ขอนอบน้อมแด่
พระผู้มีพระภาคอรหันตสัมมาสัมพุทธเจ้า
                      พระองค์นั้น
บทนำ พระวินัยปิฎก พระสุตตันตปิฎก พระอภิธรรมปิฎก ค้นพระไตรปิฎก ชาดก หนังสือธรรมะ
   ThaiVersion   PaliThai   PaliRoman 
read First itemread Previous itemแสดงหมายเลขหน้า
ในกรณี :- 
   บรรทัดแรกของแต่ละหน้าread Next itemread Last item chage to ENGLISH letter
TIPITAKA Volume 1 : PALI ROMAN Vinaya Pitaka Vol 1 : Vinaya. Mahāvi (1)
     [415]  Tena  kho  pana  samayena  aññatarā  itthī  kammaṃ karoti.
Aññataro   bhikkhu   sāratto   taṃ   itthiṃ   etadavoca  tiṭṭha  bhagini  ahaṃ
karissāmīti   .  sā  na  paṭivijānāti  .  tassa  kukkuccaṃ  ahosi  .pe.
Anāpatti bhikkhu saṅghādisesassa āpatti dukkaṭassāti.
     {415.1}  Tena  kho  pana  samayena  aññatarā itthī kammaṃ karoti.
Aññataro  bhikkhu  sāratto  taṃ itthiṃ etadavoca nisīda bhagini ahaṃ karissāmīti.
Sā  na  paṭivijānāti  .  tassa  kukkuccaṃ  ahosi  .pe.  anāpatti  bhikkhu
saṅghādisesassa āpatti dukkaṭassāti.
     {415.2} Tena kho pana samayena aññatarā itthī kammaṃ karoti. Aññataro bhikkhu
Sāratto  taṃ  itthiṃ  etadavoca  nipajja  bhagini  ahaṃ  karissāmīti . Sā na
paṭivijānāti   .   tassa   kukkuccaṃ   ahosi   .pe.   anāpatti   bhikkhu
saṅghādisesassa āpatti dukkaṭassāti.
                            Tatiyasaṅghādisesaṃ niṭṭhitaṃ.
                                Catutthasaṅghādisesaṃ
     [416]  Tena  samayena  buddho  bhagavā  sāvatthiyaṃ  viharati jetavane
anāthapiṇḍikassa  ārāme  .  tena  kho  pana  samayena  āyasmā  udāyi
sāvatthiyaṃ   kulūpako   hoti   bahukāni  kulāni  upasaṅkamati  .  tena  kho
pana   samayena   aññatarā   itthī   matapatikā   abhirūpā  hoti  dassanīyā
pāsādikā   .   athakho   āyasmā   udāyi   pubbaṇhasamayaṃ  nivāsetvā
pattacīvaramādāya    yena    tassā    itthiyā    nivesanaṃ   tenupasaṅkami
upasaṅkamitvā  paññatte  āsane  nisīdi  .  athakho  sā itthī yenāyasmā
udāyi   tenupasaṅkami   upasaṅkamitvā   āyasmantaṃ   udāyiṃ  abhivādetvā
ekamantaṃ nisīdi.
     {416.1}   Ekamantaṃ   nisinnaṃ   kho  taṃ  itthiṃ  āyasmā  udāyi
dhammiyā   kathāya   sandassesi   samādapesi   samuttejesi  sampahaṃsesi .
Athakho   sā   itthī   āyasmatā  udāyinā  dhammiyā  kathāya  sandassitā
samādapitā   samuttejitā   sampahaṃsitā   āyasmantaṃ   udāyiṃ   etadavoca
vadeyyātha   bhante   yena   attho  paṭibalā  mayaṃ  ayyassa  dātuṃ  yadidaṃ
cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhāranti 1-.
     {416.2}  Na  kho  te  bhagini amhākaṃ dullabhā yadidaṃ cīvarapiṇḍapāta-
senāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārā   apica   kho   2-   yo  amhākaṃ
dullabho   taṃ   amhākaṃ   dehīti   .  kiṃ  bhanteti  .  methunadhammanti .
@Footnote: 1 Yu. parikkhārānanti. 2 Yu. Ma. potthakesu ayaṃ pāṭho natthi.
