บทนำ พระวินัยปิฎก พระสุตตันตปิฎก พระอภิธรรมปิฎก ค้นพระไตรปิฎก ชาดก หนังสือธรรมะ |
ThaiVersion PaliThai PaliRoman |
Mahāgopālasuttaṃ [383] Evamme sutaṃ ekaṃ samayaṃ bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme . tatra kho bhagavā bhikkhū āmantesi bhikkhavoti. Bhadanteti te bhikkhū bhagavato paccassosuṃ. [384] Bhagavā etadavoca ekādasahi bhikkhave aṅgehi samannāgato gopālako abhabbo gogaṇaṃ pariharituṃ phātikātuṃ katamehi ekādasahi idha bhikkhave gopālako na rūpaññū hoti na lakkhaṇakusalo hoti na āsāṭikaṃ sāṭetā hoti na vaṇaṃ paṭicchādetā hoti na dhūmaṃ kattā hoti na titthaṃ jānāti na pītaṃ jānāti na vīthiṃ jānāti na gocarakusalo hoti anavasesadohī ca hoti ye te usabhā gopitaro goparināyakā te na atirekapūjāya pūjetā hoti imehi kho bhikkhave ekādasahi aṅgehi samannāgato gopālako abhabbo gogaṇaṃ pariharituṃ phātikātuṃ evameva kho bhikkhave ekādasahi dhammehi samannāgato bhikkhu abhabbo imasmiṃ dhammavinaye vuḍḍhiṃ virūḷhiṃ vepullaṃ āpajjituṃ katamehi ekādasahi idha bhikkhave bhikkhu na rūpaññū hoti na lakkhaṇakusalo hoti na āsāṭikaṃ sāṭetā hoti na vaṇaṃ paṭicchādetā hoti na dhūmaṃ kattā hoti na titthaṃ jānāti na pītaṃ jānāti na vīthiṃ jānāti na gocarakusalo hoti anavasesadohī ca hoti ye Te bhikkhū therā rattaññū cirapabbajitā saṅghapitaro saṅghaparināyakā te na atirekapūjāya pūjetā hoti. [385] Kathañca bhikkhave bhikkhu na rūpaññū hoti . idha bhikkhave bhikkhu yaṅkiñci rūpaṃ sabbaṃ rūpaṃ cattāri mahābhūtāni catunnañca mahābhūtānaṃ upādāyarūpanti yathābhūtaṃ nappajānāti evaṃ kho bhikkhave bhikkhu na rūpaññū hoti. {385.1} Kathañca bhikkhave bhikkhu na lakkhaṇakusalo hoti . idha bhikkhave bhikkhu kammalakkhaṇo bālo kammalakkhaṇo paṇḍitoti yathābhūtaṃ nappajānāti evaṃ kho bhikkhave bhikkhu na lakkhaṇakusalo hoti. {385.2} Kathañca bhikkhave bhikkhu na āsāṭikaṃ sāṭetā hoti. Idha bhikkhave bhikkhu uppannaṃ kāmavitakkaṃ adhivāseti na pajahati na vinodeti na byantīkaroti na anabhāvaṅgameti uppannaṃ byāpādavitakkaṃ .pe. Uppannaṃ vihiṃsāvitakkaṃ .pe. uppannuppanne pāpake akusale dhamme adhivāseti na pajahati na vinodeti na byantīkaroti na anabhāvaṅgameti evaṃ kho bhikkhave bhikkhu na āsāṭikaṃ sāṭetā hoti. {385.3} Kathañca bhikkhave bhikkhu na vaṇaṃ paṭicchādetā hoti. Idha bhikkhave bhikkhu cakkhunā rūpaṃ disvā nimittaggāhī hoti anubyañjanaggāhī yatvādhikaraṇamenaṃ cakkhundriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhādomanassā pāpakā akusalā dhammā anvāssaveyyuṃ tassa saṃvarāya na paṭipajjati na Rakkhati cakkhundriyaṃ cakkhundriye na saṃvaraṃ āpajjati sotena saddaṃ sutvā ... ghānena gandhaṃ ghāyitvā ... Jivhāya rasaṃ sāyitvā ... Kāyena phoṭṭhabbaṃ phusitvā ... manasā dhammaṃ viññāya nimittaggāhī hoti anubyañjanaggāhī yatvādhikaraṇamenaṃ manindriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhādomanassā pāpakā akusalā dhammā