paliTIPITAKA Volume 13 - Sutta Pitaka 5

Mahāvacchagottasuttaṃ [253] Evamme sutaṃ ekaṃ samayaṃ bhagavā rājagahe viharati veḷuvane kalandakanivāpe . atha kho vacchagotto paribbājako yena bhagavā tenupasaṅkami upasaṅkamitvā bhagavatā saddhiṃ sammodi sammodanīyaṃ kathaṃ sārāṇīyaṃ vītisāretvā ekamantaṃ nisīdi . ekamantaṃ nisinno kho vacchagotto paribbājako bhagavantaṃ etadavoca dīgharattāhaṃ bhotā gotamena sahakathī sādhu me bhavaṃ gotamo saṅkhittena kusalākusalaṃ desetūti . saṅkhittenapi kho te ahaṃ vaccha kusalākusalaṃ deseyyaṃ vitthārenapi kho te ahaṃ vaccha kusalākusalaṃ deseyyaṃ apica te ahaṃ vaccha saṅkhittena kusalākusalaṃ desessāmi ^1- taṃ suṇāhi sādhukaṃ manasikarohi bhāsissāmīti . evaṃ bhoti kho vacchagotto paribbājako bhagavato paccassosi. [254] Bhagavā etadavoca lobho ^2- kho vaccha akusalaṃ alobho kho vaccha ^3- kusalaṃ doso kho vaccha akusalaṃ adoso kho vaccha kusalaṃ moho kho vaccha akusalaṃ amoho kho vaccha kusalaṃ iti kho vaccha ime tayo dhammā akusalā tayo dhammā kusalā. {254.1} Pāṇātipāto kho vaccha akusalaṃ pāṇātipātā veramaṇī kusalaṃ adinnādānaṃ kho vaccha akusalaṃ adinnādānā veramaṇī kusalaṃ kāmesumicchācāro kho vaccha akusalaṃ kāmesumicchācārā veramaṇī kusalaṃ @Footnote: ¹ Po. deseyyāmi . ² Po. lobho ... doso ... moho ... akusalaṃ alobho ... @adoso ... amoho ... kusalaṃ . ³ Ma. Yu. kho vacchāti natthi. Musāvādo kho vaccha akusalaṃ musāvādā veramaṇī kusalaṃ pisuṇā vācā kho vaccha akusalaṃ pisuṇāya vācāya veramaṇī kusalaṃ pharusā vācā kho vaccha akusalaṃ pharusāya vācāya veramaṇī kusalaṃ samphappalāpo kho vaccha akusalaṃ samphappalāpā veramaṇī kusalaṃ abhijjhā kho vaccha akusalaṃ anabhijjhā kusalaṃ byāpādo kho vaccha akusalaṃ abyāpādo kusalaṃ micchādiṭṭhi kho vaccha akusalaṃ sammādiṭṭhi kusalaṃ iti kho vaccha ime dasa dhammā akusalā dasa dhammā kusalā. {254.2} Yato kho vaccha bhikkhuno taṇhā pahīnā hoti ucchinnamūlā tālāvatthukatā anabhāvaṅgatā āyatiṃ anuppādadhammā hoti so bhikkhu arahaṃ khīṇāsavo vusitavā ^1- katakaraṇīyo ohitabhāro anuppattasadattho parikkhīṇabhavasaññojano sammadaññā vimuttoti. [255] Tiṭṭhatu bhavaṃ gotamo atthi pana ^2- bhoto gotamassa ekabhikkhu ^3- sāvako ^[4]- āsavānaṃ khayā anāsavaṃ cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharatīti . na kho vaccha ekaṃyeva sataṃ na dve satāni na tīṇi satāni na cattāri satāni na pañca satāni atha kho vaccha ^5- bhiyyova ye bhikkhū mama sāvakā āsavānaṃ khayā anāsavaṃ cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja ^6- viharantīti. {255.1} Tiṭṭhatu bhavaṃ gotamo tiṭṭhantu bhikkhū atthi pana bhoto gotamassa ekabhikkhunīpi sāvikā āsavānaṃ khayā anāsavaṃ cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā @Footnote: ¹ Po. vusitabrahmacariyo . ² Ma. pana te . ³ Ma. ekabhikkhupi . ⁴ Ma. @etthantare yoti dissati . ⁵ Ma. Yu. ayaṃ pāṭho na dissati ⁶ Yu. ayaṃ @pāṭho na dissati ⁶ Yu. ayaṃ pāṭho na dissati. Upasampajja viharatīti . na kho vaccha ekaṃyeva sataṃ na dve satāni na tīṇi satāni na cattāri satāni na pañca satāni atha kho bhiyyova yā bhikkhuniyo mama sāvikā āsavānaṃ khayā anāsavaṃ cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharantīti. [256] Tiṭṭhatu bhavaṃ gotamo tiṭṭhantu bhikkhū tiṭṭhantu bhikkhuniyo atthi pana bhoto gotamassa ekupāsakopi sāvako gihī odātavasano sabrahmacārī ^1- pañcannaṃ orambhāgiyānaṃ saññojanānaṃ parikkhayā opapātiko tattha parinibbāyī anāvattidhammo tasmā lokāti . Na kho vaccha ekaṃyeva sataṃ na dve satāni na tīṇi satāni na cattāri satāni na pañca satāni atha kho bhiyyova ye upāsakā mama sāvakā gihī odātavasanā sabrahmacārino pañcannaṃ orambhāgiyānaṃ saññojanānaṃ parikkhayā opapātikā tattha parinibbāyino anāvattidhammā tasmā lokāti. {256.1} Tiṭṭhatu bhavaṃ gotamo tiṭṭhantu bhikkhū tiṭṭhantu bhikkhuniyo tiṭṭhantu upāsakā gihī odātavasanā sabrahmacārino ^2- atthi pana bhoto gotamassa ekupāsakopi sāvako gihī odātavasano kāmabhogī sāsanakaro ovādapatikaro ^[3]- tiṇṇavicikiccho vigatakathaṃkatho vesārajjappatto aparappaccayo satthu sāsane viharatīti . na kho vaccha ekaṃyeva sataṃ na dve satāni na tīṇi satāni na cattāri satāni na pañca @Footnote: ¹ Ma. brahmacārī yo . ² Ma. brahmacārino . ³ Ma. etthantare yoti dissati. Satāni atha kho bhiyyova ye upāsakā mama sāvakā gihī odātavasanā kāmabhogino sāsanakarā ovādapatikarā tiṇṇavicikicchā vigatakathaṃkathā vesārajjappattā aparappaccayā satthu sāsane viharantīti. {256.2} Tiṭṭhatu bhavaṃ gotamo tiṭṭhantu bhikkhū tiṭṭhantu bhikkhuniyo tiṭṭhantu upāsakā gihī odātavasanā sabrahmacārino tiṭṭhantu upāsakā gihī odātavasanā kāmabhogino atthi pana bhoto gotamassa ekupāsikāpi sāvikā gihī odātavasanā sabrahmacārinī ^[1]- pañcannaṃ orambhāgiyānaṃ saññojanānaṃ parikkhayā opapātikā tatthaparinibbāyinī anāvattidhammā tasmā lokāti . na kho vaccha ekaṃyeva sataṃ na dve satāni na tīṇi satāni na cattāri satāni na pañca satāni atha kho bhiyyova yā upāsikā mama sāvikā gihī odātavasanā sabrahmacāriniyo pañcannaṃ orambhāgiyānaṃ saññojanānaṃ parikkhayā opapātikā tattha parinibbāyiniyo anāvattidhammā tasmā lokāti. {256.3} Tiṭṭhatu bhavaṃ gotamo tiṭṭhantu bhikkhū tiṭṭhantu bhikkhuniyo tiṭṭhantu upāsakā gihī odātavasanā sabrahmacārino tiṭṭhantu upāsakā gihī odātavasanā kāmabhogino tiṭṭhantu upāsikā gihī odātavasanā sabrahmacāriniyo atthi pana bhoto gotamassa ekupāsikāpi sāvikā gihī odātavasanā kāmabhoginī sāsanakarā ^2- ovādapatikarā ^[3]- tiṇṇavicikicchā vigatakathaṃkathā vesārajjappattā aparappaccayā satthu sāsane viharatīti . na kho vaccha ekaṃyeva sataṃ na @Footnote: ¹ Ma. etthantare yāti dissati. ² Ma. sāsanakārī. ³ Ma. etthantare yāti dissati. Dve satāni na tīṇi satāni na cattāri satāni na pañca satāni atha kho bhiyyova yā upāsikā mama sāvikā gihī odātavasanā kāmabhoginiyo sāsanakarā ovādapatikarā tiṇṇavicikicchā vigatakathaṃkathā vesārajjappattā aparappaccayā satthu sāsane viharantīti. [257] Sace hi bho gotama imaṃ dhammaṃ bhavaṃyeva gotamo ārādhako abhavissa no ca kho bhikkhū ārādhakā abhaviṃsu ^1- evamidaṃ brahmacariyaṃ apparipūraṃ abhavissa tenaṅgena yasmā ca kho bho gotama imaṃ dhammaṃ bhavañceva gotamo ārādhako bhikkhū ca ārādhakā evamidaṃ brahmacariyaṃ paripūraṃ tenaṅgena . sace hi bho gotama imaṃ dhammaṃ bhavañceva gotamo ārādhako abhavissa bhikkhū ca ārādhakā abhavissaṃsu no ca kho bhikkhuniyo ārādhikā abhaviṃsu evamidaṃ brahmacariyaṃ apparipūraṃ abhavissa tenaṅgena yasmā ca kho bho gotama imaṃ dhammaṃ bhavañceva gotamo ārādhako bhikkhū ca ārādhakā bhikkhuniyo ca ārādhikā evamidaṃ brahmacariyaṃ paripūraṃ tenaṅgena. [258] Sace hi bho gotama imaṃ dhammaṃ bhavañceva gotamo ārādhako abhavissa bhikkhū ca ārādhakā abhavissaṃsu bhikkhuniyo ca ārādhikā abhavissaṃsu no ca kho upāsakā gihī odātavasanā sabrahmacārino ārādhakā abhaviṃsu evamidaṃ brahmacariyaṃ apparipūraṃ abhavissa tenaṅgena yasmā ca kho bho gotama imaṃ dhammaṃ bhavañceva gotamo ārādhako bhikkhū ^[2]- ārādhakā bhikkhuniyo ca ārādhikā upāsakā ca @Footnote: ¹ Po. abhavissuṃ. Ma. abhavissaṃsu . ² Yu. ca. Gihī odātavasanā sabrahmacārino ārādhakā ^1- evamidaṃ brahmacariyaṃ paripūraṃ tenaṅgena. {258.1} Sace hi bho gotama imaṃ dhammaṃ bhavañceva gotamo ārādhako abhavissa bhikkhū ca ārādhakā abhavissaṃsu bhikkhuniyo ca ārādhikā abhavissaṃsu upāsakā ca gihī odātavasanā sabrahmacārino ārādhakā abhavissaṃsu no ca kho ^2- upāsakā gihī odātavasanā kāmabhogino ārādhakā abhaviṃsu ^[3]- evamidaṃ brahmacariyaṃ apparipūraṃ abhavissa tenaṅgena yasmā ca kho bho gotama imaṃ dhammaṃ bhavañceva gotamo ārādhako bhikkhū ca ārādhakā bhikkhuniyo ca ārādhikā upāsakā ca gihī odātavasanā sabrahmacārino ārādhakā upāsakā ca gihī odātavasanā kāmabhogino ārādhakā ^[4]- evamidaṃ brahmacariyaṃ paripūraṃ tenaṅgena. {258.2} Sace hi bho gotama imaṃ dhammaṃ bhavañceva gotamo ārādhako abhavissa bhikkhū ca ārādhakā abhavissaṃsu bhikkhuniyo ca ārādhikā abhavissaṃsu upāsakā ca gihī odātavasanā sabrahmacārino ārādhakā abhavissaṃsu upāsakā ca gihī odātavasanā kāmabhogino ārādhakā abhavissaṃsu no ca kho ^5- upāsikā gihī odātavasanā sabrahmacāriniyo ārādhikā abhaviṃsu ^6- evamidaṃ brahmacariyaṃ aparipūraṃ abhavissa tenaṅgena yasmā ca kho bho gotama imaṃ dhammaṃ bhavañceva gotamo ārādhako bhikkhū ca ārādhakā bhikkhuniyo ca ārādhikā upāsakā ca gihī odātavasanā sabrahmacārino ārādhakā upāsakā ca gihī odātavasanā kāmabhogino @Footnote: ¹ potthake upāsakā ca gihī odātavasanā kāmabhogino ārādhakāti dissati. @2-5 Po. no ca khoti na dissati . ³ Po. no ca kho upāsikā gihī odātavasanā @brahmacāriniyo ārādhakā abhavissunti dissati . ⁴ Po. upāsikā ca gihī @odātavasanā brahmacāriniyo ārādhakā . ⁶ Po. no ca kho upāsikā gihī @odātavasanā kāmabhoginiyo ārādhakā abhavissuṃ. Ārādhakā upāsikā ca gihī odātavasanā sabrahmacāriniyo ārādhikā ^1- evamidaṃ brahmacariyaṃ paripūraṃ tenaṅgena. {258.3} Sace ^2- hi bho gotama imaṃ dhammaṃ bhavañceva gotamo ārādhako abhavissa bhikkhū ca ārādhakā abhavissaṃsu bhikkhuniyo ca ārādhikā abhavissaṃsu upāsakā ca gihī odātavasanā sabrahmacārino ārādhakā abhavissaṃsu upāsakā ca gihī odātavasanā kāmabhogino ārādhakā abhavissaṃsu upāsikā ca gihī odātavasanā sabrahmacāriniyo ārādhikā abhavissaṃsu no ca kho upāsikā gihī odātavasanā kāmabhoginiyo ārādhikā abhaviṃsu evamidaṃ brahmacariyaṃ apparipūraṃ abhavissa tenaṅgena yasmā ca kho bho gotama imaṃ dhammaṃ bhavañceva gotamo ārādhako bhikkhū ca ārādhakā bhikkhuniyo ca ārādhikā upāsakā ca gihī odātavasanā sabrahmacārino ārādhakā upāsakā ca gihī odātavasanā kāmabhogino ārādhakā upāsikā ca gihī odātavasanā sabrahmacāriniyo ārādhikā upāsikā ca gihī odātavasanā kāmabhoginiyo ārādhikā evamidaṃ brahmacariyaṃ paripūraṃ tenaṅgena. [259] Seyyathāpi bho gotama gaṅgā nadī samuddaninnā samuddapoṇā samuddapabbhārā samuddaṃ āhacca tiṭṭhati evamevāyaṃ bhoto gotamassa parisā sagahaṭṭhapabbajitā nibbānaninnā nibbānapoṇā nibbānapabbhārā nibbānaṃ āhacca tiṭṭhati . abhikkantaṃ bho gotama abhikkantaṃ bho gotama seyyathāpi ^[3]- nikkujjitaṃ vā @Footnote: ¹ Po. upāsikā ca gihī odātavasanā kāmabhoginiyo ārādhakā . ² Po. sace @hi bho .pe. paripūraṃ tenaṅgenāti natthi . ³ Yu. bho gotama. Ukkujjeyya paṭicchannaṃ vā vivareyya mūḷhassa vā maggaṃ ācikkheyya andhakāre vā telapajjotaṃ dhāreyya cakkhumanto rūpāni dakkhantīti evameva bhotā gotamena anekapariyāyena dhammo pakāsito esāhaṃ bhavantaṃ gotamaṃ saraṇaṃ gacchāmi dhammañca bhikkhusaṅghañca labheyyāhaṃ bhoto gotamassa santike pabbajjaṃ labheyyaṃ upasampadanti . yo kho vaccha aññatitthiyapubbo imasmiṃ dhammavinaye ākaṅkhati pabbajjaṃ ākaṅkhati upasampadaṃ so cattāro māse parivasati catunnaṃ māsānaṃ accayena āraddhacittā bhikkhū pabbājenti upasampādenti bhikkhubhāvāya apica khvettha ^1- puggalavemattatā viditāti . sace bhante aññatitthiyapubbā imasmiṃ dhammavinaye ākaṅkhantā pabbajjaṃ ākaṅkhantā upasampadaṃ cattāro māse parivasanti catunnaṃ māsānaṃ accayena āraddhacittā bhikkhū pabbājenti upasampādenti bhikkhubhāvāya ahaṃ cattāri vassāni parivasissāmi ^[2]- catunnaṃ vassānaṃ accayena āraddhacittā bhikkhū pabbājentu upasampādentu bhikkhubhāvāyāti . Alattha kho vacchagotto paribbājako bhagavato santike pabbajjaṃ alattha upasampadaṃ. [260] Acirūpasampanno kho panāyasmā vacchagotto addhamāsūpa- sampanno yena bhagavā tenupasaṅkami upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi . ekamantaṃ nisinno kho āyasmā vacchagotto bhagavantaṃ etadavoca yāvatakaṃ bhante sekhena ñāṇena @Footnote: ¹ Ma. mettha . 2. Yu. maṃ. Sekhāya vijjāya pattabbaṃ anuppattaṃ ^[1]- mayā uttariṃ ^2- me bhagavā dhammaṃ desetūti . tenahi tvaṃ vaccha dve dhamme uttariṃ bhāvehi samathañca ^3- vipassanañca ime kho te vaccha dve dhammā uttariṃ bhāvitā samatho ca vipassanā ca anekadhātupaṭivedhāya saṃvattissanti. [261] So tvaṃ vaccha yāvadeva ākaṅkhissasi anekavihitaṃ iddhividhaṃ paccanubhaveyyaṃ ekopi hutvā bahudhāpi assaṃ bahudhāpi hutvā eko assaṃ āvibhāvaṃ tirobhāvaṃ tirokuḍḍaṃ tiropākāraṃ tiropabbataṃ asajjamāno gaccheyyaṃ seyyathāpi ākāse paṭhaviyaṃpi ummujjanimmujjaṃ kareyyaṃ seyyathāpi udake udakepi abhijjamāne gaccheyyaṃ seyyathāpi paṭhaviyaṃ ākāsepi pallaṅkena saṅkameyyaṃ ^4- seyyathāpi pakkhī sakuṇo imepi candimasuriye evaṃmahiddhike evaṃmahānubhāve pāṇinā parimaseyyaṃ ^5- parimajjeyyaṃ yāva brahmalokāpi kāyena saṃvatteyyanti . tatra tatreva sakkhibhabbataṃ pāpuṇissasi sati sati āyatane. [262] So tvaṃ vaccha yāvadeva ākaṅkhissasi dibbāya sotadhātuyā visuddhāya atikkantamānusakāya ^6- ubho sadde suṇeyyaṃ seyyathīdaṃ ^7- dibabe ca mānusake ^8- ca ye dūre santike cāti. Tatra tatreva sakkhibhabbataṃ pāpuṇissasi sati sati āyatane. [263] So tvaṃ vaccha yāvadeva ākaṅkhissasi parasattānaṃ parapuggalānaṃ cetasā ceto paricca pajāneyyaṃ sarāgaṃ vā cittaṃ @Footnote: ¹ Ma. taṃ ² Po. Ma. uttariṃ ca . ³ Ma. samādhiñca . ⁴ Ma. kameyyaṃ. @Po. caṅkameyyaṃ. ⁵ Ma. parāmaseyyaṃ. ⁶ Po. ...mānusikāya. @⁷ Ma. ayaṃ pāṭho na dissati. ⁸ Ma. mānuse. Sarāgaṃ cittanti pajāneyyaṃ vītarāgaṃ vā cittaṃ vītarāgaṃ cittanti pajāneyyaṃ sadosaṃ vā cittaṃ sadosaṃ cittanti pajāneyyaṃ vītadosaṃ vā cittaṃ vītadosaṃ cittanti pajāneyyaṃ samohaṃ vā cittaṃ samohaṃ cittanti pajāneyyaṃ vītamohaṃ vā cittaṃ vītamohaṃ cittanti pajāneyyaṃ saṅkhittaṃ vā cittaṃ saṅkhittaṃ cittanti pajāneyyaṃ vikkhittaṃ vā cittaṃ vikkhittaṃ cittanti pajāneyyaṃ mahaggataṃ vā cittaṃ mahaggataṃ cittanti pajāneyyaṃ amahaggataṃ vā cittaṃ amahaggataṃ cittanti pajāneyyaṃ sauttaraṃ vā cittaṃ sauttaraṃ cittanti pajāneyyaṃ anuttaraṃ vā cittaṃ anuttaraṃ cittanti pajāneyyaṃ samāhitaṃ vā cittaṃ samāhitaṃ cittanti pajāneyyaṃ asamāhitaṃ vā cittaṃ asamāhitaṃ cittanti pajāneyyaṃ vimuttaṃ vā cittaṃ vimuttaṃ cittanti pajāneyyaṃ avimuttaṃ vā cittaṃ avimuttaṃ cittanti pajāneyyanti . tatra tatreva sakkhibhabbataṃ pāpuṇissasi sati sati āyatane. [264] So tvaṃ vaccha yāvadeva ākaṅkhissasi anekavihitaṃ pubbenivāsaṃ anussareyyaṃ seyyathīdaṃ ekampi jātiṃ dvepi jātiyo tissopi jātiyo catassopi jātiyo pañcapi jātiyo dasapi jātiyo vīsampi jātiyo tiṃsampi jātiyo cattāḷīsampi jātiyo paññāsampi jātiyo jātisatampi ^1- jātisahassampi jātisatasahassampi anekepi saṃvaṭṭakappe anekepi vivaṭṭakappe anekepi saṃvaṭṭavivaṭṭakappe @Footnote: ¹ Ma. satampi jātiyo sahassampi jātiyo satasahassampi jātiyo. Amutrāsiṃ evaṃnāmo evaṃgotto evaṃvaṇṇo evamāhāro evaṃ sukhadukkhapaṭisaṃvedī evamāyupariyanto so tato cuto amutra udapādiṃ tatrāpāsiṃ evaṃnāmo evaṃgotto evaṃvaṇṇo evamāhāro evaṃ sukhadukkhapaṭisaṃvedī evamāyupariyanto so tato cuto idhūpapannoti iti sākāraṃ sauddesaṃ anekavihitaṃ pubbenivāsaṃ anussareyyanti . Tatra tatreva sakkhibhabbataṃ pāpuṇissasi sati sati āyatane. [265] So tvaṃ vaccha yāvadeva ākaṅkhissasi dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena satte passeyyaṃ cavamāne upapajjamāne hīne paṇīte suvaṇṇe dubbaṇṇe sugate duggate yathākammūpage satte pajāneyyaṃ ime vata bhonto sattā kāyaduccaritena samannāgatā vacīduccaritena samannāgatā manoduccaritena samannāgatā ariyānaṃ upavādakā micchādiṭṭhikā micchādiṭṭhikamma- samādānā te kāyassa bhedā parammaraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapannā ime vā pana bhonto sattā kāyasucaritena samannāgatā vacīsucaritena samannāgatā manosucaritena samannāgatā ariyānaṃ anupavādakā sammādiṭṭhikā sammādiṭṭhikammasamādānā te kāyassa bhedā parammaraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapannāti . iti dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena satte passeyyaṃ cavamāne upapajjamāne hīne paṇīte suvaṇṇe dubbaṇṇe sugate Duggate yathākammūpage satte pajāneyyanti . tatra tatreva sakkhibhabbataṃ pāpuṇissasi sati sati āyatane. [266] So tvaṃ vaccha yāvadeva ākaṅkhissasi āsavānaṃ khayā anāsavaṃ cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja vihareyyanti . tatra tatreva sakkhibhabbataṃ pāpuṇissasi sati sati āyataneti. [267] Atha kho āyasmā vacchagotto bhagavato bhāsitaṃ abhinanditvā anumoditvā uṭṭhāyāsanā bhagavantaṃ abhivādetvā padakkhiṇaṃ katvā pakkāmi . atha kho āyasmā vacchagotto eko vūpakaṭṭho appamatto ātāpī pahitatto viharanto nacirasseva yassatthāya kulaputtā sammadeva agārasmā anagāriyaṃ pabbajanti tadanuttaraṃ brahmacariyapariyosānaṃ diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja vihāsi khīṇā jāti vusitaṃ brahmacariyaṃ kataṃ karaṇīyaṃ nāparaṃ itthattāyāti abbhaññāsi . aññataro kho panāyasmā vacchagotto arahataṃ ahosi. [268] Tena kho pana samayena sambahulā bhikkhū bhagavantaṃ dassanāya gacchanti . addasā kho āyasmā vacchagotto te bhikkhū dūratova gacchante ^1- disvāna yena te bhikkhū tenupasaṅkami upasaṅkamitvā te bhikkhū etadavoca handa kahaṃ pana tumhe āyasmanto gacchathāti . bhagavantaṃ kho mayaṃ āvuso dassanāya @Footnote: ¹ Ma. āgacchante. Gacchāmāti . tenahāyasmanto mama vacanena bhagavato pāde sirasā vandatha vacchagotto ^1- bhante bhikkhu bhagavato pāde sirasā vandati evañca vadeti ^2- pariciṇṇo me bhagavā pariciṇṇo me sugatoti . Evamāvusoti kho te bhikkhū āyasmato vacchagottassa paccassosuṃ . Atha kho te bhikkhū yena bhagavā tenupasaṅkamiṃsu upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ^3- ekamantaṃ nisīdiṃsu . ekamantaṃ nisinnā kho te bhikkhū bhagavantaṃ etadavocuṃ āyasmā bhante vacchagotto bhagavato pāde sirasā vandati evañca vadeti pariciṇṇo me bhagavā pariciṇṇo me sugatoti. Pubbeva me ^4- bhikkhave vacchagotto ^5- bhikkhu cetasā ceto paricca vidito tevijjo vacchagotto bhikkhu mahiddhiko mahānubhāvoti . devatāpi me etamatthaṃ ārocesuṃ tevijjo bhante vacchagotto bhikkhu mahiddhiko mahānubhāvoti. Idamavoca bhagavā attamanā te bhikkhū bhagavato bhāsitaṃ abhinandunti. Mahāvacchagottasuttaṃ niṭṭhitaṃ tatiyaṃ. ------------ @Footnote: ¹ Ma. vacchagotto ... vandatīti ime pāṭhā na dissanti . ² Ma. vadetha. @³ Ma. abhivādetvā ... te bhikkhūti ime pāṭhā na dissanti . ⁴ Ma. mayā. @⁵ Ma. vacchagottassa bhikkhuno. Dīghanakhasuttaṃ [269] Evamme sutaṃ ekaṃ samayaṃ bhagavā rājagahe viharati gijjhakūṭe ^[1]- sūkarakhatāyaṃ ^2- . atha kho dīghanakho paribbājako yena bhagavā tenupasaṅkami upasaṅkamitvā bhagavatā saddhiṃ sammodi sammodanīyaṃ kathaṃ sārāṇīyaṃ vītisāretvā ekamantaṃ aṭṭhāsi . Ekamantaṃ ṭhito kho dīghanakho paribbājako bhagavantaṃ etadavoca ahañhi bho gotama evaṃvādī evaṃdiṭṭhī sabbaṃ me na khamatīti . Yāpi kho te esā aggivessana diṭṭhi sabbaṃ me na khamatīti esāpi te diṭṭhi na khamatīti . esā ^3- ce me bho gotama diṭṭhi khameyya taṃpissa ^4- tādisameva taṃpissa tādisamevāti. Ato kho te aggivessana bahū hi bahutarā lokasmiṃ ye evamāhaṃsu taṃpissa tādisameva taṃpissa tādisamevāti te tañceva diṭṭhiṃ nappajahanti aññañca diṭṭhiṃ upādiyanti . ato kho te aggivessana tanū hi tanutarā lokasmiṃ ye evamāhaṃsu taṃpissa tādisameva taṃpissa tādisamevāti te tañceva diṭṭhiṃ pajahanti aññañca diṭṭhiṃ na upādiyanti. [270] Santi aggivessana ^5- eke samaṇabrāhmaṇā evaṃvādino evaṃdiṭṭhino sabbaṃ me khamatīti . santi aggivessana eke samaṇabrāhmaṇā evaṃvādino evaṃdiṭṭhino sabbaṃ me na khamatīti . @Footnote: ¹ Ma. pabbate . ² Ma. sūkarakhatāya . ³ Ma. esāpi me . ⁴ Ma. Yu. taṃpassa. @⁵ Yu. santaggivessanāti dissati. Santi aggivessana eke samaṇabrāhmaṇā evaṃvādino evaṃdiṭṭhino ekaccaṃ me khamati ekaccaṃ me na khamatīti . tatra aggivessana ye te samaṇabrāhmaṇā evaṃvādino evaṃdiṭṭhino sabbaṃ me khamatīti tesamayaṃ diṭṭhi sarāgāya santike saṃyogāya santike abhinandanāya santike ajjhosānāya santike upādānāya santiketi . tatra aggivessana ye te samaṇabrāhmaṇā evaṃvādino evaṃdiṭṭhino sabbaṃ me na khamatīti tesamayaṃ diṭṭhi asārāgāya santike asaṃyogāya santike anabhinandanāya santike anajjhosānāya santike anupādānāya santiketi. {270.1} Evaṃ vutte dīghanakho paribbājako bhagavantaṃ etadavoca ukkaṃseti me bhavaṃ gotamo diṭṭhigataṃ samukkaṃseti me bhavaṃ gotamo diṭṭhigatanti . tatra aggivessana ye te samaṇabrāhmaṇā evaṃvādino evaṃdiṭṭhino ekaccaṃ me khamati ekaccaṃ me na khamatīti yā hi tesaṃ khamati sāyaṃ diṭṭhi sarāgāya santike saṃyogāya santike abhinandanāya santike ajjhosānāya santike upādānāya santike yā hi tesaṃ na khamati sāyaṃ diṭṭhi asārāgāya santike asaṃyogāya santike anabhinandanāya santike anajjhosānāya santike anupādānāya santiketi. [271] Tatra aggivessana ^1- ye te samaṇabrāhmaṇā evaṃ vādino evaṃdiṭṭhino sabbaṃ me khamatīti tattha viññū puriso iti @Footnote: ¹ Yu. tatraggivessanāti dissati. Paṭisañcikkhati yā ^1- kho me ayaṃ diṭṭhi sabbaṃ me khamatīti imañce ^2- ahaṃ diṭṭhiṃ thāmasā parāmassa ^3- abhinivissa vohareyyaṃ idameva saccaṃ moghamaññanti dvīhi me assa viggaho yo cāyaṃ samaṇo vā brāhmaṇo vā evaṃvādī evaṃdiṭṭhī sabbaṃ me na khamatīti yo cāyaṃ samaṇo vā brāhmaṇo vā evaṃvādī evaṃdiṭṭhī ekaccaṃ me khamati ekaccaṃ me na khamatīti imehi me ^4- assa dvīhi viggaho . iti viggahe sati vivādo vivāde sati vighāto vighāte sati vihesā . iti so viggahañca vivādañca vighātañca vihesañca attani sampassamāno tañceva diṭṭhiṃ pajahati aññañca diṭṭhiṃ na upādiyati . evametāsaṃ diṭṭhīnaṃ pahānaṃ hoti evametāsaṃ diṭṭhīnaṃ paṭinissaggo hoti. {271.1} Tatra aggivessana ye te samaṇabrāhmaṇā evaṃvādino evaṃdiṭṭhino sabbaṃ me na khamatīti tatra ^5- viññū puriso iti paṭisañcikkhati yā ^6- kho me ayaṃ diṭṭhi sabbaṃ me na khamatīti imañce ahaṃ diṭṭhiṃ thāmasā parāmassa abhinivissa vohareyyaṃ idameva saccaṃ moghamaññanti dvīhi me assa viggaho yo cāyaṃ samaṇo vā brāhmaṇo vā evaṃvādī evaṃdiṭṭhī sabbaṃ me khamatīti yo cāyaṃ samaṇo vā brāhmaṇo vā evaṃvādī evaṃdiṭṭhī ekaccaṃ me khamati ekaccaṃ me na khamatīti imehi me dvīhi assa viggaho. Iti viggahe sati vivādo vivāde sati vighāto vighāte sati vihesā. Iti so viggahañca @Footnote: ^1-6 Ma. yā ca kho. ² Ma. imañcāhaṃ. ³ Ma. parāmasā. ⁴ Ma. ayaṃ pāṭho na dissati. @⁵ Ma. tattha. Vivādañca vighātañca vihesañca attani sampassamāno tañceva diṭṭhiṃ pajahati aññañca diṭṭhiṃ na upādiyati . evametāsaṃ diṭṭhīnaṃ pahānaṃ hoti evametāsaṃ diṭṭhīnaṃ paṭinissaggo hoti. {271.2} Tatra aggivessana ye te samaṇabrāhmaṇā evaṃvādino evaṃdiṭṭhino ekaccaṃ me khamati ekaccaṃ me na khamatīti tatra viññū puriso iti paṭisañcikkhati yā kho me ayaṃ diṭṭhi ekaccaṃ me khamati ekaccaṃ me na khamatīti imañce ahaṃ diṭṭhiṃ thāmasā parāmassa abhinivissa vohareyyaṃ idameva saccaṃ moghamaññanti dvīhi me assa viggaho yo cāyaṃ samaṇo vā brāhmaṇo vā evaṃvādī evaṃdiṭṭhī sabbaṃ me khamatīti yo cāyaṃ samaṇo vā brāhmaṇo vā evaṃvādī evaṃdiṭṭhī sabbaṃ me na khamatīti imehi me assa dvīhi viggaho . iti viggahe sati vivādo vivāde sati vighāto vighāte sati vihesā . iti so viggahañca vivādañca vighātañca vihesañca attani sampassamāno tañceva diṭṭhiṃ pajahati aññañca diṭṭhiṃ na upādiyati . evametāsaṃ diṭṭhīnaṃ pahānaṃ hoti evametāsaṃ diṭṭhīnaṃ paṭinissaggo hoti. [272] Ayaṃ kho pana aggivessana kāyo rūpī cātummahābhūtiko mātāpettikasambhavo odanakummāsūpacayo aniccucchādanaparimaddhana- bhedanaviddhaṃsanadhammo aniccato dukkhato rogato gaṇḍato sallato aghato ābādhato parato palokato suññato anattato Samanupassitabbo . tassimaṃ kāyaṃ aniccato dukkhato rogato gaṇḍato sallato aghato ābādhato parato palokato suññato anattato samanupassato yo kāyasmiṃ kāyacchando kāyasineho kāyanvayatā sā pahīyati. [273] Tisso kho imā aggivessana vedanā sukhā vedanā dukkhā vedanā adukkhamasukhā vedanā . yasmiṃ aggivessana samaye sukhaṃ vedanaṃ vedeti neva tasmiṃ samaye dukkhaṃ vedanaṃ vedeti na adukkhamasukhaṃ vedanaṃ vedeti sukhaṃyeva tasmiṃ samaye vedanaṃ vedeti . Yasmiṃ aggivessana samaye dukkhaṃ vedanaṃ vedeti neva tasmiṃ samaye sukhaṃ vedanaṃ vedeti na adukkhamasukhaṃ vedanaṃ vedeti dukkhaṃyeva tasmiṃ samaye vedanaṃ vedeti . yasmiṃ aggivessana samaye adukkhamasukhaṃ vedanaṃ vedeti neva tasmiṃ samaye sukhaṃ vedanaṃ vedeti na dukkhaṃ vedanaṃ vedeti adukkhamasukhaṃyeva tasmiṃ samaye vedanaṃ vedeti . sukhā ^1- aggivessana ^[2]- aniccā saṅkhatā paṭiccasamuppannā khayadhammā vayadhammā virāgadhammā nirodhadhammā . dukkhāpi kho aggivessana ^[3]- aniccā saṅkhatā paṭiccasamuppannā khayadhammā vayadhammā virāgadhammā nirodhadhammā . adukkhamasukhāpi kho aggivessana vedanā aniccā saṅkhatā paṭiccasamuppannā khayadhammā vayadhammā virāgadhammā nirodhadhammā . Evaṃ passaṃ aggivessana sutavā ariyasāvako sukhāyapi vedanāya nibbindati dukkhāyapi vedanāya nibbindati adukkhamasukhāyapi vedanāya @Footnote: ¹ Ma. sukhāpi kho. 2-3 Ma. etthantare vedanāti ayaṃ pāṭho dissati. Nibbindati nibbindaṃ virajjati virāgā vimuccati vimuttasmiṃ vimuttamiti ñāṇaṃ hoti khīṇā jāti vusitaṃ brahmacariyaṃ kataṃ karaṇīyaṃ nāparaṃ itthattāyāti pajānāti . evaṃ vimuttacitto kho aggivessana bhikkhu na kenaci saṃvadati na kenaci vivadati yañca kho loke vuttaṃ tena voharati aparāmasanti. [274] Tena kho pana samayena āyasmā sārīputto bhagavato piṭṭhito nisinno ^1- bhagavantaṃ vījiyamāno . atha kho āyasmato sārīputtassa etadahosi tesaṃ tesaṃ kira no bhagavā dhammānaṃ abhiññā pahānamāha tesaṃ tesaṃ kira no sugato dhammānaṃ abhiññā paṭinissaggamāhāti . iti hidaṃ āyasmato sārīputtassa paṭisañcikkhato anupādāya āsavehi cittaṃ vimucci . dīghanakhassa paribbājakassa virajaṃ vītamalaṃ dhammacakkhuṃ udapādi yaṅkiñci samudayadhammaṃ sabbantaṃ nirodhadhammanti. [275] Atha kho dīghanakho paribbājako diṭṭhadhammo pattadhammo viditadhammo pariyogāḷhadhammo tiṇṇavicikiccho vigatakathaṃkatho vesārajjappatto aparappaccayo satthu sāsane bhagavantaṃ etadavoca abhikkantaṃ bho gotama abhikkantaṃ bho gotama seyyathāpi bho gotama nikkujjitaṃ vā ukkujjeyya paṭicchannaṃ vā vivareyya mūḷhassa vā maggaṃ ācikkheyya andhakāre vā telapajjotaṃ dhāreyya cakkhumanto rūpāni dakkhantīti evameva bhotā gotamena anekapariyāyena @Footnote: ¹ Ma. ṭhito hoti. Dhammo pakāsito esāhaṃ bhagavantaṃ ^[1]- saraṇaṃ gacchāmi dhammañca bhikkhusaṅghañca upāsakaṃ maṃ bhavaṃ gotamo dhāretu ajjatagge pāṇupetaṃ saraṇaṅgatanti. Dīghanakhasuttaṃ niṭṭhitaṃ catutthaṃ. ------- @Footnote: ¹ Ma. etthantare gotamanti ayaṃ pāṭho dissati. Māgaṇḍiyasuttaṃ [276] Evamme sutaṃ ekaṃ samayaṃ bhagavā kurūsu viharati kammāsadhammaṃ nāma kurūnaṃ nigamo bhāradvājagottassa brāhmaṇassa agyāgāre tiṇasantharake . atha kho bhagavā pubbaṇhasamayaṃ nivāsetvā pattacīvaramādāya kammāsadhammaṃ piṇḍāya pāvisi . kammāsadhamme ^1- piṇḍāya caritvā pacchābhattaṃ piṇḍapātapaṭikkanto yena aññataro vanasaṇḍo tenupasaṅkami divāvihārāya taṃ vanasaṇḍaṃ ajjhogāhetvā aññatarasmiṃ rukkhamūle divāvihāraṃ nisīdi. [277] Atha kho māgaṇḍiyo ^2- paribbājako jaṅghāvihāraṃ anucaṅkamamāno anuvicaramāno yena bhāradvājagottassa brāhmaṇassa agyāgāraṃ tenupasaṅkami . addasā kho māgaṇḍiyo paribbājako bhāradvājagottassa brāhmaṇassa agyāgāre tiṇasantharakaṃ ^[3]- disvāna bhāradvājagottaṃ brāhmaṇaṃ etadavoca kassa ^4- navayaṃ samma bhoto bhāradvājassa agyāgāre tiṇasantharako paññatto samaṇaseyyānurūpaṃ maññeti . atthi bho māgaṇḍiya samaṇo gotamo sakyaputto sakyakulā pabbajito taṃ kho pana bhavantaṃ gotamaṃ evaṃkalyāṇo kittisaddo abbhuggato itipi so bhagavā arahaṃ sammāsambuddho vijjācaraṇasampanno sugato lokavidū anuttaro @Footnote: ¹ Ma. kammāsadhammaṃ . ² Sī. Ma. Yu. māgandiyo . ³ Ma. paññattaṃ. @⁴ Ma. kissa tvaṃ samma. Purisadammasārathi satthā devamanussānaṃ buddho bhagavāti tassesā bhoto gotamassa seyyā paññattāti . duddiṭṭhaṃ ^1- vata bho bhāradvāja addasāma ye mayaṃ tassa bhoto gotamassa bhūnahanassa ^2- seyyaṃ addasāmāti. {277.1} Rakkhassetaṃ māgaṇḍiya vācaṃ rakkhassetaṃ māgaṇḍiya vācaṃ bahū hi tasseva bhoto gotamassa khattiyapaṇḍitāpi brāhmaṇapaṇḍitāpi gahapatipaṇḍitāpi samaṇapaṇḍitāpi abhippasannā vinītā ariye ñāye dhamme kusaleti . sammukhā cepi mayaṃ bhāradvāja taṃ bhavantaṃ gotamaṃ passeyyāma sammukhāpi naṃ vadeyyāma bhūnahano ^3- samaṇo gotamoti taṃ kissa hetu evañhi no sutte ocaratīti . sace taṃ bhoto māgaṇḍiyassa agaru ārocessāmi ^4- tassa ^5- samaṇassa gotamassāti . appossukko bhavaṃ bhāradvājo vutto ca ^6- naṃ vadeyyāti. [278] Assosi kho bhagavā dibbāya sotadhātuyā visuddhāya atikkantamānusakāya bhāradvājagottassa brāhmaṇassa māgaṇḍiyena paribbājakena saddhiṃ imaṃ kathāsallāpaṃ . atha kho bhagavā sāyaṇhasamayaṃ paṭisallānā vuṭṭhito yena bhāradvājagottassa brāhmaṇassa agyāgāraṃ tenupasaṅkami upasaṅkamitvā nisīdi paññatte tiṇasantharake . Atha kho bhāradvājagotto brāhmaṇo yena bhagavā tenupasaṅkami upasaṅkamitvā bhagavatā saddhiṃ sammodi sammodanīyaṃ kathaṃ sārāṇīyaṃ @Footnote: ¹ Ma. duddiṭṭhaṃ ... addasāmāti āmeṇḍitāni . ² Sī. Ma. Yu. bhūnahuno. @³ Sī. Ma. Yu. bhūnahu . ⁴ Ma. āroceyyāmi . ⁵ Ma. taṃ . ⁶ Ma. va. Vītisāretvā ekamantaṃ nisīdi . ekamantaṃ nisinnaṃ kho bhāradvājagottaṃ brāhmaṇaṃ bhagavā etadavoca ahu pana te bhāradvāja māgaṇḍiyena paribbājakena saddhiṃ imaṃyeva tiṇasantharakaṃ ārabbha kocideva kathāsallāpoti . evaṃ vutte bhāradvājagotto brāhmaṇo saṃviggo lomahaṭṭhajāto bhagavantaṃ etadavoca etadeva kho pana mayaṃ bhoto gotamassa ārocetukāmā atha ca pana bhavaṃ gotamo anakkhātaṃyeva akkhāsīti ^1- . ayañca hidaṃ ^2- bhagavato bhāradvājagottena brāhmaṇena saddhiṃ antarākathā vippakatā hoti . atha kho māgaṇḍiyo paribbājako jaṅghāvihāraṃ anucaṅkamamāno anuvicaramāno yena bhāradvājagottassa brāhmaṇassa agyāgāraṃ yena bhagavā tenupasaṅkami upasaṅkamitvā bhagavatā saddhiṃ sammodi sammodanīyaṃ kathaṃ sārāṇīyaṃ vītisāretvā ekamantaṃ nisīdi. [279] Ekamantaṃ nisinnaṃ kho māgaṇḍiyaṃ paribbājakaṃ bhagavā etadavoca cakkhu ^3- kho māgaṇḍiya rūpārāmaṃ rūparataṃ rūpasammuditaṃ taṃ tathāgatassa dantaṃ guttaṃ rakkhitaṃ saṃvutaṃ tassa ca saṃvarāya dhammaṃ deseti idannu te etaṃ māgaṇḍiya sandhāya bhāsitaṃ bhūnahano ^4- samaṇo gotamoti . etadeva pana me bho gotama sandhāya bhāsitaṃ bhūnahano samaṇo gotamoti taṃ kissa hetu evañhi no sutte ocaratīti . sotaṃ kho māgaṇḍiya saddārāmaṃ .pe. @Footnote: ¹ Sī. Yu. anakkhānaṃyeva akāsīti . ² Ma. hi . ³ Ma. cakkhuṃ . ⁴ Ma. Yu. bhūnahu. Ghānaṃ kho māgaṇḍiya gandhārāmaṃ ... jivhā kho māgaṇḍiya rasārāmā rasaratā rasasammuditā sā tathāgatassa dantā guttā rakkhitā saṃvutā tassa ca saṃvarāya dhammaṃ deseti idannu te etaṃ kho ^1- māgaṇḍiya sandhāya bhāsitaṃ bhūnahano ^2- samaṇo gotamoti . Etadeva kho pana me bho gotama sandhāya bhāsitaṃ bhūnahano samaṇo gotamoti taṃ kissa hetu evañhi no sutte ocaratīti. {279.1} Kāyo kho māgaṇḍiya phoṭṭhabbārāmo .pe. mano kho māgaṇḍiya dhammārāmo dhammarato dhammasammudito so tathāgatassa danto gutto rakkhito saṃvuto tassa ca saṃvarāya dhammaṃ deseti idannu te etaṃ māgaṇḍiya sandhāya bhāsitaṃ bhūnahano samaṇo gotamoti . Etadeva kho pana me bho gotama sandhāya bhāsitaṃ bhūnahano samaṇo gotamoti taṃ kissa hetu evañhi no sutte ocaratīti. [280] Taṃ kiṃ maññasi māgaṇḍiya idhekacco cakkhuviññeyyehi rūpehi paricāritapubbo assa iṭṭhehi kantehi manāpehi piyarūpehi kāmūpasañhitehi rajanīyehi so aparena samayena rūpānaṃyeva samudayañca aṭṭhaṅgamañca assādañca ādīnavañca nissaraṇañca yathābhūtaṃ viditvā rūpataṇhaṃ pahāya rūpapariḷāhaṃ paṭivinodetvā vigatapipāso ajjhattaṃ vūpasantacitto vihareyya imassa pana te māgaṇḍiya kimassa vacanīyanti . na kiñci bho gotama . taṃ kiṃ maññasi māgaṇḍiya idhekacco sotaviññeyyehi saddehi .pe. ghānaviññeyyehi @Footnote: ¹ Ma. Yu. khoti pāṭhasaddo natthi . ² Yu. bhūnahu sabbattha evaṃ ñātabbaṃ. Gandhehi ... jivhāviññeyyehi rasehi ... kāyaviññeyyehi phoṭṭhabbehi paricāritapubbo assa iṭṭhehi kantehi manāpehi piyarūpehi kāmūpasañhitehi rajanīyehei so aparena samayena phoṭṭhabbānaṃyeva samudayañca aṭṭhaṅgamañca assādañca ādīnavañca nissaraṇañca yathābhūtaṃ viditvā phoṭṭhabbataṇhaṃ pahāya phoṭṭhabbapariḷāhaṃ paṭivinodetvā vigatapipāso ajjhattaṃ vūpasantacitto vihareyya imassa pana te māgaṇḍiya kimassa vacanīyanti. Na kiñci bho gotama. [281] Ahaṃ kho pana māgaṇḍiya pubbe āgāriyabhūto samāno pañcahi kāmaguṇehi samappito samaṅgībhūto paricāresiṃ cakkhuviññeyyehi rūpehi iṭṭhehi kantehi manāpehi piyarūpehi kāmūpasañhitehi rajanīyehi sotaviññeyyehi saddehi .pe. ghānaviññeyyehi gandhehi ... jivhāviññeyyehi rasehi ... Kāyaviññeyyehi phoṭṭhabbehi iṭṭhehi kantehi manāpehi piyarūpehi kāmūpasañhitehi rajanīyehi . Tassa mayhaṃ māgaṇḍiya tayo pāsādā ahesuṃ eko vassiko eko hemantiko eko gimhiko . so kho ahaṃ māgaṇḍiya vassike pāsāde cattāro māse nippurisehi turiyehi paricāriyamāno na heṭṭhāpāsādaṃ orohāmi . so aparena samayena kāmānaṃyeva samudayañca aṭṭhaṅgamañca assādañca ādīnavañca nissaraṇañca yathābhūtaṃ viditvā kāmataṇhaṃ pahāya kāmapariḷāhaṃ paṭivinodetvā Vigatapipāso ajjhattaṃ vūpasantacitto viharāmi . so aññe satte passāmi kāmesu avītarāge kāmataṇhāhi khajjamāne kāmapariḷāhena pariḍayhamāne kāme paṭisevante so tesaṃ na pihemi na tattha abhiramāmi taṃ kissa hetu yā hayaṃ ^1- māgaṇḍiya rati aññatreva kāmehi aññatra akusalehi dhammehi ^[2]- tāya ratiyā ramamāno hīnassa na pihemi na tattha abhiramāmi. [282] Seyyathāpi māgaṇḍiya gahapati vā gahapatiputto vā aḍḍho mahaddhano mahābhogo pañcahi kāmaguṇehi samappito samaṅgībhūto paricāreyya cakkhuviññeyyehi rūpehi iṭṭhehi kantehi manāpehi piyarūpehi kāmūpasañhitehi rajanīyehi sotaviññeyyehi saddehi .pe. ghānaviññeyyehi gandhehi .pe. jivhāviññeyyehi rasehi .pe. kāyaviññeyyehi phoṭṭhabbehi iṭṭhehi kantehi manāpehi piyarūpehi kāmūpasañhitehi rajanīyehi . so kāyena sucaritaṃ caritvā vācāya sucaritaṃ caritvā manasā sucaritaṃ caritvā kāyassa bhedā parammaraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapajjeyya devānaṃ tāvatiṃsānaṃ sahabyataṃ. {282.1} So tattha nandane vane accharāsaṅghaparivuto dibbehi pañcahi kāmaguṇehi samappito samaṅgībhūto paricāreyya . so passeyya gahapatiṃ vā gahapatiputtaṃ vā pañcahi kāmaguṇehi samappitaṃ samaṅgībhūtaṃ paricāriyamānaṃ . taṃ kiṃ maññasi māgaṇḍiya api nu so devaputto nandane vane accharāsaṅghaparivuto dibbehi pañcahi @Footnote: ¹ Ma. pāyaṃ . ² Ma. Yu. etthantare api dibbaṃ sukhaṃ samadhiggayha tiṭṭhatīti @dissanti. Kāmaguṇehi samappito samaṅgībhūto paricāriyamāno amussa gahapatissa vā gahapatiputtassa vā piheyya mānusakānaṃ vā pañcannaṃ kāmaguṇānaṃ mānusakehi vā kāmehi āvaṭṭeyyāti . no hetaṃ ^1- bho gotama taṃ kissa hetu mānusakehi bho gotama kāmehi dibbakāmā ^2- abhikkantatarā ca paṇītatarā cāti . evameva kho ahaṃ māgaṇḍiya pubbe āgāriyabhūto samāno pañcahi kāmaguṇehi samappito samaṅgībhūto paricāresiṃ cakkhuviññeyyehi rūpehi iṭṭhehi kantehi manāpehi piyarūpehi kāmūpasañhitehi rajanīyehi sotaviññeyyehi saddehi .pe. ghānaviññeyyehi gandhehi .pe. jivhāviññeyyehi rasehi .pe. kāyaviññeyyehi phoṭṭhabbehi iṭṭhehi kantehi manāpehi piyarūpehi kāmūpasañhitehi rajanīyehi. {282.2} So aparena samayena kāmānaṃyeva samudayañca aṭṭhaṅgamañca assādañca ādīnavañca nissaraṇañca yathābhūtaṃ viditvā kāmataṇhaṃ pahāya kāmapariḷāhaṃ paṭivinodetvā vigatapipāso ajjhattaṃ vūpasantacitto viharāmi . so ahaṃ ^3- aññe satte passāmi kāmesu avītarāge kāmataṇhāhi khajjamāne kāmapariḷāhena pariḍayhamāne kāme paṭisevante so tesaṃ na pihemi na tattha abhiramāmi taṃ kissa hetu yā hayaṃ māgaṇḍiya rati aññatreva kāmehi aññatra akusalehi dhammehi api dibbaṃ sukhaṃ samadhiggayha tiṭṭhati tāya ratiyā ramamāno hīnassa na pihemi na tattha abhiramāmi. @Footnote: ¹ Ma. Yu. hidaṃ . ² Yu. dibbā kāmā . ³ Ma. Yu. ayaṃ pāṭho natthi. [283] Seyyathāpi māgaṇḍiya kuṭṭhī puriso arugatto pakkagatto kimīhi khajjamāno nakhehi vaṇamukhāni vippatacchamāno aṅgārakāsuyā kāyaṃ paritāpeyya tassa mittāmaccā ñātisālohitā bhisakkaṃ sallakattaṃ upaṭṭhapeyyuṃ tassa so bhisakko sallakatto bhesajjaṃ kareyya so ^[1]- bhesajjaṃ āgamma kuṭṭhehi parimucceyya arogo assa sukhī serī sayaṃvasī yenakāmaṅgamo . so aññaṃ kuṭṭhiṃ purisaṃ passeyya arugattaṃ pakkagattaṃ kimīhi khajjamānaṃ nakhehi vaṇamukhāni vippatacchamānaṃ aṅgārakāsuyā ^[2]- paritāpentaṃ. {283.1} Taṃ kiṃ maññasi māgaṇḍiya api nu so puriso amussa kuṭṭhissa purisassa piheyya aṅgārakāsuyā vā bhesajjaṃ paṭisevanāya vāti . no hetaṃ ^3- bho gotama taṃ kissa hetu roge hi bho gotama sati bhesajjena karaṇīyaṃ hoti roge asati bhesajjena karaṇīyaṃ na hotīti. Evameva kho ahaṃ māgaṇḍiya pubbe āgāriyabhūto samāno pañcahi kāmaguṇehi samappito samaṅgībhūto paricāresiṃ cakkhuviññeyyehi rūpehi iṭṭhehi kantehi manāpehi piyarūpehi kāmūpasañhitehi rajanīyehi sotaviññeyyehi saddehi .pe. ghānaviññeyyehi gandhehi .pe. Jivhāviññeyyehi rasehi .pe. kāyaviññeyyehi phoṭṭhabbehi iṭṭhehi kantehi manāpehi piyarūpehi kāmūpasañhitehi rajanīyehi . So aparena samayena kāmānaṃyeva samudayañca aṭṭhaṅgamañca assādañca ādīnavañca nissaraṇañca yathābhūtaṃ viditvā kāmataṇhaṃ pahāya @Footnote: ¹ Ma. Yu. taṃ . ² Ma. Yu. kāyaṃ . ³ Ma. Yu. no hidaṃ. Kāmapariḷāhaṃ paṭivinodetvā vigatapipāso ajjhattaṃ vūpasantacitto viharāmi . so aññe satte passāmi kāmesu avītarāge kāmataṇhāhi khajjamāne kāmapariḷāhena pariḍayhamāne kāme paṭisevante so tesaṃ na pihemi na tattha abhiramāmi taṃ kissa hetu yā hayaṃ māgaṇḍiya rati aññatreva kāmehi aññatra akusalehi dhammehi api dibbaṃ sukhaṃ samadhiggayha tiṭṭhati tāya ratiyā ramamāno hīnassa na pihemi na tattha abhiramāmi. [284] Seyyathāpi māgaṇḍiya kuṭṭhī puriso arugatto pakkagatto kimīhi khajjamāno nakhehi vaṇamukhānipi vippatacchamāno aṅgārakāsuyā [1]- Paritāpeyya tassa mittāmaccā ñātisālohitā bhisakkaṃ sallakattaṃ upaṭṭhapeyyuṃ tassa so bhisakko sallakatto bhesajjaṃ kareyya so ^[2]- bhesajjaṃ āgamma kuṭṭhehi parimucceyya arogo assa sukhī serī sayaṃvasī yenakāmaṅgamo . tamenaṃ dve balavanto purisā nānābāhāsu gahetvā aṅgārakāsuyā ^3- upakaḍḍheyyuṃ . Taṃ kiṃ maññasi māgaṇḍiya api nu so puriso iti cīti ceva kāyaṃ sannāmeyyāti. {284.1} Evaṃ bho gotama taṃ kissa hetu asu hi bho gotama aggi dukkhasamphasso ceva mahābhitāpo ca mahāpariḷāho cāti . taṃ kiṃ maññasi māgaṇḍiya idāni ceva nu kho so aggi dukkhasamphasso ceva mahābhitāpo ca mahāpariḷāho ca udāhu pubbepi so aggi dukkhasamphasso ceva mahābhitāpo ca mahāpariḷāho @Footnote: ¹ Ma. Yu. kāyaṃ . ² Yu. taṃ . ³ Yu. aṅgārakāsuṃ. Cāti . idāni ceva bho gotama so aggi dukkhasamphasso ceva mahābhitāpo ca mahāpariḷāho ca pubbepi so aggi dukkhasamphasso ceva mahābhitāpo ca mahāpariḷāho ca asu ca ^1- bho gotama kuṭṭhī puriso arugatto pakkagatto kimīhi khajjamāno nakhehi vaṇamukhāni vippatacchamāno upahatindriyo dukkhasamphasseyeva ^2- aggismiṃ sukhamiti viparītasaññaṃ paccalatthāti. {284.2} Evameva kho māgaṇḍiya atītampi addhānaṃ kāmā ^3- dukkhasamphassā ceva mahābhitāpā ca mahāpariḷāhā ca anāgatampi addhānaṃ kāmā ^3- dukkhasamphassā ceva mahābhitāpā ca mahāpariḷāhā ca etarahipi paccuppannaṃ addhānaṃ kāmā dukkhasamphassā ceva mahābhitāpā ca mahāpariḷāhā ca ime ca māgaṇḍiya sattā kāmesu avītarāgā kāmataṇhāhi khajjamānā kāmapariḷāhena pariḍayhamānā upahatindriyā dukkhasamphassesuyeva ^4- kāmesu sukhamiti viparītasaññaṃ paccalatthuṃ. [285] Seyyathāpi māgaṇḍiya kuṭṭhī puriso arugatto pakkagatto kimīhi khajjamāno nakhehi vaṇamukhāni vippatacchamāno aṅgārakāsuyā kāyaṃ paritāpeti yathā yathā hi ^[5]- māgaṇḍiya asu kuṭṭhī puriso arugatto pakkagatto kimīhi khajjamāno nakhehi vaṇamukhāni vippatacchamāno aṅgārakāsuyā kāyaṃ paritāpeti tathā tathā tasseva tāni vaṇamukhāni asucitarāni ceva honti duggandhatarāni ca pūtikatarāni @Footnote: ¹ Sī. Yu. asu hi . ² Ma. dukkhasamphasso ceva . ³ Ma. kāmo dukkhasamphasso @ceva mahābhitāpo ca mahāpariḷāho ca. ⁴ Ma. ceva. ⁵ Yu. kho. Ca hoti ^1- ceva kāci sātamattā assādamattā yadidaṃ vaṇamukhāni ^2- kaṇḍuvaṇahetu evameva kho māgaṇḍiya sattā kāmesu avītarāgā kāmataṇhāhi khajjamānā kāmapariḷāhena pariḍayhamānā kāme paṭisevanti yathā yathā ^[3]- māgaṇḍiya sattā