|
| บทนำ พระวินัยปิฎก พระสุตตันตปิฎก พระอภิธรรมปิฎก ค้นพระไตรปิฎก ชาดก หนังสือธรรมะ |
Sambhavajātakaṃ
rajjañca paṭipannasmāti idaṃ satthā jetavane viharanto
paññāpāramiṃ ārabbha kathesi.
Paccuppannavatthu mahāummaṅgajātake āvibhavissati.
Atīte pana kururaṭṭhe indapattanagare dhanañjayakorabyo nāma
---------------------------------------------------------------------------------------------
page256.
Rājā rajjaṃ kāresi. Tassa sucīrato nāma brāhmaṇo purohito
atthadhammānusāsako ahosi. Rājā dānādīni puññāni karonto
dhammena rajjaṃ anusāsi. So ekadivasaṃ dhammayāgaṃ nāma pañhaṃ
abhisaṅkharitvā sucīratabrāhmaṇaṃ āsane nisīdāpetvā sakkāraṃ katvā
pañhaṃ pucchanto catasso gāthā abhāsi
rajjañca paṭipannasmā ādhipaccaṃ sucīrata
mahantaṃ pattumicchāmi vijetuṃ paṭhaviṃ imaṃ.
Dhammena no adhammena adhammo me na ruccati
kiccova dhammo carito rañño hoti sucīrata.
Idha cevāninditā yena pecca yena aninditā
yasaṃ devamanussesu yena pappomu brāhmaṇa.
Yohaṃ atthañca dhammañca kattumicchāmi brāhmaṇa
taṃ tvaṃ atthañca dhammañca brāhmaṇakkhāhi pucchitoti.
Tattha rajjanti ācariya mayaṃ imasmiṃ sattayojanike indapattanagare
rajjañca tiyojanasatike kururaṭṭhe issarabhāvasaṅkhātaṃ ādhipaccañca.
Paṭipannāti adhigatā. Mahantanti idāni mahantabhāvaṃ
pattumicchāmi. Vijetunti imaṃ paṭhaviṃ dhammena abhibhavituṃ ajjhottharituṃ
icchāmi. Kiccovāti avasesajanehi raññova dhammo kicco
karaṇīyataro. Rājānuvattako hi loko so tasmiṃ dhammike
sabbopi dhammiko hoti tasmā esa dhammo nāma raññova
kiccoti. Idha cevāninditāti yena mayaṃ idha loke ca paraloke
---------------------------------------------------------------------------------------------
page257.
Ca aninditā. Yena pappemūti yena mayaṃ nirayādīsu anibbattitvā
devesu ca mānusesu ca yasaṃ issariyaṃ sobhaggappattaṃ pāpuṇeyyāma
taṃ no kāraṇaṃ kathehīti. Yohanti brāhmaṇa yo ahaṃ phalavipākasaṅkhātaṃ
atthañca tassa atthassa hetubhūtaṃ dhammañca kattuṃ samādāya
vattituṃ uppādetuñca icchāmi. Taṃ tvanti tassa mayhaṃ tvaṃ sukheneva
nibbānagāmimaggaṃ āruyha appaṭisandhikabhāvaṃ patthentassa taṃ atthañca
dhammañca pucchito akkhāhi pākaṭaṃ katvā kathehīti brāhmaṇaṃ
dhammayāgapañhaṃ pucchi.
Ayaṃ pana pañho gambhīro buddhavisayo sabbaññubuddhameva taṃ
pucchituṃ yuttaṃ tasmiṃ asati sabbaññutapariyesakaṃ bodhisattaṃ pucchituṃ
vaṭṭatīti. Sucīrato pana attano abodhisattatāya pañhaṃ kathetuṃ
nāsakkhi. Asakkonto ca paṇḍitamānaṃ akatvā attano asamatthabhāvaṃ
kathento gāthamāha
nāññatra vidhurā rāja etaṃ akkhātumarahati
yaṃ tvaṃ atthañca dhammañca kattumicchasi khattiyāti.
Tassattho avisayo esa mahārāja pañho mādisānaṃ ahaṃ
hi nevassa ādiṃ na pariyosānaṃ passāmi andhakāraṃ paviṭṭho
viya homi bārāṇasirañño pana purohito vidhuro nāma brāhmaṇo
atthi sova taṃ ācikkheyya taṃ ṭhapetvā yaṃ tvaṃ atthañca
dhammañca kattumicchasi etadakkhātuṃ na añño arahatīti.
