ขอนอบน้อมแด่
พระผู้มีพระภาคอรหันตสัมมาสัมพุทธเจ้า
                      พระองค์นั้น
บทนำ พระวินัยปิฎก พระสุตตันตปิฎก พระอภิธรรมปิฎก ค้นพระไตรปิฎก ชาดก หนังสือธรรมะ
first pageprevious pageno pageNumbernext pagelast page chage to ENGLISH letter
Atthakatha Book 42 : PALI ROMAN Jā.A.8 paññāsa–asītinipāta

page242.

Mahāhaṃsajātakaṃ ete haṃsā pakkamantīti idaṃ satthā jetavane viharanto ānandattherassa jīvitapariccāgameva ārabbha kathesi. Vatthu pana vuttasadisameva. Ekadivasamhi bhikkhū dhammasabhāyaṃ kathaṃ samuṭṭhāpesuṃ āvuso āyasmatā ānandena tathāgatassatthāya attano jīvitaṃ pariccajantena dukkaraṃ kataṃ nālāgiriṃ disvā satthārā tikkhattuṃ paṭibāhiyamānopi neva nivattako hoti aho dukkarakārako āyasmā ānandattheroti. Satthā ānandassa guṇakathā pavattati gantabbaṃ mayā etthāti gandhakuṭito nikkhamitvā āgantvā kāyanuttha bhikkhave etarahi kathāya sannisinnāti pucchitvā imāya nāmāti vutte na bhikkhave idāneva pubbepi ānando tiracchānayoniyaṃ nibbattopi mamatthāya attano jīvitaṃ pariccajiyevāti vatvā tuṇhī ahosi tehi yācito atītaṃ āhari. Atīte bārāṇasiyaṃ saṃyamassa nāma bārāṇasirañño khemā nāma aggamahesī ahosi. Tadā bodhisatto channavutihaṃsasahassaparivuto cittakūṭe vihāsi. Athekadivasaṃ khemā devī paccūsasamaye supinaṃ addasa. Suvaṇṇahaṃsā āgantvā rājapallaṅke nisīditvā madhurassarena dhammakathaṃ kathesuṃ. Deviyā sādhukāraṃ datvā dhammakathaṃ suṇantiyā

--------------------------------------------------------------------------------------------- page243.

Dhammassavane atittāya eva ratti vibhāyi. Haṃsā dhammaṃ kathetvā uṭṭhāya sīhapañjarena nikkhamitvā agamaṃsu. Sāpi vegenuṭṭhāya palāyamāne haṃse gaṇhatha gaṇhathāti vatvā hatthaṃ pasārentīyeva pabujjhi. Tassā kathaṃ sutvā paricārikāyo kuhiṃ haṃsāti thokaṃ avahasiṃsu. Sā tasmiṃ khaṇe supinakabhāvaṃ ñatvā cintesi ahaṃ abhūtaṃ na passāmi addhā imasmiṃ loke suvaṇṇavaṇṇā haṃsā bhavissanti sace kho pana suvaṇṇahaṃsānaṃ dhammaṃ sotukāmamhīti rājānaṃ vakkhāmi amhehi suvaṇṇahaṃsā nāma na diṭṭhapubbā haṃsānañca kathā nāma abhūtāyevāti vatvā nirussukko bhavissati dohaloti vutte pana yena kenaci upāyena pariyesissati evaṃ me manoratho ijjhissatīti. Sā gilānālayaṃ dassetvā paricārikānaṃ saññaṃ datvā nipajji. Rājā rājāsane nisinno tassā dassanavelāya taṃ adisvā kuhiṃ khemā devīti pucchitvā gilānā devāti sutvā tassā santikaṃ gantvā sayanapassekadese nisīditvā piṭṭhiṃ parimajjanto kinte bhadde aphāsukanti pucchi. Deva aññaṃ aphāsukaṃ natthi dohalo pana me uppannoti. Tenahi bhaṇasi devi yaṃ icchasi taṃ sīghante upanāmessāmīti. Mahārāja ahamekassa suvaṇṇahaṃsassa samussitasetacchatte rājapallaṅke nisinnassa gandhamālādīhi pūjaṃ katvā sādhukāraṃ dadamānā dhammakathaṃ sotumicchāmi sace labhāmi iccetaṃ kusalaṃ no ce jīvitaṃ me natthīti. Atha naṃ rājā sace manussaloke atthi labhissasi mā cintayīti assāsetvā sirigabbhā

--------------------------------------------------------------------------------------------- page244.

Nikkhamitvā amaccehi saddhiṃ mantesi ambho khemā devī suvaṇṇahaṃsassa dhammakathaṃ sotuṃ labhantī jīvissāmi alabhantiyā me jīvitaṃ natthīti vadati atthi nukho suvaṇṇavaṇṇā haṃsāti. Deva amhehi neva diṭṭhapubbā na sutapubbāti. Ke pana jāneyyunti. Brāhmaṇā devāti. Rājā brāhmaṇe pakkosāpetvā sakkāraṃ katvā pucchi atthi nukho ācariyā suvaṇṇahaṃsāti. Āma mahārāja amhākaṃ mantesu macchā kakkaṭakā kacchapā migā morā haṃsāti ete tiracchānagatā suvaṇṇavaṇṇā hontīti āgatā dhataraṭṭhakulahaṃsā nāma paṇḍitā ñāṇasampannā iti manussehi saddhiṃ satta suvaṇṇavaṇṇā hontīti. Rājā attamano hutvā kattha nukho ācariyā dhataraṭṭhahaṃsā vasantīti pucchi. Na jānāma mahārājāti. Ke te jānissantīti. Luddaputtāti vutte sabbe attano vijite luddake sannipātāpetvā pucchi tāta suvaṇṇavaṇṇā dhataraṭṭhahaṃsā nāma kahaṃ vasantīti. Atheko luddako himavante kira deva cittakūṭapabbateti ñātikulā paramparāya kathentīti āha. Jānāsi pana nesaṃ gahaṇūpāyanti. Na jānāmi devāti. Ke pana jānissantīti. Brāhmaṇā devāti. So brāhmaṇapaṇḍite pakkosāpetvā cittakūṭapabbate suvaṇṇavaṇṇānaṃ haṃsānaṃ atthibhāvaṃ ārocetvā jānātha nukho nesaṃ gahaṇūpāyanti pucchi. Mahārāja kintehi tattha gantvā gahitehi upāyena te nagarasamīpaṃ ānetvā gaṇhissāmāti.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page245.

Ko pana upāyoti. Mahārāja nagarato uttarena tigāvutappamāṇaṃ khemaṃ nāma saraṃ khanāpetvā udakassa pūretvā nānādhaññāni ropetvā pañcavaṇṇapadumasañchannaṃ kāretvā ekaṃ paṇḍitanesādaṃ paṭicchāpetvā manussānaṃ upagantuṃ adatvā catūsu kaṇṇesu ṭhitehi abhayaṃ ghosāpetha nānāsakuṇā dasa disā otarissanti te haṃsā paramparāya tassa sarassa khemabhāvaṃ sutvā āgacchissanti atha ne bālapāsehi bandhāpetvā gaṇhāpeyyāthāti. Taṃ sutvā rājā tehi vuttappadese vuttappakāraṃ saraṃ kāretvā chekaṃ nesādaṃ pakkosāpetvā tvaṃ ito paṭṭhāya attano kammaṃ mā kari puttadāraṃ te ahaṃ posessāmi tvaṃ appamatto khemasaraṃ rakkhanto manusse paṭikkamāpetvā catūsu kaṇṇesu abhayaṃ ghosāpetvā āgatāgate sakuṇe mama ācikkheyyāsi suvaṇṇahaṃsesu āgatesu mahantaṃ sakkāraṃ labhissasīti taṃ samassāsetvā khemasaraṃ paṭicchāpesi. So tato paṭṭhāya raññā vuttanayeneva tattha paṭipajji. Khemasaraṃ rakkhatīti cassa khemanesādotveva nāmaṃ udapādi. Tato paṭṭhāya ca nānappakārā sakuṇā otariṃsu. Khemasaraṃ nibbhayanti paramparaghosena nānāhaṃsā āgamiṃsu. Paṭhamantāva tiṇahaṃsā āgamiṃsu. Tesaṃ ghosena paṇḍuhaṃsā āgamiṃsu. Tesaṃ ghosena manosilāvaṇṇahaṃsā āgamiṃsu. Tesaṃ ghosena setahaṃsā āgamiṃsu. Tesaṃ ghosena pākahaṃsā āgamiṃsu. Tesu āgatesu khemako rañño ārocesi deva pañcavaṇṇā haṃsā āgantvā sare gocaraṃ gaṇhanti pākahaṃsānaṃ

--------------------------------------------------------------------------------------------- page246.

Āgatattā idāni katipāheneva suvaṇṇavaṇṇā haṃsā āgamissanti mā cintayittha devāti. Taṃ sutvā rājā aññena tattha na gantabbaṃ yo gacchissati hatthapādacchedanañca gharavilopañca pāpuṇissatīti nagare bheriñcārāpesi. Tato paṭṭhāya tattha koci na gacchati. Cittakūṭassa pana avidūre kāñcanaguhāyaṃ pākahaṃsā vasanti. Tepi mahabbalā dhataraṭṭhakulena saddhiṃ tesaṃ sarīravaṇṇāni nibbisesāni honti. Pākahaṃsarañño pana dhītā suvaṇṇavaṇṇā ahosi. So taṃ dhataraṭṭhamahissarassa anurūpāti tassa pādaparicārikaṃ katvā pesesi. Sā tassa piyā ahosi manāpā teneva kāraṇena tāni dve haṃsakulāni aññamaññaṃ vissāsikāni jātāni. Athekadivasaṃ bodhisattassa parivārahaṃsā pākahaṃse pucchiṃsu tumhe imesu divasesu kahaṃ gocaraṃ gaṇhathāti. Mayaṃ bārāṇasito avidūre khemasare gocaraṃ gaṇhāma tumhe pana kuhiṃ āhiṇḍathāti. Asukamhi nāmāti vutte kasmā khemasaraṃ na gacchatha so hi saro ramaṇīyo nānāsakuṇasamākiṇṇo pañcapadumasañchanno nānādhaññaphalasampanno nānappakārabhamaragaṇanikujjito catūsu kaṇṇesu niccapavattaabhayaghosano koci upasaṅkamituṃ samattho nāma natthi pageva aññaṃ upaddavaṃ kātuṃ evarūpo saroti khemasaraṃ vaṇṇayiṃsu. Te tesaṃ kathaṃ sutvā bārāṇasisamīpe kira evarūpo khemo nāma saro nāma atthi pākahaṃsā tattha gantvā gocaraṃ gaṇhanti tumhepi dhataraṭṭhamahissarassa ārocetha sace anujānāti mayaṃpi

--------------------------------------------------------------------------------------------- page247.

