|
| บทนำ พระวินัยปิฎก พระสุตตันตปิฎก พระอภิธรรมปิฎก ค้นพระไตรปิฎก ชาดก หนังสือธรรมะ |
Mahānipāta vaṇṇanā ------------- nemirājajātakaṃ accheraṃ vata lokasminti idaṃ satthā mithilaṃ upanissāya maghadevassa ambavane viharanto sitapātukammaṃ ārabbha kathesi. Ekadivasamhi satthā sāyaṇhasamaye sambahulehi bhikkhūhi saddhiṃ tasmiṃ ambavane cārikañcaramāno ekaṃ rammaṇīyaṃ bhūmippadesaṃ disvā attano pubbacariyaṃ kathetukāmo hutvā sitapātukammaṃ katvā āyasmatā ānandattherena sitakāraṇaṃ puṭṭho ānanda ayaṃ bhūmippadeso pubbe mayā maghadevarājakāle jhānakīḷaṃ kīḷantena ajjhāvuṭṭhapubboti vatvā tuṇhī ahosi tehi yācito paññattapavarabuddhāsane nisīditvā atītaṃ āhari. Atīte bhikkhave videharaṭṭhe mithilanagare maghadevo nāma rājā ahosi. So caturāsītivassasahassāni kumārakīḷaṃ kīḷi. Caturāsītivassasahassāni uparajjaṃ kāresi. Caturāsītivassasahassāni rajjaṃ kārento yadā me samma kappaka sirasmiṃ palitāni passeyyāsi tadā me āroceyyāsīti āha. Aparabhāge kappako palitāni disvā rañño ārocesi. So suvaṇṇasaṇḍāsena uddharāpetvā hatthe patiṭṭhāpetvā palitaṃ oloketvā āgantvā nalātante laggaṃ viya maraṇaṃ sampassamāno idāni me pabbajitakāloti kappakassa--------------------------------------------------------------------------------------------- page162.
Gāmavaraṃ datvā jeṭṭhaputtaṃ pakkosāpetvā tāta rajjaṃ sampaṭiccha ahaṃ pabbajissāmīti vatvā kiṃ kāraṇā devāti vutte rājaputtassa kāraṇaṃ ācikkhanto imaṃ gāthamāha uttamaṅgaruhā mayhaṃ ime jātā vayoharā pātubhūtā devadūtā pabbajjāsamayo mamanti. Vatvā puttaṃ rajje abhisiñcitvā tavaṃpi evarūpaṃ palitaṃ disvāva pabbajeyyāsīti ovaditvā nagarā nikkhamitvā isipabbajjaṃ pabbajitvā caturāsītivassasahassāni cattāro brahmavihāre bhāvetvā brahmaloke nibbatti. Puttopissa teneva upāyena pabbajitvā brahlokaparāyano ahosi. Tathā tassa putto tathā tassa puttoti evaṃ davīhi ūnāni caturāsīti khattiyasahassāni sīse palitaṃ disvā imasmiṃ ambavane pabbajitvā cattāro brahmavihāre bhāvetvā brahmaloke nibbattiṃsu. Tesaṃ sabbapaṭhamaṃ nibbatto maghadevo nāma rājā brahmaloke ṭhitova attano vaṃsaṃ olokento davīhi ūnāni caturāsīti khattiyasahassāni pabbajitāni disvā tuṭṭhamānaso hutvā ito nukho paraṃ pavattissati na pavattissatīti vaṃsaṃ olokentova appavattanabhāvaṃ ñatvā mama vaṃsaṃ ahameva ghaṭessāmīti cintetvā tato cavitvā mithilanagare rañño aggamahesiyā kucchimhi paṭisandhiṃ gaṇhitvā dasamāsaccayena mātukucchito nikkhami. Rājā tassa nāmaggahaṇadivase nemittake brāhmaṇe pakkosāpetvā pucchi. Lakkhaṇāni oloketvā mahārāja ayaṃ kumāro tumhākaṃ vaṃsaṃ ghaṭento--------------------------------------------------------------------------------------------- page163.
Uppanno tumhākaṃ vaṃso hi pabbajitavaṃso imassa kumārassa purato neva gamissatīti vadiṃsu. Taṃ sutvā rājā ayaṃ rathacakkanemi viya mama vaṃsaṃ ghaṭento jāto tasmā tassa nemikumāroti nāmaṃ kāressāmīti nemikumārotissa nāmaṃ akāsi. So daharakālato paṭṭhāya dāne ca sīle ca uposathakamme ca abhirato ahosi. Athassa pitā purimanayeneva sīse palitaṃ disvā kappakassa gāmavaraṃ datvā puttassa rajjaṃ niyyādetvā tasmiṃyeva ambavane pabbajitvā brahmalokaparāyano ahosi. Nemirājā pana dānajjhāsayatāya catūsu nagaradvāresu nagaramajjhe cāti pañca dānasālāyo kāretvā mahādānaṃ pavattesi. Ekekāya dānasālāya satasahassaṃ datvā devasikaṃ devasikaṃ pañca pañca kahāpaṇasatasahassāni dhanāni pariccaji niccaṃ pañca sīlāni rakkhati pakkhadivasesu uposathaṃ samādayi mahājanampi dānādīsu puññesu samādapesi saggamaggaṃ ācikkhi nirayabhayena mahājane tajjetvā dhammaṃ desesi. Tassovāde ṭhatvā dānādīni puññāni katvā tato cutā devaloke nibbattiṃsu. Devaloko paripūri. Nirayo tuccho viya ahosi. Tadā tāvatiṃsabhavane devasaṃghā sudhammāya devasabhāyaṃ sannipatitvā aho vata amhākaṃ ācariyo nemirājā taṃ nissāya mayaṃ imaṃ buddhañāṇenāpi aparicchindiyaṃ dibbasampattiṃ anubhavāmāti vatvā mahāsattassa guṇe vaṇṇayiṃsu. Manussalokepissa vaṇṇayiṃsu mahāsamuddapiṭṭhe āsittatelaṃ viya guṇakathā patthari. Satthā tamatthaṃ āvībhūtaṃ katvā bhikkhusaṃghassa kathento āha--------------------------------------------------------------------------------------------- page164.
Accheraṃ vata lokasmiṃ uppajjanti vicakkhaṇā yadā ahu nemirājā paṇḍito kusalatthiko rājā sabbavidehānaṃ adā dānaṃ arindamo tassa taṃ dadato dānaṃ saṅkappo upapajjatha dānaṃ vā brahmacariyaṃ vā katamaṃ su mahapphalanti. Tattha yadā ahūti bhikkhave yadā paṇḍito attano ca paresañca kusalatthiko nemirājā ahosi tadā devamanussā accheraṃ vata bho evarūpāpi nāma anuppanne buddhañāṇe mahājanassa buddhakiccaṃ sādhiyamānā lokasmiṃ vicakkhaṇā uppajjantīti evaṃ tassa guṇakathaṃ kathesunti attho. Yathā ahūtipi pāṭho. Tassattho yathā ahu nemirājā paṇḍito kusalatthikoyeva tathārūpā mahājanassa buddhakiccaṃ sādhiyamānā uppajjanti vicakkhaṇā yaṃ tesaṃ uppajjanaṃ taṃ accheraṃ vata lokassaminti. Iti satthā sayameva acchariyajāto evamāha. Sabbavidehānanti sabbesaṃ videharaṭṭhavāsīnaṃ. Katamaṃ sūti etesu davīsu katamaṃ nukho mahapphalaṃ. So kira paṇṇarasīuposathadivase uposathikova omuttasabbābharaṇo sirisayanapiṭṭhe nipanno dve yāme niddaṃ okkamitvā pacchimayāme pabuddho pallaṅkaṃ ābhujitvā ahaṃ mahājanassa apparimāṇaṃ dānaṃpi demi sīlaṃpi rakkhāmi dānassa nukho phalaṃ mahantaṃ udāhu brahmacariyavāsassa phalanti cintetvā attano kaṅkhaṃ chindituṃ nāsakkhi. Tasmiṃ khaṇe sakkassa bhavanaṃ uṇhākāraṃ dassesi. Sakko--------------------------------------------------------------------------------------------- page165.
Taṃ kāraṇaṃ āvajjento taṃ tathā vitakkentaṃ disvā kaṅkhamassa chindissāmīti ekakova sīghaṃ āgantvā sakalanivesanaṃ ekobhāsaṃ katvā sirisayanagabbhaṃ pavisitvā obhāsaṃ pharitvā ākāse ṭhatvā tena puṭṭho byākāsi. Tamatthaṃ pakāsento satthā āha tassa saṅkappamaññāya maghavā devakuñjaro sahassanetto pāturahu vaṇṇena vihataṃ tamaṃ salomahaṭṭho manujindo vāsavaṃ avacā nimi devatā nusi gandhabbo ādū sakko purindado na ca me tādiso vaṇṇo diṭṭho vā yadivā suto ācikkha me taṃ bhaddante yathā jānemu taṃ mayaṃ salomahaṭṭhaṃ ñatvāna vāsavo avacā nimiṃ sakko hamasmi devindo āgatosmi tavantike alomahaṭṭho manujinda puccha pañhaṃ yamicchasi so ca tena katokāso vāsavaṃ avacā nimi pucchāmi taṃ devarāja sabbabhūtānamissara dānaṃ vā brahmacariyaṃ vā katamaṃ su mahapphalaṃ so puṭṭho naradevena vāsavo avacā nimiṃ vipākaṃ brahmacariyassa jānaṃ akkhāsijānato hīnena brahmacariyena khattiye upapajjati majjhimena ca devattaṃ uttamena visujjhati--------------------------------------------------------------------------------------------- page166.
Na hete sulabbhā kāyā yācayogena kenaci ye kāye upapajjanti anāgārā tapassinoti. Tattha salomahaṭṭhoti bhikkhave so nimirājā obhāsaṃ disvā ākāsaṃ olokento taṃ dibbābharaṇapaṭimaṇḍitaṃ disvā bhayena pahaṭṭhalomo hutvā devatā nusīti ādi pucchi. Alomahaṭṭhoti nibbhayo ahaṭṭhalomo hutvā puccha mahārājāti. Vāsavaṃ avacāti tuṭṭhamānaso hutvā avoca. Jānaṃ akkhāsijānatoti bhikkhave so sakko atītabhave attanā paccakkhaṃ diṭṭhapubbaṃ brahmacariyassa vipākaṃ jānanto tassa ajānantassa akkhāsi. Hīnenāti ādīsu puthutitthāyatanesu methunaviratimattaṃ sīlaṃ hīnaṃ nāma. Tena khattiyakule upapajjati. Jhānassa upacāramattaṃ majjhimaṃ nāma. Tena devattaṃ upapajjati. Aṭṭhasamāpattinibbattanaṃ pana uttamaṃ nāma. Tena brahmaloke nibbattati. Taṃ bāhirakā nibbānanti kathenti. Tena visujjhatīti. Imasmiṃ pana buddhasāsane parisuddhasīlassa bhikkhuno aññataraṃ devanikāyaṃ patthentassa brahmacariyaṃ cetanāya hīnatāya hīnaṃ nāma. Tena yathā patthitena devaloke nibbatti parisuddhasīlassa pana aṭṭhasamāpattinibbattanaṃ majjhimaṃ nāma. Tena brahmaloke nibbattati. Parisuddhasīlassa vipassanaṃ vaḍḍhetvā arahattamagganibbattanaṃ uttamaṃ nāma. Tena visujjhatīti. Kāyāti brahmagaṇā yācayogenāti yācanayuttakena yācayogena vā. Yaññayuttakena vāti attho. Ubhayathāpi dāyakassevetaṃ nāmaṃ. Tapassinoti--------------------------------------------------------------------------------------------- page167.
Tapanissitakā. Iti sakko mahārāja dānato sataguṇena sahassaguṇena satasahassaguṇena brahmacariyavāso mahapphaloti vaṇṇesi. Imāyapi gāthāya brahmacariyavāsasseva mahapphalabhāvaṃ dīpetvā idāni ye atīte mahāndā datvā kāmāvacarampi atikkamituṃ nāsakkhiṃsu te rājāno dassento āha dudīpo sāgaro selo bhujagindo 1- bhaṅgiraso 2- usinnaro atthako ca assako ca puthuddhano ete caññe ca rājāno khattiyā brāhmaṇā bahū puthuyaññaṃ yajitvāna petattaṃ nātivattiṃsūti. Tassattho mahārāja pubbe bārāṇasiyaṃ dudīpo nāma rājā mahādānaṃ datvā maraṇacakkena chinno kāmāvacareyeva nibbatti tathā sāgarādayo aṭṭhāti ete pana aññe ca bahū rājāno ceva khattiyā brāhmaṇā ca puthuyaññaṃ yajitvā anekappakāraṃ dānaṃ datvā imaṃ kāmāvacarabhūmisaṃkhātaṃ petattaṃ nātivattiṃsu. Kāmāvacaradevā hi rūpādino kilesavatthussa kāraṇā paraṃ paccāsiṃsanato kappanatāya petāti vuccanti. Vuttampi cetaṃ ye adutiyā na ramanti ekikā vivekajaṃ ye na labhanti pītiṃ kiñcāpi te indasamānabhogā @Footnote: 1. mucalindo 2. bhagīraso itipi pāṭho.--------------------------------------------------------------------------------------------- page168.