Rājā tassa vacanaṃ sutvā tenahi brāhmaṇa khippaṃ tassa
---------------------------------------------------------------------------------------------
page258.
Santikaṃ gacchāhīti paṇṇākāraṃ datvā taṃ pesetukāmo gāthamāha
ehi kho pahito gaccha vidhurassa upantikaṃ
nikkhaṃ rattasuvaṇṇassa haraṃ gaccha sucīrata
abhihāraṃ imaṃ dajjā atthadhammānusiṭṭhiyāti.
Tattha upantikanti santikaṃ. Nikkhanti pañcatulā suvaṇṇā
eko nikkho ayaṃ pana rattasuvaṇṇassa nikkhasahassaṃ datvā
evamāha. Imaṃ dajjāti tena imasmiṃ dhammayāgapañhe kathite tassa
atthadhammānusiṭṭhiyā abhihāraṃ pūjaṃ karonto imaṃ nikkhasahassaṃ
dadeyyāsīti.
Evañca pana vatvā so pañhavisajjanassa likhanatthāya
satasahassagghanikaṃ suvaṇṇapaṭṭaṃ gamanatthāya yānaṃ parivāratthāya
balanikāyaṃ paṇṇākāraṃ katvā taṃ khaṇaññeva uyyojesi. So pana
indapattanagarā nikkhamitvā ujukameva bārāṇasiyaṃ agantvā yattha
yattha paṇḍitā vasanti sabbāni tāni ṭhānāni upasaṅkamitvā
sakalajambūdīpe pañhassa visajjanākāraṃ alabhitvā anupubbena bārāṇasiṃ
patvā ekasmiṃ ṭhāne nivāsaṃ gahetvā katipayehi janehi saddhiṃ
pātarāsabhuñjanavelāya vidhurassa nivesanaṃ gantvā āgatabhāvaṃ
ārocāpetvā tena pakkosāpito taṃ sake ghare bhuñjamānaṃ addasa.
Tamatthaṃ pakāsento āvikaronto satthā sattamaṃ gāthamāha
svādhippāgā bhāradvājo vidhurassa upantikaṃ
tamaddasa mahābrahmā asamānaṃ sake ghareti.
---------------------------------------------------------------------------------------------
page259.
Tattha svādhippāgāti so bhāradvājagotto sucīrato adhippāgā
gatoti attho. Mahābrahmāti mahābrāhmaṇo. Asamānanti
bhuñjamānaṃ.
So pana tassa bālasahāyako ekācariyakule uggahitasippo
tasmā tena saddhiṃ ekatova bhuñjitvā bhattakiccapariyosāne sukhanisinno
samma kimatthaṃ āgatosīti puṭṭho āgamanakāraṇaṃ ācikkhanto aṭṭhamaṃ
gāthamāha
raññohaṃ pahito dūto korabyassa yasassino
atthaṃ dhammañca pucchesi iccabravi yudhiṭṭhilo
taṃ tvaṃ atthañca dhammañca vidhurakkhāhi pucchitoti.
Tattha raññohanti rañño ahaṃ korabyassa yasassino dūto.
Pahitoti tena pesito idhāgacchāmi. Pucchesīti so yudhiṭṭhilagotto
dhanañjayarājā dhammayāgapañhaṃ nāma pucchi ahaṃ kathetuṃ asakkonto
tvaṃ sakkhissasīti ñatvā tassa ārocesi so paṇṇākāraṃ datvā
pañhaṃ pucchanatthāya maṃ tava santikaṃ pesento vidhurassa santikaṃ
gantvā imassa pañhassa atthañca pālidhammañca puccheyyāsi iti
abravi taṃ tvaṃ idāni mayā pucchito akkhāhīti.
Tadā pana so brāhmaṇo mahājanassa cittaṃ gaṇhissāmīti
gaṅgaṃ pidahanto viya vinicchayaṃ vicāreti tassa pañhassa visajjane
okāso natthi so tamatthaṃ ācikkhanto navamaṃ gāthamāha
---------------------------------------------------------------------------------------------
page260.
Gaṅgaṃ me pidahissanti na taṃ sakkomi brāhmaṇa
apidhetuṃ mahāsaddaṃ taṃ kathaṃ so bhavissati
na te sakkomi akkhātuṃ atthaṃ dhammañca pucchitoti.
