บทนำ พระวินัยปิฎก พระสุตตันตปิฎก พระอภิธรรมปิฎก ค้นพระไตรปิฎก ชาดก หนังสือธรรมะ |
ThaiVersion PaliThai PaliRoman |
[36] Ekaṃ samayaṃ bhagavā antarā ca ukkaṭṭhaṃ antarā ca setabyaṃ addhānamaggapaṭipanno hoti . doṇopi [5]- brāhmaṇo antarā ca ukkaṭṭhaṃ antarā ca setabyaṃ addhānamaggapaṭipanno hoti addasā kho doṇo brāhmaṇo bhagavato pādesu cakkāni sahassārāni sanemikāni sanābhikāni sabbākāraparipūrāni disvānassa etadahosi acchariyaṃ vata bho abbhutaṃ vata bho navatimāni manussabhūtassa pādāni bhavissantīti . athakho bhagavā maggā okkamma aññatarasmiṃ rukkhamūle @Footnote: 1 Ma. Yu. ñāyaṃ dhammaṃ . 2 Ma. Yu. yaṃ ve . 3 Ma. pasīdanti bahū janā. @4 Po. Ma. Yu. mahāpaññoti . 5 Po. Ma. Yu. etthantare sudanati atthi. Nisīdi pallaṅkaṃ ābhujitvā ujuṃ kāyaṃ paṇidhāya parimukhaṃ satiṃ upaṭṭhapetvā. Athakho doṇo brāhmaṇo bhagavato pādāni anugacchanto addasa bhagavantaṃ aññatarasmiṃ rukkhamūle nisinnaṃ pāsādikaṃ pasādanīyaṃ santindriyaṃ santamānasaṃ uttamadamathasamathamanuppattaṃ dantaṃ guttaṃ santindriyaṃ 1- nāgaṃ disvā yena bhagavā tenupasaṅkami upasaṅkamitvā bhagavantaṃ etadavoca devo no bhavaṃ bhavissatīti. {36.1} Na kho ahaṃ brāhmaṇa devo bhavissāmīti . Gandhabbo no bhavaṃ bhavissatīti . na kho ahaṃ brāhmaṇa gandhabbo bhavissāmīti. Yakkho no bhavaṃ bhavissatīti . na kho ahaṃ brāhmaṇa yakkho bhavissāmīti. Manusso no bhavaṃ bhavissatīti . Na kho ahaṃ brāhmaṇa manusso bhavissāmīti. Devo no bhavaṃ bhavissatīti iti puṭṭho samāno na kho ahaṃ brāhmaṇa devo bhavissāmīti vadesi gandhabbo no bhavaṃ bhavissatīti iti puṭṭho samāno na kho ahaṃ brāhmaṇa gandhabbo bhavissāmīti vadesi yakkho no bhavaṃ bhavissatīti iti puṭṭho samāno na kho ahaṃ brāhmaṇa yakkho bhavissāmīti vadesi manusso no bhavaṃ bhavissatīti iti puṭṭho samāno na kho ahaṃ brāhmaṇa manusso bhavissāmīti vadesi atha kocarahi bhavaṃ bhavissatīti. {36.2} Yesaṃ kho ahaṃ brāhmaṇa āsavānaṃ appahīnattā devo bhaveyyaṃ te me āsavā pahīnā ucchinnamūlā tālāvatthukatā anabhāvaṃ gatā āyatiṃanuppādadhammā yesaṃ kho ahaṃ brāhmaṇa @Footnote: 1 Ma. saṃyatindriyaṃ. Āsavānaṃ appahīnattā gandhabbo bhaveyyaṃ ... Yakkho bhaveyyaṃ ... Manusso bhaveyyaṃ te me āsavā pahīnā ucchinnamūlā tālāvatthukatā anabhāvaṃ gatā āyatiṃanuppādadhammā seyyathāpi brāhmaṇa uppalaṃ vā padumaṃ vā puṇḍarīkaṃ vā udake jātaṃ udake saṃvaḍḍhaṃ udakaṃ 1- accuggamma tiṭṭhati anupalittaṃ udakena evameva kho ahaṃ brāhmaṇa loke jāto loke saṃvaḍḍho lokaṃ abhibhuyya viharāmi anupalitto lokena buddhoti maṃ brāhmaṇa dhārehīti. Yena devupapatyassa gandhabbo vā vihaṅgamo yakkhattaṃ yena gaccheyyaṃ manussattañca abbhaje te mayhaṃ āsavā khīṇā viddhastā vinaḷīkatā. Puṇḍarīkaṃ yathā uggaṃ 2- toyena nupalippati nupalippāmi lokena tasmā buddhosmi brāhmaṇāti. [37] Catūhi bhikkhave dhammehi samannāgato bhikkhu abhabbo parihānāya nibbānasseva santike katamehi catūhi idha bhikkhave bhikkhu sīlasampanno hoti indriyesu guttadvāro hoti bhojane mattaññū hoti jāgariyaṃ anuyutto hoti. {37.1} Kathañca bhikkhave bhikkhu sīlasampanno hoti idha bhikkhave bhikkhu sīlavā hoti pātimokkhasaṃvarasaṃvuto viharati ācāragocarasampanno aṇumattesu vajjesu bhayadassāvī samādāya sikkhati sikkhāpadesu evaṃ kho bhikkhave bhikkhu sīlasampanno hoti. {37.2} Kathañca bhikkhave bhikkhu indriyesu guttadvāro @Footnote: 1 Ma. udakā . 2 Ma. Yu. vaggu. Hoti idha bhikkhave bhikkhu cakkhunā rūpaṃ disvā na nimittaggāhī hoti nānubyañjanaggāhī yatvādhikaraṇamenaṃ cakkhundriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhādomanassā pāpakā akusalā dhammā anvāssaveyyuṃ tassa saṃvarāya paṭipajjati rakkhati cakkhundriyaṃ cakkhundriye saṃvaraṃ āpajjati sotena saddaṃ sutvā ... ghānena gandhaṃ ghāyitvā ... Jivhāya rasaṃ sāyitvā ... kāyena phoṭṭhabbaṃ phusitvā ... Manasā dhammaṃ viññāya na nimittaggāhī hoti nānubyañjanaggāhī yatvādhikaraṇamenaṃ manindriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhādomanassā pāpakā akusalā dhammā anvāssaveyyuṃ tassa saṃvarāya paṭipajjati rakkhati manindriyaṃ manindriye saṃvaraṃ āpajjati evaṃ kho bhikkhave bhikkhu indriyesu guttadvāro hoti. {37.3} Kathañca bhikkhave bhikkhu bhojane mattaññū hoti idha bhikkhave bhikkhu paṭisaṅkhā yoniso āhāraṃ āhāreti neva davāya na madāya na maṇḍanāya na vibhūsanāya yāvadeva imassa kāyassa ṭhitiyā yāpanāya vihiṃsuparatiyā brahmacariyānuggahāya iti purāṇañca vedanaṃ paṭihaṅkhāmi navañca vedanaṃ na uppādessāmi yātrā ca me bhavissati anavajjatā ca phāsu vihāro cāti evaṃ kho bhikkhave bhikkhu bhojane mattaññū hoti. {37.4} Kathañca bhikkhave bhikkhu jāgariyaṃ anuyutto hoti idha bhikkhave bhikkhu divasaṃ caṅkamena nisajjāya āvaraṇiyehi dhammehi cittaṃ parisodheti rattiyā paṭhamaṃ yāmaṃ caṅkamena nisajjāya āvaraṇiyehi dhammehi cittaṃ parasodheti rattiyā majjhimaṃ yāmaṃ dakkhiṇena passena sīhaseyyaṃ Kappeti pādena 1- pādaṃ accādhāya 2- sato sampajāno uṭṭhānasaññaṃ manasikaritvā rattiyā pacchimaṃ yāmaṃ paccuṭṭhāya caṅkamena nisajjāya āvaraṇiyehi dhammehi cittaṃ parisodheti evaṃ kho bhikkhave bhikkhu jāgariyaṃ anuyutto hoti . imehi kho bhikkhave catūhi dhammehi samannāgato bhikkhu abhabbo parihānāya nibbānasseva santiketi. Sīle patiṭṭhito bhikkhu indriyesu ca saṃvuto bhojanamhi ca mattaññū jāgariyaṃ anuyuñjati evaṃ viharamātāpī 3- ahorattamatandito bhāvayaṃ kusalaṃ dhammaṃ yogakkhemassa pattiyā appamādarato bhikkhu pamāde bhayadassi vā abhabbo parihānāya nibbānasseva santiketi. [38] Panuṇṇapaccekasacco bhikkhave bhikkhu samavayasaṭṭhesano passaddhakāyasaṅkhāro paṭilīnoti vuccati . kathañca bhikkhave bhikkhu panuṇṇapaccekasacco hoti idha bhikkhave bhikkhuno yāni tāni puthusamaṇabrāhmaṇānaṃ puthupaccekasaccāni seyyathīdaṃ sassato lokoti vā asassato lokoti vā antavā lokoti vā anantavā lokoti vā taṃ jīvaṃ taṃ sarīranti vā aññaṃ jīvaṃ aññaṃ sarīranti vā hoti tathāgato parammaraṇāti vā na hoti tathāgato parammaraṇāti vā hoti ca na ca hoti tathāgato parammaraṇāti vā neva hoti @Footnote: 1 Ma. Yu. pāde pādaṃ. 2 Po. accodhāya. 3 Po. Ma. vihārī ātāpī. @Yu. vihāramānopi. Na na hoti tathāgato parammaraṇāti vā sabbāni tāni nuṇṇāni honti panuṇṇāni cattāni vantāni muttāni pahīnāni paṭinissaṭṭhāni evaṃ kho bhikkhave bhikkhu panuṇṇapaccekasacco hoti. {38.1} Kathañca bhikkhave bhikkhu samavayasaṭṭhesano hoti idha bhikkhave bhikkhuno kāmesanā pahīnā hoti bhavesanā pahīnā hoti brahmacariyesanā paṭippassaddhā hoti evaṃ kho bhikkhave bhikkhu samavayasaṭṭhesano hoti. {38.2} Kathañca bhikkhave bhikkhu passaddhakāyasaṅkhāro hoti idha bhikkhave bhikkhu sukhassa ca pahānā dukkhassa ca pahānā pubbeva somanassadomanassānaṃ atthaṅgamā adukkhamasukhaṃ upekkhāsatipārisuddhiṃ catutthaṃ jhānaṃ upasampajja viharati evaṃ kho bhikkhave bhikkhu passaddhakāyasaṅkhāro hoti. {38.3} Kathañca bhikkhave bhikkhu paṭilīno hoti idha bhikkhave bhikkhuno asmimāno pahīno hoti ucchinnamūlo tālāvatthukato anabhāvaṃ gato āyatiṃanuppādadhammo evaṃ kho bhikkhave bhikkhu paṭilīno hoti. Evaṃ kho bhikkhave bhikkhu panuṇṇapaccekasacco samavayasaṭṭhesano passaddhakāyasaṅkhāro paṭilīnoti vuccati. Kāmesanā bhavesanā brahmacariyesanā saha iti saccaparāmāso diṭṭhiṭṭhānā samussayā sabbarāgavirattassa taṇhakkhayavimuttino esanā paṭinissaṭṭhā diṭṭhiṭṭhānā samūhatā sa ve santo sato bhikkhu passaddho aparājito mānābhisamayā buddho paṭilīnoti vuccatīti. [39] Athakho ujjayo brāhmaṇo yena bhagavā tenupasaṅkami upasaṅkamitvā bhagavatā saddhiṃ sammodi sammodanīyaṃ kathaṃ sārāṇīyaṃ vītisāretvā ekamantaṃ nisīdi ekamantaṃ nisinno kho ujjayo brāhmaṇo bhagavantaṃ etadavoca bhavaṃpi no gotamo yaññaṃ vaṇṇetīti . na kho ahaṃ brāhmaṇa sabbaṃ yaññaṃ vaṇṇemi na panāhaṃ brāhmaṇa sabbaṃ yaññaṃ na vaṇṇemi yathārūpe kho brāhmaṇa yaññe gāvo haññanti ajeḷakā haññanti kukkuṭasūkarā haññanti vividhā pāṇā saṅghātaṃ āpajjanti evarūpaṃ kho ahaṃ brāhmaṇa sārambhaṃ yaññaṃ na vaṇṇemi taṃ kissa hetu evarūpañhi brāhmaṇa sārambhaṃ yaññaṃ na upasaṅkamanti arahanto vā arahattamaggaṃ vā samāpannā yathārūpe ca kho brāhmaṇa yaññe neva gāvo haññanti na ajeḷakā haññanti na kukkuṭasūkarā haññanti na vividhā pāṇā saṅghātaṃ āpajjanti evarūpaṃ kho ahaṃ brāhmaṇa nirārambhaṃ yaññaṃ vaṇṇemi yadidaṃ niccadānaṃ anukulayaññaṃ taṃ kissa hetu evarūpañhi brāhmaṇa nirārambhaṃ yaññaṃ upasaṅkamanti arahanto vā arahattamaggaṃ vā samāpannāti. Assamedhaṃ purisamedhaṃ sammāpāsaṃ vājapeyyaṃ niraggaḷaṃ mahāyaññā mahārambhā na te honti mahapphalā. Ajeḷakā ca gāvo ca vividhā yattha haññare na taṃ sammaggatā yaññaṃ upayanti mahesino. Yañca yaññaṃ nirārambhaṃ 1- yajantyanukulaṃ sadā nājeḷakā ca gāvo ca vividhā yattha 2- haññare tañca sammaggatā yaññaṃ upayanti mahesino. Evaṃ 3- yajetha medhāvī eso yañño mahapphalo. Evaṃ 4- hi yajamānassa seyyo hoti na pāpiyo yañño ca vipulo hoti pasīdanti ca devatāti. [40] Athakho udāyi brāhmaṇo yena bhagavā tenupasaṅkami upasaṅkamitvā bhagavatā saddhiṃ sammodi sammodanīyaṃ kathaṃ sārāṇīyaṃ vītisāretvā ekamantaṃ nisīdi ekamantaṃ nisinno kho udāyi brāhmaṇo bhagavantaṃ etadavoca bhavaṃpi no gotamo yaññaṃ vaṇṇetīti . na kho ahaṃ brāhmaṇa sabbaṃ yaññaṃ vaṇṇemi na panāhaṃ brāhmaṇa sabbaṃ yaññaṃ na vaṇṇemi yathārūpe kho brāhmaṇa yaññe gāvo haññanti ajeḷakā haññanti kukkuṭasūkarā haññanti vividhā pāṇā saṅghātaṃ āpajjanti evarūpaṃ kho ahaṃ brāhmaṇa sārambhaṃ yaññaṃ na vaṇṇemi taṃ kissa hetu evarūpañhi brāhmaṇa sārambhaṃ yaññaṃ na upasaṅkamanti arahanto vā arahattamaggaṃ vā samāpannā yathārūpe ca kho brāhmaṇa yaññe neva gāvo haññanti na ajeḷakā haññanti na kukkuṭasūkarā haññanti na vividhā pāṇā saṅghātaṃ āpajjanti evarūpaṃ kho ahaṃ brāhmaṇa nirārambhaṃ yaññaṃ @Footnote: 1 Ma. Yu. ye ca yaññā nirārambhā. 