Te ve parādhīnasukhāvarākāti. Evampi dānaphalato brahmacariyaphalasseva mahantabhāvaṃ dassetvā idāni brahmacariyavāsena petabhavanaṃ atikkamitvā brahmaloke nibbatti te tāpase dassento āha addhāyime ativattiṃsu anāgārā tapassino sattisayo yāmahanu somayāgo manojavo samuddo māgho bharato isi kālapurakkhito aṅgīraso kassapo ca kīsavaccho akanti cāti. Tattha ativattiṃsūti kāmāvacaraṃ atikkamiṃsu. Tapassinoti sīlatapañceva aṭṭhasamāpattitapañca nissitā. Sattisayoti yāma hanuādayo sattabhārato ca sandhāyāha. Aṅgīrasādīhi pana catūhi saddhiṃ ekādaseteti evaṃ tāva sutavaseneva brahmacariyavāsassa mahapphalabhāvaṃ vaṇṇetvā idāni attanā diṭṭhapubbaṃ āharanto āha uttarena nadī sīdā gambhīrā duratikkamā nīlaggivaṇṇā jotanti sadā kāñcanapabbatā paruḷhagacchā tagarā paruḷhagacchā vanā nagā tatrāsuṃ dasasahassā porāṇā isayo pure ahaṃ seṭṭhosmi dānena saññamena damena ca anuttaraṃ vattaṃ katvā pakīracārī samāhite jātimantaṃ ajaccañca ahamujugataṃ naraṃ--------------------------------------------------------------------------------------------- page169.
Ativelaṃ namassissaṃ kammabandhū hi māṇavā sabbe vaṇṇā adhammaṭṭhā patanti nirayaṃ adho sabbe vaṇṇā visujjhanti caritvā dhammamuttamanti. Tattha uttarenāti mahārāja atīte uttarahimavante dvinnaṃ suvaṇṇapabbatānaṃ antare pavattā sīdā nāma nadī gambhīrā nāvādīhipi duratikkamā ahosi. Kiṃ kāraṇā. Sā hi atisukhumodakā sukhumattā udakassa antamaso morapiñjamattaṃpi tattha patitaṃ na saṇṭhāti osīditvā talameva gacchati. Tenevassā sīdāti nāmaṃ ahosi. Te pana tassā tīresu kāñcanapabbatā sadā nīlaggivaṇṇā hutvā jotanti obhāsanti. Paruḷhagacchā tagarāti tassā pana nadiyā tīre gacchā paruḷhatagarā ahesuṃ. Tagarā gandhi sugandhino. Paruḷhagacchā vanā nagāti ye tattha aññepi pabbatā tesaṃpi gacchā paruḷhavanā ahesuṃ. Pupphaphaladhararukkhasañchannāti attho. Tatrāsunti tasmiṃ evaṃ rammaṇīye bhūmibhāge dasasahassā isayo ahesuṃ. Sabbepi pañcābhiññāaṭṭhasamāpattilābhinova. Tesu bhikkhācāravelāyaṃ keci uttarakuruṃ gacchanti. Keci mahājambūphalaṃ āharanti. Keci himavante madhuraphalāphalāni āharitvā khādanti. Keci jambūdīpatale taṃ taṃ nagaraṃ gacchanti. Ekopi rasataṇhāya abhibhūto natthi. Jhānasukheneva kālaṃ vītināmenti. Tadā eko tāpaso ākāsena bārāṇasiṃ gantvā sunivattho supāruto piṇḍāya caranto purohitassa gehadvāraṃ pāpuṇi. So tassa upasame pasīditvā taṃ--------------------------------------------------------------------------------------------- page170.
Attano nivesanaṃ ānetvā bhojetvā katipāhaṃ paṭijagganto vissāse uppanne bhante tumhe kuhiṃ vasathāti pucchi. Asukaṭṭhāne nāmāvusoti. Kiṃ pana bhante tumhe ekakāva tattha viharatha udāhu aññepi atthīti. Āvuso kiṃ vadesi tasmiṃ padese dasasahassā isayo vasanti sabbepi pañcābhiññāaṭṭhasamāpattilābhinovāti. Tassa tesaṃ guṇaṃ sutvā pabbajjāya cittaṃ nami. Atha naṃ bhante maṃpi tattha netvā pabbājethāti āha. Āvuso tvaṃ rājapuriso na sakkā taṃ mayā pabbājetunti āha. Tena hi bhante ajja ahaṃ rājānaṃ āpucchissāmi tumhe svepi idhāgaccheyyāthāti. So adhivāsesi. Itaropi bhuttapātarāso rājānaṃ upasaṅkamitvā icchāmahaṃ deva pabbajitunti. Taṃ sutvā kiṃ kāraṇā ācariya pabbajissasīti. Deva kāmesu ādīnavaṃ nekkhamme ānisaṃsaṃ disvāti. Tenahi pabbajāhi pabbajitopi maṃ olokeyyāsīti. So sādhūti sampaṭicchitvā rājānaṃ vanditvā attano gehaṃ gantvā puttadāraṃ anusāsitvā sabbaṃ sāpateyyaṃ dassetvā attano pabbajitaparikkhāraṃ gahetvā tāpasassāgamanaṃ olokento nisīdi. Tāpasopi tatheva ākāsenāgantavā antonagaraṃ pavisitvā tassa gehaṃ pāvisi. So sakkaccaṃ taṃ parivisitvā bhante kathaṃ mayā kattabbanti āha. So taṃ bahinagaraṃ netvā hatthena ādāya attano ānubhāvena tattheva netvā pabbājetvā puna divase brāhmaṇaṃ pabbajitaṃ tattheva ṭhapetvā bhattaṃ āharitvā datvā kasiṇaparikammaṃ--------------------------------------------------------------------------------------------- page171.
Ācikkhi. So katipāhaccayena abhiññā ca aṭṭhasamāpattiyo ca nibbattetvā sayameva piṇḍāya carati. So aparabhāge ahaṃ rañño attānaṃ dassetuṃ paṭiññaṃ adāsiṃ dassissāmi attānanti cintetvā tāpase vanditvā ākāsena bārāṇasiṃ gantvā bhikkhaṃ caranto rājadvāraṃ sampāpuṇi. Rājā taṃ disvā sañjānitvā antoni vesanaṃ pavesetvā sakkāraṃ katvā bhante kuhiṃ vasathāti pucchi. Uttarahimavantappadese kāñcanapabbatantare pavattāya sīdāya nadiyā tīre mahārājāti. Kiṃ pana tumhe ekakāva tattha viharatha udāhu aññepi tattha atthīti. Kiṃ vadesi mahārāja dasasahassā isayo tattha vasanti te sabbe ca pañcaabhiññāaṭṭhasamāpattilābhino vāti. Rājā tesaṃ guṇaṃ sutvā sabbesaṃ bhikkhaṃ dātukāmo ahosi. Atha naṃ rājā āha bhante ahaṃ tesaṃ isīnaṃ dātumomhi idha te ānethāti. Mahārāja te isayo jivhāviññeyye rase agiddhā na sakkā idhānetunti. Bhante tumhe nissāya te bhojessāmi upāyaṃ me ācikkhathāti. Mahārāja sace tesaṃ dānaṃ dātukāmosi ito nikkhamitvā sīdānadītīre vasanto tesaṃ dānaṃ dehīti. So sādhūti sampaṭicchitvā sabbupakāraṇāni gāhāpetvā caturaṅginiyā senāya saddhiṃ nagarā nikhamitvā attano rajjasīmaṃ sampāpuṇi. Atha naṃ tāpaso attano ānubhāvena saddhiṃ senāya sīdānadītare netvā nadītīre khandhāvāraṃ kāretvā appamatto hohi mahārājāti ākāsena attano vasanaṭṭhānaṃ gantavā puna--------------------------------------------------------------------------------------------- page172.
Divase paccāgami. Atha naṃ rājā sakkaccaṃ bhojetvā sve bhante dasasahassā isayo ādāya idheva āgacchathāti āha. So sādhūti sampaṭicchitvā gantvā puna divase bhikkhācāravelāya isīnaṃ ārocesi mārisā bārāṇasirājā tumhākaṃ bhikkhaṃ dātukāmoāgantvā sīdānadītīre nisinno so vo nimantesi tassa anukampāya khandhāvāraṃ gantvā bhikkhaṃ gaṇhathāti. Te sādhuti sampaṭicchitvā ākāsenāgantvā khandhāvārassāvidūre otariṃsu. Atha tesaṃ rājā paccuggamanaṃ katvā khandhāvāraṃ pavesetvā paññattāsane nisīdāpetvā isigaṇaṃ paṇītenāhārena santappetvā tesaṃ iriyāpathe pasanno svātanāya nimantesi. Etenupāyena dasannaṃ tāpasasahassānaṃ dasavassahassāni dānaṃ adāsi. Dadanto ca pana tasmiṃyeva padese nagaraṃ māpetvā kasikammaṃ kāresi. Na kho pana mahārāja tadā so rājā añño ahaññeva ahosi. Atha khohaṃ seṭṭhosmi dānena ahameva hi tadā dānena seṭṭho hutvā taṃ mahādānaṃ datvā imaṃ petalokaṃ atikkamitvā brahmaloke nibbattetuṃ nāsikkhiṃ. Mayā dinnaṃ pana dānaṃ bhuñjitvā sabbeva te isayo kāmāvacaraṃ atikkamitvā brahmaloke nibbattiṃsu. Iminā cetaṃ veditabbaṃ yathā brahmacariyavāsova mahapphalo hoti. Evaṃ dānena attano seṭṭhabhāvaṃ pakāsetvā itarehi tīhi padehi tesaṃ isīnaṃ guṇaṃ pakāseti. Tattha saññamenāti sīlena. Damenāti indriyadamanena.--------------------------------------------------------------------------------------------- page173.
Anuttaranti etehi guṇehi nirantaraṃ uttamaṃ vattasamādānaṃ caritvā. Pakīracārīti gaṇaṃ vikīritvā khipitvā pahāya ekacārike ekībhāvaṃ gateti attho. Samāhiteti upacārappanāsamādhīhi samāhitacitte evarūpe tāpase ahaṃ tapassino upaṭṭhahinti dasseti. Ahamujugatanti ahaṃ mahārāja tesaṃ dasasahassānaṃ isīnaṃ antare kāyavaṅkādīnaṃ abhāvena ujugataṃ ekaṃpi naraṃ hīnajacco vā hotu jātisampanno vāti jātiṃ avicāretvā tesaṃ guṇesu pasannamānaso hutvā sabbepime ativelaṃ namassissaṃ niccakālameva namassissanti vadati. Kiṃ kāraṇā. Kammabandhū hi māṇavāti maccā hi nāmete kammabandhū kammapaṭissaraṇā. Teneva kāraṇena sabbe vaṇṇāti veditabbaṃ. Evañca pana vatvā kiñcāpi mahārāja dānato brahmacariyavāsova mahapphalo dvepi panete mahāparisavitakkāva tasmā dvīsupi appamatto hutvā dānañca dehi sīlañca rakkhāhīti taṃ ovaditvā sakaṭṭhānameva gato. Tamatthaṃ pakāsento satthā āha idaṃ vatvāna maghavā devarājā sujampati vedehamanusāsitvā saggakāyaṃ apakkamīti. Tattha apakkamīti pakkāmi. Sudhammāya devasabhāyaṃ dvinnaṃ devasaṅghānaṃ nisinnānameva attānaṃ dassetīti attho. Atha naṃ devagaṇā āhaṃsu mahārāja nanu tumhe na paññāyittha--------------------------------------------------------------------------------------------- page174.
Kuhiṃ gatatthāti. Mārisā mithilāyaṃ nemirañño ekā kaṅkhā uppajji ahaṃ pañhaṃ kathetvā taṃ rājānaṃ nikkaṅkhaṃ katvā āgatomhīti. Evañca pana vatvā puna taṃ kāraṇaṃ gāthāya kathetuṃāha imaṃ bhonto nisāmetha yāvantettha samāgatā dhammikānaṃ manussānaṃ vaṇṇaṃ uccāvacaṃ bahuṃ yathā ayaṃ nemirājā paṇḍito kusalatthiko rājā sabbavidehānaṃ adā dānaṃ arindamo tassa taṃ dadato dānaṃ saṅkappo upapajjatha dānaṃ vā brahmacariyaṃ vā katamaṃ su mahapphalanti. Tattha imanti imaṃ dhammikānaṃ kalyāṇadhammānaṃ manussānaṃ mayā vuccamānaṃ sīlavasena uccaṃ dānavasena avacaṃ bahuṃ vaṇṇaṃ nisāmetha suṇāthāti attho. Yathā ayanti ayaṃ nemirājā yathā paṇḍito ativiya paṇḍitoti. Iti so devarājā aparihāpetvā rañño vaṇṇaṃ kathesi. Taṃ sutvā devagaṇā rājānaṃ daṭṭhukāmā hutvā mahārāja amhākaṃ nemirājā ācariyo tassovāde ṭhatvā taṃ nissāya amhehi ayaṃ dibbasampatti laddhā taṃ daṭṭhukāmamhā taṃ pakkosāpehi mahārājāti vadiṃsu. Sakko sādhūti sampaṭicchitvā mātaliṃ pakkosāpetvā samma mātali vejayantarathaṃ yojetvā mithilanagaraṃ gantvā nemirājānaṃ dibbayāne āropetvā idhānehīti āha. So sādhūti sampaṭicchitvā rathaṃ yojetvā pāyāsi. Sakkassa pana devehi--------------------------------------------------------------------------------------------- page175.
