บทนำ พระวินัยปิฎก พระสุตตันตปิฎก พระอภิธรรมปิฎก ค้นพระไตรปิฎก ชาดก หนังสือธรรมะ |
ThaiVersion PaliThai PaliRoman |
[234] Tenahi bhavaṃ mahāgovindo satta vassāni āgametu sattannaṃ vassānaṃ accayena mayampi agārasmā anagāriyaṃ pabbajissāma atha yā te gati sā no gati bhavissatīti . aticiraṃ kho bho satta vassāni nāhaṃ sakkomi bhavante satta vassāni āgametuṃ @Footnote: 1 Ma. Yu. bhosaddo natthi. 2 Ma. Yu. ānīyatanti. 3 Ma. mamapitā. 4 Sī. @tāpahaṃ. Ma. Yu. tāpāhaṃ. Ko nu kho pana bho jānāti jīvitānaṃ gamanīyo samparāyo mantāya voṭṭhabbaṃ 1- kattabbaṃ kusalaṃ caritabbaṃ brahmacariyaṃ natthi jātassa amaraṇaṃ yathā kho pana me sutaṃ brahmuno āmagandhe bhāsamānassa te na sunimmadayā agāraṃ ajjhāvasatā pabbajissāmahaṃ bho agārasmā anagāriyanti . tenahi bhavaṃ govindo cha vassāni āgametu .pe. pañca vassāni āgametu . cattāri vassāni āgametu . tīṇi vassāni āgametu . dve vassāni āgametu . Ekaṃ vassaṃ āgametu ekassa vassassa accayena mayampi agārasmā anagāriyaṃ pabbajissāma atha yā te gati sā no gati bhavissatīti. {234.1} Aticiraṃ kho bho ekaṃ vassaṃ nāhaṃ sakkomi bhavante ekaṃ vassaṃ āgametuṃ ko nu kho pana bho jānāmi jīvitānaṃ gamanīyo samparāyo mantāya voṭṭhabbaṃ kattabbaṃ kusalaṃ caritabbaṃ brahmacariyaṃ natthi jātassa amaraṇaṃ yathā kho pana me sutaṃ brahmuno āmagandhe bhāsamānassa te na sunimmadayā agāraṃ ajjhāvasatā pabbajissāmahaṃ bho agārasmā anagāriyanti . tenahi bhavaṃ govindo satta māsāni āgametu sattannaṃ māsānaṃ accayena mayampi agārasmā anagāriyaṃ pabbajissāma atha yā te gati sā no gati bhavissatīti. {234.2} Aticiraṃ kho bho satta māsāni nāhaṃ sakkomi bhavante satta māsāni āgametuṃ ko nu kho pana bho jānāti jīvitānaṃ gamanīyo samparāyo mantāya @Footnote: 1 Ma. mantāyaṃ boddhabbaṃ. Yu. bodhabbaṃ. ito paraṃ īdisameva. Voṭṭhabbaṃ kattabbaṃ kusalaṃ caritabbaṃ brahmacariyaṃ natthi jātassa amaraṇaṃ yathā kho pana me sutaṃ brahmuno āmagandhe bhāsamānassa te na sunimmadayā agāraṃ ajjhāvasatā pabbajissāmahaṃ bho agārasmā anagāriyanti. {234.3} Tenahi bhavaṃ govindo cha māsāni āgametu . Pañca māsāni āgametu . cattāri māsāni āgametu . tīṇi māsāni āgametu . dve māsāni āgametu . ekaṃ māsaṃ āgametu . Addhamāsaṃ 1- āgametu addhamāsassa accayena mayampi agārasmā anagāriyaṃ pabbajissāma atha yā te gati sā no gati bhavissatīti. {234.4} Aticiraṃ kho bho addhamāso nāhaṃ sakkomi bhavante addhamāsaṃ āgametuṃ ko nu kho pana bho jānāti jīvitānaṃ gamanīyo samparāyo mantāya voṭṭhabbaṃ kattabbaṃ kusalaṃ caritabbaṃ brahmacariyaṃ natthi jātassa amaraṇaṃ yathā kho pana me sutaṃ brahmuno āmagandhe bhāsamānassa te na sunimmadayā agāraṃ ajjhāvasatā pabbajissāmahaṃ bho agārasmā anagāriyanti . tenahi bhavaṃ govindo sattāhaṃ āgametu yāva mayaṃ sake puttabhātaro rajje anusāsissāma sattāhassa accayena