2 Po. yattha na haññare. Ma. Yu. nettha @haññare. 3-4 Ma. Yu. etaṃ. Vaṇṇemi yadidaṃ niccadānaṃ anukulayaññaṃ taṃ kissa hetu evarūpañhi brāhmaṇa nirārambhaṃ yaññaṃ upasaṅkamanti arahanto vā arahattamaggaṃ vā samāpannāti. Abhisaṅkhataṃ nirārambhaṃ yaññaṃ kālena kappiyaṃ tādisaṃ upasaṃyanti saññatā brahmacārayo 1- vivaṭṭacchadā ca ye loke vītivattā kulaṃ gatiṃ yaññametaṃ pasaṃsanti buddhā puññassa 2- kovidā yaññe vā yadi vā saddhe huññaṃ 3- katvā yathārahaṃ pasannacitto yajati sukhette brahmacārisu suhutaṃ suyiṭṭhaṃ sampattaṃ 4- dakkhiṇeyyesu yaṃ kataṃ yañño ca vipulo hoti pasīdanti ca devatā. Evaṃ yajitvā medhāvī saddho muttena cetasā abyāpajjhaṃ sukhaṃ lokaṃ paṇḍito upapajjatīti. Cakkavaggo catuttho. Tassuddānaṃ cakko saṅgaho sīho pasādo vassakārena pañcamaṃ doṇo aparihāni paṭilīno ujjayo udāyena te dasāti. ----------------- @Footnote: 1 Yu. brahmacariyā. 2 Ma. yaññassa. 3 Ma. habyaṃ. Yu. bhabyaṃ. @4 Ma. Yu. suppattaṃ. Rohitassavaggo pañcamo [41] Catasso imā bhikkhave samādhibhāvanā katamā catasso atthi bhikkhave samādhibhāvanā bhāvitā bahulīkatā diṭṭhadhammasukhavihārāya saṃvattati atthi bhikkhave samādhibhāvanā bhāvitā bahulīkatā ñāṇadassanapaṭilābhāya saṃvattati atthi bhikkhave samādhibhāvanā bhāvitā bahulīkatā satisampajaññāya saṃvattati atthi bhikkhave samādhibhāvanā bhāvitā bahulīkatā āsavānaṃ khayāya saṃvattati. {41.1} Katamā ca bhikkhave samādhibhāvanā bhāvitā bahulīkatā diṭṭhadhammasukhavihārāya saṃvattati idha bhikkhave bhikkhu vivicceva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi savitakkaṃ savicāraṃ vivekajaṃ pītisukhaṃ paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati vitakkavicārānaṃ vūpasamā ajjhattaṃ sampasādanaṃ cetaso ekodibhāvaṃ avitakkaṃ avicāraṃ samādhijaṃ pītisukhaṃ dutiyaṃ jhānaṃ upasampajja viharati pītiyā ca virāgā upekkhako ca viharati sato ca sampajāno sukhañca kāyena paṭisaṃvedeti yantaṃ ariyā ācikkhanti upekkhako satimā sukhavihārīti tatiyaṃ jhānaṃ upasampajja viharati sukhassa ca pahānā dukkhassa ca pahānā pubbeva somanassadomanassānaṃ atthaṅgamā adukkhamasukhaṃ upekkhāsatipārisuddhiṃ catutthaṃ jhānaṃ upasampajja viharati ayaṃ 1- bhikkhave samādhibhāvanā bhāvitā bahulīkatā diṭṭhadhammasukhavihārāya saṃvattati. {41.2} Katamā ca bhikkhave samādhibhāvanā bhāvitā bahulīkatā ñāṇadassanapaṭilābhāya saṃvattati idha bhikkhave bhikkhu ālokasaññaṃ manasikaroti divāsaññaṃ adhiṭṭhāti yathā divā tathā rattiṃ @Footnote: 1 Yu. ayaṃ vuccati. ito paraṃ īdisameva. Yathā rattiṃ tathā divā iti vivittena 1- cetasā apariyonaddhena sappabhāsaṃ cittaṃ bhāveti ayaṃ bhikkhave samādhibhāvanā bhāvitā bahulīkatā ñāṇadassana- paṭilābhāya saṃvattati. {41.3} Katamā ca bhikkhave samādhibhāvanā bhāvitā bahulīkatā satisampajaññāya saṃvattati idha bhikkhave bhikkhuno viditā vedanā uppajjanti viditā tiṭṭhanti viditā abbhatthaṃ gacchanti viditā saññā ... viditā vitakkā uppajjanti viditā tiṭṭhanti viditā abbhatthaṃ gacchanti ayaṃ bhikkhave samādhibhāvanā bhāvitā bahulīkatā satisampajaññāya saṃvattati. {41.4} Katamā ca bhikkhave samādhibhāvanā bhāvitā bahulīkatā āsavānaṃ khayāya saṃvattati idha bhikkhave bhikkhu pañcasu upādānakkhandhesu udayabbayānupassī viharati iti rūpaṃ iti rūpassa samudayo iti rūpassa atthaṅgamo iti vedanā iti vedanāya samudayo iti vedanāya atthaṅgamo iti saññā iti saññāya samudayo iti saññāya atthaṅgamo iti saṅkhārā iti saṅkhārānaṃ samudayo iti saṅkhārānaṃ atthaṅgamo iti viññāṇaṃ iti viññāṇassa samudayo iti viññāṇassa atthaṅgamoti ayaṃ bhikkhave samādhibhāvanā bhāvitā bahulīkatā āsavānaṃ khayāya saṃvattati . imā kho bhikkhave catasso samādhibhāvanā. Idañca pana metaṃ bhikkhave sandhāya bhāsitaṃ pārāyane puṇṇapañhe 2- saṅkhāya lokasmi paroparāni yassiñjitaṃ natthi kuhiñci loke santo vidhūmo anīgho nirāso @Footnote: 1 Ma. Yu. vivaṭena. 2 Ma. Yu. puṇṇakapañhe. Atāri so jātijaranti brūmīti. [42] Cattārīmāni bhikkhave pañhabyākaraṇāni katamāni cattāri atthi bhikkhave pañho ekaṃsabyākaraṇīyo atthi bhikkhave pañho vibhajjabyākaraṇīyo atthi bhikkhave pañho paṭipucchābyākaraṇīyo atthi bhikkhave pañho ṭhapanīyo imāni kho bhikkhave cattāri pañhabyākaraṇānīti. Ekaṃsavacanaṃ ekaṃ vibhajjavacanāparaṃ tatiyaṃ paṭipuccheyya catutthaṃ pana ṭhāpaye. Yo ca nesaṃ tattha tattha jānāti anudhammataṃ catupañhassa kusalo āhu bhikkhuṃ tathāvidhaṃ. Durāsado duppasaho gambhīro duppadhaṃsiyo atho atthe anatthe ca ubhayatthassa 1- kovido anatthaṃ parivajjeti atthaṃ gaṇhāti paṇḍito atthābhisamayā dhīro paṇḍitoti pavuccatīti. [43] Cattārome bhikkhave puggalā santo saṃvijjamānā lokasmiṃ katame cattāro kodhagaru na saddhammagaru makkhagaru na saddhammagaru lābhagaru na saddhammagaru sakkāragaru na saddhammagaru ime kho bhikkhave cattāro puggalā santo saṃvijjamānā lokasmiṃ . cattārome bhikkhave puggalā santo saṃvijjamānā lokasmiṃ katame cattāro saddhammagaru na kodhagaru saddhammagaru na makkhagaru saddhammagaru na @Footnote: 1 Ma. Yu. ubhayassa hoti kovido. Lābhagaru saddhammagaru na sakkāragaru ime kho bhikkhave cattāro puggalā santo saṃvijjamānā lokasminti. Kodhamakkhagaru bhikkhu lābhasakkāragāravo na te dhamme virūhanti sammāsambuddhadesite. Ye ca saddhammagaruno vihaṃsu 1- viharanti ca te ve dhamme virūhanti sammāsambuddhadesiteti. [44] Cattārome bhikkhave asaddhammā katame cattāro kodhagarutā na saddhammagarutā makkhagarutā na saddhammagarutā lābhagarutā na saddhammagarutā sakkāragarutā na saddhammagarutā ime kho bhikkhave cattāro asaddhammā . cattārome bhikkhave saddhammā katame cattāro saddhammagarutā na kodhagarutā saddhammagarutā na makkhagarutā saddhammagarutā na lābhagarutā saddhammagarutā na sakkāragarutā ime kho bhikkhave cattāro saddhammāti. Kodhamakkhagaru bhikkhu lābhasakkāragāravo dukkhette vuttabījaṃva saddhamme na virūhati. Ye ca saddhammagaruno vihaṃsu viharanti ca te ve dhamme virūhanti snehamanvāyamivosadhāti. [45] Ekaṃ samayaṃ bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme . athakho rohitasso devaputto abhikkantāya rattiyā abhikkantavaṇṇo kevalakappaṃ jetavanaṃ obhāsetvā yena @Footnote: 1 Po. vihariṃsu viharanti ca. Bhagavā tenupasaṅkami upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ aṭṭhāsi ekamantaṃ ṭhito kho rohitasso devaputto bhagavantaṃ etadavoca yattha nu kho bhante na jāyati na jiyyati na miyyati na cavati na upapajjati sakkā nu kho [1]- bhante gamanena lokassa antaṃ 2- ñātuṃ vā daṭṭhuṃ vā pāpuṇituṃ vāti . yattha kho āvuso na jāyati na jiyyati na miyyati na cavati na upapajjati nāhantaṃ gamanena lokassa antaṃ ñātayyaṃ daṭṭhayyaṃ pattayyanti vadāmīti. {45.1} Acchariyaṃ bhante abbhutaṃ bhante yāva subhāsitañcidaṃ bhante bhagavatā yattha kho āvuso na jāyati na jiyyati na miyyati na cavati na upapajjati nāhantaṃ gamanena lokassa antaṃ ñātayyaṃ daṭṭhayyaṃ pattayyanti vadāmīti bhūtapubbāhaṃ bhante rohitasso nāma isi ahosiṃ bhojaputto iddhimā vehāsaṅgamo tassa mayhaṃ bhante evarūpo javo ahosi seyyathāpi nāma daḷhadhammo dhanuggaho susikkhito katahattho katupāsano lahukena asanena appakasirena tiriyaṃ tālacchāyaṃ 3- atipāteyya evarūpo padavītihāro ahosi seyyathāpi nāma puratthimā samuddā pacchimo samuddo tassa mayhaṃ bhante evarūpena javena samannāgatassa evarūpena ca padavītihārena evarūpaṃ icchāgataṃ uppajji ahaṃ gamanena lokassa antaṃ pāpuṇissāmīti so kho ahaṃ bhante aññatreva asitapītakhāyitasāyitā aññatra uccārapassāvakammā aññatra niddākilamathapaṭivinodanā vassasatāyuko vassasatajīvī vassasataṃ gantvā appatvāva @Footnote: 1 Ma. so. Yu. no. 2 Ma. anto. ito paraṃ īdisameva. 