Saddhiṃ kathentassa ca mātaliṃ pakkosāpetvā āṇāpentassa ca mātalissa rathaṃ yojentassa ca manussagaṇanāya māso atikkanto. Iti nemirañño puṇṇamāyaṃ uposathikassa pācīnasīhapañjaraṃ vivaritvā mahātale nisīditvā amaccagaṇaparivutassa sīlaṃ paccavekkhantassa pācīnalokadhātuto uggacchantena candamaṇḍalena saddhiṃyeva so ratho paññāyi. Manussā bhuttasāyamāsā attano attano gharadvāresu nisīditvā sukhakathaṃ kathentā ajja dve candā uggatāti āhaṃsu. Atha nesaṃ sallapantānaññeva so ratho pākaṭo ahosi. Mahājano nāyaṃ cando rathoti vatvā tasmiṃ khaṇe anukkamena sindhavasahassayutte mātalisaṅgāhake vejayantarethe pākaṭe jāte kassa nukho idaṃ dibbayānaṃ āgacchatīti cintetvā na kassaci aññassa amhākaṃ rājā dhammiko tasseva sakkena vejayantaratho pesito bhavissati amhākaṃyeva rañño anucchavikoti tuṭṭhahaṭṭho gāthamāha abbhūto vata lokasmiṃ uppajji lomahaṃsano dibbo ratho pāturahu vedehassa yasassinoti. Tattha abbhūtoti abbhūtapubbo. Acchariyoti vā vimhayenevamāhaṃsu. Tassa pana mahājanassa evaṃ kathentasseva mātali vegenāgantvā rathaṃ nivattetvā sīhapañjarummāre pacchābhāgaṃ ṭhapetvā ārohanasajjaṃ katvā ārohanatthāya rājānaṃ nimantesi. Tamatthaṃ pakāsento satthā āha--------------------------------------------------------------------------------------------- page176.
Devaputto mahiddhiko mātali devasārathi nimantayittha rājānaṃ vedehaṃ mithilaggahaṃ ehimaṃ rathamāruyha rājaseṭṭha disampati devā dassanakāmā te tāvatiṃsā saindakā saramānā hi te devā sudhammāya samacchareti. Tattha mithilaggahanti mithilāyaṃ patiṭṭhitapāsādaṃ catūhi saṅgahavatthūhi mithilāyaṃ saṅgāhakaṃ. Samacchareti tava guṇakathaṃ kathentā nisīdiṃsu. Rājā taṃ sutvā adiṭṭhapubbaṃ devalokaṃ passissāmi mātalissa ca me saṅgaho kato bhavissati gamissāmīti cintetvā antepurañca mahājanañca āmantetvā ahaṃ na cirasseva āgamissāmi tumhe appamattā dānādīni puññāni karothāti vatvā dibbarathaṃ abhiruhi. Tamatthaṃ pakāsento satthā āha tato rājā taramāno vedeho mithilaggaho āsanā vuṭṭhahitvāna pamukho rathamāruhi abhiruḷhaṃ rathaṃ dibbaṃ mātali etadabravi kena taṃ nemi maggena rājaseṭṭha disampati yena vā pāpakammantā puññakammā ca yena vāti 1-. Tattha pamukhoti uttamo abhimukho vā mahājanassa piṭṭhiṃ datvā āruḷhoti attho. Yena vāti yena maggena gantvā yattha pāpakammantā vasanti taṃ ṭhānaṃ sakkā daṭṭhuṃ yena vā maggena @Footnote: 1 ye narā.--------------------------------------------------------------------------------------------- page177.
Gantvā yattha puññakammantā ca yena vā vasanti te sakkā 1- daṭṭhunti etesu maggesu kena maggena taṃ paṭhamaṃ nemi idaṃ so sakkena anāṇattopi attano dūtavisesaṃ dassanatthaṃ āha. Atha naṃ rājā mayā dvepi ṭhānāni adiṭṭhapubbāni dvepi passissāmīti cintetvā āha ubhayeneva maṃ nehi mātali dvesārathi yena vā pāpakammantā puññakammā ca yena vāti. Tato mātali dvepi ṭhānāni ekappahāreneva na sakkā mayā dassetuṃ pucchissāmi nanti pucchanto gāthamāha kena taṃ paṭhamaṃ nemi rāja seṭṭha disampati yena vā pāpakammantā puññakammā ca yena vāti. Tato rājā ahaṃ avassaṃ devalokaṃ gamissāmi nirayaṃ tāva passissāmīti cintetvā anantaraṃ gāthamāha nirayaṃ tāva passāmi āvāsaṃ pāpakamminaṃ ṭhānāni luddakammānaṃ dussīlānañca yā gatīti. Tattha dussīlānanti dasaakusalakammapathavasena pāpakārīnaṃ gihidussīlānaṃ samaṇadussīlānaṃ. Yā gatīti yā etesaṃ nibbatti tañca passissāmīti. Athassa vetaraṇiṃ nadiṃ tāva dassesi. Tamatthaṃ pakāsento satthā āha @Footnote: 1 yena vā gantvā ye puññakammā narā te sakkā iti katthaci pākaṭo.--------------------------------------------------------------------------------------------- page178.
Dassesi mātali rañño duggaṃ vetaraṇiṃ nadiṃ kuṭṭhitaṃ khārasaṃyuttaṃ tattaṃ aggisikhūpamanti. Tattha vetaraṇinti bhikkhave mātali rañño kathaṃ sutvā nirayābhimukhaṃ rathaṃ pesetvā paṭhamaṃ kammapaccayena utunā samuṭṭhitaṃ vetaraṇiṃ nadiṃ dassesi. Tattha nirayapālā jalitāni asisattitomarabhindivālamuggarādīni āvudhāni gahetvā nerayikasatte paharanti vijjhanti pothenti. Te taṃ dukkhaṃ asahantā vetaraṇiyaṃ patanti. Sā nadī uparijalitāhi bhindivālappamāṇāhi sakaṇṭakāhi vettalatāhi sañchannā. Te tattha bahūni vassasahassāni tiṭṭhantā pajjalitesu khuradhārātikkhiṇesu kaṇṭakesu khaṇḍākhaṇḍikā honti. Tesaṃ heṭṭhā tālappamāṇāni jalitaayasūlāni uṭṭhahanti. Nerayikasattā bahuaddhānaṃ vītināmetvā vettalatāhi galitvā sūlesu patitvā viddhasarīrā sūlesu āvuṇitamacchā viya ciraṃ pacanti. Sūlāni pajjalitāni khuradhārātikkhiṇāni ayapokkharapattāni santi. Te sūlehi galitvā ayapokkharapattesu patitvā ciraṃ dukkhavedanaṃ anubhavanti. Tato khārudake patanti udakaṃpi jalati nerayikasattāpi jalanti dhūmāpi uṭṭhahanti udakassa pana heṭṭhā nadītalaṃ khuradhārāhi sañchannaṃ. Te heṭṭhā nukho kīdisanti udake nimujjitvā khuradhārāsu khaṇḍākhaṇḍikā honti te taṃ mahādukkhaṃ adhivāsetuṃ asakkontā mahantaṃ bhayabheravaṃ ravantā vicaranti. Kadāci anusotaṃ vuyhanti kadāci--------------------------------------------------------------------------------------------- page179.
Paṭisotaṃ. Atha te tīre ṭhitā nirayapālā ususattitomarabhindivālāni khipitvā te macche viya vijjhanti. Te dukkhavedanappattā mahāviravaṃ viravanti. Atha te jalitehi ayabalisehi uddharitvā ākaḍḍhitvā pajjalitaayapaṭhaviyaṃ nipajjāpetvā mukhe tattaṃ ayoguḷaṃ pakkhipanti. Iti rājā vetaraṇiyaṃ mahādukkhapīḷite satte disvā bhītatasito hutvā kinnāma ime sattā pāpakammaṃ akaṃsūti mātaliṃ pucchi. Sopissa byākāsi. Tamatthaṃ pakāsento satthā āha nemi have mātalimajjhabhāsi disvā janaṃ patamānaṃ vidugge bhayaṃ hi maṃ vindati sūta disvā pucchāmi taṃ mātali devasārathi ime nu maccā kimakaṃsu pāpaṃ yeme janā vetaraṇiṃ patanti tassa puṭṭho viyākāsi mātali devasārathi vipākaṃ pāpakammānaṃ jānaṃ akkhāsijānato ye dubbale balavanto jīvaloke hiṃsenti rosenti supāpakammā te luddakammā pasavetva pāpaṃ teme janā vetaraṇiṃ patantīti.--------------------------------------------------------------------------------------------- page180.
Tattha vindatīti ahaṃ attano anissaro hutvā bhayasantako viya jātoti. Disvāti patamāne disvā te nerayikasatte vetaraṇiṃ patante disvā. Jānanti bhikkhave so mātali sayaṃ jānanto tassa ajānato akkhāsi. Dubbaleti sarīrabalabhogabalaāṇābalavirahite. Balavantoti tehi balehi samannāgatā. Hiṃsentīti pāṇippahārādīhi kilamenti. Rosentīti nānappakārehi akkosentā ghaṭṭenti. Pasavetvāti janetvā katvāti attho. Evaṃ mātali tassa pañhaṃ byākaritvā raññā vetaraṇīniraye diṭṭhe taṃ padesaṃ antaradhāpetvā purato rathaṃ pesetvā sunakhādīhi khādanaṭṭhānaṃ dassetvā taṃ disvā bhītena raññā pañhaṃ puṭṭho byākāsi. Tamatthaṃ pakāsento satthā āha sāmā ca soṇā savalā ca gijjhā kākolusaṅghā ca adenti bheravā bhayaṃ hi maṃ vindati sūta disvā pucchāmi taṃ mātali devasārathi ime nu maccā kimakaṃsu pāpaṃ yeme jane kākolusaṅghā adenti tassa puṭṭho viyākāsi mātali devasārathi vipākaṃ pāpakammānaṃ jānaṃ akkhāsijānato ye kecime maccharino kadariyā paribhāsakā samaṇabrāhmaṇānaṃ--------------------------------------------------------------------------------------------- page181.
Hiṃsenti rosenti supāpadhammā te ludadakammā pasavetva pāpaṃ teme jane kākolusaṅghā adentīti. Ito paresu pañhesu ceva byākaraṇesu ca eseva nayo. Tattha sāmāti rattavaṇṇā. Soṇāti sunakhā. Savalāti kavaravaṇṇā ca setakāḷapītavaṇṇā cāti attho. Evaṃ pañcavaṇṇepi sunakhe dassesi. Te kira mahāhatthippamāṇā jalitāya ayapaṭhaviyā nerayikasatte mige viya anudhāvitvā piṇḍamaṃse ḍaṃsitvā tesaṃ tigāvutappamāṇaṃ sarīraṃ jalitaayapaṭhaviyaṃ pātetvā mahāravaṃ ravantānaṃ dvīhi purimapādehi uraṃ akkamitvā supāpadhammānaṃ janānaṃ aṭṭhimiñjaṃ sesetvā maṃsaṃ luñcitvā khādanti. Gijjhāti mahantā bhaṇḍasakaṭappamāṇā rohatuṇḍā gijjhā. Te tesaṃ kaṇayaggasadisehi tuṇḍehi aṭṭhīni bhinditvā aṭṭhimiñjaṃ khādanti. Kākolusaṅghāti lohatuṇḍā kākagaṇā. Te atibhayānakā diṭṭhadiṭṭhe khādanti. Yeme janeti ye ime nerayikasatte kākolusaṅghā khādanti ime nu maccā kiṃ nāma pāpakammaṃ akaṃsūti pucchi. Maccharinoti aññesaṃ adāyakā maccharino nāma. Kadariyāti pare dentepi paṭisedhakā thaddhamacchariyā. Samaṇabrahmaṇānanti samitabāhitapāpānaṃ. Tato mātali taṃ padesaṃ antaradhāpetvā purato rathaṃ pesetvā pajjalitaṃ navayojanaṃ ayapaṭhaviṃ akkamantā nerayikasattā nirayapālehi anubandhitvā tālappāmāṇehi jalitaayakhandhehi jaṅghāsu paharitvā--------------------------------------------------------------------------------------------- page182.
Patitā teheva ayakkhandhehi pothayanti cuṇṇavicuṇṇaṃ vikīriyanti. Te disvā rājā bhītatasito hutvā mātaliṃ pucchamato gāthamāha sañjotibhūtā paṭhaviṃ kamanti tattehi khandhehi ca pothayanti bhayaṃ hi maṃ vindati sūta disvā pucchāmi taṃ mātali devasārathi ime nu maccā kimakaṃsu pāpaṃ yeme janā khandhahatā sayanti tassa puṭṭho viyākāsi mātali devasārathi vipākaṃ pāpakammānaṃ jānaṃ akkhāsijānato ye jīvalokasmiṃ supāpadhammino narañca nāriñca apāpadhammaṃ hiṃsenti rosenti supāpadhammā te luddakammā pasavetava pāpaṃ teme janā khandhahatā sayantīti. Tattha sañjotikūtāti jalitasarīrā. Paṭhavinti jalitanavayojanaṃ ayapaṭhaviṃ kamanti akkamanti. Khandhehi ca pothayantīti nirayapālehi anubandhitvā tālappamāṇehi jalitaayakkhandhehi jaṅghāsu paharitvā patitā nerayikasattā jalitasarīrā vajaṃ apavisantiyo gāvo viya samparivāretvā teheva khandhehi pothayanti cuṇṇavicuṇṇaṃ vikīriyanti. Supāpadhamminoti attano suṭṭhupāpadhammā hutvā. Apāpadhammanti--------------------------------------------------------------------------------------------- page183.