kāmesu avītarāgā kāmataṇhāhi khajjamānā kāmapariḷāhena ^[4]- pariḍayhamānā kāme paṭisevanti tathā tathā tesaṃ ^5- sattānaṃ kāmataṇhā ceva pavaḍḍhati kāmapariḷāhena pariḍayhanti ceva ^6- hoti ceva kāci ^7- sātamattā assādamattā yadidaṃ pañca kāmaguṇe paṭicca. [286] Taṃ kiṃ maññasi māgaṇḍiya api nu te diṭṭho vā suto vā rājā vā rājamahāmatto vā pañcahi kāmaguṇehi samappito samaṅgībhūto paricāriyamāno kāmataṇhaṃ appahāya kāmapariḷāhaṃ appaṭivinodetvā vigatapipāso ajjhattaṃ vūpasantacitto vihāsi vā viharati vā viharissati vāti . no hidaṃ bho gotama . Sādhu māgaṇḍiya mayāpi kho etaṃ māgaṇḍiya neva diṭṭhaṃ na sutaṃ rājā vā rājamahāmatto vā pañcahi kāmaguṇehi samappito samaṅgībhūto paricāriyamāno kāmataṇhaṃ appahāya kāmapariḷāhaṃ appaṭivinodetvā vigatapipāso ajjhattaṃ vūpasantacitto vihāsi vā viharati vā viharissati vā . atha kho māgaṇḍiya ye hi keci samaṇā vā brāhmaṇā vā vigatapipāsā ajjhattaṃ vūpasantacittā vihaṃsu ^8- vā viharanti vā viharissanti vā sabbe te kāmānaṃyeva @Footnote: ¹ Ma. honti . ² Ma. vaṇamukhānaṃ . ³ Ma. kho . ⁴ Ma. ca . ⁵ Ma. tesaṃ tesaṃ. @⁶ Ma. cevāti saddo natthi . ⁷ Ma. kācīti pāṭhapadaṃ natthi. @⁸ Ma. vihāsuṃ. ito paraṃ evaṃ ñātabbaṃ. Samudayañca aṭṭhaṅgamañca assādañca ādīnavañca nissaraṇañca yathābhūtaṃ viditvā kāmataṇhaṃ pahāya kāmapariḷāhaṃ paṭivinodetvā vigatapipāsā ajjhattaṃ vūpasantacittā vihaṃsu vā viharanti vā viharissanti vāti. [287] Atha kho bhagavā tāyaṃ velāyaṃ imaṃ udānaṃ udānesi ārogyaparamā ^1- lābhā nibbānaṃ paramaṃ sukhaṃ aṭṭhaṅgiko ca maggānaṃ khemaṃ amatagāminanti. {287.1} Evaṃ vutte māgaṇḍiyo paribbājako bhagavantaṃ etadavoca acchariyaṃ bho gotama abbhūtaṃ bho gotama yāva subhāsitañcidaṃ bhotā gotamena ārogyaparamā lābhā nibbānaṃ paramaṃ sukhanti mayāpi ^2- kho etaṃ bho gotama sutaṃ pubbakānaṃ paribbājakānaṃ ācariyapācariyānaṃ bhāsamānānaṃ ārogyaparamā lābhā nibbānaṃ paramaṃ sukhanti tayidaṃ bho gotama sametīti . yaṃ pana ^[3]- te māgaṇḍiya sutaṃ pubbakānaṃ paribbājakānaṃ ācariyapācariyānaṃ bhāsamānānaṃ ārogyaparamā lābhā nibbānaṃ paramaṃ sukhanti katamantaṃ ārogyaṃ katamantaṃ nibbānanti . Evaṃ vutte māgaṇḍiyo paribbājako sakāneva sudaṃ ^4- gattāni pāṇinā anomajjati idantaṃ bho gotama ārogyaṃ idantaṃ nibbānaṃ ahaṃ ^5- bho gotama etarahi arogo sukhī na maṃ kiñci ābādhatīti. [288] Seyyathāpi māgaṇḍiya jaccandho puriso so na @Footnote: ¹ Ma. sabbattha ārogyaṃ paramaṃ lābhaṃ . ² Ma. mayāpetaṃ bho . ³ Yu. etaṃ. @⁴ Ma. sugattāni . ⁵ Ma. Yu. ahañhi . ⁶ Ma. manti pāṭho natthi. Passeyya kaṇhasukkāni rūpāni na passeyya nīlakāni rūpāni na passeyya pītakāni rūpāni na passeyya lohitakāni rūpāni na passeyya mañjeṭṭhikāni rūpāni na passeyya samavisamaṃ na passeyya tārakarūpāni na passeyya candimasuriye . so suṇeyya cakkhumato bhāsamānassa chekaṃ vata bho odātaṃ vatthaṃ abhirūpaṃ nimmalaṃ sucinti . so odātapariyesanaṃ careyya tamenaṃ aññataro puriso telamasikatena ^1- sāhuḷacīvarena ^2- vañceyya ^3- idante ambho purisa odātaṃ vatthaṃ abhirūpaṃ nimmalaṃ sucinti . so taṃ paṭiggaṇheyya paṭiggahetvā pārupeyya pārupetvā attamano attamanavācaṃ nicchāreyya chekaṃ vata bho odātaṃ vatthaṃ abhirūpaṃ nimmalaṃ sucinti. {288.1} Taṃ kiṃ maññasi māgaṇḍiya api nu so jaccandho puriso jānanto passanto amuṃ telamasikataṃ sāhuḷacīvaraṃ paṭiggaṇheyya paṭiggahetvā pārupeyya pārupetvā attamano attamanavācaṃ nicchāreyya chekaṃ vata bho odātaṃ vatthaṃ abhirūpaṃ nimmalaṃ sucinti udāhu cakkhumato saddhāyāti . ajānanto hi bho gotama apassanto asu ^4- so jaccandho puriso amuṃ telamasikataṃ sāhuḷacīvaraṃ paṭiggaṇheyya paṭiggahetvā pārupeyya pārupetvā attamano attamanavācaṃ nicchāreyya chekaṃ vata bho odātaṃ vatthaṃ abhirūpaṃ nimmalaṃ sucinti udāhu ^5- cakkhumato saddhāyāti ^6- . evameva kho māgaṇḍiya aññatitthiyā paribbājakā andhā acakkhukā ajānantā ārogyaṃ apassantā @Footnote:1-2-3 Ma. telamalikatena sāhaḷicīrena gaṇehayya. ⁴ Ma. ayaṃ pāṭho natthi. @⁵ Ma. Yu. ayampi pāṭho natthi . ⁶ Ma. sandhāyāti. Nibbānaṃ atha ca panimaṃ gāthaṃ bhāsanti ārogyaparamā lābhā nibbānaṃ paramaṃ sukhanti . pubbakehesā māgaṇḍiya arahantehi sammāsambuddhehi gāthā bhāsitā ārogyaparamā lābhā nibbānaṃ paramaṃ sukhaṃ aṭṭhaṅgiko ca maggānaṃ khemaṃ amatagāminanti {288.2} esā ^1- etarahi anupubbena puthujjanagāthā . Ayaṃ kho māgaṇḍiya kāyo rogabhūto gaṇḍabhūto sallabhūto aghabhūto ābādhabhūto so tvaṃ imaṃ kāyaṃ rogabhūtaṃ gaṇḍabhūtaṃ sallabhūtaṃ aghabhūtaṃ ābādhabhūtaṃ idantaṃ bho gotama ārogyaṃ idantaṃ nibbānanti vadesi . Taṃ hi te māgaṇḍiya ariyaṃ cakkhuṃ natthi yena tvaṃ ariyena cakkhunā ārogyaṃ jāneyyāsi nibbānaṃ passeyyāsīti. [289] Evaṃ pasanno ahaṃ bhoto gotamassa pahoti me bhavaṃ gotamo tathā dhammaṃ desetuṃ yathāhaṃ ārogyaṃ jāneyyaṃ nibbānaṃ passeyyanti. Seyyathāpi māgaṇḍiya jaccandho puriso ^[2]- na passeyya kaṇhasukkāni rūpāni na passeyya nīlakāni rūpāni na passeyya pītakāni rūpāni na passeyya lohitakāni rūpāni na passeyya mañjeṭṭhikāni rūpāni na passeyya samavisamaṃ na passeyya tārakarūpāni na passeyya candimasuriye . tassa mittāmaccā ñātisālohitā bhisakkaṃ sallakattaṃ upaṭṭhapeyyuṃ tassa so bhisakko sallakatto bhesajjaṃ kareyya so taṃ bhesajjaṃ āgamma na cakkhūni uppādeyya @Footnote: ¹ Yu. sā . ² Ma. Yu. so. Na ^1- cakkhūni visodheyya . taṃ kiṃ maññasi māgaṇḍiya nanu so vejjo yāvadeva kilamathassa vighātassa bhāgī assāti . evaṃ bho gotama . evameva kho māgaṇḍiya ahañceva ^2- te dhammaṃ deseyyaṃ idantaṃ ārogyaṃ idantaṃ nibbānanti so tvaṃ ārogyaṃ na jāneyyāsi nibbānaṃ na passeyyāsi so mamassa kilamatho sā mamassa vihesāti. [290] Evaṃ pasanno ahaṃ bhoto gotamassa pahoti me bhavaṃ gotamo tathā dhammaṃ desetuṃ yathāhaṃ ārogyaṃ ^[3]- nibbānaṃ passeyyanti . seyyathāpi māgaṇḍiya jaccandho puriso so na passeyya kaṇhasukkāni rūpāni na passeyya nīlakāni rūpāni na passeyya pītakāni rūpāni na passeyya lohitakāni rūpāni na passeyya mañjeṭṭhikāni rūpāni na passeyya samavisamaṃ na passeyya tārakarūpāni na passeyya candimasuriye . so suṇeyya cakkhumato bhāsamānassa chekaṃ vata bho odātaṃ vatthaṃ abhirūpaṃ nimmalaṃ sucinti. {290.1} So odātapariyesanaṃ careyya tamenaṃ aññataro puriso telamasikatena sāhuḷacīvarena vañceyya ^4- idante ambho purisa odātaṃ vatthaṃ abhirūpaṃ nimmalaṃ sucinti . so taṃ paṭiggaṇheyya paṭiggahetvā pārupeyya tassa mittāmaccā ñātisālohitā bhisakkaṃ sallakattaṃ upaṭṭhapeyyuṃ tassa so bhisakko sallakatto bhesajjaṃ kareyya uddhaṃvirecanaṃ adhovirecanaṃ añjanaṃ paccañjanaṃ natthukammaṃ . so taṃ @Footnote: ¹ Yu. nasaddo natthi . ² Ma. ahañce te . ³ Ma. Yu. jāneyyaṃ. @⁴ Ma. gaṇheyya. Bhesajjaṃ āgamma cakkhūni uppādeyya cakkhūni visodheyya tassa saha cakkhuppādā yo asukasmiṃ ^1- telamasikate sāhuḷacīvare chandarāgo so pahīyetha tañcenaṃ ^2- purisaṃ amittatopi daheyya paccatthikatopi daheyya apica jīvitā voropetabbaṃ maññeyya dīgharattaṃ vata bho ahaṃ iminā purisena telamasikatena sāhuḷacīvarena nikato vañcito paluddho ^3- idante ambho purisa odātaṃ vatthaṃ abhirūpaṃ nimmalaṃ sucinti evameva kho māgaṇḍiya ahañceva te dhammaṃ deseyyaṃ idantaṃ ārogyaṃ idantaṃ nibbānanti. {290.2} So tvaṃ ārogyaṃ jāneyyāsi nibbānaṃ passeyyāsi tassa te saha cakkhuppādā yo pañcasūpādānakkhandhesu chandarāgo so pahīyetha apica te evamassa dīgharattaṃ vata bho ahaṃ iminā cittena nikato vañcito paluddho ^4- ahañca ^5- rūpaṃyeva upādiyamāno upādiyiṃ vedanaṃyeva upādiyamāno diyamāno upādiyiṃ saññaṃyeva upādiyamāno upādiyiṃ saṅkhāraṃyeva ^6- upādiyamāno upādiyiṃ viññāṇaṃyeva upādiyamāno upādiyiṃ tassa me upādānapaccayā bhavo bhavapaccayā jāti jātipaccayā jarāmaraṇaṃ sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā sambhavanti evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hotīti. [291] Evaṃ pasanno ahaṃ bhoto gotamassa pahoti me bhavaṃ gotamo tathā dhammaṃ desetuṃ yathāhaṃ imamhā āsanā anandho vuṭṭhaheyyanti . tenahi tvaṃ māgaṇḍiya sappurise bhajeyyāsi yato @Footnote: ¹ Ma. Yu. amusmiṃ . ² Ma. Yu. tañca naṃ . 3-4 Yu. paladdho . ⁵ Ma. Yu. ahañhi. @⁶ Ma. Yu. saṅkhāre yeva. Kho tvaṃ māgaṇḍiya sappurise bhajessasi tato tvaṃ māgaṇḍiya saddhammaṃ sossasi yato kho tvaṃ māgaṇḍiya saddhammaṃ sossasi tato tvaṃ māgaṇḍiya dhammānudhammaṃ paṭipajjissasi yato kho tvaṃ māgaṇḍiya dhammānudhammaṃ paṭipajjissasi tato ^1- tvaṃ māgaṇḍiya sāmaṃyeva ñassasi sāmaṃ dakkhissasi ^2- ime rogā gaṇḍā sallā idha rogā gaṇḍā sallā aparisesā nirujjhanti tassa me upādānanirodhā bhavanirodho bhavanirodhā jātinirodho jātinirodhā jarāmaraṇaṃ sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā nirujjhanti evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa nirodho hotīti. [292] Evaṃ vutte māgaṇḍiyo paribbājako bhagavantaṃ etadavoca abhikkantaṃ bho gotama abhikkantaṃ bho gotama seyyathāpi bho gotama nikkujjitaṃ vā ukkujjeyya paṭicchannaṃ vā vivareyya mūḷhassa vā maggaṃ ācikkheyya andhakāre vā telapajjotaṃ dhāreyya cakkhumanto rūpāni dakkhantīti ^3- evameva bhotā gotamena anekapariyāyena dhammo pakāsito esāhaṃ bhavantaṃ gotamaṃ saraṇaṃ gacchāmi dhammañca bhikkhusaṅghañca labheyyāhaṃ bhoto gotamassa santike pabbajjaṃ labheyyaṃ upasampadanti. {292.1} Yo kho māgaṇḍiya aññatitthiyapubbo imasmiṃ dhammavinaye ākaṅkhati pabbajjaṃ ākaṅkhati upasampadaṃ so cattāro māse parivasati catunnaṃ māsānaṃ accayena āraddhacittā bhikkhū @Footnote: ¹ Ma. tato kho tvaṃ . ² Sī. Yu. dakkhisi . ³ Yu. dakkhintīti. Pabbājenti upasampādenti bhikkhubhāvāya apica mettha puggalavemattatā viditāti . sace bhante aññatitthiyapubbā ^1- imasmiṃ dhammavinaye ākaṅkhantā ^2- pabbajjaṃ ākaṅkhantā ^3- upasampadaṃ cattāro māse parivasanti ^4- catunnaṃ māsānaṃ accayena āraddhacittā bhikkhū pabbājenti upasampādenti ^[5]- ahaṃ cattāri vassāni parivasissāmi catunnaṃ ^[6]- vassānaṃ accayena āraddhacittā bhikkhū pabbājentu upasampādentu bhikkhubhāvāyāti . alattha kho māgaṇḍiyo paribbājako bhagavato santike pabbajjaṃ alattha upasampadaṃ. {292.2} Acirūpasampanno kho panāyasmā māgaṇḍiyo eko vūpakaṭṭho appamatto ātāpī pahitatto viharanto nacirasseva yassatthāya kulaputtā sammadeva agārasmā anagāriyaṃ pabbajanti ^7- tadanuttaraṃ brahmacariyapariyosānaṃ diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja vihāsi khīṇā jāti vusitaṃ brahmacariyaṃ kataṃ karaṇīyaṃ nāparaṃ itthattāyāti abbhaññāsi . aññataro kho panāyasmā māgaṇḍiyo arahataṃ ahosīti. Māgaṇḍiyasuttaṃ niṭṭhitaṃ pañcamaṃ. --------- @Footnote: ¹ Ma. ...pubbo. 2-3 Ma. ākaṅkhati . ⁴ Ma. parivasati. @⁵ Ma. Yu. bhikkhubhāvāya. ⁶ Yu. maṃ. Ma. pabbājenti. Sandakasuttaṃ [293] Evamme sutaṃ ekaṃ samayaṃ bhagavā kosambiyaṃ viharati ghositārāme . tena kho pana samayena sandako paribbājako pilakkhaguhāyaṃ ^1- paṭivasati mahatiyā paribbājakaparisāya saddhiṃ pañcamattehi paribbājakasatehi . atha kho āyasmā ānando sāyaṇhasamayaṃ paṭisallānā vuṭṭhito bhikkhū āmantesi āyāmāvuso yena devakaṭasobbho tenupasaṅkamissāma guhādassanāyāti . Evamāvusoti kho te bhikkhū āyasmato ānandassa paccassosuṃ . Atha kho āyasmā ānando sambahulehi bhikkhūhi saddhiṃ yena devakaṭasobbho tenupasaṅkami. {293.1} Tena kho pana samayena sandako paribbājako mahatiyā paribbājakaparisāya saddhiṃ nisinno hoti unnādiniyā uccāsaddamahāsaddāya ^2- anekavihitaṃ tiracchānakathaṃ kathentiyā seyyathīdaṃ rājakathaṃ corakathaṃ mahāmattakathaṃ senākathaṃ bhayakathaṃ yuddhakathaṃ annakathaṃ pānakathaṃ ^[3]- sayanakathaṃ mālākathaṃ gandhakathaṃ ñātikathaṃ yānakathaṃ gāmakathaṃ nigamakathaṃ nagarakathaṃ janapadakathaṃ itthīkathaṃ ^[4]- sūrakathaṃ visikhākathaṃ kumbhaṭṭhānakathaṃ kumbhadāsikathaṃ pubbapetakathaṃ nānattakathaṃ lokakkhāyikaṃ samuddakkhāyikaṃ itibhavābhavakathaṃ iti vā . addasā kho sandako paribbājako āyasmantaṃ ānandaṃ dūratova āgacchantaṃ disvāna sakaṃ parisaṃ @Footnote: ¹ Ma. milakkhuguhāyaṃ . ² Yu. uccāsaddāya mahāsaddāya . ³ Yu. vatthakathaṃ. @⁴ Ma. purisakathaṃ. Saṇṭhapesi appasaddā bhonto hontu mā bhonto saddamakattha ayaṃ samaṇassa gotamassa sāvako āgacchati samaṇo ānando yāvatā kho pana samaṇassa gotamassa sāvakā kosambiyaṃ paṭivasanti ayantesaṃ aññataro samaṇo ānando appasaddakāmā kho pana te āyasmanto appasaddavinītā appasaddassa vaṇṇavādino appevanāma appasaddaṃ parisaṃ viditvā upasaṅkamitabbaṃ maññeyyāti . Atha kho te paribbājakā tuṇhī ahesuṃ. {293.2} Atha kho āyasmā ānando yena sandako paribbājako tenupasaṅkami . atha kho pana ^1- sandako paribbājako āyasmantaṃ ānandaṃ etadavoca etu kho bhavaṃ ānando svāgataṃ bhoto ānandassa cirassaṃ kho bhavaṃ ānando imaṃ pariyāyamakāsi yadidaṃ idhāgamanāya nisīdatu bhavaṃ ānando idamāsanaṃ paññattanti . nisīdi kho āyasmā ānando paññatte āsane . sandakopi kho paribbājako aññataraṃ nīcaṃ āsanaṃ gahetvā ekamantaṃ nisīdi. [294] Ekamantaṃ nisinnaṃ kho sandakaṃ paribbājakaṃ āyasmā ānando etadavoca kāya nuttha sandaka etarahi kathāya sannisinnā kā ca pana vo antarākathā vippakatāti . tiṭṭhatesā bho ānanda kathā yāya mayaṃ etarahi kathāya sannisinnā nesā bhoto ānandassa kathā dullabhā bhavissati pacchāpi savanāya sādhu vata bhavantaṃyeva ānandaṃ paṭibhātu sake ācariyake dhammī kathāti . tenahi sandaka @Footnote: ¹ Yu. panasaddo natthi. Suṇāhi sādhukaṃ manasikarohi bhāsissāmīti . evaṃ bhoti kho sandako paribbājako āyasmato ānandassa paccassosi . āyasmā ānando etadavoca cattārome sandaka tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena abrahmacariyavāsā akkhātā cattāri ca anassāsikāni brahmacariyāni akkhātāni yattha viññū puriso sasakkaṃ ^1- brahmacariyaṃ na vaseyya vasanto ca ^2- nārādheyya ñāyaṃ dhammaṃ kusalanti . katame pana te ^[3]- ānanda tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena cattāro abrahmacariyavāsā akkhātā yattha viññū puriso sasakkaṃ brahmacariyaṃ na vaseyya vasanto ca nārādheyya ñāyaṃ dhammaṃ kusalanti. [295] Idha sandaka ekacco satthā evaṃvādī hoti evaṃdiṭṭhī natthi dinnaṃ natthi yiṭṭhaṃ natthi hutaṃ natthi sukaṭadukkaṭānaṃ kammānaṃ phalaṃ vipāko natthi ayaṃ loko natthi paro ^4- loko natthi mātā natthi pitā natthi sattā opapātikā natthi loke samaṇabrāhmaṇā sammaggatā sammāpaṭipannā ye imañca lokaṃ parañca lokaṃ sayaṃ abhiññā sacchikatvā pavedenti cātummahābhūtiko ayaṃ puriso yadā kālaṃ karoti paṭhavī paṭhavikāyaṃ anupeti anupagacchati āpo āpokāyaṃ anupeti anupagacchati tejo tejokāyaṃ anupeti anupagacchati vāyo vāyokāyaṃ anupeti anupagacchati @Footnote: ¹ Ma. saṃsakkaṃ . ² Sī. Yu. vasanto vāti pāṭho dissati . ³ Ma. bho. @⁴ Ma. paraloko. Ākāsaṃ indriyāni saṅkamanti āsandipañcamā purisā mataṃ ādāya gacchanti yāva āḷahanā ^1- padāni paññāyanti kāpotakāni aṭṭhīni bhavanti bhasmantā hutiyo dattupaññattaṃ yadidaṃ dānaṃ tesaṃ tucchaṃ ^2- musā vilāpo yekeci atthikavādaṃ vadanti bāle ca paṇḍite ca kāyassa bhedā ucchijjanti vinassanti na honti parammaraṇāti. [296] Tatra sandaka viññū puriso iti paṭisañcikkhati ayaṃ kho bhavaṃ satthā evaṃvādī evaṃdiṭṭhī natthi dinnaṃ natthi yiṭṭhaṃ natthi hutaṃ natthi sukaṭadukkaṭānaṃ kammānaṃ phalaṃ vipāko natthi ayaṃ loko natthi paro loko natthi mātā natthi pitā natthi sattā opapātikā natthi loke samaṇabrāhmaṇā sammaggatā sammāpaṭipannā ye imañca lokaṃ parañca lokaṃ sayaṃ abhiññā sacchikatvā pavedenti cātummahābhūtiko ayaṃ puriso yadā kālaṃ karoti paṭhavī paṭhavikāyaṃ anupeti anupagacchati āpo āpokāyaṃ anupeti anupagacchati tejo tejokāyaṃ anupeti anupagacchati vāyo vāyokāyaṃ anupeti anupagacchati ākāsaṃ indriyāni saṅkamanti āsandipañcamā purisā mataṃ ādāya gacchanti yāva āḷahanā padāni paññāyanti kāpotakāni aṭṭhīni bhavanti bhasmantā hutiyo dattupaññattaṃ yadidaṃ dānaṃ tesaṃ tucchaṃ musā vilāpo yekeci atthikavādaṃ vadanti bāle ca paṇḍite ca kāyassa bhedā @Footnote: ¹ Ma. Yu. āḷāhanā. aparaṃpi īdisameva . ² Ma. tucchā. aparaṃpi īdisameva. Ucchijjanti vinassanti na honti parammaraṇāti. {296.1} Sace imassa bhoto satthuno saccaṃ vacanaṃ akatena me ettha kataṃ avusitena me ettha vusitaṃ ubhopi mayaṃ ettha samasamā sāmaññaṃ pattā yo cāhaṃ na vadāmi ubhopi kāyassa bhedā ucchijjissāma vinassissāma na bhavissāma parammaraṇāti . atirekaṃ kho panimassa bhoto satthuno naggiyaṃ muṇḍiyaṃ ukkuṭikappadhānaṃ kesamassulocanaṃ yohaṃ puttasambādhasayanaṃ ajjhāvasanto kāsikacandanaṃ paccanubhonto mālāgandhavilepanaṃ dhārento jātarūparajataṃ sādiyanto iminā bhotā satthārā samasamagatiko bhavissāmi abhisamparāyaṃ sohaṃ kiṃ jānanto kiṃ passanto imasmiṃ satthari brahmacariyaṃ carissāmi so abrahmacariyavāso ayanti iti viditvā tasmā brahmacariyā nibbijja pakkamati . ayaṃ kho sandaka tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena paṭhamo abrahmacariyavāso akkhāto yattha viññū puriso sasakkaṃ brahmacariyaṃ na vaseyya vasanto ca nārādheyya ñāyaṃ dhammaṃ kusalaṃ. [297] Puna caparaṃ sandaka idhekacco satthā evaṃvādī hoti evaṃdiṭṭhī karato kārayato chindato chedāpayato pacato pacāpayato socato ^1- socāpayato kilamato ^2- kilamāpayato phandato phandāpayato pāṇamatipātāpayato ^3- adinnaṃ ādiyato sandhiṃ chindato nillopaṃ harato ekāgārikaṃ ^4- karoto paripanthe tiṭṭhato paradāraṃ gacchato musā @Footnote: ¹ Yu. rocayatoti atthi socāpayatoti ca natthi. ² Yu. kilayatoti atthi kilamāpayatoti @natthi . ³ Ma. pāṇamatipāpayato . ⁴ Ma. ekāgāriyaṃ. Bhaṇato karato na karīyati pāpaṃ khurapariyantena cepi cakkena yo imissā paṭhaviyā pāṇe ekaṃ maṃsakhalaṃ ekaṃ maṃsapuñjaṃ kareyya natthi tatonidānaṃ pāpaṃ natthi pāpassa āgamo dakkhiṇañcepi gaṅgāya tīraṃ gaccheyya hananto ghātento chindanto chedāpento pacanto pācento ^1- natthi tatonidānaṃ pāpaṃ natthi pāpassa āgamo uttarañcepi gaṅgāya tīraṃ gaccheyya dadanto dāpento yajanto yajāpento natthi tatonidānaṃ puññaṃ natthi puññassa āgamo dānena damena saññamena saccavajjena natthi puññaṃ natthi puññassa āgamoti. [298] Tatra sandaka viññū puriso iti paṭisañcikkhati ayaṃ kho bhavaṃ satthā evaṃvādī evaṃdiṭṭhī karato kārayato chindato chedāpayato pacato pacāpayato socato socāpayato kilamato kilamāpayato phandato phandāpayato pāṇamatipātāpayato adinnaṃ ādiyato sandhiṃ chindato nillopaṃ harato ekāgārikaṃ karoto paripanthe tiṭṭhato paradāraṃ gacchato musā bhaṇato karato na karīyati pāpaṃ khurapariyantena cepi cakkena yo imissā paṭhaviyā pāṇe ekaṃ maṃsakhalaṃ ekaṃ maṃsapuñjaṃ kareyya natthi tatonidānaṃ pāpaṃ natthi pāpassa āgamo dakkhiṇañcepi gaṅgāya tīraṃ gaccheyya hananto ghātento chindanto chedāpento pacanto pācento natthi tatonidānaṃ pāpaṃ natthi pāpassa āgamo uttarañcepi gaṅgāya @Footnote: ¹ Ma. pacāpento. Tīraṃ gaccheyya dadanto dāpento yajanto yajāpento natthi tatonidānaṃ puññaṃ natthi puññassa āgamo dānena damena saññamena saccavajjena natthi puññaṃ natthi puññassa āgamoti. {298.1} Sace imassa bhoto satthuno saccaṃ vacanaṃ akatena me ettha kataṃ avusitena me ettha vusitaṃ ubhopi mayaṃ ettha samasamā sāmaññaṃ pattā yo cāhaṃ na vadāmi ubhinnaṃ kurutaṃ ^1- na karīyati pāpanti . atirekaṃ kho panimassa bhoto satthuno naggiyaṃ muṇḍiyaṃ ukkuṭikappadhānaṃ kesamassulocanaṃ yohaṃ puttasambādhasayanaṃ ajjhāvasanto kāsikacandanaṃ paccanubhonto mālāgandhavilepanaṃ dhārento jātarūparajataṃ sādiyanto iminā bhotā satthārā samasamagatiko bhavissāmi abhisamparāyaṃ sohaṃ kiṃ jānanto kiṃ passanto imasmiṃ satthari brahmacariyaṃ carissāmi so abrahmacariyavāso ayanti iti viditvā tasmā brahmacariyā nibbijja pakkamati . ayaṃ kho sandaka tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena dutiyo abrahmacariyavāso akkhāto yattha viññū puriso sasakkaṃ brahmacariyaṃ na vaseyya vasanto ca nārādheyya ñāyaṃ dhammaṃ kusalaṃ. [299] Puna caparaṃ sandaka idhekacco satthā evaṃvādī hoti evaṃdiṭṭhī natthi hetu natthi paccayo sattānaṃ saṅkilesāya ahetū appaccayā sattā saṅkilissanti natthi hetu natthi paccayo sattānaṃ visuddhiyā ahetū appaccayā sattā visujjhanti natthi balaṃ @Footnote: ¹ Ma. kataṃ. Natthi viriyaṃ natthi purisathāmo natthi purisaparakkamo sabbe sattā sabbe pāṇā sabbe bhūtā sabbe jīvā avasā abalā aviriyā niyatisaṅgatibhāvapariṇatā chasvevābhijātīsu sukhadukkhaṃ paṭisaṃvedentīti. [300] Tatra sandaka viññū puriso iti paṭisañcikkhati ayaṃ kho bhavaṃ satthā evaṃvādī evaṃdiṭṭhī natthi hetu natthi paccayo sattānaṃ saṅkilesāya ahetū appaccayā sattā saṅkilissanti natthi hetu natthi paccayo sattānaṃ visuddhiyā ahetū appaccayā sattā visujjhanti natthi balaṃ natthi viriyaṃ natthi purisathāmo natthi purisaparakkamo sabbe sattā sabbe pāṇā sabbe bhūtā sabbe jīvā avasā abalā aviriyā niyatisaṅgatibhāvapariṇatā chasvevābhijātīsu sukhadukkhaṃ paṭisaṃvedentīti . sace imassa bhoto satthuno saccaṃ vacanaṃ akatena me ettha kataṃ avusitena me ettha vusitaṃ ubhopi mayaṃ ettha samasamā sāmaññaṃ pattā yo cāhaṃ na vadāmi ubho ahetū appaccayā visujjhissāmāti . atirekaṃ kho panimassa bhoto satthuno naggiyaṃ muṇḍiyaṃ ukkuṭikappadhānaṃ kesamassulocanaṃ yohaṃ puttasambādhasayanaṃ ajjhāvasanto kāsikacandanaṃ paccanubhonto mālāgandhavilepanaṃ dhārento jātarūparajataṃ sādiyanto iminā bhotā satthārā samasamagatiko bhavissāmi abhisamparāyaṃ sohaṃ kiṃ jānanto kiṃ passanto imasmiṃ satthari brahmacariyaṃ carissāmi so abrahmacariyavāso ayanti iti viditvā Tasmā brahmacariyā nibbijja pakkamati . ayaṃ kho sandaka tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena tatiyo abrahmacariyavāso akkhāto yattha viññū puriso sasakkaṃ brahmacariyaṃ na vaseyya vasanto ca nārādheyya ñāyaṃ dhammaṃ kusalaṃ. [301] Puna caparaṃ sandaka idhekacco satthā evaṃvādī hoti evaṃdiṭṭhī sattime kāyā akaṭā akaṭavidhā animmitā animmātā vañjhā kūṭaṭṭhā esikaṭṭhāyiṭṭhitā ^1- te na iñjanti na vipariṇāmenti nāññamaññaṃ byābādhenti nālaṃ aññamaññassa sukhāya vā dukkhāya vā sukhadukkhāya vā katame satta paṭhavikāyo āpokāyo tejokāyo vāyokāyo sukhe dukkhe jīve sattame ^2- ime satta kāyā akaṭā akaṭavidhā animmitā animmātā vañjhā kūṭaṭṭhā esikaṭṭhāyiṭṭhitā te na iñjanti na vipariṇāmenti nāññamaññaṃ byābādhenti nālaṃ aññamaññassa sukhāya vā dukkhāya vā sukhadukkhāya vā tattha natthi hantā vā ghātetā vā sotā vā sāvetā vā viññātā vā viññāpetā vā yopi tiṇhena satthena sīsaṃ chindati na koci kañci jīvitā voropeti sattannaṃ tveva kāyānamantarena satthaṃ vivaramanuppatati. {301.1} Cuddasa kho panimāni yonippamukhasatasahassāni saṭṭhiñca ^3- satāni cha ca satāni pañca ca kammuno satāni pañca ca kammāni @Footnote: ¹ īsikaṭṭhāyiṭṭhitātipi pāṭho . ² Ma. evaṃ. Sī. Yu. sattime. @³ Yu. saṭṭhi ca. Tīṇi ca kammāni kamme ca aḍḍhakamme ca dvaṭṭhippaṭipadā dvaṭṭhantarakappā ^[1]- chaḷābhijātiyo aṭṭha purisabhūmiyo ekūnapaññāsa ājīvasate ekūnapaññāsa paribbājakasate ekūnapaññāsa nāgāvāsasate vīse indriyasate tiṃse nirayasate chattiṃsa rajodhātuyo satta saññigabbhā satta asaññigabbhā satta niganthagabbhā satta devā ^2- satta mānusā satta pisācā satta sarā satta pavuṭā ^3- satta pāsāṇā ^4- satta papātā satta papātasatāni satta supinā satta supinasatāni cūḷāsīti mahākappino satasahassāni yāni. {301.2} Bāle ca paṇḍite ca sandhāvitvā saṃsaritvā dukkhassantaṃ karissanti . tattha natthi imināhaṃ sīlena vā vattena vā tapena vā brahmacariyena vā apparipakkaṃ vā kammaṃ paripācessāmi paripakkaṃ vā kammaṃ phussa phussa byantīkarissāmīti hevaṃ natthi doṇamite sukhadukkhe pariyantakate saṃsāre natthi hāyanavaḍḍhane natthi ukkaṃsāvakaṃse . Seyyathāpi nāma suttaguḷe khitte nibbedhiyamānameva paleti evameva bāle ca paṇḍite ca sandhāvitvā saṃsaritvā dukkhassantaṃ karissantīti. [302] Tatra sandaka viññū puriso iti paṭisañcikkhati ayaṃ kho bhavaṃ satthā evaṃvādī evaṃdiṭṭhī sattime kāyā akaṭā akaṭavidhā animmitā animmātā vañjhā kūṭaṭṭhā esikaṭṭhāyiṭṭhitā te na iñjanti na vipariṇāmenti nāññamaññaṃ byābādhenti nālaṃ aññamaññassa sukhāya vā dukkhāya vā sukhadukkhāya vā katame @Footnote: ¹ Ma. ca . ² Ma. dibbā . ³ Ma. saphuṭā . ⁴ Yu. satta pāsāṇāti pāṭho natthi. Satta paṭhavīkāyo āpokāyo tejokāyo vāyokāyo sukhe dukkhe jīve sattame ime satta kāyā akaṭā akaṭavidhā animmitā animmātā vañjhā kūṭaṭṭhā esikaṭṭhāyiṭṭhitā te na iñjanti na vipariṇāmenti nāññamaññaṃ byābādhenti nālaṃ aññamaññassa sukhāya vā dukkhāya vā sukhadukkhāya vā tattha natthi hantā vā ghātetā vā sotā vā sāvetā vā viññātā vā viññāpetā vā yopi tiṇhena satthena sīsaṃ chindati na koci kañci jīvitā voropeti sattannaṃ tveva kāyānamantarena satthaṃ vivaramanuppatati. {302.1} Cuddasa kho panimāni yonippamukhasatasahassāni saṭṭhiñca satāni cha ca satāni pañca ca kammuno satāni pañca ca kammāni tīṇi ca kammāni kamme ca aḍḍhakamme ca dvaṭṭhippaṭipadā dvaṭṭhantarakappā chaḷābhijātiyo aṭṭha purisabhūmiyo ekūnapaññāsa ājīvasate ^1- ekūnapaññāsa paribbājakasate ekūnapaññāsa nāgāvāsasate vīse indriyasate tiṃse nirayasate chattiṃsa rajodhātuyo satta saññigabbhā satta asaññigabbhā satta niganthagabbhā satta devā satta mānusā satta pisācā satta sarā satta pavuṭā satta pāsāṇā satta papātā satta papātasatāni satta supinā satta supinasatāni cūḷāsīti mahākappino satasahassāni yāni. {302.2} Bāle ca paṇḍite ca sandhāvitvā saṃsaritvā dukkhassantaṃ karissanti . tattha natthi imināhaṃ sīlena vā vattena vā tapena vā brahmacariyena vā @Footnote: ¹ Ma. ājīvakasate. Apparipakkaṃ vā kammaṃ paripācessāmi paripakkaṃ vā kammaṃ phussa phussa byantīkarissāmīti hevaṃ natthi doṇamite sukhadukkhe pariyantakate saṃsāre natthi hāyanavaḍḍhane natthi ukkaṃsāvakaṃse . seyyathāpi nāma suttaguḷe khitte nibbedhiyamānameva paleti evameva bāle ca paṇḍite ca sandhāvitvā saṃsaritvā dukkhassantaṃ karissantīti . Sace pana ^1- imassa bhoto satthuno saccaṃ vacanaṃ akatena me ettha kataṃ avusitena me ettha vusitaṃ ubhopi mayaṃ ettha samasamā sāmaññaṃ pattā yo cāyaṃ na vadāmi ubho sandhāvitvā saṃsaritvā dukkhassantaṃ karissāmāti . atirekaṃ ^2- kho panimassa bhoto satthuno naggiyaṃ muṇḍiyaṃ ukkuṭikappadhānaṃ kesamassulocanaṃ yohaṃ puttasambādhasayanaṃ ajjhāvasanto kāsikacandanaṃ paccanubhonto mālāgandhavilepanaṃ dhārento jātarūparajataṃ sādiyanto iminā bhotā satthārā samasamagatiko bhavissāmi abhisamparāyaṃ sohaṃ kiṃ jānanto kiṃ passanto imasmiṃ satthari brahmacariyaṃ carissāmi so abrahmacariyavāso ayanti iti viditvā tasmā brahmacariyā nibbijja pakkamati . ayaṃ kho sandaka tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena catuttho abrahmacariyavāso akkhāto yattha viññū puriso sasakkaṃ brahmacariyaṃ na vaseyya vasanto ca nārādheyya ñāyaṃ dhammaṃ kusalaṃ. {302.3} Ime kho sandaka tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena cattāro abrahmacariyavāsā @Footnote: ¹ Yu. panasaddo natthi . ² Ma. atirekataraṃ. Akkhātā yattha viññū puriso sasakkaṃ brahmacariyaṃ na vaseyya vasanto ca nārādheyya ñāyaṃ dhammaṃ kusalanti. [303] Acchariyaṃ bho ānanda abbhūtaṃ bho ānanda yāvañcidaṃ tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena cattāro abrahmacariyavāsāva samānā ^1- abrahmacariyavāsāti akkhātā yattha viññū puriso sasakkaṃ brahmacariyaṃ na vaseyya vasanto ca nārādheyya ñāyaṃ dhammaṃ kusalaṃ ^2- . katamāni pana tāni bho ānanda tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena cattāri anassāsikāni brahmacariyāni akkhātāni yattha viññū puriso sasakkaṃ brahmacariyaṃ na vaseyya vasanto ca nārādheyya ñāyaṃ dhammaṃ kusalanti. [304] Idha sandaka ekacco satthā sabbaññū sabbadassāvī aparisesaṃ ñāṇadassanaṃ paṭijānāti carato ca me tiṭṭhato ca suttassa ca jāgarassa ca satataṃ samitaṃ ñāṇadassanaṃ paccupaṭṭhitanti . So suññampi agāraṃ pavisati piṇḍampi na labhati kukkuropi ḍaṃsati caṇḍenapi hatthinā samāgacchati caṇḍenapi assena samāgacchati caṇḍenapi goṇena samāgacchati itthiyāpi purisassapi nāmampi gottampi pucchati gāmassapi nigamassapi nāmampi maggampi pucchati . so kimidanti puṭṭho samāno suññaṃ me agāraṃ pavisitabbaṃ ahosi tena pāvisiṃ piṇḍaṃ ^3- me aladdhabbaṃ ahosi @Footnote: ¹ Ma. samānā abrahmacariyavāsātīti natthi . ² Ma. kusalanti. @³ Ma. piṇḍaṃpi aladdhabbaṃ. Tenāladdhaṃ ^1- kukkurena ḍaṃsitabbaṃ ahosi tenamhi ^2- daṭṭho caṇḍena hatthinā samāgantabbaṃ ahosi tena samāgamiṃ caṇḍena assena samāgantabbaṃ ahosi tena samāgamiṃ caṇḍena goṇena samāgantabbaṃ ahosi tena samāgamiṃ itthiyāpi purisassapi nāmampi gottampi pucchitabbaṃ ahosi tena pucchiṃ gāmassapi nigamassapi nāmampi maggampi pucchitabbaṃ ahosi tena pucchinti. {304.1} Tatra ^3- sandaka viññū puriso iti paṭisañcikkhati ayaṃ kho bhavaṃ satthā sabbaññū sabbadassāvī aparisesaṃ ñāṇadassanaṃ paṭijānāti carato ca me tiṭṭhato ca suttassa ca jāgarassa ca satataṃ samitaṃ ñāṇadassanaṃ paccupaṭṭhitanti . so suññampi agāraṃ pavisati piṇḍampi na labhati kukkuropi ḍaṃsati caṇḍenapi hatthinā samāgacchati caṇḍenapi assena samāgacchati caṇḍenapi goṇena samāgacchati itthiyāpi purisassapi nāmampi gottampi pucchati gāmassapi nigamassapi nāmampi maggampi pucchati . so kimidanti puṭṭho samāno suññaṃ agāraṃ pavisitabbaṃ ahosi tena pāvisiṃ piṇḍaṃ me aladdhabbaṃ ahosi tenāladdhaṃ kukkurena ḍaṃsitabbaṃ ahosi tenamhi daṭṭho caṇḍena hatthinā samāgantabbaṃ ahosi tena samāgamiṃ caṇḍena assena samāgantabbaṃ ahosi tena samāgamiṃ caṇḍena goṇena samāgantabbaṃ ahosi tena samāgamiṃ itthiyāpi purisassapi nāmampi gottampi pucchitabbaṃ ahosi tena pucchiṃ gāmassapi nigamassapi @Footnote: ¹ Ma. tena nālattha. Yu. tena nāladdhaṃ . ² Ma. tena. @³ Ma. tatra sandaka ... pucchintīti natthi. Nāmampi maggampi pucchitabbaṃ ahosi tena pucchinti . so anassāsikaṃ idaṃ brahmacariyanti iti viditvā tasmā brahmacariyā nibbijja pakkamati . idaṃ kho sandaka tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena paṭhamaṃ anassāsikaṃ brahmacariyaṃ akkhātaṃ yattha viññū puriso sasakkaṃ brahmacariyaṃ na vaseyya vasanto ca nārādheyya ñāyaṃ dhammaṃ kusalaṃ. [305] Puna caparaṃ sandaka idhekacco satthā anussaviko hoti anussavasacco . so anussavena itihītihaparamparāya piṭakasampadāya dhammaṃ deseti . anussavikassa kho pana sandaka satthuno anussavasaccassa susutampi hoti dussutampi hoti tathāpi hoti aññathāpi hoti . tatra sandaka viññū puriso iti paṭisañcikkhati ayaṃ kho bhavaṃ satthā anussaviko anussavasacco . so anussavena itihītihaparamparāya piṭakasampadāya dhammaṃ deseti . anussavikassa kho pana sandaka satthuno anussavasaccassa susutampi hoti dussutampi hoti tathāpi hoti aññathāpi hoti . so anassāsikaṃ idaṃ brahmacariyanti iti viditvā tasmā brahmacariyā nibbijja pakkamati . Idaṃ kho sandaka tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena dutiyaṃ anassāsikaṃ brahmacariyaṃ akkhātaṃ yattha viññū puriso sasakkaṃ brahmacariyaṃ na vaseyya vasanto ca nārādheyya ñāyaṃ dhammaṃ kusalaṃ. [306] Puna caparaṃ sandaka idhekacco satthā takkī hoti vīmaṃsī . so takkapariyāhataṃ vīmaṃsānucaritaṃ sayaṃpaṭibhānaṃ dhammaṃ deseti . Takkissa kho pana sandaka satthuno vīmaṃsissa sutakkitampi hoti duttakkitampi hoti tathāpi hoti aññathāpi hoti . tatra sandaka viññū puriso iti paṭisañcikkhati ayaṃ kho bhavaṃ satthā takkī vīmaṃsī ^1-. So takkapariyāhataṃ vīmaṃsānucaritaṃ sayaṃpaṭibhānaṃ dhammaṃ deseti . Takkissa kho pana satthuno vīmaṃsissa sutakkitampi hoti duttakkitampi hoti tathāpi hoti aññathāpi hoti . so anassāsikaṃ idaṃ brahmacariyanti iti viditvā tasmā brahmacariyā nibbijja pakkamati . Idaṃ kho sandaka tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena tatiyaṃ anassāsikaṃ brahmacariyaṃ akkhātaṃ yattha viññū puriso sasakkaṃ brahmacariyaṃ na vaseyya vasanto ca nārādheyya ñāyaṃ dhammaṃ kusalaṃ. [307] Puna caparaṃ sandaka idhekacco satthā mando ^[2]- momuho. So mandattā momuhattā tathā ^3- tathā pañhaṃ puṭṭho samāno vācāvikkhepaṃ āpajjati amarāvikkhepaṃ evantipi me no tathātipi me no aññathātipi me no notipi me no no notipi me noti. Tatra sandaka viññū puriso iti paṭisañcikkhati ayaṃ kho bhavaṃ satthā mando momuho . so mandattā momuhattā tathā tathā pañhaṃ puṭṭho samāno vācāvikkhepaṃ āpajjati amarāvikkhepaṃ @Footnote: ¹ Ma. vīmaṃsā . ² Ma. Yu. hoti . ³ Ma. tattha tattha. Evantipi me no tathātipi me no aññathātipi me no notipi me no no notipi me noti . so anassāsikaṃ idaṃ brahmacariyanti iti viditvā tasmā brahmacariyā nibbijja pakkamati . idaṃ kho sandaka tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena catutthaṃ anassāsikaṃ brahmacariyaṃ akkhātaṃ yattha viññū puriso sasakkaṃ brahmacariyaṃ na vaseyya vasanto ca nārādheyya ñāyaṃ dhammaṃ kusalanti. {307.1} Imāni kho sandaka tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena cattāri anassāsikāni brahmacariyāni akkhātāni yattha viññū puriso sasakkaṃ brahmacariyaṃ na vaseyya vasanto ca nārādheyya ñāyaṃ dhammaṃ kusalanti. [308] Acchariyaṃ bho ānanda abbhūtaṃ bho ānanda yāvañcidaṃ tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena cattāri anassāsikāneva ^1- brahmacariyāni anassāsikāni ^2- brahmacariyānīti akkhātāni yattha viññū puriso sasakkaṃ brahmacariyaṃ na vaseyya vasanto ca nārādheyya ñāyaṃ dhammaṃ kusalaṃ . so pana bho ānanda satthā kiṃvādī kimakkhāyī yattha viññū puriso sasakkaṃ brahmacariyaṃ vaseyya vasanto ca ārādheyya ñāyaṃ dhammaṃ kusalanti. [309] Idha sandaka tathāgato loke uppajjati arahaṃ sammāsambuddho vijjācaraṇasampanno sugato lokavidū anuttaro purisadammasārathi satthā devamanussānaṃ buddho bhagavā .pe. so @Footnote: ¹ Ma. anassāsikāni . ² Ma. anassāsikāni brahmacariyānītīti ime pāṭhā na @dissanti. Ime pañca nīvaraṇe pahāya cetaso upakkilese paññāya dubbalīkaraṇe vivicceva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi savitakkaṃ savicāraṃ vivekajaṃ pītisukhaṃ paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati . yasmiṃ kho pana ^1- sandaka satthari sāvako evarūpaṃ oḷāravisesaṃ adhigacchati tattha viññū puriso sasakkaṃ brahmacariyaṃ vaseyya vasanto ca ārādheyya ñāyaṃ dhammaṃ kusalaṃ. {309.1} Puna caparaṃ sandaka bhikkhu vitakkavicārānaṃ vūpasamā .pe. Dutiyaṃ jhānaṃ upasampajja viharati . yasmiṃ kho pana sandaka satthari sāvako evarūpaṃ oḷāravisesaṃ adhigacchati tattha viññū puriso sasakkaṃ brahmacariyaṃ vaseyya vasanto ca ārādheyya ñāyaṃ dhammaṃ kusalaṃ. {309.2} Puna caparaṃ sandaka bhikkhu pītiyā ca virāgā .pe. Tatiyaṃ jhānaṃ upasampajja viharati . yasmiṃ kho pana sandaka satthari sāvako evarūpaṃ oḷāravisesaṃ adhigacchati tattha viññū puriso sasakkaṃ brahmacariyaṃ vaseyya vasanto ca ārādheyya ñāyaṃ dhammaṃ kusalaṃ. {309.3} Puna caparaṃ sandaka bhikkhu sukhassa ca pahānā dukkhassa ca pahānā .pe. catutthaṃ jhānaṃ upasampajja viharati . yasmiṃ kho pana sandaka satthari ariyasāvako evarūpaṃ oḷāravisesaṃ adhigacchati tattha viññū puriso sasakkaṃ brahmacariyaṃ vaseyya vasanto ca ārādheyya ñāyaṃ dhammaṃ kusalaṃ. [310] So evaṃ samāhite citte parisuddhe pariyodāte @Footnote: ¹ Sī. Yu. sattasu ṭhānesu ayaṃ pāṭho natthi. Anaṅgaṇe vigatūpakkilese mudubhūte kammaniye ṭhite āneñjappatte ^1- pubbenivāsānussatiñāṇāya cittaṃ abhininnāmeti . so anekavihitaṃ pubbenivāsaṃ anussarati seyyathīdaṃ ekampi jātiṃ dvepi jātiyo .pe. iti sākāraṃ sauddesaṃ anekavihitaṃ pubbenivāsaṃ anussarati . Yasmiṃ kho pana sandaka satthari sāvako evarūpaṃ oḷāravisesaṃ adhigacchati tattha viññū puriso sasakkaṃ brahmacariyaṃ vaseyya vasanto ca ārādheyya ñāyaṃ dhammaṃ kusalaṃ. {310.1} So evaṃ samāhite citte parisuddhe pariyodāte anaṅgaṇe vigatūpakkilese mudubhūte kammaniye ṭhite āneñjappatte ^2- sattānaṃ cutūpapātañāṇāya cittaṃ abhininnāmeti . so dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena satte passati cavamāne upapajjamāne hīne paṇīte suvaṇṇe dubbaṇṇe sugate duggate .pe. Yathākammūpage satte pajānāti. Yasmiṃ kho pana sandaka satthari sāvako evarūpaṃ oḷāravisesaṃ adhigacchati tattha viññū puriso sasakkaṃ brahmacariyaṃ vaseyya vasanto ca ārādheyya ñāyaṃ dhammaṃ kusalaṃ. {310.2} So evaṃ samāhite citte parisuddhe pariyodāte anaṅgaṇe vigatūpakkilese mudubhūte kammaniye ṭhite āneñjappatte ^3- āsavānaṃ khayañāṇāya cittaṃ abhinnāmeti . so idaṃ dukkhanti yathābhūtaṃ pajānāti ayaṃ dukkhasamudayoti yathābhūtaṃ pajānāti ayaṃ dukkhanirodhoti yathābhūtaṃ pajānāti ayaṃ dukkhanirodhagāminī paṭipadāti yathābhūtaṃ pajānāti .pe. ayaṃ āsavanirodhagāminī @Footnote:1-2-3 Yu. ānejjappatte. Paṭipadāti yathābhūtaṃ pajānāti . tassa evaṃ jānato evaṃ passato kāmāsavāpi cittaṃ vimuccati bhavāsavāpi cittaṃ vimuccati avijjāsavāpi cittaṃ vimuccati vimuttasmiṃ vimuttamiti ñāṇaṃ hoti khīṇā jāti vusitaṃ brahmacariyaṃ kataṃ karaṇīyaṃ nāparaṃ itthattāyāti pajānāti . yasmiṃ kho pana sandaka satthari sāvako evarūpaṃ oḷāravisesaṃ adhigacchati tattha viññū puriso sasakkaṃ brahmacariyaṃ vaseyya vasanto ca ārādheyya ñāyaṃ dhammaṃ kusalanti. [311] Yo pana so bho ānanda bhikkhu arahaṃ khīṇāsavo vusitavā katakaraṇīyo ohitabhāro anuppattasadattho parikkhīṇabhavasaññojano sammadaññā vimutto paribhuñjeyya so kāmeti . yo so sandaka bhikkhu arahaṃ khīṇāsavo vusitavā katakaraṇīyo ohitabhāro anuppattasadattho parikkhīṇabhavasaññojano sammadaññā vimutto abhabbo so pañca ṭhānāni ajjhācarituṃ abhabbo khīṇāsavo bhikkhu sañcicca pāṇe jīvitā voropetuṃ abhabbo khīṇāsavo bhikkhu adinnaṃ theyyasaṅkhātaṃ ādātuṃ abhabbo khīṇāsavo bhikkhu methunaṃ dhammaṃ paṭisevituṃ abhabbo khīṇāsavo bhikkhu sampajānamusā bhāsituṃ abhabbo khīṇāsavo bhikkhu sannidhikārakaṃ kāme paribhuñjituṃ seyyathāpi pubbe āgāriyabhūto . yo so sandaka bhikkhu arahaṃ khīṇāsavo vusitavā katakaraṇīyo ohitabhāro anuppattasadattho parikkhīṇabhavasaññojano sammadaññā vimutto abhabbo So imāni pañca ṭhānāni ajjhācaritunti. [312] Yo pana so bho ānanda bhikkhu arahaṃ khīṇāsavo vusitavā katakaraṇīyo ohitabhāro anuppattasadattho parikakhīṇabhavasaññojano sammadaññā vimutto tassa carato ceva tiṭṭhato ca suttassa ca jāgarassa ca satataṃ samitaṃ ñāṇadassanaṃ paccupaṭṭhitaṃ khīṇā me āsavāti . tenahi sandaka upamante karissāmi upamāyapidhekacce viññū purisā bhāsitassa atthaṃ ājānanti . seyyathāpi sandaka purisassa hatthapādā chinnā tassa carato ceva tiṭṭhato ca suttassa ca jāgarassa ca satataṃ samitaṃ chinnāva hatthapādā apica kho pana ^1- paccavekkhamāno jānāti chinnā me hatthapādāti evameva kho sandaka yo so bhikkhu arahaṃ khīṇāsavo vusitavā katakaraṇīyo ohitabhāro anuppattasadattho parikkhīṇabhavasaññojano sammadaññā vimutto tassa carato ceva tiṭṭhato ca suttassa ca jāgarassa ca satataṃ samitaṃ khīṇāva āsavā apica kho pana ^2- paccavekkhamāno jānāti khīṇā me āsavāti. [313] Kīva bahukā pana bho ānanda imasmiṃ dhammavinaye niyyātāroti . na kho sandaka ekaṃyeva sataṃ na dve satāni na tīṇi satāni na cattāri satāni na pañca satāni atha kho bhiyyova ye imasmiṃ dhammavinaye niyyātāroti . acchariyaṃ bho ānanda abbhūtaṃ bho ānanda na ca nāma sadhammokkaṃsanā bhavissati @Footnote: ^1-2 Yu. naṃ. Na paradhammavambhanā āyatane va ^1- dhammadesanā tāva bahukā ca niyyātāro paññāyissanti ime panājīvakā puttamatāya puttā attānañceva ukkaṃsenti pare ca vambhenti tayo ceva niyyātāro paññāpenti seyyathīdaṃ nandaṃ vacchaṃ kisaṃ saṅkiccaṃ makkhaliṃ gosālanti . Atha kho sandako paribbājako sakaṃ parisaṃ āmantesi carantu bhonto samaṇe gotame brahmacariyavāso nadāni sukaraṃ amhehi lābhasakkāra- siloke pariccajitunti. Iti hidaṃ sandako paribbājako sakaṃ parisaṃ uyyojesi bhagavati brahmacariyeti. Sandakasuttaṃ niṭṭhitaṃ chaṭṭhaṃ. ----------- @Footnote: ¹ Yu. ca.. Mahāsakuludāyisuttaṃ [314] Evamme sutaṃ ekaṃ samayaṃ bhagavā rājagahe viharati veḷuvane kalandakanivāpe . tena kho pana samayena sambahulā abhiññātā abhiññātā paribbājakā moranivāpe paribbājakārāme paṭivasanti seyyathīdaṃ annabhāro ^1- varataro ^2- sakuludāyi ca paribbājako aññe ca abhiññātā abhiññātā paribbājakā . Atha kho bhagavā pubbaṇhasamayaṃ nivāsetvā pattacīvaramādāya rājagahaṃ piṇḍāya pāvisi . atha kho bhagavato etadahosi atippago kho tāva rājagahe piṇḍāya carituṃ yannūnāhaṃ yena moranivāpo paribbājakārāmo yena sakuludāyi ca ^3- paribbājako tenupasaṅkameyyanti . atha kho bhagavā yena moranivāpo paribbājakārāmo tenupasaṅkami. [315] Tena kho pana samayena sakuludāyi paribbājako mahatiyā paribbājakaparisāya saddhiṃ nisinno hoti unnādiniyā uccāsaddamahāsaddāya ^4- anekavihitaṃ tiracchānakathaṃ kathentiyā seyyathīdaṃ rājakathaṃ corakathaṃ mahāmattakathaṃ senākathaṃ bhayakathaṃ yuddhakathaṃ annakathaṃ pānakathaṃ vatthakathaṃ sayanakathaṃ mālākathaṃ gandhakathaṃ ñātikathaṃ yānakathaṃ gāmakathaṃ nigamakathaṃ nagarakathaṃ janapadakathaṃ itthīkathaṃ sūrakathaṃ visikhākathaṃ kumbhaṭṭhānakathaṃ kumbhadāsikathaṃ ^5- pubbapetakathaṃ nānattakathaṃ lokakkhāyikaṃ samuddakkhāyikaṃ @Footnote: ¹ Yu. anugāro . ² Yu. varadharo Sī. varacaro . ³ Yu. ayaṃ saddo natthi. @⁴ Yu. uccasaddāya . ⁵ Yu. ayaṃ pāṭho natthi. Itibhavābhavakathaṃ iti vā . addasā kho sakuludāyi paribbājako bhagavantaṃ dūrato ^[1]- āgacchantaṃ disvāna sakaṃ parisaṃ saṇṭhapesi ^2- appasaddā bhonto hontu mā bhonto saddamakattha ayaṃ samaṇo gotamo āgacchati appasaddakāmo kho pana so āyasmā appasaddavaṇṇavādī ^3- appevanāma appasaddaṃ parisaṃ viditvā upasaṅkamitabbaṃ maññeyyāti . atha kho te paribbājakā tuṇhī ahesuṃ . atha kho bhagavā yena sakuludāyi paribbājako tenupasaṅkami. Atha kho sakuludāyi paribbājako bhagavantaṃ etadavoca etu kho bhante bhagavā svāgataṃ ^4- bhante bhagavato cirassaṃ kho bhante bhagavā imaṃ pariyāyamakāsi yadidaṃ idhāgamanāya nisīdatu bhante bhagavā idamāsanaṃ paññattanti . nisīdi bhagavā paññatte āsane . sakuludāyipi kho paribbājako aññataraṃ nīcaṃ āsanaṃ gahetvā ekamantaṃ nisīdi . Ekamantaṃ nisinnaṃ kho sakuludāyi paribbājakaṃ bhagavā etadavoca kāya nuttha udāyi etarahi kathāya sannisinnā kā ca pana vo antarākathā vippakatāti. [316] Tiṭṭhatesā bhante kathā yāya mayaṃ etarahi kathāya sannisinnā nesā bhante kathā bhagavato dullabhā bhavissati pacchāpi savanāya purimāni bhante divasāni purimatarāni nānātitthiyānaṃ samaṇabrāhmaṇānaṃ kutūhalasālāyaṃ ^5- sannisinnānaṃ sannipatitānaṃ ayamantarākathā @Footnote: ¹ Yu. va . ² Yu. saṇṭhāpesi . ³ Yu. appasaddassa . ⁴ Yu. sāgataṃ. @⁵ kotuhalasālāyantipi pāṭho. Udapādi lābhā vata bho aṅgamagadhānaṃ suladdhaṃ vata bho aṅgamagadhānaṃ yatrime ^1- samaṇabrāhmaṇā saṅghino gaṇino gaṇācariyā ñātā yasassino titthakarā sādhusammatā bahujanassa rājagahaṃ vassāvāsaṃ upagatā ^2- . ayampi kho pūraṇo kassapo saṅghī ceva gaṇī ca gaṇācariyo ^[3]- ñāto yasassī titthakaro sādhusammato bahujanassa sopi rājagahaṃ vassāvāsaṃ upagato . ayampi kho makkhali gosālo ... ajito kesakambalo ... Pakuddho kaccāyano ... Sañjayo velaṭṭhaputto ^4- ... nigantho ^5- nāṭaputto saṅghī ceva gaṇī ca gaṇācariyo ^[6]- ñāto yasassī titthakaro sādhusammato bahujanassa sopi rājagahaṃ vassāvāsaṃ upagato . ayampi kho samaṇo gotamo saṅghī ceva gaṇī ca gaṇācariyo ^[7]- ñāto yasassī titthakaro sādhusammato bahujanassa sopi rājagahaṃ vassāvāsaṃ upagato . ko nu kho imesaṃ bhavataṃ ^8- samaṇabrāhmaṇānaṃ saṅghīnaṃ gaṇīnaṃ gaṇācariyānaṃ ñātānaṃ yasassīnaṃ titthakarānaṃ sādhusammatānaṃ bahujanassa sāvakānaṃ sakkato garukato mānito pūjito kathañca pana sāvakā sakkatvā garukatvā upanissāya viharantīti. [317] Tatrekacce evamāhaṃsu ayaṃ kho pūraṇo kassapo saṅghī ceva gaṇī ca gaṇācariyo ^[10]- ñāto yasassī titthakaro sādhusammato bahujanassa so kho sāvakānaṃ na sakkato na garukato na mānito @Footnote: ¹ Yu. yatthime . ² Sī. Ma. Yu. osaṭā . 