3 Yu. tālacchātiṃ. Lokassa antaṃ antarāyeva kālakato acchariyaṃ bhante abbhutaṃ bhante yāva subhāsitañcidaṃ bhante bhagavatā yattha kho āvuso na jāyati na jiyyati na miyyati na cavati na upapajjati nāhantaṃ gamanena lokassa antaṃ ñātayyaṃ daṭṭhayyaṃ pattayyanti vadāmīti. {45.2} Yattha kho āvuso na jāyati na jiyyati na miyyati na cavati na upapajjati nāhantaṃ gamanena lokassa antaṃ ñātayyaṃ daṭṭhayyaṃ pattayyanti vadāmi na cāhaṃ āvuso appatvāva lokassa antaṃ dukkhassa antakiriyaṃ vadāmi apicāhaṃ āvuso imasmiṃyeva byāmamatte kaḷevare sasaññamhi 1- samanake lokañca paññāpemi lokasamudayañca lokanirodhañca lokanirodhagāminiñca paṭipadanti. Gamanena na pattabbo lokassanto kudācanaṃ na ca appatvā lokantaṃ dukkhā atthi pamocanaṃ. Tasmā have lokavidū sumedho lokantagū vusitabrahmacariyo lokassa antaṃ samitāvi ñatvā nāsiṃsati lokamimaṃ parañcāti. [46] Athakho bhagavā tassā rattiyā accayena bhikkhū āmantesi imaṃ bhikkhave rattiṃ rohitasso devaputto abhikkantāya rattiyā abhikkantavaṇṇo kevalakappaṃ jetavanaṃ obhāsetvā yenāhaṃ tenupasaṅkami upasaṅkamitvā maṃ abhivādetvā ekamantaṃ aṭṭhāsi ekamantaṃ ṭhito @Footnote: 1 Po. Ma. sasaññimhi. Yu. saññimhi. Kho bhikkhave rohitasso devaputto maṃ etadavoca yattha nu kho bhante na jāyati na jiyyati na miyyati na cavati na upapajjati sakkā nu kho bhante gamanena lokassa antaṃ ñātuṃ vā daṭṭhuṃ vā pāpuṇituṃ vāti . evaṃ vutte ahaṃ bhikkhave rohitassaṃ devaputtaṃ etadavocaṃ yattha kho āvuso na jāyati na jiyyati na miyyati na cavati na upapajjati nāhantaṃ gamanena lokassa antaṃ ñātayyaṃ daṭṭhayyaṃ pattayyanti vadāmīti. {46.1} Evaṃ vutte bhikkhave rohitasso devaputto maṃ etadavoca acchariyaṃ bhante abbhutaṃ bhante yāva subhāsitañcidaṃ bhante bhagavatā yattha kho āvuso na jāyati na jiyyati na miyyati na cavati na upapajjati nāhantaṃ gamanena lokassa antaṃ ñātayyaṃ daṭṭhayyaṃ pattayyanti vadāmīti 1- bhūtapubbāhaṃ bhante rohitasso nāma isi ahosiṃ bhojaputto iddhimā vehāsaṅgamo tassa mayhaṃ bhante evarūpo javo ahosi seyyathāpi nāma daḷhadhammo dhanuggaho susikkhito katahattho katupāsano lahukena asanena appakasirena tiriyaṃ tālacchāyaṃ atipāteyya evarūpo padavītihāro ahosi seyyathāpi nāma puratthimā samuddā pacchimo samuddo tassa mayhaṃ bhante evarūpena javena samannāgatassa evarūpena ca padavītihārena evarūpaṃ icchāgataṃ uppajji ahaṃ gamanena lokassa antaṃ pāpuṇissāmīti so kho ahaṃ bhante aññatreva asitapītakhāyitasāyitā aññatra uccārapassāvakammā @Footnote: 1 Ma. Yu. itisaddo natthi. Kammā aññatra niddākilamathapaṭivinodanā vassasatāyuko vassasatajīvī vassasataṃ gantvā appatvāva lokassa antaṃ antarāyeva kālakato acchariyaṃ bhante abbhutaṃ bhante yāva subhāsitañcidaṃ bhante bhagavatā yattha kho āvuso na jāyati na jiyyati na miyyati na cavati na upapajjati nāhantaṃ gamanena lokassa antaṃ ñātayyaṃ daṭṭhayyaṃ pattayyanti vadāmīti. {46.2} Evaṃ vutte ahaṃ bhikkhave rohitassaṃ devaputtaṃ etadavocaṃ yattha kho āvuso na jāyati na jiyyati na miyyati na cavati na upapajjati nāhantaṃ gamanena lokassa antaṃ ñātayyaṃ daṭṭhayyaṃ pattayyanti vadāmi na cāhaṃ āvuso appatvāva lokassa antaṃ dukkhassa antakiriyaṃ vadāmi apicāhaṃ āvuso imasmiṃyeva byāmamatte kaḷevare sasaññamhi 1- samanake lokañca paññāpemi lokasamudayañca lokanirodhañca lokanirodhagāminiñca paṭipadanti. Gamanena na pattabbo lokassanto kudācanaṃ na ca appatvā lokantaṃ dukkhā atthi pamocanaṃ. Tasmā have lokavidū sumedho lokantagū vusitabrahmacariyo lokassa antaṃ samitāvi ñatvā nāsiṃsati lokamimaṃ parañcāti. [47] Cattārīmāni bhikkhave suvidūravidūrāni katamāni cattāri @Footnote: 1 Ma. Yu. saññimhi. Nabhañca bhikkhave paṭhavī ca idaṃ paṭhamaṃ suvidūravidūre 1- orimañca bhikkhave tīraṃ samuddassa pārimañca tīraṃ idaṃ dutiyaṃ suvidūravidūre 1- yato ca bhikkhave verocano abbhudeti yattha ca atthaṅgameti 2- idaṃ tatiyaṃ suvidūravidūre 1- satañca bhikkhave dhammo asatañca dhammo idaṃ catutthaṃ suvidūravidūre 1- imāni kho bhikkhave cattāri suvidūravidūrānīti. Nabhañca dūre paṭhavī ca dūre pāraṃ samuddassa tadāhu dūre yato ca verocano abbhudeti pabhaṅkaro yattha ca atthameti tato have dūrataraṃ vadanti satañca dhammaṃ asatañca dhammaṃ. Abyāyiko hoti sataṃ samāgamo yāvampi tiṭṭheyya tatheva hoti. Khippañhi veti asataṃ samāgamo tasmā sataṃ dhammā 3- asabbhi ārakāti. [48] Ekaṃ samayaṃ bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme . tena kho pana samayena āyasmā visākho pañcāliputto upaṭṭhānasālāyaṃ bhikkhū dhammiyā kathāya sandasseti samādapeti @Footnote: 1 Po. Yu. suvidūravidūraṃ. 2 Ma. Yu. atthameti. 3 Po. Ma. Yu. dhammo. Samuttejeti sampahaṃseti poriyā vācāya vissaṭṭhāya anelagaḷāya atthassa viññāpaniyā pariyāpannāya anissitāya . athakho bhagavā sāyaṇhasamayaṃ paṭisallānā vuṭṭhito yenupaṭṭhānasālā tenupasaṅkami upasaṅkamitvā paññatte āsane nisīdi nisajja kho bhagavā bhikkhū āmantesi ko nu kho bhikkhave upaṭṭhānasālāyaṃ bhikkhū dhammiyā kathāya sandasseti samādapeti samuttejeti sampahaṃseti poriyā vācāya vissaṭṭhāya anelagaḷāya atthassa viññāpaniyā pariyāpannāya anissitāyāti . āyasmā bhante visākho pañcāliputto upaṭṭhānasālāyaṃ bhikkhū dhammiyā kathāya sandasseti samādapeti samuttejeti sampahaṃseti poriyā vācāya vissaṭṭhāya anelagaḷāya atthassa viññāpaniyā pariyāpannāya anissitāyāti . athakho bhagavā āyasmantaṃ visākhaṃ pañcāliputtaṃ etadavoca sādhu sādhu visākha sādhu kho tvaṃ visākha bhikkhū dhammiyā kathāya sandassesi samādapesi samuttejesi sampahaṃsesi poriyā vācāya vissaṭṭhāya anelagaḷāya atthassa viññāpaniyā pariyāpannāya anissitāyāti. Nābhāsamānaṃ jānanti missaṃ bālehi paṇḍitaṃ bhāsamānañca jānanti desentaṃ amataṃpadaṃ. Bhāsaye jotaye dhammaṃ paggaṇhe isinaṃ dhajaṃ subhāsitadhajā isayo dhammo hi isinaṃ dhajoti. [49] Cattārome bhikkhave saññāvipallāsā cittavipallāsā Diṭṭhivipallāsā katame cattāro anicce bhikkhave niccanti saññāvipallāso cittavipallāso diṭṭhivipallāso dukkhe bhikkhave sukhanti saññāvipallāso cittavipallāso diṭṭhivipallāso anattani bhikkhave attāti saññāvipallāso cittavipallāso diṭṭhivipallāso asubhe bhikkhave subhanti saññāvipallāso cittavipallāso diṭṭhivipallāso ime kho bhikkhave cattāro saññāvipallāsā cittavipallāsā diṭṭhivipallāsā. {49.1} Cattārome bhikkhave nasaññāvipallāsā nacittavipallāsā nadiṭṭhivipallāsā katame cattāro anicce bhikkhave aniccanti nasaññāvipallāso nacittavipallāso nadiṭṭhivipallāso dukkhe bhikkhave dukkhanti nasaññāvipallāso nacittavipallāso nadiṭṭhivipallāso anattani bhikkhave anattāti asaññavipallāso nacittavipallāso nadiṭṭhivipallāso asubhe bhikkhave asubhanti nasaññāvipallāso nacittavipallāso nadiṭṭhivipallāso ime kho bhikkhave cattāro nasaññāvipallāsā nacittavipallāsā nadiṭṭhivipallāsāti. Anicce niccasaññino dukkhe ca sukhasaññino anattani ca attāti asubhe subhasaññino micchādiṭṭhihatā 1- sattā khittacittā visaññino te yogayuttā mārassa ayogakkhemino janā sattā gacchanti saṃsāraṃ jātimaraṇagāmino. Yadā ca buddhā lokasmiṃ uppajjanti pabhaṅkarā. @Footnote: 1 Yu. micchādiṭṭhigatā. Temaṃ dhammaṃ pakāsenti dukkhūpasamagāminaṃ tesaṃ sutvāna sappaññā sacittaṃ paccalatthu te aniccaṃ aniccato dakkhuṃ dukkhamaddakkhu dukkhato anattani anattāti asubhaṃ asubhataddasuṃ sammādiṭṭhisamādānā sabbaṃ dukkhaṃ upaccagunti. [50] Cattārome bhikkhave candimasuriyānaṃ upakkilesā yehi upakkilesehi upakkiliṭṭhā candimasuriyā na tapanti na bhāsanti na virocanti katame cattāro abbhā bhikkhave candimasuriyānaṃ upakkilesā yena upakkilesena upakkiliṭṭhā candimasuriyā na tapanti na bhāsanti na virocanti mahiyā bhikkhave candimasuriyānaṃ upakkilesā yena upakkilesena upakkiliṭṭhā candimasuriyā na tapanti na bhāsanti na virocanti dhūmarajo bhikkhave candimasuriyānaṃ upakkileso yena upakkilesena upakkiliṭṭhā candimasuriyā na tapanti na bhāsanti na virocanti rāhu bhikkhave asurindo candimasuriyānaṃ upakkileso yena upakkilesena upakkiliṭṭhā candimasuriyā na tapanti na bhāsanti na virocanti ime kho bhikkhave cattāro candimasuriyānaṃ upakkilesā yehi upakkilesehi upakkiliṭṭhā candimasuriyā na tapanti na bhāsanti na virocanti. {50.1} Evameva kho bhikkhave cattāro 1- samaṇabrāhmaṇānaṃ upakkilesā yehi upakkilesehi upakkiliṭṭhā eke samaṇabrāhmaṇā na tapanti na bhāsanti na virocanti katame cattāro santi @Footnote: 1 Ma. cattārome. Bhikkhave eke samaṇabrāhmaṇā suraṃ pivanti merayaṃ surāmerayapānā appaṭiviratā ayaṃ bhikkhave paṭhamo samaṇabrāhmaṇānaṃ upakkileso yena upakkilesena upakkiliṭṭhā eke samaṇabrāhmaṇā na tapanti na bhāsanti na virocanti. {50.2} Santi bhikkhave eke samaṇabrāhmaṇā methunaṃ dhammaṃ paṭisevanti methunasmā dhammā appaṭiviratā ayaṃ bhikkhave dutiyo samaṇabrāhmaṇānaṃ upakkileso yena upakkilesena upakkiliṭṭhā eke samaṇabrāhmaṇā na tapanti na bhāsanti na virocanti. {50.3} Santi bhikkhave eke samaṇabrāhmaṇā jātarūparajataṃ sādiyanti jātarūparajatapaṭiggahaṇā appaṭiviratā ayaṃ bhikkhave tatiyo samaṇabrāhmaṇānaṃ upakkileso yena upakkilesena upakkiliṭṭhā eke samaṇabrāhmaṇā na tapanti na bhāsanti na virocanti. {50.4} Santi bhikkhave eke samaṇabrāhmaṇā micchājīvena jīvitaṃ kappenti 1- micchājīvā appaṭiviratā ayaṃ bhikkhave catuttho samaṇabrāhmaṇānaṃ upakkileso yena upakkilesena upakkiliṭṭhā eke samaṇabrāhmaṇā na tapanti na bhāsanti na virocanti. {50.5} Ime kho bhikkhave cattāro samaṇabrāhmaṇānaṃ upakkilesā yehi upakkilesehi upakkiliṭṭhā eke samaṇabrāhmaṇā na tapanti na bhāsanti na virocantīti. Rāgadosupaṭikkiṭṭhā 2- eke samaṇabrāhmaṇā avijjānivutā posā piyarūpābhinandino suraṃ pivanti merayaṃ paṭisevanti methunaṃ @Footnote: 1 Ma. Yu. micchājīvena jīvanti. 