|
| บทนำ พระวินัยปิฎก พระสุตตันตปิฎก พระอภิธรรมปิฎก ค้นพระไตรปิฎก ชาดก หนังสือธรรมะ |
11. Jatukaṇṇimāṇavasuttaniddesavaṇṇanā
[65] Ekādasame jatukaṇṇisutte:- sutvānahaṃ vīra akāmakāminti "ahaṃ
itipi so bhagavā"tiādinā 4- nayena vīra kāmānaṃ akāmanato akāmakāmiṃ buddhaṃ
sutvā. Akāmamāgamanti nikkāmaṃ bhagavantaṃ pucchituṃ āgatomhi. Sahajanettāti
sahajātasabbaññutaññāṇacakkhu. Yathātacchanti yathātathaṃ. Brūhi meti puna yācanto
bhaṇati. Yācanto hi sahassakkhattumpi bhaṇeyya, ko pana vādo dvikkhattuṃ.
Itipi so bhagavā arahaṃ sammāsambuddhoti imesaṃ padānaṃ attho
heṭṭhā vuttova. 5- Vijjāhi pana caraṇena ca sampannattā vijjācaraṇasampanno.
Tattha vijjāti tissopi vijjā aṭṭhapi vijjā. Tisso vijjā bhayabheravasutte 6-
vuttanayeneva veditabbā, aṭṭha ambaṭṭhasutte. 7- Tattha hi vipassanāñāṇena
manomayiddhiyā ca saha cha abhiññā pariggahetvā aṭṭha vijjā vuttā. Caraṇanti
sīlasaṃvaro indriyesu guttadvāratā bhojane mattaññutā jāgariyānuyogo satta
@Footnote: 1 cha.Ma. akusalānaṃ dhammānaṃ 2 ka. mahājanaṃ 3 ka. paggahaṇena
@4 vi. mahāvi. 1/1/1, dī.Sī. 9/157,255,503/49,87,225, Ma.u. 14/342/305,
@saṃ. mahā. 19/997/296 5 ka. vitthāritova
@6 Ma.Ma. 12/34-56/22-31 7 dī.Sī. 9/254-299/254-299
---------------------------------------------------------------------------------------------
page38.
Saddhammā cattāri rūpāvacarajjhānānīti ime paṇṇarasa dhammā veditabbā.
Imeyeva hi paṇṇarasa dhammā yasmā etehi carati ariyasāvako gacchati amataṃ
disaṃ, tasmā "caraṇan"ti vuttā. Yathāha "idha mahānāma ariyasāvako sīlavā
hotī"ti. Sabbaṃ majjhimapaṇṇāsake 1- vuttanayena veditabbaṃ. Bhagavā imāhi
vijjāhi iminā ca caraṇena samannāgato, tena vuccati vijjācaraṇasampannoti.
Tattha vijjāsampadā bhagavato sabbaññutaṃ pūretvā ṭhitā, caraṇasampadā
mahākāruṇikataṃ. So sabbaññutāya sabbasattānaṃ atthānatthaṃ ñatvā mahākāruṇikatāya
anatthaṃ parivajjetvā atthe niyojeti, yathātaṃ vijjācaraṇasampanno. Tenassa
sāvakā supaṭipannā honti, no duppaṭipannā, vijjācaraṇavipannānaṃ 2- sāvakā
attantapādayo 3- viya.
Sobhanagamanattā sundaraṃ ṭhānaṃ gatattā sammā gatattā sammā ca
gadattā gadattā sugato. Gamanampi hi gatanti vuccati. Tañca bhagavato
sobhanaṃ parisuddhamanavajjaṃ. Kiṃ pana tanti? ariyamaggo. Tena hesa gamanena
khemaṃ disaṃ asajjamāno gatoti sobhanagamanattā sugato. Sundarañcesa ṭhānaṃ
gato amataṃ nibbānanti sundaraṃ ṭhānaṃ gatattāpi sugato. Sammā ca gato tena
tena maggena pahīne kilese puna apaccāgacchanto. vuttañhetaṃ:-
"sotāpattimaggena ye kilesā pahīnā, te kilese na puneti na
pacceti na paccāgacchatīti sugato .pe. Arahattamaggena ye kilesā
pahīnā, te kilese na puneti na pacceti na paccāgacchatīti
sugato"ti. 4-
Sammā vā gato dīpaṅkarapādamūlato pabhuti yāva bodhimaṇḍā tāva
samatiṃsapāramīpūritāya suddhāya 5- sammāpaṭipattiyā sabbalokassa hitasukhameva
karonto sassatucchedaṃ kāmasukhaṃ attakilamathanti ime ca ante anupagacchanto
gatoti sammā gatattāpi sugato. Sammā cesa gadati yuttaṭṭhānesu yuttameva
vācaṃ bhāsatīti sammā gadattāpi sugato.
@Footnote: 1 Ma.Ma. 13/23/18 2 cha.Ma.....vipannānañahi 3 vi.A. 1/122 (syā)
@4 khu. mahā. 29/180/137, khu. cūḷa. 30/192/99 (syā) 5 cha.Ma. ayaṃ pāṭho na dissati
---------------------------------------------------------------------------------------------
page39.
Tatridaṃ sādhakasuttaṃ:-
"yaṃ tathāgato vācaṃ jānāti abhūtaṃ atacchaṃ anatthasañhitaṃ, sā ca
paresaṃ appiyā amanāpā, na taṃ tathāgato vācaṃ bhāsati. Yampi
tathāgato vācaṃ jānāti bhūtaṃ tacchaṃ anatthasañhitaṃ, sā ca paresaṃ
appiyā amanāpā, tampi tathāgato vācaṃ na bhāsati. Yañca kho
tathāgato vācaṃ jānāti bhūtaṃ tacchaṃ atthasañhitaṃ, sā ca paresaṃ
appiyā amanāpā, tatra kālaññū tathāgato hoti tassā vācāya
veyyākaraṇāya. Yaṃ tathāgato vācaṃ jānāti abhūtaṃ atacchaṃ anatthasañhitaṃ.
Sā ca paresaṃ piyā manāpā, na taṃ tathāgato vācaṃ bhāsati.
Yampi tathāgato vācaṃ jānāti bhūtaṃ tacchaṃ anatthasañhitaṃ, sā ca
paresaṃ piyā manāpā, tampi tathāgato vācaṃ na bhāsati. Yañca kho
tathāgato vācaṃ jānāti bhūtaṃ tacchaṃ atthasañhitaṃ, sā ca paresaṃ
piyā manāpā, tatra kālaññū tathāgato hoti tassā vācāya
veyyākaraṇāyā"ti. 1-
Evaṃ sammā gadattāpi sugatoti veditabbo.
Sabbathā viditalokattā pana lokavidū. So hi bhagavā sabhāvato samudayato
nirodhato nirodhūpāyatoti sabbathā lokaṃ avedi aññāsi paṭivijjhi. Yathāha:-
"yattha kho āvuso na jāyati na jīyati na mīyati na cavati na
upapajjati. Nāhaṃ taṃ gamanena lokassantaṃ ñāteyyaṃ diṭṭheyyaṃ 2-
patteyyanti vadāmi. Na cāhaṃ āvuso appatvāva lokassantaṃ
dukkhassantakiriyaṃ vadāmi. Api cāhaṃ āvuso imasmiṃyeva byāmamatte kaḷevare
sasaññamhi samanake lokañca paññapemi lokasamudayañca lokanirodhañca
lokanirodhagāminiñca paṭipadaṃ.
Gamanena na pattabbo lokassanto kudācanaṃ
na ca appatvā lokantaṃ dukkhā atthi pamocanaṃ.
@Footnote: 1 Ma.Ma. 13/86/64 2 cha.Ma. daṭaṭheyyaṃ
---------------------------------------------------------------------------------------------
page40.