Sīlācārādiguṇasampannaṃ niraparādhaṃ vā. Purato mātali rathaṃ pesetvā nirayapālehi jalitāvudhehi koṭṭiyamānā aṅgārakāsuṃ patanti. Tattheva nesaṃ yāva kaṭiyā nimuggānaṃ mahatīhi ayapacchīhi ādāya upari aṅgāre okīranti. Atha te aṅgāraṃ sampaṭicchituṃ asakkontā rodantā paridaḍḍhagattā thunanti. Taṃ disvā rājā gāthamāha aṅgārakāsuṃ apare thunanti narā rudantā paridaḍḍhagattā bhayaṃ hi maṃ vindati sūta disvā pucchāmi taṃ mātali devasārathi ime nu maccā kimakaṃsu pāpaṃ yeme janā aṅgārakāsuṃ thunanti tassa puṭṭho viyākāsi mātali devasārathi vipākaṃ pāpakammānaṃ jānaṃ akkhāsijānato yekeci pūgāya dhanassa hetu sakkhiṃ karitvā iṇaṃ jāpayanti te jāpayitvā janataṃ janinda te luddakammā pasavetva pāpaṃ teme janā aṅgārakāsuṃ thunantīti. Tattha aṅgārakāsunti samma mātali ke nāmete apare vajaṃ apavisantiyo gāvo viya samparivāretvā nirayapālehi jalitāvudhehi--------------------------------------------------------------------------------------------- page184.
Koṭṭiyamānā aṅgārakāsuṃ patanti. Tattha ca nesaṃ yāva kaṭito nimuggānaṃ mahatīhi ayapacchīhi ādāya upari aṅgāre okīranti. Atha te aṅgāre sampaṭicchituṃ asakkontā rodantā paridaḍḍhagattā thunanti vipphandanti. Kammabalena vā attanā vā attano sīse aṅgāre phunanti okīrantīti attho. Pūgāya dhanassāti okāse sati dānaṃ vā dassāma pūjaṃ vā karissāma vihāraṃ vā kāressāmāti dhanaṃ saṃkaḍḍhitvā ṭhapitassa pūgasantakassa dhanassa hetu. Jāpayantīti taṃ dhanaṃ yathā ruciṃ khāditvā gaṇajeṭṭhakānaṃ lañcaṃ datvā asukaṭṭhāne ettakaṃ veyyāvaccakaraṇaṃ kataṃ asukaṭṭhāne amhehi ettakaṃ dinnanti kūṭasakkhiṃ karitvā taṃ dhanaṃ jāpayanti vināsenti. Mātali purato rathaṃ pesetvā bhayānakehi nirayapālehi uddhaṃpādā adhosirā katvā khipiyamānā tattaṃ lohakumbhiṃ patanti. Taṃ disvā rājā gāthamāha sañjotibhūtā jalitā padittā padissati mahatī lohakumbhī bhayaṃ hi maṃ vindati sūta disvā pucchāmi taṃ mātali devasārathi ime nu maccā kimakaṃsu pāpaṃ yeme janā (avaṃsirā) lohakumbhiṃ patanti tassa puṭṭho viyākāsi mātali devasārathi vipākaṃ pāpakammānaṃ jānaṃ akkhāsijānato--------------------------------------------------------------------------------------------- page185.
Yesīlavaṃ samaṇaṃ brāhmaṇaṃ vā hiṃsenti rosenti supāpadhammā te luddakammā pasavetva pāpaṃ teme janā (avaṃsirā) lohakumbhiṃ patantīti. Tattha padittāti ādittā. Mahatīti pabbatappamāṇā kappena saṇṭhitā loharasapuṇṇā. Avaṃsirāti bhayānakehi nirayapālehi uddhaṃpādā adhosirā katvā khipiyamānā taṃtaṃ lohakumbhiṃ patanti. Sīlavanti sīlavantaṃ ācāraguṇasampannaṃ. Mātali purato rathaṃ pesetvā jalitaayayottehi gīvaṃ veṭhetvā adhomukhaṃ katvā te uggahetvā gīvaṃ luñcitvā uṇhodakasmiṃ pakiledayitvā pothenti. Taṃ disvā rājā gāthamāha luñcanti gīvaṃ atha veṭhayitvā uṇhodakasmiṃ pakiledayitvā bhayaṃ hi maṃ vindati sūta disvā pucchāmi taṃ mātali dvesārathi ime nu maccā kimakaṃsu pāpaṃ yeme janā luttasirā sayanti tassa puṭṭho viyākāsi mātali devasārathi vipākaṃ pāpakammānaṃ jānaṃ akkhāsijānato ye jīvalokasmiṃ supāpadhammino pakkhī gahetvāna viheṭhayanti--------------------------------------------------------------------------------------------- page186.
Te heṭhayitvā sakuṇaṃ janinda te luddakammā pasavetva pāpaṃ teme janā luttasirā sayantīti. Tattha luñcantīti uppāṭenti. Atha veṭhayitvāti jalitalohayottehi gīvaṃ veṭhetvā adhomukhaṃ katvā. Uṇhodakasminti kappena saṇṭhitalohaudakasmiṃ. Pakiledayitvāti temetvā khipitvā. Idaṃ vuttaṃ hoti samma mātali yesaṃ ime nirayapālā jalitaayayottehi gīvaṃ veṭhetvā tigāvutappamāṇaṃ sarīraṃ onāmetvā taṃ gīvaṃ samparivattakaṃ luñcitvā jalitaayadaṇḍakehi ādāya ekasmiṃ jalitaloharase pakkhipitvā tuṭṭhahaṭṭhā honti tāya ca gīvāya luñcitāya itarā tesaṃ puna sīsena saddhiṃ gīvā uppajjatiyeva kinnāmete kammaṃ kariṃsu etehi me disvā bhayaṃ uppajjatīti. Pakkhī gahetvāna viheṭhayantīti mahārāja ye jīvalokasmiṃ sakuṇe gahetvā pakkhe luñcitvā gīvaṃ veṭhetvā jīvitakkhayaṃ pāpetvā khādanti vā vikkīṇanti vā te ime janā idha luttasirā sayantīti. Mātali purato rathaṃ pesetvā tasmiṃ kira padese bahutasalilā rammaṇīyā nadī sandati. Narayikasattā aggisantāpatattā pipāsaṃ saṇdhāretuṃ asakkontā jalitalohapaṭhaviṃ maddantā taṃ nadiṃ otaranti. Taṃ khaṇaññeva tīrāni pajjalanti. Pānīyaṃ thusapalāsabhāvaṃ āpajjitvā pajjalati. Te pipāsaṃ saṇṭhāretuṃ asakkontā jalitaṃ thusapalāsaṃ khādanti pivanti. Taṃ thusapalāsaṃ sakalasarīraṃ jhāpetvā adhobhāgena--------------------------------------------------------------------------------------------- page187.
Nikkhamati. Taṃ dukkhaṃ adhivāsetuṃ asakkontā bāhā paggayha kandanti. Taṃ disvā rājā gāthamāha bahutatoyā anikhātakūlā nadī ayaṃ sandati supatitthā ghammābhitattā manujā pivanti pivatañca tesaṃ thusaṃ hoti pāni bhayaṃ hi maṃ vindati sūta disvā pucchāmi taṃ mātali devasārathi ime nu maccā kimakaṃsu pāpaṃ pivatañca tesaṃ thusaṃ hoti pāni tassa puṭṭho viyākāsi mātali devasārathi vipākaṃ pāpakammānaṃ jānaṃ akkhāsijānato ye suddhadhaññaṃ palāsena missaṃ asuddhakammā kayino dadanti ghammābhitattāna pipāsitānaṃ pivatañca tesaṃ thusaṃ hoti pānīti. Tattha anikhātakūlāti agambhīratīrā. Supatitthāti sobhaṇehi titthehi upetā. Thusaṃ hotīti vīhīnaṃ thusaṃ sampajjati. Pānīti pānīyaṃ. Tasmiṃ kira padese bahutasalilā rammaṇīyā nadī sandati. Nerayikasattā aggisantāpena tattā pipāsaṃ saṇṭhāretuṃ asakkontā jalitalohapaṭṭhaviṃ maddantā taṃ nadiṃ otaranti. Taṃ khaṇaññeva tīrāni pajjalanti--------------------------------------------------------------------------------------------- page188.
Pānīyaṃ thusapalāsabhāvaṃ āpajjitvā pajjalati. Te pipāsaṃ saṇṭhāretuṃ asakkontā taṃ jalitaṃ thusapalāsaṃ khādanti. Taṃ tesaṃ sakalasarīraṃ jhāpentaṃ pajjalantaṃ adhobhāgena nikkhamati. Te taṃ dukkhaṃ adhivāsetuṃ asakkontā bāhā paggayha kandanti. Tattha suddhadhaññanti vīhiādisattavidhaṃ parisuddhadhaññaṃ. Palāsena missanti palāsena vā thusena vā bālukamattikādīhi vā missakaṃ katvā. Asuddhakammāti kiliṭṭhakāyavacīmanokammā. Kayinoti suddhadhaññaṃ te dassāmīti kayikassa hatthato mūlaṃ gahetvā tathārūpaṃ asuddhadhaññaṃ dadanti. Mātali purato rathaṃ pesetvā tattha nirayapālā araññe luddakā mige viya samparivāretvā usuppahārādīhi nānāvudhehi dve passāni tudanti. Tesaṃ sarīraṃ chiddāvachiddaṃ purāṇapaṇṇaṃ viya khāyati. Taṃ disvā rājā mātaliṃ pucchanto gāthamāha usūhi sattīhi ca tomarehi ubhayāni passāni tudanti kandataṃ bhayaṃ hi maṃ vindati sūta disvā pucchāmi taṃ mātali devasārathi ime nu maccā kimakaṃsu pāpaṃ yeme janā sattihatā sayanti tassa puṭṭho viyākāsi mātali devasārathi vipākaṃ pāpakammānaṃ jānaṃ akkhāsijānato--------------------------------------------------------------------------------------------- page189.
Ye jīvalokasmiṃ asādhukammino adinnamādāya karonti jīvitaṃ dhaññaṃ dhanaṃ rajataṃ jātarūpaṃ ajeḷakañcāpi pasuṃ mahisaṃ te luddakammā pasavetva pāpaṃ teme janā sattihatā sayanti. Tattha ubhayānīti ubhayāni passāni. Tudantīti vijjhanti. Kandatanti rodantānaṃ. Pharusā nirayapālā araññe luddakā mige viya samparivāretvā usuādīhi nānāvudhehi dve passāni tudanti. Sarīraṃ chiddāvachiddaṃ purāṇapaṇṇaṃ viya khāyati. Adinnamādāyāti parasantakaṃ saviññāṇakāviññāṇakaṃ. Sandhicchedādīhi ceva nānappakāravañcanāya ca taṃ gahetvā jīvitaṃ kappenti. Mātali purato rathaṃ pesetvā aparaṃ dassesi. Tattha nirayapālā mahantehi jalitaayayottehi gīvāyaṃ bandhitvā ākaḍḍhitvā jalitaayapaṭhaviyaṃ pātetvā nānāvudhehi koṭṭiyamānā vicaranti. Taṃ rājā mātaliṃ pucchanto gāthamāha gīvāya bandhā kissime puneke aññe vikantā vilakatā sayanti bhayaṃ hi maṃ vindati sūta disvā pucchāmi taṃ mātali devasārathi ime nu maccā kimakaṃsu pāpaṃ--------------------------------------------------------------------------------------------- page190.
Yeme janā vilakatā sayanti tassa puṭṭho viyākāsi mātali devasārathi vipākaṃ pāpakammānaṃ jānaṃ akkhāsijānato orabbhikā sūkarikā ca macchikā pasuṃ mahisañca ajeḷakañca hantavāna sūṇesu pasārayiṃsu te luddakammā pasavetvā pāpaṃ teme janā vilakatā sayantīti. Tattha gīvāya bandhāti mahantehi jalitaayayottehi gīvāyaṃ bandhitvā ākaḍḍhitvā ayapaṭhaviyaṃ pātetvā jalitehi nānāvudhehi koṭṭiyamānā te rājā disvā pucchati. Aññe vikantāti aññe pana khanḍākhanḍikaṃ sañchinnā. Vilakatāti aññe jalitesu ayaphalakesu ṭhapetvā maṃsaṃ viya potthaniyā koṭṭetvā puñjāpuñjakatā hutvā sayanti. Macchikāti macchaghātakā. Pasunti gāviṃ. Sūṇesu pasārayiṃsūti maṃsaṃ vikkīṇitvā jīvitakappanatthāya sūṇāpaṇesu ṭhapesuṃ. Mātali purato rathaṃ pesetvā aparaṃ dassesi. Ime nerayikasatte muttakariṃsabhakkhe disvā rājā mātaliṃ pucchanto gāthamāha rahado ayamuttakarīsapūro duggandharūpo asuci pūti vāyati khudāparetā manujā adenti bhayaṃ hi maṃ vindati sūta disvā--------------------------------------------------------------------------------------------- page191.
