Dutiyapārājikakaṇḍaṃ
[79] Tena samayena buddho bhagavā rājagahe viharati gijjhakūṭe
pabbate . tena kho pana samayena sambahulā sandiṭṭhā sambhattā
bhikkhū isigilipasse tiṇakuṭiyo karitvā vassaṃ upagacchiṃsu . āyasmāpi
dhaniyo kumbhakāraputto tiṇakuṭikaṃ karitvā vassaṃ upagacchi . athakho
te bhikkhū vassaṃ vutthā temāsaccayena tiṇakuṭiyo bhinditvā tiṇañca
kaṭṭhañca paṭisāmetvā janapadacārikaṃ pakkamiṃsu . āyasmā pana
dhaniyo kumbhakāraputto tattheva vassaṃ vasi tattha hemantaṃ tattha gimhaṃ.
Athakho āyasmato dhaniyassa kumbhakāraputtassa gāmaṃ piṇḍāya paviṭṭhassa
tiṇahāriyo kaṭṭhahāriyo tiṇakuṭikaṃ bhinditvā tiṇañca kaṭṭhañca
ādāya agamaṃsu . dutiyampi kho āyasmā dhaniyo kumbhakāraputto
tiṇañca kaṭṭhañca saṅkaḍḍhitvā tiṇakuṭikaṃ akāsi . dutiyampi kho
āyasmato dhaniyassa kumbhakāraputtassa gāmaṃ piṇḍāya paviṭṭhassa
tiṇahāriyo kaṭṭhahāriyo tiṇakuṭikaṃ bhinditvā tiṇañca kaṭṭhañca
ādāya agamaṃsu . tatiyampi kho āyasmā dhaniyo kumbhakāraputto
tiṇañca kaṭṭhañca saṅkaḍḍhitvā tiṇakuṭikaṃ akāsi . dutiyampi kho
āyasmato dhaniyassa kumbhakāraputtassa gāmaṃ piṇḍāya paviṭṭhassa
tiṇahāriyo kaṭṭhahāriyo tiṇakuṭikaṃ bhinditvā tiṇañca kaṭṭhañca
ādāya agamaṃsu . athakho āyasmato dhaniyassa kumbhakāraputtassa
Etadahosi yāvatatiyakaṃ kho me gāmaṃ piṇḍāya paviṭṭhassa tiṇahāriyo
kaṭṭhahāriyo tiṇakuṭikaṃ bhinditvā tiṇañca kaṭṭhañca ādāya agamaṃsu
ahaṃ kho pana susikkhito anavayo sake ācariyake kumbhakārakamme pariyodātasippo
yannūnāhaṃ sāmaṃ cikkhallaṃ madditvā sabbamattikāmayaṃ kuṭikaṃ kareyyanti.
{79.1} Athakho āyasmā dhaniyo kumbhakāraputto sāmaṃ cikkhallaṃ
madditvā sabbamattikāmayaṃ kuṭikaṃ karitvā tiṇañca kaṭṭhañca gomayañca
saṅkaḍḍhitvā taṃ kuṭikaṃ paci . sā ahosi kuṭikā abhirūpā dassanīyā
pāsādikā lohitakā 1- seyyathāpi indagopako . seyyathāpi nāma
kiṃkiṇikasaddo evameva tassā kuṭikāya saddo ahosi . athakho bhagavā
sambahulehi bhikkhūhi saddhiṃ gijjhakūṭā pabbatā orohanto addasa taṃ kuṭikaṃ
abhirūpaṃ dassanīyaṃ pāsādikaṃ lohitakaṃ disvāna bhikkhū āmantesi kiṃ etaṃ
bhikkhave abhirūpaṃ dassanīyaṃ pāsādikaṃ lohitakaṃ seyyathāpi indagopakoti.
Athakho te bhikkhū bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ.
{79.2} Vigarahi buddho bhagavā ananucchavikaṃ bhikkhave tassa moghapurisassa
ananulomikaṃ appaṭirūpaṃ assāmaṇakaṃ akappiyaṃ akaraṇīyaṃ kathaṃ hi nāma
so bhikkhave moghapuriso sāmaṃ cikkhallaṃ madditvā sabbamattikāmayaṃ
kuṭikaṃ karissati na hi nāma bhikkhave tassa moghapurisassa pāṇesu
anuddayā anukampā avihesā bhavissati gacchathetaṃ bhikkhave
@Footnote: 1 Yu. Ma. lohitikā.
Kuṭikaṃ bhindatha mā pacchimā janatā pāṇesu pātabyataṃ 1- āpajji na
ca bhikkhave sabbamattikāmayā kuṭikā kātabbā yo kareyya āpatti
dukkaṭassāti . evaṃ bhanteti kho te bhikkhū bhagavato paṭissuṇitvā yena
sā kuṭikā tenupasaṅkamiṃsu upasaṅkamitvā taṃ kuṭikaṃ bhindiṃsu . athakho
āyasmā dhaniyo kumbhakāraputto te bhikkhū etadavoca kissa me tumhe
āvuso kuṭikaṃ bhindathāti . bhagavā āvuso bhedāpetīti. Bhindathāvuso
sace dhammasāmī bhedāpetīti.