Tasmā have lokavidū sumedho
lokantagū vusitabrahmacariyo
lokassa antaṃ samitāvi ñatvā
nāsiṃsatī lokamimaṃ parañcā"ti 1-
apica:- tayo lokā saṅkhāraloko sattaloko okāsalokoti. Tattha
"eko loko sabbe sattā āhāraṭṭhitikā"ti 2- āgataṭṭhāne saṅkhāraloko
veditabbo. "sassato lokoti vā asassato lokoti vā"ti 3- āgataṭṭhāne
sattaloko.
"yāvatā candimasūriyā pariharanti disā bhanti virocamānā 4-
tāva sahassadhā loko ettha te vattatī vaso"ti 5-
āgataṭṭhāne okāsaloko. Tampi bhagavā sabbathā avedi. Tathāhi "eko
loko sabbe sattā āhāraṭṭhitikā. Dve lokā nāmañca rūpañca. Tayo
lokā tisso vedanā. Cattāro lokā cattāro āhāRā. Pañca lokā
pañcupādānakkhandhā. Cha lokā cha ajjhattikāni āyatanāni. Satta lokā
sattaviññāṇaṭṭhitiyo. Aṭṭha lokā aṭṭha lokadhammā. Nava lokā nava
sattāvāsā. Dasa lokā dasāyatanāni. Dvādasa lokā dvādasāyatanāni.
Aṭṭhārasa lokā aṭṭhārasa dhātuyo"ti 6- ayaṃ saṅkhāralokopi sabbathā vidito.
Yasmā panesa sabbesampi sattānaṃ āsayaṃ jānāti, anusayaṃ jānāti.
Caritaṃ jānāti, adhimuttiṃ jānāti, apparajakkhe mahārajakkhe tikkhindriye
mudindriye, svākāre dvākāre, suviññāpaye dubbiññāpaye, bhabbe abhabbe
satte jānāti. Tasmāssa sattalokopi sabbathā vidito. Yathā ca sattaloko,
evaṃ okāsalokopi. Tathāhesa ekacakkavāḷaṃ āyāmato ca vitthārato ca
@Footnote: 1 saṃ.sa. 15/107/75, aṅ. catukka. 21/45/54 2 khu. paṭi. 13/112/126
@3 dī.Sī. 9/421/184, Ma. mū. 12/269/230, saṃ.saḷā. 18/749/487 (syā)
@4 ka. virocanā 5 Ma.mū. 12/503/445 6 khu.paṭi. 31/162/186
---------------------------------------------------------------------------------------------
page41.
Yojanānaṃ dvādasa satasahassāni catutiṃsa satāni ca paññāsañca yojanāni.
Parikkhepato:-
sabbaṃ satasahassāni chattiṃsa parimaṇḍalaṃ
dasa ceva sahassāni aḍḍhuḍḍhāni satāni ca.
Tattha:-
duve satasahassāni cattāri nahutāni ca
ettakaṃ bahalattena saṅkhātāya vasundhaRā.
Tassāyeva sandhārakaṃ:-
cattāri satasahassāni aṭṭheva nahutāni ca
ettakaṃ bahalattena jalaṃ vāte patiṭṭhitaṃ.
Tassāpi sandhārako:-
nava satasahassāni māluto nabhamuggato
saṭṭhi ceva sahassāni esā lokassa saṇṭhiti.
Evaṃ saṇṭhite cettha yojanānaṃ:-
caturāsīti sahassāni ajjhogāḷho mahaṇṇave
accuggato tāvadeva sineru pabbatuttamo.
Tato upaḍḍhupaḍḍhena pamāṇena yathākkamaṃ
ajjhogāḷhuggatā dibbā nānāratanacittitā.
Yugandharo isindharo 1- karavīko sudassano
nemindharo vinatako assakaṇṇo giribrahā.
Ete satta mahāselā sinerussa samantato
mahārājānamāvāsā devayakkhanisevitā.
Yojanānaṃ satānucco himavā pañca pabbato
yojanānaṃ sahassāni tīṇi āyāmavitthato. 2-
@Footnote: 1 cha.Ma. īsadharo 2 cha.Ma. āyata....
