|
| บทนำ พระวินัยปิฎก พระสุตตันตปิฎก พระอภิธรรมปิฎก ค้นพระไตรปิฎก ชาดก หนังสือธรรมะ |
Atthakatha Book 41 : PALI ROMAN Jā.A.7 vīsati-cattālīsa
Saṅkhapālajātakaṃ
ariyāvakāsosīti idaṃ satthā jetavane viharanto uposathakammaṃ
ārabbha kathesi.
Tadā hi satthā uposathike upāsake sampahaṃsetvā
porāṇakapaṇḍitā mahatiṃ nāgasamapattiṃ pahāya uposathaṃ upavasiṃsuyevāti vatvā
tehi yācito atītaṃ āhari.
Atīte rājagahe magadharājā nāma rajjaṃ kāresi. Tadā
bodhisatto tassa rañño aggamahesiyā kucchimhi nibbatti.
Duyyodhanotissa nāmaṃ kariṃsu. So vayappatto takkasilāyaṃ sabbasippāni
uggaṇhitvā āgantvā pitu sippaṃ dassesi. Atha naṃ pitā rajje
abhisiñcitvā isipabbajjaṃ pabbajitvā uyyāne vasi. Bodhisatto
---------------------------------------------------------------------------------------------
page411.
Divasassa tikkhattuṃ pitu santikaṃ agamāsi. Mahālābhasakkāro udapādi.
So tena palibodhena kasiṇaparikammamattaṃpi kātuṃ asakkonto cintesi
mahā me lābhasakkāro na sakkā mayā idha vasantena imaṃ jaṭaṃ
chindituṃ puttassa anārocetvāva aññattha gamissāmīti. So
kañci ajānāpetvā uyyānā nikkhamma magadharaṭṭhaṃ atikkamitvā
mahisakaraṭṭhe saṅkhapāladahato nāma nikkhantāya kaṇṇaveṇṇāya nadiyā
nivattane candakapabbataṃ upanissāya paṇṇasālaṃ katvā tattha vasanto
kasiṇaparikammaṃ katvā jhānābhiññā nibbattetvā uñchācariyāya
yāpesi. Tamenaṃ saṅkhapālo nāma nāgarājā mahantena parivārena
kaṇṇaveṇṇanadito nikkhamitvā antarantarā upasaṅkamati. So
tassa dhammaṃ desesi. Athassa putto pitaraṃ daṭṭhukāmo gataṭṭhānaṃ
ajānanto anuvicarāpetvā asukaṭṭhāne nāma vasatīti ñatvā tassa
dassanatthāya mahantena parivārena tattha gantvā ekamante khandhāvāraṃ
nivāsāpetvā katipayehi amaccehi saddhiṃ assamapadābhimukho pāyāsi.
Tasmiṃ khaṇe saṅkhapālo mahantena parivārena dhammaṃ suṇanto nisīdi.
So taṃ rājānaṃ āgacchantaṃ disvā isiṃ vanditvā uṭṭhāyāsanā
pakkāmi. Rājā pitaraṃ vanditvā paṭisanthāraṃ katvā nisīditvā
pucchi bhante katararājā nāmesa tumhākaṃ santikaṃ āgatoti.
Tāta saṅkhapālanāgarājā nāmesoti. So tassa sampattiṃ nissāya
nāgabhavane lobhaṃ katvā katipāhaṃ vasitvā pitu bhikkhāhāraṃ nibaddhāpetvā
attano nagarameva gantvā catūsu dānasālāyo kāretvā
---------------------------------------------------------------------------------------------
page412.
Sakalajambūdīpaṃ saṅkhobhetvā dānaṃ datvā sīlaṃ rakkhitvā uposathavāsakammaṃ
katvā nāgabhavanaṃ patthetvā āyūhapariyosāne nāgabhavane
nibbattitvā saṅkhapālanāgarājā hutvā ahosi. So gacchante
gacchante kāle tāya sampattiyā vippaṭisārī hutvā tato paṭṭhāya
manussayoniṃ patthento uposathavāsaṃ vasi. Athassa nāgabhavane
vasantassa uposathavāso na sampajjati sīlavināsaṃ pāpuṇāti.
So tato paṭṭhāya nāgabhavanā nikkhamitvā kaṇṇaveṇṇāya avidūre
mahāmaggassa ca ekapadikamaggassa ca antare ekaṃ vammikaṃ parikkhipitvā
uposathaṃ adhiṭṭhāya samādinnasīlo mama cammamaṃsādīhi atthikā
cammamaṃsādīni harantūti attānaṃ dānamukhe visajjetvā vammikamatthake
nipanno samaṇadhammaṃ karonto cātuddase paṇṇarase vasitvā pāṭipade
nāgabhavanaṃ gacchati.