anvāssaveyyuṃ tassa saṃvarāya na paṭipajjati na rakkhati manindriyaṃ manindriye na saṃvaraṃ āpajjati evaṃ kho bhikkhave bhikkhu na vaṇaṃ paṭicchādetā hoti. {385.4} Kathañca bhikkhave bhikkhu na dhūmaṃ kattā hoti. Idha bhikkhave bhikkhu yathāsutaṃ yathāpariyattaṃ dhammaṃ na vitthārena paresaṃ desetā hoti evaṃ kho bhikkhave bhikkhu na dhūmaṃ kattā hoti. {385.5} Kathañca bhikkhave bhikkhu na titthaṃ jānāti. Idha bhikkhave bhikkhu ye te bhikkhū bahussutā āgatāgamā dhammadharā vinayadharā mātikādharā te kālena kālaṃ upasaṅkamitvā na paripucchati na paripañhati idaṃ bhante kathaṃ imassa ko atthoti tassa te āyasmanto avivaṭañceva na vivaranti anuttānīkatañca na uttānīkaronti anekavihitesu ca kaṅkhaṭṭhāniyesu dhammesu kaṅkhaṃ na paṭivinodenti evaṃ kho bhikkhave bhikkhu na titthaṃ jānāti. {385.6} Kathañca bhikkhave bhikkhu na pītaṃ jānāti. Idha bhikkhave bhikkhu tathāgatappavedite dhammavinaye desiyamāne na labhati dhammavedaṃ na labhati atthavedaṃ na labhati dhammūpasañhitaṃ pāmujjaṃ evaṃ kho bhikkhave bhikkhu na pītaṃ jānāti. {385.7} Kathañca bhikkhave bhikkhu na vīthiṃ jānāti. Idha bhikkhave bhikkhu ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ yathābhūtaṃ nappajānāti evaṃ kho bhikkhave bhikkhu na vīthiṃ jānāti. {385.8} Kathañca bhikkhave bhikkhu na gocarakusalo hoti. Idha bhikkhave bhikkhu cattāro satipaṭṭhāne yathābhūtaṃ nappajānāti evaṃ kho bhikkhave bhikkhu na gocarakusalo hoti. {385.9} Kathañca bhikkhave bhikkhu anavasesadohī ca hoti . Idha bhikkhave bhikkhu saddhā gahapatikā abhihaṭṭhuṃ pavārenti cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārehi tattha bhikkhu mattaṃ na jānāti paṭiggahaṇāya evaṃ kho bhikkhave bhikkhu anavasesadohī hoti. {385.10} Kathañca bhikkhave bhikkhu ye te bhikkhū therā rattaññū cirapabbajitā saṅghapitaro saṅghaparināyakā te na atirekapūjāya pūjetā hoti . idha bhikkhave bhikkhu ye te bhikkhū therā rattaññū cirapabbajitā saṅghapitaro saṅghaparināyakā tesu na mettaṃ kāyakammaṃ paccupaṭṭhapeti 1- āvī ceva raho ca na mettaṃ vacīkammaṃ ... na mettaṃ manokammaṃ paccupaṭṭhapeti āvī ceva raho ca evaṃ kho bhikkhave bhikkhu ye te bhikkhū therā rattaññū cirapabbajitā saṅghapitaro saṅghaparināyakā te na atirekapūjāya pūjetā hoti imehi kho bhikkhave ekādasahi dhammehi samannāgato bhikkhu abhabbo imasmiṃ dhammavinaye vuḍḍhiṃ virūḷhiṃ vepullaṃ āpajjituṃ. [386] Ekādasahi bhikkhave aṅgehi samannāgato gopālako bhabbo gogaṇaṃ pariharituṃ phātikātuṃ katamehi ekādasahi idha @Footnote: 1 Ma. paccupaṭṭhāpeti. evaṃ sabbattha īdisameva. Bhikkhave gopālako rūpaññū hoti lakkhaṇakusalo hoti āsāṭikaṃ sāṭetā hoti vaṇaṃ paṭicchādetā hoti dhūmaṃ kattā hoti titthaṃ jānāti pītaṃ jānāti vīthiṃ jānāti gocarakusalo hoti sāvasesadohī ca hoti ye te usabhā gopitaro goparināyakā te atirekapūjāya pūjetā hoti imehi kho bhikkhave ekādasahi aṅgehi