บทนำ พระวินัยปิฎก พระสุตตันตปิฎก พระอภิธรรมปิฎก ค้นพระไตรปิฎก ชาดก หนังสือธรรมะ |
TIPITAKA Volume 12 : PALI ROMAN Sutta Pitaka Vol 4 : Sutta. Ma. Mū.
Cūḷasāropamasuttaṃ [353] Evamme sutaṃ ekaṃ samayaṃ bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme . atha kho piṅgalakoccho brāhmaṇo yena bhagavā tenupasaṅkami upasaṅkamitvā bhagavatā saddhiṃ sammodi sammodanīyaṃ kathaṃ sārāṇīyaṃ vītisāretvā ekamantaṃ nisīdi . Ekamantaṃ nisinno kho piṅgalakoccho brāhmaṇo bhagavantaṃ etadavoca yeme bho gotama samaṇabrāhmaṇā saṅghino gaṇino gaṇācariyā ñātā yasassino titthakarā sādhusammatā bahujanassa seyyathīdaṃ pūraṇo kassapo makkhali gosālo ajito kesakambalo pakudho kaccāyano sañjayo velaṭṭhaputto nigantho nāṭaputto sabbe te sakāya paṭiññāya abbhaññiṃsu sabbeva na abbhaññiṃsu udāhu ekacce abbhaññiṃsu ekacce na abbhaññiṃsūti . alaṃ brāhmaṇa tiṭṭhatetaṃ sabbe te sakāya paṭiññāya abbhaññiṃsu sabbeva na abbhaññiṃsu udāhu ekacce abbhaññiṃsu ekacce na abbhaññiṃsūti dhammaṃ te brāhmaṇa desessāmi taṃ suṇāhi sādhukaṃ manasikarohi bhāsissāmīti . Evaṃ bhoti kho piṅgalakoccho brāhmaṇo bhagavato paccassosi. [354] Bhagavā etadavoca seyyathāpi brāhmaṇa puriso sāratthiko sāragavesī sārapariyesanaṃ caramāno mahato rukkhassa tiṭṭhato sāravato atikkammeva sāraṃ atikkamma phegguṃ atikkamma Tacaṃ atikkamma pappaṭikaṃ sākhāpalāsaṃ chetvā ādāya pakkameyya sāranti maññamāno . tamenaṃ cakkhumā puriso disvā evaṃ vadeyya na vatāyaṃ bhavaṃ puriso aññāsi sāraṃ na aññāsi phegguṃ na aññāsi pappaṭikaṃ na aññāsi sākhāpalāsaṃ tathāhayaṃ bhavaṃ puriso sāratthiko sāragavesī sārapariyesanaṃ caramāno mahato rukkhassa tiṭṭhato sāravato atikkammeva sāraṃ atikkamma phegguṃ atikkamma tacaṃ atikkamma pappaṭikaṃ sākhāpalāsaṃ chetvā ādāya pakkanto sāranti maññamāno yañcassa sārena sārakaraṇīyaṃ tañcassa atthaṃ nānubhavissatīti. {354.1} Seyyathāpi vā pana brāhmaṇa puriso sāratthiko sāragavesī sārapariyesanaṃ caramāno mahato rukkhassa tiṭṭhato sāravato atikkammeva sāraṃ atikkamma phegguṃ atikkamma tacaṃ pappaṭikaṃ chetvā ādāya pakkameyya sāranti maññamāno . tamenaṃ cakkhumā puriso disvā evaṃ vadeyya na vatāyaṃ bhavaṃ puriso aññāsi sāraṃ na aññāsi phegguṃ na aññāsi tacaṃ na aññāsi pappaṭikaṃ na aññāsi sākhāpalāsaṃ tathāhayaṃ bhavaṃ puriso sāratthiko sāragavesī sārapariyesanaṃ caramāno mahato rukkhassa tiṭṭhato sāravato atikkammeva sāraṃ atikkamma phegguṃ atikkamma tacaṃ pappaṭikaṃ chetvā ādāya pakkanto sāranti maññamāno yañcassa sārena sārakaraṇīyaṃ tañcassa atthaṃ nānubhavissatīti. {354.2} Seyyathāpi vā pana brāhmaṇa puriso sāratthiko sāragavesī sārapariyesanaṃ caramāno mahato rukkhassa Tiṭṭhato sāravato atikkammeva sāraṃ atikkamma phegguṃ tacaṃ chetvā ādāya pakkameyya sāranti maññamāno . tamenaṃ cakkhumā puriso disvā evaṃ vadeyya na vatāyaṃ bhavaṃ puriso aññāsi sāraṃ na aññāsi phegguṃ na aññāsi tacaṃ na aññāsi pappaṭikaṃ na aññāsi sākhāpalāsaṃ tathāhayaṃ bhavaṃ puriso sāratthiko sāragavesī sārapariyesanaṃ caramāno mahato rukkhassa tiṭṭhato sāravato atikkammeva sāraṃ atikkamma phegguṃ tacaṃ chetvā ādāya pakkanto sāranti maññamāno yañcassa sārena sārakaraṇīyaṃ tañcassa atthaṃ nānubhavissatīti. {354.3} Seyyathāpi vā pana brāhmaṇa puriso sāratthiko sāragavesī sārapariyesanaṃ caramāno mahato rukkhassa tiṭṭhato sāravato atikkammeva sāraṃ phegguṃ chetvā ādāya pakkameyya sāranti maññamāno . tamenaṃ cakkhumā puriso disvā evaṃ vadeyya na vatāyaṃ bhavaṃ puriso aññāsi sāraṃ na aññāsi phegguṃ na aññāsi tacaṃ na aññāsi pappaṭikaṃ na aññāsi sākhāpalāsaṃ tathāhayaṃ bhavaṃ puriso sāratthiko sāragavesī sārapariyesanaṃ caramāno mahato rukkhassa tiṭṭhato sāravato atikkammeva sāraṃ phegguṃ chetvā ādāya pakkanto sāranti maññamāno yañcassa sārena sārakaraṇīyaṃ tañcassa atthaṃ nānubhavissatīti. {354.4} Seyyathāpi vā pana brāhmaṇa puriso sāratthiko sāragavesī sārapariyesanaṃ caramāno mahato rukkhassa tiṭṭhato sāravato sāraññeva chetvā ādāya pakkameyya sāranti jānamāno . tamenaṃ Cakkhumā puriso disvā evaṃ vadeyya aññāsi vatāyaṃ bhavaṃ puriso sāraṃ aññāsi phegguṃ aññāsi tacaṃ aññāsi pappaṭikaṃ aññāsi sākhāpalāsaṃ tathāhayaṃ bhavaṃ puriso sāratthiko sāragavesī sārapariyenaṃ caramāno mahato rukkhassa tiṭṭhato sāravato sāraññeva chetvā ādāya pakkanto sāranti jānamāno yañcassa sārena sārakaraṇīyaṃ tañcassa atthaṃ anubhavissatīti. [355] Evameva kho brāhmaṇa idhekacco kulaputto saddhā agārasmā anagāriyaṃ pabbajito hoti otiṇṇomhi jātiyā jarāya maraṇena sokaparidevadukkhadomanassupāyāsehi dukkhotiṇṇo dukkhapareto appevanāma imassa kevalassa dukkhakkhandhassa antakiriyā paññāyethāti . so evaṃ pabbajito samāno lābhasakkārasilokaṃ abhinibbatteti . so tena lābhasakkārasilokena attamano hoti paripuṇṇasaṅkappo . so tena lābhasakkārasilokena attānukkaṃseti paraṃ vambheti ahamasmi lābhī sakkārasilokavā ime panaññe bhikkhū appaññātā appesakkhāti . lābhasakkārasilokena ca ye aññe dhammā uttaritarā ca paṇītatarā ca tesaṃ dhammānaṃ sacchikiriyāya na chandaṃ janeti na vāyamati olīnavuttiko ca hoti sāthiliko . Seyyathāpi so brāhmaṇa puriso sāratthiko sāragavesī sārapariyesanaṃ caramāno mahato rukkhassa tiṭṭhato sāravato atikkammeva sāraṃ atikkamma phegguṃ atikkamma tacaṃ atikkamma pappaṭikaṃ sākhāpalāsaṃ Chetvā ādāya pakkanto sāranti maññamāno yañcassa sārena sārakaraṇīyaṃ tañcassa atthaṃ nānubhavissatīti . tathūpamāhaṃ brāhmaṇa imaṃ puggalaṃ vadāmi. [356] Idha pana brāhmaṇa ekacco puggalo saddhā agārasmā anagāriyaṃ pabbajito hoti otiṇṇomhi jātiyā jarāya maraṇena sokaparidevadukkhadomanassupāyāsehi dukkhotiṇṇo dukkhapareto appevanāma imassa kevalassa dukkhakkhandhassa antakiriyā paññāyethāti . so evaṃ pabbajito samāno lābhasakkārasilokaṃ abhinibbatteti . so tena lābhasakkārasilokena na attamano hoti na paripuṇṇasaṅkappo . so tena lābhasakkārasilokena na attānukkaṃseti na paraṃ vambheti . lābhasakkārasilokena ca ye aññe dhammā uttaritarā ca paṇītatarā ca tesaṃ dhammānaṃ sacchikiriyāya chandaṃ janeti vāyamati anolīnavuttiko ca hoti asāthiliko. {356.1} So sīlasampadaṃ ārādheti . so tāya sīlasampadāya attamano hoti paripuṇṇasaṅkappo . so tāya sīlasampadāya attānukkaṃseti paraṃ vambheti ahamasmi sīlavā kalyāṇadhammo ime panaññe bhikkhū dussīlā pāpadhammāti . sīlasampadāya ca ye aññe dhammā uttaritarā ca paṇītatarā ca tesaṃ dhammānaṃ sacchikiriyāya na chandaṃ janeti na vāyamati olīnavuttiko ca hoti sāthiliko . seyyathāpi so brāhmaṇa puriso sāratthiko Sāragavesī sārapariyesanaṃ caramāno mahato rukkhassa tiṭṭhato sāravato atikkammeva sāraṃ atikkamma phegguṃ atikkamma tacaṃ pappaṭikaṃ chetvā ādāya pakkanto sāranti maññamāno yañcassa sārena sārakaraṇīyaṃ tañcassa atthaṃ nānubhavissatīti . tathūpamāhaṃ brāhmaṇa imaṃ puggalaṃ vadāmi. [357] Idha pana brāhmaṇa ekacco .pe. antakiriyā paññāyethāti . so evaṃ pabbajito samāno lābhasakkārasilokaṃ abhinibbatteti . so tena lābhasakkārasilokena na attamano hoti na paripuṇṇasaṅkappo . so tena lābhasakkārasilokena na attānukkaṃseti na paraṃ vambheti . lābhasakkārasilokena ca ye aññe dhammā uttaritarā ca paṇītatarā ca tesaṃ dhammānaṃ sacchikiriyāya chandaṃ janeti vāyamati anolīnavuttiko ca hoti asāthiliko . so sīlasampadaṃ ārādheti . so tāya sīlasampadāya attamano hoti no ca kho paripuṇṇasaṅkappo. {357.1} So tāya sīlasampadāya na attānukkaṃseti na paraṃ vambheti. Sīlasampadāya ca ye aññe dhammā uttaritarā ca paṇītatarā ca tesaṃ dhammānaṃ sacchikiriyāya chandaṃ janeti vāyamati anolīnavuttiko ca hoti asāthiliko . so samādhisampadaṃ ārādheti . so tāya samādhisampadāya attamano hoti paripuṇṇasaṅkappo . so tāya samādhisampadāya attānukkaṃseti paraṃ vambheti ahamasmi samāhito ekaggacitto ime panaññe Bhikkhū asamāhitā vibbhantacittāti . samādhisampadāya ca ye aññe dhammā uttaritarā ca paṇītatarā ca tesaṃ dhammānaṃ sacchikiriyāya chandaṃ na janeti na vāyamati olīnavuttiko ca hoti sāthiliko . Seyyathāpi so brāhmaṇa puriso sāratthiko sāragavesī sārapariyesanaṃ caramāno mahato rukkhassa tiṭṭhato sāravato atikkammeva sāraṃ atikkamma phegguṃ tacaṃ chetvā ādāya pakkanto sāranti maññamāno yañcassa sārena sārakaraṇīyaṃ tañcassa atthaṃ nānubhavissatīti. Tathūpamāhaṃ brāhmaṇa imaṃ puggalaṃ vadāmi. [358] Idha pana brāhmaṇa ekacco puggalo saddhā agārasmā anagāriyaṃ pabbajito hoti otiṇṇomhi jātiyā jarāya maraṇena .pe. Antakiriyā paññāyethāti . so evaṃ pabbajito samāno lābhasakkārasilokaṃ abhinibbatteti . so tena lābhasakkārasilokena na attamano hoti na paripuṇṇasaṅkappo . so tena lābhasakkārasilokena na attānukkaṃseti na paraṃ vambheti . lābhasakkārasilokena ca ye aññe dhammā uttaritarā ca paṇītatarā ca tesaṃ dhammānaṃ sacchikiriyāya chandaṃ janeti vāyamati anolīnavuttiko ca hoti asāthiliko . so sīlasampadaṃ ārādheti . So tāya sīlasampadāya attamano hoti no ca kho paripuṇṇasaṅkappo. So tāya sīlasampadāya na attānukkaṃseti na paraṃ vambheti . Sīlasampadāya ca ye aññe dhammā uttaritarā ca paṇītatarā ca tesaṃ Dhammānaṃ sacchikiriyāya chandaṃ janeti vāyamati anolīnavuttiko ca hoti asāthiliko . so samādhisampadaṃ ārādheti . so tāya samādhisampadāya attamano hoti no ca kho paripuṇṇasaṅkappo. So tāya samādhisampadāya na attānukkaṃseti na paraṃ vambheti . samādhisampadāya ca ye aññe dhammā uttaritarā ca paṇītatarā ca tesaṃ dhammānaṃ sacchikiriyāya chandaṃ janeti vāyamati anolīnavuttiko ca hoti asāthiliko . so ñāṇadassanaṃ ārādheti . so tena ñāṇadassanena attamano hoti paripuṇṇasaṅkappo. So tena ñāṇadassanena attānukkaṃseti paraṃ vambheti ahamasmi jānaṃ passaṃ viharāmi ime panaññe bhikkhū ajānaṃ apassaṃ viharantīti . Ñāṇadassanena ca ye aññe dhammā uttaritarā ca paṇītatarā ca tesaṃ dhammānaṃ sacchikiriyāya na chandaṃ janeti na vāyamati olīnavuttiko ca hoti sāthiliko . seyyathāpi so brāhmaṇa puriso sāratthiko sāragavesī sārapariyesanaṃ caramāno mahato rukkhassa tiṭṭhato sāravato atikkammeva sāraṃ phegguṃ chetvā ādāya pakkanto sāranti maññamāno yañcassa sārena sārakaraṇīyaṃ tañcassa atthaṃ nānubhavissatīti . tathūpamāhaṃ brāhmaṇa imaṃ puggalaṃ vadāmi. [359] Idha pana brāhmaṇa ekacco puggalo saddhā agārasmā anagāriyaṃ pabbajito hoti otiṇṇomhi jātiyā jarāya maraṇena sokaparidevadukkhadomanassupāyāsehi dukkhotiṇṇo Dukkhapareto appevanāma imassa kevalassa dukkhakkhandhassa antakiriyā paññāyethāti . so evaṃ pabbajito samāno lābhasakkārasilokaṃ abhinibbatteti . so tena lābhasakkārasilokena na attamano hoti na paripuṇṇasaṅkappo . so tena lābhasakkārasilokena na attānukkaṃseti na paraṃ vambheti . lābhasakkārasilokena ca ye aññe dhammā uttaritarā ca paṇītatarā ca tesaṃ dhammānaṃ sacchikiriyāya chandaṃ janeti vāyamati anolīnavuttiko ca hoti asāthiliko . so sīlasampadaṃ ārādheti . so tāya sīlasampadāya attamano hoti no ca kho paripuṇṇasaṅkappo. {359.1} So tāya sīlasampadāya na attānukkaṃseti na paraṃ vambheti. Sīlasampadāya ca ye aññe dhammā uttaritarā ca paṇītatarā ca tesaṃ dhammānaṃ sacchikiriyāya chandaṃ janeti vāyamati anolīnavuttiko ca hoti asāthiliko . so samādhisampadaṃ ārādheti . so tāya samādhisampadāya attamano hoti no ca kho paripuṇṇasaṅkappo. So tāya samādhisampadāya na attānukkaṃseti na paraṃ vambheti . samādhisampadāya ca ye aññe dhammā uttaritarā ca paṇītatarā ca tesaṃ dhammānaṃ sacchikiriyāya chandaṃ janeti vāyamati anolīnavuttiko ca hoti asāthiliko . so ñāṇadassanaṃ ārādheti . so tena ñāṇadassanena attamano hoti no ca kho paripuṇṇasaṅkappo . so tena ñāṇadassanena na attānukkaṃseti na paraṃ vambheti . ñāṇadassanena ca ye aññe dhammā uttaritarā ca Paṇītatarā ca tesaṃ dhammānaṃ sacchikiriyāya chandaṃ janeti vāyamati anolīnavuttiko ca hoti asāthiliko . katame ca brāhmaṇa dhammā ñāṇadassanena uttaritarā ca paṇītatarā ca . idha brāhmaṇa bhikkhu vivicceva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi savitakkaṃ savicāraṃ vivekajaṃ pītisukhaṃ paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati . ayampi kho brāhmaṇa dhammo ñāṇadassanena uttaritaro ca paṇītataro ca . puna caparaṃ brāhmaṇa bhikkhu vitakkavicārānaṃ vūpasamā ajjhattaṃ sampasādanaṃ cetaso ekodibhāvaṃ avitakkaṃ avicāraṃ samādhijaṃ pītisukhaṃ dutiyaṃ jhānaṃ .pe. Tatiyaṃ jhānaṃ .pe. Catutthaṃ jhānaṃ upasampajja viharati. {359.2} Ayampi kho brāhmaṇa dhammo ñāṇadassanena uttaritaro ca paṇītataro ca . puna caparaṃ brāhmaṇa bhikkhu sabbaso rūpasaññānaṃ samatikkamā paṭighasaññānaṃ atthaṅgamā nānattasaññānaṃ amanasikārā ananto ākāsoti ākāsānañcāyatanaṃ upasampajja viharati . Ayampi kho brāhmaṇa dhammo ñāṇadassanena uttaritaro ca paṇītataro ca . puna caparaṃ brāhmaṇa bhikkhu sabbaso ākāsānañcāyatanaṃ samatikkamma anantaṃ viññāṇanti viññāṇañcāyatanaṃ upasampajja viharati .pe. sabbaso viññāṇañcāyatanaṃ samatikkamma natthi kiñcīti ākiñcaññāyatanaṃ upasampajja viharati .pe. sabbaso ākiñcaññāyatanaṃ samatikkamma nevasaññānāsaññāyatanaṃ upasampajja viharati . ayampi kho brāhmaṇa dhammo ñāṇadassanena uttaritaro Ca paṇītataro ca . puna caparaṃ brāhmaṇa bhikkhu sabbaso nevasaññānāsaññāyatanaṃ samatikkamma saññāvedayitanirodhaṃ upasampajja viharati . paññāyapassa 1- disvā āsavā parikkhīṇā honti . ayampi kho brāhmaṇa dhammo ñāṇadassanena uttaritaro ca paṇītataro ca . ime kho brāhmaṇa dhammā ñāṇadassanena uttaritarā ca paṇītatarā ca . seyyathāpi so brāhmaṇa puriso sāratthiko sāragavesī sārapariyesanaṃ caramāno mahato rukkhassa tiṭṭhato sāravato sāraññeva chetvā ādāya pakkanto sāranti jānamāno yañcassa sārena sārakaraṇīyaṃ tañcassa atthaṃ anubhavissatīti . Tathūpamāhaṃ brāhmaṇa imaṃ puggalaṃ vadāmi. [360] Iti kho brāhmaṇa nayidaṃ brahmacariyaṃ lābha sakkārasilokānisaṃsaṃ na sīlasampadānisaṃsaṃ na samādhisampadānisaṃsaṃ na ñāṇadassanānisaṃsaṃ yā ca kho ayaṃ brāhmaṇa akuppā cetovimutti etadatthamidaṃ brāhmaṇa brahmacariyaṃ etaṃ sāraṃ etaṃ pariyosānanti. Evaṃ vutte piṅgalakoccho brāhmaṇo bhagavantaṃ etadavoca abhikkantaṃ bho gotama abhikkantaṃ bho gotama .pe. upāsakaṃ maṃ bhavaṃ gotamo dhāretu ajjatagge pāṇupetaṃ saraṇaṅgatanti. Cūḷasāropamasuttaṃ niṭṭhitaṃ dasamaṃ. Opammavaggo tatiyo. @Footnote: 1 Ma. paññāya cassa. Tassuddānaṃ moliyatajjanāriṭṭhamāno andhavanekaṭipuṇṇanivāpo rāsikaṇerumahāgajjamāno sāravaropunapiṅgalakoccho. -------------------- Mahāyamakavaggo cūḷagosiṅgasālasuttaṃ [361] Evamme sutaṃ ekaṃ samayaṃ bhagavā nādike viharati giñjakāvasathe . tena kho pana samayena āyasmā ca anuruddho āyasmā ca nandiyo āyasmā ca kimilo 1- gosiṅgasālavanadāye viharanti . atha kho bhagavā sāyaṇhasamayaṃ paṭisallānā vuṭṭhito yena gosiṅgasālavanadāyo tenupasaṅkami . addasā kho dāyapālo bhagavantaṃ dūratova gacchantaṃ disvāna bhagavantaṃ etadavoca mā samaṇa etaṃ dāyaṃ pāvisi santettha tayo kulaputtā attakāmarūpā viharanti mā tesaṃ aphāsumakāsīti. {361.1} Assosi kho āyasmā anuruddho dāyapālassa bhagavatā saddhiṃ mantayamānassa sutvāna dāyapālaṃ etadavoca mā āvuso dāyapāla bhagavantaṃ vāresi satthā no bhagavā anuppattoti . Atha kho āyasmā anuruddho yenāyasmā ca nandiyo āyasmā ca kimilo tenupasaṅkami upasaṅkamitvā āyasmantañca nandiyaṃ āyasmantañca kimilaṃ etadavoca abhikkamathāyasmanto abhikkamathāyasmanto satthā no bhagavā anuppattoti . @Footnote: 1 Yu. kimbiloti dissati. Atha kho āyasmā ca anuruddho āyasmā ca nandiyo āyasmā ca kimilo bhagavantaṃ paccuggantvā eko bhagavato pattacīvaraṃ paṭiggahesi eko āsanaṃ paññāpesi eko pādodakaṃ upaṭṭhapesi . nisīdi bhagavā paññatte āsane nisajja [1]- pāde pakkhālesi . tepi kho āyasmanto bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdiṃsu. [362] Ekamantaṃ nisinnaṃ kho āyasmantaṃ anuruddhaṃ bhagavā etadavoca kacci vo anuruddhā khamanīyaṃ kacci yāpanīyaṃ kacci piṇḍakena 2- na kilamitthāti . khamanīyaṃ bhagavā yāpanīyaṃ bhagavā na ca mayaṃ bhante piṇḍakena kilamimhāti 3- . kacci pana vo anuruddhā samaggā sammodamānā avivadamānā khīrodakībhūtā aññamaññaṃ piyacakkhūhi sampassantā viharathāti . taggha mayaṃ bhante 4- samaggā sammodamānā avivadamānā khīrodakībhūtā aññamaññaṃ piyacakkhūhi sampassantā viharāmāti . yathākathaṃ pana tumhe anuruddhā samaggā sammodamānā avivadamānā khīrodakībhūtā aññamaññaṃ piyacakkhūhi sampassantā viharathāti. [363] Idha mayhaṃ bhante evaṃ hoti lābhā vata me suladdhaṃ vata me yohaṃ evarūpehi sabrahmacārīhi saddhiṃ viharāmīti tassa mayhaṃ bhante imesu āyasmantesu mettaṃ kāyakammaṃ paccupaṭṭhitaṃ āvī ceva raho ca mettaṃ vacīkammaṃ ... mettaṃ manokammaṃ paccupaṭṭhitaṃ āvī ceva raho ca tassa mayhaṃ bhante evaṃ hoti yannūnāhaṃ sakaṃ cittaṃ @Footnote: 1 Ma. kho bhagavā. 2 Po. piṇḍapātena. 3 Ma. kilamāmāti. 4 Po. tayo @mayaṃ bhante bhagavā. Nikkhipitvā imesaṃyeva āyasmantānaṃ cittassa vasena vatteyyanti so kho ahaṃ bhante sakaṃ cittaṃ nikkhipitvā imesaṃyeva āyasmantānaṃ cittassa vasena vattāmi nānā hi kho no bhante kāyā ekañca pana maññe cittanti. {363.1} Āyasmāpi kho nandiyo .pe. āyasmāpi kho kimilo bhagavantaṃ etadavoca idha mayhampi kho bhante evaṃ hoti lābhā vata me suladdhaṃ vata me yohaṃ evarūpehi sabrahmacārīhi saddhiṃ viharāmīti tassa mayhaṃ bhante imesu āyasmantesu mettaṃ kāyakammaṃ paccupaṭṭhitaṃ āvī ceva raho ca mettaṃ vacīkammaṃ ... mettaṃ manokammaṃ paccupaṭṭhitaṃ āvī ceva raho ca tassa mayhaṃ bhante evaṃ hoti yannūnāhaṃ sakaṃ cittaṃ nikkhipitvā imesaṃyeva āyasmantānaṃ cittassa vasena vatteyyanti so kho ahaṃ bhante sakaṃ cittaṃ nikkhipitvā imesaṃyeva āyasmantānaṃ cittassa vasena vattāmi nānā hi kho no bhante kāyā ekañca pana maññe cittanti . evaṃ kho mayaṃ bhante samaggā sammodamānā avivadamānā khīrodakībhūtā aññamaññaṃ piyacakkhūhi sampassantā viharāmāti. [364] Sādhu sādhu anuruddhā kacci pana vo anuruddhā appamattā ātāpino pahitattā viharathāti . taggha mayaṃ bhante appamattā ātāpino pahitattā viharāmāti . yathākathaṃ pana tumhe anuruddhā appamattā ātāpino pahitattā viharathāti . idha pana 1- bhante amhākaṃ yo paṭhamaṃ gāmato piṇḍāya paṭikkamati so @Footnote: 1 Po. Ma. panasaddo na dissati. Āsanāni paññāpeti pānīyaṃ paribhojanīyaṃ upaṭṭhapeti 1- avakkārapātiṃ upaṭṭhapeti yo pacchā gāmato piṇḍāya paṭikkamati sace hoti bhuttāvaseso sace ākaṅkhati bhuñjati no ce ākaṅkhati appaharite vā chaḍḍeti appāṇake vā udake opilāpeti so āsanāni paṭisāmeti pānīyaṃ paribhojanīyaṃ paṭisāmeti avakkārapātiṃ paṭisāmeti bhattaggaṃ sammajjati yo passati pānīyaghaṭaṃ vā paribhojanīyaghaṭaṃ vā vaccaghaṭaṃ vā rittaṃ tucchaṃ so upaṭṭhapeti 1- sacāssa hoti avisayhaṃ hatthavikārena dutiyaṃ āmantetvā hatthavilaṅghikena upaṭṭhapema 2- na tveva mayaṃ bhante tappaccayā vācaṃ bhindāma pañcāhikaṃ kho pana mayaṃ bhante sabbarattikaṃ dhammiyā kathāya sannisīdāma evaṃ kho mayaṃ bhante appamattā ātāpino pahitattā viharāmāti. [365] Sādhu sādhu anuruddhā atthi pana vo anuruddhā evaṃ appamattānaṃ ātāpīnaṃ pahitattānaṃ viharataṃ uttari manussadhammā alamariyañāṇadassanaviseso adhigato phāsuvihāroti . kiṃ hi no siyā bhante idha mayaṃ bhante yāvadeva ākaṅkhāma vivicceva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi savitakkaṃ savicāraṃ vivekajaṃ pītisukhaṃ paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharāma ayaṃ kho no bhante amhākaṃ appamattānaṃ ātāpīnaṃ pahitattānaṃ viharataṃ uttari manussadhammā alamariyañāṇa- dassanaviseso adhigato phāsuvihāroti . sādhu sādhu anuruddhā @Footnote: 1 Ma. upaṭṭhāpeti. 2 Ma. upaṭṭhāpema. Etassa pana vo anuruddhā vihārassa samatikkamāya etassa vihārassa paṭippassaddhiyā atthañño uttari manussadhammā alamariyañāṇa- dassanaviseso adhigato phāsuvihāroti . kiṃ hi no siyā bhante idha mayaṃ bhante yāvadeva ākaṅkhāma vitakkavicārānaṃ vūpasamā ajjhattaṃ sampasādanaṃ cetaso ekodibhāvaṃ avitakkaṃ avicāraṃ samādhijaṃ pītisukhaṃ dutiyaṃ jhānaṃ upasampajja viharāma etassa bhante vihārassa samatikkamāya etassa vihārassa paṭippassaddhiyā ayamañño uttari manussadhammā alamariyañāṇadassanaviseso adhigato phāsuvihāroti. {365.1} Sādhu sādhu anuruddhā etassa pana vo anuruddhā vihārassa samatikkamāya etassa vihārassa paṭippassaddhiyā atthañño uttari manussadhammā alamariyañāṇadassanaviseso adhigato phāsuvihāroti . Kiṃ hi no siyā bhante idha mayaṃ bhante yāvadeva ākaṅkhāma pītiyā ca virāgā upekkhakā ca viharāma satā ca sampajānā sukhañca kāyena paṭisaṃvedema yantaṃ ariyā ācikkhanti upekkhako satimā sukhavihārīti tatiyaṃ jhānaṃ upasampajja viharāma etassa bhante vihārassa samatikkamāya etassa vihārassa paṭippassaddhiyā ayamañño uttari manussadhammā alamariyañāṇadassanaviseso adhigato phāsuvihāroti. {365.2} Sādhu sādhu anuruddhā etassa pana vo anuruddhā vihārassa samatikkamāya etassa vihārassa paṭippassaddhiyā atthañño uttari manussadhammā alamariyañāṇadassanaviseso adhigato phāsuvihāroti . Kiṃ hi no siyā bhante idha mayaṃ bhante yāvadeva ākaṅkhāma sukhassa ca pahānā dukkhassa ca pahānā pubbeva somanassadomanassānaṃ atthaṅgamā adukkhamasukhaṃ upekkhāsatipārisuddhiṃ catutthaṃ jhānaṃ upasampajja viharāma etassa bhante vihārassa samatikkamāya etassa vihārassa paṭippassaddhiyā ayamañño uttari manussadhammā alamariyañāṇadassanaviseso adhigato phāsuvihāroti. {365.3} Sādhu sādhu anuruddhā etassa pana vo anuruddhā vihārassa samatikkamāya etassa vihārassa paṭippassaddhiyā atthañño uttari manussadhammā alamariyañāṇadassanaviseso adhigato phāsuvihāroti . Kiṃ hi no siyā bhante idha mayaṃ bhante yāvadeva ākaṅkhāma sabbaso rūpasaññānaṃ samatikkamā paṭighasaññānaṃ amanasikārā ananto ākāsoti ākāsānañcāyatanaṃ upasampajja viharāma etassa bhante vihārassa samatikkamāya etassa vihārassa paṭippassaddhiyā ayamañño uttari manussadhammā alamariyañāṇadassanaviseso adhigato phāsuvihāroti. {365.4} Sādhu sādhu anuruddhā etassa pana vo anuruddhā vihārassa samatikkamāya etassa vihārassa paṭippassaddhiyā atthañño uttari manussadhammā alamariyañāṇadassanaviseso adhigato phāsuvihāroti . Kiṃ hi no siyā bhante idha mayaṃ bhante yāvadeva ākaṅkhāma sabbaso ākāsānañcāyatanaṃ samatikkamma anantaṃ viññāṇanti viññāṇañcāyatanaṃ upasampajja viharāma .pe. sabbaso Viññāṇañcāyatanaṃ samatikkamma natthi kiñcīti ākiñcaññāyatanaṃ upasampajja viharāma .pe. sabbaso ākiñcaññāyatanaṃ samatikkamma nevasaññānāsaññāyatanaṃ upasampajja viharāma etassa bhante vihārassa samatikkamāya etassa vihārassa paṭippassaddhiyā ayamañño uttari manussadhammā alamariyañāṇadassanaviseso adhigato phāsuvihāroti. {365.5} Sādhu sādhu anuruddhā etassa pana vo anuruddhā vihārassa samatikkamāya etassa vihārassa paṭippassaddhiyā atthañño uttari manussadhammā alamariyañāṇadassanaviseso adhigato phāsuvihāroti . Kiṃ hi no siyā bhante idha mayaṃ bhante yāvadeva ākaṅkhāma sabbaso nevasaññānāsaññāyatanaṃ samatikkamma saññāvedayitanirodhaṃ upasampajja viharāma paññāyapassa 1- disvā āsavā parikkhīṇā honti etassa bhante vihārassa samatikkamāya etassa vihārassa paṭippassaddhiyā ayamañño uttari manussadhammā alamariyañāṇa- dassanaviseso adhigato phāsuvihāroti . imasmā ca mayaṃ bhante phāsuvihārā aññaṃ phāsuvihāraṃ uttaritaraṃ vā paṇītataraṃ vā na samanupassāmāti . sādhu sādhu anuruddhā etasmā anuruddhā phāsuvihārā añño phāsuvihāro uttaritaro vā paṇītataro vā natthīti. [366] Atha kho bhagavā āyasmantañca anuruddhaṃ āyasmantañca nandiyaṃ āyasmantañca kimilaṃ dhammiyā kathāya sandassetvā @Footnote: 1 Ma. paññāya ca no. Samādapetvā samuttejetvā sampahaṃsetvā uṭṭhāyāsanā pakkāmi . Atha kho āyasmā ca anuruddho āyasmā ca nandiyo āyasmā ca kimilo bhagavantaṃ anusaṃyāyitvā 1- tato paṭinivattitvā āyasmā ca nandiyo āyasmā ca kimilo āyasmantaṃ anuruddhaṃ etadavocuṃ kinnu kho mayaṃ āyasmato anuruddhassa evamārocimhā imāsañca imāsañca vihārasamāpattīnaṃ mayaṃ lābhinoti yaṃ no āyasmā anuruddho bhagavato sammukhā yāva āsavānaṃ khayā pakāsetīti . Na kho me āyasmanto evamārocesuṃ imāsañca imāsañca vihārasamāpattīnaṃ mayaṃ lābhinoti apica kho 2- āyasmantānaṃ cetasā ceto paricca vidito imāsañca imāsañca vihārasamāpattīnaṃ ime āyasmanto lābhinoti devatāpi me etamatthaṃ ārocesuṃ imāsañca imāsañca vihārasamāpattīnaṃ ime āyasmanto lābhinoti taṃ me 3- bhagavatā pañhābhipuṭṭhena byākatanti. [367] Atha kho dīgho parajano yakkho yena bhagavā tenupasaṅkami upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ aṭṭhāsi . ekamantaṃ ṭhito kho dīgho parajano yakkho bhagavantaṃ etadavoca lābhā [4]- bhante vajjīnaṃ suladdhalābhā bhante vajjīnaṃ pajāya yattha tathāgato viharati arahaṃ sammāsambuddho ime ca tayo kulaputtā āyasmā ca anuruddho āyasmā ca nandiyo āyasmā ca kimiloti . dīghassa parajanassa yakkhassa saddaṃ sutvā bhummā devā saddamanussāvesuṃ @Footnote: 1 Po. anusāvetvā. 2 Ma. api ca me. 3 Ma. tamenaṃ. 4 Ma. vata. Lābhā vata bho vajjīnaṃ suladdhalābhā vata bho vajjīnaṃ pajāya yattha tathāgato viharati arahaṃ sammāsambuddho ime ca tayo kulaputtā āyasmā ca anuruddho āyasmā ca nandiyo āyasmā ca kimiloti . bhummānaṃ devānaṃ saddaṃ sutvā cātummahārājikā devā ... tāvatiṃsā devā ... Yāmā devā ... Tusitā devā ... Nimmānaratī devā ... Paranimmitavasavattī devā ... Brahmakāyikā devā saddamanussāvesuṃ lābhā vata bho vajjīnaṃ suladdhalābhā vata bho vajjīnaṃ pajāya yattha tathāgato viharati arahaṃ sammāsambuddho ime ca tayo kulaputtā āyasmā ca anuruddho āyasmā ca nandiyo āyasmā ca kimiloti. [368] Itiha tena khaṇena tena muhuttena yāva brahmalokā saddā viditā ahesuṃ evametaṃ dīgha evametaṃ dīgha yasmāpi dīgha kulā ete tayo kulaputtā agārasmā anagāriyaṃ pabbajitā tañcepi kulaṃ ete tayo kulaputte pasannacittaṃ anussareyya tassapassa 1- kulassa dīgharattaṃ hitāya sukhāya yasmāpi dīgha kulaparivaṭṭā ete tayo kulaputtā agārasmā anagāriyaṃ pabbajitā so cepi kulaparivaṭṭo ete tayo kulaputte pasannacitto anussareyya tassapassa kulaparivaṭṭassa dīgharattaṃ hitāya sukhāya yasmāpi dīgha gāmā ete tayo kulaputtā agārasmā anagāriyaṃ pabbajitā so cepi gāmo ete tayo kulaputte pasannacitto anussareyya tassapassa @Footnote: 1 Ma. tassapāssa. sabbattha evaṃ ñātabbaṃ. Gāmassa dīgharattaṃ hitāya sukhāya yasmāpi dīgha nigamā ete tayo kulaputtā agārasmā anagāriyaṃ pabbajitā so cepi nigamo ete tayo kulaputte pasannacitto anussareyya tassapassa nigamassa dīgharattaṃ hitāya sukhāya yasmāpi dīgha nagarā ete tayo kulaputtā agārasmā anagāriyaṃ pabbajitā tañcepi nagaraṃ ete tayo kulaputte pasannacittaṃ anussareyya tassapassa nagarassa dīgharattaṃ hitāya sukhāya yasmāpi dīgha janapadā ete tayo kulaputtā agārasmā anagāriyaṃ pabbajitā so cepi janapado ete tayo kulaputte pasannacitto anussareyya tassapassa janapadassa dīgharattaṃ hitāya sukhāya sabbe cepi dīgha khattiyā ete tayo kulaputte pasannacittā anussareyyuṃ sabbesaṃpassa khattiyānaṃ dīgharattaṃ hitāya sukhāya sabbe cepi dīgha brāhmaṇā .pe. Sabbe cepi dīgha vessā ... Sabbe cepi dīgha suddā ete tayo kulaputte pasannacittā anussareyyuṃ sabbesaṃpassa suddānaṃ dīgharattaṃ hitāya sukhāya sadevako cepi dīgha loko samārako sabrahmako sassamaṇabrāhmaṇī pajā sadevamanussā ete tayo kulaputte pasannacittā anussareyya sadevakassapassa lokassa samārakassa sabrahmakassa sassamaṇabrāhmaṇiyā pajāya sadevamanussāya dīgharattaṃ hitāya sukhāya passa dīgha yāvañcete tayo kulaputtā bahujanahitāya paṭipannā bahujanasukhāya lokānukampāya atthāya hitāya sukhāya devamanussānanti. Idamavoca bhagavā attamano dīgho parajano yakkho bhagavato bhāsitaṃ abhinandīti. Cūḷagosiṅgasālasuttaṃ niṭṭhitaṃ paṭhamaṃ. ------------ Mahāgosiṅgasālasuttaṃ [369] Evamme sutaṃ ekaṃ samayaṃ bhagavā gosiṅgasālavanadāye viharati sambahulehi abhiññātehi abhiññātehi therehi sāvakehi saddhiṃ āyasmatā ca sārīputtena āyasmatā ca mahāmoggallānena āyasmatā ca mahākassapena āyasmatā ca anuruddhena āyasmatā ca revatena āyasmatā ca ānandena aññehi ca abhiññātehi abhiññātehi therehi sāvakehi saddhiṃ . atha kho āyasmā mahāmoggallāno sāyaṇhasamayaṃ paṭisallānā vuṭṭhito yenāyasmā mahākassapo tenupasaṅkami upasaṅkamitvā āyasmantaṃ mahākassapaṃ etadavoca āyāmāvuso kassapa yenāyasmā sārīputto tenupasaṅkamissāma dhammassavanāyāti . evamāvusoti kho āyasmā mahākassapo āyasmato mahāmoggallānassa paccassosi. {369.1} Atha kho āyasmā ca mahāmoggallāno āyasmā ca mahākassapo āyasmā ca anuruddho yenāyasmā sārīputto tenupasaṅkamiṃsu dhammassavanāya . addasā kho āyasmā ānando āyasmantañca mahāmoggallānaṃ āyasmantañca mahākassapaṃ āyasmantañca anuruddhaṃ yenāyasmā sārīputto tenupasaṅkamante dhammassavanāya disvāna yenāyasmā revato tenupasaṅkami upasaṅkamitvā āyasmantaṃ revataṃ etadavoca upasaṅkamantā kho amū āvuso revata sappurisā yenāyasmā Sārīputto tena dhammassavanāya āyāmāvuso revata yenāyasmā sārīputto tenupasaṅkamissāma dhammassavanāyāti . evamāvusoti kho āyasmā revato āyasmato ānandassa paccassosi . atha kho āyasmā ca revato āyasmā ca ānando yenāyasmā sārīputto tenupasaṅkamiṃsu dhammassavanāya. [370] Addasā kho āyasmā sārīputto āyasmantañca revataṃ āyasmantañca ānandaṃ dūratova āgacchante disvāna āyasmantaṃ ānandaṃ etadavoca etu kho āyasmā ānando svāgataṃ āyasmato ānandassa bhagavato upaṭṭhākassa bhagavato santikāvacarassa ramaṇīyaṃ āvuso ānanda gosiṅgasālavanaṃ dosinā ratti sabbaphāliphullā sālā dibbā maññe gandhā sampavanti kathaṃrūpena āvuso ānanda bhikkhunā gosiṅgasālavanaṃ sobheyyāti. {370.1} Idhāvuso sārīputta bhikkhu bahussuto hoti sutadharo sutasanniccayo ye te dhammā ādikalyāṇā majjhekalyāṇā pariyosānakalyāṇā sātthā sabyañjanā kevalaparipuṇṇaṃ parisuddhaṃ brahmacariyaṃ abhivadanti tathārūpāssa dhammā bahussutā honti dhatā 1- vacasā paricitā manasānupekkhitā diṭṭhiyā supaṭividdhā so catassannaṃ parisānaṃ dhammaṃ deseti parimaṇḍalehi padabyañjanehi anuppabandhehi anusayasamugghātāya evarūpena kho āvuso sārīputta bhikkhunā gosiṅgasālavanaṃ sobheyyāti. [371] Evaṃ vutte āyasmā sārīputto āyasmantaṃ revataṃ @Footnote: 1 Ma. dhātā. Etadavoca byākataṃ kho āvuso revata āyasmatā ānandena yathāsakaṃ paṭibhānaṃ tatthadāni mayaṃ āyasmantaṃ revataṃ pucchāma ramaṇīyaṃ āvuso revata gosiṅgasālavanaṃ dosinā ratti sabbaphāliphullā sālā dibbā maññe gandhā sampavanti kathaṃrūpena āvuso revata bhikkhunā gosiṅgasālavanaṃ sobheyyāti . idhāvuso sārīputta bhikkhu paṭisallānārāmo hoti paṭisallānarato ajjhattaṃ cetosamathamanuyutto anirākatajjhāno vipassanāya samannāgato brūhetā suññāgārānaṃ evarūpena kho āvuso sārīputta bhikkhunā gosiṅgasālavanaṃ sobheyyāti. [372] Evaṃ vutte āyasmā sārīputto āyasmantaṃ anuruddhaṃ etadavoca byākataṃ kho āvuso anuruddha āyasmatā revatena yathāsakaṃ paṭibhānaṃ tatthadāni mayaṃ āyasmantaṃ anuruddhaṃ pucchāma ramaṇīyaṃ āvuso anuruddha gosiṅgasālavanaṃ dosinā ratti sabbaphāliphullā sālā dibbā maññe gandhā sampavanti kathaṃrūpena āvuso anuruddha bhikkhunā gosiṅgasālavanaṃ sobheyyāti . idhāvuso sārīputta bhikkhu dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena sahassaṃ lokānaṃ voloketi seyyathāpi āvuso sārīputta cakkhumā puriso uparipāsādavaragato sahassaṃ nemimaṇḍalānaṃ volokeyya evameva kho āvuso sārīputta bhikkhu dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena sahassaṃ lokānaṃ voloketi evarūpena kho āvuso sārīputta bhikkhunā gosiṅgasālavanaṃ sobheyyāti. [373] Evaṃ vutte āyasmā sārīputto āyasmantaṃ mahākassapaṃ etadavoca byākataṃ kho āvuso kassapa āyasmatā anuruddhena yathāsakaṃ paṭibhānaṃ tatthadāni mayaṃ āyasmantaṃ mahākassapaṃ pucchāma ramaṇīyaṃ āvuso kassapa gosiṅgasālavanaṃ dosinā ratti sabbaphāliphullā sālā dibbā maññe gandhā sampavanti kathaṃrūpena āvuso kassapa bhikkhunā gosiṅgasālavanaṃ sobheyyāti . idhāvuso sārīputta bhikkhu attanā ca āraññako 1- hoti āraññakattassa 2- ca vaṇṇavādī attanā ca piṇḍapātiko hoti piṇḍapātikattassa ca vaṇṇavādī attanā ca paṃsukūliko hoti paṃsukūlikattassa ca vaṇṇavādī attanā ca tecīvariko hoti tecīvarikattassa ca vaṇṇavādī attanā ca appiccho hoti appicchatāya ca vaṇṇavādī attanā ca santuṭṭho hoti santuṭṭhiyā ca vaṇṇavādī attanā ca pavivitto hoti pavivekassa ca vaṇṇavādī attanā ca asaṃsaṭṭho hoti asaṃsaggassa ca vaṇṇavādī attanā ca āraddhaviriyo hoti viriyārambhassa ca vaṇṇavādī attanā ca sīlasampanno hoti sīlasampadāya ca vaṇṇavādī attanā ca samādhisampanno hoti samādhisampadāya ca vaṇṇavādī attanā ca paññāsampanno hoti paññāsampadāya ca vaṇṇavādī attanā ca vimuttisampanno hoti vimuttisampadāya ca vaṇṇavādī attanā ca vimuttiñāṇadassanasampanno hoti vimuttiñāṇadassanasampadāya ca vaṇṇavādī evarūpena kho āvuso @Footnote: 1 Po. Ma. āraññiko. 2 Ma. āraññikattassa. Sārīputta bhikkhunā gosiṅgasālavanaṃ sobheyyāti. [374] Evaṃ vutte āyasmā sārīputto āyasmantaṃ mahāmoggallānaṃ etadavoca byākataṃ kho āvuso moggallāna āyasmatā mahākassapena yathāsakaṃ paṭibhānaṃ tatthadāni mayaṃ āyasmantaṃ mahāmoggallānaṃ pucchāma ramaṇīyaṃ āvuso moggallāna gosiṅgasālavanaṃ dosinā ratti sabbaphāliphullā sālā dibbā maññe gandhā sampavanti kathaṃrūpena āvuso moggallāna bhikkhunā gosiṅgasālavanaṃ sobheyyāti . idhāvuso sārīputta dve bhikkhū abhidhammakathaṃ kathenti te aññamaññaṃ pucchanti aññamaññassa pañhaṃ puṭṭhā visajjenti no ca saṃsādenti 1- dhammī 2- ca nesaṃ kathā pavattanī 3- hoti evarūpena kho āvuso sārīputta bhikkhunā gosiṅgasālavanaṃ sobheyyāti. [375] Atha kho āyasmā mahāmoggallāno āyasmantaṃ sārīputtaṃ etadavoca byākataṃ kho āvuso sārīputta amhehi sabbeheva yathāsakaṃ paṭibhānaṃ tatthadāni mayaṃ āyasmantaṃ sārīputtaṃ pucchāma ramaṇīyaṃ āvuso sārīputta gosiṅgasālavanaṃ dosinā ratti sabbaphāliphullā sālā dibbā maññe gandhā sampavanti kathaṃrūpena āvuso sārīputta bhikkhunā gosiṅgasālavanaṃ sobheyyāti . idhāvuso moggallāna bhikkhu cittaṃ vasaṃ vatteti no ca bhikkhu cittassa vasena vattati so yāya vihārasamāpattiyā ākaṅkhati pubbaṇhasamayaṃ viharituṃ tāya vihārasamāpattiyā pubbaṇhasamayaṃ viharati yāya @Footnote: 1 Ma. saṃsārenti. 2 Po. pasārenti dhammiyā. 