Tasmiṃ ekadivasaṃ evaṃ sīlaṃ samādayitvā nipanne paccantagāmavāsino
soḷasa janā maṃsaṃ āharissāmāti āvudhahatthā araññe
vicarantā kiñci alabhitvā nikkhamantā taṃ vammikamatthake nipannaṃ
disvā mayaṃ ajja godhapotakaṃpi na labhimhā imaṃ nāgarājānaṃ
vadhitvā khādissāmāti cintetvā mahā kho panesa gayhamāno
palāpeyyāti yathānipannameva taṃ bhogesu sūlehi vijjhitvā dubbalaṃ
katvā gaṇhissāmāti sūlādīni ādāya upasaṅkamiṃsu. Bodhisattassapi
sarīraṃ mahantaṃ ekadoṇikanāvappamāṇaṃ vaṭṭetvā ṭhapitasumanapupphadāmaṃ
viya jiñjukaphalasannibhehi akkhīhi jayasumanapupphasadisena sīsena
---------------------------------------------------------------------------------------------
page413.
Samannāgato ativiya sobhati. So tesaṃ soḷasannaṃ janānaṃ
padasaddena bhogantarato sīsaṃ nīharitvā rattakkhīni ummiletvā te
sūlahatthe āgacchante disvā cintesi ajja mayhaṃ manoratho
matthakaṃ pāpuṇissati ahaṃ attānaṃ dānamukhe niyyādetvā viriyaṃ
adhiṭṭhahitvā nipanno ime mama sarīraṃ sattīhi koṭṭetvā
chiddāvachiddaṃ karonte kodhavasena akkhīni ummiletvā na olokessāmīti.
Attano sīlabhedabhayena daḷhaṃ adhiṭṭhāya sīsaṃ bhogantareyeva
pavesetvā nipajji. Atha naṃ te upagantvā naṅguṭṭhe gahetvā
kaḍḍhantā bhūmiyaṃ pātetvā tikhiṇasūlehi aṭṭhasu ṭhānesu vijjhitvā
sakaṇṭakakāḷavettayaṭṭhiyo pahāramukhehi pavesetvā aṭṭhasu ṭhānesu
kājenādāya mahāmaggaṃ paṭipajjiṃsu. Mahāsatto sūlehi vijjhanato
paṭṭhāya ekaṭṭhānepi kodhavasena akkhīni ummiletvā te na
olokesi. Tassa aṭṭhahi kājehi ādāya nīyamānassa sīsaṃ
olambitvā bhūmiyaṃ pahari. Atha naṃ sīsamassa olambatīti mahāmagge
nipajjāpetvā taruṇasūlena nāsapūṭe vijjhitvā rajjukaṃ pavesetvā
sīsaṃ ukkhipitvā kājakoṭiyaṃ laggitvā punapi ukkhipitvā maggaṃ
paṭipajjiṃsu.
Tasmiṃ khaṇe videharaṭṭhe mithilanagaravāsī āḷāro nāma kuṭumbiko
pañca sakaṭasatāni ādāya sukhayānake nisīditvā gacchanto te
bhojaputte bodhisattaṃ tathā gaṇhitvā gacchante disvā tesaṃ
soḷasannaṃpi soḷasahi vāhagoṇehi saddhiṃ pasataṃ pasataṃ suvaṇṇamāsake
---------------------------------------------------------------------------------------------
page414.
Sabbesaṃpi nivāsanapārupanāni tesaṃ bhariyānaṃpi vatthābharaṇāni datvā
visajjāpesi. So nāgabhavanaṃ gantvā tattha papañcaṃ akatvā
mahantena parivārena nikkhamitvā āḷāraṃ upasaṅkamitvā nāgabhavanassa
vaṇṇaṃ kathetvā taṃ ādāya nāgabhavanaṃ gantvā tīhi nāgakaññāsatehi
saddhiṃ mahantamassa yasaṃ datvā dibbehi kāmehi santappesi.
Āḷāro nāgabhavane ekavassaṃ vasitvā dibbakāme paribhuñjitvā
icchāmahaṃ samma pabbajitunti nāgarājassa kathetvā pabbajitaparikkhāre
gahetvā nāgabhavanato himavantappadesaṃ gantvā pabbajitvā tattheva
ciraṃ vasitvā aparabhāge cārikaṃ caranto bārāṇasiṃ patvā rājuyyāne
vasitvā punadivase bhikkhāya nagaraṃ pavisitvā rājadvāraṃ agamāsi.
Atha naṃ bārāṇasirājā disvā iriyāpathe pasīditvā pakkosāpetvā
paññattāsane nisīdāpetvā nānaggarasabhojanaṃ bhojetvā aññatarasmiṃ
nīce āsane nisinno vanditvā tena saddhiṃ sallapanto paṭhamaṃ gāthamāha
ariyāvakāsosi pasannanetto
maññe bhavaṃ pabbajito kulamhā
kathaṃ nu vittāni pahāya bhoge
pabbaji nikkhamma gharā sapaññoti.
Tattha ariyāvakāsosīti niddosasundarasarīrāvakāsosi abhirūposīti
attho. Pasannanettoti pañcahi pasādehi yuttanetto.
Kulamhāti khattiyabrāhmaṇakulā vā seṭṭhikulā vā pabbajitosīti
maññāmi. Kathaṃ nūti kena kāraṇena kiṃ ārammaṇaṃ katvā
---------------------------------------------------------------------------------------------
page415.
Dhanañca bhoge ca pahāya gharā nikkhamitvā pabbajitosi. Sapaññoti
paṇḍitapurisoti pucchi.