[80] Athakho āyasmato dhaniyassa kumbhakāraputtassa etadahosi
yāvatatiyakaṃ kho me gāmaṃ piṇḍāya paviṭṭhassa tiṇahāriyo kaṭṭhahāriyo
tiṇakuṭikaṃ bhinditvā tiṇañca kaṭṭhañca ādāya agamaṃsu yāpi mayā
sabbamattikāmayā kuṭikā katā sāpi bhagavatā bhedāpitā atthi ca me
dārugahegaṇako sandiṭṭho yannūnāhaṃ dārugahegaṇakaṃ dārūni yācitvā
dārukuṭikaṃ kareyyanti . athakho āyasmā dhaniyo kumbhakāraputto yena
dārugahegaṇako tenupasaṅkami upasaṅkamitvā dārugahegaṇakaṃ etadavoca
yāvatatiyakaṃ kho me āvuso gāmaṃ piṇḍāya paviṭṭhassa tiṇahāriyo
kaṭṭhahāriyo tiṇakuṭikaṃ bhinditvā tiṇañca kaṭṭhañca ādāya agamaṃsu yāpi
mayā sabbamattikāmayā kuṭikā katā sāpi bhagavatā bhedāpitā dehi me
āvuso dārūni icchāmi dārukuṭikaṃ kātunti. Natthi bhante tādisāni dārūni
@Footnote: 1 Yu. pātavyataṃ.
Yānāhaṃ ayyassa dadeyyaṃ atthi bhante devagahaṇadārūni 1- nagarapaṭisaṅkhārikāni
āpadatthāya nikkhittāni sace tāni rājā dāpeti harāpetha bhanteti.
Dinnāni āvuso raññāti . athakho dārugahegaṇako ime kho samaṇā
sakyaputtiyā dhammacārino samacārino brahmacārino saccavādino sīlavanto
kalyāṇadhammā rājāpimesaṃ abhippasanno na arahati adinnaṃ dinnanti
vattunti āyasmantaṃ dhaniyaṃ kumbhakāraputtaṃ etadavoca harāpetha bhanteti 2-.
Athakho āyasmā dhaniyo kumbhakāraputto tāni dārūni khaṇḍākhaṇḍikaṃ
chedāpetvā sakaṭehi nibbāhāpetvā dārukuṭikaṃ akāsi.
[81] Athakho vassakāro brāhmaṇo magadhamahāmatto rājagahe
kammante anusaññāyamāno yena dārugahegaṇako tenupasaṅkami
upasaṅkamitvā dārugahegaṇakaṃ etadavoca yāni tāni bhaṇe devagahaṇadārūni
nagarapaṭisaṅkhārikāni āpadatthāya nikkhittāni kahaṃ tāni dārūnīti .
Tāni sāmi dārūni devena ayyassa dhaniyassa kumbhakāraputtassa
dinnānīti . athakho vassakāro brāhmaṇo magadhamahāmatto
@Footnote: 1 Yu. Ma. Rā. devagahadārūni. 2 tesu vuttapotthakesu visadisatā
@hoti. tattha hi evaṃ vuttaṃ athakho dārugahegaṇakassa etadahosi
@ime kho samaṇā sakyaputtiyā .pe. dinnanti vattunti. athakho
@dārugahegaṇako āyasmantaṃ dhaniyaṃ kumbhakāraputtaṃ etadavoca harāpetha
@bhanteti.
Anattamano ahosi kathaṃ hi nāma devo devagahaṇadārūni nagarapaṭisaṅkhārikāni
āpadatthāya nikkhittāni dhaniyassa kumbhakāraputtassa dassatīti .
Athakho vassakāro brāhmaṇo magadhamahāmatto yena rājā māgadho
seniyo bimbisāro tenupasaṅkami upasaṅkamitvā rājānaṃ māgadhaṃ seniyaṃ
bimbisāraṃ etadavoca saccaṃ kira 1- devena devagahaṇadārūni nagarapaṭisaṅkhārikāni
āpadatthāya nikkhittāni dhaniyassa kumbhakāraputtassa dinnānīti . ko
evamāhāti . dārugahegaṇako devāti . Tenahi brāhmaṇa dārugahegaṇakaṃ
ānāpehīti . athakho vassakāro brāhmaṇo magadhamahāmatto dārugahegaṇakaṃ
bandhaṃ ānāpesi.
[82] Addasā kho āyasmā dhaniyo kumbhakāraputto dārugahegaṇakaṃ
bandhaṃ nīyamānaṃ 2- disvāna dārugahegaṇakaṃ etadavoca kissa tvaṃ
āvuso bandho nīyasīti 3- . tesaṃ bhante dārūnaṃ kiccāti.
Gacchāvuso ahaṃpi gacchāmīti . eyyāsi bhante purāhaṃ haññāmīti .
Athakho āyasmā dhaniyo kumbhakāraputto yena rañño māgadhassa
seniyassa bimbisārassa nivesanaṃ tenupasaṅkami upasaṅkamitvā
paññatte āsane nisīdi . athakho rājā māgadho seniyo bimbisāro
yenāyasmā dhaniyo kumbhakāraputto tenupasaṅkami upasaṅkamitvā
@Footnote: 1 tesu dvīsu potthakesu devāti ālapanaṃ atthi. 2 Yu. Ma.
@niyyamānaṃ. 3 Yu. Ma. niyyasīti.
Āyasmantaṃ dhaniyaṃ kumbhakāraputtaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi .
Ekamantaṃ nisinno kho rājā māgadho seniyo bimbisāro āyasmantaṃ
dhaniyaṃ kumbhakāraputtaṃ etadavoca saccaṃ kira mayā bhante devagahaṇadārūni
nagarapaṭisaṅkhārikāni āpadatthāya nikkhittāni ayyassa dinnānīti .
