บทนำ พระวินัยปิฎก พระสุตตันตปิฎก พระอภิธรรมปิฎก ค้นพระไตรปิฎก ชาดก หนังสือธรรมะ |
ThaiVersion PaliThai PaliRoman |
[35] Sā kho panesā mahānāma brahmunā sanaṅkumārena gāthā sugītā na duggītā subhāsitā na dubbhāsitā atthasañhitā no anatthasañhitā anumatā bhagavatāti . atha kho bhagavā uṭṭhahitvā āyasmantaṃ ānandaṃ āmantesi sādhu sādhu ānanda sādhu kho tvaṃ ānanda kāpilavatthavānaṃ sakyānaṃ sekhapaṭipadaṃ abhāsīti. Idamavoca āyasmā ānando samanuñño satthā ahosi attamanā kāpilavatthavā sakyā āyasmato ānandassa bhāsitaṃ abhinandunti. Sekhapaṭipadāsuttaṃ 2- niṭṭhitaṃ tatiyaṃ. ------------ @Footnote: 1 Ma. brahmunā kho panesā . 2 Ma. Yu. sekhasuttantaṃ. Potaliyasuttaṃ [36] Evamme sutaṃ ekaṃ samayaṃ bhagavā aṅguttarāpesu viharati āpaṇaṃ nāma aṅguttarāpānaṃ nigamo . atha kho bhagavā pubbaṇhasamayaṃ nivāsetvā pattacīvaramādāya āpaṇaṃ piṇḍāya pāvisi . āpaṇe piṇḍāya caritvā pacchābhattaṃ piṇḍapātapaṭikkanto yena aññataro vanasaṇḍo tenupasaṅkami 1- divāvihārāya taṃ vanasaṇḍaṃ ajjhogahetvā 2- aññatarasmiṃ rukkhamūle divāvihāraṃ nisīdi . potaliyopi kho gahapati sampannanivāsanapāpuraṇo 3- chattupāhanāhi jaṅghāvihāraṃ 4- anucaṅkamamāno anuvicaramāno yena so vanasaṇḍo tenupasaṅkami upasaṅkamitvā taṃ vanasaṇḍaṃ ajjhogahetvā yena bhagavā tenupasaṅkami upasaṅkamitvā bhagavatā saddhiṃ sammodi sammodanīyaṃ kathaṃ sārāṇīyaṃ vītisāretvā ekamantaṃ aṭṭhāsi. [37] Ekamantaṃ ṭhitaṃ kho potaliyaṃ gahapatiṃ bhagavā etadavoca saṃvijjanti 5- kho gahapati āsanāni sace ākaṅkhasi nisīdāti . Evaṃ vutte potaliyo gahapati gahapativādena maṃ samaṇo gotamo samudācaratīti kupito anattamano tuṇhī ahosi . dutiyampi kho bhagavā potaliyaṃ gahapatiṃ etadavoca saṃvijjanti kho gahapati āsanāni @Footnote: 1 Po. upasaṅkamitvā . 2 Ma. ajjhogāhitvā . 3 Sī. Ma. Yu. nivāsanapāvuraṇo. @4 Ma. jaṅghavihāraṃ . 5 Sī. Yu. saṃvijjante khoti pāṭho dissati. Sace ākaṅkhasi nisīdāti . 1- dutiyampi kho potaliyo gahapati gahapativādena maṃ samaṇo gotamo samudācaratīti kupito anattamano tuṇhī ahosi . tatiyampi kho bhagavā potaliyaṃ gahapatiṃ etadavoca saṃvijjanti kho gahapati āsanāni sace ākaṅkhasi nisīdāti . evaṃ vutte potaliyo gahapati gahapativādena maṃ samaṇo gotamo samudācaratīti kupito anattamano bhagavantaṃ etadavoca tayidaṃ bho gotama nacchannaṃ tayidaṃ nappaṭirūpaṃ yaṃ maṃ tvaṃ gahapativādena samudācarasīti . te 2- hi te gahapati ākārā te liṅgā te nimittā yathātaṃ gahapatissāti . tathā hi pana me bho gotama sabbe kammantā paṭikkhittā sabbe vohārā samucchinnāti. {37.1} Yathākathaṃ pana te gahapati sabbe kammantā paṭikkhittā