Pucchāmi taṃ mātali devasārathi ime nu maccā kimakaṃsu pāpaṃ yeme janā muttakarīsabhakkhā. Tassa puṭṭho viyākāsi mātali devasārathi vipākaṃ pāpakammānaṃ jānaṃ akkhāsijānato yekecime kāraṇikā virosikā paresaṃ vihiṃsāya sadā niviṭṭhā te luddakammā pasavetva pāpaṃ mittaddano miḷhamadenti bālāti. Tattha khudāparetā manujā adentīti ete nerayikasattā chātakena phuṭṭhā khudaṃ sahituṃ asakkontā pakuṭṭhitaṃ dhūmāyantaṃ pajjalantaṃ kappena saṇṭhitaṃ purāṇamiḷhaṃ piṇḍāpiṇḍaṃ katvā khādanti. Kāraṇikāti dukkhakārakā. Virosikāti mittasuhajjādīnaṃpi viheṭhakā. Mittaddanoti ye bālā etesaññeva gehe khāditvā bhuñjitvā paññattāsane nisīditvā sayitvā puna māsakakahāpaṇaṃ nāma āharāpetvā lañcaṃ gaṇhanti te mittadūsakā bālā evarūpaṃ piṇḍaṃ katvā khādanti mahārājāti. Mātali purato rathaṃ pesesi. Aparasmiṃ niraye ete nerayikasattā chātakena phuṭṭhā khudaṃ sahituṃ asakkontā lohitapubbaṃ piṇḍāpiṇḍaṃ katvā khādanti. Taṃ disvā rājā gāthamāha rahado ayaṃ lohitapubbapūro--------------------------------------------------------------------------------------------- page192.
Duggandharūpo asuci pūti vāyati ghammābhitattā manujā pivanti bhayaṃ hi maṃ vindati sūta disvā pucchāmi taṃ mātali devasārathi ime nu maccā kimakaṃsu pāpaṃ yeme janā lohitapubbabhakkhā tassa puṭṭho viyākāsi mātali devasārathi vipākaṃ pāpakammānaṃ jānaṃ akkhāsijānato ye mātaraṃ pitaraṃ vā jīvaloke pārājikā arahante hananti te luddakammā pasavetva pāpaṃ teme janā lohitapubbabhakkhāti. Tattha ghammābhitattāti santāpena pīḷitā. Pārājikāti pārājitā mātāpitaro ghātetvā gihibhāveyeva pārājikaṃ pattā. Arahanteti pūjāvisesassa anucchavike. Hanantīti dukkarakārake mātāpitaro mārenti. Apica arahanteti padena buddhasāvakepi saṅgaṇhanteva. Mātali purato rathaṃ pesesi. Aparasmiṃ ussudaniraye nirayapālā nerayikānaṃ tālappamāṇena jalitaayabalisena jivhaṃ vijjhitvā ākaḍḍhitvā te satte jalitalohapaṭhaviyaṃ pātetvā usabhacammaṃ viya pattharitvā ayasaṃkusakena cammaṃ hananti te thale khittamacchā viya--------------------------------------------------------------------------------------------- page193.
Phandanti te tañca dukkhaṃ sahituṃ asakkontā rodantā mukhena kheḷaṃ muñcanti. Tassa rājā mātalino dassento āha jivhañca passa balisena viddhaṃ vihataṃ yathā saṅkusakena cammaṃ phandanti macchāva thalamhi khittā muñcanti kheḷaṃ rudamānā kimete bhayaṃ hi maṃ vindati sūta disvā pucchāmi taṃ mātali devasārathi ime nu maccā kimakaṃsu pāpaṃ yeme janā vaṅkaghastā sayanti. Tassa puṭṭho viyākāsi mātali devasārathi vipākaṃ pāpakammānaṃ jānaṃ akkhāsijānato ye keci saṇṭhānagatā manussā agghena agghaṃ kayaṃ hāpayanti kūṭena kūṭaṃ dhanalobhahetu channaṃ yathā vāricaraṃ vadhāya na hi kūṭakārissa bhavanti tāṇā sakehi kammehi purakkhitassa te luddakammā pasavetva pāpaṃ teme janā vaṅkaghastā sayantīti. Tattha kimeteti kiṃ kāraṇā ete. Vaṅkaghastāti gilabalisā.--------------------------------------------------------------------------------------------- page194.
Saṇṭhānagatāti saṇṭhānaṃ mariyādaṃ gatā agghāpanaṭṭhāne ṭhitāti attho. Agghena agghanti taṃtaṃ agghaṃ lañcaṃ gahetvā hatthiassādīnaṃ vā jātarūparajatādīnaṃ vā tesaṃ tesaṃ viññāṇakāviññāṇakānaṃ agghaṃ hāpenti. Kayanti taṃtaṃ hāpentā kāyikānaṃ tamhā agghā kayaṃ hāpenti. Sate davatabbe paññāsaṃ dāpenti. Paññāse dātabbe pañcavīsati dāpenti. Itare pana tehi saddhiṃ vibhajitvā taṃ gaṇhanti. Kūṭena kūṭanti tulākūṭādīsu taṃtaṃ kūṭaṃ. Dhanalobhahetūti dhanalobhena hetu etaṃ kūṭakammaṃ karonti. Channaṃ yathā vāricaraṃ vadhāyāti taṃ pana kammaṃ karontāpi madhuravācāya tassa tathā katabhāvaṃ paṭicchannaṃ katvā yathā vāricaraṃ macchaṃ vadhāya upagacchantā valisaṃ āmisena paṭicchannaṃ katvā taṃ vadhenti evaṃ paṭicchannaṃ katvā taṃ kammaṃ karonti. Na hi kūṭakārissāti paṭicchannaṃ mama kammaṃ na taṃ koci jānātīti maññamānassāpi na hi kūṭakārissa tāṇā nāma honti. Sakehi kammehi purakkhitassāti na so sakehi kammehi purakkhito patiṭṭhaṃ labhati. Purato rathaṃ pesesi. Tattha nerayikasattā jalitaaṅgārapuṇṇe mahāāvāṭe ṭhitā. Te kira vajaṃ apavisantiyo gāvo viya nirayapālehi nānāvudhāni gahetvā vijjhiyamānā tathā taṃ narakaṃ upapajjanti. Atha ne nirayapālā uddhaṃ pāde gahetvā tattha khipanti. Evaṃ pātiyamāne disvā rājā mātaliṃ pucchanto gāthamāha nārī imā samparibhinnagattā--------------------------------------------------------------------------------------------- page195.
Paggayha kandanti bhujā rujaccā 1- samakkhitā lohitapubbalittā gāvo yathā āghātane vikantā tā bhūmibhāgasmiṃ sadā nikhātā khandhātivattanti sajotibhūtā bhayaṃ hi maṃ vindati sūta disvā pucchāmi taṃ mātali devasārathi imā nu nārī kimakaṃsu pāpaṃ yā bhūmibhāgasmiṃ sadā nikhātā khandhātivattanti sajotibhūtā tassa puṭṭho viyākāsi mātali devasārathi vipākaṃ pāpakammānaṃ jānaṃ akkhāsijānato kolitthiyāyo idha jīvaloke asuddhakammā ayuttaṃ acāruṃ tā dhuttarūpā pati vippahāya aññaṃ acāruṃ ratikhiḍḍahetu tā jīvalokasmiṃ ramāpayitvā khandhātivattanti sajotibhūtāti. Tattha nārīti itthiyo. Samparibhinnagattāti suṭṭhu samantato bhinnagattā chinnasarirā. Rujaccāti dujjātikā virūpā jegucchāti @Footnote: 1 dujaccā.--------------------------------------------------------------------------------------------- page196.
Attho. Vikantāti chinnasīsā gāvo viya pubbalohitalittagattā hutvā. Sadā nikhātāti niccaṃ jalitaayapaṭhaviyaṃ kaṭippamāṇaṃ pavisitvā nikkhanitvā ṭhapitā viya ṭhitā. Khandhātivattantīti samma mātali tā nāriyo ete pabbatakhandhā atikkamanti. Tāsaṃ kira evaṃ kaṭippamāṇaṃ pavisitvā ṭhitakāle puratthimadisāya jalito ayapabbato samuṭṭhahitvā asanī viya viravanto āgantvā sarīraṃ saṇhakaraṇīyaṃ piṃsento viya gacchati. Tasmiṃ ativattitvā gate pacchimapasse ṭhite puna tāsaṃ sarīraṃ pātubhavati. Tā taṃ dukkhaṃ adhivāsetuṃ asakkontiyo bāhā paggayha kandanti. Sesadisāsu uṭṭhitapabbatesupi eseva nayo. Dve pabbatā samuṭṭhāya ucchughaṭikaṃ viya tāsaṃ sarīraṃ piṃsenti . lohitaṃ paggharantaṃ sandati. Kadāci tayo kadāci cattāro pabbatā uṭṭhāya tāsaṃ sarīraṃ piṃsenti. Tenāha khandhātivattantīti. Kolitthiyāyoti kule patiṭṭhitā kuladhītaro. Ayuttaṃ acārunti asaññitaṃ kammaṃ kariṃsu. Dhuttarūpāti asādhurūpā duṭṭharūpā dhuttajātikā hutvā. Pati vippahāyāti attano patiṃ jahitvā. Acārunti aññaṃ purisaṃ agamaṃsu. Ratikhiḍḍahetūti pañca kāmaguṇahetu ceva kīḷāhetu ca. Ramāpayitvāti parapurisehi saddhiṃ attano cittaṃ ramāpetvā idha uppannā. Athevaṃ tāsaṃ sarīraṃ ime khandhātivattanti sajotibhūtāti attho. Purato rathaṃ pesesi. Tattha nerayikasattā jalitaaṅgārapuṇṇe mahāāvāṭe ṭhitā. Te kira vajaṃ apavisantiyo gāvo viya--------------------------------------------------------------------------------------------- page197.
Nirayapālehi nānāvudhāni gahetvā vijjhiyamānā tathā taṃ narakaṃ upapajjanti. Atha ne nirayapālā uddhaṃ pāde gahetvā tattha khipanti. Evaṃ pātiyamāne disvā rājā mātaliṃ pucchanto gāthamāha pāde gahetvā kissime puneke avaṃsirā narake pātayanti bhayaṃ hi maṃ vindati sūta disvā pucchāmi taṃ mātali devasārathi ime nu maccā kimakaṃsu pāpaṃ yeme janā (avaṃsirā) narake pāpayanti tassa puṭṭho viyākāsi mātali devasārathi vipākaṃ pāpakammānaṃ jānaṃ akkhāsijānato ye jīvalokasmiṃ asādhukammino parassa dārāni atikkamanti te tādisā uttamabhaṇḍathenā teme janā (avaṃsirā) narake pātayanti te vassapūgāni bahūni tattha nirayesu dukkhaṃ vedanaṃ vedayanti na hi pāpakārissa bhavanti tāṇā sakehi kammehi purakkhitassa te luddakammā pasavetva pāpaṃ teme janā (avaṃsirā) narake pātayantīti.--------------------------------------------------------------------------------------------- page198.
Tattha naraketi jalitaaṅgārapuṇṇe mahāāvāṭe. Te kira vajaṃ apavisantiyo gāvo viya nirayapālehi nānāvudhāni gahetvā vijjhiyamānā pothiyamānā tathārūpaṃ taṃ narakaṃ upapajjanti. Atha ne nirayapālā uddhaṃpāde adhosire katvā tattha khipanti. Evaṃ pātiyamāne disvā rājā pucchanto evamāha. Uttamabhaṇḍathenāti manussehi piyāyitabbassa varabhaṇḍassa thenakā. Evañca pana vatvā mātali saṅgāhako taṃ nirayaṃ antaradhāyitvā purato rathaṃ pesetvā micchādiṭṭhikānaṃ pacananirayaṃ dassetvā tena puṭṭho byākāsi. Uccāvacāme vividhā upakkamā nirayesu dissanti sughorarūpā bhayaṃ hi maṃ vindati sūta disvā pucchāmi taṃ mātali devasārathi ime nu maccā kimakaṃsu pāpaṃ yeme janā adhimattā dukkhā tippā kharā kaṭkā vedanā vedayanti tassa puṭṭho viyākāsi mātali devasārathi vipākaṃ pāpakammānaṃ jānaṃ akkhāsijānato ye jīvalokasmiṃ supāpadiṭṭhino vissāsakammāni karonti mohā parañca diṭṭhīsu samādapenti--------------------------------------------------------------------------------------------- page199.
