บทนำ พระวินัยปิฎก พระสุตตันตปิฎก พระอภิธรรมปิฎก ค้นพระไตรปิฎก ชาดก หนังสือธรรมะ |
ThaiVersion PaliThai PaliRoman |
Suttantapiṭake khuddakanikāyassa jātakaṃ dutiyo bhāgo --------- paññāsanipātaṃ 1 naḷinikājātakaṃ [1] Uddayhate 1- janapado raṭṭhañcāpi vinassati ehi naḷinike gaccha taṃ me brāhmaṇamānaya. [2] Nāhaṃ dukkhakkhamā rāja nāhaṃ addhānakovidā kathaṃ ahaṃ gamissāmi vanaṃ kuñjarasevitaṃ. [3] |3.1| Phītaṃ janapadaṃ gantvā hatthinā ca rathena ca dārusaṅghāṭayānena evaṃ gaccha naḷinike. |3.2| Hatthī assā rathā 2- pattī gacchevādāya khattiye taveva vaṇṇarūpena vasaṃ tamānayissasi. [4] |4.1| Kadaliddhajapaññāṇo ābhujiparivārito eso padissati rammo isisiṅgassa assamo. |4.2| Eso aggissa saṅkhāto eso dhūmo padissati maññe no aggiṃ hāpeti isisiṅgo mahiddhiko. @Footnote: 1 Sī. Yu. uḍḍayhate . 2 Ma. hatthiassarathe. [5] |5.1| Tañca disvāna āyantiṃ āmuttamaṇikuṇḍalaṃ isisiṅgo pāvisi bhīto assamaṃ paṇṇachādanaṃ. |5.2| Assamassa ca sā dvāre geṇḍukenassa kīḷati vidaṃsayantī aṅgāni guyhaṃ pakāsitāni ca. |5.3| Tañca disvāna kīḷantiṃ paṇṇasālagato jaṭī assamā nikkhamitvāna idaṃ vacanamabravi. [6] Ambho ko nāma so rukkho yassa tevaṃ gataṃ phalaṃ dūrepi khittaṃ pacceti na taṃ ohāya gacchati. [7] Assamassa mama brahme samīpe gandhamādane bahavo 1- tādisā rukkhā yassa tevaṃ gataṃ phalaṃ dūrepi khittaṃ pacceti na maṃ ohāya gacchati. [8] Etu bhavaṃ assamimaṃ adetu pajjañca bhakkhañca paṭiccha dammi idamāsanaṃ atra bhavaṃ nisīdatu ito bhavaṃ mūlaphalāni bhuñjatu 2-. [9] Kinte idaṃ ūrūnamantarasmiṃ supicchitaṃ kaṇharivappakāsati akkhāhi me pucchito etamatthaṃ kose nu te uttamaṅgaṃ paviṭṭhaṃ. [10] |10.1| Ahaṃ vane mūlaphalesanaṃ caraṃ @Footnote: 1 Sī. pabbate . 2 Sī. khādatu. Asādayiṃ acchaṃ sughorarūpaṃ so maṃ patitvā sahasajjhappatto panujja maṃ abbuhi uttamaṅgaṃ. |10.2| Svāyaṃ vaṇo khajjati kaṇḍuvāyati sabbañca kālaṃ na labhāmi sātaṃ paho bhavaṃ kaṇḍumimaṃ vinetuṃ kurutaṃ bhavaṃ yācito brāhmaṇatthaṃ. [11] Gambhīrarūpo te vaṇo salohito apūtiko pannagandho 1- mahā ca karomi te kiñci kasāyayogaṃ yathā bhavaṃ paramasukhī bhaveyya. [12] Na mantayogā na kasāyayogā na osadhā brahmacāri kamanti ghaṭṭe mudukena aṅgena 2- vinehi kaṇḍuṃ 3- yathā ahaṃ paramasukhī bhaveyyaṃ. [13] Ito nu bhoto katamena assamo kacci bhavaṃ abhiramasi araññe kacci nu te mūlaphalaṃ pahūtaṃ kacci bhavantaṃ na vihiṃsanti vāḷā. @Footnote: 1 Sī. pakkagandho. Ma. vaṇagandho . 2 Sī. yaṃ te mudu tena . 