2 Ma. rāgadosaparikkiṭṭhā. @Yu. rāgadosapaṭikkiṭṭhā. Rajataṃ jātarūpañca sādiyanti aviddasū. Micchājīvena jīvanti eke samaṇabrāhmaṇā ete upakkilesā vuttā buddhenādiccabandhunā yehi upakkilesehi eke samaṇabrāhmaṇā na tapanti na bhāsanti asuddhā sarajā matā 1-. Andhakārena onaddhā taṇhādāsā sanettikā vaḍḍhenti kaṭasiṃ ghoraṃ ādiyanti punabbhavanti. Rohitassavaggo pañcamo. Tassuddānaṃ samādhipañhā dve kodhā rohitassāpare duve suvidūravisākhā vipallāso upakkilesena te dasāti. Paṭhamo paṇṇāsako niṭṭhito. ------------- @Footnote: 1 Ma. magā. Dutiyapaṇṇāsako puññābhisandavaggo paṭhamo [51] Cattārome bhikkhave puññābhisandā kusalābhisandā sukhassāhārā sovaggikā sukhavipākā saggasaṃvattanikā iṭṭhāya kantāya manāpāya hitāya sukhāya saṃvattanti katame cattāro yassa bhikkhave bhikkhu cīvaraṃ paribhuñjamāno appamāṇaṃ cetosamādhiṃ upasampajja viharati appamāṇo tassa puññābhisando kusalābhisando sukhassāhāro sovaggiko sukhavipāko saggasaṃvattaniko iṭṭhāya kantāya manāpāya hitāya sukhāya saṃvattati yassa bhikkhave bhikkhu piṇḍapātaṃ paribhuñjamāno ... Yassa bhikkhave bhikkhu senāsanaṃ paribhuñjamāno ... yassa bhikkhave bhikkhu gilānapaccayabhesajjaparikkhāraṃ paribhuñjamāno appamāṇaṃ cetosamādhiṃ upasampajja viharati appamāṇo tassa puññābhisando kusalābhisando sukhassāhāro sovaggiko sukhavipāko saggasaṃvattaniko iṭṭhāya kantāya manāpāya hitāya sukhāya saṃvattati ime kho bhikkhave cattāro puññābhisandā kusalābhisandā sukhassāhārā sovaggikā sukhavipākā saggasaṃvattanikā iṭṭhāya kantāya manāpāya hitāya sukhāya saṃvattanti. {51.1} Imehi ca pana bhikkhave catūhi puññābhisandehi kusalābhisandehi samannāgatassa ariyasāvakassa na sukaraṃ puññassa pamāṇaṃ gahetuṃ 1- ettako puññābhisando kusalābhisando sukhassāhāro sovaggiko sukhavipāko @Footnote: 1 Po. gaṇetuṃ. Saggasaṃvattaniko iṭṭhāya kantāya manāpāya hitāya sukhāya saṃvattatīti athakho asaṅkheyyo appameyyo mahāpuññakkhandhotveva saṅkhaṃ 1- gacchati seyyathāpi bhikkhave mahāsamudde na sukaraṃ udakassa pamāṇaṃ gahetuṃ 2- ettakāni udakāḷhakānīti vā ettakāni udakāḷhakasatānīti vā ettakāni udakāḷhakasahassānīti vā ettakāni udakāḷhaka- satasahassānīti vā athakho asaṅkheyyo appameyyo mahāudakak- khandhotveva saṅkhaṃ gacchati {51.2} evameva kho bhikkhave imehi catūhi puññābhisandehi kusalābhisandehi samannāgatassa ariyasāvakassa na sukaraṃ puññassa pamāṇaṃ gahetuṃ ettako puññābhisando kusalābhisando sukhassāhāro sovaggiko sukhavipāko saggasaṃvattaniko iṭṭhāya kantāya manāpāya hitāya sukhāya saṃvattatīti athakho asaṅkheyyo appameyyo mahāpuññakkhandhotveva saṅkhaṃ gacchatīti. Mahodadhiṃ aparimitaṃ mahāsaraṃ bahubheravaṃ ratanagaṇānamālayaṃ 3- najjo yathā macchagaṇasaṅghasevitā 4- puthū savantī upayanti sāgaraṃ. Evaṃ naraṃ annadapānavatthadaṃ seyyānisajjattharaṇassa dāyakaṃ puññassa dhārā upayanti paṇḍitaṃ najjo yathā vārivahāva sāgaranti. @Footnote: 1 Po. Ma. saṅkhyaṃ . 2 Po. gaṇetuṃ . 3 Ma. ratanavarānamālayaṃ. @4 Ma. Yu. naragaṇasaṅghasevitā. [52] Cattārome bhikkhave puññābhisandā kusalābhisandā sukhassāhārā sovaggikā sukhavipākā saggasaṃvattanikā iṭṭhāya kantāya manāpāya hitāya sukhāya saṃvattanti katame cattāro idha bhikkhave ariyasāvako buddhe aveccappasādena samannāgato hoti itipi so bhagavā arahaṃ sammāsambuddho vijjācaraṇasampanno sugato lokavidū anuttaro purisadammasārathi satthā devamanussānaṃ buddho bhagavāti ayaṃ bhikkhave paṭhamo puññābhisando kusalābhisando sukhassāhāro sovaggiko sukhavipāko saggasaṃvattaniko iṭṭhāya kantāya manāpāya hitāya sukhāya saṃvattati. {52.1} Puna caparaṃ bhikkhave ariyasāvako dhamme aveccappasādena samannāgato hoti svākkhāto bhagavatā dhammo sandiṭṭhiko akāliko ehipassiko opanayiko paccattaṃ veditabbo viññūhīti ayaṃ bhikkhave dutiyo puññābhisando kusalābhisando sukhassāhāro sovaggiko sukhavipāko saggasaṃvattaniko iṭṭhāya kantāya manāpāya hitāya sukhāya saṃvattati. {52.2} Puna caparaṃ bhikkhave ariyasāvako saṅghe aveccappasādena samannāgato hoti supaṭipanno bhagavato sāvakasaṅgho ujupaṭipanno bhagavato sāvakasaṅgho ñāyapaṭipanno bhagavato sāvakasaṅgho sāmīcipaṭipanno bhagavato sāvakasaṅgho yadidaṃ cattāri purisayugāni aṭṭha purisapuggalā esa bhagavato sāvakasaṅgho āhuneyyo pāhuneyyo dakkhiṇeyyo añjalikaraṇīyo anuttaraṃ puññakkhettaṃ lokassāti ayaṃ bhikkhave tatiyo puññābhisando kusalābhisando sukhassāhāro sovaggiko Sukhavipāko saggasaṃvattaniko iṭṭhāya kantāya manāpāya hitāya sukhāya saṃvattati. {52.3} Puna caparaṃ bhikkhave ariyasāvako ariyakantehi sīlehi samannāgato hoti akhaṇḍehi acchiddehi asabalehi akammāsehi bhujissehi viññūpasatthehi aparāmaṭṭhehi samādhisaṃvattanikehi ayaṃ bhikkhave catuttho puññābhisando kusalābhisando sukhassāhāro sovaggiko sukhavipāko saggasaṃvattaniko iṭṭhāya kantāya manāpāya hitāya sukhāya saṃvattati. {52.4} Ime kho bhikkhave cattāro puññābhisandā kusalābhisandā sukhassāhārā sovaggikā sukhavipākā saggasaṃvattanikā iṭṭhāya kantāya manāpāya hitāya sukhāya saṃvattantīti. Yassa saddhā tathāgate acalā supatiṭṭhitā sīlañca yassa kalyāṇaṃ ariyakantaṃ pasaṃsitaṃ saṅghe pasādo yassatthi ujubhūtañca dassanaṃ adaḷiddoti taṃ āhu amoghaṃ tassa jīvitaṃ. Tasmā saddhañca sīlañca pasādaṃ dhammadassanaṃ anuyuñjetha medhāvī saraṃ buddhānasāsananti. [53] Ekaṃ samayaṃ bhagavā antarā ca madhuraṃ antarā ca verañjaṃ addhānamaggapaṭipanno hoti . sambahulāpi gahapatī ca gahapatāniyo ca antarā ca madhuraṃ antarā ca verañjaṃ addhānamaggapaṭipannā honti . Athakho bhagavā maggā okkamma aññatarasmiṃ rukkhamūle [1]- nisīdi . @Footnote: 1 Yu. paññatte āsane. Addasaṃsu kho te 1- gahapatī ca gahapatāniyo ca bhagavantaṃ aññatarasmiṃ rukkhamūle nisinanaṃ disvā yena bhagavā tenupasaṅkamiṃsu upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdiṃsu . ekamantaṃ nisinne kho te gahapatī ca gahapatāniyo ca bhagavā etadavoca cattārome gahapatayo saṃvāsā katame cattāro chavo chavāya saddhiṃ saṃvasati chavo deviyā saddhiṃ saṃvasati devo chavāya saddhiṃ saṃvasati devo deviyā saddhiṃ saṃvasati. {53.1} Kathañca gahapatayo chavo chavāya saddhiṃ saṃvasati idha gahapatayo sāmiko hoti pāṇātipātī adinnādāyī kāmesu micchācārī musāvādī surāmerayamajjapamādaṭṭhāyī dussīlo pāpadhammo maccheramalapariyuṭṭhitena cetasā agāraṃ ajjhāvasati akkosakaparibhāsako samaṇabrāhmaṇānaṃ bhariyāpissa hoti pāṇātipātinī adinnādāyinī kāmesu micchācārinī musāvādinī surāmerayamajjapamādaṭṭhāyinī dussīlā pāpadhammā maccheramalapariyuṭṭhitenacetasā agāraṃ ajjhāvasati akkosikaparibhāsikā samaṇabrāhmaṇānaṃ evaṃ kho gahapatayo chavo chavāya saddhiṃ saṃvasati. {53.2} Kathañca gahapatayo chavo deviyā saddhiṃ saṃvasati idha gahapatayo sāmiko hoti pāṇātipātī .pe. surāmerayamajjapamādaṭṭhāyī dussīlo pāpadhammo maccheramalapariyuṭṭhitena cetasā agāraṃ ajjhāvasati akkosakaparibhāsako samaṇabrāhmaṇānaṃ bhariyā ca khvassa hoti pāṇātipātā paṭiviratā adinnādānā paṭiviratā kāmesu micchārā paṭiviratā musāvādā paṭiviratā surāmerayamajjapamādaṭṭhānā paṭiviratā sīlavatī kalyāṇadhammā @Footnote: 1 Ma. Yu. ayaṃ pāṭho natthi. Vigatamalamaccherena cetasā agāraṃ ajjhāvasati anakkosikaparibhāsikā samaṇabrāhmaṇānaṃ evaṃ kho gahapatayo chavo deviyā saddhiṃ saṃvasati. {53.3} Kathañca gahapatayo devo chavāya saddhiṃ saṃvasati idha gahapatayo sāmiko hoti pāṇātipātā paṭivirato adinnādānā paṭivirato kāmesu micchācārā paṭivirato musāvādā paṭivirato surāmerayamajjapamādaṭṭhānā