Te pāpadiṭṭhī pasavetva pāpaṃ teme janā adhimattā dukkhā tippā kharā kaṭukā vedanā vedayanti. Tattha uccāvacāmeti ucāvacā ime khuddakā ca mahantā cātiattho. Upakkamāti kāraṇappayogā. Supāpadiṭṭhinoti natthi dinnaṃ natthi yiṭṭhaṃ natthi hutaṃ natthi sukaṭadukkaṭānaṃ kammānaṃ phalavipāko natthi mātā natthi pitā natthipi samaṇabrahmaṇā natthi sattā opapātikā natthi ayaṃ loko natthi paralokoti dasavatthukāya micchādiṭṭhiyā suṭṭhu pāpadhammino. Vissāsakammānīti tāya micchādiṭṭhiyā vissāsena katakammanissitā hutvā nānāvidhāni pāpakammāni karonti. Temeti te ime janā evarūpaṃ dukkhaṃ anubhavanti. Evaṃ mātali rañño micchādiṭṭhikānaṃ pacananirayaṃ ācikkhi. Devalokepi devagaṇā rañño āgamanaṃ olokiyamānā sudhammāya devasabhāyameva nisīdiṃsuyeva. Sakkopi kiṃ nukho mātali aticirāyatīti upadhārento taṃ kāraṇaṃ ñatvā mātali attano dūtavisesaṃ dassetuṃ mahārāja asukakammaṃ katvā asukaniraye nāma nibbattāti niraye dassento vicarati nemirañño pana appameva āyu khīyetha nirayadassanassa pariyantaṃ naṃ na gaccheyyāti cintetvā ekaṃ mahājavanaṃ devaputtaṃ pesesi sīghaṃ rājānaṃ gahetvā āgacchatūti mātalissa vadehīti. So javenāgantvā ārocesi. Mātali tassa vacanaṃ sutvā mahārāja na sakkā cirāyitunti raññe ekappahāreneva catūsu disāsu--------------------------------------------------------------------------------------------- page200.
Bahuniraye dassetvā gāthamāha viditāni te mahārāja āvāsaṃ pāpakamminaṃ ṭhānāni luddakammānaṃ dussīlānañca yā gati uyyāhidāni rājisi devarājassa santiketi. Tassattho mahārāja amaṃ pāpakammīnaṃ sattānaṃ āvāsaṃ disvā luddakammānaṃ ṭhānāni tayā viditāni. Dussīlānañca yā gatīti yā nipphatti sāpi te viditā. Idāni devarājassa santike dibbasampattiṃ dassanatthaṃ uyyāhi gacchassu mahārājāti attho. Nirayakaṇḍaṃ niṭṭhitaṃ. Evañca pana vatvā mātali devalokābhimukhaṃ rathaṃ pesesi. Rājā devalokaṃ gacchanto dvādasayojanikaṃ maṇimayaṃ pañcathūpikaṃ sabbālaṅkārapaṭimaṇḍitaṃ uyyānapokkharaṇīsampannaṃ kapparukkhaparivutaṃ varuṇiyā nāma devadhītāya ākāsaṭṭhakavimānaṃ disvā tañca devadhītaraṃ antokūṭāgāre sayanapiṭṭhe nisinnaṃ accharāgaṇasahassaparivutaṃ maṇisīhapañjaraṃ vivaritvā bahi olokentiṃ disvā mātaliṃ pucchanto gāthāha. Itaro pissa bayākāsi. Pañcathūpaṃ dissatidaṃ vimānaṃ mālāpilandhā sayanassa majjhe tatthacchatī nāri mahānubhāvā uccāvacaṃ iddhivikubbamānā vittī hi maṃ vindati sūta disvā--------------------------------------------------------------------------------------------- page201.
Pucchāmi taṃ mātali devasārathi ayaṃ nu nārī kimakāsi sādhuṃ yā modatī saggappattā vimāne tassa puṭṭho viyākāsi mātali devasārathi vipākaṃ puññakammānaṃ jānaṃ akkhāsijānato yadi te sutā varuṇī jīvaloke āmāyadāsī ahu brāhmaṇassa sā pattakālaṃ atithiṃ viditvā mātāva puttaṃ sakimābhinandati saññamā saṃvibhāgā ca sā vimānasmiṃ modatīti. Tattha pañca thūpanti pañcahi kūṭāgārehi samannāgataṃ. Mālāpilandhāti pilandhamālādīhi sabbābharaṇehi paṭimaṇḍitāti attho. Tatthacchatīti tasmiṃ vimāne acchati. Uccāvacaṃ iddhivikubbamānāti nānappakāraṃ deviddhiṃ dassiyamānā. Disvāti etaṃ disvā ṭhitaṃ maṃ. Vittīti tuṭṭhi. Vindatīti paṭilabhati. Vittī santako viya homi tuṭṭhiyā abhibhutotyattho. Āmāyadāsīti gehadāsiyā kucchismiṃ jātadāsī. Ahu brahmaṇassāti sā kassapadasabalassa kāle ekassa brahmaṇassa dāsī ahosi. Sā pattakālanti tena brāhmaṇena aṭṭhasalākabhattāni saṃghassa pariccattāni ahesuṃ. So gehaṃ gantvā bhariyaṃ āmantetvā etadavoca bhoti sve pāto uṭṭhāya ekekassa bhikkhuno kahāpaṇagghanikaṃ katvā--------------------------------------------------------------------------------------------- page202.
Aṭṭhasalākabhattāni sampādeyyāsīti. Brāhmaṇī sāmi bhikkhū nāma dhuttā nāhaṃ sakkhissāmīti paṭikkhipi. Dhītaro panassa tatheva paṭikkhipiṃsu. So dāsiṃ sakkhissasi anmāti āha. Sā sakkhissāmi ayyāti sampaṭicchitvā sakkaccaṃ yāgukhajjakabhattādīni sampādetvā salākaṃ labhitvā āgataṃ pattakālaṃ atithiṃ viditvā gehe haritagomayupalitte katapupphūpahāre paññattāsane nisīdāpetvā. Mātāva puttanti yathā nāma cirappavāsiṃ āgataṃ puttaṃ mātā sakiṃ abhinandati tathā sā niccakālaṃ abhinandati sakkaccaṃ parivisitvā attano santakaṃ kiñci adāsi. Saññamā saṃvibhāgā cāti sā sīlavatī ca cāgavatī ca ahosi. Tasmā tena sīlena ceva cāgena ca imasmiṃ vimāne modati. Athavā saññamāti indriyadamanena samannāgatā. Evañca pana vatvā mātali rathaṃ purato pesetvā soṇadinnadevaputtassa sattakanakavimānāni dassesi. Rājā tāni ca tasseva ca sirisampattiṃ disvā tena katakammaṃ pucchi. Itaropissa ācikkhi. Daddaḷhamānā ābhenti vimānā satta nimmitā tattha yakkho mahiddhiko sabbābharaṇabhūsito samantā anupariyāyati nārīgaṇapurakkhito vittī hi maṃ vindati sūta disvā pucchāmi taṃ mātali devasāthi ayaṃ nu macco kimakāsi sādhuṃ--------------------------------------------------------------------------------------------- page203.
Yo modati saggappatto vimāne tassa puṭṭho viyākāsi mātali devasārathi vipākaṃ puññakammānaṃ jānaṃ akkhāsijānato soṇadinno gahapati esa dānapatī ahu esa pabbajituddissa vihāre satta kārayi sakkaccante upaṭṭhāsi bhikkhavo tattha āsaye acchādanañca bhattañca senāsanaṃ padīpayaṃ adāsi ujubhūtesu vippasannena cetasā cātuddasī pañcadasī yāca pakkhassa aṭṭhamī pāṭihāriyapakkhañca aṭṭhaṃgasusamāhitaṃ uposathaṃ upavasi sadā sīlesu saṃvuto saññamo saṃvibhāgo ca so vimānasmiṃ modatīti. Tattha daddaḷhamānāti jajjalamānā. Ābhentīti taruṇasuriyo viya obhāsenti. Tatthāti tesu paṭipāṭiyā ṭhitesu sattasu vimānesu eko devaputto soṇadinno nāma. Mahārāja ayaṃ pubbe kassapadasabalassa kāle kāsikaraṭṭhe aññatarasmiṃ nigame soṇadinno nāma gahapati dānapati ahosi. So pabbajite uddissa sattavihārakuṭiyo kāretvā tattha vāsikepi bhikkhū catūhi paccayehi sakkaccaṃ upaṭṭhahi. So uposathañca upavasi niccaṃ sīlesu saṃvuto ahosi. So tato cavitvā idhuppanno modatīti attho. Tattha ca pāṭihāriyapakkhañcāti idaṃ pana aṭṭhamīuposathassa--------------------------------------------------------------------------------------------- page204.
Paccuggamanānugamanavasena sattamīnavamiyo cātuddasīpaṇṇarasīnaṃ paccuggamanānugamanavasena terasīpāṭipade ca sandhāya vuttaṃ. Evaṃ soṇadinnassa kammaṃ kathetvā mātali purato rathaṃ pesetvā phalikavimānaṃ dassesi. Taṃ ubbedhato pañcavīsatiyojanaṃ anekasatehi sattaratanamayathambhehi samannāgataṃ anekasatakūṭāgārehi paṭimaṇḍitaṃ kiṃkiṇikajālaparikkhittaṃ samussitasuvaṇṇarajatamayadhajaṃ nānāpupphavicittauyyānavanavibhūsitaṃ rammaṇīyapokkharaṇiyā samannāgataṃ rammaṇīyavedikāya samannāgataṃ naccagītavāditādīsu chekā hi accharāhi samparikiṇṇaṃ. Taṃ disvā rājā tuṭṭhamānaso hutvā tāsaṃ accharānaṃ kusalakammaṃ pucchi. Ittaropissa ācikkhi . Pabhāsatimidaṃ byamhaṃ phalikāsu sunimmitaṃ nārīvaragaṇākiṇṇaṃ kūṭāgāravirocitaṃ upetaṃ annapānehi naccagītehi cūbhayaṃ vittī hi maṃ vindati sūta disvā pucchāmi taṃ mātali devasārathi imā nu nārī kimakaṃsu sādhuṃ yā modare saggappattā vimāne tassa puṭṭho viyākāsi mātali devasārathi vipākaṃ puññakammānaṃ jānaṃ akkhāsijānato yākāci nārī idha jīvaloke sīlavantiyo upāsikā--------------------------------------------------------------------------------------------- page205.
Dāne ratā niccapasannacittā sacce ṭhitā uposathe appamattā saññamā saṃvibhāgā ca tā vimānasmiṃ modareti. Tattha byamhanti vimānaṃ pāsādoti vuttaṃ hoti. Phalikāsūti phalikabhittīsu setamaṇimayāsu bhittīsu. Nārīvaragaṇākiṇṇanti varanārīgaṇehi ākiṇṇaṃ. Kūṭāgāravirocitanti varakūṭāgārehi ocitaṃ samocitaṃ vaḍḍhitanti attho. Ubhayanti ubhayehi naccagītehi sobhitaṃ. Yā kācīti idaṃ kiñcāpi aniyametvā tena vuttaṃ. Tā pana kassapabuddhakāle bārāṇasiyaṃ upāsikā hutvā gaṇabandhena etāni heṭṭhāvuttappakārāni puññāni katvā taṃ sampattiṃ pattāti veditabbā. Athassa so purato rathaṃ pesetvā ekaṃ maṇivimānaṃ dassesi. Taṃ same bhūmibhāge patiṭṭhitaṃ ubbedhasampannaṃ maṇipabbataṃ viya obhāsamānaṃ naccagītavāditaninnāditaṃ bahūhi devaputtehi samparikiṇṇaṃ. Taṃ disvā rājā tesaṃ devaputtānaṃ kusalakammaṃ pucchi. Itaropissa ācikkhi. Pabhāsatimidaṃ byamhaṃ veruḷiyāsu nimmitaṃ upetaṃ bhūmibhāgehi vibhattaṃ bhāgaso mitaṃ ālambarā mudiṅgā ca naccagītā suvāditā dibbā saddā niccharanti savanīyā manoramā nāhaṃ evaṃ gataṃ jātu evaṃ suruciraṃ pure saddaṃ samabhijānāmi diṭṭhaṃ vā yadi vā sutaṃ--------------------------------------------------------------------------------------------- page206.
Vittī hi maṃ vindati sūta disvā pucchāmi taṃ mātali devasārathi ime nu maccā kimakaṃsu sādhuṃ ye modare saggappattā vimāne tassa puṭṭho viyākāsi mātali devasārathi vipākaṃ puññakammānaṃ jānaṃ akkhāsijānato ye keci maccā idha jīvaloke sīlavantā upāsakā ārāme udapāneca papāte saṅkamanāni ca arahante sītabhūte sakkaccaṃ paṭipādayuṃ cīvaraṃ piṇḍapātañca paccayaṃ sayanāsanaṃ adaṃsu ujubhūtesu vippasannena cetasā cātuddasī pañcadasī yāva pakkhassa aṭṭhamī pāṭihārikapakkhañca aṭṭhaṅgasusamāhitaṃ uposathaṃ upavasuṃ sadā sīlesu saṃvutā saññamā saṃvibhāgā ca te vimānasmi modareti. Tattha veḷuriyāsūti veḷuriyabhittīsu. Upetaṃ bhūmibhāgehīti rammaṇīyehi bhūmibhāgehi upetaṃ. Ālambarā mudiṅgā cāti ete ettha vijjanti. Naccagītā suvāditāti nānappakārāni naccāni ceva gītāni ca aparesampi turiyānaṃ suvāditāni cettha pavattanti. Evaṃ gatanti evaṃ manoramabhāvagataṃ. Ye kecīti idampi kāmaṃ aniyamato vuttaṃ. Te pana kassapasammāsambuddhakāle bārāṇasivāsino--------------------------------------------------------------------------------------------- page207.
