[267] 21 Dveme bhikkhave bālā katame dve yo ca accayaṃ
accayato na passati yo ca accayaṃ desentassa yathādhammaṃ na
Paṭiggaṇhāti ime kho bhikkhave dve bālā . dveme bhikkhave
paṇḍitā katame dve yo ca accayaṃ accayato passati yo ca
accayaṃ desentassa yathādhammaṃ paṭiggaṇhāti ime kho bhikkhave dve
paṇḍitāti.
[268] 22 Dveme bhikkhave tathāgataṃ abbhācikkhanti katame dve
duṭṭho vā dosantaro saddho vā duggahitena ime kho bhikkhave
dve tathāgataṃ abbhācikkhantīti.
[269] 23 Dveme bhikkhave tathāgataṃ abbhācikkhanti katame dve
yo ca abhāsitaṃ alapitaṃ tathāgatena bhāsitaṃ lapitaṃ tathāgatenāti
dīpeti yo ca bhāsitaṃ lapitaṃ tathāgatena abhāsitaṃ alapitaṃ
tathāgatenāti dīpeti ime kho bhikkhave dve tathāgataṃ abbhācikkhanti.
Dveme bhikkhave tathāgataṃ nābbhācikkhanti katame dve yo ca
abhāsitaṃ alapitaṃ tathāgatena abhāsitaṃ alapitaṃ tathāgatenāti dīpeti
yo ca bhāsitaṃ lapitaṃ tathāgatena bhāsitaṃ lapitaṃ tathāgatenāti dīpeti
ime kho bhikkhave dve tathāgataṃ nābbhācikkhantīti.
[270] 24 Dveme bhikkhave tathāgataṃ abbhācikkhanti katame
dve yo ca neyyatthaṃ suttantaṃ nītattho suttantoti dīpeti yo ca
nītatthaṃ suttantaṃ neyyattho suttantoti dīpeti ime kho bhikkhave dve
tathāgataṃ abbhācikkhanti . dveme bhikkhave tathāgataṃ nābbhācikkhanti
katame dve yo ca neyyatthaṃ suttantaṃ neyyattho suttantoti
Dīpeti yo ca nītatthaṃ suttantaṃ nītattho suttantoti dīpeti
ime kho bhikkhave dve tathāgataṃ nābbhācikkhantīti.
[271] 25 Paṭicchannakammantassa bhikkhave dvinnaṃ gatīnaṃ
aññatarā gati pāṭikaṅkhā nirayo vā tiracchānayoni vā 1- .
Appaṭicchannakammantassa bhikkhave dvinnaṃ gatīnaṃ aññatarā gati
pāṭikaṅkhā devā vā manussā vāti.
[272] 26 Micchādiṭṭhikassa bhikkhave dvinnaṃ gatīnaṃ aññatarā
gati pāṭikaṅkhā nirayo vā tiracchānayoni vā 1- . sammādiṭṭhikassa
bhikkhave davinnaṃ gatīnaṃ aññatarā gati pāṭikaṅkhā devā vā manussā
vāti.
[273] 27 Dussīlassa bhikkhave dve paṭiggahā 2- nirayo vā
tiracchānayoni vā 1- . sīlavato bhikkhave dve paṭiggahā 3- devā vā
manussā vāti.
[274] 28 Dvāhaṃ bhikkhave atthavase sampassamāno
araññavanapatthāni pantāni senāsanāni paṭisevāmi katame dve
attano ca diṭṭhadhammasukhavihāraṃ sampassamāno pacchimañca janataṃ
anukampamāno ime kho ahaṃ bhikkhave dve atthavase sampassamāno
araññavanapatthāni pantāni senāsanāni paṭisevāmīti.
[275] 29 Dveme bhikkhave dhammā vijjābhāgiyā katame dve
samatho ca vipassanā ca . samatho bhikkhave bhāvito kimatthamanubhoti 4-
@Footnote: 1 Ma. Yu. vā-ti. 2-3 Ma. paṭiggāhā. 4 Ma. Yu. kamatthamanubhoti. ito paraṃ
@īdisameva.
Cittaṃ bhāviyati 1- cittaṃ bhāvitaṃ kimatthamanubhoti yo rāgo so
pahīyati . vipassanā bhikkhave bhāvitā kimatthamanubhoti paññā bhāviyati
paññā bhāvitā kimatthamanubhoti yā avijjā sā pahīyatīti 2-.
[276] 30 Rāgupakkiliṭṭhaṃ vā bhikkhave cittaṃ na vimuccati
avijjūpakkiliṭṭhā vā paññā na bhāviyati iti kho bhikkhave
rāgavirāgā cetovimutti avijjāvirāgā paññāvimuttīti.
Bālavaggo tatiyo.
[277] 31 Asappurisabhūmiñca vo bhikkhave desessāmi
sappurisabhūmiñca taṃ suṇātha sādhukaṃ manasikarotha bhāsissāmīti .
Evambhanteti kho te bhikkhū bhagavato paccassosuṃ . bhagavā etadavoca
katamā ca bhikkhave asappurisabhūmi asappuriso bhikkhave akataññū hoti
akatavedī asabbhihetaṃ bhikkhave upaññātaṃ yadidaṃ akataññutā
akataveditā kevalā esā bhikkhave asappurisabhūmi yadidaṃ akataññutā
akataveditā sappuriso ca kho bhikkhave kataññū hoti katavedī
sabbhihetaṃ bhikkhave upaññātaṃ yadidaṃ kataññutā kataveditā kevalā
esā bhikkhave sappurisabhūmi yadidaṃ kataññutā kataveditāti.
[278] 32 Dvinnāhaṃ bhikkhave na suppaṭikāraṃ vadāmi katamesaṃ
dvinnaṃ mātu ca pitu ca . ekena bhikkhave aṃsena mātaraṃ parihareyya
ekena aṃsena pitaraṃ parihareyya vassasatāyuko vassasatajīvī so ca
nesaṃ ucchādanaparimaddananhāpanasambāhanena paṭijaggeyya tepi
@Footnote: 1 Ma. Yu. bhāvīyati. 2 Ma. Yu. pahīyati.
Tattheva muttakarīsaṃ cajeyyuṃ na tveva bhikkhave mātāpitunnaṃ kataṃ vā
hoti paṭikataṃ vā imissā ca bhikkhave mahāpaṭhaviyā pahūtasattaratanāya 1-
mātāpitaro issarādhipacce rajje patiṭṭhāpeyya na tveva bhikkhave
mātāpitunnaṃ kataṃ vā hoti paṭikataṃ vā taṃ kissa hetu bahūpakārā 2-
bhikkhave mātāpitaro puttānaṃ āpādakā posakā imassa lokassa
dassetāro . yo ca kho bhikkhave mātāpitaro assaddhe saddhāsampadāya
samādapeti niveseti patiṭṭhāpeti dussīle sīlasampadāya samādapeti
niveseti patiṭṭhāpeti maccharī cāgasampadāya samādapeti niveseti
patiṭṭhāpeti duppaññe paññāsampadāya samādapeti niveseti
patiṭṭhāpeti ettāvatā kho bhikkhave mātāpitunnaṃ katañca
hoti paṭikatañcāti [3]-.
[279] 33 Athakho aññataro brāhmaṇo yena bhagavā
tenupasaṅkami upasaṅkamitvā bhagavatā saddhiṃ sammodi sammodanīyaṃ kathaṃ
sārāṇīyaṃ vītisāretvā ekamantaṃ nisīdi ekamantaṃ nisinno kho so
brāhmaṇo bhagavantaṃ etadavoca kiṃvādī bhavaṃ gotamo kimakkhāyīti .
Kiriyavādī cāhaṃ brāhmaṇa akiriyavādī cāti . yathākathaṃ pana bhavaṃ
gotamo kiriyavādī ca akiriyavādī cāti . akiriyaṃ kho ahaṃ brāhmaṇa
vadāmi kāyaduccaritassa vacīduccaritassa manoduccaritassa anekavihitānaṃ
pāpakānaṃ akusalānaṃ dhammānaṃ akiriyaṃ vadāmi kiriyañca kho ahaṃ
brāhmaṇa vadāmi kāyasucaritassa vacīsucaritassa manosucaritassa
anekavihitānaṃ kusalānaṃ dhammānaṃ kiriyaṃ vadāmi evaṃ kho ahaṃ brāhmaṇa
@Footnote: 1 Ma. pahūtaratanāya. 2 Ma. bahūkārā. 3 Yu. atikatañcāti.
Kiriyavādī ca akiriyavādī cāti . abhikkantaṃ bho gotama .pe.
Upāsakaṃ maṃ bhavaṃ gotamo dhāretu ajjatagge pāṇupetaṃ saraṇaṃ gatanti.
[280] 34 Athakho anāthapiṇḍiko gahapati yena bhagavā
tenupasaṅkami upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ
nisīdi ekamantaṃ nisinno kho anāthapiṇḍiko gahapati bhagavantaṃ
etadavoca kati nu kho bhante loke dakkhiṇeyyā kattha ca dānaṃ
dātabbanti . dve kho gahapati loke dakkhiṇeyyā sekho ca
asekho ca ime kho gahapati dve loke dakkhiṇeyyā ettha ca
dānaṃ dātabbanti . idamavoca bhagavā idaṃ vatvāna sugato
athāparaṃ etadavoca satthā
sekho ca asekho ca imasmiṃ loke
āhuneyyā yajamānānaṃ honti
te ujubhūtā kāyena vācāya uda cetasā
khettantaṃ yajamānānaṃ ettha dinnaṃ malapphalanti.
[281] 35 Ekaṃ samayaṃ bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane
anāthapiṇḍikassa ārāme . tena kho pana samayena āyasmā sārīputto
sāvatthiyaṃ viharati pubbārāme migāramātupāsāde . tatra kho āyasmā
sārīputto bhikkhū āmantesi āvuso bhikkhavoti . āvusoti kho te
bhikkhū āyasmato sārīputtassa paccassosuṃ . āyasmā sārīputto
etadavoca ajjhattasaññojanañca āvuso puggalaṃ desessāmi
bahiddhāsaññojanañca taṃ suṇātha sādhukaṃ manasikarotha bhāsissāmīti . evaṃ
Āvusoti kho te bhikkhū āyasmato sārīputtassa paccassosuṃ. Āyasmā
sārīputto etadavoca katamo cāvuso ajjhattasaññojano puggalo
idhāvuso bhikkhu sīlavā hoti pātimokkhasaṃvarasaṃvuto viharati ācāragocarasampanno
aṇumattesu vajjesu bhayadassāvī samādāya sikkhati sikkhāpadesu
so kāyassa bhedā parammaraṇā aññataraṃ devanikāyaṃ upapajjati so
tato cuto āgāmī hoti āgantā itthattaṃ ayaṃ vuccatāvuso
ajjhattasaññojano puggalo āgāmī āgantā itthattaṃ.