3 Yu. kaṇḍūkaṃ. [14] |14.1| Ito ujuṃ uttarāyaṃ disāyaṃ khemā nadī himavantā pabhāti tassā tīre assamo mayha rammo aho bhavaṃ assamaṃ mayha passe. |14.2| Ambā ca sālā tilakā 1- ca jambuyo uddālakā pāṭaliyo ca phullā samantato kiṃpurisābhigītaṃ aho bhavaṃ assamaṃ mayha passe. |14.3| Tālā ca mūlā ca phalā ca mettha vaṇṇena gandhena upetarūpaṃ taṃ bhūmibhāgehi upetarūpaṃ aho bhavaṃ assamaṃ mayha passe. |14.4| Phalā ca mūlā ca pahūtamettha vaṇṇena gandhena rasenupetā āyanti ca luddakā taṃ padesaṃ mā me tato mūlaphalaṃ ahāsuṃ. [15] Pitā mama mūlaphalesanaṃ gato idāni āgacchati sāyakāle ubhova gacchāmase assamantaṃ @Footnote: 1 tiṇḍukātipi. Yāva pitā mūlaphalato etu. [16] Aññe bahū isayo sādhurūpā rājīsayo anumagge vasanti teyeva pucchesi mamassamantaṃ te taṃ nayissanti mamaṃ sakāse. [17] |17.1| Na te kaṭṭhāni bhinnāni na te udakamābhataṃ aggipi te na hāpito kinnu mandova jhāyasi. |17.2| Bhinnāni kaṭṭhāni huto ca aggi tapanīpi te samitā brahmacārī pīṭhañca mayhaṃ udakañca hoti ramasi tuvaṃ brahmabhūto puratthā. |17.3| Abhinnakaṭṭhosi anābhatodako ahāsitaggīsi asiddhabhojano na me tuvaṃ ālapasi mamajja naṭṭhaṃ nu kiṃ cetasikañca dukkhaṃ. [18] |18.1| Idhāgamā jaṭilo brahmacārī sudassaneyyo sutanū vineti nevātidīgho na panātirasso sukaṇhakaṇhacchadanehi bhoto. |18.2| Amassujāto apurāṇavaṇṇī ādhārarūpañca panassa kaṇṭhe dve yamā 1- gaṇḍā ure sujātā 2- suvaṇṇatiṇḍusannibhā 3- pabhassarā. |18.3| Mukhañca tassa bhusadassaneyyaṃ kaṇṇesu lambanti ca kuñcitaggā te jotare carato māṇavassa suttañca yaṃ saṃyamānaṃ jaṭānaṃ |18.4| aññā ca tassa saṃyamāni catasso nīlā pītā lohitakā ca setā tā saṃsare carato māṇavassa tiriṭisaṅghāriva pāvusamhi. |18.5| Na mekhalaṃ muñjamayaṃ dhāreti na santhare no pana pabbajassa tā jotare jaṅghanantare 4- vilaggā sateritā 5- vijjurivantalikkhe. |18.6| Akhilakāni ca avaṇṭakāni heṭṭhā nabhyā kaṭisamohitāni aghaṭṭitā niccakīḷaṃ karonti hantāta kiṃ rukkhaphalāni tāni. @Footnote: 1 Sī. dvepassa. Yu. dvāssa. 2 Ma. uresu jātā . 3 Ma. suvaṇṇatindukanibhā. @Yu. sovaṇṇapiṇḍūpanibhā . 4 Ma. jaghanantare . 5 Ma. sateratā. |18.7| Jaṭā ca tassa bhusadassaneyyā parosataṃ vellitaggā sugandhā dvedhāsiro sādhuvibhattarūpo aho nukho mayha tathā jaṭāssu. |18.8| Yadā ca so pakirati tā jaṭāyo vaṇṇena gandhena upetarūpā nīluppalaṃ vātasameritaṃva tatheva saṃvāyati 1- panassamo ayaṃ. |18.9| Paṅko ca tassa bhusadassaneyyo netādiso yādiso mayha kāyo 2- so vāyati erito mālutena vanaṃ yathā aggagimhe suphullaṃ. |18.10| Nihanti so rukkhaphalaṃ paṭhabyā sucittarūpaṃ ruciraṃ dassaneyyaṃ khittañca tassa punareti hatthaṃ hantāta kiṃ rukkhaphalaṃ nukho taṃ. |18.11| Dantā ca tassa bhusadassaneyyā suddhā samā saṅkhavarūpapannā mano pasādenti vivariyamānā na hi 3- nūna so sākamakhādi tehi. @Footnote: 1 Ma. saṃvāti . 