Attho   bhanteti   .   attho   bhaginīti   .   ehi   bhanteti  ovarakaṃ
pavisitvā   sāṭakaṃ   nikkhipitvā   mañcake   uttānā  nipajji  .  athakho
āyasmā    udāyi    yena   sā   itthī   tenupasaṅkami   upasaṅkamitvā
ko imaṃ vasalaṃ duggandhaṃ āmasissatīti nuṭṭhuhitvā pakkāmi.
     {416.3}  Athakho  sā  itthī  ujjhāyati  khīyati  vipāceti alajjino
ime  samaṇā  sakyaputtiyā  dussīlā  musāvādino  ime hi nāma samacārino
dhammacārino    brahmacārino    saccavādino    sīlavanto   kalyāṇadhammā
paṭijānissanti    natthi    imesaṃ    sāmaññaṃ   natthi   imesaṃ   brahmaññaṃ
naṭṭhaṃ    imesaṃ    sāmaññaṃ   naṭṭhaṃ   imesaṃ   brahmaññaṃ   kuto   imesaṃ
sāmaññaṃ    kuto    imesaṃ    brahmaññaṃ    apagatā    ime   sāmaññā
apagatā    ime   brahmaññā   kathaṃ   hi   nāma   samaṇo   udāyi   maṃ
sāmaṃ   methunadhammaṃ   yācitvā   ko   imaṃ   vasalaṃ  duggandhaṃ  āmasissatīti
nuṭṭhuhitvā   pakkamissati   kiṃ   me   pāpakaṃ   kiṃ  me  duggandhaṃ  kissāhaṃ
kena hāyāmīti.
     {416.4}   Aññāpi   itthiyo   ujjhāyanti   khīyanti   vipācenti
alajjino   ime   samaṇā   sakyaputtiyā  dussīlā  musāvādino  ime  hi
nāma   samacārino   brahmacārino   saccavādino  sīlavanto  kalyāṇadhammā
paṭijānissanti    natthi    imesaṃ    sāmaññaṃ   natthi   imesaṃ   brahmaññaṃ
naṭṭhaṃ    imesaṃ    sāmaññaṃ   naṭṭhaṃ   imesaṃ   brahmaññaṃ   kuto   imesaṃ
sāmaññaṃ   kuto   imesaṃ   brahmaññaṃ   apagatā  ime  sāmaññā  apagatā
ime   brahmaññā   kathaṃ   hi   nāma   samaṇo   udāyi   imissā  sāmaṃ
Methunadhammaṃ   yācitvā  ko  imaṃ  vasalaṃ  duggandhaṃ  āmasissatīti  nuṭṭhuhitvā
pakkamissati    kiṃ   imissā   pāpakaṃ   kiṃ   imissā   duggandhaṃ   kissāyaṃ
kena   hāyatīti   .   assosuṃ   kho   bhikkhū  tāsaṃ  itthīnaṃ  ujjhāyantīnaṃ
khīyantīnaṃ   vipācentīnaṃ  .  ye  te  bhikkhū  appicchā  santuṭṭhā  lajjino
kukkuccakā   sikkhākāmā   te   ujjhāyanti   khīyanti   vipācenti   kathaṃ
hi   nāma   āyasmā  udāyi  mātugāmassa  santike  attakāmapāricariyāya
vaṇṇaṃ bhāsissatīti.
     {416.5}  Athakho  te  bhikkhū bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. Athakho
bhagavā   etasmiṃ  nidāne  etasmiṃ  pakaraṇe  bhikkhusaṅghaṃ  sannipātāpetvā
āyasmantaṃ  udāyiṃ  paṭipucchi  saccaṃ  kira  tvaṃ  udāyi  mātugāmassa santike
attakāmapāricariyāya  vaṇṇaṃ  bhāsasīti  .  saccaṃ  bhagavāti  .  vigarahi buddho
bhagavā    ananucchavikaṃ    moghapurisa    ananulomikaṃ   appaṭirūpaṃ   assāmaṇakaṃ
akappiyaṃ   akaraṇīyaṃ   kathaṃ  hi  nāma  tvaṃ  moghapurisa  mātugāmassa  santike
attakāmapāricariyāya  vaṇṇaṃ  bhāsissasi  nanu  mayā moghapurisa anekapariyāyena
virāgāya  dhammo  desito  no  sarāgāya  .pe.  kāmapariḷāhānaṃ vūpasamo
akkhāto   netaṃ  moghapurisa  appasannānaṃ  vā  pasādāya  .pe.  evañca
pana bhikkhave imaṃ sikkhāpadaṃ uddiseyyātha
     {416.6}  yo  pana  bhikkhu otiṇṇo vipariṇatena cittena mātugāmassa
santike      attakāmapāricariyāya     vaṇṇaṃ     bhāseyya     etadaggaṃ
bhagini   pāricariyānaṃ   yā   mādisaṃ   sīlavantaṃ   kalyāṇadhammaṃ   brahmacāriṃ
etena dhammena paricareyyāti methunūpasañhitena saṅghādisesoti.