{281.1} Katamo cāvuso bahiddhāsaññojano puggalo idhāvuso
bhikkhu sīlavā hoti pātimokkhasaṃvarasaṃvuto viharati ācāragocarasampanno
aṇumattesu vajjesu bhayadassāvī samādāya sikkhati sikkhāpadesu so
aññataraṃ santaṃ cetovimuttiṃ upasampajja viharati so kāyassa bhedā
parammaraṇā aññataraṃ devanikāyaṃ upapajjati so tato cuto anāgāmī hoti
anāgantā itthattaṃ ayaṃ vuccatāvuso bahiddhāsaññojano puggalo
anāgāmī anāgantā itthattaṃ . puna ca paraṃ āvuso bhikkhu sīlavā
hoti pātimokkhasaṃvarasaṃvuto viharati ācāragocarasampanno aṇumattesu
vajjesu bhayadassāvī samādāya sikkhati sikkhāpadesu so kāmānaṃyeva
nibbidāya virāgāya nirodhāya paṭipanno hoti so bhavānaṃyeva
nibbidāya virāgāya nirodhāya paṭipanno hoti so taṇhakkhayāya
paṭipanno hoti so lobhakkhāya paṭipanno hoti so kāyassa
Bhedā parammaraṇā aññataraṃ devanikāyaṃ upapajjati so tato cuto
anāgāmī hoti anāgantā itthattaṃ ayaṃ vuccatāvuso
bahiddhāsaññojano puggalo anāgāmī anāgantā itthattanti.
Athakho sambahulā samacittā devatā yena bhagavā tenupasaṅkamiṃsu
upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ aṭṭhaṃsu ekamantaṃ
ṭhitā kho tā devatā bhagavantaṃ etadavocuṃ eso bhante āyasmā
sārīputto pubbārāme migāramātupāsāde bhikkhūnaṃ ajjhattasaññojanañca
puggalaṃ deseti bahiddhāsaññojanañca haṭṭhā bhante parisā sādhu
bhante bhagavā yenāyasmā sārīputto tenupasaṅkamatu anukampaṃ
upādāyāti. Adhivāsesi bhagavā tuṇhībhāvena.
{281.2} Athakho bhagavā seyyathāpi nāma balavā puriso sammiñjitaṃ
vā bāhaṃ pasāreyya pasāritaṃ vā bāhaṃ sammiñjeyya evameva jetavane
antarahito pubbārāme migāramātupāsāde āyasmato sārīputtassa
pamukhe 1- pāturahosi. Nisīdi bhagavā paññatte āsane.
{281.3} Āyasmāpi kho sārīputto bhagavantaṃ abhivādetvā
ekamantaṃ nisīdi ekamantaṃ nisinnaṃ kho āyasmantaṃ sārīputtaṃ bhagavā
etadavoca idha sārīputta sambahulā samacittā devatā yenāhaṃ
tenupasaṅkamiṃsu upasaṅkamitvā maṃ abhivādetvā ekamantaṃ
aṭṭhaṃsu ekamantaṃ ṭhitā kho sārīputto tā devatā maṃ
etadavocuṃ eso bhante āyasmā sārīputto pubbārāme
@Footnote: 1 Ma. sammukhe.
Migāramātupāsāde bhikkhūnaṃ ajjhattasaññojanañca puggalaṃ deseti
bahiddhāsaññojanañca haṭṭhā bhante parisā sādhu bhante bhagavā
yenāyasmā sārīputto tenupasaṅkamatu anukampaṃ upādāyāti tā
kho pana sārīputta devatā dasapi hutvā vīsatimpi hutvā tiṃsampi
hutvā cattāḷīsampi hutvā paññāsampi hutvā saṭṭhimpi hutvā
āraggakoṭinitudanamattepi tiṭṭhanti na ca aññamaññaṃ byābādhenti
{281.4} siyā kho pana te 1- sārīputta evamassa tattha nūna tāsaṃ
devatānaṃ tathācittaṃ bhāvitaṃ yena tā devatā dasapi hutvā vīsatimpi hutvā
tiṃsampi hutvā cattāḷīsampi hutvā paññāsampi hutvā saṭṭhimpi
hutvā āraggakoṭinitudanamattepi tiṭṭhanti na ca aññamaññaṃ
byābādhentīti na kho panetaṃ sārīputta evaṃ daṭṭhabbaṃ idheva [2]-
sārīputta tāsaṃ devatānaṃ tathācittaṃ bhāvitaṃ yena tā devatā dasapi
hutvā .pe. na ca aññamaññaṃ byābādhenti tasmā tiha
sārīputta evaṃ sikkhitabbaṃ santindriyā bhavissāma santamānasāti
evañhi te 3- sārīputta sikkhitabbaṃ santindriyānañhi te 4- sārīputta
santamānasānaṃ santaṃyeva kāyakammaṃ bhavissati santaṃ vacīkammaṃ santaṃ
manokammaṃ santaṃyevupahāraṃ upaharissāma sabrahmacārīsūti evañhi
te 5- sārīputta sikkhitabbaṃ anassuṃ kho sārīputta aññatitthiyā
paribbājakā ye imaṃ dhammapariyāyaṃ nāssosunti.
@Footnote: 1 Ma. ayaṃ pāṭho natthi . 2 Ma. kho 3-4-5 Ma. Yu. vo.
[282] 36 Ekaṃ samayaṃ āyasmā mahākaccāno varaṇāya viharati
kaddamadahatīre 1- . athakho ārāmadaṇḍo brāhmaṇo yenāyasmā
mahākaccāno tenupasaṅkami upasaṅkamitvā āyasmatā mahākaccānena
saddhiṃ sammodi sammodanīyaṃ kathaṃ sārāṇīyaṃ vītisāretvā ekamantaṃ
nisīdi ekamantaṃ nisinno kho ārāmadaṇḍo brāhmaṇo āyasmantaṃ
mahākaccānaṃ etadavoca ko nu kho bho kaccāna hetu ko paccayo
yena khattiyāpi khattiyehi vivadanti brāhmaṇāpi brāhmaṇehi
vivadanti gahapatikāpi gahapatikehi vivadantīti .
Kāmarāgavinivesavinibandhapaligedhapariyuṭṭhānajjhosānahetu 2-
kho brāhmaṇa khattiyāpi khattiyāpi vivadanti
brāhmaṇāpi brāhmaṇehi vivadanti gahapatikāpi gahapatikehi vivadantīti.
{282.1} Ko pana bho kaccāna hetu ko paccayo yena samaṇāpi
samaṇehi vivadantīti . diṭṭhirāgavinivesavinibandhapaligedha-
pariyuṭṭhānajjhosānahetu 3- kho brāhmaṇa samaṇāpi samaṇehi
vivadantīti . atthi pana bho kaccāna koci lokasmiṃ yo imañceva
kāmarāgavinivesavinibandhapaligedhapariyuṭṭhānajjhosānaṃ 4- samatikkanto
imañca diṭṭhirāgavinivesavinibandhapaligedhapariyuṭṭhānajjhosānaṃ 5-
samatikkantoti . atthi brāhmaṇa lokasmiṃ yo imañceva
kāmarāgavinivesavinibandhapaligedhapariyuṭṭhānajjhosānaṃ 6- samatikkanto
imañca diṭṭhirāgavinivesavinibandhapaligedhapariyuṭṭhānajjhosānaṃ 7-
samatikkantoti . ko pana so bho kaccāna lokasmiṃ yo imañceva
@Footnote: 1 Ma. bhaddasāritīre. 2-3-4-5-6-7 Ma. kāmarāgābhinivesa ....
Kāmarāgavinivesavinibandhapaligedhapariyuṭṭhānajjhosānaṃ samatikkanto
imañca diṭṭhirāgavinivesavinibandhapaligedhapariyuṭṭhānajjhosānaṃ
samatikkantoti . atthi brāhmaṇa puratthimesu janapadesu sāvatthī
nāma nagaraṃ tattha so bhagavā etarahi viharati arahaṃ sammāsambuddho
so hi brāhmaṇa bhagavā imañceva kāmarāgavinivesavinibandhapaligedha-
pariyuṭṭhānajjhosānaṃ samatikkanto imañca diṭṭhirāgavinivesa-
vinibandhapaligedhapariyuṭṭhānajjhosānaṃ samatikkantoti . evaṃ
vutte ārāmadaṇḍo brāhmaṇo uṭṭhāyāsanā ekaṃsaṃ uttarāsaṅgaṃ
karitvā dakkhiṇajānumaṇḍalaṃ paṭhaviyaṃ nihantvā yena bhagavā
tenañjalimpaṇāmetvā tikkhattuṃ udānaṃ udānesi namo tassa
bhagavato arahato sammāsambuddhassa namo tassa bhagavato arahato
sammāsambuddhassa namo tassa bhagavato arahato sammāsambuddhassa yo hi
so bhagavā imañceva kāmarāgavinivesavinibandhapaligedhapariyuṭṭhānajjhosānaṃ
samatikkanto imañca diṭṭhirāgavinivesavinibandhapaligedhapariyuṭṭhānajjhosānaṃ
samatikkantoti . abhikkantaṃ bho kaccāna abhikkantaṃ bho kaccāna
seyyathāpi bho kaccāna nikkujjitaṃ vā ukkujjeyya paṭicchannaṃ vā
vivareyya mūḷhassa vā maggaṃ ācikkheyya andhakāre vā telappajjotaṃ
dhāreyya cakkhumanto rūpāni dakkhantīti evamevaṃ bhotā kaccānena
anekapariyāyena dhammo pakāsito esāhaṃ bho kaccāna taṃ bhavantaṃ
gotamaṃ saraṇaṃ gacchāmi dhammañca bhikkhusaṅghañca upāsakaṃ maṃ bhavaṃ
kaccāno dhāretu ajjatagge pāṇupetaṃ saraṇaṃ gatanti.
