Iddhipādavibhaṅgo
[505] Cattāro iddhipādā idha bhikkhu chandasamādhipadhānasaṅkhāra-
samannāgataṃ iddhipādaṃ bhāveti viriyasamādhipadhānasaṅkhārasamannāgataṃ
iddhipādaṃ bhāveti cittasamādhipadhānasaṅkhārasamannāgataṃ iddhipādaṃ
bhāveti vīmaṃsāsamādhipadhānasaṅkhārasamannāgataṃ iddhipādaṃ bhāveti.
[506] Kathañca bhikkhu chandasamādhipadhānasaṅkhārasamannāgataṃ iddhipādaṃ
bhāveti . chandañce bhikkhu adhipatiṃ karitvā labhati samādhiṃ labhati cittassa
ekaggataṃ ayaṃ vuccati chandasamādhi . so anuppannānaṃ pāpakānaṃ
akusalānaṃ dhammānaṃ anuppādāya chandaṃ janeti vāyamati viriyaṃ ārabhati
cittaṃ paggaṇhāti padahati uppannānaṃ pāpakānaṃ akusalānaṃ dhammānaṃ
pahānāya chandaṃ janeti vāyamati viriyaṃ ārabhati cittaṃ paggaṇhāti
padahati anuppannānaṃ kusalānaṃ dhammānaṃ uppādāya chandaṃ janeti
vāyamati viriyaṃ ārabhati cittaṃ paggaṇhāti padahati uppannānaṃ
kusalānaṃ dhammānaṃ ṭhitiyā asammosāya bhiyyobhāvāya vepullāya bhāvanāya
pāripūriyā chandaṃ janeti vāyamati viriyaṃ ārabhati cittaṃ paggaṇhāti
padahati ime vuccanti padhānasaṅkhārā . iti ayañca chandasamādhi
ime ca padhānasaṅkhārā tadekajjhaṃ abhisaññūhitvā abhisaṅkhipitvā
chandasamādhipadhānasaṅkhārotveva saṅkhyaṃ gacchati.
[507] Tattha katamo chando yo chando chandīkatā kattukamyatā
kusalo dhammacchando ayaṃ vuccati chando . tattha katamo samādhi
Yā cittassa ṭhiti saṇṭhiti avaṭṭhiti avisāhāro avikkhepo
avisāhaṭamānasatā samatho samādhindriyaṃ samādhibalaṃ sammāsamādhi ayaṃ
vuccati samādhi . tattha katamo padhānasaṅkhāro yo cetasiko viriyārambho
nikkamo parakkamo uyyāmo vāyāmo ussāho ussoḷhī thāmo dhiti
asithilaparakkamatā anikkhittacchandatā anikkhittadhuratā dhurasampaggāho
viriyaṃ viriyindriyaṃ viriyabalaṃ sammāvāyāmo ayaṃ vuccati padhānasaṅkhāro.
Iti iminā ca chandena iminā ca samādhinā iminā ca padhānasaṅkhārena
upeto hoti samupeto upāgato samupāgato upapanno samupapanno
samannāgato tena vuccati chandasamādhipadhānasaṅkhārasamannāgatoti.
[508] Iddhīti yā tesaṃ dhammānaṃ iddhi samiddhi ijjhanā
samijjhanā lābho paṭilābho patti sampatti phusanā sacchikiriyā
upasampadā . iddhipādoti tathābhūtassa vedanākkhandho saññākkhandho
saṅkhārakkhandho viññāṇakkhandho . iddhipādaṃ bhāvetīti te dhamme
āsevati bhāveti bahulīkaroti tena vuccati iddhipādaṃ bhāvetīti.
[509] Kathañca bhikkhu viriyasamādhipadhānasaṅkhārasamannāgataṃ iddhipādaṃ
bhāveti . viriyañce bhikkhu adhipatiṃ karitvā labhati samādhiṃ labhati cittassa
ekaggataṃ ayaṃ vuccati viriyasamādhi . so anuppannānaṃ pāpakānaṃ
akusalānaṃ dhammānaṃ anuppādāya chandaṃ janeti vāyamati viriyaṃ ārabhati
cittaṃ paggaṇhāti padahati uppannānaṃ pāpakānaṃ akusalānaṃ dhammānaṃ
pahānāya .pe. anuppannānaṃ kusalānaṃ dhammānaṃ uppādāya .pe.