3 Ma. pavattīnī. Vihārasamāpattiyā ākaṅkhati majjhantikasamayaṃ viharituṃ tāya vihārasamāpattiyā majjhantikasamayaṃ viharati yāya vihārasamāpattiyā ākaṅkhati sāyaṇhasamayaṃ viharituṃ tāya vihārasamāpattiyā sāyaṇhasamayaṃ viharati seyyathāpi āvuso moggallāna rañño vā rājamahāmattassa vā nānārattānaṃ dussānaṃ dussakaraṇḍako pūro assa so yaññadeva dussayugaṃ ākaṅkheyya pubbaṇhasamayaṃ pārupituṃ taṃtadeva 1- dussayugaṃ pubbaṇhasamayaṃpārupeyya yaññadevadussayugaṃākaṅkheyyamajjhantikasamayaṃ pārupituṃ taṃtadeva 1- dussayugaṃ majjhantikasamayaṃ pārupeyya yaññadeva dussayugaṃ ākaṅkheyya sāyaṇhasamayaṃ pārupituṃ taṃtadeva 1- dussayugaṃ sāyaṇhasamayaṃ pārupeyya evameva kho āvuso moggallāna bhikkhu cittaṃ vasaṃ vatteti no ca bhikkhu cittassa vasena vattati so yāya vihārasamāpattiyā ākaṅkhati pubbaṇhasamayaṃ viharituṃ tāya vihārasamāpattiyā pubbaṇhasamayaṃ viharati yāya vihārasamāpattiyā ākaṅkhati majjhantikasamayaṃ viharituṃ tāya vihārasamāpattiyā majjhantikasamayaṃ viharati yāya vihārasamāpattiyā ākaṅkhati sāyaṇhasamayaṃ viharituṃ tāya vihārasamāpattiyā sāyaṇhasamayaṃ viharati evarūpena kho āvuso moggallāna bhikkhunā gosiṅgasālavanaṃ sobheyyāti. [376] Atha kho āyasmā sārīputto te āyasmante etadavoca byākataṃ kho āvuso amhehi sabbeheva yathāsakaṃ paṭibhānaṃ āyāmāvuso yena bhagavā tenupasaṅkamissāma upasaṅkamitvā etamatthaṃ @Footnote: 1 Po. tadeva. Bhagavato ārocessāma yathā no bhagavā byākarissati tathā naṃ dhāressāmāti . evaṃ āvusoti kho te āyasmanto āyasmato sārīputtassa paccassosuṃ . atha kho te āyasmanto yena bhagavā tenupasaṅkamiṃsu upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdiṃsu . ekamantaṃ nisinno kho āyasmā sārīputto bhagavantaṃ etadavoca idha bhante āyasmā ca revato āyasmā ca ānando yenāhaṃ tenupasaṅkamiṃsu dhammassavanāya addasaṃ kho ahaṃ bhante āyasmantañca revataṃ āyasmantañca ānandaṃ dūratova āgacchante disvāna āyasmantaṃ ānandaṃ etadavocaṃ etu kho āyasmā ānando svāgataṃ āyasmato ānandassa bhagavato upaṭṭhākassa bhagavato santikāvacarassa ramaṇīyaṃ āvuso ānanda gosiṅgasālavanaṃ dosinā ratti sabbaphāliphullā sālā dibbā maññe gandhā sampavanti kathaṃrūpena āvuso ānanda bhikkhunā gosiṅgasālavanaṃ sobheyyāti {376.1} evaṃ vutte bhante āyasmā ānando maṃ etadavoca idhāvuso sārīputta bhikkhu bahussuto hoti sutadharo .pe. Anusayasamugghātāya evarūpena kho āvuso sārīputta bhikkhunā gosiṅgasālavanaṃ sobheyyāti . sādhu sādhu sārīputta yathātaṃ ānandova sammā byākaramāno byākareyya ānando hi sārīputta bahussuto hoti sutadharo sutasanniccayo ye te dhammā ādikalyāṇā majjhekalyāṇā pariyosānakalyāṇā sātthā sabyañjanā kevalaparipuṇṇaṃ Parisuddhaṃ brahmacariyaṃ abhivadanti tathārūpāssa dhammā bahussutā honti dhatā vacasā paricitā manasānupekkhitā diṭṭhiyā supaṭividdhā so catassannaṃ parisānaṃ dhammaṃ deseti parimaṇḍalehi padabyañjanehi anuppabandhehi anusayasamugghātāyāti. [377] Evaṃ vutte ahaṃ bhante āyasmantaṃ revataṃ etadavocaṃ byākataṃ kho āvuso revata āyasmatā ānandena yathāsakaṃ paṭibhānaṃ tatthadāni mayaṃ āyasmantaṃ revataṃ pucchāma ramaṇīyaṃ āvuso revata gosiṅgasālavanaṃ dosinā ratti sabbaphāliphullā sālā dibbā maññe gandhā sampavanti kathaṃrūpena āvuso revata bhikkhunā gosiṅgasālavanaṃ sobheyyāti evaṃ vutte bhante āyasmā revato maṃ etadavoca idhāvuso sārīputta bhikkhu paṭisallānārāmo hoti paṭisallānarato ajjhattaṃ cetosamathamanuyutto anirākatajjhāno vipassanāya samannāgato brūhetā suññāgārānaṃ evarūpena kho āvuso sārīputta bhikkhunā gosiṅgasālavanaṃ sobheyyāti . sādhu sādhu sārīputta yathātaṃ revatova sammā byākaramāno byākareyya revato hi sārīputta paṭisallānārāmo hoti 1- paṭisallānarato ajjhattaṃ cetosamathamanuyutto anirākatajjhāno vipassanāya samannāgato brūhetā suññāgārānanti. [378] Evaṃ vutte ahaṃ bhante āyasmantaṃ anuruddhaṃ etadavocaṃ byākataṃ kho āvuso anuruddha āyasmatā revatena .pe. kathaṃrūpena @Footnote: 1 Ma. ayaṃ pāṭho sabbattha natthi. Āvuso anuruddha bhikkhunā gosiṅgasālavanaṃ sobheyyāti evaṃ vutte bhante āyasmā anuruddho maṃ etadavoca idhāvuso sārīputta bhikkhu dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena sahassaṃ lokānaṃ voloketi seyyathāpi āvuso cakkhumā puriso uparipāsādavaragato sahassaṃ nemimaṇḍalānaṃ volokeyya evameva kho āvuso sārīputta bhikkhu dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena sahassaṃ lokānaṃ voloketi evarūpena kho āvuso sārīputta bhikkhunā gosiṅgasālavanaṃ sobheyyāti . sādhu sādhu sārīputta yathātaṃ anuruddhova sammā byākaramāno byākareyya anuruddho hi sārīputta dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena sahassaṃ lokānaṃ voloketīti. [379] Evaṃ vutte ahaṃ bhante āyasmantaṃ mahākassapaṃ etadavocaṃ byākataṃ kho āvuso kassapa āyasmatā anuruddhena yathāsakaṃ paṭibhānaṃ tatthadāni mayaṃ āyasmantaṃ mahākassapaṃ pucchāma .pe. Kathaṃrūpena [1]- āvuso kassapa bhikkhunā gosiṅgasālavanaṃ sobheyyāti evaṃ vutte bhante āyasmā mahākassapo maṃ etadavoca idhāvuso sārīputta bhikkhu attanā ca āraññako hoti āraññakattassa ca vaṇṇavādī attanā ca piṇḍapātiko hoti .pe. Paṃsukūliko hoti ... Tecīvariko hoti ... appiccho hoti ... Santuṭṭho hoti ... Pavivitto hoti ... asaṃsaṭṭho hoti ... āraddhaviriyo hoti ... Sīlasampanno hoti ... samādhisampanno hoti ... paññāsampanno hoti ... @Footnote: 1 Po. Ma. Yu. kho. Vimuttisampanno hoti ... attanā ca vimuttiñāṇadassanasampanno hoti vimuttiñāṇadassanasampadāya ca vaṇṇavādī evarūpena kho āvuso sārīputta bhikkhunā gosiṅgasālavanaṃ sobheyyāti. {379.1} Sādhu sādhu sārīputta yathātaṃ kassapova sammā byākaramāno byākareyya kassapo hi sārīputta attanā ca āraññako hoti āraññakattassa ca vaṇṇavādī attanā ca piṇḍapātiko hoti piṇḍapātikattassa ca vaṇṇavādī attanā ca paṃsukūliko hoti paṃsukūlikattassa ca vaṇṇavādī attanā ca tecīvariko hoti tecīvarikattassa ca vaṇṇavādī attanā ca appiccho hoti appicchatāya ca vaṇṇavādī attanā ca santuṭṭho hoti santuṭṭhiyā ca vaṇṇavādī attanā ca pavivitto hoti pavivekassa ca vaṇṇavādī attanā ca asaṃsaṭṭho hoti asaṃsaggassa ca vaṇṇavādī attanā ca āraddhaviriyo hoti viriyārambhassa ca vaṇṇavādī attanā ca sīlasampanno hoti sīlasampadāya ca vaṇṇavādī attanā ca samādhisampanno hoti samādhisampadāya ca vaṇṇavādī attanā ca paññāsampanno hoti paññāsampadāya ca vaṇṇavādī attanā ca vimuttisampanno hoti vimuttisampadāya ca vaṇṇavādī attanā ca vimuttiñāṇadassanasampanno hoti vimuttiñāṇadassanasampadāya ca vaṇṇavādīti. [380] Evaṃ vutte ahaṃ bhante āyasmantaṃ mahāmoggallānaṃ etadavocaṃ byākataṃ kho āvuso moggallāna āyasmatā ca Mahākassapena yathāsakaṃ paṭibhānaṃ tatthadāni mayaṃ āyasmantaṃ mahāmoggallānaṃ pucchāma .pe. kathaṃrūpena āvuso moggallāna bhikkhunā gosiṅgasālavanaṃ sobheyyāti evaṃ vutte bhante āyasmā mahāmoggallāno maṃ etadavoca idhāvuso sārīputta dve bhikkhū abhidhammakathaṃ kathenti te aññamaññaṃ pañhaṃ pucchanti aññamaññassa pañhaṃ puṭṭhā visajjenti no ca saṃsādenti dhammī ca nesaṃ kathā pavattanī hoti evarūpena kho āvuso sārīputta bhikkhunā gosiṅgasālavanaṃ sobheyyāti . sādhu sādhu sārīputta yathātaṃ moggallānova sammā byākaramāno byākareyya moggallāno hi sārīputta dhammakathikoti. [381] Evaṃ vutte āyasmā mahāmoggallāno bhagavantaṃ etadavoca atha khvāhaṃ bhante āyasmantaṃ sārīputtaṃ etadavocaṃ byākataṃ kho āvuso sārīputta amhehi sabbeheva yathāsakaṃ paṭibhānaṃ tatthadāni mayaṃ āyasmantaṃ sārīputtaṃ pucchāma ramaṇīyaṃ āvuso sārīputta gosiṅgasālavanaṃ dosinā ratti sabbaphāliphullā sālā dibbā maññe gandhā sampavanti kathaṃrūpena āvuso sārīputta bhikkhunā gosiṅgasālavanaṃ sobheyyāti evaṃ vutte bhante āyasmā sārīputto maṃ etadavoca idhāvuso moggallāna bhikkhu cittaṃ vasaṃ vatteti no ca bhikkhu cittassa vasena vattati so yāya vihārasamāpattiyā ākaṅkhati pubbaṇhasamayaṃ viharituṃ tāya vihārasamāpattiyā pubbaṇhasamayaṃ Viharati yāya vihārasamāpattiyā ākaṅkhati majjhantikasamayaṃ viharituṃ tāya vihārasamāpattiyā majjhantikasamayaṃ viharati yāya vihārasamāpattiyā ākaṅkhati sāyaṇhasamayaṃ viharituṃ tāya vihārasamāpattiyā sāyaṇhasamayaṃ viharati seyyathāpi āvuso moggallāna rañño vā rājamahāmattassa vā nānārattānaṃ dussānaṃ dussakaraṇḍako pūro assa so yaññadeva dussayugaṃ ākaṅkheyya pubbaṇhasamayaṃ pārupituṃ taṃtadeva dussayugaṃ pubbaṇhasamayaṃ pārupeyya yaññadeva dussayugaṃ ākaṅkheyya majjhantikasamayaṃ pārupituṃ taṃtadeva dussayugaṃ majjhantikasamayaṃ pārupeyya yaññadeva dussayugaṃ ākaṅkheyya sāyaṇhasamayaṃ pārupituṃ taṃtadeva dussayugaṃ sāyaṇhasamayaṃ pārupeyya {381.1} evameva kho āvuso moggallāna bhikkhu cittaṃ vasaṃ vatteti no ca bhikkhu cittassa vasena vattati so yāya vihārasamāpattiyā ākaṅkhati pubbaṇhasamayaṃ viharituṃ tāya vihārasamāpattiyā pubbaṇhasamayaṃ viharati yāya vihārasamāpattiyā ākaṅkhati majjhantikasamayaṃ viharituṃ tāya vihārasamāpattiyā majjhantikasamayaṃ viharati yāya vihārasamāpattiyā ākaṅkhati sāyaṇhasamayaṃ viharituṃ tāya vihārasamāpattiyā sāyaṇhasamayaṃ viharati evarūpena kho āvuso moggallāna bhikkhunā gosiṅgasālavanaṃ sobheyyāti . sādhu sādhu moggallāna yathātaṃ sārīputtova sammā byākaramāno byākareyya sārīputto hi moggallāna cittaṃ vasaṃ vatteti no ca sārīputto cittassa vasena vattati so yāya Vihārasamāpattiyā ākaṅkhati pubbaṇhasamayaṃ viharituṃ tāya vihārasamāpattiyā pubbaṇhasamayaṃ viharati yāya vihārasamāpattiyā ākaṅkhati majjhantikasamayaṃ viharituṃ tāya vihārasamāpattiyā majjhantikasamayaṃ viharati yāya vihārasamāpattiyā ākaṅkhati sāyaṇhasamayaṃ viharituṃ tāya vihārasamāpattiyā sāyaṇhasamayaṃ viharatīti. [382] Evaṃ vutte āyasmā sārīputto bhagavantaṃ etadavoca kassa nu kho bhante subhāsitanti . sabbesaṃ vo sārīputta subhāsitaṃ pariyāyena apica mama vacanaṃ 1- suṇātha yathārūpena bhikkhunā gosiṅgasālavanaṃ sobheyyāti idha sārīputta bhikkhu pacchābhattaṃ piṇḍapātapaṭikkanto nisīdati pallaṅkaṃ ābhujitvā ujuṃ kāyaṃ paṇidhāya parimukhaṃ satiṃ upaṭṭhapetvā na tāvāhaṃ imaṃ pallaṅkaṃ bhindissāmi yāva me na anupādāya āsavehi cittaṃ vimuccatīti 2- evarūpena kho sārīputta bhikkhunā gosiṅgasālavanaṃ sobheyyāti. Idamavoca bhagavā attamanā te āyasmanto bhagavato bhāsitaṃ abhinandunti. Mahāgosiṅgasālasuttaṃ niṭṭhitaṃ dutiyaṃ. -------------- @Footnote: 1 Ma. ayaṃ pāṭho natthi. 2 Ma. vimuccissatīti. Mahāgopālasuttaṃ [383] Evamme sutaṃ ekaṃ samayaṃ bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme . tatra kho bhagavā bhikkhū āmantesi bhikkhavoti. Bhadanteti te bhikkhū bhagavato paccassosuṃ. [384] Bhagavā etadavoca ekādasahi bhikkhave aṅgehi samannāgato gopālako abhabbo gogaṇaṃ pariharituṃ phātikātuṃ katamehi ekādasahi idha bhikkhave gopālako na rūpaññū hoti na lakkhaṇakusalo hoti na āsāṭikaṃ sāṭetā hoti na vaṇaṃ paṭicchādetā hoti na dhūmaṃ kattā hoti na titthaṃ jānāti na pītaṃ jānāti na vīthiṃ jānāti na gocarakusalo hoti anavasesadohī ca hoti ye te usabhā gopitaro goparināyakā te na atirekapūjāya pūjetā hoti imehi kho bhikkhave ekādasahi aṅgehi samannāgato gopālako abhabbo gogaṇaṃ pariharituṃ phātikātuṃ evameva kho bhikkhave ekādasahi dhammehi samannāgato bhikkhu abhabbo imasmiṃ dhammavinaye vuḍḍhiṃ virūḷhiṃ vepullaṃ āpajjituṃ katamehi ekādasahi idha bhikkhave bhikkhu na rūpaññū hoti na lakkhaṇakusalo hoti na āsāṭikaṃ sāṭetā hoti na vaṇaṃ paṭicchādetā hoti na dhūmaṃ kattā hoti na titthaṃ jānāti na pītaṃ jānāti na vīthiṃ jānāti na gocarakusalo hoti anavasesadohī ca hoti ye Te bhikkhū therā rattaññū cirapabbajitā saṅghapitaro saṅghaparināyakā te na atirekapūjāya pūjetā hoti. [385] Kathañca bhikkhave bhikkhu na rūpaññū hoti . idha bhikkhave bhikkhu yaṅkiñci rūpaṃ sabbaṃ rūpaṃ cattāri mahābhūtāni catunnañca mahābhūtānaṃ upādāyarūpanti yathābhūtaṃ nappajānāti evaṃ kho bhikkhave bhikkhu na rūpaññū hoti. {385.1} Kathañca bhikkhave bhikkhu na lakkhaṇakusalo hoti . idha bhikkhave bhikkhu kammalakkhaṇo bālo kammalakkhaṇo paṇḍitoti yathābhūtaṃ nappajānāti evaṃ kho bhikkhave bhikkhu na lakkhaṇakusalo hoti. {385.2} Kathañca bhikkhave bhikkhu na āsāṭikaṃ sāṭetā hoti. Idha bhikkhave bhikkhu uppannaṃ kāmavitakkaṃ adhivāseti na pajahati na vinodeti na byantīkaroti na anabhāvaṅgameti uppannaṃ byāpādavitakkaṃ .pe. Uppannaṃ vihiṃsāvitakkaṃ .pe. uppannuppanne pāpake akusale dhamme adhivāseti na pajahati na vinodeti na byantīkaroti na anabhāvaṅgameti evaṃ kho bhikkhave bhikkhu na āsāṭikaṃ sāṭetā hoti. {385.3} Kathañca bhikkhave bhikkhu na vaṇaṃ paṭicchādetā hoti. Idha bhikkhave bhikkhu cakkhunā rūpaṃ disvā nimittaggāhī hoti anubyañjanaggāhī yatvādhikaraṇamenaṃ cakkhundriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhādomanassā pāpakā akusalā dhammā anvāssaveyyuṃ tassa saṃvarāya na paṭipajjati na Rakkhati cakkhundriyaṃ cakkhundriye na saṃvaraṃ āpajjati sotena saddaṃ sutvā ... ghānena gandhaṃ ghāyitvā ... Jivhāya rasaṃ sāyitvā ... Kāyena phoṭṭhabbaṃ phusitvā ... manasā dhammaṃ viññāya nimittaggāhī hoti anubyañjanaggāhī yatvādhikaraṇamenaṃ manindriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhādomanassā pāpakā akusalā dhammā anvāssaveyyuṃ tassa saṃvarāya na paṭipajjati na rakkhati manindriyaṃ manindriye na saṃvaraṃ āpajjati evaṃ kho bhikkhave bhikkhu na vaṇaṃ paṭicchādetā hoti. {385.4} Kathañca bhikkhave bhikkhu na dhūmaṃ kattā hoti. Idha bhikkhave bhikkhu yathāsutaṃ yathāpariyattaṃ dhammaṃ na vitthārena paresaṃ desetā hoti evaṃ kho bhikkhave bhikkhu na dhūmaṃ kattā hoti. {385.5} Kathañca bhikkhave bhikkhu na titthaṃ jānāti. Idha bhikkhave bhikkhu ye te bhikkhū bahussutā āgatāgamā dhammadharā vinayadharā mātikādharā te kālena kālaṃ upasaṅkamitvā na paripucchati na paripañhati idaṃ bhante kathaṃ imassa ko atthoti tassa te āyasmanto avivaṭañceva na vivaranti anuttānīkatañca na uttānīkaronti anekavihitesu ca kaṅkhaṭṭhāniyesu dhammesu kaṅkhaṃ na paṭivinodenti evaṃ kho bhikkhave bhikkhu na titthaṃ jānāti. {385.6} Kathañca bhikkhave bhikkhu na pītaṃ jānāti. Idha bhikkhave bhikkhu tathāgatappavedite dhammavinaye desiyamāne na labhati dhammavedaṃ na labhati atthavedaṃ na labhati dhammūpasañhitaṃ pāmujjaṃ evaṃ kho bhikkhave bhikkhu na pītaṃ jānāti. {385.7} Kathañca bhikkhave bhikkhu na vīthiṃ jānāti. Idha bhikkhave bhikkhu ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ yathābhūtaṃ nappajānāti evaṃ kho bhikkhave bhikkhu na vīthiṃ jānāti. {385.8} Kathañca bhikkhave bhikkhu na gocarakusalo hoti. Idha bhikkhave bhikkhu cattāro satipaṭṭhāne yathābhūtaṃ nappajānāti evaṃ kho bhikkhave bhikkhu na gocarakusalo hoti. {385.9} Kathañca bhikkhave bhikkhu anavasesadohī ca hoti . Idha bhikkhave bhikkhu saddhā gahapatikā abhihaṭṭhuṃ pavārenti cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārehi tattha bhikkhu mattaṃ na jānāti paṭiggahaṇāya evaṃ kho bhikkhave bhikkhu anavasesadohī hoti. {385.10} Kathañca bhikkhave bhikkhu ye te bhikkhū therā rattaññū cirapabbajitā saṅghapitaro saṅghaparināyakā te na atirekapūjāya pūjetā hoti . idha bhikkhave bhikkhu ye te bhikkhū therā rattaññū cirapabbajitā saṅghapitaro saṅghaparināyakā tesu na mettaṃ kāyakammaṃ paccupaṭṭhapeti 1- āvī ceva raho ca na mettaṃ vacīkammaṃ ... na mettaṃ manokammaṃ paccupaṭṭhapeti āvī ceva raho ca evaṃ kho bhikkhave bhikkhu ye te bhikkhū therā rattaññū cirapabbajitā saṅghapitaro saṅghaparināyakā te na atirekapūjāya pūjetā hoti imehi kho bhikkhave ekādasahi dhammehi samannāgato bhikkhu abhabbo imasmiṃ dhammavinaye vuḍḍhiṃ virūḷhiṃ vepullaṃ āpajjituṃ. [386] Ekādasahi bhikkhave aṅgehi samannāgato gopālako bhabbo gogaṇaṃ pariharituṃ phātikātuṃ katamehi ekādasahi idha @Footnote: 1 Ma. paccupaṭṭhāpeti. evaṃ sabbattha īdisameva. Bhikkhave gopālako rūpaññū hoti lakkhaṇakusalo hoti āsāṭikaṃ sāṭetā hoti vaṇaṃ paṭicchādetā hoti dhūmaṃ kattā hoti titthaṃ jānāti pītaṃ jānāti vīthiṃ jānāti gocarakusalo hoti sāvasesadohī ca hoti ye te usabhā gopitaro goparināyakā te atirekapūjāya pūjetā hoti imehi kho bhikkhave ekādasahi aṅgehi samannāgato gopālako bhabbo gogaṇaṃ pariharituṃ phātikātuṃ evameva kho bhikkhave ekādasahi dhammehi samannāgato bhikkhu bhabbo imasmiṃ dhammavinaye vuḍḍhiṃ virūḷhiṃ vepullaṃ āpajjituṃ katamehi ekādasahi idha bhikkhave bhikkhu rūpaññū hoti lakkhaṇakusalo hoti āsāṭikaṃ sāṭetā hoti vaṇaṃ paṭicchādetā hoti dhūmaṃ kattā hoti titthaṃ jānāti pītaṃ jānāti vīthiṃ jānāti gocarakusalo hoti sāvasesadohī ca hoti ye te bhikkhū therā rattaññū cirapabbajitā saṅghapitaro saṅghaparināyakā te atirekapūjāya pūjetā hoti. [387] Kathañca bhikkhave bhikkhu rūpaññū hoti . idha bhikkhave bhikkhu yaṅkiñci rūpaṃ sabbaṃ rūpaṃ cattāri mahābhūtāni catunnañca mahābhūtānaṃ upādāyarūpanti yathābhūtaṃ pajānāti evaṃ kho bhikkhave bhikkhu rūpaññū hoti. {387.1} Kathañca bhikkhave bhikkhu lakkhaṇakusalo hoti . idha bhikkhave bhikkhu kammalakkhaṇo bālo kammalakkhaṇo paṇḍitoti yathābhūtaṃ pajānāti evaṃ kho bhikkhave bhikkhu lakkhaṇakusalo hoti. {387.2} Kathañca bhikkhave bhikkhu āsāṭikaṃ sāṭetā hoti . Idha bhikkhave bhikkhu uppannaṃ kāmavitakkaṃ nādhivāseti pajahati vinodeti byantīkaroti anabhāvaṅgameti uppannaṃ byāpādavitakkaṃ ... uppannaṃ vihiṃsāvitakkaṃ ... uppannuppanne pāpake akusale dhamme nādhivāseti pajahati vinodeti byantīkaroti anabhāvaṅgameti evaṃ kho bhikkhave bhikkhu āsāṭikaṃ sāṭetā hoti. {387.3} Kathañca bhikkhave bhikkhu vaṇaṃ paṭicchādetā hoti . Idha bhikkhave bhikkhu cakkhunā rūpaṃ disvā na nimittaggāhī hoti nānubyañjanaggāhī yatvādhikaraṇamenaṃ cakkhundriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhādomanassā pāpakā akusalā dhammā anvāssaveyyuṃ tassa saṃvarāya paṭipajjati rakkhati cakkhundriyaṃ cakkhundriye saṃvaraṃ āpajjati sotena saddaṃ sutvā ... ghānena gandhaṃ ghāyitvā ... Jivhāya rasaṃ sāyitvā ... kāyena phoṭṭhabbaṃ phusitvā ... Manasā dhammaṃ viññāya na nimittaggāhī hoti nānubyañjanaggāhī yatvādhikaraṇamenaṃ manindriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhādomanassā pāpakā akusalā dhammā anvāssaveyyuṃ tassa saṃvarāya paṭipajjati rakkhati manindriyaṃ manindriye saṃvaraṃ āpajjati evaṃ kho bhikkhave bhikkhu vaṇaṃ paṭicchādetā hoti . Kathañca bhikkhave bhikkhu dhūmaṃ kattā hoti . idha bhikkhave bhikkhu yathāsutaṃ yathāpariyattaṃ dhammaṃ vitthārena paresaṃ desetā hoti evaṃ kho bhikkhave bhikkhu dhūmaṃ kattā hoti. {387.4} Kathañca bhikkhave bhikkhu titthaṃ jānāti . idha bhikkhave bhikkhu ye te bhikkhū therā bahussutā āgatāgamā dhammadharā vinayadharā mātikādharā te kālena Kālaṃ upasaṅkamitvā paripucchati paripañhati idaṃ bhante kathaṃ imassa ko atthoti tassa te āyasmanto avivaṭañceva vivaranti anuttānīkatañca uttānīkaronti anekavihitesu ca kaṅkhaṭṭhāniyesu dhammesu kaṅkhaṃ paṭivinodenti evaṃ kho bhikkhave bhikkhu titthaṃ jānāti. {387.5} Kathañca bhikkhave bhikkhu pītaṃ jānāti . idha bhikkhave bhikkhu tathāgatappavedite dhammavinaye desiyamāne labhati atthavedaṃ labhati dhammavedaṃ labhati dhammūpasañhitaṃ pāmujjaṃ evaṃ kho bhikkhave bhikkhu pītaṃ jānāti. {387.6} Kathañca bhikkhave bhikkhu vīthiṃ jānāti . idha bhikkhave bhikkhu ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ yathābhūtaṃ pajānāti evaṃ kho bhikkhave bhikkhu vīthiṃ jānāti. {387.7} Kathañca bhikkhave bhikkhu gocarakusalo hoti. Idha bhikkhave bhikkhu cattāro satipaṭṭhāne yathābhūtaṃ pajānāti evaṃ kho bhikkhave bhikkhu gocarakusalo hoti. {387.8} Kathañca bhikkhave bhikkhu sāvasesadohī ca hoti . Idha bhikkhave bhikkhu saddhā gahapatikā abhihaṭṭhuṃ pavārenti cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārehi tatra bhikkhu mattaṃ jānāti paṭiggahaṇāya evaṃ kho bhikkhave bhikkhu sāvasesadohī hoti. {387.9} Kathañca bhikkhave bhikkhu ye te bhikkhū therā rattaññū cirapabbajitā saṅghapitaro saṅghaparināyakā te atirekapūjāya pūjetā hoti . idha bhikkhave bhikkhu ye te bhikkhū therā rattaññū cirapabbajitā saṅghapitaro saṅghaparināyakā tesu mettaṃ kāyakammaṃ paccupaṭṭhapeti āvī ceva raho ca mettaṃ vacīkammaṃ paccupaṭṭhapeti āvī ceva Raho ca mettaṃ manokammaṃ paccupaṭṭhapeti āvī ceva raho ca evaṃ kho bhikkhave bhikkhu ye te bhikkhū therā rattaññū cirapabbajitā saṅghapitaro saṅghaparināyakā te atirekapūjāya pūjetā hoti imehi kho bhikkhave ekādasahi dhammehi samannāgato bhikkhu bhabbo imasmiṃ dhammavinaye vuḍḍhiṃ virūḷhiṃ vepullaṃ āpajjitunti. Idamavoca bhagavā attamanā te bhikkhū bhagavato bhāsitaṃ abhinandunti. Mahāgopālasuttaṃ niṭṭhitaṃ tatiyaṃ. --------- Cūḷagopālasuttaṃ [388] Evamme sutaṃ ekaṃ samayaṃ bhagavā vajjīsu viharati ukkavelāyaṃ gaṅgāya nadiyā tīre . tatra kho bhagavā bhikkhū āmantesi bhikkhavoti. Bhadanteti te bhikkhū bhagavato paccassosuṃ. [389] Bhagavā etadavoca bhūtapubbaṃ bhikkhave māgadhako gopālako duppaññajātiko vassānaṃ pacchime māse sāradasamaye asamavekkhitvā gaṅgāya nadiyā orimatīraṃ asamavekkhitvā pārimatīraṃ atittheneva gāvo patāresi uttarantīraṃ videhānaṃ 1- . atha kho bhikkhave gāvo majjhe gaṅgāya nadiyā sote āmaṇḍalikaṃ karitvā tattheva anayabyasanaṃ āpajjiṃsu taṃ kissa hetu tathā hi so bhikkhave māgadhako gopālako duppaññajātiko vassānaṃ pacchime māse sāradasamaye asamavekkhitvā gaṅgāya nadiyā orimatīraṃ asamavekkhitvā pārimatīraṃ atittheneva gāvo patāresi uttarantīraṃ videhānaṃ evameva kho bhikkhave yekeci 2- samaṇā vā brāhmaṇā vā akusalā imassa lokassa akusalā parassa lokassa akusalā māradheyyassa akusalā amāradheyyassa akusalā maccudheyyassa akusalā amaccudheyyassa tesaṃ ye sotabbaṃ saddahātabbaṃ maññissanti tesaṃ taṃ bhavissati dīgharattaṃ ahitāya dukkhāya. [390] Bhūtapubbaṃ bhikkhave māgadhako gopālako sappaññajātiko @Footnote: 1 Po. Ma. suvidehānaṃ. ito paraṃ īdisameva. 2 Ma. ye hi keci. Vassānaṃ pacchime māse sāradasamaye samavekkhitvā gaṅgāya nadiyā orimatīraṃ samavekkhitvā pārimatīraṃ tittheneva gāvo patāresi uttarantīraṃ videhānaṃ . so paṭhamaṃ patāresi ye te usabhā gopitaro goparināyakā te tiriyaṃ gaṅgāya sotaṃ chetvā sotthinā pāraṃ agamaṃsu . athāpare patāresi balavagāve dammagāve te 1- tiriyaṃ gaṅgāya sotaṃ chetvā sotthinā pāraṃ agamaṃsu . athāpare patāresi vacchatare vacchatariyo tepi tiriyaṃ gaṅgāya sotaṃ chetvā sotthinā pāraṃ agamaṃsu. {390.1} Athāpare patāresi vacchake kisabalike tepi tiriyaṃ gaṅgāya sotaṃ chetvā sotthinā pāraṃ agamaṃsu . bhūtapubbaṃ bhikkhave vacchako taruṇako tāvadeva jātako mātu goravakena vuyhamāno sopi tiriyaṃ gaṅgāya sotaṃ chetvā sotthinā pāraṃ agamāsi taṃ kissa hetu paṇḍitattā tathā hi so bhikkhave māgadhako gopālako sappaññajātiko vassānaṃ pacchime māse sāradasamaye samavekkhitvā gaṅgāya nadiyā orimatīraṃ samavekkhitvā pārimatīraṃ tittheneva gāvo patāresi uttarantīraṃ videhānaṃ evameva kho bhikkhave yekeci 2- samaṇā vā brāhmaṇā vā kusalā imassa lokassa kusalā parassa lokassa kusalā māradheyyassa kusalā amāradheyyassa kusalā maccudheyyassa kusalā amaccudheyyassa tesaṃ ye sotabbaṃ saddahātabbaṃ maññissanti tesaṃ taṃ bhavissati dīgharattaṃ hitāya sukhāya. @Footnote: 1 Ma. tepi. 2 Ma. ye hi keci. [391] Seyyathāpi bhikkhave ye te usabhā gopitaro goparināyakā tiriyaṃ gaṅgāya sotaṃ chetvā sotthinā pāraṃ agamaṃsu evameva kho bhikkhave ye te bhikkhū arahanto khīṇāsavā vusitavanto katakaraṇīyā ohitabhārā anuppattasadatthā parikkhīṇabhavasaññojanā sammadaññāvimuttā tepi 1- tiriyaṃ mārassa sotaṃ chetvā sotthinā pāraṃ gatā. {391.1} Seyyathāpi bhikkhave ye te balavagāvo dammagāvo tiriyaṃ gaṅgāya sotaṃ chetvā sotthinā pāraṃ agamaṃsu evameva kho bhikkhave ye te bhikkhū pañcannaṃ orambhāgiyānaṃ saññojanānaṃ parikkhayā opapātikā tatthaparinibbāyino anāvattidhammā tasmā lokā tepi tiriyaṃ mārassa sotaṃ chetvā sotthinā pāraṃ gamissanti. {391.2} Seyyathāpi bhikkhave vacchatarā vacchatariyo tiriyaṃ gaṅgāya sotaṃ chetvā sotthinā pāraṃ agamaṃsu evameva kho bhikkhave ye te bhikkhū tiṇṇaṃ saññojanānaṃ parikkhayā rāgadosamohānaṃ tanuttā sakadāgāmino sakideva imaṃ lokaṃ āgantvā dukkhassantaṃ karissanti tepi tiriyaṃ mārassa sotaṃ chetvā sotthinā pāraṃ gamissanti. {391.3} Seyyathāpi bhikkhave vacchakā kisabalikā tiriyaṃ gaṅgāya sotaṃ chetvā sotthinā pāraṃ agamaṃsu evameva kho bhikkhave ye te bhikkhū tiṇṇaṃ saññojanānaṃ parikkhayā sotāpannā avinipātadhammā niyatā sambodhiparāyanā tepi tiriyaṃ mārassa sotaṃ chetvā sotthinā pāraṃ agamaṃsu 2- . Seyyathāpi so bhikkhave vacchako taruṇako tāvadeva jātako mātu @Footnote: 1 Ma. pisaddo natthi. 2 Ma. gamissanti. Goravakena vuyhamāno tiriyaṃ gaṅgāya sotaṃ chetvā sotthinā pāraṃ agamāsi evameva kho bhikkhave ye te bhikkhū dhammānusārino saddhānusārino tepi tiriyaṃ mārassa sotaṃ chetvā sotthinā pāraṃ gamissanti. {391.4} Ahaṃ kho pana bhikkhave kusalo imassa lokassa kusalo parassa lokassa kusalo māradheyyassa kusalo amāradheyyassa kusalo maccudheyyassa kusalo amaccudheyyassa . tassa mayhaṃ bhikkhave ye sotabbaṃ saddahātabbaṃ maññissanti tesaṃ taṃ bhavissati dīgharattaṃ hitāya sukhāyāti. Idamavoca bhagavā idaṃ vatvāna sugato athāparaṃ etadavoca satthā ayaṃ loko paraloko jānatā suppakāsito yañca mārena sampattaṃ appattaṃ yañca maccunā sabbaṃ lokaṃ abhiññāya sambuddhena pajānatā vivaṭaṃ amatadvāraṃ khemaṃ nibbānapattiyā channaṃ pāpimato sotaṃ viddhastaṃ vinaḷīkataṃ pāmujjabahulā 1- hotha khemaṃ patthetha bhikkhavoti. Cūḷagopālasuttaṃ niṭṭhitaṃ catutthaṃ. ------------ @Footnote: 1 Po. Ma. pāmojja... Cūḷasaccakasuttaṃ [392] Evamme sutaṃ ekaṃ samayaṃ bhagavā vesāliyaṃ viharati mahāvane kūṭāgārasālāyaṃ . tena kho pana samayena saccako niganthaputto vesāliyaṃ paṭivasati bhassappavādiko paṇḍitavādo sādhusammato bahujanassa . so vesāliyaṃ parisati evaṃ vācaṃ bhāsati nāhaṃ taṃ passāmi samaṇaṃ vā brāhmaṇaṃ vā saṅghiṃ gaṇiṃ gaṇācariyaṃ apica arahantaṃ sammāsambuddhaṃ paṭijānamānaṃ yo mayā vādena vādaṃ samāraddho na saṅkampeyya na sampakampeyya na sampavedheyya yassa na kacchehi sedā muñceyyuṃ thūṇañcepāhaṃ acetanaṃ vādena vādaṃ samārabheyyaṃ sāpi mayā vādena vādaṃ samāraddhā saṅkampeyya sampakampeyya sampavedheyya ko pana vādo manussabhūtassāti. [393] Atha kho āyasmā assaji pubbaṇhasamayaṃ nivāsetvā pattacīvaramādāya vesāliyaṃ 1- piṇḍāya pāvisi . addasā kho saccako niganthaputto vesāliyaṃ jaṅghāvihāraṃ anucaṅkamamāno anuvicaramāno āyasmantaṃ assajiṃ dūratova gacchantaṃ disvāna yenāyasmā assaji tenupasaṅkami upasaṅkamitvā āyasmatā assajinā saddhiṃ sammodi sammodanīyaṃ kathaṃ sārāṇīyaṃ vītisāretvā ekamantaṃ aṭṭhāsi . Ekamantaṃ ṭhito kho saccako niganthaputto āyasmantaṃ assajiṃ etadavoca kathaṃ pana bho assaji samaṇo gotamo sāvake vineti @Footnote: 1 Ma. vesāliṃ. Kathaṃbhāgā ca pana samaṇassa gotamassa sāvakesu anusāsanī bahulā pavattatīti . evaṃ kho aggivessana bhagavā sāvake vineti evaṃbhāgā ca pana bhagavato sāvakesu anusāsanī bahulā pavattati rūpaṃ bhikkhave aniccaṃ vedanā aniccā saññā aniccā saṅkhārā aniccā viññāṇaṃ aniccaṃ rūpaṃ bhikkhave anattā vedanā anattā saññā anattā saṅkhārā anattā viññāṇaṃ anattā sabbe saṅkhārā anattā 1- sabbe dhammā anattāti evaṃ kho aggivessana bhagavā sāvake vineti evaṃbhāgā ca pana bhagavato sāvakesu anusāsanī bahulā pavattatīti . dussutaṃ vata bho assaji assumha ye mayaṃ evaṃvādiṃ samaṇaṃ gotamaṃ assumha appevanāma mayaṃ kadāci karahaci tena bhotā gotamena saddhiṃ samāgamaṃ 2- gaccheyyāma appevanāma siyā kocideva kathāsallāpo appevanāma tasmā pāpakā diṭṭhigatā viveceyyāmāti. [394] Tena kho pana samayena pañcamattāni licchavisatāni santhāgāre 3- sannipatitāni honti kenacideva karaṇīyena . atha kho saccako niganthaputto yena te licchavī tenupasaṅkami upasaṅkamitvā te licchavī etadavoca abhikkamantu bhonto licchavī abhikkamantu bhonto licchavī ajja me samaṇena gotamena saddhiṃ kathāsallāpo bhavissati sace me samaṇo gotamo tathā patiṭṭhahissati yathā ca me ñātaññatarena sāvakena assajinā nāma bhikkhunā patiṭṭhitaṃ @Footnote: 1 Po. Ma. sabbattha aniccāti dissati. 2 Ma. samāgaccheyyāma. 3 Ma. sandhāgāre. Seyyathāpi nāma balavā puriso dīghalomikaṃ eḷakaṃ lomesu gahetvā ākaḍḍheyya parikaḍḍheyya evamevāhaṃ samaṇaṃ gotamaṃ vādena vādaṃ ākaḍḍhissāmi parikaḍḍhissāmi samparikaḍḍhissāmi seyyathāpi nāma balavā soṇḍikākammakāro mahantaṃ soṇḍikākilañjaṃ gambhīre udakarahade pakkhipitvā kaṇṇe gahetvā ākaḍḍheyya parikaḍḍheyya samparikaḍḍheyya evamevāhaṃ samaṇaṃ gotamaṃ vādena vādaṃ ākaḍḍhissāmi parikaḍḍhissāmi samparikaḍḍhissāmi seyyathāpi nāma balavā puriso soṇḍikādhutto thālaṃ kaṇṇe gahetvā odhuneyya niddhuneyya nippoṭheyya 1- evamevāhaṃ samaṇaṃ gotamaṃ vādena vādaṃ odhunissāmi niddhunissāmi nippoṭhissāmi 2- seyyathāpi nāma kuñjaro saṭṭhihāyano gambhīraṃ pokkharaṇiṃ ogāhetvā sāṇadhovikaṃ nāma kīḷitajātaṃ kīḷati evamevāhaṃ samaṇaṃ gotamaṃ sāṇadhovikaṃ maññe kīḷitajātaṃ kīḷissāmi abhikkamantu bhonto licchavī abhikkamantu bhonto licchavī ajja me samaṇena gotamena saddhiṃ kathāsallāpo bhavissatīti. {394.1} Tatthekacce licchavī evamāhaṃsu kiṃ samaṇo gotamo saccakassa niganthaputtassa vādaṃ āropessati atha kho saccako niganthaputto samaṇassa gotamassa vādaṃ āropessatīti . Ekacce licchavī evamāhaṃsu kiṃ so bhavamāno saccako niganthaputto yo bhagavato vādaṃ āropessati atha kho bhagavā saccakassa niganthaputtassa vādaṃ āropessatīti . atha kho @Footnote: 1 Po. Ma. nipphoṭeyya. Yu. nicchādeyya. 2 Po. nipphoṭissāmi. @Ma. nipphoṭessāmi. Yu. nicchādessāmīti dissati. Saccako niganthaputto pañcamattehi licchavisatehi parivuto yena mahāvanaṃ kūṭāgārasālā tenupasaṅkami. [395] Tena kho pana samayena sambahulā bhikkhū abbhokāse caṅkamanti . atha kho saccako niganthaputto yena te bhikkhū tenupasaṅkami upasaṅkamitvā te bhikkhū etadavoca kahannukho bho etarahi so bhavaṃ gotamo viharati dassanakāmā hi mayaṃ taṃ bhavantaṃ gotamanti . esa aggivessana bhagavā mahāvanaṃ ajjhogāhetvā aññatarasmiṃ rukkhamūle divāvihāraṃ nisinnoti . atha kho saccako niganthaputto mahatiyā licchaviparisāya saddhiṃ mahāvanaṃ ajjhogāhetvā yena bhagavā tenupasaṅkami upasaṅkamitvā bhagavatā saddhiṃ sammodi sammodanīyaṃ kathaṃ sārāṇīyaṃ vītisāretvā ekamantaṃ nisīdi . tepi kho licchavī appekacce bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdiṃsu . Appekacce bhagavatā saddhiṃ sammodiṃsu sammodanīyaṃ kathaṃ sārāṇīyaṃ vītisāretvā ekamantaṃ nisīdiṃsu . appekacce yena bhagavā tenañjalimpaṇāmetvā ekamantaṃ nisīdiṃsu . appekacce bhagavato santike nāmagottaṃ sāvetvā ekamantaṃ nisīdiṃsu . appekacce tuṇhībhūtā ekamantaṃ nisīdiṃsu. [396] Ekamantaṃ nisinno kho saccako niganthaputto bhagavantaṃ etadavoca puccheyyāhaṃ bhavantaṃ gotamaṃ kiñcideva desaṃ sace me bhavaṃ gotamo okāsaṃ karoti pañhassa veyyākaraṇāyāti . puccha Aggivessana yadākaṅkhasīti . kathaṃ pana bhavaṃ gotamo sāvake vineti kathaṃbhāgā ca pana bhoto gotamassa sāvakesu anusāsanī bahulā pavattatīti . evaṃ kho ahaṃ aggivessana sāvake vinemi evaṃbhāgā ca pana me sāvakesu anusāsanī bahulā pavattati rūpaṃ bhikkhave aniccaṃ vedanā aniccā saññā aniccā saṅkhārā aniccā viññāṇaṃ aniccaṃ rūpaṃ bhikkhave anattā vedanā anattā saññā anattā saṅkhārā anattā viññāṇaṃ anattā sabbe saṅkhārā anattā sabbe dhammā anattāti evaṃ kho ahaṃ aggivessana sāvake vinemi evaṃbhāgā ca pana me sāvakesu anusāsanī bahulā pavattatīti. {396.1} Upamā maṃ bho gotama paṭibhātīti . paṭibhātu taṃ aggivessanāti bhagavā avoca . seyyathāpi bho gotama yekecime vījagāmabhūtagāmā vuḍḍhiṃ virūḷhiṃ vepullaṃ āpajjanti sabbe te paṭhaviṃ nissāya paṭhaviyaṃ patiṭṭhāya evamete vījagāmabhūtagāmā vuḍḍhiṃ virūḷhiṃ vepullaṃ āpajjanti seyyathāpi vā pana bho gotama yekecime balakaraṇīyā kammantā karīyanti sabbe te paṭhaviṃ nissāya paṭhaviyaṃ patiṭṭhāya evamete balakaraṇīyā kammantā karīyanti evameva kho bho gotama rūpattāyaṃ purisapuggalo rūpe patiṭṭhāya puññaṃ vā apuññaṃ vā pasavati vedanattāyaṃ purisapuggalo vedanāya patiṭṭhāya puññaṃ vā apuññaṃ vā pasavati saññattāyaṃ purisapuggalo saññāya patiṭṭhāya puññaṃ vā apuññaṃ vā pasavati saṅkhārattāyaṃ purisapuggalo Saṅkhāresu patiṭṭhāya puññaṃ vā apuññaṃ vā pasavati viññāṇattāyaṃ purisapuggalo viññāṇe patiṭṭhāya puññaṃ vā apuññaṃ vā pasavatīti . nanu taṃ 1- aggivessana evaṃ vadesi rūpaṃ me attā vedanā me attā saññā me attā saṅkhārā me attā viññāṇaṃ me attāti . ahaṃ hi bho gotama evaṃ vadāmi rūpaṃ me attā vedanā me attā saññā me attā saṅkhārā me attā viññāṇaṃ me attāti ayañca mahatī janatāti . kiṃ hi te aggivessana mahatī janatā karissati iṅgha tvaṃ aggivessana sakaṃyeva vādaṃ nibbedhehīti . ahaṃ hi bho gotama evaṃ vadāmi rūpaṃ me attā vedanā me attā saññā me attā saṅkhārā me attā viññāṇaṃ me attāti. [397] Tenahi aggivessana taññevettha paṭipucchissāmi yathā te khameyya tathā naṃ 2- byākareyyāsi taṃ kiṃ maññasi aggivessana vatteyya rañño khattiyassa muddhāvasittassa sakasmiṃ vijite vaso ghātetāyaṃ vā ghātetuṃ jāpetāyaṃ vā jāpetuṃ pabbājetāyaṃ vā pabbājetuṃ seyyathāpi rañño pasenadissa kosalassa seyyathāpi vā pana rañño māgadhassa ajātasattussa vedehiputtassāti . Vatteyya bho gotama rañño khattiyassa muddhāvasittassa sakasmiṃ vijite vaso ghātetāyaṃ vā ghātetuṃ jāpetāyaṃ vā jāpetuṃ pabbājetāyaṃ vā pabbājetuṃ seyyathāpi rañño pasenadissa @Footnote: 1 Ma. tvaṃ. 2 Ma. taṃ. Kosalassa seyyathāpi vā pana rañño māgadhassa ajātasattussa vedehiputtassa imesampi hi bho gotama saṅghānaṃ gaṇānaṃ seyyathīdaṃ vajjīnaṃ mallānaṃ vattati sakasmiṃ vijite vaso ghātetāyaṃ vā ghātetuṃ jāpetāyaṃ vā jāpetuṃ pabbājetāyaṃ vā pabbājetuṃ kiṃ pana rañño khattiyassa muddhāvasittassa seyyathāpi rañño pasenadissa kosalassa seyyathāpi vā pana rañño māgadhassa ajātasattussa vedehiputtassa vatteyya bho gotama vattituñcamarahatīti. {397.1} Taṃ kiṃ maññasi aggivessana yaṃ tvaṃ evaṃ vadesi rūpaṃ me attāti vattati te tasmiṃ rūpe vaso evaṃ me rūpaṃ hotu evaṃ me rūpaṃ mā ahosīti . evaṃ vutte saccako niganthaputto tuṇhī ahosi . dutiyampi kho bhagavā saccakaṃ niganthaputtaṃ etadavoca taṃ kiṃ maññasi aggivessana yaṃ tvaṃ evaṃ vadesi rūpaṃ me attāti vattati te tasmiṃ rūpe vaso evaṃ me rūpaṃ hotu evaṃ me rūpaṃ mā ahosīti . evaṃ vutte dutiyampi kho saccako niganthaputto tuṇhī ahosi. {397.2} Atha kho bhagavā saccakaṃ niganthaputtaṃ etadavoca byākarohidāni aggivessana nadāni te tuṇhībhāvassa kālo yo 1- kho aggivessana tathāgatena yāvatatiyaṃ sahadhammikaṃ pañhaṃ puṭṭho na byākaroti etthevassa sattadhā muddhā phalissatīti 2- . Tena kho pana samayena vajirapāṇī yakkho ayasaṃ vajiraṃ ādāya ādittaṃ sampajjalitaṃ saṃjotibhūtaṃ saccakassa niganthaputtassa uparivehāya 3- saṇṭhito hoti @Footnote: 1 Ma. yo koci. 2 Po. Ma. phalati. 3 Ma. uparivehāsaṃ ṭhito hoti. Sacāyaṃ saccako niganthaputto bhagavatā yāvatatiyaṃ sahadhammikaṃ pañhaṃ puṭṭho na byākaroti 1- etthevassa sattadhā muddhaṃ phālessāmīti. Taṃ kho pana vajirapāṇiṃ yakkhaṃ bhagavā ceva passati saccako ca niganthaputto . atha kho saccako niganthaputto bhīto saṃviggo lomahaṭṭhajāto bhagavantaṃyeva tāṇaṃ gavesī bhagavantaṃyeva leṇaṃ gavesī bhagavantaṃyeva saraṇaṃ gavesī bhagavantaṃ etadavoca pucchatu maṃ bhavaṃ gotamo byākarissāmīti. [398] Taṃ kiṃ maññasi aggivessana yaṃ tvaṃ evaṃ vadesi rūpaṃ me attāti vattati te tasmiṃ rūpe vaso evaṃ me rūpaṃ hotu evaṃ me rūpaṃ mā ahosīti. No hidaṃ bho gotama. {398.1} Manasikarohi aggivessana manasikaritvā kho aggivessana byākarohi na kho te sandhīyati purimena vā pacchimaṃ pacchimena vā purimaṃ taṃ kiṃ maññasi aggivessana yaṃ tvaṃ evaṃ vadesi vedanā me attāti vattati te tāya 2- vedanāya vaso evaṃ me vedanā hotu evaṃ me vedanā mā ahosīti. No hidaṃ bho gotama. {398.2} Manasikarohi aggivessana manasikaritvā kho aggivessana byākarohi na kho te sandhīyati purimena vā pacchimaṃ pacchimena vā purimaṃ taṃ kiṃ maññasi aggivessana yaṃ tvaṃ evaṃ vadesi saññā me attāti vattati te tāya 3- saññāya vaso evaṃ me saññā hotu evaṃ me saññā mā ahosīti. No hidaṃ bho gotama. @Footnote: 1 Ma. byākarissati. 2 Ma. tissaṃ vedanāyaṃ. 3 Ma. tissaṃ saññāyaṃ. {398.3} Manasikarohi aggivessana manasikaritvā kho aggivessana byākarohi na kho te sandhīyati purimena vā pacchimaṃ pacchimena vā purimaṃ taṃ kiṃ maññasi aggivessana yaṃ tvaṃ evaṃ vadesi saṅkhārā me attāti vattati te tesu saṅkhāresu vaso evaṃ me saṅkhārā hontu evaṃ me saṅkhārā mā ahesunti. No hidaṃ bho gotama. {398.4} Manasikarohi aggivessana manasikaritvā kho aggivessana byākarohi na kho te sandhīyati purimena vā pacchimaṃ pacchimena vā purimaṃ taṃ kiṃ maññasi aggivessana yaṃ tvaṃ evaṃ vadesi viññāṇaṃ me attāti vattati te tasmiṃ viññāṇe vaso evaṃ me viññāṇaṃ hotu evaṃ me viññāṇaṃ mā ahosīti. No hidaṃ bho gotama. {398.5} Manasikarohi aggivessana manasikaritvā kho aggivessana byākarohi na kho te sandhīyati purimena vā pacchimaṃ pacchimena vā purimaṃ taṃ kiṃ maññasi aggivessana rūpaṃ niccaṃ vā aniccaṃ vāti . aniccaṃ bho gotama . yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti. Dukkhaṃ bho gotama. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ kallaṃ nu taṃ samanupassituṃ etaṃ mama esohamasmi eso me attāti. No hetaṃ 1- bho gotama. {398.6} Taṃ kiṃ maññasi aggivessana vedanā ... Saññā ... Saṅkhārā ... viññāṇaṃ niccaṃ vā aniccaṃ vāti . aniccaṃ bho gotama . yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti . dukkhaṃ bho gotama . yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ kallaṃ nu taṃ @Footnote: 1 Po. Ma. hidaṃ. Samanupassituṃ etaṃ mama esohamasmi eso me attāti . No hetaṃ bho gotama. {398.7} Taṃ kiṃ maññasi aggivessana yo nu kho dukkhaṃ allīno dukkhaṃ upagato dukkhaṃ ajjhosito dukkhaṃ etaṃ mama esohamasmi eso me attāti samanupassati api nu kho so sāmaṃ vā dukkhaṃ parijāneyya dukkhaṃ vā parikkhepetvā vihareyyāti . kiñhi siyā bho gotama no hidaṃ bho gotamāti. {398.8} Taṃ kiṃ maññasi aggivessana nanu tvaṃ evaṃ sante dukkhaṃ allīno dukkhaṃ upagato dukkhaṃ ajjhosito dukkhaṃ etaṃ mama esohamasmi eso me attāti samanupassasīti . kiñhi no siyā bho gotama evametaṃ bho gotamāti. [399] Seyyathāpi aggivessana puriso sāratthiko sāragavesī sārapariyesanaṃ caramāno tiṇhaṃ kudhāriṃ 1- ādāya vanaṃ paviseyya so tattha passeyya mahantaṃ kadalikkhandhaṃ ujuṃ navaṃ akukkuṭajātaṃ 2- tamenaṃ mūle chindeyya mūle chetvā agge chindeyya agge chetvā pattavaṭṭiṃ vinibbhujeyya so tattha pattavaṭṭiṃ vinibbhujanto phegguṃpi nādhigaccheyya kuto sāraṃ evameva kho tvaṃ aggivessana mayā sakasmiṃ vāde samanuyuñjiyamāno samanubhāsiyamāno samanuggāhiyamāno ritto tuccho aparaddho bhāsitā kho pana te esā aggivessana vesāliyaṃ parisati vācā nāhantaṃ passāmi samaṇaṃ vā brāhmaṇaṃ vā saṅghiṃ gaṇiṃ gaṇācariyaṃ apica arahantaṃ sammāsambuddhaṃ paṭijānamānaṃ yo mayā vādena vādaṃ samāraddho na saṅkampeyya na sampakampeyya @Footnote: 1 Ma. kuṭhāriṃ. 