|
| บทนำ พระวินัยปิฎก พระสุตตันตปิฎก พระอภิธรรมปิฎก ค้นพระไตรปิฎก ชาดก หนังสือธรรมะ |
Rattakambalasanthato viya ahosi, so nāmajja sukkharukkho viya sākhāmattāvaseso ṭhito, aho jarāya upahato koviḷāro"ti cintetvā "anupādinnampi tāva jarā haññati, kimaṅgaṃ pana upādinnan"ti aniccasaññaṃ paṭilabhi. Tadanusāreneva sabbasaṅkhāre dukkhato anattato ca vipassanto "aho vatāhampi sañchinnapatto koviḷāro viya apetagihibyañjano bhaveyyan"ti patthayamāno anupubbena tasmiṃ sayanatale dakkhiṇena passena nipannoyeva paccekabodhiṃ sacchākāsi, tato gamanakāle amaccehi "kālo gantuṃ mahārājā"ti vutte "nāhaṃ rājā"tiādīni vatvā purimanayeneva gāthaṃ abhāsi:- "oropayitvā gihibyañjanāni sañchinnapatto yathā koviḷāro chetvāna vīro gihibandhanāni eko care khaggavisāṇakappo"ti. Tattha oropayitvāti chaḍḍetvā 1- apanetvā. Gihibyañjanānīti kesamassuodātavatthālaṅkāramālāgandhavilepanaitthiputtadāsidāsādīni. Etāni hi gihibhāvaṃ byañjayanti, tasmā "gihibyañjanānī"ti vuccanti. Sañchinnapattoti patitapatto. Chetvānāti maggañāṇena chinditvā. Vīroti maggavīriyasamannāgato. Gihibandhanānīti kāmabandhanāni. Kāmā hi gihīnaṃ bandhanāni. Ayaṃ tāva padattho. Ayaṃ pana adhippāyo:- "aho vatāhampi oropayitvā gihibyañjanāni sañchinnapatto yathā koviḷāro bhaveyyan"ti evaṃ hi cintayamāno vipassanaṃ ārabhitvā paccekabodhiṃ adhigatomhīti. Sesaṃ purimanayeneva veditabbanti. Koviḷāragāthāvaṇṇanā samattā. Paṭhamo vaggo niṭṭhito. ------------- @Footnote: 1 cha.Ma. ayaṃ pāṭho na dissanti--------------------------------------------------------------------------------------------- page86.
[45-46] Sace labhethāti kā uppatti? pubbe kira kassapassa bhagavato sāsane dve paccekabodhisattā pabbajitvā vīsativassasahassāni gatapaccāgatavattaṃ pūretvā devaloke uppannā. Tato cavitvā tesaṃ jeṭṭhako bārāṇasirañño putto, kaniṭṭho purohitassa putto ahosi. Te ekadivasaṃyeva paṭisandhiṃ gahetvā ekadivasameva mātukucchito nikkhamitvā sahapaṃsukīḷitasahāyakā ahesuṃ. Purohitaputto paññavā ahosi. So rājaputtaṃ āha "samma tvaṃ pituno accayena rajjaṃ labhissasi, ahaṃ purohitaṭṭhānaṃ, susikkhitena ca sukhaṃ rajjaṃ anusāsituṃ sakkā, ehi sippaṃ aggahessāmā"ti. Tato ubhopi pubbopacitakammā 1- hutvā gāmanigamādīsu bhikkhaṃ caramānā paccantajanapadagāmaṃ gatā. Tañca gāmaṃ paccekabuddhā bhikkhācāravelāya pavisanti, atha manussā paccekabuddhe disvā ussāhajātā āsanāni paññāpenti, paṇītaṃ khādanīyaṃ bhojanīyaṃ upanāmenti mānenti pūjenti. Tesaṃ etadahosi "amhehi sadisā uccākulino nāma natthi, apica 2- panime manussā yadi icchanti, amhākaṃ bhikkhaṃ denti, sace 3- nicchanti, na denti, imesaṃ pana pabbajitānaṃ evarūpaṃ sakkāraṃ karonti, addhā ete kiñci sippaṃ jānanti, handa nesaṃ santike sippaṃ uggaṇhāmā"ti. Te manussesu paṭikkantesu okāsaṃ labhitvā "yaṃ bhante tumhe sippaṃ jānātha, taṃ amhepi sikkhāpethā"ti yāciṃsu. Paccekabuddhā "na sakkā apabbajitena sikkhitun"ti āhaṃsu. Te pabbajjaṃ yācitvā pabbajiṃsu. Tato nesaṃ paccekabuddhā "evaṃ vo nivāsitabbaṃ, evaṃ pārupitabban"tiādinā nayena ābhisamācārikaṃ ācikkhitvā "imassa sippassa ekībhāvābhirati nipphatti, tasmā ekeneva nisīditabbaṃ, ekena caṅkamitabbaṃ, ṭhātabbaṃ, sayitabban"ti pāṭiyekkaṃ paṇṇasālamadaṃsu, tato te attano attano paṇṇasālaṃ pavisitvā nisīdiṃsu. Purohitaputto nisinnakālato pabhuti cittasamādhānaṃ laddhā jhānaṃ labhi. Rājaputto muhutteneva ukkaṇṭhito tassa santikaṃ āgato. So taṃ disvā "kiṃ sammā"ti pucchi. @Footnote: 1 Sī.,i. yaññopavītakaṇṭhā 2 cha.Ma. atha ca 3 cha.Ma. yadi ca--------------------------------------------------------------------------------------------- page87.
"ukkaṇṭhitomhī"ti āha. Tena hi idha nisīdāhīti. So tattha muhuttaṃ nisīditvā āha "imassa kira samma sippassa ekībhāvābhirati nipphattī"ti. Purohitaputto "evaṃ samma, tena hi tvaṃ attano nisinnokāsaṃ eva gaccha, uggahessāmi imassa sippassa nipphattin"ti āha. So gantvā punapi muhutteneva ukkaṇṭhito purimanayeneva tikkhattuṃ āgato. Tato naṃ purohitaputto tatheva uyyojetvā tasmiṃ gate cintesi "ayaṃ attano ca kammaṃ hāpeti mama ca idha abhikkhaṇaṃ āgacchatī"ti. 1- So paṇṇasālato nikkhamma araññaṃ paviṭṭho. Itaro attano paṇṇasālāya nisinno punapi muhutteneva ukkaṇṭhito hutvā tassa paṇṇasālaṃ āgantvā ito cito ca maggantopi taṃ adisvā cintesi "yo gahaṭṭhakāle paṇṇākārampi ādāya āgato maṃ daṭṭhuṃ na labhati, so nāma mayi āgate dassanampi adātukāmo pakkāmi, aho re citta na lajjasi. Yaṃ maṃ catukkhattuṃ idhānesi, sodāni te vase na vattissāmi, aññadatthu tameva mama vase vattāpessāmī"ti attano senāsanaṃ pavisitvā vipassanaṃ ārabhitvā paccekabodhiṃ sacchikatvā ākāsena nandamūlakapabbhāraṃ agamāsi. Itaropi araññaṃ pavisitvā vipassanaṃ ārabhitvā paccekabodhiṃ sacchikatvā tattheva agamāsi. Te ubhopi manosilātale nisīditvā pāṭiyekkaṃ pāṭiyekkaṃ imā udānagāthāyo abhāsiṃsu:- "sace labhetha nipakaṃ sahāyaṃ saddhiṃ caraṃ sādhuvihāri dhīraṃ abhibhuyya sabbāni parissayāni tareyya tenattamano satīmā. No ce labhetha nipakaṃ sahāyaṃ saddhiṃ caraṃ sādhuvihāri dhīraṃ rājāva raṭṭhaṃ vijitaṃ pahāya eko care mātaṅgarañañeva nāgo"ti. @Footnote: 1 cha.Ma. āgacchantoti--------------------------------------------------------------------------------------------- page88.
Tattha nipakanti pakatinipuṇaṃ 1- paṇḍitaṃ kasiṇaparikammādikusalaṃ. Sādhuvihārinti appanāvihārena vā upacārena vā samannāgataṃ. Dhīranti dhitisampannaṃ. Tattha nipakaṭṭhena dhitisampadā vuttā. Idha pana dhitisampannamevāti attho. Dhiti nāma asithilaparalakkamatā, "kāmaṃ taco ca nahārū cā"ti 2- evaṃ pavattavīriyassetaṃ adhivacanaṃ. Apica dhikatapāpotipi dhīro. Rājāva raṭṭhaṃ vijitaṃ pahāyāti yathā paṭirājā "vijitaṃ raṭṭhaṃ anatthāvahan"ti ñatvā rajjaṃ pahāya eko carati, evaṃ bālasahāyaṃ pahāya eko care. Atha vā rājāva raṭṭhanti yathā sutasomo rājā vijitaṃ raṭṭhaṃ pahāya eko cari, yathā ca mahājanako, evaṃ eko careti ayampi tassattho. Sesaṃ vuttānusārena sakkā jānitunti na vitthāritaṃ. Sahāyagāthāvaṇṇanā samattā. [47] Addhā pasaṃsāmāti imissā gāthāya yāva ākāsatale paññattāsane paccekabuddhānaṃ nisajjā, tāva cātuddisagāthāya uppattisadisā eva uppatti. Ayaṃ pana viseso:- yathā so rājā rattiyā tikkhattuṃ ubbijji, na tathā ayaṃ, nevassa yañño paccupaṭṭhito ahosi. So ākāsatale paññattesu āsanesu paccekabuddhe nisīdāpetvā "ke tumhe"ti pucchi. Mayaṃ mahārāja anavajjabhojino nāmāti. Bhante "anavajjabhojino"ti imassa ko atthoti. Sundaraṃ vā asundaraṃ vā laddhā nibbikārā bhuñjāma mahārājāti. Taṃ sutvā rañño etadahosi "yannāhaṃ ime upaparikkheyyaṃ edisā vā no vā"ti. Taṃdivasaṃ kaṇājakena bilaṅgadutiyena parivisi, paccekabuddhā amataṃ bhuñjantā viya nibbikārā bhuñjiṃsu. Rājā "honti ime 3- ekadivasaṃ paṭiññātattā nibbikārā, sve jānissāmī"ti svātanāyapi nimantesi, tato dutiyadivasepi tathevākāsi. Tepi tatheva paribhuñjiṃsu. Atha rājā "idāni sundaraṃ datvā vīmaṃsissāmī"ti punapi nimantetvā dve divase mahāsakkāraṃ katvā paṇītena ativicitrena khādanīyena 4- bhojanīyena parivisi, @Footnote: 1 Ma. pakatinipakaṃ 2 Ma.Ma. 13/186/159, aṅ.duka. 20/5/50 khu.mahā. 29/914/584-5 @ (syā) 3 cha.Ma. nāma 4 cha.Ma. paṇītena ativicitrena khādanīyena--------------------------------------------------------------------------------------------- page89.
Tepi tatheva nibbikārā bhuñjitvā rañño maṅgalaṃ vatvā pakkamiṃsu. Rājā acirapakkantesu tesu "anavajjabhojinova ete samaṇā, aho vatāhampi anavajjabhojī bhaveyyan"ti cintetvā mahārajjaṃ pahāya pabbajjaṃ samādāya vipassanaṃ ārabhitvā paccekabuddho hutvā mañjūsakarukkhamūle paccekabuddhānaṃ majjhe attano ārammaṇaṃ vibhāvento imaṃ gāthaṃ abhāsi:- "addhā pasaṃsāma sahāyasampadaṃ seṭṭhā samā sevitabbā sahāyā ete aladdhā anavajjabhojī eko care khaggavisāṇakappo"ti. Sā padatthato uttānā eva, kevalaṃ pana sahāyasampadanti ettha asekkhehi sīlādikkhandhehi sampannā sahāyā eva sahāyasampadāti veditabbā. Ayaṃ panettha yojanā:- yā ayaṃ vuttā sahāyasampadā, taṃ sahāyasampadaṃ addhā pasaṃsāma, ekaṃseneva thomemāti vuttaṃ hoti. Kathaṃ? seṭṭhā samā sevitabbā sahāyāti. Kasmā? attano hi sīlādīhi seṭṭhe sevamānassa sīlādayo dhammā anuppannā uppajjanti, uppannā vuḍḍhiṃ viruḷhiṃ vepullaṃ pāpuṇanti. Same sevamānassa aññamaññaṃ samadhāraṇena kukkuccassa vinodanena ca laddhā na parihāyanti. Ete pana sahāyake seṭṭhe ca same ca aladdhā kuhanādimicchājīvaṃ vajjetvā dhammena samena uppannaṃ bhojanaṃ bhuñjanto tattha ca paṭighānunayaṃ anuppādento anavajjabhojī hutvā atthakāmo kulaputto eko care khaggavisāṇakapPo. Ahampi hi evaṃ caranto imaṃ sampattiṃ adhigatomhīti. Anavajjabhojigāthāvaṇṇanā samattā. [48] Disvā suvaṇṇassāti kā uppatti? aññataro bārāṇasirājā Gimhasamaye divāseyyaṃ upagato, santike cassa vaṇṇadāsī gosītacandanaṃ piṃsati. 1- @Footnote: 1 cha.Ma. pisati--------------------------------------------------------------------------------------------- page90.
Tassā ekabāhāyaṃ ekaṃ suvaṇṇavalayaṃ, ekabāhāyaṃ dve, tāni saṅghaṭṭanti, itaraṃ na saṅghaṭṭati. Rājā taṃ disvā "evameva gaṇavāse saṅghaṭṭanā, ekavāse asaṅghaṭṭanā"ti punappunaṃ taṃ dāsiṃ olokayamāno cintesi, tena ca samayena sabbālaṅkāravibhūsitā devī taṃ vījayantī ṭhitā hoti, sā "vaṇṇadāsiyā paṭibaddhacitto maññe rājā"ti cintetvā taṃ dāsiṃ uṭṭhāpetvā sayameva piṃsitumāraddhā. Tassā ubhosu bāhāsu aneke suvaṇṇavalayā, te saṅghaṭṭantā mahāsaddaṃ janayiṃsu. Rājā suṭṭhutaraṃ nibbinno dakkhiṇena passena nipannoyeva vipassanaṃ ārabhitvā paccekabodhiṃ sacchākāsi. Taṃ anuttarena sukhena sukhitaṃ nipannaṃ candanahatthā devī upasaṅkamitvā "ālimpāmi mahārājā"ti āha. Rājā "apehi mā ālimpāhī"ti āha. Sā "kissa mahārājā"ti āha. So "nāhaṃ rājā"ti. Evametesaṃ taṃ kathāsallāpaṃ sutvā amaccā upasaṅkamiṃsu, tehipi mahārājavādena ālapito "nāhaṃ bhaṇe rājā"ti āha. Sesaṃ paṭhamagāthāya vuttasadisameva. Ayaṃ pana gāthāvaṇṇanā:- 1- "disvā suvaṇṇassa pabhassarāni kammāraputtena suniṭṭhitāni saṅghaṭṭamānāni duve bhujasmiṃ eko care khaggavisāṇakappo"ti. 1- Tattha disvāti oloketvā. Suvaṇṇassāti kāñcanassa. "valayānī"ti pāṭhaseso. Sāvasesaattho 2- hi ayaṃ attho. Pabhassarānīti pabhāsanasīlāni, jutimantānīti vuttaṃ hoti. Sesaṃ uttānapadatthameva. Ayaṃ pana yojanā:- disvā @Footnote: 1-1 cha.Ma. ayaṃ gāthā na dissati 2 cha. sāvasesapāṭho--------------------------------------------------------------------------------------------- page91.