     [417]   Yo   panāti  yo  yādiso  .pe.  bhikkhūti  .pe.  ayaṃ
imasmiṃ   atthe   adhippeto   bhikkhūti   .   otiṇṇo   nāma  sāratto
apekkhavā    paṭibaddhacitto   .   vipariṇatanti   rattaṃpi   cittaṃ   vipariṇataṃ
duṭṭhaṃpi   cittaṃ   vipariṇataṃ   mūḷhaṃpi   cittaṃ  vipariṇataṃ  apica  rattaṃ  cittaṃ
imasmiṃ   atthe   adhippetaṃ   vipariṇatanti  .  mātugāmo  nāma  manussitthī
na   yakkhī   na  petī  na  tiracchānagatā  viññū  paṭibalā  subhāsitadubbhāsitaṃ
duṭṭhullāduṭṭhullaṃ   ājānituṃ   .   mātugāmassa   santiketi   mātugāmassa
sāmantā  mātugāmassa  avidūre  .  attakāmanti  attano  kāmaṃ  attano
hetuṃ attano adhippāyaṃ attano pāricariyaṃ.
     {417.1}  Etadagganti  etaṃ  aggaṃ  etaṃ seṭṭhaṃ etaṃ mokkhaṃ etaṃ
uttamaṃ  etaṃ  pavaraṃ  .  yāti  khattiyā  1-  vā  brāhmaṇī vā vesī vā
suddī  vā  .  mādisanti  khattiyaṃ  vā  brāhmaṇaṃ vā vesaṃ vā suddaṃ vā.
Sīlavantanti   pāṇātipātā   paṭivirataṃ   adinnādānā  paṭivirataṃ  musāvādā
paṭivirataṃ   .   brahmacārinti   methunadhammā   paṭivirataṃ   .  kalyāṇadhammo
nāma  tena  ca  sīlena  tena  ca  brahmacariyena  kalyāṇadhammo  hoti .
Etena   dhammenāti   methunadhammena   .   paricareyyāti  abhirameyya .
Methunūpasañhitenāti      methunadhammapaṭisaṃyuttena     .     saṅghādisesoti
.pe. Tenapi vuccati saṅghādisesoti.
     [418]   Itthī   ca  hoti  itthīsaññī  sāratto  ca  bhikkhu  ca  naṃ
itthiyā    santike    attakāmapāricariyāya    vaṇṇaṃ    bhāsati   āpatti
@Footnote: 1 Yu. Ma. khattiyī.
Saṅghādisesassa   .   itthī   ca   hoti  vematiko  paṇḍakasaññī  purisasaññī
tiracchānagatasaññī    sāratto   ca   bhikkhu   ca   naṃ   itthiyā   santike
attakāmapāricariyāya vaṇṇaṃ bhāsati āpatti thullaccayassa.
     {418.1}  Paṇḍako  ca  hoti  paṇḍakasaññī  sāratto  ca bhikkhu ca naṃ
paṇḍakassa    santike    attakāmapāricariyāya    vaṇṇaṃ   bhāsati   āpatti
thullaccayassa  .  paṇḍako  ca  hoti  vematiko  purisasaññī  tiracchānagatasaññī
itthīsaññī  sāratto  ca  bhikkhu  ca naṃ paṇḍakassa santike attakāmapāricariyāya
vaṇṇaṃ bhāsati āpatti dukkaṭassa.
     {418.2}  Puriso  ca  hoti  purisasaññī  vematiko  tiracchānagatasaññī
itthīsaññī   paṇḍakasaññī   sāratto   ca   bhikkhu  ca  naṃ  purisassa  santike
attakāmapāricariyāya vaṇṇaṃ bhāsati āpatti dukkaṭassa.
