkamitvā evamāhaṃsu ehi kho mahārāja svāgataṃ mahārāja sakaṃ te mahārāja anusāsa mahārājāti . rājā mahāsudassano evamāha pāṇo na hantabbo adinnaṃ nādātabbaṃ kāmesu micchā na caritabbā musā na bhāsitabbā majjaṃ na pātabbaṃ yathābhuttañca bhuñjathāti . ye kho panānanda uttarāya disāya @Footnote: ¹ Ma. te. ito paraṃ īdisameva. ² Sī. Yu. anuyuttā. ³ Ma. Yu. pavatti. @ito paraṃ īdisameva. Paṭirājāno te rañño mahāsudassanassa anuyantā ahesuṃ. {164.3} Athakho taṃ ānanda cakkaratanaṃ samuddapariyantaṃ paṭhaviṃ abhivijitvā ^1- kusāvatiṃ rājadhāniṃ paccāgantvā rañño mahāsudassanassa antepuradvāre atthakaraṇapamukhe akkhāhataṃ maññe aṭṭhāsi rañño mahāsudassanassa antepuraṃ upasobhayamānaṃ . rañño ānanda mahāsudassanassa evarūpaṃ cakkaratanaṃ pāturahosi. [165] Puna caparaṃ ānanda rañño mahāsudassanassa hatthiratanaṃ pāturahosi sabbaseto sattappatiṭṭho iddhimā vehāsaṅgamo uposatho nāma nāgarājā . ^[2]- disvā rañño mahāsudassanassa cittaṃ pasīdi bhaddakaṃ vata bho hatthiyānaṃ sace damathaṃ upeyyāti . Athakho taṃ ānanda hatthiratanaṃ seyyathāpi nāma bhaddo ^3- hatthājānīyo dīgharattaṃ suparidanto evameva damathaṃ upagacchi . Bhūtapubbaṃ ānanda rājā mahāsudassano tameva hatthiratanaṃ vīmaṃsamāno pubbaṇhasamayaṃ abhiruhitvā samuddapariyantaṃ paṭhaviṃ anuyāyitvā ^4- kusāvatiṃ rājadhāniṃ paccāgantvā pātarāsamakāsi . rañño ānanda mahāsudassanassa evarūpaṃ hatthiratanaṃ pāturahosi. [166] Puna caparaṃ ānanda rañño mahāsudassanassa assaratanaṃ pāturahosi sabbaseto kākasīso muñjakeso iddhimā vehāsaṅgamo valāhako nāma assarājā . disvā rañño mahāsudassanassa cittaṃ pasīdi bhaddakaṃ vata bho assayānaṃ sace damathaṃ upeyyāti . @Footnote: ¹ Ma. Yu. abhivijinitvā. ² Po. Ma. taṃ. sabbattha īdisameva. @³ Ma. gandhahatthājānīyo. ⁴ Yu. anusaṃsāyitvā. Athakho taṃ ānanda assaratanaṃ seyyathāpi nāma bhaddo assājānīyo dīgharattaṃ suparidanto evameva damathaṃ upagacchi . bhūtapubbaṃ ānanda rājā mahāsudassano tameva assaratanaṃ vīmaṃsamāno pubbaṇhasamayaṃ abhiruhitvā samuddapariyantaṃ paṭhaviṃ anuyāyitvā ^1- kusāvatiṃ rājadhāniṃ paccāgantvā pātarāsamakāsi . rañño ānanda mahāsudassanassa evarūpaṃ assaratanaṃ pāturahosi. [167] Puna caparaṃ ānanda rañño mahāsudassanassa maṇiratanaṃ pāturahosi ^[2]- maṇiveḷuriyo subho jātimā aṭṭhaṃso suparikammakato accho vippasanno sabbākārasampanno . tassa kho panānanda maṇiratanassa ābhā samantā yojanaṃ phuṭā ahosi . bhūtapubbaṃ ānanda rājā mahāsudassano tameva maṇiratanaṃ vīmaṃsamāno caturaṅginiṃ senaṃ sannayhitvā maṇiṃ dhajaggaṃ āropetvā rattandhakāratimisāyaṃ pāyāsi ^3- . Ye kho panānanda samantā gāmā ahesuṃ te ^4- obhāsena kammante payojesuṃ divāti maññamānā . rañño ānanda mahāsudassanassa evarūpaṃ maṇiratanaṃ pāturahosi. [168] Puna caparaṃ ānanda rañño mahāsudassanassa itthīratanaṃ pāturahosi abhirūpā dassanīyā pāsādikā paramāya vaṇṇapokkharatāya samannāgatā nātidīghā nātirassā nātikisā nātithūlā nātikāḷikā ^5- nāccodātā atikkantā manussīvaṇṇaṃ ^6- appattā dibbavaṇṇaṃ . tassa kho panānanda itthīratanassa evarūpo @Footnote: ¹ Yu. anusāyitvā. ² Ma. Yu. so ahosi. ³ Yu. pāyāti. ⁴ Ma. Yu. te @tenobhāsena. ⁵ Yu. nātikāḷī. ⁶ Ma. mānusivaṇṇaṃ. Yu. mānusaṃ vaṇṇaṃ. Kāyasamphasso hoti seyyathāpi nāma tūlapicuno vā kappāsapicuno vā . tassa kho panānanda itthīratanassa sīte uṇhāni gattāni honti uṇhe sītāni . tassa kho panānanda itthīratanassa kāyato candanagandho vāyati mukhato uppalagandho . taṃ kho panānanda itthīratanaṃ rañño mahāsudassanassa pubbuṭṭhāyinī ahosi pacchānipātinī kiṃkārapaṭisāvinī manāpacārinī piyavādinī . taṃ kho panānanda itthīratanaṃ rājānaṃ mahāsudassanaṃ manasāpi no aticārī ^1- kuto pana kāyena . rañño panānanda mahāsudassanassa evarūpaṃ itthīratanaṃ pāturahosi. [169] Puna caparaṃ ānanda rañño mahāsudassanassa gahapatiratanaṃ pāturahosi . tassa kammavipākajaṃ dibbacakkhuṃ pāturahosi yena nidhiṃ passati sassāmikampi assāmikampi . so rājānaṃ mahāsudassanaṃ upasaṅkamitvā evamāha appossukko tvaṃ deva hohi ahaṃ te dhanena dhanakaraṇīyaṃ karissāmīti . bhūtapubbaṃ ānanda rājā mahāsudassano tameva gahapatiratanaṃ vīmaṃsamāno nāvaṃ abhiruhitvā majjhe gaṅgāya nadiyā sotaṃ ogāhitvā ^2- gahapatiratanaṃ etadavoca attho me gahapati hiraññasuvaṇṇenāti . tenahi mahārāja ekatīraṃ ^3- nāvaṃ upetūti . idheva me gahapati attho va hiraññasuvaṇṇenāti . Athakho taṃ ānanda gahapatiratanaṃ ubhohi hatthehi udakaṃ omasitvā pūraṃ hiraññasuvaṇṇassa kumbhiṃ uddharitvā rājānaṃ mahāsudassanaṃ @Footnote: ¹ Ma. aticari. ² Yu. ogāhetvā. @³ Ma. ekaṃ tīraṃ nāvā .... Yu. ekaṃ va tīraṃ nāvā. Etadavoca alamettāvatā mahārāja katamettāvatā mahārājāti . Rājā mahāsudassano evamāha alamettāvatā gahapati katamettāvatā gahapati pūjitamettāvatā gahapatīti . rañño ānanda mahāsudassanassa evarūpaṃ gahapatiratanaṃ pāturahosi. [170] Puna caparaṃ ānanda rañño mahāsudassanassa pariṇāyakaratanaṃ pāturahosi paṇḍito viyatto medhāvī paṭibalo rājānaṃ mahāsudassanaṃ upeyyāpetabbaṃ ^1- upeyyāpetuṃ apeyyāpetabbaṃ apeyyāpetuṃ ṭhapetabbaṃ ṭhapetuṃ . so rājānaṃ mahāsudassanaṃ upasaṅkamitvā evamāha appossukko tvaṃ deva hohi ahamanusāsissāmīti . Rañño ānanda mahāsudassanassa evarūpaṃ pariṇāyakaratanaṃ pāturahosi . rājā ānanda mahāsudassano imehi sattahi ratanehi samannāgato ahosi. [171] ^[2]- Rājā ānanda mahāsudassano catūhi iddhīhi samannāgato hoti ^3-. Katamāhi catūhi iddhīhi. Idhānanda rājā mahāsudassano abhirūpo ahosi dassanīyo pāsādiko paramāya vaṇṇapokkharatāya samannāgato ativiya aññehi manussehi . rājā ānanda mahāsudassano imāya paṭhamāya iddhiyā samannāgato ahosi. [172] Puna caparaṃ ānanda rājā mahāsudassano dīghāyuko ahosi ciraṭṭhitiko ativiya aññehi manussehi . rājā ānanda @Footnote: ¹ sabbapotthakesu upayāpetabbaṃ upayāpetuṃ apayāpetabbaṃ apayāpetuṃ. ² Yu. puna @caparaṃ ānanda rāja .... ³ Ma. Yu. ahosi. Mahāsudassano imāya dutiyāya iddhiyā samannāgato ahosi. [173] Puna caparaṃ ānanda rājā mahāsudassano appābādho ahosi appātaṅko samavepākiniyā gahaṇiyā samannāgato nātisītāya nāccuṇhāya ativiya aññehi manussehi . rājā ānanda mahāsudassano imāya tatiyāya iddhiyā samannāgato ahosi. [174] Puna caparaṃ ānanda rājā mahāsudassano brāhmaṇagahapatikānaṃ piyo ahosi manāpo . seyyathāpi ānanda pitā puttānaṃ piyo hoti manāpo evameva kho ānanda rājā mahāsudassano brāhmaṇagahapatikānaṃ piyo ahosi manāpo . Rañño ^1- pana ānanda mahāsudassanassa brāhmaṇagahapatikā piyā ahesuṃ manāpā . seyyathāpi ānanda pitu puttā piyā honti manāpā evameva kho ānanda raññopi mahāsudassanassa brāhmaṇagahapatikā piyā ahesuṃ manāpā. {174.1} Bhūtapubbaṃ ānanda rājā mahāsudassano caturaṅginiyā senāya uyyānabhūmiṃ niyyāsi . athakho ānanda brāhmaṇagahapatikā rājānaṃ mahāsudassanaṃ upasaṅkamitvā evamāhaṃsu ataramāno deva yāhi yathā taṃ mayaṃ cirataraṃ passeyyāmāti. Rājāpi ānanda mahāsudassano sārathi āmantesi ataramāno sārathi rathaṃ pesehi yathā ahaṃ brāhmaṇagahapatike cirataraṃ passeyyanti . rājā ānanda mahāsudassano imāya catutthāya ^2- iddhiyā samannāgato ahosi . rājā ānanda mahāsudassano @Footnote: ¹ Ma. Yu. raññopi ānanda. ² Ma. catutthiyā. Imāhi catūhi iddhīhi samannāgato ahosi. [175] Athakho ānanda rañño mahāsudassanassa etadahosi yannūnāhaṃ imāsu tālantarikāsu dhanusate dhanusate pokkharaṇiyo māpeyyanti . māpesi kho ānanda rājā mahāsudassano tāsu tālantarikāsu dhanusate dhanusate pokkharaṇiyo . tā kho panānanda pokkharaṇiyo catunnaṃ vaṇṇānaṃ iṭṭhakāhi citā ahesuṃ ekā iṭṭhakā sovaṇṇamayā ekā rūpiyamayā ekā veḷuriyamayā ekā phalikamayā. {175.1} Tāsu kho panānanda pokkharaṇīsu cattāri ^1- sopāṇāni ahesuṃ catunnaṃ vaṇṇānaṃ ekaṃ sopāṇaṃ sovaṇṇamayaṃ ekaṃ rūpiyamayaṃ ekaṃ veḷuriyamayaṃ ekaṃ phalikamayaṃ . sovaṇṇamayassa sopāṇassa sovaṇṇamayā thambhā ahesuṃ rūpiyamayā suciyo ^2- ca uṇhīsañca . rūpiyamayassa sopāṇassa rūpiyamayā thambhā ahesuṃ sovaṇṇamayā suciyo ca uṇhīsañca . veḷuriyamayassa sopāṇassa veḷuriyamayā thambhā ahesuṃ phalikamayā suciyo ca uṇhīsañca . Phalikamayassa sopāṇassa phalikamayā thambhā ahesuṃ veḷuriyamayā suciyo ca uṇhīsañca . tā kho panānanda pokkharaṇiyo dvīhi vedikāhi parikkhittā ahesuṃ ekā vedikā sovaṇṇamayā ekā rūpiyamayā . sovaṇṇamayāya vedikāya sovaṇṇamayā thambhā ahesuṃ rūpiyamayā suciyo ca uṇhīsañca . rūpiyamayāya vedikāya rūpiyamayā thambhā ahesuṃ sovaṇṇamayā suciyo ca uṇhīsañca . athakho @Footnote: ¹ Ma. Yu. āmeñḍitaṃ. ² Ma. Yu. sūciyo. sabbattha īdisameva. Ānanda rañño mahāsudassanassa etadahosi yannūnāhaṃ imāsu pokkharaṇīsu evarūpaṃ mālaṃ ropāpeyyaṃ uppalaṃ padumaṃ kumudaṃ puṇḍarīkaṃ sabbotukaṃ sabbajanassa anāvaṭṭanti ^1- . ropāpesi kho ānanda rājā mahāsudassano tāsu pokkharaṇīsu evarūpaṃ mālaṃ uppalaṃ padumaṃ kumudaṃ puṇḍarīkaṃ sabbotukaṃ sabbajanassa anāvaṭṭaṃ ^2- . Athakho ānanda rañño mahāsudassanassa etadahosi yannūnāhaṃ imāsaṃ pokkharaṇīnaṃ tīre nhāpake purise ṭhapeyyaṃ ye āgatāgataṃ janaṃ nhāpessantīti . ṭhapesi ^3- kho ānanda rājā mahāsudassano tāsaṃ pokkharaṇīnaṃ tīre nhāpake purise ye āgatāgataṃ janaṃ nhāpesuṃ ^4-. {175.2} Athakho ānanda rañño mahāsudassanassa etadahosi yannūnāhaṃ imāsaṃ pokkharaṇīnaṃ tīre evarūpaṃ dānaṃ paṭṭhapeyyaṃ annaṃ annatthikassa pānaṃ pānatthikassa vatthaṃ vatthatthikassa yānaṃ yānatthikassa sayanaṃ sayanatthikassa itthiṃ itthitthikassa hiraññaṃ hiraññatthikassa suvaṇṇaṃ suvaṇṇatthikassāti . paṭṭhapesi kho ānanda rājā mahāsudassano tāsaṃ pokkharaṇīnaṃ tīre evarūpaṃ dānaṃ annaṃ annatthikassa pānaṃ pānatthikassa vatthaṃ vatthatthikassa yānaṃ yānatthikassa sayanaṃ sayanatthikassa itthiṃ itthitthikassa hiraññaṃ hiraññatthikassa suvaṇṇaṃ suvaṇṇatthikassāti. [176] Athakho ānanda brāhmaṇagapatikā pahūtaṃ sāpateyyaṃ ādāya rājānaṃ mahāsudassanaṃ upasaṅkamitvā evamāhaṃsu idaṃ deva @Footnote: ¹ Ma. anāvaṭanti. Yu. anācāranti. ² Ma. anāvaṭaṃ. Yu. anācāraṃ. @³ Ma. paṭṭhapesi. ⁴ Yu. nhāpeyyuṃ. Pahūtaṃ sāpateyyaṃ devasseva ^1- uddissa ābhataṃ taṃ devo paṭiggaṇhātūti . alaṃ bho mamamidaṃ ^2- pahūtaṃ sāpateyyaṃ dhammikena balinā abhisaṅkhataṃ taṃ vo hotu ito ca bhiyyo harathāti. Te raññā paṭikkhittā ekamantaṃ apakkamma evaṃ samacintesuṃ na kho evaṃ ^3- amhākaṃ paṭirūpaṃ yaṃ ^[4]- imāni sāpateyyāni punadeva sakāni gharāni paṭihāreyyāma ^5- yannūna mayaṃ rañño mahāsudassanassa nivesanaṃ māpeyyāmāti . te rājānaṃ mahāsudassanaṃ upasaṅkamitvā evamāhaṃsu nivesanaṃ te deva māpeyyāmāti ^6- . Adhivāsesi kho ānanda rājā mahāsudassano tuṇhībhāvena. [177] Athakho ānanda sakko devānamindo rañño mahāsudassanassa cetasā cetoparivitakkamaññāya vissakammaṃ ^7- devaputtaṃ āmantesi ehi tvaṃ samma vissakamma rañño mahāsudassanassa nivesanaṃ māpehi dhammaṃ nāma pāsādanti . evaṃ bhaddaṃ tavāti kho ānanda vissakammo devaputto sakkassa devānamindassa paṭissuṇitvā seyyathāpi nāma balavā puriso sammiñjitaṃ vā bāhaṃ pasāreyya pasāritaṃ vā bāhaṃ sammiñjeyya evameva devesu tāvatiṃsesu antarahito rañño mahāsudassanassa purato pāturahosi . athakho ānanda vissakammo devaputto rājānaṃ mahāsudassanaṃ etadavoca nivesanaṃ te deva māpessāmi dhammaṃ @Footnote: ¹ Sī. devadevaṃ. Yu. devaṃyeva uddissa āhataṃ. ² Ma. mamapidaṃ. Yu. mamapi. @³ Ma. Yu. etaṃ. ⁴ Yu. mayaṃ. ⁵ Po. paṭihāreyyāmāti. Yu. paṭihārāma. @⁶ Ma. Yu. māpessāmāti. ⁷ Po. Ma. vissukammaṃ. evamuparipi. Nāma pāsādanti . adhivāsesi kho ānanda rājā mahāsudassano tuṇhībhāvena. {177.1} Māpesi kho ānanda vissakammo devaputto rañño mahāsudassanassa nivesanaṃ dhammaṃ nāma pāsādaṃ . dhammo ānanda pāsādo puratthimena ca pacchimena ca yojanaṃ āyāmena ahosi uttarena ca dakkhiṇena ca aḍḍhayojanaṃ vitthārena . dhammassa ānanda pāsādassa tiporisaṃ uccatarena ^1- vatthuṃ citaṃ ahosi catunnaṃ vaṇṇānaṃ iṭṭhakāhi ekā iṭṭhakā sovaṇṇamayā ekā rūpiyamayā ekā veḷuriyamayā ekā phalikamayā. {177.2} Dhammassa ānanda pāsādassa caturāsītithambhasahassāni ahesuṃ catunnaṃ vaṇṇānaṃ eko thambho sovaṇṇamayo eko rūpiyamayo eko veḷuriyamayo eko phalikamayo . dhammo ānanda pāsādo catunnaṃ vaṇṇānaṃ phalakehi santhato ahosi ekaṃ phalakaṃ sovaṇṇamayaṃ ekaṃ rūpiyamayaṃ ekaṃ veḷuriyamayaṃ ekaṃ phalikamayaṃ. {177.3} Dhammassa ānanda pāsādassa catuvīsatisopāṇāni ahesuṃ catunnaṃ vaṇṇānaṃ ekaṃ sopāṇaṃ sovaṇṇamayaṃ ekaṃ rūpiyamayaṃ ekaṃ veḷuriyamayaṃ ekaṃ phalikamayaṃ . sovaṇṇamayassa sopāṇassa sovaṇṇamayā thambhā ahesuṃ rūpiyamayā suciyo ca uṇhīsañca . Rūpiyamayassa sopāṇassa rūpiyamayā thambhā ahesuṃ sovaṇṇamayā suciyo ca uṇhīsañca . veḷuriyamayassa sopāṇassa veḷuriyamayā thambhā ahesuṃ phalikamayā suciyo ca uṇhīsañca . phalikamayassa sopāṇassa phalikamayā thambhā ahesuṃ veḷuriyamayā @Footnote: ¹ Yu. uccattanena. Suciyo ca uṇhīsañca. {177.4} Dhamme ānanda pāsāde caturāsītikūṭāgārasahassāni ahesuṃ catunnaṃ vaṇṇānaṃ ekaṃ kūṭāgāraṃ sovaṇṇamayaṃ ekaṃ rūpiyamayaṃ ekaṃ veḷuriyamayaṃ ekaṃ phalikamayaṃ . sovaṇṇamaye kūṭāgāre rūpiyamayo pallaṅko paññatto ahosi . rūpiyamaye kūṭāgāre sovaṇṇamayo pallaṅko paññatto ahosi . veḷuriyamaye kūṭāgāre dantamayo pallaṅko paññatto ahosi . phalikamaye kūṭāgāre masāragallamayo ^1- pallaṅko paññatto ahosi. {177.5} Sovaṇṇamayassa kūṭāgārassa dvāre rūpiyamayo tālo ṭhito ahosi tassa rūpiyamayo khandho sovaṇṇamayāni pattāni ca phalāni ca. Rūpiyamayassa kūṭāgārassa dvāre sovaṇṇamayo tālo ṭhito ahosi tassa sovaṇṇamayo khandho rūpiyamayāni pattāni ca phalāni ca . Veḷuriyamayassa kūṭāgārassa dvāre phalikamayo tālo ṭhito ahosi tassa phalikamayo khandho veḷuriyamayāni pattāni ca phalāni ca . Phalikamayassa kūṭāgārassa dvāre veḷuriyamayo tālo ṭhito ahosi tassa veḷuriyamayo khandho phalikamayāni pattāni ca phalāni ca. [178] Athakho ānanda rañño mahāsudassanassa etadahosi yannūnāhaṃ mahāviyūhassa kūṭāgārassa dvāre sabbasovaṇṇamayaṃ tālavanaṃ māpeyyaṃ yattha divāvihāraṃ nisīdissāmīti . māpesi kho ānanda rājā mahāsudassano mahāviyūhassa kūṭāgārassa dvāre sabbasovaṇṇamayaṃ tālavanaṃ yattha divāvihāraṃ nisīdi . dhammo @Footnote: ¹ Sī. Ma. Yu. sāramayo. Ānanda pāsādo dvīhi vedikāhi parikkhitto ahosi ekā vedikā sovaṇṇamayā ekā rūpiyamayā . sovaṇṇamayāya vedikāya sovaṇṇamayā thambhā ahesuṃ rūpiyamayā suciyo ca uṇhīsañca . Rūpiyamayāya vedikāya rūpiyamayā thambhā ahesuṃ sovaṇṇamayā suciyo ca uṇhīsañca. {178.1} Dhammo ānanda pāsādo dvīhi kiṅkaṇikajālehi ^1- parikkhitto ahosi ekaṃ jālaṃ sovaṇṇamayaṃ ekaṃ ^[2]- rūpiyamayaṃ . Sovaṇṇamayassa jālassa rūpiyamayā kiṅkaṇikā ^3- ahesuṃ . rūpiyamayassa jālassa sovaṇṇamayā kiṅkaṇikā ahesuṃ . tesaṃ kho ānanda kiṅkaṇikajālānaṃ vāteritānaṃ saddo ahosi vaggū ca rajaniyo ca kammaniyo ^4- ca madaniyo ca . seyyathāpi ānanda pañcaṅgikassa turiyassa suvinītassa suppaṭitāḷitassa ^5- kusalehi ^6- susamannāhatassa ^7- saddo hoti vaggū ca rajaniyo ca kammaniyo ca madaniyo ca evameva kho ānanda tesaṃ kiṅkaṇikajālānaṃ vāteritānaṃ saddo ahosi vaggū ca rajaniyo ca kammaniyo ca madaniyo ca. {178.2} Ye kho panānanda tena samayena kusāvatiyā rājadhāniyā dhuttā ahesuṃ soṇḍā pipāsā te tesaṃ kiṅkaṇikajālānaṃ vāteritānaṃ saddena paricāresuṃ. Niṭṭhito kho ānanda ^8- dhammo pāsādo duddikkho ahosi musati cakkhūni . Seyyathāpi ānanda vassānaṃ pacchime māse saradasamaye visuddhe ^9- upaviddhe ^10- vigatavalāhake deve ādicco nabhaṃ abbhussakkamāno ^11- @Footnote: ¹ Ma. kiṅkiṇikajālehi. Yu. kiṅkiṇikajālāhi. ² Yu. jālaṃ. ³ Yu. kiṅkiṇiyo. @sabbattha īdisameva. ⁴ Ma. Yu. kamaniyo. evamuparipi. ⁵ Yu. suppaṭipatāḷitassa. @⁶ Ma. sukusalehi. ⁷ Ma. Yu. samannāhatassa. ⁸ Ma. Yu. panānanda. ⁹ Ma. Yu. ayaṃ @pāṭho natthi. ¹⁰ Ma. Yu. viddhe. ¹¹ Ma. abbhuggamamāno. Yu. abbhussukkamāno. Duddikkho ^1- ahosi musati cakkhūni evameva kho ānanda dhammo pāsādo duddikkho ahosi musati cakkhūni. {178.3} Athakho ānanda rañño mahāsudassanassa etadahosi yannūnāhaṃ dhammassa pāsādassa purato dhammaṃ nāma pokkharaṇiṃ māpeyyanti. Māpesi kho ānanda rājā mahāsudassano dhammassa pāsādassa purato dhammaṃ nāma pokkharaṇiṃ . dhammā ānanda pokkharaṇī puratthimena ca pacchimena ca yojanaṃ āyāmena ahosi uttarena ca dakkhiṇena ca aḍḍhayojanaṃ vitthārena . dhammā ānanda pokkharaṇī catunnaṃ vaṇṇānaṃ iṭṭhakāhi citā ahosi ekā iṭṭhakā sovaṇṇamayā ekā rūpiyamayā ekā veḷuriyamayā ekā phalikamayā. {178.4} Dhammāya ^[2]- ānanda pokkharaṇiyā catuvīsatisopāṇāni ahesuṃ catunnaṃ vaṇṇānaṃ ekaṃ sopāṇaṃ sovaṇṇamayaṃ ekaṃ rūpiyamayaṃ ekaṃ veḷuriyamayaṃ ekaṃ phalikamayaṃ . sovaṇṇamayassa sopāṇassa sovaṇṇamayā thambhā ahesuṃ rūpiyamayā suciyo ca uṇhīsañca . rūpiyamayassa sopāṇassa rūpiyamayā thambhā ahesuṃ sovaṇṇamayā suciyo ca uṇhīsañca . Veḷuriyamayassa sopāṇassa veḷuriyamayā thambhā ahesuṃ phalikamayā suciyo ca uṇhīsañca . phalikamayassa sopāṇassa phalikamayā thambhā ahesuṃ veḷuriyamayā suciyo ca uṇhīsañca. {178.5} Dhammā ānanda pokkharaṇī dvīhi vedikāhi parikkhittā ahosi ekā vedikā sovaṇṇamayā ekā rūpiyamayā . sovaṇṇamayāya vedikāya sovaṇṇamayā thambhā @Footnote: ¹ Yu. sabbattha dudikkho. ² Yu. ca. Ahesuṃ rūpiyamayā suciyo ca uṇhīsañca . rūpiyamayāya vedikāya rūpiyamayā thambhā ahesuṃ sovaṇṇamayā suciyo ca uṇhīsañca. {178.6} Dhammā ānanda pokkharaṇī sattahi tālapantīhi parikkhittā ahosi ekā tālapanti sovaṇṇamayā ekā rūpiyamayā ekā veḷuriyamayā ekā phalikamayā ekā lohitaṅkamayā ekā masāragallamayā ekā sabbaratanamayā . sovaṇṇamayassa tālassa sovaṇṇamayo khandho ahosi rūpiyamayāni pattāni ca phalāni ca . rūpiyamayassa tālassa rūpiyamayo khandho ahosi sovaṇṇamayāni pattāni ca phalāni ca . veḷuriyamayassa tālassa veḷuriyamayo khandho ahosi phalikamayāni pattāni ca phalāni ca . phalikamayassa tālassa phalikamayo khandho ahosi veḷuriyamayāni pattāni ca phalāni ca . lohitaṅkamayassa tālassa lohitaṅkamayo khandho ahosi masāragallamayāni pattāni ca phalāni ca . masāragallamayassa tālassa masāragallamayo khandho ahosi lohitaṅkamayāni pattāni ca phalāni ca. {178.7} Sabbaratanamayassa tālassa sabbaratanamayo khandho ahosi sabbaratanamayāni pattāni ca phalāni ca . tāsaṃ kho panānanda tālapantīnaṃ vāteritānaṃ saddo ahosi vaggū ca rajaniyo ca kammaniyo ca madaniyo ca. Seyyathāpi ānanda pañcaṅgikassa turiyassa suvinītassa suppaṭitāḷitassa kusalehi susamannāhatassa saddo ahosi vaggū ca rajaniyo ca kammaniyo ca madaniyo ca evameva kho ānanda tāsaṃ tālapantīnaṃ vāteritānaṃ Saddo ahosi vaggū ca rajaniyo ca kammaniyo ca madaniyo ca . Ye kho panānanda tena samayena kusāvatiyā rājadhāniyā dhuttā ahesuṃ soṇḍā pipāsā te tāsaṃ tālapantīnaṃ vāteritānaṃ saddena paricāresuṃ. {178.8} Niṭṭhite kho panānanda dhamme pāsāde niṭṭhitāya ca dhammāya pokkharaṇiyā rājā mahāsudassano ye kho panānanda ^1- tena samayena samaṇesu vā samaṇasammatā brāhmaṇesu vā brāhmaṇasammatā te sabbakāmehi santappetvā dhammaṃ pāsādaṃ abhiruhīti. Paṭhamabhāṇavāraṃ. [179] Athakho ānanda rañño mahāsudassanassa etadahosi kissa nu kho me idaṃ kammassa phalaṃ kissa kammassa vipāko yenāhaṃ etarahi evaṃmahiddhiko evaṃmahānubhāvoti . athakho ānanda rañño mahāsudassanassa etadahosi tiṇṇaṃ kho me idaṃ kammānaṃ phalaṃ tiṇṇaṃ kammānaṃ vipāko yenāhaṃ etarahi evaṃmahiddhiko evaṃmahānubhāvo seyyathīdaṃ dānassa damassa saññamassāti. {179.1} Athakho ānanda rājā mahāsudassano yena mahāviyūhaṃ kūṭāgāraṃ tenupasaṅkami upasaṅkamitvā mahāviyūhassa kūṭāgārassa dvāre ṭhito udānaṃ udānesi tiṭṭha kāmavitakka tiṭṭha byāpādavitakka tiṭṭha vihiṃsāvitakka ettāvatā kāmavitakka ettāvatā byāpādavitakka ettāvatā vihiṃsāvitakkāti . athakho ānanda rājā mahāsudassano @Footnote: ¹ Ma. Yu. kho panānandāti ime pāṭhā natthi. Mahāviyūhaṃ kūṭāgāraṃ pavisitvā sovaṇṇamaye pallaṅke nisinno vivicceva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi savitakkaṃ savicāraṃ vivekajaṃ pītisukhaṃ paṭhamajjhānaṃ upasampajja vihāsi vitakkavicārānaṃ vūpasamā ajjhattaṃ sampasādanaṃ cetaso ekodibhāvaṃ avitakkaṃ avicāraṃ samādhijaṃ pītisukhaṃ dutiyajjhānaṃ upasampajja vihāsi pītiyā ca virāgā upekkhako ca vihāsi sato sampajāno sukhañca kāyena paṭisaṃvedesi yantaṃ ariyā ācikkhanti upekkhako satimā sukhavihārīti tatiyajjhānaṃ upasampajja vihāsi sukhassa ca pahānā dukkhassa ca pahānā pubbeva somanassadomanassānaṃ atthaṅgamā adukkhamasukhaṃ upekkhāsatipārisuddhiṃ catutthajjhānaṃ upasampajja vihāsi. [180] Athakho ānanda rājā mahāsudassano mahāviyūhā kūṭāgārā nikkhamitvā sovaṇṇamayaṃ kūṭāgāraṃ pavisitvā rūpiyamaye pallaṅke nisinno mettāsahagatena cetasā ekaṃ disaṃ pharitvā vihāsi tathā dutiyaṃ tathā tatiyaṃ tathā catutthaṃ . iti uddhamadho tiriyaṃ sabbadhi sabbattatāya sabbāvantaṃ lokaṃ mettāsahagatena cetasā vipulena mahaggatena appamāṇena averena abyāpajjhena pharitvā vihāsi karuṇāsahagatena cetasā . muditāsahagatena cetasā . Upekkhāsahagatena cetasā ekaṃ disaṃ pharitvā vihāsi tathā dutiyaṃ tathā tatiyaṃ tathā catutthaṃ . iti uddhamadho tiriyaṃ sabbadhi sabbattatāya sabbāvantaṃ lokaṃ upekkhāsahagatena cetasā vipulena mahaggatena Appamāṇena averena abyāpajjhena pharitvā vihāsi. [181] Rañño ānanda mahāsudassanassa caturāsītinagarasahassāni ahesuṃ kusāvatīrājadhānīpamukhāni caturāsītipāsādasahassāni ahesuṃ dhammapāsādapamukhāni caturāsītikūṭāgārasahassāni ahesuṃ mahāviyūhakūṭāgārapamukhāni caturāsītipallaṅkasahassāni ahesuṃ sovaṇṇamayāni rūpiyamayāni dantamayāni masāragallamayāni ^1- goṇakatthatāni paṭikatthatāni ^2- paṭalikatthatāni kadalimigapavarapaccattharaṇāni sauttaracchadāni ^3- ubhatolohitakupadhānāni caturāsītināgasahassāni ahesuṃ sovaṇṇālaṅkārāni sovaṇṇadhajāni hemajālapaṭicchannāni uposathanāgarājapamukhāni caturāsītiassasahassāni ahesuṃ sovaṇṇālaṅkārāni sovaṇṇadhajāni hemajālapaṭicchannāni valāhakaassarājapamukhāni caturāsītirathasahassāni ahesuṃ sīhacammaparivārāni byagghacammaparivārāni dīpicammaparivārāni paṇḍukambalaparivārāni sovaṇṇālaṅkārāni sovaṇṇadhajāni hemajālapaṭicchannāni vejayantarathapamukhāni caturāsītimaṇisahassāni ahesuṃ maṇiratanapamukhāni caturāsītiitthīsahassāni ahesuṃ subhaddādevīpamukhāni caturāsītigahapatisahassāni ahesuṃ gahapatiratanapamukhāni caturāsītikhattiyasahassāni ahesuṃ anuyantāni ^4- pariṇāyakaratanapamukhāni caturāsītidhenusahassāni ahesuṃ duhasandanāni ^5- kaṃsūpadhāraṇāni ^6- caturāsītivatthakoṭisahassāni ahesuṃ khomasukhumānaṃ kappāsikasukhumānaṃ koseyyasukhumānaṃ @Footnote: ¹ Ma. Yu. sāramayāni. sabbattha īdisameva. ² ayaṃ pāṭho natthi. @³ Yu. sauttaracchadanāni. ⁴ Sī. Yu. anuyuttāni. ⁵ Sī. Ma. Yu. dukulasandanāni. @⁶ Sī. kaṃsupasandanāni. Kambalasukhumānaṃ . rañño ānanda mahāsudassanassa ^1- caturāsītithālipākasahassāni ahesuṃ sāyaṃ pātaṃ bhattābhihāro abhiharayittha. ^2- [182] Tena kho panānanda samayena rañño mahāsudassanassa caturāsītināgasahasasāni sāyaṃ pātaṃ upaṭṭhānaṃ āgacchanti . athakho ānanda rañño mahāsudassanassa etadahosi imāni kho me caturāsītināgasahassāni sāyaṃ pātaṃ upaṭṭhānaṃ āgacchanti yannūna vassasatassa vassasatassa accayena dvecattāḷīsaṃ dvecattāḷīsaṃ nāgasahassāni sakiṃ sakiṃ upaṭṭhānaṃ āgaccheyyunti . athakho ānanda rājā mahāsudassano pariṇāyakaratanaṃ āmantesi imāni kho me samma pariṇāyakaratana caturāsītināgasahassāni sāyaṃ pātaṃ upaṭṭhānaṃ āgacchanti tenahi samma pariṇāyakaratana vassasatassa vassasatassa accayena dvecattāḷīsaṃ dvecattāḷīsaṃ nāgasahassāni sakiṃ sakiṃ upaṭṭhānaṃ āgacchantūti . evaṃ devāti ^[3]- ānanda pariṇāyakaratanaṃ rañño mahāsudassanassa paccassosi . athakho ānanda rañño mahāsudassanassa aparena samayena vassasatassa vassasatassa accayena dvecattāḷīsaṃ dvecattāḷīsaṃ nāgasahassāni sakiṃ sakiṃ upaṭṭhānaṃ āgamiṃsu. {182.1} Athakho ānanda subhaddāya deviyā bahunnaṃ vassānaṃ bahunnaṃ vassasatānaṃ bahunnaṃ vassasahassānaṃ accayena etadahosi ciraṃ diṭṭho kho me rājā mahāsudassano yannūnāhaṃ rājānaṃ mahāsudassanaṃ dassanāya upasaṅkameyyanti . athakho ānanda subhaddā @Footnote: ¹ Yu. ime pāṭhā natthi. ² Ma. Yu. abhihariyittha. ³ Po. Ma. Yu. kho. Devī itthāgāraṃ āmantesi ettha tumhe sīsanhāyatha ^1- pītāni vatthāni pārupatha ciraṃ diṭṭho no rājā mahāsudassano rājānaṃ mahāsudassanaṃ dassanāya upasaṅkameyyāmāti . ^2- evaṃ ayyeti kho ānanda itthāgāraṃ subhaddāya deviyā paṭissuṇitvā sīsanhāyitvā pītāni vatthāni pārupitvā yena subhaddā devī tenupasaṅkami. {182.2} Athakho ānanda subhaddā devī pariṇāyakaratanaṃ āmantesi kappehi samma pariṇāyakaratana caturaṅginiṃ senaṃ ciraṃ diṭṭho no rājā mahāsudassano rājānaṃ mahāsudassanaṃ dassanāya upasaṅkameyyāmāti . ^3- Evaṃ devīti kho ānanda pariṇāyakaratanaṃ subhaddāya deviyā paṭissuṇitvā caturaṅginiṃ senaṃ kappāpetvā subhaddāya deviyā paṭivedesi kappitā kho te devi caturaṅginī senā yassadāni kālaṃ maññasīti . Athakho ānanda subhaddā devī caturaṅginiyā senāya saddhiṃ itthāgārena yena dhammo pāsādo tenupasaṅkami upasaṅkamitvā dhammaṃ pāsādaṃ abhiruhitvā yena mahāviyūhaṃ kūṭāgāraṃ tenupasaṅkami upasaṅkamitvā mahāviyūhassa kūṭāgārassa dvārabāhaṃ ālambitvā aṭṭhāsi. {182.3} Athakho ānanda rājā mahāsudassano saddaṃ sutvā ^4- kinnu kho so mahato viya janakāyassa saddoti mahāviyūhā kūṭāgārā nikkhamanto addasa subhaddaṃ dveiṃ dvārabāhaṃ ālambitvā ṭhitaṃ disvā subhaddaṃ deviṃ etadavoca ettheva devi tiṭṭha mā pāvisīti. Athakho ānanda rājā mahāsudassano @Footnote: ¹ Ma. Yu. sīsāni nhāyatha. 2-3 Ma. Yu. upasaṅkamissāmāti. ⁴ Yu. ime pāṭhā @natthi. Aññataraṃ purisaṃ āmantesi ehi tvaṃ ambho purisa mahāviyūhā kūṭāgārā sovaṇṇamayaṃ pallaṅkaṃ nīharitvā sabbasovaṇṇamaye tālavane paññapehīti . evaṃ devāti kho ānanda so puriso rañño mahāsudassanassa paṭissutvā mahāviyūhā kūṭāgārā sovaṇṇamayaṃ pallaṅkaṃ nīharitvā sabbasovaṇṇamaye tālavane paññapesi . Athakho ānanda rājā mahāsudassano dakkhiṇena passena sīhaseyyaṃ kappesi pādena pādaṃ accādhāya sato sampajāno. [183] Athakho ānanda subhaddāya deviyā etadahosi vippasannāni kho rañño mahāsudassanassa indriyāni parisuddhāni ^1- chavivaṇṇo pariyodāto mā heva kho rājā mahāsudassano kālamakāsīti . rājānaṃ mahāsudassanaṃ etadavoca imāni ^[2]- te deva caturāsītinagarasahassāni kusāvatīrājadhānīpamukhāni ettha deva chandaṃ janehi jīvite apekkhaṃ karohi {183.1} imāni te deva caturāsītipāsādasahassāni dhammapāsādapamukhāni ettha deva chandaṃ janehi jīvite apekkhaṃ karohi imāni ^[3]- te deva caturāsītikūṭāgārasahassāni mahāviyūhakūṭāgārapamukhāni ettha deva chandaṃ janehi jīvite apekkhaṃ karohi imāni te deva caturāsītipallaṅkasahassāni sovaṇṇamayāni rūpiyamayāni dantamayāni masāragallamayāni goṇakatthatāni paṭikatthatāni paṭalikatthatāni kadalimigapavarapaccattharaṇāni sauttaracchadāni ubhatolohitakupadhānāni ettha deva chandaṃ janehi @Footnote: ¹ Ma. Yu. parisuddho. ² Yu. kho. ³ Po. kho. Jīvite apekkhaṃ karohi imāni te deva caturāsītināgasahassāni sovaṇṇālaṅkārāni sovaṇṇadhajāni hemajālapaṭicchannāni uposathanāgarājapamukhāni ettha deva chandaṃ janehi jīvite apekkhaṃ karohi imāni te deva caturāsītiassasahassāni sovaṇṇālaṅkārāni sovaṇṇadhajāni hemajālapaṭicchannāni valāhakaassarājapamukhāni ettha deva chandaṃ janehi jīvite apekkhaṃ karohi imāni te deva caturāsītirathasahassāni sīhacammaparivārāni byagghacammaparivārāni dīpicammaparivārāni paṇḍukambalaparivārāni sovaṇṇālaṅkārāni sovaṇṇadhajāni hemajālapaṭicchannāni vejayantarathapamukhāni ettha deva chandaṃ janehi jīvite apekkhaṃ karohi {183.2} imāni te deva caturāsītimaṇisahassāni maṇiratanapamukhāni ettha deva chandaṃ janehi jīvite apekkhaṃ karohi imāni te deva caturāsītiitthīsahassāni itthīratanapamukhāni ettha deva chandaṃ janehi jīvite apekkhaṃ karohi imāni te deva caturāsītigahapatisahassāni gahapatiratanapamukhāni ettha deva chandaṃ janehi jīvite apekkhaṃ karohi imāni te deva caturāsītikhattiyasahassāni anuyantāni pariṇāyakaratanapamukhāni ettha deva chandaṃ janehi jīvite apekkhaṃ karohi imāni te deva caturāsītidhenusahassāni duhasandanāni kaṃsupadhāraṇāni ettha deva chandaṃ janehi jīvite apekkhaṃ karohi imāni te deva caturāsītivatthakoṭisahassāni khomasukhumānaṃ kappāsikasukhumānaṃ koseyyasukhumānaṃ Kambalasukhumānaṃ ettha deva chandaṃ janehi jīvite apekkhaṃ karohi imāni te deva caturāsītithālipākasahassāni sāyaṃ pātaṃ bhattābhihāro abhiharayittha ^1- ettha deva chandaṃ janehi jīvite apekkhaṃ karohīti {183.3} evaṃ vutte ānanda rājā mahāsudassano subhaddaṃ deviṃ etadavoca dīgharattaṃ kho maṃ tvaṃ devi iṭṭhehi kantehi manāpehi samudācaritvā atha ca pana maṃ tvaṃ pacchime kāle aniṭṭhehi akantehi amanāpehi samudācarasīti. Kathañca hi taṃ deva samudācarāmīti. {183.4} Evaṃ kho maṃ tvaṃ devi samudācara sabbeheva ^[2]- piyehi manāpehi nānābhāvo vinābhāvo aññathābhāvo mā kho tvaṃ deva sāpekkho kālamakāsi dukkhā sāpekkhassa kālakiriyā garahitā ca sāpekkhassa kālakiriyā imāni te deva caturāsītinagarasahassāni kusāvatīrājadhānīpamukhāni ettha deva chandaṃ pajaha jīvite apekkhaṃ mā ^3- akāsi imāni te deva caturāsītipāsādasahassāni .pe. mā akāsi imāni te deva caturāsītikūṭāgārasahassāni .pe. mā akāsi imāni te deva caturāsītipallaṅkasahassāni sovaṇṇamayāni rūpiyamayāni dantamayāni masāragallamayāni goṇakatthatāni paṭikatthatāni paṭalikatthatāni kadalimigapavarapaccattharaṇāni sauttaracchadāni ubhatolohitakupadhānāni ettha deva chandaṃ pajaha jīvite apekkhaṃ mā akāsi imāni te deva caturāsītināgasahassāni sovaṇṇālaṅkārāni sovaṇṇadhajāni @Footnote: ¹ Ma. abhihariyati. Yu. abhihariyittha. ² Ma. Yu. deva. ³ Ma. mākāsi. ito paraṃ @īdisameva. Hemajālapaṭicchannāni uposathanāgarājapamukhāni ettha deva chandaṃ pajaha jīvite apekkhaṃ mā akāsi imāni te deva caturāsītiassasahassāni sovaṇṇālaṅkārāni sovaṇṇadhajāni hemajālapaṭicchannāni valāhakaassarājapamukhāni ettha deva chandaṃ pajaha jīvite apekkhaṃ mā akāsi imāni te deva caturāsītirathasahassāni sīhacammaparivārāni byagghacammaparivārāni dīpicammaparivārāni paṇḍukambalaparivārāni sovaṇṇālaṅkārāni sovaṇṇadhajāni hemajālapaṭicchannāni vejayantarathapamukhāni ettha deva chandaṃ pajaha jīvite apekkhaṃ mā akāsi {183.5} imāni te deva caturāsītimaṇisahassāni maṇiratanapamukhāni ettha deva chandaṃ pajaha jīvite apekkhaṃ mā akāsi imāni te deva caturāsītiitthīsahassāni subhaddādevipamukhāni ettha deva chandaṃ pajaha jīvite apekkhaṃ mā akāsi imāni te deva caturāsītigahapatisahassāni gahapatiratanapamukhāni ettha deva chandaṃ pajaha jīvite apekkhaṃ mā akāsi imāni te deva caturāsītikhattiyasahassasāni anuyantāni pariṇāyakaratanapamukhāni ettha deva chandaṃ pajaha jīvite apekkhaṃ mā akāsi imāni te deva caturāsītidhenusahassāni duhasandanāni kaṃsupadhāraṇāni ettha deva chandaṃ pajaha jīvite apekkhaṃ mā akāsi imāni te deva caturāsītivatthakoṭisahassāni khomasukhumānaṃ kappāsikasukhumānaṃ koseyyasukhumānaṃ kambalasukhumānaṃ ettha deva chandaṃ pajaha jīvite Apekkhaṃ mā akāsi . imāni te deva caturāsītithālipākasahassāni sāyaṃ pātaṃ bhattābhihāro abhiharayittha ettha deva chandaṃ pajaha jīvite apekkhaṃ mā akāsīti. {183.6} Evaṃ vutte ānanda subhaddā devī parodi assūni pavattesi. Athakho ānanda subhaddā devī assūni pamajjitvā ^1- rājānaṃ mahāsudassanaṃ etadavoca sabbeheva deva piyehi manāpehi nānābhāvo vinābhāvo aññathābhāvo mā kho tvaṃ deva sāpekkho kālamakāsi dukkhā sāpekkhassa kālakiriyā garahitā ^[2]- sāpekkhassa kālakiriyā imāni kho te deva caturāsītinagarasahassāni kusāvatīrājadhānīpamukhāni ettha deva chandaṃ pajaha jīvite apekkhaṃ mā akāsi imāni te deva caturāsītipāsādasahassāni dhammapāsādapamukhāni ettha deva chandaṃ pajaha jīvite apekkhaṃ mā akāsi {183.7} imāni te deva caturāsītikūṭāgārasahassāni mahāviyūhakūṭāgārapamukhāni ettha deva chandaṃ pajaha jīvite apekkhaṃ mā akāsi imāni te deva caturāsītipallaṅkasahassāni sovaṇṇamayāni rūpiyamayāni dantamayāni masāragallamayāni goṇakatthatāni paṭikatthatāni paṭalikatthatāni kadalimigapavarapaccattharaṇāni sauttaracchadāni ubhatolohitakupadhānāni ettha deva chandaṃ pajaha jīvite apekkhaṃ mā akāsi imāni te deva caturāsītināgasahassāni sovaṇṇālaṅkārāni sovaṇṇadhajāni hemajālapaṭicchannāni uposathanāgarājapamukhāni ettha deva chandaṃ pajaha jīvite apekkhaṃ mā akāsi imāni @Footnote: ¹ Ma. puñchitvā. ² Ma. Yu. ca. Te deva caturāsītiassasahassāni sovaṇṇālaṅkārāni sovaṇṇadhajāni hemajālapaṭicchannāni valāhakaassarājapamukhāni ettha deva chandaṃ pajaha jīvite apekkhaṃ mā akāsi imāni te deva caturāsītirathasahassāni sīhacammaparivārāni byagghacammaparivārāni dīpicammaparivārāni paṇḍukambalaparivārāni sovaṇṇālaṅkārāni sovaṇṇadhajāni hemajālapaṭicchannāni vejayantarathapamukhāni ettha deva chandaṃ pajaha jīvite apekkhaṃ mā akāsi imāni te deva caturāsītimaṇisahassāni maṇiratanapamukhāni ettha deva chandaṃ pajaha jīvite apekkhaṃ mā akāsi {183.8} imāni te deva caturāsītiitthīsahassāni itthīratanapamukhāni ettha deva chandaṃ pajaha jīvite apekkhaṃ mā akāsi imāni te deva caturāsītigahapatisahassāni gahapatiratanapamukhāni ettha deva chandaṃ pajaha jīvite apekkhaṃ mā akāsi imāni te deva caturāsītikhattiyasahassāni anuyantāni pariṇāyakaratanapamukhāni ettha deva chandaṃ pajaha jīvite apekkhaṃ mā akāsi imāni te deva caturāsītidhenusahassāni duhasandanāni kaṃsupadhāraṇāni ettha deva chandaṃ pajaha jīvite apekkhaṃ mā akāsi imāni te deva caturāsītivatthakoṭisahassāni khomasukhumānaṃ kappāsikasukhumānaṃ koseyyasukhumānaṃ kambalasukhumānaṃ ettha deva chandaṃ pajaha jīvite apekkhaṃ mā akāsi imāni te deva caturāsītithālipākasahassāni sāyaṃ pātaṃ bhattābhihāro abhiharayittha Ettha deva chandaṃ pajaha jīvite apekkhaṃ mā akāsīti. [184] Athakho ānanda rājā mahāsudassano naciraṃyeva ^1- kālamakāsi . seyyathāpi ānanda gahapatissa vā gahapatiputtassa vā manuññaṃ bhojanaṃ bhuttāvissa bhattasammado hoti evameva kho ānanda rañño mahāsudassanassa maraṇantikā vedanā ahosi . Kālakato ca ānanda rājā mahāsudassano sugatiṃ brahmalokaṃ upapajji . rājā ānanda mahāsudassano caturāsītivassasahassāni kumārakīḷaṃ ^2- kīḷi caturāsītivassasahassāni oparajjaṃ kāresi caturāsīti- vassasahassāni rajjaṃ kāresi caturāsītivassasahassāni gihibhūto ^3- dhamme pāsāde brahmacariyaṃ ācari ^4- . so cattāro brahmavihāre bhāvetvā kāyassa bhedā paraṃ maraṇā brahmalokupago ahosi. [185] Siyā nu kho panānanda evamassa añño nūna tena samayena rājā mahāsudassano ahosīti na kho panetaṃ ānanda evaṃ daṭṭhabbaṃ ahaṃ tena samayena rājā mahāsudassano ahosiṃ mama tāni caturāsītinagarasahassāni kusāvatīrājadhānīpamukhāni mama tāni caturāsītipāsādasahassāni dhammapāsādapamukhāni mama tāni caturāsītikūṭāgārasahassāni mahāviyūhakūṭāgārapamukhāni mama tāni caturāsītipallaṅkasahassāni sovaṇṇamayāni rūpiyamayāni dantamayāni masāragallamayāni goṇakatthatāni paṭikatthatāni paṭalikatthatāni @Footnote: ¹ Sī. Ma. Yu. na cirasseva. ² Yu. kumārakīḷikaṃ. ³ Ma. Yu. gihībhūto. @⁴ Ma. Yu. cari. Kadalimigapavarapaccattharaṇāni suuttaracchadāni ubhatolohitakupadhānāni mama tāni caturāsītināgasahassāni sovaṇṇālaṅkārāni sovaṇṇadhajāni hemajālapaṭicchannāni uposathanāgarājapamukhāni mama tāni caturāsītiassasahassāni sovaṇṇālaṅkārāni sovaṇṇadhajāni hemajālapaṭicchannāni valāhakaassarājapamukhāni mama tāni caturāsītirathasahassāni sīhacammaparivārāni byagghacammaparivārāni dīpicammaparivārāni paṇḍukambalaparivārāni sovaṇṇālaṅkārāni sovaṇṇadhajāni hemajālapaṭicchannāni vejayantarathapamukhāni mama tāni caturāsītimaṇisahassāni maṇiratanapamukhāni mama tāni caturāsītiitthīsahassāni subhaddādevīpamukhāni mama tāni caturāsītigahapatisahassāni gahapatiratanapamukhāni {185.1} mama tāni caturāsītikhattiyasahassāni anuyantāni pariṇāyakaratanapamukhāni mama tāni caturāsītidhenusahassāni duhasandanāni kaṃsupadhāraṇāni mama tāni caturāsītivatthakoṭisahassāni khomasukhumānaṃ kappāsikasukhumānaṃ koseyyasukhumānaṃ kambalasukhumānaṃ mama tāni caturāsītithālipākasahassāni sāyaṃ pātaṃ bhattābhihāro abhiharayittha tesaṃ kho panānanda caturāsītinagarasahassānaṃ ekaññeva taṃ nagaraṃ hoti yaṃ tena samayena ajjhāvasāmi yadidaṃ kusāvatī rājadhānī {185.2} tesaṃ kho panānanda caturāsītipāsādasahassānaṃ ekoyeva so pāsādo hoti yaṃ tena samayena ajjhāvasāmi yadidaṃ dhammo pāsādo tesaṃ kho panānanda caturāsītikūṭāgārasahassānaṃ ekaññeva taṃ kūṭāgāraṃ hoti yaṃ tena Samayena ajjhāvasāmi yadidaṃ mahāviyūhaṃ kūṭāgāraṃ tesaṃ kho panānanda caturāsītipallaṅkasahassānaṃ ekoyeva so pallaṅko hoti yaṃ tena samayena paribhuñjāmi sovaṇṇamayo vā rūpiyamayo vā dantamayo vā masāragallamayo vā tesaṃ kho panānanda caturāsītināgasahassānaṃ ekoyeva so nāgo hoti yaṃ tena samayena abhiruhāmi yadidaṃ uposatho nāgarājā tesaṃ kho panānanda caturāsītiassasahassānaṃ ekoyeva so asso hoti yaṃ tena samayena abhiruhāmi yadidaṃ valāhako assarājā tesaṃ kho panānanda caturāsītirathasahassānaṃ ekoyeva so ratho hoti yaṃ tena samayena abhiruhāmi yadidaṃ vejayantaratho tesaṃ kho panānanda caturāsītiitthīsahassānaṃ ekāyeva sā itthī hoti yā tena samayena paccupaṭṭhāti khattiyāyinī ^1- vā