![]() |
| บทนำ พระวินัยปิฎก พระสุตตันตปิฎก พระอภิธรรมปิฎก ค้นพระไตรปิฎก ชาดก หนังสือธรรมะ |
TIPITAKA Volume 25 : PALI ROMAN Sutta Pitaka Vol 17 : Sutta. Khu. khuddakapāṭho-dhammapadagāthā-udānaṃ-itivuttakaṃ-suttanipāto
Suttanipāte catuttho aṭṭhakavaggo 1- paṭhamaṃ kāmasuttaṃ [408] |408.1194| 1 Kāmaṃ kāmayamānassa tassa ce taṃ samijjhati addhā pītimano hoti laddhā macco yadicchati. |408.1195| Tassa ce kāmayānassa 2- chandajātassa jantuno te kāmā parihāyanti sallaviddhova ruppati. |408.1196| Yo kāme parivajjeti sappasseva padā siro somaṃ 3- visattikaṃ loke sato samativattati. |408.1197| Khettaṃ vatthuṃ hiraññañca 4- gavāssaṃ 5- dāsaporisaṃ thiyo bandhū puthū 6- kāme yo naro anugijjhati 7- |408.1198| abalā naṃ 8- balīyanti maddante naṃ parissayā tato naṃ dukkhamanveti nāvaṃ bhinnamivodakaṃ. |408.1199| Tasmā jantu sadā sato kāmāni parivajjaye te pahāya tare oghaṃ nāvaṃ sitvāva 9- pāragūti. Kāmasuttaṃ paṭhamaṃ. ------------ @Footnote: 1 aṭṭhakavaggikotipi. 2 kāmayamānassātipi. 3 so imaṃ. 4 Ma. Yu. hiraññaṃ vā. @5 Ma. gavassaṃ. 6 Ma. Yu. putha . 7 Po. abhisajjati. 8 Yu. abalāva naṃ. @9 Yu. siñcitvā. Suttanipāte catutthassa aṭṭhakavaggassa dutiyaṃ guhaṭṭhakasuttaṃ [409] |409.1200| 2 Satto guhāyaṃ bahunābhichanno tiṭṭhaṃ naro mohanasmiṃ pagāḷho dūre vivekā hi tathāvidho so kāmā hi loke na hi suppahāyā. |409.1201| Icchānidānā bhavasātabandhā 1- te duppamuñcā na hi aññamokkhā pacchā pure vāpi apekkhamānā imeva kāme purimeva jappaṃ. |409.1202| Kāmesu giddhā pasutā pamūḷhā avadāniyā te visame niviṭṭhā dukkhūpanītā paridevayanti kiṃsū bhavissāma ito cutāse. |409.1203| Tasmā hi sikkhetha idheva jantu yaṃ kiñci jaññā visamanti loke na tassa hetu visamaṃ careyya appañhi taṃ jīvitamāhu dhīrā. |409.1204| Passāmi loke pariphandamānaṃ pajaṃ imaṃ taṇhagataṃ bhavesu @Footnote: 1 Po. Ma. Yu. baddhā . 2 Ma. appañhidaṃ. Hīnā narā maccumukhe lapanti avītataṇhāse bhavābhavesu. |409.1205| Mamāyite passatha phandamāne maccheva appodake khīṇasote etampi disvā amamo careyya bhavesu āsattimakubbamāno. |409.1206| Ubhosu antesu vineyya chandaṃ phassaṃ pariññāya anānugiddho yadattagarahī tadakubbamāno na limpatī diṭṭhasutesu dhīro. |409.1207| Saññaṃ pariññā 1- vitareyya oghaṃ pariggahesu muni nopalitto abbūḷhasallo caramappamatto nāsiṃsati 2- lokamimaṃ parañcāti. Guhaṭṭhakasuttaṃ dutiyaṃ. ----------- @Footnote: 1 Po. pariññāya tareyya . 2 Ma. nāsīsati. Suttanipāte catutthassa aṭṭhakavaggassa tatiyaṃ duṭṭhaṭṭhakasuttaṃ [410] |410.1208| 3 Vadanti ve duṭṭhamanāpi eke athopi ve saccamanā vadanti vādañca jātaṃ muni no upeti tasmā munī natthi khilo kuhiñci. |410.1209| Sakañhi diṭṭhiṃ kathamaccayeyya chandānunīto ruciyā niviṭṭho sayaṃ samattāni pakubbamāno 1- yathā hi jāneyya tathā vadeyya. |410.1210| Yo attano sīlavatāni jantu anānupuṭṭho ca 2- paresa pāvā anariyadhammaṃ kusalā tamāhu yo ātumānaṃ sayameva pāvā. |410.1211| Santo ca bhikkhu abhinibbutatto itihanti sīlesu akatthamāno tamariyadhammaṃ kusalā vadanti yassussadā natthi kuhiñci loke. |410.1212| Pakappitā saṅkhatā yassa dhammā purakkhatā santi 3- avīvadātā @Footnote: 1 Po. pakrubbamāno. 2 Ma. va paresa pāva . 3 Po. santimavīvadātā. Yadattani passati ānisaṃsaṃ taṃ nissito kuppapaṭicca santiṃ. |410.1213| Diṭṭhīnivesā na hi svātivattā dhammesu niccheyya samuggahītaṃ tasmā naro tesu nivesanesu nirassatī ādiyaticca dhammaṃ. |410.1214| Dhonassa hi natthi kuhiñci loke pakappitā diṭṭhi bhavābhavesu māyañca mānañca pahāya dhono sa kena gaccheyya anūpayo so. |410.1215| Upayo hi dhammesu upeti vādaṃ anūpayaṃ kena kathaṃ vadeyya attaṃ 1- nirattaṃ na hi tassa atthi adhosi so diṭṭhimidheva sabbanti 2-. Duṭṭhaṭṭhakasuttaṃ tatiyaṃ. ---------- Suttanipāte catutthassa aṭṭhakavaggassa catutthaṃ suddhaṭṭhakasuttaṃ [411] |411.1216| 4 Passāmi suddhaṃ paramaṃ arogaṃ diṭṭhena saṃsuddhi narassa hoti @Footnote: 1 Ma. attā nirattā. 2 Yu. sabbāti. Po. sabbañcāti. Evābhijānaṃ 1- paramanti ñatvā suddhānupassīpi pacceti ñāṇaṃ. |411.1217| Diṭṭhena ce suddhi narassa hoti ñāṇena vā so pajahāti dukkhaṃ aññena so sujjhati sopadhīko diṭṭhī hi naṃ pāva tathā vadānaṃ. |411.1218| Na brāhmaṇo aññato suddhimāha diṭṭhe sute sīlavate mute vā puññe ca pāpe ca anūpalitto attañjaho na idha 2- pakubbamāno. |411.1219| Purimaṃ pahāya aparaṃ sitāse ejānugā te na taranti saṅgaṃ te uggahāyanti nirassajanti kapīva sākhaṃ pamukhaṃ 3- gahāya. |411.1220| Sayaṃ samādāya vatāni jantu uccāvacaṃ gacchati saññatatto vidvā ca vedehi samecca dhammaṃ na uccāvacaṃ gacchati bhūripañño. |411.1221| Sa sabbadhammesu visenibhūto yaṃ kiñci diṭṭhaṃ va sutaṃ mutaṃ vā @Footnote: 1 Yu. etābhijānaṃ. 2 Ma. Yu. nayidha . 3 Po. pamuccuggahāya. Ma. pamuñcaṃ @gāhāyaṃ. Yu. pamuñcaṃ. Tameva dassiṃ vivaṭaṃ carantaṃ kenīdha lokasmiṃ vikappayeyya. |411.1222| Na kappayanti na purekkharonti accantasuddhīti na te vadanti ādānaganthaṃ gadhitaṃ visajja āsaṃ na kubbanti kuhiñci loke. |411.1223| Sīmātigo brāhmaṇo tassa natthi ñatvā va disvā va samuggahītaṃ na rāgarāgī na virāgaratto tassīdha natthī paramuggahītanti. Suddhaṭṭhakasuttaṃ catutthaṃ. -------------- Suttanipāte catutthassa aṭṭhakavaggassa pañcamaṃ paramaṭṭhakasuttaṃ [412] |412.1224| Paramanti diṭṭhīsu paribbasāno yaduttariṃ kurute jantu loke hīnāti aññe tato sabbamāha tasmā vivādāni avītivatto. |412.1225| Yadattanī passati ānisaṃsaṃ Diṭṭhe sute sīlabbate 1- mute vā tadeva so tattha samuggahāya nihīnato passati sabbamaññaṃ. |412.1226| Taṃ vāpi ganthaṃ kusalā vadanti yaṃ nissito passati hīnamaññaṃ tasmā hi diṭṭhaṃ va sutaṃ mutaṃ vā sīlabbataṃ bhikkhu na nissayeyya. |412.1227| Diṭṭhimpi lokasmiṃ na kappayeyya ñāṇena vā sīlavatena vāpi samoti attānamanūpaneyya hīno na maññetha visesi vāpi 2-. |412.1228| Attaṃ pahāya anupādiyāno ñāṇepi so nissayaṃ no karoti sa ve viyattesu na vaggasārī diṭṭhimpi so na pacceti kiñci. |412.1229| Yassūbhayante paṇidhīdha natthi bhavābhavāya idha vā huraṃ vā nivesanā yassa 3- na santi keci dhammesu niccheyya samuggahītaṃ |412.1230| tassīdha diṭṭhe va sute mute vā @Footnote: 1 Ma. Yu. sīlavate. 