mayampi agārasmā anagāriyaṃ pabbajissāma atha yā te gati sā no gati bhavissatīti . na ciraṃ kho bho sattāhaṃ āgamissāmahaṃ bhavante sattāhanti. {234.5} Athakho bho mahāgovindo brāhmaṇo yena te satta ca brāhmaṇamahāsālā @Footnote: 1 aḍḍhamāsantipi pāṭho. Satta ca nhātakasatāni tenupasaṅkami upasaṅkamitvā satta ca brāhmaṇamahāsāle satta ca nhātakasatāni etadavoca aññaṃdāni bhavanto ācariyaṃ pariyesantu yo bhavantānaṃ mante vācessati icchāmahaṃ bho agārasmā anagāriyaṃ pabbajituṃ yathā kho pana me sutaṃ brahmuno āmagandhe bhāsamānassa te na sunimmadayā agāraṃ ajjhāvasatā pabbajissāmahaṃ bho agārasmā anagāriyanti . mā bhavaṃ govindo agārasmā anagāriyaṃ pabbaji pabbajjā bho appesakkhā ca appalābhā ca brahmaññaṃ mahesakkhañca mahālābhañcāti . mā bhavanto evaṃ avacuttha mā bhavanto evaṃ avacuttha pabbajjā appesakkhā ca appalābhā ca brahmaññaṃ mahesakkhañca mahālābhañcāti ko nu kho bho aññatra 1- mayā mahesakkhataro vā mahālābhataro vā ahaṃ vo vā 2- etarahi rājāva 3- raññaṃ brahmāva 4- brāhmaṇānaṃ devatāva 5- gahapatikānaṃ tamahaṃ sabbaṃ pahāya agārasmā anagāriyaṃ pabbajissāmi yathā kho pana me sutaṃ brahmuno āmagandhe bhāsamānassa te na sunimmadayā agāraṃ ajjhāvasatā pabbajissāmahaṃ bho agārasmā anagāriyanti . Sace bhavaṃ govindo agārasmā anagāriyaṃ pabbajissati mayampi agārasmā anagāriyaṃ pabbajissāma atha yā te gati sā no gati bhavissatīti. {234.6} Athakho bho mahāgovindo brāhmaṇo yena cattārīsā @Footnote: 1 aññoti vā pāṭho. 2 Sī. Ma. Yu. ahaṃ hi bho. 3-4-5 Yu. ... ca. Bhariyā sādisiyo tenupasaṅkami upasaṅkamitvā cattārīsā bhariyā sādisiyo etadavoca yā bhoti naṃ icchati sakāni vā ñātikulāni gacchantu 1- aññaṃ vā bhattāraṃ pariyesantu 2- icchāmahaṃ bhoti agārasmā anagāriyaṃ pabbajituṃ yathā kho pana me sutaṃ brahmuno āmagandhe bhāsamānassa te na sunimmadayā agāraṃ ajjhāvasatā pabbajissāmahaṃ bhoti agārasmā anagāriyanti . tvaññeva no ñāti ñātikāmānaṃ tvaṃ pana bhattā bhattukāmānaṃ sace bhavaṃ bho 3- govindo agārasmā anagāriyaṃ pabbajissati mayampi bho 4- agārasmā anagāriyaṃ pabbajissāma atha yā te gati sā no gati bhavissatīti. {234.7} Athakho bho mahāgovindo brāhmaṇo tassa sattāhassa accayena kesamassuṃ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaṃ pabbaji . pabbajitañca pana mahāgovindaṃ brāhmaṇaṃ satta ca rājāno khattiyā muddhāvasittā satta ca brāhmaṇamahāsālā satta ca nhātakasatāni cattārīsā ca bhariyā sādisiyo anekāni ca khattiyasahassāni anekāni ca brāhmaṇasahassāni anekāni ca gahapatisahassāni anekā 5- ca itthāgārā itthiyo kesamassuṃ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā mahāgovindaṃ brāhmaṇaṃ agārasmā anagāriyaṃ pabbajitaṃ anupabbajiṃsu . tāya sudaṃ bho parisāya parivuto mahāgovindo brāhmaṇo gāmanigamarājadhānīsu cārikaṃ carati . yaṃ kho pana bho tena samayena mahāgovindo @Footnote: 1 Ma. Yu. gacchatu. 