2 Ma. mayhaṃ kāye . 3 Sī. Yu. sabbattha na ha.... |18.12| Akakkasaṃ aggaḷitaṃ muhuṃ muduṃ ujuṃ anuddhataṃ acapalamassa bhāsitaṃ rudaṃ manuññaṃ karavīkasussaraṃ hadayaṅgamaṃ rañjayateva me mano. |18.13| Bindussaro nātivissaṭṭhavākyo 1- na nūna sajjhāyamatippayutto icchāmi kho 2- taṃ punadeva daṭṭhuṃ mittañhi 3- me māṇavāhu 4- puratthā. |18.14| Susandhi sabbattha vimaṭṭhimaṃ vaṇaṃ puthu sujātaṃ kharapattasannibhaṃ teneva maṃ uttariyāna māṇavo vivariya ūraṃ jaghanena pīḷayi. |18.15| Tapanti ābhanti virocare ca sateritā 5- vijjurivantalikkhe bāhā mudū añjanalomasadisā vicitravaṭṭaṅgulikassa sobhare. |18.16| Akakkasaṅgo na ca dīghalomo nakhassa dīghā api lohitaggā mudūhi bāhāhi palissajanto kalyāṇarūpo ramayaṃ upaṭṭhahi. @Footnote: 1 Ma. nātivisaḷavākyo . 2 Ma. bho . 3 Ma. mitto hi . 4 Ma. māṇavohu. @5 Ma. sateratā. |18.17| Dumassa tūlūpanibhā pabhassarā suvaṇṇakambūtalavaṭṭasucchavī hatthā mudū tehi maṃ saṃphusitvā ito gato tena maṃ dahanti tāta. |18.18| Na nūna so khārividhaṃ ahāsi na nūna so kaṭṭhāni sayaṃ abhañji na nūna so hanti dume kuṭhāriyā napissa hatthesu khilāni atthi. |18.19| Acchova kho tassa vaṇaṃ akāsi so maṃ bravī sukhitaṃ maṃ karohi tāhaṃ kariṃ tena mamāpi 1- sokhyaṃ so ca bravī sukhitosmīti brahme. |18.20| Ayañca te māluvapaṇṇasanthatā vikiṇṇarūpāva mayā ca tena ca kilantarūpā udake ramitvā punappunaṃ paṇṇakuṭiṃ vajāma. |18.21| Na majja mantā paṭibhanti tāta na aggihuttaṃ napi yañña tatra 2- na cāpi te mūlaphalāni bhuñje @Footnote: 1 Ma. mamāsi . 2 Sī. yaññatantraṃ. Ma. yaññatantaṃ. Yāva na passāmi taṃ brahmacāriṃ. |18.22| Addhā pajānāsi tuvaṃpi tāta yassaṃ disāyaṃ 1- vasate brahmacārī taṃ maṃ disaṃ pāpaya tāta khippaṃ mā te ahaṃ amarimassamamhi. |18.23| Vicitraphullañhi 2- vanaṃ sutaṃ mayā dijābhighuṭṭhaṃ dijasaṅghasevitaṃ taṃ maṃ vanaṃ pāpaya tāta khippaṃ purā te pāṇaṃ vijahāmi assame. [19] |19.1| Imasmāhaṃ jotirase vanamhi gandhabbadevaccharasaṅghasevite isīnamāvāse sanantanamhi netādisaṃ aratiṃ pāpuṇetha. |19.2| Bhavanti mittāni atho na honti ñātīsu mittesu karonti pemaṃ ayañca jammo kissa divā 3- niviṭṭho yo neva jānāti kutomhi āgato. |19.3| Saṃvāsena hi mittāni sandhiyanti punappunaṃ sveva mitto 4- asaṅgantu asaṃvāsena jīrati. @Footnote: 1 Ma. disaṃ. 2 Sī.Yu. vicitarapupphaṃ . 3 Sī. rivā. Ma. vā . 