---------------------------------------------------------------------------------------------
page42.
Caturāsītisahassehi kūṭehi paṭimaṇḍito
tipañcayojanakkhandha- parikkhepā nagavhayā.
Paññāsayojanakkhandha- sākhāyāmā samantato
satayojanavitthiṇṇā tāvadeva ca uggatā
jambū yassānubhāvena jambudīpo pakāsito. 1-
Yañcetaṃ jambuyā pamāṇaṃ, etadeva asurānaṃ cittapāṭaliyā, garuḷānaṃ
simbalirukkhassa, amaragoyāne kadambassa, uttarakurūsu kapparukkhassa, pubbavidehe
sirīsassa, tāvatiṃsesu pāricchattakassāti tenāhu porāṇā:-
"pātali simbalī jambū devānaṃ pārichattako
kadambo kapparukkho ca sirīsena bhavati sattamaṃ.
Dveasītisahassāni ajjhogāḷho mahaṇṇave
accuggato tāvadeva cakkavāḷasiluccayo
parikkhipitvā taṃ sabbaṃ lokadhātumayaṇṭhito"ti. 1-
Tattha candamaṇḍalaṃ ekūnapaññāsayojanaṃ, sūriyamaṇḍalaṃ paññāsayojanaṃ,
tāvatiṃsabhavanaṃ dasasahassayojanaṃ, tathā asurabhavanaṃ avīcimahānirayo jambudīpo ca.
Amaragoyānaṃ sattasahassayojanaṃ. Tathā pubbavideho. Uttarakuru aṭṭhasahassayojano.
Ekameko cettha mahādīpo pañcasatapañcasataparittadīpaparivāro. Taṃ sabbampi
ekaṃ cakkavāḷaṃ ekā lokadhātu. Tadantaresu lokantarikanirayā. Evaṃ anantāni
cakkavāḷāni anantā lokadhātuyo bhagavā anantena buddhañāṇena avedi
aññāsi paṭivijjhi. Evamassa okāsalokopi sabbathā vidito. evampi sabbathā
viditalokattā lokavidū.
Attano pana guṇehi visiṭṭhatarassa kassaci abhāvato natthi
etassa uttaroti anuttaro. Tathāhesa sīlaguṇenāpi sabbalokaṃ abhibhavati
samādhipaññāvimuttivimuttiñāṇadassanaguṇenapi. Sīlaguṇenāpi asamo asamasamo
@Footnote: 1 vi. suddhi. 1/263, vi. A. 1/125-6 (syā), abhi. A. 1/356-7
---------------------------------------------------------------------------------------------
page43.
Appaṭimo appaṭibhāgo appaṭipuggalo .pe. Vimuttiñāṇadassanaguṇenāpi. Yathāha:-
"na kho panāhaṃ passāmi sadevake loke .pe. Sadevamanussāya attanā
sīlasampannataran"ti. 1- Vitthāro.
Evaṃ aggappasādasuttādīni 2- "na me ācariyo atthī"tiādinā 3-
gāthāyo ca vitthāretabbā.
Purisadamme sāretīti purisadammasārathi, dameti vinetīti vuttaṃ hoti.
Tattha purisadammāti adantā dametuṃ yuttā tiracchānapurisāpi manussapurisāpi
amanussapurisāpi. Tathā hi bhagavatā tiracchānapurisāpi apalālo nāgarājā
cūḷodaro mahodaro aggisikho dhūmasikho aravāḷo nāgarājā dhanapālako hatthīti
evamādayo damitā nibbisā katā, saraṇesu ca sīlesu ca patiṭṭhāpitā.
Manussapurisāpi saccakanigaṇṭhaputtaambaṭṭhamāṇavapokkharasātisoṇadantakūṭadantādayo.