2 Ma. Yu. pariyesatu. 3-4 Ma. Yu. bhosaddo natthi. 5 Ma. @anekehi itthāgārehi. Brāhmaṇo gāmaṃ vā nigamaṃ vā upasaṅkamati tattha rājāva hoti raññaṃ brahmāva brāhmaṇānaṃ devatāva gahapatikānaṃ . ye [1]- kho pana bho tena samayena manussā khipanti vā upakkhalanti vā te evamāhaṃsu namatthu mahāgovindassa brāhmaṇassa namatthu sattapurohitassāti. {234.8} Mahāgovindo [2]- brāhmaṇo mettāsahagatena cetasā averena abyāpajjhena ekaṃ disaṃ pharitvā vihāsi tathā dutiyaṃ tathā tatiyaṃ tathā catutthaṃ iti uddhamadho tiriyaṃ sabbadhi sabbattatāya sabbāvantaṃ lokaṃ mettāsahagatena cetasā vipulena mahaggatena appamāṇena averena abyāpajjhena pharitvā vihāsi karuṇāsahagatena cetasā .pe. muditāsahagatena cetasā .pe. upekkhāsahagatena cetasā .pe. Sāvakānañca brahmalokasahabyatāya maggaṃ desesi. {234.9} Ye kho pana bho tena samayena mahāgovindassa brāhmaṇassa sāvakā sabbena sabbaṃ sāsanaṃ ājāniṃsu te kāyassa bhedā paraṃ maraṇā sugatiṃ brahmalokaṃ upapajjiṃsu . ye na sabbena sabbaṃ sāsanaṃ ājāniṃsu te kāyassa bhedā paraṃ maraṇā appekacce paranimmitavasavattīnaṃ devānaṃ sahabyataṃ upapajjiṃsu appekacce nimmānaratīnaṃ devānaṃ sahabyataṃ upapajjiṃsu appekacce tusitānaṃ devānaṃ sahabyataṃ upapajjiṃsu appekacce yāmānaṃ devānaṃ sahabyataṃ upapajjiṃsu appekacce tāvatiṃsānaṃ devānaṃ sahabyataṃ upapajjiṃsu appekacce cātummahārājikānaṃ devānaṃ sahabyataṃ upapajjiṃsu . ye [3]- sabbanihīnakāyaṃ @Footnote: 1 Yu. ye ca kho pana. Ma. ye kho pana bhoti ime pāṭhā natthi. 2 Ma. Yu. bho. @3 Yu. sabbe. Paripūresuṃ te gandhabbakāyaṃ paripūresuṃ . iti kho pana 1- sabbesaṃyeva tesaṃ kulaputtānaṃ amoghā pabbajjā ahosi avajjā 2- saphalā saudrayāti 3-. {234.10} Sarati taṃ bhagavāti . sarāmahaṃ bho pañcasikha ahantena samayena mahāgovindo brāhmaṇo ahosiṃ ahaṃ taṃ 4- sāvakānaṃ brahmalokasahabyatāya maggaṃ desesiṃ taṃ kho pana pañcasikha brahmacariyaṃ na nibbidāya na virāgāya na nirodhāya na upasamāya na abhiññāya na sambodhāya na nibbānāya saṃvattati yāvadeva brahmalokūpapattiyā idaṃ kho pana me pañcasikha brahmacariyaṃ ekantanibbidāya virāgāya nirodhāya upasamāya abhiññāya sambodhāya nibbānāya saṃvattati. {234.11} Katamañca 5- taṃ pañcasikha brahmacariyaṃ ekantanibbidāya virāgāya nirodhāya upasamāya abhiññāya sambodhāya nibbānāya saṃvattati ayameva ariyo aṭṭhaṅgiko maggo seyyathīdaṃ sammādiṭṭhi sammāsaṅkappo sammāvācā sammākammanto sammāājīvo sammāvāyāmo sammāsati sammāsamādhi idaṃ kho taṃ pana pañcasikha brahmacariyaṃ ekantanibbidāya virāgāya nirodhāya upasamāya abhiññāya sambodhāya nibbānāya saṃvattati. {234.12} Ye kho pana me pañcasikha sāvakā sabbena sabbaṃ sāsanaṃ ājānanti te āsavānaṃ khayā anāsavaṃ cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ diṭṭhe va dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharanti . ye na @Footnote: 1 Ma. Yu. bho. 2 avañjhāti vā avajjhāti vā pāṭho. 