Uppannānaṃ kusalānaṃ dhammānaṃ ṭhitiyā asammosāya bhiyyobhāvāya
vepullāya bhāvanāya pāripūriyā chandaṃ janeti vāyamati viriyaṃ ārabhati
cittaṃ paggaṇhāti padahati ime vuccanti padhānasaṅkhārā . iti
ayañca viriyasamādhi ime ca padhānasaṅkhārā tadekajjhaṃ abhisaññūhitvā
abhisaṅkhipitvā viriyasamādhipadhānasaṅkhārotveva saṅkhyaṃ gacchati.
[510] Tattha katamaṃ viriyaṃ yo cetasiko viriyārambho .pe.
Sammāvāyāmo idaṃ vuccati viriyaṃ . tattha katamo samādhi yā cittassa
ṭhiti saṇṭhiti avaṭṭhiti avisāhāro avikkhepo avisāhaṭamānasatā
samatho samādhindriyaṃ samādhibalaṃ sammāsamādhi ayaṃ vuccati samādhi .
Tattha katamo padhānasaṅkhāro yo cetasiko viriyārambho .pe.
Sammāvāyāmo ayaṃ vuccati padhānasaṅkhāro . iti iminā ca viriyena
iminā ca samādhinā iminā ca padhānasaṅkhārena upeto hoti .pe.
Samannāgato tena vuccati viriyasamādhipadhānasaṅkhārasamannāgatoti.
[511] Iddhīti yā tesaṃ dhammānaṃ iddhi samiddhi ijjhanā
samijjhanā lābho paṭilābho patti sampatti phusanā sacchikiriyā
upasampadā . iddhipādoti tathābhūtassa vedanākkhandho saññākkhandho
saṅkhārakkhandho viññāṇakkhandho . iddhipādaṃ bhāvetīti te
dhamme āsevati bhāveti bahulīkaroti tena vuccati iddhipādaṃ
bhāvetīti.
[512] Kathañca bhikkhu cittasamādhipadhānasaṅkhārasamannāgataṃ
iddhipādaṃ bhāveti . cittañce bhikkhu adhipatiṃ karitvā labhati samādhiṃ
labhati cittassa ekaggataṃ ayaṃ vuccati cittasamādhi . so anuppannānaṃ
pāpakānaṃ akusalānaṃ dhammānaṃ anuppādāya chandaṃ janeti vāyamati viriyaṃ
ārabhati cittaṃ paggaṇhāti padahati uppannānaṃ pāpakānaṃ akusalānaṃ
dhammānaṃ pahānāya .pe. anuppannānaṃ kusalānaṃ dhammānaṃ uppādāya
.pe. uppannānaṃ kusalānaṃ dhammānaṃ ṭhitiyā asammosāya bhiyyobhāvāya
vepullāya bhāvanāya pāripūriyā chandaṃ janeti vāyamati viriyaṃ ārabhati
cittaṃ paggaṇhāti padahati ime vuccanti padhānasaṅkhārā . iti
ayañca cittasamādhi ime ca padhānasaṅkhārā tadekajjhaṃ abhisaññūhitvā
abhisaṅkhipitvā cittasamādhipadhānasaṅkhārotveva saṅkhyaṃ gacchati.
[513] Tattha katamaṃ cittaṃ yaṃ cittaṃ mano mānasaṃ .pe. Tajjā
manoviññāṇadhātu idaṃ vuccati cittaṃ . tattha katamo samādhi yā
cittassa ṭhiti .pe. sammāsamādhi ayaṃ vuccati samādhi . tattha katamo
padhānasaṅkhāro yo cetasiko viriyārambho .pe. sammāvāyāmo ayaṃ
vuccati padhānasaṅkhāro . iti iminā ca cittena iminā ca samādhinā
iminā ca padhānasaṅkhārena upeto hoti .pe. samannāgato tena
vuccati cittasamādhipadhānasaṅkhārasamannāgatoti.
[514] Iddhīti yā tesaṃ dhammānaṃ iddhi samiddhi ijjhanā
Samijjhanā lābho paṭilābho patti sampatti phusanā sacchikiriyā
upasampadā . iddhipādoti tathābhūtassa vedanākkhandho saññākkhandho
saṅkhārakkhandho viññāṇakkhandho . iddhipādaṃ bhāvetīti te dhamme
āsevati bhāveti bahulīkaroti tena vuccati iddhipādaṃ bhāvetīti.