sabbe vohārā samucchinnāti . idha me bho gotama yaṃ ahosi dhanaṃ vā dhaññaṃ vā rajataṃ vā jātarūpaṃ vā sabbantaṃ puttānaṃ dāyajjaṃ niyyātaṃ tatthāhaṃ anovādī anupavādī ghāsacchādanaparamo viharāmi evañca 3- me bho gotama sabbe kammantā paṭikkhittā sabbe vohārā samucchinnāti . aññathā kho tvaṃ gahapati vohārasamucchedaṃ vadesi 4- aññathā ca pana ariyassa vinaye vohārasamucchedo hotīti. Yathākathaṃ pana bhante ariyassa vinaye vohārasamucchedo hoti sādhu me bhante bhagavā tathā dhammaṃ desetu yathā ariyassa vinaye @Footnote: 1 Po. evaṃ vutte . 2 Po. Ma. tenahi . 3 Yu. evaṃ kho me. Ma. evaṃ @me . 4 Sī. Yu. vadasi. Vohārasamucchedo hotīti . tenahi gahapati suṇāhi sādhukaṃ manasikarohi bhāsissāmīti. Evaṃ bhanteti kho potaliyo gahapati bhagavato paccassosi. [38] Bhagavā etadavoca aṭṭha kho ime gahapati dhammā ariyassa vinaye vohārasamucchedāya saṃvattanti katame aṭṭha apāṇātipātaṃ nissāya pāṇātipāto pahātabbo dinnādānaṃ nissāya adinnādānaṃ pahātabbaṃ saccaṃ vācaṃ nissāya musāvādo pahātabbo apisuṇaṃ vācaṃ nissāya pisuṇā vācā pahātabbā agiddhilobhaṃ nissāya giddhilobho pahātabbo anindārosaṃ 1- nissāya nindāroso 2- pahātabbo akodhupāyāsaṃ nissāya kodhupāyāso pahātabbo anatimānaṃ nissāya atimāno pahātabbo ime kho gahapati aṭṭha dhammā saṅkhittena vuttā vitthārena avibhattā ariyassa vinaye vohārasamucchedāya saṃvattantīti . yeme pana 3- bhante bhagavatā aṭṭha dhammā saṅkhittena vuttā vitthārena avibhattā ariyassa vinaye vohārasamucchedāya saṃvattanti sādhu me bhante bhagavā ime aṭṭha dhamme vitthārena 4- vibhajatu anukampaṃ upādāyāti . Tenahi gahapati suṇāhi sādhukaṃ manasikarohi bhāsissāmīti . evaṃ bhanteti kho potaliyo gahapati bhagavato paccassosi. [39] Bhagavā etadavoca apāṇātipātaṃ nissāya pāṇātipāto pahātabboti iti kho panetaṃ vuttaṃ kiñcetaṃ paṭicca @Footnote: 1 Po. anindādosaṃ. sabbattha īdisameva . 2 Po. nindādoso. sabbattha @īdisameva . 3 Yu. ayaṃ saddo natthi . 4 Ma. vitthāretvā. Vuttaṃ idha gahapati ariyasāvako iti paṭisañcikkhati yesaṃ kho ahaṃ saññojanānaṃ hetu pāṇātipātī assaṃ tesāhaṃ saññojanānaṃ pahānāya samucchedāya paṭipanno ahañceva kho pana pāṇātipātī assaṃ attāpi maṃ upavadeyya pāṇātipātapaccayā anuvicca 1- viññū garaheyyuṃ pāṇātipātapaccayā kāyassa bhedā parammaraṇā duggati pāṭikaṅkhā pāṇātipātapaccayā etadeva kho pana saññojanaṃ etaṃ nīvaraṇaṃ yadidaṃ pāṇātipāto ye ca pāṇātipātapaccayā uppajjeyyuṃ āsavā vighātapariḷāhā pāṇātipātā paṭiviratassa evaṃsa te āsavā vighātapariḷāhā na honti apāṇātipātaṃ nissāya pāṇātipāto pahātabboti iti yantaṃ vuttaṃ idametaṃ paṭicca vuttaṃ. [40] Dinnādānaṃ nissāya adinnādānaṃ pahātabbanti iti kho panetaṃ vuttaṃ kiñcetaṃ paṭicca vuttaṃ idha gahapati ariyasāvako iti paṭisañcikkhati yesaṃ kho ahaṃ saññojanānaṃ hetu adinnādāyī assaṃ tesāhaṃ saññojanānaṃ pahānāya samucchedāya paṭipanno ahañceva kho pana adinnādāyī assaṃ attāpi maṃ upavadeyya adinnādānapaccayā anuvicca viññū garaheyyuṃ adinnādānapaccayā kāyassa bhedā parammaraṇā duggati pāṭikaṅkhā adinnādānapaccayā etadeva kho pana saññojanaṃ etaṃ nīvaraṇaṃ yadidaṃ adinnādānaṃ ye ca adinnādānapaccayā uppajjeyyuṃ āsavā vighātapariḷāhā @Footnote: 1 Po. anuviccāpi. Ma. anuviccāpi maṃ. ito paraṃ sabbattha īdisameva. Adinnādānā paṭiviratassa evaṃsa te āsavā vighātapariḷāhā na honti dinnādānaṃ nissāya adinnādānaṃ pahātabbanti iti yantaṃ vuttaṃ idametaṃ paṭicca vuttaṃ. [41] Saccaṃ vācaṃ nissāya musāvādo pahātabboti iti kho panetaṃ vuttaṃ kiñcetaṃ paṭicca vuttaṃ idha gahapati ariyasāvako iti paṭisañcikkhati yesaṃ kho ahaṃ saññojanānaṃ hetu musāvādī assaṃ tesāhaṃ saññojanānaṃ pahānāya samucchedāya paṭipanno ahañceva kho pana musāvādī assaṃ attāpi maṃ upavadeyya musāvādapaccayā anuvicca viññū garaheyyuṃ musāvādapaccayā kāyassa bhedā parammaraṇā duggati pāṭikaṅkhā musāvādapaccayā etadeva kho pana saññojanaṃ etaṃ nīvaraṇaṃ yadidaṃ musāvādo ye ca musāvādapaccayā uppajjeyyuṃ āsavā vighātapariḷāhā musāvādā paṭiviratassa evaṃsa te āsavā vighātapariḷāhā na honti saccaṃ vācaṃ nissāya musāvādo pahātabboti iti yantaṃ vuttaṃ idametaṃ paṭicca vuttaṃ. [42] Apisuṇaṃ vācaṃ nissāya pisuṇā vācā pahātabbāti iti kho panetaṃ vuttaṃ kiñcetaṃ paṭicca vuttaṃ idha gahapati ariyasāvako iti paṭisañcikkhati yesaṃ kho ahaṃ saññojanānaṃ hetu pisuṇavāco 1- assaṃ tesāhaṃ saññojanānaṃ pahānāya samucchedāya paṭipanno ahañceva kho pana pisuṇavāco 1- assaṃ attāpi maṃ upavadeyya @Footnote: 1 Ma. pisuṇāvāco. Pisuṇavācapaccayā 1- anuvicca viññū garaheyyuṃ pisuṇavācapaccayā kāyassa bhedā parammaraṇā duggati pāṭikaṅkhā pisuṇavācapaccayā etadeva kho pana saññojanaṃ etaṃ nīvaraṇaṃ yadidaṃ pisuṇavācā ye ca pisuṇavācapaccayā uppajjeyyuṃ āsavā vighātapariḷāhā pisuṇāya vācāya paṭiviratassa evaṃsa te āsavā vighātapariḷāhā na honti apisuṇaṃ vācaṃ nissāya pisuṇā vācā pahātabbāti iti yantaṃ vuttaṃ idametaṃ paṭicca vuttaṃ. [43] Agiddhilobhaṃ nissāya giddhilobho pahātabboti iti kho panetaṃ vuttaṃ kiñcetaṃ paṭicca vuttaṃ idha gahapati ariyasāvako iti paṭisañcikkhati yesaṃ kho ahaṃ saññojanānaṃ hetu giddhilobhī assaṃ tesāhaṃ saññojanānaṃ pahānāya samucchedāya paṭipanno ahañceva kho pana giddhilobhī