Amanussapurisāpi āḷavakasūcilomakharalomayakkhasakkadevarājādayo damitā vinītā
vicitrehi vinayūpāyehi. "ahaṃ kho kesi purisadamme saṇhenapi vinemi, pharusenapi
vinemi. Saṇhapharusenapi vinemī"ti idaṃ cettha suttaṃ 4- vitkāretabbaṃ. Apica
bhagavā visuddhasīlādīnaṃ paṭhamajjhānādīni sotāpannādīnañca uttarimaggapaṭipadaṃ
ācikkhanto dantepi dametiyeva.
Atha vā anuttaro purisadammasārathīti ekamevidaṃ atthapadaṃ. Bhagavā hi
tathā purisadamme sāreti, yathā ekapallaṅkeneva nisinnā aṭṭha disā
asajjamānā dhāvanti. Tasmā "anuttaro purisadammasārathī"ti vuccati.
"hatthidamakena bhikkhave hatthi dammo sārito ekaṃyeva disaṃ dhāvatī"ti
idañcettha suttaṃ vitthāretabbaṃ.
Vīriyavāti ariyamaggena sabbapāpakehi virato. Pahūti pabhū. Visavīti
parasantāne vīriyuppādako. Alamattoti samatthacitto.
@Footnote: 1 saṃ. sa. 15/173/168, aṅ. catukka. 21/21/24
@2 aṅ. catukka. 21/34/39, khu.iti. 25/90/307
@3 vi. mahā. 4/11/11, Ma.mū. 12/285/246, abhi. ka. 37/405/245
@4 aṅ. catukka. 21/111/128
---------------------------------------------------------------------------------------------
page44.
Viratoti ariyamaggena 1- sabbapāpakehi virato. 1- Ariyamaggeneva viratattā
āyatiṃ appaṭisandhiko. Sabbapāpakehi nirayadukkhamaticcāti āyatiṃ appaṭisandhitāya
nirayadukkhaṃ aticca ṭhito. Vīriyavāsoti vīriyaniketo. So vīriyavāti so khīṇāsavo
"vīriyavā"ti vattabbataṃ arahati. Padhānavā vīro tādīti imāni panassa thutivacanāni.
So hi padhānavā maggajjhānappadhānena, vīro kilesārividdhaṃsanasamatthatāya, tādi
nibbikāratāya. Pavuccate tathattāti tathārūpo "vīriyavā"ti pavuccati.
Te kāmakāminoti ete rūpādivatthukāme icchantā. Rāgarāginoti
rāgena rañjitā. Saññāsaññinoti rāgasaññāya saññino. Na kāme
kāmetīti rūpādivatthukāme na pattheti. Akāmoti kāmehi virahito. Nikkāmoti
nikkhantakāmo.
Sabbaññutaññāṇanti tiyaddhagataṃ sabbaṃ neyyapathaṃ jānātīti sabbaññū,
tassa bhāvo sabbaññutā, sabbaññutā eva ñāṇaṃ sabbaññutaññāṇaṃ,
sabbaññutaññāṇasaṅkhātaṃ nettañca vāsanāya saha kilese parājetvā jitattā
jinabhāvo ca apubbaṃ acarimaṃ apure apacchā ekasmiṃ khaṇe ekasmiṃ kāle
uppannā 2- pubbantato uddhaṃ pannāti uppannā. 3-
[66] Tejī tejasāti tejena samannāgato tejasā abhibhuyya. Yamahaṃ
vijaññaṃ jātijarāya idha vippahānanti yamahaṃ jātijarāya pahānabhūtaṃ dhammaṃ
idheva jāneyyaṃ.
Jagatīti paṭhavī. Sabbaṃ ākāsagatanti sakalaṃ ākāse pavattaṃ patthaṭaṃ.
Tamagatanti tamameva tamagataṃ andhakāraṃ yathā gūthagataṃ muttagatanti. Abhivihaccāti
nāsetvā. Andhākāraṃ vidhamitvāti cakkhuviññāṇuppattinivārakaṃ 4- andhakāraṃ
padāletvā. 5- Ālokaṃ dassayitvāti sūriyālokaṃ dassayitvā. Ākāseti ajaṭākāse.