Bhujismiṃ suvaṇṇassa valayāni "gaṇavāse sati saṅghaṭṭanā, ekavāse asaṅghaṭṭanā"ti evaṃ cintento vipassanaṃ ārabhitvā paccekabodhiṃ adhigatomhīti. Sesaṃ vuttanayamevāti. Suvaṇṇāvalayagāthāvaṇṇanā samattā. [49] Evaṃ dutiyenāti kā uppatti? aññataro bārāṇasirājā daharova Pabbajitukāmo amacce āṇāpesi "deviṃ gahetvā rajjaṃ pariharatha, ahaṃ pabbajissāmī"ti. Amaccā "na mahārāja arājakaṃ rajjaṃ amhehi sakkā rakkhituṃ, sāmantarājāno āgamma vilumpissanti, yāva ekaputtakopi uppajjati, tāva āgamehī"ti saññāpesuṃ. Muducitto rājā adhivāsesi. Atha devī gabbhaṃ gaṇhi, rājā punapi te āṇāpesi "devī gabbhinī, puttaṃ jātaṃ rajje abhisiñcitvā rajjaṃ pariharatha, ahaṃ pabbajissāmī"ti. Amaccā "dujjānaṃ mahārāja etaṃ, devī puttaṃ vā vijāyissati dhītaraṃ vā, vijāyanakālaṃ tāva āgamehī"ti punapi saññāpesuṃ. Atha sā puttaṃ vijāyi. Tadāpi rājā tatheva amacce āṇāpesi. Amaccā punapi rājānaṃ "āgamehi mahārāja yāva paṭibalo hotī"ti bahūhi kāraṇehi saññāpesuṃ. Tato kumāre paṭibale jāte amacce sannipātāpetvā "paṭibalo ayaṃ, taṃ rajje abhisiñcitvā paṭipajjathā"ti amaccānaṃ okāsaṃ adatvā antarāpaṇā kāsāyavatthādayo sabbaparikkhāre āharāpetvā antepure eva pabbajitvā mahājanako viya nikkhami, sabbaparijano nānappakāraṃ paridevamāno rājānaṃ anubandhi. Rājā yāva attano rajjasīmā, tāva gantvā kattaradaṇḍena lekhaṃ katvā "ayaṃ lekhā nātikkamitabbā"ti āha. Mahājano lekhāya sīsaṃ katvā bhūmiyaṃ nipanno paridevamāno "tuyhaṃ dāni tāta raññā āṇā ṭhapitā 1- kiṃ karissatī"ti kumāraṃ lekhaṃ atikkamāpesi. Kumāro "tāta tātā"ti dhāvitvā rājānaṃ sampāpuṇi. @Footnote: 1 cha.Ma. rañño āṇā--------------------------------------------------------------------------------------------- page92.
Rājā 1- "etaṃ mahājanaṃ pariharanto rajjaṃ kāresiṃ, kiṃ dāni ekaṃ dārakaṃ pariharituṃ na sakkhissan"ti kumāraṃ gahetvā araññaṃ paviṭṭho tattha pubbapaccekabuddhehi vasitapaṇṇasālaṃ disvā vāsaṃ kappesi saddhiṃ puttena. Tato kumāro varasayanādīsu kataparicayo tiṇasanthārake vā rajjumañcake vā sayamāno rodati. Sītavātādīhi phuṭṭho samāno "sītaṃ tāta, uṇhaṃ tāta, makkhikā tāta khādanti, chātomhi tāta, pipāsitomhi tātā"ti vadati. Rājā taṃ saññāpentoyeva rattiṃ vītināmeti. Divāpissa piṇḍāya caritvā bhattaṃ upanāmeti, taṃ hoti missakabhattaṃ kaṅguvarakamuggādibahulaṃ, kumāro acchādentampi taṃ jighacchāvasena bhuñjamāno katipāheneva uṇhe ṭhapitapadumaṃ viya milāyi. Paccekabodhisatto pana paṭisaṅkhānabalena nibbikāroyeva bhuñjati. Tato so kumāraṃ saññāpento āha "nagarasmiṃ tāta paṇītāhāro labbhati, tattha gacchāmā"ti. Kumāro "āma tātā"ti āha. Tato naṃ purakkhatvā āgatamaggeneva nivatti. Kumāramātāpi devī "na dāni rājā kumāraṃ gahetvā araññe ciraṃ vasissati, katipāheneva nivattissatī"ti cintetvā raññā kattaradaṇḍena likhitaṭṭhāneyeva vatiṃ 2- kārāpetvā vāsaṃ kappesi. Tato rājā tassā vatiyā avidūre ṭhatvā "ettha te tāta mātā nisinnā. Gacchāhī"ti pesesi. Yāva ca so taṃ ṭhānaṃ pāpuṇāti. Tāva udikkhanto aṭṭhāsi "mā heva naṃ koci viheṭheyyā"ti. Kumāro mātu santikaṃ dhāvanto agamāsi, ārakkhakapurisā ca naṃ disvā deviyā ārocesuṃ. Devī vīsatināṭakitthisahassaparivutā gantvā paṭiggahesi, rañño ca pavattiṃ pucchi. Atha "pacchato āgacchatī"ti sutvā manusse pesesi. Rājāpi tāvadeva sakavasatiṃ agamāsi. Manussā rājānaṃ adisvā nivattiṃsu. @Footnote: 1 cha.Ma. rājā kumāraṃ disvā 2 Sī. guttiṃ--------------------------------------------------------------------------------------------- page93.
Tato devī nirāsāva hutvā puttaṃ gahetvā nagaraṃ patvā 1- taṃ rajje abhisiñci. Rājāpi attano vasatiṃ patvā tattha nisinno vipassitvā paccekabodhiṃ sacchikatvā mañjūsakarukkhamūle paccekabuddhānaṃ majjhe imaṃ udānagāthaṃ abhāsi:- "evaṃ dutiyena saha mamassa vācābhilāpo abhisajjanā vā etaṃ bhayaṃ āyatiṃ pekkhamāno eko care khaggavisāṇakappo"ti. Sā padatthato uttānā eva. Ayaṃ panettha adhippāyo:- yvāyaṃ etena dutiyena kumārena sītuṇhādīni nivedentena sahavāsena taṃ saññāpentassa mama vācābhilāpo, tasmiṃ sinehavasena abhisajjanā ca jātā, sace ahaṃ imaṃ na pariccajāmi, tato āyatimpi hessati, yatheva idāni, evaṃ dutiyena saha mamassa vācābhilāpo abhisajjanā vā ubhayampi. Cetaṃ antarāyakaraṃ visesādhigamassāti etaṃ bhayaṃ āyatiṃ pekkhamāno taṃ chaḍḍetvā yoniso paṭipajjitvā paccekabodhiṃ adhigatomhīti. Sesaṃ vuttanayamevāti. Āyatibhayagāthāvaṇṇanā samattā. [50] Kāmā hi citrāti kā uppatti? bārāṇasiyaṃ kira seṭṭhiputto Daharova seṭṭhiṭṭhānaṃ labhi, tassa tiṇṇaṃ utūnaṃ tayo pāsādā honti. So tattha sabbasampattīhi devakumāro viya paricāreti. So daharova samāno "pabbajissāmī"ti mātāpitaro āmantesi. 2- Te naṃ vārenti. So tatheva nibandhati. Punapi naṃ mātāpitaro "tvaṃ tāta sukhumālo, dukkarā pabbajjā khuradhārāya upari caṅkamanasadisā"ti nānappakārehi vārenti. So tatheva nibandhati. Te cintesuṃ. "sacāyaṃ pabbajati, amhākaṃ domanassaṃ hoti. Sace naṃ nivārema, etassa @Footnote: 1 cha.Ma. gantvā 2 cha.Ma. yāci--------------------------------------------------------------------------------------------- page94.
Domanassaṃ hoti. Apica amhākaṃ domanassaṃ hotu, mā ca etassā"ti anujāniṃsu. Tato so sabbaparijanaṃ paridevamānaṃ anādiyitvā isipatanaṃ gantvā paccekabuddhānaṃ santike pabbaji. Tassa uḷārasenāsanaṃ na pāpuṇāti, mañcake taṭṭikaṃ pattharitvā sayi. So varasayane kataparicayo sabbarattiṃ atidukkhito ahosi, pabhātepi sarīraparikammaṃ katvā pattacīvaramādāya paccekabuddhehi saddhiṃ piṇḍāya pāvisi. Tattha vuḍḍhā aggāsanañca aggapiṇḍañca labhanti, navakā yaṃ kiñcideva āsanaṃ lūkhabhojanañca. So tena lūkhabhojanenapi atidukkhito ahosi. So katipāheneva 1- kiso dubbaṇṇo hutvā nibbijji yathā taṃ aparipākagate samaṇadhamme. Tato mātāpitūnaṃ dūtaṃ pesetvā uppabbaji. So katipāhasseva balaṃ gahetvā punapi pabbajitukāmo ahosi, tato teneva kamena pabbajitvā punapi uppabbajitvā tatiyavāre pabbajitvā sammāpaṭipanno paccekasambodhiṃ sacchikatvā imaṃ udānagāthaṃ vatvā punapi paccekabuddhānaṃ majjhe imameva byākaraṇagāthampi abhāsi:- "kāmā hi citrā madhurā manoramā virūparūpena mathenti cittaṃ ādīnavaṃ kāmaguṇesu disvā eko care khaggavisāṇakappo"ti. Tattha kāmāti dve kāmā vatthukāmā ca kilesakāmā ca. Tattha vatthukāmā manāpiyarūpādayo dhammā, kilesakāmā chandādayo sabbepi rāgappabhedā. Idha pana vatthukāmā adhippetā. Rūpādianekappakāravasena citRā. Lokassādavasena madhuRā. Bālaputhujjanānaṃ manaṃ ramentīti manoramā. Virūparūpenāti virūpena rūpena, anekavidhena sabhāvenāti vuttaṃ hoti. Te hi rūpādivasena citrā, rūpādīsupi @Footnote: 1 cha.Ma. katipāhaṃyeva--------------------------------------------------------------------------------------------- page95.
Nīlādivasena vividharūpā. Evaṃ tena virūparūpena tathā tathā assādaṃ dassetvā mathenti cittaṃ, pabbajjāya abhiramituṃ na dentīti. Sesamettha pākaṭameva, nigamanampi dvīhi tīhi vā padehi yojetvā purimagāthāsu vuttanayeneva veditabbanti. Kāmagāthāvaṇṇanā samattā. [51] Ītī cāti kā uppatti? bārāṇasiyaṃ kira rañño gaṇḍo Udapādi, bāḷhā vedanā vattanti, vejjā "satthakammena vinā phāsu na hotī"ti bhaṇanti. Rājā tesaṃ abhayaṃ datvā satthakammaṃ kārāpesi. Te phāletvā pubbalohitaṃ nīharitvā nibbedanaṃ katvā vaṇapaṭaṃ bandhiṃsu, 1- lūkhamaṃsāhāresu 2- ca naṃ sammā ovadiṃsu, rājā lūkhabhojanena kisasarīro ahosi, gaṇḍo cassa milāyi. So phāsukasaññī hutvā siniddhāhāraṃ bhuñji, tena ca sañjātavaṇo tādisaṃyeva 3- paṭisevi. Tassa gaṇḍo puna purimasabhāvameva sampāpuṇi. Evaṃ yāva tikkhattuṃ satthakammaṃ kārāpetvā vejjehi parivajjito nibbijjitvā rajjaṃ pahāya pabbajitvā araññaṃ pavisitvā vipassanaṃ ārabhitvā sattahi vassehi paccekabodhiṃ sacchikatvā imaṃ udānagāthaṃ bhāsitvā nandamūlakapabbhāraṃ agamāsi. "ītī ca gaṇḍo ca upaddavo ca rogo ca sallañca bhayañca metaṃ etaṃ bhayaṃ kāmaguṇesu disvā eko care khaggavisāṇakappo"ti. Tattha etīti īti, āgantukānaṃ akusalabhāgiyānaṃ byasanahetūnaṃ etaṃ adhivacanaṃ. Tasmā kāmaguṇāpi ete anekabyasanāvahaṭṭhena daḷhasannipātaṭṭhena @Footnote: 1 cha. vaṇaṃ paṭṭena bandhiṃsu, Ma. vaṇapaṭaṃ paṭibandhīsu @2 cha.Ma. āhārācāresu 3 Ma. sañjātavaṇavisaye, cha. sañjātabalo visaye--------------------------------------------------------------------------------------------- page96.