Tattha gantvā gocaraṃ gaṇheyyāmāti sumukhassa kathesuṃ. Sumukho rañño ārocesi. Sopi cintesi manussā nāma bahumāyā kharamantā upāyakusalā bhavitabbamettha kāraṇena ettakaṃ kālaṃ ettha saro nāma natthi idāni kato maññe amhākaṃ gahaṇatthāya kato bhavissatīti. So sumukhaṃ āha mā te tattha gamanaṃ ruccittha neso saro tehi manussehi sudhammatāya kato amhākaṃ gahaṇatthāya kato manussā nāma bahumāyā kharamantā upāyakusalā tumhe sakeyeva gocare carathāti. Suvaṇṇahaṃsā khemasaraṃ gantukāmamhāti dutiyampi tatiyampi sumukhassa ārocesuṃ. So tesaṃ tattha gantukāmataṃ mahāsattassa ārocesi. Atha mahāsatto mama ñātakā maṃ nissāya mā kilamantu tenahi gacchāmāti channavutihaṃsasahassaparivuto tattha gantvā gocaraṃ gahetvā haṃsakīḷaṃ kīḷitvā cittakūṭameva paccāgamāsi. Khemako tesaṃ caritvā gatakāle gantvā tesaṃ āgatabhāvaṃ rañño ārocesi. Rājā tuṭṭhacitto hutvā samma khemaka tvaṃ ekaṃ vā dve vā haṃse gaṇhituṃ vāyamāhi mahantaṃ te yasaṃ dassāmīti vatvā paribbayaṃ datvā taṃ uyyojesi. So tattha gantvā cāṭipañjare nisīditvā haṃsānaṃ gocaraṭṭhānaṃ vīmaṃsi. Bodhisattā nāma nilloluppacārino honti tasmā mahāsatto otiṇṇaṭṭhānato paṭṭhāya sapadānaṃ sāliṃ khādanto agamāsi. Sesahaṃsā itocītoca khādantā vicariṃsu. Atha luddaputto ayaṃ haṃso nilloluppacārī imaṃ bandhituṃ vaṭṭatīti cintetvā

--------------------------------------------------------------------------------------------- page248.

Punadivase haṃsesu saraṃ anotiṇṇesuyeva cāṭipañjare nisinno taṃ ṭhānaṃ gantvā avidūre tiṇapañjarena attānaṃ paṭicchādetvā chiddena olokento acchi. Tasmiṃ khaṇe mahāsatto channavutihaṃsasahassapurakkhato hiyyo otiṇṇaṭṭhāneyeva otaritvā odhiyaṃ nisīditvā sāliṃ khādanto pāyāsi. Nesādo pañjarachiddena olokento tassa rūpasobhaggappattaṃ attabhāvaṃ disvā ayaṃ haṃso sakaṭanābhippamāṇasarīro suvaṇṇavaṇṇo tīhi rattarājīhi gīvāyaṃ parikkhitto tisso rājiyo galena otaritvā udarantarena gatā tisso pacchābhāgena vinivijjhitvā gatā rattakambalasuttasikkāya ṭhapitakāñcanakkhandho viya ativirocati iminā etesaṃ raññāva bhavitabbaṃ imameva gaṇhissāmīti cintesi. Haṃsarājāpi bahuṃ gocaraṃ caritvā jalakīḷaṃ kīḷitvā haṃsagaṇaparivuto cittakūṭameva agamāsi. Iminā niyāmena pañca cha divase gocaraṃ gaṇhi. Sattame divase khemako kāḷaassavālamayaṃ daḷhaṃ mahārajjuṃ vaṭṭetvā yaṭṭhipāsaṃ katvā sveva haṃsarājā imasmiṃ okāse otarissatīti tattato ñatvā antoudake yaṭṭhipāsaṃ oḍḍi. Punadivase haṃsarājā otaranto pādaṃ pāse pavesentoyeva otari. Athassa pāso pādaṃ ayapaṭṭakena kaḍḍhanto viya ābandhitvā gaṇhi. So chindissāmi nanti vegaṃ janetvā ākaḍḍhitvā pātesi. Paṭhamavāre suvaṇṇavaṇṇaṃ cammaṃ chijji. Dutiyavāre kambalavaṇṇaṃ maṃsaṃ chijji. Tatiyavāre nahārū chijjitvā

--------------------------------------------------------------------------------------------- page249.

Aṭṭhiṃ āhacca aṭṭhāsi. Catutthavāre pana pādo chijjeyya. Rañño pana hīnaṅgatā nāma ananucchavikāti na vāyāmaṃ akāsi. Balavavedanā pavattiṃsu. So cintesi sacāhaṃ bandharavaṃ ravissāmi ñātakā me cittutrāsā hutvā gocaraṃ agahetvā chātajjhattāva palāyantā samudde patissantīti. So vedanaṃ adhivāsetvā pāsavase pavattitvā sāliṃ khādanto viya hutvā tesaṃ yāvadatthaṃ khāditvā haṃsakīḷaṃ kīḷanakāle mahantena saddena bandharavaṃ ravi. Taṃ sutvā haṃsā maraṇabhayatajjitā vaggavaggā cittakūṭābhimukhā purimanayeneva pakkamiṃsu. Sumukho haṃsasenāpati kacci nukho idaṃ bhayaṃ mahārājassa uppannaṃ jānissāmi nanti vegena pakkhanditvā purato gacchantassa haṃsagaṇassa antare heṭṭhā vuttanayeneva vicinitvā tīsupi koṭṭhāsesu mahāsattaṃ adissā addhā etassevetaṃ bhayaṃ uppananti nivattitvā āgacchanto mahāsattaṃ pāsena bandhaṃ lohitamakkhitaṃ dukkhāturaṃ paṅkapiṭṭhe nisinnaṃ disvā mā bhāyi mahārāja ahaṃ mama jīvitaṃ pariccajitvā tumhe mocessāmīti vadanto otaritvā mahāsattaṃ assāsento paṅkapiṭṭhe nisīdi. Atha mahāsatto channavutihaṃsasahassesu maṃ chaḍḍetvā palāyantesu ayaṃ sumukho ekakova āgato kinnu kho luddaputtassa āgatakāle maṃ chaḍḍetvā palāyissati udāhu noti vīmaṃsanavasena lohitamakkhito pāsayaṭṭhiyaṃ olambantoyeva tisso gāthā abhāsi

--------------------------------------------------------------------------------------------- page250.

Ete haṃsā pakkamanti vaṅkaṅgā bhayameritā harittacā hemavaṇṇā kāmaṃ sumukha pakkama. Ohāya maṃ ñātigaṇā ekaṃ pāsavasaṃ gataṃ anapekkhamānā gacchanti kiṃ eko avahīyasi. Pateva patataṃ seṭṭha natthi bandhe sahāyatā mā anīghāya hāpesi kāmaṃ sumukha pakkamāti. Tattha bhayameritāti bhayaeritā bhayatajjitā bhayacalitā. Tatiyapade harītipi hemantipi suvaṇṇasseva nāmaṃ. Sopi haritacatāya hemavaṇṇo. Tena naṃ evaṃ ālapati. Sumukhāti sundaramukha. Anapekkhamānāti te ñātayo anoloketvā nirālayā hutvā. Patevāti uppatāhiyeva. Anīghāyāti ito gantvā pattabbāya niddukkhabhāvāya viriyaṃ mā hāpesi. Taṃ sutvā sumukho ayaṃ haṃsarājā mama mittabhāvaṃ na jānāti anuppiyabhāvamittoti maṃ sallakkheti sinehabhāvamassa dassissāmīti cintetvā catasso gāthā abhāsi nāhaṃ dukkhaparetopi dhataraṭṭha tuvaṃ jahe jīvitaṃ maraṇaṃ vā me tayā saddhiṃ bhavissati. Nāhaṃ dukkhaparetopi dhataraṭṭha tuvaṃ jahe na maṃ anariyasaṃyutte kamme yojetumarahasi. Sakumāro sakhā tyamhi sacitte samite ṭhito ñāto senāpati tyāhaṃ haṃsānaṃ pavaruttama kathamahaṃ vikatthissaṃ ñātimajjhe ito gato

--------------------------------------------------------------------------------------------- page251.

Taṃ hitvā patataṃ seṭṭha kinte vakkhāmito gato idha pāṇaṃ jahissāmi na anariyaṃ kattumussaheti. Tattha nāhanti ahaṃ mahārāja kāyikacetasikena dukkhena phuṭṭhopi na taṃ jahāmi. Anariyasaṃyutteti mittadubbhīhi anariyehi kattabbatāya anariyabhāvena saṃyutte. Kammeti taṃ jahitvā pakkamanakamme. Sakumāroti samānakumāro ekadivaseyeva paṭisandhiṃ gahetvā ekadivase aṇḍakosaṃ padāletvā ekato vaḍḍhitakumāroti attho. Sakhā tyamhīti ahaṃ te dakkhiṇakkhisamo piyasahāyo. Sacitteti tava sake citte ahaṃ ṭhito tava vase vattāmi tayi jīvante jīvāmi na jīvante na jīvāmīti attho. Saṃcittetipi pāṭho. Tava citte ahaṃ saṇṭhito suṭṭhu ṭhitoti attho. Ñātoti sabbahaṃsānaṃ antare paññāto pākaṭo. Vikatthissanti kuhiṃ haṃsarājāti pucchito ahaṃ kinti kathessāmi. Kinte vakkhāmīti te tava pavuttiṃ pucchante haṃsagaṇe kiṃ vakkhāmi. Evaṃ sumukhena catūhi gāthāhi sīhanāde nadite tassa guṇaṃ kathento mahāsatto āha eso hi dhammo sumukha yaṃ tvaṃ ariyapathe ṭhito yo bhattāraṃ sakhāraṃ maṃ na pariccattumussahe. Taṃ hi me pekkhamānassa bhayaṃ natveva jāyati adhigacchasi tvaṃ mayhaṃ evaṃbhūtassa jīvitanti. Tattha eso dhammoti eso porāṇakapaṇḍitānaṃ sabhāvo.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page252.

