![]() |
| บทนำ พระวินัยปิฎก พระสุตตันตปิฎก พระอภิธรรมปิฎก ค้นพระไตรปิฎก ชาดก หนังสือธรรมะ |
374. 5. Kappattheragāthāvaṇṇanā
nānākulamalasampuṇṇotiādikā āyasmato kappattherassa gāthā. Kā uppatti?
ayampi purimabuddhesu katādhikāro tattha tattha bhave puññāni upacinanto
siddhatthassa bhagavato kāle vibhavasampanne kule nibbattitvā pitu accayena viññutaṃ
patto nānāvirāgavaṇṇavicittehi vatthehi anekavidhehi ābharaṇehi nānāvidhehi
maṇiratanehi bahuvidhehi pupphadāmamālādīhi ca kapparukakhaṃ nāma alaṅkaritvā tena satthu
thūpaṃ pūjesi. So tena puññakammena devamanussesu saṃsaranto imasmiṃ buddhuppāde
magadharaṭṭhe maṇḍalikarājakule nibbattitvā pitu accayena rajje patiṭṭhito kāmesu
ativiya ratto giddho hutvā viharati. Taṃ satthā mahākaruṇāsamāpattito vuṭṭhāya
@Footnote: 1 cha.Ma. obhāsagāthā
---------------------------------------------------------------------------------------------
page219.
Lokaṃ volokento ñāṇajāle paññāyamānaṃ disvā "kiṃ nu kho bhavissatī"ti
āvajjento "esa mama santike asubhakathaṃ sutvā kāmesu virattacitto hutvā
pabbajitvā arahattaṃ pāpuṇissatī"ti ñatvā ākāsena tattha gantvā:-
[567] "nānākulamalasampuṇṇo mahāukkārasambhavo
candanikaṃva paripakkaṃ 1- mahāgaṇḍo mahāvaṇo.
[568] Pubbaruhirasampuṇṇo gūthakūpena gāḷhito
āpopaggharaṇī 2- kāyo sadā sandati pūtikaṃ.
[569] Saṭṭhikaṇḍarasambandho maṃsalepanalepito
cammakañcukasannaddho pūtikāyo niratthako.
[570] Aṭṭhisaṅghātaghaṭito nhārusuttanibandhano
nekesaṃ saṅgatībhāvā kappeti iriyāpathaṃ.
[571] Dhuvappayāto maraṇassa 3- maccurājassa santike
idheva chaḍḍayitvāna yenakāmaṅgamo naro.
[572] Avijjāya nivuto kāyo catuganthena ganthito
oghasaṃsīdano kāyo anusayajālamotthato.
[573] Pañcanīvaraṇe yutto vitakkena samappito
taṇhāmūlenānugato mohacchādanachādito.
[574] Evāyaṃ vattatī 4- kāyo kammayantena yantito
sampatti ca vipatyantā nānābhāvo vipajjati.
[575] Yemaṃ kāyaṃ mamāyanti andhabālā puthujjanā
vaḍḍhenti kaṭasiṃ ghoraṃ ādiyanti punabbhavaṃ.
[576] Yemaṃ kāyaṃ vivajjenti gūthalittaṃva pannagaṃ
bhavamūlaṃ vamitvāna parinibbissantyanāsavā"ti
@Footnote: 1 ka. paripattaṃ 2 cha.Ma. āpopaggharaṇo 3 cha.Ma. maraṇāya 4 cha.Ma. vattate
---------------------------------------------------------------------------------------------
page220.
Imāhi gāthāhi tassa asubhakathaṃ kathesi. So satthu sammukhā anekākāravokāraṃ
yāthāvato sarīrasabhāvavibhāvanaṃ asubhakathaṃ sutvā sakena kāyena aṭṭiyamāno harāyamāno
jigucchamāno saṃviggahadayo satthāraṃ vanditvā "labheyyāhaṃ bhante bhagavato santike
pabbajjan"ti pabbajjaṃ yāci. Satthā samīpe ṭhitamaññataraṃ bhikkhuṃ āṇāpesi "gaccha
bhikkhu imaṃ pabbājetvā upasampādetvā ānehī"ti. So taṃ tacapañcakakammaṭṭhānaṃ
datvā pabbājesi. So khuraggeyeva saha paṭisambhidāhi arahattaṃ pāpuṇi. Tena
vuttaṃ apadāne 1-:-
"siddhatthassa bhagavato thūpaseṭṭhassa sammukhā
vicittadusse laggetvā 2- kapparukkhaṃ ṭhapesahaṃ.
Yaṃ yaṃ yonūpapajjāmi devattaṃ atha mānusaṃ
sobhayanto mama dvāraṃ 3- kapparukkho patiṭṭhati.
Ahañca parisā ceva ye keci samavassikā 4-
tamhā dussaṃ gahetvāna nivāsema mayaṃ sadā. 5-
Catunnavutito kappe yaṃ rukkhaṃ ṭhapayiṃ ahaṃ
duggatiṃ nābhijānāmi kapparukakhassidaṃ phalaṃ.
Ito ca sattame kappe sucelā aṭṭha khattiyā
sattaratanasampannā cakkavattī mahabbalā.
Paṭisambhidā catasso .pe. Kataṃ buddhassa sāsanan"ti.
Arahattaṃ pana patvā laddhūpasampado satthāraṃ upasaṅkamitvā vanditvā ekamantaṃ
nisinno aññaṃ byākaronto tā eva gāthā abhāsi. Teneva tā theragāthā
nāma jātā.
@Footnote: 1 khu.apa. 32/108/129 kapparukkhiyattherāpadāna 2 cha.Ma. lagetvā 3 pāli. dvāre
@4 cha.Ma. mamavassitā 5 pāli. tadā
---------------------------------------------------------------------------------------------
page221.
Tattha nānākulamalasampuṇṇoti nānākulehi nānābhāgehi malehi sampuṇṇo,
kesalomādinānāvidhaasucikoṭṭhāsabharitoti attho. Mahāukkārasambhavoti ukkāro vuccati
vaccakūpaṃ. Yattakavayā 1- mātā, tattakaṃ kālaṃ kārapariseditavaccakūpasadisatāya 2- mātu
kucchi idha "mahāukkāro"ti adhippeto. So kucchi sambhavo uppattiṭṭhānaṃ
etassāti mahāukkārasambhavo. Candanikaṃvāti candanikaṃ nāma ucchiṭṭhodakagabbhamalādīnaṃ
chaḍḍanaṭṭhānaṃ, yaṃ jaṇṇumattaṃ asucibharitampi hoti, tādisanti attho. Paripakkanti
pariṇataṃ purāṇaṃ. Tena yathā caṇḍālagāmadvāre nidāghasamaye thullaphusitake deve vassante
udakena samupabyūḷhamuttakarīsaaṭṭhicammanhārukhaṇḍakheḷasiṅghāṇikādinānākuṇapabharitaṃ
kaddamodakāluḷitaṃ katipayadivasātikkamena sañjātakimikulākulaṃ 3- suriyātapasantāpakuthitaṃ
upari pheṇapubbuḷakāni muñcantaṃ abhinīlavaṇṇaṃ paramaduggandhaṃ jegucchaṃ candanikāvāṭaṃ
neva upagantuṃ, na daṭṭhuṃ araharūpaṃ hutvā tiṭṭhati, tathārūpoyaṃ kāyoti dasseti.
Sadā dukkhatāmūlayogato asucipaggharaṇato uppādajarāmaraṇehi uddhumāyanaparipaccana-
bhijjanasabhāvattā ca mahanto gaṇḍo viyāti mahāgaṇḍo. Sabbatthakameva dukkha-
vedanānubaddhattā gaṇḍānaṃ sahanato asucivissandanato ca mahanto vaṇo viyāti
mahāvaṇo. Gūthakūpena gāḷhitoti vaccakūpena vacceneva vā bharito. "gūthakūpa-
nigāḷhito"tipi 4- pāli, vaccakūpato nikkhantoti attho. Āpopaggharaṇī kāyo, sadā
sandati pūtikanti ayaṃ kāyo āpodhātuyā sadā paggharaṇasīlo, tañca kho pittasemha-
sedamuttādikaṃ pūtikaṃ asuciṃyeva sandati, na kadāci sucinti attho.
