บทนำ พระวินัยปิฎก พระสุตตันตปิฎก พระอภิธรรมปิฎก ค้นพระไตรปิฎก ชาดก หนังสือธรรมะ |
ThaiVersion PaliThai PaliRoman |
[17] Pañcahi bhikkhave dhammehi samannāgato bhikkhu attahitāya paṭipanno hoti no parahitāya katamehi pañcahi idha bhikkhave bhikkhu attanā sīlasampanno hoti no paraṃ sīlasampadāya samādapeti attanā samādhisampanno hoti no paraṃ samādhisampadāya samādapeti attanā paññāsampanno hoti no paraṃ paññāsampadāya samādapeti attanā vimuttisampanno hoti no paraṃ vimuttisampadāya samādapeti attanā vimuttiñāṇadassanasampanno hoti no paraṃ vimuttiñāṇadassana- sampadāya samādapeti imehi kho bhikkhave pañcahi dhammehi 1- @Footnote: 1 Ma. aṅgehi. Samannāgato bhikkhu attahitāya paṭipanno hoti no parahitāyāti. [18] Pañcahi bhikkhave dhammehi samannāgato bhikkhu parahitāya paṭipanno hoti no attahitāya katamehi pañcahi idha bhikkhave bhikkhu attanā na sīlasampanno hoti paraṃ sīlasampadāya samādapeti attanā na samādhisampanno hoti paraṃ samādhisampadāya samādapeti attanā na paññāsampanno hoti paraṃ paññāsampadāya samādapeti attanā na vimuttisampanno hoti paraṃ vimuttisampadāya samādapeti attanā na vimuttiñāṇadassanasampanno hoti paraṃ vimuttiñāṇadassanasampadāya samādapeti imehi kho bhikkhave pañcahi dhammehi samannāgato bhikkhu parahitāya paṭipanno hoti no attahitāyāti. [19] Pañcahi bhikkhave dhammehi samannāgato bhikkhu neva attahitāya paṭipanno hoti no parahitāya katamehi pañcahi idha bhikkhave bhikkhu attanā na sīlasampanno hoti no paraṃ sīlasampadāya samādapeti attanā na samādhisampanno hoti no paraṃ samādhisampadāya samādapeti attanā na paññāsampanno hoti no paraṃ paññāsampadāya samādapeti attanā na vimuttisampanno hoti no paraṃ vimuttisampadāya samādapeti attanā na vimuttiñāṇadassanasampanno hoti no paraṃ vimuttiñāṇadassanasampadāya samādapeti imehi kho bhikkhave pañcahi dhammehi samannāgato bhikkhu neva attahitāya paṭipanno hoti no parahitāyāti. [20] Pañcahi bhikkhave dhammehi samannāgato bhikkhu attahitāya ca 1- paṭipanno hoti parahitāya ca katamehi pañcahi idha bhikkhave bhikkhu attanā ca sīlasampanno hoti parañca sīlasampadāya samādapeti attanā ca samādhisampanno hoti parañca samādhisampadāya samādapeti attanā ca paññāsampanno hoti parañca paññāsampadāya samādapeti attanā ca vimuttisampanno hoti parañca vimuttisampadāya samādapeti attanā ca vimuttiñāṇadassanasampanno hoti parañca vimuttiñāṇadassanasampadāya samādapeti imehi kho bhikkhave pañcahi dhammehi samannāgato bhikkhu attahitāya ca paṭipanno hoti parahitāya cāti. Balavaggo dutiyo. Tassuddānaṃ ananussutakūṭañca saṅkhittaṃ vitthatena 2- ca daṭṭhabbañca punakūṭaṃ 3- cattāropi 4- hitena cāti. ---------- Pañcaṅgikavaggo tatiyo [21] So vata bhikkhave bhikkhu agāravo appatisso asabhāgavuttiko sabrahmacārīsu ābhisamācārikaṃ dhammaṃ paripūressatīti netaṃ ṭhānaṃ vijjati ābhisamācārikaṃ dhammaṃ aparipūretvā sekhaṃ dhammaṃ paripūressatīti netaṃ ṭhānaṃ vijjati sekhaṃ dhammaṃ aparipūretvā sīlāni paripūressatīti @Footnote: 1 Po. casaddo natthi . 2 Ma. vitthārena . 3 Ma. sunokuṭaṃ . 