     {418.3}   Tiracchānagato   ca   hoti  tiracchānagatasaññī  vematiko
itthīsaññī    paṇḍakasaññī    purisasaññī    sāratto   ca   bhikkhu   ca   naṃ
tiracchānagatassa     santike     attakāmapāricariyāya     vaṇṇaṃ    bhāsati
āpatti dukkaṭassa.
     [419]   Dve   itthiyo  dvinnaṃ  itthīnaṃ  itthīsaññī  sāratto  ca
bhikkhu   ca   naṃ   dvinnaṃ   itthīnaṃ   santike   attakāmapāricariyāya  vaṇṇaṃ
bhāsati   āpatti   dvinnaṃ   saṅghādisesānaṃ   .   dve  itthiyo  dvinnaṃ
itthīnaṃ     vematiko     paṇḍakasaññī      purisasaññī     tiracchānagatasaññī
sāratto  ca  bhikkhu  ca  naṃ  dvinnaṃ  itthīnaṃ  santike  attakāmapāricariyāya
vaṇṇaṃ    bhāsati   āpatti   dvinnaṃ   thullaccayānaṃ   .   dve   paṇḍakā
Dvinnaṃ   paṇḍakānaṃ   paṇḍakasaññī   sāratto   ca   bhikkhu   ca  naṃ  dvinnaṃ
paṇḍakānaṃ    santike    attakāmapāricariyāya    vaṇṇaṃ   bhāsati   āpatti
dvinnaṃ thullaccayānaṃ.
     {419.1}   Dve  paṇḍakā  dvinnaṃ  paṇḍakānaṃ  vematiko  purisasaññī
tiracchānagatasaññī  itthīsaññī  sāratto  ca  bhikkhu  ca  naṃ  dvinnaṃ  paṇḍakānaṃ
santike attakāmapāricariyāya vaṇṇaṃ bhāsati āpatti dvinnaṃ dukkaṭānaṃ.
     {419.2} Dve purisā dvinnaṃ purisānaṃ .pe. Dve tiracchānagatā dvinnaṃ
tiracchānagatānaṃ    tiracchānagatasaññī    vematiko    itthīsaññī   paṇḍakasaññī
purisasaññī   sāratto   ca  bhikkhu  ca  naṃ  dvinnaṃ  tiracchānagatānaṃ  santike
attakāmapāricariyāya vaṇṇaṃ bhāsati āpatti dvinnaṃ dukkaṭānaṃ.
     {419.3}  Itthī  ca  paṇḍako  ca  ubhinnaṃ  itthīsaññī  sāratto  ca
bhikkhu   ca   naṃ   ubhinnaṃ   santike   attakāmapāricariyāya   vaṇṇaṃ  bhāsati
āpatti   saṅghādisesena   dukkaṭassa   .  itthī  ca  paṇḍako  ca  ubhinnaṃ
vematiko   .pe.   āpatti   thullaccayena  dukkaṭassa  .pe.  paṇḍakasaññī
.pe.  āpatti  dvinnaṃ  thullaccayānaṃ  .pe. Purisasaññī .pe. Tiracchānagata-
saññī  sāratto  ca   bhikkhu  ca  naṃ  ubhinnaṃ  santike attakāmapāricariyāya
vaṇṇaṃ bhāsati āpatti thullaccayena dukkaṭassa.
     {419.4}   Itthī   ca   puriso   ca  ubhinnaṃ  itthīsaññī  sāratto
ca    bhikkhu   ca    naṃ   ubhinnaṃ   santike   attakāmapāricariyāya   vaṇṇaṃ
bhāsati   āpatti   saṅghādisesena   dukkaṭassa  .   itthī  ca  puriso  ca
ubhinnaṃ      vematiko     paṇḍakasaññī     purisasaññī     tiracchānagatasaññī
Sāratto   ca   bhikkhu   ca   naṃ   ubhinnaṃ   santike  attakāmapāricariyāya
vaṇṇaṃ bhāsati āpatti thullaccayena dukkaṭassa.
     {419.5}  Itthī  ca  tiracchānagato  ca  ubhinnaṃ  itthīsaññī sāratto
ca   bhikkhu   ca   naṃ  ubhinnaṃ  santike  attakāmapāricariyāya  vaṇṇaṃ  bhāsati
āpatti  saṅghādisesena  dukkaṭassa  .  itthī  ca  tiracchānagato  ca ubhinnaṃ
vematiko    paṇḍakasaññī    purisasaññī    tiracchānagatasaññī   sāratto   ca
bhikkhu  ca  naṃ  ubhinnaṃ  santike  attakāmapāricariyāya  vaṇṇaṃ  bhāsati āpatti
thullaccayena dukkaṭassa.