[515] Kathañca bhikkhu vīmaṃsāsamādhipadhānasaṅkhārasamannāgataṃ
iddhipādaṃ bhāveti . vīmaṃsañce bhikkhu adhipatiṃ karitvā labhati samādhiṃ
labhati cittassa ekaggataṃ ayaṃ vuccati vīmaṃsāsamādhi . so anuppannānaṃ
pāpakānaṃ akusalānaṃ dhammānaṃ anuppādāya chandaṃ janeti
vāyamati viriyaṃ ārabhati cittaṃ paggaṇhāti padahati uppannānaṃ
pāpakānaṃ akusalānaṃ dhammānaṃ pahānāya .pe. anuppannānaṃ kusalānaṃ
dhammānaṃ uppādāya .pe. uppannānaṃ kusalānaṃ dhammānaṃ ṭhitiyā
asammosāya bhiyyobhāvāya vepullāya bhāvanāya pāripūriyā chandaṃ
janeti vāyamati viriyaṃ ārabhati cittaṃ paggaṇhāti padahati ime
vuccanti padhānasaṅkhārā . iti ayañca vīmaṃsāsamādhi ime ca
padhānasaṅkhārā tadekajjhaṃ abhisaññūhitvā abhisaṅkhipitvā
vīmaṃsāsamādhipadhānasaṅkhārotveva saṅkhyaṃ gacchati.
[516] Tattha katamā vīmaṃsā yā paññā pajānanā .pe.
Amoho dhammavicayo sammādiṭṭhi ayaṃ vuccati vīmaṃsā . tattha
katamo samādhi yā cittassa ṭhiti .pe. sammāsamādhi ayaṃ
vuccati samādhi . tattha katamo padhānasaṅkhāro yo cetasiko
Viriyārambho .pe. sammāvāyāmo ayaṃ vuccati padhānasaṅkhāro .
Iti imāya ca vīmaṃsāya iminā ca samādhinā iminā ca
padhānasaṅkhārena upeto hoti .pe. samannāgato tena
vuccati vīmaṃsāsamādhipadhānasaṅkhārasamannāgatoti.
[517] Iddhīti yā tesaṃ dhammānaṃ iddhi samiddhi ijjhanā samijjhanā
lābho paṭilābho patti sampatti phusanā sacchikiriyā upasampadā .
Iddhipādoti tathābhūtassa vedanākkhandho saññākkhandho
saṅkhārakkhandho viññāṇakkhandho . iddhipādaṃ bhāvetīti te
dhamme āsevati bhāveti bahulīkaroti tena vuccati iddhipādaṃ
bhāvetīti.
Suttantabhājanīyaṃ.
The Pali Tipitaka in Roman Character Volume 35 page 292-297.
http://84000.org/tipitaka/pali/roman_item_s.php?book=35&item=505&items=13
Classified by [Item Number] :-
http://84000.org/tipitaka/pali/roman_item_s.php?book=35&item=505&items=13&mode=bracket
Compare with The Pali Tipitaka in Thai Character :-
http://84000.org/tipitaka/read/pali_item_s.php?book=35&item=505&items=13
Compare with The Royal Version of Thai Tipitaka :-
http://84000.org/tipitaka/read/byitem_s.php?book=35&item=505&items=13
Study Atthakatha :-
http://84000.org/tipitaka/attha/attha.php?b=35&i=505
The Pali Atthakatha in Thai :-
http://84000.org/tipitaka/atthapali/read_th.php?B=54&A=7717
The Pali Atthakatha in Roman :-
http://84000.org/tipitaka/atthapali/read_rm.php?B=54&A=7717
Contents of The Tipitaka Volume 35
http://84000.org/tipitaka/read/?index_35
บันทึก ๑๔ พฤศจิกายน พ.ศ. ๒๕๖๐.
การแสดงผลนี้อ้างอิงข้อมูลจากพระไตรปิฎกฉบับภาษาบาลี อักษรโรมัน.
หากพบข้อผิดพลาด กรุณาแจ้งได้ที่ [email protected]