[283] 37 Ekaṃ samayaṃ āyasmā mahākaccāno madhurāyaṃ viharati
gundāvane . athakho kaṇḍarāyano brāhmaṇo yenāyasmā mahākaccāno
tenupasaṅkami upasaṅkamitvā āyasmatā mahākaccānena saddhiṃ
sammodi .pe. ekamantaṃ nisinno kho kaṇḍarāyano brāhmaṇo
āyasmantaṃ mahākaccānaṃ etadavoca sutammetaṃ bho kaccāna na
samaṇo kaccāno brāhmaṇe jiṇṇe vuḍḍhe mahallake addhagate
vayoanuppatte abhivādeti vā paccuṭṭheti vā āsanena vā nimantetīti
tayidaṃ bho kaccāna tatheva na hi bhavaṃ kaccāno brāhmaṇe jiṇṇe
vuḍḍhe mahallake addhagate vayoanuppatte abhivādeti vā paccuṭṭheti
vā āsanena vā nimanteti tayidaṃ bho kaccāna na sampannamevāti.
{283.1} Atthi brāhmaṇa tena bhagavatā jānatā passatā
arahatā sammāsambuddhena vuḍḍhibhūmi ca akkhātā daharabhūmi ca vuḍḍho
cepi brāhmaṇa hoti asītiko 1- vā navutiko vā vassasatiko vā jātiyā
so ca kāme paribhuñjati kāmamajjhe vasati kāmapariḷāhena pariḍayhati
kāmavitakkehi khajjati kāmapariyesanāya ussukko athakho so bālo na
therotveva saṅkhaṃ gacchati daharo cepi brāhmaṇa hoti yuvā susūkāḷakeso
bhadrena yobbanena samannāgato paṭhamena vayasā so ca na kāme paribhuñjati
na kāmamajjhe vasati na kāmapariḷāhena pariḍayhati na kāmavitakkehi
khajjati na kāmapariyesanāya ussukko athakho so paṇḍito therotveva
saṅkhaṃ gacchatīti . evaṃ vutte kaṇḍarāyano brāhmaṇo uṭṭhāyāsanā
@Footnote: 1 Ma. āsītiko vā nāvutiko vā.
Ekaṃsaṃ uttarāsaṅgaṃ karitvā daharānaṃ sudaṃ 1- bhikkhūnaṃ pāde sirasā
vandati vuḍḍhā bhavanto vuḍḍhabhūmiyaṃ ṭhitā daharā mayaṃ daharabhūmiyaṃ
ṭhitā abhikkantaṃ bho kaccāna .pe. upāsakaṃ maṃ bhavaṃ kaccāno
dhāretu ajjatagge pāṇupetaṃ saraṇaṃ gatanti.
[284] 38 Yasmiṃ bhikkhave samaye corā balavanto honti rājāno
tasmiṃ samaye dubbalā honti tasmiṃ bhikkhave samaye rañño na phāsu
hoti atiyātuṃ vā niyyātuṃ vā paccantime vā janapade anusaññātuṃ
brāhmaṇagahapatikānaṃpi tasmiṃ samaye na phāsu hoti atiyātuṃ vā niyyātuṃ
vā bāhirāni vā kammantāni paṭivekkhituṃ . Evameva kho bhikkhave yasmiṃ
samaye pāpabhikkhū balavanto honti pesalā bhikkhū tasmiṃ samaye
dubbalā honti tasmiṃ bhikkhave samaye pesalā bhikkhū tuṇhībhūtā
tuṇhībhūtāva saṅghamajjhe saṅkasāyanti paccantime vā janapade bhajanti 2-
tayidaṃ bhikkhave hoti bahujanāhitāya bahujanāsukhāya bahuno janassa
anatthāya ahitāya dukkhāya devamanussānaṃ.
{284.1} Yasmiṃ bhikkhave samaye rājāno balavanto honti corā
tasmiṃ samaye dubbalā honti tasmiṃ bhikkhave samaye rañño phāsu hoti
atiyātuṃ vā niyyātuṃ vā paccantime vā janapade anusaññātuṃ
brāhmaṇagahapatikānaṃpi tasmiṃ samaye phāsu hoti atiyātuṃ vā
niyyātuṃ vā bāhirāni vā kammantāni paṭivekkhituṃ . evameva
kho bhikkhave yasmiṃ samaye pesalā bhikkhū balavanto honti pāpakā
bhikkhū tasmiṃ samaye dubbalā honti tasmiṃ bhikkhave samaye
@Footnote: 1 Ma. sataṃ . 2 Ma. acchanti.
Pāpabhikkhū tuṇhībhūtā tuṇhībhūtāva saṅghamajjhe saṅkasāyanti yena vā
[1]- Tena vā papatanti 2- tayidaṃ bhikkhave hoti bahujanahitāya
bahujanasukhāya bahuno janassa atthāya hitāya sukhāya devamanussānanti.
[285] 39 Dvinnāhaṃ bhikkhave micchāpaṭipattiṃ na vaṇṇemi
gihissa vā pabbajitassa vā gihī vā bhikkhave pabbajito vā
micchāpaṭipanno micchāpaṭipattādhikaraṇahetu nārādhako hoti ñāyaṃ
dhammaṃ kusalaṃ . dvinnāhaṃ bhikkhave sammāpaṭipattiṃ vaṇṇemi gihissa
vā pabbajitassa vā gihī vā bhikkhave pabbajito vā sammāpaṭipanno
sammāpaṭipattādhikaraṇahetu ārādhako hoti ñāyaṃ dhammaṃ kusalanti.
[286] 40 Ye te bhikkhave bhikkhū duggahitehi suttantehi
byañjanapaṭirūpakehi atthañca dhammañca paṭibāhanti te bhikkhave
bhikkhū bahujanāhitāya paṭipannā bahujanāsukhāya bahuno janassa
anatthāya ahitāya dukkhāya devamanussānaṃ bahuñca te bhikkhave bhikkhū
apuññaṃ pasavanti tecimaṃ saddhammaṃ antaradhāpenti . ye te bhikkhave
bhikkhū suggahitehi suttantehi byañjanapaṭirūpakehi atthañca dhammañca
anulomenti te bhikkhave bhikkhū bahujanahitāya paṭipannā bahujanasukhāya
bahuno janassa atthāya hitāya sukhāya devamanussānaṃ bahuñca te
bhikkhave bhikkhū puññaṃ pasavanti tecimaṃ saddhammaṃ ṭhapentīti.
Samacittavaggo catuttho.
[287] 41 Dvemā bhikkhave parisā katamā dve uttānā ca
@Footnote: 1 Ma. Yu. pana. 2 Ma. pakkamanti.
Parisā gambhīrā ca parisā . katamā ca bhikkhave uttānā parisā idha
bhikkhave yassaṃ parisāyaṃ bhikkhū uddhatā honti unnaḷā capalā mukharā
vikiṇṇavācā muṭṭhassatī asampajānā asamāhitā vibbhantacittā
pākatindriyā ayaṃ vuccati bhikkhave uttānā parisā . katamā ca
bhikkhave gambhīrā parisā idha bhikkhave yassaṃ parisāyaṃ bhikkhū
anuddhatā honti anunnaḷā acapalā amukharā avikiṇṇavācā
upaṭṭhitassatī sampajānā samāhitā ekaggacittā saṃvutindriyā ayaṃ
vuccati bhikkhave gambhīrā parisā . imā kho bhikkhave dve parisā
etadaggaṃ bhikkhave imāsaṃ dvinnaṃ parisānaṃ yadidaṃ gambhīrā parisāti.
[288] 42 Dvemā bhikkhave parisā katamā dve vaggā ca
parisā samaggā ca parisā . katamā ca bhikkhave vaggā parisā idha
bhikkhave yassaṃ parisāyaṃ bhikkhū bhaṇḍanajātā kalahajātā vivādāpannā
aññamaññaṃ mukhasattīhi vitudantā viharanti ayaṃ vuccati bhikkhave
vaggā parisā . katamā ca bhikkhave samaggā parisā idha bhikkhave
yassaṃ parisāyaṃ bhikkhū samaggā sammodamānā avivadamānā khīrodakībhūtā
aññamaññaṃ piyacakkhūhi sampassantā viharanti ayaṃ vuccati bhikkhave
samaggā parisā . imā kho bhikkhave dve parisā etadaggaṃ bhikkhave
imāsaṃ dvinnaṃ parisānaṃ yadidaṃ samaggā parisāti.
[289] 43 Dvemā bhikkhave parisā katamā dve anaggavatī ca
parisā aggavatī ca parisā . katamā ca bhikkhave anaggavatī parisā
Idha bhikkhave yassaṃ parisāyaṃ therā bhikkhū bāhullikā 1- honti sāthalikā
vokkamane pubbaṅgamā paviveke nikkhittadhurā na viriyaṃ ārabhanti
appattassa pattiyā anadhigatassa adhigamāya asacchikatassa sacchikiriyāya
tesaṃ pacchimā janatā diṭṭhānugatiṃ āpajjati sāpi hoti bāhullikā
sāthalikā vokkamane pubbaṅgamā paviveke nikkhittadhurā na viriyaṃ
ārabhati appattassa pattiyā anadhigatassa adhigamāya asacchikatassa
sacchikiriyāya ayaṃ vuccati bhikkhave anaggavatī parisā . katamā ca
bhikkhave aggavatī parisā idha bhikkhave yassaṃ parisāyaṃ therā bhikkhū na
bāhullikā honti na sāthalikā vokkamane nikkhittadhurā paviveke
pubbaṅgamā viriyaṃ ārabhanti appattassa pattiyā anadhigatassa
adhigamāya asacchikatassa sacchikiriyāya tesaṃ pacchimā janatā diṭṭhānugatiṃ
āpajjati sāpi hoti na bāhullikā na sāthalikā vokkamane [2]-
nikkhittadhurā paviveke pubbaṅgamā viriyaṃ ārabhati appattassa pattiyā
anadhigatassa adhigamāya asacchikatassa sacchikiriyāya ayaṃ vuccati bhikkhave
aggavatī parisā . imā kho bhikkhave dve parisā etadaggaṃ
bhikkhave imāsaṃ dvinnaṃ parisānaṃ yadidaṃ aggavatī parisāti.