samannāgato gopālako bhabbo gogaṇaṃ pariharituṃ phātikātuṃ evameva kho bhikkhave ekādasahi dhammehi samannāgato bhikkhu bhabbo imasmiṃ dhammavinaye vuḍḍhiṃ virūḷhiṃ vepullaṃ āpajjituṃ katamehi ekādasahi idha bhikkhave bhikkhu rūpaññū hoti lakkhaṇakusalo hoti āsāṭikaṃ sāṭetā hoti vaṇaṃ paṭicchādetā hoti dhūmaṃ kattā hoti titthaṃ jānāti pītaṃ jānāti vīthiṃ jānāti gocarakusalo hoti sāvasesadohī ca hoti ye te bhikkhū therā rattaññū cirapabbajitā saṅghapitaro saṅghaparināyakā te atirekapūjāya pūjetā hoti. [387] Kathañca bhikkhave bhikkhu rūpaññū hoti . idha bhikkhave bhikkhu yaṅkiñci rūpaṃ sabbaṃ rūpaṃ cattāri mahābhūtāni catunnañca mahābhūtānaṃ upādāyarūpanti yathābhūtaṃ pajānāti evaṃ kho bhikkhave bhikkhu rūpaññū hoti. {387.1} Kathañca bhikkhave bhikkhu lakkhaṇakusalo hoti . idha bhikkhave bhikkhu kammalakkhaṇo bālo kammalakkhaṇo paṇḍitoti yathābhūtaṃ pajānāti evaṃ kho bhikkhave bhikkhu lakkhaṇakusalo hoti. {387.2} Kathañca bhikkhave bhikkhu āsāṭikaṃ sāṭetā hoti . Idha bhikkhave bhikkhu uppannaṃ kāmavitakkaṃ nādhivāseti pajahati vinodeti byantīkaroti anabhāvaṅgameti uppannaṃ byāpādavitakkaṃ ... uppannaṃ vihiṃsāvitakkaṃ ... uppannuppanne pāpake akusale dhamme nādhivāseti pajahati vinodeti byantīkaroti anabhāvaṅgameti evaṃ kho bhikkhave bhikkhu āsāṭikaṃ sāṭetā hoti. {387.3} Kathañca bhikkhave bhikkhu vaṇaṃ paṭicchādetā hoti . Idha bhikkhave bhikkhu cakkhunā rūpaṃ disvā na nimittaggāhī hoti nānubyañjanaggāhī yatvādhikaraṇamenaṃ cakkhundriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhādomanassā pāpakā akusalā dhammā anvāssaveyyuṃ tassa saṃvarāya paṭipajjati rakkhati cakkhundriyaṃ cakkhundriye saṃvaraṃ āpajjati sotena saddaṃ sutvā ... ghānena gandhaṃ ghāyitvā ... Jivhāya rasaṃ sāyitvā ... kāyena phoṭṭhabbaṃ phusitvā ... Manasā dhammaṃ viññāya na nimittaggāhī hoti nānubyañjanaggāhī yatvādhikaraṇamenaṃ manindriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhādomanassā pāpakā akusalā dhammā anvāssaveyyuṃ tassa saṃvarāya paṭipajjati rakkhati manindriyaṃ manindriye saṃvaraṃ āpajjati evaṃ kho bhikkhave bhikkhu vaṇaṃ paṭicchādetā hoti . Kathañca bhikkhave bhikkhu dhūmaṃ kattā hoti . idha bhikkhave bhikkhu yathāsutaṃ yathāpariyattaṃ dhammaṃ vitthārena paresaṃ desetā hoti evaṃ kho bhikkhave bhikkhu dhūmaṃ kattā hoti. {387.4} Kathañca bhikkhave bhikkhu titthaṃ jānāti . idha bhikkhave bhikkhu ye te bhikkhū therā bahussutā āgatāgamā dhammadharā vinayadharā mātikādharā te kālena Kālaṃ upasaṅkamitvā paripucchati paripañhati idaṃ bhante kathaṃ imassa ko atthoti tassa te āyasmanto avivaṭañceva vivaranti anuttānīkatañca uttānīkaronti anekavihitesu ca kaṅkhaṭṭhāniyesu dhammesu kaṅkhaṃ paṭivinodenti evaṃ kho bhikkhave bhikkhu titthaṃ jānāti. {387.5} Kathañca bhikkhave bhikkhu pītaṃ jānāti . idha bhikkhave bhikkhu tathāgatappavedite dhammavinaye desiyamāne labhati