Bhattāraṃ sakhāraṃ manti sāmikañca sahāyañca samānaṃ. Bhayanti cittutrāso mayhaṃ na jāyati cittakūṭapabbate haṃsagaṇamajjhe ṭhito viya homi. Mayhanti mama jīvitaṃ paṭilabhāpessasīti. Evaṃ tesaṃ kathayamānaññeva luddaputto sarapariyante ṭhito haṃse tīhi gaṇehi palāyante disvā kinnu khoti pāsaoḍḍitaṭṭhānaṃ olokento bodhisattaṃ pāsayaṭṭhiyaṃ olambantaṃ disvā sañjātasomanasso kacchaṃ bandhitvā muggaraṃ gahetvā kappuṭṭhānaggi viya avattharanto paṇhiyā akkantakalalaṃ upari sīsena gantvā purato patanto vegena upasaṅkami. Tamatthaṃ pakāsento satthā āha iccevaṃ mantayantānaṃ ariyānaṃ ariyavuttinaṃ daṇḍamādāya nesādo āpatī turito bhusaṃ. Tamāpatantaṃ disvāna sumukho aparibrūhayi aṭṭhāsi purato rañño haṃso vissāsayaṃ byathaṃ. Mā bhāyi patataṃ seṭṭha na hi bhāyanti tādisā ahaṃ yogaṃ payuñjissaṃ yuttaṃ dhammūpasañhitaṃ tena pariyāpadānena khippaṃ pāsā pamokkhasīti. Tattha ariyavuttinanti ariyāpāre vattamānānaṃ. Bhusanti daḷhaṃ balavaṃ. Aparibrūhayīti antaragāthāya āgataṃ mā bhāyīti vacanaṃ vadanto atibrūhesi mahāsaddaṃ nicchāresi. Aṭṭhāsīti sace nesādo rājānaṃ paharissati ahaṃ pahāraṃ sampaṭicchissāmīti jīvitaṃ pariccajitvā

--------------------------------------------------------------------------------------------- page253.

Purito aṭṭhāsi. Vissāsayanti vissāsento assāsento. Byathanti byathitaṃ bhītaṃ rājānaṃ. Mā bhāyīti iminā vacanena vissāsento. Tādisāti tumhādisā ñāṇaviriyasampannā. Yoganti ñāṇaviriyayogaṃ. Yuttanti anucchavikaṃ. Dhammūpasañhitanti kāraṇanissitaṃ. Tena pariyāpadānenāti tena mayā vuttena yogena parisuddhena. Pamokkhasīti muccissasīti. Evaṃ sumukho mahāsattaṃ assāsetvā luddaputtassa santikaṃ gantvā madhuraṃ mānusiṃ vācaṃ nicchārento samma tvaṃ konāmosīti pucchitvā suvaṇṇavaṇṇa haṃsarāja khemako nāmāti vutte samma khemaka tayā oḍḍitapāse yo vā so vā haṃso bandhoti saññaṃ mā kari ayaṃ channavutihaṃsasahassānaṃ pavaro dhataraṭṭhahaṃsarājā te pāse bandho ñāṇasīlācārasampanno sambhāvapakkhe ṭhito nāyaṃ māretuṃ yutto ahaṃ tava iminā sarīrena kattabbaṃ karissāmi ayaṃpi suvaṇṇavaṇṇo ahaṃpi tatheva suvaṇṇavaṇṇo ahaṃpi etassatthāya attano jīvitaṃ pariccajissāmi sace tvaṃ etassa pattāni gaṇhitukāmosi mama pattāni gaṇhāhi athopi cammamaṃsanahāruaṭṭhīnaṃ aññataraṃ gaṇhitukāmosi mameva sarīrato gaṇhāhi sace naṃ kīḷahaṃsaṃ kātukāmosi maññeva kara sace dhanaṃ uppādetukāmosi taṃ jīvitantameva vikkīṇitvā dhanaṃ uppādesi mā etaṃ ñāṇādiguṇayuttaṃ haṃsarājānaṃ avadhi sace hi naṃ vadhissasi nirayādīhi na muccissasīti taṃ nirayādibhayena santajjetvā attano madhurakathaṃ

--------------------------------------------------------------------------------------------- page254.

Gāhāpetvā puna bodhisattassa santikaṃ gantvā taṃ assāsento aṭṭhāsi. Nesādo tassa kathaṃ sutvā ayaṃ tiracchānagatopi samāno manussehipi kātuṃ asakkuṇeyyaṃ evarūpaṃ mittadhammaṃ karoti manussāpi hi evaṃ mittadhamme kātuṃ na sakkonti aho esa ñāṇasampanno madhurakatho dhammakathiko mama sakalasarīraṃ pītisomanassapuṇṇaṃ karotīti pahaṭṭhalomo daṇḍaṃ chaḍḍetvā sirasi añjaliṃ patiṭṭhapetvā suriyaṃ namassanto viya sumukhassa guṇaṃ kittento aṭṭhāsi. Tamatthaṃ pakāsento satthā āha tassa taṃ vacanaṃ sutvā sumukhassa subhāsitaṃ pahaṭṭhalomo nesādo añjalissūpanāmayi. Na me sutaṃ vā diṭṭhaṃ vā bhāsanto mānusiṃ dijo ariyaṃ brūvanto vaṅkaṅgo cajanto mānusiṃ giraṃ. Kinnu tāyaṃ dijo hoti mutto bandhaṃ upāsasi pahāya sakuṇā yanti kiṃ eko avahīyasīti. Tattha añjalissūpanāmayīti añjaliṃ assa upanāmayi gāthāyassa thutiṃ karoti. Tattha mānusinti manussabhāsaṃ. Ariyanti sundaraṃ niddosaṃ. Cajantoti visajjento. Idaṃ vuttaṃ hoti samma tvaṃ dijo samānopi ajja mayā saddhiṃ mānusiṃ vācaṃ bhāsanto niddosaṃ brūvanto mānusiṃ giraṃ cajanto paccakkhato diṭṭho ito pubbe pana idaṃ acchariyaṃ mayā neva sutaṃ na diṭṭhanti. Kinnu tāyanti yaṃ etaṃ tvaṃ upāsasi kinte ayaṃ hoti.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page255.

Evaṃ tuṭṭhacittena nesādena puṭṭho sumukho ayaṃ muduko jāto idānissa bhiyyoso mattāya mudubhāvatthameva mama guṇaṃ dassessāmīti cintetvā āha rājā me so dijāmitta senāpaccassa kārayiṃ tamāpade pariccattuṃ nussahe vihagādhipaṃ. Mahāgaṇāyaṃ bhattā me mā eko byasanaṃ agā yathā taṃ samma nesāda bhattāyaṃ abhirato rameti. Tattha nussaheti na samatthomhi. Mahāgaṇāyanti mahato haṃsagaṇassāpi. Mā ekoti mādise sevake vijjamāne mā eko byasanaṃ agā. Yathā tanti yathā ahaṃ vadāmi tatheva taṃ. Sammāti vayassa. Bhattāyaṃ abhirato rameti bhattā ayaṃ mama ahamassa abhirato santike ramāmi na ukkaṇṭhāmi. Nesādo taṃ tassa dhammanissitaṃ madhurakathaṃ sutvā somanassappatto pahaṭṭhalomo sacāyaṃ sīlādiguṇasaṃyuttaṃ haṃsarājānaṃ vadhissāmi catūhi apāyehi na muñcissāmi rājā maṃ yadicchati taṃ karotu ahametaṃ sumukhassa dāyaṃ katvā visajjessāmīti cintetvā gāthamāha ariyavutti vaṅkaṅga yo piṇḍamapacāyasi cajāti te taṃ bhattāraṃ gacchathūbho yathāsukhanti. Tattha ariyavuttīti mittadhammarakkhanasaṅkhātena ācāraariyānaṃ vattena samannāgato. Yo piṇḍamapacāyasīti bhattu santikā laddhaṃ piṇḍaṃ pūjesi. Gacchathūbhoti dvepi janā assumukhe ñātisaṅghe

--------------------------------------------------------------------------------------------- page256.

Hāsayamānā yathāsukhaṃ gacchatha. Evañca pana vatvā nesādo muducittena mahāsattaṃ upasaṅkamitvā yaṭṭhiṃ paṇāmetvā paṅkapiṭṭhe nisīdāpetvā pāsayaṭṭhiyā naṃ mocetvā ukkhipitvā sarato nīharitvā taruṇadabbatiṇapiṭṭhe nisīdāpetvā pāde bandhapāsaṃ sanikaṃ mocetvā mahāsatte balavasinehaṃ paccupaṭṭhapetvā mettacittena udakaṃ ādāya lohitaṃ dhovitvā punappunaṃ parimajji. Athassa mettānubhāvena sirāya siraṃ maṃsena maṃsaṃ cammena cammaṃ ghaṭṭitaṃ pādo pākatiko ahosi itarena nibbiseso hoti. Bodhisatto sukhappatto hutvā pakatibhāveneva nisīdi. Sumukho attānaṃ nissāya rañño sukhitabhāvaṃ disvā sañjātasomanasso cintesi iminā amhākaṃ mahāupakāro kato nāma atthi amhehi etassa upakāro nāma natthi sace hi esa rājarājamahāmattādīnaṃ atthāya amhe gaṇhi tesaṃ santikaṃ netvā bahudhanaṃ labhissati sace attano atthāya gaṇhi amhe vikkīṇitvā dhanaṃ labhissateva pucchissāmi tāva nanti. Aka naṃ upakāraṃ kātukāmatāya pucchanto gāthamāha sace attappayogena ohito haṃsapakkhinaṃ paṭiggaṇhāma te samma etaṃ abhayadakkhiṇaṃ. No ce attappayogena ohito haṃsapakkhinaṃ anissaro muñcaṃ amhe theyyaṃ kayirāsi luddakāti. Tattha saceti samma nesāda sace tayā attano payogena

--------------------------------------------------------------------------------------------- page257.