[290] 44 Dvemā bhikkhave parisā katamā dve anariyā ca
parisā ariyā ca parisā . katamā ca bhikkhave anariyā parisā idha
bhikkhave yassaṃ parisāyaṃ bhikkhū idaṃ dukkhanti yathābhūtaṃ nappajānanti
ayaṃ dukkhasamudayoti yathābhūtaṃ nappajānanti ayaṃ dukkhanirodhoti yathābhūtaṃ
@Footnote: 1 Ma. Yu. bāhulikā. sabbattha īdisameva. 2 Ma. na.
Nappajānanti ayaṃ dukkhanirodhagāminī paṭipadāti yathābhūtaṃ nappajānanti
ayaṃ vuccati bhikkhave anariyā parisā . katamā ca bhikkhave ariyā parisā
idha bhikkhave yassaṃ parisāyaṃ bhikkhū idaṃ dukkhanti yathābhūtaṃ pajānanti
ayaṃ dukkhasamudayoti yathābhūtaṃ pajānanti ayaṃ dukkhanirodhoti yathābhūtaṃ
pajānanti ayaṃ dukkhanirodhagāminī paṭipadāti yathābhūtaṃ pajānanti ayaṃ
vuccati bhikkhave ariyā parisā . imā kho bhikkhave dve parisā
etadaggaṃ bhikkhave imāsaṃ dvinnaṃ parisānaṃ yadidaṃ ariyā parisāti.
[291] 45 Dvemā bhikkhave parisā katamā dve parisakasaṭo 1-
ca parisamaṇḍo ca . katamo ca bhikkhave parisakasaṭo idha bhikkhave
yassaṃ parisāyaṃ bhikkhū chandāgatiṃ gacchanti dosāgatiṃ gacchanti mohāgatiṃ
gacchanti bhayāgatiṃ gacchanti ayaṃ vuccati bhikkhave parisakasaṭo .
Katamo ca bhikkhave parisamaṇḍo idha bhikkhave yassaṃ parisāyaṃ bhikkhū
na chandāgatiṃ gacchanti na dosāgatiṃ gacchanti na mohāgatiṃ gacchanti
na bhayāgatiṃ gacchanti ayaṃ vuccati bhikkhave parisamaṇḍo . imā kho
bhikkhave dve parisā etadaggaṃ bhikkhave imāsaṃ dvinnaṃ parisānaṃ
yadidaṃ parisamaṇḍoti.
[292] 46 Dvemā bhikkhave parisā katamā dve ukkācitavinītā
parisā no paṭipucchāvinītā paṭipucchāvinītā parisā no ukkācitavinītā.
Katamā ca bhikkhave ukkācitavinītā parisā no paṭipucchāvinītā idha
bhikkhave yassaṃ parisāyaṃ bhikkhū ye te suttantā tathāgatabhāsitā gambhīrā
@Footnote: 1 Ma. parisākasaṭo ca parisāmaṇḍo ca.
Gambhīratthā lokuttarā suññatapaṭisaṃyuttā tesu bhaññamānesu
na sussūsanti na sotaṃ odahanti na aññācittaṃ upaṭṭhāpenti
na ca te dhamme uggahetabbaṃ pariyāpuṇitabbaṃ maññanti ye pana
te suttantā kavikatā 1- kāveyyā cittakkharā cittabyañjanā
bāhirakā sāvakabhāsitā tesu bhaññamānesu sussūsanti sotaṃ odahanti
aññācittaṃ upaṭṭhāpenti te ca dhamme uggahetabbaṃ pariyāpuṇitabbaṃ
maññanti te [2]- taṃ dhammaṃ pariyāpuṇitvā na ceva aññamaññaṃ
paṭipucchanti na paṭivivaranti 3- idaṃ kathamimassa kvatthoti te avivaṭañceva
na vivaranti anuttānīkatañca na uttānīkaronti anekavihitesu ca
kaṅkhāṭhāniyesu dhammesu kaṅkhaṃ nappaṭivinodenti ayaṃ vuccati bhikkhave
ukkācitavinītā parisā no paṭipucchāvinītā . katamā ca bhikkhave
paṭipucchāvinītā parisā no ukkācitavinītā idha bhikkhave yassaṃ parisāyaṃ
bhikkhū ye te suttantā kavikatā kāveyyā cittakkharā cittabyañjanā
bāhirakā sāvakabhāsitā tesu bhaññamānesu na sussūsanti na sotaṃ
odahanti na aññācittaṃ upaṭṭhāpenti na ca te dhamme uggahetabbaṃ
pariyāpuṇitabbaṃ maññanti ye pana te suttantā tathāgatabhāsitā
gambhīrā gambhīratthā lokuttarā suññatapaṭisaṃyuttā tesu bhaññamānesu
sussūsanti sotaṃ odahanti aññācittaṃ upaṭṭhāpenti te ca dhamme
uggahetabbaṃ pariyāpuṇitabbaṃ maññanti te taṃ dhammaṃ pariyāpuṇitvā
aññamaññaṃ paṭipucchanti paṭivivaranti idaṃ kathamimassa kvatthoti te
@Footnote: 1 Ma. Yu. kavitā. 2 Ma. ca . 3 Ma. na ca paṭivicaranti.
Avivaṭañceva vivaranti anuttānīkatañca uttānīkaronti anekavihitesu
ca kaṅkhāṭhāniyesu dhammesu kaṅkhaṃ paṭivinodenti ayaṃ vuccati bhikkhave
paṭipucchāvinītā parisā no ukkācitavinītā . imā kho bhikkhave dve
parisā etadaggaṃ bhikkhave imāsaṃ dvinnaṃ parisānaṃ yadidaṃ paṭipucchāvinītā
parisā no ukkācitavinītāti.
[293] 47 Dvemā bhikkhave parisā katamā dve āmisagaru 1-
parisā no saddhammagaru 2- saddhammagaru parisā no āmisagaru. Katamā
ca bhikkhave āmisagaru parisā no saddhammagaru idha bhikkhave yassaṃ
parisāyaṃ bhikkhū gihīnaṃ odātavasanānaṃ sammukhā aññamaññassa vaṇṇaṃ
bhāsanti asuko bhikkhu ubhatobhāgavimutto asuko paññāvimutto
asuko kāyasakkhī asuko diṭṭhippatto asuko saddhāvimutto asuko
dhammānusārī asuko saddhānusārī asuko sīlavā kalyāṇadhammo
asuko dussīlo pāpadhammoti te tena lābhaṃ labhanti te taṃ lābhaṃ
labhitvā gadhitā 3- mucchitā ajjhopannā anādīnavadassāvino
anissaraṇapaññā paribhuñjanti ayaṃ vuccati bhikkhave āmisagaru parisā
no saddhammagaru.
{293.1} Katamā ca bhikkhave saddhammagaru parisā no āmisagaru
idha bhikkhave yassaṃ parisāyaṃ bhikkhū na gihīnaṃ odātavasanānaṃ sammukhā
aññamaññassa vaṇṇaṃ bhāsanti asuko bhikkhu ubhatobhāgavimutto
asuko paññāvimutto asuko kāyasakkhī asuko diṭṭhippatto
asuko saddhāvimutto asuko dhammānusārī asuko saddhānusārī
asuko sīlavā kalyāṇadhammo asuko dussīlo pāpadhammoti
@Footnote: 1-2 Yu. āmisagarū saddhammagarū. 3 Ma. gathitā.
Te tena lābhaṃ labhanti te taṃ lābhaṃ labhitvā agadhitā amucchitā
anajjhopannā ādīnavadassāvino nissaraṇapaññā paribhuñjanti
ayaṃ vuccati bhikkhave saddhammagaru parisā no āmisagaru . imā
kho bhikkhave dve parisā etadaggaṃ bhikkhave imāsaṃ dvinnaṃ
parisānaṃ yadidaṃ saddhammagaru parisā no āmisagarūti.
[294] 48 Dvemā bhikkhave parisā katamā dve visamā ca
parisā samā ca parisā . katamā ca bhikkhave visamā parisā idha
bhikkhave yassaṃ parisāyaṃ adhammakammāni pavattanti dhammakammāni
nappavattanti avinayakammāni pavattanti vinayakammāni nappavattanti
adhammakammāni dippanti dhammakammāni na dippanti avinayakammāni
dippanti vinayakammāni na dippanti ayaṃ vuccati bhikkhave visamā
parisā . visamattā bhikkhave parisāya adhammakammāni pavattanti
dhammakammāni nappavattanti avinayakammāni pavattanti vinayakammāni
nappavattanti adhammakammāni dippanti dhammakammāni na
dippanti avinayakammāni dippanti vinayakammāni na dippanti.
{294.1} Katamā ca bhikkhave samā parisā idha bhikkhave yassaṃ
parisāyaṃ dhammakammāni pavattanti adhammakammāni nappavattanti
vinayakammāni pavattanti avinayakammāni nappavattanti
dhammakammāni dippanti adhammakammāni na dippanti
vinayakammāni dippanti avinayakammāni na dippanti ayaṃ vuccati
bhikkhave samā parisā . samattā bhikkhave parisāya dhammakammāni
pavattanti adhammakammāni nappavattanti vinayakammāni
Pavattanti avinayakammāni nappavattanti dhammakammāni dippanti
adhammakammāni na dippanti vinayakammāni dippanti avinayakammāni
na dippanti . imā kho bhikkhave dve parisā etadaggaṃ bhikkhave
imāsaṃ dvinnaṃ parisānaṃ yadidaṃ samā parisāti.
[295] 49 Dvemā bhikkhave parisā katamā dve adhammikā
ca parisā dhammikā ca parisā .pe. imā kho bhikkhave dve parisā
etadaggaṃ bhikkhave imāsaṃ dvinnaṃ parisānaṃ yadidaṃ dhammikā parisāti.
[296] 50 Dvemā bhikkhave parisā katamā dve adhammavādinī
ca parisā dhammavādinī ca parisā . katamā ca bhikkhave adhammavādinī
parisā idha bhikkhave yassaṃ parisāyaṃ bhikkhū adhikaraṇaṃ ādiyanti dhammikaṃ
vā adhammikaṃ vā te taṃ adhikaraṇaṃ ādiyitvā na ceva aññamaññaṃ
saññāpenti na ca saññattiṃ upagacchanti na ca nijjhāpenti
na ca nijjhattiṃ upagacchanti te asaññattibalā anijjhattibalā
appaṭinissaggamantino tameva adhikaraṇaṃ thāmasā parāmassa 1-
abhinivissa voharanti idameva saccaṃ moghamaññanti ayaṃ vuccati
bhikkhave adhammavādinī parisā . katamā ca bhikkhave dhammavādinī parisā
idha bhikkhave yassaṃ parisāyaṃ bhikkhū adhikaraṇaṃ ādiyanti dhammikaṃ vā
adhammikaṃ vā te taṃ adhikaraṇaṃ ādiyitvā aññamaññaṃ saññāpenti ceva
@Footnote: 1 Ma. parāmāsā.