Tassattho brāhmaṇa mayhaṃ mahājanassa nānācittagatisaṅkhātaṃ
gaṅgaṃ pidahissanti byāpāro uppanno tamahaṃ mahāsaddaṃ apidhetuṃ
na sakkomi tasmā kathaṃ so okāso bhavissati tasmiṃ asati
te ahaṃ pañhaṃ na visajjeyyaṃ iti cittekaggatañceva okāsañca
alabhanto na te sakkomi akkhātuṃ atthañca dhammañca pucchitoti.
Evañca pana vatvā putto me paṇḍito mayā
ñāṇavantataro so te byākarissati tassa santikaṃ gacchāhīti vatvā
dasamaṃ gāthamāha
bhadrakāro ca me putto oraso mama atrajo
taṃ tvaṃ atthañca dhammañca gantvā pucchassu brāhmaṇāti.
Tattha orasoti ure saṃvaddho. Atrajoti attanā jāto.
Taṃ sutvā sucīrato vidhurassa gharā nikkhamitvā bhadrakārassa
bhuttapātarāsassa attano parisāya majjhe nisinnakāle nivesanaṃ
agamāsi.
Tamatthaṃ pakāsento satthā ekādasamaṃ gāthamāha
svādhippāgā bhāradvājo bhadrakārassa santikaṃ
tamaddasa mahābrahmā nisinnaṃ samhi vesmanīti.
Tattha vesmanīti ghare.
---------------------------------------------------------------------------------------------
page261.
So tattha gantvā bhadrakāramāṇavena katāsanābhihārasakkāro
nisīditvā āgamanakāraṇaṃ puṭṭho dvādasamaṃ gāthamāha
raññohaṃ pahito dūto korabyassa yasassino
atthaṃ dhammañca pucchesi iccabravi yudhiṭṭhilo
taṃ tvaṃ atthañca dhammañca bhadrakāra bravīhi meti.
Atha naṃ bhadrakāro tāta ahaṃ imesu divasesu paradārikakamme
abhiniviṭṭho cittaṃ me byākulaṃ tena tyāhaṃ visajjetuṃ na
sakkhissāmi mayhaṃ pana kaniṭṭho sañjayakumāro nāma mayā ativiya
ñāṇavantataro taṃ puccha so te pañhaṃ visajjessatīti tassa
santikaṃ pesento dve gāthā abhāsi
maṃsakājaṃ avahāya godhaṃ anupatāmahaṃ
na te sakkomi akkhātuṃ atthaṃ dhammañca pucchito
sañjayo nāma me bhātā kaniṭṭho me sucīrata
taṃ tvaṃ atthañca dhammañca gantvā pucchassu brāhmaṇāti.
Tattha maṃsakājanti yathā nāma puriso thūlamigamaṃsaṃ kājenādāya
gacchanto antarāmagge godhapotakaṃ disvā maṃsakājaṃ chaḍḍetvā taṃ
anubandheyya evameva attano ghare vasavattaniṃ bhariyaṃ chaḍḍetvā
parassa rakkhitagopitaṃ itthiṃ anubandhanto homīti dīpento evamāha.
So tasmiṃyeva khaṇe sañjayassa nivesanaṃ gantvā tena katasakkāro
āgamanakāraṇaṃ puṭṭho ācikkhi.
Tamatthaṃ pakāsento satthā dve gāthā abhāsi
---------------------------------------------------------------------------------------------
page262.
Svādhippāgā bhāradvājo sañjayassa upantikaṃ
tamaddasa mahābrahmā nisinnaṃ samhi vesmani.
Raññohaṃ pahito dūto korabyassa yasassino
atthaṃ dhammañca pucchesi iccabravi yudhiṭṭhilo
taṃ tvaṃ atthañca dhammañca sañjayakkhāhi pucchitoti.
Sañjayakumāro pana tadā paradārameva sevati. Athassa
sohaṃ tāta paradāraṃ sevāmi sevanto ca pana gaṅgaṃ taritvā
paratīraṃ gacchāmi taṃ maṃ sāyañca pāto ca nadiṃ tarantaṃ maccu
gilati nāma tena me cittaṃ byākulaṃ na tyāhaṃ ācikkhituṃ
sakkhissāmi kaniṭṭho pana me sambhavakumāro nāma atthi jātiyā
sattavassiko mayā sataguṇena sahassaguṇena satasahassaguṇena
adhikañāṇataro so te ācikkhissati gaccha taṃ pucchāhīti imamatthaṃ
pakāsento so dve gāthā abhāsi
sadā maṃ gilati maccu sāyaṃ pāto sucīrata
na te sakkomi akkhātuṃ atthaṃ dhammañca pucchito.