atthavedaṃ labhati dhammavedaṃ labhati dhammūpasañhitaṃ pāmujjaṃ evaṃ kho bhikkhave bhikkhu pītaṃ jānāti. {387.6} Kathañca bhikkhave bhikkhu vīthiṃ jānāti . idha bhikkhave bhikkhu ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ yathābhūtaṃ pajānāti evaṃ kho bhikkhave bhikkhu vīthiṃ jānāti. {387.7} Kathañca bhikkhave bhikkhu gocarakusalo hoti. Idha bhikkhave bhikkhu cattāro satipaṭṭhāne yathābhūtaṃ pajānāti evaṃ kho bhikkhave bhikkhu gocarakusalo hoti. {387.8} Kathañca bhikkhave bhikkhu sāvasesadohī ca hoti . Idha bhikkhave bhikkhu saddhā gahapatikā abhihaṭṭhuṃ pavārenti cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārehi tatra bhikkhu mattaṃ jānāti paṭiggahaṇāya evaṃ kho bhikkhave bhikkhu sāvasesadohī hoti. {387.9} Kathañca bhikkhave bhikkhu ye te bhikkhū therā rattaññū cirapabbajitā saṅghapitaro saṅghaparināyakā te atirekapūjāya pūjetā hoti . idha bhikkhave bhikkhu ye te bhikkhū therā rattaññū cirapabbajitā saṅghapitaro saṅghaparināyakā tesu mettaṃ kāyakammaṃ paccupaṭṭhapeti āvī ceva raho ca mettaṃ vacīkammaṃ paccupaṭṭhapeti āvī ceva Raho ca mettaṃ manokammaṃ paccupaṭṭhapeti āvī ceva raho ca evaṃ kho bhikkhave bhikkhu ye te bhikkhū therā rattaññū cirapabbajitā saṅghapitaro saṅghaparināyakā te atirekapūjāya pūjetā hoti imehi kho bhikkhave ekādasahi dhammehi samannāgato bhikkhu bhabbo imasmiṃ dhammavinaye vuḍḍhiṃ virūḷhiṃ vepullaṃ āpajjitunti. Idamavoca bhagavā attamanā te bhikkhū bhagavato bhāsitaṃ abhinandunti. Mahāgopālasuttaṃ niṭṭhitaṃ tatiyaṃ. --------- Cūḷagopālasuttaṃ [388] Evamme sutaṃ ekaṃ samayaṃ bhagavā vajjīsu viharati ukkavelāyaṃ gaṅgāya nadiyā tīre . tatra kho bhagavā bhikkhū āmantesi bhikkhavoti. Bhadanteti te bhikkhū bhagavato paccassosuṃ. [389] Bhagavā etadavoca bhūtapubbaṃ bhikkhave māgadhako gopālako duppaññajātiko vassānaṃ pacchime māse sāradasamaye asamavekkhitvā gaṅgāya nadiyā orimatīraṃ asamavekkhitvā pārimatīraṃ atittheneva gāvo patāresi uttarantīraṃ videhānaṃ 1- . atha kho bhikkhave gāvo majjhe gaṅgāya nadiyā sote āmaṇḍalikaṃ karitvā tattheva anayabyasanaṃ āpajjiṃsu taṃ kissa hetu tathā hi so bhikkhave māgadhako gopālako duppaññajātiko vassānaṃ pacchime māse sāradasamaye asamavekkhitvā gaṅgāya nadiyā orimatīraṃ asamavekkhitvā pārimatīraṃ atittheneva gāvo patāresi uttarantīraṃ videhānaṃ evameva kho bhikkhave yekeci 2- samaṇā vā brāhmaṇā vā akusalā imassa lokassa akusalā parassa lokassa akusalā māradheyyassa akusalā amāradheyyassa akusalā maccudheyyassa akusalā amaccudheyyassa tesaṃ ye sotabbaṃ saddahātabbaṃ maññissanti tesaṃ taṃ bhavissati dīgharattaṃ ahitāya dukkhāya. [390] Bhūtapubbaṃ bhikkhave māgadhako gopālako sappaññajātiko @Footnote: 1 Po. Ma. suvidehānaṃ. ito paraṃ īdisameva. 