     {419.6}  Paṇḍako  ca  puriso  ca  ubhinnaṃ  paṇḍakasaññī sāratto ca
bhikkhu  ca  naṃ  ubhinnaṃ  santike  attakāmapāricariyāya  vaṇṇaṃ  bhāsati āpatti
thullaccayena  dukkaṭassa  .  paṇḍako  ca puriso ca ubhinnaṃ vematiko purisasaññī
tiracchānagatasaññī  sāratto  ca  bhikkhu  ca  naṃ  ubhinnaṃ  santike  attakāma-
pāricariyāya vaṇṇaṃ bhāsati āpatti dvinnaṃ dukkaṭānaṃ.
     {419.7}   Paṇḍako   ca   tiracchānagato   ca  ubhinnaṃ  paṇḍakasaññī
sāratto   ca  bhikkhu  ca  naṃ  ubhinnaṃ  santike  attakāmapāricariyāya  vaṇṇaṃ
bhāsati   āpatti  thullaccayena  dukkaṭassa  .   paṇḍako  ca  tiracchānagato
ca   ubhinnaṃ   vematiko   purisasaññī  tiracchānagatasaññī  itthīsaññī  sāratto
ca   bhikkhu   ca   naṃ  ubhinnaṃ  santike  attakāmapāricariyāya  vaṇṇaṃ  bhāsati
āpatti dvinnaṃ dukkaṭānaṃ.
     {419.8}   Puriso   ca   tiracchānagato   ca   ubhinnaṃ   purisasaññī
vematiko         tiracchānagatasaññī        itthīsaññī        paṇḍakasaññī
sāratto      ca      bhikkhu      ca      naṃ     ubhinnaṃ     santike
Attakāmapāricariyāya vaṇṇaṃ bhāsati āpatti dvinnaṃ dukkaṭānaṃ.
     [420]  Anāpatti cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārena
upaṭṭhahāti bhaṇati ummattakassa ādikammikassāti.
     [421]  Kathaṃ vañjhā labhe puttaṃ     piyā ca subhagā siyaṃ
                  kiṃ dajjaṃ kenupaṭṭheyyaṃ      kathaṃ gaccheyya suggatinti.
     [422]  Tena  kho  pana  samayena  aññatarā  vañjhā  itthī  kulūpakaṃ
bhikkhuṃ  etadavoca  kathāhaṃ  bhante  vijāyeyyanti  .  tenahi bhagini aggadānaṃ
dehīti  .  kiṃ  bhante  aggadānanti  .  methunadhammanti  .  tassa  kukkuccaṃ
ahosi   .pe.   bhagavato   etamatthaṃ   ārocesi   .   āpattiṃ   tvaṃ
bhikkhu āpanno saṅghādisesanti.
     {422.1}  Tena  kho  pana  samayena  aññatarā vijāyinī itthī kulūpakaṃ
bhikkhuṃ   etadavoca  kathāhaṃ  bhante  puttaṃ  na  1-  labheyyanti  .  tenahi
bhagini  aggadānaṃ  dehīti  .  kiṃ  bhante  aggadānanti  .  methunadhammanti.
Tassa kukkuccaṃ ahosi .pe. Āpattiṃ tvaṃ bhikkhu āpanno saṅghādisesanti.
     {422.2}  Tena  kho  pana  samayena  aññatarā  itthī  kulūpakaṃ bhikkhuṃ
etadavoca   kathāhaṃ   bhante  sāmikassa  piyā  assanti  .  tenahi  bhagini
aggadānaṃ  dehīti  .  kiṃ  bhante  aggadānanti  .  methunadhammanti . Tassa
kukkuccaṃ ahosi .pe. Āpattiṃ tvaṃ bhikkhu āpanno saṅghādisesanti.
     {422.3}   Tena   kho   pana   samayena  aññatarā  itthī  kulūpakaṃ
bhikkhuṃ     etadavoca     kathāhaṃ     bhante    subhagā    assanti   .
@Footnote: 1 Yu. Ma. potthakesu ayaṃ pāṭho na hoti.
Tenahi  bhagini  aggadānaṃ  dehīti. Kiṃ bhante aggadānanti. Methunadhammanti.