Tato paraṃ tāpasassa ca rañño ca vacanapaṭivacanavasena gāthānaṃ
sambandho veditabbo.
Sayaṃ vimānaṃ naradeva disvā
mahānubhāvassa mahoragassa
disvāna puññāna mahāvipākaṃ
saddhāyahaṃ pabbajitomhi rāja.
Na kāmakāmā na bhayā na dosā
vācaṃ musā pabbajitā bhaṇanti
akkhāhi me pucchito etamatthaṃ
sutvāna me jāyihitippasādo.
Vāṇijja raṭṭhādhipa gacchamāno
pathe addasāsimhi bhojaputte
pavaḍḍhakāyaṃ uragaṃ mahantaṃ
ādāya gacchante pamodamāne.
Sohaṃ samāgañchi janinda tehi
pahaṭṭhalomo avacasmi bhīto
kuhiṃ ayaṃ nīyati bhīmakāyo
nāgena kiṃ kāhatha bhojaputtā.
---------------------------------------------------------------------------------------------
page416.
Nāgo ayaṃ nīyati bhojanatthaṃ
pavaḍḍhakāyo urago mahanto
sādhuñca thūlañca muduñca maṃsaṃ
na tvaṃ rasaññāsi videhaputta.
Ito mayaṃ gantvā sakaṃ niketaṃ
ādāya satthāni vikoṭayitvā
maṃsāni bhakkhāma pamodamānā
mayaṃ hi vo sattavo pannagānaṃ.
Sace ayaṃ nīyati bhojanatthaṃ
pavaḍḍhakāyo urago mahanto
dadāmi vo balibaddāni soḷasa
nāgaṃ imaṃ muñcatha bandhanasmā.
Addhā hi no bhakkho ayaṃ manāpo
bahū ca no oragā bhuttapubbā
karoma te taṃ vacanaṃ āḷāra
mittañca no hohi videhaputta.
Tadassu te bandhanā mocayiṃsu
yaṃ natthuto paṭimokkhassa pāse
mutto ca so bandhanā nāgarājā
pakkāmi pācīnamukho muhuttaṃ.
---------------------------------------------------------------------------------------------
page417.
Gantvāna pācīnamukho muhuttaṃ
puṇṇehi nettehi palokayī maṃ
tadassāhaṃ piṭṭhito anvāgañchi
dasaṅgulī añjaliṃ paggahetvā.
Gaccheva kho tvaṃ taramānarūpo
mā taṃ amittā puna aggahesuṃ
dukkho hi luddehi punā samāgamo
adassanaṃ bhojaputtāna gaccha.
Agamāsi so rahadaṃ vippasannaṃ
nīlobhāsaṃ ramaṇīyaṃ sutitthaṃ
sammonataṃ jambuhi vedisāhi
pāvekkhi nittiṇṇabhayo patīto.
So taṃ pavissa na cirassa nāgo
dibbena me pāturahū janinda
upaṭṭhahī maṃ pitaraṃva putto
hadayaṅgamaṃ kaṇṇasukhaṃ bhaṇanto.
Tvaṃ mesi mātā ca pitā āḷāra
abbhantaro pāṇadado sahāyo
sakañca iddhiṃ paṭilābhakosmi
āḷāra passa me nivesanāni
---------------------------------------------------------------------------------------------
page418.
Pahūtabhakkhaṃ bahuannapānaṃ
masakkasāraṃ viya vāsavassāti.
Tattha vimānanti saṅkhapālanāgarañño anekasatanāṭakitthīsampattisampannaṃ
kāñcanamaṇivimānaṃ. Puññānanti tena katapuññānaṃ mahantaṃ
vipākaṃ disvā kammañca phalañca paralokañca saddahitvā pavattāya
saddhāya ahaṃ pabbajito. Na kāmakāmāti na vatthukāmenapi bhayenapi
dosenapi musā bhaṇanti. Jāyihitīti bhante tumhākaṃ vacanaṃ sutvā
mayhaṃpi pasādo somanassaṃ jāyissati. Vāṇijjanti vāṇijjakammaṃ
karissāmīti gacchanto. Pathe addasāsimhīti pañcannaṃ sakaṭasatānaṃ
purato sukhayānake nisīditvā gacchanto mahāmagge janapadamanusse
addasaṃ. Pavaḍḍhakāyanti vaḍḍhitakāyaṃ. Ādāyāti aṭṭhahi kājehi
gahetvā. Avacasmīti abhāsiṃ. Bhīmakāyoti bhayajananakāyo.
Bhojaputtāti luddaputte piyasamudācārenālapati. Videhaputtāti
videharaṭṭhavāsitāya āḷāraṃ ālapiṃsu. Vikoṭayitvāti chinditvā.