Ca īti. Gaṇḍopi asuciṃ paggharati, uddhumātaparipakkaparibhinno hoti. Tasmā ete kilesāsucipaggharaṇato uppādajarābhaṅgehi uddhumātaparipakkaparibhinnabhāvato ca gaṇḍo. Upaddavatīti upaddavo, anatthaṃ janento abhibhavati, ajjhottharatīti attho, rājadaṇḍādīnametaṃ adhivacanaṃ. Tasmā kāmaguṇāpete aviditanibbānattakamana- hetutāya 1- sabbupaddavavatthutāya ca upaddavo. Yasmā panete kilesāturabhāvaṃ janentā sīlasaṅkhātamārogyaṃ, loluppaṃ vā uppādentā pākatikameva ārogyaṃ vilumpanti, tasmā iminā ārogyavilumpanaṭṭhena rogo. Abbhantaramanuppaviṭṭhaṭṭhena pana antotudakaṭṭhena dunniharaṇīyaṭṭhena ca sallaṃ. Diṭṭhadhammikasamparāyikabhayāvahanato bhayaṃ. Me etanti metaṃ. Sesamettha pākaṭameva. Nigamanampi vuttanayeneva veditabbanti. Ītigāthāvaṇṇanā samattā. [52] Sītañcāti kā uppatti? bārāṇasiyaṃ kira sītālukabrahmadatto Nāma rājā ahosi, so pabbajitvā araññakuṭikāya viharati. Tasmiṃ ca padese sīte sītaṃ, uṇhe uṇhameva ca hoti abbhokāsattā padesassa. Gocaragāme bhikkhā yāvadatthāya na labbhati, pivanapānīyampi dullabhaṃ, vātātapaḍaṃsasiriṃsapāpi 2- bādhenti. Tassa etadahosi "ito aḍḍhayojanamatte samatto 3- padeso, tattha sabbepi ete parissayā natthi, yannūnāhaṃ tattha gaccheyyaṃ, phāsukaṃ viharantena sakkā sukhaṃ 4- adhigantun"ti. Tassa puna ahosi "pabbajitā nāma paccayavasikā na honti, evarūpañca cittaṃ vase vattenti. Na cittassa vase vattanti, nāhaṃ gamissāmī"ti paccavekkhitvā na agamāsi. Evaṃ yāvatatiyakaṃ uppannacittaṃ paccavekkhitvā @Footnote: 1 cha.Ma. aviditanibbānatthāvahahetutāya, i. aviditatibbānatthāvahahetutāya @2 cha.Ma......sarīsapāpi 3 cha.Ma. sampanno 4 cha.Ma. visesaṃ--------------------------------------------------------------------------------------------- page97.
Nivattesi. Tato tattheva satta vassāni vasitvā sammā paṭipajjamāno paccekasambodhiṃ sacchikatvā imaṃ udānagāthaṃ bhāsitvā nandamūlakapabbhāraṃ agamāsi. "sītañca uṇhañca khudaṃ pipāsaṃ vātātape ḍaṃsasiriṃsape ca sabbānipetāni abhisambhavitvā eko care khaggavisāṇakappo"ti. Tattha sītañcāti sītaṃ nāma duvidhaṃ abbhantaradhātukkhobhappaccayañca bāhiradhātukkhobhappaccayañca, tathā uṇhaṃ. Ḍaṃsāti piṅgalamakkhikā. Siriṃsapāti ye keci dīghajātikā saritvā gacchanti. Sesaṃ pākaṭameva. Nigamanampi vuttanayeneva veditabbanti. Sītālukagāthāvaṇṇanā samattā. [53] Nāgovāti kā uppatti? bārāṇasiyaṃ kira aññataro rājā Vīsati vassāni rajjaṃ kāretvā kālakato niraye vīsati eva vassāni paccitvā himavantappadese hatthiyoniyaṃ uppajjitvā sañjātakkhandho padumavaṇṇasakalasarīro uḷāro yūthapati mahānāgo ahosi. Tassa obhaggobhaggaṃ sākhābhaṅgaṃ hatthicchāpāva khādanti, ogāhepi naṃ hatthiniyo kaddamena limpanti, sabbaṃ pālileyyakanāgasseva ahosi. So yūthā nibbijjitvā pakkāmi. Tato naṃ padānusārena puna 1- yūthaṃ anubandhi. Evaṃ yāvatatiyaṃ pakkanto anubaddhova. Tato cintesi "idāni mayhaṃ nattako bārāṇasiyaṃ rajjaṃ kāresi, 2- yannūnāhaṃ attano purimajātiyā uyyānaṃ gaccheyyaṃ, tatra maṃ so rakkhissatī"ti. Tato rattiṃ niddāya vasaṃ gate yūthe yūthaṃ pahāya tameva uyyānaṃ pāvisi. Uyyānapālo disvā rañño @Footnote: 1 cha.Ma. ayaṃ saddo na dissati 2 cha.Ma. kāreti--------------------------------------------------------------------------------------------- page98.
Ārocesi, rājā "hatthiṃ gahessāmī"ti senāya parivārayi. Hatthī rājānaṃ eva abhimukho gacchati, rājā "maṃ abhimukho etī"ti khurappaṃ sannayhitvā aṭṭhāsi. Tato hatthī "vijjheyyāpi maṃ eso"ti mānusikāya vācāya "brahmadatta mā maṃ vijjha, ahante ayyako"ti āha. Rājā "kiṃ bhaṇasī"ti sabbaṃ pucchi, hatthīpi rajje ca narake ca hatthiyoniyañca pavattiṃ sabbaṃ ārocesi. Rājā "sundaraṃ mā bhāyi, mā ca kañci bhiṃsāpehī"ti hatthino bhattañca attharake ca 1- hatthibhaṇḍe ca upaṭṭhāpesi. Athekadivasaṃ rājā hatthikkhandhagato "ayaṃ vīsati vassāni rajjaṃ kāretvā nirayaṃ patto, 2- vipākāvasesena ca tiracchānayoniyaṃ uppanno, tatthāpi gaṇavāsasaṅghaṭṭanaṃ asahanto idhāgato, aho dukkho gaṇavāso, ekavāso eva 3- ca pana sukho"ti cintetvā tattheva vipassanaṃ ārabhitvā paccekabodhiṃ sacchākāsi. Taṃ lokuttarasukhena sukhitaṃ amaccā upasaṅkamitvā paṇipātaṃ katvā "yānakālo mahārājā"ti āhaṃsu. Tato "nāhaṃ rājā"ti vatvā purimanayeneva imaṃ gāthaṃ abhāsi:- "nāgova yūthāni vivajjayitvā sañjātakhandho padumī uḷāro yathābhirantaṃ viharaṃ araññe eko care khaggavisāṇakappo"ti. Sā padatthato pākaṭā eva. Ayaṃ panettha adhippāyayojanā, sā ca kho yuttivaseneva, na anussavavasena. Yathā ayaṃ hatthī manussakantesu sīlesu dantattā adantabhūminnāgacchatīti vā, sarīramantatāya vā nāgo, evaṃ kudāssu nāmāhampi @Footnote: 1 cha.Ma. vaṭaṭañca ārakkhake ca @2 cha.Ma. rajjaṃ katvā niraye pakko 3 cha.Ma. ekībhāvo eva--------------------------------------------------------------------------------------------- page99.
Ariyakantesu sīlesu dantattā adantabhūmiṃ nāgamanena āguṃ akaraṇena puna itthattaṃ anāgamanena ca guṇasarīramahantattā vā nāgo bhaveyyaṃ. Yathā cesa yūthāni vivajjayitvā 1- ekacariyasukhena yathābhirantaṃ viharaṃ araññe eko care khaggavisāṇakappo, kudāssu nāmāhampi evaṃ gaṇaṃ vivajjetvā ekantavihārasukhena 2- jhānasukhena yathābhirantaṃ viharaṃ araññe attano yathā yathā sukhaṃ, tathā tathā, yattakaṃ vā icchāmi, tattakaṃ araññe nivāsaṃ eko care khaggavisāṇakappo careyyanti attho. Yathā cesa susaṇṭhitakkhandhatāya sañjātakhandho, kudāssu nāmāhampi evaṃ asekkhasīlakkhandhamahantatāya sañjātakkhandho bhaveyyaṃ. Yathā cesa padumasadisagattatāya vā padumakule uppannatāya vā padumī, kudāssu nāmāhampi evaṃ padumasadisaujugattatāya 3- vā ariyajātipadume uppannatāya vā padumī bhaveyyaṃ. Yathā cesa thāmabalajavādīhi uḷāro, kudāssu nāmāhampi evaṃ parisuddhakāyasamācāratādīhi sīlasamādhinibbedhikapaññādīhi vā uḷāro bhaveyyanti evaṃ cintento vipassanaṃ ārabhitvā paccekabodhiṃ adhigatomhīti. Nāgagāthāvaṇṇanā samattā. [54] Aṭṭhāna tanti kā uppatti? bārāṇasirañño kira putto daharo Eva samāno pabbajitukāmo mātāpitaro āmantesi, 4- mātāpitaro naṃ vārenti. So vāriyamānopi nibandhatiyeva "pabbajissāmī"ti. Tato naṃ pubbe vuttaṃ seṭṭhiputtaṃ viya sabbaṃ vatvā anujāniṃsu. Pabbajitvā ca uyyāneyeva vasitabbanti paṭijānāpesuṃ, so tathā akāsi. Tassa mātā pātova vīsatisahassanāṭakitthiparivutā uyyānaṃ gantvā puttaṃ yāguṃ pāyetvā antare 5- khajjakādīni ca khādāpetvā @Footnote: 1 cha.Ma. vivajjetvā 2 Sī. ekantābhiratisukhena, cha.Ma. ekavihārasukhena @3 Sī. padumasadisabojjhaṅgamahantatāya 4 cha.Ma. yāci 5 cha.Ma. antarā--------------------------------------------------------------------------------------------- page100.
Yāva majjhantikasamayaṃ tena saddhiṃ samullapitvā nagaraṃ pavisati, pitā ca majjhantike āgantvā taṃ bhojetvā attanāpi bhuñjitvā divasaṃ tena saddhiṃ samullapitvā sāyanhasamaye jaggikapurise 1- ṭhapetvā nagaraṃ pavisati. So evaṃ rattindivā avivitto viharati. Tena kho pana samayena ādiccabandhu nāma paccekabuddho nandamūlakapabbhāre viharati. So āvajjento taṃ addasa "ayaṃ kumāro pabbajituṃ asakkhi, jaṭaṃ chindituṃ na sakkotī"ti. Tato paraṃ āvajji "attano dhammatāya nibbijjissati, no"ti. Atha "dhammatāya nibbindanto aticiraṃ bhavissatī"ti ñatvā "tassa ārammaṇaṃ dassessāmī"ti pubbe vuttanayeneva manosilātalato āgantvā uyyāne aṭṭhāsi. Rājapuriso disvā "paccekabuddho āgato mahārājā"ti rañño ārocesi. Rājā "idāni me putto paccekabuddhena saddhiṃ anukkaṇṭhito vasissatī"ti pamuditamano hutvā paccekabuddhaṃ sakkaccaṃ upaṭṭhahitvā tattheva vāsaṃ yācitvā paṇṇasālādivāvihāraṭṭhānacaṅkamādisabbaṃ kāretvā vāsesi. So tattha vasanto ekadivasaṃ okāsaṃ labhitvā kumāraṃ pucchi "kosi tvan"ti. So āha "ahaṃ pabbajito"ti. Pabbajitā nāma na edisā hontīti. "atha bhante kīdisā honti, kiṃ mayhaṃ ananucchavikan"ti vutte "tvaṃ attano ananucchavikaṃ na pekkhasi, nanu te mātā vīsatisahassitthikāhi saddhiṃ pubbaṇhasamaye āgacchantī uyyānaṃ avivittaṃ karoti, pitā mahatā balakāyena sāyanhasamaye, jagganakapurisā sakalarattiṃ, pabbajitā nāma tava sadisā na honti, edisā pana hontī"ti. Tatra ṭhitasseva iddhiyā himavante aññataraṃ vihāraṃ dassesi. So tattha paccekabuddhe ālambanabāhaṃ nissāya ṭhite ca caṅkamante ca rajanakammasūcikammādīni karonte ca disvā āha "tumhe idha nāgacchatha, pabbajjā @Footnote: 1 Sī.,i. jāgarakapurise, cha.Ma. jagganapurise--------------------------------------------------------------------------------------------- page101.
Ca 1- tumhehi anuññātā"ti. "āma pabbajjā anuññātā, pabbajitakālato paṭṭhāya samaṇā nāma attano nissaraṇaṃ kātuṃ icchitapatthitañca padesaṃ gantuṃ labhanti, ettakaṃva vaṭṭatī"ti vatvā ākāse ṭhatvā:- "aṭṭhāna taṃ saṅgaṇikāratassa yaṃ phussaye 2- sāmayikaṃ vimuttin"ti imaṃ upaḍḍhagāthaṃ vatvā dissamāneneva kāyena nandamūlakapabbhāraṃ agamāsi. Evaṃ gate paccekabuddhe so attano paṇṇasālaṃ pavisitvā nipajji. Ārakkhapurisopi "sayito kumāro, idāni kuhiṃ gamissatī"ti pamatto niddaṃ okkami. So tassa pamattabhāvaṃ ñatvā pattacīvaraṃ gahetvā araññaṃ pāvisi. Tatra ca vivitto vipassanaṃ ārabhitvā paccekabodhiṃ sacchikatvā paccekabuddhaṭṭhānaṃ gato. Tatra ca "kathamadhigatan"ti pucchito ādiccabandhunā vuttaṃ upaḍḍhagāthaṃ paripuṇṇaṃ katvā abhāsi. Tassattho:- aṭṭhāna tanti aṭṭhānaṃ taṃ, akāraṇaṃ tanti vuttaṃ hoti, anunāsikalopo kato "ariyasaccāna dassanan"tiādīsu 3- viya. Saṅgaṇikāratassāti gaṇābhiratassa. Yanti karaṇavacanametaṃ "yaṃ hirīyati hiriyitabbenā"tiādīsu 4- viya. Phussayeti adhigacche. Sāmayikaṃ vimuttinti lokiyasamāpattiṃ. Sā hi appitappitasamaye eva paccanīkehi vimuccanato "sāmayikā vimuttī"ti vuccati. Taṃ sāmayikaṃ vimuttiṃ. Aṭṭhānaṃ taṃ, na taṃ kāraṇaṃ vijjati saṅgaṇikāratassa, yena kāraṇena phussayeti etaṃ ādiccabandhussa paccekabuddhassa vaco nisamma saṅgaṇikāratiṃ pahāya yoniso paṭipajjanto adhigatomhīti āha. Sesaṃ vuttanayamevāti. Aṭṭhānagāthāvaṇṇanā samattā. Dutiyo vaggo niṭṭhito. ------------- @Footnote: 1 Sī. pabbajjā tāva cha.Ma. pabbajjā nāma 2 cha.Ma. phassaye @3 khu.khu. 25/11/4, khu.su. 25/270/386 4 abhi.saṅ. 34/1330/299--------------------------------------------------------------------------------------------- page102.