2 Po. cāpi . 3 Ma. Yu. tassa. Pakappitā natthi anūpi saññā taṃ brāhmaṇaṃ diṭṭhimanādiyānaṃ kenīdha lokasmiṃ vikappayeyya. |412.1231| Na kappayanti na purekkharonti dhammāpi tesaṃ na paṭicchitāse na brāhmaṇo sīlavatena neyyo pāraṃ gato na pacceti tādīti. Paramaṭṭhakasuttaṃ pañcamaṃ. --------------- Suttanipāte catutthassa aṭṭhakavaggassa chaṭṭhaṃ jarāsuttaṃ [413] |413.1232| 6 Appaṃ vata jīvitaṃ idaṃ oraṃ vassasatāpi miyyati sacepi 1- aticca jīvati atha kho so jarasāpi miyyati. |413.1233| Socanti janā mamāyite na hi santi niccā pariggahā vinābhāvasantamevidaṃ iti disvā nāgāramāvase. |413.1234| Maraṇenapi taṃ pahiyyati yaṃ puriso mamayidanti maññati etampi 2- viditvā paṇḍito na mamattāya nametha māmako. |413.1235| Supinena yathāpi saṅgataṃ paṭibuddho puriso na passati evampi piyāyitaṃ janaṃ petaṃ kālakataṃ na passati. @Footnote: 1 Po. Ma. Yu. yo cepi . 2 evampītipi. |413.1236| Diṭṭhāpi sutāpi te janā yesaṃ nāmamidaṃ pavuccati nāmamevāvasissati akkheyyaṃ petassa jantuno. |413.1237| Sokaparidevamaccharaṃ na jahanti giddhā mamāyite tasmā munayo pariggahaṃ hitvā acariṃsu khemadassino. |413.1238| Paṭilīnacarassa bhikkhuno bhajamānassa vivittamāsanaṃ sāmaggiyamāhu tassa taṃ yo attānaṃ bhavane na dassaye. |413.1239| Sabbattha munī anissito na piyaṃ kubbati nopi appiyaṃ tasmiṃ paridevamaccharaṃ paṇṇe vāri yathā na limpati. |413.1240| Udakabindu yathāpi pokkhare padume vāri yathā na limpati evaṃ munīno palimpati yadidaṃ diṭṭhaṃ sutaṃ mutesu vā. |413.1241| Dhono na hi tena maññati yadidaṃ diṭṭhaṃ sutaṃ mutesu vā nāññena visuddhimicchati na hi so rajjati no virajjatīti. Jarāsuttaṃ chaṭṭhamaṃ. ----------- Suttanipāte catutthassa aṭṭhakavaggassa sattamaṃ tissametteyyasuttaṃ [414] |414.1242| 7 Methunamanuyuttassa (iccāyasmā tissametteyyo) 1- vighātaṃ brūhi mārisa sutvāna tava sāsanaṃ viveke sikkhissāmase. |414.1243| Methunamanuyuttassa (metteyyāti bhagavā) @Footnote: 1 Ma. Yu. tisso metteyyo. Mussate vāpi sāsanaṃ micchā ca paṭipajjati etaṃ tasmiṃ anāriyaṃ. |414.1244| Eko pubbe caritvāna methunaṃ yo nisevati yānaṃ bhantaṃva taṃ loke hīnamāhu puthujjanaṃ. |414.1245| Yaso kittī ca yā pubbe hāyate vāpi tassa sā etampi disvā sikkhetha methunaṃ vippahātave. |414.1246| Saṅkappehi pareto so 1- kapaṇo viya jhāyati sutvā paresaṃ nigghosaṃ maṅku hoti tathāvidho. |414.1247| Atha satthāni kurute paravādehi codito esa khvassa mahāgedho mosavajjaṃ pagāhati. |414.1248| Paṇḍitoti samaññāto ekacariyaṃ adhiṭṭhito athāpi methune yutto mandova parikissati. |414.1249| Etamādīnavaṃ ñatvā muni pubbāpare idha ekacariyaṃ daḷhaṃ kayirā na nisevetha methunaṃ. |414.1250| Vivekaññeva sikkhetha etadariyānamuttamaṃ tena seṭṭho