3-6-7-10 Yu. etthantare casaddo atthi. @⁴ Yu. belaṭṭhiputto. ito paraṃ īdisameva. ⁵ Yu. nigaṇṭho. ⁸ Yu. bhagavataṃ. @⁹ Yu. kathaṃ. Na pūjito na ca pana pūraṇaṃ kassapaṃ sāvakā sakkatvā garukatvā upanissāya viharanti . bhūtapubbaṃ pūraṇo kassapo anekasatāya parisāya dhammaṃ desesi . tatra aññataro pūraṇassa kassapassa sāvako saddamakāsi mā bhonto pūraṇaṃ kassapaṃ etamatthaṃ pucchittha neso etaṃ jānāti mayametaṃ jānāma amhe etamatthaṃ pucchatha mayametaṃ bhavataṃ byākarissāmāti . bhūtapubbaṃ pūraṇo kassapo bāhā paggayha kandanto na labhati appasaddā bhonto hontu mā bhonto saddamakattha nete bhavante pucchanti amhe ete pucchanti mayametesaṃ byākarissāmīti. {317.1} Bahū kho pana pūraṇassa kassapassa sāvakā vādaṃ āropetvā apakkantā na tvaṃ imaṃ dhammavinayaṃ ājānāsi ahaṃ imaṃ dhammavinayaṃ ājānāmi kiṃ tvaṃ imaṃ dhammavinayaṃ ājānissasi micchāpaṭipanno tvamasi ahamasmi sammāpaṭipanno sahitamme asahitante pure vacanīyaṃ pacchā avaca pacchā vacanīyaṃ pure avaca adhiciṇṇante ^1- viparāvattaṃ āropito te vādo niggahitosi cara vādappamokkhāya nibbedhehi vā sace pahosīti . iti pūraṇo kassapo sāvakānaṃ na sakkato na garukato na mānito na pūjito na ca pana pūraṇaṃ kassapaṃ sāvakā sakkatvā garukatvā upanissāya viharanti akuṭṭho ca pana pūraṇo kassapo dhammakkosenāti. {317.2} Ekacce evamāhaṃsu ayampi kho makkhali gosālo ... ajito kesakambalo ^2- ... pakuddho kaccāyano ... @Footnote: ¹ Yu. aviciṇṇante . ² Yu. sabbattha kesakambalīti dissati. Sañjayo velaṭṭhaputto ... nigantho nāṭaputto saṅghī ceva gaṇī ca gaṇācariyo ñāto yasassī titthakaro sādhusammato bahujanassa sopi sāvakānaṃ na sakkato na garukato na mānito na pūjito na ca pana niganthaṃ nāṭaputtaṃ sāvakā sakkatvā garukatvā upanissāya viharanti . bhūtapubbaṃ nigantho nāṭaputto anekasatāya parisāya dhammaṃ desesi . tatra aññataro niganthassa nāṭaputtassa sāvako saddamakāsi mā bhonto niganthaṃ nāṭaputtaṃ etamatthaṃ pucchittha neso etaṃ jānāti mayametaṃ jānāma amhe etamatthaṃ pucchatha mayametaṃ bhavataṃ byākarissāmāti. {317.3} Bhūtapubbaṃ nigantho nāṭaputto bāhā paggayha kandanto na labhati appasaddā bhonto hontu mā bhonto saddamakattha nete bhavante pucchanti amhe ete pucchanti mayametesaṃ ^1- byākarissāmāti . bahū kho pana niganthassa nāṭaputtassa sāvakā vādaṃ āropetvā apakkantā na tvaṃ imaṃ dhammavinayaṃ ājānāsi ahaṃ imaṃ dhammavinayaṃ ājānāmi kiṃ tvaṃ imaṃ dhammavinayaṃ ājānissasi micchāpaṭipanno tvamasi ahamasmi sammāpaṭipanno sahitamme asahitante pure vacanīyaṃ pacchā avaca pacchā vacanīyaṃ pure avaca adhiciṇṇante viparāvattaṃ āropito te vādo niggahitosi cara vādappamokkhāya nibbedhehi vā sace pahosīti . iti nigantho nāṭaputto sāvakānaṃ na sakkato na garukato na mānito na pūjito na ca pana niganthaṃ @Footnote: ¹ Yu. mayametaṃ. Nāṭaputtaṃ sāvakā sakkatvā garukatvā upanissāya viharanti akuṭṭho ca pana nigantho nāṭaputto dhammakkosenāti. [318] Ekacce evamāhaṃsu ayampi ^1- kho samaṇo gotamo saṅghī ceva gaṇī ca gaṇācariyo ñāto yasassī titthakaro sādhusammato bahujanassa so ca kho sāvakānaṃ sakkato garukato mānito pūjito samaṇañca pana gotamaṃ sāvakā sakkatvā garukatvā upanissāya viharanti . bhūtapubbaṃ samaṇo gotamo anekasatāya parisāya dhammaṃ desesi . tatra aññataro samaṇassa gotamassa sāvako ukkāsi . tamenamaññataro sabrahmacārī jannukena ghaṭṭesi appasaddo āyasmā hotu mā āyasmā saddamakāsi satthā no bhagavā dhammaṃ desetīti . yasmiṃ samaye samaṇo gotamo anekasatāya parisāya dhammaṃ desesi neva tasmiṃ samaye samaṇassa gotamassa sāvakānaṃ khipitasaddo vā hoti ukkāsitasaddo vā tamenaṃ mahājanakāyo ^2- paccāsiṃsamānarūpo paccupaṭṭhito hoti yanno bhagavā dhammaṃ bhāsissati tanno sossāmāti. {318.1} Seyyathāpi nāma puriso cātummahāpathe khuddaṃ madhuṃ anelakaṃ pīḷeyya tamenaṃ mahājanakāyo paccāsiṃsamānarūpo paccupaṭṭhito assa evameva yasmiṃ samaye samaṇo gotamo anekasatāya parisāya dhammaṃ deseti neva tasmiṃ samaye samaṇassa gotamassa sāvakānaṃ khipitasaddo vā hoti ukkāsitasaddo vā tamenaṃ mahājanakāyo paccāsiṃsamānarūpo paccupaṭṭhito @Footnote: ¹ Yu. ayaṃ . ² Yu. janakāyo. Hoti yanno bhagavā dhammaṃ bhāsissati tanno sossāmāti . Yepi samaṇassa gotamassa sāvakā sabrahmacārīhi sampayojetvā sikkhaṃ paccakkhāya hīnāyāvattanti tepi satthuno ceva vaṇṇavādino honti dhammassa ca vaṇṇavādino honti saṅghassa ca vaṇṇavādino honti attagarahinoyeva honti anaññagarahino mayamevamhā alakkhikā mayaṃ appapuññā ye mayaṃ evaṃ svākkhāte dhammavinaye pabbajitvā na sakkhimhā yāvajīvaṃ paripuṇṇaṃ parisuddhaṃ brahmacariyaṃ caritunti . te ārāmikabhūtā vā upāsakabhūtā vā pañcasu sikkhāpadesu samādāya vattanti . iti samaṇo gotamo sāvakānaṃ sakkato garukato mānito pūjito samaṇañca pana gotamaṃ sāvakā sakkatvā garukatvā upanissāya viharantīti . katī pana tvaṃ udāyi mayi dhamme samanupassasi yehi mama sāvakā sakkaronti garukaronti mānenti pūjenti sakkatvā garukatvā upanissāya viharantīti. [319] Pañca kho ahaṃ bhante bhagavati dhamme samanupassāmi yehi bhagavantaṃ sāvakā sakkaronti garukaronti mānenti pūjenti sakkatvā garukatvā upanissāya viharanti katame pañca bhagavā hi bhante appāhāro appāhāratāya ca vaṇṇavādī yampi bhante bhagavā appāhāro appāhāratāya ca vaṇṇavādī imaṃ kho ahaṃ bhante bhagavati paṭhamaṃ dhammaṃ samanupassāmi yena bhagavantaṃ sāvakā sakkaronti garukaronti mānenti pūjenti sakkatvā garukatvā Upanissāya viharanti. [320] Puna caparaṃ bhante bhagavā santuṭṭho itarītarena cīvarena itarītaracīvarasantuṭṭhiyā ca vaṇṇavādī yampi bhante bhagavā santuṭṭho itarītarena cīvarena itarītaracīvarasantuṭṭhiyā ca vaṇṇavādī imaṃ kho ahaṃ bhante bhagavati dutiyaṃ dhammaṃ samanupassāmi yena bhagavantaṃ sāvakā sakkaronti garukaronti mānenti pūjenti sakkatvā garukatvā upanissāya viharanti. [321] Puna caparaṃ bhante bhagavā santuṭṭho itarītarena piṇḍapātena itarītarapiṇḍapātasantuṭṭhiyā ca vaṇṇavādī yampi bhante bhagavā santuṭṭho itarītarena piṇḍapātena itarītarapiṇḍapātasantuṭṭhiyā ca vaṇṇavādī imaṃ kho ahaṃ bhante bhagavati tatiyaṃ dhammaṃ samanupassāmi yena bhagavantaṃ sāvakā sakkaronti garukaronti mānenti pūjenti sakkatvā garukatvā upanissāya viharanti. [322] Puna caparaṃ bhante bhagavā santuṭṭho itarītarena senāsanena itarītarasenāsanasantuṭṭhiyā ca vaṇṇavādī yampi bhante bhagavā santuṭṭho itarītarena senāsanena itarītarasenāsanasantuṭṭhiyā ca vaṇṇavādī imaṃ kho ahaṃ bhante bhagavati catutthaṃ dhammaṃ samanupassāmi yena bhagavantaṃ sāvakā sakkaronti garukaronti mānenti pūjenti sakkatvā garukatvā upanissāya viharanti. [323] Puna caparaṃ bhante bhagavā pavivitto pavivekassa ca Vaṇṇavādī yampi bhante bhagavā pavivitto pavivekassa ca vaṇṇavādī imaṃ kho ahaṃ bhante bhagavati pañcamaṃ dhammaṃ samanupassāmi yena bhagavantaṃ sāvakā sakkaronti garukaronti mānenti pūjenti sakkatvā garukatvā upanissāya viharanti . ime kho ahaṃ bhante bhagavati pañca dhamme samanupassāmi yehi bhagavantaṃ sāvakā sakkaronti garukaronti mānenti pūjenti sakkatvā garukatvā upanissāya viharantīti. [324] Appāhāro samaṇo gotamo appāhāratāya ca vaṇṇavādīti iti ce maṃ udāyi sāvakā sakkareyyuṃ garukareyyuṃ māneyyuṃ pūjeyyuṃ sakkatvā garukatvā upanissāya vihareyyuṃ santi kho pana me udāyi sāvakā kosakāhārāpi addhakosakāhārāpi ^1- veluvāhārāpi addhaveluvāhārāpi ^2- ahaṃ kho panudāyi appekadā iminā pattena samatittikampi bhuñjāmi bhiyyopi bhuñjāmi . Appāhāro samaṇo gotamo appāhāratāya ca vaṇṇavādīti iti ce maṃ udāyi sāvakā sakkareyyuṃ garukareyyuṃ māneyyuṃ pūjeyyuṃ sakkatvā garukatvā upanissāya vihareyyuṃ ye te udāyi mama sāvakā kosakāhārāpi addhakosakāhārāpi veluvāhārāpi addhaveluvāhārāpi na mante iminā dhammena sakkareyyuṃ garukareyyuṃ māneyyuṃ pūjeyyuṃ sakkatvā garukatvā upanissāya vihareyyuṃ. [325] Santuṭṭho samaṇo gotamo itarītarena cīvarena itarītaracīvarasantuṭṭhiyā @Footnote: ^1-2 Yu. aḍḍha.... Ca vaṇṇavādīti iti ce maṃ udāyi sāvakā sakkareyyuṃ garukareyyuṃ māneyyuṃ pūjeyyuṃ sakkatvā garukatvā upanissāya vihareyyuṃ santi kho pana me udāyi sāvakā paṃsukūlikā lūkhacīvaradharā te susānā vā saṅkārakuṭā vā pāpaṇikā vā nantakāni uccinitvā saṅghāṭiṃ karitvā dhārenti ahaṃ kho panudāyi appekadā gahapatāni cīvarāni dhāremi daḷhāni suttalūkhāni ^1- alāvulomasāni santuṭṭho samaṇo gotamo itarītarena cīvarena itarītaracīvarasantuṭṭhiyā ca vaṇṇavādīti iti ce maṃ udāyi sāvakā sakkareyyuṃ garukareyyuṃ māneyyuṃ pūjeyyuṃ sakkatvā garukatvā upanissāya vihareyyuṃ ye te udāyi mama sāvakā paṃsukūlikā lūkhacīvaradharā te susānā vā saṅkārakuṭā vā pāpaṇikā vā nantakāni uccinitvā saṅghāṭiṃ karitvā dhārenti na mante iminā dhammena sakkareyyuṃ garukareyyuṃ māneyyuṃ pūjeyyuṃ sakkatvā garukatvā upanissāya vihareyyuṃ. [326] Santuṭṭho samaṇo gotamo itarītarena piṇḍapātena itarītarapiṇḍapātasantuṭṭhiyā ca vaṇṇavādīti iti ce maṃ udāyi sāvakā sakkareyyuṃ garukareyyuṃ māneyyuṃ pūjeyyuṃ sakkatvā garukatvā upanissāya vihareyyuṃ santi kho pana me udāyi sāvakā piṇḍapātikā sapadānacārino uccāpake ^2- vatte ratā te antaragharaṃ paviṭṭhā samānā āsanenapi nimantiyamānā na sādiyanti ahaṃ kho panudāyi appekadā nimantanepi bhuñjāmi sālīnaṃ odanaṃ @Footnote: ¹ Yu. yattha lūkhāni . ² Yu. uccepake vate. ito paraṃ īdisameva. Vicitakāḷakaṃ anekasūpaṃ anekabyañjanaṃ santuṭṭho samaṇo gotamo itarītarena piṇḍapātena itarītarapiṇḍapātasantuṭṭhiyā ca vaṇṇavādīti iti ce maṃ udāyi sāvakā sakkareyyuṃ garukareyyuṃ māneyyuṃ pūjeyyuṃ sakkatvā garukatvā upanissāya vihareyyuṃ ye te udāyi mama sāvakā piṇḍapātikā sapadānacārino uccāpake vatte ratā te antaragharaṃ paviṭṭhā samānā āsanenapi nimantiyamānā na sādiyanti na mante iminā dhammena sakkareyyuṃ garukareyyuṃ māneyyuṃ pūjeyyuṃ sakkatvā garukatvā upanissāya vihareyyuṃ. [327] Santuṭṭho samaṇo gotamo itarītarena senāsanena itarītarasenāsanasantuṭṭhiyā ca vaṇṇavādīti iti ce maṃ udāyi sāvakā sakkareyyuṃ garukareyyuṃ māneyyuṃ pūjeyyuṃ sakkatvā garukatvā upanissāya vihareyyuṃ santi kho pana me udāyi sāvakā rukkhamūlikā abbhokāsikā te aṭṭha māse channaṃ na upenti ahaṃ kho panudāyi appekadā kūṭāgāresupi viharāmi ullittāvalittesu nivātesu phusitaggaḷesu pihitavātapānesu santuṭṭho samaṇo gotamo itarītarena senāsanena itarītarasenāsanasantuṭṭhiyā ca vaṇṇavādīti iti ce maṃ udāyi sāvakā sakkareyyuṃ garukareyyuṃ māneyyuṃ pūjeyyuṃ sakkatvā garukatvā upanissāya vihareyyuṃ ye te udāyi mama sāvakā rukkhamūlikā abbhokāsikā te ^1- aṭṭha māse channaṃ na upenti na mante iminā dhammena sakkareyyuṃ garukareyyuṃ māneyyuṃ pūjeyyuṃ @Footnote: ¹ Yu. ayaṃ pāṭho natthi. Sakkatvā garukatvā upanissāya vihareyyuṃ. [328] Pavivitto samaṇo gotamo pavivekassa ca vaṇṇavādīti iti ce maṃ udāyi sāvakā sakkareyyuṃ garukareyyuṃ māneyyuṃ pūjeyyuṃ sakkatvā garukatvā upanissāya vihareyyuṃ santi kho pana me udāyi sāvakā āraññakā pantāni senāsanāni ^1- araññavanapatthāni ^[2]- ajjhogahetvā viharanti te anvaḍḍhamāsaṃ saṅghamajjhe osaranti pātimokkhuddesāya ahaṃ kho panudāyi appekadā ākiṇṇo viharāmi bhikkhūhi bhikkhunīhi upāsakehi upāsikāhi raññā ^3- rājamahāmattehi titthiyehi titthiyasāvakehi pavivitto samaṇo gotamo pavivekassa ca vaṇṇavādīti iti ce maṃ udāyi sāvakā sakkareyyuṃ garukareyyuṃ māneyyuṃ pūjeyyuṃ sakkatvā garukatvā upanissāya vihareyyuṃ ye te udāyi mama sāvakā āraññakā pantāni senāsanāni araññavanapatthāni ^[4]- ajjhogahetvā viharanti te anvaḍḍhamāsaṃ saṅghamajjhe osaranti pātimokkhuddesāya na mante iminā dhammena sakkareyyuṃ garukareyyuṃ māneyyuṃ pūjeyyuṃ sakkatvā garukatvā upanissāya vihareyyuṃ. {328.1} Iti kho udāyi na maṃ ^5- sāvakā imehi pañcahi dhammehi sakkaronti garukaronti mānenti pūjenti sakkatvā garukatvā upanissāya viharanti. [329] Atthi kho udāyi aññe ca pañca dhammā yehi pañcahi dhammehi mama sāvakā sakkaronti garukaronti mānenti @Footnote: ¹ Yu. pantasenāsanā . 2-4 Yu. etthantare pantāni senāsanānīti dissati. @³ Yu. rañño . ⁵ Yu. mamaṃ. Pūjenti sakkatvā garukatvā upanissāya viharanti katame pañca idhudāyi mama sāvakā adhisīle sambhāventi sīlavā samaṇo gotamo paramena sīlakkhandhena samannāgatoti . yamudāyi ^1- mama sāvakā adhisīle sambhāventi sīlavā samaṇo gotamo paramena sīlakkhandhena samannāgatoti . ayaṃ kho udāyi paṭhamo dhammo yena mama sāvakā sakkaronti garukaronti mānenti pūjenti sakkatvā garukatvā upanissāya viharanti. [330] Puna caparaṃ udāyi mama sāvakā abhikkante ñāṇadassane sambhāventi jānaṃyevāha samaṇo gotamo jānāmīti passaṃyevāha samaṇo gotamo passāmīti abhiññāya samaṇo gotamo dhammaṃ deseti no anabhiññāya sanidānaṃ samaṇo gotamo dhammaṃ deseti no anidānaṃ sappāṭihāriyaṃ samaṇo gotamo dhammaṃ deseti no appāṭihāriyanti . yamudāyi ^2- mama sāvakā abhikkante ñāṇadassane sambhāventi jānaṃyevāha samaṇo gotamo jānāmīti passaṃyevāha samaṇo gotamo passāmīti abhiññāya samaṇo gotamo dhammaṃ deseti no anabhiññāya sanidānaṃ samaṇo gotamo dhammaṃ deseti no anidānaṃ sappāṭihāriyaṃ samaṇo gotamo dhammaṃ deseti no appāṭihāriyanti . ayaṃ kho udāyi dutiyo dhammo yena mama sāvakā sakkaronti garukaronti mānenti pūjenti sakkatvā garukatvā upanissāya viharanti. @Footnote: ^1-2 Yu. yaṃ panudāyi. sabbattha īdisameva. [331] Puna caparaṃ udāyi mama sāvakā adhipaññāya sambhāventi paññavā samaṇo gotamo paramena paññākkhandhena samannāgato taṃ vata anāgataṃ vā vādapathaṃ na dakkhati uppannaṃ vā parappavādaṃ na sahadhammena suniggahitaṃ niggahissatīti netaṃ ṭhānaṃ vijjati . taṃ kiṃ maññasi udāyi api nu me sāvakā evaṃ jānantā evaṃ passantā antarantarā kathaṃ opāteyyunti. {331.1} No hetaṃ bhante . na kho panāhaṃ udāyi sāvakesu anusāsaniṃ paccāsiṃsāmi aññadatthuṃ mamaṃyeva sāvakā anusāsaniṃ paccāsiṃsanti . yamudāyi mama sāvakā adhipaññāya sambhāventi paññavā samaṇo gotamo paramena paññākkhandhena samannāgato taṃ vata ^1- anāgataṃ vā vādapathaṃ na dakkhati uppannaṃ vā parappavādaṃ na sahadhammena suniggahitaṃ niggahissatīti netaṃ ṭhānaṃ vijjati . ayaṃ kho udāyi tatiyo dhammo yena mama sāvakā sakkaronti garukaronti mānenti pūjenti sakkatvā garukatvā upanissāya viharanti. [332] Puna caparaṃ udāyi mama sāvakā yena dukkhena dukkhotiṇṇā dukkhaparetā te maṃ upasaṅkamitvā dukkhaṃ ariyasaccaṃ pucchanti tesāhaṃ dukkhaṃ ariyasaccaṃ puṭṭho byākaromi tesāhaṃ cittaṃ ārādhemi pañhassa veyyākaraṇena te maṃ upasaṅkamitvā dukkhasamudayaṃ ... dukkhanirodhaṃ ... dukkhanirodhagāminiṃ paṭipadaṃ ariyasaccaṃ pucchanti tesāhaṃ dukkhanirodhagāminiṃ paṭipadaṃ ariyasaccaṃ puṭṭho @Footnote: ¹ Yu. vatasaddo natthi. Byākaromi tesāhaṃ cittaṃ ārādhemi pañhassa veyyākaraṇena . Yamudāyi mama sāvakā yena dukkhena dukkhotiṇṇā dukkhaparetā te maṃ upasaṅkamitvā dukkhaṃ ariyasaccaṃ pucchanti tesāhaṃ dukkhaṃ ariyasaccaṃ puṭṭho byākaromi tesāhaṃ cittaṃ ārādhemi pañhassa veyyākaraṇena te maṃ upasaṅkamitvā dukkhasamudayaṃ ... dukkhanirodhaṃ ... Dukkhanirodhagāminiṃ paṭipadaṃ ariyasaccaṃ pucchanti tesāhaṃ dukkhanirodhagāminiṃ paṭipadaṃ ariyasaccaṃ puṭṭho byākaromi tesāhaṃ cittaṃ ārādhemi pañhassa veyyākaraṇena . ayaṃ kho udāyi catuttho dhammo yena mama sāvakā sakkaronti garukaronti mānenti pūjenti sakkatvā garukatvā upanissāya viharanti. [333] Puna caparaṃ udāyi akkhātā mayā sāvakānaṃ paṭipadā yathāpaṭipannā me sāvakā cattāro satipaṭṭhāne bhāventi . Idhudāyi bhikkhu kāye kāyānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā vineyya loke abhijjhādomanassaṃ vedanāsu vedanānupassī viharati ... citte cittānupassī viharati ... dhammesu dhammānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā vineyya loke abhijjhādomanassaṃ . Tatra ca pana me sāvakā bahū abhiññāvosānapāramippattā viharanti. [334] Puna caparaṃ udāyi akkhātā mayā sāvakānaṃ paṭipadā yathāpaṭipannā me sāvakā cattāro sammappadhāne bhāventi . Idhudāyi bhikkhu anuppannānaṃ pāpakānaṃ akusalānaṃ dhammānaṃ anuppādāya chandaṃ janeti vāyamati viriyaṃ ārabhati cittaṃ paggaṇhāti padahati uppannānaṃ pāpakānaṃ akusalānaṃ dhammānaṃ pahānāya chandaṃ janeti vāyamati viriyaṃ ārabhati cittaṃ paggaṇhāti padahati anuppannānaṃ kusalānaṃ dhammānaṃ uppādāya chandaṃ janeti vāyamati viriyaṃ ārabhati cittaṃ paggaṇhāti padahati uppannānaṃ kusalānaṃ dhammānaṃ ṭhitiyā asammosāya bhiyyobhāvāya vepullāya bhāvanāya pāripūriyā chandaṃ janeti vāyamati viriyaṃ ārabhati cittaṃ paggaṇhāti padahati . tatra ca pana me sāvakā bahū abhiññāvosānapāramippattā viharanti. [335] Puna caparaṃ udāyi akkhātā mayā sāvakānaṃ paṭipadā yathāpaṭipannā me sāvakā cattāro iddhipāde bhāventi . Idhudāyi bhikkhu chandasamādhipadhānasaṅkhārasamannāgataṃ iddhipādaṃ bhāveti viriyasamādhipadhānasaṅkhārasamannāgataṃ iddhipādaṃ bhāveti cittasamādhipadhānasaṅkhārasamannāgataṃ iddhipādaṃ bhāveti vīmaṃsāsamādhipadhānasaṅkhārasamannāgataṃ iddhipādaṃ bhāveti . tatra ca pana me sāvakā bahū abhiññāvosānapāramippattā viharanti. [336] Puna caparaṃ udāyi akkhātā mayā sāvakānaṃ paṭipadā yathāpaṭipannā me sāvakā pañcindriyāni bhāventi . idhudāyi bhikkhu saddhindriyaṃ bhāveti upasamagāmiṃ sambodhagāmiṃ viriyindriyaṃ bhāveti ... satindriyaṃ bhāveti ... Samādhindriyaṃ bhāveti ... Paññindriyaṃ Bhāveti upasamagāmiṃ sambodhagāmiṃ . tatra ca pana me sāvakā bahū abhiññāvosānapāramippattā viharanti. [337] Puna caparaṃ udāyi akkhātā mayā sāvakānaṃ paṭipadā yathāpaṭipannā me sāvakā pañca balāni bhāventi . idhudāyi bhikkhu saddhābalaṃ bhāveti upasamagāmiṃ sambodhagāmiṃ viriyabalaṃ bhāveti ... Satibalaṃ bhāveti ... samādhibalaṃ bhāveti ... Paññābalaṃ bhāveti upasamagāmiṃ sambodhagāmiṃ . tatra ca pana me sāvakā bahū abhiññāvosānapāramippattā viharanti. [338] Puna caparaṃ udāyi akkhātā mayā sāvakānaṃ paṭipadā yathāpaṭipannā me sāvakā satta bojjhaṅge bhāventi . idhudāyi bhikkhu satisambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ dhammavicayasambojjhaṅgaṃ bhāveti ... viriyasambojjhaṅgaṃ bhāveti ... pītisambojjhaṅgaṃ bhāveti ... passaddhisambojjhaṅgaṃ bhāveti ... samādhisambojjhaṅgaṃ bhāveti ... upekkhāsambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ . tatra ca pana me sāvakā bahū abhiññāvosānapāramippattā viharanti. [339] Puna caparaṃ udāyi akkhātā mayā sāvakānaṃ paṭipadā yathāpaṭipannā me sāvakā ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāventi . Idhudāyi bhikkhu sammādiṭṭhiṃ bhāveti sammāsaṅkappaṃ bhāveti sammāvācaṃ Bhāveti sammākammantaṃ bhāveti sammāājīvaṃ bhāveti sammāvāyāmaṃ bhāveti sammāsatiṃ bhāveti sammāsamādhiṃ bhāveti . tatra ca pana me sāvakā bahū abhiññāvosānapāramippattā viharanti. [340] Puna caparaṃ udāyi akkhātā mayā sāvakānaṃ paṭipadā yathāpaṭipannā me sāvakā aṭṭha vimokkhe bhāventi . rūpī rūpāni passati ayaṃ paṭhamo vimokkho . ajjhattaṃ arūpasaññī bahiddhā rūpāni passati ayaṃ dutiyo vimokkho . subhanteva adhimutto hoti ayaṃ tatiyo vimokkho . sabbaso rūpasaññānaṃ samatikkamā paṭighasaññānaṃ aṭṭhaṅgamā nānattasaññānaṃ amanasikārā ananto ākāsoti ākāsānañcāyatanaṃ upasampajja viharati ayaṃ catuttho vimokkho . sabbaso ākāsānañcāyatanaṃ samatikkamma anantaṃ viññāṇanti viññāṇañcāyatanaṃ upasampajja viharati ayaṃ pañcamo vimokkho . sabbaso viññāṇañcāyatanaṃ samatikkamma natthi kiñcīti ākiñcaññāyatanaṃ upasampajja viharati ayaṃ chaṭṭho vimokkho . Sabbaso ākiñcaññāyatanaṃ samatikkamma nevasaññānāsaññāyatanaṃ upasampajja viharati ayaṃ sattamo vimokkho . sabbaso nevasaññā- nāsaññāyatanaṃ samatikkamma saññāvedayitanirodhaṃ upasampajja viharati ayaṃ aṭṭhamo vimokkho . tatra ca pana me sāvakā bahū abhiññāvosānapāramippattā viharanti. [341] Puna caparaṃ udāyi akkhātā mayā sāvakānaṃ paṭipadā Yathāpaṭipannā me sāvakā aṭṭha abhibhāyatanāni bhāventi. {341.1} Ajjhattaṃ rūpasaññī eko bahiddhā rūpāni passati parittāni suvaṇṇadubbaṇṇāni tāni abhibhuyya jānāmi passāmīti evaṃsaññī hoti idaṃ paṭhamaṃ abhibhāyatanaṃ. {341.2} Ajjhattaṃ rūpasaññī eko bahiddhā rūpāni passati appamāṇāni suvaṇṇadubbaṇṇāni tāni abhibhuyya jānāmi passāmīti evaṃsaññī hoti idaṃ dutiyaṃ abhibhāyatanaṃ. {341.3} Ajjhattaṃ arūpasaññī eko bahiddhā rūpāni passati parittāni suvaṇṇadubbaṇṇāni tāni abhibhuyya jānāmi passāmīti evaṃsaññī hoti idaṃ tatiyaṃ abhibhāyatanaṃ. {341.4} Ajjhattaṃ arūpasaññī eko bahiddhā rūpāni passati appamāṇāni ^[1]- tāni abhibhuyya jānāmi passāmīti evaṃsaññī hoti idaṃ catutthaṃ abhibhāyatanaṃ. {341.5} Ajjhattaṃ arūpasaññī eko bahiddhā rūpāni passati nīlāni nīlavaṇṇāni nīlanidassanāni nīlanibhāsāni . seyyathāpi nāma ummārapupphaṃ ^[2]- nīlavaṇṇaṃ nīlanidassanaṃ nīlanibhāsaṃ seyyathāpi vā pana taṃ vatthaṃ bārāṇaseyyakaṃ ubhatobhāgavimatthaṃ ^3- nīlaṃ nīlavaṇṇaṃ nīlanidassanaṃ nīlanibhāsaṃ evameva ^4- ajjhattaṃ arūpasaññī eko bahiddhā rūpāni passati nīlāni nīlavaṇṇāni nīlanidassanāni nīlanibhāsāni tāni abhibhuyya jānāmi passāmīti evaṃsaññī hoti idaṃ pañcamaṃ abhibhāyatanaṃ. {341.6} Ajjhattaṃ arūpasaññī eko bahiddhā rūpāni passati pītāni pītavaṇṇāni pītanidassanāni pītanibhāsāni . seyyathāpi nāma kaṇṇikārapupphaṃ ^1- @Footnote: ¹ Yu. etthantare suvaṇṇadubbaṇṇānīti dissati. ² Yu. etthantare nīlanti @dissati. ³ Yu. ubhato-vimaṭṭhaṃ. ⁴ Yu. evamevaṃ. Pītavaṇṇaṃ pītanidassanaṃ pītanibhāsaṃ seyyathāpi vā pana taṃ vatthaṃ bārāṇaseyyakaṃ ubhatobhāgavimatthaṃ pītaṃ pītavaṇṇaṃ pītanidassanaṃ pītanibhāsaṃ evameva ^2- ajjhattaṃ arūpasaññī eko bahiddhā rūpāni passati pītāni pītavaṇṇāni pītanidassanāni pītanibhāsāni tāni abhibhuyya jānāmi passāmīti evaṃsaññī hoti idaṃ chaṭṭhaṃ abhibhāyatanaṃ. {341.7} Ajjhattaṃ arūpasaññī eko bahiddhā rūpāni passati lohitakāni lohitakavaṇṇāni lohitakanidassanāni lohitakanibhāsāni . Seyyathāpi nāma bandhujīvakapupphaṃ lohitakaṃ lohitakavaṇṇaṃ lohitakanidassanaṃ lohitakanibhāsaṃ seyyathāpi vā pana taṃ vatthaṃ bārāṇaseyyakaṃ ubhatobhāga- vimatthaṃ lohitakaṃ lohitakavaṇṇaṃ lohitakanidassanaṃ lohitakanibhāsaṃ evameva ^3- ajjhattaṃ arūpasaññī eko bahiddhā rūpāni passati lohitakāni lohitakavaṇṇāni lohitakanidassanāni lohitakanibhāsāni tāni abhibhuyya jānāmi passāmīti evaṃsaññī hoti idaṃ sattamaṃ abhibhāyatanaṃ. {341.8} Ajjhattaṃ arūpasaññī eko bahiddhā rūpāni passati odātāni odātavaṇṇāni odātanidassanāni odātanibhāsāni . Seyyathāpi nāma osadhitārakā odātā odātavaṇṇā odātanidassanā odātanibhāsā seyyathāpi vā pana taṃ vatthaṃ bārāṇaseyyakaṃ ubhatobhāga- vimatthaṃ odātaṃ odātavaṇṇaṃ odātanidassanaṃ odātanibhāsaṃ evameva ^4- ajjhattaṃ arūpasaññī eko bahiddhā rūpāni passati odātāni odātavaṇṇāni odātanidassanāni odātanibhāsāni @Footnote: ¹ Yu. etthantare pītanti dissati. 2-3-4 Yu. evamevaṃ. Tāni abhibhuyya jānāmi passāmīti evaṃsaññī hoti idaṃ aṭṭhamaṃ abhibhāyatanaṃ . tatra ca pana me sāvakā bahū abhiññāvosāna- pāramippattā viharanti. [342] Puna caparaṃ udāyi akkhātā mayā sāvakānaṃ paṭipadā yathāpaṭipannā me sāvakā dasa kasiṇāyatanāni bhāventi . Paṭhavīkasiṇameko sañjānāti uddhamadho tiriyaṃ anvayaṃ appamāṇaṃ āpokasiṇameko sañjānāti ... tejokasiṇameko sañjānāti ... Vāyokasiṇameko sañjānāti ... nīlakasiṇameko sañjānāti ... Pītakasiṇameko sañjānāti ... lohitakasiṇameko sañjānāti ... Odātakasiṇameko sañjānāti ... ākāsakasiṇameko sañjānāti ... viññāṇakasiṇameko sañjānāti uddhamadho tiriyaṃ anvayaṃ appamāṇaṃ. Tatra ca pana me sāvakā bahū abhiññāvosānapāramippattā viharanti. [343] Puna caparaṃ udāyi akkhātā mayā sāvakānaṃ paṭipadā yathāpaṭipannā me sāvakā cattāri jhānāni ^1- bhāventi . Idhudāyi bhikkhu vivicceva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi savitakkaṃ savicāraṃ vivekajaṃ pītisukhaṃ paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati so imameva kāyaṃ vivekajena pītisukhena abhisanneti ^2- parisanneti ^3- paripūreti parippharati nāssa kiñci sabbāvato kāyassa vivekajena pītisukhena apphutaṃ hoti . seyyathāpi udāyi dakkho nhāpako vā nhāpakantevāsī @Footnote: ¹ Yu. cattāro jhāne . ² Sī. Yu. catūsu ṭhānesu abhisandeti . ³ parisandetīti @pāṭho dissati. Yu. catūsu ṭhānesu parisandeti. Vā kaṃsathāle nhāniyacuṇṇāni ākīritvā udakena paripphosakaṃ ^1- sanneyya sāssa nhāniyapiṇḍi snehānuggatā ^2- snehāparetā santarabāhirā phuṭṭhā snehena na ca paggharinī evameva kho udāyi bhikkhu imameva kāyaṃ vivekajena pītisukhena abhisanneti parisanneti paripūreti parippharati nāssa kiñci sabbāvato kāyassa vivekajena pītisukhena apphutaṃ hoti. [344] Puna caparaṃ udāyi bhikkhu vitakkavicārānaṃ vūpasamā .pe. Dutiyaṃ jhānaṃ upasampajja viharati so imameva kāyaṃ samādhijena pītisukhena abhisanneti parisanneti paripūreti parippharati nāssa kiñci sabbāvato kāyassa samādhijena pītisukhena apphutaṃ hoti . Seyyathāpi udāyi udakarahado gambhīro ^3- ubbhitodako ^4- tassa nevassa puratthimāya disāya udakassāyamukhaṃ na pacchimāya disāya udakassāyamukhaṃ na uttarāya disāya udakassāyamukhaṃ na dakkhiṇāya disāya udakassāyamukhaṃ devo ca kālena kālaṃ sammādhāraṃ anuppaveccheyya atha kho tamhā ^[5]- udakarahadā sītā vāridhārā ubbhijjitvā tameva udakarahadaṃ sītena vārinā abhisanneyya parisanneyya paripūreyya paripphareyya nāssa kiñci sabbāvato udakarahadassa sītena vārinā apphutaṃ assa evameva kho udāyi bhikkhu imameva kāyaṃ samādhijena pītisukhena abhisanneti parisanneti paripūreti parippharati nāssa kiñci @Footnote: ¹ Yu. ayaṃ pāṭho dve vāre āmeḍito dissati. ² Sī. subhānugatā. @³ Yu. gambhīroti natthi . ⁴ Yu. ubbhidodakoti dissati . ⁵ Yu. ca. Sabbāvato kāyassa samādhijena pītisukhena apphutaṃ hoti. [345] Puna caparaṃ udāyi bhikkhu pītiyā ca virāgā .pe. Tatiyaṃ jhānaṃ upasampajja viharati so imameva kāyaṃ nippītikena sukhena abhisanneti parisanneti paripūreti parippharati nāssa kiñci sabbāvato kāyassa nippītikena sukhena apphutaṃ hoti . seyyathāpi udāyi uppaliniyaṃ vā paduminiyaṃ vā puṇḍarīkiniyaṃ vā appekaccāni uppalāni vā padumāni vā puṇḍarīkāni vā udake jātāni udake saṃvaḍḍhāni udakānuggatāni antonimmuggapositāni ^1- tāni yāva ca aggā yāva ca mūlā tena ^2- vārinā abhisannāni parisannāni paripūrāni paripphutāni nāssa kiñci sabbāvataṃ uppalānaṃ vā padumānaṃ vā puṇḍarīkānaṃ vā tena ^2- vārinā apphutaṃ assa evameva ^[3]- udāyi bhikkhu imameva kāyaṃ nippītikena sukhena abhisanneti parisanneti paripūreti parippharati nāssa kiñci sabbāvato kāyassa nippītikena sukhena apphutaṃ hoti. [346] Puna caparaṃ udāyi bhikkhu sukhassa ca pahānā .pe. Catutthaṃ jhānaṃ upasampajja viharati so imameva kāyaṃ parisuddhena cetasā pariyodātena pharitvā nisinno hoti nāssa kiñci sabbāvato kāyassa parisuddhena cetasā pariyodātena apphutaṃ hoti . Seyyathāpi udāyi puriso odātena vatthena sīsaṃ ^4- pārupitvā nisinno assa nāssa kiñci sabbāvato kāyassa odātena @Footnote: ¹ Yu. antonimuggaposīni tāni . ² Yu. sītenāti dissati . ³ Yu. kho. @⁴ Yu. sasīsaṃ. Vatthena apphutaṃ assa evameva kho udāyi bhikkhu imameva kāyaṃ parisuddhena cetasā pariyodātena pharitvā nisinno hoti nāssa kiñci sabbāvato kāyassa parisuddhena cetasā pariyodātena apphutaṃ hoti . tatra ca pana me sāvakā bahū abhiññāvosānapāramippattā viharanti. [347] Puna caparaṃ udāyi akkhātā mayā sāvakānaṃ paṭipadā yathāpaṭipannā me sāvakā evaṃ pajānanti ayaṃ kho me kāyo rūpī cātummahābhūtiko mātāpettikasambhavo odanakummāsūpacayo aniccucchādanaparimaddanabhedanaviddhaṃsanadhammo idañca pana me viññāṇaṃ ettha sitaṃ ettha paṭibaddhaṃ . seyyathāpi udāyi maṇi veḷuriyo subho jotimā ^1- aṭṭhaṃso suparikammakato accho vippasanno sabbākārasampanno tatrassa suttaṃ āvutaṃ nīlaṃ vā pītaṃ vā lohitaṃ vā odātaṃ vā paṇḍusuttaṃ vā tamenaṃ cakkhumā puriso hatthe karitvā paccavekkheyya ayaṃ kho maṇi veḷuriyo subho jotimā ^2- aṭṭhaṃso suparikammakato accho vippasanno sabbākārasampanno tatridaṃ suttaṃ āvutaṃ nīlaṃ vā pītaṃ vā lohitaṃ vā odātaṃ vā paṇḍusuttaṃ vāti evameva kho udāyi akkhātā mayā sāvakānaṃ paṭipadā yathāpaṭipannā me sāvakā evaṃ pajānanti ^3- ayaṃ kho me kāyo rūpī cātummahābhūtiko mātāpettikasambhavo odanakummāsūpacayo aniccucchādanaparimaddanabhedanaviddhaṃsanadhammo @Footnote: ^1-2 Yu. jātimā . ³ Yu. jānanti. Idañca pana me ^1- viññāṇaṃ ettha sitaṃ ettha paṭibaddhanti . Tatra ca pana me sāvakā bahū abhiññāvosānapāramippattā viharanti. [348] Puna caparaṃ udāyi akkhātā mayā sāvakānaṃ paṭipadā yathāpaṭipannā me sāvakā imamhā kāyā aññaṃ kāyaṃ abhinimminanti rūpiṃ manomayaṃ sabbaṅgapaccaṅgaṃ ahīnindriyaṃ ^2- . seyyathāpi udāyi puriso muñjamhā īsikaṃ ubbāheyya tassa evamassa ^3- ayaṃ īsikā ayaṃ muñjo ^4- añño muñjo aññā īsikā muñjamhā tveva īsikā ubbāḷhāti ^5- seyyathāpi vā panudāyi puriso asiṃ kosiyā ubbāheyya ^6- tassa evamassa ayaṃ asi ayaṃ kosi añño asi aññā ^7- kosi kosiyā tveva asi ubbāḷhoti seyyathāpi vā ^8- panudāyi puriso ahiṃ karaṇḍā uddhareyya tassa evamassa ayaṃ ahi ayaṃ karaṇḍo añño ahi añño karaṇḍo karaṇḍā tveva ahi ubbhatoti evameva kho udāyi akkhātā mayā sāvakānaṃ paṭipadā yathāpaṭipannā me sāvakā imamhā kāyā aññaṃ kāyaṃ abhinimminanti rūpiṃ manomayaṃ sabbaṅgapaccaṅgaṃ ^9- ahīnindriyaṃ ^10-. Tatra ca pana me sāvakā bahū abhiññāvosānapāramippattā viharanti. [349] Puna caparaṃ udāyi akkhātā mayā sāvakānaṃ paṭipadā yathāpaṭipannā me sāvakā anekavihitaṃ iddhividhaṃ paccanubhonti @Footnote: ¹ Yu. ayaṃ pāṭho natthi . 2-10 Yu. abhinindriyaṃ . ³ Yu. evañcassa . ⁴ Yu. @ayaṃ muñjo. ayaṃ īsikā . ⁵ Yu. pabbāḷhati . ⁶ Yu. pabbāheyya . ⁷ Yu. @añño . ⁸ Yu. vāsaddo natthi . ⁹ Yu. sabbaṅgapaccaṅgiṃ. Ekopi hutvā bahudhā honti bahudhāpi hutvā eko honti āvibhāvaṃ tirobhāvaṃ tirokuḍḍaṃ tiropākāraṃ tiropabbataṃ asajjamānā gacchanti seyyathāpi ākāse . paṭhaviyāpi ummujjanimmujjaṃ karonti seyyathāpi udake . udakepi abhijjamāne gacchanti seyyathāpi paṭhaviyaṃ . ākāsepi pallaṅkena kamanti seyyathāpi pakkhī sakuṇā ^1-. Imepi candimasuriye evaṃmahiddhike evaṃmahānubhāve pāṇinā parimasanti parimajjanti yāva brahmalokāpi kāyena vasaṃ vattenti. {349.1} Seyyathāpi udāyi dakkho kumbhakāro vā kumbhakārantevāsī vā suparikammakatāya mattikāya yaṃyadeva bhājanavikatiṃ ākaṅkheyya tantadeva kareyya abhinipphādeyya seyyathā vā panudāyi dakkho dantakāro vā dantakārantevāsī vā suparikammakatasmiṃ dantasmiṃ yaṃyadeva dantavikatiṃ ākaṅkheyya tantadeva kareyya abhinipphādeyya seyyathā vā panudāyi dakkho suvaṇṇakāro vā suvaṇṇakārantevāsī vā suparikammakatasmiṃ suvaṇṇasmiṃ yaṃyadeva suvaṇṇavikatiṃ ākaṅkheyya tantadeva kareyya abhinipphādeyya evameva kho udāyi akkhātā mayā sāvakānaṃ paṭipadā yathāpaṭipannā me sāvakā anekavihitaṃ iddhividhaṃ paccanubhonti ekopi hutvā bahudhā honti bahudhāpi hutvā eko honti āvibhāvaṃ tirobhāvaṃ tirokuḍḍaṃ tiropākāraṃ tiropabbataṃ asajjamānā gacchanti seyyathāpi ākāse . paṭhaviyāpi ummujjanimmujjaṃ karonti seyyathāpi udake . udakepi abhijjamāne @Footnote: ¹ Yu. sakuṇo. Gacchanti seyyathāpi paṭhaviyaṃ . ākāse ^1- pallaṅkena kamanti seyyathāpi pakkhī sakuṇā . imepi candimasuriye evaṃmahiddhike evaṃmahānubhāve pāṇinā parimasanti parimajjanti yāva brahmalokāpi kāyena vasaṃ vattenti . tatra ca pana me sāvakā bahū abhiññāvosānapāramippattā viharanti. [350] Puna caparaṃ udāyi akkhātā mayā sāvakānaṃ paṭipadā yathāpaṭipannā me sāvakā dibbāya sotadhātuyā visuddhāya atikkantamānusakāya ubho sadde suṇanti dibbe ca mānuse ca ye dūre santike ca . seyyathāpi udāyi balavā saṅkhadhamo appakasirena ^2- ca catuddisā viññāpeyya evameva kho udāyi akkhātā mayā sāvakānaṃ paṭipadā yathāpaṭipannā me sāvakā dibbāya sotadhātuyā visuddhāya atikkantamānusakāya ^3- ubho sadde suṇanti dibbe ca mānuse ca ye dūre santike ca . tatra ca pana me sāvakā bahū abhiññāvosānapāramippattā viharanti. [351] Puna caparaṃ udāyi akkhātā mayā sāvakānaṃ paṭipadā yathāpaṭipannā me sāvakā parasattānaṃ parapuggalānaṃ cetasā ceto paricca pajānanti sarāgaṃ vā cittaṃ sarāgaṃ cittanti pajānanti vītarāgaṃ vā cittaṃ vītarāgaṃ cittanti pajānanti sadosaṃ vā cittaṃ sadosaṃ cittanti pajānanti vītadosaṃ vā cittaṃ vītadosaṃ cittanti pajānanti samohaṃ vā cittaṃ samohaṃ @Footnote: ¹ Yu. ākāsepi . ² Yu. appakasireneva. casaddo natthi . ³ Yu. ...mānusikāya. Cittanti pajānanti vītamohaṃ vā cittaṃ vītamohaṃ cittanti pajānanti saṅkhittaṃ vā cittaṃ saṅkhittaṃ cittanti pajānanti vikkhittaṃ vā cittaṃ vikkhittaṃ cittanti pajānanti mahaggataṃ vā cittaṃ mahaggataṃ cittanti pajānanti amahaggataṃ vā cittaṃ amahaggataṃ cittanti pajānanti sauttaraṃ vā cittaṃ sauttaraṃ cittanti pajānanti anuttaraṃ vā cittaṃ anuttaraṃ cittanti pajānanti samāhitaṃ vā cittaṃ samāhitaṃ cittanti pajānanti asamāhitaṃ vā cittaṃ asamāhitaṃ cittanti pajānanti vimuttaṃ vā cittaṃ vimuttaṃ cittanti pajānanti avimuttaṃ vā cittaṃ avimuttaṃ cittanti pajānanti. {351.1} Seyyathāpi udāyi itthī vā puriso vā daharo yuvā maṇḍanakajātiko ādāse vā parisuddhe pariyodāte acche vā udakapatte sakaṃ mukhanimittaṃ paccavekkhamāno sakaṇikaṃ vā sakaṇikanti pajāneyya akaṇikaṃ vā akaṇikanti pajāneyya evameva udāyi akkhātā mayā sāvakānaṃ paṭipadā yathāpaṭipannā me sāvakā parasattānaṃ parapuggalānaṃ cetasā ceto paricca pajānanti sarāgaṃ vā cittaṃ sarāgaṃ cittanti pajānanti vītarāgaṃ vā cittaṃ vītarāgaṃ cittanti pajānanti sadosaṃ vā cittaṃ sadosaṃ cittanti pajānanti vītadosaṃ vā cittaṃ vītadosaṃ cittanti pajānanti samohaṃ vā cittaṃ ... vītamohaṃ vā cittaṃ ... saṅkhittaṃ vā cittaṃ ... vikkhittaṃ vā cittaṃ ... Mahaggataṃ Vā cittaṃ ... amahaggataṃ vā cittaṃ ... Sauttaraṃ vā cittaṃ ... Anuttaraṃ vā cittaṃ ... samāhitaṃ vā cittaṃ ... Asamāhitaṃ vā cittaṃ ... Vimuttaṃ vā cittaṃ ... avimuttaṃ vā cittaṃ avimuttaṃ cittanti pajānanti . Tatra ca pana me sāvakā bahū abhiññāvosānapāramippattā viharanti. [352] Puna caparaṃ udāyi akkhātā mayā sāvakānaṃ paṭipadā yathāpaṭipannā me sāvakā anekavihitaṃ pubbenivāsaṃ anussaranti seyyathīdaṃ ekampi jātiṃ dvepi jātiyo tissopi jātiyo catassopi jātiyo pañcapi jātiyo dasapi jātiyo vīsampi jātiyo tiṃsampi jātiyo cattāḷīsampi jātiyo paññāsampi jātiyo jātisatampi ^1- jātisahassampi jātisatasahassampi anekepi saṃvaṭṭakappe anekepi vivaṭṭakappe anekepi saṃvaṭṭavivaṭṭakappe amutrāsiṃ evaṃnāmo evaṃgotto evaṃvaṇṇo evamāhāro evaṃ sukhadukkhapaṭisaṃvedī evamāyupariyanto so tato cuto amutra udapādiṃ tatrāpāsiṃ evaṃnāmo evaṃgotto evaṃvaṇṇo evamāhāro evaṃ sukhadukkhapaṭisaṃvedī evamāyupariyanto so tato cuto idhūpapannoti . iti sākāraṃ sauddesaṃ anekavihitaṃ pubbenivāsaṃ anussaranti. {352.1} Seyyathāpi udāyi puriso sakamhā gāmā aññaṃ gāmaṃ gaccheyya tamhāpi gāmā aññaṃ gāmaṃ gaccheyya so tamhā gāmā sakaṃyeva gāmaṃ paccāgaccheyya tassa evamassa ahaṃ kho sakamhā gāmā amuṃ @Footnote: ¹ katthaci satampi jātiyo sahassampi jātiyo satasahassampi jātiyotipi dissati. Gāmaṃ āgacchiṃ tatra evaṃ aṭṭhāsiṃ evaṃ nisīdiṃ abhāsiṃ evaṃ tuṇhī ahosiṃ tamhāpi gāmā amuṃ gāmaṃ āgacchiṃ tatrāpi evaṃ aṭṭhāsiṃ evaṃ nisīdiṃ evaṃ abhāsiṃ evaṃ tuṇhī ahosiṃ somhi tamhā gāmā sakaṃyeva gāmaṃ paccāgatoti evameva kho udāyi akkhātā mayā sāvakānaṃ paṭipadā yathāpaṭipannā me sāvakā anekavihitaṃ pubbenivāsaṃ anussaranti seyyathīdaṃ ekampi jātiṃ dvepi jātiyo .pe. iti sākāraṃ sauddesaṃ anekavihitaṃ pubbenivāsaṃ anussaranti . Tatra ca pana me sāvakā bahū abhiññāvosānapāramippattā viharanti. [353] Puna caparaṃ udāyi akkhātā mayā sāvakānaṃ paṭipadā yathāpaṭipannā me sāvakā dibbena cakkhunā visuddhena atikkanta- mānusakena satte passanti cavamāne upapajjamāne hīne paṇīte suvaṇṇe dubbaṇṇe sugate duggate yathākammūpage satte pajānanti ime vata bhonto sattā kāyaduccaritena samannāgatā vacīduccaritena samannāgatā manoduccaritena samannāgatā ariyānaṃ upavādakā micchādiṭṭhikā micchādiṭṭhikammasamādānā te kāyassa bhedā parammaraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapannā ime vā pana bhonto sattā kāyasucaritena samannāgatā vacīsucaritena samannāgatā manosucaritena samannāgatā ariyānaṃ anupavādakā sammādiṭṭhikā sammādiṭṭhikammasamādānā te kāyassa bhedā parammaraṇā sugatiṃ saggaṃ Lokaṃ upapannāti . iti dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena satte passanti cavamāne upapajjamāne hīne paṇīte suvaṇṇe dubbaṇṇe sugate duggate yathākammūpage satte pajānanti . Seyyathāpassu udāyi ^1- dve agārā sadvārā tatra cakkhumā puriso majjhe ṭhito passeyya manusse gehe pavisantepi nikkhamantepi anusaṃcarantepi anuvicarantepi evameva kho udāyi akkhātā mayā sāvakānaṃ paṭipadā yathāpaṭipannā me sāvakā dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena satte passanti cavamāne upapajjamāne hīne paṇīte suvaṇṇe dubbaṇṇe sugate duggate .pe. yathākammūpage satte pajānanti . tatra ca pana me sāvakā bahū abhiññāvosāna- pāramippattā viharanti. [354] Puna caparaṃ udāyi akkhātā mayā sāvakānaṃ paṭipadā yathāpaṭipannā me sāvakā āsavānaṃ khayā anāsavaṃ cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharanti . seyyathāpi udāyi pabbatasaṅkhepe udakarahado accho vippasanno anāvilo tatra cakkhumā puriso tīre ṭhito passeyya sippikasambukampi ^2- sakkharakaṭhalampi macchagumbampi carantampi tiṭṭhantampi tassa evamassa ayaṃ kho udakarahado accho vippasanno anāvilo tatrime sippikasambukāpi ^3- sakkharakaṭhalāpi ^4- macchagumbāpi carantipi tiṭṭhantipīti evameva kho udāyi akkhātā mayā sāvakānaṃ paṭipadā @Footnote: ¹ Yu. seyyathāpassudāyi . 