vessāyinī vā ^2- tesaṃ kho panānanda caturāsītivatthakoṭisahassānaṃ ekaṃyeva taṃ dussayugaṃ hoti yaṃ tena samayena paridahāmi khomasukhumaṃ vā kappāsikasukhumaṃ vā koseyyasukhumaṃ vā kambalasukhumaṃ vā tesaṃ kho panānanda caturāsītithālipākasahassānaṃ ekoyeva so thālipāko hoti yato nāḷikodanaṃ paramaṃ bhuñjāmi tadupiyañca sūpeyyaṃ {185.3} passānanda sabbe te saṅkhārā atītā niruddhā vipariṇatā evaṃ aniccā kho ānanda saṅkhārā evaṃ adhuvā kho ānanda saṅkhārā evaṃ anassāsikā kho ānanda saṅkhārā yāvañcidaṃ @Footnote: ¹ Ma. khattiyānī vā vessinī vā. Yu. khattiyānī vā velāmikāni vā. @² Sī. khattiyāyinī vā velānimikāni vā. Ānanda alameva sabbasaṅkhāresu nibbindituṃ alaṃ virajjituṃ alaṃ vimuccituṃ {185.4} pakkhittaṃ kho panāhaṃ ānanda abhijānāmi imasmiṃ padese sarīraṃ nikkhipitaṃ yañca kho rājā vasamāno cakkavatti dhammiko dhammarājā cāturanto vijitāvī janapadaṭṭhāvariyappatto sattaratanasamannāgato ayaṃ sattamo sarīranikkhepo na kho panāhaṃ ānanda taṃ padesaṃ samanupassāmi sadevake loke samārake sabrahmake sassamaṇabrāhmaṇiyā pajāya sadevamanussāya yattha tathāgato aṭṭhamaṃ sarīraṃ nikkhipeyyāti . idamavoca bhagavā idaṃ vatvāna sugato athāparaṃ etadavoca satthā [186] Aniccā vata saṅkhārā uppādavayadhammino uppajjitvā nirujjhanti tesaṃ vūpasamo sukhoti. Mahāsudassanasuttaṃ niṭṭhitaṃ catutthaṃ. ---------------- Janavasabhasuttaṃ [187] Evamme sutaṃ . ekaṃ samayaṃ bhagavā nādike ^1- viharati giñjakāvasathe . tena kho pana samayena bhagavā parito parito janapadesu paricārake abbhatīte kālakate upapattīsu byākaroti kāsīkosalesu vajjīmallesu cetivaṃsesu ^2- kurupañcālesu macchasurasenesu ^3- asu amutra upapanno asu amutra upapanno paropaññāsā nādikiyā ^4- paricārakā abbhatītā kālakatā pañcannaṃ orambhāgiyānaṃ saññojanānaṃ parikkhayā opapātikā tattha parinibbāyino anāvattidhammā tasmā lokā sādhikā navuti nādikiyā paricārakā abbhatītā kālakatā tiṇṇaṃ saññojanānaṃ parikkhayā rāgadosamohānaṃ tanuttā sakadāgāmino sakideva imaṃ lokaṃ āgantvā dukkhassantaṃ karissanti sātirekāni pañcasatāni nādikiyā paricārakā abbhatītā kālakatā tiṇṇaṃ saññojanānaṃ parikkhayā sotāpannā avinipātadhammā niyatā sambodhiparāyanāti. [188] Assosuṃ kho nādikiyā paricārakā bhagavā kira parito parito janapadesu paricārake abbhatīte kālakate upapattīsu byākaroti kāsīkosalesu vajjīmallesu cetivaṃsesu kurupañcālesu macchasurasenesu asu amutra upapanno asu amutra upapanno paropaññāsā nādikiyā paricārakā abbhatītā kālakatā pañcannaṃ orambhāgiyānaṃ saññojanānaṃ @Footnote: ¹ Ma. nātike. ² Ma. cetiyavaṃsesu. ito paraṃ īdisameva. ³ Ma. majjha .... @ito paraṃ īdisameva. ⁴ Ma. dātikiyā. ito paraṃ īdisameva. Parikkhayā opapātikā tattha parinibbāyino anāvattidhammā tasmā lokā sādhikā navuti nādikiyā paricārakā abbhatītā kālakatā tiṇṇaṃ saññojanānaṃ parikkhayā rāgadosamohānaṃ tanuttā sakadāgāmino sakideva imaṃ lokaṃ āgantvā dukkhassantaṃ karissanti sātirekāni pañcasatāni nādikiyā paricārakā abbhatītā kālakatā tiṇṇaṃ saññojanānaṃ parikkhayā sotāpannā avinipātadhammā niyatā sambodhiparāyanāti. Tena ca nādikiyā paricārakā attamanā ahesuṃ pamuditā pītisomanassajātā bhagavato pañhāveyyākaraṇaṃ ^1- sutvā. [189] Assosi kho āyasmā ānando bhagavā kira parito parito janapadesu paricārake abbhatīte kālakate upapattīsu byākaroti kāsīkosalesu vajjīmallesu cetivaṃsesu kurupañcālesu macchasurasenesu asu amutra upapanno asu amutra upapanno paropaññāsā nādikiyā paricārakā abbhatītā kālakatā pañcannaṃ orambhāgiyānaṃ saññojanānaṃ parikkhayā opapātikā tattha parinibbāyino anāvattidhammā tasmā lokā sādhikā navuti nādikiyā paricārakā abbhatītā kālakatā tiṇṇaṃ saññojanānaṃ parikkhayā rāgadosamohānaṃ tanuttā sakadāgāmino sakideva imaṃ lokaṃ āgantvā dukkhassantaṃ karissanti sātirekāni pañcasatāni nādikiyā paricārakā abbhatītā kālakatā tiṇṇaṃ saññojanānaṃ parikkhayā sotāpannā avinipātadhammā niyatā sambodhiparāyanāti tena ca nādikiyā paricārakā attamanā ahesuṃ @Footnote: ¹ Ma. Yu. pañhaveyyākaraṇaṃ. ito paraṃ īdisameva. Pamuditā pītisomanassajātā bhagavato pañhāveyyākaraṇaṃ sutvāti. {189.1} Athakho āyasmato ānandassa etadahosi ime kho panāpi ahesuṃ māgadhikā ^1- paricārakā bahū ceva rattaññū ca abbhatītā kālakatā suññā maññe aṅgamagadhā māgadhikehi paricārakehi abbhatītehi kālakatehi tena kho panāpi ahesuṃ buddhe pasannā dhamme pasannā saṅghe pasannā sīlesu paripūrīkārino ^2- te abbhatītā kālakatā bhagavatā abyākatā tesaṃpissa sādhu veyyākaraṇaṃ bahujano pasīdeyya tato gaccheyya sugatiṃ ayaṃ kho panāpi ahosi rājā māgadho seniyo bimbisāro dhammiko dhammarājā hito brāhmaṇagahapatikānaṃ negamānañceva jānapadānañca apissudaṃ manussā kittiyamānarūpā viharanti {189.2} evaṃ so no dhammiko dhammarājā sukhāpetvā kālakato evaṃ mayaṃ tassa dhammikassa dhammarañño vijite phāsukaṃ ^3- viharimhāti so kho panāpi ahosi buddhe pasanno dhamme pasanno saṅghe pasanno sīlesu paripūrīkārī apissudaṃ manussā evamāhaṃsu yāva maraṇakālāpi rājā māgadho seniyo bimbisāro bhagavantaṃ kittiyamānarūpo kālakatoti so abbhatīto kālakato bhagavatā abyākato tassapissa sādhu veyyākaraṇaṃ bahujano pasīdeyya tato gaccheyya sugatiṃ bhagavato kho pana sambodhi māgadhesu yattha kho pana bhagavato sambodhi māgadhesu kathaṃ tatra @Footnote: ¹ māgadhakātipi pāṭho. ² Ma. Yu. paripūrakārino. ito paraṃ īdisameva. @³ Ma. Yu. phāsu. Bhagavā māgadhike paricārake abbhatīte kālakate upapattīsu na byākareyya bhagavā ce kho pana māgadhike paricārake abbhatīte kālakate upapattīsu na byākareyya ninnamanā ^1- tenassu māgadhikā paricārakā yena kho panassu ninnamanā māgadhikā paricārakā kathante bhagavā na byākareyyāti. {189.3} Idamāyasmā ānando māgadhike paricārake ārabbha eko raho anuvicintetvā rattiyā paccūsasamayaṃ paccuṭṭhāya yena bhagavā tenupasaṅkami upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi . Ekamantaṃ nisinno kho āyasmā ānando bhagavantaṃ etadavoca sutaṃ metaṃ bhante bhagavā kira parito parito janapadesu paricārake abbhatīte kālakate upapattīsu byākaroti kāsīkosalesu vajjīmallesu cetivaṃsesu kurupañcālesu macchasurasenesu asu amutra upapanno asu amutra upapanno paropaññāsā nādikiyā paricārakā abbhatītā kālakatā pañcannaṃ orambhāgiyānaṃ saññojanānaṃ parikkhayā opapātikā tattha parinibbāyino anāvattidhammā tasmā lokā sādhikā navuti nādikiyā paricārakā abbhatītā kālakatā tiṇṇaṃ saññojanānaṃ parikkhayā rāgadosamohānaṃ tanuttā sakadāgāmino sakideva imaṃ lokaṃ āgantvā dukkhassantaṃ karissanti sātirekāni pañcasatāni nādikiyā paricārakā abbhatītā kālakatā tiṇṇaṃ saññojanānaṃ parikkhayā @Footnote: ¹ Sī. Yu. dīnamānā. Ma. dīnamanā. ito paraṃ īdisameva. Sotāpannā avinipātadhammā niyatā sambodhiparāyanāti tena ca nādikiyā paricārakā attamanā ahesuṃ pamuditā pītisomanassajātā bhagavato pañhāveyyākaraṇaṃ sutvā ime kho panāpi bhante ahesuṃ māgadhikā paricārakā bahū ceva rattaññū ca abbhatītā kālakatā suññā maññe aṅgamagadhā māgadhikehi paricārakehi abbhatītehi kālakatehi tena kho panāpi bhante ahesuṃ buddhe pasannā dhamme pasannā saṅghe pasannā sīlesu paripūrīkārino te abbhatītā kālakatā bhagavatā abyākatā tesaṃpissa sādhu veyyākaraṇaṃ bahujano pasīdeyya tato gaccheyya sugatiṃ {189.4} ayaṃ kho panāpi bhante ahosi rājā māgadho seniyo bimbisāro dhammiko dhammarājā hito brāhmaṇagahapatikānaṃ negamānañceva jānapadānañca apissudaṃ manussā kittiyamānarūpā viharanti evaṃ no so dhammiko dhammarājā sukhāpetvā kālakato evaṃ mayaṃ tassa dhammikassa dhammarañño vijite phāsukaṃ viharimhāti so kho panāpi bhante ahosi buddhe pasanno dhamme pasanno saṅghe pasanno sīlesu paripūrīkārī apissudaṃ manussā evamāhaṃsu yāva maraṇakālāpi rājā māgadho seniyo bimbisāro bhagavantaṃ kittiyamānarūpo kālakatoti so abbhatīto kālakato bhagavatā abyākato tassapissa sādhu veyyākaraṇaṃ bahujano pasīdeyya tato gaccheyya sugatiṃ bhagavato kho pana bhante sambodhi māgadhesu yattha kho Pana bhante bhagavato sambodhi māgadhesu kathaṃ tatra bhagavā māgadhike paricārake abbhatīte kālakate upapattīsu na byākareyya bhagavā ce kho pana bhante māgadhike paricārake abbhatīte kālakate upapattīsu na byākareyya ninnamanā tenassu māgadhikā paricārakā yena kho panassu ninnamanā māgadhikā paricārakā kathaṃ te bhagavā na byākareyyāti . idamāyasmā ānando māgadhike paricārake ārabbha bhagavato sammukhā parikathaṃ katvā uṭṭhāyāsanā bhagavantaṃ abhivādetvā padakkhiṇaṃ katvā pakkāmi. [190] Athakho bhagavā acirapakkante āyasmante ānande pubbaṇhasamayaṃ nivāsetvā pattacīvaraṃ ādāya nādikaṃ piṇḍāya pāvisi nādike piṇḍāya caritvā pacchābhattaṃ piṇḍapātapaṭikkanto pāde pakkhāletvā giñjakāvasathaṃ pavisitvā māgadhike paricārake ārabbha aṭṭhikatvā ^1- manasikatvā sabbaṃ ^2- cetaso samannāharitvā paññatte āsane nisīdi gatiṃ nesaṃ jānissāmi abhisamparāyaṃ yaṃgatikā te bhavanto yaṃabhisamparāyāti . addasā kho bhagavā māgadhike paricārake yaṃgatikā te bhavanto yaṃabhisamparāyā ^3-. Athakho bhagavā sāyaṇhasamayaṃ paṭisallānā vuṭṭhito giñjakāvasathā nikkhamitvā vihāracchāyāyaṃ paññatte āsane nisīdi. [191] Athakho āyasmā ānando yena bhagavā tenupasaṅkami upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi . ekamantaṃ @Footnote: ¹ aṭṭhiṃkatvā. ² sabbacetaso. ito paraṃ īdisameva. ³ Ma. yaṃabhisamparāyāti. Nisinno kho āyasmā ānando bhagavantaṃ etadavoca upasantapatisso ^1- bhante bhagavā bhātiriva bhagavato mukhavaṇṇo vippasannattā indriyānaṃ santena nūnajja bhante bhagavā vihārena vihāsīti . Yadeva kho me tvaṃ ānanda māgadhike paricārake ārabbha sammukhā parikathaṃ katvā uṭṭhāyāsanā pakkanto tadevāhaṃ nādike piṇḍāya caritvā pacchābhattaṃ piṇḍapātapaṭikkanto pāde pakkhāletvā giñjakāvasathaṃ pavisitvā māgadhike paricārake ārabbha aṭṭhikatvā manasikatvā sabbaṃ cetaso samannāharitvā paññatte āsane nisīdiṃ gatiṃ nesaṃ jānissāmi abhisamparāyaṃ yaṃgatikā te bhavanto yaṃabhisamparāyāti addasaṃ kho ahaṃ ānanda māgadhike paricārake yaṃgatikā te bhavanto yaṃabhisamparāyā {191.1} athakho ānanda antarahito yakkho saddamanussāvesi janavasabho ahaṃ bhagavā janavasabho ahaṃ sugatāti abhijānāsi no tvaṃ ānanda ito pubbe evarūpaṃ nāmadheyyaṃ sutaṃ ^2- yadidaṃ janavasabhoti . na kho ahaṃ bhante abhijānāmi ito pubbe evarūpaṃ nāmadheyyaṃ sutaṃ ^3- yadidaṃ janavasabhoti apica me bhante lomāni haṭṭhāni janavasabhoti nāmadheyyaṃ sutvā tassa mayhaṃ bhante etadahosi na hi nūna ^4- so orako yakkho bhavissati yadidaṃ ^5- evarūpaṃ nāmadheyyaṃ supaññattaṃ ^6- yadidaṃ janavasabhoti. Antarā kho ānanda saddassa pātubhāvo uḷāravaṇṇo me yakkho sammukhe @Footnote: ¹ Sī. Yu. upasantappadisso. Ma. upasantapadisso. 2-3 Yu. sutvā. @⁴ Sī. naha nūna. ⁵ Yu. yassidaṃ. ⁶ Yu. ayaṃ pāṭho natthi. Pāturahosi dutiyampi saddamanussāvesi bimbisāro ahaṃ bhagavā bimbisāro ahaṃ sugata idaṃ sattamaṃ kho ahaṃ bhante vessavaṇassa mahārājassa sahabyataṃ upapajjāmi so ito cuto manussesu rājā bhavituṃ pahomi ^1- [192] Ito satta tato satta saṃsarāmi ^2- catuddasa nivāsamabhijānāmi yattha me vusitaṃ pure. {192.1} Dīgharattaṃ kho ahaṃ bhante avinipāto avinipātaṃ sañjānāmi āsā ca pana me santiṭṭhati sakadāgāmitāyāti. Acchariyamidaṃ āyasmato janavasabhassa yakkhassa abbhūtamidaṃ āyasmato janavasabhassa yakkhassa dīgharattaṃ kho ahaṃ bhante avinipāto avinipātaṃ sañjānāmīti pavedesi ^3- āsā ca pana me santiṭṭhati sakadāgāmitāyāti pavedesi kutonidānaṃ panāyasmā janavasabho yakkho evarūpaṃ uḷāravisesādhigamaṃ sañjānātīti . na aññatra bhagavā tava sāsanā na aññatra sugata tava sāsanā yadagge ahaṃ bhante bhagavati ekantato ^4- abhippasanno tadagge ahaṃ bhante dīgharattaṃ avinipāto avinipātaṃ sañjānāmi āsā ca pana me santiṭṭhati sakadāgāmitāya idhāhaṃ bhante vessavaṇena mahārājena pesito virūḷhakassa mahārājassa santike kenacideva karaṇīyena addasaṃ bhagavantaṃ antarāmagge @Footnote: ¹ Sī. tato cuto manussā rājā amanussā rājā divi homi. Ma. Yu. so tato @cuto manussarājā bhavituṃ pahomi. ² Ma. Yu. saṃsārāni. ³ Ma. Yu. ca vadesi. @ito paraṃ īdisameva. ⁴ Sī. Yu. ekantagato. Ma. ekantigato. Giñjakāvasathaṃ pavisitvā māgadhike paricārake ārabbha aṭṭhikatvā manasikatvā sabbaṃ cetaso samannāharitvā nisinnaṃ gatiṃ nesaṃ jānissāmi abhisamparāyaṃ yaṃgatikā te bhavanto yaṃabhisamparāyāti anacchariyaṃ kho panetaṃ bhante yaṃ vessavaṇassa mahārājassa tassaṃ parisāyaṃ bhāsato sammukhā paṭiggahitaṃ yaṃgatikā te bhavanto yaṃabhisamparāyāti tassa mayhaṃ bhante etadahosi bhagavantañca dakkhāmi idañca bhagavato ārocessāmīti ime kho me bhante dve paccayā bhagavantaṃ dassanāya upasaṅkamituṃ {192.2} purimāni bhante divasāni purimatarāni tadahuposathe paṇṇarase vassūpanāyikāya puṇṇamāya rattiyā kevalakappā ca devā tāvatiṃsā sudhammāyaṃ sabhāyaṃ sannisinnā honti sannipatitā mahatī ca dibbaparisā samantato nisinnā honti cattāro ca mahārājāno catuddisā nisinnā honti puratthimāya disāya dhataraṭṭho mahārājā pacchimābhimukho nisinno hoti devehi ^1- purakkhatvā dakkhiṇāya disāya virūḷhako mahārājā uttarābhimukho nisinno hoti devehi purakkhatvā pacchimāya disāya virūpakkho mahārājā puratthimābhimukho nisinno hoti devehi purakkhatvā uttarāya disāya vessavaṇo mahārājā dakkhiṇābhimukho nisinno hoti devehi purakkhatvā yadā bhante kevalakappā ca devā tāvatiṃsā sudhammāyaṃ sabhāyaṃ nisinnā honti sannipatitā mahatī ca dibbaparisā samantato nisinnā honti cattāro ca mahārājāno catuddisā @Footnote: ¹ Ma. Yu. deve purakkhatvā. ito paraṃ īdisameva. Nisinnā honti idaṃ nesaṃ hoti āsanasmiṃ atha pacchā amhākaṃ āsanaṃ hoti ye te bhante devā bhagavati brahmacariyaṃ caritvā adhunūpapannā tāvatiṃsakāyaṃ te aññe deve ativirocenti vaṇṇena ceva yasasā ca tena sudaṃ bhante devā tāvatiṃsā attamanā honti pamuditā pītisomanassajātā dibbā vata bho kāyā paripūrenti hāyanti asurakāyāti athakho bhante sakko devānamindo devānaṃ tāvatiṃsānaṃ sampasādaṃ viditvā imāhi gāthāhi anumodi [193] Modanti vata bho devā tāvatiṃsā sahindakā tathāgataṃ namassantā dhammassa ca sudhammataṃ. Nave ^2- va deve passantā vaṇṇavante yasassino ^3- sugatasmiṃ brahmacariyaṃ caritvāna idhāgate. Te aññe atirocanti vaṇṇena yasasāyunā sāvakā bhūripaññassa visesupagatā idha. Idaṃ disvāna nandanti tāvatiṃsā sahindakā tathāgataṃ namassantā dhammassa ca sudhammatanti. [194] Tena sudaṃ bhante devā tāvatiṃsā bhiyyoso mattāya attamanā honti pamuditā pītisomanassajātā dibbā vata bho kāyā paripūrenti hāyanti asurakāyāti athakho bhante yenatthena devā tāvatiṃsā sudhammāyaṃ sabhāyaṃ sannisinnā honti sannipatitā taṃ atthaṃ cintayitvā taṃ atthaṃ mantayitvā vuttavacanāpi taṃ ^4- cattāro @Footnote: ¹ Ma. Yu. atirocanti. ² Ma. nave deve ca passantā. ³ Ma. yasassine. @ito paraṃ īdisameva. ⁴ Ma. vuttavacanāpitaṃ. Mahārājāno tasmiṃ atthe honti paccanusiṭṭhavacanāpi ^1- taṃ cattāro mahārājāno tasmiṃ atthe honti sakesu sakesu āsanesu ṭhitā avipakkantā. Te vuttavākyā rājāno paṭiggayhānusāsaniṃ vippasannamanā santā aṭṭhaṃsu samhi āsaneti. [195] Athakho bhante uttarāya disāya uḷāro āloko sañjāyi obhāso pāturahosi atikkammeva devānaṃ devānubhāvaṃ atha ^2- bhante sakko devānamindo deve tāvatiṃse āmantesi yathā kho mārisā nimittā dissanti āloko sañjāyati obhāso pātubhavati brahmā pātubhavissati brahmuno hetaṃ pubbanimittaṃ pātubhāvāya yadidaṃ āloko sañjāyati obhāso pātubhavatīti. Yathā nimittā dissanti brahmā pātubhavissati brahmuno hetaṃ pubbanimittaṃ ^3- obhāso vipulo mahāti. [196] Atha bhante devā tāvatiṃsā yathāsakesu āsanesu nisīdiṃsu obhāsametaṃ ñassāma yaṃ vipāko bhavissati sacchikatvā va naṃ gamissāmāti . cattāropi mahārājāno yathāsakesu āsanesu nisīdiṃsu obhāsametaṃ ñassāma yaṃ vipāko bhavissati sacchikatvā va naṃ gamissāmāti . idaṃ sutvā devā ^4- tāvatiṃsā ekaggā samāpajjiṃsu obhāsametaṃ ñassāma yaṃ vipāko bhavissati sacchikatvā va naṃ gamissāmāti yadā bhante brahmā sanaṅkumāro @Footnote: ¹ Ma. paccanusiṭṭhavacanāpitaṃ. ² Ma. athakho. ³ Ma. Yu. nimittaṃ. ⁴ Ma. ayaṃ @pāṭho natthi. Devānaṃ tāvatiṃsānaṃ pātubhavati oḷārikaṃ attabhāvaṃ abhinimminitvā pātubhavati yo kho pana bhante brahmuno pakativaṇṇo anabhisambhavanīyo so devānaṃ tāvatiṃsānaṃ cakkhupathasmiṃ yadā bhante brahmā sanaṅkumāro devānaṃ tāvatiṃsānaṃ pātubhavati so aññe deve atirocati vaṇṇena ceva yasasā ca seyyathāpi bhante sovaṇṇaviggaho mānusaṃ viggahaṃ atirocati evameva kho bhante yadā brahmā sanaṅkumāro devānaṃ tāvatiṃsānaṃ pātubhavati so aññe deve atirocati vaṇṇena ceva yasasā ca yadā bhante brahmā sanaṅkumāro devānaṃ tāvatiṃsānaṃ pātubhavati na tassaṃ parisāyaṃ koci devo abhivādeti vā paccuṭṭheti vā āsanena vā nimanteti sabbe va tuṇhībhūtā pañjalikā pallaṅke nisīdanti yassadāni devassa icchissati brahmā sanaṅkumāro tassa devassa pallaṅke nisīdissati ^1- {196.1} yassa kho pana bhante devassa brahmā sanaṅkumāro pallaṅke nisīdati uḷāraṃ so labhati devo vedapaṭilābhaṃ uḷāraṃ so labhati devo somanassapaṭilābhaṃ seyyathāpi bhante rājā khattiyo muddhāvasitto adhunāvasitto ^2- rajjena uḷāraṃ so labhati vedapaṭilābhaṃ uḷāraṃ so labhati somanassapaṭilābhaṃ evameva kho bhante yassa devassa brahmā sanaṅkumāro pallaṅke nisīdati uḷāraṃ so labhati devo vedapaṭilābhaṃ uḷāraṃ so labhati devo somanassapaṭilābhaṃ @Footnote: ¹ Ma. Yu. nisīdissatīti. ² adhunābhisittotipi pāṭho. Atha bhante brahmā sanaṅkumāro oḷārikaṃ attabhāvaṃ abhinimminitvā kumāravaṇṇo ^1- hutvā pañcasikho devānaṃ tāvatiṃsānaṃ pāturahosi so vehāsaṃ abbhuggantvā ākāse antalikkhe pallaṅkena nisīdi . Seyyathāpi bhante balavā puriso supaccatthate vā pallaṅke same vā bhūmibhāge pallaṅkena nisīdeyya evameva kho bhante brahmā sanaṅkumāro vehāsaṃ abbhuggantvā ākāse antalikkhe pallaṅke ^2- nisīditvā devānaṃ tāvatiṃsānaṃ sampasādaṃ viditvā imāhi gāthāhi anumodi [197] Modanti vata bho devā tāvatiṃsā sahindakā tathāgataṃ namassantā dhammassa ca sudhammataṃ. Nave va deve passantā vaṇṇavante yasassino sugatamhi brahmacariyaṃ caritvāna idhāgate. Te aññe atirocanti vaṇṇena yasasāyunā sāvakā bhūripaññassa visesupagatā idha. Idaṃ disvāna nandanti tāvatiṃsā sahindakā tathāgataṃ namassantā dhammassa ca sudhammatanti. [198] Idamatthaṃ bhante brahmā sanaṅkumāro abhāsittha. Idamatthaṃ bhante brahmuno sanaṅkumārassa bhāsato aṭṭhaṅgasamannāgato saro hoti vissaṭṭho ca viññeyyo ca mañjū ca savanīyo ca bindu ca avisārī ca gambhīro ca ninnādī ca . yathāparisaṃ kho pana bhante brahmā