Mayañhi vo sattavoti mayaṃ pana nāgānaṃ verino nāma. Bhojanatthanti
bhojanatthāya. Mittañca no hohīti tvaṃ amhākaṃ mitto hohi
kataguṇaṃ jāna. Tadassu teti mahārāja tehi bhojaputtehi evaṃ
vutte ahaṃ tesaṃ soḷasa vāhagoṇe nivāsanapārupanāni pasataṃ pasataṃ
suvaṇṇamāsake bhariyānañca nesaṃ vatthālaṅkāraṃ adāsiṃ atha te
saṅkhapālanāgarājānaṃ bhūmiyaṃ nipajjāpetvā attano kakkhalatāya
kaṇṭakācitā kāḷavettalatā koṭiyaṃ gahetvā ākaḍḍhituṃ ārabhiṃsu athāhaṃ
---------------------------------------------------------------------------------------------
page419.
Nāgarājānaṃ kilamantaṃ disvā akilamantova asinā tā latā chinditvā
dārakānaṃ kaṇṇaveṭhato vaṭṭiharaṇaniyāmena adukkhāpento sanikaṃ
nīhariṃ tasmiṃ kāle te bhojaputtā yaṃ bandhanaṃ assa natthuto
pavesetvā pāse paṭimokkhaṃ tasmā bandhanā taṃ uragaṃ mocayiṃsu.
Tassa nāsato saha pāsena taṃ rajjukaṃ nīhariṃsūti dīpeti. Iti
te uragaṃ visajjetvā thokaṃ gantvā ayaṃ urago dubbalo
matakāle naṃ gahetvāva gacchissāmīti nilīyiṃsu. Puṇṇehīti sopi
muhuttaṃ pācīnamukho gantvā assupuṇṇehi nettehi maṃ palokayi.
Tadassāhanti tadā assa ahaṃ. Gacchevāti evantaṃ avacanti vadati.
Rahadanti kaṇṇaveṇṇarahadaṃ. Sammonatanti ubhayatīresu
jumbūrukkhavedisārukkhehi onataṃ vinataṃ. Nittiṇṇabhayo patītoti so kira taṃ
rahadaṃ passanto āḷārassa nipaccakāraṃ dassetvā yāva naṅguṭṭhā
ottari. Udake paviṭṭhapaviṭṭhaṭṭhānamevassa nibbhayaṃ ahosi.
Tasmā nittiṇṇabhayo patīto hatthatuṭṭho pāvekkhīti. Pavissāti
pavesetvā. Dibbena meti nāgabhavane pamādaṃ anāpajjitvā mayi
kaṇṇaveṇṇanadītīraṃ anatikkanteyeva dibbena parivārena mama purato
pāturahosi. Upaṭṭhahīti upāgami. Abbhantaroti hadayamaṃsasadiso.
Tvaṃ mama bahūpakāro sakkāraṃ te karissāmi. Passa me nivesanānīti
mama nāgabhavanaṃ passa. Masakkasāraṃ viyāti masakkasāro vuccati
osakkanaparisakkanābhāvena ghanasāratāya ca sinerupabbatarājā ayaṃ tattha
māpitatāvatiṃsabhavanaṃ sandhāyevamāha.
---------------------------------------------------------------------------------------------
page420.
Mahārāja evaṃ vatvā so nāgarājā uttariṃ attano nāgabhavanaṃ
vaṇṇento gāthādvayamāha
taṃ bhūmibhāgehi upetarūpaṃ
asakkharā ceva mudū subhā ca
nīcātiṇā apparajā ca bhūmi
pāsādikā yattha jahanti sokaṃ.
Anāvakulā veḷuriyūpanīlā
catuddisaṃ ambavanaṃ surammaṃ
pakkā ca pesī saphalā suphullā
niccotukā dhārayanti phalānīti.
Tattha asakkharāti yā tattha bhūmi pāsāṇasakkhararahitā mudu
subhā kāñcanarajaṭamaṇimayā sattaratanavālukākiṇṇā. Nīcātiṇāti
indagopakapiṭṭhisadisavaṇṇehi nīcatiṇehi samannāgatā. Apparajāti
paṃsurahitā. Yattha jahanti sokanti yattha paviṭṭhamattāva nissokā
honti. Anāvakulāti na avakulā akhanimā upari ukkulavikulabhāvarahitā
vā samasaṇṭhitā. Veḷuriyūpanīlāti veḷuriyena upanīlā tattha nāgabhavane
veḷuriyamayā pasannasalilā nīlobhāsā anekavaṇṇakamaluppalasañchannā
pokkharaṇīti attho. Catuddisanti pokkharaṇiyā catūsu disāsu.
Pakkā cāti tasmiṃ ambavane ambarukkhā pakkaphalā ca aḍḍhapakkaphalā
ca taruṇaphalā ca phullitāyevāti attho. Niccotukāti channampi
utūnaṃ anurūpehi pupphaphalehi samannāgatāti.
---------------------------------------------------------------------------------------------
page421.
Tesaṃ vanānaṃ naradeva majjhe
nivesanaṃ bhassarasannikāsaṃ
rajaṭaggaḷaṃ sovaṇṇamayaṃ uḷāraṃ
pabhāsati vijjurivantalikkhe.
Maṇimayā sovaṇṇamayā uḷārā
anekacittā sasataṃ sunimmitā
paripūrā kaññāhi alaṅkatāhi
sovaṇṇakāyūradharāhi rāja.
So saṅkhapālo taramānarūpo
pāsādamāruyha anomavaṇṇo
sahassathambhaṃ atulānubhāvaṃ
yatthassa bhariyā mahesī ahosi.