Evaṃ mahārājāti . mayaṃ kho bhante rājāno nāma bahukiccā bahukaraṇīyā
datvāpi na sareyyāma iṅgha bhante sarāpehīti . sarasi tvaṃ mahārāja
paṭhamābhisitto evarūpiṃ vācaṃ bhāsitā dinnaññeva samaṇabrāhmaṇānaṃ
tiṇakaṭṭhodakaṃ paribhuñjantūti . sarāmahaṃ bhante santi bhante samaṇabrāhmaṇā
lajjino kukkuccakā sikkhākāmā tesaṃ appamattakepi kukkuccaṃ uppajjati
tesaṃ mayā sandhāya bhāsitaṃ tañca kho araññe apariggahitaṃ so tvaṃ bhante
tena lesena dārūni adinnaṃ harituṃ maññasi kathaṃ hi nāma mādisā samaṇaṃ
vā brāhmaṇaṃ vā haneyyuṃ vā bandheyyuṃ vā pabbājeyyuṃ vā 1- gaccha
bhante lomena tvaṃ muttosi mā punapi evarūpaṃ akāsīti.
[83] Manussā ujjhāyanti khīyanti 2- vipācenti alajjino ime
samaṇā sakyaputtiyā dussīlā musāvādino ime hi nāma dhammacārino
@Footnote: 1 yuropiyamarammapotthakesu kathaṃ hi nāma mādiso samaṇaṃ vā brāhmaṇaṃ
@vā vijite vasantaṃ haneyya vā bandheyya vā pabbājeyya vāti ekavacanavasena
@payogo kato. 2 yebhuyyena khiyyantīti paṭhanti.
Samacārino brahmacārino saccavādino sīlavanto kalyāṇadhammā
paṭijānissanti natthi imesaṃ sāmaññaṃ natthi imesaṃ brahmaññaṃ
naṭṭhaṃ imesaṃ sāmaññaṃ naṭṭhaṃ imesaṃ brahmaññaṃ kuto imesaṃ sāmaññaṃ
kuto imesaṃ brahmaññaṃ apagatā ime sāmaññā apagatā ime
brahmaññā rājānaṃpi ime vañcenti kiṃ pana aññe manusseti .
Assosuṃ kho bhikkhū tesaṃ manussānaṃ ujjhāyantānaṃ khīyantānaṃ 1-
vipācentānaṃ . ye te bhikkhū appicchā santuṭṭhā lajjino kukkuccakā
sikkhākāmā te ujjhāyanti khīyanti vipācenti kathaṃ hi nāma āyasmā
dhaniyo kumbhakāraputto rañño dārūni adinnaṃ ādiyissatīti.
{83.1} Athakho te bhikkhū bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. Athakho bhagavā
etasmiṃ nidāne etasmiṃ pakaraṇe bhikkhusaṅghaṃ sannipātāpetvā āyasmantaṃ
dhaniyaṃ kumbhakāraputtaṃ paṭipucchi saccaṃ kira tvaṃ dhaniya rañño dārūni adinnaṃ
ādiyasīti 2- . saccaṃ bhagavāti . vigarahi buddho bhagavā ananucchavikaṃ
moghapurisa ananulomikaṃ appaṭirūpaṃ assāmaṇakaṃ akappiyaṃ akaraṇīyaṃ
kathaṃ hi nāma tvaṃ moghapurisa rañño dārūni adinnaṃ ādiyissasi netaṃ moghapurisa
appasannānaṃ vā pasādāya pasannānaṃ vā bhiyyobhāvāya athakhvetaṃ
moghapurisa appasannānañceva appasādāya pasannānañca ekaccānaṃ
aññathattāyāti . tena kho pana samayena aññataro purāṇavohāriko
@Footnote: 1 yebhuyyena khiyyantānanti paṭhanti. 2 Yu. ādiyīti.
Mahāmatto bhikkhūsu pabbajito bhagavato avidūre nisinno hoti . Athakho
bhagavā taṃ bhikkhuṃ etadavoca kittakena nu kho bhikkhu rājā māgadho seniyo
bimbisāro coraṃ gahetvā hanati vā bandhati vā pabbājeti vāti.
Pādena vā bhagavā pādārahena vā atirekapādena vāti. Tena kho pana
samayena rājagahe pañcamāsako pādo hoti . Athakho bhagavā āyasmantaṃ
dhaniyaṃ kumbhakāraputtaṃ anekapariyāyena vigarahitvā dubbharatāya .pe.
Viriyārambhassa vaṇṇaṃ bhāsitvā bhikkhūnaṃ tadanucchavikaṃ tadanulomikaṃ dhammiṃ
kathaṃ katvā bhikkhū āmantesi .pe. evañca pana bhikkhave imaṃ sikkhāpadaṃ
uddiseyyātha
{83.2} yo pana bhikkhu adinnaṃ theyyasaṅkhātaṃ ādiyeyya yathārūpe
adinnādāne rājāno coraṃ gahetvā haneyyuṃ vā bandheyyuṃ vā
pabbājeyyuṃ vā corosi bālosi mūḷhosi thenosīti tathārūpaṃ bhikkhu
adinnaṃ ādiyamāno ayampi pārājiko hoti asaṃvāsoti.
{83.3} Evañcidaṃ bhagavatā bhikkhūnaṃ sikkhāpadaṃ paññattaṃ hoti.
[84] Tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū rajakattharaṇaṃ
gantvā rajakabhaṇḍikaṃ avaharitvā ārāmaṃ avaharitvā bhājesuṃ .