4 Yu. sā ca metti. |19.4| Sace tuvaṃ dakkhasi brahmacāriṃ sace tuvaṃ sallape 1- brahmacārinā sampannasassaṃva mahodakena tapoguṇaṃ khippamimaṃ pahassasi. |19.5| Punapi ce dakkhasi brahmacāriṃ punapi ce sallape 2- brahmacārinā sampannasassaṃva mahodakena usmāgataṃ khippamimaṃ pahassasi. |19.6| Bhūtāni hetāni caranti tāta virūparūpena manussaloke na tāni sevetha naro sapañño āsajjanaṃ 3- nassati brahmacārīti. Naḷinikājātakaṃ paṭhamaṃ. -------------- Ummādantījātakaṃ [20] |20.1| Nivesanaṃ kassa nudaṃ sunanda pākārena paṇḍumayena guttaṃ kā dissati aggisikhāva dūre vehāyasaṃ 4- pabbataggeva acci. @Footnote: 1-2 Yu. sallapi . 3 Ma. āsajja naṃ . 4 Sī. Yu. vehāsayaṃ. |20.2| Dhītā nvāyaṃ kassa sunanda hoti suṇisā nvāyaṃ kassa athopi bhariyā akkhāhi me khippamidheva puṭṭho avāvatā yadi vā atthi bhattā. [21] |21.1| Ahaṃ hi jānāmi janinda etaṃ matyā ca petyā ca athopi assā taveva so puriso bhūmipāla rattindivaṃ appamatto tavatthe. |21.2| Iddho ca phīto ca suvaḍḍhito ca amacco ca te aññataro janinda tadseva sā bhariyā abhipārakassa ummādantīti nāmadheyyena rāja. [22] Ambho ambho nāmamidaṃ imissā matyā ca petyā ca kataṃ susādhu tathāhi mayhaṃ avalokayantī ummattakaṃ ummādantī akāsi. [23] |23.1| Yā puṇṇamāse migamandalocanā upāvisī puṇḍarīkattacaṅgī dve puṇṇamāyo tadahū amaññiṃ disvāna pārāvaṭarattavāsiniṃ. |23.2| Aḷārapamhehi subhehi vaggubhi palobhayantī maṃ yadā udikkhati vijamhamānā 1- harateva me mano jātā vane kiṃpurisīva pabbate. |23.3| Tadā hi brahatī sāmā āmuttamaṇikuṇḍalā ekaccavasanā nārī migī bhantāvudikkhati. |23.4| Kadāssu maṃ tambanakhā sulomā bāhāmudū candanasāralittā vaṭṭaṅgulī sannatadhīrakuttiyā nārī upaññissati sīsato subhā. |23.5| Kadāssu maṃ kāñcanajāluracchadā dhītā tirīṭissa vilākamajjhā 2- mudūhi bāhāhi palissajissati brahāvane jātadumaṃva māluvā. |23.6| Kadāssu maṃ 3- lākhārasarattasucchavī bindutthanī puṇḍarīkattacaṅgī mukhaṃ mukhena upanāmayissati soṇḍova soṇḍassa surāya thālaṃ. |23.7| Yadāddasaṃ taṃ tiṭṭhantiṃ sabbagattaṃ 4- manoramaṃ @Footnote: 1 Ma. vijmbhamānā. 2 Ma. vilaggamajjhā . 3 Ma. ayaṃ pāṭho natthi . 4 Ma. sabbabhaddaṃ. Tato sakassa cittassa nāvabodhāmi kañci naṃ. |23.8| Ummādantī mayā diṭṭhā 1- āmuttamaṇikuṇḍalā na suppāmi divārattiṃ sahassaṃva parājito. |23.9| Sakko ce 2- me varaṃ dajjā so ca labbhetha me varo ekarattaṃ dvirattaṃ vā bhaveyya 3- abhipārako ummādantyā ramitvāna sīvirājā tato siyā 4-. [24] Bhūtāni me bhūtapatī namassato āgamma yakkho idametadabravi rañño mano ummādantyā niviṭṭho dadāmi te taṃ paricārayassu. [25] Puññā ca dhaṃse 5- amaro na camhi jano ca me pāpamidañca jaññā bhuso ca tyassa manaso vighāto datvā piyaṃ ummādantiṃ adiṭṭhā 6-. [26] Janinda nāññatra tayā mayā vā sabbāpi kammassa katassa jaññā yante mayā ummādantī padinnā bhusehi rājā vanathaṃ sajāhi. [27] |27.1| Yo pāpakaṃ kamma karaṃ manusso @Footnote: 1 Ma. ummādantimahaṃ diṭṭhā . 