Antalikkheti antaradhātusamatthe tucchokāse. Gamanapatheti 6- devatānaṃ gamanamagge
@Footnote: 1-1 cha.Ma. ime pāṭhā na dissanti 2 cha.Ma. uppanno 3 cha.Ma. pannoti uppanno
@4 ka....nivāraṇaṃ 5 cha.Ma. palāpetvā 6 cha.Ma. tagaṇapatheti
---------------------------------------------------------------------------------------------
page45.
Gacchati. Sabbaṃ abhisaṅkhārasamudayanti sakalaṃ kammaṃ samudayaṃ uppādaṃ, taṇhanti
attho. Kilesatamaṃ avijjandhakāraṃ vidhamitvāti kilesatamasaṅkhātaṃ aññāṇaṃ
avijjandhakāraṃ nīharitvā nāsetvā. Ñāṇālokanti paññālokaṃ dassayitvā.
Vatthukāme parijānitvāti rūpādivatthukāme ñātatīraṇapariññāya jānitvā.
Kilesakāme pahāyāti upatāpanasaṅkhāte kilesakāme pahānapariññāya pajahitvā.
[67] Athassa bhagavā taṃ dhammaṃ ācikkhanto uparūpari gāthāyo abhāsi.
Tattha nekkhammaṃ daṭṭhu khematoti nibbānañca nibbānagāminiñca paṭipadaṃ
"kheman"ti disvā. Uggahitanti taṇhāvasena diṭṭhivasena gahitaṃ. Nirattaṃ vāti
nirassitabbaṃ vā, muñcitabbanti vuttaṃ hoti. Mā te vijjitthāti mā te ahosi.
Kiñcananti rāgādikiñcanaṃ, tampi te mā vijjittha.
Muñcitabbanti muñcitvā na puna gahetabbaṃ. Pajahitabbanti vajjitabbaṃ. 1-
Vinodetabbanti khipitabbaṃ. Byantīkātabbanti vigatantaṃ kātabbaṃ. Anabhāvaṃ
gametabbanti anu anu abhāvaṃ gametabbaṃ.
[68-9] Pubbeti atīte saṅkhāre ārabbha uppannakilesā. 2-
Brāhmaṇāti bhagavā jatukaṇṇiṃ ālapati. Sesaṃ sabbattha pākaṭameva.
Evaṃ bhagavā idampi suttaṃ arahattanikūṭeneva desesi. Desanāpariyosāne
ca pubbasadiso eva dhammābhisamayo ahosīti.
Saddhammappajjotikāya cūḷaniddesaṭṭhakathāya
jatukaṇṇimāṇavasuttaniddesavaṇṇanā niṭṭhitā.
Ekādasamaṃ.
---------------
The Pali Atthakatha in Roman Book 46 page 37-45.
http://84000.org/tipitaka/pitaka_item/read_rm.php?B=46&A=921&pagebreak=1
อรรถกถาบาลีอักษรไทย :-
http://84000.org/tipitaka/pitaka_item/read_th.php?B=46&A=921&pagebreak=1
อ่านอรรถกถาแปลไทย :-
http://84000.org/tipitaka/attha/attha.php?b=30&i=388
เนื้อความพระไตรปิฎกฉบับหลวง :-
http://84000.org/tipitaka/read/r.php?B=30&A=3559
พระไตรปิฎกฉบับบาลีอักษรไทย :-
http://84000.org/tipitaka/read/pali_read.php?B=30&A=3882
The Pali Tipitaka in Roman Character :-
http://84000.org/tipitaka/read/roman_read.php?B=30&A=3882
Contents of The Tipitaka Volume 30
http://84000.org/tipitaka/read/?index_30
        |
|
บันทึก ๖ กุมภาพันธ์ พ.ศ. ๒๕๖๑. การแสดงผลนี้อ้างอิงข้อมูลจากอรรถกถาฉบับภาษาบาลี อักษรโรมัน. หากพบข้อผิดพลาด กรุณาแจ้งได้ที่ [email protected]