Bhikkhū evamāhaṃsu mahāpuññattha tumhe āvuso bahuṃ tumhākaṃ
cīvaraṃ uppannanti . kuto āvuso amhākaṃ puññaṃ idāni mayaṃ
rajakattharaṇaṃ gantvā rajakabhaṇḍikaṃ avaharimhāti . nanu āvuso
bhagavatā sikkhāpadaṃ paññattaṃ kissa tumhe āvuso rajakabhaṇḍikaṃ
Avaharitthāti . saccaṃ āvuso bhagavatā sikkhāpadaṃ paññattaṃ tañca
kho gāme no araññeti . nanu āvuso tatheva taṃ hoti
ananucchavikaṃ āvuso ananulomikaṃ appaṭirūpaṃ assāmaṇakaṃ akappiyaṃ
akaraṇīyaṃ kathaṃ hi nāma tumhe āvuso rajakabhaṇḍikaṃ avaharissatha
netaṃ āvuso appasannānaṃ vā pasādāya pasannānaṃ vā bhiyyobhāvāya
athakhvetaṃ āvuso appasannānañceva appasādāya pasannānañca
ekaccānaṃ aññathattāyāti . athakho te bhikkhū chabbaggiye bhikkhū
anekapariyāyena vigarahitvā bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ.
{84.1} Athakho bhagavā etasmiṃ nidāne etasmiṃ pakaraṇe bhikkhusaṅghaṃ
sannipātāpetvā chabbaggiye bhikkhū paṭipucchi saccaṃ kira tumhe bhikkhave
rajakattharaṇaṃ gantvā rajakabhaṇḍikaṃ avaharitthāti . saccaṃ bhagavāti .
Vigarahi buddho bhagavā ananucchavikaṃ moghapurisā ananulomikaṃ appaṭirūpaṃ
assāmaṇakaṃ akappiyaṃ akaraṇīyaṃ kathaṃ hi nāma tumhe moghapurisā
rajakabhaṇḍikaṃ avaharissatha netaṃ moghapurisā appasannānaṃ vā
pasādāya .pe. Pasannānañca ekaccānaṃ aññathattāyāti.
{84.2} Athakho bhagavā chabbaggiye bhikkhū anekapariyāyena vigarahitvā
dubbharatāya .pe. viriyārambhassa vaṇṇaṃ bhāsitvā bhikkhūnaṃ tadanucchavikaṃ
tadanulomikaṃ dhammiṃ kathaṃ katvā bhikkhū āmantesi .pe. evañca
pana bhikkhave imaṃ sikkhāpadaṃ uddiseyyātha yo pana bhikkhu gāmā
vā araññā vā adinnaṃ theyyasaṅkhātaṃ ādiyeyya yathārūpe
Adinnādāne rājāno coraṃ gahetvā haneyyuṃ vā bandheyyuṃ vā
pabbājeyyuṃ vā corosi bālosi mūḷhosi thenosīti tathārūpaṃ
bhikkhu adinnaṃ ādiyamāno ayampi pārājiko hoti asaṃvāsoti.
[85] Yo panāti yo yādiso .pe. eso vuccati yo
panāti . bhikkhūti .pe. ayaṃ imasmiṃ atthe adhippeto bhikkhūti .
Gāmo nāma ekakuṭikopi gāmo dvikuṭikopi gāmo tikuṭikopi
gāmo catukkuṭikopi gāmo samanussopi gāmo amanussopi gāmo
parikkhittopi gāmo aparikkhittopi gāmo gonisādiniviṭṭhopi gāmo
yopi sattho atirekacatummāsaniviṭṭho sopi vuccati gāmo. Gāmūpacāro
nāma parikkhittassa gāmassa indakhīle ṭhitassa majjhimassa
purisassa leḍḍupāto 1- aparikkhittassa gāmassa gharūpacāre ṭhitassa
majjhimassa purisassa leḍḍupāto . araññaṃ nāma ṭhapetvā
gāmañca gāmūpacārañca avasesaṃ araññaṃ nāma . adinnaṃ nāma
yaṃ adinnaṃ anissaṭṭhaṃ aparicattaṃ rakkhitaṃ gopitaṃ mamāyitaṃ parapariggahitaṃ
etaṃ adinnaṃ nāma. Theyyasaṅkhātanti theyyacitto avaharaṇacitto.
[86] Ādiyeyyāti ādiyeyya hareyya avahareyya ariyāpathaṃ
vikopeyya ṭhānā cāveyya saṅketaṃ vītināmeyya.
[87] Yathārūpaṃ nāma pādaṃ vā pādārahaṃ vā atirekapādaṃ
vā . rājāno nāma paṭhabyā rājā padesarājā maṇḍalikā
@Footnote: 1 leṇḍupātotipi pāṭho.
Antarabhogikā akkhadassā mahāmattā ye vā pana chejjabhejjaṃ
anusāsanti ete rājāno nāma . coro nāma yo pañcamāsakaṃ
vā atirekapañcamāsakaṃ vā agghanakaṃ adinnaṃ theyyasaṅkhātaṃ ādiyati
eso coro nāma . haneyyuṃ vāti hatthena vā pādena vā kasāya vā
vettena vā addhadaṇḍakena vā chejjāya vā haneyyuṃ . bandheyyuṃ
vāti rajjubandhanena vā andubandhanena vā saṅkhalikabandhanena vā
gharabandhanena vā nagarabandhanena vā gāmabandhanena vā nigamabandhanena
vā bandheyyuṃ purisaguttiṃ vā kareyyuṃ . pabbājeyyuṃ vāti gāmā vā
nigamā vā nagarā vā janapadā vā janapadapadesā vā pabbājeyyuṃ.