2-3 Yu. sippisambukampi . ⁴ Yu. pisaddo natthi. Yathāpaṭipannā me sāvakā āsavānaṃ khayā anāsavaṃ cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharanti . tatra ca pana me sāvakā bahū abhiññāvosānapāramippattā viharanti. [355] Ayaṃ kho udāyi pañcamo dhammo yena mama sāvakā sakkaronti garukaronti mānenti pūjenti sakkatvā garukatvā upanissāya viharanti . ime kho udāyi pañca dhammā yehi mama sāvakā sakkaronti garukaronti mānenti pūjenti sakkatvā garukatvā upanissāya viharantīti. Idamavoca bhagavā attamano sakuludāyi paribbājako bhagavato bhāsitaṃ abhinandīti. Mahāsakuludāyisuttaṃ niṭṭhitaṃ sattamaṃ. ---------- Samaṇamuṇḍikasuttaṃ [356] Evamme sutaṃ ekaṃ samayaṃ bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme . tena kho pana samayena uggāhamāno paribbājako samaṇamuṇḍikāputto ^1- samayappavādake tiṇḍukācīre ^2- ekasālake mallikāya ārāme paṭivasati mahatiyā paribbājakaparisāya saddhiṃ pañcamattehi paribbājakasatehi . atha kho pañcakaṅgo thapati sāvatthiyā nikkhami divādivassa bhagavantaṃ dassanāya . Atha kho pañcakaṅgassa thapatissa etadahosi akālo kho tāva bhagavantaṃ dassanāya paṭisallīno bhagavā manobhāvanīyānampi bhikkhūnaṃ asamayo dassanāya paṭisallīnā manobhāvanīyā bhikkhū yannūnāhaṃ yena samayappavādako tiṇḍukācīro ekasālako mallikāya ārāmo yena uggāhamāno paribbājako samaṇamuṇḍikāputto ^3- tenupasaṅkameyyanti . atha kho pañcakaṅgo thapati yena samayappavādako tiṇḍukācīro ekasālako mallikāya ārāmo tenupasaṅkami. [357] Tena kho pana samayena uggāhamāno paribbājako samaṇamuṇḍikāputto mahatiyā paribbājakaparisāya saddhiṃ nisinno hoti unnādiniyā uccāsaddamahāsaddāya anekavihitaṃ tiracchānakathaṃ kathentiyā seyyathīdaṃ rājakathaṃ corakathaṃ mahāmattakathaṃ senākathaṃ @Footnote: ^1-3 Yu. samaṇamaṇḍikāputto . ² Sī. Ma. tindukācīre. Bhayakathaṃ yuddhakathaṃ annakathaṃ pānakathaṃ vatthakathaṃ sayanakathaṃ mālākathaṃ gandhakathaṃ ñātikathaṃ yānakathaṃ gāmakathaṃ nigamakathaṃ nagarakathaṃ janapadakathaṃ itthīkathaṃ sūrakathaṃ visikhākathaṃ kumbhaṭṭhānakathaṃ kumbhadāsikathaṃ pubbapetakathaṃ nānattakathaṃ lokakkhāyikaṃ samuddakkhāyikaṃ itibhavābhavakathaṃ iti vā. {357.1} Addasā kho uggāhamāno paribbājako samaṇamuṇḍikāputto pañcakaṅgaṃ thapatiṃ dūrato āgacchantaṃ disvāna sakaṃ parisaṃ saṇṭhapesi appasaddā bhonto hontu mā bhonto saddamakattha ^[2]- samaṇassa gotamassa sāvako āgacchati pañcakaṅgo thapati yāvatā kho pana samaṇassa gotamassa sāvakā gihī odātavasanā sāvatthiyaṃ paṭivasanti ayaṃ tesaṃ aññataro pañcakaṅgo thapati appasaddakāmā kho pana te āyasmanto appasaddavinītā appasaddassa vaṇṇavādino appevanāma appasaddaṃ parisaṃ viditvā upasaṅkamitabbaṃ maññeyyāti . atha kho te paribbājakā tuṇhī ahesuṃ . atha kho pañcakaṅgo thapati yena uggāhamāno paribbājako samaṇamuṇḍikāputto tenupasaṅkami upasaṅkamitvā uggāhamānena paribbājakena samaṇamuṇḍikāputtena saddhiṃ sammodi sammodanīyaṃ kathaṃ sārāṇīyaṃ vītisāretvā ekamantaṃ nisīdi. [358] Ekamantaṃ nisinnaṃ kho pañcakaṅgaṃ thapatiṃ uggāhamāno paribbājako samaṇamuṇḍikāputto etadavoca catūhi kho ahaṃ thapati dhammehi samannāgataṃ purisapuggalaṃ paññāpemi sampannakusalaṃ @Footnote: ¹ Yu. dūratova. ² Yu. etthantare ayanti dissati. Paramakusalaṃ uttamappattipattaṃ samaṇaṃ ayojjhaṃ katamehi catūhi idha thapati na kāyena pāpakaṃ kammaṃ karoti na pāpikaṃ vācaṃ bhāsati na pāpakaṃ saṅkappaṃ saṅkappeti na pāpakaṃ ājīvaṃ ājīvati imehi kho ahaṃ thapati catūhi dhammehi samannāgataṃ parisapuggalaṃ paññāpemi sampannakusalaṃ paramakusalaṃ uttamappattipattaṃ samaṇaṃ ayojjhanti. {358.1} Atha kho pañcakaṅgo thapati uggāhamānassa paribbājakassa samaṇamuṇḍikāputtassa bhāsitaṃ neva abhinandi nappaṭikkosi anabhinanditvā appaṭikkositvā uṭṭhāyāsanā pakkāmi bhagavato santike etassa bhāsitassa atthaṃ ājānissāmīti . atha kho pañcakaṅgo thapati yena bhagavā tenupasaṅkami upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi . ekamantaṃ nisinno kho pañcakaṅgo thapati yāvatako ahosi uggāhamānena paribbājakena samaṇamuṇḍikāputtena saddhiṃ kathāsallāpo taṃ sabbaṃ bhagavato ārocesi. [359] Evaṃ vutte bhagavā pañcakaṅgaṃ thapatiṃ etadavoca evaṃ sante kho thapati daharo kumāro mando uttānaseyyako sampannakusalo bhavissati paramakusalo uttamappattipatto samaṇo ayojjho yathā uggāhamānassa paribbājakassa samaṇamuṇḍikāputtassa vacanaṃ . Daharassa hi thapati kumārassa mandassa uttānaseyyakassa kāyotipi na hoti kuto pana kāyena pāpakaṃ kammaṃ karissati aññatra phanditamattā. Daharassa hi thapati kumārassa mandassa uttānaseyyakassa Vācātipi na hoti kuto pana pāpikaṃ vācaṃ bhāsissati aññatra roditamattā . daharassa hi thapati kumārassa mandassa uttānaseyyakassa saṅkappotipi na hoti kuto pana pāpakaṃ saṅkappaṃ saṅkappissati aññatra vikujjitamattā . daharassa hi thapati kumārassa mandassa uttānaseyyakassa ājīvotipi na hoti kuto pana pāpakaṃ ājīvaṃ ājīvissati aññatra mātu thaññā . evaṃ sante kho thapati daharo kumāro mando uttānaseyyako sampannakusalo bhavissati paramakusalo uttamappattipatto samaṇo ayojjho yathā uggāhamānassa paribbājakassa samaṇamuṇḍikāputtassa vacanaṃ. [360] Catūhi kho ahaṃ thapati dhammehi samannāgataṃ purisapuggalaṃ paññāpemi na ceva sampannakusalaṃ na paramakusalaṃ na uttamappatti- pattaṃ samaṇaṃ ayojjhaṃ apicimaṃ daharaṃ kumāraṃ mandaṃ uttānaseyyakaṃ samadhiggayha tiṭṭhati katamehi catūhi idha thapati kāyena ^1- pāpakaṃ kammaṃ karoti na pāpikaṃ vācaṃ bhāsati na pāpakaṃ saṅkappaṃ saṅkappeti na pāpakaṃ ājīvaṃ ājīvati imehi kho ahaṃ thapati catūhi dhammehi samannāgataṃ purisapuggalaṃ paññāpemi na ceva sampannakusalaṃ na paramakusalaṃ na uttamappattipattaṃ samaṇaṃ ayojjhaṃ apicimaṃ daharaṃ kumāraṃ mandaṃ uttānaseyyakaṃ samadhiggayha tiṭṭhati. @Footnote: ¹ Yu. etthantare nasaddo dissati. [361] Dasahi kho ahaṃ thapati dhammehi samannāgataṃ purisapuggalaṃ paññāpemi sampannakusalaṃ paramakusalaṃ uttamappattipattaṃ samaṇaṃ ayojjhaṃ . ime akusalā sīlā ^1- tamahaṃ ^1- thapati veditabbanti vadāmi . itosamuṭṭhānā akusalā sīlā tamahaṃ thapati veditabbanti vadāmi . idha akusalā sīlā aparisesā nirujjhanti tamahaṃ thapati veditabbanti vadāmi . evaṃ paṭipanno akusalānaṃ sīlānaṃ nirodhāya paṭipanno hoti tamahaṃ thapati veditabbanti vadāmi. {361.1} Ime kusalā sīlā tamahaṃ thapati veditabbanti vadāmi. Itosamuṭṭhānā kusalā sīlā tamahaṃ thapati veditabbanti vadāmi . Idha kusalā sīlā aparisesā nirujjhanti tamahaṃ thapati veditabbanti vadāmi . evaṃ paṭipanno kusalānaṃ sīlānaṃ nirodhāya paṭipanno hoti tamahaṃ thapati veditabbanti vadāmi. {361.2} Ime akusalā saṅkappā tamahaṃ thapati veditabbanti vadāmi . itosamuṭṭhānā akusalā saṅkappā tamahaṃ thapati veditabbanti vadāmi . idha akusalā saṅkappā aparisesā nirujjhanti tamahaṃ thapati veditabbanti vadāmi . evaṃ paṭipanno akusalānaṃ saṅkappānaṃ nirodhāya paṭipanno hoti tamahaṃ thapati veditabbanti vadāmi. {361.3} Ime kusalā saṅkappā tamahaṃ thapati veditabbanti vadāmi . itosamuṭṭhānā kusalā saṅkappā tamahaṃ @Footnote: ¹ sī anekavāresu tahanti pāṭho dissati. ² Yu. ime akusalasīlā tahanti dissanti. Thapati veditabbanti vadāmi . idha kusalā saṅkappā aparisesā nirujjhanti tamahaṃ thapati veditabbanti vadāmi . evaṃ paṭipanno kusalānaṃ saṅkappānaṃ nirodhāya paṭipanno hoti tamahaṃ thapati veditabbanti vadāmi. [362] Katame ca thapati akusalā sīlā . akusalaṃ kāyakammaṃ akusalaṃ vacīkammaṃ pāpako ājīvo ime vuccanti thapati akusalā sīlā. {362.1} Ime ca thapati akusalā sīlā kiṃsamuṭṭhānā. Samuṭṭhānampi nesaṃ vuttaṃ . cittasamuṭṭhānātissa vacanīyaṃ . katamaṃ cittaṃ. Cittampi hi bahu anekavidhaṃ nānappakārakaṃ yaṃ cittaṃ ^1- sarāgaṃ sadosaṃ samohaṃ itosamuṭṭhānā akusalā sīlā. {362.2} Ime ca thapati akusalā sīlā kuhiṃ aparisesā nirujjhanti. Nirodhopi nesaṃ vutto . idha thapati bhikkhu kāyaduccaritaṃ pahāya kāyasucaritaṃ bhāveti vacīduccaritaṃ pahāya vacīsucaritaṃ bhāveti manoduccaritaṃ pahāya manosucaritaṃ bhāveti micchājīvaṃ pahāya sammājīvena jīvitaṃ ^2- kappeti etthete akusalā sīlā aparisesā nirujjhanti. {362.3} Kathaṃ paṭipanno ^3- thapati akusalānaṃ sīlānaṃ nirodhāya paṭipanno hoti . idha thapati bhikkhu anuppannānaṃ pāpakānaṃ akusalānaṃ dhammānaṃ anuppādāya chandaṃ janeti vāyamati viriyaṃ ārabhati cittaṃ paggaṇhāti padahati uppannānaṃ pāpakānaṃ akusalānaṃ dhammānaṃ pahānāya chandaṃ janeti vāyamati viriyaṃ ārabhati cittaṃ paggaṇhāti padahati anuppannānaṃ @Footnote: ¹ Yu. sacittaṃ . ² Yu. jīvikaṃ . ³ Yu. etthantare cāti dissati. Kusalānaṃ dhammānaṃ uppādāya chandaṃ janeti vāyamati viriyaṃ ārabhati cittaṃ paggaṇhāti padahati uppannānaṃ kusalānaṃ dhammānaṃ ṭhitiyā asammosāya bhiyyobhāvāya vepullāya bhāvanāya pāripūriyā chandaṃ janeti vāyamati viriyaṃ ārabhati cittaṃ paggaṇhāti padahati . evaṃ paṭipanno kho thapati akusalānaṃ sīlānaṃ nirodhāya paṭipanno hoti. [363] Katame ca thapati kusalā sīlā . kusalaṃ kāyakammaṃ kusalaṃ vacīkammaṃ ājīvapārisuddhiṃpi kho ahaṃ thapati sīlasmiṃ vadāmi ime vuccanti thapati kusalā sīlā . ime ca thapati kusalā sīlā kiṃsamuṭṭhānā . samuṭṭhānampi nesaṃ vuttaṃ . cittasamuṭṭhānātissa vacanīyaṃ . katamaṃ cittaṃ . cittampi hi bahu anekavidhaṃ nānappakārakaṃ yaṃ cittaṃ vītarāgaṃ vītadosaṃ vītamohaṃ itosamuṭṭhānā kusalā sīlā . ime ca thapati kusalā sīlā kuhiṃ aparisesā nirujjhanti . Nirodhopi nesaṃ vutto . idha thapati bhikkhu sīlavā hoti no ca sīlamayo tañca cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ yathābhūtaṃ pajānāti yatthassa te kusalā sīlā aparisesā nirujjhanti. {363.1} Kathaṃ paṭipanno ca thapati kusalānaṃ sīlānaṃ nirodhāya paṭipanno hoti . idha thapati bhikkhu anuppannānaṃ pāpakānaṃ akusalānaṃ dhammānaṃ anuppādāya chandaṃ janeti vāyamati viriyaṃ ārabhati cittaṃ paggaṇhāti padahati uppannānaṃ pāpakānaṃ akusalānaṃ dhammānaṃ pahānāya .pe. Anuppannānaṃ kusalānaṃ dhammānaṃ uppādāya .pe. uppannānaṃ kusalānaṃ Dhammānaṃ ṭhitiyā asammosāya bhiyyobhāvāya vepullāya bhāvanāya pāripūriyā chandaṃ janeti vāyamati viriyaṃ ārabhati cittaṃ paggaṇhāti padahati . evaṃ paṭipanno kho thapati kusalānaṃ sīlānaṃ nirodhāya paṭipanno hoti. [364] Katame ca thapati akusalā saṅkappā . kāmasaṅkappo byāpādasaṅkappo vihiṃsāsaṅkappo ime vuccanti thapati akusalā saṅkappā. {364.1} Ime ca thapati akusalā saṅkappā kiṃsamuṭṭhānā . Samuṭṭhānampi nesaṃ vuttaṃ . saññāsamuṭṭhānātissa vacanīyaṃ . katamā saññā . saññāpi hi bahu anekavidhā nānappakārakā yā kāmasaññā byāpādasaññā vihiṃsāsaññā itosamuṭṭhānā akusalā saṅkappā. {364.2} Ime ca thapati akusalā saṅkappā kuhiṃ aparisesā nirujjhanti . nirodhopi nesaṃ vutto . idha thapati bhikkhu vivicceva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi savitakkaṃ savicāraṃ vivekajaṃ pītisukhaṃ paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati etthete akusalā saṅkappā aparisesā nirujjhanti. {364.3} Kathaṃ paṭipanno ca thapati akusalānaṃ saṅkappānaṃ nirodhāya paṭipanno hoti . idha thapati bhikkhu anuppannānaṃ pāpakānaṃ akusalānaṃ dhammānaṃ anuppādāya chandaṃ janeti vāyamati viriyaṃ ārabhati cittaṃ paggaṇhāti padahati uppannānaṃ pāpakānaṃ akusalānaṃ dhammānaṃ pahānāya .pe. anuppannānaṃ kusalānaṃ dhammānaṃ uppādāya .pe. uppannānaṃ kusalānaṃ dhammānaṃ ṭhitiyā Asammosāya bhiyyobhāvāya vepullāya bhāvanāya pāripūriyā chandaṃ janeti vāyamati viriyaṃ ārabhati cittaṃ paggaṇhāti padahati. Evaṃ paṭipanno kho thapati akusalānaṃ saṅkappānaṃ nirodhāya paṭipanno hoti. [365] Katame ca thapati kusalā saṅkappā . nekkhammasaṅkappo abyāpādasaṅkappo avihiṃsāsaṅkappo ime vuccanti thapati kusalā saṅkappā. {365.1} Ime ca thapati kusalā saṅkappā kiṃsamuṭṭhānā . Samuṭṭhānampi nesaṃ vuttaṃ . saññāsamuṭṭhānātissa vacanīyaṃ . Katamā saññā . saññāpi hi bahu anekavidhā nānappakārakā ^1- yā ^2- nekkhammasaññā abyāpādasaññā avihiṃsāsaññā itosamuṭṭhānā kusalā saṅkappā. {365.2} Ime ca thapati kusalā saṅkappā kuhiṃ aparisesā nirujjhanti . nirodhopi nesaṃ vutto . idha thapati bhikkhu vitakkavicārānaṃ vūpasamā .pe. dutiyaṃ jhānaṃ upasampajja viharati etthete kusalā saṅkappā aparisesā nirujjhanti. {365.3} Kathaṃ paṭipanno ca thapati kusalānaṃ saṅkappānaṃ nirodhāya paṭipanno hoti . idha thapati bhikkhu anuppannānaṃ pāpakānaṃ akusalānaṃ dhammānaṃ anuppādāya chandaṃ janeti vāyamati viriyaṃ ārabhati cittaṃ paggaṇhāti padahati uppannānaṃ pāpakānaṃ akusalānaṃ dhammānaṃ pahānāya .pe. anuppannānaṃ kusalānaṃ dhammānaṃ uppādāya .pe. uppannānaṃ kusalānaṃ dhammānaṃ ṭhitiyā asammosāya bhiyyobhāvāya vepullāya bhāvanāya pāripūriyā chandaṃ janeti vāyamati viriyaṃ @Footnote: ¹ Yu. nānappakārikā . ² Yu. yā iti pāṭho na dissati. Ārabhati cittaṃ paggaṇhāti padahati . evaṃ paṭipanno kho thapati kusalānaṃ saṅkappānaṃ nirodhāya paṭipanno hoti. [366] Katamehi ^[1]- thapati dasahi dhammehi samannāgataṃ purisapuggalaṃ paññāpemi sampannakusalaṃ paramakusalaṃ uttamappattipattaṃ samaṇaṃ ayojjhaṃ . idha thapati bhikkhu asekhāya sammādiṭṭhiyā samannāgato hoti asekhena sammāsaṅkappena samannāgato hoti asekhāya sammāvācāya samannāgato hoti asekhena sammākammantena samannāgato hoti asekhena sammāājīvena samannāgato hoti asekhena sammāvāyāmena samannāgato hoti asekhāya sammāsatiyā samannāgato hoti asekhena sammāsamādhinā samannāgato hoti asekhena sammāñāṇena samannāgato hoti asekhāya sammāvimuttiyā samannāgato hoti . imehi kho ahaṃ thapati dasahi dhammehi samannāgataṃ purisapuggalaṃ paññāpemi sampannakusalaṃ paramakusalaṃ uttamappattipattaṃ samaṇaṃ ayojjhanti. Idamavoca bhagavā attamano pañcakaṅgo thapati bhagavato bhāsitaṃ abhinandīti. Samaṇamuṇḍikasuttaṃ ^2- niṭṭhitaṃ aṭṭhamaṃ ------------ @Footnote: ¹ Yu. etthantare cāhanti dissati . ² Yu. samaṇamaṇḍikasuttaṃ. Cūḷasakuludāyisuttaṃ [367] Evamme sutaṃ ekaṃ samayaṃ bhagavā rājagahe viharati veḷuvane kalandakanivāpe . tena kho pana samayena sakuludāyi paribbājako moranivāpe paribbājakārāme paṭivasati mahatiyā paribbājakaparisāya saddhiṃ . atha kho bhagavā pubbaṇhasamayaṃ nivāsetvā pattacīvaramādāya yena rājagahaṃ tena ^1- piṇḍāya pāvisi . atha kho bhagavato etadahosi atippago kho tāva rājagahe ^2- piṇḍāya carituṃ yannūnāhaṃ yena moranivāpo paribbājakārāmo yena sakuludāyi paribbājako tenupasaṅkameyyanti . atha kho bhagavā yena moranivāpo paribbājakārāmo tenupasaṅkami. [368] Tena kho pana samayena sakuludāyi paribbājako mahatiyā paribbājakaparisāya saddhiṃ nisinno hoti unnādiniyā uccāsaddamahāsaddāya anekavihitaṃ tiracchānakathaṃ kathentiyā seyyathīdaṃ rājakathaṃ .pe. itibhavābhavakathaṃ iti vā . addasā kho sakuludāyi paribbājako bhagavantaṃ dūratova āgacchantaṃ disvāna sakaṃ parisaṃ saṇṭhapesi appasaddā bhonto hontu mā bhonto saddamakattha ayaṃ samaṇo gotamo āgacchati appasaddakāmo kho pana so āyasmā appasaddassa vaṇṇavādī appevanāma appasaddaṃ parisaṃ viditvā upasaṅkamitabbaṃ maññeyyāti . atha kho te paribbājakā tuṇhī @Footnote: ¹ Yu. yena tenāti pāṭhā natthi . ² Yu. rājagahaṃ. Ahesuṃ. {368.1} Atha kho bhagavā yena sakuludāyi paribbājako tenupasaṅkami . atha kho sakuludāyi paribbājako bhagavantaṃ etadavoca etu kho bhante bhagavā svāgataṃ ^1- bhante bhagavato cirassaṃ kho bhante bhagavā imaṃ pariyāyamakāsi yadidaṃ idhāgamanāya nisīdatu bhante bhagavā idamāsanaṃ paññattanti . nisīdi bhagavā paññatte āsane . Sakuludāyipi kho paribbājako aññataraṃ nīcaṃ āsanaṃ gahetvā ekamantaṃ nisīdi . ekamantaṃ nisinnaṃ kho sakuludāyiṃ paribbājakaṃ bhagavā etadavoca kāya nuttha udāyi etarahi kathāya sannisinnā kā ca pana vo antarākathā vippakatāti. [369] Tiṭṭhatesā bhante kathā yāya mayaṃ etarahi kathāya sannisinnā nesā bhante kathā bhagavato dullabhā bhavissati pacchāpi savanāya yadāhaṃ bhante imaṃ parisaṃ anupasaṅkanto homi athāyaṃ parisā anekavihitaṃ tiracchānakathaṃ kathentī nisinnā hoti yadā ca kho ahaṃ bhante imaṃ parisaṃ upasaṅkanto homi athāyaṃ parisā mamaṃyeva mukhaṃ olokentī ^2- nisinnā hoti yanno samaṇo gotamo udāyi dhammaṃ bhāsissati tanno sossāmāti . Yadā pana bhante bhagavā imaṃ parisaṃ upasaṅkanto hoti atha ca ^3- ahañceva ayañca parisā bhagavato ^4- mukhaṃ olokentī ^5- nisinnā hoti ^6- yanno bhagavā dhammaṃ bhāsissati tanno sossāmāti . tenahi udāyi taññevettha paṭibhātu yathā maṃ paṭibhāseyyāti. @Footnote: ¹ Yu. sāgataṃ . ² Yu. ullokentī . ³ Yu. casaddo natthi . ⁴ Yu. bhagavatova. @⁵ Yu. ullokentā ⁶ Yu. homa. [370] Purimāni bhante divasāni purimatarāni sabbaññū sabbadassāvī aparisesaṃ ñāṇadassanaṃ paṭijānamāno carato ca me tiṭṭhato ca suttassa ca jāgarassa ca satataṃ samitaṃ ñāṇadassanaṃ paccupaṭṭhitanti so mayā pubbantaṃ ārabbha pañhaṃ puṭṭho samāno aññenaññaṃ paṭicari bahiddhākathaṃ apanāmesi kopañca dosañca appaccayañca pātvākāsi tassa mayhaṃ bhante bhagavantaṃyeva ārabbha sati ^1- udapādi aho nūna bhagavā aho nūna sugato yo imesaṃ dhammānaṃ kusaloti . ko paneso udāyi sabbaññū sabbadassāvī aparisesaṃ ñāṇadassanaṃ paṭijānamāno carato ca me tiṭṭhato ca suttassa ca jāgarassa ca satataṃ samitaṃ ñāṇadassanaṃ paccupaṭṭhitanti so tayā pubbantaṃ ārabbha pañhaṃ puṭṭho samāno aññenaññaṃ paṭicari bahiddhākathaṃ apanāmesi kopañca dosañca appaccayañca pātvākāsīti. Nigantho bhante nāṭaputtoti. [371] Yo kho udāyi anekavihitaṃ pubbenivāsaṃ anussareyya seyyathīdaṃ ekampi jātiṃ dvepi jātiyo .pe. iti sākāraṃ sauddesaṃ anekavihitaṃ pubbenivāsaṃ anussareyya so vā maṃ pubbantaṃ ārabbha pañhaṃ puccheyya taṃ vāhaṃ pubbantaṃ ārabbha pañhaṃ puccheyyaṃ so vā me pubbantaṃ ārabbha pañhassa veyyākaraṇena cittaṃ ārādheyya tassa vāhaṃ pubbantaṃ ārabbha pañhassa veyyākaraṇena @Footnote: ¹ Yu. pīti. Cittaṃ ārādheyyaṃ {371.1} yo ^1- kho udāyi dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena satte passeyya cavamāne upapajjamāne hīne paṇīte suvaṇṇe dubbaṇṇe sugate duggate .pe. yathākammūpage satte pajāneyya so vā maṃ aparantaṃ ārabbha pañhaṃ puccheyya taṃ vāhaṃ aparantaṃ ārabbha pañhaṃ puccheyyaṃ so vā me aparantaṃ ārabbha pañhassa veyyākaraṇena cittaṃ ārādheyya tassa vāhaṃ aparantaṃ ārabbha pañhassa veyyākaraṇena cittaṃ ārādheyyaṃ {371.2} apicudāyi tiṭṭhatu pubbanto tiṭṭhatu aparanto dhammante desessāmi imasmiṃ sati idaṃ hoti imassuppādā idaṃ uppajjati imasmiṃ asati idaṃ na hoti imassa nirodhā idaṃ nirujjhatīti . Ahañhi bhante yāvatakampi me iminā attabhāvena paccanubhūtaṃ tampi nappahomi iti sākāraṃ sauddesaṃ anussarituṃ kuto panāhaṃ anekavihitaṃ pubbenivāsaṃ anussarissāmi seyyathīdaṃ ekampi jātiṃ dvepi jātiyo tissopi jātiyo .pe. iti sākāraṃ sauddesaṃ anekavihitaṃ pubbenivāsaṃ anussarissāmi seyyathāpi bhagavā ahañhi bhante etarahi paṃsupisācakampi na passāmi kuto panāhaṃ dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena satte passissāmi cavamāne upapajjamāne hīne paṇīte suvaṇṇe dubbaṇṇe sugate duggate .pe. yathākammūpage satte pajānissāmi seyyathāpi bhagavā yampana maṃ bhante bhagavā evamāha apicudāyi tiṭṭhatu pubbanto @Footnote: ¹ Yu. so. Tiṭṭhatu aparanto dhammante ^1- desessāmi imasmiṃ sati idaṃ hoti imassuppādā idaṃ uppajjati imasmiṃ asati idaṃ na hoti imassa nirodhā idaṃ nirujjhatīti tañca pana me bhiyyoso mattāya na pakkhāyati appevanāma bhante sake ācariyake bhagavato cittaṃ ārādheyyaṃ pañhassa veyyakaraṇenāti. [372] Kinti pana te udāyi sake ācariyake hotīti . Amhākaṃ bhante sake ācariyake evaṃ hoti ayaṃ paramo vaṇṇo ayaṃ paramo vaṇṇoti . yampana te taṃ ^2- udāyi sake ācariyake evaṃ hoti ayaṃ paramo vaṇṇo ayaṃ paramo vaṇṇoti katamo pana so paramo vaṇṇoti . yasmā bhante vaṇṇā añño vaṇṇo uttaritaro vā paṇītataro vā natthi so paramo vaṇṇoti . katamo pana so udāyi vaṇṇo yasmā vaṇṇā añño vaṇṇo uttaritaro vā paṇītataro vā natthīti . yasmā bhante vaṇṇā añño vaṇṇo uttaritaro vā paṇītataro vā natthi so paramo vaṇṇoti. [373] Dīghāpi kho te esā udāyi phareyya yasmā bhante vaṇṇā añño vaṇṇo uttaritaro vā paṇītataro vā natthi so paramo vaṇṇoti vadesi tañca vaṇṇaṃ na paññāpesi . Seyyathāpi udāyi puriso evaṃ vadeyya ahaṃ yā imasmiṃ janapade janapadakalyāṇī taṃ icchāmi taṃ kāmemīti . tamenaṃ evaṃ vadeyyuṃ @Footnote: ¹ Yu. teti pāṭho natthi . ² Yu. etaṃ. Ambho purisa yaṃ tvaṃ janapadakalyāṇiṃ icchasi kāmesi jānāsi taṃ janapadakalyāṇiṃ khattiyiṃ ^1- vā brāhmaṇiṃ vā vessiṃ vā suddiṃ vāti . iti puṭṭho noti vadeyya . tamenaṃ evaṃ vadeyyuṃ ambho purisa yaṃ tvaṃ janapadakalyāṇiṃ icchasi kāmesi jānāsi taṃ janapadakalyāṇiṃ evaṃvaṇṇā ^2- evaṃgottā iti vāti .pe. Dīghā vā rassā vā majjhimā ^3- vā kāḷī vā sāmā vā maṅguracchavī vāti amukasmiṃ nāma gāme vā nigame vā nagare vāti . iti puṭṭho noti vadeyya . tamenaṃ evaṃ vadeyyuṃ ambho purisa yaṃ tvaṃ na jānāsi na passasi taṃ tvaṃ icchasi kāmesīti . iti puṭṭho āmāti vadeyya. {373.1} Taṃ kiṃ maññasi udāyi nanu evaṃ sante tassa purisassa appāṭihirīkataṃ ^4- bhāsitaṃ sampajjatīti . addhā kho bhante evaṃ sante tassa purisassa appāṭihirīkataṃ bhāsitaṃ sampajjatīti . Evameva kho tvaṃ udāyi yasmā bhante vaṇṇā añño vaṇṇo uttaritaro vā paṇītataro vā natthi so paramo vaṇṇoti vadesi tañca vaṇṇaṃ na paññāpesīti . seyyathāpi bhante maṇi veḷuriyo subho jotimā aṭṭhaṃso suparikammakato paṇḍukambale nikkhitto bhāsateva tapateva virocateva ^5- evaṃvaṇṇo attā hoti arogo parammaraṇāti. [374] Taṃ kiṃ maññasi udāyi yo vā maṇi veḷuriyo @Footnote: ¹ Yu. khattiyī vā brāhmaṇī vā vessī vā suddī vāti . ² Yu. evaṃnāmā. @³ Sī. majjhā vā . ⁴ Yu. appāṭihīrakataṃ . Ma. appāṭihirakataṃ. @Sī. appāṭihīrikaṃ . ⁵ Sī. Yu. bhāsati ca tapati ca virocati ca. Subho jotimā aṭṭhaṃso suparikammakato paṇḍukambale nikkhitto bhāsateva tapateva virocateva yo vā rattandhakāratimisāya kimi khajjopanako imesaṃ ubhinnaṃ vaṇṇānaṃ katamo vaṇṇo abhikkantataro ca ^1- paṇītataro cāti . yvāyaṃ bhante rattandhakāratimisāya kimi khajjopanako ayaṃ imesaṃ ubhinnaṃ vaṇṇānaṃ abhikkantataro ca paṇītataro cāti. [375] Taṃ kiṃ maññasi udāyi yo vā rattandhakāratimisāya kimi khajjopanako yo vā rattandhakāratimisāya telappadīpo imesaṃ ubhinnaṃ vaṇṇānaṃ katamo vaṇṇo abhikkantataro ca paṇītataro cāti . yvāyaṃ bhante rattandhakāratimisāya telappadīpo ayaṃ imesaṃ ubhinnaṃ vaṇṇānaṃ abhikkantataro ca paṇītataro cāti. [376] Taṃ kiṃ maññasi udāyi yo vā rattandhakāratimisāya telappadīpo yo vā rattandhakāratimisāya mahāaggikkhandho imesaṃ ubhinnaṃ vaṇṇānaṃ katamo vaṇṇo abhikkantataro ca paṇītataro cāti . yvāyaṃ bhante rattandhakāratimisāya mahāaggikkhandho ayaṃ imesaṃ ubhinnaṃ vaṇṇānaṃ abhikkantataro ca paṇītataro cāti. [377] Taṃ kiṃ maññasi udāyi yo vā rattandhakāratimisāya aggikkhandho ^2- yā vā rattiyā paccūsasamayaṃ viddhe vigatavalāhake deve osadhitārakā imesaṃ ubhinnaṃ vaṇṇānaṃ katamo vaṇṇo @Footnote: ¹ Sī. anekaṭhānesu vāti pāṭho dissati . ² Yu. mahāaggikkhandho. Abhikkantataro ca paṇītataro cāti . yāyaṃ bhante rattiyā paccūsasamayaṃ viddhe vigatavalāhake deve osadhitārakā ayaṃ imesaṃ ubhinnaṃ vaṇṇānaṃ abhikkantataro ca paṇītataro cāti. [378] Taṃ kiṃ maññasi udāyi yā vā rattiyā paccūsasamayaṃ viddhe vigatavalāhake deve osadhitārakā yo vā tadahuposathe paṇṇarase viddhe vigatavalāhake deve abhido aḍḍharattasamayaṃ cando imesaṃ ubhinnaṃ vaṇṇānaṃ katamo vaṇṇo abhikkantataro ca paṇītataro cāti . yvāyaṃ bhante tadahuposathe paṇṇarase viddhe vigatavalāhake deve abhido aḍḍharattasamayaṃ cando ayaṃ imesaṃ ubhinnaṃ vaṇṇānaṃ abhikkantataro ca paṇītataro cāti. [379] Taṃ kiṃ maññasi udāyi yo vā tadahuposathe paṇṇarase viddhe vigatavalāhake deve abhido aḍḍharattasamayaṃ cando yo vā vassānaṃ pacchime māse saradasamaye viddhe vigatavalāhake deve abhido majjhantikasamayaṃ suriyo imesaṃ ubhinnaṃ vaṇṇānaṃ katamo vaṇṇo abhikkantataro ca paṇītataro cāti . yvāyaṃ bhante vassānaṃ pacchime māse saradasamaye viddhe vigatavalāhake deve abhido majjhantikasamayaṃ suriyo ayaṃ imesaṃ ubhinnaṃ vaṇṇānaṃ abhikkantataro ca paṇītataro cāti. {379.1} Tato kho ^1- te udāyi bahū hi bahutarā devā ye imesaṃ candimasuriyānaṃ ābhā nānubhonti @Footnote: ¹ Yu. ato khoti dissati. Sī. atha kho. Tyāhaṃ pajānāmi atha ca panāhaṃ na vadāmi yasmā vaṇṇā añño vaṇṇo uttaritaro vā paṇītataro vā natthīti atha ca pana tvaṃ udāyi yvāyaṃ vaṇṇo kiminā khajjopanakena nihīnataro ^1- ca kiliṭṭhataro ^2- ca so paramo vaṇṇoti vadesi tañca vaṇṇaṃ na paññāpesīti. Acchidaṃ bhagavā kathaṃ acchidaṃ sugata ^3- kathanti. {379.2} Kiṃ pana tvaṃ udāyi evaṃ vadesi acchidaṃ bhagavā kathaṃ acchidaṃ sugata kathanti . amhākaṃ bhante sake ācariyake evaṃ hoti ayaṃ paramo vaṇṇo ayaṃ paramo vaṇṇoti te mayaṃ bhante bhagavatā sake ācariyake samanuyuñjiyamānā samanuggāhiyamānā samanubhāsiyamānā rittā tucchā aparaddhāti. [380] Kiṃ panudāyi atthi ekantasukho loko atthi ākāravatī paṭipadā ekantasukhassa lokassa sacchikiriyāyāti . amhākaṃ bhante sake ācariyake evaṃ hoti atthi ekantasukho loko atthi ākāravatī paṭipadā ekantasukhassa lokassa sacchikiriyāyāti. {380.1} Katamā pana sā udāyi ākāravatī paṭipadā ekantasukhassa lokassa sacchikiriyāyāti . idha bhante ekacco pāṇātipātaṃ pahāya pāṇātipātā paṭivirato hoti adinnādānaṃ pahāya adinnādānā paṭivirato hoti kāmesu micchācāraṃ pahāya kāmesu micchācārā paṭivirato hoti musāvādaṃ pahāya musāvādā paṭivirato hoti aññataraṃ vā pana tapoguṇaṃ samādāya vattati ayaṃ kho sā bhante @Footnote: ¹ Yu. hīnataro . ² Yu. patikiṭṭhataro . ³ Yu. sabbaṭṭhānesu sugatoti dissati. Ākāravatī paṭipadā ekantasukhassa lokassa sacchikiriyāyāti. [381] Taṃ kiṃ maññasi udāyi yasmiṃ samaye pāṇātipātaṃ pahāya pāṇātipātā paṭivirato hoti ekantasukhī vā tasmiṃ samaye attā hoti sukhadukkhī vāti . sukhadukkhī bhanteti ^1- . taṃ kiṃ maññasi udāyi yasmiṃ samaye adinnādānaṃ pahāya adinnādānā paṭivirato hoti ekantasukhī vā tasmiṃ samaye attā hoti sukhadukkhī vāti . sukhadukkhī bhanteti . taṃ kiṃ maññasi udāyi yasmiṃ samaye kāmesu micchācāraṃ pahāya kāmesu micchācārā paṭivirato hoti ekantasukhī vā tasmiṃ samaye attā hoti sukhadukkhī vāti . Sukhadukkhī bhanteti . taṃ kiṃ maññasi udāyi yasmiṃ samaye musāvādaṃ pahāya musāvādā paṭivirato hoti ekantasukhī vā tasmiṃ samaye attā hoti sukhadukkhī vāti. Sukhadukkhī bhanteti. {381.1} Taṃ kiṃ maññasi udāyi yasmiṃ samaye aññataraṃ tapoguṇaṃ samādāya vattati ekantasukhī vā tasmiṃ samaye attā hoti sukhadukkhī vāti . sukhadukkhī bhanteti . taṃ kiṃ maññasi udāyi api nu kho vokiṇṇa- sukhadukkhaṃ paṭipadaṃ āgamma ekantasukhassa lokassa sacchikiriyā hotīti ^2-. Acchidaṃ bhagavā kathaṃ acchidaṃ sugata kathanti. {381.2} Kiṃ pana tvaṃ udāyi evaṃ vadesi acchidaṃ bhagavā kathaṃ acchidaṃ sugata kathanti . amhākaṃ bhante sake ācariyake evaṃ hoti atthi ekantasukho loko atthi ākāravatī paṭipadā ekantasukhassa @Footnote: ¹ Yu. sabbaṭṭhānesu itisaddo natthi . ² Ma. sacchikiriyāyāti. Lokassa sacchikiriyāyāti . te mayaṃ bhante bhagavatā sake ācariyake samanuyuñjiyamānā samanuggāhiyamānā samanubhāsiyamānā rittā tucchā aparaddhāpi {381.3} kiṃ pana bhante atthi ekantasukho loko atthi ākāravatī paṭipadā ekantasukhassa lokassa sacchikiriyāyāti . atthi kho udāyi ekantasukho loko atthi ākāravatī paṭipadā ekantasukhassa lokassa sacchikiriyāyāti . katamā pana sā bhante ākāravatī paṭipadā ekantasukhassa lokassa sacchikiriyāyāti. [382] Idhudāyi bhikkhu vivicceva kāmehi .pe. paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati vitakkavicārānaṃ vūpasamā .pe. dutiyaṃ jhānaṃ upasampajja viharati pītiyā ca virāgā .pe. tatiyaṃ jhānaṃ upasampajja viharati ayaṃ kho sā udāyi ākāravatī paṭipadā ekantasukhassa lokassa sacchikiriyāyāti. {382.1} Kinnu ^1- kho sā bhante ākāravatī paṭipadā ekantasukhassa lokassa sacchikiriyāya sacchikato hissa bhante ettāvatā ekantasukho loko hotīti . na khvassa udāyi ettāvatā ekantasukho loko sacchikato hoti ākāravatī tveva sā paṭipadā ekantasukhassa lokassa sacchikiriyāyāti. [383] Evaṃ vutte sakuludāyissa paribbājakassa parisā unnādinī uccāsaddamahāsaddā ahosi ettha mayaṃ anassāma sācariyakā ettha mayaṃ anassāma sācariyakā na mayaṃ ito bhiyyo uttaritaraṃ pajānāmāti . atha kho sakuludāyi paribbājako te paribbājake @Footnote: ¹ Yu. na kho sā. Appasadde katvā bhagavantaṃ etadavoca kittāvatā panassa bhante ekantasukho loko sacchikato hotīti. [384] Idhudāyi bhikkhu sukhassa ca pahānā .pe. catutthaṃ jhānaṃ upasampajja viharati yāvatā devatā ekantasukhaṃ lokaṃ upapannā tāhi devatāhi saddhiṃ santiṭṭhati sallapati sākacchaṃ samāpajjati ettāvatā khvassa udāyi ekantasukho loko sacchikato hotīti. {384.1} Etassa nūna bhante ekantasukhassa lokassa sacchikiriyāhetu bhikkhū bhagavati brahmacariyaṃ carantīti . na kho udāyi etassa ekantasukhassa lokassa sacchikiriyāhetu bhikkhū mayi brahmacariyaṃ caranti atthi kho udāyi aññeva dhammā uttaritarā ca paṇītatarā ca yesaṃ sacchikiriyāhetu bhikkhū mayi brahmacariyaṃ carantīti . katame pana te bhante dhammā uttaritarā ca paṇītatarā ca yesaṃ sacchikiriyāhetu bhikkhū bhagavati brahmacariyaṃ carantīti. [385] Idhudāyi tathāgato loke uppajjati arahaṃ sammāsambuddho vijjācaraṇasampanno sugato lokavidū anuttaro purisadammasārathi satthā devamanussānaṃ buddho bhagavā .pe. so ime pañca nīvaraṇe pahāya cetaso upakkilese paññāya dubbalīkaraṇe vivicceva kāmehi .pe. paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati ayampi kho udāyi dhammo uttaritaro ca paṇītataro ca yassa sacchikiriyāhetu bhikkhū mayi brahmacariyaṃ caranti. {385.1} Puna caparaṃ udāyi ^[1]- vitakkavicārānaṃ @Footnote: ¹ Yu. etthantare bhikkhūti dissati. Vūpasamā .pe. dutiyaṃ jhānaṃ ... tatiyaṃ jhānaṃ ... catutthaṃ jhānaṃ upasampajja viharati ayampi kho udāyi dhammo uttaritaro ca paṇītataro ca yassa sacchikiriyāhetu bhikkhū mayi brahmacariyaṃ caranti. [386] So evaṃ samāhite citte parisuddhe pariyodāte anaṅgaṇe vigatūpakkilese mudubhūte kammaniye ṭhite āneñjappatte ^1- pubbenivāsānussatiñāṇāya cittaṃ abhininnāmeti so anekavihitaṃ pubbenivāsaṃ anussarati seyyathīdaṃ ekampi jātiṃ dvepi jātiyo .pe. Iti sākāraṃ sauddesaṃ anekavihitaṃ pubbenivāsaṃ anussarati ayampi kho udāyi dhammo uttaritaro ca paṇītataro ca yassa sacchikiriyāhetu bhikkhū mayi brahmacariyaṃ caranti. {386.1} So evaṃ samāhite citte parisuddhe pariyodāte anaṅgaṇe vigatūpakkilese mudubhūte kammaniye ṭhite āneñjappatte sattānaṃ cutūpapātañāṇāya cittaṃ abhininnāmeti so dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena satte passati cavamāne upapajjamāne hīne paṇīte suvaṇṇe dubbaṇṇe sugate duggate .pe. yathākammūpage satte pajānāti ayampi kho udāyi dhammo uttaritaro ca paṇītataro ca yassa sacchikiriyāhetu bhikkhū mayi brahmacariyaṃ caranti. {386.2} So evaṃ samāhite citte parisuddhe pariyodāte anaṅgaṇe vigatūpakkilese mudubhūte kammaniye ṭhite āneñjappatte āsavānaṃ khayañāṇāya cittaṃ @Footnote: ¹ Yu. sabbattha ānejjappatteti dissati. Abhininnāmeti so idaṃ dukkhanti yathābhūtaṃ pajānāti ayaṃ dukkhasamudayoti .pe. ayaṃ dukkhanirodhoti .pe. ayaṃ dukkhanirodhagāminī paṭipadāti yathābhūtaṃ pajānāti ime āsavāti yathābhūtaṃ pajānāti ayaṃ āsavasamudayoti .pe. ayaṃ āsavanirodhoti .pe. ayaṃ āsavanirodhagāminī paṭipadāti yathābhūtaṃ pajānāti . Tassa evaṃ jānato evaṃ passato kāmāsavāpi cittaṃ vimuccati bhavāsavāpi cittaṃ vimuccati avijjāsavāpi cittaṃ vimuccati vimuttasmiṃ vimuttamiti ñāṇaṃ hoti khīṇā jāti vusitaṃ brahmacariyaṃ kataṃ karaṇīyaṃ nāparaṃ itthattāyāti pajānāti ayaṃ kho udāyi dhammo uttaritaro ca paṇītataro ca yassa sacchikiriyāhetu bhikkhū mayi brahmacariyaṃ caranti . Ime kho udāyi dhammā uttaritarā ca paṇītatarā ca yesaṃ sacchikiriyāhetu bhikkhū mayi brahmacariyaṃ carantīti. [387] Evaṃ vutte sakuludāyi paribbājako bhagavantaṃ etadavoca abhikkantaṃ bhante abhikkantaṃ bhante seyyathāpi bhante nikkujjitaṃ vā ukkujjeyya paṭicchannaṃ vā vivareyya mūḷhassa vā maggaṃ ācikkheyya andhakāre vā telapajjotaṃ dhāreyya cakkhumanto rūpāni dakkhantīti ^1- evameva bhagavatā anekapariyāyena dhammo pakāsito esāhaṃ bhante bhagavantaṃ saraṇaṃ gacchāmi dhammañca bhikkhusaṅghañca labheyyāhaṃ bhante bhagavato santike pabbajjaṃ labheyyaṃ upasampadanti. @Footnote: ¹ Yu. dakkhintīti. [388] Evaṃ vutte sakuludāyissa paribbājakassa parisā sakuludāyiṃ paribbājakaṃ etadavoca mā bhavaṃ udāyi samaṇe gotame brahmacariyaṃ cari mā bhavaṃ udāyi ācariyo hutvā antevāsīvāsaṃ vasi seyyathāpi nāma udakamaṇiko hutvā uddekaniko assa evaṃ sampadamidaṃ bhoto udāyissa bhavissati mā bhavaṃ udāyi samaṇe gotame brahmacariyaṃ cari mā bhavaṃ udāyi ācariyo hutvā antevāsīvāsaṃ vasīti. Iti hidaṃ sakuludāyissa paribbājakassa parisā sakuludāyiṃ paribbājakaṃ antarāyamakāsi bhagavati brahmacariyeti. Cūḷasakuludāyisuttaṃ niṭṭhitaṃ navamaṃ. ----------- Vekhaṇasasuttaṃ ^1- [389] Evamme sutaṃ ekaṃ samayaṃ bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme . atha kho vekhaṇaso ^2- paribbājako yena bhagavā tenupasaṅkami upasaṅkamitvā bhagavatā saddhiṃ sammodi sammodanīyaṃ kathaṃ sārāṇīyaṃ vītisāretvā ekamantaṃ aṭṭhāsi. [390] Ekamantaṃ ṭhito kho vekhaṇaso paribbājako bhagavato santike udānaṃ udānesi ayaṃ paramo vaṇṇo ayaṃ paramo vaṇṇoti . Kiṃ pana tvaṃ kaccāna evaṃ vadesi ayaṃ paramo vaṇṇo ayaṃ paramo vaṇṇoti katamo ^[3]- paramo vaṇṇoti . yasmā bho gotama vaṇṇā añño vaṇṇo uttaritaro vā paṇītataro vā natthi so paramo vaṇṇoti . katamo so kaccāna vaṇṇo yasmā vaṇṇā añño vaṇṇo uttaritaro vā paṇītataro vā natthīti . yasmā bho gotama vaṇṇā añño vaṇṇo uttaritaro vā paṇītataro vā natthi so paramo vaṇṇoti. [391] Dīghāpi kho te esā kaccāna phareyya yasmā bho gotama vaṇṇā añño vaṇṇo uttaritaro vā paṇītataro vā natthi so paramo vaṇṇoti vadesi tañca vaṇṇaṃ na paññāpesi . Seyyathāpi kaccāna puriso evaṃ vadeyya ahaṃ yā imasmiṃ @Footnote: ¹ Yu. vekhanassasuttanti dissati. Ma. vekhanasasuttanti dissati. @² Yu. vekhanasso. ³ Yu. etthantare soti dissati. Janapade janapadakalyāṇī taṃ icchāmi taṃ kāmemīti . tamenaṃ evaṃ vadeyyuṃ ambho purisa yaṃ tvaṃ janapadakalyāṇiṃ icchasi kāmesi jānāsi taṃ janapadakalyāṇiṃ ^1- khattiyiṃ vā brāhmaṇiṃ vā vessiṃ vā suddiṃ vāti . iti puṭṭho noti vadeyya . tamenaṃ evaṃ vadeyyuṃ ambho purisa yaṃ tvaṃ janapadakalyāṇiṃ icchasi kāmesi jānāsi taṃ janapadakalyāṇiṃ evaṃvaṇṇā evaṃgottā iti vāti .pe. dīghā vā rassā vā majjhimā vā kāḷī vā sāmā vā maṅguracchavī vāti amukasmiṃ nāma gāme vā nigame vā nagare vāti . iti puṭṭho noti vadeyya . tamenaṃ evaṃ vadeyyuṃ ambho purisa yaṃ tvaṃ na jānāsi na passasi taṃ tvaṃ icchasi kāmesīti. Iti puṭṭho āmāti vadeyya. {391.1} Taṃ kiṃ maññasi kaccāna nanu evaṃ sante tassa purisassa appāṭihirīkataṃ bhāsitaṃ sampajjatīti . addhā kho bho gotama evaṃ sante tassa purisassa appāṭihirīkataṃ bhāsitaṃ sampajjatīti . evameva kho tvaṃ kaccāna yasmā bho gotama vaṇṇā añño vaṇṇo uttaritaro vā paṇītataro vā natthi so paramo vaṇṇoti vadesi tañca vaṇṇaṃ na paññāpesīti . seyyathāpi bho gotama maṇi veḷuriyo subho jotimā ^2- aṭṭhaṃso suparikammakato paṇḍukambale nikkhitto bhāsateva ^3- tapateva virocateva evaṃvaṇṇo attā hoti arogo parammaraṇāti. [392] Taṃ kiṃ maññasi kaccāna yo vā maṇi veḷuriyo @Footnote: ¹ Yu. janapadakalyāṇī vā khattiyī vā brāhmaṇī vā vessī vā suddī vāti. @² Yu. sabbattha jātimāti dissati . ³ Yu. bhāsati ca tapati ca virocati cāti dissati. Subho jotimā aṭṭhaṃso suparikammakato paṇḍukambale nikkhitto bhāsateva tapateva virocateva yo vā rattandhakāratimisāya kimi khajjopanako imesaṃ ubhinnaṃ vaṇṇānaṃ katamo vaṇṇo abhikkantataro ca paṇītataro cāti yvāyaṃ bho gotama rattandhakāratimisāya kimi khajjopanako ayaṃ imesaṃ ubhinnaṃ vaṇṇānaṃ abhikkantataro ca paṇītataro cāti. [393] Taṃ kiṃ maññasi kaccāna yo vā rattandhakāratimisāya kimi khajjopanako yo vā rattandhakāratimisāya telappadīpo imesaṃ ubhinnaṃ vaṇṇānaṃ katamo vaṇṇo abhikkantataro ca paṇītataro cāti . yvāyaṃ bho gotama rattandhakāratimisāya telappadīpo ayaṃ imesaṃ ubhinnaṃ vaṇṇānaṃ abhikkantataro ca paṇītataro cāti. [394] Taṃ kiṃ maññasi kaccāna yo vā rattandhakāratimisāya telappadīpo yo vā rattandhakāratimisāya mahāaggikkhandho imesaṃ ubhinnaṃ vaṇṇānaṃ katamo vaṇṇo abhikkantataro ca paṇītataro cāti . yvāyaṃ bho gotama rattandhakāratimisāya mahāaggikkhandho ayaṃ imesaṃ ubhinnaṃ vaṇṇānaṃ abhikkantataro ca paṇītataro cāti. [395] Taṃ kiṃ maññasi kaccāna yo vā rattandhakāratimisāya mahāaggikkhandho yā vā rattiyā paccūsasamayaṃ viddhe vigatavalāhake deve osadhitārakā imesaṃ ubhinnaṃ vaṇṇānaṃ katamo vaṇṇo abhikkantataro ca paṇītataro cāti . yāyaṃ bho gotama rattiyā Paccūsasamayaṃ viddhe vigatavalāhake deve osadhitārakā ayaṃ imesaṃ ubhinnaṃ vaṇṇānaṃ abhikkantataro ca paṇītataro cāti. [396] Taṃ kiṃ maññasi kaccāna yā vā rattiyā paccūsasamayaṃ viddhe vigatavalāhake deve osadhitārakā yo vā tadahuposathe paṇṇarase viddhe vigatavalāhake deve abhido aḍḍharattasamayaṃ cando imesaṃ ubhinnaṃ vaṇṇānaṃ katamo vaṇṇo abhikkantataro ca paṇītataro cāti . yvāyaṃ bho gotama tadahuposathe paṇṇarase viddhe vigatavalāhake deve abhido aḍḍharattasamayaṃ cando ayaṃ imesaṃ ubhinnaṃ vaṇṇānaṃ abhikkantataro ca paṇītataro cāti. [397] Taṃ kiṃ maññasi kaccāna yo vā tadahuposathe paṇṇarase viddhe vigatavalāhake deve abhido aḍḍharattasamayaṃ cando yo vā vassānaṃ pacchime māse saradasamaye viddhe vigatavalāhake deve abhido majjhantikasamayaṃ suriyo imesaṃ ubhinnaṃ vaṇṇānaṃ katamo vaṇṇo abhikkantataro ca paṇītataro cāti . Yvāyaṃ bho gotama vassānaṃ pacchime māse saradasamaye viddhe vigatavalāhake deve abhido majjhantikasamayaṃ suriyo ayaṃ imesaṃ ubhinnaṃ vaṇṇānaṃ abhikkantataro ca paṇītataro cāti. [398] Tato ^1- kho te kaccāna bahū hi bahutarā devā ye imesaṃ candimasuriyānaṃ ābhā nānubhonti tyāhaṃ pajānāmi atha ca panāhaṃ na vadāmi yasmā vaṇṇā añño vaṇṇo uttaritaro @Footnote: ¹ Yu. ato. Vā ^1- paṇītataro vā natthīti atha ca pana tvaṃ kaccāna yvāyaṃ vaṇṇo kiminā khajjopanakena nihīnataro ^2- ca kiliṭṭhataro ^3- ca so paramo vaṇṇoti vadesi tañca vaṇṇaṃ na paññāpesi ^4- . Pañca kho ime kaccāna kāmaguṇā katame pañca cakkhuviññeyyā rūpā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasañhitā rajanīyā sotaviññeyyā saddā ... ghānaviññeyyā gandhā ... Jivhāviññeyyā rasā ... kāyaviññeyyā phoṭṭhabbā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasañhitā rajanīyā ime kho kiccāna pañca kāmaguṇā . yaṃ kho kaccāna ime pañca kāmaguṇe paṭicca uppajjati sukhaṃ somanassaṃ idaṃ vuccati kāmasukhaṃ . iti kāmehi kāmasukhaṃ kāmasukhā kāmaggasukhaṃ tattha aggamakkhāyatīti. [399] Evaṃ vutte vekhaṇaso paribbājako bhagavantaṃ etadavoca acchariyaṃ bho gotama abbhūtaṃ bho gotama yāva subhāsitañcidaṃ bhotā gotamena kāmehi kāmasukhaṃ kāmasukhā kāmaggasukhaṃ tattha aggamakkhāyatīti . dujjānaṃ kho etaṃ kaccāna tayā aññadiṭṭhikena aññakkhantikena aññarucikena aññatthayogena aññathācariyakena kāmaṃ ^5- vā kāmasukhaṃ vā kāmaggasukhaṃ vāti ^6- ye kho te kaccāna bhikkhū arahanto khīṇāsavā vusitavanto katakaraṇīyā ohitabhārā anuppattasadatthā parikkhīṇabhavasaññojanā sammadaññā vimuttā te @Footnote: ¹ Yu. ca . ² Yu. hīnataro . ³ Yu. patikiṭṭhataro . ⁴ Yu. paññāpesīti. @⁵ Ma. kāmā vā . ⁶ Yu. itisaddo natthi. Kho etaṃ jāneyyuṃ kāmaṃ vā kāmasukhaṃ vā kāmaggasukhaṃ vāti. [400] Evaṃ vutte vekhaṇaso paribbājako kupito anattamano bhagavantaṃyeva khuṃsento bhagavantaṃyeva vambhento bhagavantaṃyeva vadamāno samaṇo ^[1]- gotamo pāpito bhavissatīti bhagavantaṃ etadavoca evameva panidhekacce ^2- samaṇabrāhmaṇā ajānantā pubbantaṃ ajānantā aparantaṃ atha ca pana khīṇā jāti vusitaṃ brahmacariyaṃ kataṃ karaṇīyaṃ nāparaṃ itthattāyāti pajānāmāti ^3- paṭijānanti tesamidaṃ bhāsitaṃ hassakaṃyeva sampajjati lāmakaṃyeva sampajjati rittakaṃyeva sampajjati tucchakaṃyeva sampajjatīti. [401] Ye kho te kaccāna samaṇabrāhmaṇā ajānantā pubbantaṃ ajānantā ^4- aparantaṃ khīṇā jāti vusitaṃ brahmacariyaṃ kataṃ karaṇīyaṃ nāparaṃ itthattāyāti pajānāmāti paṭijānanti tesaṃ soyeva sahadhammiko niggaho hoti apica kaccāna tiṭṭhatu pubbanto tiṭṭhatu aparanto etu viññū puriso asaṭho amāyāvī ujujātiko ahamanusāsāmi ahaṃ dhammaṃ desemi yathānusiṭṭhaṃ tathā paṭipajjamāno nacirasseva sāmaññeva ñassati sāmaṃ dakkhiti ^5- evaṃ kirāyasmā ^6- bandhanā vippamokkho hoti yadidaṃ avijjābandhanā . seyyathāpi kaccāna daharo kumāro mando uttānaseyyako kaṇṭhapañcamehi bandhanehi bandho ^7- assa suttabandhanehi tassa vuḍḍhimanvāya indriyānaṃ @Footnote: ¹ Yu. ca. ² Yu. panidheke. ³ Yu. ayaṃ pāṭho natthi. ⁴ Yu. apassantā. @⁵ Yu. dakkhīti. ⁶ Sī. Yu. kira sammā. ⁷ Yu. baddho. Paripākamanvāya tāni bandhanāni muñceyyuṃ ^1- so mokkhomhīti kho jāneyya no ca bandhanaṃ evameva kho kaccāna etu viññū puriso asaṭho amāyāvī ujujātiko ahamanusāsāmi ahaṃ dhammaṃ desemi yathānusiṭṭhaṃ tathā paṭipajjamāno nacirasseva sāmaññeva ñassati sāmaṃ dakkhiti evaṃ kirāyasmā ^2- bandhanā vippamokkho hoti yadidaṃ avijjābandhanāti. [402] Evaṃ vutte vekhaṇaso paribbājako bhagavantaṃ etadavoca abhikkantaṃ bho gotama abhikkantaṃ bho gotama .pe. upāsakaṃ maṃ bhavaṃ gotamo dhāretu ajjatagge pāṇupetaṃ saraṇaṅgatanti. Vekhaṇasasuttaṃ niṭṭhitaṃ dasamaṃ. Paribbājakavaggo tatiyo. ------------ Tassa vaggassa uddānaṃ puṇḍarī aggi sahakathināmo dīghanakho puna bhaṇḍaragotto sandakudāyi muṇḍikaputto maṇiko ^3- tathā kaccāno varavaggo. ------------- @Footnote: ¹ Yu. mucceyyuṃ. ² Yu. kira sammā. ³ Sī. maṇikottha. Rājavaggo ---- ghaṭikārasuttaṃ [403] Evamme sutaṃ ekaṃ samayaṃ bhagavā kosalesu cārikaṃ carati mahatā bhikkhusaṅghena saddhiṃ . atha kho bhagavā maggā okkamma aññatarasmiṃ padese sitaṃ pātvākāsi . atha kho āyasmato ānandassa etadahosi ko nu kho hetu ko paccayo bhagavato sitassa pātukammāya na akāraṇena tathāgatā sitaṃ pātukarontīti . atha kho āyasmā ānando ekaṃsaṃ uttarāsaṅgaṃ ^1- karitvā yena bhagavā tenañjalimpaṇāmetvā bhagavantaṃ etadavoca ko nu kho bhante hetu ko paccayo bhagavato sitassa pātukammāya na akāraṇena tathāgatā sitaṃ pātukarontīti. [404] Bhūtapubbaṃ ānanda imasmiṃ padese vebhaḷigaṃ ^2- nāma nigamo ^3- ahosi iddho ceva phīto ca bahujano ākiṇṇamanusso . Vebhaḷigaṃ kho ānanda nigamaṃ kassapo bhagavā arahaṃ sammāsambuddho upanissāya vihāsi . idha sudaṃ ānanda kassapassa bhagavato arahato sammāsambuddhassa ārāmo ahosi . idha sudaṃ ānanda kassapo bhagavā arahaṃ sammāsambuddho nisinno bhikkhusaṅghaṃ ovadatīti. @Footnote: ¹ Sī. Yu. cīvaraṃ. ² Sī. Ma. vebhaḷiṅgaṃ. ³ Yu. gāmanigamo. [405] Atha kho āyasmā ānando catuguṇaṃ saṅghāṭiṃ paññāpetvā bhagavantaṃ etadavoca tenahi bhante bhagavā nisīdatu evāyaṃ bhūmippadeso dvīhi arahantehi sammāsambuddhehi paribhutto bhavissatīti . nisīdi bhagavā paññatte āsane . nisajja kho bhagavā āyasmantaṃ ānandaṃ āmantesi bhūtapubbaṃ ānanda imasmiṃ padese vebhaḷigaṃ nāma nigamo ahosi iddho ceva phīto ca bahujano ākiṇṇamanusso . vebhaḷigaṃ kho ānanda nigamaṃ kassapo bhagavā arahaṃ sammāsambuddho upanissāya vihāsi . idha sudaṃ ānanda kassapassa bhagavato arahato sammāsambuddhassa ārāmo ahosi . Idha sudaṃ ānanda kassapo bhagavā arahaṃ sammāsambuddho nisinno ^1- bhikkhusaṅghaṃ ovadati. {405.1} Vebhaḷige ^2- kho ānanda nigame ghaṭikāro nāma kumbhakāro kassapassa bhagavato arahato sammāsambuddhassa upaṭṭhāko ahosi aggupaṭṭhāko . ghaṭikārassa kho ānanda kumbhakārassa jotipālo nāma māṇavo sahāyo ahosi piyasahāyo . atha kho ānanda ghaṭikāro kumbhakāro jotipālaṃ māṇavaṃ ānantesi āyāma samma jotipāla kassapaṃ bhagavantaṃ arahantaṃ sammāsambuddhaṃ dassanāya upasaṅkamissāma sādhusammatañhi me tassa bhagavato dassanaṃ arahato sammāsambuddhassāti. [406] Evaṃ vutte ānanda jotipālo māṇavo ghaṭikāraṃ kumbhakāraṃ etadavoca alaṃ samma ghaṭikāra kiṃ pana tena muṇḍakena @Footnote: ¹ Yu. nisinnako. ² Yu. vebhaḷiṅge. Samaṇakena diṭṭhenāti . dutiyampi kho ānanda .pe. tatiyampi kho ānanda ghaṭikāro kumbhakāro jotipālaṃ māṇavaṃ etadavoca āyāma samma jotipāla kassapaṃ bhagavantaṃ arahantaṃ sammāsambuddhaṃ dassanāya upasaṅkamissāma sādhusammatañhi me tassa bhagavato dassanaṃ arahato sammāsambuddhassāti . tatiyampi kho ānanda jotipālo māṇavo ghaṭikāraṃ kumbhakāraṃ etadavoca alaṃ samma ghaṭikāra kiṃ pana tena muṇḍakena samaṇakena diṭṭhenāti . Tenahi samma jotipāla sottisinānaṃ ^1- ādāya nadiṃ gamissāma sināyitunti . evaṃ sammāti kho ānanda jotipālo māṇavo ghaṭikārassa kumbhakārassa paccassosi. [407] Atha kho ānanda ghaṭikāro ca kumbhakāro jotipālo ca māṇavo sottisinānaṃ ādāya nadiṃ agamaṃsu sināyituṃ . atha kho ānanda ghaṭikāro kumbhakāro jotipālaṃ māṇavaṃ āmantesi ayaṃ samma jotipāla kassapassa bhagavato arahato sammāsambuddhassa avidūre ārāmo āyāma samma jotipāla kassapaṃ bhagavantaṃ arahantaṃ sammāsambuddhaṃ dassanāya upasaṅkamissāma sādhusammatañhi me tassa bhagavato dassanaṃ arahato sammāsambuddhassāti. [408] Evaṃ vutte ānanda jotipālo māṇavo ghaṭikāraṃ kumbhakāraṃ etadavoca alaṃ samma ghaṭikāra kiṃ pana tena muṇḍakena @Footnote: ¹ Sī. Yu. sottiṃ sināniṃ. Samaṇakena diṭṭhenāti . dutiyampi kho ānanda .pe. tatiyampi kho ānanda ghaṭikāro kumbhakāro jotipālaṃ māṇavaṃ etadavoca ayaṃ samma jotipāla kassapassa bhagavato arahato sammāsambuddhassa avidūre ārāmo āyāma samma jotipāla kassapaṃ bhagavantaṃ arahantaṃ sammāsambuddhaṃ dassanāya upasaṅkamissāma sādhusammatañhi me tassa bhagavato dassanaṃ arahato sammāsambuddhassāti . tatiyampi kho ānanda jotipālo māṇavo ghaṭikāraṃ kumbhakāraṃ etadavoca alaṃ samma ghaṭikāra kiṃ pana tena muṇḍakena samaṇakena diṭṭhenāti. [409] Atha kho ānanda ghaṭikāro kumbhakāro jotipālaṃ māṇavaṃ ovaṭṭikāya parāmasitvā etadavoca ayaṃ samma jotipāla kassapassa bhagavato arahato sammāsambuddhassa avidūre ārāmo āyāma samma jotipāla kassapaṃ bhagavantaṃ arahantaṃ sammāsambuddhaṃ dassanāya upasaṅkamissāma sādhusammatañhi me tassa bhagavato dassanaṃ arahato sammāsambuddhassāti . atha kho ānanda jotipālo māṇavo ovaṭṭikaṃ viniveṭhetvā ghaṭikāraṃ kumbhakāraṃ etadavoca alaṃ samma ghaṭikāra kiṃ pana tena muṇḍakena samaṇakena diṭṭhenāti . Atha kho ānanda ghaṭikāro kumbhakāro jotipālaṃ māṇavaṃ sīsanhātaṃ kesesu parāmasitvā etadavoca ayaṃ samma jotipāla kassapassa bhagavato arahato sammāsambuddhassa avidūre ārāmo āyāma samma jotipāla kassapaṃ bhagavantaṃ arahantaṃ sammāsambuddhaṃ dassanāya Upasaṅkamissāma sādhusammatañhi me tassa bhagavato dassanaṃ arahato sammāsambuddhassāti . atha kho ānanda jotipālassa māṇavassa etadahosi acchariyaṃ vata bho abbhūtaṃ vata bho yatra hi nāmāyaṃ ghaṭikāro kumbhakāro ittarajacco samāno amhākaṃ sīsanhātānaṃ kesesu parāmasitvā ^1- maññissati na vatidaṃ orakaṃ maññe bhavissatīti . ghaṭikāraṃ kumbhakāraṃ etadavoca yāvetadohipi samma ghaṭikārāti . yāvetadohipi samma jotipāla tathā hi pana me sādhu samma taṃ tassa bhagavato dassanaṃ arahato sammāsambuddhassāti . Tenahi samma ghaṭikāra muñca gamissāmāti. [410] Atha kho ānanda ghaṭikāro ca kumbhakāro jotipālo ca māṇavo yena kassapo bhagavā arahaṃ sammāsambuddho tenupasaṅkamiṃsu upasaṅkamitvā ghaṭikāro kumbhakāro kassapaṃ bhagavantaṃ arahantaṃ sammāsambuddhaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi . jotipālo pana māṇavo kassapena bhagavatā arahatā sammāsambuddhena saddhiṃ sammodi sammodanīyaṃ kathaṃ sārāṇīyaṃ vītisāretvā ekamantaṃ nisīdi . Ekamantaṃ nisinno kho ^2- ghaṭikāro kumbhakāro kassapaṃ bhagavantaṃ arahantaṃ sammāsambuddhaṃ etadavoca ayaṃ me bhante jotipālo māṇavo sahāyo piyasahāyo imassa bhagavā dhammaṃ desetūti. [411] Atha kho ānanda kassapo bhagavā arahaṃ sammāsambuddho @Footnote: ¹ Yu. parāmasitabbaṃ. ² Yu. etthantare ānandāti ālapanaṃ dissati. Ghaṭikārañca kumbhakāraṃ jotipālañca māṇavaṃ dhammiyā kathāya sandassesi samādapesi samuttejesi sampahaṃsesi . atha kho ānanda ghaṭikāro ca kumbhakāro jotipālo ca māṇavo kassapena bhagavatā arahatā sammāsambuddhena dhammiyā kathāya sandassitā samādapitā samuttejitā sampahaṃsitā kassapassa bhagavato arahato sammāsambuddhassa bhāsitaṃ abhinanditvā anumoditvā uṭṭhāyāsanā kassapaṃ bhagavantaṃ arahantaṃ sammāsambuddhaṃ abhivādetvā padakkhiṇaṃ katvā pakkamiṃsu. [412] Atha kho ānanda jotipālo māṇavo ghaṭikāraṃ kumbhakāraṃ etadavoca imaṃ nu tvaṃ samma ghaṭikāra dhammaṃ suṇanto atha ca pana ^1- agārasmā anagāriyaṃ pabbajasīti . nanu ca maṃ samma jotipāla jānāsi andhe jiṇṇe mātāpitaro posemīti . tenahi samma ghaṭikāra ahaṃ agārasmā anagāriyaṃ pabbajissāmīti. [413] Atha kho ānanda ghaṭikāro ca kumbhakāro jotipālo ca māṇavo yena kassapo bhagavā arahaṃ sammāsambuddho tenupasaṅkamiṃsu upasaṅkamitvā kassapaṃ bhagavantaṃ arahantaṃ sammāsambuddhaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdiṃsu . ekamantaṃ nisinno kho ānanda ghaṭikāro kumbhakāro kassapaṃ bhagavantaṃ arahantaṃ sammāsambuddhaṃ etadavoca ayaṃ me bhante jotipālo māṇavo sahāyo piyasahāyo imaṃ bhagavā pabbājetūti . alattha kho ānanda jotipālo @Footnote: ¹ Yu. etthantare nasaddo dissati. Māṇavo kassapassa bhagavato arahato sammāsambuddhassa santike pabbajjaṃ alattha upasampadaṃ . atha kho ānanda kassapo bhagavā arahaṃ sammāsambuddho acirūpasampanne jotipāle māṇave aḍḍhamāsūpasampanne vebhaḷige yathābhirantaṃ viharitvā yena bārāṇasī tena cārikaṃ pakkāmi anupubbena cārikañcaramāno yena bārāṇasī tadavasari. [414] Tatra sudaṃ ānanda kassapo bhagavā arahaṃ sammāsambuddho bārāṇasiyaṃ viharati isipatane migadāye . assosi kho ānanda kiki ^1- kāsirājā kassapo kira bhagavā arahaṃ sammāsambuddho bārāṇasiṃ anuppatto bārāṇasiyaṃ viharati isipatane migadāyeti . atha kho ānanda kiki kāsirājā bhadrāni bhadrāni yānāni yojāpetvā bhadraṃ yānaṃ abhirūhitvā bhadrehi bhadrehi yānehi bārāṇasiyā niyyāsi mahaccarājānubhāvena ^2- kassapaṃ bhagavantaṃ arahantaṃ sammāsambuddhaṃ dassanāya yāvatikā yānassa bhūmi yānena gantvā yānā paccorohitvā pattikova yena kassapo bhagavā arahaṃ sammāsambuddho tenupasaṅkami upasaṅkamitvā kassapaṃ bhagavantaṃ arahantaṃ sammāsambuddhaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. [415] Ekamantaṃ nisinnaṃ kho ānanda kikiṃ kāsirājānaṃ kassapo bhagavā arahaṃ sammāsambuddho dhammiyā kathāya sandassesi samādapesi samuttejesi sampahaṃsesi . atha kho ānanda kiki kāsirājā @Footnote: ¹ Yu. kikī. ² Yu. mahatā rājānubhāvena. Kassapena bhagavatā arahatā sammāsambuddhena dhammiyā kathāya sandassito samādapito samuttejito sampahaṃsito kassapaṃ bhagavantaṃ arahantaṃ sammāsambuddhaṃ etadavoca adhivāsetu me bhante bhagavā svātanāya bhattaṃ saddhiṃ bhikkhusaṅghenāti . adhivāsesi kho ānanda kassapo bhagavā arahaṃ sammāsambuddho tuṇhībhāvena . atha kho ānanda kiki kāsirājā kassapassa bhagavato arahato sammāsambuddhassa adhivāsanaṃ viditvā uṭṭhāyāsanā kassapaṃ bhagavantaṃ arahantaṃ sammāsambuddhaṃ abhivādetvā padakkhiṇaṃ katvā pakkāmi . Atha kho ānanda kiki kāsirājā tassā rattiyā accayena sake nivesane paṇītaṃ khādanīyaṃ bhojanīyaṃ paṭiyādāpetvā paṇḍumudikassa ^1- sālino vicitakāḷakaṃ anekasūpaṃ anekabyañjanaṃ kassapassa bhagavato arahato sammāsambuddhassa kālaṃ ārocāpesi kālo bhante niṭṭhitaṃ bhattanti. [416] Atha kho ānanda kassapo bhagavā arahaṃ sammāsambuddho pubbaṇhasamayaṃ nivāsetvā pattacīvaramādāya yena kikissa kāsirañño nivesanaṃ tenupasaṅkami upasaṅkamitvā paññatte āsane nisīdi saddhiṃ bhikkhusaṅghena . atha kho ānanda kiki kāsirājā buddhappamukhaṃ bhikkhusaṅghaṃ paṇītena khādanīyena bhojanīyena sahatthā santappesi sampavāresi . atha kho ānanda kiki kāsirājā kassapaṃ @Footnote: ¹ Sī. Yu. paṇḍumuṭikassa. Bhagavantaṃ arahantaṃ sammāsambuddhaṃ bhuttāviṃ onītapattapāṇiṃ aññataraṃ nīcaṃ āsanaṃ gahetvā ekamantaṃ nisīdi . ekamantaṃ nisinno kho ānanda kiki kāsirājā kassapaṃ bhagavantaṃ arahantaṃ sammāsambuddhaṃ etadavoca adhivāsetu me bhante bhagavā bārāṇasiyaṃ vassāvāsaṃ evarūpaṃ saṅghassa upaṭṭhānaṃ bhavissatīti . alaṃ mahārāja adhivuṭṭho me vassāvāsoti . dutiyampi kho ānanda .pe. tatiyampi kho ānanda kiki kāsirājā kassapaṃ bhagavantaṃ arahantaṃ sammāsambuddhaṃ etadavoca adhivāsetu me ^1- bhagavā bārāṇasiyaṃ vassāvāsaṃ evarūpaṃ saṅghassa upaṭṭhānaṃ bhavissatīti . alaṃ mahārāja adhivuṭṭho me vassāvāsoti . atha kho ānanda kikissa kāsirañño na me kassapo bhagavā arahaṃ sammāsambuddho adhivāsesi bārāṇasiyaṃ vassāvāsanti ahudeva aññathattaṃ ahu domanassaṃ . atha kho ānanda kiki kāsirājā kassapaṃ bhagavantaṃ arahantaṃ sammāsambuddhaṃ etadavoca atthi nu kho bhante añño koci mayā upaṭṭhākataroti. [417] Atthi mahārāja vebhaḷigaṃ nāma nigamo tattha ghaṭikāro nāma kumbhakāro so me upaṭṭhāko aggupaṭṭhāko tuyhaṃ kho pana mahārāja na me kassapo bhagavā arahaṃ sammāsambuddho adhivāsesi ^2- bārāṇasiyaṃ vassāvāsanti attheva ^3- aññathattaṃ atthi domanassaṃ tayidaṃ ghaṭikāre kumbhakāre natthi na ca bhavissati ghaṭikāro kho mahārāja kumbhakāro buddhaṃ saraṇaṃ gato dhammaṃ @Footnote: ¹ Yu. etthantare bhanteti dissati . ² Yu. adhivāseti . ³ Yu. atthi. Saraṇaṃ gato saṅghaṃ saraṇaṃ gato {417.1} ghaṭikāro kho mahārāja kumbhakāro pāṇātipātā paṭivirato adinnādānā paṭivirato kāmesumicchācārā paṭivirato musāvādā paṭivirato surāmerayamajjapamādaṭṭhānā paṭivirato ghaṭikāro kho mahārāja kumbhakāro buddhe aveccappasādena samannāgato dhamme aveccappasādena samannāgato saṅghe aveccappasādena samannāgato ariyakantehi sīlehi samannāgato ghaṭikāro kho mahārāja kumbhakāro dukkhe nikkaṅkho dukkhasamudaye nikkaṅkho dukkhanirodhe nikkaṅkho dukkhanirodhagāminiyā paṭipadāya nikkaṅkho ghaṭikāro kho mahārāja kumbhakāro ekabhattiko brahmacārī sīlavā kalyāṇadhammo ghaṭikāro kho mahārāja kumbhakāro nikkhittamaṇisuvaṇṇo apetajātarūparajato ghaṭikāro kho mahārāja kumbhakāro na musalena na sahatthā paṭhaviñca ^1- khanati yaṃ hoti kūlapaluggaṃ ^2- vā mūsikukkuro vā taṃ kājena ^3- āharitvā bhājanaṃ karitvā evamāha ettha yo icchati taṇḍulapatibhastāni vā muggapatibhastāni ^4- vā kāḷāyapatibhastāni ^4- vā nikkhipitvā yaṃ icchati taṃ haratūti ghaṭikāro kho mahārāja kumbhakāro andhe jiṇṇe mātāpitaro poseti ghaṭikāro kho mahārāja kumbhakāro pañcannaṃ orambhāgiyānaṃ saññojanānaṃ parikkhayā opapātiko tatthaparinibbāyī anāvattidhammo tasmā lokā. @Footnote: ¹ Yu. casaddo natthi. ² Ma. kullapalugganti dissati. ³ Sī. Yu. kāmena. @⁴ Yu. ...pabhivattāni. [418] Ekamidāhaṃ mahārāja samayaṃ vebhaḷige nāma nigame viharāmi . atha khvāhaṃ mahārāja pubbaṇhasamayaṃ nivāsetvā pattacīvaramādāya yena ghaṭikārassa kumbhakārassa mātāpitaro tenupasaṅkamiṃ upasaṅkamitvā ghaṭikārassa kumbhakārassa mātāpitaro etadavocaṃ handa ko nu kho ayaṃ bhagavo ^1- gatoti . nikkhanto kho te bhante upaṭṭhāko ato kumbhiyā odanaṃ gahetvā pariyogā sūpaṃ gahetvā paribhuñjāti . atha khvāhaṃ mahārāja kumbhiyā odanaṃ gahetvā pariyogā sūpaṃ gahetvā paribhuñjitvā uṭṭhāyāsanā pakkāmiṃ . atha kho mahārāja ghaṭikāro kumbhakāro yena mātāpitaro tenupasaṅkami upasaṅkamitvā mātāpitaro etadavoca ko kumbhiyā odanaṃ gahetvā pariyogā sūpaṃ gahetvā paribhuñjitvā uṭṭhāyāsanā pakkantoti . kassapo tāta bhagavā arahaṃ sammāsambuddho kumbhiyā odanaṃ gahetvā pariyogā sūpaṃ gahetvā paribhuñjitvā uṭṭhāyāsanā pakkantoti . atha kho mahārāja ghaṭikārassa kumbhakārassa etadahosi lābhā vata me suladdhaṃ vata me yassa me kassapo bhagavā arahaṃ sammāsambuddho evaṃ abhivissaṭṭhoti . atha kho mahārāja ghaṭikāraṃ kumbhakāraṃ aḍḍhamāsaṃ pītisukhaṃ na vijahi sattāhaṃ mātāpitūnaṃ. [419] Ekamidāhaṃ mahārāja samayaṃ tattheva vebhaḷige nāma nigame viharāmi . atha khavāhaṃ mahārāja pubbaṇhasamayaṃ nivāsetvā @Footnote: ¹ Yu. bhaggavo. Pattacīvaramādāya yena ghaṭikārassa kumbhakārassa mātāpitaro tenupasaṅkamiṃ upasaṅkamitvā ghaṭikārassa kumbhakārassa mātāpitaro etadavocaṃ handa ko nu kho ayaṃ bhagavo ^1- gatoti . nikkhanto kho te bhante upaṭṭhāko ato kaḷopiyā kummāsaṃ gahetvā pariyogā sūpaṃ gahetvā paribhuñjāti . atha khvāhaṃ mahārāja kaḷopiyā kummāsaṃ gahetvā pariyogā sūpaṃ gahetvā paribhuñjitvā uṭṭhāyāsanā pakkāmiṃ . atha kho mahārāja ghaṭikāro kumbhakāro yena mātāpitaro tenupasaṅkami upasaṅkamitvā mātāpitaro etadavoca ko kaḷopiyā kummāsaṃ gahetvā pariyogā sūpaṃ gahetvā paribhuñjitvā uṭṭhāyāsanā pakkantoti . kassapo tāta bhagavā arahaṃ sammāsambuddho kaḷopiyā kummāsaṃ gahetvā pariyogā sūpaṃ gahetvā paribhuñjitvā uṭṭhāyāsanā pakkantoti . atha kho mahārāja ghaṭikārassa kumbhakārassa etadahosi lābhā vata me suladdhaṃ vata me yassa me kassapo bhagavā arahaṃ sammāsambuddho evaṃ abhivissaṭṭhoti . atha kho mahārāja ghaṭikāraṃ kumbhakāraṃ aḍḍhamāsaṃ pītisukhaṃ na vijahi sattāhaṃ mātāpitūnaṃ. [420] Ekamidāhaṃ mahārāja samayaṃ tattheva vebhaḷige ^2- nāma nigame viharāmi . tena kho pana samayena kuṭi ovassati . atha khvāhaṃ mahārāja bhikkhū āmantesiṃ gacchatha bhikkhave ghaṭikārassa kumbhakārassa nivesane tiṇaṃ jānāthāti . evaṃ vutte mahārāja @Footnote: ¹ Yu. bhaggavo . ² Yu. vebhaḷiṅge. Te bhikkhū maṃ etadavocuṃ natthi kho bhante ghaṭikārassa kumbhakārassa nivesane tiṇaṃ atthi ca khvāssa āvesanaṃ tiṇacchadananti . Gacchatha bhikkhave ghaṭikārassa kumbhakārassa āvesanaṃ uttiṇaṃ karothāti . atha kho te mahārāja bhikkhū ghaṭikārassa kumbhakārassa āvesanaṃ uttiṇamakaṃsu . atha kho mahārāja ghaṭikārassa kumbhakārassa mātāpitaro te bhikkhū etadavocuṃ ke āvesanaṃ uttiṇaṃ karontīti . bhikkhū bhagini kassapassa bhagavato arahato sammāsambuddhassa kuṭi ovassatīti. Haratha bhante haratha bhadramukhāti. {420.1} Atha kho mahārāja ghaṭikāro kumbhakāro yena mātāpitaro tenupasaṅkami upasaṅkamitvā mātāpitaro etadavoca ke āvesanaṃ uttiṇamakaṃsūti . bhikkhū tāta kassapassa kira bhagavato arahato sammāsambuddhassa kuṭi ovassatīti . atha kho mahārāja ghaṭikārassa kumbhakārassa etadahosi lābhā vata me suladdhaṃ vata me yassa me kassapo bhagavā arahaṃ sammāsambuddho evaṃ abhivissaṭṭhoti . atha kho mahārāja ghaṭikāraṃ kumbhakāraṃ aḍḍhamāsaṃ pītisukhaṃ na vijahi sattāhaṃ mātāpitūnaṃ . atha kho taṃ mahārāja āvesanaṃ sabbaṃ temāsaṃ ākāsacchadanaṃ aṭṭhāsi na cātivassi evarūpo ca mahārāja ghaṭikāro kumbhakāroti . lābhā bhante ghaṭikārassa kumbhakārassa suladdhaṃ bhante ghaṭikārassa kumbhakārassa yassa bhagavā evaṃ abhivissaṭṭhoti. [421] Atha kho ānanda kiki kāsirājā ghaṭikārassa kumbhakārassa pañcamattāni taṇḍulavāhasatāni pāhesi paṇḍumudikassa sālino tadūpiyañca sūpeyyaṃ . atha kho te ānanda rājapurisā ghaṭikāraṃ kumbhakāraṃ upasaṅkamitvā etadavocuṃ imāni vo ^1- bhante pañcamattāni taṇḍulavāhasatāni kikinā kāsirājena pahitāni paṇḍumudikassa sālino tadūpiyañca sūpeyyaṃ tāni bhante paṭiggaṇhātūti . Rājā kho bahukicco bahukaraṇīyo alamme raññova hotūti. [422] Siyā kho pana te ānanda evamassa añño nūna tena samayena jotipālo māṇavo ahosīti . na kho panetaṃ ānanda evaṃ daṭṭhabbaṃ ahaṃ tena samayena jotipālo māṇavo ahosinti. Idamavoca bhagavā attamano āyasmā ānando bhagavato bhāsitaṃ abhinandīti. Ghaṭikārasuttaṃ niṭṭhitaṃ paṭhamaṃ. ----------- @Footnote: ¹ Yu. te. Raṭṭhapālasuttaṃ [423] Evamme sutaṃ ekaṃ samayaṃ bhagavā kurūsu cārikañcaramāno mahatā bhikkhusaṅghena saddhiṃ yena thullakoṭṭhitaṃ nāma kurūnaṃ nigamo tadavasari . assosuṃ kho thullakoṭṭhitakā brāhmaṇagahapatikā samaṇo khalu bho gotamo sakyaputto sakyakulā pabbajito kurūsu cārikaṃ caramāno mahatā bhikkhusaṅghena saddhiṃ thullakoṭṭhitaṃ anuppatto taṃ kho pana bhavantaṃ gotamaṃ evaṃkalyāṇo kittisaddo abbhuggato itipi so bhagavā arahaṃ sammāsambuddho vijjācaraṇasampanno sugato lokavidū anuttaro purisadammasārathi satthā devamanussānaṃ buddho bhagavā ^1- so imaṃ lokaṃ sadevakaṃ samārakaṃ sabrahmakaṃ sassamaṇabrāhmaṇiṃ pajaṃ sadevamanussaṃ sayaṃ abhiññā sacchikatvā pavedeti so dhammaṃ deseti ādikalyāṇaṃ majjhekalyāṇaṃ pariyosānakalyāṇaṃ sātthaṃ sabyañjanaṃ kevalaparipuṇṇaṃ parisuddhaṃ brahmacariyaṃ pakāseti sādhu kho pana tathārūpānaṃ arahataṃ dassanaṃ hotīti. [424] Atha kho thullakoṭṭhitakā brāhmaṇagahapatikā yena bhagavā tenupasaṅkamiṃsu upasaṅkamitvā appekacce bhagavantaṃ abhivadetvā ekamantaṃ nisīdiṃsu appekacce bhagavatā saddhiṃ sammodiṃsu sammodanīyaṃ kathaṃ sārāṇīyaṃ vītisāretvā ekamantaṃ nisīdiṃsu appekacce yena bhagavā tenañjalimpaṇāmetvā ekamantaṃ nisīdiṃsu @Footnote: ¹ Yu. bhagavāti. Appekacce bhagavato santike nāmagottaṃ sāvetvā ekamantaṃ nisīdiṃsu appekacce tuṇhībhūtā ekamantaṃ nisīdiṃsu . ekamantaṃ nisinne kho thullakoṭṭhitake brāhmaṇagahapatike bhagavā dhammiyā kathāya sandassesi samādapesi samuttejesi sampahaṃsesi. [425] Tena kho pana samayena raṭṭhapālo nāma kulaputto tasmiṃyeva thullakoṭṭhite aggakulikassa putto tissaṃ parisāyaṃ nisinno hoti . atha kho raṭṭhapālassa kulaputtassa etadahosi yathā yathā khvāhaṃ bhagavatā dhammaṃ desitaṃ ājānāmi nayidaṃ sukaraṃ agāraṃ ajjhāvasatā ekantaparipuṇṇaṃ ekantaparisuddhaṃ saṅkhalikhitaṃ brahmacariyaṃ carituṃ yannūnāhaṃ kesamassuṃ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaṃ pabbajeyyanti . atha kho thullakoṭṭhitakā brāhmaṇagahapatikā bhagavatā dhammiyā kathāya sandassitā samādapitā samuttejitā sampahaṃsitā bhagavato bhāsitaṃ abhinanditvā anumoditvā uṭṭhāyāsanā bhagavantaṃ abhivādetvā padakkhiṇaṃ katvā pakkāmiṃsu. {425.1} Atha kho raṭṭhapālo kulaputto acirapakkantesu thullakoṭṭhitakesu brāhmaṇagahapatikesu yena bhagavā tenupasaṅkami upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi . ekamantaṃ nisinno kho raṭṭhapālo kulaputto bhagavantaṃ etadavoca yathā yathāhaṃ bhante bhagavatā dhammaṃ desitaṃ ājānāmi nayidaṃ sukaraṃ agāraṃ ajjhāvasatā ekantaparipuṇṇaṃ ekantaparisuddhaṃ Saṅkhalikhitaṃ brahmacariyaṃ carituṃ icchāmahaṃ bhante kesamassuṃ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaṃ pabbajituṃ labheyyāhaṃ bhante bhagavato santike pabbajjaṃ labheyyaṃ upasampadanti . anuññātosi pana tvaṃ raṭṭhapāla mātāpitūhi agārasmā anagāriyaṃ pabbajjāyāti . na khohaṃ bhante anuññāto mātāpitūhi āgārasmā anagāriyaṃ pabbajjāyāti . na kho raṭṭhapāla tathāgatā ananuññātaṃ mātāpitūhi puttaṃ pabbājentīti . svāhaṃ bhante tathā karissāmi yathā maṃ mātāpitaro anujānissanti agārasmā anagāriyaṃ pabbajjāyāti. [426] Atha kho raṭṭhapālo kulaputto uṭṭhāyāsanā bhagavantaṃ abhivādetvā padakkhiṇaṃ katvā yena mātāpitaro tenupasaṅkami upasaṅkamitvā mātāpitaro etadavoca ammatāta ^1- yathā yathāhaṃ bhagavatā dhammaṃ desitaṃ ājānāmi nayidaṃ sukaraṃ agāraṃ ajjhāvasatā ekantaparipuṇṇaṃ ekantaparisuddhaṃ saṅkhalikhitaṃ brahmacariyaṃ carituṃ icchāmahaṃ kesamassuṃ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaṃ pabbajituṃ anujānātha maṃ agārasmā anagāriyaṃ pabbajjāyāti. [427] Evaṃ vutte raṭṭhapālassa kulaputtassa mātāpitaro raṭṭhapālaṃ kulaputtaṃ etadavocuṃ tvaṃ khosi tāta raṭṭhapāla amhākaṃ ekaputtako piyo manāpo sukhedhito ^2- sukhaparihato ^3- na tvaṃ tāta @Footnote: ¹ Yu. ammatātā . ² Yu. sukhe ṭhito . ³ Yu. sabbattha sukhaparibhatoti dissati. Raṭṭhapāla kiñci ^1- dukkhassa jānāsi ehi tvaṃ tāta raṭṭhapāla bhuñja ca piva ca paricārehi ca bhuñjanto pivanto paricārento kāme ^2- paribhuñjanto puññāni karonto abhiramassu na taṃ mayaṃ anujānāma agārasmā anagāriyaṃ pabbajjāya maraṇenapi te mayaṃ akāmakā vinā bhavissāma kiṃ pana mayaṃ taṃ jīvantaṃ anujānissāma agārasmā anagāriyaṃ pabbajjāyāti. {427.1} Dutiyampi kho .pe. tatiyampi kho raṭṭhapālo kulaputto mātāpitaro etadavoca ammatāta yathā yathāhaṃ bhagavatā dhammaṃ desitaṃ ājānāmi nayidaṃ sukaraṃ agāraṃ ajjhāvasatā ekantaparipuṇṇaṃ ekantaparisuddhaṃ saṅkhalikhitaṃ brahmacariyaṃ carituṃ icchāmahaṃ kesamassuṃ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaṃ pabbajituṃ anujānātha maṃ agārasmā anagāriyaṃ pabbajjāyāti. {427.2} Tatiyampi kho raṭṭhapālassa kulaputtassa mātāpitaro raṭṭhapālaṃ kulaputtaṃ etadavocuṃ tvaṃ khosi tāta raṭṭhapāla amhākaṃ ekaputtako piyo manāpo sukhedhito ^3- sukhaparihato na tvaṃ tāta raṭṭhapāla kiñci ^1- dukkhassa jānāsi ehi tvaṃ tāta raṭṭhapāla bhuñja ca piva ca paricārehi ca bhuñjanto pivanto paricārento kāme paribhuñjanto puññāni karonto abhiramassu na taṃ mayaṃ anujānāma agārasmā anagāriyaṃ pabbajjāya maraṇenapi te mayaṃ akāmakā vinā bhavissāma kiṃ pana mayaṃ taṃ jīvantaṃ @Footnote: ¹ Yu. sabbattha kassacīti dissati . ² Sī. kāmāni . ³ Yu. chasu ṭhānesu sukhe @ṭhitoti dissati. Anujānissāma agārasmā anagāriyaṃ pabbajjāyāti. [428] Atha kho raṭṭhapālo kulaputto ^1- na maṃ mātāpitaro anujānanti agārasmā anagāriyaṃ pabbajjāyāti tattheva anantarahitāya bhūmiyā nipajji idha ^2- vā me maraṇaṃ bhavissati pabbajjā vāti . atha ^3- kho raṭṭhapālo kulaputto ekampi bhattaṃ na bhuñji dvepi bhattāni na bhuñji tīṇipi bhattāni na bhuñji cattāripi bhattāni na bhuñji pañcapi bhattāni na bhuñji chapi bhattāni na bhuñji sattapi bhattāni na bhuñji. [429] Atha kho raṭṭhapālassa kulaputtassa mātāpitaro raṭṭhapālaṃ kulaputtaṃ etadavocuṃ tvaṃ khosi ^4- tāta raṭṭhapāla amhākaṃ ekaputtako piyo manāpo sukhedhito sukhaparihato na tvaṃ tāta raṭṭhapāla kiñci dukkhassa jānāsi uṭṭhehi tāta raṭṭhapāla bhuñja ca piva ca paricārehi ca bhuñjanto pivanto paricārento kāme paribhuñjanto puññāni karonto abhiramassu na taṃ mayaṃ anujānāma agārasmā anagāriyaṃ pabbajjāya maraṇenapi te mayaṃ akāmakā vinā bhavissāma kiṃ pana mayaṃ ^5- taṃ jīvantaṃ anujānissāma agārasmā anagāriyaṃ pabbajjāyāti . evaṃ vutte raṭṭhapālo kulaputto tuṇhī ahosi . dutiyampi kho raṭṭhapālassa kulaputtassa mātāpitaro @Footnote: ¹ Sī. Yu. ito paraṃ mātāpitūsu pabbajjaṃ alabhamāno tattheva anantarahitāya bhūmiyā @nipajjīti vacanaṃ dissati . ² Yu. idheva . ³ Yu. ito paraṃ atha kho ... bhuñjīti @vacanaṃ na dissati . ⁴ Yu. taṃ kho . ⁵ Yu. ayaṃ pāṭho natthi. Raṭṭhapālaṃ kulaputtaṃ etadavocuṃ .pe. dutiyampi kho raṭṭhapālo kulaputto tuṇhī ahosi . tatiyampi kho raṭṭhapālassa kulaputtassa mātāpitaro raṭṭhapālaṃ kulaputtaṃ etadavocuṃ tvaṃ khosi tāta raṭṭhapāla amhākaṃ ekaputtako piyo manāpo sukhedhito sukhaparihato na tvaṃ tāta raṭṭhapāla kiñci dukkhassa jānāsi uṭṭhehi tāta raṭṭhapāla bhuñja ca piva ca paricārehi ca bhuñjanto pivanto paricārento kāme paribhuñjanto puññāni karonto abhiramassu na taṃ mayaṃ anujānāma agārasmā anagāriyaṃ pabbajjāya maraṇenapi te mayaṃ akāmakā vinā bhavissāma kiṃ pana mayaṃ taṃ jīvantaṃ anujānissāma agārasmā anagāriyaṃ pabbajjāyāti . Tatiyampi kho raṭṭhapālo kulaputto tuṇhī ahosi. [430] Atha kho raṭṭhapālassa kulaputtassa sahāyakā ^[1]- yena raṭṭhapālo kulaputto tenupasaṅkamiṃsu upasaṅkamitvā raṭṭhapālaṃ kulaputtaṃ etadavocuṃ tvaṃ khosi samma raṭṭhapāla mātāpitūnaṃ ekaputtako piyo manāpo sukhedhito sukhaparihato ^2- na tvaṃ samma raṭṭhapāla kiñci ^3- dukkhassa jānāsi uṭṭhehi samma raṭṭhapāla bhuñja ca piva ca paricārehi ca bhuñjanto pivanto paricārento kāme paribhuñjanto puññāni karonto abhiramassu na taṃ mātāpitaro anujānanti agārasmā anagāriyaṃ pabbajjāya maraṇenapi te mātāpitaro akāmakā vinā bhavissanti kiṃ pana te taṃ jīvantaṃ anujānissanti @Footnote: ¹ Yu. raṭṭhapālassa kulaputtassa mātāpitūnaṃ paṭisutvā . ² Yu. sukhaparibbhato. @³ Yu. kassaci dukkhassa. Agārasmā anagāriyaṃ pabbajjāyāti . evaṃ vutte raṭṭhapālo kulaputto tuṇhī ahosi . dutiyampi kho .pe. tatiyampi kho raṭṭhapālassa kulaputtassa sahāyakā raṭṭhapālaṃ kulaputtaṃ etadavocuṃ tvaṃ khosi samma raṭṭhapāla mātāpitūnaṃ ekaputtako piyo manāpo sukhedhito sukhaparihato .pe. uṭṭhehi samma raṭṭhapāla bhuñja ca piva ca paricārehi ca bhuñjanto pivanto paricārento kāme paribhuñjanto puññāni karonto abhiramassu na taṃ mātāpitaro anujānanti agārasmā anagāriyaṃ pabbajjāya maraṇenapi te mātāpitaro akāmakā vinā bhavissanti kiṃ pana te taṃ jīvantaṃ anujānissanti agārasmā anagāriyaṃ pabbajjāyāti . tatiyampi kho raṭṭhapālo kulaputto tuṇhī ahosi. {430.1} Atha kho raṭṭhapālassa kulaputtassa sahāyakā yena raṭṭhapālassa kulaputtassa mātāpitaro tenupasaṅkamiṃsu upasaṅkamitvā raṭṭhapālassa kulaputtassa mātāpitaro etadavocuṃ ammatāta eso raṭṭhapālo kulaputto tattheva anantarahitāya bhūmiyā nipanno idha vā me maraṇaṃ bhavissati pabbajjā vāti sace tumhe raṭṭhapālaṃ kulaputtaṃ nānujānissatha agārasmā anagāriyaṃ pabbajjāya tattheva maraṇaṃ bhavissati ^1- sace pana tumhe raṭṭhapālaṃ kulaputtaṃ anujānissatha agārasmā anagāriyaṃ pabbajjāya pabbajitaṃpi naṃ dakkhissatha sace raṭṭhapālo kulaputto nābhiramissati agārasmā anagāriyaṃ pabbajjāya kā tassa aññā gati bhavissati @Footnote: ¹ Yu. āgamissati. Idheva paccāgamissati anujānātha raṭṭhapālaṃ kulaputtaṃ agārasmā anagāriyaṃ pabbajjāyāti. [431] Anujānāma tātā raṭṭhapālaṃ kulaputtaṃ agārasmā anagāriyaṃ pabbajjāya pabbajitena ca pana te mātāpitaro uddassetabbāti . atha kho raṭṭhapālassa kulaputtassa sahāyakā yena raṭṭhapālo kulaputto tenupasaṅkamiṃsu upasaṅkamitvā raṭṭhapālaṃ kulaputtaṃ etadavocuṃ ^[1]- anuññātosi mātāpitūhi agārasmā anagāriyaṃ pabbajjāya pabbajitena ca pana te mātāpitaro uddassetabbāti. [432] Atha kho raṭṭhapālo kulaputto uṭṭhahitvā balaṃ gāhetvā ^2- yena bhagavā tenupasaṅkami upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi . ekamantaṃ nisinno kho raṭṭhapālo kulaputto bhagavantaṃ etadavoca anuññātomhi ahaṃ bhante mātāpitūhi agārasmā anagāriyaṃ pabbajjāya pabbājetu maṃ bhagavāti . alattha kho raṭṭhapālo kulaputto bhagavato santike pabbajjaṃ alattha upasampadaṃ . Atha kho bhagavā acirūpasampanne āyasmante raṭṭhapāle aḍḍhamāsūpasampanne thullakoṭṭhite yathābhirantaṃ viharitvā yena sāvatthī tena cārikaṃ pakkāmi anupubbena cārikaṃ caramāno yena sāvatthī tadavasari. [433] Tatra sudaṃ bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme . atha kho āyasmā raṭṭhapālo eko vūpakaṭṭho appamatto ātāpī pahitatto viharanto nacirasseva @Footnote: ¹ Yu. etthantare tvaṃ kho samma raṭṭhapāla mātāpitunnaṃ ekaputtako piyo manāpo @sukhe ṭhito sukhaparibhato; na tvaṃ samma raṭṭhapāla kassaci dukkhassa jānāsi. uṭṭhehi @bhuñja ca piva ca paricārehi ca, bhuñjanto pivanto paricārento kāme paribhuñjanto @puññāni karonto abhiramassūti dissanti . ² Yu. gahetvā. Yassatthāya kulaputtā sammadeva agārasmā anagāriyaṃ pabbajanti tadanuttaraṃ brahmacariyapariyosānaṃ diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja vihāsi khīṇā jāti vusitaṃ brahmacariyaṃ kataṃ karaṇīyaṃ nāparaṃ itthattāyāti abbhaññāsi . aññataro kho panāyasmā raṭṭhapālo arahataṃ ahosi. [434] Atha kho āyasmā raṭṭhapālo yena bhagavā tenupasaṅkami upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi . ekamantaṃ nisinno kho āyasmā raṭṭhapālo bhagavantaṃ etadavoca icchāmahaṃ bhante mātāpitaro uddassetuṃ sace maṃ bhagavā anujānātīti . atha kho ^[1]- āyasmato raṭṭhapālassa cetasā ceto paricca ^2- manasākāsi yathā ^3- bhagavā aññāsi abhabbo kho raṭṭhapālo kulaputto sikkhaṃ paccakkhāya hīnāyāvattitunti . atha kho bhagavā āyasmantaṃ raṭṭhapālaṃ etadavoca yassidāni ^4- raṭṭhapāla kālaṃ maññasīti . atha kho āyasmā raṭṭhapālo uṭṭhāyāsanā bhagavantaṃ abhivādetvā padakkhiṇaṃ katvā senāsanaṃ saṃsāmetvā pattacīvaramādāya yena thullakoṭṭhitaṃ tena cārikaṃ pakkāmi anupubbena cārikaṃ caramāno yena thullakoṭṭhitaṃ tadavasari. [435] Tatra sudaṃ āyasmā raṭṭhapālo thullakoṭṭhite viharati rañño korabyassa migācīre . atha kho āyasmā raṭṭhapālo pubbaṇhasamayaṃ nivāsetvā pattacīvaramādāya thullakoṭṭhitaṃ piṇḍāya pāvisi . thullakoṭṭhite sapadānaṃ piṇḍāya caramāno yena sakapitu @Footnote: ¹ Yu. etthantare bhagavāti dissati . ² Yu. parivitakkaṃ . ³ Yu. yadā. @⁴ Yu. yassadāni tvaṃ. Nivesanaṃ tenupasaṅkami . tena kho pana samayena āyasmato raṭṭhapālassa pitā majjhimāya dvārasālāya ullikkhāpeti . Addasā kho āyasmato raṭṭhapālassa pitā āyasmantaṃ raṭṭhapālaṃ dūratova āgacchantaṃ disvāna etadavoca imehi muṇḍakehi samaṇakehi amhākaṃ ekaputtako piyo manāpo pabbājitoti . atha kho āyasmā raṭṭhapālo sakapitu nivesane neva dānaṃ alattha na paccakkhānaṃ aññadatthuṃ ^1- akkosameva alattha. [436] Tena kho pana samayena āyasmato raṭṭhapālassa ñātidāsī ābhidosikaṃ kummāsaṃ chaḍḍetukāmā hoti . atha kho āyasmā raṭṭhapālo taṃ ñātidāsiṃ etadavoca sace taṃ bhagini chaḍḍanīyadhammaṃ idha me patte ākīrāti . atha kho āyasmato raṭṭhapālassa ñātidāsī taṃ ābhidosikaṃ kummāsaṃ āyasmato raṭṭhapālassa patte ākīrantī hatthānañca pādānañca sarassa ca nimittaṃ aggahesi . atha kho āyasmato raṭṭhapālassa ñātidāsī yenāyasmato raṭṭhapālassa mātā tenupasaṅkami upasaṅkamitvā āyasmato raṭṭhapālassa mātaraṃ etadavoca yagghayye jāneyyāsi ayyaputto raṭṭhapālo anuppattoti . sace je saccaṃ bhaṇasi adāsiṃ ^2- taṃ karomīti ^3- . atha kho āyasmato raṭṭhapālassa mātā yenāyasmato raṭṭhapālassa pitā tenupasaṅkami upasaṅkamitvā @Footnote: ¹ Yu. aññadatthu . ² Sī. Yu. vadasi adāsī bhavasi. @³ Yu. taṃ karomīti natthi. bhavasīti iti dissati. Āyasmato raṭṭhapālassa pitaraṃ etadavoca yagghe gahapati jāneyyāsi raṭṭhapālo kira kulaputto anuppattoti. [437] Tena kho pana samayena āyasmā raṭṭhapālo taṃ ābhidosikaṃ kummāsaṃ ^1- aññataraṃ kuḍḍaṃ nissāya paribhuñjati . atha kho āyasmato raṭṭhapālassa pitā yenāyasmā raṭṭhapālo tenupasaṅkami upasaṅkamitvā āyasmantaṃ raṭṭhapālaṃ etadavoca atthi nāma tāta raṭṭhapāla ābhidosikaṃ kummāsaṃ paribhuñjissasi nanu tāta raṭṭhapāla sakaṃ gehaṃ gantabbanti . kuto no gahapati amhākaṃ gehaṃ agārasmā anagāriyaṃ pabbajitānaṃ anagārā ^2- mayaṃ gahapati agamamhā kho te gahapati gehaṃ tattha neva dānaṃ alatthamhā na paccakkhānaṃ aññadatthuṃ akkosameva alatthamhāti . ehi tāta raṭṭhapāla gharaṃ gamissāmāti . alaṃ gahapati kataṃ me ajja bhattakiccanti. Tenahi tāta raṭṭhapāla adhivāsehi svātanāya bhattanti . adhivāsesi kho āyasmā raṭṭhapālo tuṇhībhāvena. [438] Atha kho āyasmato raṭṭhapālassa pitā āyasmato raṭṭhapālassa adhivāsanaṃ viditvā yena sakaṃ nivesanaṃ tenupasaṅkami upasaṅkamitvā haritena gomayena paṭhaviyā upalimpetvā ^3- mahantaṃ @Footnote: ¹ Sī. pūtikummāsaṃ . ² Yu. anāgārā . ³ ito paraṃ Sī. Ma. Yu. mahantaṃ @hiraññasuvaṇṇassa puñjaṃ kārāpetvā te puñje kilañjehi paṭicchādetvā āyasmato @raṭṭhapālassa purāṇadutiyike āmantesīti vacanaṃ dissati. Yu. haritena gomayena @paṭhaviyā upalimpetvāti natthi. Hiraññasuvaṇṇassa puñjaṃ kārāpetvā dve puñje kārāpetvā ekaṃ hiraññassa ekaṃ suvaṇṇassa mahantā puñjā ahesuṃ . Orato ṭhito puriso pārato ṭhitaṃ purisaṃ na passati tathā pārato ṭhito orato ṭhitaṃ te puñje kilañjehi paṭicchādāpetvā majjhe āsanaṃ paññāpetvā tirokaraṇīyaṃ parikkhipitvā āyasmato raṭṭhapālassa purāṇadutiyike āmantesi etha tumhe vadhuke yena alaṅkārena alaṅkatā pubbe puttassa ^1- raṭṭhapālassa piyā hotha manāpā tena alaṅkārena alaṅkarothāti . atha kho āyasmato raṭṭhapālassa pitā tassā rattiyā accayena sake nivesane paṇītaṃ khādanīyaṃ bhojanīyaṃ paṭiyādāpetvā āyasmato raṭṭhapālassa kālaṃ ārocesi kālo tāta raṭṭhapāla niṭṭhitaṃ bhattanti. {438.1} Atha kho āyasmā raṭṭhapālo pubbaṇhasamayaṃ nivāsetvā pattacīvaramādāya yena sakapitu nivesanaṃ tenupasaṅkami upasaṅkamitvā paññatte āsane nisīdi . atha kho āyasmato raṭṭhapālassa pitā taṃ hiraññasuvaṇṇassa puñjaṃ vivarāpetvā āyasmantaṃ raṭṭhapālaṃ etadavoca idaṃ te tāta raṭṭhapāla mattikaṃ dhanaṃ aññaṃ pettikaṃ aññaṃ petāmahaṃ sakkā tāta raṭṭhapāla bhoge ca bhuñjituṃ puññāni ca kātuṃ ehi tvaṃ tāta raṭṭhapāla sikkhaṃ paccakkhāya hīnāyāvattitvā bhoge ca bhuñjassu puññāni ca karohīti . sace ^2- me tvaṃ gahapati vacanaṃ kareyyāsi imaṃ hiraññasuvaṇṇassa puñjaṃ sakaṭesu āropetvā @Footnote: ¹ Yu. raṭṭhapālassa kulaputtassa . ² Yu. sace kho. Nibbāhāpetvā majjhe gaṅgāya nadiyā sote osīdāpeyyāsi ^1- taṃ kissa hetu uppajjissanti hi te gahapati tatonidānaṃ sokaparidevadukkhadomanassupāyāsāti . atha kho āyasmato raṭṭhapālassa purāṇadutiyikā paccekaṃ pādesu gahetvā āyasmantaṃ raṭṭhapālaṃ etadavocuṃ kīdisā nāma tāta ayyaputta accharāyo yāsaṃ tvaṃ hetu brahmacariyaṃ carasīti . na kho mayaṃ bhagini accharānaṃ hetu brahmacariyaṃ carāmāti . bhaginivādena no ayyaputto raṭṭhapālo samudācaratīti tattheva mucchitā papatiṃsu . atha kho āyasmā raṭṭhapālo pitaraṃ etadavoca sace gahapati bhojanaṃ dātabbaṃ detha mā no viheṭhethāti . bhuñja tāta raṭṭhapāla niṭṭhitaṃ bhattanti . Atha kho āyasmato raṭṭhapālassa pitā āyasmantaṃ raṭṭhapālaṃ paṇītena khādanīyena bhojanīyena sahatthā santappesi sampavāresi. [439] Atha kho āyasmā raṭṭhapālo bhuttāvī onītapattapāṇī ṭhitakova imā gāthā abhāsi passa cittakataṃ bimbaṃ arukāyaṃ samussitaṃ āturaṃ bahusaṅkappaṃ yassa natthi dhuvaṃ ṭhiti passa cittakataṃ rūpaṃ maṇinā kuṇḍalena ca aṭṭhitacena ^2- onaddhaṃ saha vatthebhi sobhati alattakakatā pādā mukhaṃ cuṇṇakamakkhitaṃ @Footnote: ¹ Sī. Yu. opilāpeyyāsi . ² Yu. aṭṭhitañcena. Alaṃ bālassa mohāya no ca pāragavesino aṭṭhapādakatā kesā nettā añjanamakkhitā alaṃ bālassa mohāya no ca pāragavesino añjanīva navā cittā pūtikāyo alaṅkato alaṃ bālassa mohāya no ca pāragavesino odahi migavo pāsaṃ nāsadā vākaraṃ migo bhutvā nivāpaṃ gacchāmi kandante migabandhaketi. Atha kho āyasmā raṭṭhapālo ṭhitakova imā gāthā bhāsitvā yena rañño korabyassa migācīraṃ tenupasaṅkami upasaṅkamitvā aññatarasmiṃ rukkhamūle divāvihāraṃ nisīdi. [440] Atha kho rājā korabyo migavaṃ āmantesi sodhehi ^[1]- migava migācīraṃ uyyānabhūmiṃ gacchāma subhūmiṃ dassanāyāti . evaṃ devāti kho migavo rañño korabyassa paṭissutvā migācīraṃ sodhento addasa āyasmantaṃ raṭṭhapālaṃ aññatarasmiṃ rukkhamūle divāvihāraṃ nisinnaṃ disvāna yena rājā korabyo tenupasaṅkami upasaṅkamitvā rājānaṃ korabyaṃ etadavoca suddhaṃ kho te deva migācīraṃ atthi cettha raṭṭhapālo nāma kulaputto imasmiṃyeva thullakoṭṭhite aggakulikassa putto yassa tvaṃ abhiṇhaṃ kittayamāno ahosi so aññatarasmiṃ rukkhamūle divāvihāraṃ nisinnoti . tenahi samma migava alandānajja uyyānabhūmiyā tamevadāni mayaṃ bhavantaṃ raṭṭhapālaṃ payirupāsissāmāti . @Footnote: ¹ Yu. etthantare sammāti dissati. Atha kho rājā korabyo yaṃ tattha khādanīyaṃ bhojanīyaṃ patiyattaṃ taṃ sabbaṃ visajjethāti vatvā bhadrāni yānāni yojāpetvā bhadraṃ yānaṃ abhirūhitvā bhadrehi bhadrehi yānehi thullakoṭṭhitamhā niyyāsi mahaccarājānubhāvena āyasmantaṃ raṭṭhapālaṃ dassanāya . Yāvatikā yānassa bhūmi yānena gantvā yānā paccorohitvā pattikova ussaṭāya ussaṭāya parisāya yenāyasmā raṭṭhapālo tenupasaṅkami upasaṅkamitvā āyasmatā raṭṭhapālena saddhiṃ sammodi sammodanīyaṃ kathaṃ sārāṇīyaṃ vītisāretvā ekamantaṃ aṭṭhāsi . Ekamantaṃ ṭhito kho rājā korabyo āyasmantaṃ raṭṭhapālaṃ etadavoca idha bhavaṃ raṭṭhapālo kaṭṭhatthare ^1- nisīdatūti . alaṃ mahārāja nisīda tvaṃ nisinno ahaṃ sake āsaneti . nisīdi kho rājā korabyo paññatte āsane. [441] Nisajja kho rājā korabyo āyasmantaṃ raṭṭhapālaṃ etadavoca cattārīmāni bho raṭṭhapāla pārijuññāni yehi pārijuññehi samannāgatā idhekacce kesamassuṃ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaṃ pabbajanti katamāni cattāri jarāpārijuññaṃ byādhipārijuññaṃ bhogapārijuññaṃ ñātipārijuññaṃ. [442] Katamaṃ ^2- bho raṭṭhapāla jarāpārijuññaṃ . idha bho @Footnote: ¹ Sī. Yu. hatthatthare . ² Yu. katamañca. Raṭṭhapāla ekacco jiṇṇo hoti vuḍḍho mahallako addhagato vayoanuppatto . so iti paṭisañcikkhati ahaṃ khomhi etarahi jiṇṇo vuḍḍho mahallako addhagato vayoanuppatto na kho pana mayā sukaraṃ anadhigataṃ vā bhogaṃ ^1- adhigantuṃ adhigataṃ vā bhogaṃ ^2- phātiṃ kātuṃ yannūnāhaṃ kesamassuṃ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaṃ pabbajeyyanti . so tena jarāpārijuññena samannāgato kesamassuṃ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaṃ pabbajati idaṃ vuccati bho raṭṭhapāla jarāpārijuññaṃ . bhavaṃ kho pana raṭṭhapālo etarahi daharo yuvā susukāḷakeso bhadrena yobbanena samannāgato paṭhamena vayasā taṃ bhoto raṭṭhapālassa jarāpārijuññaṃ natthi . kiṃ bhavaṃ raṭṭhapālo ñatvā vā disvā vā sutvā vā agārasmā anagāriyaṃ pabbajito. [443] Katamañca pana ^3- bho raṭṭhapāla byādhipārijuññaṃ . Idha bho raṭṭhapāla ekacco ābādhiko hoti dukkhito bāḷhagilāno . So iti paṭisañcikkhati ahaṃ khomhi etarahi ābādhiko dukkhito bāḷhagilāno na kho pana mayā sukaraṃ anadhigataṃ vā bhogaṃ ^4- adhigantuṃ adhigataṃ vā bhogaṃ ^5- phātiṃ kātuṃ yannūnāhaṃ kesamassuṃ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaṃ pabbajeyyanti. @Footnote: ^1-4 Sī. Yu. anadhigatā vā bhogā . 