sanaṅkumāro sarena ca viññāpeti na cassa bahiddhā @Footnote: ¹ Ma. Yu. kumāravaṇṇī. ² Ma. Yu. pallaṅkena. Parisāya ghoso niccharati . yassa kho pana bhante evaṃ aṭṭhaṅgasamannāgato saro hoti so vuccati brahmassaroti. {198.1} Athakho bhante brahmā sanaṅkumāro tettiṃse attabhāve abhinimminitvā devānaṃ tāvatiṃsānaṃ ^1- paccekapallaṅke nisīditvā deve tāvatiṃse āmantesi taṃ kiṃ maññanti bhonto devā tāvatiṃsā yāvañceso ^2- bhagavā bahujanahitāya paṭipanno bahujanasukhāya lokānukampāya atthāya hitāya sukhāya devamanussānaṃ . ye hi keci bhonto ^3- buddhaṃ saraṇaṃ gatā dhammaṃ saraṇaṃ gatā saṅghaṃ saraṇaṃ gatā sīlesu paripūrīkārino te kāyassa bhedā paraṃ maraṇā appekacce parinimmitavasavattīnaṃ devānaṃ sahabyataṃ upapajjanti appekacce nimmānaratīnaṃ devānaṃ sahabyataṃ upapajjanti appekacce tusitānaṃ devānaṃ sahabyataṃ upapajjanti appekacce yāmānaṃ devānaṃ sahabyataṃ upapajjanti appekacce tāvatiṃsānaṃ devānaṃ sahabyataṃ upapajjanti appekacce cātummahārājikānaṃ devānaṃ sahabyataṃ upapajjanti ye sabbanihīnaṃ kāyaṃ paripūrenti te gandhabbakāyaṃ paripūrentīti. [199] Idamatthaṃ bhante brahmā sanaṅkumāro abhāsittha ^4- . Idamatthaṃ bhante brahmuno sanaṅkumārassa bhāsato ghosoyeva devā maññanti yvāyaṃ mama pallaṅke svāyaṃ eko ca ^5- bhāsatīti. Ekasmiṃ bhāsamānasmiṃ sabbe bhāsanti nimmitā ekasmiṃ tuṇhimāsine sabbe tuṇhī bhavanti te. @Footnote: ¹ Ma. Yu. paccekapallaṅkesu pallaṅkena. ito paraṃ īdisameva. ² Ma. yāvañca so. @Yu. yāva ca so. ³ Ma. Yu. bho. ⁴ Ma. bhāsittha. ⁵ Ma. Yu. ekova. ito @paraṃ īdisameva. Tadassu devā maññanti tāvatiṃsā sahindakā yvāyaṃ mama pallaṅkasmiṃ svāyaṃ eko ca bhāsatīti. [200] Athakho bhante brahmā sanaṅkumāro ekattena attānaṃ upasaṃharati ekattena attānaṃ upasaṃharitvā sakkassa devānamindassa pallaṅke nisīditvā deve tāvatiṃse āmantesi {200.1} taṃ kiṃ maññanti bhonto devā tāvatiṃsā yāva supaññattāpime ^1- tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena cattāro iddhipādā ^2- iddhibahulīkatāya ^3- iddhivisevitāya ^4- iddhivikubbanatāya katame cattāro idha bho bhikkhu chandasamādhipadhānasaṅkhārasamannāgataṃ iddhipādaṃ bhāveti viriyasamādhipadhānasaṅkhārasamannāgataṃ iddhipādaṃ bhāveti cittasamādhipadhāna- saṅkhārasamannāgataṃ iddhipādaṃ bhāveti vīmaṃsāsamādhipadhānasaṅkhārasamannāgataṃ iddhipādaṃ bhāveti ime kho bho tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena cattāro iddhipādā paññattā iddhibahulīkatāya iddhivisevitāya iddhivikubbanatāya {200.2} yepi ^5- hi keci bho atītamaddhānaṃ samaṇā vā brāhmaṇā vā anekavihitaṃ iddhividhaṃ paccanubhosuṃ sabbe te imesaññeva catunnaṃ iddhipādānaṃ bhāvitattā bahulīkatattā yepi ^6- hi keci bho anāgatamaddhānaṃ samaṇā vā brāhmaṇā vā anekavihitaṃ iddhividhaṃ paccanubhossanti @Footnote: ¹ Ma. supaññattācime. Yu. supaññattāvime. ito paraṃ īdisameva. @² Ma. supaññattā. ito paraṃ īdisameva. ³ iddhipahutāyāti pāṭhena bhavitabbaṃ. @⁴ iddhiāsevitāyāti vā iddhivisatāyāti vā pāṭho. Ma. Yu. iddhivisavitāya. @ito paraṃ īdisameva. ⁵ Ma. Yu. yehi. ⁶ Yu. yehipi. Sabbe te imesaññeva catunnaṃ iddhipādānaṃ bhāvitattā bahulīkatattā yepi hi keci bho etarahi samaṇā vā brāhmaṇā vā anekavihitaṃ iddhividhaṃ paccanubhonti sabbe te imesaññeva catunnaṃ iddhipādānaṃ bhāvitattā bahulīkatattā passanti no bhonto devā tāvatiṃsā mamapīmaṃ ^1- evarūpaṃ iddhānubhāvanti . evaṃ mahābrahmeti . ahaṃpi kho bho imesaṃyeva catunnaṃ iddhipādānaṃ bhāvitattā bahulīkatattā evaṃmahiddhiko evaṃmahānubhāvoti. [201] Idamatthaṃ bhante brahmā sanaṅkumāro abhāsittha. Idamatthaṃ bhante brahmā sanaṅkumāro bhāsitvā deve tāvatiṃse āmantesi taṃ kiṃ maññanti bhonto devā tāvatiṃsā yāvañcidaṃ tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena tayo okāsādhigamā anubuddhā sukhassādhigamāya. Katame tayo. [202] Idha bho ekacco saṃsaṭṭho viharati kāmehi saṃsaṭṭho akusalehi dhammehi . so aparena samayena ariyadhammaṃ suṇāti yoniso manasikaroti dhammānudhammaṃ paṭipajjati . so ariyadhammassavanaṃ āgamma yoniso manasikāraṃ dhammānudhammaṃ ^2- paṭipajjati asaṃsaṭṭho viharati kāmehi asaṃsaṭṭho akusalehi dhammehi . tassa asaṃsaṭṭhassa kāmehi asaṃsaṭṭhassa akusalehi dhammehi uppajjati sukhaṃ sukhā bhiyyo somanassaṃ . seyyathāpi bho pamudā ^3- pāmojjaṃ ^4- jāyetha @Footnote: ¹ Sī. Yu. mamapi naṃ. Ma. mamapimaṃ. ² Ma. Yu. dhammānudhammappaṭipattiṃ. @³ Yu. mudā pāmujjaṃ. ito paraṃ īdisameva. ⁴ pāmujjantīti vā pāṭho. Evameva kho bho asaṃsaṭṭhassa kāmehi asaṃsaṭṭhassa akusalehi dhammehi uppajjati sukhaṃ sukhā bhiyyo somanassaṃ . ayaṃ kho bho tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena paṭhamo okāsādhigamo anubuddho sukhassādhigamāya. [203] Puna caparaṃ bho idhekaccassa oḷārikā kāyasaṅkhārā appaṭippassaddhā honti oḷārikā vacīsaṅkhārā appaṭippassaddhā honti oḷārikā cittasaṅkhārā appaṭippassaddhā honti . so aparena samayena ariyadhammaṃ suṇāti yoniso manasikaroti dhammānudhammaṃ paṭipajjati . tassa ariyadhammassavanaṃ āgamma yoniso manasikāraṃ dhammānudhammaṃ paṭipajjantassa ^1- oḷārikā kāyasaṅkhārā paṭippassambhanti oḷārikā vacīsaṅkhārā paṭippassambhanti oḷārikā cittasaṅkhārā paṭippassambhanti . tassa oḷārikānaṃ kāyasaṅkhārānaṃ paṭippassaddhiyā oḷārikānaṃ vacīsaṅkhārānaṃ paṭippassaddhiyā oḷārikānaṃ cittasaṅkhārānaṃ paṭippassaddhiyā uppajjati sukhaṃ sukhā bhiyyo somanassaṃ . seyyathāpi bho pamudā pāmojjaṃ jāyetha evameva kho bho oḷārikānaṃ kāyasaṅkhārānaṃ paṭippassaddhiyā oḷārikānaṃ vacīsaṅkhārānaṃ paṭippassaddhiyā oḷārikānaṃ cittasaṅkhārānaṃ paṭippassaddhiyā uppajjati sukhaṃ sukhā bhiyyo somanassaṃ . ayaṃ kho bho tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena dutiyo okāsādhigamo anubuddho sukhassādhigamāya. @Footnote: ¹ Ma. Yu. dhammā ... paṭipattiṃ. [204] Puna caparaṃ bho idhekacco idaṃ kusalanti yathābhūtaṃ nappajānāti idaṃ akusalanti yathābhūtaṃ nappajānāti idaṃ sāvajjanti yathābhūtaṃ nappajānāti idaṃ anavajjanti yathābhūtaṃ nappajānāti idaṃ sevitabbanti yathābhūtaṃ nappajānāti idaṃ na sevitabbanti yathābhūtaṃ nappajānāti idaṃ hīnanti yathābhūtaṃ nappajānāti idaṃ paṇītanti yathābhūtaṃ nappajānāti idaṃ kaṇhasukkasappaṭibhāganti yathābhūtaṃ nappajānāti. {204.1} So aparena samayena ariyadhammaṃ suṇāti yoniso manasikaroti dhammānudhammaṃ paṭipajjati . so ariyadhammassavanaṃ āgamma yoniso manasikāraṃ dhammānudhammaṃ paṭipajjati ^1- idaṃ kusalanti yathābhūtaṃ pajānāti idaṃ akusalanti yathābhūtaṃ pajānāti idaṃ sāvajjanti yathābhūtaṃ pajānāti idaṃ anavajjanti yathābhūtaṃ pajānāti idaṃ sevitabbanti yathābhūtaṃ pajānāti idaṃ na sevitabbanti yathābhūtaṃ pajānāti idaṃ hīnanti yathābhūtaṃ pajānāti idaṃ paṇītanti yathābhūtaṃ pajānāti idaṃ kaṇhasukkasappaṭibhāganti yathābhūtaṃ pajānāti . tassa evaṃ jānato evaṃ passato avijjā pahīyati vijjā uppajjati. {204.2} Tassa avijjāvirāgā vijjuppādā uppajjati sukhaṃ sukhā bhiyyo somanassaṃ . seyyathāpi bho pamudā pāmojjaṃ jāyetha evameva kho bho avijjāvirāgā vijjuppādā uppajjati sukhaṃ sukhā bhiyyo somanassaṃ . ayaṃ kho bho tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena tatiyo okāsādhigamo anubuddho sukhassādhigamāya . @Footnote: ¹ Ma. Yu. dhammā ... paṭipattiṃ. Ime kho bho tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena tayo okāsādhigamā anubuddhā sukhassādhigamāyāti. [205] Idamatthaṃ bhante brahmā sanaṅkumāro abhāsittha . Idamatthaṃ bhante brahmā sanaṅkumāro bhāsitvā deve tāvatiṃse āmantesi taṃ kiṃ maññanti bhonto devā tāvatiṃsā yāva supaññattāpīme tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena cattāro satipaṭṭhānā kusalassādhigamāya katame cattāro idha bho bhikkhu ajjhattaṃ kāye kāyānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā vineyya loke abhijjhādomanassaṃ ajjhattaṃ kāye kāyānupassī viharanto tattha sammā samādhiyati sammā vippasīdati. {205.1} So tattha sammāsamāhito sammāvippasanno bahiddhā parakāye ñāṇadassanaṃ abhinibbatteti . ajjhattaṃ vedanāsu vedanānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā vineyya loke abhijjhādomanassaṃ ajjhattaṃ vedanāsu vedanānupassī viharanto tattha sammā samādhiyati sammā vippasīdati . so tattha sammāsamāhito sammāvippasanno bahiddhā paravedanāsu ñāṇadassanaṃ abhinibbatteti . ajjhattaṃ citte cittānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā vineyya loke abhijjhādomanassaṃ ajjhattaṃ citte cittānupassī viharanto tattha sammā samādhiyati sammā vippasīdati . so tattha sammāsamāhito sammāvippasanno bahiddhā paracitte ñāṇadassanaṃ abhinibbatteti . Ajjhattaṃ dhammesu dhammānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā vineyya loke abhijjhādomanassaṃ ajjhattaṃ dhammesu dhammānupassī viharanto tattha sammā samādhiyati sammā vippasīdati . so tattha sammāsamāhito sammāvippasanno bahiddhā paradhammesu ñāṇadassanaṃ abhinibbatteti . ime kho bho tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena cattāro satipaṭṭhānā paññattā kusalassādhigamāyāti. [206] Idamatthaṃ bhante brahmā sanaṅkumāro abhāsittha . Idamatthaṃ bhante brahmā sanaṅkumāro bhāsitvā deve tāvatiṃse āmantesi taṃ kiṃ maññanti bhonto devā tāvatiṃsā yāva supaññattāpīme tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena satta samādhiparikkhārā sammāsamādhissa bhāvanāya ^1- sammāsamādhissa pāripūriyā katame satta sammādiṭṭhi sammāsaṅkappo sammāvācā sammākammanto sammāājīvo sammāvāyāmo sammāsati. {206.1} Yā kho bho imehi sattahaṅgehi cittassa ekaggatā parikkhatā ayaṃ vuccati bho ariyo sammāsamādhi saupaniso itipi saparikkhāro itipi sammādiṭṭhissa bho sammāsaṅkappo pahoti sammāsaṅkappassa sammāvācā pahoti sammāvācassa sammākammanto pahoti sammākammantassa sammāājīvo pahoti sammāājīvassa sammāvāyāmo pahoti sammāvāyāmassa sammāsati @Footnote: ¹ Ma. paribhāvanāya. Pahoti sammāsatissa sammāsamādhi pahoti sammāsamādhissa sammāñāṇaṃ pahoti sammāñāṇassa sammāvimutti pahoti . Yañhi taṃ bho sammāvadamāno vadeyya svākkhāto bhagavatā dhammo sandiṭṭhiko akāliko ehipassiko opanayiko paccattaṃ veditabbo viññūhīti ^1- apārutā te ^2- amatassa dvārāti . Idameva taṃ sammāsambuddhe aveccappasādena samannāgataṃ ^3- sammāvadamāno vadeyya svākkhāto hi ^[4]- bhagavatā dhammo sandiṭṭhiko akāliko ehipassiko opanayiko paccattaṃ veditabbo viññūhi apārutā te amatassa dvārāti. {206.2} Ye hi keci bho buddhe aveccappasādena samannāgatā dhamme aveccappasādena samannāgatā saṅghe aveccappasādena samannāgatā ariyakantehi sīlehi samannāgatā . ye cime opapātikā dhamme vinītā sātirekāni catuvīsatisatasahassāni māgadhikā paricārakā abbhatītā kālakatā tiṇṇaṃ saññojanānaṃ parikkhayā sotāpannā avinipātadhammā niyatā sambodhiparāyanā . atthi cevettha sakadāgāmino athāyaṃ ^5- itarā pajā puññabhāgāti mama ^6- no saṅkhātuṃ ^[7]- sakkomi musāvādassa ottappanti. [207] Idamatthaṃ bhante brahmā sanaṅkumāro abhāsittha . Idamatthaṃ bhante brahmuno sanaṅkumārassa bhāsato vessavaṇassa mahārājassa evaṃ cetaso parivitakko udapādi acchariyaṃ vata bho @Footnote: ¹ Ma. viññūhi. ² Ma. Yu. ayaṃ pāṭho natthi. ito paraṃ īdisameva. ³ Ma. Yu. @sammāsambuddhe - samannāgatanti ime pāṭhā natthi. ⁴ Ma. Yu. bho. ⁵ Ma. atthāyaṃ. @⁶ Ma. Yu. me mano. ⁷ Ma. Yu. nopi. Abbhūtaṃ vata bho evarūpopi nāma uḷāro satthā bhavissati evarūpaṃ uḷāraṃ dhammakkhānaṃ evarūpā uḷārā visesādhigamā paññāyissantīti . atha bhante brahmā sanaṅkumāro vessavaṇassa mahārājassa cetasā cetoparivitakkamaññāya vessavaṇaṃ mahārājānaṃ etadavoca taṃ kiṃ maññati bhavaṃ vessavaṇo mahārājā atītampi addhānaṃ evarūpo uḷāro satthā ahosi evarūpaṃ uḷāraṃ dhammakkhānaṃ evarūpā uḷārā visesādhigamā paññāyiṃsu anāgatampi addhānaṃ evarūpo uḷāro satthā bhavissati evarūpaṃ uḷāraṃ dhammakkhānaṃ evarūpā uḷārā visesādhigamā paññāyissantīti. [208] Idamatthaṃ bhante brahmā sanaṅkumāro devānaṃ tāvatiṃsānaṃ abhāsi . idamatthaṃ vessavaṇo mahārājā brahmuno sanaṅkumārassa devānaṃ tāvatiṃsānaṃ bhāsato sammukhā sutaṃ sammukhā paṭiggahitaṃ ^1- sāyaṃ parisāyaṃ ^2- ārocesi . idamatthaṃ janavasabho yakkho vessavaṇassa mahārājassa sāyaṃ parisāyaṃ bhāsato sammukhā sutaṃ sammukhā paṭiggahitaṃ ^3- bhagavato ārocesi . idamatthaṃ bhagavā janavasabhassa yakkhassa sammukhā sutvā sammukhā paṭiggahetvā sāmañca abhiññāya āyasmato ānandassa ārocesi . idamatthaṃ āyasmā ānando bhagavato sammukhā sutvā sammukhā paṭiggahetvā ārocesi bhikkhūnaṃ @Footnote: ¹ Sī. Yu. sutvā sammukhā paṭiggahetvā. ² Sī. Yu. saparisāyaṃ. Ma. sayaṃ parisāyaṃ. @³ Sī. Yu. sutvā sammukhā paṭiggahetvā. Bhikkhunīnaṃ upāsakānaṃ upāsikānaṃ . tayidaṃ brahmacariyaṃ iddhañceva phītañca vitthārikaṃ ^1- bahujaññaṃ puthubhūtaṃ yāva devamanussehi suppakāsitanti. Janavasabhasuttaṃ niṭṭhitaṃ pañcamaṃ. ------------- @Footnote: ¹ Yu. vitthāritaṃ. Mahāgovindasuttaṃ [209] Evamme sutaṃ . ekaṃ samayaṃ bhagavatā rājagahe viharati gijjhakūṭe pabbate . athakho pañcasikho gandhabbaputto abhikkantāya rattiyā abhikkantavaṇṇo kevalakappaṃ gijjhakūṭaṃ pabbataṃ obhāsetvā yena bhagavā tenupasaṅkami upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ aṭṭhāsi . ekamantaṃ ṭhito kho pañcasikho gandhabbaputto bhagavantaṃ etadavoca yaṃ ^[1]- me bhante devānaṃ tāvatiṃsānaṃ sammukhā sutaṃ sammukhā paṭiggahitaṃ ārocemetaṃ ^2- ^[3]- bhagavatoti. Ārocehi me tvaṃ pañcasikhāti bhagavā avoca. {209.1} Purimāni bhante divasāni purimatarāni tadahuposathe paṇṇarase pavāraṇāya puṇṇamāya rattiyā kevalakappā ca devā tāvatiṃsā sudhammāyaṃ sabhāyaṃ sannisinnā honti sannipatitā mahatī ca dibbaparisā samantato nisinnā honti cattāro ca mahārājāno catuddisā nisinnā honti puratthimāya disāya dhataraṭṭho mahārājā pacchābhimukho nisinno hoti devehi ^4- purakkhatvā dakkhiṇāya disāya virūḷhako mahārājā uttarābhimukho nisinno hoti devehi purakkhatvā pacchimāya disāya virūpakkho mahārājā puratthābhimukho nisinno hoti devehi purakkhatvā uttarāya disāya vessavaṇona mahārājā dakkhiṇābhimukho nisinno hoti devehi purakkhatvā yadā ^[5]- bhante kevalakappā ca @Footnote: ¹ Ma. kho. ² Ma. ārocemi taṃ ³ Yu. bhante. ⁴ Ma. Yu. deve. ito paraṃ īdisameva. @⁵ Ma. pana. Devā tāvatiṃsā sudhammāyaṃ sabhāyaṃ sannisinnā honti sannipatitā mahatī ca dibbaparisā samantato nisinnā honti cattāro ca mahārājāno catuddisā nisinnā honti idaṃ nesaṃ hoti āsanasmiṃ atha pacchā amhākaṃ āsanaṃ hoti ye te bhante devā bhagavati brahmacariyaṃ caritvā adhunūpapannā tāvatiṃsakāyaṃ ^1- te aññe deve atirocanti vaṇṇena ceva yasasā ca tena sudaṃ bhante devā tāvatiṃsā attamanā honti pamuditā pītisomanassajātā dibbā vata bho kāyā paripūrenti hāyanti asurakāyāti athakho bhante sakko devānamindo devānaṃ tāvatiṃsānaṃ sampasādaṃ viditvā imāhi gāthāhi anumodi [210] Modanti vata bho devā tāvatiṃsā sahindakā tathāgataṃ namassantā dhammassa ca sudhammataṃ. Nave va deve passantā vaṇṇavante yasassino sugatasmiṃ brahmacariyaṃ caritvāna idhāgate. Te aññe atirocanti vaṇṇena yasasāyunā sāvakā bhūripaññassa visesūpagatā idha. Idaṃ disvāna nandanti tāvatiṃsā sahindakā tathāgataṃ namassantā dhammassa ca sudhammatanti. [211] Tena sudaṃ bhante devā tāvatiṃsā bhiyyoso mattāya attamanā honti pamuditā pītisomanassajātā dibbā vata bho @Footnote: ¹ Yu. tāvatiṃsakāyā. Kāyā paripūrenti hāyanti asurakāyāti. {211.1} Atha bhante sakko devānamindo devānaṃ tāvatiṃsānaṃ sampasādaṃ viditvā deve tāvatiṃse āmantesi iccheyyātha no tumhe mārisā tassa bhagavato aṭṭha yathābhucce vaṇṇe sotunti. Icchāma mayaṃ mārisā tassa bhagavato aṭṭha yathābhucce vaṇṇe sotunti. Atha ^1- bhante sakko devānamindo devānaṃ tāvatiṃsānaṃ bhagavato aṭṭha yathābhucce vaṇṇe payirudāhāsi taṃ kiṃ maññanti bhonto devā tāvatiṃsā yāvañceso ^2- bhagavā bahujanahitāya paṭipanno bahujanasukhāya lokānukampāya ^3- atthāya hitāya sukhāya devamanussānaṃ . evaṃ bahujanahitāya paṭipannaṃ bahujanasukhāya lokānukampāya ^4- atthāya hitāya sukhāya devamanussānaṃ imināpaṅgena samannāgataṃ satthāraṃ neva atītaṃse samanupassāma na panetarahi aññatra tena bhagavatā. {211.2} Svākkhāto kho pana tassa ^5- bhagavato dhammo sandiṭṭhiko akāliko ehipassiko opanayiko paccattaṃ veditabbo viññūhi . evaṃ opanayikassa dhammassa desetāraṃ imināpaṅgena samannāgataṃ satthāraṃ neva atītaṃse samanupassāma na panetarahi aññatra tena bhagavatā. {211.3} Idaṃ kusalanti kho pana tena bhagavatā supaññattaṃ idaṃ akusalanti supaññattaṃ . idaṃ sāvajjaṃ . idaṃ anavajjaṃ . idaṃ sevitabbaṃ . idaṃ na sevitabbaṃ . idaṃ hīnaṃ . idaṃ paṇītaṃ idaṃ kaṇhasukkasappaṭibhāganti supaññattaṃ . evaṃ kusalākusalasā- vajjānavajjasevitabbāsevitabbahīnappaṇītakaṇhasukkasappaṭibhāgānaṃ @Footnote: ¹ Ma. athakho. ² Ma. yāvañca so. Yu. yāvacassa so. 3-4 Yu. ... kampakāya. @⁵ Ma. tena bhagavatā. Dhammānaṃ paññapetāraṃ ^1- imināpaṅgena samannāgataṃ satthāraṃ neva atītaṃse samanupassāma na panetarahi aññatra tena bhagavatā. {211.4} Supaññattā kho pana tena bhagavatā sāvakānaṃ nibbānagāminī paṭipadā saṃsandati nibbānañca paṭipadā ca . Seyyathāpi nāma gaṅgodakaṃ yamunodakena saṃsandati sameti evameva supaññattā tena bhagavatā sāvakānaṃ nibbānagāminī paṭipadā saṃsandati nibbānañca paṭipadā ca . evaṃ nibbānagāminiyā paṭipadāya paññapetāraṃ imināpaṅgena samannāgataṃ satthāraṃ neva atītaṃse samanupassāma na panetarahi aññatra tena bhagavatā. {211.5} Laddhasahāyo kho pana so bhagavā sekhānañceva paṭipadānaṃ khīṇāsavānañca vusitavataṃ tena ^2- bhagavā apanujja ekārāmataṃ anuyutto viharati . evaṃ ekārāmataṃ anuyuttaṃ imināpaṅgena samannāgataṃ satthāraṃ neva atītaṃse samanupassāma na panetarahi aññatra tena bhagavatā. {211.6} Abhinipphanno ^3- kho pana tassa bhagavato lābho abhinipphanno siloko yāva maññe khattiyā sampiyāyamānarūpā viharanti vigatamado kho pana so bhagavā āhāraṃ āhāreti. Evaṃ vigatamadaṃ āhāraṃ āhāriyamānaṃ imināpaṅgena samannāgataṃ satthāraṃ neva atītaṃse samanupassāma na panetarahi aññatra tena bhagavatā. {211.7} Yathāvādī kho pana so bhagavā tathākārī yathākārī tathāvādī iti yathāvādī tathākārī @Footnote: ¹ Ma. Yu. paññāpetāraṃ. ito paraṃ īdisameva. ² Yu. te. @³ Ma. `abhinipphanno kho pana- tena bhagavatāti pāṭhantare @`laddhasahāyo kho pana- tena bhagavatāti ime pāṭhā atthi. @Yu. abhinippanno. evamuparipi. Yathākārī tathāvādī . evaṃ dhammānudhammapaṭipannaṃ imināpaṅgena samannāgataṃ satthāraṃ neva atītaṃse samanupassāma na panetarahi aññatra tena bhagavatā. {211.8} Tiṇṇavicikiccho