[55] Diṭṭhīvisūkānīti kā uppatti? bārāṇasiyaṃ kira aññataro rājā rahogato cintesi "yathā sītādīnaṃ paṭighātakāni uṇhādīni atthi, atthi nu kho evaṃ vaṭṭapaṭighātakaṃ vivaṭṭaṃ, no'ti. So amacce pucchi "vivaṭṭaṃ jānāthā"ti. Te "jānāma mahārājā"ti āhaṃsu. Rājā kiṃ tanti. Tato "antavā loko"tiādinā nayena sassatucchedaṃ kathesuṃ. Atha rājā "ime na jānanti, sabbepime diṭṭhigatikā"ti sayameva tesaṃ vilomatañca ayuttatañca disvā "vaṭṭapaṭighātakaṃ vivaṭṭaṃ atthi, taṃ gavesitabban"ti cintetvā rajjaṃ pahāya pabbajitvā vipassanto paccekabodhiṃ sacchākāsi. Imañca udānagāthaṃ abhāsi paccekabuddhamajjhe byākaraṇagāthañca. "diṭṭhīvisūkāni upātivatto patto niyāmaṃ paṭiladdhamaggo uppannañāṇomhi anaññaneyyo eko care khaggavisāṇakappo"ti. Tassattho:- diṭṭhīvisūkānīti dvāsaṭṭhidiṭṭhigatāni. Tāni hi maggasammādiṭṭhiyā visūkaṭṭhena vijjhanaṭṭhena vilomaṭṭhena ca visūkāni. Evaṃ diṭṭhiyā visūkāni, diṭṭhi eva vā visūkāni diṭṭhivisūkāni. Upātivattoti dassanamaggena atikkanto patto niyāmanti avinipātadhammatāya sambodhiparāyanatāya ca niyatabhāvaṃ adhigato, sammattaniyāmasaṅkhātaṃ vā paṭhamamagganti. Ettāvatā paṭhamamaggakiccanipphatti ca tassa paṭilābho ca vutto. Idāni paṭiladdhamaggoti iminā sesamaggapaṭilābhaṃ dasseti. Uppannañāṇomhīti uppannapaccekabodhiñāṇo amhi, etena phalaṃ dasseti. Anaññaneyyoti aññehi "idaṃ saccaṃ idaṃ saccan"ti na netabbo. Etena sayambhutaṃ dīpeti, patte vā paccekabodhiñāṇe aneyyatāya abhāvā--------------------------------------------------------------------------------------------- page103.
Sayaṃvasitaṃ. Samathavipassanāya vā 1- diṭṭhivisūkāni upātivatto, ādimaggena patto niyāmaṃ, sesehi paṭiladdhamaggo, phalañāṇena uppannañāṇo, taṃ sabbaṃ attanāva adhigatoti anaññaneyyo. Sesaṃ vuttanayeneva veditabbanti. Diṭṭhivisūkagāthāvaṇṇanā samattā. [56] Nillolupoti kā uppatti? bārāṇasirañño kira sūdo antarabhattaṃ Pacitvā upanāmeti manuññadassanaṃ sādurasaṃ "appevanāma me rājā dhanamanuppadeyyā"ti. Taṃ rañño gandheneva bhottukamyataṃ 2- janesi mukhe kheḷaṃ uppādentaṃ. Paṭhamakabaḷe pana mukhe pakkhittamatte satta rasaharaṇisahassāni amateneva phuṭṭhāni ahesuṃ. Sūdo "idāni me dassati, idāni me dassatī"ti cintesi. Rājāpi "sakkārāraho sūdo"ti cintesi, "rasaṃ sāyitvā pana sakkarontaṃ maṃ pāpako kittisaddo abbhuggaccheyya "lolo ayaṃ rājā rasagaruko"ti na kiñci abhaṇi. Evaṃ yāva bhojanapariyosānaṃ, tāva sūdopi "idāni dassati, idāni dassatī"ti cintesi. Rājāpi avaṇṇabhayena na kiñci abhaṇi. Tato sūdo "natthi imassa rañño jivhāviññāṇan"ti dutiyadivase asādhubhattaṃ 3- upanāmesi. Rājā bhuñjanto "niggahāraho ajja sūdo"ti jānantopi pubbe viya paccavekkhitvā avaṇṇabhayena na kiñci abhaṇi. Tato sūdo "rājā neva sundaraṃ na asundaraṃ jānātī"ti cintetvā sabbaṃ paribbayaṃ attanā gahetvā yaṅkiñcideva pacitvā rañño deti. Rājā "aho vata lobho, ahaṃ nāma vīsati nagarasahassāni bhuñjanto imassa lobhena bhattamattampi na labhāmī"ti nibbijjitvā rajjaṃ pahāya pabbajitvā vipassanto paccekabodhiṃ sacchākāsi, purimanayeneva ca imaṃ gāthaṃ abhāsi:- @Footnote: 1 Sī. vipassanāya 2 cha.Ma. bhottukāmataṃ @3 Sī. asāduvantaṃ, cha.Ma. arasabhattaṃ--------------------------------------------------------------------------------------------- page104.
"nillolupo nikkuho nippipāso nimmakkho niddhantakasāvamoho nirāsayo sabbaloke bhavitvā eko care khaggavisāṇakappo"ti. Tattha nillolupoti aloluPo. Yo hi rasataṇhābhibhūto hoti, so phusaṃ luppati punappunañca luppati, tena lolupoti vuccati. Tasmā esa taṃ paṭikkhipanto āha "nillolupo"ti. Nikkuhoti ettha kiñcāpi yassa tividhaṃ kuhanavatthuṃ natthi, so nikkuhoti vuccati, imissā pana gāthāya manuññabhojanādīsu vimhayamanāpajjanato nikkuhoti ayamadhippāyo. Nippipāsoti ettha pātumicchā pipāsā, tassā abhāvena nippipāso, sādhurasalobhena bhottukamyatāvirahitoti attho. Nimmakkhoti ettha paraguṇavināsanalakkhaṇo makkho, tassa abhāvena nimmakkho. Attano gahaṭṭhakāle sūdassa guṇamakkhanābhāvaṃ sandhāyāha. Niddhantakasāvamohoti ettha rāgādayo tayo, kāyaduccaritādīni ca tīṇīti cha dhammā yathāsambhavaṃ appasannaṭṭhena sakabhāvaṃ vijahāpetvā parabhāvaṃ gaṇhāpanaṭṭhena kasaṭaṭṭhena ca kasāvāti veditabbā. Yathāha:- "tattha katame tayo kasāvā, rāgakasāvo dosakasāvo mohakasāvo, ime tayo kasāvā. Aparepi 1- tayo kasāvā kāyakasāvo vacīkasāvo manokasāvo"ti. 2- Tesu mohaṃ ṭhapetvā pañcannaṃ kasāvānaṃ tesañca sabbesaṃ mūlabhūtassa mohassa niddhantattā niddhantakasāvamoho, tiṇṇaṃ eva vā kāyavacīmanokasāvānaṃ mohassa ca niddhantattā niddhantakasāvamoho. Itaresu nillolupatādīhi @Footnote: 1 cha.Ma. tattha katame aparepi 2 abhi.vi. 35/924/450--------------------------------------------------------------------------------------------- page105.
Rāgakasāvassa, nimmakkhatāya dosakasāvassa niddhantabhāvo siddho eva. Nirāsayoti 1- nittaṇho. Sabbaloketi sakalaloke, tīsu bhavesu dvādasasu vā āyatanesu bhavavibhavataṇhāvirahito hutvāti attho. Sesaṃ vuttanayeneva veditabbaṃ. Atha vā tayopi pāde vatvā eko careti eko carituṃ sakkuṇeyyāti evampi ettha sambandho kātabboti. Nillolupagāthāvaṇṇanā samattā. [57] Pāpaṃ sahāyanti kā uppatti? bārāṇasiyaṃ kira aññataro rājā Mahaccarājānubhāvena nagaraṃ padakkhiṇaṃ karonto manusse koṭṭhāgārato purāṇadhaññāni bahiddhā nīharante disvā "kiṃ bhaṇe idan"ti amacce pucchi. Idāni mahārāja navadhaññāni uppajjissanti, tesaṃ okāsaṃ kātuṃ ime manussā purāṇadhaññādīni chaḍḍentīti. Rājā kiṃ bhaṇe itthāgārabalakāyādīnaṃ vaṭṭaṃ paripuṇṇanti āha. Āma mahārāja paripuṇṇanti. Tena hi bhaṇe dānasālaṃ kārāpetha, dānaṃ dassāmi, mā imāni dhaññāni anupakārāni vinassiṃsūti. Tato naṃ aññataro diṭṭhigatiko amacco "mahārāja natthi dinnan"ti ārabbha yāva "bālā ca paṇḍitā ca sandhāvitvā saṃsaritvā dukkhassantaṃ karissantī"ti vatvā nivāresi. So dutiyampi tatiyampi koṭṭhāgāre vilumpante disvā tatheva āṇāpesi. Tatiyampi naṃ "mahārāja dattupaññattaṃ yadidaṃ dānan"tiādīni vatvā nivāresi. So "are ahaṃ attano santakampi na labhāmi dātuṃ, kiṃ me imehi pāpasahāyehī"ti nibbinno rajjaṃ pahāya pabbajitvā vipassanto paccekabodhiṃ sacchākāsi, tañca pāpasahāyaṃ garahanto imaṃ udānagāthaṃ abhāsi:- "pāpaṃ sahāyaṃ parivajjayetha anatthadassiṃ visame niviṭṭhaṃ @Footnote: 1 Sī. nirāsasoti, Ma. nirāsāsoti--------------------------------------------------------------------------------------------- page106.
Sayaṃ na seve pasutaṃ pamattaṃ eko care khaggavisāṇakappo"ti. Tassāyaṃ saṅkhepattho:- yvāyaṃ dasavatthukāya diṭṭhiyā 1- samannāgatattā pāpo, paresampi anatthaṃ passatīti anatthadassī, kāyaduccaritādimhi ca visame niviṭṭho, taṃ atthakāmo kulaputto pāpaṃ sahāyaṃ parivajjayetha anatthadassiṃ visame niviṭṭhaṃ. Sayaṃ na seveti attano vasena na seve. Yadi pana paravaso hoti, kiṃ sakkā kātunti vuttaṃ hoti. Pasutanti pasaṭaṃ, 2- diṭṭhivasena tattha tattha lagganti attho. Pamattanti kāmaguṇesu vossaṭṭhacittaṃ, kusalabhāvanārahitaṃ vā. Taṃ evarūpaṃ na seve na bhaje na payirupāse, aññadatthu eko care khaggavisāṇakappoti. Pāpasahāyagāthāvaṇṇanā samattā. [58] Bahussutanti kā uppatti? pubbe kira kassapassa bhagavato Sāsane aṭṭha paccekabodhisattā pabbajitvā gatapaccāgatavattaṃ pūretvā devaloke uppannāti sabbaṃ anavajjabhojīgāthāya vuttasadisameva. Ayaṃ pana viseso:- paccekabuddhe nisīdāpetvā rājā āha "ke tumhe"ti. Te āhaṃsu "mayaṃ mahārāja bahussutā nāmā"ti. Rājā "ahaṃ sutabrahmadatto nāma, sutena tittiṃ na gacchāmi, handa nesaṃ santike vicitranayaṃ saddhammadesanaṃ sossāmī"ti attamano dakkhiṇodakaṃ datvā parivisitvā bhattakiccapariyosāne saṃghattherassa pattaṃ gahetvā vanditvā purato nisīdi "dhammakathaṃ bhante karothā"ti. So "sukhito hotu mahārāja, rāgakkhayo hotū"ti vatvā uṭṭhito. Rājā "ayaṃ na bahussuto, @Footnote: 1 cha.Ma. pāpadiṭṭhiyā 2 Sī. pasattaṃ--------------------------------------------------------------------------------------------- page107.
Dutiyo bahussuto bhavissati, sve dāni vicitradhammadesanaṃ sossāmī"ti svātanāya nimantesi. Evaṃ yāva sabbesaṃ paṭipāṭi gacchati, tāva nimantesi. Te sabbepi "dosakkhayo hotu, mohakkhayo, gatikkhayo, vaṭṭakkhayo, upadhikkhayo, taṇhakkhayo hotū"ti evaṃ ekekaṃ padaṃ visesetvā sesaṃ paṭhamasadisameva vatvā uṭṭhahiṃsu. Tato rājā "ime `bahussutā mayan'ti bhaṇanti, na ca tesaṃ vicitrakathā, kimetehi vuttan"ti tesaṃ vacanatthaṃ upaparikkhitumāraddho. Atha "rāgakkhayo hotū"ti upaparikkhanto "rāge khīṇe dosopi mohopi aññataraññatarepi kilesā khīṇā hontī"ti ñatvā attamano ahosi "nippariyāyabahussutā ime samaṇā. Yathā hi purisena mahāpaṭhaviṃ vā ākāsaṃ vā aṅguliyā niddisantena na aṅgulimattova padeso niddiṭṭho hoti, apica kho pana paṭhavīākāsā eva niddiṭṭhā honti, evaṃ imehi ekamekaṃ atthaṃ niddisantehi aparimāṇā atthā niddiṭṭhā hontī"ti. Tato so "kudāssu nāmāhampi evaṃ bahussuto bhavissāmī"ti tathārūpaṃ bahussutabhāvaṃ patthento rajjaṃ pahāya pabbajitvā vipassanto paccekabodhiṃ sacchikatvā imaṃ udānagāthaṃ abhāsi:- "bahussutaṃ dhammadharaṃ bhajetha mittaṃ uḷāraṃ paṭibhānavantaṃ aññāya atthāni vineyya kaṅkhaṃ eko care khaggavisāṇakappo"ti. Tatthāyaṃ saṅkhepattho:- bahussutanti duvidho bahussuto tīsu piṭakesu atthato nikhilo 1- pariyattibahussuto ca, maggaphalavijjābhiññānaṃ paṭividdhattā 2- paṭivedhabahussuto ca. Āgatāgamo dhammadharo. Uḷārehi pana kāyavacīmanokammehi @Footnote: 1 Sī. niccalo 2 Ma. maggaphalavijjābhiññāpaṭividdhattho--------------------------------------------------------------------------------------------- page108.
Samannāgato uḷāro. Yuttapaṭibhāno ca muttapaṭibhāno ca yuttamuttapaṭibhāno ca paṭibhānavā. Pariyattiparipucchādhigamavasena vā tidhā paṭibhānavā veditabbo. Yassa hi pariyatti paṭibhāti, so pariyattipaṭibhānavā. Yassa atthañca ñāyañca lakkhaṇañca ṭhānāṭṭhānañca paripucchantassa paripucchā paṭibhāti, so paripucchāpaṭibhānavā. Yena maggādayo paṭividdhā honti, so adhigamapaṭibhānavā. Taṃ evarūpaṃ bahussutaṃ dhammadharaṃ bhajetha mittaṃ uḷāraṃ paṭibhānavantaṃ. Tato tassānubhāvena attatthaparatthaubhayatthabhedato vā diṭṭhadhammikasamparāyikaparamatthabhedato vā anekappakārāni aññāya, atthāni, tato "ahosiṃ nu kho ahaṃ atītamaddhānan"tiādīsu 1- kaṅkhaṭṭhānesu vineyya kaṅkhaṃ vicikicchaṃ vinetvā vināsetvā evaṃ katasabbakicco eko care khaggavisāṇakappoti. Bahussutagāthāvaṇṇanā samattā. [59] Khiḍḍaṃ ratinti kā uppatti? bārāṇasiyaṃ vibhūsakabrahmadatto nāma Rājā pātova yāguṃ vā bhattaṃ vā bhuñjitvā nānāvidhavibhūsanehi attānaṃ vibhūsāpetvā mahāādāse sakalasarīraṃ disvā yaṃ na icchati, taṃ apanetvā aññena vibhūsanena vibhūsāpeti. Tassa ekadivasaṃ evaṃ karoto bhattavelā majjhantikasamayo 2- patto. Atha avibhūsitova dussapaṭṭena sīsaṃ veṭhetvā bhuñjitvā divāseyyaṃ upagañchi. Punapi uṭṭhahitvā tatheva karoto sūriyo ogato. 3- Evaṃ dutiyadivasepi tatiyadivasepi. Athassa evaṃ maṇḍanappasutassa piṭṭhirogo udapādi. Tassetadahosi "aho re ahaṃ sabbatthāmena vibhūsantopi imasmiṃ kappake vibhūsane asantuṭṭho lobhaṃ uppādesiṃ, lobho ca nāmesa apāyagamanīyo dhammo, handa naṃ niggaṇhāmī"ti rajjaṃ pahāya pabbajitvā vipassanto paccekabodhiṃ sacchikatvā imaṃ udānagāthaṃ abhāsi:- @Footnote: 1 Ma.mū. 12/18/11, saṃ.ni. 16/02/26 2 cha.Ma. bhattavelā majjhanhikasamayo @3 cha.Ma. atthaṅgato--------------------------------------------------------------------------------------------- page109.
"khiḍḍaṃ ratiṃ kāmasukhañca loke analaṅkaritvā anapekkhamāno vibhūsanaṭṭhānā virato saccavādī eko care khaggavisāṇakappo"ti. Tattha khiḍḍā ca rati ca pubbe vuttāva. Kāmasukhanti vatthukāmasukhaṃ. Vatthukāmāpi hi sukhassa visayādibhāvena sukhanti vuccanti. Yathāha "atthi rūpaṃ sukhaṃ sukhānupatitan"ti. 1- Evametaṃ khiḍḍaṃ ratiṃ kāmasukhañca imasmiṃ okāsaloke analaṅkaritvā alanti akatvā, etaṃ tappakanti vā sārabhūtanti vā evaṃ aggahetvā. Anapekkhamānoti tena alaṅkaraṇena anapekkhaṇasīlo apihāluko nittaṇho vibhūsanaṭṭhānā virato saccavādī eko careti. Ettha 2- vibhūsā duvidhā agārikavibhūsā ca anagārikavibhūsā ca. Tattha agārikavibhūsā sāṭakaveṭhanamālāgandhādi, anagārikavibhūsā pattamaṇḍanāni. Vibhūsā eva vibhūsanaṭṭhānaṃ, tasmā vibhūsanaṭṭhānā tividhāya viratiyā virato. Avitathavacanato saccavādīti evamattho daṭṭhabbo. Vibhūsanaṭṭhānagāthāvaṇṇanā samattā. [60] Puttañca dāranti kā uppatti? bārāṇasirañño kira putto Daharakāle eva abhisitto rajjaṃ kāresi. So paṭhamagāthāya vuttapaccekabodhisatto viya rajjasirimanubhavanto ekadivasaṃ cintesi "ahaṃ rajjaṃ kārento bahūnaṃ dukkhaṃ karomi, kimme ekabhogatthāya iminā pāpena, handa sukhamuppādemī"ti rajjaṃ pahāya pabbajitvā vipassanto paccekabodhiṃ sacchikatvā imaṃ udānagāthaṃ abhāsi:- @Footnote: 1 saṃ.kha. 17/60/57 2 cha.Ma. tattha--------------------------------------------------------------------------------------------- page110.
"puttañca dāraṃ pitarañca mātaraṃ dhanāni dhaññāni ca bandhavāni hitvāna kāmāni yathodhikāni eko care khaggavisāṇakappo"ti. Tattha dhanānīti muttāmaṇiveḷuriyasaṅkhasilāpavāḷarajatajātarūpādīni ratanāni. Dhaññānīti sālivīhiyavagodhumakaṅkuvarakakudrūsakapabhedāni satta sesāparaṇṇāni ca. Bandhavānīti ñātibandhugottabandhumittabandhusippabandhuvasena catubbidhe bandhave. Yathodhikānīti sakasakaodhivasena ṭhitāneva, sesaṃ vuttanayamevāti. Puttadāragāthāvaṇṇanā samattā. [61] Saṅgo esoti kā uppatti? bārāṇasiyaṃ kira pādalolabrahmadatto Nāma rājā ahosi. So pātova yāguṃ vā bhattaṃ vā bhuñjitvā tīsu pāsādesu tividhanāṭakāni passati. Tividhanāṭakānīti kira pubbarājato āgataṃ, anantararājato āgataṃ, attano kāle uṭṭhitanti. So ekadivasaṃ pātova daharanāṭakapāsādaṃ gato, tā nāṭakitthiyo "rājānaṃ ramāpessāmā"ti sakkassa devānamindassa accharāyo viya atimanoharaṃ naccagītavāditaṃ payojesuṃ. Rājā "anacchariyametaṃ daharānan"ti asantuṭṭho hutvā majjhimanāṭakapāsādaṃ gato, tāpi nāṭakitthiyo tatheva akaṃsu. So tatthāpi tatheva asantuṭṭho hutvā mahānāṭakapāsādaṃ gato, tāpi nāṭakitthiyo tatheva akaṃsu. Rājā dve tayo rājaparivaṭṭe atītānaṃ tāsaṃ mahallakabhāvena aṭṭhikīḷanasadisaṃ naccaṃ disvā gītañca amadhuraṃ sutvā punadeva daharanāṭakapāsādaṃ, puna majjhimanāṭakapāsādanti evaṃ vicaritvā katthaci asantuṭṭho cintesi "imā nāṭakitthiyo sakkaṃ devānamindaṃ accharāyo viya maṃ ramāpetukāmā sabbatthāmena naccagītavāditaṃ payojesuṃ, svāhaṃ katthaci asantuṭṭho lobhameva--------------------------------------------------------------------------------------------- page111.
Vaḍḍhemi, lobho ca nāmesa apāyagamanīyo dhammo handāhaṃ lobhaṃ niggaṇhāmī"ti rajjaṃ pahāya pabbajitvā vipassanto paccekabodhiṃ sacchikatvā imaṃ udānagāthaṃ abhāsi:- "saṅgo eso parittamettha sokhyaṃ appassādo dukkhamettha bhiyyo gaṇḍo 1- eso iti ñatvā matimā eko care khaggavisāṇakappo"ti. Tassattho:- saṅgo esoti attano upabhogaṃ niddisati. So hi sajjanti tattha pāṇino kaddame paviṭṭho hatthī viyāti saṅgo. Parittamettha sokhyanti ettha pañcakāmaguṇūpabhogakāle viparītasaññāya uppādetabbato kāmāvacaradhammapariyāpannato vā lāmakaṭṭhena sokhyaṃ parittaṃ, vijjuppabhāya obhāsitanaccadassanasukhaṃ viya ittaraṃ, tāvakālikanti vuttaṃ hoti. Appassādo dukkhamettha bhiyyoti ettha ca yvāyaṃ "yaṃ kho bhikkhave ime pañca kāmaguṇe paṭicca uppajjati sukhaṃ somanassaṃ, ayaṃ kāmānaṃ assādo"ti 2- vutto, so yadidaṃ "ko ca bhikkhave kāmānaṃ ādīnavo, idha bhikkhave kulaputto yena sippuṭṭhānena jīvikaṃ kappeti yadi muddhāya yadi gaṇanāyā"tievamādinā 2- nayenettha dukkhaṃ vuttaṃ, taṃ upanidhāya appo udakabindumatto hoti, atha kho dukkhameva bhiyyo bahu, catūsu samuddesu udakasadisaṃ hoti. Tena vuttaṃ "appassādo dukkhamettha bhiyyo"ti. Gaṇḍo esoti assādaṃ dassetvā ākaḍḍhanavasena baḷiso viya eso yadidaṃ pañca kāmaguṇā. Iti ñatvā matimāti evaṃ ñatvā buddhimā paṇḍito puriso sabbametaṃ pahāya eko care khaggavisāṇakappoti. Saṅgagāthāvaṇṇanā samattā. @Footnote: 1 cha.Ma. gaḷo 2 Ma.mū. 12/166/129--------------------------------------------------------------------------------------------- page112.
[62] Sandālayitvānāti kā uppatti? bārāṇasiyaṃ kira anivattabrahmadatto nāma rājā ahosi. So saṅgāmaṃ otiṇṇo ajinitvā aññaṃ vā kiccaṃ āraddho aniṭṭhapetvā na nivattati, tasmā naṃ evaṃ sañjāniṃsu. So ekadivasaṃ uyyānaṃ gacchati, tena ca samayena vanadāho uṭṭhāsi, so aggi sukkhāni ca haritāni ca tiṇādīni dahanto anivattamāno eva gacchati. Rājā taṃ disvā tappaṭibhāganimittaṃ uppādesi "yathāyaṃ vanadāho, evameva ekādasavidho aggi sabbe satte dahanto anivattamānova gacchati mahādukkhaṃ uppādento, kudāssu nāmāhampi imassa dukkhassa nivattanatthaṃ ayaṃ aggi viya ariyamaggañāṇagginā kilese dahanto anivattamāno gaccheyyan"ti. Tato muhuttaṃ gantvā kevaṭṭe addasa nadiyaṃ macche gaṇhante. Tesaṃ jālantaraṃ paviṭṭho eko mahāmaccho jālaṃ bhetvā palāyi. Te "maccho jālaṃ bhetvā gato"ti saddamakaṃsu. Rājā tampi vacanaṃ sutvā tappaṭibhāganimittaṃ uppādesi "kudāssu nāmāhampi ariyamaggañāṇena taṇhādiṭṭhijālaṃ bhetvā asajjamāno gaccheyyan"ti. So rajjaṃ pahāya pabbajitvā vipassanaṃ ārabhitvā paccekabodhiṃ sacchākāsi, imañca udānagāthaṃ abhāsi:- "sandālayitvāna saṃyojanāni jālaṃva bhetvā salilambucārī aggīva daḍḍhaṃ anivattamāno eko care khaggavisāṇakappo"ti. Tassā dutiyapāde jālanti suttamayaṃ vuccati. Ambūti udakaṃ, tattha caratīti ambucārī, macchassetaṃ adhivacanaṃ. Salile ambucārī salilambucārī, tasmiṃ nadīsalile jālaṃ bhetvā ambucārīvāti vuttaṃ hoti. Tatiyapāde daḍḍhanti daḍḍhaṭṭhānaṃ vuccati. Yathā aggi daḍḍhaṭṭhānaṃ puna na nivattati, na tattha bhiyyo āgacchati,--------------------------------------------------------------------------------------------- page113.
Evaṃ maggañāṇagginā daḍḍhakāmaguṇaṭṭhānaṃ anivattamāno tattha bhiyyo anāgacchantoti vuttaṃ hoti. Sesaṃ vuttanayamevāti. Sandālanagāthāvaṇṇanā samattā. [63] Okkhittacakkhūti kā uppatti? bārāṇasiyaṃ kira cakkhulolabrahmadatto Nāma rājā pādalolabrahmadatto viya nāṭakadassanamanuyutto hoti. Ayaṃ pana viseso:- so asantuṭṭho tattha tattha gacchati, ayaṃ taṃ taṃ nāṭakaṃ disvā ativiya abhinanditvā nāṭakaparivattadassanena taṇhaṃ vaḍḍhento vicarati. So kira nāṭakadassanāya āgataṃ aññataraṃ kuṭumbiyabhariyaṃ disvā rāgaṃ uppādesi. Tato saṃvegamāpajjitvā puna "ahaṃ imaṃ taṇhaṃ vaḍḍhento apāyaparipūrako bhavissāmi, handa naṃ niggaṇhāmī"ti pabbajitvā vipassanto paccekabodhiṃ sacchikatvā attano purimapaṭipattiṃ garahanto tappaṭipakkhaguṇaṃ dīpetuṃ 1- imaṃ udānagāthaṃ abhāsi:- "okkhittacakkhu na ca pādalolo guttindriyo rakkhitamānasāno anavassuto apariḍayhamāno eko care khaggavisāṇakappo"ti. Tattha okkhittacakkhūti heṭṭhā khittacakkhu, satta gīvaṭṭhīni paṭipāṭiyā ṭhapetvā parivajjanapahātabbadassanatthaṃ 2- yugamattaṃ pekkhamānoti vuttaṃ hoti. Na tu hanukaṭṭhinā hadayaṭṭhiṃ saṅghaṭṭento. Evañhi okkhittacakkhutā na samaṇasāruppo hoti. Na ca pādaloloti ekassa dutiyo, dvinnaṃ tatiyoti @Footnote: 1 cha.Ma. tappaṭipakkhaguṇadīpikaṃ @2 Sī. parivajjanāpahātabbadassanatthaṃ, cha.Ma. parivajjahetabbadassanatthaṃ--------------------------------------------------------------------------------------------- page114.