assaṃ attāpi maṃ upavadeyya giddhilobhapaccayā anuvicca viññū garaheyyuṃ giddhilobhapaccayā kāyassa bhedā parammaraṇā duggati pāṭikaṅkhā giddhilobhapaccayā etadeva kho pana saññojanaṃ etaṃ nīvaraṇaṃ yadidaṃ giddhilobho ye ca giddhilobhapaccayā uppajjeyyuṃ āsavā vighātapariḷāhā agiddhilobhissa 2- evaṃsa te āsavā vighātapariḷāhā na honti agiddhilobhaṃ nissāya giddhilobho pahātabboti iti yantaṃ vuttaṃ idametaṃ paṭicca vuttaṃ. [44] Anindārosaṃ nissāya nindāroso pahātabboti iti @Footnote: 1 Yu. pisuṇāvācāpaccayā. ito paraṃ īdisameva . 2 Ma. giddhilobhāpaṭiviratassa. Kho panetaṃ vuttaṃ kiñcetaṃ paṭicca vuttaṃ idha gahapati ariyasāvako iti paṭisañcikkhati yesaṃ kho ahaṃ saññojanānaṃ hetu nindārosī 1- assaṃ tesāhaṃ saññojanānaṃ pahānāya samucchedāya paṭipanno ahañceva kho pana nindārosī assaṃ attāpi maṃ upavadeyya nindārosapaccayā anuvicca viññū garaheyyuṃ nindārosapaccayā kāyassa bhedā parammaraṇā duggati pāṭikaṅkhā nindārosapaccayā etadeva kho pana saññojanaṃ etaṃ nīvaraṇaṃ yadidaṃ nindāroso ye ca nindārosapaccayā uppajjeyyuṃ āsavā vighātapariḷāhā anindārosissa evaṃsa te āsavā vighātapariḷāhā na honti anindārosaṃ nissāya nindāroso pahātabboti iti yantaṃ vuttaṃ idametaṃ paṭicca vuttaṃ. [45] Akodhupāyāsaṃ nissāya kodhupāyāso pahātabboti iti kho panetaṃ vuttaṃ kiñcetaṃ paṭicca vuttaṃ idha gahapati ariyasāvako iti paṭisañcikkhati yesaṃ kho ahaṃ saññojanānaṃ hetu kodhupāyāsī assaṃ tesāhaṃ saññojanānaṃ pahānāya samucchedāya paṭipanno ahañceva kho pana kodhupāyāsī assaṃ attāpi maṃ upavadeyya kodhupāyāsapaccayā anuvicca viññū garaheyyuṃ kodhupāyāsapaccayā kāyassa bhedā parammaraṇā duggati pāṭikaṅkhā kodhupāyāsapaccayā etadeva kho pana saññojanaṃ etaṃ nīvaraṇaṃ yadidaṃ kodhupāyāso ye ca kodhupāyāsapaccayā uppajjeyyuṃ āsavā vighātapariḷāhā @Footnote: 1 Po. ...dosī ...doso. Akodhupāyāsissa evaṃsa te āsavā vighātapariḷāhā na honti akodhupāyāsaṃ nissāya kodhupāyāso pahātabboti iti yantaṃ vuttaṃ idametaṃ paṭicca vuttaṃ. [46] Anatimānaṃ nissāya atimāno pahātabboti iti kho panetaṃ vuttaṃ kiñcetaṃ paṭicca vuttaṃ idha gahapati ariyasāvako iti paṭisañcikkhati yesaṃ kho ahaṃ saññojanānaṃ hetu atimānī assaṃ tesāhaṃ saññojanānaṃ pahānāya samucchedāya paṭipanno ahañceva kho pana atimānī assaṃ attāpi maṃ upavadeyya atimānapaccayā anuvicca viññū garaheyyuṃ atimānapaccayā kāyassa bhedā parammaraṇā duggati pāṭikaṅkhā atimānapaccayā etadeva kho pana saññojanaṃ etaṃ nīvaraṇaṃ yadidaṃ atimāno ye ca atimānapaccayā uppajjeyyuṃ āsavā vighātapariḷāhā anatimānissa evaṃsa te āsavā vighātapariḷāhā na