Corosi bālosi mūḷhosi thenosīti paribhāso eso.
[88] Tathārūpaṃ nāma pādaṃ vā pādārahaṃ vā atirekapādaṃ
vā . ādiyamānoti ādiyamāno haramāno avaharamāno iriyāpathaṃ
vikopayamāno ṭhānā cāvayamāno saṅketaṃ vītināmayamāno.
[89] Ayampīti purimaṃ upādāya vuccati. Pārājiko hotīti seyyathāpi
nāma paṇḍupalāso bandhanā pavutto 1- abhabbo haritattāya evameva
bhikkhu pādaṃ vā pādārahaṃ vā atirekapādaṃ vā adinnaṃ theyyasaṅkhātaṃ
ādiyitvā assamaṇo hoti asakyaputtiyo tena vuccati
pārājiko hotīti . asaṃvāsoti saṃvāso nāma ekakammaṃ
@Footnote: 1 pamuttotipi pāṭho.
Ekuddeso samasikkhātā eso saṃvāso nāma so tena saddhiṃ
natthi tena vuccati asaṃvāsoti.
[90] Bhummaṭṭhaṃ thalaṭṭhaṃ ākāsaṭṭhaṃ vehāsaṭṭhaṃ udakaṭṭhaṃ nāvaṭṭhaṃ
yānaṭṭhaṃ bhāraṭṭhaṃ ārāmaṭṭhaṃ vihāraṭṭhaṃ khettaṭṭhaṃ vatthuṭṭhaṃ gāmaṭṭhaṃ
araññaṭṭhaṃ udakaṃ dantapoṇaṃ vanappati haraṇakaṃ upanidhi suṅkaghātaṃ
pāṇo apadaṃ dvipadaṃ catuppadaṃ bahuppadaṃ ocarako oṇirakkho
saṃvidhāvahāro saṅketakammaṃ nimittakammanti.
[91] Bhummaṭṭhaṃ nāma bhaṇḍaṃ bhūmiyaṃ nikkhittaṃ hoti 1- paṭicchannaṃ.
Bhummaṭṭhaṃ bhaṇḍaṃ avaharissāmīti theyyacitto dutiyaṃ vā pariyesati
kuddālaṃ vā piṭakaṃ vā pariyesati gacchati vā āpatti dukkaṭassa .
Tattha jātakaṃ kaṭṭhaṃ vā lataṃ vā chindati āpatti dukkaṭassa .
Paṃsuṃ khaṇati vā viyūhati 2- vā uddharati vā āpatti dukkaṭassa .
Kumbhiṃ āmasati āpatti dukkaṭassa . phandāpeti āpatti
thullaccayassa . ṭhānā cāveti āpatti pārājikassa . attano
bhājanaṃ pavesetvā pañcamāsakaṃ vā atirekapañcamāsakaṃ vā agghanakaṃ
theyyacitto āmasati āpatti dukkaṭassa . phandāpeti āpatti
thullaccayassa . attano bhājanagataṃ vā karoti muṭṭhiṃ vā chindati
āpatti pārājikassa . suttārūḷhaṃ bhaṇḍaṃ 3- pāmaṅgaṃ vā kaṇṭhasuttakaṃ
@Footnote: 1 ito paraṃ yuropiyamarammapotthakesu nikhātantipi atthi. 2 Yu. vyūhati
@Ma. Rā. byūhati. 3 ito paraṃ yuropiyapotthake vāsaddo dissati.
Vā 1- kaṭisuttakaṃ vā sāṭakaṃ vā veṭhanaṃ vā theyyacitto āmasati
āpatti dukkaṭassa . phandāpeti āpatti thullaccayassa . koṭiyaṃ
gahetvā uccāreti āpatti thullaccayassa . ghaṃsanto niharati
āpatti thullaccayassa . antamaso kesaggamattampi kumbhīmukhā
moceti āpatti pārājikassa . sappiṃ vā telaṃ vā madhuṃ vā phāṇitaṃ
vā pañcamāsakaṃ vā atirekapañcamāsakaṃ vā agghanakaṃ theyyacitto
ekena payogena pivati āpatti pārājikassa . tattheva bhindati vā
chaḍḍeti vā jhāpeti vā aparibhogaṃ vā karoti āpatti dukkaṭassa.
[92] Thalaṭṭhaṃ nāma bhaṇḍaṃ thale nikkhittaṃ hoti . thalaṭṭhaṃ
bhaṇḍaṃ avaharissāmīti theyyacitto dutiyaṃ vā pariyesati gacchati
vā āpatti dukkaṭassa . āmasati āpatti dukkaṭassa .
Phandāpeti āpatti thullaccayassa . ṭhānā cāveti āpatti
pārājikassa.
[93] Ākāsaṭṭhaṃ nāma bhaṇḍaṃ ākāsagataṃ hoti moro vā
kapiñjaro vā tittiro vā vaṭṭako vā sāṭakaṃ vā veṭhanaṃ vā
hiraññaṃ vā suvaṇṇaṃ vā chijjamānaṃ patati . ākāsaṭṭhaṃ bhaṇḍaṃ
avaharissāmīti theyyacitto dutiyaṃ vā pariyesati gacchati vā āpatti
@Footnote: 1 ito paraṃ tattha ca marammapotthake ca kaṇṇasuttakaṃ vāti pāṭho
@atthi.