Tassa kukkuccaṃ ahosi .pe. Āpattiṃ tvaṃ bhikkhu āpanno saṅghādisesanti.
     {422.4} Tena kho pana samayena aññatarā itthī kulūpakaṃ bhikkhuṃ etadavoca
kyāhaṃ bhante ayyassa dajjāmīti. Aggadānaṃ bhaginīti. Kiṃ bhante aggadānanti.
Methunadhammanti  .  tassa  kukkuccaṃ  ahosi .pe. Āpattiṃ tvaṃ bhikkhu āpanno
saṅghādisesanti.
     {422.5} Tena kho pana samayena aññatarā itthī kulūpakaṃ bhikkhuṃ etadavoca
kenāhaṃ  bhante  ayyaṃ  upaṭṭhāmīti  1- . Aggadānena bhaginīti. Kiṃ bhante
aggadānanti  .  methunadhammanti  .  tassa kukkuccaṃ ahosi .pe. Āpattiṃ tvaṃ
bhikkhu āpanno saṅghādisesanti.
     {422.6} Tena kho pana samayena aññatarā itthī kulūpakaṃ bhikkhuṃ etadavoca
kathāhaṃ  bhante  sugatiṃ  gaccheyyanti  .  tenahi  bhagini  aggadānaṃ  dehīti.
Kiṃ  bhante  aggadānanti  .  methunadhammanti  .  tassa  kukkuccaṃ ahosi kacci
nu   kho   ahaṃ  saṅghādisesaṃ  āpattiṃ  āpannoti  .  bhagavato  etamatthaṃ
ārocesi. Āpattiṃ tvaṃ bhikkhu āpanno saṅghādisesanti.
                            Catutthasaṅghādisesaṃ niṭṭhitaṃ.
                                       -----------
@Footnote: 1 Yu. Ma. upaṭṭhemīti.
                                Pañcamasaṅghādisesaṃ
     [423]  Tena  samayena  buddho  bhagavā  sāvatthiyaṃ  viharati jetavane
anāthapiṇḍikassa   ārāme   .   tena   kho   pana   samayena  āyasmā
udāyi   sāvatthiyaṃ   kulūpako   hoti   bahukāni  kulāni  upasaṅkamati  yattha
passati   kumārakaṃ   vā   apajāpatikaṃ   kumārikaṃ   vā  apatikaṃ  kumārakassa
mātāpitūnaṃ    santike    kumārikāya    vaṇṇaṃ   bhaṇati   amukassa   kulassa
kumārikā   abhirūpā   dassanīyā   pāsādikā  paṇḍitā  byattā  medhāvinī
dakkhā analasā channā sā kumārikā imassa kumārakassāti.
     {423.1} Te evaṃ vadenti 1- ete kho bhante amhe na jānanti ke vā
ime  kassa  vāti  sace  bhante  ayyo  dāpeyya  āneyyāma  2- mayaṃ
taṃ   kumārikaṃ   imassa  kumārakassāti  .  kumārikāya  mātāpitūnaṃ  santike
kumārakassa    vaṇṇaṃ    bhaṇati    amukassa    kulassa   kumārako   abhirūpo
dassanīyo   pāsādiko   paṇḍito   byatto   medhāvī   dakkho   analaso
channo  so  kumārako  imissā  kumārikāyāti  3-  .  te evaṃ vadenti
ete  kho  bhante  amhe  na  jānanti  ke  vā  ime kassa vāti kasmiṃ
viya  kumārikāya  vatthuṃ  sace  bhante  ayyo  yācāpeyya dajjeyyāma mayaṃ
imaṃ  kumārikaṃ  tassa  kumārakassāti  .  eteneva  upāyena  āvāhānipi
@Footnote: 1 Yu. Ma. vadanti. 2 Yu. Ma. ānema. 3 Yu. Ma. channāyaṃ
@kumārikā tassa kumārakassāti.
Kārāpeti vivāhānipi kārāpeti vāreyyānipi vattāpeti.