4 Ma. Yu. ca. Netaṃ ṭhānaṃ vijjati sīlāni aparipūretvā sammādiṭṭhiṃ paripūressatīti netaṃ ṭhānaṃ vijjati sammādiṭṭhiṃ aparipūretvā sammāsamādhiṃ paripūressatīti netaṃ ṭhānaṃ vijjati so vata bhikkhave bhikkhu sagāravo sappatisso sabhāgavuttiko sabrahmacārīsu ābhisamācārikaṃ dhammaṃ paripūressatīti ṭhānametaṃ vijjati ābhisamācārikaṃ dhammaṃ paripūretvā sekhaṃ dhammaṃ paripūressatīti ṭhānametaṃ vijjati sekhaṃ dhammaṃ paripūretvā sīlāni paripūressatīti ṭhānametaṃ vijjati sīlāni paripūretvā sammādiṭṭhiṃ paripūressatīti ṭhānametaṃ vijjati sammādiṭṭhiṃ paripūretvā sammāsamādhiṃ paripūressatīti ṭhānametaṃ vijjatīti. [22] So vata bhikkhave bhikkhu agāravo appatisso asabhāgavuttiko sabrahmacārīsu ābhisamācārikaṃ dhammaṃ paripūressatīti netaṃ ṭhānaṃ vijjati ābhisamācārikaṃ dhammaṃ aparipūretvā sekhaṃ dhammaṃ paripūressatīti netaṃ ṭhānaṃ vijjati sekhaṃ dhammaṃ aparipūretvā sīlakkhandhaṃ paripūressatīti netaṃ ṭhānaṃ vijjati sīlakkhandhaṃ aparipūretvā samādhikkhandhaṃ paripūressatīti netaṃ ṭhānaṃ vijjati samādhikkhandhaṃ aparipūretvā paññākkhandhaṃ paripūressatīti netaṃ ṭhānaṃ vijjati so vata bhikkhave bhikkhu sagāravo sappatisso sabhāgavuttiko sabrahmacārīsu ābhisamācārikaṃ dhammaṃ paripūressatīti ṭhānametaṃ vijjati ābhisamācārikaṃ dhammaṃ paripūretvā sekhaṃ dhammaṃ paripūressatīti ṭhānametaṃ vijjati sekhaṃ dhammaṃ paripūretvā sīlakkhandhaṃ paripūressatīti ṭhānametaṃ vijjati sīlakkhandhaṃ paripūretvā Samādhikkhandhaṃ paripūressatīti ṭhānametaṃ vijjati samādhikkhandhaṃ paripūretvā paññākkhandhaṃ paripūressatīti ṭhānametaṃ vijjatīti. [23] Pañcime bhikkhave jātarūpassa upakkilesā yehi upakkilesehi upakkiliṭṭhaṃ jātarūpaṃ na ceva mudu hoti na kammaniyaṃ na ca pabhassaraṃ pabhaṅgu ca na ca sammāupeti kammāya katame pañca ayo lohaṃ tipu sīsaṃ sajjhaṃ ime kho bhikkhave pañca jātarūpassa upakkilesā yehi upakkilesehi upakkiliṭṭhaṃ jātarūpaṃ na ceva mudu hoti na ca kammaniyaṃ na ca pabhassaraṃ pabhaṅgu ca na ca sammāupeti kammāya yato ca kho bhikkhave jātarūpaṃ imehi pañcahi upakkilesehi vimuttaṃ 1- hoti taṃ hoti jātarūpaṃ mudu ca kammaniyaṃ ca pabhassaraṃ ca na ca pabhaṅgu sammāupeti kammāya yassa kassaci 2- pilandhanavikatiyā ākaṅkhati yadi muddikāya yadi kuṇḍalāya yadi gīveyyakena 3- yadi suvaṇṇamālāya tañcassa atthaṃ anubhoti {23.1} evameva kho bhikkhave pañcime cittassa upakkilesā yehi upakkilesehi upakkiliṭṭhaṃ cittaṃ na ceva mudu hoti na ca kammaniyaṃ na ca pabhassaraṃ pabhaṅgu ca na ca sammāsamādhiyati āsavānaṃ khayāya katame pañca kāmacchando byāpādo thīnamiddhaṃ uddhaccakukkuccaṃ vicikicchā ime kho bhikkhave pañca cittassa upakkilesā yehi upakkilesehi upakkiliṭṭhaṃ cittaṃ na ceva mudu hoti na ca kammaniyaṃ na ca pabhassaraṃ pabhaṅgu ca na ca @Footnote: 1 Sī. vippamuttaṃ . 