Attano atthāya haṃsānaññeva sesapakkhīnañca pāso ohito. Anissaroti anissaro hutvā amhe muñcanto yenāsi āṇatto tassa santikaṃ gacchanto theyyaṃ kayirāsi iṇaṃ mā kayirāsi. Taṃ sutvā nesādo nāhaṃ tumhe attano atthāya gaṇhiṃ bārāṇasiraññā pana saṃyamena gaṇhāpitomhīti vatvā deviyā supinadiṭṭhakālato paṭṭhāya yāva raññā nesaṃ āgatabhāvaṃ sutvā samma khemaka ekaṃ vā dve vā haṃse gaṇhituṃ vāyāmatha mahantaṃ te yasaṃ dassāmīti vatvā paribbayaṃ datvā uyyojitabhāvo tāva sabbaṃ pavuttiṃ ārocesi. Taṃ sutvā sumukho iminā nesādena attano jīvitaṃ agaṇetvā amhe muñcantena dukkaraṃ kataṃ sace mayaṃ ito cittakūṭaṃ gamissāma neva dhataraṭṭharañño puññānubhāvo na mayhaṃ mittadhammo pākaṭo bhavissati na luddaputto mahantaṃ yasaṃ lacchati na rājā pañcasu sīlesu patiṭṭhahissati na deviyā manoratho matthakaṃ pāpuṇissatīti cintetvā samma evaṃ sante amhe visajjituṃ na labhasi rañño no dassehi so amhe yathāruciṃ karissatīti. Gamatthaṃ pakāsento satthā āha yassa tvaṃ bhatako rañño kāmaṃ tasseva pāpaya tattha saṃyamako rājā yathābhiññaṃ karissatīti. Tattha tassevāti tasseva santikaṃ nehi. Tatthāti tasmiṃ rājanivesane. Yathābhiññanti yathādhippāyaṃ yathāruciṃ.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page258.

Taṃ sutvā nesādo mā vo bhaddante rājadassanaṃ ruccittha rājāno nāma sappaṭibhayā kīḷahaṃse vā vo kareyyuṃ māreyyuṃ vāti āha. Atha naṃ sumukho samma luddaka jīvitadāyaka mā amhākaṃ cintayi ahaṃ tādisassa kakkhalassa dhammakathāya mudubhāvaṃ janesiṃ raññopi kiṃ na janessāmi rājāno hi paṇḍitā subhāsitadubbhāsitaññū khippaṃ no rañño santikaṃ nehi nayanto ca mā bandhena nayi pupphapañjare pana nisīdāpetvā nehi pupphapañjarañca karonto dhataraṭṭhassa mahantaṃ setapadumasañchannaṃ mama khuddakaṃ rattapadumasañchannaṃ katvā dhataraṭṭhaṃ purato maṃ pacchato nīcataraṃ katvā ādāya khippaṃ netvā rañño dassehīti āha. So tassa vacanaṃ sutvā cintesi sumukho rājānaṃ disvā mama mahantaṃ yasaṃ dātukāmo bhavissatīti sañjātasomanasso mudūhi latāhi pañjare katvā padumehi chādetvā vuttanayeneva gahetvā agamāsi. Tamatthaṃ pakāsento satthā āha iccevaṃ vutto nesādo hemavaṇṇe harittace ubho hatthehi paggayha pañjare ajjhavodahi. Te pañjaragate pakkhī ubho bhassaravaṇṇine sumukhaṃ dhataraṭṭhañca luddo ādāya pakkamīti. Tattha ajjhavodahīti odahi ṭhapesi. Bhassaravaṇṇineti pabhāsampannavaṇṇine. Evaṃ luddaputtassa te ādāya pakkamanakāle dhataraṭṭho

--------------------------------------------------------------------------------------------- page259.

Pākahaṃsarājadhītaraṃ attano bhariyaṃ saritvā sumukhaṃ āmantetvā kilesavasena vilapi. Tamatthaṃ pakāsento satthā āha hariyamāno dhataraṭṭho sumukhaṃ etadabravi bāḷhaṃ bhāyāmi sumukha sāmāya lakkhaṇūruyā asmākaṃ vadhamaññāya athattānaṃ vadhissati. Pākahaṃsā hi sumukha suhemā hemasuttacā koñcīva samuddatīre kapaṇā nūna ruccatīti. Tattha bhāyāmīti maraṇato bhāyāmi. Sāmāyāti suvaṇṇavaṇṇāya. Lakkhaṇūruyāti lakkhaṇasampannaūruyā. Vadhamaññāyāti vadhaṃ jānitvā mama piyasāmiko māritoti saññī hutvā. Vadhissatīti kiṃ me piyasāmike mate jīvitenāti marissati. Pākahaṃsāti pākahaṃsarājadhītā. Suhemāti evaṃnāmikā. Hemasuttacāti hemasadisasundaratacā. Koñcīvāti yathā loṇasaṅkhātaṃ samuddaṃ otaritvā mate patimhi koñcī sakuṇikā kapaṇā rodati evaṃ nūna sā rodissati. Taṃ sutvā sumukho ayaṃ haṃsarājā aññe ovadituṃ yutto samāno mātugāmaṃ nissāya kilesavasena vilapati udakassa ādittakālo viya vatiyā uṭṭhāya kedārakhāditakālo viya ca jāto yannūnāhaṃ attano ñāṇabalena mātugāmassa dosaṃ pakāsetvā etaṃ saññāpeyyanti cintetvā gāthamāha evaṃ mahanto lokassa appameyyo mahāgaṇī ekitthimanusoceyya nayidaṃ paññavatomiva.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page260.

Vātova gandhamādeti ubhayaṃ chekapāpakaṃ bālo āmakapakkaṃva lolo andhova āmisaṃ. Avinicchayaññū atthesu mandova paṭibhāsi maṃ kiccākiccaṃ na jānāsi sampatto kālapariyāyaṃ. Aḍḍhummatto udīresi seyyā maññasi itthiyo bahusādhāraṇā hetā soṇḍānaṃva surāgharaṃ. Māyā cetā marīcīva sokā rogā cupaddavā kharāva bandhanā cetā maccupāsā guhālayā tāsu yo vissase poso so naresu narādhamoti. Tattha mahantoti mahanto samāno. Lokassāti haṃsalokassa. Appameyyoti guṇehi pametuṃ asakkuṇeyyo. Mahāgaṇīti mahantena gaṇena samannāgato gaṇasatthā. Ekitthinti yaṃ evarūpo bhavaṃ ekaṃ itthiṃ anusoceyya idaṃ anusocanaṃ na paññavatomiva tenāhaṃ ajjeva taṃ bāloti maññāmīti adhippāyenevamāha. Ādetīti gaṇhāti. Chekapāpakanti sundarāsundaraṃ. Āmakapakkanti āmakañca pakkañca. Loloti rasalolo. Idaṃ vuttaṃ hoti mahārāja yathā nāma vāto padumasarādīni paharitvā sugandhaṃpi saṅkāraṭṭhānādīni paharitvā duggandhaṃpīti ubhayaṃ chekapāpakaṃ gandhaṃ ādiyati yathā ca bālo kumārako ambajambūnaṃ heṭṭhā nisinno hatthaṃ pasāretvā patitaṃ patitaṃ āmakampi pakkampi phalaṃ gahetvā khādati yathā ca rasalolo andho bhatte upanīte yaṃkiñci samakkhikaṃpi nimmakkhikaṃpi

--------------------------------------------------------------------------------------------- page261.

Āmisaṃ ādiyati evaṃ itthiyo nāma kilesavasena andhaṃpi duggataṃpi kulinampi akulinampi surūpimpi virūpimpi gaṇhanti bhajanti vātabālaandhasadisānaṃ pāpadhammānaṃ itthīnaṃ kāraṇā vilapasi mahārājāti. Atthesūti kāraṇākāraṇesu. Mandoti andhabālo. Paṭibhāsi manti mama upaṭṭhāsi. Kālapariyāyanti evarūpaṃ maraṇakālaṃ patto imasmiṃ kāle idaṃ kattabbaṃ idaṃ na kattabbaṃ idaṃ vattabbaṃ idaṃ na vattabbanti na jānāsi evāti. Aḍḍhummattoti aḍḍhaummattako maññe hutvā. Udīresīti yathā suraṃ pivitvā nātimatto puriso yaṃ vā taṃ vā vilapati evaṃ vilapasīti attho. Seyyāti varā uttamā. Māyā cāti ādīsuyeva itthiyo nāma vañcanaṭṭhena māyā agayhūpagaṭṭhena marīcīva sokādīnaṃ paccayattā sokā rogā anekappakārā upaddavā kodhādīhi atithaddhabhāveneva kharā. Tā hi nissāya andubandhanādīhi bajjhanato bandhanā cetā itthiyo nāma sarīraguhāya pana vasanakamaccu nāma etādevāti kāmahetu kāmanidānaṃ kāmādhikaraṇameva rājāno coraṃ gahetvā tikhiṇapharasunā sīsaṃ chinditvā sūle ropentīti dīpetabbo. Tato dhataraṭṭho mātugāme paṭibaddhacittatāya tvaṃ mātugāmassa guṇaṃ na jānāsi paṇḍitā eva jānanti nahetā garahitabbāti dīpento gāthamāha yaṃ vuḍḍhehi upaññātaṃ ko taṃ ninditumarahati mahābhūtitthiyo nāma lokasmiṃ upapajjisuṃ.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page262.