paṭivirato sīlavā kalyāṇadhammo vigatamalamaccherena cetasā agāraṃ ajjhāvasati anakkosakaparibhāsako samaṇabrāhmaṇānaṃ bhariyā ca khvassa hoti pāṇātipātinī .pe. surāmerayamajjapamādaṭṭhāyinī dussīlā pāpadhammā maccheramalapariyuṭṭhitena cetasā agāraṃ ajjhāvasati akkosikaparibhāsikā samaṇabrāhmaṇānaṃ evaṃ kho gahapatayo devo chavāya saddhiṃ saṃvasati. {53.4} Kathañca gahapatayo devo deviyā saddhiṃ saṃvasati idha gahapatayo sāmiko hoti pāṇātipātā paṭivirato .pe. surāmeraya- majjapamādaṭṭhānā paṭivirato sīlavā kalyāṇadhammo vigatamalamaccherena cetasā agāraṃ ajjhāvasati anakkosakaparibhāsako samaṇabrāhmaṇānaṃ bhariyāpissa hoti pāṇātipātā paṭiviratā .pe. surāmerayamajja- pamādaṭṭhānā paṭiviratā sīlavatī kalyāṇadhammā vigatamalamaccherena cetasā agāraṃ ajjhāvasati anakkosikaparibhāsikā samaṇabrāhmaṇānaṃ evaṃ kho gahapatayo devo deviyā saddhiṃ saṃvasati. Ime kho gahapatayo cattāro saṃvāsāti. Ubho ca honti dussīlā kadariyā paribhāsakā Te honti jānipatayo chavā saṃvāsamāgatā. Sāmiko hoti dussīlo kadariyo paribhāsako bhariyā sīlavatī hoti vadaññū vītamaccharā sāpi devī saṃvasati chavena patinā saha. Sāmiko sīlavā hoti vadaññū vītamaccharo bhariyā 1- hoti dussīlā kadariyā paribhāsikā sāpi chavā saṃvasati devena patinā saha. Ubho saddhā vadaññū ca saññatā dhammajīvino te honti jānipatayo aññamaññaṃ piyaṃ vadā atthā sampacurā honti phāsukaṃ upajāyati amittā dummanā honti ubhinnaṃ samasīlinaṃ idha dhammaṃ caritvāna samasīlabbatā ubho nandino devalokasmiṃ modanti kāmakāminoti. [54] Cattārome bhikkhave saṃvāsā katame cattāro chavo chavāya saddhiṃ saṃvasati chavo deviyā saddhiṃ saṃvasati devo chavāya saddhiṃ saṃvasati devo deviyā saddhiṃ saṃvasati. {54.1} Kathañca bhikkhave chavo chavāya saddhiṃ saṃvasati idha bhikkhave sāmiko hoti pāṇātipātī adinnādāyī kāmesu micchācārī musāvādī pisuṇavāco pharusavāco samphappalāpī abhijjhālu byāpannacitto micchādiṭṭhiko dussīlo pāpadhammo maccheramalapariyuṭṭhitena cetasā agāraṃ ajjhāvasati akkosakaparibhāsako @Footnote: 1 Po. Yu. bhariyāssa. Samaṇabrāhmaṇānaṃ bhariyāpissa hoti pāṇātipātinī adinnādāyinī kāmesu micchācārinī musāvādinī pisuṇavācā pharusavācā samphappalāpinī abhijjhālunī byāpannacittā micchādiṭṭhikā dussīlā pāpadhammā maccheramalapariyuṭṭhitena cetasā agāraṃ ajjhāvasati akkosikaparibhāsikā samaṇabrāhmaṇānaṃ evaṃ kho bhikkhave chavo chavāya saddhiṃ saṃvasati. {54.2} Kathañca bhikkhave chavo deviyā saddhiṃ saṃvasati idha bhikkhave sāmiko hoti pāṇātipātī adinnādāyī .pe. maccheramalapariyuṭṭhitena cetasā agāraṃ ajjhāvasati akkosakaparibhāsako samaṇabrāhmaṇānaṃ bhariyā ca khvassa hoti pāṇātipātā paṭiviratā adinnādānā paṭiviratā kāmesu micchācārā paṭiviratā musāvādā paṭiviratā pisuṇāya vācāya paṭiviratā pharusāya vācāya paṭiviratā samphappalāpā paṭiviratā anabhijjhālunī abyāpannacittā sammādiṭṭhikā sīlavatī kalyāṇadhammā vigatamalamaccherena cetasā agāraṃ ajjhāvasati anakkosikaparibhāsikā samaṇabrāhmaṇānaṃ evaṃ kho bhikkhave chavo deviyā saddhiṃ saṃvasati. {54.3} Kathañca bhikkhave devo chavāya saddhiṃ saṃvasati idha bhikkhave sāmiko hoti pāṇātipātā paṭivirato adinnādānā paṭivirato kāmesu micchācārā paṭivirato musāvādā paṭivirato pisuṇāya vācāya paṭivirato pharusāya vācāya paṭivirato samphappalāpā paṭivirato anabhijjhālu abyāpannacitto sammādaṭṭhiko sīlavā kalyāṇadhammo vigatamalamaccherena cetasā agāraṃ ajjhāvasati anakkosakaparibhāsako samaṇabrāhmaṇānaṃ Bhariyā ca khvassa hoti pāṇātipātinī .pe. maccheramalapariyuṭṭhitena cetasā agāraṃ ajjhāvasati akkosikaparibhāsikā samaṇabrāhmaṇānaṃ evaṃ kho bhikkhave devo chavāya saddhiṃ saṃvasati. {54.4} Kathañca bhikkhave devo deviyā saddhiṃ saṃvasati idha bhikkhave sāmiko hoti pāṇātipātā paṭivirato .pe. vigatamalamaccherena cetasā agāraṃ ajjhāvasati anakkosakaparibhāsako samaṇabrāhmaṇānaṃ bhariyāpissa hoti pāṇātipātā paṭiviratā .pe. anakkosikaparibhāsikā samaṇabrāhmaṇānaṃ evaṃ kho bhikkhave devo deviyā saddhiṃ saṃvasati. Ime kho bhikkhave cattāro saṃvāsāti. Ubho ca honti dussīlā kadariyā paribhāsakā te honti jānipatayo chavā saṃvāsamāgatā. Sāmiko hoti dussīlo kadariyo paribhāsako bhariyā sīlavatī hoti vadaññū vītamaccharā sāpi devī saṃvasati chavena patinā saha. Sāmiko sīlavā hoti vadaññū vītamaccharo bhariyā hoti dussīlā kadariyā paribhāsakā sāpi chavā saṃvasati devena patinā saha. Ubho saddhā vadaññū ca saññatā dhammajīvino te honti jānipatayo aññamaññaṃ piyaṃ vadā atthā sampacurā honti phāsukaṃ upajāyati Amittā dummanā honti ubhinnaṃ samasīlinaṃ idha dhammaṃ caritvāna samasīlabbatā ubho nandino devalokasmiṃ modanti kāmakāminoti. [55] Ekaṃ samayaṃ bhagavā bhaggesu viharati suṃsumāragire bhesakaḷāvane migadāye . athakho bhagavā pubbaṇhasamayaṃ nivāsetvā pattacīvaramādāya yena nakulapituno 1- gahapatissa nivesanaṃ tenupasaṅkami upasaṅkamitvā paññatte āsane nisīdi . athakho nakulapitā ca gahapati nakulamātā ca gahapatānī yena bhagavā tenupasaṅkamiṃsu upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdiṃsu ekamantaṃ nisinno kho nakulapitā gahapati bhagavantaṃ etadavoca yato me bhante nakulamātā gahapatānī daharasseva daharā ānītā nābhijānāmi nakulamātaraṃ gahapatāniṃ manasāpi aticaritā kuto pana kāyena iccheyyāma mayaṃ bhante diṭṭhe ceva dhamme aññamaññaṃ passituṃ abhisamparāyañca aññamaññaṃ passitunti . nakulamātāpi kho gahapatānī bhagavantaṃ etadavoca yatohaṃ bhante nakulapituno gahapatissa daharasseva daharā ānītā nābhijānāmi nakulapitaraṃ gahapatiṃ manasāpi aticaritā kuto pana kāyena iccheyyāma mayaṃ bhante diṭṭhe ceva dhamme aññamaññaṃ passituṃ abhisamparāyañca aññamaññaṃ passitunti. Ākaṅkheyyuṃ ce gahapatayo ubho jānipatayo diṭṭhe ceva dhamme aññamaññaṃ passituṃ abhisamparāyañca aññamaññaṃ passituṃ ubhova 2- @Footnote: 1 Po. naṃkulapituno. 2 Po. Yu. ubho ca. Assu samasaddhā samasīlā samacāgā samapaññā te diṭṭhe ceva dhamme aññamaññaṃ passanti abhisamparāyañca aññamaññaṃ passantīti. Ubho saddhā vadaññū ca saññatā dhammajīvino te honti jānipatayo aññamaññaṃ piyaṃ vadā atthā sampacurā honti phāsukaṃ upajāyati amittā dummanā honti ubhinnaṃ samasīlinaṃ idha dhammaṃ caritvāna samasīlabbatā ubho nandino devalokasmiṃ modanti kāmakāminoti. [56] Ākaṅkheyyuṃ ce bhikkhave ubho jānipatayo diṭṭhe ceva dhamme aññamaññaṃ passituṃ abhisamparāyañca aññamaññaṃ passituṃ ubhova assu samasaddhā samasīlā samacāgā samapaññā te diṭṭhe ceva dhamme aññamaññaṃ passanti abhisamparāyañca aññamaññaṃ passantīti. Ubho saddhā vadaññū ca saññatā dhammajīvino te honti jānipatayo aññamaññaṃ piyaṃ vadā atthā sampacurā honti phāsukaṃ upajāyati amittā dummanā honti ubhinnaṃ samasīlinaṃ idha dhammaṃ caritvāna samasīlabbatā ubho nandino devalokasmiṃ modanti kāmakāminoti. [57] Ekaṃ samayaṃ bhagavā koḷiyesu viharati pajjanelaṃ 1- nāma koliyānaṃ nigamo . athakho bhagavā pubbaṇhasamayaṃ nivāsetvā pattacīvaramādāya yena suppavāsāya koḷiyadhītāya nivesanaṃ tenupasaṅkami upasaṅkamitvā paññatte āsane nisīdi . athakho suppavāsā koḷiyadhītā bhagavantaṃ paṇītena khādanīyena bhojanīyena sahatthā santappesi sampavāresi athakho suppavāsā koḷiyadhītā bhagavantaṃ bhuttāviṃ onītapattapāṇiṃ ekamantaṃ nisīdi . ekamantaṃ nisinnaṃ kho suppavāsaṃ koḷiyadhītaraṃ bhagavā etadavoca bhojanaṃ suppavāse dentī ariyasāvikā paṭiggāhakānaṃ cattāri ṭhānāni deti katamāni cattāri āyuṃ deti vaṇṇaṃ deti sukhaṃ deti balaṃ deti āyuṃ kho pana datvā āyussa bhāginī hoti dibbassa vā mānusassa vā vaṇṇaṃ datvā vaṇṇassa bhāginī hoti dibbassa vā mānusassa vā sukhaṃ datvā sukhassa bhāginī hoti dibbassa vā mānusassa vā balaṃ datvā balassa bhāginī hoti dibbassa vā mānusassa vā bhojanaṃ suppavāse dentī ariyasāvikā paṭiggāhakānaṃ imāni cattāri ṭhānāni detīti. Saṅkhataṃ 2- bhojanaṃ yāva 3- deti suciṃ paṇītaṃ rasasā upetaṃ sā dakkhiṇā ujjugatesu dinnā caraṇopapannesu mahaggatesu puññena puññaṃ saṃsandamānā @Footnote: 1 Ma. pajjanikaṃ. Yu. sajjanelaṃ. 2 Ma. Yu. susaṅkhataṃ. 3 Po. yāvadatthaṃ. @Ma. Yu. yā dadāti. Mahapphalā lokavidūna vaṇṇitā etādisaṃ yaññamanussarantā ye vedajātā vicaranti loke vineyya maccheramalaṃ samūlaṃ aninditā saggamupenti ṭhānanti. [58] Athakho anāthapiṇḍiko gahapati yena bhagavā tenupasaṅkami upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi . Ekamantaṃ nisinnaṃ kho anāthapiṇḍikaṃ gahapatiṃ bhagavā etadavoca bhojanaṃ gahapati dadamāno ariyasāvako paṭiggāhakānaṃ cattāri ṭhānāni deti katamāni cattāri āyuṃ deti vaṇṇaṃ deti sukhaṃ deti balaṃ deti āyuṃ kho pana datvā āyussa bhāgī hoti dibbassa vā mānusassa vā vaṇṇaṃ datvā ... sukhaṃ datvā ... balaṃ datvā balassa bhāgī hoti dibbassa vā mānusassa vā bhojanaṃ gahapati dadamāno ariyasāvako paṭiggāhakānaṃ imāni cattāri ṭhānāni detīti. Yo saññatānaṃ paradattabhojinaṃ kālena sakkacca dadāti bhojanaṃ cattāri ṭhānāni anuppavecchati āyuñca vaṇṇañca sukhaṃ balañca. [1]- Āyudāyī baladāyī sukhaṃ vaṇṇaṃ 2- dado naro dīghāyu yasavā hoti yattha yatthūpapajjatīti. @Footnote: 1 Po. Yu. so. Ma. āyudāyī vaṇṇadāyī. 