2 Ma. sabbattha vāresu yassā yassā ca. Po. yassa yassa ca. @3 Ma. gīveyyakāya. Sammāsamādhiyati āsavānaṃ khayāya yato ca kho bhikkhave cittaṃ imehi pañcahi upakkilesehi vimuttaṃ hoti taṃ hoti cittaṃ mudu ca kammaniyaṃ ca pabhassaraṃ ca na ca pabhaṅgu sammāsamādhiyati āsavānaṃ khayāya yassa yassa ca abhiññāsacchikaraṇīyassa dhammassa cittaṃ abhininnāmeti abhiññāsacchikiriyāya tatra tatreva sakkhibhabbataṃ pāpuṇāti sati sati āyatane {23.2} so sace ākaṅkhati anekavihitaṃ iddhividhaṃ paccanubhaveyyaṃ ekopi hutvā bahudhā assaṃ bahudhāpi hutvā eko assaṃ āvibhāvaṃ tirobhāvaṃ tirokuḍḍaṃ tiropākāraṃ tiropabbataṃ asajjamāno gaccheyyaṃ seyyathāpi ākāse paṭhaviyāpi ummujjanimujjaṃ kareyyaṃ seyyathāpi udake udakepi abhijjamāne gaccheyyaṃ seyyathāpi paṭhaviyā ākāsepi pallaṅkena kameyyaṃ seyyathāpi pakkhī sakuṇo imepi candimasuriye evaṃmahiddhike evaṃmahānubhāve pāṇinā parāmaseyyaṃ parimajjeyyaṃ yāva brahmalokāpi kāyena vasaṃ vatteyyanti tatra tatreva sakkhibhabbataṃ pāpuṇāti sati sati āyatane {23.3} so sace ākaṅkhati dibbāya sotadhātuyā visuddhāya atikkantamānusikāya ubho sadde suṇeyyaṃ dibbe ca mānuse ca ye dūre santike cāti tatra tatreva sakkhibhabbataṃ pāpuṇāti sati sati āyatane so sace ākaṅkhati parasattānaṃ parapuggalānaṃ cetasā ceto paricca pajāneyyaṃ sarāgaṃ vā cittaṃ sarāgaṃ cittanti pajāneyyaṃ vītarāgaṃ vā cittaṃ vītarāgaṃ cittanti pajāneyyaṃ sadosaṃ vā cittaṃ sadosaṃ cittanti pajāneyyaṃ vītadosaṃ Vā cittaṃ vītadosaṃ cittanti pajāneyyaṃ samohaṃ vā cittaṃ samohaṃ cittanti pajāneyyaṃ vītamohaṃ vā cittaṃ vītamohaṃ cittanti pajāneyyaṃ saṅkhittaṃ vā cittaṃ saṅkhittaṃ cittanti pajāneyyaṃ vikkhittaṃ vā cittaṃ vikkhittaṃ cittanti pajāneyyaṃ mahaggataṃ vā cittaṃ mahaggataṃ cittanti pajāneyyaṃ amahaggataṃ vā cittaṃ amahaggataṃ cittanti pajāneyyaṃ sauttaraṃ vā cittaṃ sauttaraṃ cittanti pajāneyyaṃ anuttaraṃ vā cittaṃ anuttaraṃ cittanti pajāneyyaṃ samāhitaṃ vā cittaṃ samāhitaṃ cittanti pajāneyyaṃ asamāhitaṃ vā cittaṃ asamāhitaṃ cittanti pajāneyyaṃ vimuttaṃ vā cittaṃ vimuttaṃ cittanti pajāneyyaṃ avimuttaṃ vā cittaṃ avimuttaṃ cittanti pajāneyyanti tatra tatreva sakkhibhabbataṃ pāpuṇāti sati sati āyatane {23.4} so sace ākaṅkhati anekavihitaṃ pubbenivāsaṃ anussareyyaṃ seyyathīdaṃ ekaṃpi jātiṃ dvepi jātiyo tissopi jātiyo catassopi jātiyo pañcapi jātiyo dasapi jātiyo vīsaṃpi jātiyo tiṃsaṃpi jātiyo cattāḷīsaṃpi jātiyo paññāsaṃpi jātiyo jātisataṃpi jātisahassaṃpi jātisatasahassaṃpi anekepi saṃvaṭṭakappe anekepi vivaṭṭakappe anekepi saṃvaṭṭavivaṭṭakappe amutrāsiṃ evaṃnāmo evaṃgotto evaṃvaṇṇo evamāhāro evaṃsukhadukkhapaṭisaṃvedī evamāyupariyanto so tato cuto amutra udapādiṃ tatrāpāsiṃ evaṃnāmo evaṃgotto evaṃvaṇṇo evamāhāro evaṃsukhadukkhapaṭisaṃvedī evamāyupariyanto so Tato cuto idhūpapannoti iti sākāraṃ sauddesaṃ anekavihitaṃ pubbenivāsaṃ anussareyyanti tatra tatreva sakkhibhabbataṃ pāpuṇāti sati sati āyatane so sace ākaṅkhati dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena satte passeyyaṃ cavamāne upapajjamāne hīne paṇīte suvaṇṇe dubbaṇṇe sugate duggate yathākammūpage satte pajāneyyaṃ ime vata bhonto sattā kāyaduccaritena samannāgatā vacīduccaritena samannāgatā manoduccaritena samannāgatā ariyānaṃ upavādakā micchādiṭṭhikā micchādiṭṭhikammasamādānā te kāyassa bhedā parammaraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapannā ime vā pana bhonto sattā kāyasucaritena samannāgatā vacīsucaritena samannāgatā manosucaritena samannāgatā ariyānaṃ anupavādakā sammādiṭṭhikā sammādiṭṭhikammasamādānā te