Upāsakā gaṇabandhena etāni puññāni katvā taṃ dibbasampattiṃ pattāti veditabbā. Tattha paṭipādayunti pāpayiṃsu tesaṃ adaṃsūti attho. Paccayanti gilānapaccayaṃ. Adaṃsūti evaṃ nānappakāraṃ dānaṃ adaṃsu. Iti so tesaṃ kammaṃ tassa ācikkhitvā mātali purato rathaṃ pesetvā aparaṃ phalikavimānaṃ dassesi. Taṃ anekakūṭāgārapaṭimaṇḍitaṃ nānākusumasañchannaṃ taruṇavanapatimaṇaḍitaṃ gīrāya vividhavihagagaṇaninnāditāya nimmalasalilāya nadiyā parakkhitaṃ accharāgaṇaparivutaṃ tassevekasseva puññavato nivāsanabhūtaṃ. Taṃ disvā rājā tuṭṭhamānaso hutvā tassa kusalakammaṃ pucchi. Itaropissa ācikkhi. Pabhāsatimidaṃ byamhaṃ phalikāsu sunimmitaṃ nārīvaragaṇākiṇṇaṃ kūṭāgāravirocitaṃ lupetaṃ annapānehi naccagītehi cūbhayaṃ najjo anupariyāyati nānāpupphadumāyutā vittī hi maṃ vindati sūta disvā pucchāmi taṃ mātali devasārathi ayaṃ nu macco kimakāsi sādhuṃ yo modati saggappatto vimāne tassa puṭṭho viyākāsi mātali devasārathi vipākaṃ puññakammānaṃ jānaṃ akkhāsijānato mithilāyaṃ gahapati esa dānapatī ahu ārāme udapāne ca papāte saṅkamanāni ca--------------------------------------------------------------------------------------------- page208.
Arahante sītabhūte sakkaccaṃ paṭipādayi cīvaraṃ piṇḍapātañca paccayaṃ sayanāsanaṃ adāsi ujubhūtesu vippasannena cetasā cātuddasī pañcadasī yāva pakkhassa aṭṭhamī pāṭihāriyapakkhañ ca aṭṭhaṅgasusamāhitaṃ uposathaṃ upavasi sadā sīlesu saṃvuto saññamo saṃvibhāgoca so vimānasmiṃ modatīti. Tattha najjoti vacanavipallāso. Ekā nadī vimānaṃ parikkhipitvā gatāti attho. Dumāyutāti sā nadī nānāpupphehi dumehi āyuttā. Mithilāyanti esa mahārāja kassapabuddhakāle mithilanagare eko gahapati dānapati ahosi. So etāni ārāmaropanādīni katvā imaṃ dibbasampattiṃ pattoti. Evamassa tena kataṃ kammaṃ ācikkhitvā purato rathaṃ pesetvā aparampi phalikavimānaṃ dassesi. Taṃ purimavimānato atirekataraṃ nānāpupphaphalasañchannāya taruṇavanaghaṭāya samannāgataṃ. Taṃ disvā rājā tāya sampattiyā samannāgatasseva devaputtassa pubbakammaṃ pucchi. Itaropissa ācikkhi. Pabhāsatimidaṃ byamhaṃ phalikāsu sunimmitaṃ nārīvaragaṇākiṇṇaṃ kūṭāgāravirocitaṃ upetaṃ annapānehi naccagītehi cūbhayaṃ najjo anupariyāyati nānāpupphadumāyutā--------------------------------------------------------------------------------------------- page209.
Rājāyatanā kapiṭṭhā ca ambā sālā ca jambuyo tiṇḍukā ca piyālā ca dumā nicca phalā bahū vittī hi maṃ vindati sūta disvā pucchāmi taṃ mātali devasārathi ayaṃ nu macco kimakāsi sādhuṃ yo modati saggappatto vimāne tassa puṭṭho viyākāsi mātali devasārathi vipākaṃ puññakammānaṃ jānaṃ akkhāsijānato mithilāyaṃ gahapati esa dānapatī ahu ārāme udapāne ca papāte saṅkamanāni ca arahante sītabhūte sakkaccaṃ paṭipādayi cīvaraṃ piṇḍapātañca paccayaṃ sayanāsanaṃ adāsi ujubhūtesu vippasannena cetasā cātuddasī pañcadasī yā ca pakkhassa aṭṭhamī pāṭihārikapakkhañca aṭṭhaṅgasusamāhitaṃ uposathaṃ upavasi sadā sīlesu saṃvuto saññamo saṃvibhāgo ca so vimānasmi modatīti. Tattha najjoti ekā nadī taṃ vimānaṃ parikkhipitvā gatāti attho. Dumāyutāti sā nadī nānāpupphehi dumehi āyuttā. Mithilāyanti esa mahārāja kassapabuddhakāle videharaṭṭhe mithilanagare eko gahapati dānapati ahosi. So etāni puññakammāni katvā--------------------------------------------------------------------------------------------- page210.
Imaṃ dibbasampattiṃ pattoti. Evamassa tenāpi katakammaṃ ācikkhitvā purato rathaṃ pesetvā purimasadisameva aparaṃ veḷuriyavimānaṃ dassesi. Rājā tattha dibbasampattiṃ anubhavantassa devaputtassa katakammaṃ pucchi. Itaropissa ācikkhi. Pabhāsatimidaṃ byamhaṃ veḷuriyāsu nimmitaṃ upetaṃ bhūmibhāgehi vibhattaṃ bhāgaso mitaṃ ālambarā mudiṅgā ca naccagītā suvāditā dibbā saddā niccharanti savanīyā manoramā nāhaṃ evaṃ gataṃ jātu evaṃ suruciraṃ pure saddaṃ samabhijānāmi diṭṭhaṃ vā yadivā sutaṃ vittī hi maṃ vindati sūta disvā pucchāmi taṃ mātali devasārathi ayaṃ nu macco kimakāsi sādhuṃ yo modati saggappatto vimāne tassa puṭṭho viyākāsi mātali devasārathi vipākaṃ puññakammānaṃ jānaṃ akkhāsijānato bārāṇasiyaṃ gahapati esa dānapatī ahu ārāme udapāne ca papāte saṅkamanāni ca arahante sītabhūte sakkaccaṃ paṭipādayi cīvaraṃ piṇḍapātañca paccayaṃ sayanāsanaṃ--------------------------------------------------------------------------------------------- page211.
Adāsi ujubhūtesu vippasannena cetasā cātuddasī pañcadasī yā ca pakkhassa aṭṭhamī pāṭihāriyapakkhañca aṭṭhaṅgasusamāhitaṃ uposathaṃ upavasi sadā sīlesu saṃvuto saññamo saṃvibhāgo ca so vimānasmi modatīti. So evamassa kusalakammaṃ ācikkhitvā purato rathaṃ pesetvā bālasuriyasannibhaṃ kanakavimānaṃ dassesi. Tattha nivāsino devaputtassa sampattiṃ disvā rājā tuṭṭhamānaso hutvā tena kataṃ kammaṃ pucchi. Itaropissa ācikkhi. Yathā udayamādicco hoti lohitako mahā tathūpamaṃ idaṃ byamhaṃ jātarūpaṃ sunimmitaṃ vittī hi maṃ vindati sūta disvā pucchāmi taṃ mātali devasārathi ayaṃ nu macco kimakāsi sādhuṃ yo modati saggappatto vimāne tassa puṭṭho viyākāsi mātali devasārathi vipākaṃ puññakammānaṃ jānaṃ akkhāsijānato sāvatthiyaṃ gahapati esa dānapatī ahu ārāme udapāne ca papāte saṅkamanāni ca arahante sītabhūte sakkaccaṃ paṭipādayi cīvaraṃ piṇḍapātañca paccayaṃ sayanāsanaṃ--------------------------------------------------------------------------------------------- page212.
Adāsi ujubhūtesu vippasannena cetasā cātuddasī pañcadasī yā ca pakkhassa aṭṭhamī pāṭihāriyapakkhañca aṭṭhaṅgasusamāhitaṃ uposathaṃ upavasi sadā sīlesu saṃvuto saññamo saṃvibhāgo ca so vimānasmi modatīti. Tattha udayamādiccoti udento ādicco. Sāvatthiyanti so kassapabuddhakāle sāvatthīnagare dānapati ahosi. Evantena imesaṃ aṭṭhannaṃ vimānānaṃ kathitakāle sakko devarājā mātali aticirāyatīti cintetvā aparampi javanadevaputtaṃ pesesi sakko devarājā taṃ pakkosatīti mātalissa ācikkhāhīti. So javenāgantvā tassa ārocesi. So tassa vacanaṃ sutvā na sakkā mayā idāni cirāyitunti ekappahāreneva bahūni vimānāni dassesi. So raññā tattha sampattiṃ anubhavantānaṃ devaputtānaṃ kammaṃ puṭṭho ācikkhi. Vehāyasāme bahukā jātarūpā sunimmitā daddaḷhamānā ābhenti vijjuvabbhaghanantare tattha yakkhā mahiddhikā sabbābharaṇabhūsitā samantā anupariyāyanti nārīgaṇaparivutā vittī hi maṃ vindati sūta disvā pucchāmi taṃ mātali devasārathi ime nu maccā kimakaṃsu sādhuṃ ye modare saggappattā vimāne--------------------------------------------------------------------------------------------- page213.
Tassa puṭṭho viyākāsi mātali devasārathi vipākaṃ puññakammānaṃ jānaṃ akkhāsijānato saddhāya suniviṭṭhāya saddhammesu pavedite akaṃsu satthu vacanaṃ sammāsambuddhasāvakā tesaṃ etāni ṭhānāni yāni tvaṃ rāja passasīti. Tattha vehāyasāmeti vehāyasā ime. Ākāseyeva suṇṭhitā ākāsaṭṭhakavimānā imeti vadati. Vijjuvabbhaghanantareti ghanavalāhakantare caramānā vijju viya. Suviniṭṭhāyāti maggena āgatattā supatiṭṭhāya. Idaṃ vuttaṃ hoti mahārāja ete pure niyyānike kassapabuddhasāsane pabbajitvā parisuddhasilā samaṇadhammaṃ karontā sotāpattiphalaṃ sacchikatvā arahattaṃ nibbattetuṃ asakkontā tato cutā imesu kanakavimānesu uppannā etesaṃ kassapabuddhasāvakānaṃ etāni ṭhānāni yāni tvaṃ rāja passasīti passetāni 1- mahārājāti. So evamassa ākāsaṭṭhakavimānāni dassetvā sakkassa santikaṃ gamanatthāya ussāhaṃ karonto āha viditāni te mahārāja āvāsaṃ pāpakamminaṃ atho kalyāṇakammānaṃ ṭhānāni viditāni te uyyāhidāni rājisi devarājassa santiketi. Tattha āvāsanti mahārāja tayā paṭhamameva nerayikānaṃ āvāsaṃ disvā pāpakammīnaṃ ṭhānāni viditāni imāni pana ākāsaṭṭhakavimānāni @Footnote: 1 passasi passetāni itipi veditabbaṃ.--------------------------------------------------------------------------------------------- page214.
Passantena atho kalyāṇakammānaṃ ṭhānāni viditāni te idāni devarājassa santike sampattiṃ daṭṭhuṃ uyyāhīti. Evañca pana vatvā mātali purato rathaṃ pesetvā sineruṃ parivāretvā ṭhite sattaparibhaṇḍapabbate dassesi. Te disvā raññā mātalissa pucchitabhāvaṃ āvīkaronto satthā āha sahassayuttaṃ hayavāhiṃ dibbayānamadhiṭṭhito yāyamāno mahārājā addā sīdantare nage disvānāmantayi dūtaṃ ime ke nāma pabbatāti. Tattha sahassayuttanti sindhavasahassehi yojitaṃ. Hayavāhinti hayehi nīyamānaṃ. Dibbayānamadhiṭṭhitoti dibbayāne ṭhito hutvā yāyamāno gacchanto. Addāti addasa. Sīdantareti sīdantaramahāsamuddassa antare. Tasmiṃ kira samudde udakaṃ sukhumaṃ hoti antamaso morapicchāmattaṃ pakkhittaṃ patiṭṭhātuṃ na sakkoti sīdateva tasmā so sīdantaramahāsamuddoti vuccati. Tassa antare. Nageti pabbate. Ke nāmāti ke nāma ime pabbatāti. Evaṃ nemiraññā puṭṭho mātali devaputto āha sudassano karavīko isindharo 1- yugandharo nemindharo vinatako assakaṇṇo girībrahā ete sīdantare nagā anupubbasamuggatā mahārājānamāvāsā yāni tavaṃ rāja passasīti. @Footnote: 1 īsadharotipipā.--------------------------------------------------------------------------------------------- page215.