3 Yu. sauddisāti. @4 Ma. Yu. tesaṃ. 5 Yu. katamañca ... saṃvattatīti ime pāṭhā natthi. Sabbena sabbaṃ sāsanaṃ ājānanti te 1- pañcannaṃ orambhāgiyānaṃ saññojanānaṃ parikkhayā opapātikā honti tattha parinibbāyino anāvattidhammā tasmā lokā . ye na sabbena sabbaṃ sāsanaṃ ājānanti appekacce tiṇṇaṃ saññojanānaṃ parikkhayā rāgadosamohānaṃ tanuttā sakadāgāmino honti sakideva imaṃ lokaṃ āgantvā dukkhassantaṃ karissanti 2- . ye na sabbena sabbaṃ sāsanaṃ ājānanti appekacce tiṇṇaṃ saññojanānaṃ parikkhayā sotāpannā honti avinipātadhammā niyatā sambodhiparāyanā . iti kho pañcasikha sabbesaññeva imesaṃ kulaputtānaṃ amoghā pabbajjā avajjā saphalā saudrayāti 3- . idamavoca bhagavā . attamano pañcasikho gandhabbaputto bhagavato bhāsitaṃ abhinanditvā anumoditvā bhagavantaṃ abhivādetvā padakkhiṇaṃ katvā tatthevantaradhāyīti. Mahāgovindasuttaṃ niṭṭhitaṃ chaṭṭhaṃ. -------------- @Footnote: 1 Yu. appekacce. 2 Yu. karonti. 3 Yu. sauddisāti. Mahāsamayasuttaṃ [235] Evamme sutaṃ . ekaṃ samayaṃ bhagavā sakkesu viharati kapilavatthusmiṃ mahāvane mahatā bhikkhusaṅghena saddhiṃ pañcamattehi bhikkhusatehi sabbeheva arahantehi . dasahi ca lokadhātūhi devatā yebhuyyena sannipatitā honti bhagavantaṃ dassanāya bhikkhusaṅghañca . Athakho catunnaṃ suddhāvāsakāyikānaṃ devānaṃ 1- etadahosi ayaṃ kho bhagavā sakkesu viharati kapilavatthusmiṃ mahāvane mahatā bhikkhusaṅghena saddhiṃ pañcamattehi bhikkhusatehi sabbeheva arahantehi dasahi ca lokadhātūhi devatā yebhuyyena sannipatitā honti bhagavantaṃ dassanāya bhikkhusaṅghañca yannūna mayampi yena bhagavā tenupasaṅkameyyāma upasaṅkamitvā bhagavato santike paccekagāthaṃ 2- bhāseyyāmāti. {235.1} Athakho tā devatā seyyathāpi nāma balavā puriso sammiñjitaṃ vā bāhaṃ pasāreyya pasāritaṃ vā bāhaṃ sammiñjeyya evameva suddhāvāsesu devesu antarahitā bhagavato purato pāturahaṃsu . athakho tā devatā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ aṭṭhaṃsu . ekamantaṃ ṭhitā kho ekā devatā bhagavato santike imaṃ gāthaṃ abhāsi [236] Mahāsamayo pavanasmiṃ devakāyā samāgatā @Footnote: 1 Ma. devatānaṃ. 2 pāyato evaṃ. paccekagāthātipi pāṭhena pana bhavitabbaṃ. Ma. @paccekaṃ gāthaṃ. Āgatamha imaṃ dhammasamayaṃ dakkhitāyeva 1- aparājitasaṅghanti. [237] Athakho aparā devatā bhagavato santike imaṃ gāthaṃ abhāsi tatra bhikkhavo samādahaṃsu cittaṃ attano ujukamakaṃsu sārathīva nettāni gahetvā indriyāni rakkhanti paṇḍitāti. [238] Athakho aparā devatā bhagavato santike imaṃ gāthaṃ abhāsi chetvā khīlaṃ chetvā palīghaṃ indakhīlaṃ ohaccamanejā 2- te caranti suddhā vimalā cakkhumatā sudantā susūnāgāti 3-. [239] Athakho aparā devatā bhagavato santike imaṃ gāthaṃ abhāsi ye keci buddhaṃ saraṇaṃ gatāse na te gamissanti apāyabhūmiṃ 4- pahāya mānusaṃ dehaṃ devakāyaṃ paripūressantīti. [240] Athakho bhagavā bhikkhū āmantesi yebhuyyena bhikkhave dasasu lokadhātūsu devatā sannipatitā honti tathāgataṃ dassanāya @Footnote: 1 Ma. Yu. dakkhitāye. 