na maññetha sa ve nibbānasantike. |414.1251| Rittassa munino carato kāmesu anapekkhino oghatiṇṇassa pihayanti kāmesu gadhitā pajāti. Tissametteyyasuttaṃ sattamaṃ. @Footnote: 1 Yu. yo. Suttanipāte catutthassa aṭṭhakavaggassa aṭṭhamaṃ pasūrasuttaṃ [415] |415.1252| 8 Idheva suddhī iti vādayanti nāññesu dhammesu visuddhimāhu yaṃ nissitā tattha subhaṃ vadānā paccekasaccesu puthū niviṭṭhā. |415.1253| Te vādakāmā parisaṃ vigayha bālaṃ dahantī mithu aññamaññaṃ vadanti te aññasitā kathojjaṃ pasaṃsakāmā kusalā vadānā. |415.1254| Yutto kathāyaṃ parisāya majjhe pasaṃsamicchaṃ vinighāti hoti apāhatasmiṃ pana maṅku hoti nindāya so kuppati randhamesī. |415.1255| Yamassa vādaṃ parihīnamāhu apāhataṃ pañhavimaṃsakāse paridevati socati hīnavādo upaccagā manti anutthunāti. |415.1256| Ete vivādā samaṇesu jātā etesu ugghāti nigghāti hoti Etampi disvā virame kathojjaṃ na haññadatthatthi pasaṃsalābhā. |415.1257| Pasaṃsito vā pana tattha hoti akkhāya vādaṃ parisāya majjhe so hassatī uṇṇamaticca 1- tena pappuyya taṃ attha yathā mano ahu 2-. |415.1258| Yā uṇṇatī sāssa vighātabhūmi mānātimānaṃ vadate paneso etampi disvā virame kathojjaṃ 3- na tena suddhiṃ kusalā vadanti. |415.1259| Sūro yathā rājakhādāya puṭṭho abhigajjameti paṭisūramicchaṃ yeneva so tena palehi sūra 4- pubbeva natthī yadidaṃ yudhāya. |415.1260| Ye diṭṭhimuggayha vivādayanti idameva saccanti ca vādayanti 5- te tvaṃ vadassu na hi tedha atthi vādamhi jāte paṭisenikattā. |415.1261| Visenikatvā pana ye caranti diṭṭhīhi diṭṭhiṃ avirujjhamānā @Footnote: 1 Ma. uṇṇamatī ca. 2 Po. manohu. 3 Po. Ma. Yu. etaṃ pi disvā na vivādayetha. @4 Po. sūraṃ. 5 Po. saccanti pavādayanti. Tesu tvaṃ kiṃ labhetho pasūra yesīdha natthī paramuggahītaṃ. |415.1262| Atha tvaṃ pavitakkamāgamā manasā diṭṭhigatāni cintayanto dhonena yugaṃ samāgamā na hi tvaṃ sakkhasi sampayātaveti. Pasūrasuttaṃ aṭṭhamaṃ. ------------The Pali Tipitaka in Roman Character Volume 25 page 484-497. http://84000.org/tipitaka/read/roman_item_s.php?book=25&item=408&items=8 Classified by [Item Number] :- http://84000.org/tipitaka/read/roman_item_s.php?book=25&item=408&items=8&mode=bracket Compare with The Pali Tipitaka in Thai Character :- http://84000.org/tipitaka/read/pali_item_s.php?book=25&item=408&items=8 Compare with The Royal Version of Thai Tipitaka :- http://84000.org/tipitaka/read/byitem_s.php?book=25&item=408&items=8 Study Atthakatha :- http://84000.org/tipitaka/attha/attha.php?b=25&i=408 The Pali Atthakatha in Thai :- http://84000.org/tipitaka/atthapali/read_th.php?B=29&A=7768 The Pali Atthakatha in Roman :- http://84000.org/tipitaka/atthapali/read_rm.php?B=29&A=7768 Contents of The Tipitaka Volume 25 http://84000.org/tipitaka/read/?index_25
![]() ![]() ![]() ![]() |
บันทึก ๑๔ พฤศจิกายน พ.ศ. ๒๕๖๐. การแสดงผลนี้อ้างอิงข้อมูลจากพระไตรปิฎกฉบับภาษาบาลี อักษรโรมัน. หากพบข้อผิดพลาด กรุณาแจ้งได้ที่ [email protected]