2 Sī. Yu. ca . 3 Ma. bhaveyyaṃ . 4 Ma. siyaṃ. @5 Ma. Yu. puññā vidhaṃse. 6 Ma. adaṭṭhā. ito paraṃ īdisameva. So maññati māyidaṃ 1- maññiṃsu aññe passanti bhūtāni karontametaṃ yuttā ca ye honti narā paṭhabyā. |27.2| Añño nu te koci naro paṭhabyā saddheyya 2- lokasmi na me piyāti bhuso ca tyassa manaso vighāto datvā piyaṃ ummādantiṃ adiṭṭhā. [28] Addhā piyā mayha janinda esā na sā mamaṃ appiyā bhūmipāla gaccheva tvaṃ ummādantiṃ bhaddante 3- sīhova selassa guhaṃ upeti. [29] Na pīḷitā attadukkhena dhīrā sukhapphalaṃ kamma pariccajanti sammohitā vāpi sukhena mattā na pāpakammañca samācaranti. [30] Tuvañhi mātā ca pitā ca mayhaṃ bhattā patī posako devatā ca dāso ahaṃ tuyha saputtadāro yathāsukhaṃ sīvi 4- karohi kāmaṃ. [31] Yo issaromhīti karoti pāpaṃ @Footnote: 1 Ma. māyida . 2 Sī. Ma. saddaheyya. ito paraṃ īdisameva . 3 Ma. bhadante. @4 Ma. sāmi. Katvā ca so nuttapate 1- paresaṃ na tena so jīvati dīghamāyuṃ 2- devāpi pāpena samekkhare naṃ. [32] Aññātakaṃ sāmikehi padinnaṃ dhamme ṭhitā ye paṭicchanti dānaṃ paṭicchakā dāyakā cāpi tattha sukhapphalaññeva karonti kammaṃ. [33] Añño nu te koci naro paṭhabyā saddheyya lokasmi na me piyāti bhuso ca tyassa manaso vighāto datvā piyaṃ ummādantiṃ adiṭṭhā. [34] Addhā piyā mayha janinda esā na sā mamaṃ appiyā bhūmipāla yante mayā ummādantī padinnā bhusehi rājā vanathaṃ sajāhi. [35] Yo attadukkhena parassa dukkhaṃ sukhena vā attasukhaṃ dahati 3- yathevidaṃ mayha tathā paresaṃ yo evaṃ pajānāti sa vedi dhammaṃ. [36] Añño nu te koci paro paṭhabyā @Footnote: 1 nuttasatetipi . 2 Ma. dīghamāyu . 3 Ma. dahāti. Saddheyya lokasmi na me piyāti bhuso ca tyassa manaso vighāto datvā piyaṃ ummādantiṃ adiṭṭhā. [37] Janinda jānāsi piyā mamesā na sā mamaṃ appiyā bhūmipāla piyena te dammi piyaṃ janinda piyadāyino deva piyaṃ labhanti. [38] So nūnāhaṃ vadhissāmi attānaṃ kāmahetukaṃ na hi dhammaṃ adhammena ahaṃ vadhitumussahe. [39] Sace tuvaṃ mayha satiṃ janinda na kāmayāsi naravīra seṭṭha cajāmi naṃ sabbajanassa majjhe 1- mayā pamuttaṃ tato avhayesi naṃ. [40] Adūsiyañce abhipāraka tuvaṃ cajāsi katte ahitāya tyassa mahā ca te upavādopi assa na cāpi tyassa nagaramhi pakkho. [41] |41.1| Ahaṃ sahissaṃ upavādametaṃ nindaṃ pasaṃsaṃ garahañca sabbaṃ mametamāgacchatu bhūmipāla @Footnote: 1 Yu. sibbayā. Yathāsukhaṃ sīvi 1- karohi kāmaṃ. |41.2| Yo neva nindaṃ na punappasaṃsaṃ 2- ādiyati garahaṃ nopi pūjaṃ sirī ca lakkhī ca apeti tamhā āpo suvuṭṭhīva yathā thalamhā. |41.3| Yaṅkiñci dukkhañca sukhañca etto dhammātisārañca manovighātaṃ urasā ahaṃ paṭicchissāmi 3- sabbaṃ paṭhavī yathā thāvarānaṃ tasānaṃ. [42] Dhammātisārañca manovighātaṃ dukkhañca nicchāmi ahaṃ paresaṃ ekopimaṃ tārayissāmi 4- bhāraṃ dhamme ṭhito kiñci ahāpayanto. [43] Saggūpagaṃ puññakammaṃ janinda mā me tuvaṃ antarāyaṃ akāsi dadāmi te ummādantiṃ pasanno rājāva yaññe dhanaṃ brāhmaṇānaṃ. [44] Addhā tuvaṃ katte hitosi mayhaṃ sakhā mamaṃ ummādantī tuvañca nindeyyu devā pitaro ca sabbe @Footnote: 1 Yu. sibba . 2 Ma. panappasaṃsaṃ . 3 Ma. paccuttarissāmi. Yu. paccupadissāmi. @4 Ma. hārayissāmi. Pāpañca passaṃ abhisamparāyaṃ. [45] Na hetaṃ dhammaṃ 1- sīvirāja vajjuṃ sanegamā jānapadā ca sabbe yante mayā ummādantī padinnā bhusehi rājā vanathaṃ sajāhi. [46] Addhā tuvaṃ katte hitosi mayhaṃ sakhā mamaṃ ummādantī tuvañca satañca dhammāni sukittitāni samuddavelāva duraccayāni. [47] Āhuneyyo mesi hitānukampī dhātā vidhātā casi kāmapālo tayī hutā rāja mahapphalā hi 2- kāmena me ummādantiṃ paṭiccha. [48] Addhā hi sabbaṃ abhipāraka tuvaṃ dhammaṃ acārī mama kattuputta añño nu te ko idha sotthikattā dvipado naro aruṇe jīvaloke. [49] Tvaṃ nu seṭṭho tvamanuttarosi tvaṃ dhammagū dhammavidū sumedho so dhammagutto cirameva jīva @Footnote: 1 Ma. na hetadhammaṃ . 2 Yu. mahapphalā hi me. Dhammañca me desaya dhammapāla. [50] |50.1| Tadiṅgha abhipāraka suṇohi vacanaṃ mama dhammante desayissāmi sataṃ āsevitaṃ ahaṃ. |50.2| Sādhu dhammarucī rājā sādhu paññāṇavā naro sādhu mittānamaddubbho pāpassākaraṇaṃ sukhaṃ. |50.3| Akkodhanassa vijite ṭhitadhammassa rājino sukhaṃ manussā āsetha sītacchāyāya saṅghare. |50.4| Na cāhametaṃ abhirocayāmi kammaṃ asamekkhakataṃ asādhu yevāpi ñatvāna sayaṃ karonti upamā imā mayha tuvaṃ suṇohi. |50.5| Gavañce taramānānaṃ jimhaṃ gacchati puṅgavo sabbā tā jimhaṃ gacchanti nette jimhaṃ gate sati. |50.6| Evameva manussesu yo hoti seṭṭhasammato so ce adhammaṃ carati pageva itarā pajā sabbaṃ raṭṭhaṃ dukkhaṃ seti rājā ce hoti adhammiko. |50.7| Gavañce taramānānaṃ ujuṃ gacchati puṅgavo sabbā tā ujuṃ gacchanti nette ujuṃ gate sati. |50.8| Evameva manussesu yo hoti seṭṭhasammato so cepi 1- dhammaṃ carati pageva itarā pajā @Footnote: 1 Ma. sace. Sabbaṃ raṭṭhaṃ sukhaṃ seti rājā ce hoti