2 Ma. Yu. ūhaccamanejā. 3 Ma. Yu. susunāgāti. @4 sabbattha pāyato apāyanti pāṭho dissati. Bhikkhusaṅghañca yepi te bhikkhave ahesuṃ atītamaddhānaṃ arahanto sammāsambuddhā tesampi bhagavantānaṃ etaparamāyeva 1- devatā sannipatitā ahesuṃ seyyathāpi mayhaṃ etarahi yepi te bhikkhave bhavissanti anāgatamaddhānaṃ arahanto sammāsambuddhā tesampi bhagavantānaṃ etaparamāyeva 2- devatā sannipatitā bhavissanti seyyathāpi mayhaṃ etarahi ācikkhissāmi bhikkhave devakāyānaṃ nāmāni kittayissāmi bhikkhave devakāyānaṃ nāmāni desissāmi bhikkhave devakāyānaṃ nāmāni taṃ suṇātha sādhukaṃ manasikarotha bhāsissāmīti . Evambhanteti kho te bhikkhū bhagavato paccassosuṃ. Bhagavā etadavoca [241] Silokamanukassāmi yattha bhummā tadassitā ye sitā girigabbharaṃ pahitattā samāhitā. Puthū sīhāva sallīnā lomahaṃsābhisambhuno odātamanasā suddhā vippasannamanāvilā 3-. Bhiyyo pañcasate ñatvā vane kāpilavatthave tato āmantayi satthā sāvake sāsane rate devakāyā abhikkantā te vijānātha bhikkhavo te ca ātappamakaruṃ sutvā buddhassa sāsanaṃ. Tesampāturahu ñāṇaṃ amanussāna dassanaṃ appeke satamaddakkhuṃ sahassaṃ atha sattariṃ. Sataṃ eke sahassānaṃ amanussānamaddasuṃ @Footnote: 1-2 Ma. etaṃparamāyeva. 3 Yu. vippasannāmanāvilā. Appekenantamaddakkhuṃ disā sabbā phuṭā ahuṃ. Tañca sabbaṃ abhiññāya vavakkhitvāna 1- cakkhumā tato āmantayi satthā sāvake sāsane rate devakāyā abhikkantā te vijānātha bhikkhavo ye vohaṃ kittayissāmi girāhi anupubbaso. Sattasahassā va 2- yakkhā bhummā kāpilavatthavā iddhimanto jutimanto 3- vaṇṇavanto yasassino modamānā abhikkāmuṃ bhikkhūnaṃ samitiṃ vanaṃ. Chasahassā hemavatā yakkhā nānattavaṇṇino iddhimanto jutimanto vaṇṇavanto yasassino modamānā abhikkāmuṃ bhikkhūnaṃ samitiṃ vanaṃ. Sātāgirā tisahassā yakkhā nānattavaṇṇino iddhimanto jutimanto vaṇṇavanto yasassino modamānā abhikkāmuṃ bhikkhūnaṃ samitiṃ vanaṃ. Iccete soḷasasahassā yakkhā nānattavaṇṇino iddhimanto jutimanto vaṇṇavanto yasassino modamānā abhikkāmuṃ bhikkhūnaṃ samitiṃ vanaṃ. Vessāmittā pañcasatā yakkhā nānattavaṇṇino iddhimanto jutimanto vaṇṇavanto yasassino @Footnote: 1 vavatthitvānāti vā pāṭho. 