Khiḍḍā paṇihitā tāsu rati tāsu patiṭṭhitā vījāni tāsu ruhanti yadidaṃ sattā pajāyare tāsu ko nibbije poso pāṇamāsajja pāṇibhi. Tvameva nāñño sumukha thīnaṃ atthesu yuñjasi tassa tyajja bhaye jāte bhītena jāyate mati. Sabbo hi saṃsayappatto bhayaṃ bhīru titikkhati paṇḍitā hi mahantāno atthe yuñjanti duyyuje. Etadatthāya rājāno sūramicchanti mantinaṃ paṭibāhati yaṃ sūro āpadaṃ attapariyāyaṃ. Mā no ajja vikantiṃsu rañño sūdā mahānase tathā hi vaṇṇo pattānaṃ phalaṃ veḷuṃva taṃ vadhi. Muttosi necchasi uḍḍetuṃ sayaṃ bandhaṃ upāgami sosajja saṃsayappatto atthaṃ gaṇhāhi mā mukhanti. Tattha yanti yaṃ mātugāmasaṅkhātaṃ vatthuṃ paññāvuḍḍhehi paññattaṃ tesameva pākaṭaṃ na bālānaṃ. Mahābhūtāti mahāguṇā mahānisaṃsā. Upapajjisunti paṭhamakappakāle itthīliṅgassa paṭhamaṃ pātubhūtattā paṭhamaṃ nibbattāti attho. Tāsūti sumukha tāsu itthīsu kāyavacīkhiḍḍā ca paṇihitā ohitā ṭhapitā kāmaguṇarati ca patiṭṭhitā. Vījānīti buddhapaccekabuddhaariyasāvakacakkavattiādivījāni tāsu ruhanti. Yadidanti ye ete sabbepi sattā. Pajāyareti sabbe tāsaññeva kucchimhi saṃvaḍḍhāti dīpeti. Nibbijeti nibbindeyya. Pāṇamāsajja pāṇibhīti

--------------------------------------------------------------------------------------------- page263.

Attano pāṇehi tāsaṃ pāṇaṃ assādetvā attano jīvitaṃ cajantopi tā labhitvā ko nibbindeyyāti attho. Nāññoti na añño sumukha mayā cittakūṭatale haṃsagaṇamajjhe nisinnena taṃ adisvā kahaṃ sumukhoti vutte esa mātugāmaṃ gahetvā kāñcanaguhāyaṃ uttamaratiṃ anubhotīti vadanti evaṃ tvameva itthīnaṃ atthesu yuñjasi yuttappayuttova ahosi na aññoti attho. Tassa tyajjāti tassa te ajja maraṇabhaye jāte iminā maraṇabhayena bhīto maññe ayaṃ mātugāmassa dosadassanā nipuṇā mati jāyateti adhippāyenevamāha. Sabbo hīti yo hi koci. Saṃsayappattoti jīvitasaṃsayappatto. Bhīrūti bhīru hutvāpi bhayaṃ adhivāseti. Mahantānoti ye pana paṇḍitā ca honti mahante ca ṭhāne ṭhitāti mahantāno. Atthe yuñjanti duyyujeti te duyyujjepi atthe yuñjanti ghaṭenti vāyamanti tasmā mā bhāyi dhīro hohīti taṃ ussāhanto evamāha. Āpadanti sāmino āgataṃ āpadaṃ esa sūro paṭibāhati etadatthāya sūraṃ mantinaṃ icchanti. Attapariyāyanti attano parittāṇaṃpica kātuṃ sakkotīti adhippāyo. Vikantiṃsūti chindiṃsu. Idaṃ vuttaṃ hoti samma sumukha tvaṃ mayā attano anantare ṭhāne ṭhapito tasmā yathā ajja rañño sūdā amhe maṃsatthāya mā vikantiṃsu tathā karohīti. Tādiso hi amhākaṃ pattavaṇṇo. Taṃ vadhīti svāyaṃ vaṇṇo yathā nāma veḷuṃ nissāya jātaṃ phalaṃ veḷumeva vadhati tathā taṃ vadhi tañca mañca mā vadhīti adhippāyenevamāha. Muttosīti

--------------------------------------------------------------------------------------------- page264.

Yathāsukhaṃ cittakūṭapabbataṃ gacchāti evaṃ luddaputtena mayā saddhiṃ mutto visajjito samānopi uḍḍetuṃ na icchasi. Sayanti rājānaṃ daṭṭhukāmo hutvā sayameva vadhaṃ upagatosi evamidaṃ amhākaṃ bhayaṃ taṃ nissāya āgataṃ. Sosajjāti sosi ajja jīvitasaṃsayappatto. Atthaṃ gaṇhāhi mā mukhanti idāni amhākaṃ muñcanakāraṇaṃ gaṇha yathā muñcāma tathā vāyāma vātova gandhamādetīti ādīni vadanto itthīgarahatthāya mukhaṃ mā pasārayīti. Evaṃ mahāsatto mātugāmaṃ vaṇṇetvā sumukhaṃ appaṭibhāṇaṃ katvā tassa anattamanabhāvaṃ ñatvā idāni sumukhaṃ paggaṇhanto gāthamāha so tvaṃ yogaṃ payuñjassu yuttaṃ dhammūpasañhitaṃ tava pariyāpadānena mama pāṇesanaṃ carāti. Tattha soti samma sumukha so tvaṃ. Yoganti yaṃ pubbe ahaṃ yogaṃ payuñjissaṃ yuttaṃ dhammūpasañhitanti avacasi taṃ idāni payuñjassu. Tava pariyāpadānenāti tava tena yogena parisuddhena. Pariyodātenātipi pāṭho. Parittāṇenāti attho. Tayā katattā tava santakena parittāṇena mama jīvitapariyesanaṃ carāti adhippāyo. Taṃ sutvā sumukho ayaṃ ativiya maraṇabhayabhīto mama balaṃ na jānāti rājānaṃ disvā thokaṃ kathaṃ labhitvā jānissāmi assāsessāmi tāva nanti cintetvā gāthamāha

--------------------------------------------------------------------------------------------- page265.

Mā bhāyi patataṃ seṭṭha nahi bhāyanti tādisā ahaṃ yogaṃ payuñjissaṃ yuttaṃ dhammūpasañhitaṃ mama pariyāpadānena khippaṃ pāsā pamokkhasīti. Tattha pāsāti dukkhapāsā. Iti tesaṃ sakuṇabhāsāya kathentānaṃ luddaputto na kiñci aññāsi. Kevalaṃ pana te kājenādāya bārāṇasiṃ pāvisi. Acchariyabbhūtajātena pañjalinā mahājanena anugacchamāno so rājadvāraṃ patvā attano āgatabhāvaṃ rañño ārocesi. Tamatthaṃ pakāsento satthā āha so luddo haṃsakājena rājadvāraṃ upāgami paṭivedetha maṃ rañño dhataraṭṭhāyamāgatoti. Tattha paṭivedetha manti khemako āgatoti evaṃ maṃ rañño nivedetha. Dhataraṭṭhāyanti ayaṃ dhataraṭṭho āgatoti paṭivedethāti attho. Dovāriko gantvā paṭivedesi. Rājā sañjātasomanasso khippaṃ āgacchatūti vatvā amaccagaṇaparivuto samussitasetacchatte rājapallaṅke nisinno khemakaṃ haṃsarājānaṃ ādāya mahātalaṃ abhiruhantaṃ disvā suvaṇṇavaṇṇe haṃse oloketvā sampuṇṇo me manorathoti tassa kattabbaṃ kiccaṃ amacce āṇāpesi. Tamatthaṃ pakāsento satthā āha

--------------------------------------------------------------------------------------------- page266.

Te disvā puññasaṅkāse ubho lakkhaṇasammate khalu saññamano rājā amacce ajjhabhāsatha. Detha luddassa vatthāni annapānañca bhojanaṃ kāmaṅkaro hiraññassa yāvantaṃ esa icchatīti. Tattha puññasaṅkāseti attano puññasadise. Lakkhaṇasammateti seṭṭhasammate abhiññāte. Khalūti nipāto. Tassa te khalu disvāti purimapadena sambandho. Dethāti ādīni rājā pasannākāraṃ karonto āha. Tattha kāmaṅkaro hiraññassāti hiraññaṃ assa kāmakiriyā atthu. Yāvantanti yattakaṃ esa gacchati tattakaṃ hiraññamassa dethāti attho. Evaṃ pasannākāraṃ kāretvā pītisomanassasamussāhito gacchatha naṃ alaṅkaritvā ānethāti āha. Atha naṃ amaccā rājanivesanā otāretvā kappitakesamassuṃ nahātānulittaṃ sabbālaṅkārapaṭimaṇḍitaṃ katvā rañño dassesuṃ. Athassa rājā ekasaṃvacchare satasahassuṭṭhānake dvādasagāmake ājaññayuttaṃ rathaṃ alaṅkatamahāgehaṃ dethāti mahantaṃ yasaṃ dāpesi. So mahantaṃ yasaṃ labhitvā attano kammaṃ pakāsetuṃ ārabhi na te deva mayā yo vā so vā haṃso ānīto ayaṃ pana channavutihaṃsasahassānaṃ rājā dhataraṭṭho nāma ayaṃ senāpati sumukho nāmāti āha. Atha naṃ rājā kathaṃ te samma ete gahitāti pucchi. Tamatthaṃ pakāsento satthā āha

--------------------------------------------------------------------------------------------- page267.

Disvā luddaṃ pasannattaṃ kāsirājetadabravi yadāyaṃ samma khemaka puṇṇā haṃsehi tiṭṭhati. Kathaṃ ruciṃ majjhagataṃ pāsahattho upāgami okiṇṇaṃ ñātisaṅghehi nimajjhimaṃ kathamaggahīti. Tattha pasannattanti pasannabhāvaṃ somanassappattaṃ. Yadāyanti vayassa khemaka yadi ayaṃ amhākaṃ pokkharaṇī channavutihaṃsasahassehi puṇṇā tiṭṭhati. Kathaṃ ruciṃ majjhagatanti evaṃ sante tvaṃ tesaṃ rucīnaṃ piyadassanānaṃ haṃsānaṃ majjhagataṃ etaṃ ñātihaṃsehi okiṇṇaṃ. Nimajjhimanti neva majjhimaṃ neva kaniṭṭhaṃ uttamahaṃsarājānaṃ kathaṃ pāsahattho upāgami kathaṃ gaṇhi. So tassa kathaṃ suṇanto āha ajja me sattamā ratti ādānāni upāsato padametassa anvesaṃ appamatto ghaṭassito. Athassa padamaddakkhiṃ carato ādanesanaṃ tatthāhaṃ odahiṃ pāsaṃ evantaṃ dijamaggahinti. Tattha ādānānīti gocaraṃ gaṇhanaṭṭhānānīti attho. Ayameva vā pāṭho. Upāsatoti upagacchantassa. Padanti gocarabhūmiyaṃ akkantapadaṃ. Ghaṭassitoti cāṭipañjare nissito hutvā. Athassāti atha chaṭṭhe divase etassa ādānesanaṃ carantassa padaṃ addakkhiṃ. Evantanti evaṃ taṃ dijaṃ aggahinti sabbaṃ gahitopāyaṃ ācikkhi. Taṃ sutvā rājā ayaṃ dvāre ṭhatvā paṭivedentopi

--------------------------------------------------------------------------------------------- page268.