2-5 Sī. Yu. adhigatā vā bhogā. @³ Yu. panasaddo natthi. So tena byādhipārijuññena samannāgato kesamassuṃ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaṃ pabbajati idaṃ vuccati bho raṭṭhapāla byādhipārijuññaṃ . bhavaṃ kho pana raṭṭhapālo etarahi appābādho appātaṅko samavepākiniyā gahaṇiyā samannāgato nātisītāya nāccuṇhāya taṃ bhoto raṭṭhapālassa byādhipārijuññaṃ natthi . kiṃ bhavaṃ raṭṭhapālo ñatvā vā disvā vā sutvā vā agārasmā anagāriyaṃ pabbajito. [444] Katamañca bho raṭṭhapāla bhogapārijuññaṃ . idha ^[1]- raṭṭhapāla ekacco aḍḍho hoti mahaddhano mahābhogo tassa te bhogā anupubbena parikkhayaṃ gacchanti . so iti paṭisañcikkhati ahaṃ kho pubbe aḍḍho ahosiṃ mahaddhano mahābhogo tassa me te bhogā anupubbena parikkhayaṃ gatā na kho pana mayā sukaraṃ anadhigate vā bhoge ^2- adhigantuṃ adhigate vā bhoge ^3- phātiṃ kātuṃ yannūnāhaṃ kesamassuṃ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaṃ pabbajeyyanti . so tena bhogapārijuññena samannāgato kesamassuṃ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaṃ pabbajati idaṃ vuccati bho raṭṭhapāla bhogapārijuññaṃ . bhavaṃ kho pana raṭṭhapālo imasmiṃyeva thullakoṭṭhite aggakulikassa putto taṃ bhoto raṭṭhapālassa bhogapārijuññaṃ natthi . kiṃ bhavaṃ raṭṭhapālo ñatvā vā disvā vā sutvā vā agārasmā anagāriyaṃ pabbajito @Footnote: ¹ Yu. bho . ² Yu. idha ceva aññattha ca anadhigatā vā bhogāti dissati. @³ Yu. adhigatā vā bhogā. [445] Katamañca bho raṭṭhapāla ñātipārijuññaṃ . idha bho raṭṭhapāla ekaccassa bahū honti mittāmaccā ñātisālohitā tassa te ñātakā anupubbena parikkhayaṃ gacchanti . so iti paṭisañcikkhati mamaṃ kho pubbe bahū ahesuṃ mittāmaccā ñātisālohitā tassa me te ^1- ñātakā anupubbena parikkhayaṃ gatā na kho pana mayā sukaraṃ anadhigate vā bhoge ^2- adhigantuṃ adhigate vā bhoge ^3- phātiṃ kātuṃ yannūnāhaṃ kesamassuṃ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaṃ pabbajeyyanti . so tena ñātipārijuññena samannāgato kesamassuṃ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaṃ pabbajati idaṃ vuccati bho raṭṭhapāla ñātipārijuññaṃ . bhoto kho pana raṭṭhapālassa imasmiṃyeva thullakoṭṭhite bahū mittāmaccā ñātisālohitā bhoto ^[4]- raṭṭhapālassa ñātipārijuññaṃ natthi . kiṃ bhavaṃ raṭṭhapālo ñatvā vā disvā vā sutvā vā agārasmā anagāriyaṃ pabbajito . Imāni kho ^[5]- raṭṭhapāla cattāri pārijuññāni yehi pārijuññehi samannāgatā idhekacce kesamassuṃ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaṃ pabbajanti . tāni bhoto raṭṭhapālassa natthi . kiṃ bhavaṃ raṭṭhapālo ñatvā vā disvā vā sutvā vā agārasmā anagāriyaṃ pabbajitoti. [446] Atthi kho mahārāja tena bhagavatā jānatā passatā @Footnote: ¹ Yu. ayaṃ pāṭho natthi . ² Yu. anadhigatā vā bhogā . ³ Yu. adhigatā vā bhogā. @⁴ Yu. etthantare tanti atthi . ⁵ Yu. etthantare bhoti atthi. Arahatā sammāsambuddhena cattāro dhammuddesā uddiṭṭhā yamahaṃ ñatvā ca disvā ca sutvā ca agārasmā anagāriyaṃ pabbajito . Katame cattāro . upanīyati loko addhuvoti kho mahārāja tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena paṭhamo dhammuddeso uddiṭṭho yamahaṃ ñatvā ca disvā ca sutvā ca agārasmā anagāriyaṃ pabbajito atāṇo loko anabhissaroti kho mahārāja tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena dutiyo dhammuddeso uddiṭṭho yamahaṃ ñatvā ca disvā ca sutvā ca agārasmā anagāriyaṃ pabbajito assako loko sabbaṃ pahāya gamanīyanti kho mahārāja tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena tatiyo dhammuddeso uddiṭṭho yamahaṃ ñatvā ca disvā ca sutvā ca agārasmā anagāriyaṃ pabbajito ūno loko atitto taṇhādāsoti kho mahārāja tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena catuttho dhammuddeso uddiṭṭho yamahaṃ ñatvā ca disvā ca sutvā ca agārasmā anagāriyaṃ pabbajito. {446.1} Ime kho mahārāja tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena cattāro dhammuddesā uddiṭṭhā yamahaṃ ^1- ñatvā ca disvā ca sutvā ca agārasmā anagāriyaṃ pabbajitoti. [447] Upanīyati loko addhuvoti bhavaṃ raṭṭhapālo āha @Footnote: ¹ Yu. ye ahaṃ. Imassa pana bho raṭṭhapāla bhāsitassa kathaṃ attho daṭṭhabboti . Taṃ kiṃ maññasi mahārāja ahosi tvaṃ vīsativassuddesikopi paṇṇavīsativassuddesikopi ^1- hatthismiṃpi katāvī assasmiṃpi katāvī rathasmiṃpi katāvī dhanusmiṃpi katāvī tharusmiṃpi katāvī ūrubalī bāhubalī alamatto saṅgāmāvacaroti . ahosimahaṃ bho raṭṭhapāla vīsativassuddesikopi paṇṇavīsativassuddesikopi ^2- hatthismiṃpi katāvī assasmiṃpi katāvī rathasmiṃpi katāvī dhanusmiṃpi katāvī tharusmiṃpi katāvī ūrubalī bāhubalī alamatto saṅgāmāvacaro appekadāhaṃ bho raṭṭhapāla iddhimā ^3- maññe na attano balena samasamaṃ samanupassāmīti . {447.1} Taṃ kiṃ maññasi mahārāja evameva tvaṃ etarahipi ^4- ūrubalī bāhubalī alamatto saṅgāmāvacaroti . no hidaṃ bho raṭṭhapāla etarahi jiṇṇo vuḍḍho mahallako addhagato vayoanuppatto asītiko me vayo ^5- vattati appekadāhaṃ bho raṭṭhapāla idha pādaṃ karissāmīti aññeneva pādaṃ karomīti . idaṃ kho taṃ mahārāja tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena sandhāya bhāsitaṃ upanīyati loko addhuvoti yamahaṃ ñatvā ca disvā ca sutvā ca agārasmā anagāriyaṃ pabbajitoti . acchariyaṃ bho raṭṭhapāla abbhūtaṃ bho raṭṭhapāla yāva subhāsitañcidaṃ tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena upanīyati loko addhuvoti upanīyati @Footnote: ^1-2 Yu. paṇṇu... . ³ Sī. Yu. iddhimāva maññeti dissati. @⁴ Yu. pisaddo natthi . ⁵ Yu. āsītiko vayo. meti natthi. Hi bho raṭṭhapāla loko addhuvo saṃvijjante kho bho raṭṭhapāla imasmiṃ rājakule hatthikāyāpi assakāyāpi rathakāyāpi pattikāyāpi ye amhākaṃ āpadāsu pariyodāya vattissanti. [448] Atāṇo ^1- loko anabhissaroti bhavaṃ raṭṭhapālo āha imassa pana bho raṭṭhapāla bhāsitassa kathaṃ attho daṭṭhabboti . Taṃ kiṃ maññasi mahārāja atthi te koci anusāyiko ābādhoti . Atthi me bho raṭṭhapāla anusāyiko ābādho ^2- appekadā maṃ bho raṭṭhapāla mittāmaccā ñātisālohitā parivāretvā ṭhitā honti idāni rājā korabyo kālaṃ karissati idāni rājā korabyo kālaṃ karissatīti. {448.1} Taṃ kiṃ maññasi mahārāja labhasi tvaṃ te mittāmacce ñātisālohite āyantu me bhonto mittāmaccā ñātisālohitā sabbeva santā imaṃ vedanaṃ saṃvibhajatha yathāhaṃ lahukatarikaṃ vedanaṃ vediyeyyanti udāhu tvaṃyeva ^[3]- vedanaṃ vediyasīti . nāhaṃ bho raṭṭhapāla labhāmi te mittāmacce ñātisālohite ^[4]- sabbeva santā imaṃ vedanaṃ saṃvibhajatha yathāhaṃ lahukatarikaṃ vedanaṃ vediyeyyanti atha kho ahameva taṃ vedanaṃ vediyāmīti . idaṃ kho taṃ mahārāja tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena sandhāya bhāsitaṃ atāṇo loko anabhissaroti yamahaṃ ñatvā ca disvā ca sutvā ca agārasmā anagāriyaṃ pabbajitoti . acchariyaṃ bho raṭṭhapāla abbhūtaṃ bho raṭṭhapāla yāva subhāsitañcidaṃ tena bhagavatā @Footnote: ¹ Yu. attāṇo . ² vātābādho . ³ Yu. etthantare tanti dissati. @⁴ Yu. etthantare āyantu me bhonto mittāmaccā ñātisālohitāti dissati. Jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena atāṇo loko anabhissaroti atāṇo hi bho raṭṭhapāla loko anabhissaro saṃvijjati kho bho raṭṭhapāla imasmiṃ rājakule pahutaṃ hirañña suvaṇṇaṃ bhūmigatañca vehāsagatañca ^1-. [449] Assako loko sabbaṃ pahāya gamanīyanti bhavaṃ raṭṭhapālo āha imassa pana bho raṭṭhapāla bhāsitassa kathaṃ attho daṭṭhabboti . Taṃ kiṃ maññasi mahārāja yathā tvaṃ etarahi pañcahi kāmaguṇehi samappito samaṅgībhūto paricāresi lacchasi tvaṃ paratthāpi evamevāhaṃ imeheva pañcahi kāmaguṇehi samappito samaṅgībhūto paricāremīti udāhu aññe imaṃ bhogaṃ paṭipajjissanti tvaṃ pana yathākammaṃ gamissasīti . yathāhaṃ bho raṭṭhapāla etarahi pañcahi kāmaguṇehi samappito samaṅgībhūto paricāremi nāhaṃ lacchāmi paratthāpi evamevāhaṃ imeheva pañcahi kāmaguṇehi samappito samaṅgībhūto paricāremīti atha kho aññe imaṃ bhogaṃ paṭipajjissanti ahaṃ pana yathākammaṃ gamissāmīti . idaṃ kho taṃ mahārāja tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena sandhāya bhāsitaṃ assako loko sabbaṃ pahāya gamanīyanti yamahaṃ ñatvā ca disvā ca sutvā ca agārasmā anagāriyaṃ pabbajitoti . acchariyaṃ bho raṭṭhapāla abbhūtaṃ bho raṭṭhapāla yāva subhāsitañcidaṃ tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena assako @Footnote: ¹ Yu. vehāsaṭṭhañca. Loko sabbaṃ pahāya gamanīyanti assako hi bho raṭṭhapāla loko sabbaṃ pahāya gamanīyaṃ. [450] Ūno loko atitto taṇhādāsoti bhavaṃ raṭṭhapālo āha imassa pana bho raṭṭhapāla bhāsitassa kathaṃ attho daṭṭhabboti . Taṃ kiṃ maññasi mahārāja phītaṃ kuruṃ ajjhāvasasīti . evaṃ bho raṭṭhapāla phītaṃ kuruṃ ajjhāvasāmīti . taṃ kiṃ maññasi mahārāja idha te puriso āgaccheyya puratthimāya disāya saddhāyiko paccayiko . so taṃ upasaṅkamitvā evaṃ vadeyya yagghe mahārāja jāneyyāsi ahaṃ āgacchāmi puratthimāya disāya tatthaddasaṃ mahantaṃ janapadaṃ iddhañceva phītañca bahujanaṃ ākiṇṇamanussaṃ bahu ^1- tattha hatthikāyā assakāyā rathakāyā pattikāyā bahu tattha dantājinaṃ bahu tattha hiraññasuvaṇṇaṃ akatañceva katañca bahu tattha itthīpariggaho sakkāva ^2- tāvattakena balatthena abhivijinituṃ abhivijina mahārājāti kinti naṃ kareyyāsīti . tampi mayaṃ bho raṭṭhapāla abhivijjiya ajjhāvaseyyāmāti . taṃ kiṃ maññasi mahārāja idha te puriso āgaccheyya pacchimāya disāya ... uttarāya disāya ... dakkhiṇāya disāya ... parasamuddato saddhāyiko paccayiko . so taṃ upasaṅkamitvā evaṃ vadeyya yagghe mahārāja jāneyyāsi ahaṃ āgacchāmi parasamuddato tatthaddasaṃ mahantaṃ janapadaṃ iddhañceva phītañca bahujanaṃ ākiṇṇamanussaṃ bahu tattha hatthikāyā assakāyā @Footnote: ¹ Yu. bahū . ² Yu. sakkā ca. Rathakāyā pattikāyā bahu tattha dantājinaṃ bahu tattha hiraññasuvaṇṇaṃ akatañceva katañca bahu tattha itthīpariggaho sakkāva tāvattakena balatthena abhivijinituṃ abhivijina mahārājāti kinti naṃ kareyyāsīti . Tampi mayaṃ bho raṭṭhapāla abhivijjiya ajjhāvaseyyāmāti . idaṃ kho taṃ mahārāja tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena sandhāya bhāsitaṃ ūno loko atitto taṇhādāsoti yamahaṃ ñatvā ca disvā ca sutvā ca agārasmā anagāriyaṃ pabbajitoti. Acchariyaṃ bho raṭṭhapāla abbhūtaṃ bho raṭṭhapāla yāva subhāsitañcidaṃ tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena ūno loko atitto taṇhādāsoti ūno hi bho raṭṭhapāla loko atitto taṇhādāsoti. [451] Idamavoca āyasmā raṭṭhapālo idaṃ vatvā athāparaṃ etadavoca passāmi loke sadhane manusse laddhāna vittaṃ na dadanti mohā luddhā dhanaṃ sannicayaṃ karonti bhiyyo ca kāme abhipatthayanti rājā pasayha ^1- paṭhaviṃ vijitvā sasāgarantaṃ mahimāvasanto oraṃ samuddassa atittarūpo @Footnote: ¹ Yu. pasayhā. Pāraṃ samuddassapi patthayetha rājā ca aññe ca bahū manussā avītataṇhā maraṇaṃ upenti ūnāva hutvāna jahanti dehaṃ haṃ kāmehi lokamhi nahatthi titti kandanti naṃ ñāti pakīriya kese aho vatāno amarāti cāhu vatthena naṃ pārutaṃ nīharitvā citaṃ samādāya tato ḍahanti so ḍayhati sūlehi tujjamāno ekena vatthena pahāya bhoge na miyyamānassa bhavanti tāṇā ñātī ca mittā atha vā sahāyā dāyādakā tassa dhanaṃ haranti satto pana gacchati yena kammaṃ na miyyamānaṃ dhanamanveti kiñci puttā ca dārā ca dhanañca raṭṭhaṃ na dīghamāyuṃ labhate dhanena na cāpi vittena jaraṃ vihanti appakañcidaṃ jīvitamāhu dhīrā Assassataṃ vippariṇāmadhammaṃ aḍḍhā daliddā ca phusanti phassaṃ bālo ca dhīro ca tatheva phuṭṭho bālo hi bālyā vadhitova seti dhīro ca na vedhati phassaphuṭṭho tasmā hi paññā ca dhanena seyyo yāya vosānaṃ idhādhigacchati abyositattā ^1- hi bhavābhavesu pāpāni kammāni karonti mohā upeti gabbhañca parañca lokaṃ saṃsāramāpajja paramparāya tassappapañño abhisaddahanto upeti gabbhañca parañca lokaṃ coro yathā sandhimukhe gahito sakammunā haññati pāpadhammo evaṃ pajā pecca paramhi loke sakammunā haññati pāpadhammā ^2- kāmā hi citrā madhurā manoramā virūparūpena mathenti cittaṃ ādīnavaṃ kāmaguṇesu disvā @Footnote: ¹ Yu. asositattā . ² Yu. pāpadhammo. Tasmāhaṃ pabbajitomhi rāja dumapphalāneva ^1- patanti māṇavā daharā ca vuḍḍhā ca sarīrabhedā etaṃ ^2- viditvā pabbajitomhi rāja apaṇṇakaṃ sāmaññameva seyyoti. Raṭṭhapālasuttaṃ niṭṭhitaṃ dutiyaṃ. ------- @Footnote: ¹ Yu. nīva . ² Yu. etaṃpi disvā. Maghadevasuttaṃ [452] Evamme sutaṃ ekaṃ samayaṃ bhagavā mithilāyaṃ viharati maghadevambavane ^1- . atha kho bhagavā aññatarasmiṃ padese sitaṃ pātvākāsi . atha kho āyasmato ānandassa etadahosi ko nu kho hetu ko paccayo bhagavato sitassa pātukammāya na akāraṇena tathāgatā sitaṃ pātukarontīti . atha kho āyasmā ānando ekaṃsaṃ cīvaraṃ katvā yena bhagavā tenañjalimpaṇāmetvā bhagavantaṃ etadavoca ko nu kho bhante hetu ko paccayo bhagavato sitassa pātukammāya na akāraṇena tathāgatā sitaṃ pātukarontīti. [453] Bhūtapubbaṃ ānanda imissāyeva mithilāyaṃ rājā ahosi maghadevo ^2- nāma dhammiko dhammarājā dhamme ṭhito mahārājā dhammaṃ carati brāhmaṇagahapatikesu negamesu ceva jānapadesu ca uposathañca upavasati cātuddasiṃ pañcadasiṃ aṭṭhamiṃ ca pakkhassa . atha kho ānanda rājā maghadevo bahūnaṃ vassānaṃ bahūnaṃ ^3- vassasatānaṃ bahūnaṃ vassasahassānaṃ accayena kappakaṃ āmantesi yadā me samma kappaka passeyyāsi sirasmiṃ palitāni ^4- jātāni atha me āroceyyāsīti . evaṃ devāti kho ānanda kappako rañño maghadevassa paccassosi . addasā kho ānanda kappako bahūnaṃ @Footnote: ¹ Sī. Yu. makhādevambavane . ² Sī. Yu. makhādevo. ³ Yu. bahunnaṃ. @⁴ Yu. sabbattha phalitānīti dissati. Vassānaṃ bahūnaṃ vassasatānaṃ bahūnaṃ vassasahassānaṃ accayena rañño maghadevassa sirasmiṃ palitāni jātāni disvāna rājānaṃ maghadevaṃ etadavoca pātubhūtā kho devassa devadūtā dissanti sirasmiṃ palitāni jātānīti . tenahi samma kappaka tāni palitāni sādhukaṃ saṇḍāsena uddharitvā mama añjalismiṃ patiṭṭhāpehīti . evaṃ devāti kho ānanda kappako rañño maghadevassa paṭissutvā tāni palitāni sādhukaṃ saṇḍāsena uddharitvā rañño maghadevassa añjalismiṃ patiṭṭhāpesi. {453.1} Atha kho ānanda rājā maghadevo kappakassa gāmavaraṃ datvā jeṭṭhaputtaṃ kumāraṃ āmantāpetvā etadavoca pātubhūtā kho me tāta kumāra devadūtā dissanti sirasmiṃ palitāni jātāni bhuttā kho pana me mānusakā kāmā samayo dibbe kāme pariyesituṃ ehi tvaṃ tāta kumāra imaṃ rajjaṃ paṭipajja ahaṃ pana kesamassuṃ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaṃ pabbajissāmi tenahi tāta kumāra yadā tvaṃ passeyyāsi sirasmiṃ palitāni jātāni atha kappakassa gāmavaraṃ datvā jeṭṭhaputtaṃ kumāraṃ sādhukaṃ rajje samanusāsitvā kesamassuṃ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaṃ pabbajeyyāsi yena me idaṃ kalyāṇaṃ vattaṃ nihitaṃ anuppavatteyyāsi mā kho me tvaṃ antimapuriso ahosi yasmiṃ kho tāta kumāra purisayuge vattamāne evarūpassa kalyāṇassa Vattassa samucchedo hoti so tesaṃ antimapuriso hoti . tantāhaṃ tāta kumāra evaṃ vadāmi yena me idaṃ kalyāṇaṃ vattaṃ nihitaṃ anuppavatteyyāsi mā kho me tvaṃ antimapuriso ahosīti. [454] Atha kho ānanda rājā maghadevo kappakassa gāmavaraṃ datvā jeṭṭhaputtaṃ kumāraṃ sādhukaṃ rajje samanusāsitvā imasmiṃyeva maghadevambavane kesamassuṃ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaṃ pabbaji . so mettāsahagatena cetasā ekaṃ disaṃ pharitvā vihāsi . tathā dutiyaṃ tathā tatiyaṃ tathā catutthaṃ . iti uddhamadho tiriyaṃ sabbadhi sabbatthatāya ^1- sabbāvantaṃ lokaṃ mettāsahagatena cetasā vipulena mahaggatena appamāṇena averena abyāpajjhena pharitvā vihāsi . karuṇāsahagatena cetasā .pe. muditāsahagatena cetasā .pe. upekkhāsahagatena cetasā ekaṃ disaṃ pharitvā vihāsi . tathā dutiyaṃ tathā tatiyaṃ tathā catutthaṃ. Iti uddhamadho tiriyaṃ sabbadhi sabbatthatāya sabbāvantaṃ lokaṃ upekkhāsahagatena cetasā vipulena mahaggatena appamāṇena averena abyāpajjhena pharitvā vihāsi . rājā kho panānanda maghadevo caturāsītivassasahassāni kumārakīḷikaṃ kīḷi caturāsītivassa- sahassāni uparajjaṃ ^2- kāresi caturāsītivassasahassāni rajjaṃ kāresi caturāsītivassasahassāni imasmiṃyeva maghadevambavane agārasmā anagāriyaṃ pabbajito brahmacariyaṃ cari . so cattāro brahmavihāre @Footnote: ¹ Yu. sabbattha sabbattatāyāti dissati . ² Yu. oparajjaṃ. Bhāvetvā kāyassa bhedā parammaraṇā brahmalokūpago ahosi. [455] Atha kho ānanda rañño maghadevassa putto bahūnaṃ vassānaṃ bahūnaṃ vassasatānaṃ bahūnaṃ vassasahassānaṃ accayena kappakaṃ āmantesi yadā me samma kappaka passeyyāsi sirasmiṃ palitāni jātāni atha me āroceyyāsīti . evaṃ devāti kho ānanda kappako rañño maghadevassa puttassa paccassosi . addasā kho ānanda kappako bahūnaṃ vassānaṃ bahūnaṃ vassasatānaṃ bahūnaṃ vassasahassānaṃ accayena rañño maghadevassa puttassa sirasmiṃ palitāni jātāni disvāna rañño maghadevassa puttaṃ etadavoca pātubhūtā kho devassa devadūtā dissanti sirasmiṃ palitāni jātānīti. Tenahi samma kappaka tāni palitāni sādhukaṃ saṇḍāsena uddharitvā mama añjalismiṃ patiṭṭhāpehīti . evaṃ devāti kho ānanda kappako rañño maghadevassa puttassa paṭissutvā tāni palitāni sādhukaṃ saṇḍāsena uddharitvā rañño maghadevassa puttassa añjalismiṃ patiṭṭhāpesi. {455.1} Atha kho ānanda rañño maghadevassa putto kappakassa gāmavaraṃ datvā jeṭṭhaputtaṃ kumāraṃ āmantāpetvā etadavoca pātubhūtā kho me tāta kumāra devadūtā dissanti sirasmiṃ palitāni jātāni bhuttā kho pana me mānusakā kāmā samayo dibbe kāme pariyesituṃ ehi tvaṃ tāta kumāra imaṃ rajjaṃ paṭipajja ahaṃ pana kesamassuṃ ohāretvā kāsāyāni Vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaṃ pabbajissāmi tenahi tāta kumāra yadā tvampi passeyyāsi sirasmiṃ palitāni jātāni atha kappakassa gāmavaraṃ datvā jeṭṭhaputtaṃ kumāraṃ sādhukaṃ rajje samanusāsitvā kesamassuṃ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaṃ pabbajeyyāsi yena me idaṃ kalyāṇaṃ vattaṃ nihitaṃ anuppavatteyyāsi mā kho me tvaṃ antimapuriso ahosi yasmiṃ kho tāta kumāra purisayuge vattamāne evarūpassa kalyāṇassa vattassa samucchedo hoti so tesaṃ antimapuriso hoti . tantāhaṃ tāta kumāra evaṃ vadāmi yena me idaṃ kalyāṇaṃ vattaṃ nihitaṃ anuppavatteyyāsi mā kho me tvaṃ antimapuriso ahosīti. [456] Atha kho ānanda rañño maghadevassa putto kappakassa gāmavaraṃ datvā jeṭṭhaputtaṃ kumāraṃ sādhukaṃ rajje samanusāsitvā imasmiṃyeva maghadevambavane kesamassuṃ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaṃ pabbaji . so mettāsahagatena cetasā ekaṃ disaṃ pharitvā vihāsi . tathā dutiyaṃ tathā tatiyaṃ tathā catutthaṃ . iti uddhamadho tiriyaṃ sabbadhi sabbatthatāya sabbāvantaṃ lokaṃ mettāsahagatena cetasā vipulena mahaggatena appamāṇena averena abyāpajjhena pharitvā vihāsi . karuṇāsahagatena cetasā .pe. muditāsahagatena cetasā .pe. upekkhāsahagatena cetasā Ekaṃ disaṃ pharitvā vihāsi . tathā dutiyaṃ tathā tatiyaṃ tathā catutthaṃ. Iti uddhamadho tiriyaṃ sabbadhi sabbatthatāya sabbāvantaṃ lokaṃ upekkhāsahagatena cetasā vipulena mahaggatena appamāṇena averena abyāpajjhena pharitvā vihāsi . rañño kho panānanda maghadevassa putto caturāsītivassasahassāni kumārakīḷikaṃ kīḷi caturāsītivassasahassāni uparajjaṃ kāresi caturāsītivassasahassāni rajjaṃ kāresi caturāsītivassasahassāni imasmiṃyeva maghadevambavane agārasmā anagāriyaṃ pabbajito brahmacariyaṃ cari . so cattāro brahmavihāre bhāvetvā kāyassa bhedā parammaraṇā brahmalokūpago ahosi. [457] Rañño kho panānanda maghadevassa puttapaputtakā tassa paraṃparā caturāsītisahassāni ^1- imasmiṃyeva maghadevambavane kesamassuṃ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaṃ pabbajiṃsu . te mettāsahagatena cetasā ekaṃ disaṃ pharitvā vihariṃsu . tathā dutiyaṃ tathā tatiyaṃ tathā catutthaṃ . iti uddhamadho tiriyaṃ sabbadhi sabbatthatāya sabbāvantaṃ lokaṃ mettāsahagatena cetasā vipulena mahaggatena appamāṇena averena abyāpajjhena pharitvā vihariṃsu . karuṇāsahagatena cetasā ... muditāsahagatena cetasā ... upekkhāsahagatena cetasā ekaṃ disaṃ pharitvā vihariṃsu. Tathā dutiyaṃ tathā tatiyaṃ tathā catutthaṃ . iti uddhamadho tiriyaṃ sabbadhi sabbatthatāya sabbāvantaṃ lokaṃ upekkhāsahagatena cetasā @Footnote: ¹ Yu. caturāsīti khattiyasahassāni. Vipulena mahaggatena appamāṇena averena abyāpajjhena pharitvā vihariṃsu . ^[1]- caturāsītivassasahassāni kumārakīḷikaṃ kīḷiṃsu caturāsītivassasahassāni uparajjaṃ kāresuṃ caturāsītivassasahassāni rajjaṃ kāresuṃ caturāsītivassasahassāni imasmiṃyeva maghadevambavane agārasmā anagāriyaṃ pabbajitā brahmacariyaṃ cariṃsu . te cattāro brahmavihāre bhāvetvā kāyassa bhedā parammaraṇā brahmalokūpagā ahesuṃ . Nimi tesaṃ rājā pacchimako ahosi dhammiko dhammarājā dhamme ṭhito mahārājā dhammaṃ carati brāhmaṇagahapatikesu negamesu ceva jānapadesu ca uposathañca upavasati cātuddasiṃ pañcadasiṃ aṭṭhamiṃ ca pakkhassa. [458] Bhūtapubbaṃ ānanda devānaṃ tāvatiṃsānaṃ sudhammāyaṃ sabhāyaṃ sannisinnānaṃ sannipatitānaṃ ayamantarākathā udapādi lābhā vata bho videhānaṃ suladdhaṃ vata bho videhānaṃ yesaṃ nimi rājā dhammiko dhammarājā dhamme ṭhito mahārājā dhammaṃ carati brāhmaṇagahapatikesu negamesu ceva jānapadesu ca uposathañca upavasati cātuddasiṃ pañcadasiṃ aṭṭhamiṃ ca pakkhassāti. [459] Atha kho ānanda sakko devānamindo deve tāvatiṃse āmantesi iccheyyātha no tumhe mārisā nimirājānaṃ daṭṭhunti icchāma mayaṃ mārisā nimirājānaṃ daṭṭhunti . tena kho panānanda samayena nimi rājā tadahuposathe paṇṇarase sīsanhāto uposathiko @Footnote: ¹ Yu. etthantare teti dissati. Upari pāsādavaragato nisinno hoti . atha kho ānanda sakko devānamindo seyyathāpi nāma balavā puriso sammiñjitaṃ vā bāhaṃ pasāreyya pasāritaṃ vā bāhaṃ sammiñjeyya evameva devesu tāvatiṃsesu antarahito nimissa rañño sammukhe pāturahosi. {459.1} Atha kho ānanda sakko devānamindo nimiṃ rājānaṃ etadavoca lābhā te mahārāja suladdhaṃ te mahārāja devā mahārāja tāvatiṃsā sudhammāyaṃ sabhāyaṃ kittayamānarūpā sannisinnā lābhā vata bho videhānaṃ suladdhaṃ vata bho videhānaṃ yesaṃ nimi rājā dhammiko dhammarājā dhamme ṭhito mahārājā dhammaṃ carati brāhmaṇagahapatikesu negamesu ceva jānapadesu ca uposathañca upavasati cātuddasiṃ pañcadasiṃ aṭṭhamiṃ ca pakkhassāti devā te mahārāja tāvatiṃsā dassanakāmā tassa te ahaṃ mahārāja sahassayuttaṃ ājaññarathaṃ pahiṇissāmi abhiruheyyāsi ^1- mahārāja dibbaṃ yānaṃ avikampamānoti . adhivāsesi kho ānanda nimi rājā tuṇhībhāvena . atha kho ānanda sakko devānamindo nimissa rañño adhivāsanaṃ viditvā seyyathāpi nāma balavā puriso sammiñjitaṃ vā bāhaṃ pasāreyya pasāritaṃ vā bāhaṃ sammiñjeyya evameva nimissa rañño sammukhe antarahito devesu tāvatiṃsesu pāturahosi. [460] Atha kho ānanda sakko devānamindo mātaliṃ saṅgāhakaṃ āmantesi ehi tvaṃ samma mātali sahassayuttaṃ ājaññarathaṃ @Footnote: ¹ Yu. abhirūheyyāsi. Yojetvā nimiṃ rājānaṃ upasaṅkamitvā evaṃ vadehi ayante mahārāja sahassayutto ājaññaratho sakkena devānamindena pesito abhirūheyyāsi mahārāja dibbaṃ yānaṃ avikampamānoti . evaṃ ^1- bhadantavāti kho ānanda mātali saṅgāhako sakkassa devānamindassa paṭissutvā sahassayuttaṃ ājaññarathaṃ yojetvā nimiṃ rājānaṃ upasaṅkamitvā etadavoca ayaṃ te mahārāja sahassayutto ājaññaratho sakkena devānamindena pesito abhirūha mahārāja dibbaṃ yānaṃ avikampamāno apica mahārāja katamena taṃ nemi yena vā pāpakammā pāpakānaṃ kammānaṃ vipākaṃ paṭisaṃvedenti yena vā kalyāṇakammā kalyāṇakammānaṃ vipākaṃ paṭisaṃvedentīti . ubhayeneva maṃ mātali nehīti . Saṃpavesi ^2- kho ānanda mātali saṅgāhako nimiṃ rājānaṃ sudhammāyaṃ sabhāyaṃ ^3-. {460.1} Addasā kho ānanda sakko devānamindo nimiṃ rājānaṃ dūratova āgacchantaṃ disvā nimiṃ rājānaṃ etadavoca ehi kho mahārāja svāgataṃ mahārāja devā te mahārāja tāvatiṃsā sudhammāyaṃ sabhāyaṃ kittayamānarūpā sannisinnā lābhā vata bho videhānaṃ suladdhaṃ vata bho videhānaṃ yesaṃ nimi rājā dhammiko dhammarājā dhamme ṭhito mahārājā dhammaṃ carati brāhmaṇagahapatikesu negamesu ceva jānapadesu ca uposathañca upavasati cātuddasiṃ pañcadasiṃ aṭṭhamiṃ ca pakkhassāti devā te mahārāja tāvatiṃsā @Footnote: ¹ Yu. evaṃ hotu bhaddantavāti . ² Sī. Yu. sampāpesi . ³ Sī. Yu. sudhammaṃ sabhaṃ. Dassanakāmā abhirama mahārāja devesu devānubhāvenāti . alaṃ mārisa tattheva maṃ mithilaṃ paṭinetu tathāhaṃ dhammaṃ carissāmi brāhmaṇagahapatikesu negamesu ceva jānapadesu ca uposathañca upavasissāmi cātuddasiṃ pañcadasiṃ aṭṭhamiṃ ca pakkhassāti . atha kho ānanda sakko devānamindo mātaliṃ saṅgāhakaṃ āmantesi ehi tvaṃ samma mātali sahassayuttaṃ ājaññarathaṃ yojetvā nimiṃ rājānaṃ tattheva mithilaṃ paṭinehīti . evaṃ bhadantavāti ^1- kho ānanda mātali saṅgāhako sakkassa devānamindassa paṭissutvā sahassayuttaṃ ājaññarathaṃ yojetvā nimiṃ rājānaṃ tattheva mithilaṃ paṭinesi. [461] Tatra sudaṃ ānanda mahārājā ^2- dhammaṃ carati brāhmaṇagahapatikesu negamesu ceva jānapadesu ca uposathañca upavasati cātuddasiṃ pañcadasiṃ aṭṭhamiṃ ca pakkhassāti ^3- . atha kho ānanda nimi rājā bahūnaṃ vassānaṃ bahūnaṃ vassasatānaṃ bahūnaṃ vassasahassānaṃ accayena kappakaṃ āmantesi yadā me samma kappaka passeyyāsi sirasmiṃ palitāni jātāni atha me āroceyyāsīti . Evaṃ devāti kho ānanda kappako nimissa rañño paccassosi . addasā kho ānanda kappako bahūnaṃ vassānaṃ bahūnaṃ vassasatānaṃ bahūnaṃ vassasahassānaṃ accayena nimissa rañño sirasmiṃ palitāni jātāni disvāna nimiṃ rājānaṃ etadavoca pātubhūtā kho devassa devadūtā dissanti sirasmiṃ palitāni jātānīti . tenahi samma kappaka tāni palitāni @Footnote: ¹ Yu. bhaddantavāti . ² Yu. nimirājā . ³ Yu. pakkhassa. Sādhukaṃ saṇḍāsena uddharitvā mama añjalismiṃ patiṭṭhāpehīti . evaṃ devāti kho ānanda kappako nimissa rañño paṭissutvā tāni palitāni sādhukaṃ saṇḍāsena uddharitvā nimissa rañño añjalismiṃ patiṭṭhāpesi. {461.1} Atha kho ānanda rājā ^1- kappakassa gāmavaraṃ datvā jeṭṭhaputtaṃ kumāraṃ āmantāpetvā etadavoca pātubhūtā kho me tāta kumāra devadūtā dissanti sirasmiṃ palitāni jātāni bhuttā kho pana me mānusakā kāmā samayo dibbe kāme pariyesituṃ ehi tvaṃ tāta kumāra imaṃ rajjaṃ paṭipajja ahaṃ pana kesamassuṃ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaṃ pabbajissāmi tenahi ^2- kumāra yadā tvampi passeyyāsi sirasmiṃ palitāni jātāni atha kappakassa gāmavaraṃ datvā jeṭṭhaputtaṃ kumāraṃ sādhukaṃ rajje samanusāsitvā kesamassuṃ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaṃ pabbajeyyāsi yena me idaṃ kalyāṇaṃ vattaṃ nihitaṃ anuppavatteyyāsi mā kho me tvaṃ antimapuriso ahosi yasmiṃ kho tāta kumāra purisayuge vattamāne evarūpassa kalyāṇassa vattassa samucchedo hoti so tesaṃ antimapuriso hoti . tantāhaṃ tāta kumāra evaṃ vadāmi yena me idaṃ kalyāṇaṃ vattaṃ nihitaṃ anuppavatteyyāsi mā kho me tvaṃ antimapuriso ahosīti. [462] Atha kho ānanda nimi rājā kappakassa gāmavaraṃ @Footnote: ¹ Yu. nimirājā . ² Yu. tāta kumāra. Datvā jeṭṭhaputtaṃ kumāraṃ sādhukaṃ rajje samanusāsitvā imasmiṃyeva maghadevambavane kesamassuṃ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaṃ pabbaji . so mettāsahagatena cetasā ekaṃ disaṃ pharitvā vihāsi . tathā dutiyaṃ tathā tatiyaṃ tathā catutthaṃ . iti uddhamadho tiriyaṃ sabbadhi sabbatthatāya sabbāvantaṃ lokaṃ mettāsahagatena cetasā vipulena mahaggatena appamāṇena averena abyāpajjhena pharitvā vihāsi . karuṇāsahagatena cetasā ... Muditāsahagatena cetasā ... upekkhāsahagatena cetasā ekaṃ disaṃ pharitvā vihāsi . tathā dutiyaṃ tathā tatiyaṃ tathā catutthaṃ . Iti uddhamadho tiriyaṃ sabbadhi sabbatthatāya sabbāvantaṃ lokaṃ upekkhāsahagatena cetasā vipulena mahaggatena appamāṇena averena abyāpajjhena pharitvā vihāsi . nimi kho panānanda rājā caturāsītivassasahassāni kumārakīḷikaṃ kīḷi caturāsītivassasahassāni uparajjaṃ kāresi caturāsītivassasahassāni rajjaṃ kāresi caturāsītivassasahassāni imasmiṃyeva maghadevambavane agārasmā anagāriyaṃ pabbajito brahmacariyaṃ cari . so cattāro brahmavihāre bhāvetvā kāyassa bhedā parammaraṇā brahmalokūpago ahosi. [463] Nimissa kho panānanda rañño kaḷārajanako nāma putto ahosi . so na agārasmā anagāriyaṃ pabbaji . so taṃ kalyāṇaṃ vattaṃ samucchindi. So tesaṃ antimapuriso ahosi. {463.1} Siyā kho pana te ānanda evamassa añño nūna tena samayena rājā maghadevo ahosi yena taṃ kalyāṇaṃ vattaṃ nihitanti. Na kho panetaṃ ānanda evaṃ daṭṭhabbaṃ . ahaṃ tena samayena rājā maghadevo ahosiṃ . ahaṃ taṃ kalyāṇaṃ vattaṃ nihiniṃ ^1- mayā taṃ kalyāṇaṃ vattaṃ nihitaṃ pacchimā janatā anuppavattesi . taṃ kho panānanda kalyāṇaṃ vattaṃ na nibbidāya na virāgāya na nirodhāya na upasamāya na abhiññāya na sambodhāya na nibbānāya saṃvattati yāvadeva brahmalokūpapattiyā . idaṃ kho panānanda etarahi mayā kalyāṇaṃ vattaṃ nihitaṃ ekantanibbidāya virāgāya nirodhāya upasamāya abhiññāya sambodhāya nibbānāya saṃvattati . katamañcānanda etarahi mayā kalyāṇaṃ vattaṃ nihitaṃ ekantanibbidāya virāgāya nirodhāya upasamāya abhiññāya sambodhāya nibbānāya saṃvattati. {463.2} Ayameva ariyo aṭṭhaṅgiko maggo seyyathīdaṃ sammādiṭṭhi sammāsaṅkappo sammāvācā sammākammanto sammāājīvo sammāvāyāmo sammāsati sammāsamādhi idaṃ kho ānanda etarahi mayā kalyāṇaṃ vattaṃ nihitaṃ ekantanibbidāya virāgāya nirodhāya upasamāya abhiññāya sambodhāya nibbānāya saṃvattati . taṃ vo ^2- ahaṃ ānanda evaṃ vadāmi yena me idaṃ kalyāṇaṃ vattaṃ nihitaṃ anuppavatteyyātha mā kho me tumhe antimapurisā ^3- ahuvattha yasmiṃ kho ānanda purisayuge vattamāne evarūpassa kalyāṇassa @Footnote: ¹ Yu. nihaniṃ. ² Yu. taṃ kho ahaṃ. ³ Yu. antimapuriso. Vattassa samucchedo hoti so tesaṃ antimapuriso hoti . taṃ vo ahaṃ ānanda evaṃ vadāmi yena me idaṃ kalyāṇaṃ vattaṃ nihitaṃ anuppavatteyyātha mā kho me tumhe antimapurisā ahuvatthāti. Idamavoca bhagavā attamano āyasmā ānando bhagavato bhāsitaṃ abhinandīti. Maghadevasuttaṃ niṭṭhitaṃ tatiyaṃ. -------- Madhurasuttaṃ [464] Evamme sutaṃ ekaṃ samayaṃ āyasmā mahākaccāno madhurāya viharati gundhāvane ^1- . Assosi kho rājā madhuro avantiputto samaṇo khalu bho kaccāno madhurāya viharati gundhāvane taṃ kho pana bhavantaṃ kaccānaṃ evaṃ kalyāṇo kittisaddo abbhuggato paṇḍito viyatto ^2- medhāvī bahussuto cittakathī kalyāṇapaṭibhāṇo vuḍḍho ceva arahā ca sādhu kho pana tathārūpānaṃ arahataṃ dassanaṃ hotīti . atha kho rājā madhuro avantiputto bhadrāni bhadrāni yānāni yojāpetvā bhadraṃ yānaṃ abhirūhitvā bhadrehi bhadrehi yānehi madhurāya niyyāsi mahaccarājānubhāvena āyasmantaṃ mahākaccānaṃ dassanāya yāvatikā yānassa bhūmi yānena gantvā yānā paccorohitvā pattikova yenāyasmā mahākaccāno tenupasaṅkami upasaṅkamitvā āyasmatā mahākaccānena saddhiṃ sammodi sammodanīyaṃ kathaṃ sārāṇīyaṃ vītisāretvā ekamantaṃ nisīdi . ekamantaṃ nisinno kho rājā madhuro avantiputto āyasmantaṃ mahākaccānaṃ etadavoca brāhmaṇā bho kaccāna evamāhaṃsu brāhmaṇāva seṭṭho vaṇṇo hīno añño vaṇṇo brāhmaṇāva sukko vaṇṇo kaṇho añño vaṇṇo brāhmaṇāva sujjhanti no abrāhmaṇā brāhmaṇāva brahmuno puttā orasā mukhato @Footnote: ¹ Yu. gundāvane . ² Yu. vayatto. Jātā brahmajā brahmanimmitā brahmadāyādāti idaṃ ^1- bhavaṃ kaccāno kimakkhāyīti ^2-. [465] Ghosoyeva kho eso mahārāja lokasmiṃ brāhmaṇāva seṭṭho vaṇṇo hīno añño vaṇṇo brāhmaṇāva sukko vaṇṇo kaṇho añño vaṇṇo brāhmaṇāva sujjhanti no abrāhmaṇā brāhmaṇāva brahmuno puttā orasā mukhato jātā brahmajā brahmanimmitā brahmadāyādāti imināpi ^3- kho etaṃ mahārāja pariyāyena veditabbaṃ yathā ghosoyeveso lokasmiṃ brāhmaṇāva seṭṭho vaṇṇo hīno añño vaṇṇo .pe. Brahmadāyādāti taṃ kiṃ maññasi mahārāja khattiyassa cepi ijjheyya dhanena vā dhaññena vā rajatena vā jātarūpena vā khattiyopissāssa pubbuṭṭhāyī pacchānipātī kiṃkārapaṭissāvī manāpacārī piyavādīti. {465.1} Brāhmaṇopissāssa ... Vessopissāssa ... Suddopissāssa pubbuṭṭhāyī pacchānipātī kiṃkārapaṭissāvī manāpacārī piyavādīti . Khattiyassa cepi bho kaccāna ijjheyya dhanena vā dhaññena vā rajatena vā jātarūpena vā khattiyopissāssa pubbuṭṭhāyī pacchānipātī kiṃkārapaṭissāvī manāpacārī piyavādī . brāhmaṇopissāssa ... Vessopissāssa ... suddopissāssa pubbuṭṭhāyī pacchānipātī kiṃkārapaṭissāvī manāpacārī piyavādīti. @Footnote: ¹ Sī. iti. Yu. idha . ² Sī. Yu. kimāhāti . ³ Sī. tadimināpetaṃ. Yu. @tadamināpetaṃ. [466] Taṃ kiṃ maññasi mahārāja brāhmaṇassa cepi ijjheyya dhanena vā dhaññena vā rajatena vā jātarūpena vā brāhmaṇopissāssa pubbuṭṭhāyī pacchānipātī kiṃkārapaṭissāvī manāpacārī piyavādī . Vessopissāssa ... suddopissāssa ... khattiyopissāssa pubbuṭṭhāyī pacchānipātī kiṃkārapaṭissāvī manāpacārī piyavādīti . Brāhmaṇassa cepi bho kaccāna ijjheyya dhanena vā dhaññena vā rajatena vā jātarūpena vā brāhmaṇopissāssa pubbuṭṭhāyī pacchānipātī kiṃkārapaṭissāvī manāpacārī piyavādī . Vessopissāssa ... Suddopissāssa ... khattiyopissāssa pubbuṭṭhāyī pacchānipātī kiṃkārapaṭissāvī manāpacārī piyavādīti. [467] Taṃ kiṃ maññasi mahārāja vessassa cepi ijjheyya dhanena vā dhaññena vā rajatena vā jātarūpena vā vessopissāssa pubbuṭṭhāyī pacchānipātī kiṃkārapaṭissāvī manāpacārī piyavādī . Suddopissāssa ... khattiyopissāssa ... brāhmaṇopissāssa pubbuṭṭhāyī pacchānipātī kiṃkārapaṭissāvī manāpacārī piyavādīti . Vessassa cepi bho kaccāna ijjheyya dhanena vā dhaññena vā rajatena vā jātarūpena vā vessopissāssa pubbuṭṭhāyī pacchānipātī kiṃkārapaṭissāvī manāpacārī piyavādī . suddopissāssa ... Khattiyopissāssa ... brāhmaṇopissāssa pubbuṭṭhāyī pacchānipātī kiṃkārapaṭissāvī manāpacārī piyavādīti. [468] Taṃ kiṃ maññasi mahārāja suddassa cepi ijjheyya dhanena vā dhaññena vā rajatena vā jātarūpena vā suddopissāssa pubbuṭṭhāyī pacchānipātī kiṃkārapaṭissāvī manāpacārī piyavādī . Khattiyopissāssa ... brāhmaṇopissāssa ... vessopissāssa pubbuṭṭhāyī pacchānipātī kiṃkārapaṭissāvī manāpacārī piyavādīti . Suddassa cepi bho kaccāna ijjheyya dhanena vā dhaññena vā rajatena vā jātarūpena vā suddopissāssa pubbuṭṭhāyī pacchānipātī kiṃkārapaṭissāvī manāpacārī piyavādī . khattiyopissāssa ... Brāhmaṇopissāssa ... vessopissāssa pubbuṭṭhāyī pacchānipātī kiṃkārapaṭissāvī manāpacārī piyavādīti. [469] Taṃ kiṃ maññasi mahārāja yadi evaṃ sante ime cattāro vaṇṇā samā ^1- honti no vā kathaṃ vā te ettha hotīti . addhā kho bho kaccāna evaṃ sante ime cattāro vaṇṇā samasamā honti nāhaṃ ^2- ettha kiñci nānākaraṇaṃ samanupassāmīti. [470] Imināpi kho etaṃ mahārāja pariyāyena veditabbaṃ yathā ghosoyeveso lokasmiṃ brāhmaṇāva seṭṭho vaṇṇo hīno añño vaṇṇo .pe. brahmadāyādāti taṃ kiṃ maññasi mahārāja idhāssa khattiyo pāṇātipātī adinnādāyī kāmesumicchācārī musāvādī pisuṇavāco pharusavāco samphappalāpī abhijjhālu byāpannacitto micchādiṭṭhī kāyassa bhedā parammaraṇā apāyaṃ @Footnote: ¹ Yu. samasamā . ² Yu. sabbattha na santīti dissati. Duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapajjeyya no vā kathaṃ vā te ettha hotīti . khattiyopi hi bho kaccāna pāṇātipātī adinnādāyī kāmesu micchācārī musāvādī pisuṇavāco pharusavāco samphappalāpī abhijjhālu byāpannacitto micchādiṭṭhī kāyassa bhedā parammaraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapajjeyya evaṃ me ettha hoti evañca pana me etaṃ arahataṃ sutanti. [471] Sādhu sādhu mahārāja sādhu kho te etaṃ mahārāja evaṃ hoti sādhu ca pana te etaṃ arahataṃ sutaṃ taṃ kiṃ maññasi mahārāja idhāssa brāhmaṇo ... idhāssa vesso ... idhāssa suddo pāṇātipātī adinnādāyī .pe. micchādiṭṭhī kāyassa bhedā parammaraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapajjeyya no vā kathaṃ vā te ettha hotīti . Suddopi hi bho kaccāna pāṇātipātī adinnādāyī .pe. micchādiṭṭhī kāyassa bhedā parammaraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapajjeyya evaṃ me ettha hoti evañca pana me etaṃ arahataṃ sutanti. [472] Sādhu sādhu mahārāja sādhu kho te etaṃ mahārāja evaṃ hoti sādhu ca pana te etaṃ arahataṃ sutaṃ taṃ kiṃ maññasi mahārāja yadi evaṃ sante ime cattāro vaṇṇā samasamā honti no vā kathaṃ vā te ettha hotīti . addhā kho kaccāna evaṃ sante ime cattāro vaṇṇā samasamā honti nāhaṃ Ettha kiñci nānākaraṇaṃ samanupassāmīti. [473] Imināpi kho etaṃ mahārāja pariyāyena veditabbaṃ yathā ghosoyeveso lokasmiṃ brāhmaṇāva seṭṭho vaṇṇo hīno añño vaṇṇo .pe. brahmadāyādāti taṃ kiṃ maññasi mahārāja idhāssa khattiyo pāṇātipātā paṭivirato adinnādānā paṭivirato kāmesumicchācārā paṭivirato musāvādā paṭivirato pisuṇāya vācāya paṭivirato pharusāya vācāya paṭivirato samphappalāpā paṭivirato anabhijjhālu abyāpannacitto sammādiṭṭhī kāyassa bhedā parammaraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapajjeyya no vā kathaṃ vā te ettha hotīti . khattiyopi hi bho kaccāna pāṇātipātā paṭivirato adinnādānā paṭivirato kāmesumicchācārā paṭivirato musāvādā paṭivirato pisuṇāya vācāya paṭivirato pharusāya vācāya paṭivirato samphappalāpā paṭivirato anabhijjhālu abyāpannacitto sammādiṭṭhī kāyassa bhedā parammaraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapajjeyya evaṃ me ettha hoti evañca pana me etaṃ arahataṃ sutanti. [474] Sādhu sādhu mahārāja sādhu kho te etaṃ mahārāja evaṃ hoti sādhu ca pana te etaṃ arahataṃ sutaṃ taṃ kiṃ maññasi mahārāja idhāssa brāhmaṇo ... idhāssa vesso ... idhāssa suddo pāṇātipātā paṭivirato .pe. sammādiṭṭhī kāyassa bhedā parammaraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapajjeyya no vā kathaṃ Vā te ettha hotīti . suddopi hi bho kaccāna pāṇātipātā paṭivirato adinnādānā paṭivirato .pe. sammādiṭṭhī kāyassa bhedā parammaraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapajjeyya evaṃ me ettha hoti. Evañca pana me etaṃ arahataṃ sutanti. [475] Sādhu sādhu mahārāja sādhu kho te etaṃ mahārāja evaṃ hoti sādhu ca pana te etaṃ arahataṃ sutaṃ taṃ kiṃ maññasi mahārāja yadi evaṃ sante ime cattāro vaṇṇā samasamā honti no vā kathaṃ vā te ettha hotīti . addhā kho bho kaccāna evaṃ sante ime cattāro vaṇṇā samasamā honti nāhaṃ ettha kiñci nānākaraṇaṃ samanupassāmīti. [476] Imināpi kho etaṃ mahārāja pariyāyena veditabbaṃ yathā ghosoyeveso lokasmiṃ brāhmaṇāva seṭṭho vaṇṇo .pe. Brahmadāyādāti taṃ kiṃ maññasi mahārāja idha khattiyo sandhiṃ vā chindeyya nillopaṃ vā hareyya ekāgārikaṃ vā kareyya paripanthe vā tiṭṭheyya paradāraṃ vā gaccheyya tañcete purisā gahetvā dasseyyuṃ ayaṃ te deva coro āguṃ cārī imassa yaṃ icchasi taṃ daṇḍaṃ paṇehīti kinti naṃ kareyyāsīti . ghāteyyāma vā bho kaccāna phāleyyāma ^1- vā pabbājeyyāma vā yathāpaccayaṃ vā kareyyāma taṃ kissa hetu yā @Footnote: ¹ Sī. Yu. jāpeyyāma. Hissa bho kaccāna pubbe khattiyoti samaññā sāssa antarahitā corotveva saṅkhaṃ gacchatīti. [477] Taṃ kiṃ maññasi mahārāja idha brāhmaṇo ... idha vesso ... idha suddo sandhiṃ vā chindeyya nillopaṃ vā hareyya ekāgārikaṃ vā kareyya paripanthe vā tiṭṭheyya paradāraṃ vā gaccheyya tañcete purisā gahetvā dasseyyuṃ ayaṃ te deva coro āguṃ cārī imassa yaṃ icchasi taṃ daṇḍaṃ paṇehīti kinti naṃ kareyyāsīti . ghāteyyāma vā bho kaccāna phāleyyāma vā pabbājeyyāma vā yathāpaccayaṃ vā kareyyāma taṃ kissa hetu yā hissa bho kaccāna pubbe suddoti samaññā sāssa antarahitā corotveva