2 Ma. akukkukajātaṃ. Na sampavedheyya yassa na kacchehi sedā muñceyyuṃ thūṇañcepāhaṃ acetanaṃ vādena vādaṃ samārabheyyaṃ sāpi mayā vādena vādaṃ samāraddhā saṅkampeyya sampakampeyya sampavedheyya ko pana vādo manussabhūtassāti tuyhaṃ kho pana aggivessana appekaccāni sedaphusitāni nalāṭamuttāni uttarāsaṅgaṃ vinibbhinditvā bhūmiyaṃ patiṭṭhitāni mayhaṃ kho pana aggivessana natthi etarahi kāyasmiṃ sedoti . iti bhagavā tasmiṃ parisati suvaṇṇavaṇṇaṃ kāyaṃ vivari . evaṃ vutte saccako niganthaputto tuṇhībhūto maṅkubhūto pattakkhandho adhomukho pajjhāyanto appaṭibhāṇo nisīdi. [400] Atha kho dummukho licchaviputto saccakaṃ niganthaputtaṃ tuṇhībhūtaṃ maṅkubhūtaṃ pattakkhandhaṃ adhomukhaṃ pajjhāyantaṃ appaṭibhāṇaṃ viditvā bhagavantaṃ etadavoca upamā maṃ bhagavā paṭibhātīti . Paṭibhātu taṃ dummukhāti bhagavā avoca . seyyathāpi bhante gāmassa vā nigamassa vā avidūre pokkharaṇī tatrassa kakkaṭako atha kho bhante sambahulā kumārakā vā kumārikā vā tamhā gāmā vā nigamā vā nikkhamitvā yena sā pokkharaṇī tenupasaṅkameyyuṃ upasaṅkamitvā taṃ pokkharaṇiṃ ogāhetvā taṃ kakkaṭakaṃ udakā uddharitvā thale patiṭṭhāpeyyuṃ yaññadeva hi so bhante kakkaṭako aḷaṃ abhininnāmeyya taṃtadeva te kumārakā vā kumārikā vā kaṭṭhena vā kaṭhalena vā sañchindeyyuṃ sambhañjeyyuṃ sampalibhañjeyyuṃ Evañhi so bhante kakkaṭako sabbehi aḷehi sañchinnehi sambhaggehi sampalibhaggehi abhabbo taṃ pokkharaṇiṃ puna otarituṃ seyyathāpi pubbe evameva kho bhante yāni saccakassa niganthaputtassa visūkāyitāni visevitāni vipphanditāni kānici 1- kānici tāni bhagavatā sañchinnāni sambhaggāni sampalibhaggāni abhabbo cadāni bhante saccako niganthaputto puna bhagavantaṃ upasaṅkamituṃ yadidaṃ vādādhippāyoti . Evaṃ vutte saccako niganthaputto dummukhaṃ licchaviputtaṃ etadavoca āgamehi tvaṃ dummukha āgamehi tvaṃ dummukha mukharosi tvaṃ dummukha na mayaṃ tayā saddhiṃ mantema idha mayaṃ bhotā gotamena saddhiṃ mantema tiṭṭhatesā bho gotama amhākañceva aññesañca puthusamaṇabrāhmaṇānaṃ vācāvilāpaṃ vilapitaṃ maññeti. [401] Kittāvatā ca nu kho bhoto gotamassa sāvako sāsanakaro hoti ovādapatikaro tiṇṇavicikiccho vigatakathaṃkatho vesārajjappatto aparappaccayo satthu sāsane viharatīti . idha aggivessana mama sāvako yaṅkiñci rūpaṃ atītānāgatapaccuppannaṃ ajjhattaṃ vā bahiddhā vā oḷārikaṃ vā sukhumaṃ vā hīnaṃ vā paṇītaṃ vā yaṃ dūre santike vā sabbaṃ rūpaṃ netaṃ mama nesohamasmi na meso attāti evametaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya passati . yākāci vedanā .pe. yākāci saññā ... Yekeci saṅkhārā ... yaṅkiñci viññāṇaṃ atītānāgatapaccuppannaṃ ajjhattaṃ vā bahiddhā vā oḷārikaṃ vā sukhumaṃ vā hīnaṃ @Footnote: 1 Ma. tānipi sabbāni bhagavatā. Vā paṇītaṃ vā yaṃ dūre santike vā sabbaṃ viññāṇaṃ netaṃ mama nesohamasmi na meso attāti evametaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya passati . ettāvatā kho aggivessana mama sāvako sāsanakaro hoti ovādapatikaro tiṇṇavicikiccho vigatakathaṃkatho vesārajjappatto aparappaccayo satthu sāsane viharatīti. [402] Kittāvatā pana bho gotama bhikkhu arahaṃ hoti khīṇāsavo vusitavā katakaraṇīyo ohitabhāro anuppattasadattho parikkhīṇabhavasaññojano sammadaññā vimuttoti . idha aggivessana bhikkhu yaṅkiñci rūpaṃ atītānāgatapaccuppannaṃ ajjhattaṃ vā bahiddhā vā oḷārikaṃ vā sukhumaṃ vā hīnaṃ vā paṇītaṃ vā yaṃ dūre santike vā sabbaṃ rūpaṃ netaṃ mama nesohamasmi na meso attāti evametaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya disvā anupādāvimutto hoti . yākāci vedanā ... Yākāci saññā ... yekeci saṅkhārā ... yaṅkiñci viññāṇaṃ atītānāgatapaccuppannaṃ ajjhattaṃ vā bahiddhā vā oḷārikaṃ vā sukhumaṃ vā hīnaṃ vā paṇītaṃ vā yaṃ dūre santike vā sabbaṃ viññāṇaṃ netaṃ mama nesohamasmi na meso attāti evametaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya disvā anupādāvimutto hoti. {402.1} Ettāvatā kho aggivessana bhikkhu arahaṃ hoti khīṇāsavo vusitavā katakaraṇīyo ohitabhāro anuppattasadattho parikkhīṇabhavasaññojano sammadaññā vimutto . evaṃ vimutto 1- kho aggivessana bhikkhu tīhānuttariyehi @Footnote: 1 Ma. vimuttacitato. Samannāgato hoti dassanānuttariyena paṭipadānuttariyena vimuttānuttariyena . evaṃ vimuttacitto [1]- aggivessana bhikkhu tathāgatañceva sakkaroti garukaroti māneti pūjeti buddho so bhagavā bodhāya dhammaṃ deseti danto so bhagavā damathāya dhammaṃ deseti santo so bhagavā samathāya dhammaṃ deseti tiṇṇo so bhagavā taraṇāya dhammaṃ deseti parinibbuto so bhagavā parinibbānāya dhammaṃ desetīti. [403] Evaṃ vutte saccako niganthaputto bhagavantaṃ etadavoca mayameva bho gotama dhaṃsī mayaṃ pagabbhā ye mayaṃ bhavantaṃ gotamaṃ vādena vādaṃ āsādetabbaṃ amaññimha siyā hi bho gotama hatthiṃ pabhinnaṃ āsajja purisassa sotthibhāvo na tveva bhavantaṃ gotamaṃ āsajja purisassa sotthibhāvo siyā hi bho gotama pajjalitaṃ aggikkhandhaṃ āsajja purisassa sotthibhāvo na tveva bhavantaṃ gotamaṃ āsajja siyā purisassa sotthibhāvo siyā hi bho gotama āsīvisaṃ ghoravisaṃ āsajja purisassa sotthibhāvo na tveva bhavantaṃ gotamaṃ āsajja siyā purisassa sotthibhāvo mayameva bho gotama dhaṃsī mayaṃ pagabbhā ye mayaṃ bhavantaṃ gotamaṃ vādena vādaṃ āsādetabbaṃ amaññimha adhivāsetu me bhavaṃ gotamo svātanāya bhattaṃ saddhiṃ bhikkhusaṅghenāti. Adhivāsesi bhagavā tuṇhībhāvena. {403.1} Atha kho saccako niganthaputto bhagavato adhivāsanaṃ viditvā te licchavī āmantesi suṇantu me bhonto licchavī samaṇo gotamo nimantito svātanāya @Footnote: 1 Po. Ma. khosaddo dissati. Saddhiṃ bhikkhusaṅghena yena 1- me abhihareyyātha yamassa paṭirūpaṃ maññeyyāthāti . atha kho te licchavī tassā rattiyā accayena saccakassa niganthaputtassa pañcamattāni thālipākasatāni bhattābhihāraṃ abhihariṃsu . atha kho saccako niganthaputto sake ārāme paṇītaṃ khādanīyaṃ bhojanīyaṃ paṭiyādāpetvā bhagavato kālaṃ ārocāpesi kālo bho gotama niṭṭhitaṃ bhattanti. [404] Atha kho bhagavā pubbaṇhasamayaṃ nivāsetvā pattacīvaramādāya yena saccakassa niganthaputtassa ārāmo tenupasaṅkami upasaṅkamitvā paññatte āsane nisīdi saddhiṃ bhikkhusaṅghena . atha kho saccako niganthaputto buddhappamukhaṃ bhikkhusaṅghaṃ paṇītena khādanīyena bhojanīyena sahatthā santappesi sampavāresi . atha kho saccako niganthaputto bhagavantaṃ bhuttāviṃ onītapattapāṇiṃ aññataraṃ nīcāsanaṃ gahetvā ekamantaṃ nisīdi . ekamantaṃ nisinno kho saccako niganthaputto bhagavantaṃ etadavoca yamidaṃ bho gotama dāne puññañca puññamahī ca taṃ dāyakānaṃ sukhāyeva hotūti . yaṃ kho aggivessana tādisaṃ dakkhiṇeyyaṃ āgamma avītarāgaṃ avītadosaṃ avītamohaṃ taṃ dāyakānaṃ bhavissati yaṃ kho aggivessana mādisaṃ dakkhiṇeyyaṃ āgamma vītarāgaṃ vītadosaṃ vītamohaṃ taṃ tuyhaṃ bhavissatīti. Cūḷasaccakasuttaṃ niṭṭhitaṃ pañcamaṃ. -------- @Footnote: 1 Ma. tena. Mahāsaccakasuttaṃ [405] Evamme sutaṃ ekaṃ samayaṃ bhagavā vesāliyaṃ viharati mahāvane kūṭāgārasālāyaṃ . tena kho pana samayena bhagavā pubbaṇhasamayaṃ sunivattho hoti pattacīvaramādāya vesāliyaṃ piṇḍāya pavisitukāmo . Atha kho saccako niganthaputto jaṅghāvihāraṃ anucaṅkamamāno anuvicaramāno yena mahāvanaṃ kūṭāgārasālā tenupasaṅkami . addasā kho āyasmā ānando saccakaṃ niganthaputtaṃ dūratova āgacchantaṃ disvāna bhagavantaṃ etadavoca ayaṃ bhante saccako niganthaputto āgacchati bhassappavādiko paṇḍitavādo sādhusammato bahujanassa eso kho bhante avaṇṇakāmo buddhassa avaṇṇakāmo dhammassa avaṇṇakāmo saṅghassa sādhu bhante bhagavā muhuttaṃ nisīdatu anukampaṃ upādāyāti . nisīdi bhagavā paññatte āsane . atha kho saccako niganthaputto yena bhagavā tenupasaṅkami upasaṅkamitvā bhagavatā saddhiṃ sammodi sammodanīyaṃ kathaṃ sārāṇīyaṃ vītisāretvā ekamantaṃ nisīdi. [406] Ekamantaṃ nisinno kho saccako niganthaputto bhagavantaṃ etadavoca santi bho gotama eke samaṇabrāhmaṇā kāyabhāvanānuyogamanuyuttā viharanti no cittabhāvanaṃ . phusanti hi bho gotama sārīrikaṃ dukkhavedanaṃ . bhūtapubbaṃ bho gotama sārīrikāya dukkhāya vedanāya phuṭṭhassa sato ūrukkhambhopi nāma bhavissati hadayampi Nāma phalissati uṇhampi lohitaṃ mukhato uggamissati ummādampi pāpuṇissanti 1- cittakkhepaṃ . tassa kho etaṃ bho gotama kāyanvayaṃ cittaṃ hoti kāyassa vasena vattati taṃ kissa hetu abhāvitattā cittassa . Santi pana bho gotama eke samaṇabrāhmaṇā cittabhāvanānuyogamanuyuttā viharanti no kāyabhāvanaṃ . phusanti hi bho gotama cittacetasikaṃ dukkhaṃ vedanaṃ . bhūtapubbaṃ bho gotama cetasikāya dukkhāya vedanāya phuṭṭhassa sato ūrukkhambhopi nāma bhavissati hadayampi nāma phalissati uṇhampi lohitaṃ mukhato uggamissati ummādampi pāpuṇissanti 1- cittakkhepaṃ . tassa kho eso bho gotama cittanvayo kāyo hoti cittassa vasena vattati taṃ kissa hetu abhāvittā kāyassa . Tassa mayhaṃ bho gotama evaṃ hoti addhā bhoto gotamassa sāvakā cittabhāvanānuyogamanuyuttā viharanti no kāyabhāvananti. [407] Kinti pana te aggivessana kāyabhāvanā sutāti . Seyyathīdaṃ nando vaccho kiso saṅkicco makkhali gosālo ete hi bho gotama acelakā muttācārā hatthāvalekhanā na ehibhadantikā na tiṭṭhabhadantikā 2- na abhihaṭaṃ na uddissa kataṃ na nimantanaṃ sādiyanti te na kumbhimukhā paṭiggaṇhanti na kalopimukhā paṭiggaṇhanti na eḷakamantaraṃ na daṇḍamantaraṃ na mūsalamantaraṃ na dvinnaṃ bhuñjamānānaṃ na gabbhiniyā na pāyamānāya na purisantaragatāya na saṅkittīsu na yattha sā upaṭṭhito hoti na yattha makkhikā @Footnote: 1 Po. Ma. pāpuṇissati. 2 Ma. na tiṭṭhabhaddantikā. Saṇḍasaṇḍacārinī na macchaṃ na maṃsaṃ na suraṃ na merayaṃ na thusodakaṃ pīvanti te ekāgārikā vā honti ekālopikā dvāgārikā vā honti dvālopikā .pe. sattāgārikā vā honti sattālopikā ekissāpi dattiyā yāpenti dvīhipi dattīhi yāpenti .pe. sattahipi dattīhi yāpenti ekāhikampi āhāraṃ āhārenti dvīhikampi āhāraṃ āhārenti .pe. sattāhikampi āhāraṃ āhārenti iti evarūpaṃ aḍḍhamāsikampi pariyāyabhattabhojanānuyogamanuyuttā viharantīti. {407.1} Kiṃ pana te aggivessana tāvatakeneva yāpentīti. No hidaṃ bho gotama appekadā bho gotama uḷārāni uḷārāni khādanīyāni khādanti uḷārāni uḷārāni bhojanāni bhuñjanti uḷārāni uḷārāni sāyanīyāni sāyanti uḷārāni uḷārāni pānāni pīvanti te imaṃ kāyaṃ balaṃ gāhenti nāma brūhenti nāma medenti nāmāti . yaṃ kho te aggivessana purimaṃ pahāya pacchā upacinanti evaṃ imassa kāyassa ācayāpacayo hoti. [408] Kinti pana te aggivessana cittabhāvanā sutāti . Cittabhāvanāya [1]- saccako niganthaputto bhagavatā puṭṭho samāno na sampāyāsi . atha kho bhagavā saccakaṃ niganthaputtaṃ etadavoca yāpi kho te esā aggivessana purimā kāyabhāvanā bhāvitā sāpi ariyassa vinaye no dhammikā kāyabhāvanā kāyabhāvanampi kho tvaṃ aggivessana na aññāsi kuto pana tvaṃ cittabhāvanaṃ @Footnote: 1 Ma. kho. Jānissasi apica aggivessana yathā abhāvitakāyo ca hoti abhāvitacitto ca bhāvitakāyo ca hoti bhāvitacitto ca taṃ suṇāhi sādhukaṃ manasikarohi bhāsissāmīti . evaṃ bhoti kho saccako niganthaputto bhagavato paccassosi. [409] Bhagavā etadavoca kathañca aggivessana abhāvitakāyo ca hoti abhāvitacitto ca . idha aggivessana assutavato puthujjanassa uppajjati sukhā vedanā so sukhāya vedanāya phuṭṭho samāno sukhasārāgī ca hoti sukhasārāgitaṃ ca āpajjati tassa sā sukhā vedanā nirujjhati sukhāya vedanāya nirodhā uppajjāti dukkhā vedanā so dukkhāya vedanāya phuṭṭho samāno socati kilamati paridevati urattāḷiṃ kandati sammohaṃ āpajjati tassa kho esā aggivessana uppannāpi sukhā vedanā cittaṃ pariyādāya tiṭṭhati abhāvitattā kāyassa uppannāpi dukkhā vedanā cittaṃ pariyādāya tiṭṭhati abhāvitattā cittassa yassakassaci aggivessana evaṃ ubhatopakkhaṃ uppannāpi sukhā vedanā cittaṃ pariyādāya tiṭṭhati abhāvitattā kāyassa uppannāpi dukkhā vedanā cittaṃ pariyādāya tiṭṭhati abhāvitattā cittassa evaṃ kho aggivessana abhāvitakāyo ca hoti abhāvitacitto ca. {409.1} Kathañca aggivessana bhāvitakāyo ca hoti bhāvitacitto ca . idha aggivessana sutavato ariyasāvakassa uppajjati sukhā vedanā so sukhāya vedanāya phuṭṭho samāno na Sukhasārāgī [1]- hoti na sukhasārāgitaṃ āpajjati tassa sā sukhā vedanā nirujjhati sukhāya vedanāya nirodhā uppajjati dakkhā vedanā so dukkhāya vedanāya phuṭṭho samāno na socati na kilamati na paridevati na urattāḷiṃ kandati na sammohaṃ āpajjati tassa kho evaṃ sā aggivessana uppannāpi sukhā vedanā cittaṃ na pariyādāya tiṭṭhati bhāvitattā kāyassa uppannāpi dukkhā vedanā cittaṃ na pariyādāya tiṭṭhati bhāvitattā cittassa yassakassaci aggivessana ubhatopakkhaṃ 2- uppannāpi sukhā vedanā cittaṃ na pariyādāya tiṭṭhati bhāvitattā kāyassa uppannāpi dukkhā vedanā cittaṃ na pariyādāya tiṭṭhati bhāvitattā cittassa evaṃ kho aggivessana bhāvitakāyo ca hoti bhāvitacitto cāti . evaṃ pasanno ahaṃ bhoto gotamassa bhavaṃ hi gotamo bhāvitakāyo ca hoti bhāvitacitto cāti. [410] Addhā kho te ayaṃ aggivessana āsajja upanīya vācā bhāsitā apica te ahaṃ byākarissāmi yato kho ahaṃ aggivessana kesamassuṃ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaṃ pabbajito taṃ vata me uppannā vā sukhā vedanā cittaṃ pariyādāya ṭhassati uppannā vā dukkhā vedanā cittaṃ pariyādāya ṭhassatīti netaṃ ṭhānaṃ vijjatīti . naha nūna bhoto gotamassa uppajjati tathārūpā sukhā vedanā yathārūpā uppannā sukhā vedanā cittaṃ pariyādāya tiṭṭheyya naha nūna bhoto gotamassa @Footnote: 1 Ma. ca. 2 Po. Ma. evaṃ ubhatopakkhaṃ. Uppajjati tathārūpā dukkhā vedanā yathārūpā uppannā dukkhā vedanā cittaṃ pariyādāya tiṭṭheyyāti. [411] Kiñhi no siyā aggivessana idha aggivessana pubbeva sambodhā anabhisambuddhassa bodhisattasseva sato etadahosi sambādho gharāvāso rajāpatho abbhokāso pabbajjā nayidaṃ sukaraṃ agāraṃ ajjhāvasatā ekantaparipuṇṇaṃ ekantaparisuddhaṃ saṅkhalikhitaṃ brahmacariyaṃ carituṃ yannūnāhaṃ kesamassuṃ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaṃ pabbajeyyanti . so kho ahaṃ aggivessana aparena samayena daharova samāno susukāḷakeso bhadrena yobbanena samannāgato paṭhamena vayasā akāmakānaṃ mātāpitūnaṃ assumukhānaṃ rodantānaṃ kesamassuṃ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaṃ pabbajiṃ. {411.1} So [1]- pabbajito samāno kiṃkusalagavesī anuttaraṃ santivarapadaṃ pariyesamāno yena āḷāro kālāmo tenupasaṅkamiṃ upasaṅkamitvā āḷāraṃ kālāmaṃ etadavocaṃ icchāmahaṃ āvuso kālāma imasmiṃ dhammavinaye brahmacariyaṃ caritunti . evaṃ vutte aggivessana āḷāro kālāmo maṃ etadavoca viharatāyasmā tādiso ayaṃ dhammo nattha viññū puriso nacirasseva sakaṃ ācariyakaṃ sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja vihareyyāti . so kho ahaṃ aggivessana nacirasseva khippameva taṃ dhammaṃ pariyāpuṇiṃ . so kho ahaṃ aggivessana tāvatakeneva oṭṭhapahatamattena lapitalāpanamattena @Footnote: 1 Ma. evaṃ. Ñāṇavādañca vadāmi theravādañca jānāmi passāmīti ca paṭijānāmi ahañceva aññe ca . tassa mayhaṃ aggivessana etadahosi na kho āḷāro kālāmo imaṃ dhammaṃ kevalaṃ saddhāmattakena sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharāmīti pavedeti addhā āḷāro kālāmo imaṃ dhammaṃ jānaṃ passaṃ viharatīti . atha khvāhaṃ aggivessana yena āḷāro kālāmo tenupasaṅkamiṃ upasaṅkamitvā āḷāraṃ kālāmaṃ etadavocaṃ kittāvatā no āvuso kālāma imaṃ dhammaṃ sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja [1]- pavedesīti. {411.2} Evaṃ vutte aggivessana āḷāro kālāmo ākiñcaññāyatanaṃ pavedesi . tassa mayhaṃ aggivessana etadahosi na kho āḷārasseva kālāmassa atthi saddhā mayhaṃpatthi saddhā na kho āḷārasseva kālāmassa atthi viriyaṃ mayhaṃpatthi viriyaṃ na kho āḷārasseva kālāmassa atthi sati mayahaṃpatthi sati na kho āḷārasseva kālāmassa atthi samādhi mayhaṃpatthi samādhi na kho āḷārasseva kālāmassa atthi paññā mayhaṃpatthi paññā yannū nāhaṃ yaṃ dhammaṃ āḷāro kālāmo sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharāmīti pavedeti tassa dhammassa sacchikiriyāya padaheyyanti. {411.3} So kho ahaṃ aggivessana nacirasseva khippameva taṃ dhammaṃ sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja vihāsiṃ . atha khvāhaṃ aggivessana yena āḷāro kālāmo tenupasaṅkamiṃ upasaṅkamitvā āḷāraṃ kālāmaṃ etadavocaṃ ettāvatā no āvuso @Footnote: 1 Ma. viharāmīti. ito paraṃ evaṃ ñātabbaṃ. Kālāma imaṃ dhammaṃ sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja pavedesīti . Ettāvatā kho ahaṃ āvuso imaṃ dhammaṃ sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja pavedemīti . ahampi kho āvuso ettāvatā imaṃ dhammaṃ sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharāmīti . lābhā no āvuso suladdhaṃ no āvuso ye mayaṃ āyasmantaṃ tādisaṃ sabrahmacāriṃ passāma iti yāhaṃ dhammaṃ sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja pavedemi taṃ tvaṃ dhammaṃ sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharasi yaṃ tvaṃ dhammaṃ sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharasi tamahaṃ dhammaṃ sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja pavedemi iti yāhaṃ dhammaṃ jānāmi taṃ tvaṃ dhammaṃ jānāsi yaṃ tvaṃ dhammaṃ jānāsi tamahaṃ dhammaṃ jānāmi iti yādiso ahaṃ tādiso tuvaṃ yādiso tuvaṃ tādiso ahaṃ ehidāni āvuso ubho vasantā imaṃ gaṇaṃ pariharāmāti. {411.4} Iti kho aggivessana āḷāro kālāmo ācariyo me samāno antevāsiṃ maṃ samānaṃ attano samasamaṃ ṭhapesi uḷārāya ca maṃ pūjāya pūjesi . tassa mayhaṃ aggivessana etadahosi nāyaṃ dhammo nibbidāya na virāgāya na nirodhāya na upasamāya na abhiññāya na sambodhāya na nibbānāya saṃvattati yāvadeva ākiñcaññāyatanūpapattiyāti. So kho ahaṃ aggivessana taṃ dhammaṃ analaṅkaritvā tasmā dhammā nibbijja apakkamiṃ. [412] So kho ahaṃ aggivessana kiṃkusalagavesī anuttaraṃ Santivarapadaṃ pariyesamāno yena uddako rāmaputto tenupasaṅkamiṃ upasaṅkamitvā uddakaṃ rāmaputtaṃ etadavocaṃ icchāmahaṃ āvuso rāma imasmiṃ dhammavinaye brahmacariyaṃ caritunti . evaṃ vutte aggivessana uddako rāmaputto maṃ etadavoca viharatāyasmā tādiso ayaṃ dhammo yattha viññū puriso nacirasseva sakaṃ ācariyakaṃ sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja vihareyyāti . so kho ahaṃ aggivessana nacirasseva khippameva taṃ dhammaṃ pariyāpuṇiṃ . so kho ahaṃ aggivessana tāvatakeneva oṭṭhapahatamattena lapitalāpanamattena ñāṇavādañca vadāmi theravādañca jānāmi passāmīti ca paṭijānāmi ahañceva aññe ca . tassa mayhaṃ aggivessana etadahosi na kho rāmo imaṃ dhammaṃ kevalaṃ saddhāmattakena sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharāmīti pavedeti addhā rāmo imaṃ dhammaṃ jānaṃ passaṃ viharatīti. {412.1} Atha khvāhaṃ aggivessana yena uddako rāmaputto tenupasaṅkamiṃ upasaṅkamitvā uddakaṃ rāmaputtaṃ etadavocaṃ kittāvatā no āvuso rāma imaṃ dhammaṃ sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja pavedesīti . evaṃ vutte aggivessana uddako rāmaputto nevasaññānāsaññāyatanaṃ pavedesi . tassa mayhaṃ aggivessana etadahosi na kho rāmasseva ahosi saddhā mayhaṃpatthi saddhā na kho rāmasseva ahosi viriyaṃ mayahaṃpatthi viriyaṃ na kho rāmasseva ahosi sati mayhaṃpatthi sati na kho rāmasseva ahosi samādhi Mayhaṃpatthi samādhi na kho rāmasseva ahosi paññā mayhaṃpatthi paññā yannūnāhaṃ yaṃ dhammaṃ rāmo sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharāmīti pavedeti tassa dhammassa sacchikiriyāya padaheyyanti . so kho ahaṃ aggivessana nacirasseva khippameva taṃ dhammaṃ sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja vihāsiṃ . atha khvāhaṃ aggivessana yena uddako rāmaputto tenupasaṅkamiṃ upasaṅkamitvā uddakaṃ rāmaputtaṃ etadavocaṃ kittāvatā 1- no āvuso rāma imaṃ dhammaṃ sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja pavedesīti. {412.2} Ettāvatā kho ahaṃ āvuso imaṃ dhammaṃ sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja pavedemīti . ahampi kho āvuso ettāvatā imaṃ dhammaṃ sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharāmīti . lābhā no āvuso suladdhaṃ no āvuso ye mayaṃ āyasmantaṃ tādisaṃ sabrahmacāriṃ passāma iti yaṃ dhammaṃ rāmo sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja pavedesi taṃ tvaṃ dhammaṃ sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharasi yaṃ tvaṃ dhammaṃ sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharasi taṃ dhammaṃ rāmo sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja pavedesi iti yaṃ dhammaṃ rāmo aññāsi 2- taṃ tvaṃ dhammaṃ pajānāsi yaṃ dhammaṃ jānāsi taṃ dhammaṃ rāmo aññāsi 3- iti yādiso rāmo ahosi tādiso tuvaṃ yādiso tuvaṃ tādiso rāmo ahosi ehidāni āvuso ubho vasantā imaṃ gaṇaṃ pariharāmāti . iti kho aggivessana @Footnote: 1 Ma. ettāvatā. 2-3 Po. Ma. abhiññāsi. Uddako rāmaputto sabrahmacārī me samāno ācariyaṭṭhāneva maṃ ṭhapesi uḷārāya ca maṃ pūjāya pūjesi . tassa mayhaṃ aggivessana etadahosi nāyaṃ dhammo nibbidāya na virāgāya na nirodhāya na upasamāya na abhiññāya na sambodhāya na nibbānāya saṃvattati yāvadeva nevasaññānāsaññāyatanūpapattiyāti . so kho ahaṃ aggivessana taṃ dhammaṃ analaṅkaritvā tasmā dhammā nibbijja apakkamiṃ. [413] So kho ahaṃ aggivessana kiṃkusalagavesī anuttaraṃ santivarapadaṃ pariyesamāno magadhesu anupubbena cārikañcaramāno yena uruvelā senānigamo tadavasariṃ . tatthaddasaṃ ramaṇīyaṃ bhūmibhāgaṃ pāsādikañca vanasaṇḍaṃ nadiñca sandantiṃ 1- setakaṃ supatitthaṃ ramaṇīyaṃ samantā [2]- gocaragāmaṃ . tassa mayhaṃ aggivessana etadahosi ramaṇīyo vata bho bhūmibhāgo pāsādiko ca vanasaṇḍo nadī ca sandati setakā supatitthā ramaṇīyā samantā [3]- gocaragāmo . alamidaṃ kulaputtassa padhānikassa padhānāyāti . so kho ahaṃ aggivessana tattheva nisīdiṃ alamidaṃ padhānāyāti. [414] Apissu maṃ aggivessana tisso upamā paṭibhaṃsu anacchariyā pubbe assutapubbā . seyyathāpi aggivessana allaṃ kaṭṭhaṃ sasnehaṃ udake nikkhittaṃ . atha puriso āgaccheyya uttarāraṇiṃ ādāya aggiṃ abhinibbattessāmi tejo 4- pātukarissāmīti . taṃ kiṃ maññasi aggivessana api nu so puriso amuṃ allaṃ kaṭṭhaṃ sasnehaṃ udake @Footnote: 1 Ma. sandatiṃ. 2-3 Po. Ma. ca . 4 Po. tejodhātuṃ karissāmīti. Nikkhittaṃ uttarāraṇiṃ ādāya abhimatthento aggiṃ abhinibbatteyya tejo 1- pātukareyyāti . no hidaṃ bho gotama taṃ kissa hetu aduñhi bho gotama allaṃ kaṭṭhaṃ sasnehaṃ tañca pana udake nikkhittaṃ yāvadeva ca pana so puriso kilamathassa vighātassa bhāgī assāti evameva kho aggivessana ye hi keci samaṇā vā brāhmaṇā vā kāyena ceva [3]- kāmehi avūpakaṭṭhā viharanti yo ca nesaṃ kāmesu kāmachando kāmasneho kāmamucchā kāmapipāsā kāmapariḷāho so ca ajjhattaṃ na supahīno hoti na supaṭippassaddho. Opakkamikā cepi te bhonto samaṇabrāhmaṇā dukkhā tippā kharā kaṭukā vedanā vediyanti abhabbāva te ñāṇāya dassanāya anuttarāya sambodhāya . no cepi te bhonto samaṇabrāhmaṇā opakkamikā dukkhā tippā kharā kaṭukā vedanā vediyanti abhabbāva te ñāṇāya dassanāya anuttarāya sambodhāya . ayaṃ kho maṃ aggivessana paṭhamā upamā paṭibhāsi anacchariyā pubbe assutapubbā. [415] Aparāpi kho maṃ aggivessana dutiyā upamā paṭibhāsi anacchariyā pubbe assutapubbā . seyyathāpi aggivessana allaṃ kaṭṭhaṃ sasnehaṃ ārakā udakā thale nikkhittaṃ . atha puriso āgaccheyya uttarāraṇiṃ ādāya aggiṃ abhinibbattessāmi tejo pātukarissāmīti . taṃ kiṃ maññasi aggivessana api nu kho puriso amuṃ allaṃ kaṭṭhaṃ sasnehaṃ ārakā udakā thale nikkhittaṃ uttarāraṇiṃ @Footnote: 1 Po. tejodhātuṃ kareyyāti. 2 yevāti padena bhavitabbaṃ. 3 Ma. cittena ca. Ādāya abhimatthento 1- aggiṃ abhinibbatteyya tejo pātukareyyāti. No hidaṃ bho gotama taṃ kissa hetu aduñhi bho gotama allaṃ kaṭṭhaṃ sasnehaṃ kiñcāpi ārakā udakā thale nikkhittaṃ yāvadeva ca pana so puriso kilamathassa vighātassa bhāgī assāti . evameva kho aggivessana ye hi keci samaṇā vā brāhmaṇā vā kāyena ceva 2- [3]- kāmehi vūpakaṭṭhā viharanti yo ca nesaṃ kāmesu kāmachando kāmasneho kāmamucchā kāmapipāsā kāmapariḷāho so ca ajjhattaṃ na supahīno hoti na supaṭippassaddho . opakkamikā cepi te bhonto samaṇabrāhmaṇā dukkhā tippā kharā kaṭukā vedanā vediyanti abhabbāva te ñāṇāya dassanāya anuttarāya sambodhāya . no cepi te bhonto samaṇabrāhmaṇā opakkamikā dukkhā tippā kharā kaṭukā vedanā vediyanti abhabbāva te ñāṇāya dassanāya anuttarāya sambodhāya . ayaṃ kho maṃ aggivessana dutiyā upamā paṭibhāsi anacchariyā pubbe assutapubbā. [416] Aparāpi kho maṃ aggivessana tatiyā upamā paṭibhāsi anacchariyā pubbe assutapubbā . seyyathāpi aggivessana sukkhaṃ kaṭṭhaṃ kolāpaṃ udakā thale nikkhittaṃ . atha puriso āgaccheyya uttarāraṇiṃ ādāya aggiṃ abhinibbattessāmi tejo pātukarissāmīti . Taṃ kiṃ maññasi aggivessana api nu kho so puriso amuṃ sukkhaṃ kaṭṭhaṃ kolāpaṃ ārakā udakā thale nikkhittaṃ uttarāraṇiṃ @Footnote: 1 Ma. abhimanthento. 2 yevātipadena bhavitabbaṃ. 3 Ma. cittena ca. Ādāya abhimatthento aggiṃ abhinibbatteyya tejo pātukareyyāti . Evaṃ bho gotama taṃ kissa hetu aduñhi bho gotama sukkhaṃ kaṭṭhaṃ kolāpaṃ tañca pana ārakā udakā thale nikkhittanti. Evameva kho aggivessana ye hi keci samaṇā vā brāhmaṇā vā kāyena ceva 1- [2]- kāmehi vūpakaṭṭhā viharanti yo ca nesaṃ kāmesu kāmachando kāmasneho kāmamucchā kāmapipāsā kāmapariḷāho so ca ajjhattaṃ supahīno hoti supaṭippassaddho . opakkamikā cepi te bhonto samaṇabrāhmaṇā dukkhā tippā kharā kaṭukā vedanā vediyanti bhabbāva te ñāṇāya dassanāya anuttarāya sambodhāya . no cepi te bhonto samaṇabrāhmaṇā opakkamikā dukkhā tippā kharā kaṭukā vedanā vediyanti bhabbāva te ñāṇāya dassanāya anuttarāya sambodhāya . ayaṃ kho maṃ aggivessana tatiyā upamā paṭibhāsi anacchariyā pubbe assutapubbā . imā kho maṃ aggivessana tisso upamāyo paṭibhaṃsu anacchariyā pubbe assutapubbā. [417] Tassa mayhaṃ aggivessana etadahosi yannūnāhaṃ dantebhi dantamādhāya jivhāya tāluṃ āhacca cetasā cittaṃ abhiniggaṇheyyaṃ abhinippīḷeyyaṃ abhisantāpeyyanti . so kho ahaṃ aggivessana dantebhi dantamādhāya jivhāya tāluṃ āhacca cetasā cittaṃ abhiniggaṇhāmi abhinippīḷemi abhisantāpemi tassa mayhaṃ aggivessana dantebhi dantamādhāya jivhāya tāluṃ āhacca cetasā cittaṃ abhiniggaṇhato @Footnote: 1 yevātipadena bhavitabbaṃ. 2 Ma. cittena ca. Abhinippīḷayato abhisantāpayato kacchehi sedā muccanti . seyyathāpi aggivessana balavā puriso dubbalataraṃ purisaṃ sīse vā gahetvā khandhe vā gahetvā abhiniggaṇheyya abhinippīḷeyya abhisantāpeyya evameva kho me aggivessana dantebhi dantamādhāya jivhāya tāluṃ āhacca cetasā cittaṃ abhiniggaṇhato abhinippīḷayato abhisantāpayato kacchehi sedā muccanti . āraddhaṃ kho pana me aggivessana viriyaṃ hoti asallīnaṃ upaṭṭhitā sati appammuṭṭhā sāraddho ca pana me kāyo hoti appaṭippassaddho teneva dukkhappadhānena padhānābhitunnassa sato . evarūpāpi kho me aggivessana uppannā dukkhā vedanā cittaṃ na pariyādāya tiṭṭhati. [418] Tassa mayhaṃ aggivessana etadahosi yannūnāhaṃ appāṇakaṃyeva jhānaṃ jhāyeyyanti . so kho ahaṃ aggivessana mukhato ca nāsato ca assāsapassāse uparundhiṃ . tassa mayhaṃ aggivessana mukhato ca nāsato ca assāsapassāsesu uparuddhesu kaṇṇasotehi vātānaṃ nikkhantānaṃ adhimatto saddo hoti . Seyyathāpi nāma kammāragaggariyā dhamamānāya adhimatto saddo hoti evameva kho me aggivessana mukhato ca nāsato ca assāsapassāsesu uparuddhesu kaṇṇasotehi vātānaṃ nikkhantānaṃ adhimatto saddo hoti . āraddhaṃ kho pana me aggivessana viriyaṃ hoti asallīnaṃ upaṭṭhitā sati appammuṭṭhā sāraddho ca Pana me kāyo hoti appaṭippassaddho teneva dukkhappadhānena padhānābhitunnassa sato . evarūpāpi kho aggivessana uppannā dukkhā vedanā cittaṃ na pariyādāya tiṭṭhati. [419] Tassa mayhaṃ aggivessana etadahosi yannūnāhaṃ appāṇakaṃyeva jhānaṃ jhāyeyyanti . so kho ahaṃ aggivessana mukhato ca nāsato ca kaṇṇato ca assāsapassāse uparundhiṃ . Tassa mayhaṃ aggivessana mukhato ca nāsato ca kaṇṇato ca assāsapassāsesu uparuddhesu adhimattā vātā muddhānaṃ ohananti . Seyyathāpi aggivessana balavā puriso tiṇhena sikharena muddhānaṃ 1- abhimattheyya evameva kho me aggivessana mukhato ca nāsato ca kaṇṇato ca assāsapassāsesu uparuddhesu adhimattā vātā muddhānaṃ 1- ohananti . āraddhaṃ kho pana me aggivessana viriyaṃ hoti asallīnaṃ upaṭṭhitā sati appammuṭṭhā sāraddho ca pana me kāyo hoti appaṭippassaddho teneva dukkhappadhānena padhānābhitunnassa sato . Evarūpāpi kho me aggivessana uppannā dukkhā vedanā cittaṃ na pariyādāya tiṭṭhati. [420] Tassa mayhaṃ aggivessana etadahosi yannūnāhaṃ appāṇakaṃyeva jhānaṃ jhāyeyyanti . so kho ahaṃ aggivessana mukhato ca nāsato ca kaṇṇato ca assāsapassāse uparundhiṃ . Tassa mayhaṃ aggivessana mukhato ca nāsato ca kaṇṇato ca @Footnote: 1 Ma. muddhani. Assāsapassāsesu uparuddhesu adhimattā sīse sīsavedanā honti . Seyyathāpi aggivessana balavā puriso gāḷhena varattakkhandhena sīse sīsaveṭṭhanaṃ dadeyya evameva kho me aggivessana mukhato ca nāsato ca kaṇṇato ca assāsapassāsesu uparuddhesu adhimattā sīse sīsavedanā honti . āraddhaṃ kho pana me aggivessana viriyaṃ hoti asallīnaṃ upaṭṭhitā sati appammuṭṭhā sāraddho ca pana me kāyo hoti appaṭippassaddho teneva dukkhappadhānena padhānābhitunnassa sato . evarūpāpi kho me aggivessana uppannā dukkhā vedanā cittaṃ na pariyādāya tiṭṭhati. [421] Tassa mayhaṃ aggivessana etadahosi yannūnāhaṃ appāṇakaṃyeva jhānaṃ jhāyeyyanti . so kho ahaṃ aggivessana mukhato ca nāsato ca kaṇṇato ca assāsapassāse uparundhiṃ . Tassa mayhaṃ aggivessana mukhato ca nāsato ca kaṇṇato ca assāsapassāsesu uparuddhesu adhimattā vātā kucchiṃ parikantanti . Seyyathāpi aggivessana dakkho goghātako vā goghātakantevāsī vā tiṇhena govikantanena kucchiṃ parikanteyya evameva kho me aggivessana mukhato ca nāsato ca kaṇṇato ca assāsapassāsesu uparuddhesu adhimattā vātā kucchiṃ parikantanti . āraddhaṃ kho pana me aggivessana viriyaṃ hoti asallīnaṃ upaṭṭhitā sati appammuṭṭhā sāraddho ca pana me kāyo hoti appaṭippassaddho teneva Dukkhappadhānena padhānābhitunnassa sato . evarūpāpi kho me aggivessana uppannā dukkhā vedanā cittaṃ na pariyādāya tiṭṭhati. [422] Tassa mayhaṃ aggivessana etadahosi yannūnāhaṃ appāṇakaṃyeva jhānaṃ jhāyeyyanti . so kho ahaṃ aggivessana mukhato ca nāsato ca kaṇṇato ca assāsapassāse uparundhiṃ . Tassa mayhaṃ aggivessana mukhato ca nāsato ca kaṇṇato ca assāsapassāsesu uparuddhesu adhimatto kāyasmiṃ ḍāho hoti . Seyyathāpi aggivessana dve balavanto purisā dubbalataraṃ purisaṃ nānābāhāsu gahetvā aṅgārakāsuyā santāpeyyuṃ samparitāpeyyuṃ evameva [1]- kho aggivessana mukhato ca nāsato ca kaṇṇato ca assāsapassāsesu uparuddhesu adhimatto kāyasmiṃ ḍāho hoti. {422.1} Āraddhaṃ kho pana me aggivessana viriyaṃ hoti asallīnaṃ upaṭṭhitā sati appammuṭṭhā sāraddho ca pana me kāyo hoti appaṭippassaddho teneva dukkhappadhānena padhānābhitunnassa sato . Evarūpāpi kho me aggivessana uppannā dukkhā vedanā cittaṃ na pariyādāya tiṭṭhati . apissu maṃ aggivessana devatā disvā evamāhaṃsu kālakato samaṇo gotamoti . ekaccā devatā evamāhaṃsu na kālakato samaṇo gotamo apica kālaṃ karotīti . ekaccā devatā evamāhaṃsu na kālakato samaṇo gotamo napi kālaṃ karoti arahaṃ samaṇo gotamo vihāro tveva so arahato evarūpo hotīti. @Footnote: 1 Ma. me. [423] Tassa mayhaṃ aggivessana etadahosi yannūnāhaṃ sabbaso āhārupacchedāya paṭipajjeyyanti . atha kho maṃ aggivessana devatā upasaṅkamitvā etadavocuṃ mā kho tvaṃ mārisa sabbaso āhārupacchedāya paṭipajji sace kho tvaṃ mārisa sabbaso āhārupacchedāya paṭipajjissasi tassa te mayaṃ dibbaṃ ojaṃ lomakūpehi ajjhoharissāma tāya tvaṃ yāpessasīti . tassa mayhaṃ aggivessana etadahosi ahañceva kho pana sabbaso jaddhukaṃ 1- paṭijāneyyaṃ imā ca me devatā dibbaṃ ojaṃ lomakūpehi ajjhohareyyuṃ tāya cāhaṃ yāpeyyaṃ taṃ mama assa musāti . so kho ahaṃ aggivessana tā devatā paccācikkhāmi alanti vadāmi. [424] Tassa mayhaṃ aggivessana etadahosi yannūnāhaṃ thokaṃ thokaṃ āhāraṃ āhāreyyaṃ pasataṃ pasataṃ yadi vā muggayūsaṃ yadi vā kulatthayūsaṃ yadi vā kaḷāyayūsaṃ yadi vā hareṇukayūsanti . So kho ahaṃ aggivessana thokaṃ thokaṃ āhāraṃ āhāresiṃ pasataṃ pasataṃ yadi vā muggayūsaṃ yadi vā kulatthayūsaṃ yadi vā kaḷāyayūsaṃ yadi vā hareṇukayūsaṃ . tassa mayhaṃ aggivessana thokaṃ thokaṃ āhāraṃ āhārayato pasataṃ pasataṃ yadi vā muggayūsaṃ yadi vā kulatthayūsaṃ yadi vā kaḷāyayūsaṃ yadi vā hareṇukayūsaṃ adhimattakasimānaṃ patto me kāyo hoti . seyyathāpi nāma asītikapabbāni vā kāḷapabbāni vā @Footnote: 1 Ma. ajajjitaṃ. Yu. ajaddhukaṃ. Evamevassu me aṅgapaccaṅgāni bhavanti tāyevappāhāratāya . Seyyathāpi nāma oṭṭhapadaṃ evamevassu me ānisadaṃ hoti tāyevappāhāratāya . seyyathāpi nāma vaṭṭanāvallī evamevassu me piṭṭhikaṇṭako uṇṇatāvaṇato hoti tāyevappāhāratāya . seyyathāpi nāma jarasālāya gopāṇasiyo oluggaviluggā bhavanti evamevassu me phāsuḷiyo oluggaviluggā bhavanti tāyevappāhāratāya. {424.1} Seyyathāpi nāma gambhīre udapāne udakatārakā gambhīragatā okkhāyikā dissanti evamevassu me akkhikūpe 1- akkhitārakā gambhīragatā okkhāyikā dissanti tāyevappāhāratāya . seyyathāpi nāma tittikālābu āmakacchinno vātātapena saṃphusito hoti sammilāto evamevassu me sīse sīsacchavī saṃphusitā hoti sammilātā tāyevappāhāratāya . so kho ahaṃ aggivessana udaracchaviṃ parimasissāmīti piṭṭhikaṇṭakaṃyeva pariggaṇhāmi piṭṭhikaṇṭakaṃ parimasissāmīti udaracchaviṃyeva pariggaṇhāmi yāvassu me aggivessana udaracchavī piṭṭhikaṇṭakaṃ allīnā hoti tāyevappāhāratāya. {424.2} So kho ahaṃ aggivessana vaccaṃ vā muttaṃ vā karissāmīti tattheva avakujjo papatāmi tāyevappāhāratāya. So kho ahaṃ aggivessana imameva kāyaṃ assāsento pāṇinā gattāni anumajjāmi tassa mayhaṃ aggivessana pāṇinā gattāni anomajjato pūtimūlāni lomāni kāyasmā papatanti tāyevappāhāratāya . apissu maṃ aggivessana @Footnote: 1 Ma. akkhikūpesu. Manussā disvā evamāhaṃsu kāḷo samaṇo gotamoti . ekacce manussā evamāhaṃsu na kāḷo samaṇo gotamo sāmo samaṇo gotamoti . ekacce manussā evamāhaṃsu na kāḷo samaṇo gotamo napi sāmo maṅguracchavī samaṇo gotamoti . yāvassu me aggivessana tāva parisuddho chavivaṇṇo pariyodāto upahato hoti tāyevappāhāratāya. [425] Tassa mayhaṃ aggivessana etadahosi ye kho keci atītamaddhānaṃ samaṇā vā brāhmaṇā vā opakkamikā dukkhā tippā kharā kaṭukā vedanā vediyiṃsu etāvaparamaṃ nayito bhiyyo . Yekeci 1- anāgatamaddhānaṃ samaṇā vā brāhmaṇā vā opakkamikā dukkhā tippā kharā kaṭukā vedanā vediyissanti etāvaparamaṃ nayito bhiyyo . yekeci 2- etarahi samaṇā vā brāhmaṇā vā opakkamikā dukkhā tippā kharā kaṭukā vedanā vediyanti etāvaparamaṃ nayito bhiyyo . na kho panāhaṃ imāya kaṭukāya dukkarakiriyāya adhigacchāmi uttari manussadhammā alamariyañāṇadassanavisesaṃ . siyā nu kho añño maggo bodhāyāti . tassa mayhaṃ aggivessana etadahosi abhijānāmi kho panāhaṃ pitu sakkassa kammante sitāya jambuchāyāya nisinno vivicceva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi savitakkaṃ savicāraṃ vivekajaṃ pītisukhaṃ paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharitā siyā nu kho eso maggo bodhāyāti . tassa mayhaṃ aggivessana @Footnote: 1-2 Ma. yepi hi keci. Satānusāriviññāṇaṃ ahosi eseva maggo bodhāyāti . tassa mayhaṃ aggivessana etadahosi kinnu kho ahaṃ tassa sukhassa bhāyāmi yantaṃ sukhaṃ aññatreva kāmehi aññatra akusalehi dhammehīti . Tassa mayhaṃ aggivessana etadahosi na kho ahaṃ tassa sukhassa bhāyāmi yantaṃ aññatreva kāmehi aññatra akusalehi dhammehīti. [426] Tassa mayhaṃ aggivessana etadahosi na kho taṃ sukaraṃ sukhaṃ adhigantuṃ [1]- adhimattakasimānaṃ pattakāyena yannūnāhaṃ oḷārikaṃ āhāraṃ āhāreyyaṃ odanaṃ kummāsanti . so kho ahaṃ aggivessana oḷārikaṃ āhāraṃ āhāremi 2- odanaṃ kummāsaṃ . tena kho pana samayena aggivessana pañca bhikkhū paccupaṭṭhitā honti yanno 3- samaṇo gotamo dhammaṃ adhigamissati tanno ārocessatīti . yato kho ahaṃ aggivessana oḷārikaṃ āhāraṃ āhāresiṃ odanaṃ kummāsaṃ atha me te pañca bhikkhū nibbijja pakkamiṃsu bāhulliko samaṇo gotamo padhānavibbhanto āvaṭṭo bāhullāyāti. [427] So kho ahaṃ aggivessana oḷārikaṃ āhāraṃ āhāretvā balaṃ gāhetvā vivicceva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi savitakkaṃ savicāraṃ vivekajaṃ pītisukhaṃ paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja vihāsiṃ . evarūpāpi kho me aggivessana uppannā sukhā vedanā cittaṃ na pariyādāya tiṭṭhati . vitakkavicārānaṃ vūpasamā ajjhattaṃ sampasādanaṃ cetaso ekodibhāvaṃ avitakkaṃ avicāraṃ samādhijaṃ pītisukhaṃ dutiyaṃ jhānaṃ ... tatiyaṃ @Footnote: 1 Ma. evaṃ. 2 Ma. āhāresiṃ. 3 Ma. yaṃ kho. Jhānaṃ ... catutthaṃ jhānaṃ upasampajja vihāsiṃ . evarūpāpi kho me aggivessana uppannā sukhā vedanā cittaṃ na pariyādāya tiṭṭhati. So evaṃ samāhite citte parisuddhe pariyodāte anaṅgaṇe vigatūpakkilese mudubhūte kammaniye ṭhite āneñjappatte pubbenivāsānussatiñāṇāya cittaṃ abhininnāmesiṃ . so anekavihitaṃ pubbenivāsaṃ anussarāmi seyyathīdaṃ ekampi jātiṃ dvepi jātiyo .pe. iti sākāraṃ sauddesaṃ anekavihitaṃ pubbenivāsaṃ anussarāmi . ayaṃ kho me aggivessana rattiyā paṭhame yāme paṭhamā vijjā adhigatā avijjā vihatā vijjā uppannā tamo vihato āloko uppanno yathātaṃ appamattassa ātāpino pahitattassa viharato . evarūpāpi kho me aggivessana uppannā sukhā vedanā cittaṃ na pariyādāya tiṭṭhati. [428] So evaṃ samāhite citte parisuddhe pariyodāte anaṅgaṇe vigatūpakkilese mudubhūte kammaniye ṭhite āneñjappatte sattānaṃ cutūpapātañāṇāya cittaṃ abhininnāmesiṃ . so dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena satte passāmi cavamāne upapajjamāne hīne paṇīte suvaṇṇe dubbaṇṇe sugate duggate yathākammūpage satte pajānāmi .pe. ayaṃ kho me aggivessana rattiyā majjhime yāme dutiyā vijjā adhigatā avijjā vihatā vijjā uppannā tamo vihato āloko uppanno yathātaṃ appamattassa ātāpino pahitattassa viharato . evarūpāpi kho me Aggivessana uppannā sukhā vedanā cittaṃ na pariyādāya tiṭṭhati. [429] So evaṃ samāhite citte parisuddhe pariyodāte anaṅgaṇe vigatūpakkilese mudubhūte kammaniye ṭhite āneñjappatte āsavānaṃ khayañāṇāya cittaṃ abhininnāmesiṃ . so idaṃ dukkhanti yathābhūtaṃ abbhaññāsiṃ ayaṃ dukkhasamudayoti yathābhūtaṃ abbhaññāsiṃ ayaṃ dukkhanirodhoti yathābhūtaṃ abbhaññāsiṃ ayaṃ dukkhanirodhagāminī paṭipadāti yathābhūtaṃ abbhaññāsiṃ ime āsavāti yathābhūtaṃ abbhaññāsiṃ ayaṃ āsavasamudayoti yathābhūtaṃ abbhaññāsiṃ ayaṃ āsavanirodhoti yathābhūtaṃ abbhaññāsiṃ ayaṃ āsavanirodhagāminī paṭipadāti yathābhūtaṃ abbhaññāsiṃ . tassa me evaṃ jānato evaṃ passato kāmāsavāpi cittaṃ vimuccittha bhavāsavāpi cittaṃ vimuccittha avijjāsavāpi cittaṃ vimuccittha .pe. nāparaṃ itthattāyāti abbhaññāsiṃ . ayaṃ kho me aggivessana rattiyā pacchime yāme tatiyā vijjā adhigatā avijjā vihatā vijjā uppannā tamo vihato āloko uppanno yathātaṃ appamattassa ātāpino pahitattassa viharato . evarūpāpi kho me aggivessana uppannā sukhā vedanā cittaṃ na pariyādāya tiṭṭhati. [430] Abhijānāmi kho panāhaṃ aggivessana anekasatāya parisāya dhammaṃ desetā . apissu maṃ ekameko evaṃ maññati mamevārabbha samaṇo gotamo dhammaṃ desetīti . na kho panetaṃ aggivessana evaṃ daṭṭhabbaṃ yāvadeva viññāpanatthāya tathāgato sammadeva tesaṃ 1- @Footnote: 1 Ma. paresaṃ. Dhammaṃ desetīti . so kho ahaṃ aggivessana tassāyeva gāthāya pariyosāne tasmiṃyeva purimasmiṃ samādhinimitte ajjhattameva cittaṃ saṇṭhapemi sannisīdāmi samādahāmi ekodiṃ karomi yena sudaṃ niccakappaṃ viharāmīti . okappaniyametaṃ bhoto gotamassa yathātaṃ arahato sammāsambuddhassa abhijānāti kho pana bhavaṃ gotamo divā supitāti . abhijānāmahaṃ aggivessana gimhānaṃ pacchime māse pacchābhattaṃ piṇḍapātapaṭikkanto catuguṇaṃ saṅghāṭiṃ paññāpetvā dakkhiṇena passena sato sampajāno niddaṃ okkamitāti . etaṃ kho bho gotama eke samaṇabrāhmaṇā sammohavihārasmiṃ vadantīti . Na kho aggivessana ettāvatā sammūḷho vā hoti asammūḷho vā apica aggivessana yathā sammūḷho vā hoti asammūḷho vā taṃ suṇāhi sādhukaṃ manasikarohi bhāsissāmīti . evaṃ bhoti kho saccako niganthaputto bhagavato paccassosi. [431] Bhagavā etadavoca kathañca aggivessana sammūḷho hoti yassakassaci aggivessana ye āsavā saṅkilesikā ponobbhavikā sadarā dukkhavipākā āyatiṃ jātijarāmaraṇīyā appahīnā tamahaṃ sammūḷhoti vadāmi āsavānaṃ hi aggivessana appahānā sammūḷho hoti . Yassa kassaci aggivessana ye āsavā saṅkilesikā ponobbhavikā sadarā dukkhavipākā āyatiṃ jātijarāmaraṇīyā pahīnā tamahaṃ asammūḷhoti vadāmi āsavānaṃ hi aggivessana pahānā asammūḷho hoti . Tathāgatassa kho aggivessana ye āsavā saṅkilesikā ponobbhavikā sadarā dukkhavipākā āyatiṃ jātijarāmaraṇīyā pahīnā ucchinnamūlā tālāvatthukatā anabhāvaṅgatā āyatiṃ anuppādadhammā . seyyathāpi nāma aggivessana tālo matthakacchinno abhabbo puna virūḷhiyā evameva kho aggivessana tathāgatassa ye āsavā saṅkilesikā ponobbhavikā sadarā dukkhavipākā āyatiṃ jātijarāmaraṇīyā pahīnā ucchinnamūlā tālāvatthukatā anabhāvaṅgatā āyatiṃ anuppādadhammāti. [432] Evaṃ vutte saccako niganthaputto bhagavantaṃ etadavoca acchariyaṃ bho gotama abbhūtaṃ bho gotama yāvañcīdaṃ bhoto gotamassa evaṃ āsajja āsajja vuccamānassa upanītehi vacanapathehi samudācariyamānassa chavivaṇṇo ceva pariyodāyati mukhavaṇṇo ca vippasīdati yathātaṃ arahato sammāsambuddhassa abhijānāmahaṃ bho gotama pūraṇaṃ kassapaṃ vādena vādaṃ samārabhitā sopi mayā vādena vādaṃ samāraddho aññenaññaṃ paṭicari bahiddhā kathaṃ apanāmesi kopañca dosañca appaccayañca pātvākāsi bhoto pana gotamassa evaṃ āsajja āsajja vuccamānassa upanītehi vacanapathehi samudācariyamānassa chavivaṇṇo ceva pariyodāyati mukhavaṇṇo ca vippasīdati yathātaṃ arahato sammāsambuddhassa abhijānāmahaṃ bho gotama makkhaliṃ gosālaṃ ... ajitaṃ kesakambalaṃ ... Pakudhaṃ kaccāyanaṃ ... Sañjayaṃ velaṭṭhaputtaṃ ... niganthaṃ nāṭaputtaṃ vādena vādaṃ samārabhitā sopi Mayā vādena vādaṃ samāraddho aññenaññaṃ paṭicari bahiddhā kathaṃ apanāmesi kopañca dosañca appaccayañca pātvākāsi bhoto pana gotamassa evaṃ āsajja āsajja vuccamānassa upanītehi vacanapathehi samudācariyamānassa chavivaṇṇo ceva pariyodāyati mukhavaṇṇo ca vippasīdati yathātaṃ arahato sammāsambuddhassa handa cadāni mayaṃ bho gotama gacchāma bahukiccā [1]- bahukaraṇīyāti . Yassadāni tvaṃ aggivessana kālaṃ maññasīti. Atha kho saccako niganthaputto bhagavato bhāsitaṃ abhinanditvā anumoditvā uṭṭhāyāsanā pakkāmīti. Mahāsaccakasuttaṃ niṭṭhitaṃ chaṭṭhaṃ. --------- @Footnote: 1 Ma. mayaṃ. Cūḷataṇhāsaṅkhayasuttaṃ [433] Evamme sutaṃ ekaṃ samayaṃ bhagavā sāvatthiyaṃ viharati pubbārāme migāramātu pāsāde . atha kho sakko devānamindo yena bhagavā tenupasaṅkami upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ aṭṭhāsi . ekamantaṃ ṭhito kho sakko devānamindo bhagavantaṃ etadavoca kittāvatā nu kho bhante bhikkhu saṅkhittena taṇhāsaṅkhayavimutto hoti accantaniṭṭho accantayogakkhemī accantabrahmacārī accantapariyosāno seṭṭho devamanussānanti. [434] Idha devānaminda bhikkhuno sutaṃ hoti sabbe dhammā nālaṃ abhinivesāyāti evañce taṃ devānaminda bhikkhuno sutaṃ hoti sabbe dhammā nālaṃ abhinivesāyāti so sabbaṃ dhammaṃ abhijānāti sabbaṃ dhammaṃ abhiññāya sabbaṃ dhammaṃ parijānāti sabbaṃ dhammaṃ pariññāya yaṅkiñci vedanaṃ vedeti sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā so tāsu vedanāsu aniccānupassī viharati virāgānupassī viharati nirodhānupassī viharati paṭinissaggānupassī viharati so tāsu vedanāsu aniccānupassī viharanto virāgānupassī viharanto nirodhānupassī viharanto paṭinissaggānupassī viharanto na kiñci loke upādiyati anupādiyaṃ na paritassati aparitassaṃ paccattaññeva parinibbāyati khīṇā jāti vusitaṃ brahmacariyaṃ kataṃ karaṇīyaṃ nāparaṃ Itthattāyāti pajānāti ettāvatā kho devānaminda bhikkhu saṅkhittena taṇhāsaṅkhayavimutto hoti accantaniṭṭho accantayogakkhemī accantabrahmacārī accantapariyosāno seṭṭho devamanussānanti . Atha kho sakko devānamindo bhagavato bhāsitaṃ abhinanditvā anumoditvā bhagavantaṃ abhivādetvā padakkhiṇaṃ katvā tatthevantaradhāyi. [435] Tena kho pana samayena āyasmā mahāmoggallāno bhagavato avidūre nisinno hoti . Atha kho āyasmato mahāmoggallānassa etadahosi kinnu kho so yakkho bhagavato bhāsitaṃ abhisamecca anumodati udāhu no yannūnāhaṃ taṃ yakkhaṃ jāneyyaṃ yadi vā so yakkho bhagavato bhāsitaṃ abhisamecca anumodati yadi vā noti . Atha kho āyasmā mahāmoggallāno seyyathāpi nāma balavā puriso sammiñjitaṃ vā bāhaṃ pasāreyya pasāritaṃ vā bāhaṃ sammiñjeyya evameva pubbārāme migāramātu pāsāde antarahito devesu tāvatiṃsesu pāturahosi. {435.1} Tena kho pana samayena sakko devānamindo ekapuṇḍarīke uyyāne dibbehi pañcahi turiyasatehi samappito samaṅgībhūto paricāreti. Addasā kho sakko devānamindo āyasmantaṃ mahāmoggallānaṃ dūratova āgacchantaṃ disvāna tāni dibbāni pañca turiyasatāni paṭipaṇāmetvā yenāyasmā mahāmoggallāno tenupasaṅkami upasaṅkamitvā āyasmantaṃ Mahāmoggallānaṃ etadavoca ehi kho mārisa moggallāna svāgataṃ mārisa moggallāna cirassaṃ kho mārisa moggallāna imaṃ pariyāyamakāsi yadidaṃ idhāgamanāya nisīda mārisa moggallāna idamāsanaṃ paññattanti . nisīdi kho āyasmā mahāmoggallāno paññatte āsane . sakkopi kho devānamindo aññataraṃ nīcaṃ āsanaṃ gahetvā ekamantaṃ nisīdi. [436] Ekamantaṃ nisinnaṃ kho sakkaṃ devānamindaṃ āyasmā mahāmoggallāno etadavoca yathākathaṃ pana [1]- te kosiya bhagavā saṅkhittena taṇhāsaṅkhayavimuttiṃ abhāsi sādhu mayampi etissā kathāya bhāgino assāma savanāyāti . mayaṃ kho mārisa moggallāna bahukiccā bahukaraṇīyā appevanāma sakena karaṇīyena apica devānaṃyeva tāvatiṃsānaṃ karaṇīyena apica mārisa moggallāna sussutaṃyeva hoti sugahitaṃ sumanasikataṃ supadhāritaṃ yanno kho khippameva antaradhāyati bhūtapubbaṃ mārisa moggallāna devāsurasaṅgāmo samūpabyuḷho 2- ahosi tasmiṃ kho pana mārisa moggallāna saṅgāme devā jiniṃsu asurā parājiniṃsu so kho ahaṃ mārisa moggallāna devāsurasaṅgāmaṃ 3- abhivijinitvā vijitasaṅgāmo tato paṭinivattitvā vejayantaṃ nāma pāsādaṃ māpesiṃ vejayantassa kho pana mārisa moggallāna pāsādassa ekasataṃ niyyūhaṃ ekamekasmiṃ niyyūhe satta satta kūṭāgārasatāni ekamekasmiṃ kūṭāgāre satta satta @Footnote: 1 Ma. kho. 2 Ma. samupabyūḷho. 