Dukkaṭassa . gamanaṃ upacchindati āpatti dukkaṭassa . āmasati
āpatti dukkaṭassa . phandāpeti āpatti thullaccayassa . ṭhānā
cāveti āpatti pārājikassa.
[94] Vehāsaṭṭhaṃ nāma bhaṇḍaṃ vehāsagataṃ hoti mañce vā
pīṭhe vā cīvaravaṃse vā cīvararajjuyā vā bhittikhīle vā nāgadante
vā rukkhe vā laggitaṃ hoti antamaso pattādhārakepi . vehāsaṭṭhaṃ
bhaṇḍaṃ avaharissāmīti theyyacitto dutiyaṃ vā pariyesati gacchati vā
āpatti dukkaṭassa . āmasati āpatti dukkaṭassa . phandāpeti
āpatti thullaccayassa. Ṭhānā cāveti āpatti pārājikassa.
[95] Udakaṭṭhaṃ nāma bhaṇḍaṃ udake nikkhittaṃ hoti . udakaṭṭhaṃ
bhaṇḍaṃ avaharissāmīti theyyacitto dutiyaṃ vā pariyesati gacchati vā
āpatti dukkaṭassa . nimujjati vā ummujjati vā āpatti
dukkaṭassa . āmasati āpatti dukkaṭassa . phandāpeti āpatti
thullaccayassa . ṭhānā cāveti āpatti pārājikassa . tattha
jātakaṃ uppalaṃ vā padumaṃ vā puṇḍarīkaṃ vā bhisaṃ vā macchaṃ vā
kacchapaṃ vā pañcamāsakaṃ vā atirekapañcamāsakaṃ vā agghanakaṃ
theyyacitto āmasati āpatti dukkaṭassa . phandāpeti āpatti
thullaccayassa. Ṭhānā cāveti āpatti pārājikassa.
[96] Nāvā nāma yāya tarati . nāvaṭṭhaṃ nāma bhaṇḍaṃ nāvāya
nikkhittaṃ hoti . nāvaṭṭhaṃ bhaṇḍaṃ avaharissāmīti theyyacitto
Dutiyaṃ vā pariyesati gacchati vā āpatti dukkaṭassa . āmasati
āpatti dukkaṭassa . phandāpeti āpatti thullaccayassa . ṭhānā
cāveti āpatti pārājikassa . nāvaṃ avaharissāmīti theyyacitto
dutiyaṃ vā pariyesati gacchati vā āpatti dukkaṭassa . āmasati
āpatti dukkaṭassa . phandāpeti āpatti thullaccayassa . bandhanaṃ
moceti āpatti dukkaṭassa . bandhanaṃ mocetvā āmasati
āpatti dukkaṭassa . phandāpeti āpatti thullaccayassa . uddhaṃ
vā adho vā tiriyaṃ vā antamaso kesaggamattampi saṅkāmeti
āpatti pārājikassa.
[97] Yānaṃ nāma vayhaṃ ratho sakaṭaṃ sandamānikā . yānaṭṭhaṃ
nāma bhaṇḍaṃ yāne nikkhittaṃ hoti . yānaṭṭhaṃ bhaṇḍaṃ avaharissāmīti
theyyacitto dutiyaṃ vā pariyesati gacchati vā āpatti dukkaṭassa .
Āmasati āpatti dukkaṭassa . phandāpeti āpatti thullaccayassa .
Ṭhānā cāveti āpatti pārājikassa . yānaṃ avaharissāmīti
theyyacitto dutiyaṃ vā pariyesati gacchati vā āpatti
dukkaṭassa . āmasati āpatti dukkaṭassa . phandāpeti āpatti
thullaccayassa. Ṭhānā cāveti āpatti pārājikassa.
[98] Bhāro nāma sīsabhāro khandhabhāro kaṭibhāro olambako.
Sīse bhāraṃ theyyacitto āmasati āpatti dukkaṭassa . phandāpeti
āpatti thullaccayassa . khandhaṃ oropeti āpatti pārājikassa .
Khandhe bhāraṃ theyyacitto āmasati āpatti dukkaṭassa . phandāpeti
āpatti thullaccayassa . kaṭiṃ oropeti āpatti pārājikassa .
Kaṭiyā bhāraṃ theyyacitto āmasati āpatti dukkaṭassa . phandāpeti
āpatti thullaccayassa . hatthena gaṇhāti āpatti pārājikassa .
Hatthe bhāraṃ theyyacitto bhūmiyaṃ nikkhipati āpatti pārājikassa .
Theyyacitto bhūmito gaṇhāti āpatti pārājikassa.
[99] Ārāmo nāma pupphārāmo phalārāmo . ārāmaṭṭhaṃ
nāma bhaṇḍaṃ ārāme catūhi ṭhānehi nikkhittaṃ hoti bhummaṭṭhaṃ
thalaṭṭhaṃ ākāsaṭṭhaṃ vehāsaṭṭhaṃ . ārāmaṭṭhaṃ bhaṇḍaṃ avaharissāmīti
theyyacitto dutiyaṃ vā pariyesati gacchati vā āpatti dukkaṭassa .
Āmasati āpatti dukkaṭassa . phandāpeti āpatti thullaccayassa .
Ṭhānā cāveti āpatti pārājikassa . tattha jātakaṃ mūlaṃ vā tacaṃ vā
pattaṃ vā pupphaṃ vā phalaṃ vā pañcamāsakaṃ vā atirekapañcamāsakaṃ vā
agghanakaṃ theyyacitto āmasati āpatti dukkaṭassa . phandāpeti
āpatti thullaccayassa . ṭhānā cāveti āpatti pārājikassa .