Saññattiñca upagacchanti nijjhāpenti ca 1- nijjhattiñca
upagacchanti te saññattibalā nijjhattibalā paṭinissaggamantino
na tameva adhikaraṇaṃ thāmasā parāmassa 2- abhinivissa voharanti
idameva saccaṃ moghamaññanti ayaṃ vuccati bhikkhave dhammavādinī parisā .
Imā kho bhikkhave dve parisā etadaggaṃ bhikkhave imāsaṃ dvinnaṃ
parisānaṃ yadidaṃ dhammavādinī parisāti.
Parisavaggo pañcamo.
[3]-
Paṭhamo paṇṇāsako samatto.
----------
Dutiyapaṇṇāsako
[297] 51 Dveme bhikkhave puggalā loke uppajjamānā
uppajjanti bahujanahitāya bahujanasukhāya bahuno janassa atthāya
hitāya sukhāya devamanussānaṃ katame dve tathāgato ca arahaṃ
sammāsambuddho rājā ca cakkavattī ime kho bhikkhave dve
puggalā loke uppajjamānā uppajjanti bahujanahitāya
bahujanasukhāya bahuno janassa atthāya hitāya sukhāya devamanussānanti.
[298] 52 Dveme bhikkhave puggalā loke uppajjamānā uppajjanti
acchariyamanussā katame dve tathāgato ca arahaṃ sammāsambuddho
rājā ca cakkavattī ime kho bhikkhave dve puggalā loke
@Footnote: 1 Ma. Yu. ceva. 2 Ma. parāmāsā.
@3 Ma. Yu. tassuddānaṃ
@ uttānā vaggā aggavatī
@ ariyā kasaṭo ca pañcamo
@ ukkācitaāmisañceva
@ visamā adhammā dhammiyena cāti.
Uppajjamānā uppajjanti acchariyamanussāti.
[299] 53 Dvinnaṃ bhikkhave puggalānaṃ kālakiriyā bahuno janassa
anutappā hoti katamesaṃ dvinnaṃ tathāgatassa ca arahato sammāsambuddhassa
rañño ca cakkavattissa imesaṃ kho bhikkhave dvinnaṃ
puggalānaṃ kālakiriyā bahuno janassa anutappā hotīti.
[300] 54 Dveme bhikkhave thūpārahā katame dve tathāgato
ca arahaṃ sammāsambuddho rājā ca cakkavattī ime kho bhikkhave
dve thūpārahāti.
[301] 55 Dveme bhikkhave buddhā katame dve tathāgato ca
arahaṃ sammāsambuddho paccekabuddho ca ime kho bhikkhave dve
buddhāti.
[302] 56 Dveme bhikkhave asaniyā phalantiyā na santasanti
katame dve bhikkhu ca khīṇāsavo hatthājāniyo ca ime kho bhikkhave
dve asaniyā phalantiyā na santasantīti.
[303] 57 Dveme bhikkhave asaniyā phalantiyā na santasanti
katame dve bhikkhu ca khīṇāsavo assājāniyo ca ime kho bhikkhave
dve asaniyā phalantiyā na santasantīti.
[304] 58 Dveme bhikkhave asaniyā phalantiyā na santasanti
katame dve bhikkhu ca khīṇāsavo sīho ca migarājā ime kho bhikkhave
Dve asaniyā phalantiyā na santasantīti.
[305] 59 Dveme bhikkhave atthavase sampassamānā kiṃpurisā
mānusiṃ vācaṃ na bhāsanti katame dve mā ca musā bhaṇimhā mā ca
paraṃ abhūtena abbhācikkhimhāti ime kho bhikkhave dve atthavase
sampassamānā kiṃpurisā mānusiṃ vācaṃ na bhāsantīti.
[306] 60 Dvinnaṃ bhikkhave dhammānaṃ atitto appaṭivāṇo
mātugāmo kālaṃ karoti katamesaṃ dvinnaṃ methunadhammasamāpattiyā ca
vijāyanassa ca imesaṃ kho bhikkhave dvinnaṃ dhammānaṃ atitto
appaṭivāṇo mātugāmo kālaṃ karotīti.
[307] 61 Asantasannivāsañca vo bhikkhave desessāmi
santasannivāsañca taṃ suṇātha sādhukaṃ manasikarotha bhāsissāmīti .
Evaṃ bhanteti kho te bhikkhū bhagavato paccassosuṃ . Bhagavā etadavoca
kathañca bhikkhave asantasannivāso hoti kathañca asanto sannivasanti
idha bhikkhave therassa bhikkhuno evaṃ hoti theropi maṃ na vadeyya
majjhimopi maṃ na vadeyya navopi maṃ na vadeyya theraṃpāhaṃ na
vadeyyaṃ majjhimaṃpāhaṃ na vadeyyaṃ navaṃpāhaṃ na vadeyyaṃ thero cepi
maṃ vadeyya ahitānukampī maṃ vadeyya no hitānukampī noti naṃ
vadeyyaṃ viheseyyaṃpi 1- naṃ passampissa na paṭikareyyaṃ majjhimo
cepi maṃ vadeyya ... navo cepi maṃ vadeyya ahitānukampī maṃ vadeyya
no hitānukampī noti naṃ vadeyyaṃ viheseyyaṃpi 2- naṃ passampissa
@Footnote: 1-2 Ma. vihaṭheyyaṃ.
Na paṭikareyyaṃ majjhimassapi bhikkhuno evaṃ hoti .pe. navassapi
bhikkhuno evaṃ hoti theropi maṃ na vadeyya majjhimopi maṃ na
vadeyya navopi maṃ na vadeyya theraṃpāhaṃ na vadeyyaṃ majjhimaṃpāhaṃ
na vadeyyaṃ navaṃpāhaṃ na vadeyyaṃ thero cepi maṃ vadeyyaṃ ahitānukampī
maṃ vadeyya no hitānukampī noti naṃ vadeyyaṃ viheseyyaṃpi naṃ
passampissa na paṭikareyyaṃ majjhimo cepi maṃ vadeyya ... navo cepi
maṃ vadeyya ahitānukampī maṃ vadeyya no hitānukampī noti naṃ
vadeyyaṃ viheseyyaṃpi naṃ passampissa na paṭikareyyaṃ evaṃ kho bhikkhave
asantasannivāso hoti evañca asanto sannivasanti.
{307.1} Kathañca bhikkhave santasannivāso hoti kathañca
santo sannivasanti idha bhikkhave therassa bhikkhuno evaṃ hoti theropi
maṃ vadeyya majjhimopi maṃ vadeyya navopi maṃ vadeyya theraṃpāhaṃ vadeyyaṃ
majjhimaṃpāhaṃ vadeyyaṃ navaṃpāhaṃ vadeyyaṃ thero cepi maṃ vadeyya
hitānukampī maṃ vadeyya no ahitānukampī sādhūti naṃ vadeyyaṃ na
naṃ viheseyyaṃ passampissa paṭikareyyaṃ majjhimo cepi maṃ vadeyya ...
Navo cepi maṃ vadeyya hitānukampī maṃ vadeyya no ahitānukampī
sādhūti naṃ vadeyyaṃ na naṃ viheseyyaṃ passampissa paṭikareyyaṃ majjhimassapi
bhikkhuno evaṃ hoti .pe. navassapi bhikkhuno evaṃ hoti theropi
maṃ vadeyya majjhimopi maṃ vadeyya navopi maṃ vadeyya theraṃpāhaṃ
vadeyyaṃ majjhimaṃpāhaṃ vadeyyaṃ navaṃpāhaṃ vadeyyaṃ thero cepi maṃ
Vadeyya hitānukampī maṃ vadeyya no ahitānukampī sādhūti naṃ vadeyyaṃ
na naṃ viheseyyaṃ passampissa paṭikareyyaṃ majjhimo cepi maṃ
vadeyya ... navo cepi maṃ vadeyya hitānukampī maṃ vadeyya no
ahitānukampī sādhūti naṃ vadeyyaṃ na naṃ viheseyyaṃ passampissa
paṭikareyyaṃ evaṃ kho bhikkhave santasannivāso hoti evañca
santo sannivasantīti.
[308] 62 Yasmiṃ bhikkhave adhikaraṇe ubhatovacīsaṃsāro diṭṭhipalāso
cetaso āghāto appaccayo anabhiraddhi ajjhattaṃ avūpasantaṃ hoti
tasmetaṃ bhikkhave adhikaraṇe pāṭikaṅkhaṃ dīghattāya kharattāya vāḷattāya
saṃvattissati bhikkhū ca na phāsuṃ viharissanti . yasmiṃ ca kho bhikkhave
adhikaraṇe ubhatovacīsaṃsāro diṭṭhipalāso cetaso āghāto appaccayo
anabhiraddhi ajjhattaṃ suvūpasantaṃ hoti tasmetaṃ bhikkhave adhikaraṇe
pāṭikaṅkhaṃ na dīghattāya kharattāya vāḷattāya saṃvattissati bhikkhū ca
phāsuṃ viharissantīti.
Puggalavaggo paṭhamo.
[309] 63 Dvemāni bhikkhave sukhāni katamāni dve gihisukhañca
pabbajjāsukhañca 1- imāni kho bhikkhave dve sukhāni etadaggaṃ bhikkhave
imesaṃ dvinnaṃ sukhānaṃ yadidaṃ pabbajjāsukhanti 2-.
[310] 64 Dvemāni bhikkhave sukhāni katamāni dve kāmasukhañca
nekkhammasukhañca imāni kho bhikkhave dve sukhāni etadaggaṃ bhikkhave
@Footnote: 1-2 Ma. pabbajitasukhañca.
Imesaṃ dvinnaṃ sukhānaṃ yadidaṃ nekkhammasukhanti.
[311] 65 Dvemāni bhikkhave sukhāni katamāni dve upadhisukhañca
nirupadhisukhañca imāni kho bhikkhave dve sukhāni etadaggaṃ bhikkhave
imesaṃ dvinnaṃ sukhānaṃ yadidaṃ nirupadhisukhanti.