Ekā ca nārī taramānarūpā
ādāya veḷuriyamayaṃ mahagghaṃ
subhaṃ maṇiṃ jātimantūpapannaṃ
acoditā āsanamabbhihāsi.
Tato maṃ urago hatthe gahetvā
nisīdayī pamukhaāsanasmiṃ
idamāsanaṃ atra bhavaṃ nisīdatu
bhavañhi me aññataro garūnaṃ.
---------------------------------------------------------------------------------------------
page422.
Aññā ca nārī taramānarūpā
ādāya vāriṃ upasaṅkamitvā
pādāni pakkhālayi me janinda
bhariyāva bhattū patino piyassa.
Aparā ca nārī taramānarūpā
paggayha sovaṇṇamayāya cāṭiyā
anekasūpaṃ vividhaṃ viyañjanaṃ
upanāmayī bhatta manuññarūpaṃ.
Turiyehi maṃ bhārata bhuttabhattaṃ
upaṭṭhahuṃ bhattu mano viditvā
tatuttariṃ maṃ nipati mahantaṃ
dibbehi kāmehi anappakehīti.
Tattha nivesananti pāsādo. Bhassarasannikāsanti pabhassaradassanaṃ.
Rajaṭaggaḷanti rajaṭadvārakavātaṃ. Maṇimayāti evarūpā
tattha kūṭāgārā ca gabbhā ca. Paripūrāti saṃpuṇṇā. So saṅkhapāloti
mahārāja ahaṃ evaṃ tasmiṃ nāgabhavanaṃ vaṇṇente taṃ daṭṭhukāmo
ahosiṃ atha maṃ tattha netvā so saṅkhapālo hatthe gahetvā
taramāno veḷuriyathambhehi sahassathambhaṃ pāsādaṃ āruyha yasmiṃ ṭhāne
assa mahesī ahosi taṃ ṭhānaṃ netīti dīpeti. Ekā cāti mayi
pāsādaṃ abhiruḷhe ekā itthī aññehipi maṇīhi jātimantehi
---------------------------------------------------------------------------------------------
page423.
Upetaṃ subhaṃ veḷuriyāsanaṃ tena nāgarājena avuttāva. Abbhihāsīti
abhihari attharīti vuttaṃ hoti. Pamukhaāsanasminti pamukhāsanasmiṃ.
Uttamāsane nisīdāpesīti attho. Garūnanti mātāpitūnaṃ me tvaṃ
aññataroti evaṃ vatvā nisīdāpesi. Vividhaṃ viyañjananti vividhaṃ
byañjanaṃ. Bhatta manuññarūpanti bhattaṃ manuññarūpaṃ. Bhāratāti
rājānaṃ ālapati. Bhuttabhattanti katabhattakiccaṃ. Upaṭṭhahunti
anekasatehi turiyehi gandhabbaṃ kurumānā upaṭṭhahiṃsu. Bhattu mano
viditvāti attano patino cittaṃ jānitvā. Tatuttarinti tato
gandhabbakaraṇato uttariṃ. Maṃ nipatīti so nāgarājā maṃ upasaṅkami.
Mahantaṃ dibbehīti mahantehi uḷārehi dibbehi. Kāmehīti tehi
ca na appakehi anappakehi.
Evaṃ upasaṅkamitvā ca pana gāthamāha
bhariyā mametā tisatā āḷāra
sabbattamajjhā padumuttarābhā
āḷāra etāsu te kāmakāro
dadāmi te tā paricārayassūti.
Tattha sabbattamajjhāti sabbā attamajjhā pāṇinā
gahitappamāṇamajjhāti attho. Aṭṭhakathāyaṃ pana sumajjhāti pāṭho.
Padumuttarābhāti padumavaṇṇauttarābhā. Padumavaṇṇacchaviyoti attho.
Paricārayassūti tā attano pādaparicārikā karohīti vatvā tīhi
itthīsatehi saddhiṃ mahāsampattiṃ mayhaṃ adāsi.
---------------------------------------------------------------------------------------------
page424.
Sohaṃ
saṃvaccharaṃ dibbarasānubhutvā
tadāssuhaṃ uttari paccabhāsiṃ
nāgassidaṃ kinti kathañca laddhaṃ
kathajjhagamāsi vimānaseṭṭhaṃ.
Adhicca laddhaṃ pariṇāmajante
sayaṃ kataṃ udāhu devehi dinnaṃ
pucchāmi taṃ nāgarāje tamatthaṃ
kathajjhagamāsi vimānaseṭṭhanti.
Tattha dibbarasānubhutvāti dibbe kāmaguṇarase anubhavitvā.
Tadāssuhanti tadā assu ahaṃ. Nāgassidanti bhaddamukhassa
saṅkhapālanāgarājassa idaṃ sampattijātaṃ. Kinti kiṃ nāma kammaṃ katvā
laddhaṃ kathametaṃ vimānaseṭṭhaṃ tvaṃ ajjhagamāsīti iti naṃ ahaṃ
pucchiṃ. Adhicca laddhanti ahetunā laddhaṃ. Pariṇāmajanteti kenaci tava
atthāya pariṇāmitattā pariṇāmato jātaṃ. Sayaṃ katanti kārake
pakkosāpetvā ratanāni datvā kāritanti.