3 Ma. taṃ saṅgāmaṃ. Accharāyo ekamekissā accharāya satta satta paricārikāyo iccheyyāsi no tvaṃ mārisa moggallāna vejayantassa pāsādassa rāmaṇeyyakaṃ daṭṭhunti . adhivāsesi kho āyasmā mahāmoggallāno tuṇhībhāvena. [437] Atha kho sakko ca devānamindo vessavaṇṇo ca mahārājā āyasmantaṃ mahāmoggallānaṃ purakkhatvā yena vejayanto pāsādo tenupasaṅkamiṃsu . addasāsuṃ kho sakkassa devānamindassa paricārikāyo āyasmantaṃ mahāmoggallānaṃ dūratova āgacchantaṃ disvāna ottappamānā hiriyamānā sakaṃ sakaṃ ovarakaṃ pavisiṃsu . Seyyathāpi nāma suṇisā sassuraṃ disvā ottappati hiriyati evameva sakkassa devānamindassa paricārikāyo āyasmantaṃ mahāmoggallānaṃ disvā ottappamānā hiriyamānā sakaṃ sakaṃ ovarakaṃ pavisiṃsu. {437.1} Atha kho sakko ca devānamindo vessavaṇṇo ca mahārājā āyasmantaṃ mahāmoggallānaṃ vejayante pāsāde anucaṅkamāpenti anucarāpenti idampi mārisa moggallāna passa vejayantassa pāsādassa rāmaṇeyyakaṃ idampi mārisa moggallāna passa vejayantassa pāsādassa rāmaṇeyyakanti . sobhatidaṃ āyasmato kosiyassa yathātaṃ pubbe katapuññassa manussāpi kiñcideva rāmaṇeyyakaṃ disvā evamāhaṃsu sobhati vata bho yathā devānaṃ tāvatiṃsānanti tayidaṃ āyasmato kosiyassa sobhati yathātaṃ pubbe katapuññassāti . atha kho āyasmato Mahāmoggallānassa etadahosi atibāḷhaṃ kho ayaṃ yakkho pamatto viharati yannūnāhaṃ imaṃ yakkhaṃ saṃvejeyyanti . atha kho āyasmā mahāmoggallāno tathārūpaṃ iddhābhisaṅkhāraṃ abhisaṅkhāreti 1- yathā vejayantaṃ pāsādaṃ pādaṅguṭṭhakena saṅkampesi sampakampesi sampavedhesi . atha kho sakko ca devānamindo vessavaṇṇo ca mahārājā devā ca tāvatiṃsā acchariyabbhūtacittajātā ahesuṃ acchariyaṃ vata bho abbhūtaṃ vata bho samaṇassa mahiddhikatā mahānubhāvatā yatra hi nāma dibbabhavanaṃ pādaṅguṭṭhakena saṅkampessati sampakampessati sampavedhessatīti. [438] Atha kho āyasmā mahāmoggallāno sakkaṃ devānamindaṃ saṃviggaṃ lomahaṭṭhajātaṃ viditvā sakkaṃ devānamindaṃ etadavoca yathākathaṃ pana kosiya bhagavā saṅkhittena taṇhāsaṅkhayavimuttiṃ abhāsi sādhu mayampi etissā kathāya bhāgino assāma savanāyāti . idhāhaṃ mārisa moggallāna yena bhagavā tenupasaṅkamiṃ upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ aṭṭhāsiṃ ekamantaṃ ṭhito kho ahaṃ mārisa moggallāna bhagavantaṃ etadavocaṃ kittāvatā nu kho bhante bhikkhu saṅkhittena taṇhāsaṅkhayavimutto hoti accantaniṭṭho accantayogakkhemī accantabrahmacārī accantapariyosāno seṭṭho devamanussānanti {438.1} evaṃ vutte mārisa moggallāna bhagavā maṃ etadavoca idha devānaminda bhikkhuno sutaṃ hoti sabbe dhammā @Footnote: 1 Ma. abhisaṅkhāsi. Nālaṃ abhinivesāyāti evañce taṃ devānaminda bhikkhuno sutaṃ hoti sabbe dhammā nālaṃ abhinivesāyāti so sabbaṃ dhammaṃ abhijānāti sabbaṃ dhammaṃ abhiññāya sabbaṃ dhammaṃ parijānāti sabbaṃ dhammaṃ pariññāya yaṅkiñci vedanaṃ vedeti sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā so tāsu vedanāsu aniccānupassī viharati virāgānupassī viharati nirodhānupassī viharati paṭinissaggānupassī viharati so tāsu vedanāsu aniccānupassī viharanto virāgānupassī viharanto nirodhānupassī viharanto paṭinissaggānupassī viharanto na kiñci loke upādiyati anupādiyaṃ na paritassati aparitassaṃ paccattaññeva parinibbāyati khīṇā jāti vusitaṃ brahmacariyaṃ kataṃ karaṇīyaṃ nāparaṃ itthattāyāti pajānāti ettāvatā kho devānaminda bhikkhu saṅkhittena taṇhāsaṅkhayavimutto hoti accantaniṭṭho accantayogakkhemī accantabrahmacārī accantapariyosāno seṭṭho devamanussānanti evaṃ kho me mārisa moggallāna bhagavā saṅkhittena taṇhāsaṅkhayavimuttiṃ abhāsīti. {438.2} Atha kho āyasmā mahāmoggallāno sakkassa devānamindassa bhāsitaṃ abhinanditvā anumoditvā seyyathāpi nāma balavā puriso sammiñjitaṃ vā bāhaṃ pasāreyya pasāritaṃ vā bāhaṃ sammiñjeyya evameva devesu tāvatiṃsesu antarahito pubbārāme migāramātu pāsāde pāturahosi . atha kho sakkassa devānamindassa paricārikāyo acirapakkante āyasmante mahāmoggallāne sakkaṃ Devānamindaṃ etadavocuṃ eso nu kho te mārisa so bhagavā satthāti . na kho me mārisā so bhagavā satthā sabrahmacārī me eso āyasmā mahāmogallānoti . lābhā [1]- te mārisa suladdhaṃ te mārisa yassa te sabrahmacārī evaṃ mahiddhiko evaṃ mahānubhāvo aho nūna te so bhagavā satthāti. [439] Atha kho āyasmā mahāmoggallāno yena bhagavā tenupasaṅkami upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi . Ekamantaṃ nisinno kho āyasmā mahāmoggallāno bhagavantaṃ etadavoca abhijānāti no bhante bhagavā āhunaññeva aññatarassa mahesakkhassa yakkhassa saṅkhittena taṇhāsaṅkhayavimuttiṃ bhāsitāti. {439.1} Abhijānāmahaṃ moggallāna idha sakko devānamindo yenāhaṃ tenupasaṅkami upasaṅkamitvā maṃ abhivādetvā ekamantaṃ aṭṭhāsi ekamantaṃ ṭhito kho moggallāna sakko devānamindo maṃ etadavoca kittāvatā nu kho bhante bhikkhu saṅkhittena taṇhāsaṅkhayavimutto hoti accantaniṭṭho accantayogakkhemī accantabrahmacārī accantapariyosāno seṭṭho devamanussānanti {439.2} evaṃ vutte ahaṃ moggallāna sakkaṃ devānamindaṃ etadavocaṃ idha devānaminda bhikkhuno sutaṃ hoti sabbe dhammā nālaṃ abhinivesāyāti evañce taṃ devānaminda bhikkhuno sutaṃ hoti sabbe dhammā nālaṃ abhinivesāyāti so sabbaṃ dhammaṃ abhijānāti sabbaṃ dhammaṃ abhiññāya sabbaṃ dhammaṃ @Footnote: 1 Po. vata. Parijānāti sabbaṃ dhammaṃ pariññāya yaṅkiñci vedanaṃ vedeti sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā so tāsu vedanāsu aniccānupassī viharati virāgānupassī viharati nirodhānupassī viharati paṭinissaggānupassī viharati so tāsu vedanāsu aniccānupassī viharanto virāgānupassī viharanto nirodhānupassī viharanto paṭinissaggānupassī viharanto na kiñci loke upādiyati anupādiyaṃ na paritassati aparitassaṃ paccattaññeva parinibbāyati khīṇā jāti vusitaṃ brahmacariyaṃ kataṃ karaṇīyaṃ nāparaṃ itthattāyāti pajānāti ettāvatā kho devānaminda bhikkhu saṅkhittena taṇhāsaṅkhayavimutto hoti accantaniṭṭho accantayogakkhemī accantabrahmacārī accantapariyosāno seṭṭho devamanussānanti evaṃ kho ahaṃ moggallāna abhijānāmi sakkassa devānamindassa saṅkhittena taṇhāsaṅkhayavimuttiṃ bhāsitāti. {439.3} Idamavoca bhagavā attamano āyasmā mahāmoggallāno bhagavato bhāsitaṃ abhinandīti. Cūḷataṇhāsaṅkhayasuttaṃ niṭṭhitaṃ sattamaṃ. ------------- Mahātaṇhāsaṅkhayasuttaṃ [440] Evamme sutaṃ ekaṃ samayaṃ bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme . tena kho pana samayena sātissa nāma bhikkhuno kevaṭṭaputtassa evarūpaṃ pāpakaṃ diṭṭhigataṃ uppannaṃ hoti tathāhaṃ bhagavatā dhammaṃ desitaṃ ājānāmi yathā tadevidaṃ viññāṇaṃ sandhāvati saṃsarati anaññanti . assosuṃ kho sambahulā bhikkhū sātissa nāma bhikkhuno kevaṭṭaputtassa evarūpaṃ pāpakaṃ diṭṭhigataṃ uppannaṃ tathāhaṃ bhagavatā dhammaṃ desitaṃ ājānāmi yathā tadevidaṃ viññāṇaṃ sandhāvati saṃsarati anaññanti. {440.1} Atha kho te bhikkhū yena sāti bhikkhu kevaṭṭaputto tenupasaṅkamiṃsu upasaṅkamitvā sātiṃ bhikkhuṃ kevaṭṭaputtaṃ etadavocuṃ saccaṃ kira te āvuso sāti evarūpaṃ pāpakaṃ diṭṭhigataṃ uppannaṃ tathāhaṃ bhagavatā dhammaṃ desitaṃ ājānāmi yathā tadevidaṃ viññāṇaṃ sandhāvati saṃsarati anaññanti . evaṃ byā kho ahaṃ āvuso bhagavatā dhammaṃ desitaṃ ājānāmi yathā tadevidaṃ viññāṇaṃ sandhāvati saṃsarati anaññanti . Atha kho te bhikkhū sātiṃ bhikkhuṃ kevaṭṭaputtaṃ etasmā pāpakā diṭṭhigatā vivecetukāmā samanuyuñjanti samanuggāhanti samanubhāsanti mā evamāvuso sāti avaca mā bhagavantaṃ abbhācikkhi na hi sādhu bhagavato abbhakkhānaṃ na hi bhagavā evaṃ vadeyya anekapariyāyena Āvuso sāti paṭiccasamuppannaṃ viññāṇaṃ vuttaṃ bhagavatā aññatra paccayā natthi viññāṇassa sambhavoti . evampi kho sāti bhikkhu kevaṭṭaputto tehi bhikkhūhi samanuyuñjiyamāno samanuggāhiyamāno samanubhāsiyamāno tadeva pāpakaṃ diṭṭhigataṃ thāmasā parāmassa 1- abhinivissa voharati evaṃ byā kho ahaṃ āvuso bhagavatā dhammaṃ desitaṃ ājānāmi yathā tadevidaṃ viññāṇaṃ sandhāvati saṃsarati anaññanti. [441] Yato kho te bhikkhū nāsakkhiṃsu sātiṃ bhikkhuṃ kevaṭṭaputtaṃ etasmā pāpakā diṭṭhigatā vivecetuṃ atha te bhikkhū yena bhagavā tenupasaṅkamiṃsu upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdiṃsu . ekamantaṃ nisinnā kho te bhikkhū bhagavantaṃ etadavocuṃ sātissa nāma bhante bhikkhuno kevaṭṭaputtassa evarūpaṃ pāpakaṃ diṭṭhigataṃ uppannaṃ tathāhaṃ bhagavatā dhammaṃ desitaṃ ājānāmi yathā tadevidaṃ viññāṇaṃ sandhāvati saṃsarati anaññanti [2]- atha kho mayaṃ bhante yena sāti bhikkhu kevaṭṭaputto tenupasaṅkamimha upasaṅkamitvā sātiṃ bhikkhuṃ kevaṭṭaputtaṃ etadavocumha saccaṃ kira te āvuso sāti evarūpaṃ pāpakaṃ diṭṭhigataṃ uppannaṃ tathāhaṃ bhagavatā dhammaṃ desitaṃ ājānāmi yathā tadevidaṃ viññāṇaṃ sandhāvati saṃsarati anaññanti evaṃ vutte bhante sāti bhikkhu kevaṭṭaputto amhe etadavoca evaṃ byā kho ahaṃ āvuso bhagavatā dhammaṃ desitaṃ @Footnote: 1 Po. Ma. sabbattha parāmasā. 2 Ma. assumha kho mayaṃ bhante sātissa kira nāma @bhikkhuno kevaṭṭaputtassa evarūpaṃ pāpakaṃ ... saṃsarati anaññanti. Ājānāmi yathā tadevidaṃ viññāṇaṃ sandhāvati saṃsarati anaññanti atha kho mayaṃ bhante sātiṃ bhikkhu kevaṭṭaputtaṃ etasmā pāpakā diṭṭhigatā vivecetukāmā samanuyuñjimha samanuggāhimha samanubhāsimha mā evaṃ āvuso sāti avaca mā bhagavantaṃ abbhācikkhi na hi sādhu bhagavato abbhakkhānaṃ na hi bhagavā evaṃ vadeyya anekapariyāyena āvuso sāti paṭiccasamuppannaṃ viññāṇaṃ vuttaṃ bhagavatā aññatra paccayā natthi viññāṇassa sambhavoti evampi kho bhante sāti bhikkhu kevaṭṭaputto amhehi samanuyuñjiyamāno samanuggāhiyamāno samanubhāsiyamāno tadeva pāpakaṃ diṭṭhigataṃ thāmasā parāmassa abhinivissa voharati evaṃ byā kho ahaṃ āvuso bhagavatā dhammaṃ desitaṃ ājānāmi yathā tadevidaṃ viññāṇaṃ sandhāvati saṃsarati anaññanti yato kho mayaṃ bhante nāsakkhimhā sātiṃ bhikkhuṃ kevaṭṭaputtaṃ etasmā pāpakā diṭṭhigatā vivecetuṃ atha mayaṃ etamatthaṃ bhagavato ārocemāti. [442] Atha kho bhagavā aññataraṃ bhikkhuṃ āmantesi ehi tvaṃ bhikkhu mama vacanena sātiṃ bhikkhuṃ kevaṭṭaputtaṃ āmantehi satthā taṃ āvuso sāti āmantetīti . evaṃ bhanteti kho so bhikkhu bhagavato paṭissutvā yena sāti bhikkhu kevaṭṭaputto tenupasaṅkami upasaṅkamitvā sātiṃ bhikkhuṃ kevaṭṭaputtaṃ etadavoca satthā taṃ āvuso sāti āmantetīti . evamāvusoti kho sāti bhikkhu kevaṭṭaputto Tassa bhikkhuno paṭissutvā yena bhagavā tenupasaṅkami upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi . ekamantaṃ nisinnaṃ kho sātiṃ bhikkhuṃ kevaṭṭaputtaṃ bhagavā etadavoca saccaṃ kira te sāti evarūpaṃ pāpakaṃ diṭṭhigataṃ uppannaṃ tathāhaṃ bhagavatā dhammaṃ desitaṃ ājānāmi yathā tadevidaṃ viññāṇaṃ sandhāvati saṃsarati anaññanti . evaṃ byā kho ahaṃ bhante bhagavatā dhammaṃ desitaṃ ājānāmi yathā tadevidaṃ viññāṇaṃ sandhāvati saṃsarati anaññanti. {442.1} Katamantaṃ sāti viññāṇanti . yvāyaṃ bhante vado vedeyyo tatra tatra kalyāṇapāpakānaṃ kammānaṃ vipākaṃ paṭisaṃvedetīti. Kassa nu kho nāma tvaṃ moghapurisa mayā evaṃ dhammaṃ desitaṃ ājānāsi nanu mayā moghapurisa anekapariyāyena paṭiccasamuppannaṃ viññāṇaṃ vuttaṃ aññatra paccayā natthi viññāṇassa sambhavoti atha ca pana tvaṃ moghapurisa attanā duggahitena amhe ceva abbhācikkhasi attānañca khanasi bahuñca apuññaṃ pasavasi tañhi te moghapurisa bhavissati dīgharataṃ ahitāya dukkhāyāti. [443] Atha kho bhagavā bhikkhū āmantesi taṃ kiṃ maññatha bhikkhave apināyaṃ sāti bhikkhu kevaṭṭaputto usmīkatopi imasmiṃ dhammavinayeti . kiñhi siyā bhante no hetaṃ bhanteti . Evaṃ vutte sāti bhikkhu kevaṭṭaputto tuṇhībhūto maṅkubhūto pattakkhandho adhomukho pajjhāyanto appaṭibhāṇo nisīdi . atha kho bhagavā Sātiṃ bhikkhuṃ kevaṭṭaputtaṃ tuṇhībhūtaṃ maṅkubhūtaṃ pattakkhandhaṃ adhomukhaṃ pajjhāyantaṃ appaṭibhāṇaṃ viditvā sātiṃ bhikkhuṃ kevaṭṭaputtaṃ etadavoca paññāyissasi kho tvaṃ moghapurisa etena sakena pāpakena diṭṭhigatena idhāhaṃ bhikkhū paṭipucchissāmīti . atha kho bhagavā bhikkhū āmantesi tumhepi me bhikkhave evaṃ dhammaṃ desitaṃ ājānātha yathāyaṃ sāti bhikkhu kevaṭṭaputto attanā duggahitena amhe ceva abbhācikkhati attānañca khanati bahuñca apuññaṃ pasavatīti. {443.1} No hetaṃ bhante anekapariyāyena hi no bhante paṭiccasamuppannaṃ viññāṇaṃ vuttaṃ bhagavatā aññatra paccayā natthi viññāṇassa sambhavoti . sādhu bhikkhave sādhu kho me tumhe bhikkhave evaṃ dhammaṃ desitaṃ ājānātha anekapariyāyena hi bhikkhave paṭiccasamuppannaṃ [1]- vuttaṃ mayā aññatra paccayā natthi viññāṇassa sambhavoti atha ca panāyaṃ sāti bhikkhu kevaṭṭaputto attanā duggahitena amhe ceva abbhācikkhati attānañca khanati bahuñca apuññaṃ pasavati tañhi tassa moghapurisassa bhavissati dīgharattaṃ ahitāya dukkhāya. [444] Yaññadeva bhikkhave paccayaṃ paṭicca uppajjati viññāṇaṃ tena teneva [2]- saṅkhyaṃ gacchati cakkhuñca paṭicca rūpe ca uppajjati viññāṇaṃ cakkhuviññāṇantveva saṅkhyaṃ gacchati sotañca paṭicca sadde ca uppajjati viññāṇaṃ sotaviññāṇantveva saṅkhyaṃ gacchati ghānañca paṭicca gandhe ca uppajjati viññāṇaṃ ghānaviññāṇantveva @Footnote: 1 Ma. viññāṇaṃ. 2 Ma. viññāṇaṃ tveva. Saṅkhyaṃ gacchati jivhañca paṭicca rase ca uppajjati viññāṇaṃ jivhāviññāṇantveva saṅkhyaṃ gacchati kāyañca paṭicca phoṭṭhabbe ca uppajjati viññāṇaṃ kāyaviññāṇantveva saṅkhyaṃ gacchati manañca paṭicca dhamme ca uppajjati viññāṇaṃ manoviññāṇantveva saṅkhyaṃ gacchati . seyyathāpi bhikkhave yaññadeva [1]- paṭicca aggi jalati tena teneva saṅkhyaṃ gacchati kaṭṭhañca paṭicca aggi jalati kaṭṭhaggitveva saṅkhyaṃ gacchati sakalikañca paṭicca aggi jalati sakalikaggitveva saṅkhyaṃ gacchati tiṇañca paṭicca aggi jalati tiṇaggitveva saṅkhyaṃ gacchati gomayañca paṭicca aggi jalati gomayaggitveva saṅkhyaṃ gacchati thusañca paṭicca aggi jalati thusaggitveva saṅkhyaṃ gacchati saṅkārañca paṭicca aggi jalati saṅkāraggitveva saṅkhyaṃ gacchati {444.1} evameva kho bhikkhave yaññadeva paccayaṃ paṭicca uppajjati viññāṇaṃ tena teneva saṅkhyaṃ gacchati cakkhuñca paṭicca rūpe ca uppajjati viññāṇaṃ cakkhuviññāṇantveva saṅkhyaṃ gacchati sotañca paṭicca sadde ca uppajjati viññāṇaṃ sotaviññāṇantveva saṅkhyaṃ gacchati ghānañca paṭicca gandhe ca uppajjati viññāṇaṃ ghānaviññāṇantveva saṅkhyaṃ gacchati jivhañca paṭicca rase ca uppajjati viññāṇaṃ jivhāviññāṇantveva saṅkhyaṃ gacchati kāyañca paṭicca phoṭṭhabbe ca uppajjati viññāṇaṃ kāyaviññāṇantveva saṅkhyaṃ gacchati manañca paṭicca dhamme ca uppajjati viññāṇaṃ manoviññāṇantveva saṅkhyaṃ gacchati. @Footnote: 1 Ma. paccayaṃ. [445] Bhūtamidaṃ bhikkhave passathāti . evaṃ bhante . Tadāhārasambhavanti bhikkhave passathāti . evaṃ bhante. Tadāhāranirodhā yaṃ bhūtaṃ taṃ nirodhadhammanti bhikkhave passathāti . evaṃ bhante . Bhūtamidaṃ nossūti bhikkhave kaṅkhāto uppajjati vicikicchāti . evaṃ bhante . tadāhārasambhavaṃ nossūti bhikkhave kaṅkhāto uppajjati vicikicchāti . evaṃ bhante . tadāhāranirodhā yaṃ bhūtaṃ taṃ nirodhadhammaṃ nossūti bhikkhave kaṅkhāto uppajjati vicikicchāti . evaṃ bhante . Bhūtamidanti bhikkhave yathābhūtaṃ sammappaññāya passato yā vicikicchā sā pahīyatīti . evaṃ bhante . tadāhārasambhavanti bhikkhave yathābhūtaṃ sammappaññāya passato yā vicikicchā sā pahīyatīti. {445.1} Evaṃ bhante . Tadāhāranirodhā yaṃ bhūtaṃ taṃ nirodhadhammanti bhikkhave yathābhūtaṃ sammappaññāya passato yā vicikicchā sā pahīyatīti. Evaṃ bhante . bhūtamidanti bhikkhave itipi vo ettha nibbicikicchāti. Evaṃ bhante . tadāhārasambhavanti bhikkhave itipi vo ettha nibbicikicchāti . evaṃ bhante . tadāhāranirodhā yaṃ bhūtaṃ taṃ nirodhadhammanti bhikkhave itipi vo ettha nibbicikicchāti . evaṃ bhante . bhūtamidanti bhikkhave yathābhūtaṃ sammappaññāya sudiṭṭhanti . Evaṃ bhante . tadāhārasambhavanti bhikkhave yathābhūtaṃ sammappaññāya sudiṭṭhanti . evaṃ bhante . tadāhāranirodhā yaṃ bhūtaṃ taṃ nirodhadhammanti bhikkhave yathābhūtaṃ sammappaññāya sudiṭṭhanti . evaṃ bhante . Imañce tumhe bhikkhave diṭṭhiṃ evaṃ parisuddhaṃ evaṃ pariyodātaṃ allīyetha keḷāyetha dhaneyyātha 1- mamāyetha api nu tumhe bhikkhave kullūpamaṃ dhammaṃ desitaṃ ājāneyyātha nittharaṇatthāya no gahaṇatthāyāti. No hetaṃ bhante . imañce tumhe bhikkhave diṭṭhiṃ evaṃ parisuddhaṃ evaṃ pariyodātaṃ na allīyetha na keḷāyetha na dhaneyyātha na mamāyetha api nu me tumhe bhikkhave kullūpamaṃ dhammaṃ desitaṃ ājāneyyātha nittharaṇatthāya no gahaṇatthāyāti. Evaṃ bhante. [446] Cattārome bhikkhave āhārā bhūtānaṃ vā sattānaṃ ṭhitiyā sambhavesīnaṃ vā sattānaṃ anuggahāya . katame cattāro . Kavaḷiṅkāro āhāro oḷāriko vā sukhumo vā phasso dutiyo manosañcetanā tatiyā viññāṇaṃ catutthaṃ . ime ca bhikkhave cattāro āhārā kiṃnidānā kiṃsamudayā kiṃjātikā kiṃpabhavā ime cattāro āhārā taṇhānidānā taṇhāsamudayā taṇhājātikā taṇhāpabhavā . taṇhā cāyaṃ bhikkhave kiṃnidānā kiṃsamudayā kiṃjātikā kiṃpabhavā . taṇhā vedanānidānā vedanāsamudayā vedanājātikā vedanāpabhavā . vedanā cāyaṃ bhikkhave kiṃnidānā kiṃsamudayā kiṃjātikā kiṃpabhavā . vedanā phassanidānā phassasamudayā phassajātikā phassapabhavā . phasso cāyaṃ bhikkhave kiṃnidāno kiṃsamudayo kiṃjātiko kiṃpabhavo . phasso saḷāyatananidāno saḷāyatanasamudayo saḷāyatanajātiko saḷāyatanapabhavo . saḷāyatanañcidaṃ bhikkhave kiṃnidānaṃ @Footnote: 1 Ma. dhanāyetha. sabbattha īdisameva. Kiṃsamudayaṃ kiṃjātikaṃ kiṃpabhavaṃ . saḷāyatanaṃ nāmarūpanidānaṃ nāmarūpasamudayaṃ nāmarūpajātikaṃ nāmarūpapabhavaṃ . nāmarūpañcidaṃ bhikkhave kiṃnidānaṃ kiṃsamudayaṃ kiṃjātikaṃ kiṃpabhavaṃ . nāmarūpaṃ viññāṇanidānaṃ viññāṇasamudayaṃ viññāṇajātikaṃ viññāṇapabhavaṃ . viññāṇañcidaṃ bhikkhave kiṃnidānaṃ kiṃsamudayaṃ kiṃjātikaṃ kiṃpabhavaṃ . viññāṇaṃ saṅkhāranidānaṃ saṅkhārasamudayaṃ saṅkhārajātikaṃ saṅkhārapabhavaṃ . saṅkhārā cime bhikkhave kiṃnidānā kiṃsamudayā kiṃjātikā kiṃpabhavā . saṅkhārā avijjānidānā avijjāsamudayā avijjājātikā avijjāpabhavā . iti kho bhikkhave avijjāpaccayā saṅkhārā saṅkhārapaccayā viññāṇaṃ viññāṇapaccayā nāmarūpaṃ nāmarūpapaccayā saḷāyatanaṃ saḷāyatanapaccayā phasso phassapaccayā vedanā vedanāpaccayā taṇhā taṇhāpaccayā upādānaṃ upādānapaccayā bhavo bhavapaccayā jāti jātipaccayā jarāmaraṇaṃ sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā sambhavanti evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hoti. [447] Jātipaccayā jarāmaraṇanti iti kho panetaṃ vuttaṃ jātipaccayā nu kho bhikkhave jarāmaraṇaṃ no vā kathaṃ vā ettha hotīti . jātipaccayā bhante jarāmaraṇaṃ evaṃ no ettha hoti jātipaccayā jarāmaraṇanti . bhavapaccayā jātīti iti kho panetaṃ vuttaṃ bhavapaccayā nu kho bhikkhave jāti no vā kathaṃ vā ettha hotīti . bhavapaccayā bhante jāti evaṃ no ettha hoti bhavapaccayā Jātīti. {447.1} Upādānapaccayā bhavoti iti kho panetaṃ vuttaṃ upādānapaccayā nu kho bhikkhave bhavo no vā kathaṃ vā ettha hotīti. Upādānapaccayā bhante bhavo evaṃ no ettha hoti upādānapacacyā bhavoti . taṇhāpaccayā upādānanti iti kho panetaṃ vuttaṃ taṇhāpaccayā nu kho bhikkhave upādānaṃ no vā kathaṃ vā ettha hotīti . taṇhāpaccayā bhante upādānaṃ evaṃ no ettha hoti taṇhāpaccayā upādānanti . vedanāpaccayā taṇhāti iti kho panetaṃ vuttaṃ vedanāpaccayā nu kho bhikkhave taṇhā no vā kathaṃ vā ettha hotīti. {447.2} Vedanāpaccayā bhante taṇhā evaṃ no ettha hoti vedanāpaccayā taṇhāti . phassapaccayā vedanāti iti kho panetaṃ vuttaṃ phassapaccayā nu kho bhikkhave vedanā no vā kathaṃ vā ettha hotīti . phassapaccayā bhante vedanā evaṃ no ettha hoti phassapaccayā vedanāti . Saḷāyatanapaccayā phassoti iti kho panetaṃ vuttaṃ saḷāyatanapaccayā nu kho bhikkhave phasso no vā kathaṃ vā ettha hotīti. Saḷāyatanapaccayā bhante phasso evaṃ no ettha hoti saḷāyatanapaccayā phassoti . Nāmarūpapaccayā saḷāyatananti iti kho panetaṃ vuttaṃ nāmarūpapaccayā nu kho bhikkhave saḷāyatanaṃ no vā kathaṃ vā ettha hotīti . Nāmarūpapaccayā bhante saḷāyatanaṃ evaṃ no ettha hoti nāmarūpapaccayā saḷāyatananti . viññāṇapaccayā Nāmarūpanti iti kho panetaṃ vuttaṃ viññāṇapaccayā nu kho bhikkhave nāmarūpaṃ no vā kathaṃ vā ettha hotīti . viññāṇapaccayā bhante nāmarūpaṃ evaṃ no ettha hoti viññāṇapaccayā nāmarūpanti. {447.3} Saṅkhārapaccayā viññāṇanti iti kho panetaṃ vuttaṃ saṅkhārapaccayā nu kho bhikkhave viññāṇaṃ no vā kathaṃ vā ettha hotīti . saṅkhārapaccayā bhante viññāṇaṃ evaṃ no ettha hoti saṅkhārapaccayā viññāṇanti . avijjāpaccayā saṅkhārāti iti kho panetaṃ vuttaṃ avijjāpaccayā nu kho bhikkhave saṅkhārā no vā kathaṃ vā ettha hotīti . avijjāpaccayā bhante saṅkhārā evaṃ no ettha hoti avijjāpaccayā saṅkhārāti. [448] Sādhu bhikkhave iti kho bhikkhave tumhepi evaṃ vadetha ahampi evaṃ vadāmi imasmiṃ sati idaṃ hoti imassuppādā idaṃ uppajjati yadidaṃ avijjāpaccayā saṅkhārā saṅkhārapaccayā viññāṇaṃ viññāṇapaccayā nāmarūpaṃ nāmarūpapaccayā saḷāyatanaṃ saḷāyatanapaccayā phasso phassapaccayā vedanā vedanāpaccayā taṇhā taṇhāpaccayā upādānaṃ upādānapaccayā bhavo bhavapaccayā jāti jātipaccayā jarāmaraṇaṃ sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā sambhavanti evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hoti . Avijjāya tveva asesavirāganirodhā saṅkhāranirodho saṅkhāranirodhā viññāṇanirodho viññāṇanirodhā nāmarūpanirodho nāmarūpanirodhā Saḷāyatananirodho saḷāyatananirodhā phassanirodho phassanirodhā vedanānirodho vedanānirodhā taṇhānirodho taṇhānirodhā upādānanirodho upādānanirodhā bhavanirodho bhavanirodhā jātinirodho jātinirodhā jarāmaraṇaṃ sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā nirujjhanti evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa nirodho hoti. [449] Jātinirodhā jarāmaraṇanirodhoti iti kho panetaṃ vuttaṃ jātinirodhā nu kho bhikkhave jarāmaraṇanirodho no vā kathaṃ vā ettha hotīti . jātinirodhā bhante jarāmaraṇanirodho evaṃ no ettha hoti jātinirodhā jarāmaraṇanirodhoti . bhavanirodhā jātinirodhoti iti kho panetaṃ vuttaṃ bhavanirodhā nu kho bhikkhave jātinirodho no vā kathaṃ vā ettha hotīti . bhavanirodhā bhante jātinirodho evaṃ no ettha hoti bhavanirodhā jātinirodhoti . Upādānanirodhā bhavanirodhoti iti kho panetaṃ vuttaṃ upādānanirodhā nu kho bhikkhave bhavanirodho no vā kathaṃ vā ettha hotīti . Upādānanirodhā bhavanirodho evaṃ no ettha hoti upādānanirodhā bhavanirodhoti . taṇhānirodhā upādānanirodhoti iti kho panetaṃ vuttaṃ taṇhānirodhā nu kho bhikkhave upādānanirodho no vā kathaṃ vā ettha hotīti. {449.1} Taṇhānirodhā bhante upādānanirodho evaṃ no ettha hoti taṇhānirodhā upādānanirodhoti . vedanānirodhā Taṇhānirodhoti iti kho panetaṃ vuttaṃ vedanānirodhā nu kho bhikkhave taṇhānirodho no vā kathaṃ vā ettha hotīti. Vedanānirodhā bhante taṇhānirodho evaṃ no ettha hoti vedanānirodhā taṇhānirodhoti. Phassanirodhā vedanānirodhoti iti kho panetaṃ vuttaṃ phassanirodhā nu kho bhikkhave vedanānirodho no vā kathaṃ vā ettha hotīti. Phassanirodhā bhante vedanānirodho evaṃ no ettha hoti phassanirodhā vedanānirodhoti. Saḷāyatananirodhā phassanirodhoti iti kho panetaṃ vuttaṃ saḷāyatananirodhā nu kho bhikkhave phassanirodho no vā kathaṃ vā ettha hotīti. Saḷāyatananirodhā bhante phassanirodho evaṃ no ettha hoti saḷāyatananirodhā phassanirodhoti. {449.2} Nāmarūpanirodhā saḷāyatananirodhoti iti kho panetaṃ vuttaṃ nāmarūpanirodhā nu kho bhikkhave saḷāyatananirodho no vā kathaṃ vā ettha hotīti . nāmarūpanirodhā bhante saḷāyatananirodho evaṃ no ettha hoti nāmarūpanirodhā saḷāyatananirodhoti . viññāṇanirodhā nāmarūpanirodhoti iti kho panetaṃ vuttaṃ viññāṇanirodhā nu kho bhikkhave nāmarūpanirodho no vā kathaṃ vā ettha hotīti. Viññāṇanirodhā bhante nāmarūpanirodho evaṃ no ettha hoti viññāṇanirodhā nāmarūpanirodhoti . saṅkhāranirodhā viññāṇanirodhoti {449.3} iti kho panetaṃ vuttaṃ saṅkhāranirodhā nu kho bhikkhave viññāṇanirodho no vā kathaṃ vā ettha hotīti . saṅkhāranirodhā Bhante viññāṇanirodho evaṃ no ettha hoti viññāṇanirodhā nāmarūpanirodhoti . saṅkhāranirodhā nāmarūpanirodhoti iti kho panetaṃ vuttaṃ saṅkhāranirodhā nu kho bhikkhave viññāṇanirodho no vā kathaṃ vā ettha hotīti . saṅkhāranirodhā bhante viññāṇanirodho evaṃ no ettha hoti saṅkhāranirodhā viññāṇanirodhoti . Avijjānirodhā saṅkhāranirodhoti iti kho panetaṃ vuttaṃ avijjānirodhā nu kho bhikkhave saṅkhāranirodho no vā kathaṃ vā ettha hotīti . avijjānirodhā bhante saṅkhāranirodho evaṃ no ettha hoti avijjānirodhā saṅkhāranirodhoti. [450] Sādhu bhikkhave iti kho bhikkhave tumhepi evaṃ vadetha ahampi evaṃ vadāmi imasmiṃ asati idaṃ na hoti imassa nirodhā idaṃ nirujjhati yadidaṃ avijjānirodhā saṅkhāranirodho saṅkhāranirodhā viññāṇanirodho viññāṇanirodhā nāmarūpanirodho nāmarūpanirodhā saḷāyatananirodho saḷāyatananirodhā phassanirodho phassanirodhā vedanānirodho vedanānirodhā taṇhānirodho taṇhānirodhā upādānanirodho upādānanirodhā bhavanirodho bhavanirodhā jātinirodho jātinirodhā jarāmaraṇaṃ sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā nirujjhanti evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa nirodho hoti. [451] Api nu tumhe bhikkhave evaṃ jānantā evaṃ passantā Pubbantaṃ vā paṭidhāveyyātha ahesumhā nu kho mayaṃ atītamaddhānaṃ na nu kho ahesumhā atītamaddhānaṃ kiṃ nu kho ahesumhā atītamaddhānaṃ kathaṃ nu kho ahesumhā atītamaddhānaṃ kiṃ hutvā kiṃ ahesumhā nu kho mayaṃ atītamaddhānanti . no hetaṃ bhante . Api nu tumhe bhikkhave evaṃ jānantā evaṃ passantā aparantaṃ vā paṭidhāveyyātha bhavissāma nu kho mayaṃ anāgatamaddhānaṃ na nu kho bhavissāma anāgatamaddhānaṃ kiṃ nu kho bhavissāma anāgatamaddhānaṃ kathaṃ nu kho bhavissāma anāgatamaddhānaṃ kiṃ hutvā kiṃ bhavissāma nu kho mayaṃ anāgatamaddhānanti. {451.1} No hetaṃ bhante. Api nu tumhe bhikkhave evaṃ jānantā evaṃ passantā etarahi vā paccuppannaddhānaṃ ārabbha ajjhattaṃ kathaṃkathī assatha ahaṃ nu khosmi no nu khosmi kinnu khosmi kathaṃ nu khosmi ayaṃ nu kho satto kuto āgato so kuhiṅgāmī bhavissatīti. No hetaṃ bhante . api nu tumhe bhikkhave evaṃ jānantā evaṃ passantā evaṃ vadeyyātha satthā no garu satthu gāraveneva 1- mayaṃ evaṃ vadeyyāmāti 2- . no hetaṃ bhante . api nu tumhe bhikkhave evaṃ jānantā evaṃ passantā evaṃ vadeyyātha samaṇo evamāha samaṇā ca na ca mayaṃ evaṃ vademāti . no hetaṃ bhante . Api nu tumhe bhikkhave evaṃ jānantā evaṃ passantā aññaṃ @Footnote: 1 Ma. gāravena ca. 2 Ma. vademāti. Satthāraṃ uddiseyyāthāti . no hetaṃ bhante . Api nu tumhe bhikkhave evaṃ jānantā evaṃ passantā yāni tāni puthusamaṇabrāhmaṇānaṃ vattakotūhalamaṅgalāni tāni sārato paccāgaccheyyāthāti . No hetaṃ bhante . nanu bhikkhave yadeva tumhākaṃ sāmaṃ ñātaṃ sāmaṃ diṭṭhaṃ sāmaṃ viditaṃ tadeva tumhe vadeyyāthāti 1- . evaṃ bhante. Sādhu bhikkhave upanītā kho me tumhe bhikkhave iminā sandiṭṭhikena dhammena akālikena ehipassikena opanayikena paccattaṃ veditabbena viññūhi sandiṭṭhiko ayaṃ bhikkhave dhammo akāliko ehipassiko opanayiko paccattaṃ veditabbo viññūhīti iti yantaṃ vuttaṃ idametaṃ paṭicca vuttaṃ. [452] Tiṇṇaṃ kho pana bhikkhave sannipātā gabbhassāvakkanti hoti . idha mātāpitaro ca sannipatitā honti mātā ca na utunī hoti gandhabbo ca na paccupaṭṭhito hoti neva tāva gabbhassāvakkanti hoti. Idha mātāpitaro ca sannipatitā honti mātā ca utunī hoti gandhabbo ca na paccupaṭṭhito hoti neva tāva gabbhassāvakkanti hoti. Yato ca kho bhikkhave mātāpitaro ca sannipatitā honti mātā ca utunī hoti gandhabbo ca paccupaṭṭhito hoti evaṃ tiṇṇaṃ sannipātā gabbhassāvakkanti hoti . tamenaṃ bhikkhave mātā nava vā dasa vā māse gabbhaṃ kucchinā pariharati mahatā saṃsayena garubhāraṃ tamenaṃ bhikkhave mātā navannaṃ @Footnote: 1 Ma. vadethāti. Vā dasannaṃ vā māsānaṃ accayena vijāyati mahatā saṃsayena garubhāraṃ tamenaṃ jātaṃ samānaṃ sakena lohitena posesi. [453] Lohitañhetaṃ bhikkhave ariyassa vinaye yadidaṃ mātu thaññaṃ . sa kho so bhikkhave kumāro vuḍḍhimanvāya indriyānaṃ paripākamanvāya yāni tāni kumārakānaṃ kīḷāpanakāni tehi kīḷati seyyathīdaṃ vaṅkaṃ ghaṭikaṃ mokkhacikaṃ ciṅgulikaṃ 1- pattāḷhakaṃ rathakaṃ dhanukaṃ. Sa kho so bhikkhave kumāro vuḍḍhimanvāya indriyānaṃ paripākamanvāya pañcahi kāmaguṇehi samappito samaṅgībhūto paricāreti cakkhuviññeyyehi rūpehi iṭṭhehi kantehi manāpehi piyarūpehi kāmūpasañhitehi rajanīyehi pemanīyehi sotaviññeyyehi saddehi ... Ghānaviññeyyehi gandhehi ... jivhāviññeyyehi rasehi ... Kāyaviññeyyehi phoṭṭhabbehi iṭṭhehi kantehi manāpehi piyarūpehi kāmūpasañhitehi rajanīyehi pemanīyehi. {453.1} So cakkhunā rūpaṃ disvā piyarūpe rūpe sārajjati appiyarūpe rūpe byāpajjati anupaṭṭhitakāyasati ca viharati parittacetaso tañca cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ yathābhūtaṃ nappajānāti yatthassa te pāpakā akusalā dhammā aparisesā nirujjhanti . so evaṃ anurodhavirodhaṃ samāpanno yaṅkiñci vedanaṃ vedeti sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā . so taṃ vedanaṃ abhinandati abhivadati ajjhosāya tiṭṭhati . tassa taṃ vedanaṃ abhinandato abhivadato ajjhosāya tiṭṭhato uppajjati @Footnote: 1 Po. piṅgulikaṃ. Ma. ciṅgulakaṃ. Nandi yā vedanāsu nandi tadupādānaṃ tassa upādānapaccayā bhavo bhavapaccayā jāti jātipaccayā jarāmaraṇaṃ sokaparideva- dukkhadomanassupāyāsā sambhavanti evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hoti . sotena saddaṃ sutvā ... Ghānena gandhaṃ ghāyitvā ... Jivhāya rasaṃ sāyitvā ... kāyena phoṭṭhabbaṃ phusitvā ... manasā dhammaṃ viññāya piyarūpe dhamme sārajjati appiyarūpe dhamme byāpajjati anupaṭṭhitakāyasati ca viharati parittacetaso tañca cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ yathābhūtaṃ nappajānāti yatthassa te pāpakā akusalā dhammā aparisesā nirujjhanti. {453.2} So evaṃ anurodhavirodhaṃ samāpanno yaṅkiñci vedanaṃ vedeti sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā . So taṃ vedanaṃ abhinandati abhivadati ajjhosāya tiṭṭhati . tassa taṃ vedanaṃ abhinandato abhivadato ajjhosāya tiṭṭhato uppajjati nandi yā vedanāsu nandi tadupādānaṃ tassa upādānapaccayā bhavo bhavapaccayā jāti jātipaccayā jarāmaraṇaṃ sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā sambhavanti evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hoti. [454] Idha bhikkhave tathāgato loke uppajjati arahaṃ sammāsambuddho vijjācaraṇasampanno sugato lokavidū anuttaro purisadammasārathi satthā devamanussānaṃ buddho bhagavā so imaṃ lokaṃ sadevakaṃ samārakaṃ sabrahmakaṃ sassamaṇabrāhmaṇiṃ pajaṃ sadevamanussaṃ sayaṃ Abhiññā sacchikatvā pavedeti so dhammaṃ deseti ādikalyāṇaṃ majjhekalyāṇaṃ pariyosānakalyāṇaṃ sātthaṃ sabyañjanaṃ kevalaparipuṇṇaṃ parisuddhaṃ brahmacariyaṃ pakāseti . taṃ dhammaṃ suṇāti gahapati vā gahapatiputto vā aññatarasmiṃ vā kule pacchā jāto . so taṃ dhammaṃ sutvā tathāgate saddhaṃ paṭilabhati . so tena saddhāpaṭilābhena samannāgato iti paṭisañcikkhati sambādho gharāvāso rajāpatho abbhokāso pabbajjā nayidaṃ sukaraṃ agāraṃ ajjhāvasatā ekantaparipuṇṇaṃ ekantaparisuddhaṃ saṅkhalikhitaṃ brahmacariyaṃ carituṃ yannūnāhaṃ kesamassuṃ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaṃ pabbajeyyanti . so aparena samayena appaṃ vā bhogakkhandhaṃ pahāya mahantaṃ vā bhogakkhandhaṃ pahāya appaṃ vā ñātiparivaṭṭaṃ pahāya mahantaṃ vā ñātiparivaṭṭaṃ pahāya kesamassuṃ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaṃ pabbajati. [455] So evaṃ pabbajito samāno bhikkhūnaṃ sikkhāsājīvasamāpanno pāṇātipātaṃ pahāya pāṇātipātā paṭivirato hoti nihitadaṇḍo nihitasattho lajjī dayāpanno sabbapāṇabhūtahitānukampī viharati. {455.1} Adinnādānaṃ pahāya adinnādānā paṭivirato hoti dinnādāyī dinnapāṭikaṅkhī athenena sucibhūtena attanā viharati. {455.2} Abrahmacariyaṃ pahāya brahmacārī hoti ārācārī virato methunā gāmadhammā . Musāvādaṃ pahāya musāvādā paṭivirato hoti saccavādī Saccasandho ṭheto paccayiko avisaṃvādako lokassa. {455.3} Pisuṇaṃ vācaṃ pahāya pisuṇāya vācāya paṭivirato hoti ito sutvā na amutra akkhātā imesaṃ bhedāya amutra vā sutvā na imesaṃ akkhātā amūsaṃ bhedāya iti bhinnānaṃ vā sandhātā sahitānaṃ vā anuppadātā samaggārāmo samaggarato samagganandī samaggakaraṇiṃ vācaṃ bhāsitā hoti. {455.4} Pharusaṃ vācaṃ pahāya pharusāya vācāya paṭivirato hoti yā sā vācā nelā kaṇṇasukhā pemanīyā hadayaṅgamā porī bahujanakantā bahujanamanāpā tathārūpiṃ vācaṃ bhāsitā hoti. {455.5} Samphappalāpaṃ pahāya samphappalāpā paṭivirato hoti kālavādī bhūtavādī atthavādī dhammavādī vinayavādī nidhānavatiṃ vācaṃ bhāsitā hoti kālena sāpadesaṃ pariyantavatiṃ atthasañhitaṃ. {455.6} [1]- Vījagāmabhūtagāmasamārambhā paṭivirato hoti. Ekabhattiko hoti rattūparato virato vikālabhojanā . naccagītavāditavisūkadassanā paṭivirato hoti . mālāgandhavilepanadhāraṇamaṇḍanavibhūsanaṭṭhānā paṭivirato hoti . uccāsayanamahāsayanā paṭivirato hoti . Jātarūparajatapaṭiggahaṇā paṭivirato hoti . āmakadhaññapaṭiggahaṇā paṭivirato hoti . āmakamaṃsapaṭiggahaṇā paṭivirato hoti . Itthīkumārikapaṭiggahaṇā paṭivirato hoti . dāsīdāsapaṭiggahaṇā paṭivirato hoti . khettavatthupaṭiggahaṇā paṭivirato hoti . Ajeḷakapaṭiggahaṇā paṭivirato hoti . kukkuṭasūkarapaṭiggahaṇā paṭivirato hoti . hatthigavāssavaḷavapaṭiggahaṇā @Footnote: 1 Po. Ma. so. Paṭivirato hoti . dūteyyapahīṇagamanānuyogā paṭivirato hoti . Kayavikkayā paṭivirato hoti . tulākūṭakaṃsakūṭamānakūṭā paṭivirato hoti . ukkoṭanavañcananikatisāviyogā paṭivirato hoti . Chedanavadhabandhanaviparāmosaālopasahasākārā paṭivirato hoti. {455.7} So santuṭṭho hoti kāyaparihārikena cīvarena kucchiparihārikena piṇḍapātena [1]- yena yeneva pakkamati samādāyeva pakkamati . seyyathāpi nāma pakkhī sakuṇo yena yeneva ḍeti sapattabhārova ḍeti evameva bhikkhu santuṭṭho hoti kāyaparihārikena cīvarena kucchiparihārikena piṇḍapātena [2]- yena yeneva pakkamati samādāyeva pakkamati . so iminā ariyena sīlakkhandhena samannāgato ajjhattaṃ anavajjasukhaṃ paṭisaṃvedeti. {455.8} So cakkhunā rūpaṃ disvā na nimittaggāhī hoti nānubyañjanaggāhī yatvādhikaraṇamenaṃ cakkhundriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhādomanassā pāpakā akusalā dhammā anvāssaveyyuṃ tassa saṃvarāya paṭipajjati rakkhati cakkhundriyaṃ cakkhundriye saṃvaraṃ āpajjati . Sotena saddaṃ sutvā ... ghānena gandhaṃ ghāyitvā ... Jivhāya rasaṃ sāyitvā ... kāyena phoṭṭhabbaṃ phusitvā ... Manasā dhammaṃ viññāya na nimittaggāhī hoti nānubyañjanaggāhī yatvādhikaraṇamenaṃ manindriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhādomanassā pāpakā akusalā dhammā anvāssaveyyuṃ tassa saṃvarāya paṭipajjati rakkhati manindriyaṃ manindriye saṃvaraṃ āpajjati . so iminā ariyena indriyasaṃvarena samannāgato ajjhattaṃ @Footnote: 1-2 Ma. so. Abyāsekasukhaṃ paṭisaṃvedeti . so abhikkante paṭikkante sampajānakārī hoti ālokite vilokite sampajānakārī hoti sammiñjite pasārite sampajānakārī hoti saṅghāṭipatta cīvaradhāraṇe sampajānakārī hoti asite pīte khāyite sāyite sampajānakārī hoti uccārapassāvakamme sampajānakārī hoti gate ṭhite nisinne sutte jāgarite bhāsite tuṇhībhāve sampajānakārī hoti. [456] So iminā ca ariyena sīlakkhandhena samannāgato iminā ca ariyena indriyasaṃvarena samannāgato iminā ca ariyena satisampajaññena samannāgato vivittaṃ senāsanaṃ bhajati araññaṃ rukkhamūlaṃ pabbataṃ kandaraṃ giriguhaṃ susānaṃ vanapatthaṃ abbhokāsaṃ palālapuñjaṃ . so pacchābhattaṃ piṇḍapātapaṭikkanto nisīdati pallaṅkaṃ ābhujitvā ujuṃ kāyaṃ paṇidhāya parimukhaṃ satiṃ upaṭṭhapetvā . so abhijjhaṃ loke pahāya vigatābhijjhena cetasā viharati abhijjhāya cittaṃ parisodheti . byāpādapadosaṃ pahāya abyāpannacitto viharati sabbapāṇabhūtahitānukampī byāpādapadosā cittaṃ parisodheti . thīnamiddhaṃ pahāya vigatathīnamiddho viharati ālokasaññī sato sampajāno thīnamiddhā cittaṃ parisodheti . uddhaccakukkuccaṃ pahāya anuddhato viharati ajjhattaṃ vūpasantacitto uddhaccakukkuccā cittaṃ parisodheti . vicikicchaṃ pahāya tiṇṇavicikiccho viharati akathaṃkathī kusalesu dhammesu vicikicchāya cittaṃ parisodheti. [457] So ime pañca nīvaraṇe pahāya cetaso upakkilese paññāya dubbalīkaraṇe vivicceva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi savitakkaṃ savicāraṃ vivekajaṃ pītisukhaṃ paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati . Puna caparaṃ bhikkhave bhikkhu vitakkavicārānaṃ vūpasamā ajjhattaṃ sampasādanaṃ cetaso ekodibhāvaṃ avitakkaṃ avicāraṃ samādhijaṃ pītisukhaṃ dutiyaṃ jhānaṃ upasampajja viharati .pe. tatiyaṃ jhānaṃ ... catutthaṃ jhānaṃ upasampajja viharati. [458] So cakkhunā rūpaṃ disvā piyarūpe rūpe na sārajjati appiyarūpe rūpe na byāpajjati upaṭṭhitakāyasati ca viharati appamāṇacetaso tañca cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ yathābhūtaṃ pajānāti yatthassa te pāpakā akusalā dhammā aparisesā nirujjhanti . so evaṃ anurodhavirodhavippahīno yaṅkiñci vedanaṃ vedeti sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā . so taṃ vedanaṃ nābhinandati nābhivadati na ajjhosāya tiṭṭhati . tassa taṃ vedanaṃ anabhinandato anabhivadato na ajjhosāya tiṭṭhato yā vedanāsu nandi sā nirujjhati. Tassa nandinirodhā upādānanirodho upādānanirodhā bhavanirodho bhavanirodhā jātinirodho jātinirodhā jarāmaraṇaṃ sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā nirujjhanti evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa nirodho hoti . Sotena saddaṃ sutvā ... ghānena gandhaṃ ghāyitvā ... Jivhāya rasaṃ sāyitvā ... kāyena phoṭṭhabbaṃ phusitvā ... manasā dhammaṃ viññāya @Footnote: 1 Ma. sabbattha nanadī. Piyarūpe dhamme na sārajjati appiyarūpe dhamme na byāpajjati upaṭṭhitakāyasati ca viharati appamāṇacetaso tañca cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ yathābhūtaṃ pajānāti yatthassa te pāpakā akusalā dhammā aparisesā nirujjhanti . so evaṃ anurodhavirodhavippahīno yaṅkiñci vedanaṃ vedeti sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā . so taṃ vedanaṃ nābhinandati nābhivadati na ajjhosāya tiṭṭhati . tassa taṃ vedanaṃ anabhinandato anabhivadato na ajjhosāya tiṭṭhato yā vedanāsu nandi sā nirujjhati . tassa nandinirodhā upādānanirodho upādānanirodhā bhavanirodho bhavanirodhā jātinirodho jātinirodhā jarāmaraṇaṃ sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā nirujjhanti evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa nirodho hoti . imaṃ kho me tumhe bhikkhave saṅkhittena taṇhāsaṅkhayavimuttiṃ dhāretha sātiṃ pana bhikkhuṃ kevaṭṭaputtaṃ mahātaṇhājālataṇhāsaṅghāṭapaṭimukkanti. Idamavoca bhagavā attamanā te bhikkhū bhagavato bhāsitaṃ abhinandunti. Mahātaṇhāsaṅkhayasuttaṃ niṭṭhitaṃ aṭṭhamaṃ. ------------- Mahāassapurasuttaṃ [459] Evamme sutaṃ ekaṃ samayaṃ bhagavā aṅgesu viharati assapuraṃ nāma aṅgānaṃ nigamo . tatra kho bhagavā bhikkhū āmantesi bhikkhavoti . bhadanteti te bhikkhū bhagavato paccassosuṃ . bhagavā etadavoca samaṇā samaṇāti vo bhikkhave jano sañjānāti tumhe ca pana ke tumheti puṭṭhā samānā samaṇamhāti paṭijānātha tesaṃ vo bhikkhave evaṃsamaññānaṃ sataṃ evaṃpaṭiññānaṃ sataṃ ye dhammā samaṇakaraṇā ca brāhmaṇakaraṇā ca te dhamme samādāya vattissāma evanno ayaṃ amhākaṃ samaññā ca saccā bhavissati paṭiññā ca bhūtā yesañca mayaṃ cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccaya- bhesajjaparikkhāre 1- paribhuñjāma tesante kārā amhesu mahapphalā bhavissanti mahānisaṃsā amhākañcevāyaṃ pabbajjā avañjhā bhavissati saphalā saudrayāti evañhi vo bhikkhave sikkhitabbanti. [460] Katame ca bhikkhave dhammā samaṇakaraṇā ca brāhmaṇakaraṇā ca . hirottappena samannāgatā bhavissāmāti evañhi vo bhikkhave sikkhitabbanti . siyā kho pana bhikkhave tumhākaṃ evamassa hirottappenamha samannāgatā alamettāvatā katamettāvatā anuppatto no sāmaññattho natthi [2]- kañci uttariṃ karaṇīyanti tāvatakeneva ca 3- tuṭṭhiṃ āpajjeyyātha ārocayāmi vo @Footnote: 1 Ma. cīvara ... parikkhāraṃ. 2 Po. Ma. no. 3 Ma. sabbattha casaddo natthi. Bhikkhave paṭivedayāmi vo bhikkhave mā vo sāmaññatthikānaṃ sataṃ sāmaññattho parihāyi sati 1- uttariṃ karaṇīye. [461] Kiñca bhikkhave uttariṃ karaṇīyaṃ . parisuddho no kāyasamācāro bhavissati uttāno vivaṭo na ca chiddavā saṃvuto ca tāya ca pana parisuddhakāyasamācāratāya nevattānukkaṃsissāma na paraṃ vambhissāmāti evañhi vo bhikkhave sikkhitabbaṃ . siyā kho pana bhikkhave tumhākaṃ evamassa hirottappenamha samannāgatā parisuddho no kāyasamācāro alamettāvatā katamettāvatā anuppatto no sāmaññattho natthi no kiñci uttariṃ karaṇīyanti tāvatakeneva ca tuṭṭhiṃ āpajjeyyātha ārocayāmi vo bhikkhave paṭivedayāmi vo bhikkhave mā vo sāmaññatthikānaṃ sataṃ sāmaññattho parihāyi sati uttariṃ karaṇīye. [462] Kiñca bhikkhave uttariṃ karaṇīyaṃ . parisuddho no vacīsamācāro bhavissati uttāno vivaṭo na ca chiddavā saṃvuto ca tāya ca pana parisuddhavacīsamācāratāya nevattānukkaṃsissāma na paraṃ vambhissāmāti evañhi vo bhikkhave sikkhitabbaṃ . siyā kho pana bhikkhave tumhākaṃ evamassa hirottappenamha samannāgatā parisuddho no kāyasamācāro parisuddho vacīsamācāro alamettāvatā katamettāvatā anuppatto no sāmaññattho natthi no kiñci uttariṃ karaṇīyanti tāvatakeneva ca tuṭṭhiṃ āpajjeyyātha ārocayāmi @Footnote: 1 Po. sabbattha ayaṃ pāṭho natthi. Vo bhikkhave paṭivedayāmi vo bhikkhave mā vo sāmaññatthikānaṃ sataṃ sāmaññattho parihāyi sati uttariṃ karaṇīye. [463] Kiñca bhikkhave uttariṃ karaṇīyaṃ . parisuddho no manosamācāro bhavissati uttāno vivaṭo na ca chiddavā saṃvuto ca tāya ca pana parisuddhamanosamācāratāya nevattānukkaṃsissāma na paraṃ vambhissāmāti evañhi vo bhikkhave sikkhitabbaṃ . siyā kho pana bhikkhave tumhākaṃ evamassa hirottappenamha samannāgatā parisuddho no kāyasamācāro parisuddho vacīsamācāro parisuddho manosamācāro alametatāvatā katamettāvatā anuppatto no sāmaññattho natthi no kiñci uttariṃ karaṇīyanti tāvatakeneva ca tuṭṭhiṃ āpajjeyyātha ārocayāmi vo bhikkhave paṭivedayāmi vo bhikkhave mā vo sāmaññatthikānaṃ sataṃ sāmaññattho parihāyi sati uttariṃ karaṇīye. [464] Kiñca bhikkhave uttariṃ karaṇīyaṃ . parisuddho no ājīvo bhavissati uttāno vivaṭo na ca chiddavā saṃvuto ca tāya ca pana parisuddhājīvatāya nevattānukkaṃsissāma na paraṃ vambhissāmāti evañhi vo bhikkhave sikkhitabbaṃ . siyā kho pana bhikkhave tumhākaṃ evamassa hirottappenamha samannāgatā parisuddho no kāyasamācāro parisuddho vacīsamācāro parisuddho manosamācāro parisuddho ājīvo alamettāvatā katamettāvatā anuppatto no Sāmaññattho natthi no kiñci uttariṃ karaṇīyanti tāvatakeneva ca tuṭṭhiṃ āpajjeyyātha ārocayāmi vo bhikkhave paṭivedayāmi vo bhikkhave mā vo sāmaññatthikānaṃ sataṃ sāmaññattho parihāyi sati uttariṃ karaṇīye. [465] Kiñca bhikkhave uttariṃ karaṇīyaṃ . indriyesu guttadvārā bhavissāma cakkhunā rūpaṃ disvā na nimittaggāhī nānubyañjanaggāhī yatvādhikaraṇamenaṃ cakkhundriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhādomanassā pāpakā akusalā dhammā anvāssaveyyuṃ tassa saṃvarāya paṭipajjissāma rakkhissāma cakkhundriyaṃ cakkhundriye saṃvaraṃ āpajjissāma . Sotena saddaṃ sutvā ... ghānena gandhaṃ ghāyitvā ... Jivhāya rasaṃ sāyitvā ... kāyena phoṭṭhabbaṃ phusitvā ... manasā dhammaṃ viññāya na nimittaggāhī nānubyañjanaggāhī yatvādhikaraṇamenaṃ manindriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhādomanassā pāpakā akusalā dhammā anvāssaveyyuṃ tassa saṃvarāya paṭipajjissāma rakkhissāma manindriyaṃ manindriye saṃvaraṃ āpajjissāmāti evañhi vo bhikkhave sikkhitabbaṃ . Siyā kho pana bhikkhave tumhākaṃ evamassa hirottappenamha samannāgatā parisuddho no kāyasamācāro parisuddho vacīsamācāro parisuddho manosamācāro parisuddho ājīvo indriyesumha guttadvārā alamettāvatā katamettāvatā anuppatto no sāmaññattho natthi no kiñci uttariṃ karaṇīyanti tāvatakeneva Ca tuṭṭhiṃ āpajjeyyātha ārocayāmi vo bhikkhave paṭivedayāmi vo bhikkhave mā vo sāmaññatthikānaṃ sataṃ sāmaññattho parihāyi sati uttariṃ karaṇīye. [466] Kiñca bhikkhave uttariṃ karaṇīyaṃ . bhojane mattaññū bhavissāma paṭisaṅkhā yoniso āhāraṃ āharissāma neva davāya na madāya na maṇḍanāya na vibhūsanāya yāvadeva imassa kāyassa ṭhitiyā yāpanāya vihiṃsuparatiyā brahmacariyānuggahāya iti purāṇañca vedanaṃ paṭihaṅkhāma navañca vedanaṃ na uppādessāma yātrā ca no bhavissati anavajjatā ca phāsuvihāro cāti evañhi vo bhikkhave sikkhitabbaṃ . siyā kho pana bhikkhave tumhākaṃ evamassa hirottappenamha samannāgatā parisuddho no kāyasamācāro parisuddho vacīsamācāro parisuddho manosamācāro parisuddho ājīvo indriyesumha guttadvārā bhojane mattaññuno alamettāvatā katamettāvatā anuppatto no sāmaññattho natthi no kiñci uttariṃ karaṇīyanti tāvatakeneva ca tuṭṭhiṃ āpajjeyyātha ārocayāmi vo bhikkhave paṭivedayāmi vo bhikkhave mā vo sāmaññatthikānaṃ sataṃ sāmaññattho parihāyi sati uttariṃ karaṇīye. [467] Kiñca bhikkhave uttariṃ karaṇīyaṃ . jāgariyamanuyuttā bhavissāma divasaṃ caṅkamena nisajjāya āvaraṇīyehi dhammehi cittaṃ parisodhessāma rattiyā paṭhamaṃ yāmaṃ caṅkamena nisajjāya āvaraṇīyehi Dhammehi cittaṃ parisodhessāma rattiyā majjhimaṃ yāmaṃ dakkhiṇena passena sīhaseyyaṃ kappessāma pādena 1- pādaṃ accādhāya satā sampajānā uṭṭhānasaññaṃ manasikaritvā rattiyā pacchimaṃ yāmaṃ paccuṭṭhāya caṅkamena nisajjāya āvaraṇīyehi dhammehi cittaṃ parisodhessāmāti evañhi vo bhikkhave sikkhitabbaṃ . siyā kho pana bhikkhave tumhākaṃ evamassa hirottappenamha samannāgatā parisuddho no kāyasamācāro parisuddho vacīsamācāro parisuddho manosamācāro parisuddho ājīvo indriyesumha guttadvārā bhojane mattaññuno jāgariyaṃ anuyuttā alamettāvatā katamettāvatā anuppatto no sāmaññattho natthi no kiñci uttariṃ karaṇīyanti tāvatakeneva ca tuṭṭhiṃ āpajjeyyātha ārocayāmi vo bhikkhave paṭivedayāmi vo bhikkhave mā vo sāmaññatthikānaṃ sataṃ sāmaññattho parihāyi sati uttariṃ karaṇīye. [468] Kiñca bhikkhave uttariṃ karaṇīyaṃ . satisampajaññena samannāgatā bhavissāma abhikkante paṭikkante sampajānakārī ālokite vilokite sampajānakārī sammiñjite pasārite sampajānakārī saṅghāṭipattacīvaradhāraṇe sampajānakārī asite pīte khāyite sāyite sampajānakārī uccārapassāvakamme sampajānakārī gate ṭhite nisinne sutte jāgarite bhāsite tuṇhībhāve sampajānakārīti evañhi vo bhikkhave sikkhitabbaṃ . siyā kho pana bhikkhave tumhākaṃ @Footnote: 1 Ma. pāde. Evamassa hirottappenamha samannāgatā parisuddho no kāyasamācāro parisuddho vacīsamācāro parisuddho manosamācāro parisuddho ājīvo indriyesumha guttadvārā bhojane mattaññuno jāgariyaṃ anuyuttā satisampajaññena samannāgatā alamettāvatā katamettāvatā anuppatto no sāmaññattho natthi no kiñci uttariṃ karaṇīyanti tāvatakeneva ca tuṭṭhiṃ āpajjeyyātha ārocayāmi vo bhikkhave paṭivedayāmi vo bhikkhave mā vo sāmaññatthikānaṃ sataṃ sāmaññattho parihāyi sati uttariṃ karaṇīye. [469] Kiñca bhikkhave uttariṃ karaṇīyaṃ . idha bhikkhave bhikkhu vivittaṃ senāsanaṃ bhajati araññaṃ rukkhamūlaṃ pabbataṃ kandaraṃ giriguhaṃ susānaṃ vanapatthaṃ abbhokāsaṃ palālapuñjaṃ. So pacchābhattaṃ piṇḍapātapaṭikkanto nisīdati pallaṅkaṃ ābhujitvā ujuṃ kāyaṃ paṇidhāya parimukhaṃ satiṃ upaṭṭhapetvā . so abhijjhaṃ loke pahāya vigatābhijjhena cetasā viharati abhijjhāya cittaṃ parisodheti . byāpādapadosaṃ pahāya abyāpannacitto viharati sabbapāṇabhūtahitānukampī byāpādapadosā cittaṃ parisodheti . thīnamiddhaṃ pahāya vigatathīnamiddho viharati ālokasaññī sato sampajāno thīnamiddhā cittaṃ parisodheti . uddhaccakukkuccaṃ pahāya anuddhato viharati ajjhattaṃ vūpasantacitto uddhaccakukkuccā cittaṃ parisodheti . vicikicchaṃ pahāya tiṇṇavicikiccho viharati akathaṃkathī kusalesu dhammesu vicikicchāya cittaṃ parisodheti. [470] Seyyathāpi bhikkhave puriso iṇaṃ ādāya kammante payojeyya tassa te kammantā sampajjeyyuṃ 1- . so yāni ca porāṇāni iṇamūlāni tāni ca byantīkareyya siyā cassa uttariṃ avasiṭṭhaṃ dārābharaṇāya 2- . tassa evamassa ahaṃ kho pubbe iṇaṃ ādāya kammante payojesiṃ tassa me te kammantā sampajjiṃsu sohaṃ yāni ca porāṇāni tāni ca byantīakāsiṃ atthi ca pana me uttariṃ avasiṭṭhaṃ dārābharaṇāyāti . so tatonidānaṃ labhetha pāmujjaṃ adhigaccheyya somanassaṃ. {470.1} Seyyathāpi bhikkhave puriso ābādhiko assa dukkhito bāḷhagilāno bhattañcassa na chādeyya na cassa kāye balamattā . So aparena samayena tamhā ābādhā mucceyya bhattañcassa chādeyya siyā cassa kāye balamattā . Tassa evamassa ahaṃ kho pubbe ābādhiko ahosiṃ dukkhito bāḷhagilāno bhattañca me na chādesi na ca me āsi kāye balamattā somhi etarahi tamhā ābādhā mutto bhattañca me chādesi atthi ca me kāye balamattāti . so tatonidānaṃ labhetha pāmujjaṃ adhigaccheyya somanassaṃ. {470.2} Seyyathāpi bhikkhave puriso bandhanāgāre bandho 3- assa . so aparena samayena tamhā bandhanā mucceyya sotthinā abhayena na cassa kiñci bhogānaṃ vayo . tassa evamassa ahaṃ kho pubbe bandhanāgāre bandho ahosiṃ somhi @Footnote: 1 Sī. Yu. samijjheyyuṃ. 2 Po. Ma. dārabharaṇāya. 3 Ma. baddho. Etarahi tamhā bandhanā mutto sotthinā abhayena natthi ca me kiñci bhogānaṃ vayoti . so tatonidānaṃ labhetha pāmujjaṃ adhigaccheyya somanassaṃ. {470.3} Seyyathāpi bhikkhave puriso dāso assa anattādhīno parādhīno na yenakāmaṅgamo . so aparena samayena tamhā dāsabyā mucceyya attādhīno aparādhīno bhujisso yenakāmaṅgamo . tassa evamassa ahaṃ kho pubbe dāso ahosiṃ anattādhīno parādhīno na yenakāmaṅgamo somhi etarahi tamhā dāsabyā mutto attādhīno aparādhīno bhujisso yenakāmaṅgamoti . So tatonidānaṃ labhetha pāmujjaṃ adhigaccheyya somanassaṃ. {470.4} Seyyathāpi bhikkhave puriso sadhano sabhogo kantāraddhānamaggaṃ paṭipajjeyya . so aparena samayena tamhā kantārā nitthareyya sotthinā abhayena na cassa kiñci bhogānaṃ vayo . tassa evamassa ahaṃ kho pubbe sadhano sabhogo kantāraddhānamaggaṃ paṭipajjiṃ somhi etarahi tamhā kantārā nitthiṇṇo sotthinā abhayena natthi ca me kiñci bhogānaṃ vayoti . so tatonidānaṃ labhetha pāmujjaṃ adhigaccheyya somanassaṃ . evaṃ kho bhikkhave bhikkhu yathā iṇaṃ yathā rogaṃ yathā bandhanāgāraṃ yathā dāsabyaṃ yathā kantāraddhānamaggaṃ ime pañca nīvaraṇe appahīne attani samanupassati. {470.5} Seyyathāpi bhikkhave yathā ānaṇaññaṃ yathā ārogyaṃ yathā bandhanā mokkhaṃ yathā bhujissaṃ yathā khemantabhūmi 1- evameva kho bhikkhu ime pañca @Footnote: 1 Ma. khemantabhūmiṃ. Nīvaraṇe pahīne attani samanuppassati. [471] So ime pañca nīvaraṇe pahāya cetaso upakkilese paññāya dubbalīkaraṇe vivicceva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi savitakkaṃ savicāraṃ vivekajaṃ pītisukhaṃ paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati . So imameva kāyaṃ vivekajena pītisukhena abhisanneti 1- parisanneti paripūreti parippharati nāssa kiñci sabbāvato kāyassa vivekajena pītisukhena apphutaṃ hoti . seyyathāpi bhikkhave dakkho nhāpako vā nhāpakantevāsī vā kaṃsathāle nhānīyacuṇṇāni ākīritvā udakena paripphosakaṃ paripphosakaṃ sanneyya sāyaṃ nhānīyapiṇḍi sinehānuggatā sinehaparetā 2- santarabāhirā phuṭṭhā sinehena na ca paggharaṇī evameva kho bhikkhave bhikkhu imameva kāyaṃ vivekajena pītisukhena abhisanneti parisanneti paripūreti parippharati nāssa kiñci sabbāvato kāyassa vivekajena pītisukhena apphutaṃ hoti. [472] Puna caparaṃ bhikkhave bhikkhu vitakkavicārānaṃ vūpasamā ajjhattaṃ sampasādanaṃ cetaso ekodibhāvaṃ avitakkaṃ avicāraṃ samādhijaṃ pītisukhaṃ dutiyaṃ jhānaṃ upasampajja viharati . so imameva kāyaṃ samādhijena pītisukhena abhisanneti parisanneti paripūreti parippharati nāssa kiñci sabbāvato kāyassa samādhijena pītisukhena apphutaṃ hoti . seyyathāpi bhikkhave udakarahado gambhīro ubbhidodako @Footnote: 1 Yu. abhisandeti parisandetīti dissanti 2 Ma. snehānuggatā snehaparetā. Tassa nevassa puratthimāya disāya udakassa āyamukhaṃ na pacchimāya disāya udakassa āyamukhaṃ na uttarāya disāya udakassa āyamukhaṃ na dakkhiṇāya disāya udakassa āyamukhaṃ devo pana kālena kālaṃ sammādhāraṃ anupaveccheyya atha kho tamhā ca udakarahadā sītā vāridhārā ubbhijjitvā tameva udakarahadaṃ sītena vārinā abhisanneyya 1- parisanneyya paripūreyya paripphareyya nāssa kiñci sabbāvato udakarahadassa sītena vārinā apphutaṃ assa evameva kho bhikkhave bhikkhu imameva kāyaṃ samādhijena pītisukhena abhisanneti parisanneti paripūreti parippharati nāssa kiñci sabbāvato kāyassa samādhijena pītisukhena apphutaṃ hoti. [473] Puna caparaṃ bhikkhave bhikkhu pītiyā ca virāgā upekkhako ca viharati sato ca sampajāno sukhañca kāyena paṭisaṃvedeti yantaṃ ariyā ācikkhanti upekkhako satimā sukhavihārīti tatiyaṃ jhānaṃ upasampajja viharati . so imameva kāyaṃ nippītikena sukhena abhisanneti parisanneti paripūreti parippharati nāssa kiñci sabbāvato kāyassa nippītikena sukhena apphutaṃ hoti . seyyathāpi bhikkhave uppaliniyaṃ vā paduminiyaṃ vā puṇḍarīkiniyaṃ vā appekaccāni uppalāni vā padumāni vā puṇḍarīkāni vā udake jātāni udake saṃvaḍḍhāni udakānuggatāni antonimuggapositāni yāva ca aggā yāva ca @Footnote: 1 Yu. abhisandeyya parisandeyyāti dissanti. Mūlā sītena vārinā abhisannāni parisannāni paripūrāni paripphutāni nāssa kiñci sabbāvataṃ uppalānaṃ vā padumānaṃ vā puṇḍarīkānaṃ vā sītena vārinā apphutaṃ assa evameva kho bhikkhave bhikkhu imameva kāyaṃ nippītikena sukhena abhisanneti parisanneti paripūreti parippharati nāssa kiñci sabbāvato kāyassa nippītikena sukhena apphutaṃ hoti. [474] Puna caparaṃ bhikkhave bhikkhu sukhassa ca pahānā dukkhassa ca pahānā pubbeva somanassadomanassānaṃ aṭṭhaṅgamā adukkhamasukhaṃ upekkhāsatipārisuddhiṃ catutthaṃ jhānaṃ upasampajja viharati . so imameva kāyaṃ parisuddhena cetasā pariyodātena pharitvā nisinno hoti nāssa kiñci sabbāvato kāyassa parisuddhena cetasā pariyodātena apphutaṃ hoti . seyyathāpi bhikkhave puriso odātena vatthena sīsaṃ pārupitvā nisinno assa nāssa kiñci sabbāvato kāyassa odātena vatthena apphutaṃ assa evameva kho bhikkhave bhikkhu imameva kāyaṃ parisuddhena cetasā pariyodātena pharitvā nisinno hoti nāssa kiñci sabbāvato kāyassa parisuddhena cetasā pariyodātena apphutaṃ hoti. [475] So evaṃ samāhite citte parisuddhe pariyodāte anaṅgaṇe vigatūpakkilese mudubhūte kammaniye ṭhite āneñjappatte pubbenivāsānussatiñāṇāya cittaṃ abhininnāmeti . so anekavihitaṃ Pubbenivāsaṃ anussarati seyyathīdaṃ ekampi jātiṃ dvepi jātiyo .pe. Iti sākāraṃ sauddesaṃ anekavihitaṃ pubbenivāsaṃ anussarati . Seyyathāpi bhikkhave puriso sakamhā gāmā aññaṃ gāmaṃ gaccheyya tamhāpi gāmā aññaṃ gāmaṃ gaccheyya tamhāpi gāmā sakaṃyeva gāmaṃ paccāgaccheyya tassa evamassa ahaṃ kho sakamhā gāmā amuṃ gāmaṃ agañchiṃ tatra evaṃ aṭṭhāsiṃ evaṃ nisīdiṃ evaṃ abhāsiṃ evaṃ tuṇhī ahosiṃ tamhāpi gāmā amuṃ gāmaṃ agañchiṃ tatrapi evaṃ aṭṭhāsiṃ evaṃ nisīdiṃ evaṃ abhāsiṃ evaṃ tuṇhī ahosiṃ somhi tamhā gāmā sakaṃyeva gāmaṃ paccāgatoti evameva kho bhikkhave bhikkhu anekavihitaṃ pubbenivāsaṃ anussarati seyyathīdaṃ ekampi jātiṃ dvepi jātiyo .pe. iti sākāraṃ sauddesaṃ anekavihitaṃ pubbenivāsaṃ anussarati. [476] So evaṃ samāhite citte parisuddhe pariyodāte anaṅgaṇe vigatūpakkilese mudubhūte kammaniye ṭhite āneñjappatte sattānaṃ cutūpapātañāṇāya cittaṃ abhininnāmeti . so dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena satte passati cavamāne upapajjamāne hīne paṇīte suvaṇṇe dubbaṇṇe sugate duggate .pe. Yathākammūpage satte pajānāti . seyyathāpi bhikkhave dve agārā sadvārā tattha cakkhumā puriso majjhe ṭhito passeyya manusse gehaṃ pavisantepi nikkhamantepi anucaṅkamantepi anusañcarantepi Anuvicarantepi evameva kho bhikkhave bhikkhu dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena satte passati cavamāne upapajjamāne hīne paṇīte suvaṇṇe dubbaṇṇe sugate duggate .pe. yathākammūpage satte pajānāti. [477] So evaṃ samāhite citte parisuddhe pariyodāte anaṅgaṇe vigatūpakkilese mudubhūte kammaniye ṭhite āneñjappatte āsavānaṃ khayañāṇāya cittaṃ abhininnāmeti . so idaṃ dukkhanti yathābhūtaṃ pajānāti ayaṃ dukkhasamudayoti yathābhūtaṃ pajānāti ayaṃ dukkhanirodhoti yathābhūtaṃ pajānāti ayaṃ dukkhanirodhagāminī paṭipadāti yathābhūtaṃ pajānāti ime āsavāti yathābhūtaṃ pajānāti ayaṃ āsavasamudayoti yathābhūtaṃ pajānāti ayaṃ āsavanirodhoti yathābhūtaṃ pajānāti ayaṃ āsavanirodhagāminī paṭipadāti yathābhūtaṃ pajānāti. {477.1} Tassa evaṃ jānato evaṃ passato kāmāsavāpi cittaṃ vimuccati bhavāsavāpi cittaṃ vimuccati avijjāsavāpi cittaṃ vimuccati vimuttasmiṃ vimuttamiti ñāṇaṃ hoti khīṇā jāti vusitaṃ brahmacariyaṃ kataṃ karaṇīyaṃ nāparaṃ itthattāyāti pajānāti . seyyathāpi bhikkhave pabbatasaṅkhepe udakarahado accho vippasanno anāvilo tattha cakkhumā puriso tīre ṭhito passeyya sippikasambukampi 1- sakkharakaṭhalampi macchagumbampi tiṭṭhantaṃpi carantaṃpi . tassa evamassa ayaṃ kho udakarahado accho vippasanno anāvilo tatrīme sippikasambukāpi sakkharakaṭhalāpi macchagumbāpi @Footnote: 1 Ma. sippisambukampi. Tiṭṭhantipi carantipīti evameva kho bhikkhave bhikkhu idaṃ dukkhanti yathābhūtaṃ pajānāti .pe. Nāparaṃ itthattāyāti pajānāti. [478] Ayaṃ vuccati bhikkhave bhikkhu samaṇo itipi brāhmaṇo itipi nhātako itipi vedagū itipi sottiyo itipi ariyo itipi arahā itipi . kathañca bhikkhave bhikkhu samaṇo hoti . samitāssa honti pāpakā akusalā dhammā saṅkilesikā ponobbhavikā sadarā dukkhavipākā āyatiṃ jātijarāmaraṇīyā evaṃ kho bhikkhave bhikkhu samaṇo hoti. {478.1} Kathañca bhikkhave bhikkhu brāhmaṇo hoti . Bāhitāssa honti pāpakā akusalā dhammā saṅkilesikā ponobbhavikā sadarā dukkhavipākā āyatiṃ jātijarāmaraṇīyā evaṃ kho bhikkhave bhikkhu brāhmaṇo hoti. {478.2} Kathañca bhikkhave bhikkhu nhātako hoti . nhātāssa honti pāpakā akusalā dhammā saṅkilesikā ponobbhavikā sadarā dukkhavipākā āyatiṃ jātijarāmaraṇīyā evaṃ kho bhikkhave bhikkhu nhātako hoti. {478.3} Kathañca bhikkhave bhikkhu vedagū hoti. Viditāssa honti pāpakā akusalā dhammā saṅkilesikā ponobbhavikā sadarā dukkhavipākā āyatiṃ jātijarāmaraṇīyā evaṃ kho bhikkhave bhikkhu vedagū hoti. {478.4} Kathañca bhikkhave bhikkhu sottiyo hoti . nissutāssa honti pāpakā akusalā dhammā saṅkilesikā ponobbhavikā sadarā dukkhavipākā āyatiṃ jātijarāmaraṇīyā evaṃ kho bhikkhave bhikkhu sottiyo hoti. {478.5} Kathañca bhikkhave bhikkhu ariyo Hoti . ārakāssa honti pāpakā akusalā dhammā saṅkilesikā ponobbhavikā sadarā dukkhavipākā āyatiṃ jātijarāmaraṇīyā evaṃ kho bhikkhave bhikkhu ariyo hoti. {478.6} Kathañca bhikkhave bhikkhu arahā 1- hoti. Ārakāssa honti pāpakā akusalā dhammā saṅkilesikā ponobbhavikā sadarā dukkhavipākā āyatiṃ jātijarāmaraṇīyā evaṃ kho bhikkhave bhikkhu arahā 2- hotīti. Idamavoca bhagavā attamanā te bhikkhū bhagavato bhāsitaṃ abhinandunti. Mahāassapurasuttaṃ niṭṭhitaṃ navamaṃ. ---------- @Footnote: 1-2 Ma. arahaṃ. Cūḷaassapurasuttaṃ [479] Evamme sutaṃ ekaṃ samayaṃ bhagavā aṅgesu viharati assapuraṃ nāma aṅgānaṃ nigamo . tatra kho bhagavā bhikkhū āmantesi bhikkhavoti . bhadanteti te bhikkhū bhagavato paccassosuṃ . bhagavā etadavoca samaṇā samaṇāti vo bhikkhave jano sañjānāti tumhe ca pana ke tumheti puṭṭhā samānā samaṇamhāti paṭijānātha tesaṃ vo bhikkhave evaṃsamaññānaṃ sataṃ evaṃpaṭiññānaṃ sataṃ yā samaṇasāmīcipaṭipadā taṃ paṭipadaṃ paṭipajjissāma evanno ayaṃ amhākaṃ samaññā ca saccā bhavissati paṭiññā ca bhūtā yesañca mayaṃ patta cīvarapiṇḍapātasenāsana- gilānapaccayabhesajjaparikkhāre 1- paribhuñjāma tesaṃ te kārā amhesu mahapphalā bhavissanti mahānisaṃsā amhākañcevāyaṃ pabbajjā avañjhā bhavissati saphalā saudrayāti evañhi vo bhikkhave sikkhitabbaṃ. [480] Kathañca bhikkhave bhikkhu [2]- sāmīcipaṭipadaṃ paṭipanno hoti. Yassa kassaci bhikkhave bhikkhuno abhijjhālussa abhijjhā appahīnā hoti byāpannacittassa byāpādo appahīno hoti kodhanassa kodho appahīno hoti upanāhissa upanāho appahīno hoti makkhissa makkho appahīno hoti paḷāsissa paḷāso appahīno hoti issukissa issā appahīnā hoti maccharissa macchariyaṃ appahīnaṃ @Footnote: 1 Ma. cīvarapiṇḍapāta ... parikkhāraṃ. 2 Po. na. Ma. na samaṇasāmīcippaṭipadaṃ. Hoti saṭhassa sāṭheyyaṃ appahīnaṃ hoti māyāvissa māyā appahīnā hoti pāpicchassa pāpikā icchā appahīnā hoti micchādiṭṭhissa micchādiṭṭhi appahīnā hoti . imesaṃ kho ahaṃ bhikkhave samaṇamalānaṃ samaṇadosānaṃ samaṇakasāvānaṃ 1- āpāyikānaṃ ṭhānānaṃ duggativedanīyānaṃ appahānā [2]- samaṇasāmīcipaṭipadaṃ paṭipannoti na vadāmi . Seyyathāpi bhikkhave matajannāma āvudhajātaṃ ubhatodhāraṃ pītanissitaṃ tadassa saṅghāṭiyā sampārutaṃ sampalivedhitaṃ tathūpamāhaṃ bhikkhave imassa bhikkhuno pabbajjaṃ vadāmi. [481] Nāhaṃ bhikkhave saṅghāṭikassa saṅghāṭidhāraṇamattena sāmaññaṃ vadāmi . nāhaṃ bhikkhave acelakassa acelakamattena sāmaññaṃ vadāmi. Nāhaṃ bhikkhave rajojallikassa rajojallikamattena sāmaññaṃ vadāmi . Nāhaṃ bhikkhave udakorohakassa udakorohamattena 3- sāmaññaṃ vadāmi. Nāhaṃ bhikkhave rukkhamūlikassa rukkhamūlikamattena sāmaññaṃ vadāmi . nāhaṃ bhikkhave abbhokāsikassa abbhokāsikamattena sāmaññaṃ vadāmi. {481.1} Nāhaṃ bhikkhave ubbhatthakassa ubbhatthakamattena sāmaññaṃ vadāmi . nāhaṃ bhikkhave pariyāyabhattikassa pariyāyabhattikamattena sāmaññaṃ vadāmi . nāhaṃ bhikkhave mantajjhāyikassa mantajjhāyikamattena sāmaññaṃ vadāmi . nāhaṃ bhikkhave jaṭilakassa jaṭādhāraṇamattena sāmaññaṃ vadāmi . saṅghāṭikassa ce bhikkhave saṅghāṭidhāraṇamattena @Footnote: 1 Sī. Ma. Yu. samaṇakasaṭānaṃ. 2 Ma. na. 3 Po. Ma. udakorohaṇamattena. Abhijjhālussa puggalassa abhijjhā pahīyetha byāpannacittassa byāpādo pahīyetha kodhanassa kodho pahīyetha upanāhissa upanāho pahīyetha makkhissa makkho pahīyetha paḷāsissa paḷāso pahīyetha issukissa issā pahīyetha maccharissa macchariyaṃ pahīyetha saṭhassa sāṭheyyaṃ pahīyetha māyāvissa māyā pahīyetha pāpicchassa pāpikā icchā pahīyetha micchādiṭṭhissa micchādiṭṭhi pahīyetha tamenaṃ mittāmaccā ñātisālohitā jātameva naṃ saṅghāṭikaṃ kareyyuṃ saṅghāṭikattameva samādapeyyuṃ ehi tvaṃ bhadramukha saṅghāṭiko hohi saṅghāṭikassa te sato saṅghāṭidhāraṇamattena abhijjhālussa abhijjhā pahīyissati byāpannacittassa byāpādo pahīyissati {481.2} kodhanassa kodho pahīyissati upanāhissa upanāho pahīyissati makkhissa makkho pahīyissati paḷāsissa paḷāso pahīyissati issukissa issā pahīyissati maccharissa macchariyaṃ pahīyissati saṭhassa sāṭheyyaṃ pahīyissati māyāvissa māyā pahīyissati pāpicchassa pāpikā icchā pahīyissati micchādiṭṭhissa micchādiṭṭhi pahīyissatīti . yasmā ca kho ahaṃ bhikkhave saṅghāṭikampi idhekaccaṃ passāmi abhijjhāluṃ bayāpannacittaṃ kodhanaṃ upanāhiṃ makkhiṃ paḷāsiṃ issukiṃ macchariṃ saṭhaṃ māyāviṃ pāpicchaṃ micchādiṭṭhiṃ 1- tasmā na saṅghāṭikassa saṅghāṭidhāraṇamattena sāmaññaṃ vadāmi . acelakassa ce bhikkhave .pe. Rajojallikassa ce bhikkhave ... Udakorohakassa ce bhikkhave ... Rukkhamūlikassa @Footnote: 1 Ma. micachādiṭaṭhikaṃ. Ce bhikkhave ... abbhokāsikassa ce bhikkhave ... ubbhatthakassa ce bhikkhave ... pariyāyabhattikassa ce bhikkhave ... mantajjhāyikassa ce bhikkhave ... jaṭilakassa ce bhikkhave jaṭādhāraṇamattena abhijjhālussa abhijjhā pahīyetha byāpannacittassa byāpādo pahīyetha kodhanassa kodho pahīyetha upanāhissa upanāho pahīyetha makkhissa makkho pahīyetha paḷāsissa paḷāso pahīyetha issukissa issā pahīyetha maccharissa macchariyaṃ pahīyetha saṭhassa sāṭheyyaṃ pahīyetha {481.3} māyāvissa māyā pahīyetha pāpicchassa pāpikā icchā pahīyetha micchādiṭṭhissa micchādiṭṭhi pahīyetha tamenaṃ mittāmaccā ñātisālohitā jātameva naṃ jaṭilakaṃ kareyyuṃ jaṭilakattameva samādapeyyuṃ ehi tvaṃ bhadramukha jaṭilako hohi jaṭilakassa te sato jaṭādhāraṇamattena abhijjhālussa abhijjhā pahīyissati byāpannacittassa byāpādo pahīyissati kodhanassa kodho pahīyissati upanāhissa upanāho pahīyissati makkhissa makkho pahīyissati paḷāsissa paḷāso pahīyissati issukissa issā pahīyissati maccharissa macchariyaṃ pahīyissati saṭhassa sāṭheyyaṃ pahīyissati māyāvissa māyā pahīyissati pāpicchassa pāpikā icchā pahīyissati micchādiṭṭhissa micchādiṭṭhi pahīyissatīti . yasmā ca kho ahaṃ bhikkhave jaṭilakampi idhekaccaṃ passāmi abhijjhāluṃ byāpannacittaṃ kodhanaṃ upanāhiṃ makkhiṃ paḷāsiṃ issukiṃ macchariṃ saṭhaṃ māyāviṃ pāpicchaṃ micchādiṭṭhiṃ Tasmā na jaṭilakassa jaṭādhāraṇamattena sāmaññaṃ vadāmi. [482] Kathañca bhikkhave bhikkhu samaṇasāmīcipaṭipadaṃ paṭipanno hoti . yassakassaci bhikkhave bhikkhuno abhijjhālussa abhijjhā pahīnā hoti byāpannacittassa byāpādo pahīno hoti kodhanassa kodho pahīno hoti upanāhissa upanāho pahīno hoti makkhissa makkho pahīno hoti paḷāsissa paḷāso pahīno hoti issukissa issā pahīnā hoti maccharissa macchariyaṃ pahīnaṃ hoti saṭhassa sāṭheyyaṃ pahīnaṃ hoti māyāvissa māyā pahīnā hoti pāpicchassa pāpikā icchā pahīnā hoti micchādiṭṭhissa micchādiṭṭhi pahīnā hoti . imesaṃ kho [1]- bhikkhave samaṇamalānaṃ samaṇadosānaṃ samaṇakasāvānaṃ āpāyikānaṃ ṭhānānaṃ duggativedanīyānaṃ pahānā samaṇasāmīcipaṭipadaṃ paṭipannoti vadāmi. {482.1} So sabbehi imehi pāpakehi akusalehi dhammehi visuddhamattānaṃ samanupassati vimuttamattānaṃ samanupassati 2- . Tassa sabbehi imehi pāpakehi akusalehi dhammehi visuddhamattānaṃ samanupassato vimuttamattānaṃ samanupassato pāmujjaṃ jāyati pamuditassa pīti jāyati pītimanassa kāyo passambhati passaddhakāyo sukhaṃ vedeti sukhino cittaṃ samādhiyati . so mettāsahagatena cetasā ekaṃ disaṃ pharitvā viharati tathā dutiyaṃ tathā tatiyaṃ tathā catutthaṃ iti uddhamadho tiriyaṃ sabbadhi sabbattatāya sabbāvantaṃ lokaṃ mettāsahagatena cetasā vipulena mahaggatena @Footnote: 1 Ma. ahaṃ. 2 Ma. ime pāṭhā natthi. Appamāṇena averena abyāpajjhena pharitvā viharati . karuṇāsahagatena cetasā ... muditāsahagatena cetasā ... upekkhāsahagatena cetasā ekaṃ disaṃ pharitvā viharati tathā dutiyaṃ tathā tatiyaṃ tathā catutthaṃ iti uddhamadho tiriyaṃ sabbadhi sabbattatāya sabbāvantaṃ lokaṃ upekkhāsahagatena cetasā vipulena mahaggatena appamāṇena averena abyāpajjhena pharitvā viharati . seyyathāpi bhikkhave pokkharaṇī acchodakā sātodakā sītodakā setakā 1- supatitthā ramaṇīyā . puratthimāya cepi disāya puriso āgaccheyya ghammābhitatto ghammapareto kilanto tasito pipāsito. {482.2} So taṃ pokkharaṇiṃ āgamma vineyya udakapipāsaṃ vineyya ghammapariḷāhaṃ . pacchimāya cepi disāya puriso āgaccheyya ... Uttarāya cepi disāya puriso āgaccheyya ... dukkhiṇāya cepi disāya puriso āgaccheyya ... yatokuto cepi [2]- puriso āgaccheyya ghammābhitatto ghammapareto kilanto tasito pipāsito. So taṃ pokkharaṇiṃ āgamma vineyya udakapipāsaṃ vineyya ghammapariḷāhaṃ evameva kho bhikkhave khattiyakulā cepi agārasmā anagāriyaṃ pabbajito hoti . so ca tathāgatappaveditaṃ dhammavinayaṃ āgamma evaṃ mettaṃ karuṇaṃ muditaṃ upekkhaṃ bhāvetvā labhati ajjhattaṃ vūpasamaṃ [3]- samaṇasāmīcipaṭipadaṃ paṭipannoti vadāmi . Brāhmaṇakulā cepi ... vessakulā cepi ... suddakulā cepi ... Yasmākasmā cepi kulā agārasmā anagāriyaṃ pabbajito @Footnote: 1 Po. setodakā 2 Ma. naṃ. 3 Ma. ajjhattaṃ vūpasamā. Hoti. {482.3} So ca tathāgatappaveditaṃ dhammavinayaṃ āgamma evaṃ mettaṃ karuṇaṃ muditaṃ upekkhaṃ bhāvetvā labhati ajjhattaṃ vūpasamaṃ [1]- samaṇasāmīcipaṭipadaṃ paṭipannoti vadāmi . khattiyakulā cepi agārasmā anagāriyaṃ pabbajito hoti . so ca āsavānaṃ khayā anāsavaṃ cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharati āsavānaṃ khayā samaṇo hotīti vadāmi . Brāhmaṇakulā cepi ... vessakulā cepi ... suddakulā cepi ... Yasmākasmā cepi kulā agārasmā anagāriyaṃ pabbajito hoti . So ca āsavānaṃ khayā anāsavaṃ cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharati āsavānaṃ khayā samaṇo hotīti vadāmīti. {482.4} Idamavoca bhagavā attamanā te bhikkhū bhagavato bhāsitaṃ abhinandunti. Cūḷaassapurasuttaṃ niṭṭhitaṃ dasamaṃ. Mahāyamakavaggo catuttho. Tassuddānaṃ giñjakasālavanaṃ 2- parihātuṃ paññavato puna saccanisevo mukhavaṇṇapasīdattādi tasito kevaṭṭassa purajaṭilenāti. ------------ @Footnote: 1 Ma. ajjhattaṃ vūpasamā. 2 Ma. giñjakasālavanaṃ pariharituṃ paññavato puna saccakanisedho @mukhavaṇṇapasīdhanatāpindo kevaṭṭaassapurajaṭilena. Cūḷayamakavaggo ------ sāleyyakasuttaṃ [483] Evamme sutaṃ ekaṃ samayaṃ bhagavā kosalesu cārikañcaramāno mahatā bhikkhusaṅghena saddhiṃ yena sālaṃ 1- nāma kosalānaṃ brāhmaṇagāmo tadavasari . assosuṃ kho sāleyyakā brāhmaṇagahapatikā samaṇo khalu bho gotamo sakyaputto sakyakulā pabbajito kosalesu cārikañcaramāno mahatā bhikkhusaṅghena saddhiṃ sālaṃ anuppatto . taṃ kho pana bhavantaṃ gotamaṃ evaṃ kalyāṇo kittisaddo abbhuggato itipi so bhagavā arahaṃ sammāsambuddho vijjācaraṇasampanno sugato lokavidū anuttaro purisadammasārathi satthā devamanussānaṃ buddho bhagavā so imaṃ lokaṃ sadevakaṃ samārakaṃ sabrahmakaṃ sassamaṇabrāhmaṇiṃ pajaṃ sadevamanussaṃ sayaṃ abhiññā sacchikatvā pavedeti so dhammaṃ deseti ādikalyāṇaṃ majjhekalyāṇaṃ pariyosānakalyāṇaṃ sātthaṃ sabyañjanaṃ kevalaparipuṇṇaṃ parisuddhaṃ brahmacariyaṃ pakāseti sādhu kho pana tathārūpānaṃ arahataṃ dassanaṃ hotīti. {483.1} Atha kho sāleyyakā brāhmaṇagahapatikā yena bhagavā tenupasaṅkamiṃsu upasaṅkamitvā appekacce bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisidiṃsu appekacce bhagavatā saddhiṃ sammodiṃsu sammodanīyaṃ @Footnote: 1 Ma. sālā nāma. Kathaṃ sārāṇīyaṃ vītisāretvā ekamantaṃ nisīdiṃsu appekacce yena bhagavā tenañjalimpaṇāmetvā ekamantaṃ nisīdiṃsu appekacce bhagavato santike nāmagottaṃ sāvetvā ekamantaṃ nisīdiṃsu appekacce tuṇhībhūtā ekamantaṃ nisīdiṃsu . ekamantaṃ nisinnā kho sāleyyakā brāhmaṇagahapatikā bhagavantaṃ etadavocuṃ ko nu kho bho gotama hetu ko paccayo yenamidhekacce sattā kāyassa bhedā parammaraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapajjanti ko pana bho gotama hetu ko paccayo yenamidhekacce sattā kāyassa bhedā parammaraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapajjantīti. {483.2} Adhammacariyāvisamacariyāhetu kho gahapatayo evamidhekacce sattā kāyassa bhedā parammaraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapajjanti dhammacariyāsamacariyāhetu kho gahapatayo evamidhekacce sattā kāyassa bhedā parammaraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapajjantīti. {483.3} Na kho mayaṃ imassa bhoto gotamassa saṅkhittena bhāsitassa vitthārena atthaṃ avibhattassa vitthārena atthaṃ ājānāma sādhu no bhavaṃ gotamo tathā dhammaṃ desetu yathā mayaṃ imassa bhoto gotamassa saṅkhittena bhāsitassa vitthārena atthaṃ avibhattassa vitthārena atthaṃ ājāneyyāmāti . tenahi gahapatayo suṇātha sādhukaṃ manasikarotha bhāsissāmīti . evaṃ bhoti kho sāleyyakā brāhmaṇagahapatikā bhagavato paccassosuṃ. [484] Bhagavā etadavoca tividhaṃ kho gahapatayo kāyena adhammacariyāvisamacariyā hoti catubbidhaṃ vācāya adhammacariyāvisamacariyā hoti tividhaṃ manasā adhammacariyāvisamacariyā hoti. {484.1} Kathañca gahapatayo tividhaṃ kāyena adhammacariyā visamacariyā hoti . idha gahapatayo ekacco pāṇātipātī hoti luddo lohitapāṇī hatapahate niviṭṭho alajjī 1- adayāpanno sabbapāṇabhūtesu 2- . Adinnādāyī kho pana hoti yantaṃ parassa paravittūpakaraṇaṃ gāmagataṃ vā araññagataṃ vā taṃ adinnaṃ theyyasaṅkhātaṃ ādātā hoti . kāmesu micchācārī kho pana hoti yā tā māturakkhitā piturakkhitā mātāpiturakkhitā bhāturakkhitā bhaginirakkhitā ñātirakkhitā [3]- sassāmikā saparidaṇḍā antamaso mālāguḷaparikkhittāpi tathārūpāsu cārittaṃ āpajjitā hoti . Evaṃ kho gahapatayo tividhaṃ kāyena adhammacariyā visamacariyā hoti. {484.2} Kathañca gahapatayo catubbidhaṃ vācāya adhammacariyā visamacariyā hoti . idha gahapatayo ekacco musāvādī hoti sabhaggato vā parisaggato 4- vā ñātimajjhaggato vā pūgamajjhaggato vā rājakulamajjhaggato vā abhinīto sakkhiṃ puṭṭho ehambho purisa yaṃ jānāsi taṃ vadehīti . so ajānaṃ vā āha jānāmīti jānaṃ vā āha na jānāmīti apassaṃ vā āha passāmīti passaṃ vā āha na passāmīti. Iti attahetu vā parahetu vā āmisakiñcikkhahetu vā sampajānamusā bhāsitā hoti . pisuṇavāco kho pana hoti ito sutvā amutra @Footnote: 1 Po. Ma. ayaṃ pāṭho natthi. 2 Ma. pāṇabhūtesu. 3 Po. Ma. gottarakkhitā @dhammarakkhitā. 4 Ma. sabhāgato vā parisāgato vā. Akkhātā imesaṃ bhedāya amutra vā sutvā imesaṃ akkhātā amūsaṃ bhedāya iti samaggānaṃ vā bhedetā 1- bhinnānaṃ vā anuppadātā vaggārāmo vaggarato vagganandī vaggakaraṇiṃ vācaṃ bhāsitā hoti . Pharusavāco kho pana hoti yā sā vācā aṇḍakā 2- kakkasā parakaṭukā parābhisajjanī kodhasāmantā asamādhisaṃvattanikā tathārūpiṃ vācaṃ bhāsitā hoti . samphappalāpī kho pana hoti akālavādī abhūtavādī anatthavādī adhammavādī avinayavādī anidhānavatiṃ vācaṃ bhāsitā hoti akālena anapadesaṃ apariyantavatiṃ anatthasañhitaṃ . evaṃ kho gahapatayo catubbidhaṃ vācāya adhammacariyāvisamacariyā hoti. {484.3} Kathañca gahapatayo tividhaṃ manasā adhammacariyāvisamacariyā hoti . idha gahapatayo ekacco abhijjhālu hoti yantaṃ parassa paravittūpakaraṇaṃ taṃ abhijjhitā 3- hoti aho vata yaṃ parassa taṃ mama assāti . Byāpannacitto kho pana hoti paduṭṭhamanasaṅkappo ime sattā haññantu vā vajjhantu vā ucchijjantu vā [4]- mā vā ahesunti. Micchādiṭṭhiko kho pana hoti viparītadassano natthi dinnaṃ natthi yiṭṭhaṃ natthi hutaṃ natthi sukaṭadukkaṭānaṃ kammānaṃ phalaṃ vipāko natthi ayaṃ loko natthi paro loko natthi mātā natthi pitā natthi sattā opapātikā natthi loke samaṇabrāhmaṇā sammaggatā sammāpaṭipannā ye imañca lokaṃ parañca lokaṃ sayaṃ abhiññā sacchikatvā pavedentīti . evaṃ kho gahapatayo tividhaṃ manasā @Footnote: 1 Po. Ma. bhettā. 2 Ma. kaṇṭakā. 3 Ma. abhijjhātā. 4 Po. Ma. @vinassant vā . Adhammacariyā visamacariyā hoti . evaṃ adhammacariyā visamacariyāhetu kho gahapatayo evamidhekacce sattā kāyassa bhedā parammaraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapajjanti. [485] Tividhaṃ kho gahapatayo kāyena dhammacariyā samacariyā hoti. Catubbidhaṃ vācāya dhammacariyāsamacariyā hoti . tividhaṃ manasā dhammacariyāsamacariyā hoti. {485.1} Kathañca gahapatayo tividhaṃ kāyena dhammacariyāsamacariyā hoti . idha gahapatayo ekacco pāṇātipātaṃ pahāya pāṇātipātā paṭivirato hoti nihitadaṇḍo nihitasattho lajjī dayāpanno sabbapāṇabhūtahitānukampī viharati . adinnādānaṃ pahāya adinnādānā paṭivirato hoti yantaṃ parassa paravittūpakaraṇaṃ gāmagataṃ vā araññagataṃ vā na taṃ adinnaṃ theyyasaṅkhātaṃ ādātā hoti . kāmesu micchācāraṃ pahāya kāmesu micchācārā paṭivirato hoti yā tā māturakkhitā piturakkhitā mātāpiturakkhitā bhāturakkhitā bhaginirakkhitā ñātirakkhitā [1]- sassāmikā saparidaṇḍā antamaso mālāguḷaparikkhittāpi tathārūpāsu na cārittaṃ āpajjitā hoti. Evaṃ kho gahapatayo tividhaṃ kāyena dhammacariyāsamacariyā hoti. {485.2} Kathañca gahapatayo catubbidhaṃ vācāya dhammacariyā samacariyā hoti . idha gahapatayo ekacco musāvādaṃ pahāya musāvādā paṭivirato hoti sabhaggato vā parisaggato vā ñātimajjhaggato vā pūgamajjhaggato vā rājakulamajjhaggato vā abhinīto sakkhiṃ puṭṭho ehambho purisa yaṃ jānāsi taṃ vadehīti @Footnote: 1 Ma. gottarakkhitā dhammarakkhitā. So ajānaṃ vā āha na jānāmīti jānaṃ vā āha jānāmīti apassaṃ vā āha na passāmīti passaṃ vā āha passāmīti . Iti attahetu vā parahetu vā āmisakiñcikkhahetu vā na sampajānamusā bhāsitā hoti . pisuṇaṃ vācaṃ pahāya pisuṇāya vācāya paṭivirato hoti ito sutvā na amutra akkhātā imesaṃ bhedāya amutra vā sutvā na imesaṃ akkhātā amūsaṃ bhedāya iti bhinnānaṃ vā sandhātā sahitānaṃ vā anuppadātā samaggārāmo samaggarato samagganandī samaggakaraṇiṃ vācaṃ bhāsitā hoti . pharusaṃ vācaṃ pahāya pharusāya vācāya paṭivirato hoti yā sā vācā nelā kaṇṇasukhā pemanīyā hadayaṅgamā porī bahujanakantā bahujanamanāpā tathārūpiṃ vācaṃ bhāsitā hoti . samphappalāpaṃ pahāya samphappalāpā paṭivirato hoti kālavādī bhūtavādī atthavādī dhammavādī vinayavādī nidhānavatiṃ vācaṃ bhāsitā hoti kālena sāpadesaṃ pariyantavatiṃ atthasañhitaṃ . Evaṃ kho gahapatayo catubbidhaṃ vācāya dhammacariyā samacariyā hoti. {485.3} Kathañca gahapatayo tividhaṃ manasā dhammacariyā samacariyā hoti . idha gahapatayo ekacco anabhijjhālu hoti yantaṃ parassa paravittūpakaraṇaṃ taṃ nābhijjhitā hoti aho vata yaṃ parassa taṃ mama assāti. Abyāpannacitto kho pana hoti appaduṭṭhamanasaṅkappo ime sattā averā abyāpajjhā anīghā sukhī attānaṃ pariharantūti . Sammādiṭṭhiko kho pana hoti aviparītadassano atthi dinnaṃ atthi Yiṭṭhaṃ atthi hutaṃ atthi sukaṭadukkaṭānaṃ kammānaṃ phalaṃ vipāko atthi ayaṃ loko atthi paro loko atthi mātā atthi pitā atthi sattā opapātikā atthi loke samaṇabrāhmaṇā sammaggatā sammāpaṭipannā ye imañca lokaṃ parañca lokaṃ sayaṃ abhiññā sacchikatvā pavedentīti . evaṃ kho gahapatayo tividhaṃ manasā dhammacariyāsamacariyā hoti . evaṃ dhammacariyāsamacariyāhetu kho gahapatayo evamidhekacce sattā kāyassa bhedā parammaraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapajjanti. [486] Ākaṅkheyya ce gahapatayo dhammacārī samacārī aho vatāhaṃ kāyassa bhedā parammaraṇā khattiyamahāsālānaṃ sahabyataṃ upapajjeyyanti ṭhānaṃ kho panetaṃ vijjati yaṃ so kāyassa bhedā parammaraṇā khattiyamahāsālānaṃ sahabyataṃ upapajjeyya taṃ kissa hetu tathā hi so dhammacārī samacārī. {486.1} Ākaṅkheyya ce gahapatayo dhammacārī samacārī aho vatāhaṃ kāyassa bhedā parammaraṇā brāhmaṇamahāsālānaṃ .pe. Gahapatimahāsālānaṃ sahabyataṃ upapajjeyyanti ṭhānaṃ kho panetaṃ vijjati yaṃ so kāyassa bhedā parammaraṇā gahapatimahāsālānaṃ sahabyataṃ upapajjeyya taṃ kissa hetu tathā hi so dhammacārī samacārī. {486.2} Ākaṅkheyya ce gahapatayo dhammacārī samacārī aho vatāhaṃ kāyassa bhedā parammaraṇā cātummahārājikānaṃ devānaṃ sahabyataṃ upapajjeyyanti ṭhānaṃ kho Panetaṃ vijjati yaṃ so kāyassa bhedā parammaraṇā cātummahārājikānaṃ devānaṃ sahabyataṃ upapajjeyya taṃ kissa hetu tathā hi so dhammacārī samacārī. {486.3} Ākaṅkheyya ce gahapatayo dhammacārī samacārī aho vatāhaṃ kāyassa bhedā parammaraṇā tāvatiṃsānaṃ devānaṃ sahabyataṃ .pe. yāmānaṃ devānaṃ ... Tusitānaṃ devānaṃ ... Nimmānaratīnaṃ devānaṃ ... paranimmitavasavattīnaṃ devānaṃ ... brahmakāyikānaṃ devānaṃ sahabyataṃ upapajjeyyanti ṭhānaṃ kho panetaṃ vijjati yaṃ so kāyassa bhedā parammaraṇā brahmakāyikānaṃ devānaṃ sahabyataṃ upapajjeyya taṃ kissa hetu tathā hi so dhammacārī samacārī. {486.4} Ākaṅkheyya ce gahapatayo dhammacārī samacārī aho vatāhaṃ kāyassa bhedā parammaraṇā ābhānaṃ devānaṃ sahabyataṃ upapajjeyyanti ṭhānaṃ kho panetaṃ vijjati yaṃ so kāyassa bhedā parammaraṇā ābhānaṃ devānaṃ sahabyataṃ upapajjeyya taṃ kissa hetu tathā hi so dhammacārī samacārī . ākaṅkheyya ce gahapatayo dhammacārī samacārī aho vatāhaṃ kāyassa bhedā parammaraṇā parittābhānaṃ devānaṃ .pe. Appamāṇābhānaṃ devānaṃ ... ābhassarānaṃ devānaṃ ... parittasubhānaṃ devānaṃ ... appamāṇasubhānaṃ devānaṃ ... subhakiṇhakānaṃ devānaṃ ... Vehapphalānaṃ devānaṃ ... avihānaṃ devānaṃ ... Atappānaṃ devānaṃ ... Sudassānaṃ devānaṃ ... Sudassīnaṃ devānaṃ ... Akaniṭṭhakānaṃ 1- devānaṃ ... Ākāsānañcāyatanūpagānaṃ devānaṃ ... viññāṇañcāyatanūpagānaṃ @Footnote: 1 Po. Ma. akaniṭṭhānaṃ. Devānaṃ ... ākiñcaññāyatanūpagānaṃ devānaṃ ... nevasaññā- nāsaññāyatanūpagānaṃ devānaṃ sahabyataṃ upapajjeyyanti ṭhānaṃ kho panetaṃ vijjati yaṃ so kāyassa bhedā parammaraṇā nevasaññānāsaññāyatanūpagānaṃ devānaṃ sahabyataṃ upapajjeyya taṃ kissa hetu tathā hi so dhammacārī samacārī. {486.5} Ākaṅkheyya ce gahapatayo dhammacārī samacārī aho vatāhaṃ āsavānaṃ khayā anāsavaṃ cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja vihareyyanti ṭhānaṃ kho panetaṃ vijjati yaṃ so āsavānaṃ khayā anāsavaṃ cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja vihareyya taṃ kissa hetu tathā hi so dhammacārī samacārīti. [487] Evaṃ vutte sāseyyakā brāhmaṇagahapatikā bhagavantaṃ etadavocuṃ abhikkantaṃ bho gotama abhikkantaṃ bho gotama seyyathāpi bho gotama nikkujjitaṃ vā ukkujjeyya paṭicchannaṃ vā vivareyya mūḷhassa vā maggaṃ ācikkheyya andhakāre vā telapajjotaṃ dhāreyya cakkhumanto rūpāni dakkhantīti evameva bhotā gotamena anekapariyāyena dhammo pakāsito ete mayaṃ bhavantaṃ gotamaṃ saraṇaṃ gacchāma dhammañca bhikkhusaṅghañca upāsake no bhavaṃ gotamo dhāretu ajjatagge pāṇupete 1- saraṇaṅgateti. Sāleyyakasuttaṃ niṭṭhitaṃ paṭhamaṃ. -------- @Footnote: 1 Ma. sabbattha pāṇupetaṃ. Verañjakasuttaṃ [488] Evamme sutaṃ ekaṃ samayaṃ bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme . tena kho pana samayena verañjakā brāhmaṇagahapatikā sāvatthiyaṃ paṭivasanti kenacideva karaṇīyena . assosuṃ kho verañjakā brāhmaṇagahapatikā samaṇo khalu bho gotamo sakyaputto sakyakulā pabbajito sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme . taṃ kho pana bhavantaṃ gotamaṃ evaṃ kalyāṇo kittisaddo abbhuggato itipi so bhagavā arahaṃ sammāsambuddho vijjācaraṇasampanno sugato lokavidū anuttaro purisadammasārathi satthā devamanussānaṃ buddho bhagavā so imaṃ lokaṃ sadevakaṃ samārakaṃ sabrahmakaṃ sassamaṇabrāhmaṇiṃ pajaṃ sadevamanussaṃ sayaṃ abhiññā sacchikatvā pavedeti so dhammaṃ deseti ādikalyāṇaṃ majjhekalyāṇaṃ pariyosānakalyāṇaṃ sātthaṃ sabyañjanaṃ kevalaparipuṇṇaṃ parisuddhaṃ brahmacariyaṃ pakāseti sādhu kho pana tathārūpānaṃ arahataṃ dassanaṃ hotīti. {488.1} Atha kho verañjakā brāhmaṇagahapatikā yena bhagavā tenupasaṅkamiṃsu upasaṅkamitvā appekacce bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdiṃsu appekacce bhagavatā saddhiṃ sammodiṃsu sammodanīyaṃ kathaṃ sārāṇīyaṃ vītisāretvā ekamantaṃ nisīdiṃsu appekacce yena bhagavā tenañjalimpaṇāmetvā ekamantaṃ nisīdiṃsu appekacce bhagavato Santike nāmagottaṃ sāvetvā ekamantaṃ nisīdiṃsu appekacce tuṇhībhūtā ekamantaṃ nisīdiṃsu . ekamantaṃ nisinnā kho verañjakā brāhmaṇagahapatikā bhagavantaṃ etadavocuṃ ko nu kho bho gotama hetu ko paccayo yenamidhekacce sattā kāyassa bhedā parammaraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapajjanti ko pana bho gotama hetu ko paccayo yenamidhekacce sattā kāyassa bhedā parammaraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapajjantīti. {488.2} Adhammacariyā visamacariyāhetu kho gahapatayo evamidhekacce sattā kāyassa bhedā parammaraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapajjanti dhammacariyāsamacariyāhetu kho gahapatayo evamidhekacce sattā kāyassa bhedā parammaraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapajjantīti. {488.3} Na kho mayaṃ imassa bhoto gotamassa saṅkhittena bhāsitassa vitthārena atthaṃ avibhattassa vitthārena atthaṃ ājānāma sādhu kho pana bhavaṃ gotamo tathā dhammaṃ desetu yathā mayaṃ imassa bhoto gotamassa saṅkhittena bhāsitassa vitthārena atthaṃ avibhattassa vitthārena atthaṃ ājāneyyāmāti . tenahi gahapatayo suṇātha sādhukaṃ manasikarotha bhāsissāmīti . evaṃ bhoti kho verañjakā brāhmaṇagahapatikā bhagavato paccassosuṃ. [489] Bhagavā etadavoca tividhaṃ kho gahapatayo kāyena adhammacārī visamacārī hoti catubbidhaṃ vācāya adhammacārī visamacārī hoti tividhaṃ manasā adhammacārī visamacārī hoti. {489.1} Kathañca gahapatayo tividhaṃ kāyena adhammacārī visamacārī hoti. Idha gahapatayo ekacco pāṇātipātī hoti luddo lohitapāṇī hatapahate niviṭṭho alajjī adayāpanno sabbapāṇabhūtesu . adinnādāyī kho pana hoti yantaṃ parassa paravittūpakaraṇaṃ taṃ adinnaṃ theyyasaṅkhātaṃ ādātā hoti . kāmesu micchācārī kho pana hoti yā tā māturakkhitā .pe. Tathārūpāsu cārittaṃ āpajjitā hoti . Evaṃ kho gahapatayo tividhaṃ kāyena adhammacārī visamacārī hoti. {489.2} Kathañca gahapatayo catubbidhaṃ vācāya adhammacārī visamacārī hoti . idha gahapatayo ekacco musāvādī hoti .pe. Sampajānamusā bhāsitā hoti . pisuṇavāco kho pana hoti ito sutvā amutra akkhātā .pe. vaggakaraṇiṃ vācaṃ bhāsitā hoti . Pharusavāco kho pana hoti yā sā vācā aṇḍakā kakkasā .pe. Tathārūpiṃ vācaṃ bhāsitā hoti . samphappalāpī kho pana hoti akālavādī abhūtavādī .pe. apariyantavatiṃ anatthasañhitaṃ . Evaṃ kho gahapatayo catubbidhaṃ vācāya adhammacārī visamacārī hoti. {489.3} Kathañca gahapatayo tividhaṃ manasā adhammacārī visamacārī hoti . idha gahapatayo ekacco abhijjhālu hoti .pe. taṃ mama assāti . byāpannacitto kho pana hoti paduṭṭhamanasaṅkappo ime sattā haññantu vā .pe. mā vā ahesunti . micchādiṭṭhiko kho pana hoti viparītadassano natthi dinnaṃ natthi yiṭṭhaṃ natthi hutaṃ .pe. sacchikatvā pavedentīti . Evaṃ kho gahapatayo tividhaṃ manasā adhammacārī visamacārī hoti . Evaṃ adhammacariyāvisamacariyāhetu kho gahapatayo evamidhekacce sattā kāyassa bhedā parammaraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapajjanti. [490] Tividhaṃ kho pana gahapatayo kāyena dhammacārī samacārī hoti catubbidhaṃ vācāya dhammacārī samacārī hoti tividhaṃ manasā dhammacārī samacārī hoti. {490.1} Kathañca gahapatayo tividhaṃ kāyena dhammacārī samacārī hoti . idha gahapatayo ekacco pāṇātipātaṃ pahāya pāṇātipātā paṭivirato hoti nihitadaṇḍo nihitasattho .pe. sabbapāṇabhūtahitānukampī viharati . adinnādānaṃ pahāya adinnādānā paṭivirato hoti yantaṃ parassa paravittūpakaraṇaṃ na taṃ adinnaṃ theyyasaṅkhātaṃ ādātā hoti . Kāmesu micchācāraṃ pahāya .pe. tathārūpāsu na cārittaṃ āpajjitā hoti. Evaṃ kho gahapatayo tividhaṃ kāyena dhammacārī samacārī hoti. {490.2} Kathañca gahapatayo catubbidhaṃ vācāya dhammacārī samacārī hoti . idha gahapatayo ekacco musāvādaṃ pahāya musāvādā paṭivirato hoti sabhaggato vā .pe. na sampajānamusā bhāsitā hoti . pisuṇaṃ vācaṃ pahāya pisuṇāya vācāya paṭivirato .pe. Samaggakaraṇiṃ vācaṃ bhāsitā hoti . pharusaṃ vācaṃ pahāya .pe. tathārūpiṃ 1- vācaṃ bhāsitā hoti. Samphappalāpaṃ pahāya .pe. kālena sāpadesaṃ pariyantavatiṃ atthasañhitaṃ. @Footnote: 1 Po. Ma. tathārūpaṃ. Evaṃ kho gahapatayo catubbidhaṃ vācāya dhammacārī samacārī hoti. {490.3} Kathañca gahapatayo tividhaṃ manasā dhammacārī samacārī hoti . idha gahapatayo ekacco anabhijjhālu hoti yantaṃ parassa paravittūpakaraṇaṃ taṃ nābhijjhitā hoti aho vata yaṃ parassa taṃ mama assāti. Abyāpannacitto kho pana hoti appaduṭṭhamanasaṅkappo ime sattā averā abyāpajjhā anīghā sukhī attānaṃ pariharantūti . sammādiṭṭhiko kho pana hoti aviparītadassano atthi dannaṃ atthi yiṭṭhaṃ .pe. sayaṃ abhiññā sacchikatvā pavedentīti . evaṃ kho gahapatayo tividhaṃ manasā dhammacārī samacārī hoti. {490.4} Evaṃ dhammacariyāsamacariyāhetu kho gahapatayo evamidhekacce sattā kāyassa bhedā parammaraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapajjanti. [491] Ākaṅkheyya ce gahapatayo dhammacārī samacārī aho vatāhaṃ kāyassa bhedā parammaraṇā khattiyamahāsālānaṃ sahabyataṃ upapajjeyyanti ṭhānaṃ kho panetaṃ vijjati yaṃ so kāyassa bhedā parammaraṇā khattiyamahāsālānaṃ sahabyataṃ upapajjeyya taṃ kissa hetu tathā hi so dhammacārī samacārī. {491.1} Ākaṅkheyya ce gahapatayo dhammacārī samacārī aho vatāhaṃ kāyassa bhedā parammaraṇā brāhmaṇamahāsālānaṃ .pe. Gahapatimahāsālānaṃ sahabyataṃ upapajjeyyanti ṭhānaṃ kho panetaṃ vijjati yaṃ so kāyassa bhedā parammaraṇā gahapatimahāsālānaṃ sahabyataṃ upapajjeyya taṃ kissa hetu tathā hi so dhammacārī samacārī. {491.2} Ākaṅkheyya ce gahapatayo dhammacārī samacārī aho vatāhaṃ kāyassa bhedā parammaraṇā cātummahārājikānaṃ devānaṃ sahabyataṃ upapajjeyyanti ṭhānaṃ kho panetaṃ vijjati yaṃ so kāyassa bhedā parammaraṇā cātummahārājikānaṃ devānaṃ sahabyataṃ upapajjeyya taṃ kissa hetu tathā hi so dhammacārī samacārī. {491.3} Ākaṅkheyya ce gahapatayo dhammacārī samacārī aho vatāhaṃ kāyassa bhedā parammaraṇā tāvatiṃsānaṃ devānaṃ .pe. Yāmānaṃ devānaṃ ... tusitānaṃ devānaṃ ... nimmānaratīnaṃ devānaṃ ... paranimmitavasavattīnaṃ devānaṃ ... brahmakāyikānaṃ devānaṃ sahabyataṃ upapajjeyyanti ṭhānaṃ kho panetaṃ vijjati yaṃ so kāyassa bhedā parammaraṇā brahmakāyikānaṃ devānaṃ sahabyataṃ upapajjeyya taṃ kissa hetu tathā hi so dhammacārī samacārī. {491.4} Ākaṅkheyya ce gahapatayo dhammacārī samacārī aho vatāhaṃ kāyassa bhedā parammaraṇā ābhānaṃ devānaṃ sahabyataṃ upapajjeyyanti ṭhānaṃ kho panetaṃ vijjati yaṃ so kāyassa bhedā parammaraṇā ābhānaṃ devānaṃ sahabyataṃ upapajjeyya taṃ kissa hetu tathā hi so dhammacārī samacārī. {491.5} Ākaṅkheyya ce gahapatayo dhammacārī samacārī aho vatāhaṃ kāyassa bhedā parammaraṇā parittābhānaṃ devānaṃ .pe. Appamāṇābhānaṃ devānaṃ ... ābhassarānaṃ devānaṃ ... parittasubhānaṃ devānaṃ ... appamāṇasubhānaṃ devānaṃ ... subhakiṇhakānaṃ Devānaṃ ... vehapphalānaṃ devānaṃ ... Avihānaṃ devānaṃ ... Atappānaṃ devānaṃ ... sudassānaṃ devānaṃ ... Sudassīnaṃ devānaṃ ... Akaniṭṭhakānaṃ devānaṃ ... ākāsānañcāyatanūpagānaṃ devānaṃ ... Viññāṇañcāyatanūpagānaṃ devānaṃ ... ākiñcaññāyatanūpagānaṃ devānaṃ ... nevasaññānāsaññāyatanūpagānaṃ devānaṃ sahabyataṃ upapajjeyyanti ṭhānaṃ kho panetaṃ vijjati yaṃ so kāyassa bhedā parammaraṇā nevasaññānāsaññāyatanūpagānaṃ devānaṃ sahabyataṃ upapajjeyya taṃ kissa hetu tathā hi so dhammacārī samacārī. {491.6} Ākaṅkheyya ce gahapatayo dhammacārī samacārī aho vatāhaṃ āsavānaṃ khayā anāsavaṃ cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja vihareyyanti ṭhānaṃ kho panetaṃ vijjati yaṃ so āsavānaṃ khayā anāsavaṃ cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja vihareyya taṃ kissa hetu tathā hi so dhammacārī samacārīti. [492] Evaṃ vutte verañjakā brāhmaṇagahapatikā bhagavantaṃ etadavocuṃ abhikkantaṃ bho gotama abhikkantaṃ bho gotama seyyathāpi bho gotama nikkujjitaṃ vā ukkujjeyya paṭicchannaṃ vā vivareyya mūḷhassa vā maggaṃ ācikkheyya andhakāre vā telapajjotaṃ dhāreyya cakkhumanto rūpāni dakkhantīti evameva bhotā gotamena anekapariyāyena dhammo pakāsito ete mayaṃ bhavantaṃ gotamaṃ saraṇaṃ Gacchāma dhammañca bhikkhusaṅghañca upāsake no bhavaṃ gotamo dhāretu ajjatagge pāṇupete saraṇaṅgateti. Verañjakasuttaṃ niṭṭhitaṃ dutiyaṃ. ---------- Mahāvedallasuttaṃ [493] Evamme sutaṃ ekaṃ samayaṃ bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme . atha kho āyasmā mahākoṭṭhiko sāyaṇhasamayaṃ paṭisallānā vuṭṭhito yenāyasmā sārīputto tenupasaṅkami upasaṅkamitvā āyasmatā sārīputtena saddhiṃ sammodi sammodanīyaṃ kathaṃ sārāṇīyaṃ vītisāretvā ekamantaṃ nisīdi. [494] Ekamantaṃ nisinno kho āyasmā mahākoṭṭhiko āyasmantaṃ sārīputtaṃ etadavoca duppañño duppaññoti āvuso vuccati kittāvatā nu kho āvuso duppaññoti vuccatīti . Nappajānāti nappajānātīti kho āvuso tasmā duppaññoti vuccati kiñca nappajānāti idaṃ dukkhanti nappajānāti ayaṃ dukkhasamudayoti nappajānāti ayaṃ dukkhanirodhoti nappajānāti ayaṃ dukkhanirodhagāminī paṭipadāti nappajānāti nappajānāti nappajānātīti kho āvuso tasmā duppaññoti vuccatīti. {494.1} Sādhāvusoti kho āyasmā mahākoṭṭhiko āyasmato sārīputtassa bhāsitaṃ abhinanditvā anumoditvā āyasmantaṃ sārīputtaṃ uttariṃ pañhaṃ apucchi paññavā paññavāti āvuso vuccati kittāvatā nu kho āvuso paññavāti vuccatīti . pajānāti pajānātīti kho āvuso tasmā paññavāti vuccati kiñca pajānāti idaṃ dukkhanti pajānāti ayaṃ dukkhasamudayoti pajānāti ayaṃ Dukkhanirodhoti pajānāti ayaṃ dukkhanirodhagāminī paṭipadāti pajānāti pajānāti pajānātīti kho āvuso tasmā paññavāti vuccatīti . Viññāṇaṃ viññāṇanti āvuso vuccati kittāvatā nu kho āvuso viññāṇanti vuccatīti . vijānāti vijānātīti kho āvuso tasmā viññāṇanti vuccati kiñca vijānāti sukhantipi vijānāti dukkhantipi vijānāti adukkhamasukhantipi vijānāti vijānāti vijānātīti kho āvuso tasmā viññāṇanti vuccatīti. {494.2} Yā cāvuso paññā yañca viññāṇaṃ ime dhammā saṃsaṭṭhā udāhu visaṃsaṭṭhā labbhā ca panimesaṃ dhammānaṃ vinibbhujitvā vinibbhujitvā nānākaraṇaṃ paññāpetunti. {494.3} Yā cāvuso paññā yañca viññāṇaṃ ime dhammā saṃsaṭṭhā no visaṃsaṭṭhā na ca labbhā imesaṃ dhammānaṃ vinibbhujitvā vinibbhujitvā nānākaraṇaṃ paññāpetuṃ yañca āvuso pajānāti taṃ vijānāti yaṃ vijānāti taṃ pajānāti tasmā ime dhammā saṃsaṭṭhā no visaṃsaṭṭhā na ca labbhā imesaṃ dhammānaṃ vinibbhujitvā vinibbhujitvā nānākaraṇaṃ paññāpetunti. {494.4} Yā cāvuso paññā yañca viññāṇaṃ imesaṃ dhammānaṃ saṃsaṭṭhānaṃ no visaṃsaṭṭhānaṃ kiṃ nānākaraṇanti . yā cāvuso paññā yañca viññāṇaṃ imesaṃ dhammānaṃ saṃsaṭṭhānaṃ no visaṃsaṭṭhānaṃ paññā bhāvetabbā viññāṇaṃ pariññeyyaṃ idaṃ nesaṃ nānākaraṇanti. [495] Vedanā vedanāti āvuso vuccati kittāvatā nu kho Āvuso vedanāti vuccatīti . vedeti vedetīti kho āvuso tasmā vedanāti vuccati kiñca vedeti sukhampi vedeti dukkhampi vedeti adukkhamasukhampi vedeti vedeti vedetīti kho āvuso tasmā vedanāti vuccatīti . saññā saññāti āvuso vuccati kittāvatā nu kho āvuso saññāti vuccatīti . sañjānāti sañjānātīti kho āvuso tasmā saññāti vuccati kiñca sañjānāti nīlakampi sañjānāti pītakampi sañjānāti lohitakampi sañjānāti odātampi sañjānāti sañjānāti sañjānātīti kho āvuso tasmā saññāti vuccatīti. {495.1} Yā cāvuso vedanā yā ca saññā yañca viññāṇaṃ ime dhammā saṃsaṭṭhā udāhu visaṃsaṭṭhā labbhā ca panimesaṃ dhammānaṃ vinibbhujitvā vinibbhujitvā nānākaraṇaṃ paññāpetunti . Yā cāvuso vedanā yā ca saññā yañca viññāṇaṃ ime dhammā saṃsaṭṭhā no visaṃsaṭṭhā na ca labbhā imesaṃ dhammānaṃ vinibbhujitvā vinibbhujitvā nānākaraṇaṃ paññāpetuṃ yaṃ cāvuso vedeti taṃ sañjānāti yaṃ vijānāti taṃ vijānāti tasmā ime dhammā saṃsaṭṭhā no visaṃsaṭṭhā na ca labbhā imesaṃ dhammānaṃ vinibbhujitvā vinibbhujitvā nānākaraṇaṃ paññāpetunti. [496] Nissaṭṭhena hāvuso pañcahi indriyehi parisuddhena manoviññāṇena kiṃ neyyanti . nissaṭṭhena ca āvuso pañcahi indriyehi parisuddhena manoviññāṇena ananto ākāsoti Ākāsānañcāyatanaṃ neyyaṃ anantaṃ viññāṇanti viññāṇañcāyatanaṃ neyyaṃ natthi kiñcīti ākiñcaññāyatanaṃ neyyanti . neyyaṃ panāvuso dhammaṃ kena jānātīti 1- . neyyaṃ kho āvuso dhammaṃ paññācakkhunā jānātīti 2- . paññā panāvuso kimatthiyāti . paññā kho āvuso abhiññatthā pariññatthā pahānatthāti. [497] Katī panāvuso paccayā sammādiṭṭhiyā uppādāyāti . Dve kho āvuso paccayā sammādiṭṭhiyā uppādāya parato ca ghoso yoniso ca manasikāro ime kho āvuso dve paccayā sammādiṭṭhiyā uppādāyāti . katīhi panāvuso aṅgehi anuggahitā sammādiṭṭhi cetovimuttiphalā ca hoti cetovimuttiphalānisaṃsā ca paññāvimuttiphalā ca hoti paññāvimuttiphalānisaṃsā cāti. {497.1} Pañcahi kho āvuso aṅgehi anuggahitā sammādiṭṭhi cetovimuttiphalā ca hoti cetovimuttiphalānisaṃsā ca paññāvimuttiphalā ca hoti paññāvimuttiphalānisaṃsā ca idhāvuso sammādiṭṭhi sīlānuggahitā ca hoti sutānuggahitā ca hoti sākacchānuggahitā ca hoti samathānuggahitā ca hoti vipassanānuggahitā ca hoti imehi kho āvuso pañcahaṅgehi anuggahitā sammādiṭṭhi cetovimuttiphalā ca hoti cetovimuttiphalānisaṃsā ca paññāvimuttiphalā ca hoti paññāvimuttiphalānisaṃsā cāti. [498] Katī panāvuso bhavāti . tayome āvuso bhavā @Footnote: 1-2 Ma. pajānātīti. Kāmabhavo rūpabhavo arūpabhavo cāti . kathaṃ panāvuso āyatiṃ punabbhavābhinibbatti hotīti . avijjānīvaraṇānaṃ kho āvuso sattānaṃ taṇhāsaññojanānaṃ tatratatrābhinandanā evaṃ āyatiṃ punabbhavābhinibbatti hotīti . kathaṃ panāvuso āyatiṃ punabbhavābhinibbatti na hotīti . avijjāvirāgā kho āvuso vijjuppādā taṇhānirodhā evaṃ āyatiṃ punabbhavābhinibbatti na hotīti. [499] Katamaṃ panāvuso paṭhamaṃ jhānanti . idhāvuso bhikkhu vivicceva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi savitakkaṃ savicāraṃ vivekajaṃ pītisukhaṃ paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati idaṃ vuccatāvuso paṭhamaṃ jhānanti . paṭhamaṃ panāvuso jhānaṃ kataṅgikanti . paṭhamaṃ kho āvuso jhānaṃ pañcaṅgikaṃ idhāvuso paṭhamaṃ jhānaṃ pañcaṅgikaṃ samāpannassa bhikkhuno vitakko ca vattati vicāro ca pīti ca sukhañca cittekaggatā ca paṭhamaṃ kho āvuso jhānaṃ evaṃ pañcaṅgikanti . Paṭhamaṃ panāvuso jhānaṃ kataṅgavippahīnaṃ kataṅgasamannāgatanti . paṭhamaṃ kho āvuso jhānaṃ pañcaṅgavippahīnaṃ pañcaṅgasamannāgataṃ idhāvuso paṭhamaṃ jhānaṃ samāpannassa bhikkhuno kāmachando pahīno hoti byāpādo pahīno hoti thīnamiddhaṃ pahīnaṃ hoti uddhacca kukkuccaṃ pahīnaṃ hoti vicikicchā pahīnā hoti vitakko ca vattati vicāro ca pīti ca sukhaṃ ca cittekaggatā ca paṭhamaṃ kho āvuso jhānaṃ evaṃ pañcaṅgavippahīnaṃ pañcaṅgasamannāgatanti. [500] Pañcimāni āvuso indriyāni nānāvisayāni nānāgocarāni na aññamaññassa gocaravisayaṃ paccanubhonti seyyathīdaṃ cakkhundriyaṃ sotindriyaṃ ghānindriyaṃ jivhindriyaṃ kāyindriyaṃ imesaṃ kho āvuso pañcannaṃ indriyānaṃ nānāvisayānaṃ nānāgocarānaṃ na aññamaññassa gocaravisayaṃ paccanubhontānaṃ kiṃ paṭisaraṇaṃ ko ca nesaṃ gocaravisayaṃ paccanubhotīti . pañcimāni āvuso indriyāni nānāvisayāni nānāgocarāni na aññamaññassa gocaravisayaṃ paccanubhonti seyyathīdaṃ cakkhundriyaṃ sotindriyaṃ ghānindriyaṃ jivhindriyaṃ kāyindriyaṃ imesaṃ kho āvuso pañcannaṃ indriyānaṃ nānāvisayānaṃ nānāgocarānaṃ na aññamaññassa gocaravisayaṃ paccanubhontānaṃ mano paṭisaraṇaṃ mano ca nesaṃ gocaravisayaṃ paccanubhotīti. [501] Pañcimāni āvuso indriyāni seyyathīdaṃ cakkhundriyaṃ sotindriyaṃ ghānindriyaṃ jivhindriyaṃ kāyindriyaṃ imāni kho āvuso pañcindriyāni kiṃ paṭicca tiṭṭhantīti . pañcimāni āvuso indriyāni seyyathīdaṃ cakkhundriyaṃ sotindriyaṃ ghānindriyaṃ jivhindriyaṃ kāyindriyaṃ imāni kho āvuso pañcindriyāni āyuṃ paṭicca tiṭṭhantīti . āyu panāvuso kiṃ paṭicca tiṭṭhatīti . āyu usmaṃ paṭicca tiṭṭhatīti . Usmā panāvuso kiṃ paṭicca tiṭṭhatīti . usmā āyuṃ paṭicca tiṭṭhatīti . idāneva kho mayaṃ āyasmato sārīputtassa bhāsitaṃ evaṃ ājānāma āyu usmaṃ paṭicca tiṭṭhatīti idāneva kho mayaṃ Āyasmato sārīputtassa bhāsitaṃ evaṃ ājānāma usmā āyuṃ paṭicca tiṭṭhatīti . yathākathaṃ panāvuso imassa bhāsitassa attho daṭṭhabboti . tenahāvuso upamante karissāmi upamāyapidhekacce viññū [1]- bhāsitassa atthaṃ ājānanti seyyathāpi āvuso telappadīpassa jhāyato acciṃ paṭicca ābhā paññāyati ābhaṃ paṭicca acci paññāyati evameva kho āyu usmaṃ paṭicca tiṭṭhati usmā āyuṃ paṭicca tiṭṭhatīti . teva nu kho āvuso āyusaṅkhārā te vedanīyā dhammā udāhu aññe āyusaṅkhārā aññe vedanīyā dhammāti . na kho āvuso teva āyusaṅkhārā te vedanīyā dhammā te āvuso āyusaṅkhārā abhavissaṃsu te vedanīyā dhammā nayidaṃ saññāvedayitanirodhaṃ samāpannassa bhikkhuno vuṭṭhānaṃ paññāyetha yasmā ca kho aññe āyusaṅkhārā aññe vedanīyā dhammā tasmā saññāvedayitanirodhaṃ samāpannassa bhikkhuno vuṭṭhānaṃ paññāyatīti. [502] Yadā nu kho āvuso imaṃ kāyaṃ katī dhammā jahanti athāyaṃ kāyo ujjhito avakkhitto seti yathā kaṭṭhaṃ acetananti . Yadā kho āvuso imaṃ kāyaṃ tayo dhammā jahanti āyu usmā ca viññāṇaṃ athāyaṃ kāyo ujjhito avakkhitto seti yathā kaṭṭhaṃ acetananti . yo 2- cāyaṃ āvuso mato kālakato yo cāyaṃ bhikkhu saññāvedayitanirodhasamāpanno imesaṃ kiṃ nānākaraṇanti . Yo cāyaṃ āvuso mato kālakato tassa kāyasaṅkhārā niruddhā @Footnote: 1 Ma. purisā. 2 Ma. yvāyaṃ. Paṭippassaddhā vacīsaṅkhārā niruddhā paṭippassaddhā cittasaṅkhārā niruddhā paṭippassaddhā āyu parikkhīṇā usmā vūpasantā indriyāni paribhinnāni yo cāyaṃ bhikkhu saññāvedayitanirodhaṃ samāpanno tassapi kāyasaṅkhārā niruddhā paṭippassaddhā vacīsaṅkhārā niruddhā paṭippassaddhā cittasaṅkhārā niruddhā paṭippassaddhā āyu apparikkhīṇā usmā avūpasantā indriyāni vippasannāni yo cāyaṃ āvuso mato kālakato yo cāyaṃ bhikkhu saññāvedayitanirodhaṃ samāpanno idaṃ nesaṃ nānākaraṇanti. [503] Katī panāvuso paccayā adukkhamasukhāya cetovimuttiyā samāpattiyāti . cattāro kho āvuso paccayā adukkhamasukhāya cetovimuttiyā samāpattiyā idhāvuso bhikkhu sukhassa ca pahānā dukkhassa ca pahānā pubbeva somanassadomanassānaṃ aṭṭhaṅgamā adukkhamasukhaṃ upekkhāsatipārisuddhiṃ catutthaṃ jhānaṃ upasampajja viharati ime kho āvuso cattāro paccayā adukkhamasukhāya cetovimuttiyā samāpattiyāti . katī panāvuso paccayā animittāya cetovimuttiyā samāpattiyāti . dve kho āvuso paccayā animittāya cetovimuttiyā samāpattiyā sabbanimittānañca amanasikāro animittāya ca dhātuyā manasikāro ime kho āvuso dve paccayā animittāya cetovimuttiyā samāpattiyāti . katī panāvuso paccayā animittāya cetovimuttiyā ṭhitiyāti . tayo kho āvuso paccayā animittāya Cetovimuttiyā ṭhitiyā sabbanimittānañca amanasikāro animittāya ca dhātuyā manasikāro pubbe ca abhisaṅkhāro ime kho āvuso tayo paccayā animittāya cetovimuttiyā ṭhitiyāti . katī panāvuso paccayā animittāya cetovimuttiyā vuṭṭhānāyāti . dve kho āvuso paccayā animittāya cetovimuttiyā vuṭṭhānāya sabbanimittānañca manasikāro animittāya ca dhātuyā amanasikāro ime kho āvuso dve paccayā animittāya cetovimuttiyā vuṭṭhānāyāti. [504] Yā cāyaṃ āvuso appamāṇā cetovimutti yā ca ākiñcaññā cetovimutti yā ca suññatā cetovimutti yā ca animittā cetovimutti ime dhammā nānatthā ceva nānābyañjanā ca udāhu ekatthā byañjanameva nānanti . yā cāyaṃ āvuso appamāṇā cetovimutti yā ca ākiñcaññā cetovimutti yā ca suññatā cetovimutti yā ca animittā cetovimutti atthi kho āvuso pariyāyo yaṃ pariyāyaṃ āgamma ime dhammā nānatthā ceva nānābyañjanā ca atthi ca āvuso pariyāyo yaṃ pariyāyaṃ āgamma ime dhammā ekatthā byañjanameva nānaṃ . katamo cāvuso pariyāyo yaṃ pariyāyaṃ āgamma ime dhammā nānatthā ceva nānābyañjanā ca idhāvuso bhikkhu mettāsahagatena cetasā ekaṃ disaṃ pharitvā viharati tathā dutiyaṃ tathā tatiyaṃ tathā catutthaṃ iti uddhamadho tiriyaṃ sabbadhi sabbattatāya sabbāvantaṃ lokaṃ mettāsahagatena Cetasā vipulena mahaggatena appamāṇena averena abyāpajjhena pharitvā viharati karuṇāsahagatena ... muditāsahagatena ... Upekkhāsahagatena cetasā ekaṃ disaṃ pharitvā viharati tathā dutiyaṃ tathā tatiyaṃ tathā catutthaṃ iti uddhamadho tiriyaṃ sabbadhi sabbattatāya sabbāvantaṃ lokaṃ upekkhāsahagatena cetasā vipulena mahaggatena appamāṇena averena abyāpajjhena pharitvā viharati ayaṃ vuccatāvuso appamāṇā cetovimutti . katamā cāvuso ākiñcaññā cetovimutti idhāvuso bhikkhu sabbaso viññāṇañcāyatanaṃ samatikkamma natthi kiñcīti ākiñcaññāyatanaṃ upasampajja viharati ayaṃ vuccatāvuso ākiñcaññā cetovimutti. {504.1} Katamā cāvuso suññatā cetovimutti idha āvuso bhikkhu araññagato vā rukkhamūlagato vā suññāgāragato vā iti paṭisañcikkhati suññamidaṃ attena vā attaniyena vāti ayaṃ vuccatāvuso suññatā cetovimutti . katamā cāvuso animittā cetovimutti idhāvuso bhikkhu sabbanimittānaṃ amanasikārā animittaṃ cetosamādhiṃ upasampajja viharati ayaṃ vuccatāvuso animittā cetovimutti . ayaṃ kho āvuso pariyāyo yaṃ pariyāyaṃ āgamma ime dhammā nānatthā ceva nānābyañjanā ca . katamo cāvuso pariyāyo yaṃ pariyāyaṃ āgamma ime dhammā ekatthā byañjanameva nānaṃ rāgo kho āvuso pamāṇakaraṇo doso pamāṇakaraṇo moho pamāṇakaraṇo te khīṇāsavassa bhikkhuno Pahīnā ucchinnamūlā tālāvatthukatā anabhāvaṅgatā āyatiṃ anuppādadhammā . yāvatā kho āvuso appamāṇā cetovimuttiyo akuppā tāsaṃ cetovimutti aggamakkhāyati sā kho panākuppā cetovimutti suññā rāgena suññā dosena suññā mohena . Rāgo kho āvuso kiñcano doso kiñcano moho kiñcano te khīṇāsavassa bhikkhuno pahīnā ucchinnamūlā tālāvatthukatā anabhāvaṅgatā āyatiṃ anuppādadhammā . yāvatā kho āvuso ākiñcaññā cetovimuttiyo akuppā tāsaṃ cetovimutti aggamakkhāyati sā kho panākuppā cetovimutti suññā rāgena suññā dosena suññā mohena. {504.2} Rāgo kho āvuso nimittakaraṇo doso nimittakaraṇo moho nimittakaraṇo te khīṇāsavassa bhikkhuno pahīnā ucchinnamūlā tālāvatthukatā anabhāvaṅgatā āyatiṃ anuppādadhammā . yāvatā kho āvuso nimittā cetovimuttiyo akuppā tāsaṃ cetovimutti aggamakkhāyati sā kho panākuppā cetovimuttati suññā rāgena suññā dosena suññā mohena . ayaṃ kho āvuso pariyāyo yaṃ pariyāyaṃ āgamma ime dhammā ekatthā byañjanameva nānanti. Idamavocāyasmā sārīputto attamano āyasmā mahākoṭṭhiko āyasmato sārīputtassa bhāsitaṃ abhinandīti. Mahāvedallasuttaṃ niṭṭhitaṃ tatiyaṃ. -------- Cūḷavedallasuttaṃ [505] Evamme sutaṃ ekaṃ samayaṃ bhagavā rājagahe viharati veḷuvane kalandakanivāpe . atha kho visākho upāsako yena dhammadinnā bhikkhunī tenupasaṅkami upasaṅkamitvā dhammadinnaṃ bhikkhuniṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. [506] Ekamantaṃ nisinno kho visākho upāsako dhammadinnaṃ bhikkhuniṃ etadavoca sakkāyo sakkāyoti ayye vuccati katamo nu kho ayye sakkāyo vutto bhagavatāti . pañca kho ime āvuso visākha upādānakkhandhā sakkāyo vutto bhagavatā seyyathīdaṃ rūpūpādānakkhandho vedanūpādānakkhandho saññūpādānakkhandho saṅkhārūpādānakkhandho viññāṇūpādānakkhandho ime kho āvuso visākha pañcupādānakkhandhā sakkāyo vutto bhagavatāti. {506.1} Sādhayyeti kho visākho upāsako dhammadinnāya bhikkhuniyā bhāsitaṃ abhinanditvā anumoditvā dhammadinnaṃ bhikkhuniṃ uttariṃ pañhaṃ apucchi sakkāyasamudayo sakkāyasamudayoti ayye vuccati katamo nu kho ayye sakkāyasamudayo vutto bhagavatāti . yāyaṃ āvuso visākha taṇhā ponobbhavikā nandirāgasahagatā tatratatrābhinandinī seyyathīdaṃ kāmataṇhā bhavataṇhā vibhavataṇhā ayaṃ kho āvuso visākha sakkāyasamudayo vutto bhagavatāti. {506.2} Sakkāyanirodho sakkāyanirodhoti ayye vuccati katamo nu kho ayye sakkāyanirodho vutto bhagavatāti . Yo kho āvuso visākha tassāyeva taṇhāya asesavirāganirodho cāgo paṭinissaggo mutti anālayo ayaṃ kho āvuso visākha sakkāyanirodho vutto bhagavatāti . sakkāyanirodhagāminī paṭipadā sakkāyavirodhagāminī paṭipadāti ayye vuccati katamā nu kho ayye sakkāyanirodhagāminī paṭipadā vuttā bhagavatāti. {506.3} Ayameva kho āvuso visākha ariyo aṭṭhaṅgiko maggo sakkāyanirodhagāminī paṭipadā vuttā bhagavatā seyyathīdaṃ sammādiṭṭhi sammāsaṅkappo sammāvācā sammākammanto sammāājīvo sammāvāyāmo sammāsati sammāsamādhīti. {506.4} Taññeva nu kho ayye upādānaṃ te pañcupādānakkhandhā udāhu aññatra pañcahupādānakkhandhehi upādānanti . na kho āvuso visākha taññevupādānaṃ te pañcupādānakkhandhā napi 1- aññatra pañcahupādānakkhandhehi upādānaṃ yo kho āvuso visākha pañcasu upādānakkhandhesu chandarāgo taṃ tattha upādānanti. [507] Kathaṃ panayye sakkāyadiṭṭhi hotīti . idhāvuso visākha assutavā puthujjano ariyānaṃ adassāvī ariyadhammassa akovido ariyadhamme avinīto sappurisānaṃ adassāvī sappurisadhammassa akovido sappurisadhamme avinīto rūpaṃ attato samanupassati rūpavantaṃ vā attānaṃ attani vā rūpaṃ rūpasmiṃ vā attānaṃ vedanaṃ ... Saññaṃ ... Saṅkhāre ... viññāṇaṃ attato samanupassati viññāṇavantaṃ vā attānaṃ attani vā viññāṇaṃ viññāṇasmiṃ vā attānaṃ evaṃ @Footnote: 1 Ma. nāpi. Kho āvuso visākha sakkāyadiṭṭhi hotīti . kathaṃ panayye sakkāyadiṭṭhi na hotīti . idhāvuso visākha sutavā ariyasāvako ariyānaṃ dassāvī ariyadhammassa kovido ariyadhamme suvinīto sappurisānaṃ dassāvī sappurisadhammassa kovido sappurisadhamme suvinīto na rūpaṃ attato samanupassati na rūpavantaṃ vā attānaṃ na attani vā rūpaṃ na rūpasmiṃ vā attānaṃ na vedanaṃ ... na saññaṃ ... na saṅkhāre ... na viññāṇaṃ attato samanupassati na viññāṇavantaṃ vā attānaṃ na attani vā viññāṇaṃ na viññāṇasmiṃ vā attānaṃ evaṃ kho āvuso visākha sakkāyadiṭṭhi na hotīti. [508] Katamo panayye ariyo aṭṭhaṅgiko maggoti . ayameva kho āvuso visākha ariyo aṭṭhaṅgiko maggo seyyathīdaṃ sammādiṭṭhi sammāsaṅkappo sammāvācā sammākammanto sammāājīvo sammāvāyāmo sammāsati sammāsamādhīti . ariyo panayye aṭṭhaṅgiko maggo saṅkhato udāhu asaṅkhatoti . ariyo kho āvuso visākha aṭṭhaṅgiko maggo saṅkhatoti . ariyena nu kho ayye aṭṭhaṅgikena maggena tayo khandhā saṅgahitā udāhu tīhi khandhehi ariyo aṭṭhaṅgiko maggo saṅgahitoti . na kho āvuso visākha ariyena aṭṭhaṅgikena maggena tayo khandhā saṅgahitā tīhi ca kho āvuso visākha khandhehi ariyo aṭṭhaṅgiko maggo saṅgahito yā cāvuso visākha sammāvācā yo ca sammākammanto yo ca sammāājīvo ime Dhammā sīlakkhandhena saṅgahitā yo ca sammāvāyāmo yā ca sammāsati yo ca sammāsamādhi ime dhammā samādhikkhandhena saṅgahitā yā ca sammādiṭṭhi yo ca sammāsaṅkappo ime dhammā paññākkhandhena saṅgahitāti . katamo panayye samādhi katame dhammā samādhinimittā katame dhammā samādhiparikkhārā katamā samādhibhāvanāti . yā kho āvuso visākha cittassekaggatā ayaṃ samādhi cattāro satipaṭṭhānā samādhinimittā cattāro sammappadhānā samādhiparikkhārā yā tesaññeva dhammānaṃ āsevanā bhāvanā bahulīkammaṃ ayaṃ tattha samādhibhāvanāti. [509] Katī panayye saṅkhārāti . tayome āvuso visākha saṅkhārā kāyasaṅkhāro vacīsaṅkhāro cittasaṅkhāroti . katamo panayye kāyasaṅkhāro katamo vacīsaṅkhāro katamo cittasaṅkhāroti . Assāsapassāsā kho āvuso visākha kāyasaṅkhāro vitakkavicārā vacīsaṅkhāro saññā ca vedanā ca cittasaṅkhāroti . kasmā panayye assāsapassāsā kāyasaṅkhāro kasmā vitakkavicārā vacīsaṅkhāro kasmā saññā ca vedanā ca cittasaṅkhāroti . Assāsapassāsā kho āvuso visākha kāyikā ete dhammā kāyapaṭibaddhā tasmā assāsapassāsā kāyasaṅkhāro pubbe kho āvuso visākha vitakketvā vicāretvā vācaṃ bhindati tasmā vitakkavicārā vacīsaṅkhāro saññā ca vedanā ca cetasikā ete Dhammā cittapaṭibaddhā tasmā saññā ca vedanā ca cittasaṅkhāroti. [510] Kathaṃ 1- panayye saññāvedayitanirodhasamāpatti hotīti . Na kho āvuso visākha saññāvedayitanirodhaṃ samāpajjantassa bhikkhuno evaṃ hoti ahaṃ saññāvedayitanirodhaṃ samāpajjissanti vā ahaṃ saññāvedayitanirodhaṃ samāpajjāmīti vā ahaṃ saññāvedayitanirodhaṃ samāpannoti vā atha khvassa pubbeva tathā cittaṃ bhāvitaṃ hoti yantaṃ tathattāya upanetīti . saññāvedayitanirodhaṃ samāpajjantassa panayye bhikkhuno katame dhammā paṭhamaṃ nirujjhanti yadi vā kāyasaṅkhāro yadi vā vacīsaṅkhāro yadi vā cittasaṅkhāroti. {510.1} Saññāvedayitanirodhaṃ samāpajjantassa kho āvuso visākha bhikkhuno paṭhamaṃ nirujjhati vacīsaṅkhāro tato kāyasaṅkhāro tato cittasaṅkhāroti . kathaṃ panayye saññāvedayitanirodhasamāpattiyā vuṭṭhānaṃ hotīti . na kho āvuso visākha saññāvedayitanirodhasamāpattiyā vuṭṭhahantassa bhikkhuno evaṃ hoti ahaṃ saññāvedayitanirodhasamāpattiyā vuṭṭhahissanti vā ahaṃ saññāvedayitanirodhasamāpattiyā vuṭṭhahāmīti vā ahaṃ saññāvedayitanirodhasamāpattiyā vuṭṭhitoti vā atha khvassa pubbeva tathā cittaṃ bhāvitaṃ hoti yantaṃ tathattāya upanetīti . Saññāvedayitanirodhasamāpattiyā vuṭṭhahantassa panayye bhikkhuno katame dhammā paṭhamaṃ uppajjanti yadi vā kāyasaṅkhāro yadi vā vacīsaṅkhāro @Footnote: 1 Yu. kathañca panayyeti dissati. Yadi vā cittasaṅkhāroti . saññāvedayitanirodhasamāpattiyā vuṭṭhahantassa kho āvuso visākha bhikkhuno paṭhamaṃ uppajjati cittasaṅkhāro tato kāyasaṅkhāro tato vacīsaṅkhāroti . Saññāvedayitanirodhasamāpattiyā vuṭṭhitaṃ panayye bhikkhuṃ katī phassā phusantīti. Saññāvedayitanirodhasamāpattiyā