Dhataraṭṭhassevāgamanaṃ paṭivedesi idānipi etaṃ ekameva gaṇhāhīti vadati kinnu kho ettha kāraṇanti cintetvā gāthamāha ludda dve ime sakuṇā kathamekoti bhāsasi cittaṃ nu te vipallaṭṭhaṃ ādū kinnu jigiṃsasīti. Tattha vipallaṭṭhanti vipariyattaṃ. Ādū kinnu jigiṃsasīti udāhu kinnu cintesi kiṃ itaraṃ gahetvā aññassa dātukāmo hutvā cintesīti pucchati. Tato luddo na me deva cittaṃ vipallaṭṭhaṃ nāhaṃ itaraṃ aññassa dātukāmo api ca kho pana mayā ohite pāse ekova bandhoti āvikaronto āha yassa lohitakā tālā tapaniyyānikā subhā uraṃ saṃhacca tiṭṭhanti so me bandhaṃ upāgami. Athāyaṃ bhassaro pakkhī abandho bandhamāturaṃ ariyaṃ brūvanto aṭṭhāsi vadanto mānusiṃ giranti. Tattha lohitakā tālāti rattavaṇṇā tālā tisso lohitarājiyo. Uraṃ saṃhaccāti uraṃ āhacca. Idaṃ vuttaṃ hoti mahārāja yassetā rattasuvaṇṇasuppabhā tisso lohitakā rājiyo gīvaṃ parikkhipitvā uraṃ āhacca tiṭṭhanti so ekova mama pāse bandhaṃ upagato. Bhassaroti parisuddho pabhāsampanno. Āturanti gilānaṃ dukkhitaṃ. Aṭṭhāsīti atha dhataraṭṭhassa bandhabhāvaṃ ñatvā nivattitvā etaṃ samassāsetvā mama gamanakāle ca paccuggamanaṃ

--------------------------------------------------------------------------------------------- page269.

Katvā ākāseyeva mayā saddhiṃ madhurapaṭisanthāraṃ katvā manussabhāsāya dhataraṭṭhassa guṇe kathento mama hadayaṃ mudukaṃ katvā puna etasseva purato aṭṭhāsi athāhaṃ deva sumukhassa subhāsitaṃ sutvā pasannacitto dhataraṭṭhaṃ visajjesiṃ iti dhataraṭṭhassa pāsato mokkho ime haṃse ādāya mama idhāgamanañca sumukheneva katanti. Evaṃ so sumukhassa guṇaṃ vaṇṇento kathesi. Taṃ sutvā rājā sumukhassa dhammakathaṃ sotukāmo ahosi. Luddaputtassa sakkāraṃ karontasseva suriyo atthaṅgamito dīpā pajjalitā. Bahū khattiyādayo sannipatitā. Khemā devīpi vividhanāṭakehi parivāritā rañño dakkhiṇapasse nisīdi. Tasmiṃ khaṇe rājā sumukhaṃ kathāpetukāmo gāthamāha kathannudāni sumukha hanuṃ saṃhacca tiṭṭhasi ādū me parisaṃ patto bhayā bhīto na bhāsasīti. Tattha hanuṃ saṃhaccāti madhurakatho kira tvaṃ atha kasmā idāni mukhaṃ pidhāya tiṭaṭhasi. Ādūti kacci. Bhayā bhītoti parisasārajjabhayena bhīto hutvā. Taṃ sutvā sumukho abhītabhāvaṃ dassento gāthamāha nāhaṃ kāsipati bhīto oggayha parisaṃ tava nāhaṃ bhayā na bhāsissaṃ vāgyaṃ atthasmi tādiseti. Tattha tādiseti apica kho pana tathārūpe atthe uppanne vākyaṃ bhāsissāmīti vacanokāsaṃ olokento nisinnosmīti attho.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page270.

Taṃ sutvā rājā tassa kathaṃ vaḍḍhetukāmatāya parihāsaṃ karonto āha na te abhissaraṃ passe na rathenapi pattike nāssa cammaṃ vā kītaṃ vā vammine ca dhanuggahe. Na hiraññaṃ suvaṇṇaṃ vā nagaraṃ vā sumāpitaṃ okiṇṇaparikkhaṃ duggaṃ daḷhamaṭṭālakoṭṭhakaṃ yattha paviṭṭho sumukha bhāyitabbaṃ na bhāyasīti. Tattha abhissaranti rakkhanatthāya parivāretvā ṭhitaṃ āvudhahatthaṃ parisante na passāmi. Nāssāti ettha assāti nipātamattaṃ. Cammanti sarīraparittāṇacammaṃ. Kītaṃ vāti kīṇitaṃ cāṭikapālantipi vuccati. Cāṭikapālahatthāpi te santike natthīti dīpeti. Vammineti vammasannaddhe. Na hiraññanti yaṃ nissāya na bhāyasi taṃ hiraññaṃpi te santike na passāmīti. Evaṃ raññā kinte abhāyanakāraṇanti vutte taṃ kāraṇaṃ kathento āha na me abhissarenattho nagarena dhanena vā apathena pathaṃ yāma antalikkhe carā mayaṃ. Sutā ca paṇḍitātyamhā nipuṇā catthacintakā bhāsematthavatiṃ vācaṃ sacce cassu patiṭṭhito. Kinnu tuyhaṃ asaccassa anariyassa karissati musāvādissa luddassa bhaṇitaṃpi subhāsitanti.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page271.

Tattha abhissarenāti ārakkhaparivārena. Atthoti etena mama kiccaṃ natthi kasmā yasmā apathena tumhādisānaṃ amaggena pathaṃ māpetvā yāma ākāsacārino mayanti. Paṇḍitātyamhāti paṇḍitāti tayā sutamhā teneva kāraṇena amhākaṃ santikā dhammaṃ sotukāmo kira no gaṇhāpesi. Sacce cassūti sace pana tvaṃ sacce patiṭṭhito assu atthavatiṃ kāraṇanissitaṃ vācaṃ bhāseyyāma. Asaccassāti vacīsaccarahitassa tava subhāsitaṃ muṇḍassa dantasuci viya kiṃ karissati. Taṃ sutvā rājā kasmā maṃ musāvādī anariyoti vadasi kiṃ mayā katanti āha. Atha naṃ sumukho tenahi mahārāja suṇohīti vatvā āha taṃ brāhmaṇānaṃ vacanā imaṃ khemaṃ akārayi abhayañca tayā ghuṭaṭhaṃ imāyo dasadhā disā. Oggayha te pokkharaṇiṃ vippasannodakaṃ suciṃ pahūtaṃ khādanaṃ tattha ahiṃsā cettha pakkhinaṃ. Idaṃ sutvāna nigghosaṃ āgatamhā tavantike te te bandhasmā pāsena etante bhāsitaṃ musā. Musāvādaṃ purakkhatvā icchālobhañca pāpakaṃ ubhosandhiṃ atikkamma asātaṃ upapajjatīti. Tattha tanti tvaṃ. Khemanti evaṃnāmakaṃ pokkharaṇiṃ. Ghuṭṭhanti catūsu kaṇṇesu ṭhatvā ghosāpitaṃ. Dasadhāti imā tā dasavidhā

--------------------------------------------------------------------------------------------- page272.

Disā taṃ disāsu tayā abhayaṃ ghuṭṭhaṃ. Oggayhāti oggāhetvā āgatānaṃ santikā. Pahūtaṃ khādananti pahūtañca padumuppalasāliādikaṃ khādanaṃ. Idaṃ sutvāti tesaṃ tava pokkharaṇiṃ oggāhetvā āgatānaṃ santikā idaṃ abhayaṃ sutvā. Tavantiketi tava samīpe tayā kāritaṃ pokkharaṇiṃ āgatamhāti attho. Te teti te mayaṃ tava pāsena bandhā. Purakkhatvāti purato katvā. Icchālobhanti icchāsaṅkhātaṃ pāpakaṃ lobhaṃ. Ubhosandhinti ubhayaṃ devaloke ca manussaloke ca paṭisandhiṃ ime pāpadhamme purato katvā caranto puggalo sugatiṃ paṭisandhiṃ atikkamitvā. Asātanti nirayaṃ upapajjati. Evaṃ parisamajjheyeva rājānaṃ lajjāpesi. Atha naṃ rājā nāhaṃ sumukha tumhe māretvā maṃsaṃ khāditukāmo gaṇhāpesiṃ paṇḍitabhāvaṃ pana vo sutvā subhāsitaṃ sotukāmova gaṇhāpesinti pakāsento āha nāparajjhāma sumukha napi lobhāya maggahiṃ sutā ca paṇḍitātyattha nipuṇā catthacintakā. Appevatthavatiṃ vācaṃ byāhareyyuṃ idhāgatā tathāyaṃ samma nesādo vutto sumukha maggahīti. Tattha nāparajjhāmāti mārento aparajjhati nāma mayaṃ na mārema. Lobhāya maggahinti maṃsaṃ khāditukāmo hutvā lobhāya tumhe nāhaṃ aggahiṃ. Paṇḍitātyatthāti paṇḍitāti sutā attha. Atthacintakāti paṭicchannānaṃ atthānaṃ cintakā. Atthavatinti kāraṇanissitaṃ. Tathāti tena kāraṇena. Vuttoti mayā vutto hutvā.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page273.