kho pana so bhagavā vigatakathaṃkatho pariyositasaṅkappo ajjhāsayaṃ ādibrahmacariyaṃ . evaṃ tiṇṇavicikicchaṃ vigatakathaṃkathaṃ pariyositasaṅkappaṃ ajjhāsayaṃ ādibrahmacariyaṃ imināpaṅgena samannāgataṃ satthāraṃ neva atītaṃse samanupassāma na panetarahi aññatra tena bhagavatāti . ime kho bhante sakko devānamindo devānaṃ tāvatiṃsānaṃ bhagavato aṭṭha yathābhucce vaṇṇe payirudāhāsi. [212] Tena sudaṃ bhante devā tāvatiṃsā bhiyyoso mattāya attamanā honti pamuditā pītisomanassajātā bhagavato aṭṭha yathābhucce vaṇṇe sutvā . tatra ^[1]- bhante ekacce devā evamāhaṃsu aho vata mārisā cattāro sammāsambuddhā loke uppajjeyyuṃ dhammañca deseyyuṃ yathariva bhagavā tadassa bahujanahitāya bahujanasukhāya lokānukampāya atthāya hitāya sukhāya devamanussānanti . ekacce devā evamāhaṃsu tiṭṭhanti mārisā cattāro sammāsambuddhā aho vata mārisā tayo sammāsambuddhā loke uppajjeyyuṃ dhammañca deseyyuṃ yathariva bhagavā tadassa bahujanahitāya bahujanasukhāya lokānukampāya atthāya hitāya sukhāya devamanussānanti . ekacce devā evamāhaṃsu tiṭṭhantu mārisā @Footnote: ¹ Yu. kho. Tayo sammāsambuddhā aho vata mārisā dve sammāsambuddhā loke uppajjeyyuṃ dhammañca deseyyuṃ yathariva bhagavā tadassa bahujanahitāya bahujanasukhāya lokānukampāya atthāya hitāya sukhāya devamanussānanti. {212.1} Evaṃ vutte bhante sakko devānamindo deve tāvatiṃse etadavoca aṭṭhānaṃ kho panetaṃ mārisā anavakāso yaṃ ekissā lokadhātuyā dve arahanto sammāsambuddhā apubbaṃ acarimaṃ uppajjeyyuṃ netaṃ ṭhānaṃ vijjati aho vata mārisā so ca bhagavā appābādho appātaṅko ciraṃ dīghamaddhānaṃ tiṭṭheyya tadassa bahujanahitāya bahujanasukhāya lokānukampāya atthāya hitāya sukhāya devamanussānanti. {212.2} Athakho bhante yenatthena devā tāvatiṃsā sudhammāyaṃ sabhāyaṃ sannisinnā honti sannipatitā taṃ atthaṃ cintayitvā taṃ atthaṃ mantayitvā vuttavacanāpi taṃ cattāro mahārājāno tasmiṃ atthe honti paccanusiṭṭhavacanāpi taṃ cattāro mahārājāno tasmiṃ atthe honti sakesu sakesu āsanesu ṭhitā avipakkantā. [213] Te vuttavākyā rājāno paṭiggayhānusāsaniṃ vippasannamanā santā aṭṭhaṃsu samhi āsaneti. [214] Athakho bhante uttarāya disāya uḷāro āloko sañjāyati ^1- obhāso pāturahosi atikkammeva devānaṃ devānubhāvaṃ. Atha ^2- bhante sakko devānamindo deve tāvatiṃse āmantesi yathā kho mārisā nimittā dissanti ^[3]- āloko sañjāyati obhāso @Footnote: ¹ Ma. Yu. sañjāyi. ² Ma. athakho. ³ Ma. uḷāro. Pātubhavati brahmā pātubhavissati brahmuno hetaṃ pubbanimittaṃ pātubhāvāya yadidaṃ āloko sañjāyati obhāso pātubhavatīti. [215] Yathā nimittā dissanti brahmā pātubhavissati brahmuno hetaṃ pubbanimittaṃ ^1- obhāso vipulo mahāti. [216] Atha ^2- bhante devā tāvatiṃsā yathāsakesu āsanesu nisīdiṃsu obhāsametaṃ ñassāma yaṃ vipāko bhavissati sacchikatvā va naṃ gamissāmāti . cattāropi mahārājāno yathāsakesu āsanesu nisīdiṃsu obhāsametaṃ ñassāma yaṃ vipāko bhavissati sacchikatvā va naṃ gamissāmāti . idaṃ sutvā devā tāvatiṃsā ekaggā samāpajjiṃsu obhāsametaṃ ñassāma yaṃ vipāko bhavissati sacchikatvā va naṃ gamissāmāti. {216.1} Yadā bhante brahmā sanaṅkumāro devānaṃ tāvatiṃsānaṃ pātubhavati oḷārikaṃ attabhāvaṃ abhinimminitvā pātubhavati . yo kho pana bhante brahmuno pakativaṇṇo anabhisambhavanīyo so devānaṃ tāvatiṃsānaṃ cakkhupathasmiṃ . yadā bhante brahmā sanaṅkumāro devānaṃ tāvatiṃsānaṃ pātubhavati so aññe deve ativirocati vaṇṇena ceva yasasā ca . seyyathāpi bhante sovaṇṇo viggaho mānusaṃ viggahaṃ ativirocati ^3- evameva kho bhante yadā brahmā sanaṅkumāro devānaṃ tāvatiṃsānaṃ pātubhavati so aññe deve ativirocati vaṇṇena ceva yasasā ca . yadā bhante brahmā sanaṅkumāro devānaṃ tāvatiṃsānaṃ pātubhavati na tassaṃ parisāyaṃ koci devo abhivādeti vā paccuṭṭheti @Footnote: ¹ Ma. Yu. nimittaṃ. ² Ma. athakho. ³ Ma. Yu. atirocati. sabbattha īdisameva. Vā āsanena vā nimanteti . sabbe va tuṇhībhūtā pañjalikā pallaṅke nisīdanti yassadāni devassa icchissati brahmā sanaṅkumāro tassa devassa pallaṅke nisīdissatīti . yassa kho pana bhante devassa brahmā sanaṅkumāro pallaṅke nisīdati uḷāraṃ so labhati devo vedapaṭilābhaṃ uḷāraṃ so labhati devo somanassapaṭilābhaṃ. {216.2} Seyyathāpi bhante rājā khattiyo muddhāvasitto adhunāvasitto ^1- rajjena uḷāraṃ so labhati vedapaṭilābhaṃ uḷāraṃ so labhati somanassapaṭilābhaṃ evameva kho bhante yassa devassa brahmā sanaṅkumāro pallaṅke nisīdati uḷāraṃ so labhati devo vedapaṭilābhaṃ uḷāraṃ so labhati devo somanassapaṭilābhaṃ . atha bhante brahmā sanaṅkumāro devānaṃ tāvatiṃsānaṃ sampasādaṃ viditvā antarahito imāhi gāthāhi anumodi [217] Modanti vata bho devā tāvatiṃsā sahindakā tathāgataṃ namassantā dhammassa ca sudhammataṃ. Nave va deve passantā vaṇṇavante yasassino sugatasmiṃ brahmacariyaṃ caritvāna idhāgate. Te aññe atirocanti vaṇṇena yasasāyunā sāvakā bhūripaññassa visesūpagatā idha. Idaṃ disvāna nandanti tāvatiṃsā sahindakā tathāgataṃ namassantā dhammassa ca sudhammatanti. [218] Idamatthaṃ bhante brahmā sanaṅkumāro abhāsittha. Idamatthaṃ @Footnote: ¹ Ma. Yu. adhunābhisitto. Bhante brahmuno sanaṅkumārassa bhāsato aṭṭhaṅgasamannāgato saro hoti vissaṭṭho ca viññeyyo ca mañjū ca savanīyo ca bindu ca avisārī ca gambhīro ca ninnādī ca . yathāparisaṃ kho pana bhante brahmā sanaṅkumāro sarena viññāpeti na cassa bahiddhā parisāya ghoso niccharati . yassa kho pana bhante evaṃ aṭṭhaṅgasamannāgato saro hoti so vuccati brahmassaroti . athakho bhante devā tāvatiṃsā brahmānaṃ sanaṅkumāraṃ etadavocuṃ sādhu mahābrahme etadeva mayaṃ saṅkhāya modāma atthi ca sakkena devānamindena tassa bhagavato aṭṭha yathābhuccā vaṇṇā bhāsitā te ca mayaṃ saṅkhāya modāmāti. {218.1} Athakho bhante brahmā sanaṅkumāro sakkaṃ devānamindaṃ etadavoca sādhu devānaminda mayaṃpi tassa bhagavato aṭṭha yathābhucce vaṇṇe suṇeyyāmāti . evaṃ mahābrahmeti kho bhante sakko devānamindo brahmuno sanaṅkumārasseva ^1- paṭissutvā ^2- bhagavato aṭṭha yathābhucce vaṇṇe payirudāhāsi taṃ kiṃ maññati ^3- bhavaṃ mahābrahmā yāvañceso bhagavā bahujanahitāya paṭipanno bahujanasukhāya lokānukampāya atthāya hitāya sukhāya devamanussānaṃ . evaṃ bahujanahitāya paṭipannaṃ bahujanasukhāya lokānukampāya atthāya hitāya sukhāya devamanussānaṃ imināpaṅgena samannāgataṃ satthāraṃ neva atītaṃse samanupassāma na panetarahi aññatra tena bhagavatā. {218.2} Svākkhāto kho pana tassa bhagavato @Footnote: ¹ brahmāsanaṅkumārassevāti pāṭhena bhavitabbaṃ. ² Ma. Yu. ayaṃ pāṭho natthi. @³ Ma. maññasi. Dhammo sandiṭṭhiko akāliko ehipassiko opanayiko paccattaṃ veditabbo viññūhi . evaṃ opanayikassa dhammassa desetāraṃ imināpaṅgena samannāgataṃ satthāraṃ neva atītaṃse samanupassāma na panetarahi aññatra tena bhagavatā. {218.3} Idaṃ kusalanti kho pana tena bhagavatā supaññattaṃ idaṃ akusalanti supaññattaṃ . idaṃ sāvajjaṃ . idaṃ anavajjaṃ. Idaṃ sevitabbaṃ. Idaṃ na sevitabbaṃ . idaṃ hīnaṃ . Idaṃ paṇītaṃ. Idaṃ kaṇhasukkasappaṭibhāganti supaññattaṃ . evaṃ kusalākusalasāvajjānavajjasevitabbāsevitabba- hīnappaṇītakaṇhasukkasappaṭibhāgānaṃ dhammānaṃ paññapetāraṃ imināpaṅgena samannāgataṃ satthāraṃ neva atītaṃse samanupassāma na panetarahi aññatra tena bhagavatā. {218.4} Supaññattā kho pana tena bhagavatā sāvakānaṃ nibbānagāminī paṭipadā saṃsandati nibbānañca paṭipadā ca . Seyyathāpi nāma gaṅgodakaṃ yamunodakena saṃsandati sameti evameva supaññattā tena bhagavatā sāvakānaṃ nibbānagāminī paṭipadā saṃsandati nibbānañca paṭipadā ca . evaṃ nibbānagāminiyā paṭipadāya paññapetāraṃ imināpaṅgena samannāgataṃ satthāraṃ neva atītaṃse samanupassāma na panetarahi aññatra tena bhagavatā. {218.5} Laddhasahāyo kho pana so bhagavā sekhānañceva paṭipadānaṃ khīṇāsavānañca vusitavataṃ tena ^1- bhagavā apanujja ekārāmataṃ anuyutto viharati . evaṃ ekārāmataṃ anuyuttaṃ imināpaṅgena samannāgataṃ satthāraṃ neva atītaṃse samanupassāma na panetarahi aññatra tena bhagavatā. @Footnote: ¹ Ma. Yu. te. {218.6} Abhinipphanno kho pana tassa bhagavato lābho abhinipphanno siloko yāva maññe khattiyā sampiyāyamānarūpā viharanti vigatamado kho pana so bhagavā āhāraṃ āhāreti. Evaṃ vigatamadaṃ āhāramāhāriyamānaṃ ^1- imināpaṅgena samannāgataṃ satthāraṃ neva atītaṃse samanupassāma na panetarahi aññatra tena bhagavatā. {218.7} Yathāvādī kho pana so bhagavā tathākārī yathākārī tathāvādī iti yathāvādī tathākārī yathākārī tathāvādī . Evaṃ dhammānudhammapaṭipannaṃ imināpaṅgena samannāgataṃ satthāraṃ neva atītaṃse samanupassāma na panetarahi aññatra tena bhagavatā. {218.8} Tiṇṇavicikiccho kho pana so bhagavā vigatakathaṃkatho pariyositasaṅkappo ajjhāsayaṃ ādibrahmacariyaṃ . evaṃ tiṇṇavicikicchaṃ vigatakathaṃkathaṃ pariyositasaṅkappaṃ ajjhāsayaṃ ādibrahmacariyaṃ imināpaṅgena samannāgataṃ satthāraṃ neva atītaṃse samanupassāma na panetarahi aññatra tena bhagavatāti . ime kho bhante sakko devānamindo brahmuno sanaṅkumārassa bhagavato aṭṭha yathābhucce vaṇṇe payirudāhāsi. [219] Tena sudaṃ bhante brahmā sanaṅkumāro attamano hoti pamudito pītisomanassajāto bhagavato aṭṭha yathābhucce vaṇṇe sutvā . atha bhante brahmā sanaṅkumāro oḷārikaṃ attabhāvaṃ abhinimminitvā kumāravaṇṇo ^2- hutvā pañcasikho devānaṃ tāvatiṃsānaṃ @Footnote: ¹ Ma. āhāraṃ āharayamānaṃ. ² Sī. Ma. Yu. kumāravaṇṇī. Pāturahosi . so vehāsaṃ abbhuggantvā ākāse antalikkhe pallaṅkena nisīdi . seyyathāpi bhante balavā puriso supaccatthate vā pallaṅke same vā bhūmibhāge pallaṅkena nisīdeyya evameva kho bhante brahmā sanaṅkumāro vehāsaṃ abbhuggantvā ākāse antalikkhe pallaṅkena nisīditvā deve tāvatiṃse āmantesi {219.1} taṃ kiṃ maññanti bhonto devā tāvatiṃsā yāva dīgharattaṃ mahāpañño va ^1- so bhagavā ahosi . bhūtapubbaṃ bho rājā disampati nāma ahosi . disampatissa rañño govindo nāma brāhmaṇo purohito ahosi . disampatissa rañño reṇu nāma kumāro putto ahosi . govindassa brāhmaṇassa jotipālo nāma māṇavo putto ahosi . iti reṇu ca rājaputto jotipālo ca māṇavo aññe ca cha khattiyā iccete aṭṭha sahāyā ahesuṃ. {219.2} Athakho bho ahorattānaṃ accayena govindo brāhmaṇo kālamakāsi . govinde brāhmaṇe kālakate rājā disampati paridevesi yasmiṃ vata bho mayaṃ samaye govinde brāhmaṇe sabbakiccāni sammavossajjitvā ^2- pañcahi kāmaguṇehi samappitā samaṅgibhūtā paricārema tasmiṃ kho pana samaye govindo brāhmaṇo kālakatoti . Evaṃ vutte bho reṇu rājaputto rājānaṃ disampatiṃ etadavoca mā kho tvaṃ deva govinde brāhmaṇe kālakate atibāḷhaṃ paridevesi atthi deva govindassa brāhmaṇassa jotipālo nāma @Footnote: ¹ Yu. ca. ² Ma. sammā .... Yu. sama .... Māṇavo putto paṇḍitataro ceva pitarā alamatthadasataro ceva pitarā yepi ^1- tassa pitā atthe anusāsi tepi jotipālasseva māṇavassa anusāsanīyāti. Evaṃ kumārāti. Evaṃ devāti. {219.3} Athakho bho rājā disampati aññataraṃ purisaṃ āmantesi ehi tvaṃ ambho purisa yena jotipālo nāma māṇavo tenupasaṅkama upasaṅkamitvā jotipālaṃ māṇavaṃ evaṃ vadehi bhavamatthu bhavantaṃ jotipālaṃ māṇavaṃ rājā disampati bhavantaṃ jotipālaṃ māṇavaṃ āmantayati rājā disampati bhoto jotipālassa māṇavassa dassanakāmoti . evaṃ devāti kho bho so puriso disampatissa rañño paṭissutvā yena jotipālo māṇavo tenupasaṅkami upasaṅkamitvā jotipālaṃ māṇavaṃ etadavoca bhavamatthu bhavantaṃ jotipālaṃ māṇavaṃ rājā disampati bhavantaṃ jotipālaṃ māṇavaṃ āmantayati rājā disampati bhoto jotipālassa māṇavassa dassanakāmoti. {219.4} Evaṃ bhoti kho bho ^2- jotipālo māṇavo tassa purisassa paṭissutvā yena rājā disampati tenupasaṅkami upasaṅkamitvā disampatinā raññā saddhiṃ sammodi sammodanīyaṃ kathaṃ sārāṇīyaṃ vītisāretvā ekamantaṃ nisīdi . ekamantaṃ nisinnaṃ kho bho jotipālaṃ māṇavaṃ rājā disampati etadavoca anusāsatu no bhavaṃ jotipālo māṇavo mā no bhavaṃ jotipālo māṇavo anusāsanīyā paccabyāhāsi pettike taṃ ṭhānaṃ ṭhapessāmi @Footnote: ¹ Ma. Yu. yepissa. ² Ma. so. Govindiye abhisiñcissāmīti . evaṃ bhoti kho ^[1]- jotipālo māṇavo disampatissa rañño paccassosi . athakho bho rājā disampati jotipālaṃ māṇavaṃ govindiye abhisiñci ^[2]- pettike ṭhāne ṭhapesi. Abhisitto jotipālo māṇavo govindiye pettike ṭhāne ṭhapito yepissa pitā atthe anusāsi tepi atthe anusāsati yepissa pitā atthe nānusāsi tepi atthe nānusāsati ^3- yepissa pitā kammante abhisambhosi tepi kammante abhisambhoti yepissa pitā kammante nābhisambhosi tepi kammante nābhisambhoti ^4- . Tamenaṃ manussā evamāhaṃsu govindo vata bho brāhmaṇo mahāgovindo vata bho brāhmaṇoti . iminā kho evaṃ ^5- bho pariyāyena jotipālassa māṇavassa ^[6]- mahāgovindotveva samaññā udapādi. [220] Athakho bho mahāgovindo brāhmaṇo yena te cha khattiyā tenupasaṅkami upasaṅkamitvā te cha khattiye etadavoca disampati kho bho rājā jiṇṇo vuḍḍho mahallako addhagato vayoanuppatto ko nu kho pana bho jānāti jīvitānaṃ ^7- ṭhānaṃ kho panetaṃ vijjati yaṃ disampatimhi raññe kālakate rājakattāro reṇuṃ rājaputtaṃ rajje abhisiñceyyuṃ āyantu bhonto yena reṇu rājaputto tenupasaṅkamatha upasaṅkamitvā reṇuṃ rājaputtaṃ evaṃ vadetha mayaṃ kho bhoto reṇussa sahāyā piyā manāpā @Footnote: ¹ Ma. bho so. ² Ma. taṃ. ³ Ma. anusāsati. ⁴ Ma. abhisambhoti. @⁵ Yu. etaṃ. ⁶ Ma. govindo. Yu. mahāgovindo .... ⁷ Ma. jīvitaṃ. ito paraṃ @īdisameva. Appaṭikūlā yaṃsukho bhavaṃ taṃsukhā mayaṃ yaṃdukkho bhavaṃ taṃdukkhā mayaṃ disampati kho bho rājā jiṇṇo vuḍḍho mahallako addhagato vayoanuppatto ko nu kho pana bho jānāti jīvitānaṃ ṭhānaṃ kho panetaṃ vijjati yaṃ disampatimhi raññe kālakate rājakattāro bhavantaṃ reṇuṃ rajje abhisiñceyyuṃ sace bhavaṃ reṇu rajjaṃ labhetha saṃvibhajetha no rajjenāti. {220.1} Evaṃ bhoti kho ^[1]- te cha khattiyā mahāgovindassa brāhmaṇassa paṭissutvā yena reṇu rājaputto tenupasaṅkamiṃsu upasaṅkamitvā reṇuṃ rājaputtaṃ etadavocuṃ mayaṃ kho bhoto reṇussa sahāyā piyā manāpā appaṭikūlā yaṃsukho bhavaṃ taṃsukhā mayaṃ yaṃdukkho bhavaṃ taṃdukkhā mayaṃ disampati kho bho rājā jiṇṇo vuḍḍho mahallako addhagato vayoanuppatto ko nu kho pana bho jānāti jīvitānaṃ ṭhānaṃ kho panetaṃ vijjati yaṃ disampatimhi raññe kālakate rājakattāro bhavantaṃ reṇuṃ rajje abhisiñceyyuṃ sace bhavaṃ reṇu rajjaṃ labhetha saṃvibhajetha no rajjenāti . ko nu kho bho añño mama vijite sukhaṃ bhaveyyātha ^2- aññatra bhavantehi sacāhaṃ bho rajjaṃ labhissāmi saṃvibhajissāmi vo rajjenāti. {220.2} Athakho bho ahorattānaṃ accayena rājā disampati kālamakāsi . disampatimhi raññe kālakate rājakattāro reṇuṃ rājaputtaṃ rajje abhisiñciṃsu . abhisitto reṇu @Footnote: ¹ Ma. Yu. bho. ² Sī. sumedheyyātha. Ma. sukho bhavetha. Yu. sukhamedheyyātha. Rajjena pañcahi kāmaguṇehi samappito samaṅgibhūto paricāreti . Athakho bho mahāgovindo brāhmaṇo yena te cha khattiyā tenupasaṅkami upasaṅkamitvā te cha khattiye etadavoca disampati kho bho rājā kālakato abhisitto ^[1]- reṇu rajjena pañcahi kāmaguṇehi samappito samaṅgibhūto paricāreti ko nu kho pana bho jānāti madaniyā kāmā āyantu bhonto yena reṇu rājā tenupasaṅkamatha upasaṅkamitvā reṇuṃ rājānaṃ evaṃ vadetha disampati vo bho rājā kālakato abhisitto bhavaṃ reṇu rajjena sarati bhavaṃ taṃ vacananti. {220.3} Evaṃ bhoti kho ^[2]- te cha khattiyā mahāgovindassa brāhmaṇassa paṭissutvā yena reṇu rājā tenupasaṅkamiṃsu upasaṅkamitvā reṇuṃ rājānaṃ etadavocuṃ disampati kho bho rājā kālakato abhisitto bhavaṃ reṇu rajjena sarati bhavaṃ taṃ vacananti. Sarāmahaṃ bho taṃ vacananti ^3-. Ko nu kho bho pahoti imaṃ mahāpaṭhaviṃ uttarena āyataṃ dakkhiṇena sakaṭamukhaṃ sattadhā samaṃ suvibhattaṃ vibhajitunti . ko nu kho bho añño pahoti aññatra mahāgovindena brāhmaṇenāti. {220.4} Athakho bho reṇu rājā aññataraṃ purisaṃ āmantesi ehi tvaṃ ambho purisa yena mahāgovindo brāhmaṇo tenupasaṅkama upasaṅkamitvā mahāgovindaṃ brāhmaṇaṃ evaṃ vadehi rājā taṃ bhante reṇu āmantetīti . evaṃ devāti kho bho so puriso reṇussa rañño @Footnote: ¹ Yu. bhavaṃ. ² Ma. bho. ³ Ma. Yu. vacanaṃ. Paṭissutvā yena mahāgovindo brāhmaṇo tenupasaṅkami upasaṅkamitvā mahāgovindaṃ brāhmaṇaṃ etadavoca rājā taṃ bhante reṇu āmantetīti . evaṃ bhoti kho bho ^[1]- mahāgovindo brāhmaṇo tassa purisassa paṭissutvā yena reṇu rājā tenupasaṅkami upasaṅkamitvā reṇunā raññā saddhiṃ sammodi sammodanīyaṃ kathaṃ sārāṇīyaṃ vītisāretvā ekamantaṃ nisīdi . ekamantaṃ nisinnaṃ kho bho mahāgovindaṃ brāhmaṇaṃ reṇu rājā etadavoca etu bhavaṃ govindo imaṃ mahāpaṭhaviṃ uttarena āyataṃ dakkhiṇena sakaṭamukhaṃ sattadhā samaṃ suvibhattaṃ vibhajetūti ^2-. Evaṃ bhoti kho bho ^[3]- mahāgovindo brāhmaṇo reṇussa rañño paṭissutvā imaṃ mahāpaṭhaviṃ uttarena āyataṃ dakkhiṇena sakaṭamukhaṃ sattadhā samaṃ suvibhattaṃ vibhaji sabbāni sakaṭamukhāni paṭṭhapesi ^4- . tatra sudaṃ majjhe reṇussa rañño janapado hoti [221] Dantapuraṃ kāliṅgānaṃ assakānañca potanaṃ māhissati ^5- avantīnaṃ socirānañca ^6- rorukaṃ mithilā ca videhānaṃ campā aṅgesu māpitā bārāṇasī ca kāsīnaṃ ete govindamāpitāti. [222] Athakho bho te cha khattiyā yathāsakena lābhena attamanā ahesuṃ paripuṇṇasaṅkappā yaṃ vata no ahosi icchitaṃ yaṃ ākaṅkhitaṃ ^[7]- adhippetaṃ yaṃ abhipatthitaṃ taṃ no laddhanti. @Footnote: ^1-3 Ma. so. ² Ma. Yu. vibhajatūti. ⁴ Yu. aṭṭhapesi. ⁵ Ma. mahesayaṃ. @⁶ Ma. Yu. sovīrānañca. ⁷ Ma. Yu. yaṃ. [223] Sattabhū brahmadatto ca vessabhū bharato saha reṇu dve dhataraṭṭhā ca tadāsuṃ satta bhāravāti ^1-. Paṭhamabhāṇavāraṃ niṭṭhitaṃ. [224] Athakho bho te cha khattiyā yena mahāgovindo brāhmaṇo tenupasaṅkamiṃsu upasaṅkamitvā mahāgovindaṃ brāhmaṇaṃ etadavocuṃ yathā kho bhavaṃ bho govindo reṇussa rañño sahāyo piyo manāpo appaṭikūlo evameva kho bhavaṃ govindo brāhmaṇo amhākaṃpi sahāyo piyo manāpo appaṭikūlo anusāsatu no bhavaṃ govindo brāhmaṇo mā no bhavaṃ govindo brāhmaṇo anusāsaniyā paccabyāhāsīti . evaṃ bhoti kho bho ^2- mahāgovindo brāhmaṇo tesaṃ channaṃ khattiyānaṃ muddhābhisittānaṃ ^3- paccassosi. {224.1} Athakho bho mahāgovindo brāhmaṇo anusāsaniyā ^4- satta ca rājāno khattiye muddhābhisitte rajjena ^5- anusāsi satta ca brāhmaṇamahāsāle satta ca nhātakasatāni mante vācesi. Athakho bho mahāgovindassa brāhmaṇassa aparena samayena evaṃkalyāṇo kittisaddo abbhuggacchi sakkhi mahāgovindo brāhmaṇo brahmānaṃ passati sakkhi mahāgovindo brāhmaṇo brahmunā sākaccheti sallapati mantetīti . Athakho bho mahāgovindassa brāhmaṇassa etadahosi mayhaṃ kho evaṃkalyāṇo kittisaddo abbhuggato sakkhi mahāgovindo brāhmaṇo brahmānaṃ passati sakkhi mahāgovindo brāhmaṇo brahmunā @Footnote: ¹ Ma. bhāradhāti. Yu. bhāratāti. ² Ma. so. 3-4 Ma. Yu. ayaṃ pāṭho natthi. @⁵ Ma. Yu. muddhāvasitte rajje. Sākaccheti sallapati mantetīti na kho panāhaṃ brahmānaṃ passāmi na brahmunā sākacchemi na brahmunā sallapemi ^1- na brahmunā mantemi sutaṃ kho pana metaṃ brāhmaṇānaṃ vuḍḍhānaṃ mahallakānaṃ ācariyapācariyānaṃ bhāsamānānaṃ yo vassike cattāro māse paṭisallīyati karuṇaṃ jhānaṃ jhāyati so brahmānaṃ passati brahmunā sākaccheti sallapati mantetīti yannūnāhaṃ vassike cattāro māse paṭisallīyeyyaṃ karuṇaṃ jhānaṃ jhāyeyyanti. {224.2} Athakho ^[2]- mahāgovindo brāhmaṇo yena reṇu rājā tenupasaṅkami upasaṅkamitvā reṇuṃ rājānaṃ etadavoca mayhaṃ kho bho evaṃkalyāṇo kittisaddo abbhuggato sakkhi mahāgovindo brāhmaṇo brahmānaṃ passati sakkhi mahāgovindo brāhmaṇo brahmunā sākaccheti sallapati mantetīti na kho panāhaṃ bho brahmānaṃ passāmi na brahmunā sākacchemi na brahmunā sallapemi na brahmunā mantemi sutaṃ kho pana metaṃ brāhmaṇānaṃ vuḍḍhānaṃ mahallakānaṃ ācariyapācariyānaṃ bhāsamānānaṃ yo vassike cattāro māse paṭisallīyati karuṇaṃ jhānaṃ jhāyati so brahmānaṃ passati brahmunā sākaccheti sallapati mantetīti icchāmahaṃ bho vassike cattāro māse paṭisallīyituṃ karuṇaṃ jhānaṃ jhāyituṃ namhi kenaci upasaṅkamitabbo aññatra ekena bhattāhārenāti ^3- . yassadāni bhavaṃ govindo kālaṃ maññatīti. @Footnote: ¹ Ma. Yu. sabbattha sallapāmi. ² Ma. Yu. bho. ³ Ma. Yu. bhattābhihārenāti. @ito paraṃ īdisameva. {224.3} Athakho mahāgovindo brāhmaṇo yena te cha khattiyā tenupasaṅkami upasaṅkamitvā te cha khattiye etadavoca mayhaṃ kho bho evaṃkalyāṇo kittisaddo abbhuggato sakkhi mahāgovindo brāhmaṇo brahmānaṃ passati sakkhi mahāgovindo brāhmaṇo brahmunā sākaccheti sallapati mantetīti na kho bho panāhaṃ brahmānaṃ passāmi na brahmunā sākacchemi na brahmunā sallapemi na brahmunā mantemi sutaṃ kho pana metaṃ brāhmaṇānaṃ vuḍḍhānaṃ mahallakānaṃ ācariyapācariyānaṃ bhāsamānānaṃ yo vassike cattāro māse paṭisallīyati karuṇaṃ jhānaṃ jhāyati so brahmānaṃ passati brahmunā sākaccheti sallapati mantetīti icchāmahaṃ bho vassike cattāro māse paṭisallīyituṃ karuṇaṃ jhānaṃ jhāyituṃ namhi kenaci upasaṅkamitabbo aññatra ekena bhattāhārenāti. Yassadāni bhavaṃ govindo kālaṃ maññatīti. {224.4} Athakho bho mahāgovindo brāhmaṇo yena satta ca brāhmaṇamahāsālā satta ca nhātakasatāni tenupasaṅkami upasaṅkamitvā satta ca brāhmaṇamahāsāle satta ca nhātakasatāni etadavoca mayhaṃ kho bho evaṃkalyāṇo kittisaddo abbhuggato sakkhi mahāgovindo brāhmaṇo brahmānaṃ passati sakkhi mahāgovindo brāhmaṇo brahmunā sākaccheti sallapati mantetīti na kho panāhaṃ bho brahmānaṃ passāmi na brahmunā sākacchemi na brahmunā sallapemi na brahmunā mantemi sutaṃ kho pana metaṃ brāhmaṇānaṃ Vuḍḍhānaṃ mahallakānaṃ ācariyapācariyānaṃ bhāsamānānaṃ yo vassike cattāro māse paṭisallīyati karuṇaṃ jhānaṃ jhāyati so brahmānaṃ passati brahmunā sākaccheti sallapati mantetīti tenahi bho yathāsute yathāpariyatte mante vitthārena sajjhāyaṃ karotha aññamaññañca mante vācetha icchāmahaṃ bho vassike cattāro māse paṭisallīyituṃ karuṇaṃ jhānaṃ jhāyituṃ namhi kenaci upasaṅkamitabbo aññatra ekena bhattāhārenāti . yassadāni bhavaṃ govindo kālaṃ maññatīti. {224.5} Athakho bho mahāgovindo brāhmaṇo yena cattārīsā bhariyā sādisiyo tenupasaṅkami upasaṅkamitvā cattārīsā bhariyā sādisiyo etadavoca mayhaṃ kho bhoti evaṃkalyāṇo kittisaddo abbhuggato sakkhi mahāgovindo brāhmaṇo brahmānaṃ passati sakkhi mahāgovindo brāhmaṇo brahmunā sākaccheti sallapati mantetīti na kho panāhaṃ bhoti brahmānaṃ passāmi na brahmunā sākacchemi na brahmunā sallapemi na brahmunā mantemi sutaṃ kho pana metaṃ brāhmaṇānaṃ vuḍḍhānaṃ mahallakānaṃ ācariyapācariyānaṃ bhāsamānānaṃ yo vassike cattāro māse paṭisallīyati karuṇaṃ jhānaṃ jhāyati so brahmānaṃ passati brahmunā sākaccheti ^[1]- sallapati ^[2]- mantetīti icchāmahaṃ bhoti vassike cattāro māse paṭisallīyituṃ karuṇaṃ jhānaṃ jhāyituṃ namhi kenaci upasaṅkamitabbo aññatra ekena bhattāhārenāti . yassadāni bhavaṃ govindo @Footnote: ^1-2 Ma. brahmunā. Kālaṃ maññatīti. {224.6} Athakho bho mahāgovindo brāhmaṇo puratthimena nagarasseva navaṃ saṇṭhāgāraṃ ^1- kārāpetvā vassike cattāro māse paṭisallīyi karuṇaṃ jhānaṃ jhāyi . nāssa ^2- koci upasaṅkamati ^3- aññatra ekena bhattāhārenāti ^4- . athakho bho mahāgovindassa brāhmaṇassa catunnaṃ māsānaṃ accayena ahudeva ukkaṇṭhanā ahu paritassanā sutaṃ kho panetaṃ brāhmaṇānaṃ vuḍḍhānaṃ mahallakānaṃ ācariyapācariyānaṃ bhāsamānānaṃ yo vassike cattāro māse paṭisallīyati karuṇaṃ jhānaṃ jhāyati so brahmānaṃ passati brahmunā sākaccheti sallapati mantetīti na kho panāhaṃ brahmānaṃ passāmi na brahmunā sākacchemi na brahmunā sallapemi na brahmunā mantemīti. {224.7} Athakho bho brahmā sanaṅkumāro mahāgovindassa brāhmaṇassa cetasā cetoparivitakkamaññāya seyyathāpi nāma balavā puriso sammiñjitaṃ vā bāhaṃ pasāreyya pasāritaṃ vā bāhaṃ sammiñjeyya evameva brahmaloke antarahito mahāgovindassa brāhmaṇassa sammukhe pāturahosi . athakho bho mahāgovindassa brāhmaṇassa ahudeva bhayaṃ ahu chambhitattaṃ ahu lomahaṃso yathātaṃ adiṭṭhapubbaṃ rūpaṃ disvā . athakho bho mahāgovindo brāhmaṇo bhīto saṃviggo lomahaṭṭhajāto brahmānaṃ sanaṅkumāraṃ gāthāya ajjhabhāsi @Footnote: ¹ Ma. sandhāgāraṃ. ² Sī. nassu ca. Ma. nāssudha. Yu. nāssuda. ³ Yu. upasaṅgami. @⁴ Ma. Yu. itisaddo natthi. [225] Vaṇṇavā yasavā sirimā ko nu tvamasi mārisa ajānantā taṃ pucchāma kathaṃ jānemu taṃ mayanti. Maṃ ve kumāraṃ jānanti brahmaloke sanantanaṃ sabbe jānanti maṃ devā evaṃ govinda jānahi. Āsanaṃ udakaṃ pajjaṃ madhupākañca ^1- brahmuno agghe bhavantaṃ pucchāma agghaṃ kurutu no bhavaṃ. Paṭiggaṇhāma te agghaṃ yaṃ tvaṃ govinda bhāsasi diṭṭhe dhamme hitatthāya samparāyasukhāya ca katāvakāso pucchassu yaṅkiñci abhipatthitanti. [226] Athakho bho mahāgovindassa brāhmaṇassa etadahosi katāvakāso khomhi brahmunā sanaṅkumārena kinnu kho ahaṃ brahmānaṃ sanaṅkumāraṃ puccheyyaṃ diṭṭhadhammikaṃ vā atthaṃ samparāyikaṃ vāti . Athakho bho mahāgovindassa brāhmaṇassa etadahosi kusalo kho ahaṃ diṭṭhadhammikānaṃ atthānaṃ aññepi maṃ diṭṭhadhammikaṃ atthaṃ pucchanti yannūnāhaṃ brahmānaṃ sanaṅkumāraṃ samparāyikaññeva atthaṃ puccheyyanti . athakho bho mahāgovindo brāhmaṇo brahmānaṃ sanaṅkumāraṃ gāthāya ajjhabhāsi [227] Pucchāmi brahmānaṃ sanaṅkumāraṃ kaṅkhī akaṅkhiṃ paravediyesu katthaṭṭhito kimhi ca sikkhamāno @Footnote: ¹ Ma. madhusākañca. Pappoti macco amataṃ brahmalokanti. Hitvā mamattaṃ manujesu brahme ekodibhūto karuṇādhimutto ^1- nirāmagandho virato methunasmā etthaṭṭhito ettha ca sikkhamāno pappoti macco amataṃ brahmalokanti. [228] Hitvā mamattanti ahaṃ ^2- bhoto ājānāmi. Idhekacco appaṃ vā bhogakkhandhaṃ pahāya mahantaṃ vā bhogakkhandhaṃ pahāya appaṃ vā ñātiparivaṭṭaṃ pahāya mahantaṃ vā ñātiparivaṭṭaṃ pahāya kesamassuṃ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaṃ pabbajati iti hitvā mamattaṃti sahaṃ ^3- bhoto ājānāmi . Ekodibhūtoti sahaṃ ^4- bhoto ājānāmi . Idhekacco vivittaṃ senāsanaṃ bhajati araññaṃ rukkhamūlaṃ pabbataṃ kandaraṃ giriguhaṃ susānaṃ vanapatthaṃ abbhokāsaṃ palālapuñjaṃ paṭisallīyati ^5- iti ekodibhūtoti sahaṃ ^6- bhoto ājānāmi. Karuṇādhimuttoti sahaṃ bhoto ājānāmi. {228.1} Idhekacco karuṇāsahagatena cetasā ekaṃ disaṃ pharitvā viharati tathā dutiyaṃ tathā tatiyaṃ tathā catutthaṃ iti uddhamadho tiriyaṃ sabbadhi sabbattatāya sabbāvantaṃ lokaṃ karuṇāsahagatena cetasā vipulena mahaggatena @Footnote: ¹ Ma. karuṇedhimutto. ito paraṃ īdisameva. ² Sī. Yu. mamattaṃtāhaṃ. ³ Sī. @Yu. mamattaṃtāhaṃ. Ma. mamattanti ahaṃ. mamattaṃtipahanti pana pāṭhena bhavitabbaṃ. @⁴ ekodibhūtotipahanti pāṭhena bhavitabbaṃ Ma. ... ahaṃ. Yu. ... cāhaṃ. ⁵ Ma. Yu. ayaṃ @pāṭho natthi. ⁶ Ma. ahaṃ. Yu. pahaṃ. ito paraṃ īdisameva. Appamāṇena averena abyāpajjhena pharitvā viharati iti karuṇādhimuttoti sahaṃ bhoto ājānāmi . āmagandhe ca ^1- kho ahaṃ bhoto bhāsamānassa na ca ^2- ājānāmi [229] Ke āmagandhā manujesu brahme ete aviddhā ^3- idha brūhi dhīra kenāvuṭā ^4- vāti pajā kururū ^5- āpāyikā nīvutabrahmalokāti. Kodho mosavajjaṃ nikati ca dobbho ^6- kadariyatā atimāno ussuyā ^7- icchā vicikicchā paraheṭhanā ca lobho ca doso ca mado ca moho etesu yuttā anirāmagandhā āpāyikā nīvutabrahmalokāti. [230] Yathā kho ahaṃ bhoto āmagandhe bhāsamānassa ājānāmi te na sunimmadayā agāraṃ ajjhāvasatā pabbajissāmahaṃ bho agāramhā anagāriyanti . yassadāni bhavaṃ govindo kālaṃ maññatīti . Athakho bho mahāgovindo brāhmaṇo yena reṇu rājā tenupasaṅkami upasaṅkamitvā reṇuṃ rājānaṃ etadavoca aññaṃdāni bhavaṃ purohitaṃ pariyesatu yo bhoto rajjaṃ anusāsissati icchāmahaṃ @Footnote: ¹ Yu. va. ² Ma. Yu. casaddo natthi. ³ Ma. Yu. avidvā. ⁴ Ma. Yu. kenāvaṭā. @⁵ Sī. Yu. kruṭṭharū. Ma. kurutu. ⁶ Ma. dubbho. Yu. dobho. ⁷ Ma. usūyā. @Yu. asuyayā. Bho agārasmā anagāriyaṃ pabbajituṃ yathā kho pana me sutaṃ brahmuno āmagandhe bhāsamānassa te na sunimmadayā agāraṃ ajjhāvasatā pabbajissāmahaṃ bho agārasmā anagāriyanti . [231] Āmantayāmi rājānaṃ reṇuṃ bhūmipatiṃ ahaṃ tvaṃ pajānassu rajjena nāhaṃ porohacce ^1- rame. Sace te ūnakāmehi ahaṃ paripūrayāmi te yo taṃ hiṃsati vāremi bhūmisenāpatī ahaṃ tvaṃ pitā ^2- ahaṃ putto ca ^3- mā no govinda pājahi. Na matthi ūnakāmehi hiṃsito me na vijjati amanussavaco sutvā tasmāhaṃ na gahe rame. Amanusso kathaṃvaṇṇo kante ^4- atthaṃ abhāsatha yañca sutvā jahāsi no gehe amhe ca kevale ^5-. Upavutthassa me pubbe yiṭṭhakāmassa ^6- me sato aggi pajjalito āsi kusapattaparitthato. Tato me brahmā pāturahu brahmalokā sanantano so me pañhaṃ viyākāsi taṃ sutvā na gahe rame. Saddahāmi ahaṃ bhoto yaṃ tvaṃ govinda bhāsasi amanussavaco sutvā kathaṃ vattetha aññathā te taṃ anuvattissāma ^7- satthā govinda no bhavaṃ ^8-. @Footnote: ¹ Ma. porohicce. ² Yu. pitāsi. ³ Ma. Yu. casaddo natthi. ⁴ Ma. kiṃ @te. ⁵ Ma. kevalī. ⁶ Ma. yiṭṭhu .... Yu. yaṭṭhu .... ⁷ anupabbajissāmātipi @pāṭho. ⁸ Yu. bhava. Maṇi yathā veḷuriyo akāso ^1- vimalo subho evaṃ sutvā ^2- carissāma govindassānusāsaneti. [232] Sace bhavaṃ govindo agārasmā anagāriyaṃ pabbajissati mayampi ^3- agārasmā anagāriyaṃ pabbajissāma atha yā te gati sā no gati bhavissatīti . athakho bho mahāgovindo brāhmaṇo yena te cha khattiyā tenupasaṅkami upasaṅkamitvā te cha khattiye etadavoca aññaṃdāni bho ^4- bhavanto purohitaṃ pariyesantu yo bhavantānaṃ rajje anusāsissati icchāmahaṃ bho agārasmā anagāriyaṃ pabbajituṃ yathā kho pana me sutaṃ brahmuno āmagandhe bhāsamānassa te na sunimmadayā agāraṃ ajjhāvasatā pabbajissāmahaṃ bho agārasmā anagāriyanti. {232.1} Athakho bho te cha khattiyā ekamantaṃ apakkamma evaṃ samacintesuṃ ime kho bho ^5- brāhmaṇā nāma dhanaluddhā yannūna mayaṃ mahāgovindaṃ brāhmaṇaṃ dhanena sikkheyyāmāti . te mahāgovindaṃ brāhmaṇaṃ upasaṅkamitvā evamāhaṃsu saṃvijjati kho bho imesu sattasu rajjesu pahūtaṃ sāpateyyaṃ tato bhoto yāvatakena attho tāvatakaṃ āharīyatanti ^6- . alaṃ bho mamapīdaṃ pahūtaṃ sāpateyyaṃ bhavantānaṃyeva tathā sāpateyyaṃ ^7- ahaṃ sabbaṃ pahāya agārasmā anagāriyaṃ pabbajissāmi yathā kho pana me sutaṃ brahmuno āmagandhe bhāsamānassa te na sunimmadayā agāraṃ ajjhāvasatā pabbajissāmahaṃ bho agārasmā anagāriyanti . athakho bho te cha khattiyā ekamantaṃ apakkamma evaṃ @Footnote: ¹ Ma. Yu. akāco. ² Ma. Yu. suddhā. ³ Yu. ahaṃpi ... pabbajissāmi. 4-5 Ma. Yu. @bhosaddo natthi. ⁶ Yu. āhareyyatanti. ⁷ Ma. vāhasā tamahaṃ sabbaṃ. Yu. vāhasā @tamahaṃ yasaṃ. Samacintesuṃ ime kho bho ^1- brāhmaṇā nāma itthīluddhā yannūna mayaṃ mahāgovindaṃ brāhmaṇaṃ itthīhi sikkheyyāmāti . te mahāgovindaṃ brāhmaṇaṃ upasaṅkamitvā evamāhaṃsu saṃvijjanti kho bho imesu sattasu rajjesu pahūtā itthiyo tato bhoto yāvatikāhi attho tāvatikā ānīyatāti ^2- . alaṃ bho mamapīmā ^3- cattārīsā bhariyā sādisiyo tāvāhaṃ ^4- sabbā pahāya agārasmā anagāriyaṃ pabbajissāmi yathā kho pana me sutaṃ brahmuno āmagandhe bhāsamānassa te na sunimmadayā agāraṃ ajjhāvasatā pabbajissāmahaṃ bho agārasmā anagāriyanti . sace bhavaṃ govindo agārasmā anagāriyaṃ pabbajissati mayampi agārasmā anagāriyaṃ pabbajissāma atha yā te gati sā no gati bhavissatīti. [233] Sace pajahatha kāmāni yattha satto puthujjano ārambhavho daḷhā hotha khantībalasamāhitā. Esa maggo ujumaggo esa maggo anuttaro saddhammo sabbhi rakkhito brahmalokūpapattiyāti. [234] Tenahi bhavaṃ mahāgovindo satta vassāni āgametu sattannaṃ vassānaṃ accayena mayampi agārasmā anagāriyaṃ pabbajissāma atha yā te gati sā no gati bhavissatīti . aticiraṃ kho bho satta vassāni nāhaṃ sakkomi bhavante satta vassāni āgametuṃ @Footnote: ¹ Ma. Yu. bhosaddo natthi. ² Ma. Yu. ānīyatanti. ³ Ma. mamapitā. ⁴ Sī. @tāpahaṃ. Ma. Yu. tāpāhaṃ. Ko nu kho pana bho jānāti jīvitānaṃ gamanīyo samparāyo mantāya voṭṭhabbaṃ ^1- kattabbaṃ kusalaṃ caritabbaṃ brahmacariyaṃ natthi jātassa amaraṇaṃ yathā kho pana me sutaṃ brahmuno āmagandhe bhāsamānassa te na sunimmadayā agāraṃ ajjhāvasatā pabbajissāmahaṃ bho agārasmā anagāriyanti . tenahi bhavaṃ govindo cha vassāni āgametu .pe. pañca vassāni āgametu . cattāri vassāni āgametu . tīṇi vassāni āgametu . dve vassāni āgametu . Ekaṃ vassaṃ āgametu ekassa vassassa accayena mayampi agārasmā anagāriyaṃ pabbajissāma atha yā te gati sā no gati bhavissatīti. {234.1} Aticiraṃ kho bho ekaṃ vassaṃ nāhaṃ sakkomi bhavante ekaṃ vassaṃ āgametuṃ ko nu kho pana bho jānāmi jīvitānaṃ gamanīyo samparāyo mantāya voṭṭhabbaṃ kattabbaṃ kusalaṃ caritabbaṃ brahmacariyaṃ natthi jātassa amaraṇaṃ yathā kho pana me sutaṃ brahmuno āmagandhe bhāsamānassa te na sunimmadayā agāraṃ ajjhāvasatā pabbajissāmahaṃ bho agārasmā anagāriyanti . tenahi bhavaṃ govindo satta māsāni āgametu sattannaṃ māsānaṃ accayena mayampi agārasmā anagāriyaṃ pabbajissāma atha yā te gati sā no gati bhavissatīti. {234.2} Aticiraṃ kho bho satta māsāni nāhaṃ sakkomi bhavante satta māsāni āgametuṃ ko nu kho pana bho jānāti jīvitānaṃ gamanīyo samparāyo mantāya @Footnote: ¹ Ma. mantāyaṃ boddhabbaṃ. Yu. bodhabbaṃ. ito paraṃ īdisameva. Voṭṭhabbaṃ kattabbaṃ kusalaṃ caritabbaṃ brahmacariyaṃ natthi jātassa amaraṇaṃ yathā kho pana me sutaṃ brahmuno āmagandhe bhāsamānassa te na sunimmadayā agāraṃ ajjhāvasatā pabbajissāmahaṃ bho agārasmā anagāriyanti. {234.3} Tenahi bhavaṃ govindo cha māsāni āgametu . Pañca māsāni āgametu . cattāri māsāni āgametu . tīṇi māsāni āgametu . dve māsāni āgametu . ekaṃ māsaṃ āgametu . Addhamāsaṃ ^1- āgametu addhamāsassa accayena mayampi agārasmā anagāriyaṃ pabbajissāma atha yā te gati sā no gati bhavissatīti. {234.4} Aticiraṃ kho bho addhamāso nāhaṃ sakkomi bhavante addhamāsaṃ āgametuṃ ko nu kho pana bho jānāti jīvitānaṃ gamanīyo samparāyo mantāya voṭṭhabbaṃ kattabbaṃ kusalaṃ caritabbaṃ brahmacariyaṃ natthi jātassa amaraṇaṃ yathā kho pana me sutaṃ brahmuno āmagandhe bhāsamānassa te na sunimmadayā agāraṃ ajjhāvasatā pabbajissāmahaṃ bho agārasmā anagāriyanti . tenahi bhavaṃ govindo sattāhaṃ āgametu yāva mayaṃ sake puttabhātaro rajje anusāsissāma sattāhassa accayena mayampi agārasmā anagāriyaṃ pabbajissāma atha yā te gati sā no gati bhavissatīti . na ciraṃ kho bho sattāhaṃ āgamissāmahaṃ bhavante sattāhanti. {234.5} Athakho bho mahāgovindo brāhmaṇo yena te satta ca brāhmaṇamahāsālā @Footnote: ¹ aḍḍhamāsantipi pāṭho. Satta ca nhātakasatāni tenupasaṅkami upasaṅkamitvā satta ca brāhmaṇamahāsāle satta ca nhātakasatāni etadavoca aññaṃdāni bhavanto ācariyaṃ pariyesantu yo bhavantānaṃ mante vācessati icchāmahaṃ bho agārasmā anagāriyaṃ pabbajituṃ yathā kho pana me sutaṃ brahmuno āmagandhe bhāsamānassa te na sunimmadayā agāraṃ ajjhāvasatā pabbajissāmahaṃ bho agārasmā anagāriyanti . mā bhavaṃ govindo agārasmā anagāriyaṃ pabbaji pabbajjā bho appesakkhā ca appalābhā ca brahmaññaṃ mahesakkhañca mahālābhañcāti . mā bhavanto evaṃ avacuttha mā bhavanto evaṃ avacuttha pabbajjā appesakkhā ca appalābhā ca brahmaññaṃ mahesakkhañca mahālābhañcāti ko nu kho bho aññatra ^1- mayā mahesakkhataro vā mahālābhataro vā ahaṃ vo vā ^2- etarahi rājāva ^3- raññaṃ brahmāva ^4- brāhmaṇānaṃ devatāva ^5- gahapatikānaṃ tamahaṃ sabbaṃ pahāya agārasmā anagāriyaṃ pabbajissāmi yathā kho pana me sutaṃ brahmuno āmagandhe bhāsamānassa te na sunimmadayā agāraṃ ajjhāvasatā pabbajissāmahaṃ bho agārasmā anagāriyanti . Sace bhavaṃ govindo agārasmā anagāriyaṃ pabbajissati mayampi agārasmā anagāriyaṃ pabbajissāma atha yā te gati sā no gati bhavissatīti. {234.6} Athakho bho mahāgovindo brāhmaṇo yena cattārīsā @Footnote: ¹ aññoti vā pāṭho. ² Sī. Ma. Yu. ahaṃ hi bho. 3-4-5 Yu. ... ca. Bhariyā sādisiyo tenupasaṅkami upasaṅkamitvā cattārīsā bhariyā sādisiyo etadavoca yā bhoti naṃ icchati sakāni vā ñātikulāni gacchantu ^1- aññaṃ vā bhattāraṃ pariyesantu ^2- icchāmahaṃ bhoti agārasmā anagāriyaṃ pabbajituṃ yathā kho pana me sutaṃ brahmuno āmagandhe bhāsamānassa te na sunimmadayā agāraṃ ajjhāvasatā pabbajissāmahaṃ bhoti agārasmā anagāriyanti . tvaññeva no ñāti ñātikāmānaṃ tvaṃ pana bhattā bhattukāmānaṃ sace bhavaṃ bho ^3- govindo agārasmā anagāriyaṃ pabbajissati mayampi bho ^4- agārasmā anagāriyaṃ pabbajissāma atha yā te gati sā no gati bhavissatīti. {234.7} Athakho bho mahāgovindo brāhmaṇo tassa sattāhassa accayena kesamassuṃ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaṃ pabbaji . pabbajitañca pana mahāgovindaṃ brāhmaṇaṃ satta ca rājāno khattiyā muddhāvasittā satta ca brāhmaṇamahāsālā satta ca nhātakasatāni cattārīsā ca bhariyā sādisiyo anekāni ca khattiyasahassāni anekāni ca brāhmaṇasahassāni anekāni ca gahapatisahassāni anekā ^5- ca itthāgārā itthiyo kesamassuṃ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā mahāgovindaṃ brāhmaṇaṃ agārasmā anagāriyaṃ pabbajitaṃ anupabbajiṃsu . tāya sudaṃ bho parisāya parivuto mahāgovindo brāhmaṇo gāmanigamarājadhānīsu cārikaṃ carati . yaṃ kho pana bho tena samayena mahāgovindo @Footnote: ¹ Ma. Yu. gacchatu. ² Ma. Yu. pariyesatu. 