Tato parā dvinnaṃpi vacanapaṭivacanagāthā ca
nādhicca laddhaṃ na pariṇāmajamme
na sayaṃ kataṃ napi devehi dinnaṃ
sakehi kammehi apāpakehi
puññehi me laddhamidaṃ vimānaṃ.
---------------------------------------------------------------------------------------------
page425.
Kinte vataṃ kiṃ pana brahmacariyaṃ
kassa suciṇṇassa ayaṃ vipāko
akkhāhi me nāgarāje tamatthaṃ
kathaṃ nu te laddhamidaṃ vimānaṃ.
Rājā ahosiṃ magadhānamissaro
duyyodhano nāma mahānubhāvo
so itaraṃ jīvitaṃ saṃviditvā
asassataṃ vipariṇāmadhammaṃ.
Annañca pānañca pasannacitto
sakkacca dānaṃ vipulaṃ adāsiṃ
opānabhūtaṃ me gharaṃ tadāsi
santappitā samaṇabrāhmaṇā ca.
Mālañca gandhañca vilepanañca
padīpayaṃ yānamupassayañca
acchādanaṃ sayanamathannapānaṃ
sakkacca dānāni adamha tattha.
Taṃ me vataṃ taṃ pana brahmacariyaṃ
tassa suciṇṇassa ayaṃ vipāko
teneva me laddhamidaṃ vimānaṃ
pahūtabhakkhaṃ bahuannapānaṃ.
---------------------------------------------------------------------------------------------
page426.
Naccehi gītehi cupetarūpaṃ
ciraṭṭhitikaṃ na ca sassatāyaṃ
appānubhāvā taṃ mahānubhāvaṃ
tejassinaṃ hanti atejavanto
kimeva dāṭhāvudha kiṃ paṭicca
hatthatthamāgañchi vanibbakānaṃ.
Bhayaṃ nu te anvagataṃ mahantaṃ
tejo nu te anvagataṃ dantamūlaṃ
kimeva dāṭhāvudha kiṃ paṭicca
kilesamāpajji vanibbakānaṃ.
Na me bhayaṃ anvagataṃ mahantaṃ
tejo na sakkā mama tebhi hantuṃ
satañca dhammāni sukittitāni
samuddavelāva duraccayāni.
Cātuddasiṃ pañcadasiṃ āḷāra
uposathaṃ niccamupāvasāmi
athāgamuṃ soḷasa bhojaputtā
rajjuṃ gahetvāna daḷhañca pāsaṃ.
Bhetvāna nāsaṃ atikassa rajjuṃ
nayiṃsu maṃ samparigayha luddā
---------------------------------------------------------------------------------------------
page427.
Etādisaṃ dukkhamahaṃ titikkhaṃ
uposathaṃ appaṭikopayanto.
Ekāyane taṃ pathe addasaṃsu
balena vaṇṇena cupetarūpaṃ
siriyā paññāya ca bhāvitosi
kimatthiyaṃ nāga tapo karosi.
Na puttahetu na dhanassa hetu
na āyuno cāpi āḷāra hetu
manussayoniṃ abhipatthayāno
tasmā parakkamma tapo karomi.
Tvaṃ lohitakkho vihatantaraṃso
alaṅkato kappitakesamassu
surosito lohitacandanena
gandhabbarājāva disā pabhāsasi.
Deviddhipattosi mahānubhāvo
sabbehi kāmehi samaṅgibhūto
pucchāmi taṃ nāgarāje tamatthaṃ
seyyo ito kena manussaloko.
Āḷāra nāññatra manussalokā
suddhi vā saṃvijjati saṃyamo vā
---------------------------------------------------------------------------------------------
page428.
Ahañca laddhāna manussayoniṃ
kāhāmi jātimaraṇassa antaṃ.
Saṃvaccharo me vusito tavantike
annena pānena upaṭṭhitosmi
āmantayitvāna palemi nāga
cirappavuṭṭhosmi ahaṃ janinda.
Puttā ca dārā ca anujīvino ca
niccānusiṭṭhā upatiṭṭhate taṃ
kaccinu te nābhisaṃsittha koci
piyañhi me dassanaṃ tuyha āḷāra.
Yathāpi mātu ca pitu agāre
putto piyo paṭivihitova seyya
tatopi mayhaṃ idhameva seyyo
cittañhi te nāga mayi pasannaṃ.
Maṇi mamaṃ vijjati lohitaṅgo
dhanāharo maṇiratanaṃ uḷāraṃ
ādāya taṃ gaccha sakaṃ niketaṃ
laddhā dhanantaṃ maṇimossajassūti.
Tattha kinte vatanti kiṃ tava vatasamādānaṃ. Brahmacariyanti
seṭṭhacariyaṃ. Opānabhūtanti catumahāpathe khatapokkharaṇī viya
dhammikasamaṇabrāhmaṇānaṃ yathāsukhaṃ paribhuñjitabbavibhavaṃ. Na ca sassatāyanti
---------------------------------------------------------------------------------------------
page429.