Evaṃ gaṇamajjhaṃ pavisitukāmatāya kaṇḍūyamānapādo viya avicaranto, 1- dīghacārikā- nivattacārikāvirato vā. 2- Guttindriyoti chasu indriyesu idha visuṃ vuttāvasesavasena gopitindriyo. Rakkhitamānasānoti mānasaṃyeva mānasānaṃ, taṃ rakkhitamassāti rakkhitamānasāno. Yathā kilesehi na viluppati, evaṃ rakkhitacittoti vuttaṃ hoti. Anavassutoti imāya paṭipattiyā tesu tesu ārammaṇesu kilesaanvāssavavirahito. Apariḍayhamānoti evaṃ anvāssavavirahā eva kilesaggīhi apariḍayhamāno. Bahiddhā vā anavassuto, ajjhattaṃ apariḍayhamāno. Sesaṃ vuttanayamevāti. Okkhittacakkhugāthāvaṇṇanā samattā. [64] Ohārayitvāti kā uppatti? bārāṇasiyaṃ kira ayaṃ aññopi Cātumāsikabrahmadatto nāma rājā catumāse catumāse 3- uyyānakīḷaṃ gacchati. So ekadivasaṃ gimhānaṃ majjhimamāse uyyānaṃ pavisanto uyyānadvāre pattasañchannaṃ pupphālaṅkataviṭapaṃ pāricchattakakoviḷāraṃ disvā ekaṃ pupphaṃ gahetvā uyyānaṃ pāvisi. Tato "raññā aggapupphaṃ gahitan"ti aññataropi amacco hatthikkhandhe ṭhito eva ekaṃ pupphaṃ aggahesi. Eteneva upāyena sabbo balakāyo aggahesi. Pupphaṃ anassādentā pattampi gaṇhiṃsu. So rukkho nippattapuppho khandhamattova ahosi. Taṃ rājā sāyanhasamaye uyyānā nikkhamanto disvā "kiṃ kato ayaṃ rukkho, mamāgamanavelāyaṃ maṇivaṇṇasākhantaresu pavāḷasadisapupphālaṅkato ahosi, idāni nippattapuppho jāto"ti cintento tasseva avidūre apupphitarukkhaṃ sañchannapalāsaṃ addasa. Disvā cassa etadahosi "ayaṃ rukkho pupphabharitasākhattā bahujanassa lobhanīyo ahosi, tena muhuttaṃyeva @Footnote: 1 Ma. adhāvanto, cha. athavanto @2 Sī. dīghacārikaanavatthacārikavirato vā, Ma. dīghacārikāya vā anavaṭṭhitacārikā virato, @ cha. dīghacārikaanavaṭṭhitacārikavirato vā 3 i. catutthamāse--------------------------------------------------------------------------------------------- page115.
Byasanaṃ patto, ayaṃ pana añño alobhanīyattā tatheva ṭhito. Idampi rajjaṃ pupphitarukkho viya sobhanīyaṃ, bhikkhubhāvo pana apupphitarukkho viya alobhanīyo. Tasmā yāva idampi ayaṃ rukkho viya na viluppati, tāva ayamañño sañchannapatto yathā pāricchattako, evaṃ kāsāvena hi sañchannena 1- hutvā pabbajitabban"ti. So rajjaṃ pahāya pabbajitvā vipassanto paccekabodhiṃ sacchikatvā imaṃ udānagāthaṃ abhāsi:- "ohārayitvā gihibyañjanāni sañchannapatto yathā pārichatto kāsāyavattho abhinikkhamitvā eko care khaggavisāṇakappo"ti. Tattha kāsāyavattho abhinikkhamitvāti imassa pādassa gehā abhinikkhamitvā kāsāyavattho hutvāti evamattho veditabbo. Sesaṃ vuttanayeneva sakkā jānitunti na vitthāritanti. Pāricchattakagāthāvaṇṇanā samattā. Tatiyo vaggo niṭṭhito. ------------- [65] Rasesūti kā uppatti? aññataro kira bārāṇasirājā uyyāne amaccaputtehi parivuto silāpaṭṭapokkharaṇiyaṃ kīḷati. Tassa sūdo sabbamaṃsānaṃ rasaṃ gahetvā atīva susaṅkhataṃ amatakappaṃ antarabhattaṃ pacitvā upanāmesi, so tattha gedhamāpanno kassaci kiñci adatvā attanāva bhuñji. Udake kīḷanto 2- ativikāle nikkhanto sīghaṃ sīghaṃ bhuñji. Yehi saddhiṃ pubbe bhuñjati, na tesaṃ @Footnote: 1 Sī. kāsāyenapi sañchannena, cha.Ma. kāsāvena parisañchannena @2 Ma. udake kīḷanto, cha. udakakīḷato--------------------------------------------------------------------------------------------- page116.
Kañci sari. Atha pacchā paṭisaṅkhānaṃ uppādetvā "aho mayā pāpaṃ kataṃ, yvāhaṃ rasataṇhāya abhibhūto sabbajanaṃ visaritvā ekakova bhuñjiṃ, handa rasataṇhaṃ niggaṇhāmī"ti rajjaṃ pahāya pabbajitvā vipassanto paccekabodhiṃ sacchikatvā attano purimapaṭipattiṃ garahanto tappaṭipakkhaguṇadīpikaṃ imaṃ udānagāthaṃ abhāsi:- "rasesu gedhaṃ akaraṃ alolo anaññaposī sapadānacārī kule kule appaṭibaddhacitto eko care khaggavisāṇakappo"ti. Tattha rasesūti ambilamadhuratittakakaṭukaloṇikakhārikakasāvādibhedesu sāyanīyesu. Gedhaṃ akaranti giddhimakaronto, taṇhaṃ anuppādentoti vuttaṃ hoti. Aloloti "idaṃ sāyissāmi, idaṃ sāyissāmī"ti evaṃ rasavisesesu anākulo. Anaññaposīti positabbakasaddhivihārikādivirahito, kāyasaṃvaraṇamattena 1- santuṭṭhoti vuttaṃ hoti. Yathā vā pubbe uyyāne rasesu gedhakaraṇe lolo hutvā aññaposī ahosiṃ, 2- evaṃ ahutvā yāya taṇhāya lolo hutvā rasesu gedhaṃ karoti, taṃ taṇhaṃ hitvā āyatiṃ taṇhāmūlakassa aññassa attabhāvassa anibbattanena anaññaposīti dasseti. Atha vā atthabhañjanakaṭṭhena aññeti kilesā vuccanti, tesaṃ aposanena anaññaposīti ayamettha attho. Sapadānacārīti avokkammacārī anupubbacārī, gharapaṭipāṭiṃ achaḍḍetvā aḍḍhakulañca daliddakulañca nirantaraṃ piṇḍāya pavisamānoti attho. Kule kule appaṭibaddhacittoti khattiyakulādīsu yattha katthaci kilesavasena alaggacitto, candūpamo niccanavako hutvāti attho. Sesaṃ vuttanayamevāti. Rasagedhagāthāvaṇṇanā samattā. @Footnote: 1 cha.Ma. kāyasandhāraṇamattena 2 cha.Ma. āsiṃ--------------------------------------------------------------------------------------------- page117.
[66] Pahāya pañcāvaraṇānīti kā uppatti? bārāṇasiyaṃ kira aññataro rājā paṭhamajjhānalābhī ahosi. So jhānānurakkhanatthaṃ rajjaṃ pahāya pabbajitvā vipassanto paccekabodhiṃ sacchikatvā attano paṭipattisampadaṃ dīpento imaṃ udānagāthaṃ abhāsi:- "pahāya pañcāvaraṇāni cetaso upakkilese byapanujja sabbe anissito chetva 1- sinehadosaṃ eko care khaggavisāṇakappo"ti. Tattha āvaraṇānīti nīvaraṇāneva, tāni atthato uragasutte vuttāni. Tāni pana yasmā abbhādayo viya candasūriye ceto āvaranti, tasmā "āvaraṇāni cetaso"ti vuttāni. Tāni upacārena vā appanāya vā pahāya. Upakkileseti upagamma cittaṃ vibādhente akusaladhamme, vatthopamādīsu vutte abhijjhādayo vā. Byapanujjāti panuditvā vināsetvā, vipassanāmaggena pajahitvāti attho. Sabbeti anavasese. Evaṃ samathavipassanāsampanno paṭhamamaggena diṭṭhinissayassa pahīnattā anissito, sesamaggehi chetvā tedhātukagataṃ sinehadosaṃ, taṇhārāganti 2- vuttaṃ hoti. Sineho eva hi guṇapaṭipakkhato sinehadosoti vutto. Sesaṃ vuttanayamevāti. Āvaraṇagāthāvaṇṇanā samattā. [67] Vipiṭṭhikatvānāti kā uppatti? bārāṇasiyaṃ kira aññataro Rājā catutthajjhānalābhī ahosi. So jhānānurakkhanatthaṃ rajjaṃ pahāya pabbajitvā @Footnote: 1 sī,Ma. chetvā 2 Sī. taṇhaṃ rāganti--------------------------------------------------------------------------------------------- page118.
Vipassanto paccekabodhiṃ sacchikatvā attano paṭipattisampadaṃ dassento 1- imaṃ udānagāthaṃ abhāsi:- "vipiṭṭhikatvāna sukhaṃ dukkhañca pubbeva ca somanassadomanassaṃ laddhānupekkhaṃ samathaṃ visuddhaṃ eko care khaggavisāṇakappo"ti. Tattha vipiṭṭhikatvānāti piṭṭhito katvā, chaḍḍetvā jahitvāti attho. Sukhaṃ dukkhañcāti kāyikasātāsātaṃ. Somanassadomanassanti cetasikasātāsātaṃ. Upekkhanti catutthajjhānupekkhaṃ. Samathanti catutthajjhānasamathameva. Visuddhanti pañcanīvaraṇavitakkavicārapītisukhasaṅkhātehi navahi paccanīkadhammehi vimuttattā visuddhaṃ, niddhantasuvaṇṇamiva vigatūpakkilesanti attho. Ayaṃ pana yojanā:- vipiṭṭhikatvāna sukhaṃ dukkhañca pubbeva, paṭhamajjhānupacārabhūmiyaṃyeva dukkhaṃ, tatiyajjhānupacārabhūmiyaṃ sukhanti adhippāyo. Puna ādito vuttaṃ cakāraṃ parato netvā "somanassaṃ domanassañca vipiṭṭhikatvāna pubbevā"ti adhikāro. Tena somanassaṃ catutthajjhānupacāre, domanassañca dutiyajjhānupacāreyevāti dīpeti. Etāni hi etesaṃ pariyāyato pahānaṭṭhānāni. Nippariyāyato pana dukkhassa paṭhamajjhānaṃ, domanassassa dutiyajjhānaṃ, sukhassa tatiyajjhānaṃ, somanassassa catutthajjhānaṃ pahānaṭṭhānaṃ. Yathāha "paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati etthuppannaṃ dukkhindriyaṃ aparisesaṃ nirujjhatī"tiādiṃ. 2- Taṃ sabbaṃ aṭṭhasāliniyā dhammasaṅgahaṭṭhakathāyaṃ 3- vuttaṃ. Yato pubbeva tīsu @Footnote: 1 cha.Ma. dīpento 2 saṃ.mahā. 19/510/188 @3 abhi.A. 1/165/229--------------------------------------------------------------------------------------------- page119.
Paṭhamajjhānādīsu dukkhadomanassasukhāni vipiṭṭhikatvā catutthajjhāne somanassaṃ vipiṭṭhikatvā imāya paṭipadāya laddhānupekkhaṃ samathaṃ visuddhaṃ eko careti. Sesaṃ sabbattha pākaṭamevāti. Vipiṭṭhikatvāgāthāvaṇṇanā samattā. [68] Āraddhaviriyoti kā uppatti? aññataro kira paccantarājā Sahassayodhaparimāṇabalakāyo rajjena khuddako, paññāya mahanto ahosi. So ekadivasaṃ "kiñcāpi ahaṃ khuddako, paññavatā ca pana sakkā sakalajambudīpaṃ gahetun"ti cintetvā sāmantarañño dūtaṃ pāhesi "sattadivasabbhantare me rajjaṃ vā detu yuddhaṃ vā"ti. Tato so attano amacce samodhānetvā āha "mayā tumhe anāpucchāyeva sāhasaṃ kataṃ, amukassa rañño evaṃ pahitaṃ, kiṃ kātabban"ti. Te āhaṃsu "sakkā mahārāja so dūto nivattetun"ti. Na sakkā, gato bhavissatīti. Yadi evaṃ vināsitamhā tayā, tena hi dukkhaṃ aññassa hatthena 2- marituṃ, handa mayaṃ aññamaññaṃ paharitvā marāma, attānaṃ paharitvā marāma, ubbandhāma, visaṃ khādāmāti. Evaṃ tesu ekameko maraṇameva saṃvaṇṇeti. Tato rājā "kiṃ me imehi, atthi bhaṇe mayhaṃ yodhā"ti āha. Atha "ahaṃ mahārāja yodho, ahaṃ mahārāja yodho"ti taṃ yodhasahassaṃ uṭṭhahi. 3- Rājā "ete upaparikkhissāmī"ti mantvā citakaṃ sajjetvā āha "mayā bhaṇe idaṃ nāma sāhasaṃ kataṃ, taṃ me amaccā paṭikkosanti, sohaṃ citakaṃ pavisāmi, 4- ko mayā saddhiṃ pavisati, kena mayhaṃ jīvitaṃ pariccattan"ti. Evaṃ vutte pañcasatā yodhā uṭṭhahiṃsu "mayaṃ mahārāja pavisāmā"ti. Tato rājā @Footnote: 1 cha.Ma. paditaṃ 2 cha.Ma. satthena @3 ka. uṭṭhahati 4 cha.Ma. pavisissāmi--------------------------------------------------------------------------------------------- page120.
Apare pañcasate yodhe āha "tumhe dāni tātā kiṃ karissathā"ti. Te āhaṃsu "nāyaṃ mahārāja purisakāro, itthicariyā 1- esā, apica mahārājena paṭirañño dūto pesito, tena mayaṃ raññā saddhiṃ yujjhitvā marissāmā"ti. Tato rājā "pariccattaṃ tumhehi mama jīvitan"ti caturaṅginīsenaṃ sannayhitvā tena yodhasahassena parivuto gantvā rajjasīmāya nisīdi. Sopi paṭirājā taṃ pavattiṃ sutvā "are so khuddakarājā mama dāsassāpi nappahotī"ti tusitvā 2- sabbaṃ balanikāyaṃ ādāya yujjhituṃ nikkhami. Khuddakarājā taṃ abbhuyyātaṃ disvā balakāyaṃ āha "tātā tumhe na bahukā, sabbe sampiṇḍitvā asicammaṃ gahetvā sīghaṃ imassa rañño purato ujukaṃ eva gacchathā"ti. Te tathā akaṃsu, atha sā senā duvidhā 3- bhijjitvā antaramadāsi. Te taṃ rājānaṃ jīvaggāhaṃ gaṇhiṃsu, aññe yodhā palāyiṃsu. Khuddakarājā "taṃ māremī"ti purato dhāvati, paṭirājā taṃ abhayaṃ yāci. Tato tassa abhayaṃ datvā sapathaṃ kārāpetvā taṃ attano manussaṃ katvā tena saha 4- aññaṃ rājānaṃ jīvaggāhaṃ gaṇhituṃ ārabbha gantvā 4- tassa rajjasīmāya ṭhatvā pesesi "rajjaṃ vā me detu yuddhaṃ vā"ti. So "ahaṃ ekayuddhampi na sahāmī"ti rajjaṃ niyyādesi. 5- 6- Eteneva upāyena rājāno yujjhanti, te parājissanti. Ete rājāno ayujjhitvā rajjaṃ niyyādenti. Sabbe rājāno gahetvā ante bārāṇasirājānaṃ aggahesi. 6- 7- So ekasatarājaparivuto sakalajambudīpe rajjaṃ anusāsanto rajjasiriṃ anubhavi. So rājā aparakāle cintesi 7- "ahaṃ pubbe khuddako ahosiṃ, somhi @Footnote: 1 cha.Ma. itthikiriyā 2 Sī. russitvā, Ma. dussitvā, cha. kujjhitvā @3 cha.Ma. dvidhā 4-4 cha.Ma. aññaṃ rājānaṃ abbhuggantvā 5 cha.Ma. niyyātesi @6-6 cha.Ma. eteneva upāyena sabbarājāno gahetvā ante bārāṇasirājānampi aggahesi @7-7 cha.Ma. soekasatarājaparivuto sakalajambudīpe rajjaṃ anusāsanto cintesi--------------------------------------------------------------------------------------------- page121.