2 Ma. sukhaṃ balaṃ dado naro. Yu. sukhavaṇṇadado. [59] Bhojanaṃ bhikkhave dadamāno dāyako paṭiggāhakānaṃ cattāri ṭhānāni deti katamāni cattāri āyuṃ deti vaṇṇaṃ deti sukhaṃ deti balaṃ deti āyuṃ kho pana datvā āyussa bhāgī hoti dibbassa vā mānusassa vā vaṇṇaṃ datvā ... sukhaṃ datvā ... Balaṃ datvā balassa bhāgī hoti dibbassa vā mānusassa vā bhojanaṃ bhikkhave dadamāno dāyako paṭiggāhakānaṃ imāni cattāri ṭhānāni detīti. Yo saññatānaṃ paradattabhojinaṃ kālena sakkacca dadāti bhojanaṃ cattāri ṭhānāni anuppavecchati āyuñca vaṇṇañca sukhaṃ balañca. Āyudāyī baladāyī sukhaṃ vaṇṇaṃ dado naro dīghāyu yasavā hoti yattha yatthūpapajjatīti. [60] Athakho anāthapiṇḍiko gahapati yena bhagavā tenupasaṅkami upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi . ekamantaṃ nisinnaṃ kho anāthapiṇḍikaṃ gahapatiṃ bhagavā etadavoca catūhi kho gahapati dhammehi samannāgato ariyasāvako gihisāmīcipaṭipadaṃ paṭipanno hoti yasapaṭilābhiniṃ 1- saggasaṃvattanikaṃ katamehi catūhi idha gahapati ariyasāvako bhikkhusaṅghaṃ paccupaṭṭhito hoti cīvarena bhikkhusaṅghaṃ paccupaṭṭhito hoti piṇḍapātena bhikkhusaṅghaṃ paccupaṭṭhito hoti senāsanena @Footnote: 1 Ma. Yu. yasopaṭilābhiniṃ.. ito paraṃ īdisameva. Bhikkhusaṅghaṃ paccupaṭṭhito hoti gilānapaccayabhesajjaparikkhārena . Imehi kho gahapati catūhi dhammehi samannāgato ariyasāvako gihisāmīcipaṭipadaṃ paṭipanno hoti yasapaṭilābhiniṃ saggasaṃvattanikanti. Gihisāmīcipaṭipadaṃ paṭipajjanti paṇḍitā sammaggate sīlavante cīvarena upaṭṭhitā piṇḍapātasayanena gilānapaccayena ca tesaṃ divā ca ratto ca sadā puññaṃ pavaḍḍhati saggañca kamatiṭṭhānaṃ kammaṃ katvāna bhaddakanti. Puññābhisandavaggo paṭhamo. Tassuddānaṃ dve puññābhisandā dvesaṃvāsā dve ca honti samajīvino suppavāsā sudatto ca bhojanaṃ gihisāmīcīti. ----------------- Pattakammavaggo dutiyo [61] Athakho anāthapiṇḍiko gahapati yena bhagavā tenupasaṅkami upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi . ekamantaṃ nisinnaṃ kho anāthapiṇḍikaṃ gahapatiṃ bhagavā etadavoca cattārome gahapati dhammā iṭṭhā kantā manāpā dullabhā lokasmiṃ katame cattāro bhogā me uppajjantu sahadhammenāti ayaṃ paṭhamo dhammo Iṭṭho kanto manāpo dullabho lokasmiṃ bhoge laddhā sahadhammena yaso maṃ 1- abbhuggacchatu saha ñātīhi saha upajjhāyehīti ayaṃ dutiyo dhammo iṭṭho kanto manāpo dullabho lokasmiṃ bhoge laddhā sahadhammena yasaṃ laddhā saha ñātīhi saha upajjhāyehi ciraṃ jīvāmi dīghamāyuṃ pālemīti ayaṃ tatiyo dhammo iṭṭho kanto manāpo dullabho lokasmiṃ bhoge laddhā sahadhammena yasaṃ laddhā saha ñātīhi saha upajjhāyehi ciraṃ jīvitvā dīghamāyuṃ pāletvā kāyassa bhedā parammaraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapajjāmīti ayaṃ catuttho dhammo iṭṭho kanto manāpo dullabho lokasmiṃ ime kho gahapati cattāro dhammā iṭṭhā kantā manāpā dullabhā lokasmiṃ. {61.1} Imesaṃ kho gahapati catunnaṃ dhammānaṃ iṭṭhānaṃ kantānaṃ manāpānaṃ dullabhānaṃ lokasmiṃ cattāro dhammā paṭilābhāya saṃvattanti katame cattāro saddhāsampadā sīlasampadā cāgasampadā paññāsampadā. {61.2} Katamā ca gahapati saddhāsampadā idha gahapati ariyasāvako saddho hoti saddahati tathāgatassa bodhiṃ itipi so bhagavā arahaṃ sammāsambuddho vijjācaraṇasampanno sugato lokavidū anuttaro purisadammasārathi satthā devamanussānaṃ buddho bhagavāti ayaṃ vuccati gahapati saddhāsampadā. {61.3} Katamā ca gahapati sīlasampadā idha gahapati ariyasāvako pāṇātipātā paṭivirato hoti .pe. surāmerayamajjapamādaṭṭhānā paṭivirato hoti ayaṃ vuccati gahapati sīlasampadā. {61.4} Katamā ca gahapati cāgasampadā idha gahapati ariyasāvako vigatamalamaccherena @Footnote: 1 Po. Ma. me āgacchatu. Cetasā agāraṃ ajjhāvasati muttacāgo payatapāṇi vossaggarato yācayogo dānasaṃvibhāgarato ayaṃ vuccati gahapati cāgasampadā. {61.5} Katamā ca gahapati paññāsampadā abhijjhāvisamalobhābhibhūtena gahapati cetasā viharanto akiccaṃ karoti kiccaṃ aparādheti akiccaṃ karonto kiccaṃ aparādhento yasā ca sukhā ca dhaṃsati byāpādābhibhūtena gahapati cetasā viharanto akiccaṃ karoti kiccaṃ aparādheti akiccaṃ karonto kiccaṃ aparādhento yasā ca sukhā ca dhaṃsati thīnamiddhābhibhūtena gahapati cetasā viharanto akiccaṃ karoti kiccaṃ aparādheti akiccaṃ karonto kiccaṃ aparādhento yasā ca sukhā ca dhaṃsati {61.6} uddhaccakukkuccābhibhūtena gahapati cetasā viharanto akiccaṃ karoti kiccaṃ aparādheti akiccaṃ karonto kiccaṃ aparādhento yasā ca sukhā ca dhaṃsati vicikicchābhibhūtena gahapati cetasā viharanto akiccaṃ karoti kiccaṃ aparādheti akiccaṃ karonto kiccaṃ aparādhento yasā ca sukhā ca dhaṃsati sa kho so gahapati ariyasāvako abhijjhāvisamalobho cittassa upakkilesoti iti viditvā abhijjhāvisamalobhaṃ cittassa upakkilesaṃ pajahati byāpādo cittassa upakkilesoti iti viditvā byāpādaṃ cittassa upakkilesaṃ pajahati thīnamiddhaṃ cittassa upakkilesoti iti viditvā thīnamiddhaṃ cittassa upakkilesaṃ pajahati uddhaccakukkuccaṃ cittassa upakkilesoti iti viditvā uddhaccakukkuccaṃ cittassa upakkilesaṃ pajahati vicikicchā cittassa upakkilesoti iti viditvā vicikicchaṃ cittassa upakkilesaṃ pajahati yato ca kho gahapati ariyasāvakassa Abhijjhāvisamalobho cittassa upakkilesoti iti viditvā abhijjhāvisamalobho cittassa upakkileso pahīno hoti byāpādo cittassa upakkileso ... thīnamiddhaṃ cittassa upakkileso ... Uddhaccakukkuccaṃ cittassa upakkileso ... vicikicchā cittassa upakkilesoti iti viditvā vicikicchā cittassa upakkileso pahīno hoti ayaṃ vuccati gahapati ariyasāvako mahāpañño puthupañño āpāthadaso paññāsampanno ayaṃ vuccati gahapati paññāsampadā . imesaṃ kho gahapati catunnaṃ dhammānaṃ iṭṭhānaṃ kantānaṃ manāpānaṃ dullabhānaṃ lokasmiṃ ime cattāro dhammā paṭilābhāya saṃvattanti. {61.7} Sa kho so gahapati ariyasāvako uṭṭhānaviriyādhigatehi bhogehi bāhābalaparicitehi sedāvakkhittehi dhammikehi dhammaladdhehi cattāri pattakammāni kattā hoti katamāni cattāri idha gahapati ariyasāvako uṭṭhānaviriyādhigatehi bhogehi bāhābalaparicitehi sedāvakkhittehi dhammikehi dhammaladdhehi attānaṃ sukheti piṇeti sammā sukhaṃ pariharati mātāpitaro sukheti piṇeti sammā sukhaṃ pariharati puttadāradāsakammakaraporise sukheti pīṇeti sammā sukhaṃ pariharati mittāmacce sukheti pīṇeti sammā sukhaṃ pariharati idamassa paṭhamaṃ ṭhānaṃ gataṃ hoti pattagataṃ āyatanaso paribhuttaṃ. {61.8} Puna caparaṃ gahapati ariyasāvako uṭṭhānaviriyādhigatehi bhogehi bāhābalaparicitehi sedāvakkhittehi dhammikehi dhammaladdhehi yā tā honti āpadā aggito vā udakato vā rājato vā corato appiyato vā dāyādato vā tathārūpāsu āpadāsu bhogehi pariyodhāya vattati Sotthiṃ attānaṃ karoti idamassa dutiyaṃ ṭhānaṃ gataṃ hoti pattagataṃ āyatanaso paribhuttaṃ. {61.9} Puna caparaṃ gahapati ariyasāvako uṭṭhānaviriyādhigatehi bhogehi bāhābalaparicitehi sedāvakkhittehi dhammikehi dhammaladdhehi pañca balī kattā hoti ñātibaliṃ atithibaliṃ pubbapetabaliṃ rājabaliṃ devatābaliṃ idamassa tatiyaṃ ṭhānaṃ gataṃ hoti pattagataṃ āyatanaso paribhuttaṃ. {61.10} Puna caparaṃ gahapati ariyasāvako uṭṭhānaviriyādhigatehi bhogehi bāhābalaparicitehi sedāvakkhittehi dhammikehi dhammaladdhehi ye te samaṇabrāhmaṇā madappamādā paṭiviratā khantisoracce niviṭṭhā ekamattānaṃ damenti ekamattānaṃ samenti ekamattānaṃ parinibbāpenti tathārūpesu samaṇabrāhmaṇesu uddhaggikaṃ dakkhiṇaṃ patiṭṭhāpeti sovaggikaṃ sukhavipākaṃ saggasaṃvattanikaṃ idamassa catutthaṃ ṭhānaṃ gataṃ hoti pattagataṃ āyatanaso paribhuttaṃ. {61.11} Sa kho so gahapati ariyasāvako uṭṭhānaviriyādhigatehi bhogehi bāhābalaparicitehi sedāvakkhittehi dhammikehi dhammaladdhehi imāni cattāri pattakammāni kattā hoti . yassakassaci gahapati aññatra imehi catūhi pattakammehi bhogā parikkhayaṃ gacchanti ime vuccanti gahapati bhogā aṭṭhānagatā appattagatā anāyatanaso paribhuttā yassakassaci gahapati imehi catūhi pattakammehi bhogā parikkhayaṃ gacchanti ime vuccanti gahapati bhogā ṭhānagatā pattagatā āyatanaso paribhuttāti. Bhuttā bhogā bhaṭā bhaccā vitiṇṇā āpadāsu me uddhaggā dakkhiṇā dinnā atho pañca balī katā Upaṭṭhitā sīlavanto saññatā brahmacārayo yadatthaṃ bhogamiccheyya paṇḍito gharamāvasaṃ so me attho anuppatto kataṃ ananutāpiyaṃ etaṃ anussaraṃ macco ariyadhamme ṭhito naro idheva naṃ pasaṃsanti pecca sagge pamodatīti. [62] Athakho anāthapiṇḍiko gahapati yena bhagavā tenupasaṅkami upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi . ekamantaṃ nisinnaṃ kho anāthapiṇḍikaṃ gahapatiṃ bhagavā etadavoca cattārīmāni gahapati sukhāni adhigamanīyāni gihinā kāmabhoginā kālena kālaṃ samayena samayaṃ upādāya katamāni cattāri atthisukhaṃ bhogasukhaṃ anaṇasukhaṃ 1- anavajjasukhaṃ {62.1} katamañca gahapati atthisukhaṃ idha gahapati kulaputtassa bhogā honti uṭṭhānaviriyādhigatā bāhābalaparicitā sedāvakkhittā dhammikā dhammaladdhā so bhogā me atthi uṭṭhānaviriyādhigatā bāhābalaparicitā sedāvakkhittā dhammikā dhammaladdhāti adhigacchati sukhaṃ adhigacchati somanassaṃ idaṃ vuccati gahapati atthisukhaṃ. {62.2} Katamañca gahapati bhogasukhaṃ idha gahapati kulaputto uṭṭhānaviriyādhigatehi bhogehi bāhābalaparicitehi sedāvakkhittehi dhammikehi dhammaladdhehi bhoge 2- ca 3- bhuñjati puññāni ca karoti so uṭṭhānaviriyādhigatehi bhogehi bāhābalaparicitehi sedāvakkhittehi dhammikehi dhammaladdhehi bhoge ca bhuñjāmi puññāni ca karomīti adhigacchati sukhaṃ adhigacchati somanassaṃ idaṃ vuccati gahapati @Footnote: 1 Ma. āṇaññasukhaṃ. 