saṅkhaṃ gacchatīti. [478] Taṃ kiṃ maññasi mahārāja yadi evaṃ sante ime cattāro vaṇṇā samasamā honti no vā kathaṃ vā te ettha hotīti . addhā kho bho kaccāna evaṃ sante ime cattāro vaṇṇā samasamā honti nāhaṃ ettha kiñci nānākaraṇaṃ samanupassāmīti. [479] Imināpi kho etaṃ mahārāja pariyāyena veditabbaṃ yathā ghosoyeveso lokasmiṃ brāhmaṇāva seṭṭho vaṇṇo hīno añño vaṇṇo .pe. brahmadāyādāti taṃ kiṃ maññasi mahārāja idha khattiyo kesamassuṃ ohāretvā kāsāyāni vatthāni Acchādetvā agārasmā anagāriyaṃ pabbajito assavirato pāṇātipātā virato adinnādānā virato musāvādā ekabhattiko brahmacārī sīlavā kalyāṇadhammo kinti naṃ kareyyāsīti . Abhivādeyyāma vā bho kaccāna paccuṭṭheyyāma vā āsanena vā nimanteyyāma abhinimanteyyāma vā ^1- naṃ cīvarapiṇḍapātasenāsana- gilānapaccayabhesajjaparikkhārehi dhammikaṃ vā assa rakkhāvaraṇaguttiṃ saṃvidaheyyāma taṃ kissa hetu yā hissa bho kaccāna pubbe khattiyoti samaññā sāssa antarahitā samaṇotveva saṅkhaṃ gacchatīti. [480] Taṃ kiṃ maññasi mahārāja idha brāhmaṇo ... idha vesso ... idha suddo kesamassuṃ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaṃ pabbajito assa virato pāṇātipātā virato adinnādānā virato musāvādā ekabhattiko brahmacārī sīlavā kalyāṇadhammo kinti naṃ kareyyāsīti . Abhivādeyyāma vā bho kaccāna paccuṭṭheyyāma vā āsanena vā nimanteyyāma abhinimanteyyāma vā ^2- naṃ cīvarapiṇḍapātasenāsana- gilānapaccayabhesajjaparikkhārehi dhammikaṃ vā assa rakkhāvaraṇaguttiṃ saṃvidaheyyāma taṃ kissa hetu yā hissa bho kaccāna pubbe suddoti samaññā sāssa antarahitā samaṇotveva saṅkhaṃ gacchatīti. @Footnote: ^1-2 Yu. pi . [481] Taṃ kiṃ maññasi mahārāja yadi evaṃ sante ime cattāro vaṇṇā samasamā honti no vā kathaṃ vā te ettha hotīti. Addhā kho bho kaccāna evaṃ sante ime cattāro vaṇṇā samasamā honti nāhaṃ ettha kiñci nānākaraṇaṃ samanupassāmīti. [482] Iminā ^1- kho etaṃ mahārāja pariyāyena veditabbaṃ yathā ghosoyeveso lokasmiṃ brāhmaṇāva seṭṭho vaṇṇo hīno añño vaṇṇo brāhmaṇāva sukko vaṇṇo kaṇho añño vaṇṇo brāhmaṇāva sujjhanti no abrāhmaṇā brāhmaṇāva brahmuno puttā orasā mukhato jātā brahmajā brahmanimmitā brahmadāyādāti. [483] Evaṃ vutte rājā madhuro avantiputto āyasmantaṃ mahākaccānaṃ etadavoca abhikkantaṃ bho kaccāna abhikkantaṃ bho kaccāna seyyathāpi ^[2]- kaccāna nikkujjitaṃ vā ukkujjeyya paṭicchannaṃ vā vivareyya mūḷhassa vā maggaṃ ācikkheyya andhakāre vā telapajjotaṃ dhāreyya cakkhumanto rūpāni dakkhantīti evameva bhotā kaccānena anekapariyāyena dhammo pakāsito esāhaṃ bhavantaṃ kaccānaṃ saraṇaṃ gacchāmi dhammañca bhikkhusaṅghañca upāsakaṃ maṃ bhavaṃ kaccāno dhāretu ajjatagge pāṇupetaṃ saraṇaṅgatanti. [484] Mā kho maṃ tvaṃ mahārāja saraṇaṃ agamāsi tametaṃ @Footnote: ¹ Yu. imināpi . ² Yu. etthantare bhoti dissati. Tvaṃ bhagavantaṃ saraṇaṃ gaccha yamahaṃ saraṇaṃ gatoti . kahaṃ pana bho kaccāna etarahi so bhagavā viharati arahaṃ sammāsambuddhoti . Parinibbuto kho mahārāja etarahi so bhagavā arahaṃ sammāsambuddhoti. [485] Sace hi mayaṃ bho kaccāna suṇeyyāma taṃ bhagavantaṃ dasasu yojanesu dasapi mayaṃ yojanāni gaccheyyāma taṃ bhagavantaṃ dassanāya arahantaṃ sammāsambuddhaṃ sace hi mayaṃ bho kaccāna suṇeyyāma taṃ bhagavantaṃ vīsatiyā yojanesu ... tiṃsāya yojanesu ... Cattāḷīsāya yojanesu ... paññāsāya yojanesu paññāsampi mayaṃ yojanāni gaccheyyāma taṃ bhagavantaṃ dassanāya arahantaṃ sammāsambuddhaṃ yojanasate cepi mayaṃ bho kaccāna suṇeyyāma taṃ bhagavantaṃ yojanasataṃpi mayaṃ gaccheyyāma taṃ bhagavantaṃ dassanāya arahantaṃ sammāsambuddhaṃ yato ca kho bho kaccāna parinibbuto so bhagavā parinibbutaṃpi mayaṃ ^[1]- bhagavantaṃ saraṇaṃ gacchāma dhammañca bhikkhusaṅghañca upāsakaṃ maṃ bhavaṃ kaccāno dhāretu ajjatagge pāṇupetaṃ saraṇaṅgatanti. Madhurasuttaṃ niṭṭhitaṃ catutthaṃ. ----------- @Footnote: ¹ Yu. etthantare tanti dissati. Bodhirājakumārasuttaṃ [486] Evamme sutaṃ ekaṃ samayaṃ bhagavā bhaggesu viharati suṃsumāragire bhesakaḷāvane migadāye . tena kho pana samayena bodhissa rājakumārassa kokanudo ^1- nāma pāsādo acirakārito hoti anajjhāvuṭaṭho samaṇena vā brāhmaṇena vā kenaci vā manussabhūtena . atha kho bodhi rājakumāro sañjikāputtaṃ māṇavaṃ āmantesi ehi tvaṃ samma sañjikāputta yena bhagavā tenupasaṅkama upasaṅkamitvā mama vacanena bhagavato pāde sirasā vanda appābādhaṃ appātaṅkaṃ lahuṭṭhānaṃ balaṃ phāsuvihāraṃ puccha bodhi bhante rājakumāro bhagavato pāde sirasā vandati appābādhaṃ appātaṅkaṃ lahuṭṭhānaṃ balaṃ phāsuvihāraṃ pucchatīti evañca vadehi adhivāsetu kira bhante bhagavā bodhissa rājakumārassa svātanāya bhattaṃ saddhiṃ bhikkhusaṅghenāti . Evaṃ bhoti kho sañjikāputto māṇavo bodhissa rājakumārassa paṭissutvā yena bhagavā tenupasaṅkami upasaṅkamitvā bhagavatā saddhiṃ sommodi sammodanīyaṃ kathaṃ sārāṇīyaṃ vītisāretvā ekamantaṃ nisīdi. [487] Ekamantaṃ nisinno kho sañjikāputto māṇavo bhagavantaṃ etadavoca bodhi bho gotama rājakumāro bhoto gotamassa pāde @Footnote: ¹ Sī. Yu. kokanado. Sirasā vandati appābādhaṃ appātaṅkaṃ lahuṭṭhānaṃ balaṃ phāsuvihāraṃ pucchati evañca pana vadeti adhivāsetu kira bhavaṃ gotamo bodhissa rājakumārassa svātanāya bhattaṃ saddhiṃ bhikkhusaṅghenāti . Adhivāsesi bhagavā tuṇhībhāvena . atha kho sañjikāputto māṇavo bhagavato adhivāsanaṃ viditvā uṭṭhāyāsanā yena bodhi rājakumāro tenupasaṅkami upasaṅkamitvā bodhiṃ rājakumāraṃ etadavoca avocumhā kho mayaṃ bhoto vacanena taṃ bhavantaṃ gotamaṃ bodhi bho gotama rājakumāro bhoto gotamassa pāde sirasā vandati appābādhaṃ appātaṅkaṃ lahuṭṭhānaṃ balaṃ phāsuvihāraṃ pucchati evañca vadeti adhivāsetu kira bhavaṃ gotamo bodhissa rājakumārassa svātanāya bhattaṃ saddhiṃ bhikkhusaṅghenāti adhivutthañca pana samaṇena gotamenāti. {487.1} Atha kho bodhi rājakumāro tassā rattiyā accayena [1]- Nivesane paṇītaṃ khādanīyaṃ bhojanīyaṃ paṭiyādāpetvā kokanudañca pāsādaṃ odātehi dussehi santharāpetvā yāva pacchima- sopāṇakaḷevarā sañjikāputtaṃ māṇavaṃ āmantesi ehi tvaṃ samma sañjikāputta yena bhagavā tenupasaṅkama upasaṅkamitvā bhagavato kālaṃ ārocehi kālo bhante niṭṭhitaṃ bhattanti . evaṃ bhoti kho sañjikāputto māṇavo bodhissa rājakumārassa paṭissutvā yena bhagavā tenupasaṅkami upasaṅkamitvā bhagavato kālaṃ ārocesi kālo bho gotama niṭṭhitaṃ bhattanti. @Footnote: ¹ Yu. etthantare saketi dissati. [488] Atha kho bhagavā pubbaṇhasamayaṃ nivāsetvā pattacīvaramādāya yena bodhissa rājakumārassa nivesanaṃ tenupasaṅkami . tena kho pana samayena bodhi rājakumāro bahidvārakoṭṭhake ṭhito hoti bhagavantaṃ āgamayamāno . addasā kho bodhi rājakumāro bhagavantaṃ dūratova āgacchantaṃ disvāna paccuggantvā bhagavantaṃ abhivādetvā purakkhitvā yena kokanudo pāsādo tenupasaṅkami . atha kho bhagavā pacchimaṃ sopāṇakaḷevaraṃ nissāya aṭṭhāsi . atha kho bodhi rājakumāro bhagavantaṃ etadavoca abhirūhatu bhante bhagavā dussāni abhirūhatu sugato dussāni yaṃ mama assa dīgharattaṃ hitāya sukhāyāti . Evaṃ vutte bhagavā tuṇhī ahosi . dutiyampi kho bodhi rājakumāro bhagavantaṃ etadavoca abhirūhatu bhante bhagavā dussāni abhirūhatu sugato dussāni yaṃ mama assa dīgharattaṃ hitāya sukhāyāti . evaṃ vutte ^1- bhagavā tuṇhī ahosi . tatiyampi kho bodhi rājakumāro bhagavantaṃ etadavoca abhirūhatu bhante bhagavā dussāni abhirūhatu sugato dussāni yaṃ mama assa dīgharattaṃ hitāya sukhāyāti. {488.1} Atha kho bhagavā āyasmantaṃ ānandaṃ apalokesi. Atha kho āyasmā ānando bodhiṃ rājakumāraṃ etadavoca saṃharatu rājakumāra dussāni na bhagavā celapaṭikaṃ akkamissati pacchimaṃ janataṃ tathāgato apaloketīti . atha kho bodhi rājakumāro dussāni saṃharāpetvā upari kokanude ^[2]- āsanāni paññāpesi . atha kho bhagavā kokanudaṃ @Footnote: ¹ Yu. evaṃ vutteti natthi. dutiyampi khoti dissati. @² Yu. etthantare pāsādeti dissati. Pāsādaṃ abhirūhitvā paññatte āsane nisīdi saddhiṃ bhikkhusaṅghena . Atha kho bodhi rājakumāro buddhappamukhaṃ bhikkhusaṅghaṃ paṇītena khādanīyena bhojanīyena sahatthā santappesi sampavāresi . atha kho bodhi rājakumāro bhagavantaṃ bhuttāviṃ onītapattapāṇiṃ aññataraṃ nīcaṃ āsanaṃ gahetvā ekamantaṃ nisīdi . ekamantaṃ nisinno kho bodhi rājakumāro bhagavantaṃ etadavoca mayhaṃ kho bhante evaṃ hoti na kho sukhena sukhaṃ adhigantabbaṃ dukkhena kho sukhaṃ adhigantabbanti. [489] Mayhampi kho rājakumāra pubbeva sambodhā anabhisambuddhassa bodhisattasseva sato etadahosi na kho sukhena sukhaṃ adhigantabbaṃ dukkhena kho sukhaṃ adhigantabbanti . so kho ahaṃ rājakumāra aparena samayena daharova samāno susukāḷakeso bhadrena yobbanena samannāgato paṭhamena vayasā akāmakānaṃ mātāpitūnaṃ assumukhānaṃ rodantānaṃ kesamassuṃ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaṃ pabbajiṃ . so evaṃ pabbajito samāno kiṃkusalagavesī anuttaraṃ santivarapadaṃ pariyesamāno yena āḷāro kālāmo tenupasaṅkamiṃ upasaṅkamitvā āḷāraṃ kālāmaṃ etadavocaṃ icchāmahaṃ āvuso kālāma imasmiṃ dhammavinaye brahmacariyaṃ caritunti . evaṃ vutte rājakumāra āḷāro kālāmo maṃ etadavoca viharatāyasmā tādiso ayaṃ dhammo yattha viññū puriso nacirasseva sakaṃ ācariyakaṃ sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja vihareyyāti. So kho ahaṃ rājakumāra nacirasseva khippameva taṃ dhammaṃ pariyāpuṇiṃ . So kho ahaṃ rājakumāra tāvattakeneva oṭṭhapahatamattena lapitalāpanamattena ñāṇavādañca vadāmi theravādañca jānāmi passāmīti ca paṭijānāmi ahañceva añño ca . tassa mayhaṃ rājakumāra etadahosi na kho āḷāro kālāmo imaṃ dhammaṃ kevalaṃ saddhāmattakena sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharāmīti pavedeti ^1- addhā āḷāro kālāmo imaṃ dhammaṃ jānaṃ passaṃ viharatīti. {489.1} Atha khvāhaṃ rājakumāra yena āḷāro kālāmo tenupasaṅkamiṃ upasaṅkamitvā āḷāraṃ kālāmaṃ etadavocaṃ kittāvatā no āvuso kālāma imaṃ dhammaṃ sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja pavedesīti . evaṃ vutte rājakumāra āḷāro kālāmo ākiñcaññāyatanaṃ pavedesi . tassa mayhaṃ rājakumāra etadahosi na kho āḷārasseva kālāmassa atthi saddhā mayhaṃpatthi saddhā na kho āḷārasseva kālāmassa atthi viriyaṃ mayhaṃpatthi viriyaṃ na kho āḷārasseva kālāmassa atthi sati ... samādhi ... Paññā mayhaṃpatthi paññā yannūnāhaṃ yaṃ dhammaṃ āḷāro kālāmo sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharāmīti pavedeti tassa dhammassa sacchikiriyāya padaheyyanti . so kho ahaṃ rājakumāra nacirasseva khippameva taṃ dhammaṃ sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja vihāsiṃ. @Footnote: ¹ Sī. pavedesi. {489.2} Atha khvāhaṃ rājakumāra yena āḷāro kālāmo tenupasaṅkamiṃ upasaṅkamitvā āḷāraṃ kālāmaṃ etadavocaṃ ettāvatā no āvuso kālāma imaṃ dhammaṃ sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja pavedesīti . ettāvatā kho ahaṃ āvuso imaṃ dhammaṃ sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja pavedemīti . ahaṃpi kho āvuso ettāvatā imaṃ dhammaṃ sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharāmīti . lābhā no āvuso suladdhaṃ no āvuso ye mayaṃ āyasmantaṃ tādisaṃ sabrahmacāriṃ passāma iti yāhaṃ dhammaṃ sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja pavedemi taṃ tvaṃ dhammaṃ sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja vihāsi yaṃ tvaṃ dhammaṃ sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja vihāsi tamahaṃ dhammaṃ sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja pavedemi iti yāhaṃ dhammaṃ jānāmi taṃ tvaṃ dhammaṃ jānāsi yaṃ tvaṃ dhammaṃ jānāsi tamahaṃ dhammaṃ jānāmi iti yādiso ahaṃ tādiso tuvaṃ yādiso tuvaṃ tādiso ahaṃ. Ehidāni āvuso ubho vasantā imaṃ gaṇaṃ pariharāmāti. {489.3} Iti kho rājakumāra āḷāro kālāmo ācariyo me samāno antevāsiṃ maṃ samānaṃ attano samasamaṃ ṭhapesi uḷārāya ca maṃ pūjāya pūjesi . tassa mayhaṃ rājakumāra etadahosi nāyaṃ dhammo nibbidāya na virāgāya na nirodhāya na upasamāya na abhiññāya na sambodhāya na nibbānāya saṃvattati yāvadeva ākiñcaññāyatanūpapattiyāti . So kho ahaṃ rājakumāra taṃ dhammaṃ analaṅkaritvā tasmā dhammā nibbijja apakkamiṃ. [490] So kho ahaṃ rājakumāra kiṃkusalagavesī anuttaraṃ santivarapadaṃ pariyesamāno yena uddako rāmaputto tenupasaṅkamiṃ upasaṅkamitvā uddakaṃ rāmaputtaṃ etadavocaṃ icchāmahaṃ āvuso rāma imasmiṃ dhammavinaye brahmacariyaṃ caritunti . evaṃ vutte rājakumāra uddako rāmaputto maṃ etadavoca viharatāyasmā tādiso ayaṃ dhammo yattha viññū puriso nacirasseva sakaṃ ācariyakaṃ sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja vihareyyāti . so kho ahaṃ rājakumāra nacirasseva khippameva taṃ dhammaṃ pariyāpuṇiṃ . so kho ahaṃ rājakumāra tāvattakeneva oṭṭhapahatamattena lapitalāpanamattena ñāṇavādañca vadāmi theravādañca jānāmi passāmīti ca paṭijānāmi ahañceva añño ca . tassa mayhaṃ rājakumāra etadahosi na kho rāmo imaṃ dhammaṃ kevalaṃ saddhāmattakena sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharāmīti pavedeti addhā rāmo imaṃ dhammaṃ jānaṃ passaṃ viharatīti. {490.1} Atha khvāhaṃ rājakumāra yena uddako rāmaputto tenupasaṅkamiṃ upasaṅkamitvā uddakaṃ rāmaputtaṃ etadavocaṃ kittāvatā no āvuso rāma imaṃ dhammaṃ sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja pavedesīti . evaṃ vutte rājakumāra uddako rāmaputto nevasaññānāsaññāyatanaṃ pavedesi . Tassa mayhaṃ rājakumāra etadahosi na kho rāmasseva ahosi saddhā mayhaṃpatthi saddhā na kho rāmasseva ahosi viriyaṃ .pe. Sati ... samādhi ... paññā mayhaṃpatthi paññā yannūnāhaṃ yaṃ dhammaṃ rāmo sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharāmīti pavedesi tassa dhammassa sacchikiriyāya padaheyyanti . so kho ahaṃ rājakumāra nacirasseva khippameva taṃ dhammaṃ sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja vihāsiṃ. {490.2} Atha khvāhaṃ rājakumāra yena uddako rāmaputto tenupasaṅkamiṃ upasaṅkamitvā uddakaṃ rāmaputtaṃ etadavocaṃ ettāvatā no āvuso rāma imaṃ dhammaṃ sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja pavedesīti . ettāvatā kho ahaṃ āvuso imaṃ dhammaṃ sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja pavedemīti . ahaṃpi kho āvuso ettāvatā imaṃ dhammaṃ sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharāmīti . lābhā no āvuso suladdhaṃ no āvuso ye mayaṃ āyasmantaṃ tādisaṃ sabrahmacāriṃ passāma iti yaṃ dhammaṃ rāmo sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja pavedesi taṃ tvaṃ dhammaṃ sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja vihāsi yaṃ tvaṃ dhammaṃ sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja vihāsi taṃ dhammaṃ rāmo sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja pavedesi iti yaṃ dhammaṃ rāmo abhiññāsi taṃ tvaṃ dhammaṃ jānāsi yaṃ tvaṃ dhammaṃ jānāsi taṃ dhammaṃ rāmo abhiññāsi Iti yādiso rāmo ahosi tādiso tuvaṃ yādiso tuvaṃ tādiso rāmo ahosi ehidāni āvuso tuvaṃ imaṃ gaṇaṃ pariharāti . Iti kho rājakumāra uddako rāmaputto sabrahmacārī me samāno ācariyaṭṭhāneva ^1- maṃ ṭhapesi uḷārāya ca maṃ pūjāya pūjesi. Tassa mayhaṃ rājakumāra etadahosi nāyaṃ dhammo nibbidāya na virāgāya na nirodhāya na upasamāya na abhiññāya na sambodhāya na nibbānāya saṃvattati yāvadeva nevasaññānāsaññāyatanūpapattiyāti . so kho ahaṃ rājakumāra taṃ dhammaṃ analaṅkaritvā tasmā dhammā nibbijja apakkamiṃ. [491] So kho ahaṃ rājakumāra kiṃkusalagavesī anuttaraṃ santivarapadaṃ pariyesamāno magadhesu anupubbena cārikaṃ caramāno yena uruveḷā senānigamo tadavasariṃ . tatthaddasaṃ ramaṇīyaṃ bhūmibhāgaṃ pāsādikañca vanasaṇḍaṃ nadiñca sandantiṃ sītodakaṃ ^2- supatitthaṃ ramaṇīyaṃ samantā ca gocaragāmaṃ . tassa mayhaṃ rājakumāra etadahosi ramaṇīyo vata bhūmibhāgo pāsādiko ca vanasaṇḍo nadī ca sandati sītodakā supatitthā ramaṇīyā samantā ca gocaragāmo alaṃ vatidaṃ kulaputtassa padhānatthikassa padhānāyāti . so kho ahaṃ rājakumāra tattheva nisīdiṃ alamidaṃ padhānāyāti. [492] Apissu maṃ rājakumāra tisso upamā paṭibhaṃsu anacchariyā @Footnote: ¹ Sī. ca . ² Sī. Yu. setakaṃ. Pubbe assutapubbā . seyyathāpi rājakumāra allaṃ kaṭṭhaṃ sasnehaṃ ^1- udake nikkhittaṃ . atha puriso āgaccheyya uttarāraṇiṃ ādāya aggiṃ abhinibbattessāmi tejo pātukarissāmīti . taṃ kiṃ maññasi rājakumāra api nu so puriso amuṃ allaṃ kaṭṭhaṃ sasnehaṃ udake nikkhittaṃ uttarāraṇiṃ ādāya abhimatthanto aggiṃ abhinibbatteyya tejo pātukareyyāti . no hetaṃ bhante taṃ kissa hetu aduñhi bhante allaṃ kaṭṭhaṃ sasnehaṃ tañca pana udake nikkhittaṃ yāvadeva ca pana so puriso kilamathassa vighātassa bhāgī assāti. {492.1} Evameva kho rājakumāra ye hi keci samaṇā vā brāhmaṇā vā kāyena ceva kāmehi avūpakaṭṭhā viharanti yo ca nesaṃ kāmesu kāmacchando kāmasneho kāmamucchā kāmapipāsā kāmapariḷāho so ca ajjhattaṃ na supahīno hoti na supaṭippassaddho . opakkamikā cepi te bhonto samaṇabrāhmaṇā dukkhā tippā kaṭukā vedanā vediyanti abhabbāva te ñāṇāya dassanāya anuttarāya sambodhāya . No cepi te bhonto samaṇabrāhmaṇā opakkamikā dukkhā tippā kaṭukā vedanā vediyanti abhabbāva te ñāṇāya dassanāya anuttarāya sambodhāya . ayaṃ kho maṃ rājakumāra paṭhamā upamā paṭibhāsi anacchariyā pubbe assutapubbā. [493] Aparāpi kho maṃ rājakumāra dutiyā upamā paṭibhāsi @Footnote: ¹ Sī. sassinehaṃ. Anacchariyā pubbe assutapubbā . seyyathāpi rājakumāra allaṃ kaṭṭhaṃ sasnehaṃ ārakā udakā thale nikkhittaṃ . atha puriso āgaccheyya uttarāraṇiṃ ādāya aggiṃ abhinibbattessāmi tejo pātukarissāmīti . taṃ kiṃ maññasi rājakumāra api nu so puriso amuṃ allaṃ kaṭṭhaṃ sasnehaṃ ārakā udakā thale nikkhittaṃ uttarāraṇiṃ ādāya abhimatthanto aggiṃ abhinibbatteyya tejo pātukareyyāti . No hetaṃ bhante taṃ kissa hetu aduñhi bhante allaṃ kaṭṭhaṃ sasnehaṃ kiñcāpi ārakā udakā thale nikkhittaṃ yāvadeva ca pana so puriso kilamathassa vighātassa bhāgī assāti. {493.1} Evameva kho rājakumāra ye hi keci samaṇā vā brāhmaṇā vā kāyena ceva kāmehi vūpakaṭṭhā viharanti yo ca nesaṃ kāmesu kāmacchando kāmasneho kāmamucchā kāmapipāsā kāmapariḷāho so ca ajjhattaṃ na supahīno hoti na supaṭippassaddho . opakkamikā cepi te bhonto samaṇabrāhmaṇā dukkhā tippā kaṭukā vedanā vediyanti abhabbāva te ñāṇāya dassanāya anuttarāya sambodhāya . no cepi te bhonto samaṇabrāhmaṇā opakkamikā dukkhā tippā kaṭukā vedanā vediyanti abhabbāva te ñāṇāya dassanāya anuttarāya sambodhāya . ayaṃ kho maṃ rājakumāra dutiyā upamā paṭibhāsi anacchariyā pubbe assutapubbā. [494] Aparāpi kho maṃ rājakumāra tatiyā upamā paṭibhāsi Anacchariyā pubbe assutapubbā . seyyathāpi rājakumāra sukkhaṃ kaṭṭhaṃ koḷāpaṃ ārakā udakā thale nikkhittaṃ . atha puriso āgaccheyya uttarāraṇiṃ ādāya aggiṃ abhinibbattessāmi tejo pātukarissāmīti . taṃ kiṃ maññasi rājakumāra api nu so puriso amuṃ sukkhaṃ kaṭṭhaṃ koḷāpaṃ ārakā udakā thale nikkhittaṃ uttarāraṇiṃ ādāya abhimatthanto aggiṃ abhinibbatteyya tejo pātukareyyāti . Evaṃ bhante taṃ kissa hetu aduñhi bhante sukkhaṃ kaṭṭhaṃ koḷāpaṃ tañca pana ārakā udakā thale nikkhittanti. {494.1} Evameva kho rājakumāra ye hi keci samaṇā vā brāhmaṇā vā kāyena ceva kāmehi vūpakaṭṭhā viharanti yo ca nesaṃ kāmesu kāmacchando kāmasneho kāmamucchā kāmapipāsā kāmapariḷāho so ca ajjhattaṃ supahīno hoti supaṭippassaddho . opakkamikā cepi te bhonto samaṇabrāhmaṇā dukkhā tippā kaṭukā vedanā vediyanti bhabbāva te ñāṇāya dassanāya anuttarāya sambodhāya . no cepi te bhonto samaṇabrāhmaṇā opakkamikā dukkhā tippā kaṭukā vedanā vediyanti bhabbāva te ñāṇāya dassanāya anuttarāya sambodhāya . ayaṃ kho maṃ rājakumāra tatiyā upamā paṭibhāsi anacchariyā pubbe assutapubbā . imā kho maṃ rājakumāra tisso upamā paṭibhaṃsu ^1- anacchariyā pubbe assutapubbā. @Footnote: ¹ Sī. paṭibhāsuṃ. [495] Tassa mayhaṃ rājakumāra etadahosi yannūnāhaṃ dantebhi dantamādhāya jivhāya tāluṃ āhacca cetasā cittaṃ abhiniggaṇheyyaṃ abhinippīḷeyyaṃ abhisantāpeyyanti . so kho ahaṃ rājakumāra dantebhi dantamādhāya jivhāya tāluṃ āhacca cetasā cittaṃ abhiniggaṇhāmi abhinippīḷemi abhisantāpemi . tassa mayhaṃ rājakumāra dantebhi dantamādhāya jivhāya tāluṃ āhacca cetasā cittaṃ abhiniggaṇhato abhippīḷayato abhisantāpayato kacchehi sedā muccanti. {495.1} Seyyathāpi rājakumāra balavā puriso dubbalataraṃ purisaṃ sīse vā gahetvā khandhe vā gahetvā abhiniggaṇheyya abhinippīḷeyya abhisantāpeyya evameva kho me rājakumāra dantebhi dantamādhāya jivhāya tāluṃ āhacca cetasā cittaṃ abhiniggaṇhato abhinippīḷayato abhisantāpayato kacchehi sedā muccanti . āraddhaṃ kho pana me rājakumāra viriyaṃ hoti asallīnaṃ upaṭṭhitā sati appammuṭṭhā ^1- sāraddho ca pana me kāyo hoti appaṭippassaddho teneva dukkhappadhānena padhānābhitunnassa sato. [496] Tassa mayhaṃ rājakumāra etadahosi yannūnāhaṃ appānakaṃ jhānaṃ jhāyeyyanti . so kho ahaṃ rājakumāra mukhato ca nāsato ca assāsapassāse uparundhiṃ . tassa mayhaṃ rājakumāra mukhato ca nāsato ca assāsapassāsesu uparuddhesu kaṇṇasotehi @Footnote: ¹ Sī. Yu. asammuṭṭhā. Vātānaṃ nikkhantānaṃ adhimatto saddo hoti . seyyathāpi nāma kammāragaggariyā ^1- dhamamānāya adhimatto saddo hoti evameva kho me rājakumāra mukhato ca nāsato ca assāsapassāsesu uparuddhesu kaṇṇasotehi vātānaṃ nikkhantānaṃ adhimatto saddo hoti . āraddhaṃ kho pana me rājakumāra viriyaṃ hoti asallīnaṃ upaṭṭhitā sati appammuṭṭhā sāraddho ca pana me kāyo hoti appaṭippassaddho teneva dukkhappadhānena padhānābhitunnassa sato. [497] Tassa mayhaṃ rājakumāra etadahosi yannūnāhaṃ appānakaṃyeva jhānaṃ jhāyeyyanti . so kho ahaṃ rājakumāra mukhato ca nāsato ca kaṇṇasotato ca ^2- assāsapassāse uparundhiṃ . tassa mayhaṃ rājakumāra mukhato ca nāsato ca kaṇṇasotato ca assāsapassāsesu uparuddhesu adhimattā vātā muddhānaṃ ohananti . seyyathāpi rājakumāra balavā puriso tiṇhena sikharena muddhānaṃ abhimattheyya evameva kho me rājakumāra mukhato ca nāsato ca kaṇṇasotato ca assāsapassāsesu uparuddhesu adhimattā vātā muddhānaṃ ohananti . āraddhaṃ kho pana me rājakumāra viriyaṃ hoti asallīnaṃ upaṭṭhitā sati appammuṭṭhā sāraddho ca pana me kāyo hoti appaṭippassaddho teneva dukkhappadhānena padhānābhitunnassa sato. @Footnote: ¹ Sī. gaggāriyā . ² Sī. Yu. kaṇṇato cāti evaṃ sabbattha ñātabbaṃ. [498] Tassa mayhaṃ rājakumāra etadahosi yannūnāhaṃ appānakaṃyeva jhānaṃ jhāyeyyanti . so kho ahaṃ rājakumāra mukhato ca nāsato ca kaṇṇasotato ca assāsapassāse uparundhiṃ . tassa mayhaṃ rājakumāra mukhato ca nāsato ca kaṇṇasotato ca assāsapassāsesu uparuddhesu adhimattā sīse sīsavedanā honti . seyyathāpi rājakumāra balavā puriso daḷhena varattakkhandhena sīse sīsaveṭṭhanaṃ dadeyya evameva kho me rājakumāra mukhato ca nāsato ca kaṇṇasotato ca assasāsapassāsesu uparuddhesu adhimattā sīse sīsavedanā honti . āraddhaṃ kho pana me rājakumāra viriyaṃ hoti asallīnaṃ upaṭṭhitā sati appammuṭṭhā sāraddho ca pana me kāyo hoti appaṭippassaddho teneva dukkhappadhānena padhānābhitunnassa sato. [499] Tassa mayhaṃ rājakumāra etadahosi yannūnāhaṃ appānakaṃyeva jhānaṃ jhāyeyyanti . so kho ahaṃ rājakumāra mukhato ca nāsato ca kaṇṇasotato ca assāsapassāse uparundhiṃ . tassa mayhaṃ rājakumāra mukhato ca nāsato ca kaṇṇasotato ca assāsapassāsesu uparuddhesu adhimattā vātā kucchiṃ parikantanti . seyyathāpi rājakumāra dakkho goghātako vā goghātakantevāsī vā tiṇhena govikantanena kucchiṃ parikanteyya evameva kho rājakumāra mukhato ca nāsato ca kaṇṇasotato ca asasāsapassāsesu uparuddhesu Adhimattā vātā kucchiṃ parikantanti . āraddhaṃ kho pana me rājakumāra viriyaṃ hoti asallīnaṃ upaṭṭhitā sati appammuṭṭhā sāraddho ca pana me kāyo hoti appaṭippassaddho teneva dukkhappadhānena padhānābhitunnassa sato. [500] Tassa mayhaṃ rājakumāra etadahosi yannūnāhaṃ appānakaṃyeva jhānaṃ jhāyeyyanti . so kho ahaṃ rājakumāra mukhato ca nāsato ca kaṇṇasotato ca assāsapassāse uparundhiṃ . tassa mayhaṃ rājakumāra mukhato ca nāsato ca kaṇṇasotato ca assāsapassāsesu uparuddhesu adhimatto kāyasmiṃ ḍāho hoti . seyyathāpi rājakumāra dve balavanto purisā dubbalataraṃ purisaṃ nānābāhāsu gahetvā aṅgārakāsuyā santāpeyyuṃ saṃparitāpeyyuṃ evameva kho me rājakumāra mukhato ca nāsato ca kaṇṇasotato ca assāsapassāsesu uparuddhesu adhimatto kāyasmiṃ ḍāho hoti . āraddhaṃ kho pana me rājakumāra viriyaṃ hoti asallīnaṃ upaṭṭhitā sati appammuṭṭhā sāraddho ca pana me kāyo hoti appaṭippassaddho teneva dukkhappadhānena padhānābhitunnassa sato. [501] Apissu maṃ rājakumāra devatā disvā evamāhaṃsu kālakato samaṇo gotamoti . ekaccā devatā evamāhaṃsu na kālakato samaṇo gotamo apica kālaṃ karotīti . ekaccā devatā evamāhaṃsu na kālakato samaṇo gotamo napi kālaṃ Karoti arahaṃ samaṇo gotamo vihāro tveva so arahato evarūpo hotīti. [502] Tassa mayhaṃ rājakumāra etadahosi yannūnāhaṃ sabbaso āhārupacchedāya paṭipajjeyyanti . atha kho maṃ rājakumāra tā devatā upasaṅkamitvā etadavocuṃ mā kho tvaṃ mārisa sabbaso āhārupacchedāya paṭipajji . sace kho tvaṃ mārisa sabbaso āhārupacchedāya paṭipajjissasi tassa te mayaṃ dibbaṃ ojaṃ lomakūpehi ajjhoharissāma tāya tvaṃ yāpessasīti . tassa mayhaṃ rājakumāra etadahosi ahaṃ ceva kho pana sabbaso ajaddhukaṃ paṭijāneyyaṃ imā ca kho me devatā dibbaṃ ojaṃ lomakūpehi ajjhohareyyuṃ tāya cāhaṃ yāpeyyaṃ taṃ mama assa musāti . so kho ahaṃ rājakumāra tā devatā paccācikkhāmi alanti vadāmi. {502.1} Tassa mayhaṃ rājakumāra etadahosi yannūnāhaṃ thokaṃ thokaṃ āhāraṃ āhāreyyaṃ pasataṃ pasataṃ yadi vā muggayūsaṃ yadi vā kulatthayūsaṃ yadi vā kaḷāyayūsaṃ ^1- yadi vā hareṇukayūsanti. So kho ahaṃ rājakumāra thokaṃ thokaṃ āhāraṃ āhāresiṃ pasataṃ pasataṃ yadi vā muggayūsaṃ yadi vā kulatthayūsaṃ yadi vā kaḷāyayūsaṃ yadi vā hareṇukayūsanti . tassa mayhaṃ rājakumāra thokaṃ thokaṃ āhāraṃ āhārayato pasataṃ pasataṃ yadi vā muggayūsaṃ yadi vā @Footnote: ¹ Sī. kāḷayūsaṃ. Kulatthayūsaṃ yadi vā kaḷāyayūsaṃ yadi vā hareṇukayūsaṃ adhimattakasimānaṃ patto kāyo hoti. [503] Seyyathāpi nāma asītikapabbāni vā kālapabbāni vā evamevassu me aṅgapaccaṅgāni bhavanti tāyevappāhāratāya . Seyyathāpi nāma oṭṭhapadaṃ evamevassu me ānisadaṃ hoti tāyevappāhāratāya . seyyathāpi nāma vaṭṭanāvaḷī evamevassu me piṭṭhikaṇṭako uṇṇatāvaṇato hoti tāyevappāhāratāya . Seyyathāpi nāma jajjarasālāya ^1- gopāṇasiyo oluggaviluggā bhavanti evamevassu me phāsuḷiyo oluggaviluggā bhavanti tāyevappāhāratāya . seyyathāpi nāma gambhīre udapāne udakatārakā gambhīragatā okkhāyikā dissanti evamevassu me akkhikūpesu akkhitārakā gambhīragatā okkhāyikā dissanti tāyevappāhāratāya. {503.1} Seyyathāpi nāma tittikālāvu āmakacchinno vātātapena saṃphusito hoti sammilāto evamevassu me sīsacchavi saṃphusitā hoti sammilātā tāyevappāhāratāya . so kho ahaṃ rājakumāra udaracchaviṃ parimasissāmīti piṭṭhikaṇṭakaṃyeva pariggaṇhāmi piṭṭhikaṇṭakaṃ parimasissāmīti udaracchaviṃyeva pariggaṇhāmi . Yāvassu me rājakumāra udaracchavi piṭṭhikaṇṭakaṃ allīnā hoti tāyevappāhāratāya . so kho ahaṃ rājakumāra vaccaṃ vā muttaṃ vā karissāmīti tattheva avakujjo papatāmi tāyevappāhāratāya . so @Footnote: ¹ Yu. jarasālāya. Kho ahaṃ rājakumāra imameva kāyaṃ assāsento pāṇinā gattāni anumajjāmi . tassa mayhaṃ rājakumāra pāṇinā gattāni anumajjato pūtimūlāni lomāni kāyasmā papatanti tāyevappāhāratāya . Apissu maṃ rājakumāra manussā disvā evamāhaṃsu kāḷo samaṇo gotamoti . ekacce manussā evamāhaṃsu na kāḷo samaṇo gotamo sāmo samaṇo gotamoti . ekacce manussā evamāhaṃsu na kāḷo samaṇo gotamo nāpi sāmo maṅguracchavī samaṇo gotamoti. Yāvassu me rājakumāra tāya parisuddho chavivaṇṇo pariyodāto upahato hoti tāyevappāhāratāya. [504] Tassa mayhaṃ rājakumāra etadahosi ye kho keci atītamaddhānaṃ samaṇā vā brāhmaṇā vā opakkamikā dukkhā tippā kaṭukā vedanā vedayiṃsu etāvaparamaṃ nayito bhiyyo . Yepi hi keci anāgatamaddhānaṃ samaṇā vā brāhmaṇā vā opakkamikā dukkhā tippā kaṭukā vedanā vedayissanti etāvaparamaṃ nayito bhiyyo . yepi hi keci etarahi samaṇā vā brāhmaṇā vā opakkamikā dukkhā tippā kaṭukā vedanā vediyanti etāvaparamaṃ nayito bhiyyo . na kho panāhaṃ imāya kaṭukāya dukkarakārikāya adhigacchāmi uttariṃ manussadhammā alamariyañāṇadassanavisesaṃ siyā nu kho añño maggo bodhiyāti. [505] Tassa mayhaṃ rājakumāra etadahosi abhijānāmi kho Panāhaṃ pitu sakkassa kammante sītāyaṃ jambuchāyāyaṃ nisinno vivicceva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi savitakkaṃ savicāraṃ vivekajaṃ pītisukhaṃ paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharitā siyā nu kho eso maggo bodhiyāti . tassa mayhaṃ rājakumāra satānusārīviññāṇaṃ ahosi eseva maggo bodhiyāti . tassa mayhaṃ rājakumāra etadahosi kinnu kho ahaṃ tassa sukhassa bhāyāmi yantaṃ sukhaṃ aññatreva kāmehi aññatra akusalehi dhammehīti . tassa mayhaṃ rājakumāra etadahosi na kho ahaṃ tassa sukhassa bhāyāmi yantaṃ sukhaṃ aññatreva kāmehi aññatra akusalehi dhammehīti. {505.1} Tassa mayhaṃ rājakumāraṃ etadahosi na kho taṃ sukaraṃ sukhaṃ adhigantuṃ evaṃ adhimattakasimānaṃ pattakāyena yannūnāhaṃ oḷārikaṃ āhāraṃ āhāreyyaṃ odanaṃ kummāsanti . so kho ahaṃ rājakumāra oḷārikaṃ āhāraṃ āhāresiṃ odanaṃ kummāsaṃ . tena kho pana maṃ ^1- rājakumāra samayena pañcavaggiyā bhikkhū paccupaṭṭhitā honti yanno samaṇo gotamo dhammaṃ adhigamissati taṃ no ārocessatīti . yato kho ahaṃ rājakumāra oḷārikaṃ āhāraṃ āhāresiṃ odanaṃ kummāsaṃ atha me te pañcavaggiyā bhikkhū nibbijja pakkamiṃsu bāhulliko samaṇo gotamo padhānavibbhanto āvatto bāhullāyāti ^2-. {505.2} So kho ahaṃ rājakumāra oḷārikaṃ āhāraṃ @Footnote: ¹ Sī. me . ² Sī. bāhulyāya. Āhāretvā balaṃ gāhetvā vivicceva kāmehi .pe. paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja vihāsiṃ . vitakkavicārānaṃ vūpasamā .pe. dutiyaṃ jhānaṃ ... Tatiyaṃ jhānaṃ ... Catutthaṃ jhānaṃ upasampajja vihāsiṃ. [506] So evaṃ samāhite citte parisuddhe pariyodāte anaṅgaṇe vigatūpakkilese mudubhūte kammaniye ṭhite āneñjappatte pubbenivāsānussatiñāṇāya cittaṃ abhininnāmesiṃ . so anekavihitaṃ pubbenivāsaṃ anussarāmi seyyathīdaṃ ekampi jātiṃ dvepi jātiyo .pe. iti sākāraṃ sauddesaṃ anekavihitaṃ pubbenivāsaṃ anussarāmi . Ayaṃ kho me rājakumāra rattiyā paṭhame yāme paṭhamā vijjā adhigatā avijjā vihatā vijjā uppannā tamo vihato āloko uppanno yathātaṃ appamattassa ātāpino pahitattassa viharato. [507] So evaṃ samāhite citte parisuddhe pariyodāte anaṅgaṇe vigatūpakkilese mudubhūte kammaniye ṭhite āneñjappatte sattānaṃ cutūpapātañāṇāya cittaṃ abhininnāmesiṃ . so dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena satte passāmi cavamāne upapajjamāne hīne paṇīte suvaṇṇe dubbaṇṇe sugate duggate .pe. yathākammūpage satte pajānāmi . ayaṃ kho me rājakumāra rattiyā majjhime yāme dutiyā vijjā adhigatā avijjā vihatā vijjā uppannā tamo vihato āloko uppanno yathātaṃ appamattassa ātāpino pahitattassa viharato. [508] So evaṃ samāhite citte parisuddhe pariyodāte anaṅgaṇe vigatūpakkilese mudubhūte kammaniye ṭhite āneñjappatte āsavānaṃ khayañāṇāya cittaṃ abhininnāmesiṃ . so idaṃ dukkhanti yathābhūtaṃ abbhaññāsiṃ .pe. ayaṃ dukkhanirodhagāminī paṭipadāti yathābhūtaṃ abbhaññāsiṃ ime āsavāti yathābhūtaṃ abbhaññāsiṃ .pe. Ayaṃ āsavanirodhagāminī paṭipadāti yathābhūtaṃ abbhaññāsiṃ . tassa me evaṃ jānato evaṃ passato kāmāsavāpi cittaṃ vimuccittha bhavāsavāpi cittaṃ vimuccittha avijjāsavāpi cittaṃ vimuccittha vimuttasmiṃ vimuttamiti ñāṇaṃ ahosi khīṇā jāti vusitaṃ brahmacariyaṃ kataṃ karaṇīyaṃ nāparaṃ itthattāyāti abbhaññāsiṃ . ayaṃ kho me rājakumāra rattiyā pacchime yāme tatiyā vijjā adhigatā avijjā vihatā vijjā uppannā tamo vihato āloko uppanno yathātaṃ appamattassa ātāpino pahitattassa viharato. [509] Tassa mayhaṃ rājakumāra etadahosi adhigato kho me ayaṃ dhammo gambhīro duddaso duranubodho santo paṇīto atakkāvacaro nipuṇo paṇḍitavedanīyo . ālayarāmā kho panāyaṃ pajā ālayaratā ālayasammuditā . ālayarāmāya kho pana pajāya ālayaratāya ālayasammuditāya duddasaṃ idaṃ ṭhānaṃ yadidaṃ idappaccayatā paṭiccasamuppādo . idaṃpi kho ṭhānaṃ duddasaṃ yadidaṃ sabbasaṅkhārasamatho sabbūpadhipaṭinissaggo taṇhakkhayo virāgo nirodho Nibbānaṃ . ahañceva kho pana dhammaṃ deseyyaṃ pare ca me na ājāneyyuṃ so mamassa kilamatho sā mamassa vihesāti . apissu maṃ rājakumāra imā anacchariyā gāthā paṭibhaṃsu pubbe assutapubbā kicchena me adhigataṃ halandāni pakāsituṃ rāgadosaparetehi nāyaṃ dhammo susambudho paṭisotagāmiṃ nipuṇaṃ gambhīraṃ duddasaṃ aṇuṃ rāgarattā na dakkhanti ^1- tamokkhandhena āvutāti. Itiha me rājakumāra paṭisañcikkhato appossukkatāya cittaṃ namati no dhammadesanāya. [510] Atha kho rājakumāra brahmuno sahampatissa mama cetasā cetoparivitakkamaññāya etadahosi nassati vata bho loko vinassati vata bho loko yatra hi nāma tathāgatassa arahato sammāsambuddhassa appossukkatāya cittaṃ namati no dhammadesanāyāti . atha kho rājakumāra brahmā sahampati seyyathāpi nāma balavā puriso sammiñjitaṃ vā bāhaṃ pasāreyya pasāritaṃ vā bāhaṃ sammiñjeyya evameva brahmaloke antarahito mama purato pāturahosi . atha kho rājakumāra brahmā sahampati ekaṃsaṃ uttarāsaṅgaṃ karitvā yenāhaṃ tenañjaliṃ paṇāmetvā maṃ etadavoca desetu me bhante bhagavā dhammaṃ desetu sugato dhammaṃ santi sattā apparajakkhajātikā assavanatā dhammassa parihāyanti bhavissanti dhammassa aññātāroti . @Footnote: ¹ Yu. dakkhinti. Idamavoca rājakumāra brahmā sahampati idaṃ vatvā athāparaṃ etadavoca pāturahosi magadhesu pubbe dhammo asuddho samalehi cintito apāpuretaṃ amatassa dvāraṃ suṇantu dhammaṃ vimalenānubuddhaṃ sele yathā pabbatamuddhaniṭṭhito yathāpi passe janataṃ samantato tathūpamaṃ dhammamayaṃ sumedha pāsādamāruyha samantacakkhu sokāvakiṇṇaṃ janatamapetasoko avekkhassu jātijarābhibhūtaṃ uṭṭhehi vīra vijitasaṅgāma satthavāha anaṇa vicara loke desetu ^1- bhagavā dhammaṃ aññātāro bhavissantīti. [511] Atha khvāhaṃ rājakumāra brahmuno ca ajjhesanaṃ viditvā sattesu ca kāruññataṃ paṭicca buddhacakkhunā lokaṃ volokesiṃ . Addasaṃ kho ahaṃ rājakumāra buddhacakkhunā lokaṃ volokento satte apparajakkhe mahārajakkhe tikkhindriye mudindriye svākāre dvākāre @Footnote: ¹ Sī. Yu. desassūti dissati. Suviññāpaye duviññāpaye appekacce paralokavajjabhayadassāvino viharante . seyyathāpi nāma uppaliniyaṃ vā paduminiyaṃ vā puṇḍarīkiniyaṃ vā appekaccāni uppalāni vā padumāni vā puṇḍarīkāni vā udake jātāni udake saṃbaddhāni ^1- udakānuggatāni anto nimmuggapositāni appekaccāni uppalāni vā padumāni vā puṇḍarīkāni vā udake jātāni udake saṃbaddhāni samodakaṇṭhitāni appekaccāni uppalāni vā padumāni vā puṇḍarīkāni vā udake jātāni udake saṃbaddhāni udakā accuggamma tiṭṭhanti anupalittāni udakena evameva kho ahaṃ rājakumāra buddhacakkhunā lokaṃ volokento addasaṃ satte apparajakkhe mahārajakkhe tikkhindriye mudindriye svākāre dvākāre suviññāpaye duviññāpaye appekacce paralokavajjabhayadassāvino viharante . atha khvāhaṃ rājakumāra brahmānaṃ sahampatiṃ gāthāya paccabhāsiṃ apārutā tesaṃ amatassa dvārā ye sotavanto pamuñcantu saddhaṃ vihiṃsasaññī paguṇaṃ na bhāsiṃ dhammaṃ paṇītaṃ manujesu brahmeti. Atha kho rājakumāra brahmā sahampati katāvakāso khomhi bhagavatā dhammadesanāyāti maṃ abhivādetvā padakkhiṇaṃ katvā tatthevantaradhāyi. [512] Tassa mayhaṃ rājakumāra etadahosi kassa nu kho ahaṃ @Footnote: ¹ Yu. saṃvaddhāni. Paṭhamaṃ dhammaṃ deseyyaṃ ko imaṃ dhammaṃ khippameva ājānissatīti . Tassa mayhaṃ rājakumāra etadahosi ayaṃ kho āḷāro kālāmo paṇḍito viyatto medhāvī dīgharattaṃ apparajakkhajātiko yannūnāhaṃ āḷārassa kālāmassa paṭhamaṃ dhammaṃ deseyyaṃ so imaṃ dhammaṃ khippameva ājānissatīti . atha kho maṃ rājakumāra devatā upasaṅkamitvā etadavocuṃ sattāhaṃ kālakato bhante āḷāro kālāmoti . ñāṇañca pana me dassanaṃ udapādi sattāhaṃ kālakato āḷāro kālāmoti. {512.1} Tassa mayhaṃ rājakumāra etadahosi mahājāniyo kho āḷāro kālāmo sace hi so imaṃ dhammaṃ suṇeyya khippameva ājāneyyāti . tassa mayhaṃ rājakumāra etadahosi kassa nu kho ahaṃ paṭhamaṃ dhammaṃ deseyyaṃ ko imaṃ dhammaṃ khippameva ājānissatīti. Tassa mayhaṃ rājakumāra etadahosi ayaṃ kho uddako rāmaputto paṇḍito viyatto medhāvī dīgharattaṃ apparajakkhajātiko yannūnāhaṃ uddakassa rāmaputtassa paṭhamaṃ dhammaṃ deseyyaṃ so imaṃ dhammaṃ khippameva ājānissatīti. {512.2} Atha kho maṃ rājakumāra devatā upasaṅkamitvā etadavocuṃ abhidosakālakato bhante uddako rāmaputtoti . Ñāṇañca pana me dassanaṃ udapādi abhidosakālakato uddako rāmaputtoti . tassa mayhaṃ rājakumāra etadahosi mahājāniyo kho uddako rāmaputto sace hi so imaṃ dhammaṃ suṇeyya khippameva ājāneyyāti. {512.3} Tassa mayhaṃ rājakumāra etadahosi kassa nu kho ahaṃ paṭhamaṃ dhammaṃ deseyyaṃ ko imaṃ dhammaṃ khippameva ājānissatīti . tassa mayhaṃ rājakumāra etadahosi bahukārā kho me pañcavaggiyā bhikkhū ye maṃ padhānapahitattaṃ upaṭṭhahiṃsu yannūnāhaṃ pañcavaggiyānaṃ bhikkhūnaṃ paṭhamaṃ dhammaṃ deseyyanti . tassa mayhaṃ rājakumāra etadahosi kahaṃ nu kho etarahi pañcavaggiyā bhikkhū viharantīti . addasaṃ kho ahaṃ rājakumāra dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena pañcavaggiye bhikkhū bārāṇasiyaṃ viharante isipatane migadāye . Atha kho ahaṃ rājakumāra uruvelāyaṃ yathābhirantaṃ viharitvā yena bārāṇasī tena cārikaṃ apakkamiṃ ^1-. [513] Addasā kho maṃ rājakumāra upako ājīvako antarā ca gayaṃ antarā ca bodhiṃ addhānamaggaṃ paṭipannaṃ disvāna maṃ etadavoca vippasannāni kho te āvuso indriyāni parisuddho chavivaṇṇo pariyodāto kaṃsi tvaṃ āvuso uddissa pabbajito ko vā te satthā kassa ^2- vā dhammaṃ rocesīti . evaṃ vutte ahaṃ rājakumāra upakaṃ ājīvakaṃ gāthāhi ajjhabhāsiṃ sabbābhibhū sabbavidūhamasmi sabbesu dhammesu anūpalitto sabbañjaho taṇhakkhaye vimutto sayaṃ abhiññāya kamuddiseyyaṃ @Footnote: ¹ Yu. pakkāmiṃ . ² Yu. kassa vā tvaṃ. Na me ācariyo atthi sadiso me na vijjati sadevakasmi lokasmiṃ natthi me paṭipuggalo ahaṃ hi arahā loke ahaṃ satthā anuttaro ekomhi sammāsambuddho sītibhūtomhi ^1- nibbuto dhammacakkaṃ pavattetuṃ gacchāmi kāsinaṃ puraṃ andhabhūtasmi lokasmiṃ āhaññiṃ ^2- amatadundubhinti. Yathā kho tvaṃ āvuso paṭijānāsi arahāsi anantajinoti. Mādisā ve jinā honti ye pattā āsavakkhayaṃ jitā me pāpakā dhammā tasmāhaṃ upakā jinoti. Evaṃ vutte rājakumāra upako ājīvako huveyyāvusoti vatvā sīsaṃ ukkaṃsitvā ^3- jivhaṃ nillāḷetvā ^4- ummaggaṃ gahetvā pakkāmi. [514] Atha khvāhaṃ anupubbena cārikaṃ caramāno yena bārāṇasī isipatanaṃ migadāyo yena pañcavaggiyā bhikkhū tenupasaṅkamiṃ . Addasaṃsu kho maṃ rājakumāra pañcavaggiyā bhikkhū dūratova āgacchantaṃ disvāna aññamaññaṃ katikaṃ saṇṭhapesuṃ ayaṃ āvuso samaṇo gotamo āgacchati bāhulliko padhānavibbhanto āvatto bāhullāya so neva abhivādetabbo na paccuṭṭhātabbo nāssa pattacīvaraṃ paṭiggahetabbaṃ apica kho āsanaṃ ṭhapetabbaṃ sace ākaṅkhati ^5- nisīdissatīti . yathā yathā kho ahaṃ rājakumāra pañcavaggiye @Footnote: ¹ Yu. sītibhūtosmi . ² Yu. āhañchaṃ . ³ Sī. okappetvā. Yu. okampetvā. @⁴ padadvayaṃ sīhaḷapotthake natthi . ⁵ Yu. ākaṅkhissati. Bhikkhū upasaṅkamiṃ tathā tathā pañcavaggiyā bhikkhū nāsakkhiṃsu sakāya katikāya saṇṭhātuṃ appekacce maṃ paccuggantvā pattacīvaraṃ paṭiggahesuṃ appekacce āsanaṃ paññāpesuṃ appekacce pādodakaṃ upaṭṭhapesuṃ apica kho maṃ nāmena ca āvusovādena ca samudācaranti. {514.1} Evaṃ vutte ahaṃ rājakumāra pañcavaggiye bhikkhū etadavocaṃ mā bhikkhave tathāgataṃ nāmena ca āvusovādena ca samudācarittha arahaṃ bhikkhave tathāgato sammāsambuddho odahatha bhikkhave sotaṃ amatamadhigataṃ ahamanusāsāmi ahaṃ dhammaṃ desemi yathānusiṭṭhaṃ tathā paṭipajjamānā nacirasseva yassatthāya kulaputtā sammadeva agārasmā anagāriyaṃ pabbajanti tadanuttaraṃ brahmacariyapariyosānaṃ diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharissathāti . evaṃ vutte rājakumāra pañcavaggiyā bhikkhū maṃ etadavocuṃ tāyapi kho tvaṃ āvuso gotama iriyāya tāya paṭipadāya tāya dukkarakārikāya na ajjhagamā uttariṃ manussadhammā alamariyañāṇadassanavisesaṃ kiṃ pana tvaṃ etarahi bāhulliko padhānavibbhanto āvatto bāhullāya adhigamissasi uttariṃ manussadhammā alamariyañāṇadassanavisesanti . Evaṃ vutte ahaṃ rājakumāra pañcavaggiye bhikkhū etadavocaṃ na bhikkhave tathāgato bāhulliko