Sumukha maggahīti sumukhāti ālapati. Makāro sandhikāro. Aggahīti dhammaṃ desetuṃ tumhe gaṇhi. Taṃ sutvā sumukho subhāsitaṃ sotukāmena ayuttante kataṃ mahārājāti vatvā āha neva bhūtā kāsipati upanītasmi jīvite bhāsematthavatiṃ vācaṃ sampattā kālapariyāyaṃ. Yo migena migaṃ hanti pakkhīnaṃ pana pakkhinā sutena vā sutaṃ kīlye kiṃ anariyatarantato. Yo ariyarudaṃ bhāse anariyadhammavassito ubho so dhaṃsate lokā idha ceva parattha ca. Na majjhetha yasaṃ patto na byādhe pattasaṃsayaṃ vāyametheva kiccesu saṃvare vivarāni ca. Ye vuḍḍhā abbhatikkantā sampattā kālapariyāyaṃ idha dhammaṃ caritvāna evete tidivaṅgatā. Idaṃ sutvā kāsipati dhammamattani pālaya dhataraṭṭhañca muñcāhi haṃsānaṃ pavaruttamanti. Tattha upanītasmīti maraṇasantike upanīte. Kālapariyāyanti maraṇakālavāraṃ pattā samānā na kathissāma na hi dhammakathikaṃ bandhitvā maraṇabhayena tajjetvā dhammaṃ suṇāmīti ayuttante katanti. Migenāti suṭṭhu sikkhāpitena dīpakamigena. Hantīti hanati. Pakkhināti

--------------------------------------------------------------------------------------------- page274.

Dīpakapakkhinā. Sutena vāti khemasaraṃ nibbhayanti vissutena dīpakamigapakkhisadisena padumasarena. Sutanti paṇḍito citrakathīti evaṃ sutaṃ dhammakathikaṃ. Kīlyeti dhammaṃ sossāmīti pāsabandhena yo kīleyya hiṃseyya bādheyya. Tatoti tato tesaṃ anariyato uttariṃ aññaṃ anariyataraṃ kataṃ kiṃ atthi. Ariyarudanti mukhena ariyavacanaṃ sundaravacanaṃ bhāsati. Dhammavassitoti kammena anariyadhammaṃ avassito. Ubhoti devalokā ca manussalokā cāti ubhayamhā. Idha cevāti idha uppannopi parattha uppannoti evarūpo dvīhi sugatilokehi dhaṃsetvā nirayameva upapajjati. Pattasaṃsayanti jīvitasaṃsayamāpannaṃpi dukkhaṃ patvā na kilameyya. Saṃvare vivarāni cāti attano chiddāni randhāni saṃvareyya pidaheyya. Vuḍḍhāti guṇabuḍḍhā paṇḍitā. Sampattā kālapariyāyanti maraṇakālapariyāyaṃ pattā hutvā anatikkantā. Eveteti evaṃ ete. Idanti idaṃ mayā vuttaṃ atthanissitaṃ vacanaṃ. Dhammanti paveṇiyadhammaṃpi sucaritadhammaṃpi. Taṃ sutvā rājā āha āharantūdakaṃ pajjaṃ āsanañca mahārahaṃ pañjarato pamokkhāmi dhataraṭṭhaṃ yasassinaṃ. Tañca senāpatiṃ dhīraṃ nipuṇaṃ atthacintakaṃ yo sukhe sukhito rañño dukkhite hoti dukkhito. Etādiso kho arahati piṇḍamasnātu bhattuno yathāyaṃ sumukho rañño pāṇasādhāraṇo sakhāti.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page275.

Tattha udakanti pādadhovanaṃ. Pajjanti pādabbhañjanaṃ. Sukheti sukhe sati. Rañño vacanaṃ sutvā amaccādayo tesaṃ āsanaṃ āharitvā tattha nisinnānaṃ gandhodakena pāde dhovitvā satapākena telena abbhañjayiṃsu. Tamatthaṃ pakāsento satthā āha pīṭhañca sabbasovaṇṇaṃ aṭṭhapādaṃ manoramaṃ maṭṭhaṃ kāsikavatthinaṃ dhataraṭṭho upāvisi. Kocchañca sabbasovaṇṇaṃ veyyagghaparisibbitaṃ sumukho ajjhapāvekkhi dhataraṭṭhassanantarā. Tesaṃ kāñcanapattehi puthū ādāya kāsiyo haṃsānaṃ abhihāresuṃ aggaṃ rañño pavāsitanti. Tattha maṭṭhanti karaṇapariniṭṭhitaṃ. Kāsikavatthinanti kāsikavatthena atthataṃ. Kocchanti majjhe saṅkhittaṃ. Veyyagghaparisibbitanti byagghacammaparisibbitaṃ maṅgaladivase aggamahesiyā nisīdanapīṭhaṃ. Kāñcanapattehīti suvaṇṇabhājanehi. Puthūti bahū. Kāsiyoti kāsikaraṭṭhavāsino. Abhihāresunti upanāmesuṃ. Aggaṃ rañño pavāsitanti aṭṭhasatapalasuvaṇṇacāṭipakkhittaṃ haṃsarañño paṇṇākāratthāya kāsikarañño pesitaṃ nānaggarasabhojanaṃ. Evaṃ upanīte tasmiṃ pana kāsikarājā tesaṃ hatthato hatthena

--------------------------------------------------------------------------------------------- page276.

Sampaṭiggahaṇatthaṃ sayaṃ suvaṇṇacāṭiṃ gahetvā upanāmesi. Te tato madhulāje khāditvā madhurodakaṃ piviṃsu. Atha mahāsatto rañño abhihārañca pasādañca disvā paṭisanthāramakāsi. Tamatthaṃ pakāsento satthā āha disvā abhihataṃ annaṃ kāsirājena pesitaṃ kusalo khattadhammānaṃ tato pucchi anantarā. Kacci nu bhoto kusalaṃ kacci bhoto anāmayaṃ kacci raṭṭhamidaṃ phītaṃ dhammena anusāsati. Rāja āha kusalañceva me haṃsa atho haṃsa anāmayaṃ atho raṭṭhamidaṃ phītaṃ dhammena anusāsihaṃ. Mahāsatto āha kacci bhoto amaccesu doso koci na vijjati kacci ca te tavatthesu nāvakaṅkhanti jīvitaṃ. Rājā āha athopi me amaccesu doso koci na vijjati athopi te mamatthesu nāvakaṅkhanti jīvitaṃ. Mahāsatto āha kacci te sādisī bhariyā assavā piyabhāṇinī puttarūpayasūpetā tava chandavasānugā.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page277.

Rājā āha atho me sādisī bhariyā assavā piyabhāṇinī puttarūpayasūpetā mama chandavasānugā. Mahāsatto āha kacci raṭṭhaṃ anuppīḷaṃ akutociupaddavaṃ asāhasena dhammena samena anusāsasi. Rājā āha atho raṭṭhaṃ anuppīḷaṃ akutociupaddavaṃ asāhasena dhammena samena anusāsihaṃ. Mahāsatto āha kacci santo apacitā asanto parivajjitā no ca dhammaṃ niraṅkatvā adhammamanuvattasi. Rājā āha santo ca me apacitā asanto parivajjitā dhammamevānuvattāmi adhammo me niraṅkato. Mahāsatto āha kacci anāgataṃ dīghaṃ samavekkhasi khattiya kacci matto madanīye paralokaṃ na santasi. Rājā āha nāhaṃ anāgataṃ dīghaṃ samavekkhāmi pakkhima ṭhito dasasu dhammesu paralokaṃ na santasiṃ.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page278.

Dānaṃ sīlaṃ pariccāgaṃ ājjavaṃ maddavaṃ tapaṃ akkodhaṃ avihiṃsañca khantiṃ ca avirodhanaṃ. Iccete kusale dhamme ṭhite passāmi attani tato me jāyate pīti somanassañcanappakaṃ. Sumukho ca acintetvā visajji pharusaṃ giraṃ bhāvadosamanaññāya asmākāyaṃ vihaṅgamo. So kuddho pharusaṃ vācaṃ nicchāresi ayoniso yānasmāsu na vijjanti nayidaṃ paññavatāmivāti. Tattha disvāti taṃ bahuṃ aggapānabhojanaṃ disvā. Pesitanti āharāpetvā upanītaṃ. Khattadhammānanti paṭhamakārakesu paṭisanthāradhammānaṃ. Tato pucchi anantarāti tasmiṃ kāle. Kacci nu bhototi anupaṭipāṭiyā pucchitā pana cha gāthā heṭṭhā vuttatthāyeva. Anuppīḷanti kacci raṭṭhavāsino yantena ucchuṃ viya anuppīḷesīti pucchi. Akutociupaddavanti kutoci anupaddavaṃ. Samena anusāsasīti kacci tvaṃ idaṃ raṭṭhaṃ dhammena samena anusāseyyāsi. Santoti sīlādiguṇayuttā sappurisā. Niraṅkatvāti chaḍḍetvā. Anāgataṃ dīghanti anāgataṃ attano jīvitaṃ pavattitaṃ kacci dīghaṃ. Samavekkhasīti āyusaṅkhārānaṃ parittabhāvaṃ jānāsīti pucchati. Madanīyeti madāvahe rūpādiārammaṇe. Na santasīti na bhāyasi. Idaṃ vuttaṃ hoti kacci rūpādīsu kāmaguṇesu appamatto hutvā dānādīnaṃ kusalānaṃ katattā paralokaṃ na bhāyasīti. Dasasūti dasasu rājadhammesu.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page279.