vuṭṭhitaṃ kho āvuso visākha bhikkhuṃ tayo phassā phusanti suññato phasso animitto phasso appaṇihito phassoti . saññāvedayitanirodhasamāpattiyā vuṭṭhitassa panayye bhikkhuno kiṃninnaṃ cittaṃ hoti kiṃpoṇaṃ kiṃpabbhāranti . Saññāvedayitanirodhasamāpattiyā vuṭṭhitassa kho āvuso visākha bhikkhuno vivekaninnaṃ cittaṃ hoti vivekapoṇaṃ vivekapabbhāranti. [511] Katī panayye vedanāti . tisso kho imā āvuso visākha vedanā sukhā vedanā dukkhā vedanā adukkhamasukhā vedanāti. Katamā panayye sukhā vedanā katamā dukkhā vedanā katamā adukkhamasukhā vedanāti . yaṃ kho āvuso visākha kāyikaṃ vā cetasikaṃ vā sukhaṃ sātaṃ vedayitaṃ ayaṃ sukhā vedanā yaṃ kho āvuso visākha kāyikaṃ vā cetasikaṃ vā dukkhaṃ asātaṃ vedayitaṃ ayaṃ dukkhā vedanā yaṃ kho āvuso visākha kāyikaṃ vā cetasikaṃ vā neva sātaṃ nāsātaṃ vedayitaṃ ayaṃ adukkhamasukhā vedanāti . Sukhā panayye vedanā kiṃsukhā kiṃdukkhāti . sukhā kho āvuso visākha vedanā ṭhitisukhā vipariṇāmadukkhā dukkhā vedanā ṭhitidukkhā Vipariṇāmasukhā adukkhamasukhā vedanā saññāṇasukhā aññāṇadukkhāti . Sukhāya panayye vedanāya kiṃ anusayo anuseti dukkhāya vedanāya kiṃ anusayo anuseti adukkhamasukhāya vedanāya kiṃ anusayo anusetīti . sukhāya kho āvuso visākha vedanāya rāgānusayo anuseti dukkhāya vedanāya paṭighānusayo anuseti adukkhamasukhāya vedanāya avijjānusayo anusetīti . sabbāya nu kho ayye sukhāya vedanāya rāgānusayo anuseti sabbāya dukkhāya vedanāya paṭighānusayo anuseti sabbāya adukkhamasukhāya vedanāya avijjānusayo anusetīti. {511.1} Na kho āvuso visākha sabbāya sukhāya vedanāya rāgānusayo anuseti na sabbāya dukkhāya vedanāya paṭighānusayo anuseti na sabbāya adukkhamasukhāya vedanāya avijjānusayo anusetīti . sukhāya panayye vedanāya kiṃ pahātabbaṃ dukkhāya vedanāya kiṃ pahātabbaṃ adukkhamasukhāya vedanāya kiṃ pahātabbanti . Sukhāya kho āvuso visākha vedanāya rāgānusayo pahātabbo dukkhāya vedanāya paṭighānusayo pahātabbo adukkhamasukhāya vedanāya avijjānusayo pahātabboti . sabbāya nu kho ayye sukhāya vedanāya rāgānusayo pahātabbo sabbāya dukkhāya vedanāya paṭighānusayo pahātabbo sabbāya adukkhamasukhāya vedanāya avijjānusayo pahātabboti . na kho āvuso visākha sabbāya sukhāya vedanāya rāgānusayo pahātabbo na sabbāya dukkhāya vedanāya paṭighānusayo Pahātabbo na sabbāya adukkhamasukhāya vedanāya avijjānusayo pahātabbo idhāvuso visākha bhikkhu vivicceva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi savitakkaṃ savicāraṃ vivekajaṃ pītisukhaṃ paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati rāgantena pajahati na tattha rāgānusayo anuseti idhāvuso visākha bhikkhu iti paṭisañcikkhati kudāssu nāmahaṃ tadāyatanaṃ upasampajja viharissāmi yadariyā etarahi āyatanaṃ upasampajja viharantīti iti anuttaresu vimokkhesu pihaṃ upaṭṭhāpayato uppajjati pihapaccayā 1- domanassaṃ paṭighantena pajahati na tattha paṭighānusayo anuseti idhāvuso visākha bhikkhu sukhassa ca pahānā dukkhassa ca pahānā pubbeva somanassadomanassānaṃ aṭṭhaṅgamā adukkhamasukhaṃ upekkhāsatipārisuddhiṃ catutthaṃ jhānaṃ upasampajja viharati avijjantena pajahati na tattha avijjānusayo anusetīti. [512] Sukhāya panayye vedanāya kiṃ paṭibhāgoti . sukhāya kho āvuso visākha vedanāya rāgo paṭibhāgoti . dukkhāya panayye vedanāya kiṃ paṭibhāgoti . dukkhāya kho āvuso visākha vedanāya paṭigho paṭibhāgoti . adukkhamasukhāya panayye vedanāya kiṃ paṭibhāgoti . adukkhamasukhāya kho āvuso visākha vedanāya avijjā paṭibhāgoti . avijjāya panayye kiṃ paṭibhāgoti . avijjāya kho āvuso visākha vijjā paṭibhāgoti . vijjāya panayye kiṃ paṭibhāgoti. Vijjāya kho āvuso visākha vimutti paṭibhāgoti . vimuttiyā @Footnote: 1 Ma. pihāpaccayā. Panayye kiṃ paṭibhāgoti . vimuttiyā kho visākha nibbānaṃ paṭibhāgoti. Nibbānassa panayye kiṃ paṭibhāgoti . accasarāvuso visākha pañhaṃ nāsakkhi pañhānaṃ pariyantaṃ gahetuṃ nibbānogadhaṃ hi āvuso visākha brahmacariyaṃ nibbānaparāyanaṃ nibbānapariyosānaṃ ākaṅkhamāno ce tvaṃ āvuso visākha bhagavantaṃ upasaṅkamitvā etamatthaṃ puccheyyāsi yathā ca te bhagavā byākaroti tathā naṃ dhāreyyāsīti. [513] Atha kho visākho upāsako dhammadinnāya bhikkhuniyā bhāsitaṃ abhinanditvā anumoditvā uṭṭhāyāsanā dhammadinnaṃ bhikkhuniṃ abhivādetvā padakkhiṇaṃ katvā yena bhagavā tenupasaṅkami upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi . ekamantaṃ nisinno kho visākho upāsako yāvatako ahosi dhammadinnāya bhikkhuniyā saddhiṃ kathāsallāpo taṃ sabbaṃ bhagavato ārocesi . Evaṃ vutte bhagavā visākhaṃ upāsakaṃ etadavoca paṇḍitā visākha dhammadinnā bhikkhunī mahāpaññā visākha dhammadinnā bhikkhunī mañcepi tvaṃ visākha etamatthaṃ paṭipuccheyyāsi 1- ahampi taṃ evameva byākareyyaṃ yathā taṃ dhammadinnāya bhikkhuniyā byākataṃ esovetassa attho evametaṃ dhārehīti. Idamavoca bhagavā attamano visākho upāsako bhagavato bhāsitaṃ abhinandīti. Cūḷavedallasuttaṃ niṭṭhitaṃ catutthaṃ. --------- @Footnote: 1 Ma. puccheyyāsi. Cūḷadhammasamādānasuttaṃ [514] Evamme sutaṃ ekaṃ samayaṃ bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme . tatra kho bhagavā bhikkhū āmantesi bhikkhavoti. Bhadanteti te bhikkhū bhagavato paccassosuṃ. [515] Bhagavā etadavoca cattārīmāni bhikkhave dhammasamādānāni katamāni cattāri atthi bhikkhave dhammasamādānaṃ paccuppannasukhaṃ āyatiṃ dukkhavipākaṃ atthi bhikkhave dhammasamādānaṃ paccuppannadukkhañceva āyatiñca dukkhavipākaṃ atthi bhikkhave dhammasamādānaṃ paccuppannadukkhaṃ āyatiṃ sukhavipākaṃ atthi bhikkhave dhammasamādānaṃ paccuppannasukhañceva āyatiñca sukhavipākaṃ. [516] Katamañca bhikkhave dhammasamādānaṃ paccuppannasukhaṃ āyatiṃ dukkhavipākaṃ . santi bhikkhave eke samaṇabrāhmaṇā evaṃvādino evaṃdiṭṭhino natthi kāmesu dosoti te kāmesu pātabyataṃ āpajjanti. Te kho molibandhāhi 1- paribbājikāhi paricārenti te evamāhaṃsu kiṃsu nāma te bhonto samaṇabrāhmaṇā kāmesu anāgatabhayaṃ sampassamānā kāmānaṃ pahānamāhaṃsu kāmānaṃ pariññaṃ paññāpenti 2- sukho imissā paribbājikāya taruṇāya mudukāya lomasāya bāhāya samphassoti te kāmesu pātabyataṃ āpajjanti . Te kāmesu pātabyataṃ āpajjitvā kāyassa bhedā parammaraṇā @Footnote: 1 Ma. moḷibaddhāhi. 2 Po. Ma. paññapenti. sabbattha īdisameva. Apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapajjanti . te tattha dukkhā tippā 1- [2]- kaṭukā vedanā vediyanti te evamāhaṃsu idaṃ kho te bhonto samaṇabrāhmaṇā kāmesu anāgatabhayaṃ sampassamānā kāmānaṃ pahānamāhaṃsu kāmānaṃ pariññaṃ paññāpenti ime hi mayaṃ kāmahetu kāmanidānaṃ dukkhā tippā kaṭukā vedanā vediyāmāti . Seyyathāpi bhikkhave gimhānaṃ pacchime māse māluvāsipāṭikā phaleyya. {516.1} Atha kho taṃ bhikkhave māluvāvījaṃ aññatarasmiṃ sālamūle nipateyya . atha kho bhikkhave yā tasmiṃ sāle adhivatthā devatā sā bhītā ubbiggā santāsaṃ āpajjeyya . atha kho bhikkhave tasmiṃ sāle adhivatthāya devatāya mittāmaccā ñātisālohitā ārāmadevatā vanadevatā rukkhadevatā osadhitiṇavanappatīsu adhivatthā devatā saṅgamma samāgamma evaṃ samassāseyyuṃ mā bhavaṃ bhāyi mā bhavaṃ bhāyi appevanāmetaṃ māluvāvījaṃ moro vā gileyya migo vā khādeyya davaḍāho vā ḍaheyya vanakammikā vā uddhareyyuṃ upacikā vā uṭṭhaheyyuṃ avījaṃ vā panassāti . atha kho taṃ bhikkhave māluvāvījaṃ neva moro gileyya na migo khādeyya na davaḍāho ḍaheyya na vanakammikā uddhareyyuṃ na upacikā uṭṭhaheyyuṃ vījañca panassa . taṃ pāvussakena meghena abhivuṭṭhaṃ sammadeva virūheyya . sāssa māluvālatā taruṇā mudukā lomasā vilambinī . sā taṃ sālaṃ upaniseveyya . atha kho bhikkhave tasmiṃ sāle adhivatthāya devatāya evamassa kiṃsu nāma @Footnote: 1 Ma. tibbā. sabbattha īdisameva. 2 Po. Ma. kharā. sabbattha īdisameva. Te bhonto mittāmaccā ñātisālohitā ārāmadevatā vanadevatā rukkhadevatā osadhitiṇavanappatīsu adhivatthā devatā māluvāvīje anāgatabhayaṃ sampassamānā saṅgamma samāgamma evaṃ samassāsesuṃ mā bhavaṃ bhāyi mā bhavaṃ bhāyi appevanāmetaṃ māluvāvījaṃ moro vā gileyya migo vā khādeyya davaḍāho vā ḍaheyya vanakammikā vā uddhareyyuṃ upacikā vā uṭṭhaheyyuṃ avījaṃ vā panassāti sukho imissā māluvālatāya taruṇāya mudukāya lomasāya vilambiniyā samphassoti . sā taṃ sālaṃ anuparivāreyya 1- . sā taṃ sālaṃ anuparivāretvā [2]- upari viṭabhiṃ karitvā [3]- oghanaṃ janetvā ye tassa sālassa mahantā mahantā khandhā te padāleyya. {516.2} Atha kho bhikkhave tasmiṃ sāle adhivatthāya devatāya evamassa idaṃ kho te bhonto mittāmaccā ñātisālohitā ārāmadevatā vanadevatā rukkhadevatā osadhitiṇavanappatīsu adhivatthā devatā māluvāvīje anāgatabhayaṃ sampassamānā saṅgamma samāgamma evaṃ samassāsesuṃ mā bhavaṃ bhāyi mā bhavaṃ bhāyi appevanāmetaṃ māluvāvījaṃ moro vā gileyya migo vā khādeyya davaḍāho vā ḍaheyya vanakammikā vā uddhareyyuṃ upacikā vā uṭṭhaheyyuṃ avījaṃ vā panassāti svāhaṃ māluvāvījahetu dukkhā tippā kaṭukā vedanā vediyāmīti. {516.3} Evameva kho bhikkhave santi eke samaṇabrāhmaṇā evaṃvādino evaṃdiṭṭhino natthi kāmesu @Footnote: 1 Sī. Ma. Yu. anuparihareyya. 2. Po. Ma. upari viṭabhiṃ kareyya. @3 Po. Ma. oghanaṃ janeyya. Dosoti te kāmesu pātabyataṃ āpajjanti . te kho molibandhāhi paribbājikāhi paricārenti . te evamāhaṃsu kiṃsu nāma te bhonto samaṇabrāhmaṇā kāmesu anāgatabhayaṃ sampassamānā kāmānaṃ pahānamāhaṃsu kāmānaṃ pariññaṃ paññāpenti sukho imissā paribbājikāya taruṇāya mudukāya lomasāya bāhāya samphassoti te kāmesu pātabyataṃ āpajjanti . te kāmesu pātabyataṃ āpajjitvā kāyassa bhedā parammaraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapajjanti . te tattha dukkhā tippā kaṭukā vedanā vediyanti te tattha evamāhaṃsu idaṃ kho te bhonto samaṇabrāhmaṇā kāmesu anāgatabhayaṃ sampassamānā kāmānaṃ pahānamāhaṃsu kāmānaṃ pariññaṃ paññāpenti ime hi mayaṃ kāmahetu kāmanidānaṃ dukkhā tippā kaṭukā vedanā vediyāmāti . idaṃ vuccati bhikkhave dhammasamādānaṃ paccuppannasukhaṃ āyatiṃ dukkhavipākaṃ. [517] Katamañca bhikkhave dhammasamādānaṃ paccuppannadukkhañceva āyatiñca dukkhavipākaṃ . idha bhikkhave ekacco acelako hoti muttācāro hatthāvalekhano na ehibhadantiko na tiṭṭhabhadantiko na abhihataṃ na uddissa kataṃ na nimantanaṃ sādiyati . so na kumbhimukhā paṭiggaṇhāti na kaḷopimukhā paṭiggaṇhāti na eḷakamantaraṃ na mūsalantaraṃ na daṇḍamantaraṃ na dvinnaṃ bhuñjamānānaṃ na gabbhiniyā na pāyamānāya na purisantaragatāya na saṅkittīsu na yattha sā Upaṭṭhito hoti na yattha makkhikā saṇḍasaṇḍacārinī na macchaṃ na maṃsaṃ na suraṃ na merayaṃ na thusodakaṃ pivati . so ekāgāriko vā hoti ekālopiko dvāgāriko vā hoti dvālopiko .pe. Sattāgāriko vā hoti sattālopiko ekissāpi dattiyā yāpeti dvīhipi dattīhi yāpeti .pe. sattahipi dattīhi yāpeti ekāhikampi āhāraṃ āhāreti dvīhikampi āhāraṃ āhāreti .pe. Sattāhikampi āhāraṃ āhāreti iti evarūpaṃ aḍḍhamāsikaṃpi pariyāyabhattabhojanānuyogamanuyutto viharati . so sākabhakkho vā hoti sāmākabhakkho vā hoti nīvārabhakkho vā hoti daddulabhakkho vā hoti haṭabhakkho vā hoti kaṇabhakkho vā hoti ācāmabhakkho vā hoti piññākabhakkho vā hoti tiṇabhakkho vā hoti gomayabhakkho vā hoti vanamūlaphalāhāro yāpeti pavattaphalabhojī. {517.1} So sāṇānipi dhāreti masāṇānipi dhāreti chavadussānipi dhāreti paṃsukūlānipi dhāreti tirīṭānipi dhāreti ajjinānipi dhāreti ajjinakkhipampi dhāreti kusacīrampi dhāreti [1]- phalakacīrampi dhāreti kesakambalampi dhāreti [2]- uḷūkapakkhampi dhāreti kesamassulocakopi hoti kesamassulocanānuyogamanuyutto ubbhaṭṭhakopi hoti āsanapaṭikkhittopi ukkuṭikopi hoti ukkuṭikappadhānamanuyutto kaṇṭakāpassayikopi hoti kaṇṭakāpassaye seyyaṃ kappeti sāyatatiyakampi udakorohanānuyogamanuyutto viharati iti evarūpaṃ anekavihitaṃ kāyassa ātāpanaparitāpanānuyogamanuyutto @Footnote: 1 Po. Ma. vākacīrampi dhāreti. 2. Po. Ma. vāḷakambalampi dhāreti. Viharati . so kāyassa bhedā parammaraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapajjati . idaṃ vuccati bhikkhave dhammasamādānaṃ paccuppannadukkhañceva āyatiñca dukkhavipākaṃ. [518] Katamañca bhikkhave dhammasamādānaṃ paccuppannadukkhaṃ āyatiṃ sukhavipākaṃ . idha bhikkhave ekacco pakatiyā tibbarāgajātiko hoti so abhikkhaṇaṃ rāgajaṃ dukkhaṃ domanassaṃ paṭisaṃvedeti . pakatiyā tibbadosajātiko hoti so abhikkhaṇaṃ dosajaṃ dukkhaṃ domanassaṃ paṭisaṃvedeti . pakatiyā tibbamohajātiko hoti so abhikkhaṇaṃ mohajaṃ dukkhaṃ domanassaṃ paṭisaṃvedeti . so sahāpi dukkhena sahāpi domanassena phuṭṭho samāno assumukhopi rodamāno paripuṇṇaṃ parisuddhaṃ brahmacariyaṃ carati . so kāyassa bhedā parammaraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapajjati . idaṃ vuccati bhikkhave dhammasamādānaṃ paccuppannadukkhaṃ āyatiṃ sukhavipākaṃ. [519] Katamañca bhikkhave dhammasamādānaṃ paccuppannasukhañceva āyatiñca sukhavipākaṃ . idha bhikkhave ekacco pakatiyā na tibbarāgajātiko hoti so abhikkhaṇaṃ na rāgajaṃ dukkhaṃ domanassaṃ paṭisaṃvedeti . Pakatiyā na tibbadosajātiko hoti so abhikkhaṇaṃ na dosajaṃ dukkhaṃ domanassaṃ paṭisaṃvedeti . pakatiyā na tibbamohajātiko hoti so abhikkhaṇaṃ na mohajaṃ dukkhaṃ domanassaṃ paṭisaṃvedeti . So vivicceva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi savitakkaṃ savicāraṃ Vivekajaṃ pītisukhaṃ paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati . vitakkavicārānaṃ vūpasamā ajjhattaṃ sampasādanaṃ cetaso ekodibhāvaṃ avitakkaṃ avicāraṃ samādhijaṃ pītisukhaṃ dutiyaṃ jhānaṃ ... tatiyaṃ jhānaṃ ... catutthaṃ jhānaṃ upasampajja viharati . so kāyassa bhedā parammaraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapajjati . idaṃ vuccati bhikkhave dhammasamādānaṃ paccuppannasukhañceva āyatiñca sukhavipākaṃ . imāni kho bhikkhave cattāri dhammasamādānānīti. Idamavoca bhagavā attamanā te bhikkhū bhagavato bhāsitaṃ abhinandunti. Cūḷadhammasamādānasuttaṃ niṭṭhitaṃ pañcamaṃ. ---------- Mahādhammasamādānasuttaṃ [520] Evamme sutaṃ ekaṃ samayaṃ bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme . tatra kho bhagavā bhikkhū āmantesi bhikkhavoti. Bhadanteti te bhikkhū bhagavato paccassosuṃ. [521] Bhagavā etadavoca yebhuyyena bhikkhave sattā evaṃkāmā evaṃchandā evaṃadhippāyā aho vata aniṭṭhā akantā amanāpā [1]- parihāyeyyuṃ iṭṭhā kantā manāpā [1]- abhivaḍḍheyyunti tesaṃ bhikkhave sattānaṃ evaṃkāmānaṃ evaṃchandānaṃ evaṃadhippāyānaṃ aniṭṭhā akantā amanāpā dhammā abhivaḍḍhanti iṭṭhā kantā manāpā dhammā parihāyanti tatra tumhe bhikkhave taṃ kissa hetu 2- paccethāti . bhagavaṃmūlakā no bhante dhammā bhagavaṃnettikā bhagavaṃpaṭisaraṇā sādhu vata bhante bhagavantaṃyeva paṭibhātu etassa bhāsitassa attho bhagavato sutvā bhikkhū dhāressantīti . tenahi bhikkhave suṇātha sādhukaṃ manasikarotha bhāsissāmīti . evaṃ bhanteti kho te bhikkhū bhagavato paccassosuṃ. [522] Bhagavā etadavoca idha bhikkhave assutavā puthujjano ariyānaṃ adassāvī ariyadhammassa akovido ariyadhamme avinīto sappurisānaṃ adassāvī sappurisadhammassa akovido sappurisadhamme avinīto sevitabbe dhamme na jānāti asevitabbe dhamme na jānāti @Footnote: 1 Po. Ma. dhammā. 2. Sī. Yu. kiṃ hetuṃ. Bhajitabbe dhamme na jānāti abhajitabbe dhamme na jānāti . So sevitabbe dhamme ajānanto asevitabbe dhamme ajānanto bhajitabbe dhamme ajānanto abhajitabbe dhamme ajānanto asevitabbe dhamme sevati sevitabbe dhamme na sevati abhajitabbe dhamme bhajati bhajitabbe dhamme na bhajati . tassa asevitabbe dhamme sevato sevitabbe dhamme asevato abhajitabbe dhamme bhajato bhajitabbe dhamme abhajato aniṭṭhā akantā amanāpā dhammā abhivaḍḍhanti iṭṭhā kantā manāpā dhammā parihāyanti taṃ kissa hetu evaṃ hetaṃ bhikkhave hoti yathātaṃ aviddasuno. {522.1} Sutavā ca kho bhikkhave ariyasāvako ariyānaṃ dassāvī ariyadhammassa kovido ariyadhamme suvinīto sappurisānaṃ dassāvī sappurisadhammassa kovido sappurisadhamme suvinīto sevitabbe dhamme jānāti asevitabbe dhamme jānāti bhajitabbe dhamme jānāti abhajitabbe dhamme jānāti . So sevitabbe dhamme jānanto asevitabbe dhamme jānanto bhajitabbe dhamme jānanto abhajitabbe dhamme jānanto asevitabbe dhamme na sevati sevitabbe dhamme sevati abhajitabbe dhamme na bhajati bhajitabbe dhamme bhajati . tassa asevitabbe dhamme asevato sevitabbe dhamme sevato abhajitabbe dhamme abhajato bhajitabbe dhamme bhajato aniṭṭhā akantā amanāpā dhammā parihāyanti iṭṭhā kantā manāpā dhammā abhivaḍḍhanti Taṃ kissa hetu evaṃ hetaṃ bhikkhave hoti yathātaṃ viddasunoti. [523] Cattārīmāni bhikkhave dhammasamādānāni katamāni cattāri atthi bhikkhave dhammasamādānaṃ paccuppannadukkhañceva āyatiñca dukkhavipākaṃ atthi bhikkhave dhammasamādānaṃ paccuppannasukhaṃ āyatiṃ dukkhavipākaṃ atthi bhikkhave dhammasamādānaṃ paccuppannadukkhaṃ āyatiṃ sukhavipākaṃ atthi bhikkhave dhammasamādānaṃ paccuppannasukhañceva āyatiñca sukhavipākaṃ. [524] Tatra bhikkhave yamidaṃ dhammasamādānaṃ paccuppannadukkhañceva āyatiñca dukkhavipākaṃ taṃ aviddhā 1- avijjāgato yathābhūtaṃ nappajānāti idaṃ kho dhammasamādānaṃ paccuppannadukkhañceva āyatiñca dukkhavipākanti . taṃ aviddhā avijjāgato yathābhūtaṃ nappajānanto taṃ sevati taṃ na parivajjeti . tassa taṃ sevato taṃ apparivajjayato aniṭṭhā akantā amanāpā dhammā abhivaḍḍhanti iṭṭhā kantā manāpā dhammā parihāyanti taṃ kissa hetu evaṃ hetaṃ bhikkhave hoti yathātaṃ aviddasunoti. {524.1} Tatra bhikkhave yamidaṃ dhammasamādānaṃ paccuppannasukhaṃ āyatiṃ dukkhavipākaṃ taṃ aviddhā avijjāgato yathābhūtaṃ nappajānāti idaṃ kho dhammasamādānaṃ paccuppannasukhaṃ āyatiṃ dukkhavipākanti . taṃ aviddhā avijjāgato yathābhūtaṃ nappajānanto taṃ sevati taṃ na parivajjeti . tassa taṃ sevato @Footnote: 1 Ma. Yu. sabbattha avidavāti dissati. Taṃ apparivajjayato aniṭṭhā akantā amanāpā dhammā abhivaḍḍhanti iṭṭhā kantā manāpā dhammā parihāyanti taṃ kissa hetu evaṃ hetaṃ bhikkhave hoti yathātaṃ aviddasunoti. {524.2} Tatra bhikkhave yamidaṃ dhammasamādānaṃ paccuppannadukkhaṃ āyatiṃ sukhavipākaṃ taṃ aviddhā avijjāgato yathābhūtaṃ nappajānāti idaṃ kho dhammasamādānaṃ paccuppannadukkhaṃ āyatiṃ sukhavipākanti . taṃ aviddhā avijjāgato yathābhūtaṃ nappajānanto taṃ sevati taṃ na parivajjeti. Tassa taṃ sevato taṃ apparivajjayato aniṭṭhā akantā amanāpā dhammā abhivaḍḍhanti iṭṭhā kantā manāpā dhammā parihāyanti taṃ kissa hetu evaṃ hetaṃ bhikkhave hoti yathātaṃ aviddasunoti. {524.3} Tatra bhikkhave yamidaṃ dhammasamādānaṃ paccuppannasukhañceva āyatiñca sukhavipākaṃ taṃ aviddhā avijjāgato yathābhūtaṃ nappajānāti idaṃ kho dhammasamādānaṃ paccuppannasukhañceva āyatiñca sukhavipākanti . taṃ aviddhā avijjāgato yathābhūtaṃ nappajānanto taṃ sevati taṃ na parivajjeti. Tassa taṃ sevato taṃ apparivajjayato aniṭṭhā akantā amanāpā dhammā abhivaḍḍhanti iṭṭhā kantā manāpā dhammā parihāyanti taṃ kissa hetu evaṃ hetaṃ bhikkhave hoti yathātaṃ aviddasunoti. [525] Tatra bhikkhave yamidaṃ dhammasamādānaṃ paccuppannadukkhañceva āyatiñca dukkhavipākaṃ taṃ viddhā 1- vijjāgato yathābhūtaṃ pajānāti @Footnote: 1 Ma. Yu. sabbattha vidavāti dissati. Idaṃ kho dhammasamādānaṃ paccuppannadukkhañceva āyatiñca dukkhavipākanti . Taṃ viddhā vijjāgato yathābhūtaṃ pajānanto taṃ na sevati taṃ parivajjeti. Tassa taṃ asevato taṃ parivajjayato aniṭṭhā akantā amanāpā dhammā parihāyanti iṭṭhā kantā manāpā dhammā abhivaḍḍhanti taṃ kissa hetu evaṃ hetaṃ bhikkhave hoti yathātaṃ viddasunoti . Tatra bhikkhave yamidaṃ dhammasamādānaṃ paccuppannasukhaṃ āyatiṃ dukkhavipākaṃ taṃ viddhā vijjāgato yathābhūtaṃ pajānāti idaṃ kho dhammasamādānaṃ paccuppannasukhaṃ āyatiṃ dukkhavipākanti . taṃ viddhā vijjāgato yathābhūtaṃ pajānanto taṃ na sevati taṃ parivajjeti. {525.1} Tassa taṃ asevato taṃ parivajjayato aniṭṭhā akantā amanāpā dhammā parihāyanti iṭṭhā kantā manāpā dhammā abhivaḍḍhanti taṃ kissa hetu evaṃ hetaṃ bhikkhave hoti yathātaṃ viddasunoti . tatra bhikkhave yamidaṃ dhammasamādānaṃ paccuppannadukkhaṃ āyatiṃ sukhavipākaṃ taṃ viddhā vijjāgato yathābhūtaṃ pajānāti idaṃ kho dhammasamādānaṃ paccuppannadukkhaṃ āyatiṃ sukhavipākanti . taṃ viddhā vijjāgato yathābhūtaṃ pajānanto taṃ na sevati taṃ parivajjeti . Tassa taṃ asevato taṃ parivajjayato aniṭṭhā akantā amanāpā dhammā parihāyanti iṭṭhā kantā manāpā dhammā abhivaḍḍhanti taṃ kissa hetu evaṃ hetaṃ bhikkhave hoti yathātaṃ viddasunoti . Tatra bhikkhave yamidaṃ dhammasamādānaṃ paccuppannasukhañceva āyatiñca Sukhavipākaṃ taṃ viddhā vijjāgato yathābhūtaṃ pajānāti idaṃ kho dhammasamādānaṃ paccuppannasukhañceva āyatiñca sukhavipākanti . taṃ viddhā vijjāgato yathābhūtaṃ pajānanto taṃ na sevati taṃ parivajjeti. Tassa taṃ asevato taṃ parivajjayato aniṭṭhā akantā amanāpā dhammā parihāyanti iṭṭhā kantā manāpā dhammā abhivaḍḍhanti taṃ kissa hetu evaṃ hetaṃ bhikkhave hotiyathātaṃ viddasunoti. [526] Katamañca bhikkhave dhammasamādānaṃ paccuppannadukkhañceva āyatiñca dukkhavipākaṃ . idha bhikkhave ekacco sahāpi dukkhena sahāpi domanassena pāṇātipātī hoti pāṇātipātapaccayā ca dukkhaṃ domanassaṃ paṭisaṃvedeti . sahāpi dukkhena sahāpi domanassena adinnādāyī hoti adinnādānapaccayā ca dukkhaṃ domanassaṃ paṭisaṃvedeti. Sahāpi dukkhena sahāpi domanassena kāmesu micchācārī hoti kāmesu micchācārapaccayā ca dukkhaṃ domanassaṃ paṭisaṃvedeti. {526.1} Sahāpi dukkhena sahāpi domanassena musāvādī hoti musāvādapaccayā ca dukkhaṃ domanassaṃ paṭisaṃvedeti. Sahāpi dukkhena sahāpi domanassena pisuṇavāco hoti pisuṇavācapaccayā ca dukkhaṃ domanassaṃ paṭisaṃvedeti . sahāpi dukkhena sahāpi domanassena pharusavāco hoti pharusavācapaccayā ca dukkhaṃ domanassaṃ paṭisaṃvedeti . sahāpi dukkhena sahāpi domanassena samphappalāpī hoti samphappalāpapaccayā ca dukkhaṃ domanassaṃ paṭisaṃvedeti . sahāpi dukkhena sahāpi domanassena Abhijjhālu hoti abhijjhāpaccayā ca dukkhaṃ domanassaṃ paṭisaṃvedeti . Sahāpi dukkhena sahāpi domanassena byāpannacitto hoti byāpādapaccayā ca dukkhaṃ domanassaṃ paṭisaṃvedeti . sahāpi dukkhena sahāpi domanassena micchādiṭṭhi hoti micchādiṭṭhipaccayā ca dukkhaṃ domanassaṃ paṭisaṃvedeti . so kāyassa bhedā parammaraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapajjati . idaṃ vuccati bhikkhave dhammasamādānaṃ paccuppannadukkhañceva āyatiñca dukkhavipākaṃ. [527] Katamañca bhikkhave dhammasamādānaṃ paccuppannasukhaṃ āyatiṃ dukkhavipākaṃ . idha bhikkhave ekacco sahāpi sukhena sahāpi somanassena pāṇātipātī hoti pāṇātipātapaccayā ca sukhaṃ somanassaṃ paṭisaṃvedeti. Sahāpi sukhena sahāpi somanassena adinnādāyī hoti adinnādānapaccayā ca sukhaṃ somanassaṃ paṭisaṃvedeti . sahāpi sukhena sahāpi somanassena kāmesu micchācārī hoti kāmesu micchācārapaccayā ca sukhaṃ somanassaṃ paṭisaṃvedeti . sahāpi sukhena sahāpi somanassena musāvādī hoti musāvādapaccayā ca sukhaṃ somanassaṃ paṭisaṃvedeti . Sahāpi sukhena sahāpi somanassena pisuṇavāco hoti pisuṇavācapaccayā ca sukhaṃ somanassaṃ paṭisaṃvedeti . sahāpi sukhena sahāpi somanassena pharusavāco hoti pharusavācapaccayā ca sukhaṃ somanassaṃ paṭisaṃvedeti . sahāpi sukhena sahāpi somanassena samphappalāpī hoti samphappalāpapaccayā ca sukhaṃ somanassaṃ paṭisaṃvedeti . Sahāpi sukhena sahāpi somanassena abhijjhālu hoti abhijjhāpaccayā ca sukhaṃ somanassaṃ paṭisaṃvedeti . sahāpi sukhena sahāpi somanassena byāpannacitto hoti byāpādapaccayā ca sukhaṃ somanassaṃ paṭisaṃvedeti . sahāpi sukhena sahāpi somanassena micchādiṭṭhi hoti micchādiṭṭhipaccayā ca sukhaṃ somanassaṃ paṭisaṃvedeti . So kāyassa bhedā parammaṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapajjati . idaṃ vuccati bhikkhave dhammasamādānaṃ paccuppannasukhaṃ āyatiṃ dukkhavipākaṃ. [528] Katamañca bhikkhave dhammasamādānaṃ paccuppannadukkhaṃ āyatiṃ sukhavipākaṃ . idha bhikkhave ekacco sahāpi dukkhena sahāpi domanassena pāṇātipātā paṭivirato hoti pāṇātipātā veramaṇīpaccayā ca dukkhaṃ domanassaṃ paṭisaṃvedeti . sahāpi dukkhena sahāpi domanassena adinnādānā paṭivirato hoti adinnādānā veramaṇīpaccayā ca dukkhaṃ domanassaṃ paṭisaṃvedeti . sahāpi dukkhena sahāpi domanassena kāmesu micchācārā paṭivirato hoti kāmesu micchācārā veramaṇīpaccayā ca dukkhaṃ domanassaṃ paṭisaṃvedeti . Sahāpi dukkhena sahāpi domanassena musāvādā paṭivirato hoti musāvādā veramaṇīpaccayā ca dukkhaṃ domanassaṃ paṭisaṃvedeti . Sahāpi dukkhena sahāpi domanassena pisuṇāya vācāya paṭivirato hoti pisuṇāya vācāya veramaṇīpaccayā ca dukkhaṃ domanassaṃ Paṭisaṃvedeti . sahāpi dukkhena sahāpi domanassena pharusāya vācāya paṭivirato hoti pharusāya vācāya veramaṇīpaccayā ca dukkhaṃ domanassaṃ paṭisaṃvedeti . sahāpi dukkhena sahāpi domanassena samphappalāpā paṭivirato hoti samphappalāpā veramaṇīpaccayā ca dukkhaṃ domanassaṃ paṭisaṃvedeti . sahāpi dukkhena sahāpi domanassena anabhijjhālu hoti anabhijjhāpaccayā ca dukkhaṃ domanassaṃ paṭisaṃvedeti . sahāpi dukkhena sahāpi domanassena abyāpannacitto hoti abyāpādapaccayā ca dukkhaṃ domanassaṃ paṭisaṃvedeti . sahāpi dukkhena sahāpi domanassena sammādiṭṭhi hoti sammādiṭṭhipaccayā ca dukkhaṃ domanassaṃ paṭisaṃvedeti . so kāyassa bhedā parammaraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapajjati . idaṃ vuccati bhikkhave dhammasamādānaṃ paccuppannadukkhaṃ āyatiṃ sukhavipākaṃ. [529] Katamañca bhikkhave dhammasamādānaṃ paccuppannasukhañceva āyatiñca sukhavipākaṃ . idha bhikkhave ekacco sahāpi sukhena sahāpi somanassena pāṇātipātā paṭivirato hoti pāṇātipātā veramaṇīpaccayā ca sukhaṃ somanassaṃ paṭisaṃvedeti . sahāpi sukhena sahāpi somanassena adinnādānā paṭivirato hoti adinnādānā veramaṇīpaccayā ca sukhaṃ somanassaṃ paṭisaṃvedeti . sahāpi sukhena sahāpi somanassena kāmesu micchācārā paṭivirato hoti kāmesu micchācārā veramaṇīpaccayā ca sukhaṃ somanassaṃ paṭisaṃvedeti . sahāpi Sukhena sahāpi somanassena musāvādā paṭivirato hoti musāvādā veramaṇīpaccayā ca sukhaṃ somanassaṃ paṭisaṃvedeti . sahāpi sukhena sahāpi somanassena pisuṇāya vācāya paṭivirato hoti pisuṇāya vācāya veramaṇīpaccayā ca sukhaṃ somanassaṃ paṭisaṃvedeti . sahāpi sukhena sahāpi somanassena pharusāya vācāya paṭivirato hoti pharusāya vācāya veramaṇīpaccayā ca sukhaṃ somanassaṃ paṭisaṃvedeti . sahāpi sukhena sahāpi somanassena samphappalāpā paṭivirato hoti samphappalāpā veramaṇīpaccayā ca sukhaṃ somanassaṃ paṭisaṃvedeti. {529.1} Sahāpi sukhena sahāpi somanassena anabhijjhālu hoti anabhijjhāpaccayā ca sukhaṃ somanassaṃ paṭisaṃvedeti . sahāpi sukhena sahāpi somanassena abyāpannacitto hoti abyāpādapaccayā ca sukhaṃ somanassaṃ paṭisaṃvedeti . sahāpi sukhena sahāpi somanassena sammādiṭṭhi hoti sammādiṭṭhipaccayā ca sukhaṃ somanassaṃ paṭisaṃvedeti . So kāyassa bhedā parammaraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapajjati . idaṃ vuccati bhikkhave dhammasamādānaṃ paccuppannasukhañceva āyatiñca sukhavipākaṃ. Imāni kho bhikkhave cattāri dhammasamādānāni. [530] Seyyathāpi bhikkhave tittikālābu visena saṃsaṭṭho . Atha puriso āgaccheyya jīvitukāmo amaritukāmo sukhakāmo dukkhapaṭikkūlo . tamenaṃ evaṃ vadeyyuṃ ambho purisa ayaṃ tittikālābu visena saṃsaṭṭho sace ākaṅkhasi piva tassa taṃ pivato ceva Na chādessati vaṇṇenapi gandhenapi rasenapi pivitvā ca pana maraṇaṃ vā niggacchasi maraṇamattaṃ vā dukkhanti . so taṃ appaṭisaṅkhāya piveyya nappaṭinissajjeyya tassa taṃ pivato ceva na chādeyya vaṇṇenapi gandhenapi rasenapi pivitvā ca pana maraṇaṃ vā niggaccheyya maraṇamattaṃ vā dukkhaṃ tathūpamāhaṃ bhikkhave imaṃ dhammasamādānaṃ vadāmi yadidaṃ dhammasamādānaṃ paccuppannadukkhañceva āyatiñca dukkhavipākaṃ. [531] Seyyathāpi bhikkhave āpānīyakaṃso vaṇṇasampanno gandhasampanno rasasampanno so ca kho visena saṃsaṭṭho . atha puriso āgaccheyya jīvitukāmo amaritukāmo sukhakāmo dukkhapaṭikkūlo . Tamenaṃ evaṃ vadeyyuṃ ambho purisa āpānīyakaṃso vaṇṇasampanno gandhasampanno rasasampanno so ca kho visena saṃsaṭṭho sace ākaṅkhasi piva tassa taṃ pivato hi kho chādessati vaṇṇenapi gandhenapi rasenapi pivitvā ca pana maraṇaṃ vā niggacchasi maraṇamattaṃ vā dukkhanti . so taṃ appaṭisaṅkhāya piveyya nappaṭinissajjeyya tassa taṃ pivato hi kho chādeyya vaṇṇenapi gandhenapi rasenapi pivitvā ca pana maraṇaṃ vā niggaccheyya maraṇamattaṃ vā dukkhaṃ tathūpamāhaṃ bhikkhave imaṃ dhammasamādānaṃ vadāmi yadidaṃ dhammasamādānaṃ paccuppannasukhaṃ āyatiṃ dukkhavipākaṃ. [532] Seyyathāpi bhikkhave pūtimuttaṃ nānābhesajjehi saṃsaṭṭhaṃ . Atha puriso āgaccheyya paṇḍurogī . tamenaṃ evaṃ vadeyyuṃ ambho purisa idaṃ pūtimuttaṃ nānābhesajjehi saṃsaṭṭhaṃ sace ākaṅkhasi piva tassa taṃ 1- pivato hi kho nacchādessati vaṇṇenapi gandhenapi rasenapi pivitvā ca pana sukhī bhavissatīti 2- . so taṃ paṭisaṅkhāya piveyya nappaṭinissajjeyya tassa taṃ pivato ceva nacchādeyya vaṇṇenapi gandhenapi rasenapi pivitvā ca pana sukhī assa tathūpamāhaṃ bhikkhave imaṃ dhammasamādānaṃ vadāmi yadidaṃ dhammasamādānaṃ paccuppannadukkhaṃ āyatiṃ sukhavipākaṃ. [533] Seyyathāpi bhikkhave dadhi ca madhu ca sappi ca phāṇitañca ekajjhaṃ saṃsaṭṭhaṃ . atha puriso āgaccheyya lohitapakkhandiko . Tamenaṃ evaṃ vadeyyuṃ ambho purisa idaṃ dadhi ca madhu ca sappi ca phāṇitañca ekajjhaṃ saṃsaṭṭhaṃ sace ākaṅkhasi piva tassa te pivato ceva chādessati vaṇṇenapi gandhenapi rasenapi pivitvā ca pana sukhī bhavissatīti 3- . so taṃ paṭisaṅkhāya piveyya nappaṭinissajjeyya tassa taṃ pivato ceva chādeyya vaṇṇenapi gandhenapi rasenapi pivitvā ca pana sukhī assa tathūpamāhaṃ bhikkhave imaṃ dhammasamādānaṃ vadāmi yadidaṃ dhammasamādānaṃ paccuppannasukhañceva āyatiñca sukhavipākaṃ. [534] Seyyathāpi bhikkhave vassānaṃ pacchime māse saradasamaye viddhe vigatavalāhake deve ādicco nabhaṃ abbhussakkamāno sabbaṃ ākāsagataṃ tamagataṃ abhivihacca bhāsati ca tapati ca virocati 4- ca @Footnote: 1 Ma. te. 2-3 Po. Ma. bhavissasīti. 4 Po. Ma. bhāsate ca tapate ca virocate ca. Evameva kho bhikkhave yadidaṃ dhammasamādānaṃ paccuppannasukhañceva āyatiñca sukhavipākaṃ tadaññe puthusamaṇabrāhmaṇaparappavāde abhivihacca bhāsati ca tapati ca virocati 1- cāti idamavoca bhagavā attamanā te bhikkhū bhagavato bhāsitaṃ abhinandunti. Mahādhammasamādānasuttaṃ niṭṭhitaṃ chaṭṭhaṃ. -------- @Footnote: 1 po Ma. bhāsate ca tapate ca virocate cāti. Vīmaṃsakasuttaṃ [535] Evamme sutaṃ ekaṃ samayaṃ bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme . tatra kho bhagavā bhikkhū āmantesi bhikkhavoti. Bhadanteti te bhikkhū bhagavato paccassosuṃ. [536] Bhagavā etadavoca vīmaṃsakena bhikkhave bhikkhunā parassa cetopariyāyaṃ ajānantena tathāgate samannesanā kātabbā sammāsambuddho vā no vā iti viññāṇāyāti . bhagavaṃmūlakā no bhante dhammā bhagavaṃnettikā bhagavaṃpaṭisaraṇā sādhu vata bhante bhagavantaṃyeva paṭibhātu etassa bhāsitassa attho bhagavato sutvā bhikkhū dhāressantīti . tenahi bhikkhave suṇātha sādhukaṃ manasikarotha bhāsissāmīti. Evaṃ bhanteti kho te bhikkhū bhagavato paccassosuṃ. [537] Bhagavā etadavoca vīmaṃsakena bhikkhave bhikkhunā parassa cetopariyāyaṃ ajānantena dvīsu dhammesu tathāgato samannesitabbo cakkhusotaviññeyyesu dhammesu ye saṅkiliṭṭhā cakkhusotaviññeyyā dhammā saṃvijjanti vā te tathāgatassa no vāti. Tamenaṃ samannesamāno evaṃ jānāti ye saṅkiliṭṭhā cakkhusotaviññeyyā dhammā na te tathāgatassa saṃvijjantīti. {537.1} Yato naṃ samannesamāno evaṃ jānāti ye saṅkiliṭṭhā cakkhusotaviññeyyā dhammā na te tathāgatassa saṃvijjantīti tato naṃ uttariṃ samannesati ye vītimissā cakkhusotaviññeyyā dhammā saṃvijjanti vā te tathāgatassa No vāti . tamenaṃ samannesamāno evaṃ jānāti ye vītimissā cakkhusotaviññeyyā dhammā na te tathāgatassa saṃvijjantīti. {537.2} Yato naṃ samannesamāno evaṃ jānāti ye vītimissā cakkhusotaviññeyyā dhammā na te tathāgatassa saṃvijjantīti tato naṃ uttariṃ samannesati ye vodātā cakkhusotaviññeyyā dhammā saṃvijjanti vā te tathāgatassa no vāti . tamenaṃ samannesamāno evaṃ jānāti ye vodātā cakkhusotaviññeyyā dhammā saṃvijjanti te tathāgatassāti. {537.3} Yato naṃ samannesamāno evaṃ jānāti ye vodātā cakkhusotaviññeyyā dhammā saṃvijjanti te tathāgatassāti tato naṃ uttariṃ samannesati dīgharattaṃ samāpanno ayamāyasmā imaṃ kusalaṃ dhammaṃ udāhu ittarasamāpannoti . tamenaṃ samannesamāno evaṃ jānāti dīgharattaṃ samāpanno ayamāyasmā imaṃ kusalaṃ dhammaṃ nāyamāyasmā ittarasamāpannoti. {537.4} Yato naṃ samannesamāno evaṃ jānāti dīgharattaṃ samāpanno ayamāyasmā imaṃ kusalaṃ dhammaṃ nāyamāyasmā ittarasamāpannoti tato naṃ uttariṃ samannesati ñātajjhāpanno 1- ayamāyasmā bhikkhu yasappatto 2- saṃvijjantassa idhekacce ādīnavāti . na tāva bhikkhave bhikkhuno idhekacce ādīnavā saṃvijjanti yāva na ñātajjhāpanno hoti yasappatto . yato ca kho bhikkhave bhikkhu ñātajjhāpanno hoti @Footnote: 1 Ma. Yu. yattajjhāpannoti dissati. 2 Yu. yasampattoti dissati. Yasappatto athassa idhekacce ādīnavā saṃvijjanti . tamenaṃ samannesamāno evaṃ jānāti ñātajjhāpanno ayamāyasmā bhikkhu yasappatto nāssa idhekacce ādīnavā saṃvijjantīti. {537.5} Yato naṃ samannesamāno evaṃ jānāti ñātajjhāpanno ayamāyasmā bhikkhu yasappatto nāssa idhekacce ādīnavā saṃvijjantīti tato naṃ uttariṃ samannesati abhayūparato ayamāyasmā nāyamāyasmā bhayūparato vītarāgattā kāme na sevati khayā rāgassāti. {537.6} Tamenaṃ samannesamāno evaṃ jānāti abhayūparato ayamāyasmā nāyamāyasmā bhayūparato vītarāgattā kāme na sevati khayā rāgassāti . tañce bhikkhave bhikkhuṃ pare evaṃ puccheyyuṃ ke panāyasmato ākārā ke anvayā yenāyasmā evaṃ vadeti abhayūparato ayamāyasmā nāyamāyasmā bhayūparato vītarāgattā kāme na sevati khayā rāgassāti . sammā byākaramāno bhikkhave bhikkhu evaṃ byākareyya tathā hi pana ayamāyasmā saṅghe vā viharanto eko vā viharanto ye ca tattha sugatā ye ca tattha duggatā ye ca tattha gaṇamanusāsanti ye ca idhekacce āmisesu sandissanti ye ca idhekacce āmisena anupalittā nāyamāyasmā taṃ tena avajānāti . sammukhā kho pana metaṃ bhagavato sutaṃ sammukhā paṭiggahitaṃ abhayūparatohamasmi nāhamasmi bhayūparato vītarāgattā kāme na sevāmi khayā rāgassāti. [538] Tatra bhikkhave tathāgato uttariṃ paṭipucchitabbo ye saṅkiliṭṭhā cakkhusotaviññeyyā dhammā saṃvijjanti vā te tathāgatassa no vāti . byākaramāno bhikkhave tathāgato evaṃ byākareyya ye saṅkiliṭṭhā cakkhusotaviññeyyā dhammā na te tathāgatassa saṃvijjantīti . ye vītimissā cakkhusotaviññeyyā dhammā saṃvijjanti vā tathāgatassa no vāti . byākaramāno bhikkhave tathāgato evaṃ byākareyya ye vītimissā cakkhusotaviññeyyā dhammā na te tathāgatassa saṃvijjantīti . ye vodātā cakkhusotaviññeyyā dhammā saṃvijjanti vā te tathāgatassa no vāti. {538.1} Byākaramāno bhikkhave tathāgato evaṃ byākareyya ye vodātā cakkhusotaviññeyyā dhammā saṃvijjanti te tathāgatassa etapathohamasmi 1- etagocaro no ca tena tammayoti. Evaṃvādiṃ kho bhikkhave satthāraṃ arahati sāvako upasaṅkamituṃ dhammassavanāya tassa satthā dhammaṃ deseti uttaruttariṃ paṇītapaṇītaṃ kaṇha sukkasappaṭibhāgaṃ yathā yathā kho bhikkhave bhikkhuno satthā dhammaṃ deseti uttaruttariṃ paṇītapaṇītaṃ kaṇha sukkasappaṭibhāgaṃ tathā tathā so tasmiṃ dhamme abhiññāya idhekaccaṃ dhammaṃ dhammesu niṭṭhaṅgacchati satthari pasīdati sammāsambuddho bhagavā svākkhāto bhagavatā dhammo supaṭipanno saṅghoti . tañce bhikkhave bhikkhuṃ punevaṃ 2- puccheyyuṃ ke panāyasmato ākārā ke anvayā yenāyasmā evaṃ vadeti 3- sammāsambuddho @Footnote: 1 Po. Ma. etaṃpathohamasmi etaṃgocaro. 2 Ma. pare evaṃ. 3 Ma. vadesi. Bhagavā svākkhāto bhagavatā dhammo supaṭipanno saṅghoti . Sammābyākaramāno bhikkhave bhikkhu evaṃ byākareyya idhāhaṃ āvuso yena bhagavā tenupasaṅkamiṃ dhammassavanāya tassa me bhagavā dhammaṃ deseti uttaruttariṃ paṇītapaṇītaṃ kaṇha sukkasappaṭibhāgaṃ yathā yathā me āvuso bhagavā dhammaṃ deseti uttaruttariṃ paṇītapaṇītaṃ kaṇha sukkasappaṭibhāgaṃ tathā tathāhaṃ tasmiṃ dhamme abhiññāya idhekaccaṃ dhammaṃ dhammesu niṭṭhaṅgamaṃ satthari pasīdiṃ sammāsambuddho bhagavā svākkhāto bhagavatā dhammo supaṭipanno saṅghoti. [539] Yassakassaci bhikkhave imehi ākārehi imehi padehi imehi byañjanehi tathāgate saddhā niviṭṭhā hoti mūlajātā patiṭṭhājātā 1- ayaṃ vuccati bhikkhave ākāravatī saddhā dassanamūlikā daḷhā asaṃhāriyā samaṇena vā brāhmaṇena vā devena vā mārena vā brahmunā vā kenaci vā lokasmiṃ . evaṃ kho bhikkhave tathāgate dhammasamannesanā hoti evañca pana tathāgato dhammato susamanniṭṭho hotīti. Idamavoca bhagavā attamanā te bhikkhū bhagavato bhāsitaṃ abhinandunti. Vīmaṃsakasuttaṃ niṭṭhitaṃ sattamaṃ. ----------- @Footnote:Ma. patiṭṭhitā. Kosambiyasuttaṃ [540] Evamme sutaṃ ekaṃ samayaṃ bhagavā kosambiyaṃ viharati ghositārāme . tena kho pana samayena kosambiyaṃ bhikkhū bhaṇḍanajātā kalahajātā vivādāpannā aññamaññaṃ mukhasattīhi vitudantā viharanti te na ceva aññamaññaṃ saññāpenti na ca saññattiṃ upenti na ca aññamaññaṃ nijjhāpenti na ca nijjhattiṃ upenti . atha kho aññataro bhikkhu yena bhagavā tenupasaṅkami upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi . ekamantaṃ nisinno kho so bhikkhu bhagavantaṃ etadavoca idha bhante kosambiyaṃ bhikkhū bhaṇḍanajātā kalahajātā vivādāpannā aññamaññaṃ mukhasattīhi vitudantā viharanti te na ceva aññamaññaṃ saññāpenti na ca saññattiṃ upenti na ca aññamaññaṃ nijjhāpenti na ca nijjhattiṃ upentīti. {540.1} Atha kho bhagavā aññataraṃ bhikkhuṃ āmantesi ehi tvaṃ bhikkhu mama vacanena te bhikkhū āmantehi satthā vo āyasmante āmantetīti . evaṃ bhanteti kho so bhikkhu bhagavato paṭissutvā yena te bhikkhū tenupasaṅkami upasaṅkamitvā te bhikkhū etadavoca satthā āyasmante āmantetīti . evamāvusoti kho te bhikkhū tassa bhikkhuno paṭissutvā yena bhagavā tenupasaṅkamiṃsu upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdiṃsu. [541] Ekamantaṃ nisinne kho te bhikkhū bhagavā etadavoca saccaṃ kira tumhe bhikkhave bhaṇḍanajātā kalahajātā vivādāpannā aññamaññaṃ mukhasattīhi vitudantā viharatha te na ceva aññamaññaṃ saññāpetha na ca saññattiṃ upetha na ca aññamaññaṃ nijjhāpetha na ca nijjhattiṃ upethāti . evaṃ bhanteti 1-. Taṃ kiṃ maññatha bhikkhave yasmiṃ tumhe samaye bhaṇḍanajātā kalahajātā vivādāpannā aññamaññaṃ mukhasattīhi vitudantā viharatha api nu tumhākaṃ tasmiṃ samaye mettaṃ kāyakammaṃ paccupaṭṭhitaṃ hoti sabrahmacārīsu āvī 2- ceva raho ca mettaṃ vacīkammaṃ paccupaṭṭhitaṃ hoti sabrahmacārīsu āvī ceva raho ca mettaṃ manokammaṃ paccupaṭṭhitaṃ hoti sabrahmacārīsu āvī ceva raho cāti. No hetaṃ bhante. {541.1} Iti kira bhikkhave yasmiṃ tumhe samaye bhaṇḍanajātā kalahajātā vivādāpannā aññamaññaṃ mukhasattīhi vitudantā viharatha neva tumhākaṃ tasmiṃ samaye mettaṃ kāyakammaṃ paccupaṭṭhitaṃ hoti sabrahmacārīsu āvī ceva raho ca na mettaṃ vacīkammaṃ paccupaṭṭhitaṃ hoti sabrahmacārīsu āvī ceva raho ca na mettaṃ manokammaṃ paccupaṭṭhitaṃ hoti sabrahmacārīsu āvī ceva raho ca atha kiñcarahi tumhe moghapurisā kiṃjānantā kiṃpassantā bhaṇḍanajātā kalahajātā vivādāpannā aññamaññaṃ mukhasattīhi vitudantā viharatha te na ceva aññamaññaṃ saññāpetha na ca saññattiṃ upetha na ca aññamaññaṃ nijjhāpetha na ca nijjhattiṃ @Footnote: 1 Ma. itisaddo natthi. 