Attano ñāṇasampattiyā sakalajambudīpassa issaro jāto. 1- Yaṃ me ñāṇaṃ lokiyavīriyasampayuttaṃ, taṃ 1- neva nibbidāya na virāgāya saṃvattati, sādhu vatassa svāhaṃ iminā ñāṇena lokuttaradhammaṃ gaveseyyan"ti. Tato bārāṇasirañño rajjaṃ datvā puttadārañca sakajanapadameva pesetvā pabbajjaṃ samādāya vipassanaṃ ārabhitvā paccekabodhiṃ sacchikatvā attano vīriyasampattiṃ dīpento imaṃ udānagāthaṃ abhāsi:- "āraddhaviriyo paramatthapattiyā alīnacitto akusītavutti daḷhanikkamo thāmabalūpapanno eko care khaggavisāṇakappo"ti. Tattha āraddhaṃ vīriyamassāti āraddhaviriyo. Etena attano vīriyārambhaṃ ādivīriyaṃ dasseti. Paramattho vuccati nibbānaṃ, tassa pattiyā paramatthapattiyā. Etena vīriyārambhena pattabbaphalaṃ dasseti. Alīnacittoti etena balavīriyūpatthambhānaṃ 2- cittacetasikānaṃ alīnataṃ dasseti, akusītavuttīti etena ṭhānāsanacaṅkamādīsu kāyassa anavasīdanaṃ. Daḷhanikkamoti etena "kāmaṃ taco ca nhāru cā"ti 3- evaṃ pavattaṃ padahanavīriyaṃ dasseti, yantaṃ anupubbasikkhādīsu padahanto "kāyena ceva paramasaccaṃ sacchikaroti, paññāya ca naṃ ativijjha passatī"ti 4- vuccati. Atha vā etena maggasampayuttaṃ vīriyaṃ dasseti. Tañhi daḷhañca bhāvanāya laddhattā, 5- nikkamo ca sabbaso paṭipakkhā nikkhantattā, tasmā taṃsamaṅgī puggalopi daḷho nikkamo assāti daḷhanikkamo. 6- Thāmabalūpapannoti maggakkhaṇe kāyathāmena @Footnote: 1-1 cha.Ma. taṃ kho pana me ñāṇaṃ lokiyavīriyasampayuttaṃ 2 cha.Ma. balavīriyūpatthambhānaṃ Sī. @vīriyūpatthambhānaṃ 3 cha.Ma. 13/184/159, aṅa.duka. 20/5/50, khu.mahā. 29/918/584-5 @4 cha.Ma. paramasaccaṃ sacchikaroti, paññāya ca naṃ ativijjha passatīti vuccati 5 cha.Ma.,i. @ tañhi daḷhañca bhāvanāpāripūriṃ gatattā 6 cha.Ma. assāti daḷhanikkamoti vuccati--------------------------------------------------------------------------------------------- page122.
Ñāṇabalena ca upapanno, atha vā thāmabhūtena balena upapannoti thāmabalūpapanno, thirañāṇabalūpapannoti vuttaṃ hoti. Etena tassa vīriyassa vipassanāñāṇasampayogaṃ dīpento yoniso padhānabhāvaṃ 1- sādheti. Pubbabhāgamajjhimaukkaṭṭhavīriyavasena vā tayopi pādā yojetabbā. Sesaṃ vuttanayamevāti. Āraddhavīriyagāthāvaṇṇanā samattā. [69] Paṭisallānanti kā uppatti? imissā gāthāya āvaraṇagāthāya Uppattisadisā eva uppatti, natthi koci viseso. Atthavaṇṇanāya panassā paṭisallānanti tehi tehi sattasaṅkhārehi paṭinivattitvā sallīnaṃ ekamattasevitā 2- ekībhāvo, kāyavivekoti attho. Jhānanti paccanīkajjhāpanato ārammaṇalakkhaṇūpanijjhānato ca cittaviveko vuccati. Tattha aṭṭhasamāpattiyo nīvaraṇādipaccanīkajjhāpanato ārammaṇūpanijjhānato ca jhānanti vuccati, vipassanāmaggaphalāni sattasaññādipaccanīkajjhāpanato, lakkhaṇūpanijjhānatoyeva cetatha jhānāni. 3- Idha pana ārammaṇūpanijjhānaṃyeva adhippetaṃ. Evametaṃ paṭisallānaṃ ca jhānaṃ ca ariñcamāno ajahamāno anisajjamāno. Dhammesūti vipassanūpagesu pañcakkhandhādidhammesu. Niccanti satataṃ samitaṃ abbhokiṇṇaṃ. Anudhammacārīti te dhamme ārabbha pavattamānena anugataṃ vipassanādhammaṃ caramāno, atha vā dhammāti nava lokuttaradhammā, tesaṃ dhammānaṃ anulomo dhammoti anudhammo, vipassanāyetaṃ adhivacanaṃ. Tattha "dhammānaṃ niccaṃ anudhammacārī"ti vattabbe gāthābandhasukhatthaṃ vibhattibyattiyena 4- "dhammesū"ti vuttaṃ siyā. Ādīnavaṃ sammasitā bhavesūti tāya anudhammacaritāsaṅkhātāya @Footnote: 1 cha.Ma. padahanabhāvaṃ @2 Sī. ekamantasevitā, cha. ekattasevitā, Ma. ekamattasevitattā @3 Sī. jhānāni, cha.Ma. phalāni 4 cha.Ma. vibhattibyattayena--------------------------------------------------------------------------------------------- page123.
Vipassanāya aniccākārādidosaṃ tīsu bhavesu samanupassanto evaṃ imaṃ kāyavivekacittavivekaṃ ariñcamāno sikhāpattavipassanāsaṅkhātāya paṭipadāya adhigatoti vattabbo eko careti evaṃ yojanā veditabbā. Paṭisallānagāthāvaṇṇanā samattā. [70] Taṇhakkhayanti kā uppatti? aññataro kira bārāṇasirājā Mahaccarājānubhāvena nagaraṃ padakkhiṇaṃ karoti. Tassa sarīrasobhāya āvaṭṭitahadayā 1- sattā purato gacchantāpi nivattitvā tameva ullokenti, pacchato gacchantāpi, ubhohi passehi gacchantāpi. Pakatiyā eva hi buddhadassane puṇṇacandasamuddarājadassane ca atitto loko. Atha aññatarā kuṭumbiyabhariyāpi uparipāsādagatā sīhapañjaraṃ vivaritvā olokayamānā aṭṭhāsi. Rājā taṃ disvāva paṭibaddhacitto hutvā amaccaṃ āṇāpesi "jānāhi tāva bhaṇe ayaṃ itthī sassāmikā vā assāmikā vā"ti. So gantvā "sassāmikā"ti ārocesi. Atha rājā cintesi "imā vīsatisahassā nāṭakitthiyo devaccharāyo viya maṃyeva ekaṃ abhiramenti, so dānāhaṃ etāpi atusitvā 2- parassa itthiyā taṇhaṃ uppādesiṃ, sā uppannā apāyameva ākaḍḍhatī"ti taṇhāya ādīnavaṃ disvā "handa naṃ niggaṇhāmī"ti rajjaṃ pahāya pabbajitvā vipassanto paccekabodhiṃ sacchikatvā imaṃ udānagāthaṃ abhāsi:- "taṇhakkhayaṃ patthayamappamatto anelamūgo sutavā satīmā @Footnote: 1 Sī.,Ma. āvajjitahadayā 2 Sī. atīyitvā--------------------------------------------------------------------------------------------- page124.
Saṅkhātadhammo niyato padhānavā eko care khaggavisāṇakappo"ti. Tattha taṇhakkhayanti nibbānaṃ, evaṃ diṭṭhādīnavāya taṇhāya eva appavattiṃ. Appamattoti sātaccakārī. 1- Anelamūgoti alālāmukho. Atha vā anelo ca amūlo ca, paṇḍito byattoti vuttaṃ hoti. Hitasukhasampāpakaṃ sutamassa atthīti sutavā, āgamasampannoti vuttaṃ hoti. Satīmāti cirakatādīnaṃ anussaritā. Saṅkhātadhammoti dhammopaparikkhāya pariññātadhammo. Niyatoti ariyamaggena niyāmaṃ patto. Padhānavāti sammappadhānavīriyasampanno. Uppaṭipāṭiyā esa pāṭho yojetabbo. Evametehi appamādādīhi samannāgato niyāmasampāpakena padhānena padhānavā, tena padhānena pattaniyāmato 2- niyato, tato arahattappattiyā saṅkhātadhammo. Arahā hi puna saṅkhātabbābhāvato "saṅkhātadhammo"ti vuccati. Yathāha "ye ca saṅkhātadhammāse, ye ca sekhā puthū idhā"ti. 3- Sesaṃ vuttanayamevāti. Taṇhakkhayagāthāvaṇṇanā samattā. [71] Sīhovāti kā uppatti? aññatarassa kira bārāṇasirañño dūre Uyyānaṃ hoti, so pageva vuṭṭhāya uyyānaṃ gacchanto antarāmagge yānā oruyha udakaṭṭhānaṃ upagato "mukhaṃ dhovissāmī"ti. Tasmiñca padese sīhī sīhapotakaṃ janetvā 4- gocarāya gatā, rājapuriso taṃ disvā "sīhapotako devā"ti ārocesi. Rājā "sīho kira na kassaci bhāyatī"ti taṃ upaparikkhituṃ bheriādīni ākoṭāpesi, sīhapotako taṃ saddaṃ sutvāpi tatheva sayi. Rājā yāvatatiyakaṃ ākoṭāpesi, so tatiyavāre sīsaṃ ukkhipitvā sabbaṃ parisaṃ oloketvā tatheva sayi. Atha rājā @Footnote: 1 cha.Ma. sātaccakārī sakkaccakārī 2 cha.Ma. pattaniyāmattā @3 khu.su. 25/1045/532, khu.cūḷa. 40/90/23 (syā) 4 Sī. jahitvā--------------------------------------------------------------------------------------------- page125.
"yāvassa mātā nāgacchati, tāva gacchāmā"ti vatvā gacchanto cintesi "taṃdivasaṃ jātopi sīhapotako na santasati na bhāyati, kudāssu nāmāhampi taṇhādiṭṭhiparitāsaṃ chetvā na santaseyyaṃ na bhāyeyyan"ti. So taṃ ārammaṇaṃ gahetvā gacchanto puna kevaṭṭehi macche gahetvā sākhāsu bandhitvā pasārite jāle vātaṃ asaṃsajjamānaṃyeva 1- gacchamānaṃ disvā tampi nimittaṃ aggahesi "kudāssu nāmāhampi taṇhādiṭṭhijālaṃ mohajālaṃ vā phāletvā evaṃ asajjamāno gaccheyyan"ti. Atha uyyānaṃ gantvā silāpaṭṭe pokkharaṇitīre nisinno vātabbhāhatāni padumāni onamitvā udakaṃ phusitvā vātavigame puna yathāṭṭhāne ṭhitāni udakena anupalittāni disvā tampi nimittaṃ aggahesi "kudāssu nāmāhampi yathā etāni udake jātāni udakena anupalittāni tiṭṭhanti, evaṃ loke jāto lokena anupalitto tiṭṭheyyan"ti. So punappunaṃ "yathā sīhavātapadumāni, evaṃ asantasantena asajjamānena anupalittena bhavitabban"ti cintetvā rajjaṃ pahāya pabbajitvā vipassanto paccekabodhiṃ sacchikatvā imaṃ udānagāthaṃ abhāsi:- "sīhova saddesu asantasanto vātova jālamhi asajjamāno padumaṃva toyena alimpamāno 2- eko care khaggavisāṇakappo"ti tattha sīhoti cattāro sīhā tiṇasīho narasīho 3- kāḷasīho kesarasīhoti. Kesarasīho tesaṃ aggamakkhāyati, sova idha adhippeto. Vāto puratthimādivasena anekavidho, padumaṃ rattasetādivasena. Tesu yo koci vāto yaṃ kiñci padumañca @Footnote: 1 Sī. asaṅgaṃyeva, cha.Ma. alaggaṃyeva 2 cha.Ma. alippamāno @3 Ma. narasīho, cha. paṇḍusīho--------------------------------------------------------------------------------------------- page126.