Sambhavo nāma me bhātā kaniṭṭho me sucīrata
taṃ tvaṃ atthañca dhammañca gantvā pucchassu brāhmaṇāti.
Taṃ sutvā sucīrato ayaṃ pañho imasmiṃ loke acchariyabbhūto
bhavissati imaṃ visajjetuṃ samattho nāma natthi maññeti cintetvā
dve gāthā abhāsi
---------------------------------------------------------------------------------------------
page263.
Abbhūto vata bho dhammo nāyaṃ asmāka ruccati
tayo janā pitāputtā te su paññāya no vidū.
Na naṃ sakkotha akkhātuṃ atthaṃ dhammañca pucchitā
kathaṃ nu daharo jaññā atthaṃ dhammañca pucchitoti.
Tattha nāyanti ayaṃ pañhādhammo abbhūto imaṃ kathetuṃ samatthena
nāma na bhavitabbaṃ tasmā yaṃ tvaṃ kumāro kathessatīti vadesi
nāyaṃ asmākaṃ ruccati. Te sūti ettha sukāro nipātamattaṃ.
Pitā vidhuro puttāpi bhadrakāro ca sañjayo cāti tepi tayo
pitāputtā paññāya imaṃ dhammaṃ no vidū na vijānanti añño
koci jānissatīti attho. Na nanti tumhe tayo janā pucchitā
etaṃ akkhātuṃ na sakkotha daharo sattavassiko kumāro pucchito
kathaṃ nu jaññā kena kāraṇena jānituṃ sakkhissatīti attho.
Taṃ sutvā sañjayakumāro tāta sambhavakumāro daharoti
maññāsi sacepi pañhavisajjanena atthiko gaccha taṃ pucchāti
atthadīpanāhi kumārassa vaṇṇaṃ pakāsento dvādasa gāthā
abhāsi
mā naṃ daharoti maññāsi apucchitvāna sambhavaṃ
pucchitvā sambhavaṃ jaññā atthaṃ dhammañca brāhmaṇa.
Yathāpi cando vimalo gacchaṃ ākāsadhātuyā
sabbe tāragaṇe loke ābhāya atirocati.
---------------------------------------------------------------------------------------------
page264.
Evampi daharūpeto paññāyogena sambhavo
mā naṃ daharoti maññāsi apucchitvāna sambhavaṃ
pucchitvā sambhavaṃ jaññā atthaṃ dhammañca brāhmaṇa.
Yathāpi rammako māso gimhānaṃ hoti brāhmaṇa
atevaññehi māsehi dumapupphehi sobhati.
Evampi daharūpeto paññāyogena sambhavo
mā naṃ daharoti maññāsi apucchitvāna sambhavaṃ
pucchitvā sambhavaṃ jaññā atthaṃ dhammañca brāhmaṇa.
Yathāpi himavā brahme pabbato gandhamādano
nānārukkhehi sañchanno mahābhūtagaṇālayo
osadhehi ca dibbehi disā bhāti pavāti ca.
Evampi daharūpeto paññāyogena sambhavo
mā naṃ daharoti maññāsi apucchitvāna sambhavaṃ
pucchitvā sambhavaṃ jaññā atthaṃ dhammañca brāhmaṇa.
Yathāpi pāvako brahme accimālī yasassimā
jalamāno vane gacche analo kaṇhavattanī.
Ghaṭāsano dhūmaketu uttamāhevanandaho
nissive pabbataggasmiṃ bahutejo virocati.
Evampi daharūpeto paññāyogena sambhavo
mā naṃ daharoti maññāsi apucchitvāna sambhavaṃ
pucchitvā sambhavaṃ jaññā atthaṃ dhammañca brāhmaṇa.
---------------------------------------------------------------------------------------------
page265.
Javena bhadraṃ jānanti balibaddañca vāhiye
dohena dhenuṃ jānanti bhāsamānañca paṇḍitaṃ.
Evampi daharūpeto paññāyogena sambhavo
mā naṃ daharoti maññāsi apucchitvāna sambhavaṃ
pucchitvā sambhavaṃ jaññā atthaṃ dhammañca brāhmaṇāti.