Ārāmaṃ abhiyuñjati āpatti dukkaṭassa . sāmikassa vimatiṃ uppādeti
āpatti thullaccayassa . sāmiko na mayhaṃ bhavissatīti dhuraṃ nikkhipati
āpatti pārājikassa . dhammaṃ caranto sāmikaṃ parājeti āpatti
pārājikassa. Dhammaṃ caranto parajati āpatti thullaccayassa.
[100] Vihāraṭṭhaṃ nāma bhaṇḍaṃ vihāre catūhi ṭhānehi nikkhittaṃ
hoti bhummaṭṭhaṃ thalaṭṭhaṃ ākāsaṭṭhaṃ vehāsaṭṭhaṃ . vihāraṭṭhaṃ bhaṇḍaṃ
avaharissāmīti theyyacitto dutiyaṃ vā pariyesati gacchati vā āpatti
dukkaṭassa . āmasati āpatti dukkaṭassa . phandāpeti āpatti
thullaccayassa . ṭhānā cāveti āpatti pārājikassa . vihāraṃ
abhiyuñjati āpatti dukkaṭassa . sāmikassa vimatiṃ uppādeti
āpatti thullaccayassa . sāmiko na mayhaṃ bhavissatīti dhuraṃ nikkhipati
āpatti pārājikassa . dhammaṃ caranto sāmikaṃ parājeti āpatti
pārājikassa. Dhammaṃ caranto parajati āpatti thullaccayassa.
[101] Khettaṃ nāma yattha pubbaṇṇaṃ vā aparaṇṇaṃ vā
jāyati . khettaṭṭhaṃ nāma bhaṇḍaṃ khette catūhi ṭhānehi nikkhittaṃ
hoti bhummaṭṭhaṃ thalaṭṭhaṃ ākāsaṭṭhaṃ vehāsaṭṭhaṃ . khettaṭṭhaṃ bhaṇḍaṃ
avaharissāmīti theyyacitto dutiyaṃ vā pariyesati gacchati vā āpatti
dukkaṭassa . āmasati āpatti dukkaṭassa . phandāpeti āpatti
thullaccayassa . ṭhānā cāveti āpatti pārājikassa . tattha jātakaṃ
pubbaṇṇaṃ vā aparaṇṇaṃ vā pañcamāsakaṃ vā atirekapañcamāsakaṃ
vā agghanakaṃ theyyacitto āmasati āpatti dukkaṭassa .
Phandāpeti āpatti thullaccayassa . ṭhānā cāveti āpatti
pārājikassa . khettaṃ abhiyuñjati āpatti dukkaṭassa .
Sāmikassa vimatiṃ uppādeti āpatti thullaccayassa . sāmiko
Na mayhaṃ bhavissatīti dhuraṃ nikkhipati āpatti pārājikassa . dhammaṃ
caranto sāmikaṃ parājeti āpatti pārājikassa . dhammaṃ caranto
parajati āpatti thullaccayassa . khīlaṃ vā rajjuṃ vā vatiṃ vā mariyādaṃ
vā saṅkāmeti āpatti dukkaṭassa . ekaṃ payogaṃ anāgate āpatti
thullaccayassa. Tasmiṃ payoge āgate āpatti pārājikassa.
[102] Vatthu nāma ārāmavatthu vihāravatthu. Vatthuṭṭhaṃ nāma bhaṇḍaṃ
vatthusmiṃ catūhi ṭhānehi nikkhittaṃ hoti bhummaṭṭhaṃ thalaṭṭhaṃ ākāsaṭṭhaṃ
vehāsaṭṭhaṃ . vatthuṭṭhaṃ bhaṇḍaṃ avaharissāmīti theyyacitto dutiyaṃ vā
pariyesati gacchati vā āpatti dukkaṭassa . āmasati āpatti
dukkaṭassa . phandāpeti āpatti thullaccayassa . ṭhānā cāveti
āpatti pārājikassa . vatthuṃ abhiyuñjati āpatti dukkaṭassa .
Sāmikassa vimatiṃ uppādeti āpatti thullaccayassa . sāmiko na
mayhaṃ bhavissatīti dhuraṃ nikkhipati āpatti pārājikassa . dhammaṃ caranto
sāmikaṃ parājeti āpatti pārājikassa . dhammaṃ caranto parajati
āpatti thullaccayassa . khīlaṃ vā rajjuṃ vā vatiṃ vā pākāraṃ vā
saṅkāmeti āpatti dukkaṭassa . ekaṃ payogaṃ anāgate āpatti
thullaccayassa. Tasmiṃ payoge āgate āpatti pārājikassa.
[103] Gāmaṭṭhaṃ nāma bhaṇḍaṃ gāme catūhi ṭhānehi nikkhittaṃ
Hoti bhummaṭṭhaṃ thalaṭṭhaṃ ākāsaṭṭhaṃ vehāsaṭṭhaṃ . gāmaṭṭhaṃ
bhaṇḍaṃ avaharissāmīti theyyacitto dutiyaṃ vā pariyesati gacchati
vā āpatti dukkaṭassa . āmasati āpatti dukkaṭassa .
Phandāpeti āpatti thullaccayassa . ṭhānā cāveti āpatti
pārājikassa.