2 Ma. ye hi keci. Vassānaṃ pacchime māse sāradasamaye samavekkhitvā gaṅgāya nadiyā orimatīraṃ samavekkhitvā pārimatīraṃ tittheneva gāvo patāresi uttarantīraṃ videhānaṃ . so paṭhamaṃ patāresi ye te usabhā gopitaro goparināyakā te tiriyaṃ gaṅgāya sotaṃ chetvā sotthinā pāraṃ agamaṃsu . athāpare patāresi balavagāve dammagāve te 1- tiriyaṃ gaṅgāya sotaṃ chetvā sotthinā pāraṃ agamaṃsu . athāpare patāresi vacchatare vacchatariyo tepi tiriyaṃ gaṅgāya sotaṃ chetvā sotthinā pāraṃ agamaṃsu. {390.1} Athāpare patāresi vacchake kisabalike tepi tiriyaṃ gaṅgāya sotaṃ chetvā sotthinā pāraṃ agamaṃsu . bhūtapubbaṃ bhikkhave vacchako taruṇako tāvadeva jātako mātu goravakena vuyhamāno sopi tiriyaṃ gaṅgāya sotaṃ chetvā sotthinā pāraṃ agamāsi taṃ kissa hetu paṇḍitattā tathā hi so bhikkhave māgadhako gopālako sappaññajātiko vassānaṃ pacchime māse sāradasamaye samavekkhitvā gaṅgāya nadiyā orimatīraṃ samavekkhitvā pārimatīraṃ tittheneva gāvo patāresi uttarantīraṃ videhānaṃ evameva kho bhikkhave yekeci 2- samaṇā vā brāhmaṇā vā kusalā imassa lokassa kusalā parassa lokassa kusalā māradheyyassa kusalā amāradheyyassa kusalā maccudheyyassa kusalā amaccudheyyassa tesaṃ ye sotabbaṃ saddahātabbaṃ maññissanti tesaṃ taṃ bhavissati dīgharattaṃ hitāya sukhāya. @Footnote: 1 Ma. tepi. 2 Ma. ye hi keci. [391] Seyyathāpi bhikkhave ye te usabhā gopitaro goparināyakā tiriyaṃ gaṅgāya sotaṃ chetvā sotthinā pāraṃ agamaṃsu evameva kho bhikkhave ye te bhikkhū arahanto khīṇāsavā vusitavanto katakaraṇīyā ohitabhārā anuppattasadatthā parikkhīṇabhavasaññojanā sammadaññāvimuttā tepi 1- tiriyaṃ mārassa sotaṃ chetvā sotthinā pāraṃ gatā. {391.1} Seyyathāpi bhikkhave ye te balavagāvo dammagāvo tiriyaṃ gaṅgāya sotaṃ chetvā sotthinā pāraṃ agamaṃsu evameva kho bhikkhave ye te bhikkhū pañcannaṃ orambhāgiyānaṃ saññojanānaṃ parikkhayā opapātikā tatthaparinibbāyino anāvattidhammā tasmā lokā tepi tiriyaṃ mārassa sotaṃ chetvā sotthinā pāraṃ gamissanti. {391.2} Seyyathāpi bhikkhave vacchatarā vacchatariyo tiriyaṃ gaṅgāya sotaṃ chetvā sotthinā pāraṃ agamaṃsu evameva kho bhikkhave ye te bhikkhū tiṇṇaṃ saññojanānaṃ parikkhayā rāgadosamohānaṃ tanuttā sakadāgāmino sakideva imaṃ lokaṃ āgantvā dukkhassantaṃ karissanti tepi tiriyaṃ mārassa sotaṃ chetvā sotthinā pāraṃ gamissanti. {391.3} Seyyathāpi bhikkhave vacchakā kisabalikā tiriyaṃ gaṅgāya sotaṃ chetvā sotthinā pāraṃ agamaṃsu evameva kho bhikkhave ye te bhikkhū tiṇṇaṃ saññojanānaṃ parikkhayā sotāpannā avinipātadhammā niyatā sambodhiparāyanā tepi tiriyaṃ mārassa sotaṃ chetvā sotthinā pāraṃ agamaṃsu 2- . Seyyathāpi so bhikkhave vacchako taruṇako tāvadeva jātako mātu @Footnote: 1 Ma. pisaddo natthi. 2 Ma. gamissanti. Goravakena vuyhamāno tiriyaṃ gaṅgāya sotaṃ chetvā sotthinā pāraṃ agamāsi evameva kho bhikkhave ye te bhikkhū dhammānusārino saddhānusārino tepi tiriyaṃ mārassa sotaṃ chetvā sotthinā pāraṃ gamissanti. {391.4} Ahaṃ kho pana bhikkhave kusalo imassa lokassa kusalo parassa lokassa kusalo māradheyyassa kusalo amāradheyyassa kusalo maccudheyyassa kusalo amaccudheyyassa . tassa mayhaṃ bhikkhave ye sotabbaṃ saddahātabbaṃ maññissanti tesaṃ taṃ bhavissati dīgharattaṃ hitāya sukhāyāti. Idamavoca bhagavā idaṃ vatvāna sugato athāparaṃ etadavoca satthā ayaṃ loko paraloko jānatā suppakāsito yañca mārena sampattaṃ appattaṃ yañca maccunā sabbaṃ lokaṃ abhiññāya sambuddhena pajānatā vivaṭaṃ amatadvāraṃ khemaṃ nibbānapattiyā channaṃ pāpimato sotaṃ viddhastaṃ vinaḷīkataṃ pāmujjabahulā 1- hotha khemaṃ patthetha bhikkhavoti. Cūḷagopālasuttaṃ niṭṭhitaṃ catutthaṃ. ------------ @Footnote: 1 Po. Ma. pāmojja... Cūḷasaccakasuttaṃ [392] Evamme sutaṃ ekaṃ samayaṃ bhagavā vesāliyaṃ viharati mahāvane kūṭāgārasālāyaṃ . tena kho pana samayena saccako niganthaputto vesāliyaṃ paṭivasati bhassappavādiko paṇḍitavādo sādhusammato bahujanassa . so vesāliyaṃ parisati evaṃ vācaṃ bhāsati nāhaṃ taṃ passāmi samaṇaṃ vā brāhmaṇaṃ vā saṅghiṃ gaṇiṃ gaṇācariyaṃ apica arahantaṃ sammāsambuddhaṃ paṭijānamānaṃ yo mayā vādena vādaṃ samāraddho na saṅkampeyya na sampakampeyya na sampavedheyya yassa na kacchehi sedā muñceyyuṃ thūṇañcepāhaṃ acetanaṃ vādena vādaṃ samārabheyyaṃ sāpi mayā vādena vādaṃ samāraddhā saṅkampeyya sampakampeyya sampavedheyya ko pana vādo manussabhūtassāti. [393] Atha kho āyasmā assaji pubbaṇhasamayaṃ nivāsetvā pattacīvaramādāya vesāliyaṃ 1- piṇḍāya pāvisi . addasā kho saccako niganthaputto vesāliyaṃ jaṅghāvihāraṃ anucaṅkamamāno anuvicaramāno āyasmantaṃ assajiṃ dūratova gacchantaṃ disvāna yenāyasmā assaji tenupasaṅkami upasaṅkamitvā āyasmatā assajinā saddhiṃ sammodi sammodanīyaṃ kathaṃ sārāṇīyaṃ vītisāretvā ekamantaṃ aṭṭhāsi . Ekamantaṃ ṭhito kho saccako niganthaputto āyasmantaṃ assajiṃ etadavoca kathaṃ pana bho assaji samaṇo gotamo sāvake vineti @Footnote: 1 Ma. vesāliṃ. Kathaṃbhāgā ca pana samaṇassa gotamassa sāvakesu anusāsanī bahulā pavattatīti . evaṃ kho aggivessana bhagavā sāvake vineti evaṃbhāgā ca pana bhagavato sāvakesu anusāsanī bahulā pavattati rūpaṃ bhikkhave aniccaṃ vedanā aniccā saññā aniccā saṅkhārā aniccā viññāṇaṃ aniccaṃ rūpaṃ bhikkhave anattā vedanā anattā saññā anattā saṅkhārā anattā viññāṇaṃ anattā sabbe saṅkhārā anattā 1- sabbe dhammā anattāti evaṃ kho aggivessana bhagavā sāvake vineti evaṃbhāgā ca pana bhagavato sāvakesu anusāsanī bahulā pavattatīti . dussutaṃ vata bho assaji assumha ye mayaṃ evaṃvādiṃ samaṇaṃ gotamaṃ assumha appevanāma mayaṃ kadāci karahaci tena bhotā gotamena saddhiṃ samāgamaṃ 2- gaccheyyāma appevanāma siyā kocideva kathāsallāpo appevanāma tasmā pāpakā diṭṭhigatā viveceyyāmāti. [394] Tena kho pana samayena pañcamattāni licchavisatāni santhāgāre 3- sannipatitāni honti kenacideva karaṇīyena . atha kho saccako niganthaputto yena te licchavī tenupasaṅkami upasaṅkamitvā te licchavī etadavoca abhikkamantu bhonto licchavī abhikkamantu bhonto licchavī ajja me samaṇena gotamena saddhiṃ kathāsallāpo bhavissati sace me samaṇo gotamo tathā patiṭṭhahissati yathā ca me ñātaññatarena sāvakena assajinā nāma bhikkhunā patiṭṭhitaṃ @Footnote: 1 Po. Ma. sabbattha aniccāti dissati. 