Vaṭṭatiyeva. Tattha yasmā santāso attasinehena hoti, attasineho ca taṇhālepo, sopi diṭṭhisampayuttena vā diṭṭhivippayuttena vā lobhena hoti, so ca taṇhāyeva. Sajjanaṃ pana tattha upaparikkhāvirahitassa mohena hoti, moho ca avijjā. Tattha samathena taṇhāya pahānaṃ hoti, vipassanāya avijjāya. Tasmā samathena attasinehaṃ pahāya sīhova saddesu aniccādīsu asantasanto, vipassanāya mohaṃ pahāya vātova jālamhi khandhāyatanādīsu asajjamāno, samatheneva lobhaṃ lobhasampayuttaṃ eva 1- diṭṭhiñca pahāya, padumaṃva toyena sabbabhavabhogalobhena alimpamāno ettha ca samathassa sīlaṃ padaṭṭhānaṃ, samatho samādhi, vipassanā paññāti evaṃ tesu dvīsu dhammesu siddhesu tayopi khandhā siddhā honti. Tattha sīlakkhandhena surato hoti, so sīhova saddesu āghātavatthūsu kujjhitukāmatāya na santasati, paññākkhandhena paṭividdhasabhāvo vātova jālamhi khandhādidhammabhede na sajjati, samādhikkhandhena vītarāgo padumaṃva toyena rāgena na limpati. 2- Evaṃ samathavipassanāhi sīlasamādhipaññākkhandhehi ca yathāsambhavaṃ avijjātaṇhānaṃ tiṇṇañca akusalamūlānaṃ pahānavasena asantasanto asajjamāno alimpamāno ca veditabbo. Sesaṃ vuttanayamevāti. Asantasantagāthāvaṇṇanā samattā. [72] Sīho yathāti kā uppatti? aññataro kira bārāṇasirājā Paccantaṃ kupitaṃ vūpasametuṃ gāmānugāmimaggaṃ chaḍḍetvā ujuṃ aṭavimaggaṃ gahetvā mahatiyā senāya gacchati. Tena ca samayena aññatarasmiṃ pabbatapāde sīho bālasūriyātapaṃ tappamāno nipanno hoti. Taṃ disvā rājapuriso rañño ārocesi. Rājā "sīho kira saddena na santasatī"ti bherisaṅkhapaṇavādīhi saddaṃ @Footnote: 1 Sī. lokasampayuttattā eva 2 cha.Ma. lippati--------------------------------------------------------------------------------------------- page127.
Kārāpesi, sīho tatheva nipajji. Dutiyampi kārāpesi, sīho tatheva nipajji, tatiyampi kārāpesi, sīho "mama paṭisattu atthī"ti catūhi pādehi suppatiṭṭhitaṃ patiṭṭhahitvā sīhanādaṃ nadi. Taṃ sutvāva hatthārohādayo hatthiādīhi orohitvā tiṇagahanāni paviṭṭhā, hatthiassagaṇā disāvidisā palātā. Rañño hatthīpi rājānaṃ gahetvā vanagahanādīni pothayamāno palāyi. So taṃ sandhāretuṃ asakkonto rukkhasākhāya olambitvā paṭhaviṃ patitvā ekapadikamaggena gacchanto paccekabuddhānaṃ vasanaṭṭhānaṃ pāpuṇitvā tattha paccekabuddhe pucchi "api bhante saddamassutthā"ti. Āma mahārājāti. Kissa saddaṃ bhanteti. Paṭhamaṃ bherisaṅkhādīnaṃ, pacchā sīhassāti. Na bhāyittha bhanteti. Na mayaṃ mahārāja kassaci saddassa bhāyāmāti. Sakkā pana bhante mayhampi edisaṃ kātunti. Sakkā mahārāja sace pabbajasīti, pabbajāmi bhanteti. Tato naṃ pabbājetvā pubbe vuttanayeneva ābhisamācārikaṃ sikkhāpesuṃ. Sopi pabbe vuttanayeneva vipassanto paccekabodhiṃ sacchikatvā imaṃ udānagāthaṃ abhāsi:- "sīho yathā dāṭhabalī pasayha rājā migānaṃ abhibhuyya cārī sevetha pantāni senāsanāni eko care khaggavisāṇakappo"ti tattha sahanā ca hananā ca sīghajavattā ca sīho. Kesarasīhova idha adhippeto. Dāṭhā balamassa atthīti dāṭhabalī. Pasayha abhibhuyyāti ubhayaṃ cārīsaddena saha yojetabbaṃ pasayhacārī abhibhuyyacārīti. Tattha pasayha niggahetvā caraṇena pasayhacārī, abhibhavitvā santāsetvā vasīkatvā caraṇena abhibhuyyacārī. Svāyaṃ kāyabalena pasayhacārī, tejasā abhibhuyyacārī. Tattha sace koci vadeyya--------------------------------------------------------------------------------------------- page128.
"kiṃ pasayha abhibhuyya cārī"ti, tato migānanti sāmivacanaṃ upayogavacanaṃ katvā "mige pasayha abhibhuyya cārī"ti paṭivattabbaṃ. Pantānīti dūrāni. Senāsanānīti vasanaṭṭhānāni. Sesaṃ pubbe vuttanayeneva sakkā jānitunti na vitthāritanti. Dāṭhabalīgāthāvaṇṇanā samattā. [73] Mettaṃ upekkhanti kā uppatti? aññataro kira rājā Mettādijhānalābhī ahosi. So "jhānasukhantarāyakaraṃ rajjan"ti jhānānurakkhaṇatthaṃ rajjaṃ pahāya pabbajitvā vipassanto paccekabodhiṃ sacchikatvā imaṃ udānagāthaṃ abhāsi:- "mettaṃ upekkhaṃ karuṇaṃ vimuttiṃ āsevamāno muditañca kāle sabbena lokena avirujjhamāno eko care khaggavisāṇakappo"ti. Tattha "sabbe sattā sukhitā hontū"tiādinā nayena hitasukhupanayanakāmatā metatā. "aho vata imamhā dukkhā vimucceyyun"tiādinā nayena ahitadukkhāpanayanakāmatā karuṇā "modanti vata bhonto sattā, modanti sādhu suṭṭhū"tiādinā nayena hitasukhāvippayogakāmatā muditā. "paññāyissanti sakena kammenā"ti sukhadukkhesu ajjhupekkhanatā upekkhā. Gāthābandhasukhatthaṃ pana uppaṭipāṭiyā mettaṃ vatvā upekkhā vuttā, muditā pacchā. Vimuttinti catassopi hi etā attano paccanīkadhammehi vimuttattā vimuttiyo tena vuttaṃ "mettaṃ upekkhaṃ karuṇaṃ vimuttiṃ āsevamāno muditañca kāle"ti. Tattha āsevamānoti tisso tikacatukkajjhānavasena, upekkhaṃ catutthajjhānavasena bhāvayamāno. Kāleti mettaṃ āsevitvā tato vuṭṭhāya karuṇaṃ, tato vuṭṭhāya--------------------------------------------------------------------------------------------- page129.
Muditaṃ, tato itarato vā nippītikajjhānato vuṭṭhāya upekkhaṃ āsevamāno "kāle āsevamāno"ti vuccati, āsevituṃ phāsukāle vā, sabbena lokena avirujjhamānoti dasasu disāsu sabbena sattalokena avirujjhamānoti 1- mettādīnañhi bhāvitattā sattā appaṭikūlā honti, sattesu ca virodhibhūto paṭigho vūpasammati. Tena vuttaṃ "sabbena lokena avirujjhamāno"ti. Ayamettha saṅkhepo, vitthārena pana mettādikathā aṭṭhasāliniyā dhammasaṅgahaṭṭhakathāyaṃ 2- vuttā. Sesaṃ pubbavuttasadisamevāti. Appamaññāgāthāvaṇṇanā samattā. [74] Rāgañca dosañcāti kā uppatti? rājagahaṃ kira upanissāya Mātaṅgo nāma paccekabuddho viharati sabbapacchimo paccekabuddhānaṃ. Atha amhākaṃ bodhisatte uppanne devatāyo bodhisattassa pūjanatthāya āgacchantiyo taṃ disvā "mārisā mārisā buddho loke uppanno"ti bhaṇiṃsu. So nirodhā vuṭṭhahanto taṃ saddaṃ sutvā attano ca jīvitakkhayaṃ disvā himavante mahāpapāto 3- nāma pabbato paccekabuddhānaṃ parinibbānaṭṭhānaṃ, tattha ākāsena gantvā pubbe parinibbutapaccekabuddhassa aṭṭhisaṅghātaṃ papāte pakkhipitvā silātale nisīditvā imaṃ udānagāthaṃ abhāsi:- "rāgañca dosañca pahāya mohaṃ sandālayitvāna saṃyojanāni asantasaṃ jīvitasaṅkhayamhi eko care khaggavisāṇakappo"ti. @Footnote: 1 cha.Ma. avirujjhamāno @2 abhi.A. 1/251/247 3 Ma. sujāto--------------------------------------------------------------------------------------------- page130.
Tattha rāgadosamohā uragasutte vuttā. Saṃyojanānīti dasa saṃyojanāni, tāni ca tena tena maggena sandālayitvā. Asantasaṃ jīvitasaṅkhayamhīti jīvitasaṅkhayo vuccati cuticittassa paribhedo, tasmiṃ ca jīvitasaṅkhaye jīvitanikantiyā pahīnattā asantasanti. Ettāvatā sopādisesanibbānadhātuṃ attano dassetvā gāthāpariyosāne anupādisesāya nibbānadhātuyā parinibbāyīti. Jīvitasaṅkhayagāthāvaṇṇanā samattā. [75] Bhajantīti kā uppatti? bārāṇasiyaṃ kira aññataro rājā Ādigāthāya vuttappakārameva phītaṃ rajjaṃ samanusāsati, tassa kharo ābādho uppajji, dukkhā vedanā vattanti. Vīsatisahassitthiyo parivāretvā hatthapādasambāhanādīni karonti. Amaccā "na dānāyaṃ rājā jīvissati, handa mayaṃ attano saraṇaṃ gavesissāmā"ti 1- cintetvā aññassa rañño santikaṃ gantvā upaṭṭhānaṃ yāciṃsu. Te tattha upaṭṭhahantiyeva, na kiñci labhanti. Rājāpi ābādhā vuṭṭhahitvā pucchi "itthannāmo ca itthannāmo ca kuhin"ti. Tato taṃ pavuttiṃ sutvā sīsaṃ cāletvā tuṇhī ahosi. Tepi amaccā "rājā vuṭṭhito"ti sutvā tattha kiñci alabhamānā paramena pārijuññena samannāgatā punadeva āgantvā rājānaṃ vanditvā ekamantaṃ aṭṭhaṃsu. Tena ca raññā "kuhiṃ tātā tumhe gatā"ti vuttā āhaṃsu "devaṃ dubbalaṃ disvā ājīvikabhayenamhā asukaṃ nāma janapadaṃ gatā"ti. Rājā sīsaṃ cāletvā cintesi "yannūnāhaṃ ime vīmaṃseyyaṃ, kiṃ punapi evaṃ kareyyuṃ no"ti. So pubbe ābādhikarogena 2- phuṭṭho viya gāḷhavedanaṃ attānaṃ dassento gilānālayamakāsi. Itthiyo samparivāretvā pubbasadisameva sabbaṃ akaṃsu. Tepi amaccā tatheva puna bahutaraṃ @Footnote: 1 cha.Ma. gavesāmāti 2 Sī. sābhāvikarogena--------------------------------------------------------------------------------------------- page131.
Janaṃ gahetvā pakkamiṃsu. Evaṃ rājā yāvatatiyaṃ sabbaṃ vuttasadisaṃ 1- akāsi, tepi tatheva pakkamiṃsu. Tato catutthampi te āgate disvā "aho ime dukkaraṃ akaṃsu, ye maṃ byādhitaṃ pahāya anapekkhā pakkamiṃsū"ti nibbinno rajjaṃ pahāya pabbajitvā vipassanto paccekabodhiṃ sacchikatvā imaṃ udānagāthaṃ abhāsi:- "bhajanti sevanti ca kāraṇatthā nikkāraṇā dullabhā ajja mittā attaṭṭhapaññā asucī manussā eko care khaggavisāṇakappo"ti. Tattha bhajantīti sarīrena allīyitvā 2- payirupāsanti. Sevantīti añjalikammā- dīhi kiṃkārapaṭissāvitāya ca paricanti. Kāraṇaṃ attho etesanti kāraṇatthā, bhajanāya sevanāya ca nāññaṃ kāraṇamatthi, attho eva nesaṃ kāraṇaṃ, attahetu sevantīti vuttaṃ hoti. Nikkāraṇā dullabhā ajja mittāti "ito kiñci lacchāmā"ti evaṃ attapaṭilābhakāraṇena nikkāraṇā, kevalaṃ:- "upakāro ca yo mitto sukhadukkho 3- ca yo sakhā. Atthakkhāyī ca yo mitto yo ca mittānukampako"ti 4- evaṃ vuttena ariyena mittabhāvena samannāgatā dullabhā ajja mittā. Attani ṭhitā etesaṃ paññā, attānaṃyeva olokenti, na aññanti attaṭṭhapaññā. Diṭṭhatthapaññāti ayampi kira porāṇapāṭho, sampati diṭṭheyeva atthe etesaṃ paññā, āyatiṃ na pekkhantīti vuttaṃ hoti. Asucīti asucinā anariyena kāyavacīmanokammena samannāgatā. Sesaṃ pubbe vuttayeneva veditabbanti. Kāraṇatthagāthāvaṇṇanā samattā. Catuttho vaggo niṭṭhito ekādasahi gāthāhi. @Footnote: 1 cha.Ma. pubbasadisaṃ 2 Sī. allīyanti @3 dī.pā. 11/265/163 4 cha.Ma. sukhe dukkhe--------------------------------------------------------------------------------------------- page132.
Evametaṃ ekacattālīsagāthāparimāṇaṃ khaggavisāṇasuttaṃ katthacideva vuttena yojanānayena sabbattha yathānurūpaṃ yojetvā anusandhito atthato ca veditabbaṃ. Ativitthārabhayena pana amhehi na sabbattha yojitanti. Paramatthajotikāya khuddakaṭṭhakathāya suttanipātaṭṭhakathāya khaggavisāṇasuttavaṇṇanā niṭṭhitā. -------------The Pali Atthakatha in Roman Book 28 page 85-132. http://84000.org/tipitaka/pitaka_item/read_rm.php?B=28&A=2153&pagebreak=1 อรรถกถาบาลีอักษรไทย :- http://84000.org/tipitaka/pitaka_item/read_th.php?B=28&A=2153&pagebreak=1 อ่านอรรถกถาแปลไทย :- http://84000.org/tipitaka/attha/attha.php?b=25&i=296 เนื้อความพระไตรปิฎกฉบับหลวง :- http://84000.org/tipitaka/read/r.php?B=25&A=6971 พระไตรปิฎกฉบับบาลีอักษรไทย :- http://84000.org/tipitaka/read/pali_read.php?B=25&A=6874 The Pali Tipitaka in Roman Character :- http://84000.org/tipitaka/read/roman_read.php?B=25&A=6874 Contents of The Tipitaka Volume 25 http://84000.org/tipitaka/read/?index_25
        |
|
บันทึก ๖ กุมภาพันธ์ พ.ศ. ๒๕๖๑. การแสดงผลนี้อ้างอิงข้อมูลจากอรรถกถาฉบับภาษาบาลี อักษรโรมัน. หากพบข้อผิดพลาด กรุณาแจ้งได้ที่ [email protected]