Tattha jaññāti jānissasi. Candoti puṇṇacando. Vimaloti
abbhādimalarahito. Evampi daharūpetoti evaṃ sambhavakumāro
daharabhāvena upetopi paññāyogena sakalajambūdīpatale avasesapaṇḍite
atirocati atikkamitvā virocati bhāsati. Rammakoti cittamāso.
Atevaññehīti ativiya aññehi ekādasahi māsehi. Evanti evaṃ
sambhavopi paññāyogena sobhati. Himavāti himapātasamaye himayuttoti
himavāti gimhakāle himañca vamatīti himavāti. Sampattaṃ janaṃ
gandhena madayatīti gandhamādano. Mahābhūtagaṇālayoti devagaṇanivāso.
Disā bhātīti sabbadisā ekobhāsā viya karoti. Pavātīti gandhena
sabbā disā vāyati. Evanti evaṃ sambhavopi paññāyogena
sabbā disā bhāti ceva pavāti ca. Yasassimāti tejasampattiyā
yasassimā. Accimālīti accīhi yutto. Jalamāno vane gaccheti
gacchasaṅkhāte mahāvane jalanto carati. Analoti atitto. Gatamaggassa
kaṇhabhāvena kaṇhavattanī. Yaññe āhutivasena ghaṭaṃ asnātīti
ghaṭāsano. Dhūmo ketukiccaṃ assa sādhetīti dhūmaketu.
Uttamāhevanandahoti ahevanaṃ vuccati vanasaṇḍo uttamavanasaṇḍaṃ dahatīti
---------------------------------------------------------------------------------------------
page266.
Attho. Nissiveti rattibhāge. Pabbataggasminti pabbatasikhare.
Bahutejoti bahuindano. Virocatīti sabbā disā obhāsati.
Evanti evaṃ mama kaniṭṭho sambhavakumāro daharopi paññāyogena
virocati. Bhadranti bhadramassājānīyaṃ javasampattiyā jānanti na
sarīrena. Vāhiyeti vahitabbe bhāre sati bhāravahatāya ayaṃ uttamoti
balibaddaṃ jānanti. Dohenāti dohasampattiyā dhenuṃ sukhīrāti
jānanti. Bhāsamānanti ettha nānābhāsamānaṃ jānanti. Missaṃ
bālehi paṇḍitanti suttaṃ āharitabbaṃ.
Sucīrato evaṃ tasmiṃ sambhavaṃ vaṇṇente pañhaṃ pucchitvā
jānissāmīti kahaṃ pana te kumāra kaniṭṭhoti pucchi. Athassa so
sīhapañjaraṃ vivaritvā hatthaṃ pasāretvā so eso pāsādadvāre
antaravīthiyaṃ kumārakehi saddhiṃ suvaṇṇavaṇṇo kīḷati ayaṃ mama
kaniṭṭho upasaṅkamitvā taṃ pucchatha buddhalīlāya te pañhaṃ
kathessatīti āha. Sucīrato tassa vacanaṃ sutvāva pāsādā oruyha
kumārassa santikaṃ agamāsi. Kāya velāyāti. Kumārassa
nivatthasāṭakaṃ mocetvā khandhe khipitvā ubhohi hatthehi paṃsuṃ gahetvā
ṭhitavelāya.
Tamatthaṃ āvikaronto satthā
svādhippāgā bhāradvājo sambhavassa upantikaṃ
tamaddasa mahābrahmā kīḷamānaṃ bahīpureti
gāthamāha.
---------------------------------------------------------------------------------------------
page267.
Tattha bahīpureti bahinivesane.
Mahāsattopi brāhmaṇaṃ āgantvā purato ṭhitaṃ disvā tāta
kenatthenāgatosīti pucchitvā tāta kumāra ahaṃ jambūdīpatale
āhiṇḍanto mayā pucchitaṃ pañhaṃ kathetuṃ samatthaṃ alabhitvā tava
santikaṃ āgatomhīti vutte sakalajambūdīpe kira avinicchito pañho
mama santikaṃ āgato ahaṃ ñāṇena mahallakoti hirottappaṃ
paṭilabhitvā hatthagataṃ paṃsuṃ chaḍḍetvā khandhato sāṭakaṃ ādāya
nivāsetvā puccha brāhmaṇa buddhalīlāya te kathessāmīti
sabbaññuppavāraṇaṃ pavāresi. Tato brāhmaṇo
raññohaṃ pahito dūto korabyassa yasassino
atthaṃ dhammañca pucchesi iccabravī yudhiṭṭhilo
taṃ tvaṃ atthañca dhammañca sambhava akkhāhi pucchitoti.