Ciraṭṭhitikaṃ samānaṃpi cetaṃ mayhaṃ sassataṃ na hotīti me katheti.
Appānubhāvāti bhojaputte sandhāyāha. Hantīti aṭṭhasu ṭhānesu
sūlehi vijjhantā kiṃkāraṇā haniṃsu. Kiṃ paṭiccāti kaṃ sandhāya tvaṃ
tadā tesaṃ hatthatthaṃ āgañchi vasaṃ upagato. Vanibbakānanti bhojaputtā
idha vanibbakāti vuttā. Tejo nu te anvagataṃ dantamūlanti kiṃ nu
tava tejo bhojaputte disvā tadā bhayaṃ mahantaṃ anvagataṃ udāhu
visaṃ dantamūlaṃ anvagataṃ. Kilesanti dukkhaṃ. Vanibbakānanti
bhojaputtānaṃ santike bhojaputte nissāyāti attho. Tejo na
sakkā mama tebhi hantunti mama visatejo aññassa tejena abhihantuṃpi
na sakkā tesaṃ. Satanti buddhādīnaṃ. Dhammānīti sīlasamādhipaññākhanti-
anuddayāmettābhāvanāsaṅkhātāni dhammāni. Sukittitānīti suvaṇṇitāni
sukathitāni. Kinti katvā. Samuddavelāva duraccayānīti tehi samuddavelā
viya sappurisehi jīvitatthaṃpi duraccayānīti vaṇṇitāni tasmā ahaṃ
sīlabhedabhayena khantimettāsamannāgato hutvā mama kopassa sīlavelantaṃ
atikkamituṃ na adāsinti āha. Imissā pana saṅkhapāladhammadesanāya
dasapi pāramiyo labbhanti. Tadā hi mahāsattena sarīrassa
pariccattabhāvo dānapāramī nāma hoti. Tathārūpenapi visatejena
sīlassa abhinnatā sīlapāramī. Nāgabhavanato nikkhamitvā samaṇadhammakaraṇaṃ
nekkhammapāramī. Idañcīdañca kātuṃ vaṭṭatīti saṃvidahanaṃ
paññāpāramī. Adhivāsanaviriyaṃ viriyapāramī. Adhivāsanakhanti
khantipāramī. Saccasamādānaṃ saccapāramī. Mama sīlaṃ na bhindissāmīti
---------------------------------------------------------------------------------------------
page430.
Adhiṭṭhānaṃ adhiṭṭhānapāramī. Anuddayabhāvo mettāpāramī. Vedanāya
majjhattabhāvo upekkhāpāramī. Athāgamunti athekadivasaṃ vammikamatthake
nipannaṃ disvā soḷasa bhojaputtā khararajjuñca daḷhapāsañca sūlāni
ca gahetvā mama santikaṃ āgatā. Bhetvānāti mama sarīraṃ aṭṭhasu
ṭhānesu bhinditvā kaṇṭakalatā pavesetvā. Nāsaṃ atikassa
rajjunti thokaṃ gantvā sīsaṃ me olambantaṃ disvā mahāmagge
nipajjāpetvā puna nāsaṃpi me bhinditvā vivaṭṭarajjuṃ atikassa
kājakoṭiyaṃ laggetvā samantato pariggahetvā maṃ nayiṃsu. Addasaṃsūti
samma saṅkhapāla te bhojaputtā ekāyane ekagamane jaṅghapadikamagge
taṃ balena vaṇṇena ca upetarūpaṃ passiṃsu tvaṃ pana issariyasobhaggasiriyā
ca paññāya ca bhāvito vaḍḍhito so tvaṃ evarūpo
samāno kimatthaṃ tapaṃ karosi kiṃ icchanto uposathavāsaṃ upavasasi
sīlaṃ rakkhasi. Addasāsintipi pāṭho. Ahaṃ ekāyane mahāmagge
taṃ addasinti attho. Abhipatthayānoti patthento. Tasmāti
yasmā manussayoniṃ patthemi tasmā viriyena parakkamitvā tapokammaṃ
karomīti. Surositoti suanulitto. Itoti imamhā nāgabhavanā
manussaloko kena uttaritaro. Suddhīti maggaphalanibbānasaṅkhātā
visuddhi. Saṃyamoti sīlaṃ. Idaṃ so manussalokeyeva buddhapaccekabuddhānaṃ
uppattiṃ sandhāyāha. Kāhāmīti attano appaṭisandhikabhāvaṃ
karonto jātijarāmaraṇassa antaṃ karissāmīti. Evaṃ mahārāja so
saṅkhapālo manussalokaṃ vaṇṇesīti. Saṃvaccharo meti evaṃ mahārāja
---------------------------------------------------------------------------------------------
page431.
Tasmiṃ manussalokaṃ vaṇṇente ahaṃ pabbajjāya sinehaṃ katvā
etadavocaṃ. Tattha upaṭṭhitosmīti annapānena ceva dibbehi ca
kāmaguṇehi pariciṇṇo mānito. Palemīti saremi gacchāmi.