[104] Araññaṃ nāma yaṃ manussānaṃ pariggahitaṃ hoti etaṃ 1-
araññaṃ . araññaṭṭhaṃ nāma bhaṇḍaṃ araññe catūhi ṭhānehi nikkhittaṃ
hoti bhummaṭṭhaṃ thalaṭṭhaṃ ākāsaṭṭhaṃ vehāsaṭṭhaṃ . araññaṭṭhaṃ bhaṇḍaṃ
avaharissāmīti theyyacitto dutiyaṃ vā pariyesati gacchati vā āpatti
dukkaṭassa . āmasati āpatti dukkaṭassa . phandāpeti āpatti
thullaccayassa . ṭhānā cāveti āpatti pārājikassa . tattha jātakaṃ
kaṭṭhaṃ vā lataṃ vā tiṇaṃ vā pañcamāsakaṃ vā atirekapañcamāsakaṃ vā
agghanakaṃ theyyacitto āmasati āpatti dukkaṭassa . phandāpeti
āpatti thullaccayassa. Ṭhānā cāveti āpatti pārājikassa.
[105] Udakaṃ nāma bhājanagataṃ vā hoti pokkharaṇiyaṃ 2- vā
taḷāke vā . theyyacitto āmasati 3- āpatti dukkaṭassa .
Phandāpeti āpatti thullaccayassa . ṭhānā cāveti āpatti
@Footnote: 1 Yu. Ma. taṃ. 2 Yu. Ma. pokkharaṇiyā. 3 Yu. Ma. taṃ theyyacitto āmasati.
Pārājikassa . attano bhājanaṃ pavesetvā pañcamāsakaṃ vā
atirekapañcamāsakaṃ vā agghanakaṃ udakaṃ theyyacitto āmasati
āpatti dukkaṭassa . phandāpeti āpatti thullaccayassa . attano
bhājanagataṃ karoti āpatti pārājikassa . mariyādaṃ chindati āpatti
dukkaṭassa . mariyādaṃ chinditvā pañcamāsakaṃ vā atirekapañcamāsakaṃ
vā agghanakaṃ udakaṃ nikkhāmeti āpatti pārājikassa . atirekamāsakaṃ
vā ūnapañcamāsakaṃ vā agghanakaṃ udakaṃ nikkhāmeti āpatti thullaccayassa.
Māsakaṃ vā ūnamāsakaṃ vā agghanakaṃ udakaṃ nikkhāmeti āpatti dukkaṭassa.
[106] Dantapoṇaṃ nāma chinnaṃ vā acchinnaṃ vā . pañcamāsakaṃ
vā atirekapañcamāsakaṃ vā agghanakaṃ theyyacitto āmasati āpatti
dukkaṭassa . phandāpeti āpatti thullaccayassa . ṭhānā cāveti
āpatti pārājikassa.
[107] Vanappati nāma yo manussānaṃ pariggahito hoti rukkho
paribhogo . theyyacitto chindati pahāre pahāre āpatti dukkaṭassa.
Ekaṃ pahāraṃ anāgate āpatti thullaccayassa . tasmiṃ pahāre āgate
āpatti pārājikassa.
[108] Haraṇakaṃ nāma aññassa haraṇakaṃ bhaṇḍaṃ . theyyacitto
āmasati āpatti dukkaṭassa . phandāpeti āpatti thullaccayassa .
Ṭhānā cāveti āpatti pārājikassa . sahabhaṇḍahārakaṃ
Nessāmīti paṭhamaṃ pādaṃ saṅkāmeti āpatti thullaccayassa . dutiyaṃ
pādaṃ saṅkāmeti āpatti pārājikassa . patitaṃ bhaṇḍaṃ gahessāmīti
pātāpeti āpatti dukkaṭassa . patitaṃ bhaṇḍaṃ pañcamāsakaṃ vā
atirekapañcamāsakaṃ vā agghanakaṃ theyyacitto āmasati āpatti
dukkaṭassa . phandāpeti āpatti thullaccayassa . ṭhānā cāveti
āpatti pārājikassa.
[109] Upanidhi nāma upanikkhittaṃ bhaṇḍaṃ . dehi me bhaṇḍanti
vuccamāno nāhaṃ gaṇhāmīti bhaṇati āpatti dukkaṭassa .
Sāmikassa vimatiṃ uppādeti āpatti thullaccayassa . sāmiko
na mayhaṃ dassatīti dhuraṃ nikkhipati āpatti pārājikassa . dhammaṃ
caranto sāmikaṃ parājeti āpatti pārājikassa . dhammaṃ caranto
parajati āpatti thullaccayassa.
The Pali Tipitaka in Roman Character Volume 1 page 76-96.
https://84000.org/tipitaka/read/roman_item.php?book=1&item=79&items=31
Classified by [Item Number] :-
http://84000.org/tipitaka/read/roman_item.php?book=1&item=79&items=31&mode=bracket
Compare with The Pali Tipitaka in Thai Character :-
https://84000.org/tipitaka/read/pali_item.php?book=1&item=79&items=31
Compare with The Royal Version of Thai Tipitaka :-
https://84000.org/tipitaka/read/byitem.php?book=1&item=79&items=31
Study Atthakatha :-
https://84000.org/tipitaka/attha/attha.php?b=1&i=79
Contents of The Tipitaka Volume 1
https://84000.org/tipitaka/read/?index_1
https://84000.org/tipitaka/english/?index_1
บันทึก ๑๔ พฤศจิกายน พ.ศ. ๒๕๖๐.
การแสดงผลนี้อ้างอิงข้อมูลจากพระไตรปิฎกฉบับภาษาบาลี อักษรโรมัน.
หากพบข้อผิดพลาด กรุณาแจ้งได้ที่ [email protected]