2 Ma. samāgaccheyyāma. 3 Ma. sandhāgāre. Seyyathāpi nāma balavā puriso dīghalomikaṃ eḷakaṃ lomesu gahetvā ākaḍḍheyya parikaḍḍheyya evamevāhaṃ samaṇaṃ gotamaṃ vādena vādaṃ ākaḍḍhissāmi parikaḍḍhissāmi samparikaḍḍhissāmi seyyathāpi nāma balavā soṇḍikākammakāro mahantaṃ soṇḍikākilañjaṃ gambhīre udakarahade pakkhipitvā kaṇṇe gahetvā ākaḍḍheyya parikaḍḍheyya samparikaḍḍheyya evamevāhaṃ samaṇaṃ gotamaṃ vādena vādaṃ ākaḍḍhissāmi parikaḍḍhissāmi samparikaḍḍhissāmi seyyathāpi nāma balavā puriso soṇḍikādhutto thālaṃ kaṇṇe gahetvā odhuneyya niddhuneyya nippoṭheyya 1- evamevāhaṃ samaṇaṃ gotamaṃ vādena vādaṃ odhunissāmi niddhunissāmi nippoṭhissāmi 2- seyyathāpi nāma kuñjaro saṭṭhihāyano gambhīraṃ pokkharaṇiṃ ogāhetvā sāṇadhovikaṃ nāma kīḷitajātaṃ kīḷati evamevāhaṃ samaṇaṃ gotamaṃ sāṇadhovikaṃ maññe kīḷitajātaṃ kīḷissāmi abhikkamantu bhonto licchavī abhikkamantu bhonto licchavī ajja me samaṇena gotamena saddhiṃ kathāsallāpo bhavissatīti. {394.1} Tatthekacce licchavī evamāhaṃsu kiṃ samaṇo gotamo saccakassa niganthaputtassa vādaṃ āropessati atha kho saccako niganthaputto samaṇassa gotamassa vādaṃ āropessatīti . Ekacce licchavī evamāhaṃsu kiṃ so bhavamāno saccako niganthaputto yo bhagavato vādaṃ āropessati atha kho bhagavā saccakassa niganthaputtassa vādaṃ āropessatīti . atha kho @Footnote: 1 Po. Ma. nipphoṭeyya. Yu. nicchādeyya. 2 Po. nipphoṭissāmi. @Ma. nipphoṭessāmi. Yu. nicchādessāmīti dissati. Saccako niganthaputto pañcamattehi licchavisatehi parivuto yena mahāvanaṃ kūṭāgārasālā tenupasaṅkami. [395] Tena kho pana samayena sambahulā bhikkhū abbhokāse caṅkamanti . atha kho saccako niganthaputto yena te bhikkhū tenupasaṅkami upasaṅkamitvā te bhikkhū etadavoca kahannukho bho etarahi so bhavaṃ gotamo viharati dassanakāmā hi mayaṃ taṃ bhavantaṃ gotamanti . esa aggivessana bhagavā mahāvanaṃ ajjhogāhetvā aññatarasmiṃ rukkhamūle divāvihāraṃ nisinnoti . atha kho saccako niganthaputto mahatiyā licchaviparisāya saddhiṃ mahāvanaṃ ajjhogāhetvā yena bhagavā tenupasaṅkami upasaṅkamitvā bhagavatā saddhiṃ sammodi sammodanīyaṃ kathaṃ sārāṇīyaṃ vītisāretvā ekamantaṃ nisīdi . tepi kho licchavī appekacce bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdiṃsu . Appekacce bhagavatā saddhiṃ sammodiṃsu sammodanīyaṃ kathaṃ sārāṇīyaṃ vītisāretvā ekamantaṃ nisīdiṃsu . appekacce yena bhagavā tenañjalimpaṇāmetvā ekamantaṃ nisīdiṃsu . appekacce bhagavato santike nāmagottaṃ sāvetvā ekamantaṃ nisīdiṃsu . appekacce tuṇhībhūtā ekamantaṃ nisīdiṃsu. [396] Ekamantaṃ nisinno kho saccako niganthaputto bhagavantaṃ etadavoca puccheyyāhaṃ bhavantaṃ gotamaṃ kiñcideva desaṃ sace me bhavaṃ gotamo okāsaṃ karoti pañhassa veyyākaraṇāyāti . puccha Aggivessana yadākaṅkhasīti . kathaṃ pana bhavaṃ gotamo sāvake vineti kathaṃbhāgā ca pana bhoto gotamassa sāvakesu anusāsanī bahulā pavattatīti . evaṃ kho ahaṃ aggivessana sāvake vinemi evaṃbhāgā ca pana me sāvakesu anusāsanī bahulā pavattati rūpaṃ bhikkhave aniccaṃ vedanā aniccā saññā aniccā saṅkhārā aniccā viññāṇaṃ aniccaṃ rūpaṃ bhikkhave anattā vedanā anattā saññā anattā saṅkhārā anattā viññāṇaṃ anattā sabbe saṅkhārā anattā sabbe dhammā anattāti evaṃ kho ahaṃ aggivessana sāvake vinemi evaṃbhāgā ca pana me sāvakesu anusāsanī bahulā pavattatīti. {396.1} Upamā maṃ bho gotama paṭibhātīti . paṭibhātu taṃ aggivessanāti bhagavā avoca . seyyathāpi bho gotama yekecime vījagāmabhūtagāmā vuḍḍhiṃ virūḷhiṃ vepullaṃ āpajjanti sabbe te paṭhaviṃ nissāya paṭhaviyaṃ patiṭṭhāya evamete vījagāmabhūtagāmā vuḍḍhiṃ virūḷhiṃ vepullaṃ āpajjanti seyyathāpi vā pana bho gotama yekecime balakaraṇīyā kammantā karīyanti sabbe te paṭhaviṃ nissāya paṭhaviyaṃ patiṭṭhāya evamete balakaraṇīyā kammantā karīyanti evameva kho bho gotama rūpattāyaṃ purisapuggalo rūpe patiṭṭhāya puññaṃ vā apuññaṃ vā pasavati vedanattāyaṃ purisapuggalo vedanāya patiṭṭhāya puññaṃ vā apuññaṃ vā pasavati saññattāyaṃ purisapuggalo saññāya patiṭṭhāya puññaṃ vā apuññaṃ vā pasavati saṅkhārattāyaṃ purisapuggalo Saṅkhāresu patiṭṭhāya puññaṃ vā apuññaṃ vā pasavati viññāṇattāyaṃ purisapuggalo viññāṇe patiṭṭhāya puññaṃ vā apuññaṃ vā pasavatīti . nanu taṃ 1- aggivessana evaṃ vadesi rūpaṃ me attā vedanā me attā saññā me attā saṅkhārā me attā viññāṇaṃ me attāti . ahaṃ hi bho gotama evaṃ vadāmi rūpaṃ me attā vedanā me attā saññā me attā saṅkhārā me attā viññāṇaṃ me attāti ayañca mahatī janatāti . kiṃ hi te aggivessana mahatī janatā karissati iṅgha tvaṃ aggivessana sakaṃyeva vādaṃ nibbedhehīti . ahaṃ hi bho gotama evaṃ vadāmi rūpaṃ me attā vedanā me attā saññā me attā saṅkhārā me attā viññāṇaṃ me attāti.The Pali Tipitaka in Roman Character Volume 12 page 410-427. https://84000.org/tipitaka/read/roman_item.php?book=12&item=383&items=14 Classified by [Item Number] :- http://84000.org/tipitaka/read/roman_item.php?book=12&item=383&items=14&mode=bracket Compare with The Pali Tipitaka in Thai Character :- https://84000.org/tipitaka/read/pali_item.php?book=12&item=383&items=14 Compare with The Royal Version of Thai Tipitaka :- https://84000.org/tipitaka/read/byitem.php?book=12&item=383&items=14 Study Atthakatha :- https://84000.org/tipitaka/attha/attha.php?b=12&i=383 Contents of The Tipitaka Volume 12 https://84000.org/tipitaka/read/?index_12 https://84000.org/tipitaka/english/?index_12
|
บันทึก ๑๔ พฤศจิกายน พ.ศ. ๒๕๖๐. การแสดงผลนี้อ้างอิงข้อมูลจากพระไตรปิฎกฉบับภาษาบาลี อักษรโรมัน. หากพบข้อผิดพลาด กรุณาแจ้งได้ที่ [email protected]