Gāthāya pañhaṃ pucchi.
Tassattho sambhavapaṇḍitassa guṇo gaganamajjhe puṇṇacando
viya pākaṭo ahosi.
Atha naṃ tenahi suṇāhīti vatvā dhammayāgapañhaṃ visajjento
taggha te ahamakkhissaṃ yathāpi kusalo tathā
rājā ca kho taṃ jānāti yadi kāhati vā na vāti
gāthamāha.
Tassa antaravīthiyaṃ ṭhatvā madhurassarena dhammaṃ desentassa saddo
dvādasayojanikaṃ sakalabārāṇasinagaraṃ avatthari. Atha rājā ca
---------------------------------------------------------------------------------------------
page268.
Uparājādayo ca sabbe sannipatiṃsu. Mahāsatto mahājanassa majjhe
dhammadesanaṃ paṭṭhapesi.
Tattha tagghāti ekaṃsavacanaṃ. Yathāpi kusaloti yathā atikusalo
sabbaññubuddho ācikkhati tathā te ekaṃseneva ahamakkhissanti
attho. Rājā ca kho tanti ahaṃ taṃ pañhaṃ yathā tumhākaṃ
rājā jānituṃ sakkoti tathā kathessāmi tato uttariṃ rājā
evaṃ taṃ jānāti yadi karissati vā na vā karissati karontassa
vā akarontassa vā tasseva taṃ bhavissati mayhaṃ pana doso
natthīti dīpeti.
Evaṃ imāya gāthāya pañhakathanaṃ paṭijānitvā idāni
dhammayāgapañhaṃ kathento āha
ajja suveti saṃseyya raññā puṭṭho sucīrata
mā katvā avasī rājā atthe jāte yudhiṭṭhilo.
Ajjhattaññeva saṃseyya raññā puṭṭho sucīrata
kummaggaṃ na niveseyya yathā muḷho acetaso.
Attānaṃ nātivatteyya adhammaṃ na samācare
atitthe nappatāreyya anatthe na yuto siyā.
Yo ca etāni ṭhānāni kattuṃ jānāti khattiyo
sadā so vaḍḍhate rājā sukkapakkheva candimā.
Ñātīnañca piyo hoti mittesu ca virocati
kāyassa bhedā sappañño saggaṃ so upapajjatīti.
---------------------------------------------------------------------------------------------
page269.
Tattha saṃseyyāti katheyya. Idaṃ vuttaṃ hoti tāta sucīrata
sace tumhākaṃ raññā ajja dānaṃ dema sīlaṃ rakkhāma
uposathakammaṃ karomāti koci puṭṭho mahārāja ajja tāva pāṇaṃ hanāma
kāme paribhuñjāma suraṃ pivāma kusalaṃ pana karissāma suveti
rañño saṃseyya katheyya tassa atimahantassāpi amaccassa vacanaṃ
katvā tumhākaṃ rājā yudhiṭṭhilagotto tathārūpe atthe jāte taṃ
divasaṃ pamādena vītināmento mā avasi tassa vacanaṃ akatvā
uppannaṃ kusalacittaṃ aparihāpetvā kusalapaṭisaṃyuttaṃ kammaṃ karotuyeva
idamassa katheyyāsīti. Evaṃ mahāsatto imāya gāthāya ajjeva
kiccaṃ ātappaṃ ko jaññā maraṇaṃ suveti bhaddekarattasuttañca
appamādo amataṃ padaṃ pamādo maccuno padanti appamādovādañca
kathesi. Ajjhattaññevāti tāta sucīrata sambhavapaṇḍito tayā
dhammayāgapañhe pucchito kiṃ kathesīti raññā puṭṭho samāno
tumhākaṃ rañño ajjhattaññeva saṃseyya niyakajjhattasaṅkhātaṃ
khandhapañcakaṃ hutvā abhāvato aniccanti katheyyāsi. Ettāvatā
mahāsatto
sabbe saṅkhārā aniccāti yadā paññāya passati
aniccā vata saṅkhārā uppādavayadhammino
uppajjitvā nirujjhanti tesaṃ vūpasamo sukhoti
evaṃ vibhāvitaṃ aniccataṃ kathesi. Kummagganti brāhmaṇa yathā
muḷho acetano andhabālaputhujjano dvāsaṭṭhidiṭṭhigatasaṅkhātaṃ kummaggaṃ
---------------------------------------------------------------------------------------------
page270.