3-4 Ma. Yu. bhosaddo natthi. ⁵ Ma. @anekehi itthāgārehi. Brāhmaṇo gāmaṃ vā nigamaṃ vā upasaṅkamati tattha rājāva hoti raññaṃ brahmāva brāhmaṇānaṃ devatāva gahapatikānaṃ . ye ^[1]- kho pana bho tena samayena manussā khipanti vā upakkhalanti vā te evamāhaṃsu namatthu mahāgovindassa brāhmaṇassa namatthu sattapurohitassāti. {234.8} Mahāgovindo ^[2]- brāhmaṇo mettāsahagatena cetasā averena abyāpajjhena ekaṃ disaṃ pharitvā vihāsi tathā dutiyaṃ tathā tatiyaṃ tathā catutthaṃ iti uddhamadho tiriyaṃ sabbadhi sabbattatāya sabbāvantaṃ lokaṃ mettāsahagatena cetasā vipulena mahaggatena appamāṇena averena abyāpajjhena pharitvā vihāsi karuṇāsahagatena cetasā .pe. muditāsahagatena cetasā .pe. upekkhāsahagatena cetasā .pe. Sāvakānañca brahmalokasahabyatāya maggaṃ desesi. {234.9} Ye kho pana bho tena samayena mahāgovindassa brāhmaṇassa sāvakā sabbena sabbaṃ sāsanaṃ ājāniṃsu te kāyassa bhedā paraṃ maraṇā sugatiṃ brahmalokaṃ upapajjiṃsu . ye na sabbena sabbaṃ sāsanaṃ ājāniṃsu te kāyassa bhedā paraṃ maraṇā appekacce paranimmitavasavattīnaṃ devānaṃ sahabyataṃ upapajjiṃsu appekacce nimmānaratīnaṃ devānaṃ sahabyataṃ upapajjiṃsu appekacce tusitānaṃ devānaṃ sahabyataṃ upapajjiṃsu appekacce yāmānaṃ devānaṃ sahabyataṃ upapajjiṃsu appekacce tāvatiṃsānaṃ devānaṃ sahabyataṃ upapajjiṃsu appekacce cātummahārājikānaṃ devānaṃ sahabyataṃ upapajjiṃsu . ye ^[3]- sabbanihīnakāyaṃ @Footnote: ¹ Yu. ye ca kho pana. Ma. ye kho pana bhoti ime pāṭhā natthi. ² Ma. Yu. bho. @³ Yu. sabbe. Paripūresuṃ te gandhabbakāyaṃ paripūresuṃ . iti kho pana ^1- sabbesaṃyeva tesaṃ kulaputtānaṃ amoghā pabbajjā ahosi avajjā ^2- saphalā saudrayāti ^3-. {234.10} Sarati taṃ bhagavāti . sarāmahaṃ bho pañcasikha ahantena samayena mahāgovindo brāhmaṇo ahosiṃ ahaṃ taṃ ^4- sāvakānaṃ brahmalokasahabyatāya maggaṃ desesiṃ taṃ kho pana pañcasikha brahmacariyaṃ na nibbidāya na virāgāya na nirodhāya na upasamāya na abhiññāya na sambodhāya na nibbānāya saṃvattati yāvadeva brahmalokūpapattiyā idaṃ kho pana me pañcasikha brahmacariyaṃ ekantanibbidāya virāgāya nirodhāya upasamāya abhiññāya sambodhāya nibbānāya saṃvattati. {234.11} Katamañca ^5- taṃ pañcasikha brahmacariyaṃ ekantanibbidāya virāgāya nirodhāya upasamāya abhiññāya sambodhāya nibbānāya saṃvattati ayameva ariyo aṭṭhaṅgiko maggo seyyathīdaṃ sammādiṭṭhi sammāsaṅkappo sammāvācā sammākammanto sammāājīvo sammāvāyāmo sammāsati sammāsamādhi idaṃ kho taṃ pana pañcasikha brahmacariyaṃ ekantanibbidāya virāgāya nirodhāya upasamāya abhiññāya sambodhāya nibbānāya saṃvattati. {234.12} Ye kho pana me pañcasikha sāvakā sabbena sabbaṃ sāsanaṃ ājānanti te āsavānaṃ khayā anāsavaṃ cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ diṭṭhe va dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharanti . ye na @Footnote: ¹ Ma. Yu. bho. ² avañjhāti vā avajjhāti vā pāṭho. ³ Yu. sauddisāti. @⁴ Ma. Yu. tesaṃ. ⁵ Yu. katamañca ... saṃvattatīti ime pāṭhā natthi. Sabbena sabbaṃ sāsanaṃ ājānanti te ^1- pañcannaṃ orambhāgiyānaṃ saññojanānaṃ parikkhayā opapātikā honti tattha parinibbāyino anāvattidhammā tasmā lokā . ye na sabbena sabbaṃ sāsanaṃ ājānanti appekacce tiṇṇaṃ saññojanānaṃ parikkhayā rāgadosamohānaṃ tanuttā sakadāgāmino honti sakideva imaṃ lokaṃ āgantvā dukkhassantaṃ karissanti ^2- . ye na sabbena sabbaṃ sāsanaṃ ājānanti appekacce tiṇṇaṃ saññojanānaṃ parikkhayā sotāpannā honti avinipātadhammā niyatā sambodhiparāyanā . iti kho pañcasikha sabbesaññeva imesaṃ kulaputtānaṃ amoghā pabbajjā avajjā saphalā saudrayāti ^3- . idamavoca bhagavā . attamano pañcasikho gandhabbaputto bhagavato bhāsitaṃ abhinanditvā anumoditvā bhagavantaṃ abhivādetvā padakkhiṇaṃ katvā tatthevantaradhāyīti. Mahāgovindasuttaṃ niṭṭhitaṃ chaṭṭhaṃ. -------------- @Footnote: ¹ Yu. appekacce. ² Yu. karonti. ³ Yu. sauddisāti. Mahāsamayasuttaṃ [235] Evamme sutaṃ . ekaṃ samayaṃ bhagavā sakkesu viharati kapilavatthusmiṃ mahāvane mahatā bhikkhusaṅghena saddhiṃ pañcamattehi bhikkhusatehi sabbeheva arahantehi . dasahi ca lokadhātūhi devatā yebhuyyena sannipatitā honti bhagavantaṃ dassanāya bhikkhusaṅghañca . Athakho catunnaṃ suddhāvāsakāyikānaṃ devānaṃ ^1- etadahosi ayaṃ kho bhagavā sakkesu viharati kapilavatthusmiṃ mahāvane mahatā bhikkhusaṅghena saddhiṃ pañcamattehi bhikkhusatehi sabbeheva arahantehi dasahi ca lokadhātūhi devatā yebhuyyena sannipatitā honti bhagavantaṃ dassanāya bhikkhusaṅghañca yannūna mayampi yena bhagavā tenupasaṅkameyyāma upasaṅkamitvā bhagavato santike paccekagāthaṃ ^2- bhāseyyāmāti. {235.1} Athakho tā devatā seyyathāpi nāma balavā puriso sammiñjitaṃ vā bāhaṃ pasāreyya pasāritaṃ vā bāhaṃ sammiñjeyya evameva suddhāvāsesu devesu antarahitā bhagavato purato pāturahaṃsu . athakho tā devatā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ aṭṭhaṃsu . ekamantaṃ ṭhitā kho ekā devatā bhagavato santike imaṃ gāthaṃ abhāsi [236] Mahāsamayo pavanasmiṃ devakāyā samāgatā @Footnote: ¹ Ma. devatānaṃ. ² pāyato evaṃ. paccekagāthātipi pāṭhena pana bhavitabbaṃ. Ma. @paccekaṃ gāthaṃ. Āgatamha imaṃ dhammasamayaṃ dakkhitāyeva ^1- aparājitasaṅghanti. [237] Athakho aparā devatā bhagavato santike imaṃ gāthaṃ abhāsi tatra bhikkhavo samādahaṃsu cittaṃ attano ujukamakaṃsu sārathīva nettāni gahetvā indriyāni rakkhanti paṇḍitāti. [238] Athakho aparā devatā bhagavato santike imaṃ gāthaṃ abhāsi chetvā khīlaṃ chetvā palīghaṃ indakhīlaṃ ohaccamanejā ^2- te caranti suddhā vimalā cakkhumatā sudantā susūnāgāti ^3-. [239] Athakho aparā devatā bhagavato santike imaṃ gāthaṃ abhāsi ye keci buddhaṃ saraṇaṃ gatāse na te gamissanti apāyabhūmiṃ ^4- pahāya mānusaṃ dehaṃ devakāyaṃ paripūressantīti. [240] Athakho bhagavā bhikkhū āmantesi yebhuyyena bhikkhave dasasu lokadhātūsu devatā sannipatitā honti tathāgataṃ dassanāya @Footnote: ¹ Ma. Yu. dakkhitāye. ² Ma. Yu. ūhaccamanejā. ³ Ma. Yu. susunāgāti. @⁴ sabbattha pāyato apāyanti pāṭho dissati. Bhikkhusaṅghañca yepi te bhikkhave ahesuṃ atītamaddhānaṃ arahanto sammāsambuddhā tesampi bhagavantānaṃ etaparamāyeva ^1- devatā sannipatitā ahesuṃ seyyathāpi mayhaṃ etarahi yepi te bhikkhave bhavissanti anāgatamaddhānaṃ arahanto sammāsambuddhā tesampi bhagavantānaṃ etaparamāyeva ^2- devatā sannipatitā bhavissanti seyyathāpi mayhaṃ etarahi ācikkhissāmi bhikkhave devakāyānaṃ nāmāni kittayissāmi bhikkhave devakāyānaṃ nāmāni desissāmi bhikkhave devakāyānaṃ nāmāni taṃ suṇātha sādhukaṃ manasikarotha bhāsissāmīti . Evambhanteti kho te bhikkhū bhagavato paccassosuṃ. Bhagavā etadavoca [241] Silokamanukassāmi yattha bhummā tadassitā ye sitā girigabbharaṃ pahitattā samāhitā. Puthū sīhāva sallīnā lomahaṃsābhisambhuno odātamanasā suddhā vippasannamanāvilā ^3-. Bhiyyo pañcasate ñatvā vane kāpilavatthave tato āmantayi satthā sāvake sāsane rate devakāyā abhikkantā te vijānātha bhikkhavo te ca ātappamakaruṃ sutvā buddhassa sāsanaṃ. Tesampāturahu ñāṇaṃ amanussāna dassanaṃ appeke satamaddakkhuṃ sahassaṃ atha sattariṃ. Sataṃ eke sahassānaṃ amanussānamaddasuṃ @Footnote: ^1-2 Ma. etaṃparamāyeva. ³ Yu. vippasannāmanāvilā. Appekenantamaddakkhuṃ disā sabbā phuṭā ahuṃ. Tañca sabbaṃ abhiññāya vavakkhitvāna ^1- cakkhumā tato āmantayi satthā sāvake sāsane rate devakāyā abhikkantā te vijānātha bhikkhavo ye vohaṃ kittayissāmi girāhi anupubbaso. Sattasahassā va ^2- yakkhā bhummā kāpilavatthavā iddhimanto jutimanto ^3- vaṇṇavanto yasassino modamānā abhikkāmuṃ bhikkhūnaṃ samitiṃ vanaṃ. Chasahassā hemavatā yakkhā nānattavaṇṇino iddhimanto jutimanto vaṇṇavanto yasassino modamānā abhikkāmuṃ bhikkhūnaṃ samitiṃ vanaṃ. Sātāgirā tisahassā yakkhā nānattavaṇṇino iddhimanto jutimanto vaṇṇavanto yasassino modamānā abhikkāmuṃ bhikkhūnaṃ samitiṃ vanaṃ. Iccete soḷasasahassā yakkhā nānattavaṇṇino iddhimanto jutimanto vaṇṇavanto yasassino modamānā abhikkāmuṃ bhikkhūnaṃ samitiṃ vanaṃ. Vessāmittā pañcasatā yakkhā nānattavaṇṇino iddhimanto jutimanto vaṇṇavanto yasassino @Footnote: ¹ vavatthitvānāti vā pāṭho. ² Ma. te. ³ Sī. Yu. sabbattha jutīmanto. Modamānā abhikkāmuṃ bhikkhūnaṃ samitiṃ vanaṃ. Kumbhīro rājagahiko vepullassa nivesanaṃ bhiyyo ^1- naṃ satasahassaṃ yakkhānaṃ payirupāsati. Kumbhīro rājagahiko sopāga samitiṃ vanaṃ. [242] Purimañca disaṃ rājā dhataraṭṭho pasāsati gandhabbānaṃ ādhipati mahārājā yasassi so. Puttāpi tassa bahavo indanāmā mahabbalā ^2- iddhimanto jutimanto vaṇṇavanto yasassino modamānā abhikkāmuṃ bhikkhūnaṃ samitiṃ vanaṃ. Dakkhiṇañca disaṃ rājā virūḷho tappasāsati ^3- kumbhaṇḍānaṃ ādhipati mahārājā yasassi so. Puttāpi tassa bahavo indanāmā mahabbalā iddhimanto jutimanto vaṇṇavanto yasassino modamānā abhikkāmuṃ bhikkhūnaṃ samitiṃ vanaṃ. Pacchimañca disaṃ rājā virūpakkho pasāsati nāgānaṃ ādhipati mahārājā yasassi so. Puttāpi tassa bahavo indanāmā mahabbalā iddhimanto jutimanto vaṇṇavanto yasassino @Footnote: ¹ bhīyotipi pāṭho. ² aṭṭhakathāyaṃ sabbavāresu mahābalāti pāṭho. ³ Ma. Yu. taṃ @pasāsati. ito paraṃ īdisameva. Modamānā abhikkāmuṃ bhikkhūnaṃ samitiṃ vanaṃ. Uttarañca disaṃ rājā kuvero tappasāsati yakkhānaṃ ādhipati mahārājā yasassi so. Puttāpi tassa bahavo indanāmā mahabbalā iddhimanto jutimanto vaṇṇavanto yasassino modanānā abhikkāmuṃ bhikkhūnaṃ samitiṃ vanaṃ. Purimadisaṃ dhataraṭṭho dakkhiṇena virūḷhako pacchimena virūpakkho kuvero uttaraṃ disaṃ cattāro te mahārājā samantā caturo disā daddallamānā ^1- aṭṭhaṃsu vane kāpilavatthave. [243] Tesaṃ māyāvino dāsā āgū ^2- vañcanikā saṭhā māyā kuṭeṇḍu veṭeṇḍu ^3- viṭū ^4- ca viṭuṭo ^5- saha candano kāmaseṭṭho ca kinnughaṇḍu ^6- nighaṇḍu ca. Panādo opamañño ca devasuto ca mātali cittaseno ca gandhabbo naḷorājā janosabho ^7- āgū ^8- pañcasikho ceva timbarū suriyavacchasā ^9-. Ete caññe ca rājāno gandhabbā saha rājubhi modamānā abhikkāmuṃ bhikkhūnaṃ samitiṃ vanaṃ. Athāgū ^10- nābhasā nāgā vesālā saha tacchakā @Footnote: ¹ dadaḷhamānātipi pāṭho. ² Ma. āguṃ. Sī. Yu. āguṃ. ito paraṃ īdisameva. @³ mā. viṭeṇḍu. ⁴ Ma. Yu. viṭucca. ⁵ Yu. viṭucco. ⁶ Ma. kinni ghaṇḍu. @⁷ Ma. Yu. janessabho. ⁸ Ma. āgā. Yu. āgu. ⁹ Sī. Yu. suriyavaccasā. @¹⁰ Ma. athāguṃ. Yu. athāgu. evamīdisesu padesu. Kambalassatarā āgū pāyāgā saha ñātibhi yāmunā dhataraṭṭhā ca āgū nāgā yasassino erāvaṇo mahānāgo sopāga samitiṃ vanaṃ. [244] Ye nāgarāje sahasā haranti dibbā dijā pakkhi visuddhacakkhū vehāyasā ^1- te vanamajjhapattā citrā supaṇṇā iti tesa nāmaṃ abhayantadā nāgarājānamāsī supaṇṇato khemamakāsi buddho saṇhāhi vācāhi upavhayantā nāgā supaṇṇā saraṇamakaṃsu buddhaṃ. Jitā vajirahatthena samuddaṃ asurā sitā bhātaro vāsavassete iddhimanto yasassino. Kālakañjā mahābhismā ^2- asurā dānaveghasā vepacitti sucitti ca pahārādo namucī saha. Satañca baliputtānaṃ sabbe verocanāmakā sannayhitvā baliṃ senaṃ ^3- rāhubhaddamupāgamuṃ samayodāni bhaddante bhikkhūnaṃ samitiṃ vanaṃ. [245] Āpo ca devā paṭhavī ca tejo vāyo tadāgamuṃ varuṇā vāruṇā ^4- devā somo ca yasasā saha. @Footnote: ¹ Sī. Yu. vehāsayā. ² Sī. Yu. mahābhiṃsā. ³ Ma. balisenaṃ. @⁴ Ma. vāraṇā vāraṇā devā. Mettākaruṇākāyikā āgū devā yasassino dasete dasadhā kāyā sabbe nānattavaṇṇino iddhimanto jutimanto vaṇṇavanto yasassino modamānā abhikkāmuṃ bhikkhūnaṃ samitiṃ vanaṃ. Veṇḍū ^1- ca devā sahalī ca asamā ca duve yamā candassūpanisā devā candamāgū purakkhitā. Suriyassūpanisā devā suriyamāgū purakkhitā nakkhattāni purakkhatvā āgū mandavalāhakā vasūnaṃ vāsavo seṭṭho sakko pāga ^2- purindado. Dasete dasadhā kāyā sabbe nānattavaṇṇino iddhimanto jutimanto vaṇṇavanto yasassino modamānā abhikkāmuṃ bhikkhūnaṃ samitiṃ vanaṃ. Athāgū sahabhū devā jalamaggisikhāriva ariṭṭhakā ca rojā ca ummāpupphanibhāsino varuṇā sahadhammā ca accutā ca anejakā sūleyyarucirā āgū āgū vāsavanesino. Dasete dasadhā kāyā sabbe nānattavaṇṇino iddhimanto jutimanto vaṇṇavanto yasassino modamānā abhikkāmuṃ bhikkhūnaṃ samitiṃ vanaṃ. Samānā mahāsamānā mānusā mānusuttamā @Footnote: ¹ Ma. veṇḍu devā sahali ca. ² Ma. pāgā. Khiḍḍāpadūsikā ^1- āgū āgū manopadūsikā ^2- athāgū harayo devā ye ca lohitavāsino pāragā mahāpāragā āgū devā yasassino. Dasete dasadhā kāyā sabbe nānattavaṇṇino iddhimanto jutimanto vaṇṇavanto yasassino modamānā abhikkāmuṃ bhikkhūnaṃ samitiṃ vanaṃ. Sukkā karumhā ^3- aruṇā āgū veghanasā saha. Odātagayhā pāmokkhā āgū devā vicakkhaṇā sadāmattā hāragajā missakā ca yasassino thanayaṃ āgā ^4- pajunno yo disā abhivassati. Dasete dasadhā kāyā sabbe nānattavaṇṇino iddhimanto jutimanto vaṇṇavanto yasassino modamānā abhikkāmuṃ bhikkhūnaṃ samitiṃ vanaṃ. Khemiyā tusitā yāmā kaṭṭhakā ca yasassino lambitakā ^5- lāmaseṭṭhā jotināmā ca āsavā nimmānaratino āgū athāgū paranimmitā. Dasete dasadhā kāyā sabbe nānattavaṇṇino iddhimanto jutimanto vaṇṇavanto yasassino modamānā abhikkāmuṃ bhikkhūnaṃ samitiṃ vanaṃ. @Footnote: ¹ Ma. khiḍḍāpadosikā. ² Ma. manopadosikā. ³ Ma. karumbhā. ⁴ yebhuyyena āgūti @pāṭho dissati. ⁵ Ma. Yu. lambītakā. Saṭṭhete devanikāyā sabbe nānattavaṇṇino nāmanvayena āgañchuṃ ye caññe sadisā saha pavutthajātimakkhīlaṃ ^1- oghatiṇṇamanāsavaṃ dakkhemoghataraṃ nāgaṃ candaṃva asitātitaṃ ^2-. [246] Subrahmā paramatto ca puttā iddhimato saha sanaṅkumāro tisso ca sopāga samitiṃ vanaṃ. Sahassabrahmalokānaṃ mahābrahmābhitiṭṭhati upapanno jutimanto bhismākāyo yasassi so. Dasettha issarā āgū paccekavasavattino tesañca majjhato āgā ^3- hārito parivārito. Te ca sabbe abhikkante sinde ^4- deve sabrahmake mārasenā abhikkāmi passa kaṇhassa mandiyaṃ. Etha gaṇhatha bandhatha rāgena bandhamatthu vo samantā parivāretha mā vo muñcittha koci naṃ. Iti tattha mahāseno kaṇhasenaṃ apesayi pāṇinā talamāhacca saraṃ katvāna bheravaṃ. Yathā pāvussako megho thanayanto savijjuko tadā so paccudāvatti saṅkuddho asayaṃvase ^5-. Tañca sabbaṃ abhiññāya vavakkhitvāna ^6- cakkhumā @Footnote: ¹ Ma. pavuṭṭhajātimalilaṃ. Sī. Yu. pavutthajātiṃ akhilaṃ. ² asitātiganti vā pāṭho. @Yu. asitātikaṃ. ³ pāyato āgūti pāco dissati. ⁴ Ma. sainde. Yu. saindadeve. @⁵ Sī. Yu. vasī. ⁶ Ma. vavatthitvāna. Tato āmantayi satthā sāvake sāsane rate mārasenā abhikkantā te vijānātha bhikkhavo te ca ātappamakaruṃ sutvā buddhassa sāsanaṃ. Vītarāgehi pakkāmuṃ nesaṃ lomampi ^1- iñjayuṃ sabbe vijitasaṅgāmā bhayātītā yasassino modanti saha bhūtehi sāvakā te janesutāti. Mahāsamayasuttaṃ niṭṭhitaṃ sattamaṃ. ---------- @Footnote: ¹ Ma. lomāpi. Sakkapañhasuttaṃ [247] Evamme sutaṃ . ekaṃ samayaṃ bhagavā magadhesu viharati pācīnato rājagahassa ambasaṇḍo ^1- nāma brāhmaṇagāmo tassuttarato vediyake pabbate indasālaguhāyaṃ . tena kho pana samayena sakkassa devānamindassa ussukkaṃ udapādi bhagavantaṃ dassanāya . Athakho sakkassa devānamindassa etadahosi kahaṃ nu kho bhagavā etarahi viharati arahaṃ sammāsambuddhoti . addasā kho sakko devānamindo bhagavantaṃ magadhesu viharantaṃ pācīnato rājagahassa ambasaṇḍo nāma brāhmaṇagāmo tassuttarato vediyake pabbate indasālaguhāyaṃ disvāna deve tāvatiṃse āmantesi ayaṃ mārisā bhagavā magadhesu viharati pācīnato rājagahassa ambasaṇḍo nāma brāhmaṇagāmo tassuttarato vediyake pabbate indasālaguhāyaṃ yadi pana mārisā mayantaṃ bhagavantaṃ dassanāya upasaṅkameyyāma arahantaṃ sammāsambuddhanti . evaṃ bhaddantavāti kho devā tāvatiṃsā sakkassa devānamindassa paccassosuṃ. {247.1} Athakho sakko devānamindo pañcasikhaṃ gandhabbaputtaṃ ^2- āmantesi ayaṃ tāta pañcasikha bhagavā magadhesu viharati pācīnato rājagahassa ambasaṇḍo nāma brāhmaṇagāmo tassuttarato vediyake pabbate indasālaguhāyaṃ yadi hi ^3- @Footnote: ¹ Ma. Yu. ambasaṇḍā. ito paraṃ īdisameva. ² Ma. gandhabbadevaputtaṃ. @³ Ma. Yu. hisaddo natthi. Pana tāta pañcasikha mayaṃ taṃ bhagavantaṃ dassanāya upasaṅkameyyāma arahantaṃ sammāsambuddhanti . evaṃ bhaddantavāti kho pañcasikho gandhabbaputto ^1- sakkassa devānamindassa paṭissutvā veḷuvapaṇḍuvīṇaṃ ^2- ādāya sakkassa devānamindassa anucariyaṃ upāgami. {247.2} Athakho sakko devānamindo devehi tāvatiṃsehi parivuto pañcasikhena gandhabbaputtena purakkhato seyyathāpi nāma balavā puriso sammiñjitaṃ vā bāhaṃ pasāreyya pasāritaṃ vā bāhaṃ sammiñjeyya evameva kho devesu tāvatiṃsesu antarahito magadhesu pācīnato rājagahassa ambasaṇḍo nāma brāhmaṇagāmo tassuttarato vediyake pabbate paccuṭṭhāsi . Tena kho pana samayena vediyako pabbato atiriva obhāsajāto hoti ambasaṇḍo ca brāhmaṇagāmo yathā taṃ devānaṃ devānubhāvena . Apissudaṃ parito gāmesu manussā evamāhaṃsu ādittassu nāmajja vediyako pabbato jhāyatassu nāmajja vediyako pabbato jalatassu ^3- nāmajja vediyako kiṃ su nāmajja vediyako pabbato atiriva obhāsajāto ambasaṇḍo ca brāhmaṇagāmoti. Saṃviggā lomahaṭṭhajātā ahesuṃ. {247.3} Athakho sakko devānamindo pañcasikhaṃ gandhabbaputtaṃ āmantesi durupasaṅkamā kho tāta pañcasikha tathāgatā mādisena jhāyī jhānaratā tadanantaraṃ ^4- paṭisallīnā yadi pana tvaṃ tāta pañcasikha bhagavantaṃ paṭhamaṃ pasādeyyāsi tayā tāta paṭhamaṃ pasāditaṃ pacchā @Footnote: ¹ Ma. gandhabbadevaputto. ² Ma. Yu. beluvapaṇḍuvīṇaṃ. ito paraṃ īdisameva. @³ jhāyitassu ... jalitassūtipi pāṭhadvayena bhavitabbaṃ. ⁴ Ma. tadantaraṃ. Mayaṃ taṃ bhagavantaṃ dassanāya upasaṅkameyyāma arahantaṃ sammāsambuddhanti . evaṃ bhaddantavāti kho pañcasikho gandhabbaputto sakkassa devānamindassa paṭissutvā veḷuvapaṇḍuvīṇaṃ ādāya yena indasālaguhā tenupasaṅkami upasaṅkamitvā ettāvatā me bhagavā neva avidūre kho ^1- vasati nāccāsannena saddañca me sossatīti ekamantaṃ aṭṭhāsi. {247.4} Ekamantaṃ ṭhito kho pañcasikho gandhabbaputto veḷuvapaṇḍuvīṇaṃ ādāya ^2- assāvesi imā ca gāthāyo abhāsi buddhūpasañhitā dhammūpasañhitā saṅghūpasañhitā ^3- arahantūpasañhitā kāmūpasañhitā [248] Vande te pitaraṃ bhadde timbaruṃ suriyavacchase ^4- yena jātāsi kalyāṇī ānandajananī mama. Vātova sedataṃ kanto pānīyaṃva pipāsato aṅgiraṃsī ^5- piyā mesi dhammo arahataṃ ^6- iva. Āturasseva bhesajjaṃ bhojanaṃva jighacchato parinibbāpayi ^7- bhadde jalantamiva vārinā. Sītodakaṃ pokkharaṇiṃ yuttaṃ kiñjakkhareṇunā nāgo ghammābhitattova ogāhe te thanūdaraṃ. Accaṅkusova nāgo ca jitaṃ me tuttatomaraṃ kāraṇaṃ nappajānāmi sammatto lakkhaṇūruyā. @Footnote: ¹ Ma. avidūre bhavissati. ² Ma. Yu. ayaṃ pāṭho natthi. ³ Sī. saṅghūpasañhitāti pāṭho @na dissati. ⁴ Sī. Yu. suriyavaccase. ⁵ Ma. aṅgarasi. Yu. aṅgīrasī. ⁶ Ma. @arahatāmiva. ⁷ Ma. parinibbāpaya maṃ. Tayi gadhitacittosmi ^1- cittaṃ vipariṇāmitaṃ paṭiggantuṃ na sakkomi vaṅkaghattova ^2- ambujo. Vāmūru saja maṃ bhadde saja maṃ mandalocane palissaja maṃ kalyāṇi etaṃ me abhipatthitaṃ. Appako vata me santo kāmo vellitakesiyā anekabhāvo ^3- samapādi ^4- arahanteva dakkhiṇā. Yaṃ me atthi kataṃ puññaṃ arahantesu tādisu taṃ me sabbaṅgakalyāṇi tayā saddhiṃ vipaccataṃ. Yaṃ me atthi kataṃ puññaṃ asmiṃ paṭhavimaṇḍale taṃ me sabbaṅgakalyāṇi tayā saddhiṃ vipaccataṃ. Sakyaputtova jhānena ekodi nipako sato amataṃ muni jigiṃsāno ^5- tamahaṃ suriyavacchase. Yathāpi muni