Dānādīsu pavattitacetanā dānaṃ pañcasīladasasīlādīni sīlaṃ deyyadhammacāgo pariccāgo ujubhāvo ājjavaṃ mudubhāvo maddavaṃ uposathakammaṃ tapo mettāpubbabhāgo akkodho karuṇāpubbabhāgo avihiṃsā adhivāsanaṃ khanti avirodho avirodhanaṃ. Acintetvāti mama imaṃ guṇasampattiṃ acintetvā. Bhāvadosanti cittadosaṃ. Anaññāyāti ajānitvā. Asmākanti amhākaṃ cittadoso nāma natthi yamesa jāneyya taṃ ajānitvāva pharusaṃ kakkhalaṃ visajjesi. Ayonisoti anupāyena. Yānasmāsūti yāni vajjāni amhesu na santi tāni vadati. Nayidanti na idaṃ. Tasmā mama idaṃ vacanaṃ paññavatāmiva na hoti tenesa mama na paṇḍito viya upaṭṭhāti. Taṃ sutvā sumukho mahāguṇasampannova rājā apasādito so me kuddho khamāpessāmi nanti cintetvā āha atthi me taṃ atisāraṃ vegena manujādhipa dhataraṭṭhe ca bandhasmiṃ dukkhaṃ me vipulaṃ ahu. Tvaṃ no pitāva puttānaṃ bhūtānaṃ dharaṇīriva asmākamadhipannānaṃ khamassu rājakuñjarāti. Tattha atisāranti pakkhalitaṃ. Vegenāti ahaṃ etaṃ kathaṃ kathento vegena sahasā kathemi. Dukkhanti cetasikaṃ dukkhaṃ mama vipulaṃ ahosi tasmā kodhavasena taṃ mayā vuttaṃ tameva khama mahārājāti. Puttānanti tvaṃ puttānaṃ pitā viya. Dharaṇīrivāti pāṇabhūtānaṃ

--------------------------------------------------------------------------------------------- page280.

Patiṭṭhā paṭhavī viya tvaṃ pana amhākaṃ avassayo. Adhipannānanti dosena aparādhena ajjhotthatānaṃ. Khamassūti idaṃ so sumukho āsanā oruyha pakkhehi añjaliṃ katvā āha. Atha naṃ rājā āliṅgitvā ādāya suvaṇṇapīṭhe nisīdāpetvā accayadesanaṃ paṭiggaṇhanto āha evante anumodāma yaṃ bhāvaṃ na niguyhasi khīlaṃ paṭibhindasi pakkhi ujukosi vihaṅgamoti. Tattha anumodāmāti tante dosaṃ khamāma. Yanti yasmā tvaṃ attano cittapaṭicchannabhāvaṃ na niguyhasi. Khīlanti cittakhīlaṃ cittakhāṇukaṃ. Evañca pana vatvā rājā mahāsattassa dhammakathāya sumukhassa ca ujubhāvena pasīditvā pasannena nāma pasannākāro kātabboti ubhinnaṃpi tesaṃ attano rajjasiriṃ niyyādento gāthā āha yaṃkiñci ratanaṃ atthi kāsirājanivesane rajaṭaṃ jātarūpañca muttā veḷuriyā bahū. Maṇayo saṅkhamuttañca vatthikaṃ haricandanaṃ ajinaṃ dantabhaṇḍañca lohaṃ kāḷāyasaṃ bahuṃ etaṃ dadāmi vo vittaṃ issariyaṃ vissajāmi voti. Tattha atthīti nidahitaṃ. Muttāti viddhāviddhamuttā. Maṇayoti maṇibhaṇḍakāni. Saṅkhamuttañcāti dakkhiṇāvaṭṭasaṅkharatanañca āmalakavaṭṭamuttaratanañca. Vatthikanti sukhumakāsikavatthāni. Ajinanti ajinamigacammaṃ. Lohaṃ kāḷāyasanti tambalohañca kāḷalohañca. Issariyanti

--------------------------------------------------------------------------------------------- page281.

Kāñcanamālena setacchattena saddhiṃ dvādasayojanike bārāṇasinagare rajjaṃ. Evañca pana vatvā ubhopi setacchattena pūjetvā rajjaṃ paṭicchāpesi. Atha mahāsatto raññā saddhiṃ sallapanto āha addhā apacitā tyamhā sakkatā ca rathesabha dhammesu vattamānānaṃ tvaṃ no ācariyo bhava. Ācariya samanuññātā tayā anumatā mayaṃ taṃ padakkhiṇato katvā ñātī passemurindamāti. Tattha dhammesūti dasasu kusalakammapathadhammesu. Ācariyoti tvaṃ amhesu byattataro tasmā no tattha ācariyo hohi. Apica dasannaṃ rājadhammānaṃ kathitattāpi sumukhassa dosaṃ dassetvā accayaṃ pariggahaṇassa katattāpi tvaṃ pana amhākaṃ ācariyo bhava tasmā idānipi no ācārasikkhāpanena ācariyo bhavāti āha. Passemurindamāti passemu arindama. So tesaṃ gamanaṃ anujānāti. Bodhisattassāpi dhammaṃ kathentasseva aruṇaṃ uṭṭhahi. Tamatthaṃ pakāsento satthā āha sabbarattiṃ cintayitvāna mantayitvā yathākathaṃ kāsirājā anuññāsi haṃsānaṃ pavaruttamanti. Tattha yathākathanti yaṃkiñci atthaṃ tehi saddhiṃ cintetabbañca

--------------------------------------------------------------------------------------------- page282.

Mantetabbañca cintetvā mantetvā cāti attho. Anuññāsīti gacchathāti anuññāsi. Evaṃ tena anuññāto bodhisatto rājānaṃ appamatto dhammena rajjaṃ kārehīti ovaditvā pañcasu sīlesu patiṭṭhāpesi. Rājā tesaṃ kāñcanabhājanehi madhulājañca madhurodakañca upanetvā niṭṭhitāhārakicce gandhamālādīhi pūjetvā bodhisattaṃ suvaṇṇacaṅkoṭakena sayaṃ ukkhipi. Khemā devī sumukhaṃ ukkhipi. Atha ne sīhapañjaraṃ ugghāṭāpetvā suriyuggamanavelāya gacchatha sāminoti visajjesuṃ. Tamatthaṃ pakāsento satthā āha tato ratyā vivasane suriyassuggamanaṃ pati pekkhato kāsirājassa bhavanato vigāhisunti. Tattha vigāhisunti ākāsaṃ pakkhandiṃsu. Mahāsatto suvaṇṇacaṅkoṭakato uppatitvā mā cintayittha mahārāja appamatto amhākaṃ ovāde vatteyyāsīti rājānaṃ assāsetvā sumukhaṃ ādāya cittakūṭameva gato. Tānipi kho channavutihaṃsasahassāni kāñcanaguhāto nikkhamitvā pabbatatale nisinnā te āgacchante disvā paccuggantvā parivāresuṃ. Te ñātigaṇaparivutā cittakūṭaṃ pavisiṃsu. Tamatthaṃ pakāsento satthā āha te aroge anuppatte disvāna parame dije keketimakaruṃ haṃsā puthusaddo ajāyatha.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page283.

Te patītā pamuttena bhattunā bhattugāravā samantā parikariṃsu aṇḍajā laddhapaccayāti. Tattha akarunti mahāsaddaṃ nicchāriṃsu. Parameti uttame. Keketi attano sabhāvaravena keketi saddamakaṃsu. Bhattugāravāti bhattari sagāravā. Parikariṃsūti bhattuno muttabhāvena tuṭṭhā taṃ bhattāraṃ samantā parivārayiṃsu. Laddhapaccayāti laddhapatiṭṭhā. Evaṃ parivāretvā ca pana te haṃsā kathaṃ muttosi mahārājāti pucchiṃsu. Mahāsatto sumukhaṃ nissāya muttabhāvaṃ rājakulakatakammaṃ luddaputtakatakammaṃ ca kathesi. Taṃ sutvā haṃsagaṇā sumukhasenāpati ca luddo ca sukhitā niddukkhā ciraṃ jīvantūti āhaṃsu. Tamatthaṃ pakāsento satthā osānagāthamāha evaṃ mittavataṃ atthā sabbe honti padakkhiṇā haṃsā yathā dhataraṭṭhā ñātisaṅghamupāgamunti. Tattha mittavatanti kalyāṇamittasampannānaṃ. Padakkhiṇāti sukhanipphattino vuḍḍhiyuttā. Dhataraṭṭhāti haṃsarājā sumukho raññā ceva luddaputtena cāti dvīhi evaṃ ubhopi te dhataraṭṭhā kalyāṇamittasampannā yathā. Ñātisaṅghamupāgamunti ñātisaṅghūpagamanasaṅkhāto tesaṃ attho padakkhiṇo jāto. Evaṃ aññesaṃpi mittavataṃ atthā padakkhiṇā hontīti. Satthā imaṃ dhammadesanaṃ āharitvā na bhikkhave idāneva pubbepi ānando mamatthāya jīvitaṃ pariccajīvi vatvā jātakaṃ

--------------------------------------------------------------------------------------------- page284.

Samodhānesi tadā luddo ānando ahosi khemā devī khemā bhikkhunī ahosi rājā sārīputto ahosi sumukho ānando ahosi sesaparisā buddhaparisā ahesuṃ dhataraṭṭho pana ahameva sammāsambuddhoti. Mahāhaṃsajātakaṃ niṭṭhitaṃ. Dutiyaṃ. --------------


             The Pali Atthakatha in Roman Book 42 page 242-284. http://84000.org/tipitaka/atthapali/rm_line.php?B=42&A=4899&pagebreak=1              อรรถกถาบาลีอักษรไทย :- http://84000.org/tipitaka/atthapali/read_th.php?B=42&A=4899&pagebreak=1              อ่านอรรถกถาแปลไทย :- http://84000.org/tipitaka/attha/attha.php?b=28&i=199              เนื้อความพระไตรปิฎกฉบับหลวง :- http://84000.org/tipitaka/read/r.php?B=28&A=1349              พระไตรปิฎกฉบับบาลีอักษรไทย :- http://84000.org/tipitaka/read/pali_read.php?B=28&A=1574              The Pali Tipitaka in Roman Character :- http://84000.org/tipitaka/read/roman_read.php?B=28&A=1574              Contents of The Tipitaka Volume 28 http://84000.org/tipitaka/read/?index_28

first pageprevious pageno pageNumbernext pagelast page chage to ENGLISH letter

บันทึก ๖ กุมภาพันธ์ พ.ศ. ๒๕๖๑. การแสดงผลนี้อ้างอิงข้อมูลจากอรรถกถาฉบับภาษาบาลี อักษรโรมัน. หากพบข้อผิดพลาด กรุณาแจ้งได้ที่ [email protected]