Sevati evaṃ tava rājā taṃ kummaggaṃ na seveyya niyyānikaṃ
dasakusalakammapathamattameva sevatu evamassa vadeyyāsīti. Attānanti
imaṃ sugatiyaṃ ṭhitaṃ attabhāvaṃ nātivatteyya yena kammena tisso
kusalasampattiyo sabbakāmamagge atikkamitvā apāye nibbattanti
taṃ kammaṃ na kareyyāti attho. Adhammanti tividhaduccaritasaṅkhātaṃ
adhammaṃ na samācareyya. Atittheti dvāsaṭṭhidiṭṭhisaṅkhāte atitthe
nappatāreyya na otāreyya. Na tāreyyātipi pāṭho. Attano
diṭṭhānugatiṃ āpajjantaṃ janaṃ otāreyya. Anattheti akāraṇe.
Na yutoti yuttapayutto na siyā. Brāhmaṇa yadi te rājā
dhammayāgapañhe vattitukāmo imasmiṃ ovāde vattatūti tassa
katheyyāsīti ayamettha adhippāyo. Sadāti satataṃ. Idaṃ vuttaṃ hoti
yo khattiyo etāni kāraṇāni kātuṃ jānāti so rājā
sukkapakkhe cando viya sadā vaḍḍhati. Virocatīti mittāmaccānaṃ
majjhe attano sīlācārañāṇādīhi guṇehi sobhati virocatīti.
Evaṃ mahāsatto gaganatale candaṃ uṭṭhāpento viya buddhalīlāya
brāhmaṇassa pañhaṃ kathesi. Mahājano nadanto selento
appoṭhento sādhukārasahassāni akāsi celukkhepe ceva aṅgulipoṭhe ca
pavattesi hatthapilandhanādīni khipi. Evaṃ khittadhanaṃ koṭippattaṃ
ahosi. Rājāpissa tuṭṭho mahantaṃ yasaṃ adāsi. Sucīratopi
nikkhasahassena pūjaṃ katvā suvaṇṇapaṭṭe jātihiṅgulakena pañhavisajjanaṃ
likhitvā indapattanagaraṃ gantvā rañño dhammayāgapañhaṃ kathesi.
---------------------------------------------------------------------------------------------
page271.
Rājā tasmiṃ dhamme vattitvā saggapūraṃ pūresi.
Satthā imaṃ dhammadesanaṃ āharitvā na bhikkhave idāneva
pubbepi tathāgato mahāpaññoyevāti vatvā jātakaṃ samodhānesi
tadā dhanañjayarājā ānando ahosi sucīrato anuruddho vidhuro
ariyakassapo bhadrakāro moggallāno sañjayamāṇavo
sārīputto sambhavapaṇḍito ahamevāti.
Sambhavajātakaṃ niṭṭhitaṃ.
Pañcamaṃ.
-------------
The Pali Atthakatha in Roman Book 41 page 255-271.
http://84000.org/tipitaka/atthapali/read_rm.php?B=41&A=5256&pagebreak=1
อรรถกถาบาลีอักษรไทย :-
http://84000.org/tipitaka/atthapali/read_th.php?B=41&A=5256&pagebreak=1
อ่านอรรถกถาแปลไทย :-
http://84000.org/tipitaka/attha/attha.php?b=27&i=2352
เนื้อความพระไตรปิฎกฉบับหลวง :-
http://84000.org/tipitaka/read/r.php?B=27&A=9525
พระไตรปิฎกฉบับบาลีอักษรไทย :-
http://84000.org/tipitaka/read/pali_read.php?B=27&A=10288
The Pali Tipitaka in Roman Character :-
http://84000.org/tipitaka/read/roman_read.php?B=27&A=10288
Contents of The Tipitaka Volume 27
http://84000.org/tipitaka/read/?index_27
        |
|
บันทึก ๖ กุมภาพันธ์ พ.ศ. ๒๕๖๑. การแสดงผลนี้อ้างอิงข้อมูลจากอรรถกถาฉบับภาษาบาลี อักษรโรมัน. หากพบข้อผิดพลาด กรุณาแจ้งได้ที่ [email protected]