nandeyya patvā sambodhimuttamaṃ evaṃ nandeyyaṃ kalyāṇi missabhāvaṃ ^6- gato tayā. Sakko ce me varaṃ dajjā tāvatiṃsānamissaro tāhaṃ bhadde vareyyāhe evaṃ kāmo daḷho mama. Sālaṃva na ciraṃ phullaṃ pitaraṃ te sumedhase vandamāno namassāmi yassāsetādisī pajāti. [249] Evaṃ vutte bhagavā pañcasikhaṃ gandhabbaputtaṃ etadavoca @Footnote: ¹ Ma. ... gedhita .... ² vaṅkaghasovātipi pāṭho. Ma. vaṅkaghasto va. Yu. vaṅkaghasatova. @³ anekabhāgotipi pāṭho. ⁴ Ma. samuppādi. ⁵ Ma. jigīsāno. ⁶ Ma. Yu. missībhāvaṃ. Saṃsandati kho te pañcasikha tantissaro gītassarena gītassaro ca tantissarena neva ^1- pana te pañcasikha tantissaro gītassaraṃ ativattati na ^2- gītassaro ca tantissaraṃ kadā saṃyūḷhā pana te pañcasikha imā gāthā buddhūpasañhitā dhammūpasañhitā saṅghūpasañhitā arahantūpasañhitā kāmūpasañhitāti . ekamidāhaṃ bhante samayaṃ bhagavā uruvelāyaṃ viharati najjā nerañjarāya tīre ajapālanigrodhe paṭhamābhisambuddho . tena kho panāhaṃ bhante samayena bhaddā nāma suriyavacchasā timbaruno gandhabbarañño dhītā tamābhikaṅkhāmi. {249.1} Sā kho pana bhante bhaginī parakāminī hoti sikhaṇḍi ^3- nāma mātalissa saṅgāhakassa putto tamābhikaṅkhati . yato kho ahaṃ bhante taṃ bhaginiṃ nālatthaṃ kenaci pariyāyena athāhaṃ veḷuvapaṇḍuvīṇaṃ ādāya yena timbaruno gandhabbarañño nivesanaṃ tenupasaṅkamiṃ upasaṅkamitvā veḷuvapaṇḍuvīṇaṃ assāvesiṃ imā ^[4]- gāthā abhāsiṃ buddhūpasañhitā dhammūpasañhitā saṅghūpasañhitā arahantūpasañhitā kāmūpasañhitā vande te pitaraṃ bhadde timbaruṃ suriyavacchase yena jātāsi kalyāṇī ānandajananī mama. .pe. Sālaṃva na ciraṃ phullaṃ pitaraṃ te sumedhase vandamāno namassāmi yassāsetādisī pajāti. [250] Evaṃ vutte bhante bhaddā suriyavacchasā maṃ etadavoca na kho me mārisa so bhagavā sammukhā diṭṭho apica sutoyeva me so @Footnote: ¹ Ma. Yu. na ca pana. ² Ma. Yu. nasaddo natthi. ³ Ma. sikhaṇḍī. @⁴ Ma. Yu. imā ca gāthāyo. Bhagavā devānaṃ tāvatiṃsānaṃ sudhammāya sabhāya upanaccantiyā yato kho tvaṃ mārisa taṃ bhagavantaṃ kittesi hotu no ajja samāgamoti . Soyeva no bhante tassā bhaginiyā saddhiṃ samāgamo ahosi na ^1- vadāmi tato pacchāti. {250.1} Athakho sakkassa devānamindassa etadahosi paṭisammodati kho ^2- pañcasikho gandhabbaputto bhagavatā bhagavā ca pañcasikhenāti . athakho sakko devānamindo pañcasikhaṃ gandhabbaputtaṃ āmantesi abhivādehi me tvaṃ tāta pañcasikha bhagavantaṃ sakko bhante devānamindo sāmacco saparijano bhagavato pāde sirasā vandatīti . evaṃ bhaddantavāti kho pañcasikho gandhabbaputto sakkassa devānamindassa paṭissutvā bhagavantaṃ abhivādesi ^3- sakko bhante devānamindo sāmacco saparijano bhagavato pāde sirasā vandatīti . Evaṃ sukhī hotu pañcasikha sakko devānamindo sāmacco saparijano sukhakāmā hi devā manussā asurā nāgā gandhabbā ye caññe santi puthukāyāti. [251] Evañca pana tathāgatā evarūpe mahesakkhe yakkhe abhivadanti . abhivadito sakko devānamindo bhagavato indasālaguhaṃ pavisitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ aṭṭhāsi . devāpi tāvatiṃsā indasālaguhaṃ pavisitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ aṭṭhaṃsu . pañcasikhopi gandhabbaputto indasālaguhaṃ pavisitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ aṭṭhāsi . tena kho pana samayena @Footnote: ¹ Ma. Yu. na cadāni. ² Ma. khosaddo natthi. ³ Ma. abhivādeti. Indasālaguhā visamā santi samā samapādi sambādhā santi uruddhā ^1- samapādi andhakāro guhāyaṃ antaradhāyi āloko udapādi yathā taṃ devānaṃ devānubhāvena. [252] Athakho bhagavā sakkaṃ devānamindaṃ etadavoca acchariyamidaṃ āyasmato kosiyassa abbhūtamidaṃ āyasmato kosiyassa tava bahukiccassa bahukaraṇīyassa yadidaṃ idhāgamananti . cirapaṭikāhaṃ bhante bhagavantaṃ dassanāya upasaṅkamitukāmo apica devānaṃ tāvatiṃsānaṃ kehici kiccakaraṇīyehi byāvaṭo evāhaṃ nāsakkhiṃ bhagavantaṃ dassanāya upasaṅkamituṃ . ekamidaṃ bhante samayaṃ bhagavā sāvatthiyaṃ viharati salaḷāgārake . athakhohaṃ bhante sāvatthiṃ agamāsiṃ bhagavantaṃ dassanāya . tena kho pana bhante samayena bhagavā aññatarena samādhinā nisinno hoti . bhujagī ^2- nāma vessavaṇassa mahārājassa paricārikā bhagavantaṃ paccupaṭṭhitā hoti pañjalikā namassamānā tiṭṭhati. {252.1} Athakhohaṃ bhante bhujagiṃ etadavocaṃ abhivādehi me tvaṃ bhagini bhagavantaṃ sakko bhante devānamindo sāmacco saparijano bhagavato pāde sirasā vandatīti . evaṃ vutte bhante sā bhujagī maṃ etadavoca akālo kho mārisa bhagavantaṃ dassanāya paṭisallīno bhagavāti . tenahi bhagini yadā bhagavā tamhā samādhimhā vuṭṭhito hoti atha mama vacanena bhagavantaṃ abhivādehi sakko bhante @Footnote: ¹ Sī. Yu. urundā. Ma. uruddā. ² Sī. Yu. bhuñjatī ca nāma. Ma. bhūjati ca nāma. Devānamindo sāmacco saparijano bhagavato pāde sirasā vandatīti . Kacci me sā bhante bhaginī bhagavantaṃ abhivādesi sarati bhagavā tassā bhaginiyā vacananti . abhivādesi maṃ sā devānaminda bhaginī sarāmahaṃ tassā bhaginiyā vacanaṃ apicāhaṃ āyasmato cakkanemisaddena ^1- tamhā samādhimhā vuṭṭhitoti . ye te bhante devā amhehi paṭhamataraṃ tāvatiṃsakāyaṃ upapannā tesaṃ me sammukhā sutaṃ sammukhā paṭiggahitaṃ yadā tathāgatā loke uppajjanti arahanto sammāsambuddhā dibbā kāyā paripūrenti hāyanti asurakāyāti . taṃ me idaṃ bhante sakkhidiṭṭhaṃ yato tathāgato loke uppanno arahaṃ sammāsambuddho dibbā kāyā paripūrenti hāyanti asurakāyāti. {252.2} Idheva bhante kapilavatthusmiṃ gopikā nāma sakyadhītā ahosi buddhe pasannā dhamme pasannā saṅghe pasannā sīlesu paripūrīkārinī ^2- sā itthīcittaṃ ^3- virājetvā purisacittaṃ ^4- bhāvetvā kāyassa bhedā parammaraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapannā devānaṃ tāvatiṃsānaṃ sahabyataṃ amhākaṃ puttattaṃ ajjhupagatā tatrāpi naṃ evaṃ jānanti gopako devaputto gopako devaputtoti . aññepi bhante tayo bhikkhū bhagavati brahmacariyaṃ caritvā hīnaṃ gandhabbakāyaṃ upapannā te pañcahi kāmaguṇehi samappitā samaṅgibhūtā paricārayamānā amhākaṃ upaṭṭhānaṃ āgacchanti amhākaṃ pāricariyaṃ . te amhākaṃ upaṭṭhānaṃ āgate amhākaṃ pāricariyaṃ gopako devaputto paṭicodesi kutomukhā nāma @Footnote: ¹ Ma. nemisaddena. ² Ma. Yu. paripūrakārinī. ito paraṃ īdisameva. ³ Ma. @itthittaṃ. ⁴ Ma. purisattaṃ. ito paraṃ īdisameva. Tumhe mārisā tassa bhagavato dhammaṃ āyūhittha ^1- ahaṃ hi nāma itthikā samānā buddhe pasannā dhamme pasannā saṅghe pasannā sīlesu paripūrīkārinī itthīcittaṃ virājetvā purisacittaṃ bhāvetvā kāyassa bhedā parammaraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapannā devānaṃ tāvatiṃsānaṃ sahabyataṃ sakkassa devānamindassa puttattaṃ ajjhupagatā idhāpi maṃ evaṃ jānanti gopako devaputto gopako devaputtoti tumhe pana mārisā bhagavati brahmacariyaṃ caritvā hīnaṃ gandhabbakāyaṃ upapannā duddiṭṭharūpaṃ vata bho addasāma ye mayaṃ addasāma sahadhammike hīnaṃ gandhabbakāyaṃ upapanneti . tesaṃ bhante gopakena devaputtena paṭicoditānaṃ dve devā diṭṭhe va dhamme satiṃ paṭilabhiṃsu kāyaṃ brahmapurohitaṃ . eko pana devo kāme ajjhāvasi. [253] Upāsikā cakkhumato ahosiṃ nāmaṃpi mayhaṃ ahu gopikāti buddhe ca dhamme ca abhippasannā saṅghañcupaṭṭhāsiṃ pasannacittā. Tasseva buddhassa sudhammatāya sakkassa puttomhi mahānubhāvo mahājutiko tidivūpapanno jānanti maṃ idhāpi gopakoti. @Footnote: ¹ Ma. assuttha. Yu. assutvā. Addasaṃ bhikkhavo diṭṭhapubbe gandhabbakāyūpagate vasine ime hi te gotamasāvakāse ye ca mayaṃ pubbe manussabhūtā. Annena pānena upaṭṭhahimhā pādūpasaṅgayha sake nivesane kutomukhā nāma ime bhavanto buddhassa dhammaṃ ^1- na paṭiggahesuṃ. Paccattaṃ veditabbo hi dhammo sudesito cakkhumatānubuddho ahaṃpi tumhe va upāsamānā ^2- sutvāna ariyānaṃ subhāsitāni. Sakkassa puttomhi mahānubhāvo mahājutiko tidivūpapanno tumhe pana seṭṭhamupāsamānā anuttare ^3- brahmacariyaṃ caritvā. Hīnakāyaṃ upapannā bhavanto anānulomā bhavatūpapatti duddiṭṭharūpaṃ vata addasāma sahadhammike hīnakāyūpapanne. @Footnote: ¹ Ma. ... dhammāni paṭiggahesuṃ. ² Ma. upāsamāno. ³ Ma. anuttaraṃ. Gandhabbakāyūpagatā bhavanto devānamāgacchatha pāricariyaṃ agāre vasato mayhaṃ imaṃ passa visesataṃ. Itthī hutvā svājja ^1- pumomhi devā dibbehi kāmehi samaṅgibhūto te coditā gotamasāvakena saṃvegamāpādu samecca gopakaṃ. Handa vigāyāma ^2- viyāyamāma mā no mayaṃ parapessā ahumhā tesaṃ duve vīriyamārabhiṃsu anussaraṃ gotamasāsanāni. Idheva cittāni virājayitvā kāmesu ādīnavamaddasiṃsu te kāmasaññojanabandhanāni pāpimato ^3- yogāni duraccayāni. Nāgova santāni ^4- guṇāni chetvā ^5- deve tāvatiṃse atikkamiṃsu saindadevā sapajāpatīkā sabbe sudhammāya sabhāyupaviṭṭhā. @Footnote: ¹ Ma. Yu. svajja pumomhi devo. ² Ma. viyāyāma byāyāma. Yu. vitāyāma. @³ Ma. Yu. pāpimayogāni. ⁴ Ma. sannāni. ⁵ Sī. Yu. bhetvā. Tesannisinnā ^1- na atikkamiṃsu vīrā virāgā virajaṃ karontā te disvā saṃvegamakāsi vāsavo devābhibhū devagaṇassa majjhe. Ime hi te hīnakāyūpapannā deve tāvatiṃse atikkamanti saṃvegajātassava ^2- te nisamma ^[3]- Gopako vāsavaṃ ajjhabhāsi. Buddho janindatthi manussaloke kāmābhibhū sakyamunīti ñāyati tasseva te puttā satiyā vihīnā cuditā ^4- mayā te sati paccalatthuṃ. Tiṇṇaṃ tesaṃ avasinettha eko gandhabbakāyūpagato vasīno dve va ^5- sambodhipadānusārino devepi hīḷenti samāhitattā. Etādisī dhammapakāsanettha na tattha kiṃ kaṅkhati koci sāvako nittiṇṇaoghaṃ vicikicchachinnaṃ buddhaṃ namassāma jinaṃ janindaṃ. @Footnote: ¹ Ma. tesaṃ nisinnānaṃ atikkamiṃsu. Yu. te sannisinnānaṃ .... ² Ma. Yu. @saṃvegajātassa vaco nisamma. ³ Ma. Yu. so .... ⁴ Ma. coditā. ⁵ Ma. ca. Yu. ceva. Yaṃ te dhammaṃ idhaññāya visesaṃ ajjhagamaṃsu ^1- te kāyaṃ brahmapurohitaṃ duve tesaṃ visesagū. Tassa dhammassa pattiyā āgatamhāpi ^2- mārisa katāvakāsā bhagavatā pañhaṃ pucchemu mārisāti. [254] Athakho bhagavato etadahosi dīgharattaṃ visuddho kho ayaṃ sakko ^3- yaṅkiñci maṃ pañhaṃ pucchissati sabbantaṃ atthasañhitaṃyeva pucchissati no anatthasañhitaṃ yañcassāhaṃ puṭṭho byākarissāmi taṃ khippameva ājānissatīti . athakho bhagavā sakkaṃ devānamindaṃ gāthāya ajjhabhāsi puccha vāsava maṃ pañhaṃ yaṅkiñci manasicchasi tassa tasseva pañhassa ahaṃ antaṃ karomi teti. Paṭhamabhāṇavāraṃ. [255] Katāvakāso sakko devānamindo bhagavatā ^4- imaṃ bhagavantaṃ paṭhamaṃ pañhaṃ apucchi kiṃsaññojanā nu kho mārisa devā manussā asurā nāgā gandhabbā ye caññe santi puthukāyā te averā adaṇḍā asapattā abyāpajjhā viharemu averinoti iti ca nesaṃ hoti atha ca pana saverā sadaṇḍā sasapattā sabyāpajjhā viharanti saverinoti . itthaṃ sakko devānamindo bhagavantaṃ ^[5]- pañhaṃ apucchi. Tassa bhagavā pañhaṃ puṭṭho byākāsi {255.1} issāmacchariyasaññojanā kho devānaminda devā manussā asurā nāgā gandhabbā @Footnote: ¹ Ma. Yu. ajjhagaṃsu. ² Ma. āgatamhāsi. Yu. ... se. ³ Ma. Yu. yakkho. @⁴ Yu. ayaṃ pāṭho natthi. ⁵ Sī. Yu. imaṃ paṭhamaṃ .... Ye caññe santi puthukāyā te averā adaṇḍā asapattā abyāpajjhā viharemu averinoti iti ca nesaṃ hoti atha ca pana saverā sadaṇḍā sasapattā sabyāpajjhā viharantā saverinoti . itthaṃ bhagavā sakkassa devānamindassa pañhaṃ puṭṭho byākāsi . attamano sakko devānamindo bhagavato bhāsitaṃ abhinandi anumodi evametaṃ bhagavā evametaṃ sugata tiṇṇā mettha kaṅkhā vigatā kathaṃkathā bhagavato pañhāveyyākaraṇaṃ sutvāti. [256] Itiha sakko devānamindo bhagavato bhāsitaṃ abhinanditvā anumoditvā bhagavantaṃ uttariṃ pañhaṃ apucchi issāmacchariyaṃ pana mārisa kiṃnidānaṃ kiṃsamudayaṃ kiṃjātikaṃ kiṃpabhavaṃ kismiṃ hi sati issāmacchariyaṃ hoti kismiṃ hi asati issāmacchariyaṃ na hotīti. {256.1} Issāmacchariyaṃ kho devānaminda piyāppiyanidānaṃ piyāppiyasamudayaṃ piyāppiyajātikaṃ piyāppiyapabhavaṃ piyāppiye sati issāmacchariyaṃ hoti piyāppiye asati issāmacchariyaṃ na hotīti. {256.2} Piyāppiyaṃ pana mārisa kiṃnidānaṃ kiṃsamudayaṃ kiṃjātikaṃ kiṃpabhavaṃ kismiṃ sati piyāppiyaṃ hoti kismiṃ asati piyāppiyaṃ na hotīti. Piyāppiyaṃ kho devānaminda chandanidānaṃ chandasamudayaṃ chandajātikaṃ chandapabhavaṃ chande sati piyāppiyaṃ hoti chande asati piyāppiyaṃ na hotīti. {256.3} Chando pana mārisa kiṃnidāno kiṃsamudayo kiṃjātiko kiṃpabhavo kismiṃ sati Chando hoti kismiṃ asati chando na hotīti . chando kho devānaminda vitakkanidāno vitakkasamudayo vitakkajātiko vitakkapabhavo vitakke sati chando hoti vitakke asati chando na hotīti. {256.4} Vitakko pana mārisa kiṃnidāno kiṃsamudayo kiṃjātiko kiṃpabhavo kismiṃ sati vitakko hoti kismiṃ asati vitakko na hotīti . Vitakko kho devānaminda papañcasaññāsaṅkhānidāno papañcasaññāsaṅkhāsamudayo papañcasaññāsaṅkhājātiko papañcasaññāsaṅkhāpabhavo papañcasaññāsaṅkhāya sati vitakko hoti papañcasaññāsaṅkhāya asati vitakko na hotīti. [257] Kathaṃpaṭipanno pana mārisa bhikkhu papañcasaññāsaṅkhā- nirodhasāruppagāminīpaṭipadaṃ paṭipanno hotīti. {257.1} Somanassaṃ cāhaṃ ^1- devānaminda duvidhena vadāmi sevitabbaṃpi asevitabbaṃpi domanassaṃ cāhaṃ devānaminda duvidhena vadāmi sevitabbaṃpi asevitabbaṃpi upekkhaṃ cāhaṃ devānaminda duvidhena vadāmi sevitabbaṃpi asevitabbaṃpi somanassaṃ cāhaṃ devānaminda duvidhena vadāmi sevitabbaṃpi asevitabbaṃpīti . iti kho panetaṃ vuttaṃ kiñcetaṃ paṭicca vuttaṃ. Tattha yaṃ jaññā somanassaṃ imaṃ kho me somanassaṃ sevato akusalā dhammā abhivaḍḍhanti kusalā dhammā parihāyantīti evarūpaṃ somanassaṃ na sevitabbaṃ . tattha yaṃ jaññā somanassaṃ imaṃ @Footnote: ¹ Sī. Yu. sabbavāresu pahanti pāṭho dissati. Ma. pāhaṃ. Kho me somanassaṃ sevato akusalā dhammā parihāyanti kusalā dhammā abhivaḍḍhantīti evarūpaṃ somanassaṃ sevitabbaṃ . tattha yañce savitakkaṃ savicāraṃ yañce avitakkaṃ avicāraṃ ye avitakke avicāre [1]- Paṇītatare somanassaṃ cāhaṃ devānaminda duvidhena vadāmi sevitabbaṃpi asevitabbaṃpīti. Iti yantaṃ vuttaṃ idametaṃ paṭicca vuttaṃ. {257.2} Domanassaṃ cāhaṃ devānaminda duvidhena vadāmi sevitabbaṃpi asevitabbaṃpīti . iti kho panetaṃ vuttaṃ kiñcetaṃ paṭicca vuttaṃ. Tattha yaṃ jaññā domanassaṃ imaṃ kho me domanassaṃ sevato akusalā dhammā abhivaḍḍhanti kusalā dhammā parihāyantīti evarūpaṃ domanassaṃ na sevitabbaṃ . tattha yaṃ jaññā domanassaṃ imaṃ kho me domanassaṃ sevato akusalā dhammā parihāyanti kusalā dhammā abhivaḍḍhantīti evarūpaṃ domanassaṃ sevitabbaṃ . tattha yañce savitakkaṃ savicāraṃ yañce avitakkaṃ avicāraṃ ye avitakke avicāre paṇītatare domanassaṃ cāhaṃ devānaminda duvidhena vadāmi sevitabbaṃpi asevitabbaṃpīti . iti yantaṃ vuttaṃ idametaṃ paṭicca vuttaṃ. {257.3} Upekkhaṃ cāhaṃ devānaminda duvidhena vadāmi sevitabbaṃpi asevitabbaṃpīti . iti kho panetaṃ vuttaṃ kiñcetaṃ paṭicca vuttaṃ. Tattha yaṃ jaññā upekkhaṃ imaṃ kho me upekkhaṃ sevato akusalā dhammā abhivaḍḍhanti kusalā dhammā parihāyantīti evarūpā upekkhā na sevitabbā . tattha yaṃ jaññā upekkhaṃ imaṃ kho me upekkhaṃ @Footnote: ¹ Ma. te. Sī. Yu. se. ito paraṃ īdisameva. Sevato akusalā dhammā parihāyanti kusalā dhammā abhivaḍḍhantīti evarūpā upekkhā sevitabbā . tattha yañce savitakkaṃ savicāraṃ yañce avitakkaṃ avicāraṃ ye avitakke avicāre paṇītatare upekkhaṃ cāhaṃ devānaminda duvidhena vadāmi sevitabbaṃpi asevitabbaṃpīti. Iti yantaṃ vuttaṃ idametaṃ paṭicca vuttaṃ. {257.4} Evaṃpaṭipanno kho devānaminda bhikkhu papañcasaññā- saṅkhānirodhasāruppagāminīpaṭipadaṃ paṭipanno hotīti . itthaṃ bhagavā sakkassa devānamindassa pañhaṃ puṭṭho byākāsi . attamano sakko devānamindo bhagavato bhāsitaṃ abhinandi anumodi evametaṃ bhagavā evametaṃ sugata tiṇṇā mettha kaṅkhā vigatā kathaṃkathā bhagavato pañhābyākaraṇaṃ sutvāti. [258] Itiha sakko devānamindo bhagavato bhāsitaṃ abhinanditvā anumoditvā bhagavantaṃ uttariṃ ^1- pañhaṃ apucchi kathaṃ paṭipanno pana mārisa bhikkhu pātimokkhasaṃvarāya paṭipanno hotīti . kāyasamācāraṃ cāhaṃ devānaminda duvidhena vadāmi sevitabbaṃpi asevitabbaṃpi vacīsamācāraṃ cāhaṃ devānaminda duvidhena vadāmi sevitabbaṃpi asevitabbaṃpi pariyesanaṃ cāhaṃ devānaminda duvidhena vadāmi sevitabbaṃpi asevitabbaṃpi. {258.1} Kāyasamācāraṃ cāhaṃ devānaminda duvidhena vadāmi sevitabbaṃpi asevitabbaṃpīti . iti kho panetaṃ vuttaṃ kiñcetaṃ paṭicca vuttaṃ . tattha yaṃ jaññā kāyasamācāraṃ imaṃ kho me @Footnote: ¹ Ma. utatari. Kāyasamācāraṃ sevato akusalā dhammā abhivaḍḍhanti kusalā dhammā parihāyantīti evarūpo kāyasamācāro na sevitabbo . tattha yaṃ jaññā kāyasamācāraṃ imaṃ kho me kāyasamācāraṃ sevato akusalā dhammā parihāyanti kusalā dhammā abhivaḍḍhantīti evarūpo kāyasamācāro sevitabbo . kāyasamācāraṃ cāhaṃ devānaminda duvidhena vadāmi sevitabbaṃpi asevitabbaṃpīti. Iti yantaṃ vuttaṃ idametaṃ paṭicca vuttaṃ. {258.2} Vacīsamācāraṃ cāhaṃ devānaminda duvidhena vadāmi sevitabbaṃpi asevitabbaṃpīti . iti kho panetaṃ vuttaṃ kiñcetaṃ paṭicca vuttaṃ . tattha yaṃ jaññā vacīsamācāraṃ imaṃ kho me vacīsamācāraṃ sevato akusalā dhammā abhivaḍḍhanti kusalā dhammā parihāyantīti evarūpo vacīsamācāro na sevitabbo . tattha yaṃ jaññā vacīsamācāraṃ imaṃ kho me vacīsamācāraṃ sevato akusalā dhammā parihāyanti kusalā dhammā abhivaḍḍhantīti evarūpo vacīsamācāro sevitabbo . vacīsamācāraṃ cāhaṃ devānaminda duvidhena vadāmi sevitabbaṃpi asevitabbaṃpīti. Iti yantaṃ vuttaṃ idametaṃ paṭicca vuttaṃ. {258.3} Pariyesanaṃ cāhaṃ devānaminda duvidhena vadāmi sevitabbaṃpi asevitabbaṃpīti . iti kho panetaṃ vuttaṃ kiñcetaṃ paṭicca vuttaṃ . tattha yaṃ jaññā pariyesanaṃ imaṃ kho me pariyesanaṃ sevato akusalā dhammā abhivaḍḍhanti kusalā dhammā parihāyantīti evarūpā pariyesanā na sevitabbā . tattha yaṃ jaññā pariyesanaṃ Imaṃ kho me pariyesanaṃ sevato akusalā dhammā parihāyanti kusalā dhammā abhivaḍḍhantīti evarūpā pariyesanā sevitabbā . pariyesanaṃ cāhaṃ devānaminda duvidhena vadāmi sevitabbaṃpi asevitabbaṃpīti . Iti yantaṃ vuttaṃ idametaṃ paṭicca vuttaṃ. {258.4} Evaṃpaṭipanno kho devānaminda bhikkhu pātimokkhasaṃvarāya paṭipanno hotīti.

The Pali Tipitaka in Roman Character Volume 10 page 196-316. https://84000.org/tipitaka/read/roman_item.php?book=10&item=163&items=96 Classified by [Item Number] :- http://84000.org/tipitaka/read/roman_item.php?book=10&item=163&items=96&mode=bracket Compare with The Pali Tipitaka in Thai Character :- https://84000.org/tipitaka/read/pali_item.php?book=10&item=163&items=96 Compare with The Royal Version of Thai Tipitaka :- https://84000.org/tipitaka/read/byitem.php?book=10&item=163&items=96 Study Atthakatha :- https://84000.org/tipitaka/attha/attha.php?b=10&i=163 Contents of The Tipitaka Volume 10 https://84000.org/tipitaka/read/?index_10 https://84000.org/tipitaka/english/?index_10