2-3 Ma. ime pāṭhā natthi. Bhogasukhaṃ. {62.3} Katamañca gahapati anaṇasukhaṃ idha gahapati kulaputto na kassaci kiñci dhāreti appaṃ vā bahuṃ vā so na kassaci kiñci dhāremi appaṃ vā bahuṃ vāti adhigacchati sukhaṃ adhigacchati somanassaṃ idaṃ vuccati gahapati anaṇasukhaṃ. {62.4} Katamañca gahapati anavajjasukhaṃ idha gahapati ariyasāvako anavajjena kāyakammena samannāgato hoti anavajjena vacīkammena samannāgato hoti anavajjena manokammena samannāgato hoti so anavajjenamhi kāyakammena samannāgato anavajjena vacīkammena samannāgato anavajjena manokammena samannāgatoti adhigacchati sukhaṃ adhigacchati somanassaṃ idaṃ vuccati gahapati anavajjasukhaṃ . imāni kho gahapati cattāri sukhāni adhigamanīyāni gihinā kāmabhoginā kālena kālaṃ samayena samayaṃ upādāyāti. Anaṇaṃ sukhaṃ ñatvāna atho atthisukhaṃ sare bhuñjaṃ bhogaṃ sukhaṃ macco atho paññā vipassati vipassamāno jānāti ubho bhāge sumedhaso anavajjasukhassetaṃ kalaṃ nāgghati soḷasinti. [63] Sabrahmakāni bhikkhave tāni kulāni yesaṃ puttānaṃ mātāpitaro ajjhāgāre pūjitā honti sapubbācariyakāni bhikkhave tāni kulāni yesaṃ puttānaṃ mātāpitaro ajjhāgāre pūjitā honti sapubbadevāni 1- bhikkhave tāni kulāni yesaṃ puttānaṃ mātāpitaro ajjhāgāre pūjitā honti sāhuneyyakāni bhikkhave tāni kulāni yesaṃ puttānaṃ @Footnote: 1 Ma. sapubbadevatāni. Mātāpitaro ajjhāgāre pūjitā honti brahmāti bhikkhave mātāpitūnaṃ etaṃ adhivacanaṃ pubbācariyāti bhikkhave mātāpitūnaṃ etaṃ adhivacanaṃ pubbadevāti 1- bhikkhave mātāpitūnaṃ etaṃ adhivacanaṃ āhuneyyāti bhikkhave mātāpitūnaṃ etaṃ adhivacanaṃ taṃ kissa hetu bahukārā bhikkhave mātāpitaro puttānaṃ āpādakā posakā imassa lokassa dassetāroti. Brahmāti mātāpitaro pubbācariyāti vuccare āhuneyyā ca puttānaṃ pajāya anukampakā. Tasmā hi ne namasseyya sakkareyyātha 2- paṇḍito annena atho pānena vatthena sayanena ca ucchādanena nhāpanena pādānaṃ dhovanena ca tāya naṃ pāricariyāya mātāpitūsu paṇḍitā idheva naṃ pasaṃsanti pecca sagge pamodatīti. [64] Catūhi bhikkhave dhammehi samannāgato puggalo yathābhataṃ nikkhitto evaṃ niraye katamehi catūhi pāṇātipātī hoti adinnādāyī hoti kāmesu micchācārī hoti musāvādī hoti imehi kho bhikkhave catūhi dhammehi samannāgato puggalo yathābhataṃ nikkhitto evaṃ nirayeti. Pāṇātipāto adinnādānaṃ musāvādo ca vuccati paradāragamanañcāpi nappasaṃsanti paṇḍitāti. [65] Cattārome bhikkhave puggalā santo saṃvijjamānā lokasmiṃ @Footnote: 1 Po. Ma. pubbadevatāti. 2 Ma. sakkareyya ca. Katame cattāro rūpappamāṇo rūpappasanno ghosappamāṇo ghosappasanno lūkhappamāṇo lūkhappasanno dhammappamāṇo dhammappasanno ime kho bhikkhave cattāro puggalā santo saṃvijjamānā lokasminti. Ye 1- ca rūpena pāmiṃsu ye ca ghosena anvagū chandarāgavasūpetā na 2- te jānanti tañjanaṃ ajjhattañca na jānāti bahiddhā ca na passati samantāvaraṇo bālo sa ve ghosena vuyhati. Ajjhattañca na jānāti bahiddhā ca vipassati bahiddhā phaladassāvī sopi ghosena vuyhati. Ajjhattañca pajānāti bahiddhā ca vipassati (evaṃ) vinīvaraṇadassāvī na so ghosena vuyhatīti. [66] Cattārome bhikkhave puggalā santo saṃvijjamānā lokasmiṃ katame cattāro sarāgo sadoso samoho samāno ime kho bhikkhave cattāro puggalā santo saṃvijjamānā lokasminti. Sārattā rajanīyesu piyarūpābhinandino mohena adhamasattā 3- baddhā vaḍḍhenti bandhanaṃ. Rāgajaṃ dosajañcāpi mohajaṃ vāpi aviddasū 4- karonti akusalaṃ kammaṃ savighātaṃ dukkhuddayaṃ 5- avijjānivutā posā andhabhūtā acakkhukā yathā dhammā tathā santā na tassevanti maññareti. @Footnote: 1 Ma. ye ca rūpe pamāṇiṃsu. 2 Ma. nābhijānanti te janā. 3 Po. Ma. āvutā @sattā. 4 Ma. cāpaviddasū. 5 Ma. dukkhudrayaṃ. [67] Ekaṃ samayaṃ bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme . tena kho pana samayena sāvatthiyaṃ aññataro bhikkhu ahinā daṭṭho kālakato hoti . athakho sambahulā bhikkhū yena bhagavā tenupasaṅkamiṃsu upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdiṃsu ekamantaṃ nisinnā kho te bhikkhū bhagavantaṃ etadavocuṃ idha bhante sāvatthiyaṃ aññataro bhikkhu ahinā daṭṭho kālakatoti. {67.1} Naha 1- nūna so bhikkhave bhikkhu cattāri ahirājakulāni mettena cittena phari sace hi so bhikkhave bhikkhu cattāri ahirājakulāni mettena cittena phareyya na hi so bhikkhave bhikkhu ahinā daṭṭho kālaṃ kareyya katamāni cattāri [2]- virūpakkhaṃ ahirājakulaṃ erāpathaṃ ahirājakulaṃ chabyāputtaṃ ahirājakulaṃ kaṇhāgotamakaṃ ahirājakulaṃ naha nūna so bhikkhave bhikkhu imāni cattāri ahirājakulāni mettena cittena phari sace hi so bhikkhave bhikkhu imāni cattāri ahirājakulāni mettena cittena phareyya na hi so bhikkhave bhikkhu ahinā daṭṭho kālaṃ kareyya anujānāmi bhikkhave imāni cattāri ahirājakulāni mettena cittena pharituṃ attaguttiyā attarakkhāya attaparittāyāti. Virūpakkhehi me mettaṃ mettaṃ erāpathehi me chabyāputtehi me mettaṃ mettaṃ kaṇhāgotamakehi ca apādakehi me mettaṃ mettaṃ dipādakehi me catuppadehi me mettaṃ mettaṃ bahuppadehi me. @Footnote: 1 Ma. nahi nūna. 2 Po. Yu. ahirājakulāni. Mā maṃ apādako hiṃsi mā maṃ hiṃsi dipādako mā maṃ catuppado hiṃsi mā maṃ hiṃsi bahuppado. Sabbe sattā sabbe pāṇā sabbe bhūtā ca kevalā sabbe bhadrāni passantu mā kiñci 1- pāpamāgamā. Appamāṇo buddho appamāṇo dhammo appamāṇo saṅgho pamāṇavantāni siriṃsapāni 2- ahi vicchikā satapadī uṇṇānābhī sarabū mūsikā katā me rakkhā katā me parittā paṭikkamantu bhūtāni sohaṃ namo bhagavato namo sattannaṃ sammāsambuddhānanti. [68] Ekaṃ samayaṃ bhagavā rājagahe viharati gijjhakūṭe pabbate acirapakkante devadatte . tatra kho bhagavā devadattaṃ ārabbha bhikkhū āmantesi attavadhāya bhikkhave devadattassa lābhasakkārasiloko udapādi parābhavāya bhikkhave devadattassa lābhasakkārasiloko udapādi seyyathāpi bhikkhave kadalī attavadhāya phalaṃ deti parābhavāya phalaṃ deti evameva kho bhikkhave attavadhāya devadattassa lābhasakkārasiloko udapādi parābhavāya devadattassa lābhasakkārasiloko udapādi seyyathāpi bhikkhave veḷu attavadhāya phalaṃ deti parābhavāya phalaṃ deti evameva kho bhikkhave attavadhāya devadattassa lābhasakkārasiloko udapādi parābhavāya devadattassa lābhasakkārasiloko udapādi seyyathāpi bhikkhave naḷo attavadhāya phalaṃ deti parābhavāya phalaṃ deti evameva kho bhikkhave attavadhāya devadattassa lābhasakkārasiloko udapādi parābhavāya @Footnote: 1 Ma. Yu. kañci. 