Tattha sudassanoti ayaṃ mahārāja etesaṃ pabbatānaṃ sabbabāhiro sudassanapabbato nāma. Tadantare karavīko nāma. So sudassanato uccataro hoti ubhinnaṃ pana tesaṃ antare eko sīdantarasamuddo. Karavīkassa antare isindharonāma. So karavīkato uccataro tesaṃ pana antare eko sīdantarasamuddo. Isindharassa antare yugandharo nāma. So isindharato uccataro. Tesaṃpi antare eko sīdantarasamuddo. Yugandharassa antare nemindharo nāma. So yugandharato uccataro. Tesaṃpi antare eko sīdantarasamuddo. Nemindharassa antare vinatako nāma. So nemindharato uccataro. Tesaṃpi antare eko sīdantarasamuddo. Vinatakassa antare assakaṇṇo nāma. So vinatakato uccataro. Tesaṃpi antare eko sīdantarasamuddo. Anupubbasamuggatāti ete sīdantarasamudde satta pabbatā anupaṭipāṭiyā samuggatā sopāṇasadisā hutvā ṭhitā. Yānīti ye tavaṃ mahārāja ime pabbate passasi ete catunnaṃ mahārājānaṃ āvāsāti. Evamassa cātummahājikadevalokaṃ dassetvā mātali purato rathaṃ pesetvā tāvatiṃsabhavanassa cittakūṭadvārakoṭṭhakaṃ parivāretvā ṭhitā indapaṭimā dassesi. Taṃ disvā rājā pucchi. Itaropissa ācikkhi. Anekarūpaṃ ruciraṃ nānācittaṃ pakāsati ākiṇṇaṃ indasadisehi bayaggheheva surakkhitaṃ--------------------------------------------------------------------------------------------- page216.
Vittī hi maṃ vindati sūta disvā pucchāmi taṃ mātali devasārathi imaṃ nu dvāraṃ kimabhaññamāhu manoramaṃ dissati dūratova tassa puṭṭho viyākāsi mātali devasārathi vipākaṃ puññakammānaṃ jānaṃ akkhāsijānato cittakūṭoti yaṃ āhu devarājappavesanaṃ sudassanassa girino dvāraṃ hetaṃ pakāsati anekarūpaṃ ruciraṃ nānācittaṃ pakāsati ākiṇṇaṃ indasadisehi byaggheheva surakkhitaṃ pavisetena rājisi arujaṃ bhūmi pakkamāti. Tattha anekarūpanti anekajātikaṃ. Nānācittanti nānāratanacitraṃ. Pakāsatīti kinnāmetaṃ paññāyati. Ākiṇṇanti samparivāritaṃ. Byaggheheva surakkhitanti yathā nāma byagghehi vā sīhehi vā mahāvanaṃ surakkhitaṃ evaṃ indasadiseheva surakkhitaṃ tāsaṃ pana indapaṭimānaṃ ārakkhanatthāya ṭhapitabhāvo ekanipāte kulāvakajātake kathetabbo. Kimabhaññamāhūti kiṃ nāmaṃ vadanti. Pavesananti nikkhamanapavesanatthāya sunimmitaṃ. Sudassanassāti sobhanadassanassa sinerugirino. Dvāraṃ hetanti etaṃ sanerumatthake patiṭṭhitassa dasasahassayojanikassa devanagarassa dvāraṃ. Pakāsatīti dvārakoṭṭhako paññāyatīti attho. Pavisetenāti etena dvārena nagaraṃ pavisa.--------------------------------------------------------------------------------------------- page217.
Arujaṃ bhūmi pakkamāti arogaṃ suvaṇṇaṃ rajatamaṇimayaṃ nānāpupphasamākiṇṇaṃ dibbabhūmiṃ dibbayānena akkama mahārājāti. Evañca pana vatvā mātali devanagaraṃ rājānaṃ pavesesi. Tena vuttaṃ sahassayuttaṃ hayavāhiṃ dibbayānamadhiṭṭhito yāyamāno mahārājā addā devasabhaṃ idanti. So dibbayāne ṭhitova gacchanto sudhammādevasabhaṃ disvā mātaliṃ pucchi. Sopissa ācikkhi. Yathā sarade ākāso nīlobhāso padissati tathūpamaṃ idaṃ byamhaṃ veḷuriyāsu nimmitaṃ vittī hi vindati sūta disvā pucchāmi taṃ mātali devasārathi imaṃ nu byamhaṃ kimabhaññamāhu tassa puṭṭho viyākāsi mātali devasārathi vipākaṃ puññakammānaṃ jānaṃ akkhāsijānato sudhammāti ca yaṃ āhu esesā dissate sabhā veḷuriyārucirā citrā dhārayanti sunimmitā aṭṭhaṃsā sukatā thambhā sabbe veḷuriyāmayā yattha devā tāvatiṃsā sabbe indapurohitā atthaṃ devamanussānaṃ cintayantā samacchare pavisetena rājisi devānaṃ anumodananti.--------------------------------------------------------------------------------------------- page218.
Tattha idanti nipātamattaṃ. Devasabhaṃ addasāti attho. Esesāti sā esā vimānā. Veḷuriyārucirāti ruciraveḷuriyā. Citrāti nānāratanacitrā. Dhārayantīti imaṃ sabhaṃ ete aṭṭhaṃsādibhedā sukatā thambhā dhārenti. Indapurohitāti indaṃ purecārikaṃ katvā parivāretvā devamanusnsānaṃ atthaṃ cintentā acchanti. Pavisetenāti iminā maggena yattha devā aññamaññaṃ anumodantā acchanti taṃ ṭhānaṃ devānaṃ anumodanaṃ pavisa. Devāpi kho tassāgamanaṃ olokentāva nisīdiṃsu. Te rājā āgatoti sutvā dibbagandhadhūpavāsapupphahatthā yāva cittaṃ kūṭadvārakoṭṭhakā paṭimaggaṃ gantvā mahāsattaṃ gandhamālādīhi pūjetvā sudhammādevasabhaṃ ānayiṃsu. Rājā rathā otaritvā devasabhaṃ pāvisi. Tattha naṃ devā āsanena nimantayiṃsu. Sakko āsanena ceva kāmehi ca nimantesi. Tamatthaṃ pakāsento satthā āha taṃ devā paṭinandiṃsu disvā rājānamāgataṃ svāgatante mahārāja atho te adurāgataṃ nisīdadāni rājisi devarājassa santike sakko taṃ paṭinandittha vedehaṃ mithilaggahaṃ nimantayittha kāmehi āsanena ca vāsavo sādhu khosi anuppatto avāsaṃ vasavattinaṃ vasa devesu rājisi sabbakāmasamiddhisu--------------------------------------------------------------------------------------------- page219.
Tāvatiṃsesu devesu bhuñja kāme amānuseti. Tattha paṭinandiṃsūti sampiyāyiṃsu tuṭṭhahaṭṭhāva hutvā sampaṭicchiṃsu. Sabbakāmasamiddhisūti sabbesaṃ dibbakāmānaṃ samiddhiyuttesu. Evaṃ sakkena dibbakāmehi ceva āsanena ca nimantito taṃ sutvā rājā paṭikkhipanto āha yathā yācitakaṃ yānaṃ yathā yācitakaṃ dhanaṃ evaṃ sampadamevetaṃ yaṃ parato dānapaccayā nacāhametaṃ icchāmi yaṃ parato dānapaccayā sayaṃ katāni puññāni taṃ me āveniyaṃ 1- dhanaṃ sohaṃ gantvā manussesu kāhāmi kusalaṃ bahuṃ dānena samacariyāya saññamena damena ca yaṃ katvā sukhito homi na ca pacchānutappāmīti tattha yaṃ parato dānapaccayāti yaṃ parato tassa parassa dānapaccayā tena dinnattā labhati taṃ yācitakasadisaṃ hoti tasmā nāhaṃ etaṃ icchāmi. Sayaṃ katānīti yāni pana mayā attanā katāni puññāni tadeva mama parehi asādhāraṇaṃ. Āveniyaṃ dhananti anugāmikadhanaṃ. Samacariyāyāti tīhi dvārehi samacariyāya saññamenāti sīlarakkhaṇena. Damenāti indriyadamanena. Evaṃ mahāsatto devānaṃ madhurassarena dhammaṃ desesi. Desentoyeva manussagaṇanāya sattadivasāni ṭhatvā devagaṇaṃ tosetvā @Footnote: 1 āveṇikantipi pāṭho.--------------------------------------------------------------------------------------------- page220.
Devagaṇamajjhe ṭhitova mātalissa guṇaṃ kathento āha bahūpakāro no bhavaṃ mātali devasārathi yo me kalyāṇakammānaṃ pāpānaṃ paṭidassayīti. Tattha yo me kalyāṇakammānaṃ pāpānaṃ paṭidassayīti yo esa mayhaṃ kalyāṇakammānaṃ devānañca vasanaṭṭhānāni pāpakammānaṃ nerayikānañca ṭhānāni dassesīti attho. Attha rājā sakkaṃ devarājānaṃ āmantetvā icchāmahaṃ mahārāja manussalokaṃ gantunti āha. Sakko tena hi samma mātali nemirājānaṃ puna tattheva mithilanagare nehīti āha. So sādhūti sampaṭicchitvā rathaṃ upaṭṭhapesi. Rājā devagaṇehi saddhiṃ sammoditvā deve nivattetvā āpucchitvā rathamābhirūhi. Mātali rathaṃ pesento pācīnadisābhāgena mithilaṃ sampāpuṇi. Mahājano dibbarathaṃ disvā rājāno āgacchatīti pamuditacitto ahosi. Mātali mithilanagaraṃ padakkhiṇaṃ katvā tasmiṃyeva sīhapañjare mahāsattaṃ otāretvā gacchāmahaṃ mahārājāti āpucchitvā sakaṭṭhānameva gato. Mahājanopi rājānaṃ parivāretvā kīdiso devaloko mahārājāti pucchi. Rājā devānañca sakkassa ca devarañño sampattiṃ vaṇṇetvā tumhepi dānādīni puññāni karotha evaṃ tasmiṃ devaloke nibbattissathāti mahājanassa dhammaṃ desesi. So aparabhāge kappakena palitassa jātabhāve ārocite suvaṇṇasaṇḍāsena palitaṃ uddharāpetvā hatthe ṭhapetvā taṃ disvā saṃvegaṃ--------------------------------------------------------------------------------------------- page221.
Uppādetvā kappakassa gāmavaraṃ datvā pabbajitukāmo hutvā puttassa rajjaṃ paṭicchādetvā tena kasmā deva pabbajissasīti vutte puttassa kāraṇaṃ ācikkhanto gāthamāha uttamaṅgaruhā mayhaṃ ime jātā vayoharā pātubhūtā devadūtā pabbajjā samayo mamanti. Rājā imaṃ gāthaṃ vatvā purimarājāno viya pabbajitvā tasmiṃyeva ambavane viharanto cattāro brahmavihāre bhāvetvā aparihīnajjhāno brahmalokūpago ahosi. Tasseva pabbajitabhāvaṃ āvīkaronto satthā osānagāthamāha idaṃ vatvā nimirājā vedeho mithilaggaho puthuyaññaṃ yajitvāna saññamaṃ ajjhupāgamīti. Tattha idaṃ vatvāti uttamaṅgaruhā mayhanti idaṃ gāthaṃ vatvā. Puthuyaññaṃ yajitvānāti mahādānaṃ datvā. Saññamaṃ ajjhupāgamīti sīlasaññamaṃ upagato. Putto panassa kālārajjako nāma taṃ vaṃsaṃ upacchindatīti. Satthā imaṃ dhammadesanaṃ āharitvā na bhikkhave idāneva pubbepi tathāgato mahābhinikkhamanaṃ nikkhantoyevāti vatvā saccāni pakāsetvā jātakaṃ samodhānesi. Tadā sakko anuruddho ahosi mātali ānando ahosi caturāsīti khattiyasahassāni buddhaparisā ahesuṃ nemirājā pana ahameva sammāsambuddhoti. Nemirājajātakaṃ catutthaṃ niṭṭhitaṃ.--------------------------------------------------------------------------------------------- page222.
@Footnote: @*** hanṛ´ānīṛ´ā´mḗmīkhṛ´amūla ***The Pali Atthakatha in Roman Book 43 page 161-222. http://84000.org/tipitaka/atthapali/read_rm.php?B=43&A=3284&pagebreak=1 อรรถกถาบาลีอักษรไทย :- http://84000.org/tipitaka/atthapali/read_th.php?B=43&A=3284&pagebreak=1 อ่านอรรถกถาแปลไทย :- http://84000.org/tipitaka/attha/attha.php?b=28&i=525 เนื้อความพระไตรปิฎกฉบับหลวง :- http://84000.org/tipitaka/read/r.php?B=28&A=3442 พระไตรปิฎกฉบับบาลีอักษรไทย :- http://84000.org/tipitaka/read/pali_read.php?B=28&A=4107 The Pali Tipitaka in Roman Character :- http://84000.org/tipitaka/read/roman_read.php?B=28&A=4107 Contents of The Tipitaka Volume 28 http://84000.org/tipitaka/read/?index_28
        |
|
บันทึก ๖ กุมภาพันธ์ พ.ศ. ๒๕๖๑. การแสดงผลนี้อ้างอิงข้อมูลจากอรรถกถาฉบับภาษาบาลี อักษรโรมัน. หากพบข้อผิดพลาด กรุณาแจ้งได้ที่ [email protected]