2 Ma. te. 3 Sī. Yu. sabbattha jutīmanto. Modamānā abhikkāmuṃ bhikkhūnaṃ samitiṃ vanaṃ. Kumbhīro rājagahiko vepullassa nivesanaṃ bhiyyo 1- naṃ satasahassaṃ yakkhānaṃ payirupāsati. Kumbhīro rājagahiko sopāga samitiṃ vanaṃ. [242] Purimañca disaṃ rājā dhataraṭṭho pasāsati gandhabbānaṃ ādhipati mahārājā yasassi so. Puttāpi tassa bahavo indanāmā mahabbalā 2- iddhimanto jutimanto vaṇṇavanto yasassino modamānā abhikkāmuṃ bhikkhūnaṃ samitiṃ vanaṃ. Dakkhiṇañca disaṃ rājā virūḷho tappasāsati 3- kumbhaṇḍānaṃ ādhipati mahārājā yasassi so. Puttāpi tassa bahavo indanāmā mahabbalā iddhimanto jutimanto vaṇṇavanto yasassino modamānā abhikkāmuṃ bhikkhūnaṃ samitiṃ vanaṃ. Pacchimañca disaṃ rājā virūpakkho pasāsati nāgānaṃ ādhipati mahārājā yasassi so. Puttāpi tassa bahavo indanāmā mahabbalā iddhimanto jutimanto vaṇṇavanto yasassino @Footnote: 1 bhīyotipi pāṭho. 2 aṭṭhakathāyaṃ sabbavāresu mahābalāti pāṭho. 3 Ma. Yu. taṃ @pasāsati. ito paraṃ īdisameva. Modamānā abhikkāmuṃ bhikkhūnaṃ samitiṃ vanaṃ. Uttarañca disaṃ rājā kuvero tappasāsati yakkhānaṃ ādhipati mahārājā yasassi so. Puttāpi tassa bahavo indanāmā mahabbalā iddhimanto jutimanto vaṇṇavanto yasassino modanānā abhikkāmuṃ bhikkhūnaṃ samitiṃ vanaṃ. Purimadisaṃ dhataraṭṭho dakkhiṇena virūḷhako pacchimena virūpakkho kuvero uttaraṃ disaṃ cattāro te mahārājā samantā caturo disā daddallamānā 1- aṭṭhaṃsu vane kāpilavatthave. [243] Tesaṃ māyāvino dāsā āgū 2- vañcanikā saṭhā māyā kuṭeṇḍu veṭeṇḍu 3- viṭū 4- ca viṭuṭo 5- saha candano kāmaseṭṭho ca kinnughaṇḍu 6- nighaṇḍu ca. Panādo opamañño ca devasuto ca mātali cittaseno ca gandhabbo naḷorājā janosabho 7- āgū 8- pañcasikho ceva timbarū suriyavacchasā 9-. Ete caññe ca rājāno gandhabbā saha rājubhi modamānā abhikkāmuṃ bhikkhūnaṃ samitiṃ vanaṃ. Athāgū 10- nābhasā nāgā vesālā saha tacchakā @Footnote: 1 dadaḷhamānātipi pāṭho. 2 Ma. āguṃ. Sī. Yu. āguṃ. ito paraṃ īdisameva. @3 mā. viṭeṇḍu. 4 Ma. Yu. viṭucca. 5 Yu. viṭucco. 6 Ma. kinni ghaṇḍu. @7 Ma. Yu. janessabho. 8 Ma. āgā. Yu. āgu. 9 Sī. Yu. suriyavaccasā. @10 Ma. athāguṃ. Yu. athāgu. evamīdisesu padesu. Kambalassatarā āgū pāyāgā saha ñātibhi yāmunā dhataraṭṭhā ca āgū nāgā yasassino erāvaṇo mahānāgo sopāga samitiṃ vanaṃ. [244] Ye nāgarāje sahasā haranti dibbā dijā pakkhi visuddhacakkhū vehāyasā 1- te vanamajjhapattā citrā supaṇṇā iti tesa nāmaṃ abhayantadā nāgarājānamāsī supaṇṇato khemamakāsi buddho saṇhāhi vācāhi upavhayantā nāgā supaṇṇā saraṇamakaṃsu buddhaṃ. Jitā vajirahatthena samuddaṃ asurā sitā bhātaro vāsavassete iddhimanto yasassino. Kālakañjā mahābhismā 2- asurā dānaveghasā vepacitti sucitti ca pahārādo namucī saha. Satañca baliputtānaṃ sabbe verocanāmakā sannayhitvā baliṃ senaṃ 3- rāhubhaddamupāgamuṃ samayodāni bhaddante bhikkhūnaṃ samitiṃ vanaṃ. [245] Āpo ca devā paṭhavī ca tejo vāyo tadāgamuṃ varuṇā vāruṇā 4- devā somo ca yasasā saha. @Footnote: 1 Sī. Yu. vehāsayā. 2 Sī. Yu. mahābhiṃsā. 