     [424]   Tena   kho   pana   samayena  aññatarissā  purāṇagaṇakiyā
dhītā   abhirūpā   hoti   dassanīyā   pāsādikā   .   tīrogāmakā   ca
ājīvakasāvakā    āgantvā   taṃ   gaṇakiṃ   etadavocuṃ   dehayye   imaṃ
kumārikaṃ   amhākaṃ   kumārakassāti   .   sā   evamāha   ahaṃ  khvayyā
tumhe  na  jānāmi  ke  vā  ime  kassa  vāti  ayañca  me ekadhītikā
tīrogāmo  ca  gantabbo  nāhaṃ  dassāmīti  .  manussā te ājīvakasāvake
etadavocuṃ   kissa   tumhe   ayyā   āgatatthāti  .  idha  mayaṃ  ayyā
amukaṃ   nāma  gaṇakiṃ  dhītaraṃ  yācimhā  amhākaṃ  kumārakassa  sā  evamāha
ahaṃ   khvayyā  tumhe  na  jānāmi  ke  vā  ime  kassa  vāti  ayañca
me   ekadhītikā   tīrogāmo   ca  gantabbo  nāhaṃ  dassāmīti  .  kissa
tumhe    ayyā   taṃ   gaṇakiṃ   dhītaraṃ   yācittha   nanu   ayyo   udāyi
vattabbo ayyo udāyi dāpessatīti.
     {424.1} Athakho te ājīvakasāvakā yenāyasmā udāyi tenupasaṅkamiṃsu
upasaṅkamitvā  āyasmantaṃ  udāyiṃ  etadavocuṃ  idha  mayaṃ  bhante amukaṃ nāma
gaṇakiṃ  dhītaraṃ  yācimhā  amhākaṃ  kumārakassa  sā  evamāha  ahaṃ  khvayyā
tumhe  na jānāmi ke vā ime kassa vāti ayañca me ekadhītikā tīrogāmo
ca  gantabbo  nāhaṃ  dassāmīti  sādhu  bhante  ayyo taṃ gaṇakiṃ dhītaraṃ dāpetu
amhākaṃ   kumārakassāti   .  athakho  āyasmā  udāyi  yena  sā  gaṇakī
tenupasaṅkami   upasaṅkamitvā   taṃ   gaṇakiṃ  etadavoca  kissa  imesaṃ  dhītaraṃ
Na  desīti  .  ahaṃ  khvayya  ime  na  jānāmi  ke  vā ime kassa vāti
ayañca   me   ekadhītikā  tīrogāmo  ca  gantabbo  nāhaṃ  dassāmīti .
Dehi   imesaṃ   ahaṃ  ime  jānāmīti  .  sace  bhante  ayyo  jānāti
dassāmīti  .  athakho  sā  gaṇakiṃ  tesaṃ  ājīvakasāvakānaṃ  dhītaraṃ  adāsi.
Athakho  te  ājīvakasāvakā  taṃ  kumārikaṃ  netvā  māsaṃyeva suṇisābhogena
bhuñjiṃsu tato aparena dāsībhogena bhuñjanti.
     [425]   Athakho   sā  kumārikā  mātuyā  santike  dūtaṃ  pāhesi
ahaṃ   hi  duggatā  dukkhitā  na  sukhaṃ  labhāmi  māsaṃyeva  maṃ  suṇisābhogena
bhuñjiṃsu   tato   aparena   dāsībhogena   bhuñjanti  āgacchatu  me  mātā
maṃ   1-   nessatūti   .  athakho  sā  gaṇakī  yena  te  ājīvakasāvakā
tenupasaṅkami   upasaṅkamitvā  te  ājīvakasāvake  etadavoca  mā  ayyā
imaṃ    kumārikaṃ   dāsībhogena   bhuñjittha   suṇisābhogena   imaṃ   kumārikaṃ
bhuñjathāti   .   te  evamāhaṃsu  natthamhākaṃ  tayā  saddhiṃ  āhārūpahāro
samaṇena    saddhiṃ   amhākaṃ   āhārūpahāro   gaccha   tvaṃ   na   mayantaṃ
jānāmāti   .   athakho   sā  gaṇakī  tehi  ājīvakasāvakehi  apasāditā
punadeva   sāvatthiṃ  paccāgañchi  .  dutiyampi  kho  sā  kumārikā  mātuyā
santike   dūtaṃ   pāhesi   ahaṃ   hi   duggatā  dukkhitā  na  sukhaṃ  labhāmi
māsaṃyeva    maṃ   suṇisābhogena   bhuñjiṃsu   tato   aparena   dāsībhogena
bhuñjanti   āgacchatu   me   mātā  maṃ  nessatūti  .  athakho  sā  gaṇakī
@Footnote: 1 Yu. Ma. potthakesu ayaṃ pāṭho na hoti.