2 Ma. sariṃsapāni. Devadattassa lābhasakkārasiloko udapādi seyyathāpi bhikkhave assatarī attavadhāya gabbhaṃ gaṇhāti parābhavāya gabbhaṃ gaṇhāti evameva kho bhikkhave attavadhāya devadattassa lābhasakkārasiloko udapādi parābhavāya devadattassa lābhasakkārasiloko udapādīti. Phalaṃ ve kadaliṃ hanti phalaṃ veḷuṃ phalaṃ naḷaṃ sakkāro kāpurisaṃ hanti gabbho assatariṃ yathāti. [69] Cattārīmāni bhikkhave padhānāni katamāni cattāri saṃvarappadhānaṃ pahānappadhānaṃ bhāvanāppadhānaṃ anurakkhanāppadhānaṃ . katamañca bhikkhave saṃvarappadhānaṃ idha bhikkhave bhikkhu anuppannānaṃ pāpakānaṃ akusalānaṃ dhammānaṃ anuppādāya chandaṃ janeti vāyamati viriyaṃ ārabhati cittaṃ paggaṇhāti padahati idaṃ vuccati bhikkhave saṃvarappadhānaṃ. {69.1} Katamañca bhikkhave pahānappadhānaṃ idha bhikkhave bhikkhu uppannānaṃ pāpakānaṃ akusalānaṃ dhammānaṃ pahānāya chandaṃ janeti vāyamati viriyaṃ ārabhati cittaṃ paggaṇhāti padahati idaṃ vuccati bhikkhave pahānappadhānaṃ. {69.2} Katamañca bhikkhave bhāvanāppadhānaṃ idha bhikkhave bhikkhu anuppannānaṃ kusalānaṃ dhammānaṃ uppādāya chandaṃ janeti vāyamati viriyaṃ ārabhati cittaṃ paggaṇhāti padahati idaṃ vuccati bhikkhave bhāvanāppadhānaṃ. {69.3} Katamañca bhikkhave anurakkhanāppadhānaṃ idha bhikkhave bhikkhu uppannānaṃ kusalānaṃ dhammānaṃ ṭhitiyā asammosāya bhiyyobhāvāya vepullāya bhāvanāya paripūriyā chandaṃ janeti vāyamati viriyaṃ ārabhati cittaṃ paggaṇhāti padahati Idaṃ vuccati bhikkhave anurakkhanāppadhānaṃ . imāni kho bhikkhave cattāri padhānānīti. Saṃvaro ca pahānañca bhāvanā anurakkhanā ete padhānā cattāro desitādiccabandhunā yehi bhikkhu idhātāpī khayaṃ dukkhassa pāpuṇeti. [70] Yasmiṃ bhikkhave samaye rājāno adhammikā honti rājayuttāpi tasmiṃ samaye adhammikā honti rājayuttesu bhikkhave adhammikesu brāhmaṇagahapatikāpi tasmiṃ samaye adhammikā honti brāhmaṇagahapatikesu adhammikesu negamajānapadāpi tasmiṃ samaye adhammikā honti negamajānapadesu adhammikesu visamaṃ candimasuriyā parivattanti visamaṃ candimasuriyesu parivattantesu visamaṃ nakkhattāni tārakarūpāni parivattanti visamaṃ nakkhattesu tārakarūpesu parivattantesu visamaṃ rantindivā parivattanti visamaṃ rattindivesu parivattantesu visamaṃ māsaḍḍhamāsā parivattanti visamaṃ māsaḍḍhamāsesu parivattantesu visamaṃ utusaṃvaccharā parivattanti visamaṃ utusaṃvaccharesu parivattantesu visamaṃ vātā vāyanti visamaṃ vātesu vāyantesu visamā apañjasā parivattanti visamesu apañjasesu parivattantesu devatā parikupitā bhavanti devatāsu parikupitāsu devo na sammā dhāraṃ anuppavecchati deve na sammā dhāraṃ anuppavecchante visamapākīni 1- sassāni bhavanti visamapākīni bhikkhave sassāni manussā @Footnote: 1 Ma. visamapākāni. Paribhuñjantā appāyukā ca honti dubbaṇṇā ca dubbalā ca bahvābādhā ca. {70.1} Yasmiṃ bhikkhave samaye rājāno dhammikā honti rājayuttāpi tasmiṃ samaye dhammikā honti rājayuttesu dhammikesu brāhmaṇagahapatikāpi tasmiṃ samaye dhammikā honti brāhmaṇa- gahapatikesu dhammikesu negamajānapadāpi tasmiṃ samaye dhammikā honti negamajānapadesu dhammikesu samaṃ candimasuriyā parivattanti samaṃ candimasuriyesu parivattantesu samaṃ nakkhattāni tārakarūpāni parivattanti samaṃ nakkhattesu tārakarūpesu parivattantesu samaṃ rattindivā parivattanti samaṃ rattindivesu parivattantesu samaṃ māsaḍḍhamāsā parivattanti samaṃ māsaḍḍhamāsesu parivattantesu samaṃ utusaṃvaccharā parivattanti samaṃ utusaṃvaccharesu parivattantesu samaṃ vātā vāyanti samaṃ vātesu vāyantesu samā 1- pañjasā parivattanti samesu pañjasesu parivattantesu devatā aparikupitā bhavanti devatāsu aparikupitāsu devo sammā dhāraṃ anuppavecchati deve sammā dhāraṃ anuppavecchante samapākīni sassāni bhavanti samapākīni bhikkhave sassāni manussā paribhuñjantā dīghāyukā ca honti vaṇṇavanto ca balavanto ca appābādhā cāti. Gunnañce taramānānaṃ jimhaṃ gacchati puṅgavo sabbā tā jimhaṃ gacchanti nette jimhaṃ gate sati evameva manussesu yo hoti seṭṭhasammato so ce adhammaṃ carati pageva itarā pajā @Footnote: 1 Po. Yu. samaṃ. Sabbaṃ raṭṭhaṃ dukkhaṃ seti rājā ce hotyadhammiko. Gunnañce taramānānaṃ ujuṃ gacchati puṅgavo sabbā tā ujuṃ gacchanti nette ujuṃ gate sati evameva manussesu yo hoti seṭṭhasammato so ce 1- dhammaṃ carati pageva itarā pajā sabbaṃ raṭṭhaṃ sukhaṃ seti rājā ce hoti dhammikoti. Pattakammavaggo dutiyo. Tassuddānaṃ pattakammaṃ annanātho sabrahmanirayā rūpena pañcamaṃ sarāgaahinā devadatto padhānaṃ dhammikena cāti. --------------- Apaṇṇakavaggo tatiyo [71] Catūhi bhikkhave dhammehi samannāgato bhikkhu apaṇṇakapaṭipadaṃ paṭipanno hoti yoni cassa āraddhā hoti āsavānaṃ khayāya katamehi catūhi idha bhikkhave bhikkhu sīlavā hoti bahussuto hoti āraddhaviriyo hoti paññavā hoti imehi kho bhikkhave catūhi dhammehi samannāgato bhikkhu apaṇṇakapaṭipadaṃ paṭipanno hoti yoni cassa āraddhā hoti āsavānaṃ khayāyāti. [72] Catūhi bhikkhave dhammehi samannāgato bhikkhu apaṇṇakapaṭipadaṃ paṭipanno hoti yoni cassa āraddhā hoti āsavānaṃ khayāya @Footnote: 1 Ma. sace. Yu. ceva. Katamehi catūhi nekkhammavitakkena abyāpādavitakkena avihiṃsāvitakkena sammādiṭṭhiyā imehi kho bhikkhave catūhi dhammehi samannāgato bhikkhu apaṇṇakapaṭipadaṃ paṭipanno hoti yoni cassa āraddhā hoti āsavānaṃ khayāyāti. [73] Catūhi bhikkhave dhammehi samannāgato asappurisoti veditabbo katamehi catūhi idha bhikkhave asappuriso yo hoti parassa avaṇṇo taṃ apuṭṭhopi pātukaroti ko pana vādo puṭṭhassa puṭṭho kho pana pañhābhinīto ahāpetvā alambetvā paripūraṃ vitthārena parassa avaṇṇaṃ bhāsitā hoti veditabbametaṃ bhikkhave asappuriso ayaṃ bhavanti. {73.1} Puna caparaṃ bhikkhave asappuriso yo hoti parassa vaṇṇo taṃ puṭṭhopi na pātukaroti ko pana vādo apuṭṭhassa puṭṭho kho pana pañhābhinīto hāpetvā lambetvā aparipūraṃ avitthārena parassa vaṇṇaṃ bhāsitā hoti veditabbametaṃ bhikkhave asappuriso ayaṃ bhavanti. {73.2} Puna caparaṃ bhikkhave asappuriso yo hoti attano avaṇṇo taṃ puṭṭhopi na pātukaroti ko pana vādo apuṭṭhassa puṭṭho kho pana pañhābhinīto hāpetvā lambetvā aparipūraṃ avitthārena attano avaṇṇaṃ bhāsitā hoti veditabbametaṃ bhikkhave asappuriso ayaṃ bhavanti. {73.3} Puna caparaṃ bhikkhave asappuriso yo hoti attano vaṇṇo taṃ apuṭṭhopi pātukaroti ko pana vādo puṭṭhassa puṭṭho kho pana pañhābhinīto ahāpetvā alambetvā paripūraṃ vitthārena Attano vaṇṇaṃ bhāsitā hoti veditabbametaṃ bhikkhave asappuriso ayaṃ bhavanti . imehi kho bhikkhave catūhi dhammehi samannāgato asappurisoti 1- veditabbo. {73.4} Catūhi bhikkhave dhammehi samannāgato sappurisoti 1- veditabbo katamehi catūhi idha bhikkhave sappuriso yo hoti parassa avaṇṇo taṃ puṭṭhopi na pātukaroti ko pana vādo apuṭṭhassa puṭṭho kho pana pañhābhinīto hāpetvā lambetvā aparipūraṃ avitthārena parassa avaṇṇaṃ bhāsitā hoti veditabbametaṃ bhikkhave sappuriso ayaṃ bhavanti. {73.5} Puna caparaṃ bhikkhave sappuriso yo hoti parassa vaṇṇo taṃ apuṭṭhopi pātukaroti ko pana vādo puṭṭhassa puṭṭho kho pana pañhābhinīto ahāpetvā alambetvā paripūraṃ vitthārena parassa vaṇṇaṃ bhāsitā hoti veditabbametaṃ bhikkhave sappuriso ayaṃ bhavanti. {73.6} Puna caparaṃ bhikkhave sappuriso yo hoti attano avaṇṇo taṃ apuṭṭhopi pātukaroti ko pana vādo puṭṭhassa puṭṭho kho pana pañhābhinīto ahāpetvā alambetvā paripūraṃ vitthārena attano avaṇṇaṃ bhāsitā hoti veditabbametaṃ bhikkhave sappuriso ayaṃ bhavanti. {73.7} Puna caparaṃ bhikkhave sappuriso yo hoti attano vaṇṇo taṃ puṭṭhopi na pātukaroti ko pana vādo apuṭṭhassa puṭṭho kho pana pañhābhinīto hāpetvā lambetvā aparipūraṃ avitthārena attano vaṇṇaṃ bhāsitā hoti @Footnote: 1 Ma. Yu. itisaddo natthi. Veditabbametaṃ bhikkhave sappuriso ayaṃ bhavanti . imehi kho bhikkhave catūhi dhammehi samannāgato sappurisoti 1- veditabbo. {73.8} Seyyathāpi bhikkhave vadhukā yaññadeva rattiṃ vā divasaṃ vā ānītā hoti tāvadevassā tibbaṃ hirottappaṃ paccupaṭṭhitaṃ hoti sassuyāpi sassurepi sāmikepi antamaso dāsakammakaraporisesu sā aparena samayena saṃvāsamanvāya [2]- sassuṃpi sassuraṃpi sāmikaṃpi evamāha apetha kiṃ pana tumhe jānāthāti evameva kho bhikkhave idhekacco bhikkhu yaññadeva rattiṃ vā divasaṃ vā agārasmā anagāriyaṃ pabbajito hoti tāvadevassa tibbaṃ hirottappaṃ paccupaṭṭhitaṃ hoti bhikkhūsu bhikkhunīsu upāsakesu upāsikāsu antamaso ārāmikasamaṇuddesesu so aparena samayena saṃvāsamanvāya [2]- ācariyaṃpi upajjhāyaṃpi evamāha apetha kiṃ pana tumhe jānāthāti tasmā tiha bhikkhave evaṃ sikkhitabbaṃ adhunāgatavadhukasamena 3- cetasā viharissāmāti evañhi vo bhikkhave sikkhitabbanti. [74] Cattārīmāni bhikkhave aggāni 4- katamāni cattāri sīlaggaṃ 5- samādhaggaṃ paññaggaṃ 6- vimuttaggaṃ imāni kho bhikkhave cattāri aggānīti. [75] Cattārīmāni bhikkhave aggāni katamāni cattāri rūpaggaṃ vedanaggaṃ saññaggaṃ bhavaggaṃ imāni kho bhikkhave cattāri aggānīti.The Pali Tipitaka in Roman Character Volume 21 page 48-102. https://84000.org/tipitaka/pitaka_item/roman_item.php?book=21&item=36&items=40 Classified by [Item Number] :- http://84000.org/tipitaka/pitaka_item/roman_item.php?book=21&item=36&items=40&mode=bracket Compare with The Pali Tipitaka in Thai Character :- https://84000.org/tipitaka/read/pali_item.php?book=21&item=36&items=40 Compare with The Royal Version of Thai Tipitaka :- https://84000.org/tipitaka/read/byitem.php?book=21&item=36&items=40 Study Atthakatha :- https://84000.org/tipitaka/attha/attha.php?b=21&i=36 Contents of The Tipitaka Volume 21 https://84000.org/tipitaka/read/?index_21 https://84000.org/tipitaka/english/?index_21
|
บันทึก ๑๔ พฤศจิกายน พ.ศ. ๒๕๖๐. การแสดงผลนี้อ้างอิงข้อมูลจากพระไตรปิฎกฉบับภาษาบาลี อักษรโรมัน. หากพบข้อผิดพลาด กรุณาแจ้งได้ที่ [email protected]