3 Ma. balisenaṃ. @4 Ma. vāraṇā vāraṇā devā. Mettākaruṇākāyikā āgū devā yasassino dasete dasadhā kāyā sabbe nānattavaṇṇino iddhimanto jutimanto vaṇṇavanto yasassino modamānā abhikkāmuṃ bhikkhūnaṃ samitiṃ vanaṃ. Veṇḍū 1- ca devā sahalī ca asamā ca duve yamā candassūpanisā devā candamāgū purakkhitā. Suriyassūpanisā devā suriyamāgū purakkhitā nakkhattāni purakkhatvā āgū mandavalāhakā vasūnaṃ vāsavo seṭṭho sakko pāga 2- purindado. Dasete dasadhā kāyā sabbe nānattavaṇṇino iddhimanto jutimanto vaṇṇavanto yasassino modamānā abhikkāmuṃ bhikkhūnaṃ samitiṃ vanaṃ. Athāgū sahabhū devā jalamaggisikhāriva ariṭṭhakā ca rojā ca ummāpupphanibhāsino varuṇā sahadhammā ca accutā ca anejakā sūleyyarucirā āgū āgū vāsavanesino. Dasete dasadhā kāyā sabbe nānattavaṇṇino iddhimanto jutimanto vaṇṇavanto yasassino modamānā abhikkāmuṃ bhikkhūnaṃ samitiṃ vanaṃ. Samānā mahāsamānā mānusā mānusuttamā @Footnote: 1 Ma. veṇḍu devā sahali ca. 2 Ma. pāgā. Khiḍḍāpadūsikā 1- āgū āgū manopadūsikā 2- athāgū harayo devā ye ca lohitavāsino pāragā mahāpāragā āgū devā yasassino. Dasete dasadhā kāyā sabbe nānattavaṇṇino iddhimanto jutimanto vaṇṇavanto yasassino modamānā abhikkāmuṃ bhikkhūnaṃ samitiṃ vanaṃ. Sukkā karumhā 3- aruṇā āgū veghanasā saha. Odātagayhā pāmokkhā āgū devā vicakkhaṇā sadāmattā hāragajā missakā ca yasassino thanayaṃ āgā 4- pajunno yo disā abhivassati. Dasete dasadhā kāyā sabbe nānattavaṇṇino iddhimanto jutimanto vaṇṇavanto yasassino modamānā abhikkāmuṃ bhikkhūnaṃ samitiṃ vanaṃ. Khemiyā tusitā yāmā kaṭṭhakā ca yasassino lambitakā 5- lāmaseṭṭhā jotināmā ca āsavā nimmānaratino āgū athāgū paranimmitā. Dasete dasadhā kāyā sabbe nānattavaṇṇino iddhimanto jutimanto vaṇṇavanto yasassino modamānā abhikkāmuṃ bhikkhūnaṃ samitiṃ vanaṃ. @Footnote: 1 Ma. khiḍḍāpadosikā. 2 Ma. manopadosikā. 3 Ma. karumbhā. 4 yebhuyyena āgūti @pāṭho dissati. 5 Ma. Yu. lambītakā. Saṭṭhete devanikāyā sabbe nānattavaṇṇino nāmanvayena āgañchuṃ ye caññe sadisā saha pavutthajātimakkhīlaṃ 1- oghatiṇṇamanāsavaṃ dakkhemoghataraṃ nāgaṃ candaṃva asitātitaṃ 2-.The Pali Tipitaka in Roman Character Volume 10 page 279-296. https://84000.org/tipitaka/read/roman_item.php?book=10&item=234&items=12&mode=bracket Classified by content :- https://84000.org/tipitaka/read/roman_item.php?book=10&item=234&items=12 Compare with The Pali Tipitaka in Thai Character :- https://84000.org/tipitaka/read/pali_item.php?book=10&item=234&items=12&mode=bracket Compare with The Royal Version of Thai Tipitaka :- https://84000.org/tipitaka/read/byitem.php?book=10&item=234&items=12&mode=bracket Study Atthakatha :- https://84000.org/tipitaka/attha/attha.php?b=10&i=234 Contents of The Tipitaka Volume 10 https://84000.org/tipitaka/read/?index_10 https://84000.org/tipitaka/english/?index_10
|
บันทึก ๑๔ พฤศจิกายน พ.ศ. ๒๕๖๐. การแสดงผลนี้อ้างอิงข้อมูลจากพระไตรปิฎกฉบับภาษาบาลี อักษรโรมัน. หากพบข้อผิดพลาด กรุณาแจ้งได้ที่ [email protected]