Saṭṭhikaṇḍarasambandhoti gīvāya uparimabhāgato paṭṭhāya sarīraṃ vinaddhamānā
sarīrassa purimapacchimadakkhiṇavāmapassesu paccekaṃ pañca pañca katvā vīsati, hatthapāde
vinaddhamānā tesaṃ purimapacchimapassesu pañca pañca katvā cattālīsāti saṭṭhiyā
kaṇḍarehi mahānhārūhi sabbaso baddho vinaddhoti saṭṭhikaṇḍarasambandho. Maṃsa-
lepanalepitoti maṃsasaṅkhātena lepanena litto, navamaṃsapesisatānulittoti attho.
@Footnote: 1 Sī.,Ma. yattakaṃ ca yā 2 i. aparisodhitavaccakūpasadisatāya 3 Sī.,i. sañchādita...
@4 Sī. gūthakūpe nibāhitotipi
---------------------------------------------------------------------------------------------
page222.
Cammakañcukasannaddhoti cammasaṅkhātena kañcukena sabbaso onaddho pariyonaddho
paricchinno. Pūtikāyoti sabbaso pūtigandhiko kāyo. Niratthakoti nippayojano.
Aññesaṃ hi pāṇīnaṃ kāyo cammādiviniyogena siyā sappayojano, na tathā manussakāyoti.
Aṭṭhisaṅghātaghaṭitoti atirekatisatānaṃ aṭṭhīnaṃ saṅghātena ghaṭito sambandho. Nhārusutta-
nibandhanoti suttasadisehi navahi nhārusatehi nibandhito. Nekesaṃ saṅgatībhāvāti catu-
mahābhūtajīvitindriyaassāsapassāsaviññāṇādīnaṃ samavāyasambandhena suttamerakasamavāyena 1-
yantaṃ viya ṭhānādiiriyāpathaṃ kappeti.
Dhuvappayāto maraṇassāti maraṇassa atthāya ekantagamano, nibbattito paṭṭhāya
maraṇaṃ pati pavatto, 2- tatoeva maccurājassa maraṇassa santike ṭhito. Idheva
chaḍḍayitvānāti imasmiṃyeva loke kāyaṃ chaḍḍetvā, yathārucitaṭṭhānagāmī ayaṃ satto,
tasmā "pahāya gamanīyo ayaṃ kāyo"ti evampi saṅgo na kātabboti dasseti.
Avijjāya nivutoti avijjānīvaraṇena nivuto paṭicchāditādīnavo 3-, aññathā ko
ettha saṅgaṃ janeyyāti adhippāyo. Catuganthenāti abhijjhākāyaganthādinā catubbidhena
ganthena ganthito, ganthaniyabhāvena vinaddhito. Oghasaṃsīdanoti oghaniyabhāvena
kāmoghādīsu catūsu oghesu saṃsīdanako. Appahīnabhāvena santāne anu anu sentīti
anusayā, kāmarāgādayo anusayā. Tesaṃ jālena otthato abhibhūtoti anusayajālamotthato
4-. Makāro padasandhikaro, gāthāsukhatthaṃ dīghaṃ katvā vuttaṃ. Kāmacchandādinā
pañcavidhena nīvaraṇena yutto adhimuttoti pañcanīvaraṇe yutto, karaṇatthe bhummavacanaṃ.
Kāmavitakkādinā micchāvitakkena samappito samassitoti vitakkena samappito.
Taṇhāmūlenānugatoti taṇhāsaṅkhātena bhavamūlena anubaddho. Mohacchādanachāditoti
sammohasaṅkhātena āvaraṇena paliguṇṭhito. Sabbametaṃ saviññāṇakaṃ karajakāyaṃ sandhāya
vadati. Saviññāṇako hi attabhāvo "ucchinnabhavanettiko bhikkhave tathāgatassa kāyo
@Footnote: 1 Sī.,i. suttaperakasamavāyena 2 Sī.,i. pavattito 3 Sī.,i. paṭicchādito, tato
@4 cha.Ma. anusayājālamotthato
---------------------------------------------------------------------------------------------
page223.