Yenāyasmā   udāyi   tenupasaṅkami   upasaṅkamitvā   āyasmantaṃ   udāyiṃ
etadavoca   sā   kira   bhante   kumārikā   duggatā  dukkhitā  na  sukhaṃ
labhati   māsaṃyeva   naṃ  suṇisābhogena  bhuñjiṃsu  tato  aparena  dāsībhogena
bhuñjanti   vadeyyātha   bhante   mā   ayyā  imaṃ  kumārikaṃ  dāsībhogena
bhuñjittha suṇisābhogena imaṃ kumārikaṃ bhuñjathāti.
     {425.1} Athakho āyasmā udāyi yena te ājīvakasāvakā tenupasaṅkami
upasaṅkamitvā  te  ājīvakasāvake  etadavoca  mā  ayyā  imaṃ  kumārikaṃ
dāsībhogena   bhuñjittha   suṇisābhogena   imaṃ  kumārikaṃ  bhuñjathāti  .  te
evamāhaṃsu   natthamhākaṃ   tayā   saddhiṃ   āhārūpahāro   gaṇakiyā  saddhiṃ
amhākaṃ    āhārūpahāro    samaṇena    bhavitabbaṃ   abyāvaṭena   samaṇo
assa sussamaṇo gaccha tvaṃ na mayantaṃ jānāmāti.
     {425.2}  Athakho  āyasmā udāyi tehi ājīvakasāvakehi apasādito
punadeva  sāvatthiṃ  paccāgañchi . Tatiyampi kho sā kumārikā mātuyā santike
dūtaṃ  pāhesi ahaṃ hi duggatā dukkhitā na sukhaṃ labhāmi māsaṃyeva maṃ suṇisābhogena
bhuñjiṃsu   tato  aparena  dāsībhogena  bhuñjanti  āgacchatu  me  mātā  maṃ
nessatūti  .  dutiyampi  kho  sā  gaṇakī  yenāyasmā  udāyi  tenupasaṅkami
upasaṅkamitvā  āyasmantaṃ  udāyiṃ  etadavoca  sā  kira  bhante  kumārikā
duggatā    dukkhitā    na   sukhaṃ   labhati   māsaṃyeva   naṃ   suṇisābhogena
bhuñjiṃsu     tato     aparena     dāsībhogena    bhuñjanti    vadeyyātha
bhante   mā   ayyā  imaṃ  kumārikaṃ  dāsībhogena  bhuñjittha  suṇisābhogena
Imaṃ   kumārikaṃ   bhuñjathāti   .   paṭhamaṃ   cāhaṃ   tehi   ājīvakasāvakehi
apasādito gaccha tvaṃ nāhaṃ gamissāmīti.



             The Pali Tipitaka in Roman Character Volume 1 page 284-299. http://84000.org/tipitaka/read/roman_item_s.php?book=1&item=415&items=11              Classified by [Item Number] :- http://84000.org/tipitaka/read/roman_item_s.php?book=1&item=415&items=11&mode=bracket              Compare with The Pali Tipitaka in Thai Character :- http://84000.org/tipitaka/read/pali_item_s.php?book=1&item=413&items=11              Compare with The Royal Version of Thai Tipitaka :- http://84000.org/tipitaka/read/byitem_s.php?book=1&item=413&items=11              Study Atthakatha :- http://84000.org/tipitaka/attha/attha.php?b=1&i=413              The Pali Atthakatha in Thai :- http://84000.org/tipitaka/atthapali/read_th.php?B=2&A=910              The Pali Atthakatha in Roman :- http://84000.org/tipitaka/atthapali/read_rm.php?B=2&A=910              Contents of The Tipitaka Volume 1 http://84000.org/tipitaka/read/?index_1

read First itemread Previous itemแสดงหมายเลขหน้า
ในกรณี :- 
   บรรทัดแรกของแต่ละหน้าread Next itemread Last item chage to ENGLISH letter

บันทึก ๑๔ พฤศจิกายน พ.ศ. ๒๕๖๐. การแสดงผลนี้อ้างอิงข้อมูลจากพระไตรปิฎกฉบับภาษาบาลี อักษรโรมัน. หากพบข้อผิดพลาด กรุณาแจ้งได้ที่ [email protected]

Background color :