[312] 66 Dvemāni bhikkhave sukhāni katamāni dve sāsavañca
sukhaṃ anāsavañca sukhaṃ imāni kho bhikkhave dve sukhāni etadaggaṃ
bhikkhave imesaṃ dvinnaṃ sukhānaṃ yadidaṃ anāsavasukhanti 1-.
[313] 67 Dvemāni bhikkhave sukhāni katamāni dve sāmisañca
sukhaṃ nirāmisañca sukhaṃ imāni kho bhikkhave dve sukhāni etadaggaṃ
bhikkhave imesaṃ dvinnaṃ sukhānaṃ yadidaṃ nirāmisaṃ sukhanti.
[314] 68 Dvemāni bhikkhave sukhāni katamāni dve ariyasukhañca
anariyasukhañca imāni kho bhikkhave dve sukhāni etadaggaṃ bhikkhave
imesaṃ dvinnaṃ sukhānaṃ yadidaṃ ariyasukhanti.
[315] 69 Dvemāni bhikkhave sukhāni katamāni dve kāyikañca
sukhaṃ cetasikañca sukhaṃ imāni kho bhikkhave dve sukhāni etadaggaṃ
bhikkhave imesaṃ dvinnaṃ sukhānaṃ yadidaṃ cetasikaṃ sukhanti.
[316] 70 Dvemāni bhikkhave sukhāni katamāni dve sappītikañca
sukhaṃ nippītikañca sukhaṃ imāni kho bhikkhave dve sukhāni etadaggaṃ
bhikkhave imesaṃ dvinnaṃ sukhānaṃ yadidaṃ nippītikaṃ sukhanti.
[317] 71 Dvemāni bhikkhave sukhāni katamāni dve sātasukhañca
@Footnote: 1 anāsavaṃ sukhanti padena bhavitabbaṃ.
Upekkhāsukhañca imāni kho bhikkhave dve sukhāni etadaggaṃ bhikkhave
imesaṃ dvinnaṃ sukhānaṃ yadidaṃ upekkhāsukhanti .
[318] 72 Dvemāni bhikkhave sukhāni katamāni dve samādhisukhañca
asamādhisukhañca imāni kho bhikkhave dve sukhāni etadaggaṃ bhikkhave
imesaṃ dvinnaṃ sukhānaṃ yadidaṃ samādhisukhanti.
[319] 73 Dvemāni bhikkhave sukhāni katamāni dve
sappītikārammaṇañca sukhaṃ nippītikārammaṇañca sukhaṃ imāni kho
bhikkhave dve sukhāni etadaggaṃ bhikkhave imesaṃ dvinnaṃ sukhānaṃ yadidaṃ
nippītikārammaṇaṃ sukhanti.
[320] 74 Dvemāni bhikkhave sukhāni katamāni dve
sātārammaṇañca sukhaṃ upekkhārammaṇañca sukhaṃ imāni kho bhikkhave
dve sukhāni etadaggaṃ bhikkhave imesaṃ dvinnaṃ sukhānaṃ yadidaṃ
upekkhārammaṇaṃ sukhanti.
[321] 75 Dvemāni bhikkhave sukhāni katamāni dve
rūpārammaṇañca sukhaṃ arūpārammaṇañca sukhaṃ imāni kho bhikkhave dve
sukhāni etadaggaṃ bhikkhave imesaṃ dvinnaṃ sukhānaṃ yadidaṃ
arūpārammaṇaṃ sukhanti.
Sukhavaggo dutiyo.
[322] 76 Sanimittā bhikkhave uppajjanti pāpakā akusalā dhammā
no animittā tasseva nimittassa pahānā evante pāpakā akusalā
Dhammā na hontīti.
[323] 77 Sanidānā bhikkhave uppajjanti pāpakā akusalā dhammā
no anidānā tasseva nidānassa pahānā evante pāpakā akusalā
dhammā na hontīti.
[324] 78 Sahetukā bhikkhave uppajjanti pāpakā akusalā dhammā
no ahetukā tasseva hetussa pahānā evante pāpakā akusalā
dhammā na hontīti.
[325] 79 Sasaṅkhārā bhikkhave uppajjanti pāpakā akusalā dhammā
no asaṅkhārā tesaṃyeva saṅkhārānaṃ pahānā evante pāpakā akusalā
dhammā na hontīti.
[326] 80 Sappaccayā bhikkhave uppajjanti pāpakā akusalā
dhammā no appaccayā tasseva paccayassa pahānā evante pāpakā
akusalā dhammā na hontīti.
[327] 81 Sarūpā bhikkhave uppajjanti pāpakā akusalā dhammā
no arūpā tasseva rūpassa pahānā evante pāpakā akusalā
dhammā na hontīti.
[328] 82 Savedanā bhikkhave uppajjanti pāpakā akusalā dhammā
no avedanā tassāyeva vedanāya pahānā evante pāpakā akusalā
dhammā na hontīti.
[329] 83 Sasaññā bhikkhave uppajjanti pāpakā akusalā dhammā
No asaññā tassāyeva saññāya pahānā evante pāpakā akusalā
dhammā na hontīti.
[330] 84 Saviññāṇā bhikkhave uppajjanti pāpakā akusalā
dhammā no aviññāṇā tasseva viññāṇassa pahānā evante
pāpakā akusalā dhammā na hontīti.
[331] 85 Saṅkhatārammaṇā bhikkhave uppajjanti pāpakā akusalā
dhammā no asaṅkhatārammaṇā tasseva saṅkhatassa pahānā evante
pāpakā akusalā dhammā na hontīti.
Sanimittavaggo tatiyo.
[332] 86 Dveme bhikkhave dhammā katame dve cetovimutti
ca paññāvimutti ca ime kho bhikkhave dve dhammāti.
[333] 87 Dveme bhikkhave dhammā katame dve paggāho ca
avikkhepo ca ime kho bhikkhave dve dhammāti.
[334] 88 Dveme bhikkhave dhammā katame dve nāmañca
rūpañca ime kho bhikkhave dve dhammāti.
[335] 89 Dveme bhikkhave dhammā katame dve vijjā ca
vimutti ca ime kho bhikkhave dve dhammāti.
[336] 90 Dveme bhikkhave dhammā katame dve bhavadiṭṭhi
ca vibhavadiṭṭhi ca ime kho bhikkhave dve dhammāti.
[337] 91 Dveme bhikkhave dhammā katame dve ahirikañca
Anottappañca ime kho bhikkhave dve dhammāti.
[338] 92 Dveme bhikkhave dhammā katame dve hirī ca
ottappañca ime kho bhikkhave dve dhammāti.
[339] 93 Dveme bhikkhave dhammā katame dve dovacassatā
ca pāpamittatā ca ime kho bhikkhave dve dhammāti.
[340] 94 Dveme bhikkhave dhammā katame dve sovacassatā
ca kalyāṇamittatā ca ime kho bhikkhave dve dhammāti
[341] 95 Dveme bhikkhave dhammā katame dve dhātukusalatā
ca manasikārakusalatā ca ime kho bhikkhave dve dhammāti.
[342] 96 Dveme bhikkhave dhammā katame dve āpattikusalatā
ca āpattivuṭṭhānakusalatā ca ime kho bhikkhave dve dhammāti.
Dhammavaggo catuttho.
[343] 97 Dveme bhikkhave bālā katame dve yo ca anāgataṃ
bhāraṃ vahati yo ca āgataṃ bhāraṃ na vahati ime kho bhikkhave
dve bālāti.
[344] 98 Dveme bhikkhave paṇḍitā katame dve yo ca
āgataṃ bhāraṃ vahati yo ca anāgataṃ bhāraṃ na vahati ime kho
bhikkhave dve paṇḍitāti.
[345] 99 Dveme bhikkhave bālā katame dve yo ca
akappiye kappiyasaññī yo ca kappiye akappiyasaññī ime kho
Bhikkhave dve bālāti.
[346] 100 Dveme bhikkhave paṇḍitā katame dve yo ca
akappiye akappiyasaññī yo ca kappiye kappiyasaññī ime kho
bhikkhave dve paṇḍitāti.
[347] 101 Dveme bhikkhave bālā katame dve yo ca
anāpattiyā āpattisaññī yo ca āpattiyā anāpattisaññī ime
kho bhikkhave dve bālāti.
[348] 102 Dveme bhikkhave paṇḍitā katame dve yo ca
anāpattiyā anāpattisaññī yo ca āpattiyā āpattisaññī
ime kho bhikkhave dve paṇḍitāti.
[349] 103 Dveme bhikkhave bālā katame dve yo ca
adhamme dhammasaññī yo ca dhamme adhammasaññī ime kho bhikkhave
dve bālāti.
[350] 104 Dveme bhikkhave paṇḍitā katame dve yo ca
adhamme adhammasaññī yo ca dhamme dhammasaññī ime kho bhikkhave
dve paṇḍitāti.
[351] 105 Dveme bhikkhave bālā katame dve yo ca
avinaye vinayasaññī yo ca vinaye avinayasaññī ime kho bhikkhave
dve bālāti.
[352] 106 Dveme bhikkhave paṇḍitā katame dve yo ca
Avinaye avinayasaññī yo ca vinaye vinayasaññī ime kho bhikkhave
dve paṇḍitāti.
[353] 107 Dvinnaṃ bhikkhave āsavā vaḍḍhanti katamesaṃ dvinnaṃ
yo ca nakukkuccāyitabbaṃ kukkuccāyati yo ca kukkuccāyitabbaṃ na
kukkuccāyati imesaṃ kho bhikkhave dvinnaṃ āsavā vaḍḍhantīti.
[354] 108 Dvinnaṃ bhikkhave āsavā na vaḍḍhanti katamesaṃ
dvinnaṃ yo ca nakukkuccāyitabbaṃ na kukkuccāyati yo ca
kukkuccāyitabbaṃ kukkuccāyati imesaṃ kho bhikkhave dvinnaṃ
āsavā na vaḍḍhantīti.
[355] 109 Dvinnaṃ bhikkhave āsavā vaḍḍhanti katamesaṃ dvinnaṃ
yo ca akappiye kappiyasaññī yo ca kappiye akappiyasaññī imesaṃ
kho bhikkhave dvinnaṃ āsavā vaḍḍhantīti.