kāyassa bhedā parammaraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapannāti iti dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena satte passeyyaṃ cavamāne upapajjamāne hīne paṇīte suvaṇṇe dubbaṇṇe sugate duggate yathākammūpage satte pajāneyyanti tatra tatreva sakkhibhabbataṃ pāpuṇāti sati sati āyatane {23.5} so sace ākaṅkhati āsavānaṃ khayā anāsavaṃ cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja vihareyyanti tatra tatreva sakkhibhabbataṃ pāpuṇāti sati sati āyataneti. [24] Dussīlassa bhikkhave sīlavipannassa hatūpaniso hoti sammāsamādhi sammāsamādhimhi asati sammāsamādhivipannassa hatūpanisaṃ hoti yathābhūtañāṇadassanaṃ yathābhūtañāṇadassane asati yathābhūtañāṇadassana- vipannassa hatūpaniso hoti nibbidāvirāgo nibbidāvirāge asati nibbidāvirāgavipannassa hatūpanisaṃ hoti vimuttiñāṇadassanaṃ seyyathāpi bhikkhave rukkho sākhāpalāsavipanno tassa pappaṭikāpi na pāripūriṃ gacchati tacopi na pāripūriṃ gacchati pheggupi na pāripūriṃ gacchati sāropi na pāripūriṃ gacchati evameva kho bhikkhave dussīlassa sīlavipannassa hatūpaniso hoti sammāsamādhi sammāsamādhimhi asati sammāsamādhivipannassa hatūpanisaṃ hoti yathābhūtañāṇadassanaṃ yathābhūtañāṇadassane asati yathābhūtañāṇadassanavipannassa hatūpaniso hoti nibbidāvirāgo nibbidāvirāge asati nibbidāvirāgavipannassa hatūpanisaṃ hoti vimuttiñāṇadassanaṃ sīlavato bhikkhave sīlasampannassa upanissayasampanno hoti sammāsamādhi sammāsamādhimhi sati sammāsamādhisampannassa upanissayasampannaṃ hoti yathābhūtañāṇadassanaṃ yathābhūtañāṇadassane sati yathābhūtañāṇadassanasampannassa upanissayasampanno hoti nibbidāvirāgo nibbidāvirāge sati nibbidāvirāgasampannassa upanissayasampannaṃ hoti vimuttiñāṇadassanaṃ seyyathāpi bhikkhave rukkho sākhāpalāsasampanno tassa pappaṭikāpi pāripūriṃ gacchati tacopi pāripūriṃ gacchati pheggupi pāripūriṃ gacchati sāropi pāripūriṃ gacchati Evameva kho bhikkhave sīlavato sīlasampannassa upanissayasampanno hoti sammāsamādhi sammāsamādhimhi sati sammāsamādhisampannassa upanissayasampannaṃ hoti yathābhūtañāṇadassanaṃ yathābhūtañāṇadassane sati yathābhūtañāṇadassanasampannassa upanissayasampanno hoti nibbidāvirāgo nibbidāvirāge sati nibbidāvirāgasampannassa upanissayasampannaṃ hoti vimuttiñāṇadassananti.The Pali Tipitaka in Roman Character Volume 22 page 13-22. https://84000.org/tipitaka/read/roman_item.php?book=22&item=17&items=8 Classified by [Item Number] :- http://84000.org/tipitaka/read/roman_item.php?book=22&item=17&items=8&mode=bracket Compare with The Pali Tipitaka in Thai Character :- https://84000.org/tipitaka/read/pali_item.php?book=22&item=17&items=8 Compare with The Royal Version of Thai Tipitaka :- https://84000.org/tipitaka/read/byitem.php?book=22&item=17&items=8 Study Atthakatha :- https://84000.org/tipitaka/attha/attha.php?b=22&i=17 Contents of The Tipitaka Volume 22 https://84000.org/tipitaka/read/?index_22 https://84000.org/tipitaka/english/?index_22
|
บันทึก ๑๔ พฤศจิกายน พ.ศ. ๒๕๖๐. การแสดงผลนี้อ้างอิงข้อมูลจากพระไตรปิฎกฉบับภาษาบาลี อักษรโรมัน. หากพบข้อผิดพลาด กรุณาแจ้งได้ที่ [email protected]