dhammiko. |50.9| Na cāpāhaṃ adhammena amarattamabhipatthaye imaṃ vā paṭhaviṃ sabbaṃ vijetuṃ abhipāraka. |50.10| Yañhi kiñci manussesu ratanaṃ idha vijjati gāvo dāso hiraññañca vatthiyaṃ haricandanaṃ. |50.11| Assitthiyo ca ratanaṃ maṇikañca yañcāpime candasuriyā abhipālayanti na tassa hetu visamaṃ careyya majjhe sivīnaṃ usabhosmi jāto. |50.12| Netā hitā 1- uggato raṭṭhapālo dhammaṃ sivīnaṃ apacāyamāno so dhammamevānuvicintayanto tasmā sake cittavase na vatto. [51] |51.1| Addhā tuvaṃ mahārāja niccaṃ abyasanaṃ sivaṃ karissasi ciraṃ rajjaṃ paññā hi tava tādisī. |51.2| Etante anumodāma yaṃ dhammaṃ nappamajjasi dhammaṃ pamajja khattiyo raṭṭhā 2- cavati issaro. |51.3| Dhammañcara 3- mahārāja mātāpitūsu khattiya idha dhammaṃ caritvāna rāja saggaṃ gamissasi. |51.4| Dhammañcara mahārāja puttadāresu khattiya @Footnote: 1 Yu. pitā . 2 Sī. ṭhānā . 3 Ma. sabbattha dhammaṃ care.... Idha dhammaṃ caritvāna rāja saggaṃ gamissasi. |51.5| Dhammañcara mahārāja mittāmaccesu khattiya idha dhammaṃ caritvāna rāja saggaṃ gamissasi. |51.6| Dhammañcara mahārāja vāhanesu balesu ca idha dhammaṃ caritvāna rāja saggaṃ gamissasi. |51.7| Dhammañcara mahārāja gāmesu nigamesu ca idha dhammaṃ caritvāna rāja saggaṃ gamissasi. |51.8| Dhammañcara mahārāja raṭṭhesu janapadesu ca idha dhammaṃ caritvāna rāja saggaṃ gamissasi. |51.9| Dhammañcara mahārāja samaṇe brāhmaṇesu ca idha dhammaṃ caritvāna rāja saggaṃ gamissasi. |51.10| Dhammañcara mahārāja migapakkhīsu khattiya idha dhammaṃ caritvāna rāja saggaṃ gamissasi. |51.11| Dhammañcara mahārāja dhammo ciṇṇo sukhāvaho idha dhammaṃ caritvāna rāja saggaṃ gamissasi. |51.12| Dhammañcara mahārāja indā devā sabrahmakā suciṇṇena divaṃ pattā mā dhammaṃ rāja pāmadoti. Ummādantījātakaṃ dutiyaṃ. --------- 3 Mahābodhijātakaṃ [52] Kinnu daṇḍaṃ kimājinaṃ kiṃ chattaṃ kiṃ upāhanaṃ kiṃ aṅkusañca pattañca saṅghāṭiñcāpi brāhmaṇa taramānarūpo gaṇhāsi kinnu patthayase disaṃ. [53] |53.1| Dvādasetāni vassāni vasitāni tavantike nābhijānāmi soṇena piṅgalenābhikūjitaṃ. |53.2| Svāyaṃ dittova nadati sukkadāṭhaṃ vidaṃsayaṃ tava sutvā sabhariyassa vītasaddhassa maṃ pati. [54] Ahu esa kato doso yathā bhāsasi brāhmaṇa esa bhiyyo pasīdāmi vasa brāhmaṇa mā gamā. [55] |55.1| Sabbaseto pure āsi tatopi sabalo ahu sabbalohitakodāni kālo pakkamituṃ mama. |55.2| Abbhantaraṃ pure āsi tato majjhe tato bahi purā niddhamanā hoti sayameva vajāmahaṃ. |55.3| Vītasaddhaṃ na seveyya udapānaṃvanodakaṃ sacepi naṃ anukhaṇe vārikaddamagandhikaṃ. |55.4| Pasannameva seveyya appasannaṃ vivajjaye pasannaṃ payirupāseyya rahadaṃvudakatthiko. |55.5| Bhaje bhajantaṃ purisaṃ abhajantaṃ na bhajjaye asappurisadhammo so yo bhajantaṃ na bhajjati. |55.6| Yo bhajantaṃ na bhajati sevamānaṃ na sevati save manussapāpiṭṭho migo sākhassito yathā. |55.7| Accābhikkhaṇasaṃsaggā asamo saraṇena ca etena mittā jīranti akāle yācanāya ca. |55.8| Tasmā nābhikkhaṇaṃ gacche na ca gacche cirāciraṃ kālena yācaṃ yāceyya evaṃ mittā na jirare 1-. |55.9| Aticiraṃ nivāsena piyo bhavati appiyo āmanta kho taṃ gacchāma purā te homa appiyā. [56] Evaṃ ce yācamānānaṃ añjaliṃ nāvabujjhasi paricārikānaṃ sattānaṃ 2- vacanaṃ na karosi no evantaṃ abhiyācāma puna kayirāsi pariyāyaṃ. [57] Evañce no viharataṃ antarāyo na hessati tuyha vāpi 3- mahārāja mayha vā 4- raṭṭhavaḍḍhana appeva nāma passema ahorattānamaccaye. [58] |58.1| Udīraṇā ce saṅgatyā bhāvāyamanuvattati. Akāmā akaraṇīyaṃ vā karaṇīyaṃ vāpi krubbati 5- akāmakaraṇīyasmiṃ kavidha pāpena limpati 6-. |58.2| So ce attho ca dhammo ca kalyāṇo na ca pāpako bhoto ce vacanaṃ saccaṃ suhato vānaro mayā. |58.3| Attano ce hi vādassa aparādhaṃ vijāniya 7- @Footnote: 1 Ma. jīyare . 2 Ma. paricārakānaṃ sataṃ . 3 Sī. tumhañcāpi. Yu. tuyhañcāpi. @4 Sī. amhaṃ vā. Yu. mayhañca . 5 Ma. kubbati . 6 Ma. lippati. ito paraṃ @īdisameva. 7 Ma. vijāniyā. Na maṃ tvaṃ garaheyyāsi bhoto vādo hi tādiso. [59] |59.1| Issaro sabbalokassa sace kappeti jīvitaṃ iddhiṃ byasanabhāvañca kammaṃ kalyāṇapāpakaṃ niddesakārī puriso issaro tena limpati. |59.2| So ce attho ca dhammo ca kalyāṇo na ca pāpako bhoto ce vacanaṃ saccaṃ suhato vānaro mayā. Attano ce hi vādassa aparādhaṃ vijāniya 1- na maṃ tvaṃ garaheyyāsi bhoto vādo hi tādiso.The Pali Tipitaka in Roman Character Volume 28 page 1-25. https://84000.org/tipitaka/read/roman_item.php?book=28&item=1&items=59 Classified by [Item Number] :- http://84000.org/tipitaka/read/roman_item.php?book=28&item=1&items=59&mode=bracket Compare with The Pali Tipitaka in Thai Character :- https://84000.org/tipitaka/read/pali_item.php?book=28&item=1&items=59 Compare with The Royal Version of Thai Tipitaka :- https://84000.org/tipitaka/read/byitem.php?book=28&item=1&items=59 Study Atthakatha :- https://84000.org/tipitaka/attha/attha.php?b=28&i=1 Contents of The Tipitaka Volume 28 https://84000.org/tipitaka/read/?index_28 https://84000.org/tipitaka/english/?index_28
|
บันทึก ๑๔ พฤศจิกายน พ.ศ. ๒๕๖๐. การแสดงผลนี้อ้างอิงข้อมูลจากพระไตรปิฎกฉบับภาษาบาลี อักษรโรมัน. หากพบข้อผิดพลาด กรุณาแจ้งได้ที่ [email protected]