[356] 110 Dvinnaṃ bhikkhave āsavā na vaḍḍhanti katamesaṃ
dvinnaṃ yo ca akappiye akappiyasaññī yo ca kappiye kappiyasaññī
imesaṃ kho bhikkhave dvinnaṃ āsavā na vaḍḍhantīti.
[357] 111 Dvinnaṃ bhikkhave āsavā vaḍḍhanti katamesaṃ dvinnaṃ
yo ca anāpattiyā āpattisaññī yo ca āpattiyā anāpattisaññī
imesaṃ kho bhikkhave dvinnaṃ āsavā vaḍḍhantīti.
[358] 112 Dvinnaṃ bhikkhave āsavā na vaḍḍhanti katamesaṃ
dvinnaṃ yo ca anāpattiyā anāpattisaññī yo ca āpattiyā
Āpattisaññī imesaṃ kho bhikkhave dvinnaṃ āsavā na vaḍḍhantīti.
[359] 113 Dvinnaṃ bhikkhave āsavā vaḍḍhanti katamesaṃ dvinnaṃ
yo ca adhamme dhammasaññī yo ca dhamme adhammasaññī imesaṃ
kho bhikkhave dvinnaṃ āsavā vaḍḍhantīti.
[360] 114 Dvinnaṃ bhikkhave āsavā na vaḍḍhanti katamesaṃ
dvinnaṃ yo ca adhamme adhammasaññī yo ca dhamme dhammasaññī
imesaṃ kho bhikkhave dvinnaṃ āsavā na vaḍḍhantīti.
[361] 115 Dvinnaṃ bhikkhave āsavā vaḍḍhanti katamesaṃ dvinnaṃ
yo ca avinaye vinayasaññī yo ca vinaye avinayasaññī imesaṃ
kho bhikkhave dvinnaṃ āsavā vaḍḍhantīti.
[362] 116 Dvinnaṃ bhikkhave āsavā na vaḍḍhanti katamesaṃ
dvinnaṃ yo ca avinaye avinayasaññī yo ca vinaye vinayasaññī
imesaṃ kho bhikkhave dvinnaṃ āsavā na vaḍḍhantīti.
Bālavaggo pañcamo.
Dutiyo paṇṇāsako samatto.
-----------
Tatiyapaṇṇāsako
[363] 117 Dvemā bhikkhave āsā duppajahā katamā dve
lābhāsā ca jīvitāsā ca imā kho bhikkhave dve āsā duppajahāti.
[364] 118 Dveme bhikkhave puggalā dullabhā lokasmiṃ katame
Dve yo ca pubbakārī yo ca kataññū katavedī ime kho
bhikkhave dve puggalā dullabhā lokasminti.
[365] 119 Dveme bhikkhave puggalā dullabhā lokasmiṃ katame
dve titto ca tappetā ca ime kho bhikkhave dve puggalā
dullabhā lokasminti.
[366] 120 Dveme bhikkhave puggalā duttappayā katame dve
yo ca laddhaṃ laddhaṃ nikkhipati yo ca laddhaṃ laddhaṃ vissajjeti ime
kho bhikkhave dve puggalā duttappayāti.
[367] 121 Dveme bhikkhave puggalā sutappayā katame dve
yo ca laddhaṃ laddhaṃ na nikkhipati yo ca laddhaṃ laddhaṃ na vissajjeti
ime kho bhikkhave dve puggalā sutappayāti.
[368] 122 Dveme bhikkhave paccayā rāgassa uppādāya katame
dve subhanimittañca ayoniso ca manasikāro ime kho bhikkhave
dve paccayā rāgassa uppādāyāti.
[369] 123 Dveme bhikkhave paccayā dosassa uppādāya katame
dve paṭighanimittañca ayoniso ca manasikāro ime kho bhikkhave
dve paccayā dosassa uppādāyāti.
[370] 124 Dveme bhikkhave paccayā micchādiṭṭhiyā uppādāya
katame dve parato ca ghoso ayoniso ca manasikāro ime kho
bhikkhave dve paccayā micchādiṭṭhiyā uppādāyāti.
[371] 125 Dveme bhikkhave paccayā sammādiṭṭhiyā uppādāya
katame dve parato ca ghoso yoniso ca manasikāro ime kho
bhikkhave dve paccayā sammādiṭṭhiyā uppādāyāti.
[372] 126 Dvemā bhikkhave āpattiyo katamā dve lahukā
ca āpatti garukā ca āpatti imā kho bhikkhave dve āpattiyoti.
[373] 127 Dvemā bhikkhave āpattiyo katamā dve
duṭṭhullā ca āpatti aduṭṭhullā ca āpatti imā kho bhikkhave
dve āpattiyoti.
[374] 128 Dvemā bhikkhave āpattiyo katamā dve sāvasesā
ca āpatti anavasesā ca āpatti imā kho bhikkhave dve
āpattiyoti.
Āsāvaggo paṭhamo 1-.
[375] 129 Saddho bhikkhave bhikkhu evaṃ sammā āyācamāno
āyāceyya tādiso homi yādisā sārīputtamoggallānāti esā bhikkhave
tulā etaṃ pamāṇaṃ mama sāvakānaṃ bhikkhūnaṃ yadidaṃ sārīputtamoggallānāti.
[376] 130 Saddhā bhikkhave bhikkhunī evaṃ sammā āyācamānā
āyāceyya tādisā 2- homi yādisā 3- khemā ca bhikkhunī uppalavaṇṇā
cāti esā bhikkhave tulā etaṃ pamāṇaṃ mama sāvikānaṃ bhikkhunīnaṃ
yadidaṃ khemā ca bhikkhunī uppalavaṇṇā cāti.
[377] 131 Saddho bhikkhave upāsako evaṃ sammā āyācamāno
@Footnote: 1 Yu. ekādasamo. 2-3 Ma. tādisī yādisī. ito paraṃ īdisameva.
Āyāceyya tādiso homi yādiso citto ca gahapati hatthako ca
āḷavakoti esā bhikkhave tulā etaṃ pamāṇaṃ mama sāvakānaṃ
upāsakānaṃ yadidaṃ citto ca gahapati hatthako ca āḷavakoti.
[378] 132 Saddhā bhikkhave upāsikā evaṃ sammā āyācamānā
āyāceyya tādisā homi yādisā khujjuttarā ca upāsikā
veḷukaṇṭakiyā ca nandamātāti esā bhikkhave tulā etaṃ pamāṇaṃ
mamasāvikānaṃ upāsikānaṃ yadidaṃ khujjuttarā ca upāsikā veḷukaṇṭakiyā
ca nandamātāti.
[379] 133 Dvīhi bhikkhave dhammehi samannāgato bālo
abyatto asappuriso khataṃ upahataṃ attānaṃ pariharati sāvajjo
ca hoti sānuvajjo 1- viññūnaṃ bahuñca apuññaṃ pasavati katamehi
dvīhi ananuvicca apariyogāhetvā avaṇṇārahassa vaṇṇaṃ bhāsati
ananuvicca apariyogāhetvā vaṇṇārahassa avaṇṇaṃ bhāsati imehi
kho bhikkhave dvīhi dhammehi samannāgato bālo abyatto asappuriso
khataṃ upahataṃ attānaṃ pariharati sāvajjo ca hoti sānuvajjo viññūnaṃ
bahuñca apuññaṃ pasavati . dvīhi bhikkhave dhammehi samannāgato
paṇḍito byatto sappuriso akkhataṃ anupahataṃ attānaṃ pariharati
anavajjo ca hoti ananuvajjo viññūnaṃ bahuñca puññaṃ pasavati katamehi
dvīhi anuvicca pariyogāhetvā avaṇṇārahassa avaṇṇaṃ bhāsati anuvicca
pariyogāhetvā vaṇṇārahassa vaṇṇaṃ bhāsati imehi kho bhikkhave dvīhi
@Footnote: 1 Ma. sabbattha casaddo atthi.
Dhammehi samannāgato paṇḍito byatto sappuriso akkhataṃ anupahataṃ
attānaṃ pariharati anavajjo ca hoti ananuvajjo viññūnaṃ bahuñca
puññaṃ pasavatīti.
[380] 134 Dvīhi bhikkhave dhammehi samannāgato bālo abyatto
asappuriso khataṃ upahataṃ attānaṃ pariharati sāvajjo ca hoti sānuvajjo
viññūnaṃ bahuñca apuññaṃ pasavati katamehi dvīhi ananuvicca
apariyogāhetvā appasādanīye ṭhāne pasādaṃ upadaṃseti ananuvicca
apariyogāhetvā pasādanīye ṭhāne appasādaṃ upadaṃseti imehi kho
bhikkhave dvīhi dhammehi samannāgato bālo abyatto asappuriso khataṃ
upahataṃ attānaṃ pariharati sāvajjo ca hoti sānuvajjo viññūnaṃ
bahuñca apuññaṃ pasavati . dvīhi bhikkhave dhammehi samannāgato paṇḍito
byatto sappuriso akkhataṃ anupahataṃ attānaṃ pariharati anavajjo ca
hoti ananuvajjo viññūnaṃ bahuñca puññaṃ pasavati katamehi dvīhi
anuvicca pariyogāhetvā appasādanīye ṭhāne appasādaṃ upadaṃseti
anuvicca pariyogāhetvā pasādanīye ṭhāne pasādaṃ upadaṃseti imehi
kho bhikkhave dvīhi dhammehi samannāgato paṇḍito byatto sappuriso
akkhataṃ anupahataṃ attānaṃ pariharati anavajjo ca hoti ananuvajjo
viññūnaṃ bahuñca puññaṃ pasavatīti.
[381] 135 Dvīsu bhikkhave micchāpaṭipajjamāno bālo abyatto
asappuriso khataṃ upahataṃ attānaṃ pariharati sāvajjo ca hoti sānuvajjo
Viññūnaṃ bahuñca apuññaṃ pasavati katamesu dvīsu mātari ca pitari ca
imesu kho bhikkhave dvīsu micchāpaṭipajjamāno bālo abyatto
asappuriso khataṃ upahataṃ attānaṃ pariharati sāvajjo ca hoti
sānuvajjo viññūnaṃ bahuñca apuññaṃ pasavati . dvīsu bhikkhave
sammāpaṭipajjamāno paṇḍito byatto sappuriso akkhataṃ anupahataṃ
attānaṃ pariharati anavajjo ca hoti ananuvajjo viññūnaṃ bahuñca
puññaṃ pasavati katamesu dvīsu mātari ca pitari ca imesu kho 1-
bhikkhave dvīsu sammāpaṭipajjamāno paṇḍito byatto sappuriso akkhataṃ
anupahataṃ attānaṃ pariharati anavajjo ca hoti ananuvajjo viññūnaṃ
bahuñca puññaṃ pasavatīti.