padhānavibbhanto ^1- āvatto bāhullāya arahaṃ bhikkhave tathāgato sammāsambuddho odahatha bhikkhave sotaṃ amatamadhigataṃ ahamanusāsāmi ahaṃ dhammaṃ desemi yathānusiṭṭhaṃ tathā @Footnote: ¹ Yu. na padhānavibbhanto na āvatto bāhullāya. Paṭipajjamānā nacirasseva yassatthāya kulaputtā sammadeva agārasmā anagāriyaṃ pabbajanti tadanuttaraṃ brahmacariyapariyosānaṃ diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharissathāti. {514.2} Dutiyampi kho rājakumāra pañcavaggiyā bhikkhū maṃ etadavocuṃ tāyapi kho tvaṃ āvuso gotama iriyāya tāya paṭipadāya tāya dukkarakārikāya na ajjhagamā uttariṃ manussadhammā alamariyañāṇadassanavisesaṃ kiṃ pana tvaṃ etarahi bāhulliko padhānavibbhanto āvatto bāhullāya adhigamissasi uttariṃ manussadhammā alamariyañāṇadassanavisesanti. {514.3} Dutiyampi kho ahaṃ rājakumāra pañcavaggiye bhikkhū etadavocaṃ na bhikkhave tathāgato bāhulliko padhānavibbhanto āvatto bāhullāya arahaṃ bhikkhave tathāgato sammāsambuddho odahatha bhikkhave sotaṃ amatamadhigataṃ ahamanusāsāmi ahaṃ dhammaṃ desemi yathānusiṭṭhaṃ tathā paṭipajjamānā nacirasseva yassatthāya kulaputtā sammadeva agārasmā anagāriyaṃ pabbajanti tadanuttaraṃ brahmacariyapariyosānaṃ diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharissathāti. {514.4} Tatiyampi kho rājakumāra pañcavaggiyā bhikkhū maṃ etadavocuṃ tāyapi kho tvaṃ āvuso ^1- iriyāya tāya paṭipadāya tāya dukkarakārikāya na ajjhagamā uttariṃ manussadhammā alamariyañāṇadassanavisesaṃ kiṃ pana tvaṃ etarahi bāhulliko padhānavibbhanto āvatto bāhullāya adhigamissasi uttariṃ manussadhammā alamariyañāṇadassanavisesanti . evaṃ @Footnote: ¹ Yu. āvuso gotama. Vutte ahaṃ rājakumāra pañcavaggiye bhikkhū etadavocaṃ abhijānātha me no tumhe bhikkhave ito pubbe evarūpaṃ bhāsitametanti . No hetaṃ bhante . arahaṃ bhikkhave tathāgato sammāsambuddho odahatha bhikkhave sotaṃ amatamadhigataṃ ahamanusāsāmi ahaṃ dhammaṃ desemi yathānusiṭṭhaṃ tathā paṭipajjamānā nacirasseva yassatthāya kulaputtā sammadeva agārasmā anagāriyaṃ pabbajanti tadanuttaraṃ brahmacariyapariyosānaṃ diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharissathāti. {514.5} Asakkhiṃ kho ahaṃ rājakumāra pañcavaggiye bhikkhū saññāpetuṃ . dvepi sudaṃ rājakumāra bhikkhū ovadāmi . tayo bhikkhū piṇḍāya caranti . yaṃ tayo bhikkhū piṇḍāya caritvā āharanti tena chabbaggā yāpema . tayopi sudaṃ rājakumāra bhikkhū ovadāmi. ^[1]- Dve bhikkhū piṇḍāya caritvā āharanti tena chabbaggā ^2- yāpema. Atha kho rājakumāra pañcavaggiyā bhikkhū mayā evaṃ ovadiyamānā evaṃ anusāsiyamānā nacirasseva yassatthāya kulaputtā sammadeva agārasmā anagāriyaṃ pabbajanti tadanuttaraṃ brahmacariyapariyosānaṃ diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja vihariṃsūti. [515] Evaṃ vutte bodhi rājakumāro bhagavantaṃ etadavoca kīvacirena nu kho bhante bhikkhu tathāgataṃ vināyakaṃ labhamāno yassatthāya kulaputtā sammadeva agārasmā anagāriyaṃ pabbajanti tadanuttaraṃ @Footnote: ¹ Yu. etthantare dve bhikkhū piṇḍāya caranti, yanti dissanti. @² Yu. chabbaggo. Brahmacariyapariyosānaṃ diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja vihareyyāti . tenahi rājakumāra taṃyevettha paṭipucchissāmi yathā te khameyya tathā taṃ byākareyyāsi taṃ kiṃ maññasi rājakumāra kusalo tvaṃ hatthārūḷhe aṅkusagaṇhe ^1- sippeti . evaṃ bhante kusalo ahaṃ hatthārūḷhe ^2- aṅkusagaṇhe sippeti. [516] Taṃ kiṃ maññasi rājakumāra idha puriso āgaccheyya bodhi rājakumāro hatthārūḷhaṃ aṅkusagaṇhaṃ sippaṃ jānāti tassāhaṃ santike hatthārūḷhaṃ aṅkusagaṇhaṃ sippaṃ sikkhissāmīti . so cassa asaddho yāvattakaṃ saddhena pattabbaṃ taṃ na sampāpuṇeyya . so cassa bahvābādho ^3- yāvattakaṃ appābādhena pattabbaṃ taṃ na sampāpuṇeyya . so cassa saṭho māyāvī yāvattakaṃ ^4- asaṭhena amāyāvinā pattabbaṃ taṃ na sampāpuṇeyya . so cassa kusīto yāvattakaṃ āraddhaviriyena pattabbaṃ taṃ na sampāpuṇeyya . so cassa duppañño yāvattakaṃ paññavatā ^5- pattabbaṃ taṃ na sampāpuṇeyya . Taṃ kiṃ maññasi rājakumāra api nu so puriso tava santike hatthārūḷhaṃ aṅkusagaṇhaṃ sippaṃ sikkheyyāti . ekamekenāpi bhante aṅgena samannāgato so puriso na mama santike hatthārūḷhaṃ aṅkusagaṇhaṃ sippaṃ sikkheyya ko pana vādo pañcahaṅgehīti. [517] Taṃ kiṃ maññasi rājakumāra idha puriso āgaccheyya @Footnote: ¹ Yu. aṅkusagayhe . ² Yu. hatthārūyhe aṅkusagayhe . ³ Yu. bavahābādho. @⁴ Yu. sabbattha yāvatakanti dissati . ⁵ Yu. paññāvatā. Bodhi rājakumāro hatthārūḷhaṃ aṅkusagaṇhaṃ sippaṃ jānāti tassāhaṃ santike hatthārūḷhaṃ aṅkusagaṇhaṃ sippaṃ sikkhissāmīti . so cassa saddho yāvattakaṃ saddhena pattabbaṃ taṃ sampāpuṇeyya . so cassa appābādho yāvattakaṃ appābādhena pattabbaṃ taṃ sampāpuṇeyya . So cassa asaṭho amāyāvī yāvattakaṃ asaṭhena amāyāvinā pattabbaṃ taṃ sampāpuṇeyya . so cassa āraddhaviriyo yāvattakaṃ āraddhaviriyena pattabbaṃ taṃ sampāpuṇeyya . so cassa paññavā ^1- yāvattakaṃ paññavatā pattabbaṃ taṃ sampāpuṇeyya . taṃ kiṃ maññasi rājakumāra api nu so puriso tava santike hatthārūḷhaṃ aṅkusagaṇhaṃ sippaṃ sikkheyyāti . ekamekenapi bhante aṅgena samannāgato so puriso mama santike hatthārūḷhaṃ aṅkusagaṇhaṃ sippaṃ sikkheyya ko pana vādo pañcahaṅgehīti. [518] Evameva kho rājakumāra pañcimāni padhāniyaṅgāni . Katamāni pañca . idha rājakumāra bhikkhu saddho hoti saddahati tathāgatassa bodhiṃ itipi so bhagavā arahaṃ sammāsambuddho vijjācaraṇasampanno sugato lokavidū anuttaro purisadammasārathi satthā devamanussānaṃ buddho bhagavāti . appābādho hoti appātaṅko samavepākiniyā gahaṇiyā samannāgato nātisītāya nāccuṇhāya majjhimāya padhānakkhamāya . asaṭho hoti amāyāvī yathābhūtaṃ attānaṃ āvikattā ^2- satthari vā viññūsu vā sabrahmacārīsu. @Footnote: ¹ Yu. paññāvā . ² Yu. āvikatvā. Āraddhaviriyo hoti ^1- akusalānaṃ dhammānaṃ pahānāya kusalānaṃ dhammānaṃ upasampadāya thāmavā daḷhaparakkamo anikkhittadhuro kusalesu dhammesu . paññavā hoti udayatthagāminiyā paññāya samannāgato ariyāya nibbedhikāya sammādukkhakkhayagāminiyā . imāni kho rājakumāra pañca padhāniyaṅgāni. {518.1} Imehi ^[2]- rājakumāra pañcahi padhāniyaṅgehi samannāgato bhikkhu tathāgataṃ vināyakaṃ labhamāno yassatthāya kulaputtā sammadeva agārasmā anagāriyaṃ pabbajanti tadanuttaraṃ brahmacariyapariyosānaṃ diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja vihareyya satta vassāni . tiṭṭhantu rājakumāra satta vassāni . imehi pañcahi padhāniyaṅgehi samannāgato bhikkhu tathāgataṃ vināyakaṃ labhamāno yassatthāya kulaputtā sammadeva agārasmā anagāriyaṃ pabbajanti tadanuttaraṃ brahmacariyapariyosānaṃ diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja vihareyya cha vassāni ... Pañca vassāni ... Cattāri vassāni ... Tīṇi vassāni ... Dve vassāni ... ekaṃ vassaṃ . tiṭṭhatu rājakumāra ekaṃ vassaṃ. Imehi pañcahi padhāniyaṅgehi samannāgato bhikkhu tathāgataṃ vināyakaṃ labhamāno yassatthāya kulaputtā sammadeva agārasmā anagāriyaṃ pabbajanti tadanuttaraṃ brahmacariyapariyosānaṃ diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja vihareyya satta māsāni . Tiṭṭhantu rājakumāra satta māsāni . imehi pañcahi padhāniyaṅgehi @Footnote: ¹ Yu. viharati. ² Yu. etthantare khoti saddo dissati. Samannāgato bhikkhu tathāgataṃ vināyakaṃ labhamāno yasasatthāya kulaputtā sammadeva agārasmā anagāriyaṃ pabbajanti tadanuttaraṃ brahmacariyapariyosānaṃ diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja vihareyya cha māsāni ... pañca māsāni ... cattāri māsāni ... Tīṇi māsāni ... Dve māsāni ... Māsaṃ ^1- ... Aḍḍhamāsaṃ. Tiṭṭhatu rājakumāra aḍḍhamāso. {518.2} Imehi pañcahi padhāniyaṅgehi samannāgato bhikkhu tathāgataṃ vināyakaṃ labhamāno yassatthāya kulaputtā sammadeva agārasmā anagāriyaṃ pabbajanti tadanuttaraṃ brahmacariyapariyosānaṃ diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja vihareyya satta rattindivāni . tiṭṭhanti rājakumāra satta rattindivāni . Imehi pañcahi padhāniyaṅgehi samannāgato bhikkhu tathāgataṃ vināyakaṃ labhamāno yassatthāya kulaputtā sammadeva agārasmā anagāriyaṃ pabbajanti tadanuttaraṃ brahmacariyapariyosānaṃ diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja vihareyya cha rattindivāni ... Pañca rattindivāni ... cattāri rattindivāni ... Tīṇi rattindivāni ... Dve rattindivāni ... ekaṃ rattindivaṃ . tiṭṭhatu rājakumāra eko rattindivo. {518.3} Imehi pañcahi padhāniyaṅgehi samannāgato bhikkhu tathāgataṃ vināyakaṃ labhamāno sāyamanusiṭṭho pāto visesaṃ adhigamissati pātamanusiṭṭho sāyaṃ visesaṃ adhigamissatīti . evaṃ vutte bodhi rājakumāro bhagavantaṃ etadavoca aho buddho aho dhammo @Footnote: ¹ Yu. ekaṃ māsaṃ. Aho dhammassa svākkhātatā yatra hi nāma sāyamanusiṭṭho pāto visesaṃ adhigamissati pātamanusiṭṭho sāyaṃ visesaṃ adhigamissatīti. [519] Evaṃ vutte sañjikāputto māṇavo bodhiṃ rājakumāraṃ etadavoca evameva panāyaṃ bhavaṃ bodhi aho buddho aho dhammo aho dhammassa svākkhātatāti pavedeti ^1- atha ca pana bhavaṃ ^2- na taṃ bhavantaṃ gotamaṃ saraṇaṃ gacchati ^3- dhammañca bhikkhusaṅghañcāti. [520] Mā hevaṃ samma sañjikāputta avaca mā hevaṃ samma sañjikāputta avaca sammukhā me taṃ ^[4]- sañjikāputta ayyāya sutaṃ sammukhā paṭiggahitaṃ ekamidaṃ samma sañjikāputta samayaṃ bhagavā kosambiyaṃ viharati ghositārāme atha kho me ayyā kucchimatī ^5- yena bhagavā tenupasaṅkami upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi ekamantaṃ nisinnā kho me ayyā bhagavantaṃ etadavoca yo me ayaṃ bhante kucchigato kumārako vā kumārikā vā so bhagavantaṃ saraṇaṃ gacchati dhammañca bhikkhusaṅghañca upāsakaṃ naṃ ^6- bhagavā dhāretu ajjatagge pāṇupetaṃ saraṇaṅgatanti ekamidaṃ samma sañjikāputta samayaṃ bhagavā idheva bhaggesu viharati suṃsumāragire bhesakaḷāvane migadāye atha kho maṃ dhātī aṅkena pāyitvā ^7- yena bhagavā tenupasaṅkami upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ aṭṭhāsi ekamantaṃ ṭhitā kho ^[8]- dhātī bhagavantaṃ etadavoca @Footnote: ¹ Yu. vadeti . ² Yu. bhavanti natthi . ³ Yu. gacchāmi. @⁴ Yu. etthantare sammāti dissati . ⁵ Yu. kucchivatī . ⁶ Yu. taṃ. @⁷ Sī. vāhitvā. ⁸ Yu. mama. Ayaṃ bhante bodhi rājakumāro bhagavantaṃ saraṇaṃ gacchati dhammañca bhikkhusaṅghañca upāsakaṃ naṃ bhagavā dhāretu ajjatagge pāṇupetaṃ saraṇaṅgatanti esāhaṃ samma sañjikāputta tatiyampi bhagavantaṃ saraṇaṃ gacchāmi dhammañca bhikkhusaṅghañca upāsakaṃ maṃ bhagavā dhāretu ajjatagge pāṇupetaṃ saraṇaṅgatanti. Bodhirājakumārasuttaṃ niṭṭhitaṃ pañcamaṃ. ----------- Aṅgulimālasuttaṃ [521] Evamme sutaṃ ekaṃ samayaṃ bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme . tena kho pana samayena rañño pasenadissa kosalassa vijite coro aṅgulimālo nāma hoti luddo lohitapāṇī hatapahate niviṭṭho adayāpanno pāṇabhūtesu . Tena gāmāpi agāmā katā nigamāpi anigamā katā janapadāpi ajanapadā katā . so manusse vadhitvā vadhitvā aṅgulīnaṃ mālaṃ dhāreti. Atha kho bhagavā pubbaṇhasamayaṃ nivāsetvā pattacīvaramādāya sāvatthiṃ piṇḍāya pāvisi sāvatthiyaṃ piṇḍāya caritvā pacchābhattaṃ piṇḍapātapaṭikkanto senāsanaṃ saṃsāmetvā pattacīvaraṃ ādāya yena coro aṅgulimālo tenaddhānamaggaṃ paṭipajji . addasaṃsu ^1- kho gopālakā pasupālakā kassakā padhāvino bhagavantaṃ yena coro aṅgulimālo tenaddhānamaggapaṭipannaṃ disvāna bhagavantaṃ etadavocuṃ mā samaṇa etaṃ maggaṃ paṭipajji etasmiṃ samaṇa magge coro aṅgulimālo nāma luddo lohitapāṇī hatapahate niviṭṭho adayāpanno pāṇabhūtesu tena gāmāpi agāmā katā nigamāpi anigamā katā janapadāpi ajanapadā katā so manusse vadhitvā vadhitvā aṅgulīnaṃ mālaṃ dhāreti etañhi samaṇa maggaṃ dasapi purisā vīsampi purisā tiṃsampi purisā cattāḷīsampi @Footnote: ¹ Yu. addasāsuṃ. Purisā saṅgaritvā ^1- saṅgaritvā paṭipajjanti tepi corassa aṅgulimālassa hatthatthaṃ gacchantīti . evaṃ vutte bhagavā tuṇhībhūto agamāsi. [522] Dutiyampi kho gopālakā pasupālakā kassakā padhāvino bhagavantaṃ etadavocuṃ mā samaṇa etaṃ maggaṃ paṭipajji etasmiṃ samaṇa magge coro aṅgulimālo nāma luddo lohitapāṇī hatapahate niviṭṭho adayāpanno pāṇabhūtesu tena gāmāpi agāmā katā nigamāpi anigamā katā janapadāpi ajanapadā katā so manusse vadhitvā vadhitvā aṅgulīnaṃ mālaṃ dhāreti etañhi samaṇa maggaṃ dasapi purisā vīsampi purisā tiṃsampi purisā cattāḷīsampi purisā saṅgaritvā saṅgaritvā paṭipajjanti tepi corassa aṅgulimālassa hatthatthaṃ gacchantīti. Atha ^2- kho bhagavā tuṇhībhūto agamāsi. [523] Tatiyampi kho gopālakā pasupālakā kassakā padhāvino bhagavantaṃ etadavocuṃ mā samaṇa etaṃ maggaṃ paṭipajji etasmiṃ samaṇa magge coro aṅgulimālo nāma luddo lohitapāṇī hatapahate niviṭṭho adayāpanno pāṇabhūtesu tena gāmāpi agāmā katā nigamāpi anigamā katā janapadāpi ajanapadā katā so manusse vadhitvā vadhitvā aṅgulīnaṃ mālaṃ dhāreti etañhi samaṇa maggaṃ dasapi purisā vīsampi purisā tiṃsampi purisā cattāḷīsampi purisā @Footnote: ¹ Sī. saṃharitvā . ² Yu. dutiyampi. Saṅgaritvā saṅgaritvā paṭipajjanti tepi corassa aṅgulimālassa hatthatthaṃ gacchantīti. Atha kho bhagavā tuṇhībhūto agamāsi. [524] Addasā kho coro aṅgulimālo bhagavantaṃ dūratova āgacchantaṃ . disvānassa etadahosi acchariyaṃ vata bho abbhūtaṃ vata bho imañhi maggaṃ dasapi purisā vīsampi purisā tiṃsampi purisā cattāḷīsampi purisā ^[1]- saṅgaritvā ^2- saṅgaritvā paṭipajjanti tepi mama hatthatthaṃ gacchanti atha ca panāyaṃ samaṇo eko adutiyo pasayha maññe āgacchati yannūnāhaṃ ^[3]- samaṇaṃ jīvitā voropeyyanti . atha kho coro aṅgulimālo asicammaṃ gahetvā dhanukalāpaṃ sannayhitvā bhagavantaṃ piṭṭhito piṭṭhito anubandhi . Atha kho bhagavā tathārūpaṃ iddhābhisaṅkhāraṃ abhisaṅkhāresi ^4- yathā coro aṅgulimālo bhagavantaṃ pakatiyā gacchantaṃ sabbathāmena ^5- gacchanto na sakkoti sampāpuṇituṃ . atha kho corassa aṅgulimālassa etadahosi acchariyaṃ vata bho abbhūtaṃ vata bho ahañhi pubbe hatthiṃpi dhāvantaṃ anupatitvā gaṇhāmi assaṃpi dhāvantaṃ anupatitvā gaṇhāmi rathaṃpi dhāvantaṃ anupatitvā gaṇhāmi migaṃpi dhāvantaṃ anupatitvā gaṇhāmi atha ca panāhaṃ imaṃ samaṇaṃ pakatiyā gacchantaṃ sabbathāmena gacchanto na sakkomi sampāpuṇitunti . ṭhitova ^6- bhagavantaṃ etadavoca tiṭṭha samaṇa tiṭṭha samaṇāti . ṭhito ahaṃ aṅgulimāla tvañca tiṭṭhāti. @Footnote: ¹ Yu. etthantare paṇṇāsampi purisāti dissanti . ² Yu. saṃharitvā. @³ Yu. etthantare imanti dissati. ⁴ Yu. abhisaṅkhāsi. ⁵ yu sabbatthāmena. @⁶ Yu. vasaddo natthi. [525] Atha kho corassa aṅgulimālassa etadahosi ime kho samaṇā sakyaputtiyā saccavādino saccapaṭiññā atha ca panāyaṃ samaṇo gacchaṃyevāha ṭhito ahaṃ aṅgulimāla tvañca tiṭṭhāti yannūnāhaṃ imaṃ samaṇaṃ puccheyyanti. {525.1} Atha kho coro aṅgulimālo bhagavantaṃ gāthāya ajjhabhāsi gacchaṃ vadesi samaṇaṭṭhitomhi mamañca brūsi ṭhitamaṭṭhitosi pucchāmi taṃ samaṇa etamatthaṃ kathaṃ ṭhito tvaṃ ahamaṭṭhitomhi. Ṭhito ahaṃ aṅgulimāla sabbadā sabbesu bhūtesu nidhāya daṇḍaṃ tuvañca pāṇesu asaññatosi tasmā ṭhitohaṃ tuvamaṭṭhitosi. Cirassaṃ vata me mahito mahesī mahāvanaṃ samaṇa ^1- paccupādi ^2- sohaṃ carissāmi pajahissa ^3- pāpaṃ sutvāna gāthaṃ tava dhammayuttaṃ itveva coro asimāvudhañca sobbhe papāte narake manvakāri ^4- @Footnote: ¹ Sī. Yu. samaṇoyaṃ . ² Yu. paccavādi . ³ Yu. cirassā pahāssaṃ. @⁴ Yu. anvakārī. Avandi coro sugatassa pāde tattheva naṃ pabbajjaṃ ayāci. Buddho ca kho kāruṇiko mahesī yo satthā lokassa sadevakassa tamehi bhikkhūti tadā avoca eseva tassa ahu bhikkhubhāvoti. Atha kho bhagavā āyasmatā aṅgulimālena pacchāsamaṇena yena sāvatthī tena cārikaṃ pakkāmi . anupubbena cārikaṃ caramāno yena sāvatthī tadavasari. [526] Tatra sudaṃ bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme . tena kho pana samayena rañño pasenadissa kosalassa antepuradvāre mahājanakāyo sannipatitvā uccāsaddo mahāsaddo hoti coro te deva vijite aṅgulimālo nāma luddo lohitapāṇī hatapahate niviṭṭho adayāpanno pāṇabhūtesu tena gāmāpi agāmā katā nigamāpi anigamā katā janapadāpi ajanapadā katā so manusse vadhitvā vadhitvā aṅgulīnaṃ mālaṃ dhāreti taṃ devo paṭisedhetūti . atha kho rājā pasenadi kosalo pañcamattehi assasatehi sāvatthiyā nikkhamitvā ^1- divādivassa yena ārāmo tena pāvisi yāvatikā ^2- yānassa bhūmi yānena gantvā yānā paccorohitvā ^3- pattikova yena bhagavā tenupasaṅkami @Footnote: ¹ Yu. nikkhami . ² Yu. yāvatiko . ³ Yu. paccārohitvā. Upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. [527] Ekamantaṃ nisinnaṃ kho rājānaṃ pasenadikosalaṃ bhagavā etadavoca kinnu te mahārāja rājā māgadho seniyo bimbisāro kupito vesālikā vā licchavī aññe vā paṭirājānoti . na kho me bhante rājā māgadho seniyo bimbisāro kupito napi vesālikā licchavī napi aññe paṭirājāno coro me bhante vijite aṅgulimālo nāma luddo lohitapāṇī hatapahate niviṭṭho adayāpanno pāṇabhūtesu tena gāmāpi agāmā katā nigamāpi anigamā katā janapadāpi ajanapadā katā so manusse vadhitvā vadhitvā aṅgulīnaṃ mālaṃ dhāreti tāhaṃ ^1- bhante paṭisedhissāmīti. Sace pana tvaṃ mahārāja aṅgulimālaṃ passeyyāsi kesamassuṃ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaṃ pabbajitaṃ virataṃ pāṇātipātā virataṃ adinnādānā virataṃ musāvādā ekabhattikaṃ brahmacāriṃ sīlavantaṃ kalyāṇadhammaṃ kinti taṃ kareyyāsīti . Abhivādeyyāma vā bhante paccuṭṭheyyāma vā āsanena vā nimanteyyāma abhinimanteyyāma vā naṃ cīvarapiṇḍapātasenāsana- gilānapaccayabhesajjaparikkhārehi dhammikaṃ vā assa rakkhāvaraṇaguttiṃ saṃvidaheyyāma kuto panassa bhante dussīlassa pāpadhammassa evarūpo sīlasaṃyamo bhavissatīti. [528] Tena kho pana samayena āyasmā aṅgulimālo bhagavato @Footnote: ¹ Yu. nāhaṃ. Avidūre nisinno hoti . atha kho bhagavā dakkhiṇabāhaṃ paggahetvā rājānaṃ pasenadikosalaṃ etadavoca eso mahārāja aṅgulimāloti . Atha kho rañño pasenadissa kosalassa ahudeva bhayaṃ ahu chambhitattaṃ ahu lomahaṃso . atha kho bhagavā rājānaṃ pasenadikosalaṃ bhītaṃ saṃviggalomahaṭṭhajātaṃ viditvā rājānaṃ pasenadikosalaṃ etadavoca mā bhāyi mahārāja mā bhāyi mahārāja natthi te ito ^1- bhayanti . Atha kho rañño pasenadissa kosalassa yaṃ ahosi bhayaṃ vā chambhitattaṃ vā lomahaṃso vā so paṭippassambhi . atha kho rājā pasenadi kosalo yenāyasmā aṅgulimālo tenupasaṅkami upasaṅkamitvā āyasmantaṃ aṅgulimālaṃ etadavoca ayyo no bhante aṅgulimāloti . evaṃ mahārājāti . Kathaṃgotto ^[2]- ayyassa pitā kathaṃgottā ayyassa mātāti . gaggo kho mahārāja pitā mantānī mātāti . abhiramatu bhante ayyo gaggo mantānīputto ahamayyassa gaggassa mantānīputtassa ussukkaṃ karissāmi cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārānanti . tena kho pana samayena āyasmā aṅgulimālo āraññako hoti piṇḍapātiko paṃsukūliko tecīvariko . atha kho āyasmā aṅgulimālo rājānaṃ pasenadikosalaṃ etadavoca alaṃ mahārāja paripuṇṇaṃ me ticīvaranti. [529] Atha kho rājā pasenadi kosalo yena bhagavā tenupasaṅkami upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi . @Footnote: ¹ Yu. ato . ² Yu. etthantare bhanteti dissati. Ekamantaṃ nisinno kho rājā pasenadi kosalo bhagavantaṃ etadavoca acchariyaṃ bhante abbhūtaṃ bhante yāvañcidaṃ bhante bhagavā adantānaṃ dametā asamentānaṃ ^1- sametā apparinibbutānaṃ parinibbāpetā yaṃ hi mayaṃ bhante nāsakkhimhā daṇḍenapi satthenapi dametuṃ so bhagavatā adaṇḍena asatthena ^2- danto handadāni mayaṃ bhante gacchāma bahukiccā mayaṃ bahukaraṇīyāti . yassadāni ^[3]- mahārāja kālaṃ maññasīti . atha kho rājā pasenadi kosalo uṭṭhāyāsanā bhagavantaṃ abhivādetvā padakkhiṇaṃ katvā pakkāmi. [530] Atha kho āyasmā aṅgulimālo pubbaṇhasamayaṃ nivāsetvā pattacīvaramādāya sāvatthiṃ piṇḍāya pāvisi . addasā kho āyasmā aṅgulimālo sāvatthiyaṃ sapadānaṃ piṇḍāya caramāno aññataraṃ itthiṃ mūḷhagabbhaṃ visātagabbhaṃ . disvānassa etadahosi kilissanti vata bho sattā kilissanti vata bho sattāti . atha kho āyasmā aṅgulimālo sāvatthiyaṃ piṇḍāya caritvā pacchābhattaṃ piṇḍapātapaṭikkanto yena bhagavā tenupasaṅkami upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi . ekamantaṃ nisinno kho āyasmā aṅgulimālo bhagavantaṃ etadavoca idhāhaṃ bhante pubbaṇhasamayaṃ nivāsetvā pattacīvaraṃ ādāya sāvatthiṃ piṇḍāya pāvisiṃ addasaṃ kho ahaṃ bhante sāvatthiyaṃ sapadānaṃ piṇḍāya caramāno aññataraṃ itthiṃ mūḷhagabbhaṃ visātagabbhaṃ disvāna me etadahosi kilissanti @Footnote: ¹ Yu. asantānaṃ . ² Yu. asattheneva . ³ Yu. etthantare tvanti dissati. Vata bho sattā kilissanti vata bho sattāti. [531] Tenahi tvaṃ aṅgulimāla yena sā itthī ^1- tenupasaṅkama upasaṅkamitvā taṃ itthiṃ evaṃ vadehi yatohaṃ bhagini jāto nābhijānāmi sañcicca pāṇaṃ jīvitā voropetā tena saccena sotthi te hotu sotthi gabbhassāti . so hi nūna me bhante sampajānamusāvādo bhavissati mayā hi bhante bahū sañcicca pāṇā jīvitā voropitāti . Tenahi tvaṃ aṅgulimāla yena sā itthī ^2- tenupasaṅkama upasaṅkamitvā taṃ itthiṃ evaṃ vadehi yatohaṃ bhagini ariyāya jātiyā jāto nābhijānāmi sañcicca pāṇaṃ jīvitā voropetā tena saccena sotthi te hotu sotthi gabbhassāti . evaṃ bhanteti kho āyasmā aṅgulimālo bhagavato paṭissutvā yena sā itthī tenupasaṅkami upasaṅkamitvā taṃ itthiṃ etadavoca yatohaṃ bhagini ariyāya jātiyā jāto nābhijānāmi sañcicca pāṇaṃ jīvitā voropetā tena saccena sotthi te hotu sotthi gabbhassāti. Atha kho sotthitthiyā ahosi sotthi gabbhassa. [532] Atha kho āyasmā aṅgulimālo eko vūpakaṭṭho appamatto ātāpī pahitatto viharanto nacirasseva yassatthāya kulaputtā sammadeva agārasmā anagāriyaṃ pabbajanti tadanuttaraṃ brahmacariyapariyosānaṃ diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā @Footnote: ^1-2 katthaci potthake yena sāvatthīti pāṭho dissati. Upasampajja vihāsi khīṇā jāti vusitaṃ brahmacariyaṃ kataṃ karaṇīyaṃ nāparaṃ itthattāyāti abbhaññāsi . aññataro kho panāyasmā aṅgulimālo arahataṃ ahosi. [533] Atha kho āyasmā aṅgulimālo pubbaṇhasamayaṃ nivāsetvā pattacīvaramādāya sāvatthiyaṃ ^1- piṇḍāya pāvisi . tena kho pana samayena aññenapi leḍḍu khitto āyasmato aṅgulimālassa kāye nipatati aññenapi daṇḍo khitto āyasmato aṅgulimālassa kāye nipatati aññenapi sakkharā khittā āyasmato aṅgulimālassa kāye nipatati . atha kho āyasmā aṅgulimālo bhinnena sīsena lohitena gaḷantena bhinnena pattena vipphālitāya saṅghāṭiyā yena bhagavā tenupasaṅkami . addasā kho bhagavā āyasmantaṃ aṅgulimālaṃ dūratova āgacchantaṃ disvāna āyasmantaṃ aṅgulimālaṃ etadavoca adhivāsehi tvaṃ brāhmaṇa adhivāsehi tvaṃ brāhmaṇa yassa kho tvaṃ kammassa vipākena bahūni vassāni bahūni vassasatāni bahūni vassasahassāni niraye paceyyāsi tassa tvaṃ brāhmaṇa kammassa vipākaṃ diṭṭheva dhamme paṭisaṃvedesīti. [534] Atha kho āyasmā aṅgulimālo rahogato paṭisallīno vimuttisukhaṃ paṭisaṃvedī tāyaṃ velāyaṃ imaṃ udānaṃ udānesi yo ca pubbe pamajjitvā pacchā so nappamajjati somaṃ lokaṃ pabhāseti abbhāmuttova candimā @Footnote: ¹ Yu. sāvatthiṃ. Yassa pāpaṃ kataṃ kammaṃ kusalena pithīyati somaṃ lokaṃ pabhāseti abbhāmuttova candimā yo have daharo bhikkhu yuñjati buddhasāsane somaṃ lokaṃ pabhāseti abbhāmuttova candimā disā hi me dhammakathaṃ suṇantu disā hi me yuñjantu buddhasāsane disā hi me te manujā ^1- bhajantu ye dhammamevādapayanti santo disā hi me khantivodānaṃ ^2- avirodhappasaṃsanaṃ ^3- suṇantu dhammaṃ kālena tañca anuvidhiyantu na hi jātu so mamaṃ hiṃse aññaṃ vā pana kañci naṃ pappuyya paramaṃ santiṃ rakkheyya tasathāvare udakañhi nayanti nettikā usukārā namayanti tejanaṃ dāruṃ namayanti tacchakā attānaṃ damayanti paṇḍitā daṇḍeneke damayanti aṅkusebhi kasāhi ca adaṇḍena asatthena ahaṃ daṇḍomhi ^4- tādinā ahiṃsakoti me nāmaṃ hiṃsakassa pure sato ajjāhaṃ saccanāmomhi na naṃ hiṃsāmi kañci naṃ @Footnote: ¹ Yu. manusse . ² Yu. khantivādānaṃ . ³ Yu. avirodhappasaṃsīnaṃ. @⁴ Yu. dantomhi. Coro ahaṃ pure āsiṃ aṅgulimāloti vissuto vuyhamāno mahoghena buddhaṃ saraṇamāgamaṃ lohitapāṇī pure āsiṃ aṅgulimāloti vissuto saraṇagamanaṃpassa bhavanetti samūhatā tādisaṃ kammaṃ katvāna bahuṃ duggatigāminaṃ phuṭṭho kammavipākena anaṇo bhuñjāmi bhojanaṃ pamādamanuyuñjanti bālā dummedhino janā appamādañca medhāvī dhanaṃ seṭṭhaṃva rakkhati mā pamādamanuyuñjetha mā kāmaratisanthavaṃ appamatto hi jhāyanto pappoti vipulaṃ sukhaṃ svāgataṃ ^1- nāpagataṃ nayidaṃ dummanti taṃ mama suvibhattesu ^2- dhammesu yaṃ seṭṭhaṃ tadupāgamaṃ svāgataṃ ^3- nāpagataṃ nayidaṃ dummanti taṃ mama tisso vijjā anuppattā kataṃ buddhassa sāsananti. Aṅgulimālasuttaṃ niṭṭhitaṃ chaṭṭhaṃ. ---------- @Footnote: ^1-3 Yu. sāgataṃ . ² Yu. paṭibhattesu. Piyajātikasuttaṃ [535] Evamme sutaṃ ekaṃ samayaṃ bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme . tena kho pana samayena aññatarassa gahapatissa ekaputtako piyo manāpo kālakato hoti . tassa kālakiriyāya neva kammantā paṭibhanti na bhattaṃ paṭibhāti . so āḷahanaṃ gantvā gantvā kandati kahaṃ ekaputtaka kahaṃ ekaputtakāti . atha kho so gahapati yena bhagavā tenupasaṅkami upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. [536] Ekamantaṃ nisinnaṃ kho taṃ gahapatiṃ bhagavā etadavoca na kho te gahapati sake citte ṭhitassa indriyāni atthi te indriyānaṃ aññathattanti . kiṃ hi me bhante indriyānaṃ nāññathattaṃ bhavissati mayhañhi bhante ekaputtako piyo manāpo kālakato tassa kālakiriyāya neva kammantā paṭibhanti na bhattaṃ paṭibhāti sohaṃ āḷahanaṃ gantvā gantvā kandāmi kahaṃ ekaputtaka kahaṃ ekaputtakāti . evametaṃ gahapati evametaṃ gahapati piyajātikā hi gahapati sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā piyappabhūtikāti ^1- . tassa ^2- kho nāmetaṃ bhante evaṃ bhante bhavissati piyajātikā sokaparideva- dukkhadomanassupāyāsā piyappabhūtikā piyajātikā hi kho bhante ānandasomanassā piyappabhūtikāti . atha kho so gahapati bhagavato @Footnote: ¹ Yu. sabbattha piyappabhavikāti . ² Yu. kassa. Bhāsitaṃ anabhinanditvā appaṭikkositvā ^1- uṭṭhāyāsanā pakkāmi. [537] Tena kho pana samayena sambahulā akkhadhuttā bhagavato avidūre akkhehi dibbanti . atha kho so gahapati yena te akkhadhuttā tenupasaṅkami upasaṅkamitvā te akkhadhutte etadavoca idhāhaṃ bhonto yena samaṇo gotamo tenupasaṅkamiṃ upasaṅkamitvā samaṇaṃ gotamaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdiṃ ekamantaṃ nisinnaṃ kho maṃ bhonto samaṇo gotamo etadavoca na kho ^[2]- gahapati sake citte ṭhitassa indriyāni atthi te indriyānaṃ aññathattanti {537.1} evaṃ vutte ahaṃ bhonto samaṇaṃ gotamaṃ etadavocaṃ kiṃ hi me bhante indriyānaṃ nāññathattaṃ bhavissati mayhaṃ hi bhante ekaputtako piyo manāpo kālakato tassa kālakiriyāya neva kammantā paṭibhanti na bhattaṃ paṭibhāti sohaṃ ^3- āḷahanaṃ gantvā gantvā kandāmi kahaṃ ekaputtaka kahaṃ ekaputtakāti evametaṃ gahapati evametaṃ gahapati piyajātikā hi gahapati sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā piyappabhūtikāti tassa ^4- kho nāmetaṃ bhante evaṃ bhante bhavissati piyajātikā sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā piyappabhūtikā piyajātikā hi kho bhante ānandasomanassā piyappabhūtikāti atha khohaṃ bhonto samaṇassa gotamassa bhāsitaṃ anabhinanditvā appaṭikkositvā ^5- uṭṭhāyāsanā pakkāminti . evametaṃ gahapati evametaṃ gahapati piyajātikā hi gahapati ānandasomanassā @Footnote: ^1-5 Yu. paṭikkositvā . ² Yu. etthantare teti dissati . ³ Yu. so. @⁴ Yu. kassa. bhanteti natthi. Piyappabhūtikāti . atha kho so gahapati sameti me akkhadhuttehīti pakkāmi. [538] Atha kho idaṃ kathāvatthuṃ anupubbena rājantepuraṃ pāvisi. Atha kho rājā pasenadi kosalo mallikaṃ deviṃ āmantesi idante mallike samaṇena gotamena bhāsitaṃ piyajātikā sokaparidevadukkha- domanassupāyāsā piyappabhūtikāti . sace taṃ mahārāja bhagavatā bhāsitaṃ evametanti . evamevaṃ panāyaṃ mallikā yaññadeva samaṇo gotamo bhāsati taṃ tadevassa abbhanumodati sace taṃ mahārāja bhagavatā bhāsitaṃ evametanti . seyyathāpi nāma ācariyo yaññadeva antevāsissa bhāsati taṃ tadevassa antevāsī abbhanumodati evametaṃ ācariya evametaṃ ācariyāti evameva kho tvaṃ mallike yaññadeva samaṇo gotamo bhāsati taṃ tadevassa abbhanumodasi sace taṃ mahārāja bhagavatā bhāsitaṃ evametanti cara pire mallike vinassāti. [539] Atha kho mallikā devī nāḷijaṅghaṃ brāhmaṇaṃ āmantesi ehi tvaṃ brāhmaṇa yena bhagavā tenupasaṅkama upasaṅkamitvā mama vacanena bhagavato pāde sirasā vandāhi appābādhaṃ appātaṅkaṃ lahuṭṭhānaṃ balaṃ phāsuvihāraṃ puccha mallikā bhante devī bhagavato pāde sirasā vandati appābādhaṃ appātaṅkaṃ lahuṭṭhānaṃ balaṃ phāsuvihāraṃ pucchatīti evañca vadehi bhāsitā nu kho bhante bhagavato ^1- esā vācā piyajātikā sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā piyappabhūtikāti @Footnote: ¹ Yu. bhagavatā. Yathā ^[1]- te bhagavā byākaroti taṃ sādhukaṃ uggahetvā mamāroceyyāsi na hi tathāgatā vitathaṃ bhaṇantīti . Evaṃ bhotīti kho nāḷijaṅgho brāhmaṇo mallikāya deviyā paṭissutvā yena bhagavā tenupasaṅkami upasaṅkamitvā bhagavatā saddhiṃ sammodi sammodanīyaṃ kathaṃ sārāṇīyaṃ vītisāretvā ekamantaṃ nisīdi . ekamantaṃ nisinno kho nāḷijaṅgho brāhmaṇo bhagavantaṃ etadavoca mallikā bho gotama devī bhoto gotamassa pāde sirasā vandati appābādhaṃ appātaṅkaṃ lahuṭṭhānaṃ balaṃ phāsuvihāraṃ pucchati evañca vadeti bhāsitā nu kho bhante bhagavā esā vācā piyajātikā sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā piyappabhūtikāti. {539.1} Evametaṃ brāhmaṇa evametaṃ brāhmaṇa piyajātikā hi brāhmaṇa sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā piyappabhūtikāti . Tadimināpetaṃ brāhmaṇa pariyāyena veditabbaṃ yathā piyajātikā sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā piyappabhūtikāti. [540] Bhūtapubbaṃ brāhmaṇa imissāyeva sāvatthiyā aññatarassā itthiyā mātā kālamakāsi . sā tassā kālakiriyāya ummattikā khittacittā rathiyāya rathiyaṃ siṅghāṭakena siṅghāṭakaṃ upasaṅkamitvā evamāha api me mātaraṃ adassatha api me mātaraṃ adassathāti . imināpi kho etaṃ brāhmaṇa pariyāyena veditabbaṃ yathā piyajātikā sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā piyappabhūtikāti. @Footnote: ¹ Yu. etthantare casaddo dissati. {540.1} Bhūtapubbaṃ brāhmaṇa imissāyeva sāvatthiyā aññatarassā itthiyā pitā kālamakāsi ... bhātā kālamakāsi ... Bhaginī kālamakāsi ... putto kālamakāsi ... Dhītā kālamakāsi ... Sāmiko kālamakāsi. Sā tassa kālakiriyāya ummattikā khittacittā rathiyāya rathiyaṃ siṅghāṭakena siṅghāṭakaṃ upasaṅkamitvā evamāha api me sāmikaṃ adassatha api me sāmikaṃ adassathāti . imināpi kho etaṃ brāhmaṇa pariyāyena veditabbaṃ yathā piyajātikā sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā piyappabhūtikāti. [541] Bhūtapubbaṃ brāhmaṇa imissāyeva sāvatthiyā aññatarassa purisassa mātā kālamakāsi . so tassā kālakiriyāya ummattiko khittacitto rathiyāya rathiyaṃ siṅghāṭakena siṅghāṭakaṃ upasaṅkamitvā evamāha api me mātaraṃ adassatha api me mātaraṃ adassathāti . Imināpi kho etaṃ brāhmaṇa pariyāyena veditabbaṃ yathā piyajātikā sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā piyappabhūtikāti. {541.1} Bhūtapubbaṃ brāhmaṇa imissāyeva sāvatthiyā aññatarassa purisassa pitā kālamakāsi ... Bhātā kālamakāsi ... Bhaginī kālamakāsi ... Putto kālamakāsi ... dhītā kālamakāsi ... pajāpati kālamakāsi. So tassā kālakiriyāya ummattiko khittacitto rathiyāya rathiyaṃ siṅghāṭakena siṅghāṭakaṃ upasaṅkamitvā evamāha api me pajāpatiṃ adassatha api me pajāpatiṃ adassathāti . imināpi kho etaṃ Brāhmaṇa pariyāyena veditabbaṃ yathā piyajātikā sokaparidevadukkha- domanassupāyāsā piyappabhūtikāti. [542] Bhūtapubbaṃ brāhmaṇa imissāyeva sāvatthiyā aññatarā itthī ñātikulaṃ agamāsi . tassā te ñātakā sāmikaṃ acchinditvā aññassa dātukāmā sā ca taṃ na icchati . atha kho sā itthī ^1- sāmikaṃ etadavoca ime mama ayyaputta ñātakā taṃ acchinditvā aññassa dātukāmā ahañca taṃ na icchāmīti . atha kho so puriso taṃ itthiṃ dvidhā chetvā attānaṃ upphālesi ^2- ubho pecca bhavissāmāti . iminā ^3- kho etaṃ brāhmaṇa pariyāyena veditabbaṃ yathā piyajātikā sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā piyappabhūtikāti. [543] Atha kho nāḷijaṅgho brāhmaṇo bhagavato bhāsitaṃ abhinanditvā anumoditvā uṭṭhāyāsanā yena mallikā devī tenupasaṅkami upasaṅkamitvā yāvatako ahosi bhagavatā saddhiṃ kathāsallāpo ^4- sabbaṃ mallikāya deviyā ārocesi . atha kho mallikā devī yena rājā pasenadi kosalo tenupasaṅkami upasaṅkamitvā rājānaṃ pasenadikosalaṃ etadavoca taṃ kiṃ maññasi mahārāja piyā te vajirī kumārīti . evaṃ mallike piyā me vajirī kumārīti . Taṃ kiṃ maññasi mahārāja vajiriyā te kumāriyā vipariṇāmaññathābhāvā @Footnote: ¹ Yu. sāvatthiṃ . ² Yu. uppāṭesi . ³ Yu. imināpi. @⁴ Yu. etthantare tanti dissati. Uppajjeyyuṃ sokaparidevadukkhadomanassupāyāsāti . vajiriyā me mallike kumāriyā vipariṇāmaññathābhāvā jīvitassapi siyā aññathattaṃ kiṃ pana me na uppajjissanti sokaparidevadukkhadomanassupāyāsāti . Idaṃ kho taṃ mahārāja tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena sandhāya bhāsitaṃ piyajātikā sokaparideva- dukkhadomanassupāyāsā piyappabhūtikāti. [544] Taṃ kiṃ maññasi mahārāja piyā te vāsabhakhattiyāti. Evaṃ mallike piyā me vāsabhakhattiyāti . taṃ kiṃ maññasi mahārāja vāsabhāya te khattiyāya vipariṇāmaññathābhāvā uppajjeyyuṃ sokaparideva- dukkhadomanassupāyāsāti . vāsabhāya ^[1]- mallike khattiyāya vipariṇāmaññathābhāvā jīvitassapi siyā aññathattaṃ kiṃ pana me na uppajjissanti sokaparidevadukkhadomanassupāyāsāti . idaṃ kho taṃ mahārāja tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena sandhāya bhāsitaṃ piyajātikā sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā piyappabhūtikāti. [545] Taṃ kiṃ maññasi mahārāja piyo te viḍūḍabho senāpatīti. Evaṃ mallike piyo me viḍūḍabho senāpatīti . taṃ kiṃ maññasi mahārāja viḍūḍabhassa te senāpatissa vipariṇāmaññathābhāvā uppajjeyyuṃ sokaparidevadukkhadomanassupāyāsāti . viḍūḍabhassa me mallike senāpatissa vipariṇāmaññathābhāvā jīvitassapi siyā aññathattaṃ @Footnote: ¹ Yu. etthantare meti dissati. Kiṃ pana me na uppajjissanti sokaparidevadukkhadomanassupāyāsāti . Idaṃ kho taṃ mahārāja tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena sandhāya bhāsitaṃ piyajātikā sokaparideva- dukkhadomanassupāyāsā piyappabhūtikāti. [546] Taṃ kiṃ maññasi mahārāja piyā te ahanti . evaṃ mallike piyā mesi tvanti . taṃ kiṃ maññasi mahārāja mayhante vipariṇāmaññathābhāvā uppajjeyyuṃ sokaparidevadukkha- domanassupāyāsāti . tuyhañhi me mallike vipariṇāmaññathābhāvā jīvitassapi siyā aññathattaṃ kiṃ pana me na uppajjissanti sokaparidevadukkhadomanassupāyāsāti . idaṃ kho taṃ mahārāja tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena sandhāya bhāsitaṃ piyajātikā sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā piyappabhūtikāti. [547] Taṃ kiṃ maññasi mahārāja piyā te kāsikosalāti . Evaṃ mallike piyā me kāsikosalā kāsikosalānaṃ mallike ānubhāvena kāsikacandanaṃ paccanubhoma mālāgandhavilepanaṃ dhāremāti . Taṃ kiṃ maññasi mahārāja kāsikosalānaṃ te vipariṇāmaññathābhāvā uppajjeyyuṃ sokaparidevadukkhadomanassupāyāsāti . kāsikosalānañhi ^1- mallike vipariṇāmaññathābhāvā jīvitassapi siyā aññathattaṃ kiṃ pana me na uppajjissanti sokaparidevadukkhadomanassupāyāsāti . Idaṃ kho taṃ mahārāja tena bhagavatā jānatā passatā arahatā @Footnote: ¹ Yu. etthantare meti dissati. Sammāsambuddhena sandhāya bhāsitaṃ piyajātikā sokaparidevadukkha- domanassupāyāsā piyappabhūtikāti ^1-. [548] Acchariyaṃ mallike abbhūtaṃ mallike yāvañca so bhagavā paññāya ativijjha maññe ^2- passati ehi mallike ācamehīti ^3-. Atha kho rājā pasenadi kosalo uṭṭhāyāsanā ekaṃsaṃ uttarāsaṅgaṃ karitvā yena bhagavā tenañjalimpaṇāmetvā tikkhattuṃ udānaṃ udānesi namo tassa bhagavato arahato sammāsambuddhassa namo tassa .pe. Sammāsambuddhassāti. Piyajātikasuttaṃ sattamaṃ. ------- @Footnote: ¹ Yu. piyappabhavikāti . ² Yu. paññāya . ³ Yu. ācāmehi. Bāhitiyasuttaṃ [549] Evamme sutaṃ ekaṃ samayaṃ bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme . atha kho āyasmā ānando pubbaṇhasamayaṃ nivāsetvā pattacīvaramādāya sāvatthiṃ piṇḍāya pāvisi sāvatthiyaṃ piṇḍāya caritvā pacchābhattaṃ piṇḍapātapaṭikkanto yena pubbārāmo migāramātuyā pāsādo tenupasaṅkami divāvihārāya. [550] Tena kho pana samayena rājā pasenadi kosalo ekapuṇḍarīkaṃ nāgaṃ abhirūhitvā sāvatthiyā niyyāti divādivassa . Addasā kho rājā pasenadi kosalo āyasmantaṃ ānandaṃ dūratova āgacchantaṃ disvā sirivaḍḍhaṃ mahāmattaṃ āmantesi āyasmā no eso samma sirivaḍḍha ānandoti . evaṃ mahārāja āyasmā eso ānandoti . atha kho rājā pasenadi kosalo aññataraṃ purisaṃ āmantesi ehi tvaṃ ambho purisa yenāyasmā ānando tenupasaṅkami upasaṅkamitvā mama vacanena āyasmato ānandassa pāde sirasā vandāhi rājā bhante pasenadi kosalo āyasmato ānandassa pāde sirasā vandatīti evañca vadehi sace kira bhante āyasmato ānandassa na kiñci accāyikaṃ karaṇīyaṃ āgametu kira bhante ^[1]- ānando muhuttaṃ anukampaṃ upādāyāti . evaṃ devāti kho so puriso rañño pasenadissa kosalassa paṭissutvā @Footnote: ¹ Yu. etthantare āyasmāti dissati. Yenāyasmā ānando tenupasaṅkami upasaṅkamitvā āyasmantaṃ ānandaṃ abhivādetvā ekamantaṃ aṭṭhāsi . ekamantaṃ ṭhito kho so puriso āyasmantaṃ ānandaṃ etadavoca rājā bhante pasenadi kosalo āyasmato ānandassa pāde sirasā vandati ^[1]- sace kira bhante āyasmato ānandassa na kiñci accāyikaṃ karaṇīyaṃ āgametu kira bhante āyasmā ānando muhuttaṃ anukampaṃ upādāyāti . Adhivāsesi kho āyasmā ānando tuṇhībhāvena. [551] Atha kho rājā pasenadi kosalo yāvatikā nāgassa bhūmi nāgena gantvā nāgā paccorohitvā pattikova yenāyasmā ānando tenupasaṅkami upasaṅkamitvā āyasmantaṃ ānandaṃ abhivādetvā ekamantaṃ aṭṭhāsi . ekamantaṃ ṭhito kho rājā pasenadi kosalo āyasmantaṃ ānandaṃ etadavoca sace bhante āyasmato ānandassa na kiñci accāyikaṃ karaṇīyaṃ sādhu bhante āyasmā ānando yena aciravatiyā nadiyā tīraṃ tenupasaṅkamatu anukampaṃ upādāyāti . adhivāsesi kho āyasmā ānando tuṇhībhāvena . Atha kho āyasmā ānando yena aciravatiyā nadiyā tīraṃ tenupasaṅkami upasaṅkamitvā aññatarasmiṃ rukkhamūle paññatte āsane nisīdi . atha kho rājā pasenadi kosalo yāvatikā nāgassa bhūmi nāgena gantvā nāgā paccorohitvā pattikova yenāyasmā ānando tenupasaṅkami upasaṅkamitvā āyasmantaṃ ānandaṃ @Footnote: ¹ Yu. etthantare evañca vadetīti dissati. Abhivādetvā ekamantaṃ aṭṭhāsi . ekamantaṃ ṭhito kho rājā pasenadi kosalo āyasmantaṃ ānandaṃ etadavoca idha bhante āyasmā ānando kaṭṭhatthare ^1- nisīdatūti . alaṃ mahārāja nisīda tvaṃ nisinno ahaṃ sake āsaneti . nisīdi kho rājā pasenadi kosalo paññatte āsane. [552] Nisajja kho rājā pasenadi kosalo āyasmantaṃ ānandaṃ etadavoca kinnu kho bhante ānanda so bhagavā tathārūpaṃ kāyasamācāraṃ samācareyya yvāyaṃ ^2- kāyasamācāro opārambho samaṇehi brāhmaṇehi viññūhīti . na kho mahārāja so bhagavā tathārūpaṃ kāyasamācāraṃ samācareyya yvāyaṃ kāyasamācāro opārambho samaṇehi brāhmaṇehi viññūhīti . kiṃ pana bhante ānanda so bhagavā tathārūpaṃ vacīsamācāraṃ .pe. manosamācāraṃ samācareyya yvāyaṃ manosamācāro opārambho samaṇehi brāhmaṇehi viññūhīti . na kho mahārāja so bhagavā tathārūpaṃ manosamācāraṃ samācareyya yvāyaṃ manosamācāro opārambho samaṇehi brāhmaṇehi viññūhīti.

The Pali Tipitaka in Roman Character Volume 13 page 250-500. http://84000.org/tipitaka/pali/roman_item_s.php?book=13&item=253&items=507 Classified by [Item Number] :- http://84000.org/tipitaka/pali/roman_item_s.php?book=13&item=253&items=507&mode=bracket Compare with The Pali Tipitaka in Thai Character :- http://84000.org/tipitaka/read/pali_item_s.php?book=13&item=253&items=507 Compare with The Royal Version of Thai Tipitaka :- http://84000.org/tipitaka/read/byitem_s.php?book=13&item=253&items=507 Study Atthakatha :- http://84000.org/tipitaka/attha/attha.php?b=13&i=253 The Pali Atthakatha in Thai :- http://84000.org/tipitaka/atthapali/read_th.php?B=9&A=3701 The Pali Atthakatha in Roman :- http://84000.org/tipitaka/atthapali/read_rm.php?B=9&A=3701 Contents of The Tipitaka Volume 13 http://84000.org/tipitaka/read/?index_13