2 Ma. āvi. sabbattha īdisameva. Upetha tañhi tumhākaṃ moghapurisā bhavissati dīgharattaṃ ahitāya dukkhāyāti. [542] Atha kho bhagavā bhikkhū āmantesi chayime bhikkhave dhammā sārāṇīyā 1- piyakaraṇā garukaraṇā saṅgahāya avivādāya sāmaggiyā ekībhāvāya saṃvattanti . katame cha . idha bhikkhave bhikkhuno mettaṃ kāyakammaṃ paccupaṭṭhitaṃ hoti sabrahmacārīsu āvī ceva raho ca ayampi dhammo sārāṇīyo 2- piyakaraṇo garukaraṇo saṅgahāya avivādāya sāmaggiyā ekībhāvāya saṃvattati. {542.1} Puna caparaṃ bhikkhave bhikkhuno mettaṃ vacīkammaṃ paccupaṭṭhitaṃ hoti sabrahmacārīsu āvī ceva raho ca ayampi dhammo sārāṇīyo piyakaraṇo garukaraṇo saṅgahāya avivādāya sāmaggiyā ekībhāvāya saṃvattati. {542.2} Puna caparaṃ bhikkhave bhikkhuno mettaṃ manokammaṃ paccupaṭṭhitaṃ hoti sabrahmacārīsu āvī ceva raho ca ayampi dhammo sārāṇīyo piyakaraṇo garukaraṇo saṅgahāya avivādāya sāmaggiyā ekībhāvāya saṃvattati. {542.3} Puna caparaṃ bhikkhave bhikkhu ye te lābhā dhammikā dhammaladdhā antamaso pattapariyāpannamattaṃpi tathārūpehi lābhehi appaṭivibhattabhogī hoti sīlavantehi sabrahmacārīhi sādhāraṇabhogī ayampi dhammo sārāṇīyo piyakaraṇo garukaraṇo saṅgahāya avivādāya sāmaggiyā ekībhāvāya saṃvattati. {542.4} Puna caparaṃ bhikkhave bhikkhu yāni tāni sīlāni akkhaṇḍāni acchiddāni asabalāni akammāsāni bhujissāni @Footnote: 1-2 Ma. sāraṇīyā-sāraṇīyo. sabbattha evaṃ ñātabbaṃ. Viññūpasaṭṭhāni aparāmaṭṭhāni samādhisaṃvattanikāni tathārūpesu sīlesu sīlasāmaññagato viharati sabrahmacārīhi āvī ceva raho ca ayampi dhammo sārāṇīyo piyakaraṇo garukaraṇo saṅgahāya avivādāya sāmaggiyā ekībhāvāya saṃvattati. {542.5} Puna caparaṃ bhikkhave bhikkhu yāyaṃ diṭṭhi ariyā niyyānikā niyyāti takkarassa sammā dukkhakkhayāya tathārūpāya diṭṭhiyā diṭṭhisāmaññagato viharati sabrahmacārīhi āvī ceva raho ca ayampi dhammo sārāṇīyo piyakaraṇo garukaraṇo saṅgahāya avivādāya sāmaggiyā ekībhāvāya saṃvattati. {542.6} Ime kho bhikkhave cha sārāṇīyā dhammā piyakaraṇā garukaraṇā saṅgahāya avivādāya sāmaggiyā ekībhāvāya saṃvattanti . Imesaṃ kho bhikkhave channaṃ sārāṇīyānaṃ dhammānaṃ etaṃ aggaṃ etaṃ saṅgāhikaṃ etaṃ saṅghāṭaniyaṃ yadidaṃ yāyaṃ diṭṭhi ariyā niyyānikā niyyāti takkarassa sammā dukkhakkhayāya . seyyathāpi bhikkhave kūṭāgārassa etaṃ aggaṃ etaṃ saṅgāhikaṃ etaṃ saṅghāṭaniyaṃ yadidaṃ kūṭaṃ evameva kho bhikkhave imesaṃ channaṃ sārāṇīyānaṃ dhammānaṃ etaṃ aggaṃ etaṃ saṅgāhikaṃ etaṃ saṅghāṭaniyaṃ yadidaṃ yāyaṃ diṭṭhi ariyā niyyānikā niyyāti takkarassa sammā dukkhakkhayāya. [543] Kathañca bhikkhave yāyaṃ diṭṭhi ariyā niyyānikā niyyāti takkarassa sammā dukkhakkhayāya . idha bhikkhave bhikkhu araññagato vā rukkhamūlagato vā suññāgāragato vā iti paṭisañcikkhati atthi Nu kho me taṃ pariyuṭṭhānaṃ ajjhattaṃ appahīnaṃ yenāhaṃ pariyuṭṭhānena pariyuṭṭhitacitto yathābhūtaṃ nappajāneyyaṃ nappasseyyanti . sace bhikkhave bhikkhu kāmarāgapariyuṭṭhito hoti pariyuṭṭhitacittova hoti sace bhikkhave bhikkhu byāpādapariyuṭṭhito hoti pariyuṭṭhitacittova hoti sace bhikkhave bhikkhu thīna middhapariyuṭṭhito hoti pariyuṭṭhitacittova hoti sace bhikkhave bhikkhu uddhaccakukkuccapariyuṭṭhito hoti pariyuṭṭhitacittova hoti sace bhikkhave bhikkhu vicikicchāpariyuṭṭhito hoti pariyuṭṭhitacittova hoti sace bhikkhave bhikkhu idhalokacintāya pasuto hoti pariyuṭṭhitacittova hoti sace bhikkhave bhikkhu paralokacintāya pasuto hoti pariyuṭṭhitacittova hoti sace bhikkhave bhikkhu bhaṇḍanajāto kalahajāto vivādāpanno aññamaññaṃ mukhasattīhi vitudanto viharati pariyuṭṭhitacittova hoti so evaṃ pajānāti natthi kho me taṃ pariyuṭṭhānaṃ ajjhattaṃ appahīnaṃ yenāhaṃ pariyuṭṭhānena pariyuṭṭhitacitto yathābhūtaṃ nappajāneyyaṃ nappasseyyaṃ supaṇihitaṃ me mānasaṃ saccānaṃ bodhāyāti . idamassa paṭhamaṃ ñāṇaṃ adhigataṃ hoti ariyaṃ lokuttaraṃ asādhāraṇaṃ puthujjanehi. [544] Puna caparaṃ bhikkhave ariyasāvako iti paṭisañcikkhati imaṃ nu kho ahaṃ diṭṭhiṃ āsevanto bhāvento bahulīkaronto labhāmi paccattaṃ samathaṃ labhāmi paccattaṃ nibbuttinti . so evaṃ pajānāti imaṃ kho ahaṃ diṭṭhiṃ āsevanto bhāvento bahulīkaronto labhāmi Paccattaṃ samathaṃ labhāmi paccattaṃ nibbuttinti . idamassa dutiyaṃ ñāṇaṃ adhigataṃ hoti ariyaṃ lokuttaraṃ asādhāraṇaṃ puthujjanehi. [545] Puna caparaṃ bhikkhave ariyasāvako iti paṭisañcikkhati yathārūpāyāhaṃ diṭṭhiyā samannāgato atthi nu kho iti bahiddhā añño samaṇo vā brāhmaṇo vā tathārūpāya diṭṭhiyā samannāgatoti. So evaṃ pajānāti yathārūpāyāhaṃ diṭṭhiyā samannāgato natthi ito bahiddhā añño samaṇo vā brāhmaṇo vā tathārūpāya diṭṭhiyā samannāgatoti . idamassa tatiyaṃ ñāṇaṃ adhigataṃ hoti ariyaṃ lokuttaraṃ asādhāraṇaṃ puthujjanehi. [546] Puna caparaṃ bhikkhave ariyasāvako iti paṭisañcikkhati yathārūpāya dhammatāya diṭṭhisampanno puggalo samannāgato ahampi tathārūpāya dhammatāya samannāgatoti . kathaṃrūpāya ca bhikkhave dhammatāya diṭṭhisampanno puggalo samannāgato dhammatā esā bhikkhave diṭṭhisampannassa puggalassa kiñcāpi tathārūpiṃ āpattiṃ āpajjati yathārūpāya āpattiyā vuṭṭhānaṃ paññāyati atha kho naṃ khippameva satthari vā viññūsu vā sabrahmacārīsu deseti vivarati uttānīkaroti desetvā vivaritvā uttānīkatvā āyatiṃ saṃvaraṃ āpajjati . Seyyathāpi bhikkhave daharo kumāro mando uttānaseyyako hatthena vā pādena vā aṅgāraṃ akkamitvā khippameva paṭisaṃharati evameva kho bhikkhave dhammatā esā diṭṭhisampannassa puggalassa kiñcāpi Tathārūpiṃ āpattiṃ āpajjati yathārūpāya āpattiyā vuṭṭhānaṃ paññāyati atha kho naṃ khippameva satthari vā viññūsu vā sabrahmacārīsu deseti vivarati uttānīkaroti desetvā vivaritvā uttānīkatvā āyatiṃ saṃvaraṃ āpajjati . so evaṃ pajānāti yathārūpāya dhammatāya diṭṭhisampanno puggalo samannāgato ahampi tathārūpāya dhammatāya samannāgatoti . idamassa catutthaṃ ñāṇaṃ adhigataṃ hoti ariyaṃ lokuttaraṃ asādhāraṇaṃ puthujjanehi. [547] Puna caparaṃ bhikkhave ariyasāvako iti paṭisañcikkhati yathārūpāya dhammatāya diṭṭhisampanno puggalo samannāgato ahampi tathārūpāya dhammatāya samannāgatoti . kathaṃrūpāya ca bhikkhave dhammatāya diṭṭhisampanno puggalo samannāgato dhammatā esā bhikkhave diṭṭhisampannassa puggalassa kiñcāpi yāni tāni sabrahmacārīnaṃ uccāvacāni kiṃkaraṇīyāni tattha ussukaṃ āpanno hoti atha khvassa tibbā pekkhā hoti adhisīlasikkhāya adhicittasikkhāya adhipaññāsikkhāya. {547.1} Seyyathāpi bhikkhave gāvī taruṇavacchā thabbhañca 1- āluppati vacchakañca apacinati evameva kho bhikkhave dhammatā esā diṭṭhisampannassa puggalassa kiñcāpi yāni tāni sabrahmacārīnaṃ uccāvacāni kiṃkaraṇīyāni tattha ussukaṃ āpanno hoti atha khvassa tibbā pekkhā hoti adhisīlasikkhāya adhicittasikkhāya adhipaññāsikkhāya . So evaṃ pajānāti yathārūpāya dhammatāya diṭṭhisampanno @Footnote: 1 Ma. thambhañca. Puggalo samannāgato ahampi tathārūpāya dhammatāya samannāgatoti . Idamassa pañcamaṃ ñāṇaṃ adhigataṃ hoti ariyaṃ lokuttaraṃ asādhāraṇaṃ puthujjanehi. [548] Puna caparaṃ bhikkhave ariyasāvako iti paṭisañcikkhati yathārūpāya balatāya diṭṭhisampanno puggalo samannāgato ahampi tathārūpāya balatāya samannāgatoti . kathaṃrūpāya ca bhikkhave balatāya diṭṭhisampanno puggalo samannāgato balatā esā bhikkhave diṭṭhisampannassa puggalassa yaṃ tathāgatappavedite dhammavinaye desiyamāne aṭṭhikatvā 1- manasikatvā sabbacetaso 2- samannāharitvā ohitasoto dhammaṃ suṇāti . so evaṃ pajānāti yathārūpāya balatāya diṭṭhisampanno puggalo samannāgato ahampi tathārūpāya balatāya samannāgatoti . idamassa chaṭṭhaṃ ñāṇaṃ adhigataṃ hoti ariyaṃ lokuttaraṃ asādhāraṇaṃ puthujjanehi. [549] Puna caparaṃ bhikkhave ariyasāvako iti paṭisañcikkhati yathārūpāya balatāya diṭṭhisampanno puggalo samannāgato ahampi tathārūpāya balatāya samannāgatoti . kathaṃrūpāya ca bhikkhave balatāya diṭṭhisampanno puggalo samannāgato balatā esā bhikkhave diṭṭhisampannassa puggalassa yaṃ tathāgatappavedite dhammavinaye desiyamāne labhati atthavedaṃ labhati dhammavedaṃ labhati dhammūpasañhitaṃ pāmujjaṃ . so evaṃ pajānāti yathārūpāya balatāya diṭṭhisampanno @Footnote: 1 Ma. aṭṭhiṃkatvā. 2 Ma. sabbacetasā. Puggalo samannāgato ahampi tathārūpāya balatāya samannāgatoti . Idamassa sattamaṃ ñāṇaṃ adhigataṃ hoti ariyaṃ lokuttaraṃ asādhāraṇaṃ puthujjanehi. [550] Evaṃ sattaṅgasamannāgatassa kho bhikkhave ariyasāvakassa dhammatā susamanniṭṭhā hoti sotāpattiphalasacchikiriyāya . evaṃ sattaṅgasamannāgato kho bhikkhave ariyasāvako sotāpattiphalasamannāgato hotīti. Idamavoca bhagavā attamanā te bhikkhū bhagavato bhāsitaṃ abhinandunti. Kosambiyasuttaṃ niṭṭhitaṃ aṭṭhamaṃ. --------- Brahmanimantanikasuttaṃ [551] Evamme sutaṃ ekaṃ samayaṃ bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme . tatra kho bhagavā bhikkhū āmantesi bhikkhavoti. Bhadanteti te bhikkhū bhagavato paccassosuṃ. [552] Bhagavā etadavoca ekamidāhaṃ bhikkhave samayaṃ ukkaṭṭhāyaṃ viharāmi subhagavane sālarājamūle . tena kho pana bhikkhave samayena bakassa brahmuno evarūpaṃ pāpakaṃ diṭṭhigataṃ uppannaṃ hoti idaṃ niccaṃ idaṃ dhuvaṃ idaṃ sassataṃ idaṃ kevalaṃ idaṃ acavanadhammaṃ idaṃ hi na jāyati na jīyati na mīyati na cavati na upapajjati ito ca panaññaṃ uttariṃ nissaraṇaṃ natthīti . atha khvāhaṃ bhikkhave bakassa brahmuno cetasā ceto parivitakkamaññāya seyyathāpi nāma balavā puriso sammiñjitaṃ vā bāhaṃ pasāreyya pasāritaṃ vā bāhaṃ sammiñjeyya evameva ukkaṭṭhāyaṃ subhagavane sālarājamūle antarahito tasmiṃ brahmaloke pāturahosi. {552.1} Addasā kho maṃ bhikkhave bako brahmā dūratova āgacchantaṃ disvāna maṃ etadavoca ehi kho mārisa svāgataṃ mārisa cirassaṃ kho mārisa imaṃ pariyāyamakāsi yadidaṃ adhāgamanāya idaṃ hi mārisa niccaṃ idaṃ dhuvaṃ idaṃ sassataṃ idaṃ kevalaṃ idaṃ acavanadhammaṃ idaṃ hi na jāyati na jīyati na mīyati na cavati na upapajjati ito ca panaññaṃ uttariṃ nissaraṇaṃ natthīti . evaṃ vutte ahaṃ bhikkhave bakaṃ brahmānaṃ Etadavocaṃ avijjāgato vata bho bako brahmā avijjāgato vata bho bako brahmā yatra hi nāma aniccaṃyeva samānaṃ niccanti vakkhati adhuvaṃyeva samānaṃ dhuvanti vakkhati assassataṃyeva samānaṃ sassatanti vakkhati akevalaṃyeva samānaṃ kevalanti vakkhati cavanadhammaṃyeva samānaṃ acavanadhammanti vakkhati yattha ca pana jāyati ca 1- jīyati ca mīyati ca cavati ca upapajjati ca taṃ tathā 2- vakkhati idaṃ hi na jāyati na jīyati na mīyati na cavati na upapajjatīti santañca panaññaṃ uttariṃ nissaraṇaṃ natthaññaṃ uttariṃ nissaraṇanti vakkhatīti. [553] Atha kho bhikkhave māro pāpimā aññataraṃ brahmapārisajjaṃ anvāvisitvā maṃ etadavoca bhikkhu bhikkhu metamāsado metamāsado eso hi bhikkhu brahmā mahābrahmā abhibhū anabhibhūto aññadatthu daso vasavattī issaro kattā nimmitā 3- seṭṭho sajjitā 4- vasī pitā bhūta bhabyānaṃ . ahesuṃ kho [5]- bhikkhu tayā pubbe samaṇabrāhmaṇā lokasmiṃ paṭhavīgarahakā paṭhavījigucchakā āpagarahakā āpajigucchakā tejagarahakā tejajigucchakā vāyagarahakā vāyajigucchakā bhūtagarahakā bhūtajigucchakā devagarahakā devajigucchakā pajāpatigarahakā pajāpatijigucchakā brahmagarahakā brahmajigucchakā te kāyassa bhedā pāṇupacchedā hīne kāye patiṭṭhitā. {553.1} Ahesuṃ kho pana bhikkhu tayā pubbe samaṇabrāhmaṇā lokasmiṃ paṭhavīpasaṃsakā paṭhavābhinandino āpapasaṃsakā āpābhinandino tejapasaṃsakā tejābhinandino vāyapasaṃsakā @Footnote: 1 Ma. ime casamuccayasaddā natthi. 2 Po. Ma. tañca vakkhati. 3 Ma. Yu. nimmātā. @4 Ma. sajitā. Yu. sañjitā. 5 Ma. ye. Vāyābhinandino bhūtapasaṃsakā bhūtābhinandino devapasaṃsakā devābhinandino pajāpatipasaṃsakā pajāpatābhinandino brahmapasaṃsakā brahmābhinandino te kāyassa bhedā pāṇupacchedā paṇīte kāye patiṭṭhitā . kintāhaṃ 1- bhikkhu evaṃ vadāmi iṅgha tvaṃ mārisa yadeva te brahmā āha tadeva tvaṃ karohi mā tvaṃ brahmuno vacanaṃ upātivattittho sace kho tvaṃ bhikkhu brahmuno vacanaṃ upātivattissasi . seyyathāpi nāma puriso siriṃ āgacchantiṃ daṇḍena paṭippanāmeyya seyyathāpi vā pana bhikkhu puriso narakappapāte papatanto hatthehi ca pādehi ca paṭhaviṃ virājeyya evaṃ sampadamidaṃ bhikkhu tuyhaṃ bhavissati. {553.2} Iṅgha tvaṃ mārisa yadeva te brahmā āha tadeva tvaṃ karohi mā tvaṃ brahmuno vacanaṃ upātivattittho nanu tvaṃ bhikkhu passasi brahmaparisaṃ 2- sannisinnanti 3- . iti kho maṃ bhikkhave māro pāpimā brahmaparisaṃ upanesi . evaṃ vutte ahaṃ bhikkhave māraṃ pāpimantaṃ etadavocaṃ jānāmi kho tāhaṃ pāpima mā tvaṃ maññittho na maṃ jānātīti māro tvamasi pāpima yo ceva pāpima brahmā yā ca brahmaparisā ye ca brahmapārisajjā sabbeva tava hatthagatā sabbe 4- tava vasaṅgatā tuyhaṃ hi pāpima evaṃ hoti esopi me assa hatthagato esopi me assa vasaṅgatoti ahaṃ kho pana pāpima neva tava hatthagato neva tava vasaṅgatoti. @Footnote: 1 Ma. Yu. taṃ tāhaṃ. 2 Yu. brahmaṇiṃ parisaṃ. 3 Ma. sannipatitanti. @4 Ma. Yu. sabbeva. [554] Evaṃ vutte bhikkhave bako brahmā maṃ etadavoca ahaṃ hi mārisa niccaṃyeva samānaṃ niccanti vadāmi dhuvaṃyeva samānaṃ dhuvanti vadāmi sassataṃyeva samānaṃ sassatanti vadāmi kevalaṃyeva samānaṃ kevalanti vadāmi acavanadhammaṃyeva samānaṃ acavanadhammanti vadāmi . yattha ca pana na jāyati na jīyati na mīyati na cavati na upapajjati tadevāhaṃ vadāmi idaṃ hi na jāyati na jīyati na mīyati na cavati na upapajjati asantañca panaññaṃ uttariṃ nissaraṇaṃ natthaññaṃ uttariṃ nissaraṇanti vadāmi . ahesuṃ kho bhikkhu tayā pubbe samaṇabrāhmaṇā lokasmiṃ yāvatakaṃ tuyhaṃ kasiṇaṃ āyuṃ tāvatakaṃ te 1- tapokammameva ahosi. {554.1} Te kho evaṃ jāneyyuṃ santaṃ 2- vā aññaṃ uttariṃ nissaraṇaṃ atthaññaṃ uttariṃ nissaraṇanti asantaṃ vā aññaṃ uttariṃ nissaraṇaṃ natthaññaṃ uttariṃ nissaraṇanti . kintāhaṃ 3- bhikkhu evaṃ vadāmi na cevaññaṃ uttariṃ nissaraṇaṃ dakkhissasi yāvadeva ca pana kilamathassa vighātassa bhāgī bhavissasi . sace kho tvaṃ bhikkhu paṭhaviṃ ajjhosissasi opasāyiko me bhavissasi vatthusāyiko yathākāmakaraṇīyo bāhiteyyo . sace pana 4- āpaṃ tejaṃ vāyaṃ bhūte deve pajāpatiṃ brahmaṃ ajjhosissasi opasāyiko me bhavissasi vatthusāyiko yathākāmakaraṇīyo bāhiteyyoti. {554.2} Ahampi kho etaṃ 5- brahme jānāmi. Sace paṭhaviṃ ajjhosissāmi opasāyiko te bhavissāmi vatthusāyiko @Footnote: 1 Ma. Yu. tesaṃ. 2 Ma. santañca panaññaṃ. 3 Ma. Yu. taṃ tāhaṃ. @4 Ma. Yu. panasaddo natthi. 5 Ma. evaṃ. Yathākāmakaraṇīyo bāhiteyyo . sace pana āpaṃ tejaṃ vāyaṃ bhūte deve pajāpatiṃ brahmaṃ ajjhosissāmi opasāyiko te bhavissāmi vatthusāyiko yathākāmakaraṇīyo bāhiteyyo 1- . apica te ahaṃ brahme gatiñca pajānāmi jutiñca pajānāmi evaṃ mahiddhiko bako brahmā evaṃ mahānubhāvo bako brahmā evaṃ mahesakkho bako brahmāti. {554.3} Yathākathaṃ pana me tvaṃ mārisa gatiñca pajānāsi jutiñca pajānāsi evaṃ mahiddhiko bako brahmā evaṃ mahānubhāvo bako brahmā evaṃ mahesakkho bako brahmāti. Yāvatā candimasuriyā pariharanti disā bhanti virocanā tāva sahassadhā loko ettha te vattatī 2- vaso paroparañca jānāsi atho rāga virāginaṃ itthabhāvaññathābhāvaṃ sattānaṃ āgatiṃ gatinti. Evaṃ kho te ahaṃ brahme gatiñca pajānāmi jutiñca pajānāmi evaṃ mahiddhiko bako brahmā evaṃ mahānubhāvo bako brahmā evaṃ mahesakkho bako brahmāti. {554.4} Atthi kho brahme aññe tayo kāyā tattha 3- tvaṃ na jānāsi na passasi tyāhaṃ jānāmi passāmi . atthi kho brahme ābhassarā nāma kāyo . yato tvaṃ cuto idhūpapanno tassa te aticiranivāsena sā sati muṭṭhā tena taṃ tvaṃ na jānāsi na passasi tamahaṃ jānāmi passāmi . evampi kho ahaṃ brahme neva te samasamo abhiññāya kuto nīceyyaṃ @Footnote: 1 Ma. bāhiteyyoti. 2 Ma. vattate. 3 Po. Ma. taṃ. Atha kho ahameva tayā bhiyyo . atthi kho brahme subhakiṇhā nāma kāyo vehapphalā nāma kāyo [1]- taṃ tvaṃ na jānāsi na passasi tamahaṃ jānāmi passāmi . evampi kho ahaṃ brahme neva te samasamo abhiññāya kuto nīceyyaṃ atha kho ahameva tayā bhiyyo . Paṭhavī kho ahaṃ brahme paṭhavito abhiññāya yāvatā paṭhaviyā paṭhavittena 2- ananubhūtaṃ tadabhiññāya paṭhavī 3- nāhosiṃ paṭhaviyā nāhosiṃ paṭhavito nāhosiṃ paṭhavī meti nāhosiṃ paṭhaviṃ nābhivadiṃ. {554.5} Evampi kho ahaṃ brahme neva te samasamo abhiññāya kuto nīceyyaṃ atha kho ahameva tayā bhiyyo . Āpaṃ kho ahaṃ brahme .pe. tejaṃ kho ahaṃ brahme ... Vāyaṃ kho ahaṃ brahme ... Bhūte kho ahaṃ brahme ... deve kho ahaṃ brahme ... pajāpatiṃ kho ahaṃ brahme ... brahmaṃ kho ahaṃ brahme ... ābhassare kho ahaṃ brahme ... subhakiṇhe kho ahaṃ brahme ... vehapphale kho ahaṃ brahme ... abhibhuṃ kho ahaṃ brahme ... sabbaṃ kho ahaṃ brahme sabbato abhiññāya yāvatā sabbassa sabbattena ananubhūtaṃ tadabhiññāya sabbaṃ nāhosiṃ sabbasmiṃ nāhosiṃ sabbato nāhosiṃ sabbaṃ meti nāhosiṃ sabbaṃ nābhivadiṃ . evaṃ 4- kho ahaṃ brahme neva te samasamo abhiññāya kuto nīceyyaṃ atha kho ahameva tayā bhiyyoti . sace kho te mārisa sabbassa sabbattena ananubhūtaṃ tadabhiññāya mā heva te rittakameva ahosi tucchakameva @Footnote: 1 Ma. abhibhū nāma kāyo ... 2 Ma. Yu. paṭhavattena. 3 Ma. paṭhaviṃ nāpahosiṃ @4 Ma. Yu. evaṃ pi kho. Ahosi 1- . viññāṇaṃ anidassanaṃ anantaṃ sabbatopabhaṃ paṭhaviyā paṭhavittena ananubhūtaṃ āpassa āpattena ananubhūtaṃ tejassa tejattena ananubhūtaṃ vāyassa vāyattena ananubhūtaṃ bhūtānaṃ bhūtattena ananubhūtaṃ devānaṃ devattena ananubhūtaṃ pajāpatissa pajāpatittena ananubhūtaṃ brahmuno 2- brahmattena ananubhūtaṃ ābhassarānaṃ ābhassarattena ananubhūtaṃ subhakiṇhānaṃ subhakiṇhattena ananubhūtaṃ vehapphalānaṃ vehapphalattena ananubhūtaṃ abhibhussa abhibhuttena ananubhūtaṃ sabbassa sabbattena ananubhūtaṃ . handa carahi te mārisa antaradhāyāmīti . handa carahi me tvaṃ brahme antaradhāyassu sace visahasīti. {554.6} Atha kho bhikkhave bako brahmā antaradhāyissāmi samaṇassa gotamassa antaradhāyissāmi samaṇassa gotamassāti nevassu me sakkoti antaradhāyituṃ . evaṃ vutte ahaṃ bhikkhave bakaṃ brahmānaṃ etadavocaṃ handa carahi te brahme antaradhāyāmīti . Handa carahi me tvaṃ mārisa antaradhāyassu sace visahasīti . atha khvāhaṃ bhikkhave tathārūpaṃ iddhābhisaṅkhāraṃ abhisaṅkhāresiṃ 3- ettāvatā brahmā ca brahmaparisā ca brahmapārisajjā ca saddañca me suyyanti 4- na ca maṃ dakkhantīti 5-. Antarahito imaṃ gāthaṃ abhāsiṃ bhavevāhaṃ bhayaṃ disvā bhavañca vibhavesinaṃ bhavaṃ nābhivadiṃ kiñci nandiñca na upādiyanti. @Footnote: 1 Ma. ahosīti. 2 Po. Ma. brahmānaṃ. 3 Sī. Ma. Yu. abhisaṅkhāsiṃ. 4 Sī. Ma. Yu. @sossanti. 5 Yu. dakkhinti. [555] Atha kho bhikkhave brahmā ca brahmaparisā ca brahmapārisajjā ca acchariyabbhūtacittajātā ahesuṃ acchariyaṃ vata bho abbhūtaṃ vata bho samaṇassa gotamassa mahiddhikatā mahānubhāvatā na ca vata no ito pubbe diṭṭho vā suto vā añño samaṇo vā brāhmaṇo vā evaṃ mahiddhiko evaṃ mahānubhāvo yathā cāyaṃ samaṇo gotamo [1]- sakyakulā pabbajito bhavarāmāya vata bho pajāya bhavaratāya bhavasammuditāya samūlaṃ bhavaṃ udabbahīti. [556] Atha kho bhikkhave māro pāpimā aññataraṃ brahmapārisajjaṃ anvāvisitvā maṃ etadavoca sace kho tvaṃ mārisa evaṃ pajānāsi sace tvaṃ evamanubuddho mā sāvake upanesi mā pabbajite mā sāvakānaṃ dhammaṃ desesi mā pabbajitānaṃ mā sāvakesu gedhimakāsi mā pabbajitesu . ahesuṃ kho bhikkhu tayā pubbe samaṇabrāhmaṇā lokasmiṃ arahanto sammāsambuddhā paṭijānamānā te sāvake upanesuṃ pabbajite sāvakānaṃ dhammaṃ desesuṃ pabbajitānaṃ sāvakesu gedhimakaṃsu pabbajitesu sāvake upanetvā pabbajite sāvakānaṃ dhammaṃ desetvā pabbajitānaṃ sāvakesu gedhikatacittā pabbajitesu kāyassa bhedā pāṇupacchedā hīne kāye patiṭṭhitā. {556.1} Ahesuṃ kho 2- pana bhikkhu tayā pubbe samaṇabrāhmaṇā lokasmiṃ arahanto sammāsambuddhā paṭijānamānā te na sāvake upanesuṃ na pabbajite na sāvakānaṃ dhammaṃ desesuṃ na pabbajitānaṃ na @Footnote: 1 Ma. Yu. sakyaputto. 2 Ma. ye. Sāvakesu gedhimakaṃsu na pabbajite te na sāvake upanetvā na pabbajite na sāvakānaṃ dhammaṃ desetvā na pabbajitānaṃ na sāvakesu gedhikatacittā na pabbajitesu kāyassa bhedā pāṇupacchedā paṇīte kāye patiṭṭhitā . tantāhaṃ bhikkhu evaṃ vadāmi iṅgha tvaṃ mārisa appossukko diṭṭhadhammasukhavihāraṃ anuyutto viharassu anakkhātaṃ kusalaṃ hi mārisa mā paraṃ ovadāhīti . evaṃ vutte ahaṃ bhikkhave māraṃ pāpimaṃ 1- etadavocaṃ jānāmi kho tāhaṃ pāpima mā tvaṃ maññittho na maṃ jānātīti māro tvamasi pāpima na maṃ tvaṃ pāpima hitānukampī evaṃ vadesi ahitānukampī maṃ tvaṃ pāpima evaṃ vedesi . tuyhaṃ hi pāpima evaṃ hoti yesaṃ samaṇo gotamo dhammaṃ desessati te me visayaṃ upātivattissantīti. {556.2} Asammāsambuddhā ca pana te pāpima samaṇabrāhmaṇā samānā sammāsambuddhamhāti paṭijāniṃsu ahaṃ kho pana pāpima sammāsambuddhova samāno sammāsambuddhomhīti paṭijānāmi . Desentopi hi pāpima tathāgato sāvakānaṃ dhammaṃ tādisova adesentopi hi pāpima tathāgato sāvakānaṃ dhammaṃ tādisova upanentopi hi pāpima tathāgato sāvake tādisova anupanentopi hi pāpima tathāgato sāvake tādisova taṃ kissa hetu tathāgatassa pāpima ye āsavā saṅkilesikā ponobbhavikā sadarā dukkhavipākā āyatiṃ jātijarāmaraṇīyā [2]- pahīnā ucchinnamūlā tālāvatthukatā anabhāvaṅgatā @Footnote: 1 Ma. Yu. pāpimantaṃ. 2 Ma. Yu. te. Āyatiṃ anuppādadhammā seyyathāpi pāpima tālo matthakacchinno abhabbo puna virūḷhiyā evameva kho pāpima tathāgatassa ye āsavā saṅkilesikā ponobbhavikā sadarā dukkhavipākā āyatiṃ jātijarāmaraṇīyā [1]- pahīnā ucchinnamūlā tālāvatthukatā anabhāvaṅgatā āyatiṃ anuppādadhammāti. Iti hidaṃ mārassa ca anālapanatāya brahmuno ca abhinimantanatāya tasmā imassa veyyākaraṇassa brahmanimantanikantveva adhivacananti. Brahmanimantanikasuttaṃ niṭṭhitaṃ navamaṃ. ------------- @Footnote: 1 Ma. Yu. te. Māratajjanīyasuttaṃ [557] Evamme sutaṃ ekaṃ 1- samayaṃ bhagavā bhaggesu viharati suṃsumāragire bhesakalāvane migadāye . tena kho pana samayena āyasmā mahāmoggallāno abbhokāse caṅkami . tena kho pana samayena māro pāpimā āyasmato mahāmoggallānassa kucchigato hoti koṭṭhamanupaviṭṭho . atha kho āyasmato mahāmoggallānassa etadahosi kinnu kho me kucchi garugarutaro 2- viya māsācitaṃ maññeti . atha kho āyasmā mahāmoggallāno caṅkamā orohitvā vihāraṃ pavisitvā paññattāsane nisīdi . nisajja kho āyasmā mahāmoggallāno māraṃ pāpimantaṃ 3- paccattaṃ yoniso manasākāsi. [558] Addasā kho āyasmā mahāmoggallāno māraṃ pāpimantaṃ kucchigataṃ koṭṭhamanupaviṭṭhaṃ disvāna māraṃ pāpimantaṃ etadavoca nikkhama pāpima nikkhama pāpima mā tathāgataṃ vihesesi mā tathāgatasāvakaṃ mā te ahosi dīgharattaṃ ahitāya dukkhāyāti . Atha kho mārassa pāpimato etadahosi ajānameva [4]- maṃ ayaṃ samaṇo apassaṃ evamāha nikkhama pāpima nikkhama pāpima mā tathāgataṃ vihesesi mā tathāgatasāvakaṃ mā te ahosi dīgharattaṃ ahitāya dukkhāyāti yopissa so satthā sopi maṃ neva khippaṃ jāneyya kuto ca pana maṃ sāvako jānissatīti . atha kho āyasmā @Footnote: 1 Ma. Yu. ekaṃ samayaṃ āyasmā mahāmoggallāno bhaggesu viharati ... migadāye. @2 Ma. garugaro viya. 3 Ma. Yu. dve pāṭhā natthi. 4. Ma. Yu. kho. Mahāmoggallāno māraṃ pāpimantaṃ etadavoca evampi kho tāhaṃ pāpima jānāmi mā tvaṃ maññittho na maṃ jānātīti māro tvamasi pāpima tuyhaṃ hi pāpima evaṃ hoti ajānameva [1]- maṃ ayaṃ samaṇo apassaṃ evamāha nikkhama pāpima nikkhama pāpima mā tathāgataṃ vihesesi mā tathāgatasāvakaṃ mā te ahosi dīgharattaṃ ahitāya dukkhāyāti yopissa so satthā sopi maṃ neva khippaṃ jāneyya kuto ca pana maṃ ayaṃ sāvako jānissatīti . atha kho mārassa pāpimato etadahosi jānameva kho maṃ ayaṃ samaṇo passaṃ evamāha nikkhama pāpima nikkhama pāpima mā tathāgataṃ vihesesi mā tathāgatasāvakaṃ mā te ahosi dīgharattaṃ ahitāya dukkhāyāti . atha kho māro pāpimā āyasmato mahāmoggallānassa mukhato uggantvā paccaggaḷe aṭṭhāsi. [559] Addasā kho āyasmā mahāmoggallāno māraṃ pāpimantaṃ paccaggaḷe ṭhitaṃ disvāna māraṃ pāpimantaṃ etadavoca etthāpi kho tāhaṃ pāpima passāmi mā tvaṃ maññittho na maṃ passatīti eso tvaṃ pāpima paccaggaḷe ṭhito . bhūtapubbāhaṃ pāpima dūsī nāma māro ahosiṃ tassa me kāḷī nāma bhaginī tassā bhaginiyā tvaṃ putto so me tvaṃ bhāgineyyo ahosīti . Tena kho pana [2]- samayena kakusandho bhagavā arahaṃ sammāsambuddho loke uppanno hoti . kakusandhassa kho pana pāpima bhagavato @Footnote: 1 Ma. Yu. kho. 2 Ma. Yu. pāpima. Arahato sammāsambuddhassa vidhurasañjīvaṃ nāma mahāsāvakayugaṃ 1- ahosi aggaṃ bhaddayugaṃ . yāvatā kho pana pāpima kakusandhassa bhagavato arahato sammāsambuddhassa sāvakā nāssudha 2- koci āyasmatā vidhurena samasamo hoti yadidaṃ dhammadesanāya . iminā kho etaṃ 3- pāpima pariyāyena āyasmato vidhurassa vidhuro vidhurotveva 4- samaññā udapādi . āyasmā pana pāpima sañjīvo araññagatopi rukkhamūlagatopi suññāgāragatopi appakasireneva saññāvedayitanirodhaṃ samāpajjati . Bhūtapubbaṃ pāpima āyasmā sañjīvo aññatarasmiṃ rukkhamūle saññāvedayitanirodhaṃ samāpanno nisinno hoti. {559.1} Addasāsuṃ kho pāpima gopālakā pasupālakā kasakā pathāvino āyasmantaṃ sañjīvaṃ aññatarasmiṃ rukkhamūle saññāvedayitanirodhaṃ samāpannaṃ nisinnaṃ disvāna tesaṃ etadahosi acchariyaṃ vata bho abbhūtaṃ vata bho ayaṃ samaṇo nisinnako 5- kālakato handa naṃ ḍahāmāti. Atha kho te pāpima gopālakā pasupālakā kasakā pathāvino tiṇañca kaṭṭhañca gomayañca saṅkaḍḍhitvā āyasmato sañjīvassa kāye upacinitvā aggiṃ datvā pakkamiṃsu . atha kho pāpima āyasmā sañjīvo tassā rattiyā accayena tāya samāpattiyā vuṭṭhahitvā cīvarāni papphoṭetvā pubbaṇhasamayaṃ nivāsetvā pattacīvaramādāya gāmaṃ piṇḍāya pāvisi . addasāsuṃ kho te pāpima gopālakā pasupālakā kasakā pathāvino āyasmantaṃ sañjīvaṃ piṇḍāya carantaṃ disvāna @Footnote: 1 Ma. Yu. sāvakayugaṃ. 2 Ma. tesu na ca. 3 Ma. evaṃ. 4 Ma. vidhurassa @vidhuro teva. 5 Ma. Yu. nisinnakova. Nesaṃ etadahosi acchariyaṃ vata bho abbhūtaṃ vata bho ayaṃ samaṇo nisinnako 1- kālakato svāyaṃ paṭisaññī 2- ṭhitoti. Iminā kho evaṃ pāpima pariyāyena āyasmato sañjīvassa sañjīvo sañjīvotveva samaññā udapādi. [560] Atha kho pāpima dūsissa mārassa etadahosi imesaṃ kho ahaṃ bhikkhūnaṃ sīlavantānaṃ kalyāṇadhammānaṃ neva jānāmi āgatiṃ vā gatiṃ vā yannūnāhaṃ brāhmaṇagahapatike anvāviseyyaṃ etha tumhe bhikkhū sīlavante kalyāṇadhamme akkosatha paribhāsatha rosetha vihesetha appevanāma tumhehi akkosiyamānānaṃ paribhāsiyamānānaṃ rosiyamānānaṃ vihesiyamānānaṃ siyā cittassa aññathattaṃ yathā naṃ dūsī māro labhetha otāranti . atha kho [4]- pāpima dūsī māro brāhmaṇagahapatike anvāvisi etha tumhe bhikkhū sīlavante kalyāṇadhamme akkosatha paribhāsatha rosetha vihesetha appevanāma tumhehi akkosiyamānānaṃ paribhāsiyamānānaṃ rosiyamānānaṃ vihesiyamānānaṃ siyā cittassa aññathattaṃ yathā naṃ dūsī māro labhetha otāranti. {560.1} Atha kho te pāpima brāhmaṇagahapatikā anvāvisiṭṭhā dūsinā mārena bhikkhū sīlavante kalyāṇadhamme akkosanti paribhāsanti rosenti vihesenti ime pana muṇḍakā samaṇakā ibbhā kaṇhā 5- bandhupādāpaccā jhāyinosmā jhāyinosmāti pattakkhandhā adhomukhā madhurakajātā jhāyanti pajjhāyanti nijjhāyanti apajjhāyanti . seyyathāpi nāma @Footnote: 1 Ma. Yu. nisinnakova. 2 Ma. Yu. paṭisañjīvito 3 Ma. sañjivassa sañjivoteva. @4 Ma. te. 5 Ma. kiṇhā. Ulūko rukkhasākhāyaṃ mūsikaṃ maggayamāno jhāyati pajjhāyati nijjhāyati apajjhāyati evamevime muṇḍakā samaṇakā ibbhā kaṇhā bandhupādāpaccā jhāyinosmā jhāyinosmāti pattakkhandhā adhomukhā madhurakajātā jhāyanti pajjhāyanti nijjhāyanti apajjhāyanti . Seyyathāpi nāma koṭṭho 1- nadītīre macche maggayamāno jhāyati pajjhāyati nijjhāyati apajjhāyati evamevime muṇḍakā samaṇakā ibbhā kaṇhā bandhupādāpaccā jhāyinosmā jhāyinosmāti pattakkhandhā adhomukhā madhurakajātā jhāyanti pajjhāyanti nijjhāyanti apajjhāyanti. {560.2} Seyyathāpi nāma viḷāro sandhisamalasaṅkaṭīre mūsikaṃ maggayamāno jhāyati pajjhāyati nijjhāyati apajjhāyati evamevime muṇḍakā samaṇakā ibbhā kaṇhā bandhupādāpaccā jhāyinosmā jhāyinosmāti pattakkhandhā adhomukhā madhurakajātā jhāyanti pajjhāyanti nijjhāyanti apajjhāyanti. {560.3} Seyyathāpi nāma gadrabho vahacchinno sandhisamalasaṅkaṭīre jhāyati pajjhāyati nijjhāyati apajjhāyati evamevime muṇḍakā samaṇakā ibbhā kaṇhā bandhupādāpaccā jhāyinosmā jhāyinosmāti pattakkhandhā adhomukhā madhurakajātā jhāyanti pajjhāyanti nijjhāyanti apajjhāyantīti . ye kho pana pāpima tena samayena manussā kālaṃ karonti yebhuyyena kāyassa bhedā parammaraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapajjanti. [561] Atha kho pāpima kakusandho bhagavā arahaṃ sammāsambuddho @Footnote: 1 Ma. Yu. koṭṭhu. Bhikkhū āmantesi anvāvisiṭṭhā kho bhikkhave brāhmaṇagahapatikā dūsinā mārena etha tumhe bhikkhū sīlavante kalyāṇadhamme akkosatha paribhāsatha vihesetha appevanāma tumhehi akkosiyamānānaṃ paribhāsiyamānānaṃ rosiyamānānaṃ vihesiyamānānaṃ siyā cittassa aññathattaṃ yathā naṃ dūsī māro labhetha otāranti etha tumhe bhikkhave mettāsahagatena cetasā ekaṃ disaṃ pharitvā viharatha tathā dutiyaṃ tathā tatiyaṃ tathā catutthaṃ iti uddhamadho tiriyaṃ sabbadhi sabbattatāya sabbāvantaṃ lokaṃ mettāsahagatena cetasā vipulena mahaggatena appamāṇena averena abyāpajjhena pharitvā viharatha. {561.1} Karuṇāsahagatena cetasā ... Muditāsahagatena cetasā ... Upekkhāsahagatena cetasā ekaṃ disaṃ pharitvā viharatha tathā dutiyaṃ tathā tatiyaṃ tathā catutthaṃ iti uddhamadho tiriyaṃ sabbadhi sabbattatāya sabbāvantaṃ lokaṃ upekkhāsahagatena cetasā vipulena mahaggatena appamāṇena averena abyāpajjhena pharitvā viharathāti. {561.2} Atha kho te pāpima bhikkhū kakusandhena bhagavatā arahatā sammāsambuddhena evaṃ ovadiyamānā evaṃ anusāsiyamānā araññagatāpi rukkhamūlagatāpi suññāgāragatāpi mettāsahagatena cetasā ekaṃ disaṃ pharitvā vihariṃsu tathā dutiyaṃ tathā tatiyaṃ tathā catutthaṃ iti uddhamadho tiriyaṃ sabbadhi sabbattatāya sabbāvantaṃ lokaṃ mettāsahagatena cetasā vipulena mahaggatena appamāṇena averena abyāpajjhena pharitvā Vihariṃsu . karuṇāsahagatena cetasā ... muditāsahagatena cetasā ... Upekkhāsahagatena cetasā ekaṃ disaṃ pharitvā vihariṃsu tathā dutiyaṃ tathā tatiyaṃ tathā catutthaṃ iti uddhamadho tiriyaṃ sabbadhi sabbattatāya sabbāvantaṃ lokaṃ upekkhāsahagatena cetasā vipulena mahaggatena appamāṇena averena abyāpajjhena pharitvā vihariṃsu. [562] Atha kho pāpima dūsissa mārassa etadahosi evampi kho ahaṃ karonto imesaṃ bhikkhūnaṃ sīlavantānaṃ kalyāṇadhammānaṃ neva jānāmi āgatiṃ vā gatiṃ vā yannūnāhaṃ brāhmaṇagahapatike anvāviseyyaṃ etha tumhe bhikkhū sīlavante kalyāṇadhamme sakkarotha garukarotha mānetha pūjetha appevanāma tumhehi sakkariyamānānaṃ garukariyamānānaṃ māniyamānānaṃ pūjiyamānānaṃ siyā cittassa aññathattaṃ yathā naṃ dūsī māro labhetha otāranti. {562.1} Atha kho te pāpima dūsī māro brāhmaṇagahapatike anvāvisi etha tumhe bhikkhū sīlavante kalyāṇadhamme sakkarotha garukarotha mānetha pūjetha appevanāma tumhehi sakkariyamānānaṃ garukariyamānānaṃ māniyamānānaṃ pūjiyamānānaṃ siyā cittassa aññathattaṃ yathā naṃ dūsī māro labhetha otāranti . atha kho te pāpima brāhmaṇagahapatikā anvāvisiṭṭhā dūsinā mārena bhikkhū sīlavante kalyāṇadhamme sakkaronti garukaronti mānenti pūjenti . ye kho pana pāpima tena samayena manussā kālaṃ karonti yebhuyyena kāyassa bhedā parammaraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapajjanti. [563] Atha kho pāpima kakusandho bhagavā arahaṃ sammāsambuddho bhikkhū āmantesi anvāvisiṭṭhā kho bhikkhave brāhmaṇagahapatikā dūsinā mārena etha tumhe bhikkhū sīlavante kalyāṇadhamme sakkarotha garukarotha mānetha pūjetha appevanāma tumhehi sakkariyamānānaṃ garukariyamānānaṃ māniyamānānaṃ pūjiyamānānaṃ siyā cittassa aññathattaṃ yathā naṃ dūsī māro labhetha otāranti . Etha tumhe bhikkhave asubhānupassī kāye viharatha āhāre paṭikkūlasaññino sabbaloke anabhiratasaññino 1- sabbasaṅkhāresu aniccānupassinoti . Atha kho te pāpima bhikkhū kakusandhena bhagavatā arahatā sammāsambuddhena evaṃ ovadiyamānā evaṃ anusāsiyamānā araññagatāpi rukkhamūlagatāpi suññāgāragatāpi asubhānupassī kāye vihariṃsu āhāre paṭikkūlasaññino sabbaloke anabhiratasaññino 2- sabbasaṅkhāresu aniccānupassino. [564] Atha kho pāpima kakusandho bhagavā arahaṃ sammāsambuddho pubbaṇhasamayaṃ nivāsetvā pattacīvaramādāya āyasmatā vidhurena pacchāsamaṇena gāmaṃ piṇḍāya pāvisi . atha kho pāpima dūsī māro aññataraṃ kumārakaṃ anvāvisitvā sakkharaṃ gahetvā āyasmato vidhurassa sīse pahāramadāsi sīsaṃ vobhindi . atha kho pāpima āyasmā vidhuro bhinnena sīsena lohitena gaḷantena kakusandhaṃyeva bhagavantaṃ arahantaṃ sammāsambuddhaṃ piṭṭhito piṭṭhīto anubandhi . atha @Footnote: 1-2 Ma. anabhiratisaññino. Kho pāpima kakusandho bhagavā arahaṃ sammāsambuddho nāgāpalokitaṃ apalokesi na vāyaṃ dūsī māro mattamaññāsīti . sahāpalokanāya ca pana pāpima dūsī māro tamhā ca ṭhānā cavi mahānirayañca upapajji. [565] Tassa kho pana pāpima mahānirayassa tayo nāmadheyyā honti chaphassāyataniko itipi saṅkusamāhato itipi paccattavedanīyo itipi . atha kho maṃ pāpima nirayapālā upasaṅkamitvā etadavocuṃ yadā kho te mārisa saṅkunā saṅku hadaye samāgaccheyya atha naṃ tvaṃ jāneyyāsi vassasahassaṃ me niraye paccamānassāti . so kho ahaṃ pāpima bahūni vassāni bahūni vassasatāni bahūni vassasahassāni tasmiṃ mahāniraye apacciṃ dasasahassāni tasseva mahānirayassa ussade apacciṃ vuṭṭhānavedanaṃ 1- vediyamāno . tassa mayhaṃ pāpima evarūpo kāyo hoti seyyathāpi manussassa evarūpaṃ sīsaṃ hoti seyyathāpi macchassa. [566] Kīdiso nirayo āsi yattha dūsī apaccatha vidhuraṃ sāvakamāsajja kakusandhañca brāhmaṇaṃ sataṃ āsi ayosaṅku sabbe paccattavedanā īdiso nirayo āsi yattha dūsī apaccatha vidhuraṃ sāvakamāsajja kakusandhañca brāhmaṇaṃ yo etamabhijānāti bhikkhu buddhassa sāvako @Footnote: 1 Ma. Yu. vuṭṭhānimaṃ nāma vedanaṃ. Tādisaṃ bhikkhumāsajja kaṇhadukkhaṃ nigacchasi majjhe sarassa tiṭṭhanti vimānā kappaṭṭhāyino veḷuriyavaṇṇā rucirā accimanto pabhassarā accharā tattha naccanti puthū nānattavaṇṇiyo yo etamabhijānāti bhikkhu buddhassa sāvako tādisaṃ bhikkhumāsajja kaṇhadukkhaṃ nigacchasi yo ve buddhena cudito 1- bhikkhusaṅghassa pekkhato migāramātu pāsādaṃ pādaṅguṭṭhena kampayi yo etamabhijānāti bhikkhu buddhassa sāvako tādisaṃ bhikkhumāsajja kaṇhadukkhaṃ nigacchasi yo vejayantapāsādaṃ pādaṅguṭṭhena kampayi iddhibalena patthaddho saṃvejesi ca devatā yo etamabhijānāti bhikkhu buddhassa sāvako tādisaṃ bhikkhumāsajja kaṇhadukkhaṃ nigacchasi yo vejayantapāsāde sakkaṃ so paripucchati api āvuso 2- jānāsi taṇhakkhayavimuttiyo tassa sakko viyākāsi pañhaṃ puṭṭho yathākathaṃ yo etamabhijānāti bhikkhu buddhassa sāvako tādisaṃ bhikkhumāsajja kaṇhadukkhaṃ nigacchasi yo brahmānaṃ 3- paripucchati sudhammāyaṃ abhitosabhaṃ @Footnote: 1 Ma. codito. 2 Ma. api vāsava .... 3 Ma. brahmaṃ. Ajjāpi te āvuso diṭṭhi yā te diṭṭhi pure ahu passasi vītivattantaṃ brahmaloke pabhassaraṃ tassa brahmā viyākāsi anupubbaṃ yathākathaṃ na me mārisa sā diṭṭhi yā me diṭṭhi pure ahu passāmi vītivattantaṃ brahmaloke pabhassaraṃ sohaṃ ajja kathaṃ vajjaṃ ahaṃ niccomhi sassato yo etamabhijānāti bhikkhu buddhassa sāvako tādisaṃ bhikkhumāsajja kaṇhadukkhaṃ nigacchasi yo mahāneruno 1- kūṭaṃ vimokkhena aphassayi vanaṃ pubbavidehānaṃ ye ca bhūmisayā narā yo etamabhijānāti bhikkhu buddhassa sāvako tādisaṃ bhikkhumāsajja kaṇhadukkhaṃ nigacchasi na ve aggi cetayati ahaṃ bālaṃ ḍahāmiti bālo ca jalitaṃ aggiṃ āsajjana 2- sa ḍayhati evameva tuvaṃ māra āsajjana tathāgataṃ sayaṃ ḍahissasi attānaṃ bālo aggiṃva samphusaṃ apuññaṃ pasavi māro āsajjana tathāgataṃ kinnu maññasi pāpima na me pāpaṃ vipaccati karoto cīyati pāpaṃ cirarattāya kandati 3- māra nibbinda buddhamhā āsammākāsi bhikkhusu @Footnote: 1 Ma. mahāmeruno. 2 Po. Ma. āsajja naṃ. 3 Po. Ma. Yu. antaka. Iti māraṃ atajjesi 1- bhikkhu bhesakaḷāvane tato so dummano yakkho tatthevantaradhāyathāti. Māratajjanīyasuttaṃ niṭṭhitaṃ dasamaṃ. Cūḷayamakavaggo pañcamo. Tassudānaṃ sāleyyaverañjavedalla 2- cūḷamahādhammasamādānaṃ vīmaṃsakā ca brahmā dūsī ca māro pañcamo varavaggo mūlapaṇṇāsakaṃ niṭṭhitaṃ. -------- @Footnote: 1 Sī. Yu. aghaṭṭesi. 2 Ma. sāleyyaverañjaduve ca tuṭṭhi @ cūḷamahādhammasamādānañca @ vīmaṃsakā kosambi ca @ brahmano dūsī ca māro dasamo ca vaggo @ sāleyyavaggo niṭṭhito pañcamo @ idaṃ vaggānamuddānaṃ @ mūlapariyāyo ceva sīhanādo ca uttamo @ kakaco ceva gosiṅgo sāleyyo ca ime pañca @ mūlapaṇṇāsakaṃ samattaṃ.The Pali Tipitaka in Roman Character Volume 12 page 374-611. http://84000.org/tipitaka/pali/roman_item_s.php?book=12&item=353&items=214 Classified by [Item Number] :- http://84000.org/tipitaka/pali/roman_item_s.php?book=12&item=353&items=214&mode=bracket Compare with The Pali Tipitaka in Thai Character :- http://84000.org/tipitaka/read/pali_item_s.php?book=12&item=353&items=214 Compare with The Royal Version of Thai Tipitaka :- http://84000.org/tipitaka/read/byitem_s.php?book=12&item=353&items=214 Study Atthakatha :- http://84000.org/tipitaka/attha/attha.php?b=12&i=353 The Pali Atthakatha in Thai :- http://84000.org/tipitaka/atthapali/read_th.php?B=8&A=3583 The Pali Atthakatha in Roman :- http://84000.org/tipitaka/atthapali/read_rm.php?B=8&A=3583 Contents of The Tipitaka Volume 12 http://84000.org/tipitaka/read/?index_12
|
บันทึก ๑๔ พฤศจิกายน พ.ศ. ๒๕๖๐. การแสดงผลนี้อ้างอิงข้อมูลจากพระไตรปิฎกฉบับภาษาบาลี อักษรโรมัน. หากพบข้อผิดพลาด กรุณาแจ้งได้ที่ [email protected]