honti anatimānaṃ nissāya atimāno pahātabboti iti yantaṃ vuttaṃ idametaṃ paṭicca vuttaṃ. {46.1} Ime kho gahapati aṭṭha dhammā saṅkhittena vuttā vitthārena avibhattā ye ariyassa vinaye pahānāya 1- vohārasamucchedāya saṃvattanti na tveva tāva gahapati ariyassa vinaye sabbena sabbaṃ sabbathā sabbaṃ vohārassa samucchedo hotīti . yathākathaṃ pana bhante ariyassa vinaye sabbena sabbaṃ sabbathā sabbaṃ vohārasamucchedo hoti sādhu me bhante bhagavā tathā dhammaṃ desetu yathā @Footnote: 1 Po. ayaṃ pāṭho natthi. Ariyassa vinaye sabbena sabbaṃ sabbathā sabbaṃ vohārassa samucchedo hotīti . tenahi gahapati suṇāhi sādhukaṃ manasikarohi bhāsissāmīti . Evaṃ bhanteti kho potaliyo gahapati bhagavato paccassosi. [47] Bhagavā etadavoca seyyathāpi gahapati kukkuro jighacchā- dubbalyapareto goghātakasūnaṃ 1- paccupaṭṭhito assa tamenaṃ dakkho goghātako vā goghātakantevāsī vā aṭṭhikaṅkalaṃ sunikantaṃ nikantaṃ nimmaṃsaṃ lohitamakkhitaṃ upacchūbheyya taṃ kiṃ maññasi gahapati api nu 2- so kukkuro amuṃ aṭṭhikaṅkalaṃ sunikantaṃ nikantaṃ nimmaṃsaṃ lohitamakkhitaṃ palehanto 3- jighacchādubbalyaṃ paṭivineyyāti . no hetaṃ bhante taṃ kissa hetu aduṃ hi bhante aṭṭhikaṅkalaṃ sunikantaṃ nikantaṃ nimmaṃsaṃ lohitamakkhitaṃ yāvadeva ca pana so kukkuro kilamathassa vighātassa bhāgī assāti . evameva kho gahapati ariyasāvako iti paṭisañcikkhati aṭṭhikaṅkalūpamā kāmā vuttā bhagavatā bahudukkhā bahūpāyāsā ādīnavo ettha bhiyyoti evametaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya disvā yāyaṃ upekkhā nānattā nānattasitā taṃ abhinivajjetvā yāyaṃ upekkhā ekattā ekattasitā yattha sabbaso lokāmisupādānā aparisesā nirujjhanti tameva upekkhaṃ bhāveti. [48] Seyyathāpi gahapati gijjho vā kaṅkho vā 4- kulalo vā @Footnote: 1 Po. goghātakulānaṃ . 2 Ma. api nu kho so . 3 Sī. Yu. palikhādanto. @4 Ma. Yu. kaṅko vā. Maṃsapesimādāya uḍḍayeyya tamenaṃ gijjhāpi kaṅkhāpi kulalāpi anupatitvā anupatitvā vitaccheyyuṃ 1- virājeyyuṃ taṃ kiṃ maññasi gahapati sace so gijjho vā kaṅkho vā kulalo vā taṃ maṃsapesiṃ na khippameva paṭinissajjeyya so tatonidānaṃ maraṇaṃ vā niggaccheyya maraṇamattaṃ vā dukkhanti . evaṃ bhante . evameva kho gahapati ariyasāvako iti paṭisañcikkhati maṃsapesūpamā kāmā vuttā bhagavatā bahudukkhā bahūpāyāsā ādīnavo ettha bhiyyoti evametaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya disvā yāyaṃ upekkhā nānattā nānattasitā taṃ abhinivajjetvā yāyaṃ upekkhā ekattā ekattasitā yattha sabbaso lokāmisupādānā aparisesā nirujjhanti tameva upekkhaṃ bhāveti. [49] Seyyathāpi gahapati puriso ādittaṃ tiṇukkaṃ ādāya pativātaṃ gaccheyya taṃ kiṃ maññasi gahapati sace so puriso taṃ ādittaṃ tiṇukkaṃ na khippameva paṭinissajjeyya tassa sā ādittā tiṇukkā hatthaṃ vā ḍaheyya bāhuṃ vā ḍaheyya aññataraṃ vā aññataraṃ 2- vā aṅgapaccaṅgaṃ vā 3- ḍaheyya so tatonidānaṃ maraṇaṃ vā nigaccheyya maraṇamattaṃ vā dukkhanti . evaṃ bhante . Evameva kho gahapati ariyasāvako iti paṭisañcikkhati tiṇukkūpamā kāmā vuttā bhagavatā bahudukkhā bahūpāyāsā ādīnavo ettha bhiyyoti evametaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya disvā .pe. tameva upekkhaṃ bhāveti. @Footnote: 1 Ma. visajjeyyuṃ . 2 Yu. ekapadameva dissati . 3 Yu. ayaṃ saddo natthi. [50] Seyyathāpi gahapati aṅgārakāsu sādhikaporisā pūrā aṅgārānaṃ vītaccikānaṃ vītadhūmānaṃ atha puriso āgaccheyya jīvitukāmo amaritukāmo sukhakāmo dukkhapaṭikkūlo tamenaṃ dve balavanto purisā nānābāhāsu gahetvā aṅgārakāsuṃ upakaḍḍheyyuṃ taṃ kiṃ maññasi gahapati api nu so puriso iti cīti ceva kāyaṃ sannāmeyyāti 1-. No 2- hetaṃ bhante taṃ kissa hetu viditaṃ hi bhante tassa purisassa imañca 3- ahaṃ aṅgārakāsuṃ papatissāmi tatonidānaṃ maraṇaṃ vā niggacchissāmi 4- maraṇamattaṃ vā dukkhanti . evameva kho gahapati ariyasāvako iti paṭisañcikkhati aṅgārakāsūpamā kāmā vuttā bhagavatā bahudukkhā bahūpāyāsā ādīnavo ettha bhiyyoti evametaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya disvā .pe. tameva upekkhaṃ bhāveti. [51] Seyyathāpi gahapati puriso supinakaṃ passeyya ārāmarāmaṇeyyakaṃ vanarāmaṇeyyakaṃ bhūmirāmaṇeyyakaṃ pokkharaṇirāmaṇeyyakaṃ so paṭibuddho na kiñci passeyya 5- evameva kho gahapati ariyasāvako iti paṭisañcikkhati supinakūpamā kāmā vuttā bhagavatā bahudukkhā bahūpāyāsā ādīnavo ettha bhiyyoti .pe. Tameva upekkhaṃ bhāveti.The Pali Tipitaka in Roman Character Volume 13 page 32-43. https://84000.org/tipitaka/read/roman_item.php?book=13&item=35&items=17 Classified by [Item Number] :- http://84000.org/tipitaka/read/roman_item.php?book=13&item=35&items=17&mode=bracket Compare with The Pali Tipitaka in Thai Character :- https://84000.org/tipitaka/read/pali_item.php?book=13&item=35&items=17 Compare with The Royal Version of Thai Tipitaka :- https://84000.org/tipitaka/read/byitem.php?book=13&item=35&items=17 Study Atthakatha :- https://84000.org/tipitaka/attha/attha.php?b=13&i=35 Contents of The Tipitaka Volume 13 https://84000.org/tipitaka/read/?index_13 https://84000.org/tipitaka/english/?index_13
|
บันทึก ๑๔ พฤศจิกายน พ.ศ. ๒๕๖๐. การแสดงผลนี้อ้างอิงข้อมูลจากพระไตรปิฎกฉบับภาษาบาลี อักษรโรมัน. หากพบข้อผิดพลาด กรุณาแจ้งได้ที่ [email protected]