Cirappavuṭṭhosmīti ahaṃ manussalokato cirappavuṭṭho. Nābhisaṃsitthāti
kacci nukho mama puttādīsu koci taṃ na akkosi na paribhāsasīti
pucchati. Nābhisajjethātipi pāṭho. Na kopesīti attho.
Paṭivihitoti paṭijaggito. Maṇi mamanti sace samma āḷāra
gacchasiyeva evaṃ sante mama lohitaṅgo dhanāharaṇo sabbakāmadado
maṇi saṃvijjati taṃ āḷāra maṇiratanaṃ ādāya tava gehaṃ gaccha
tattha imassānubhāvena yāvadicchakaṃ dhanaṃ laddhā puna imaṃ maṇiratanaṃ
ossajassu ossajanto ca aññattha anossajitvā attano
udakacāṭiyaṃ ossajeyyāsīti vatvā mayhaṃ maṇiratanaṃ upanesīti vadati.
Evaṃ vatvā athāhaṃ mahārāja nāgarājānaṃ etadavocaṃ
samma nāhaṃ dhanenatthiko pabbajituṃ pana icchāmīti pabbajitaparikkhāraṃ
yācitvā teneva saddhiṃ nāgabhavanato nikkhamitvā taṃ nivattetvā
himavantaṃ pavisitvā pabbajitoti vatvā rañño dhammakathaṃ kathento
gāthādvayamāha
diṭṭhā mayā mānusikāpi kāmā
asassatā vipariṇāmadhammā
ādīnavaṃ kāmaguṇesu disvā
saddhāyahaṃ pabbajitomhi rāja.
---------------------------------------------------------------------------------------------
page432.
Dumapphalāneva patanti mānavā
daharā ca vuḍḍhā ca sarīrabhedā
etaṃpi disvā pabbajitomhi rāja
apaṇṇakaṃ sāmaññameva seyyoti.
Tattha saddhāyāti kammañca phalañca nibbānañca saddahitvā.
Dumapphalānevāti yathā rukkhaphalāni pakkānipi apakkānipi patanti
tathāpi daharā ca vuḍḍhā patanti. Apaṇṇakanti aviruddhaṃ
niyyānikaṃ. Sāmaññameva seyyoti pabbajjāva uttamāti pabbajjāya
guṇaṃ disvā pabbajitomhi mahārājāti.
Taṃ sutvā rājā anantaraṃ gāthamāha
addhā have sevitabbā sapaññā
bahussutā ye bahuṭhānacintino
nāgañca sutvāna tuvañca āḷāra
kāhāmi puññāni anappakānīti.
Tattha ye bahuṭhānacintinoti ye bahūni kāraṇāni jānanti.
Nāgañcāti tathā appamādavihārīnaṃ nāgarājānañca tvañca vacanaṃ
sutvā.
Athassa ussāhaṃ janento tāpaso osānagāthamāha
addhā have sevitabbā sapaññā
bahussutā ye bahuṭhānacintino
---------------------------------------------------------------------------------------------
page433.
Nāgañca sutvāna mamañca rāja
karohi puññāni anappakānīti.
Evaṃ so rañño dhammaṃ desetvā tattheva cattāro
vassānamāse vasitvā puna himavantaṃ gantvā yāvajīvaṃ cattāro
brahmavihāre bhāvetvā brahmalokūpagato ahosi. Saṅkhapālopi
yāvajīvaṃ uposathavāsaṃ vasitvā rājā ca dānādīni puññāni
katvā yathākammaṃ gato.
Satthā imaṃ dhammadesanaṃ āharitvā evaṃ porāṇakapaṇḍitā
nāgasampattiṃ pahāya uposathavāsaṃ vasiṃsūti vatvā jātakaṃ samodhānesi
tadā pitā tāpaso kassapo ahosi bārāṇasirājā ānando
āḷāro sārīputto saṅkhapālo pana ahameva sammāsambuddhoti.
Saṅkhapālajātakaṃ niṭṭhitaṃ.
Catutthaṃ.
---------------
The Pali Atthakatha in Roman Book 41 page 410-433.
http://84000.org/tipitaka/atthapali/rm_line.php?B=41&A=8443&pagebreak=1
อรรถกถาบาลีอักษรไทย :-
http://84000.org/tipitaka/atthapali/read_th.php?B=41&A=8443&pagebreak=1
อ่านอรรถกถาแปลไทย :-
http://84000.org/tipitaka/attha/attha.php?b=27&i=2495
เนื้อความพระไตรปิฎกฉบับหลวง :-
http://84000.org/tipitaka/read/r.php?B=27&A=10422
พระไตรปิฎกฉบับบาลีอักษรไทย :-
http://84000.org/tipitaka/read/pali_read.php?B=27&A=11344
The Pali Tipitaka in Roman Character :-
http://84000.org/tipitaka/read/roman_read.php?B=27&A=11344
Contents of The Tipitaka Volume 27
http://84000.org/tipitaka/read/?index_27
       |
|
บันทึก ๖ กุมภาพันธ์ พ.ศ. ๒๕๖๑. การแสดงผลนี้อ้างอิงข้อมูลจากอรรถกถาฉบับภาษาบาลี อักษรโรมัน. หากพบข้อผิดพลาด กรุณาแจ้งได้ที่ [email protected]