Tiṭṭhati, 1- ayañceva kāyo bahiddhā ca nāmarūpan"tiādīsu kāyoti vuccati, evāyaṃ
vattatī kāyoti evaṃ "nānākulamalasampuṇṇo"tiādinā "avijjāya nivuto"tiādinā
ca vuttappakārena ayaṃ kāyo vattati, vattanto ca kammayantena sukatadukkaṭena
kammasaṅkhātena yantena yantito saṅghaṭito, yathā vā khemantaṃ gantuṃ na sakkoti,
tathā saṅkhobhito 2- sugatiduggatīsu vattati paribbhamati. Sampatti ca vipatyantāti yā
ettha sampatti, sā vipattipariyosānā. Sabbaṃ hi yobbanaṃ jarāpariyosānaṃ, sabbaṃ
ārogyaṃ byādhipariyosānaṃ, sabbaṃ jīvitaṃ maraṇapariyosānaṃ, sabbo samāgamo viyoga-
pariyosāno. Tenāha "nānābhāvo vipajjatī"ti. Nānābhāvoti vinābhāvo vippayogo,
so kadāci vippayuñjakassa vasena, kadāci vippayuñjitabbassa vasenāti vividhaṃ pajjati
pāpuṇiyati.
Yemaṃ kāyaṃ mamāyantīti ye andhabālā puthujjanā evaṃ asubhaṃ aniccaṃ adhuvaṃ
dukkhaṃ asāraṃ imaṃ kāyaṃ "mama idan"ti gaṇhantā mamāyanti chandarāgaṃ uppādenti,
te jātiādīhi nirayādīhi ca ghoraṃ bhayānakaṃ apaṇḍitehi abhiramitabbato kaṭasisaṅkhātaṃ
saṃsāraṃ punappunaṃ jananamaraṇādīhi 3- vaḍḍhenti, tenāha "ādiyanti punabbhavan"ti.
Yemaṃ kāyaṃ vivajjenti, gūthalittaṃva pannaganti yathā nāma puriso sukhakāmo
jīvitukāmo gūthagataṃ āsīvisaṃ disvā jigucchaniyatāya vā sappaṭibhayatāya vā vivajjeti
na allīyati, evamevaṃ ye paṇḍitā kulaputtā asucibhāvena jegucchaṃ aniccādibhāvena
sappaṭibhayaṃ imaṃ kāyaṃ vivajjenti chandarāgappahānena pajahanti, te bhavamūlaṃ avijjaṃ
bhavataṇhañca vamitvā chaḍḍetvā accantameva pahāya tato eva sabbaso anāsavā
saupādisesāya anupādisesāya ca nibbānadhātuyā parinibbāyissantīti.
Kappattheragāthāvaṇṇanā niṭṭhitā.
@Footnote: 1 dī.Sī. 9/147/46 brahmajālasutta 2 Sī.,i. saṅkocito 3 Ma. jarāmaraṇādīhi
The Pali Atthakatha in Roman Book 33 page 218-223.
http://84000.org/tipitaka/atthapali/read_rm.php?B=33&A=5034&pagebreak=1
อรรถกถาบาลีอักษรไทย :-
http://84000.org/tipitaka/atthapali/read_th.php?B=33&A=5034&pagebreak=1
อ่านอรรถกถาแปลไทย :-
http://84000.org/tipitaka/attha/attha.php?b=26&i=374
เนื้อความพระไตรปิฎกฉบับหลวง :-
http://84000.org/tipitaka/read/r.php?B=26&A=7015
พระไตรปิฎกฉบับบาลีอักษรไทย :-
http://84000.org/tipitaka/read/pali_read.php?B=26&A=7165
The Pali Tipitaka in Roman Character :-
http://84000.org/tipitaka/read/roman_read.php?B=26&A=7165
Contents of The Tipitaka Volume 26
http://84000.org/tipitaka/read/?index_26
![]() ![]() ![]() ![]() |
บันทึก ๖ กุมภาพันธ์ พ.ศ. ๒๕๖๑. การแสดงผลนี้อ้างอิงข้อมูลจากอรรถกถาฉบับภาษาบาลี อักษรโรมัน. หากพบข้อผิดพลาด กรุณาแจ้งได้ที่ [email protected]