[382] 136 Dvīsu bhikkhave micchāpaṭipajjamāno bālo abyatto
asappuriso khataṃ upahataṃ attānaṃ pariharati sāvajjo ca hoti
sānuvajjo viññūnaṃ bahuñca apuññaṃ pasavati katamesu dvīsu tathāgate
ca tathāgatasāvake ca imesu kho bhikkhave dvīsu micchāpaṭipajjamāno
bālo abyatto asappuriso khataṃ upahataṃ attānaṃ pariharati
sāvajjo ca hoti sānuvajjo viññūnaṃ bahuñca apuññaṃ pasavati .
Dvīsu bhikkhave sammāpaṭipajjamāno paṇḍito byatto sappuriso akkhataṃ
anupahataṃ attānaṃ pariharati anavajjo ca hoti ananuvajjo viññūnaṃ
@Footnote: 1 Yu. khosaddo natthi.
Bahuñca puññaṃ pasavati katamesu dvīsu tathāgate ca tathāgatasāvake
ca imesu kho bhikkhave dvīsu sammāpaṭipajjamāno paṇḍito byatto
sappuriso akkhataṃ anupahataṃ attānaṃ pariharati anavajjo ca hoti
ananuvajjo viññūnaṃ bahuñca puññaṃ pasavatīti.
[383] 137 Dveme bhikkhave dhammā katame dve sacittavodānañca
na ca kiñci loke upādiyati ime kho bhikkhave dve
dhammāti.
[384] 138 Dveme bhikkhave dhammā katame dve kodho ca
upanāho ca ime kho bhikkhave dve dhammāti.
[385] 139 Dveme bhikkhave dhammā katame dve kodhavinayo
ca upanāhavinayo ca ime kho bhikkhave dve dhammāti.
Āyācanavaggo dutiyo 1-.
[386] 140 Dvemāni bhikkhave dānāni katamāni dve āmisadānañca
dhammadānañca imāni kho bhikkhave dve dānāni etadaggaṃ
bhikkhave imesaṃ dvinnaṃ dānānaṃ yadidaṃ dhammadānanti.
[387] 141 Dveme bhikkhave yāgā katame dve āmisayāgo
ca dhammayāgo ca ime kho bhikkhave dve yāgā etadaggaṃ bhikkhave
imesaṃ dvinnaṃ yāgānaṃ yadidaṃ dhammayāgoti.
[388] 142 Dveme bhikkhave cāgā katame dve āmisacāgo
ca dhammacāgo ca ime kho bhikkhave dve cāgā etadaggaṃ bhikkhave
@Footnote: 1 Yu. davādasamo.
Imesaṃ dvinnaṃ cāgānaṃ yadidaṃ dhammacāgoti.
[389] 143 Dveme bhikkhave pariccāgā katame dve āmisapariccāgo
ca dhammapariccāgo ca ime kho bhikkhave dve pariccāgā
etadaggaṃ bhikkhave imesaṃ dvinnaṃ pariccāgānaṃ yadidaṃ dhammapariccāgoti .
[390] 144 Dveme bhikkhave bhogā katame dve āmisabhogo
ca dhammabhogo ca ime kho bhikkhave dve bhogā etadaggaṃ bhikkhave
imesaṃ dvinnaṃ bhogānaṃ yadidaṃ dhammabhogoti.
[391] 145 Dveme bhikkhave sambhogā katame dve āmisasambhogo
ca dhammasambhogo ca ime kho bhikkhave dve sambhogā
etadaggaṃ bhikkhave imesaṃ dvinnaṃ sambhogānaṃ yadidaṃ dhammasambhogoti.
[392] 146 Dveme bhikkhave saṃvibhāgā katame dve āmisasaṃvibhāgo
ca dhammasaṃvibhāgo ca ime kho bhikkhave dve saṃvibhāgā
etadaggaṃ bhikkhave imesaṃ dvinnaṃ saṃvibhāgānaṃ yadidaṃ dhammasaṃvibhāgoti.
[393] 147 Dveme bhikkhave saṅgahā katame dve
āmisasaṅgaho ca dhammasaṅgaho ca ime kho bhikkhave dve saṅgahā etadaggaṃ
bhikkhave imesaṃ dvinnaṃ saṅgahānaṃ yadidaṃ dhammasaṅgahoti.
[394] 148 Dveme bhikkhave anuggahā katame dve
āmisānuggaho ca dhammānuggaho ca ime kho bhikkhave dve anuggahā
etadaggaṃ bhikkhave imesaṃ dvinnaṃ anuggahānaṃ yadidaṃ dhammānuggahoti.
[395] 149 Dvemā bhikkhave anukampā katamā dve
Āmisānukampā ca dhammānukampā ca imā kho bhikkhave dve anukampā
etadaggaṃ bhikkhave imāsaṃ dvinnaṃ anukampānaṃ yadidaṃ dhammānukampāti.
Dānavaggo tatiyo 1-
[396] 150 Dveme bhikkhave santhārā katame dve āmisasanthāro
ca dhammasanthāro ca ime kho bhikkhave dve santhārā
etadaggaṃ bhikkhave imesaṃ dvinnaṃ santhārānaṃ yadidaṃ dhammasanthāroti.
[397] 151 Dveme bhikkhave paṭisanthārā katame dve
āmisapaṭisanthāro ca dhammapaṭisanthāro ca ime kho bhikkhave dve
paṭisanthārā etadaggaṃ bhikkhave imesaṃ dvinnaṃ paṭisanthārānaṃ yadidaṃ
dhammapaṭisanthāroti.
[398] 152 Dvemā bhikkhave esanā katamā dve āmisesanā
ca dhammesanā ca imā kho bhikkhave dve esanā etadaggaṃ bhikkhave
imāsaṃ dvinnaṃ esanānaṃ yadidaṃ dhammesanāti.
[399] 153 Dvemā bhikkhave pariyesanā katamā dve āmisapariyesanā
ca dhammapariyesanā ca imā kho bhikkhave dve pariyesanā
etadaggaṃ bhikkhave imāsaṃ dvinnaṃ pariyesanānaṃ yadidaṃ dhammapariyesanāti.
[400] 154 Dvemā bhikkhave pariyeṭṭhiyo katamā dve
āmisapariyeṭṭhi ca dhammapariyeṭṭhi ca imā kho bhikkhave dve
pariyeṭṭhiyo etadaggaṃ bhikkhave imāsaṃ dvinnaṃ pariyeṭṭhīnaṃ yadidaṃ
dhammapariyeṭṭhīti.
@Footnote: 1 Yu. terasamo.
[401] 155 Dvemā bhikkhave pūjā katamā dve āmisapūjā
ca dhammapūjā ca imā kho bhikkhave dve pūjā etadaggaṃ bhikkhave
imāsaṃ dvinnaṃ pūjānaṃ yadidaṃ dhammapūjāti.
[402] 156 Dvemāni bhikkhave atitheyyāni 1- katamāni dve
āmisātitheyyañca dhammātitheyyañca imāni kho bhikkhave dve
atitheyyāni 2- etadaggaṃ bhikkhave imesaṃ dvinnaṃ atitheyyānaṃ 3- yadidaṃ
dhammātitheyyanti.
[403] 157 Dvemā bhikkhave iddhiyo katamā dve āmisiddhi
ca dhammiddhi ca imā kho bhikkhave dve iddhiyo etadaggaṃ bhikkhave
imāsaṃ dvinnaṃ iddhīnaṃ yadidaṃ dhammiddhīti.
[404] 158 Dvemā bhikkhave vuḍḍhiyo katamā dve āmisavuḍḍhi
ca dhammavuḍḍhi ca imā kho bhikkhave dve vuḍḍhiyo etadaggaṃ
bhikkhave imāsaṃ dvinnaṃ vuḍḍhīnaṃ yadidaṃ dhammavuḍḍhīti.
[405] 159 Dvemāni bhikkhave ratanāni katamāni dve āmisaratanañca
dhammaratanañca imāni kho bhikkhave dve ratanāni etadaggaṃ
bhikkhave imesaṃ dvinnaṃ ratanānaṃ yadidaṃ dhammaratananti.
[406] 160 Dveme bhikkhave sannicayā katame dve āmisasannicayo
ca dhammasannicayo ca ime kho bhikkhave dve sannicayā
etadaggaṃ bhikkhave imesaṃ dvinnaṃ sannicayānaṃ yadidaṃ dhammasannicayoti.
[407] 161 Dvemāni bhikkhave vepullāni katamāni dve
@Footnote: 1-2 Ma. Yu. ātitheyyāni. 3 Ma. Yu. ātitheyyānaṃ.
Āmisavepullañca dhammavepullañca imāni kho bhikkhave dve vepullāni
etadaggaṃ bhikkhave imesaṃ dvinnaṃ vepullānaṃ yadidaṃ dhammavepullanti.
Santhāravaggo catuttho 1-.
[408] 162 Dveme bhikkhave dhammā katame dve samāpattikusalatā
ca samāpattivuṭṭhānakusalatā ca ime kho bhikkhave dve
dhammāti.
[409] 163 Dveme bhikkhave dhammā katame dve ājjavañca 2-
maddavañca ime kho bhikkhave dve dhammāti.
[410] 164 Dveme bhikkhave dhammā katame dve khanti ca
soraccaṃ ca ime kho bhikkhave dve dhammāti.
[411] 165 Dveme bhikkhave dhammā katame dve sākhalyañca
paṭisanthāro ca ime kho bhikkhave dve dhammāti.
[412] 166 Dveme bhikkhave dhammā katame dve avihiṃsā 3- ca
soceyyañca ime kho bhikkhave dve dhammāti.
[413] 167 Dveme bhikkhave dhammā katame dve indriyesu
aguttadvāratā ca bhojane amattaññutā ca ime kho bhikkhave dve
dhammāti.
[414] 168 Dveme bhikkhave dhammā katame dve indriyesu
guttadvāratā ca bhojane mattaññutā ca ime kho bhikkhave dve
dhammāti.
@Footnote: 1 Yu. cuddasamo . 2 Ma. Yu. ajjavañca . 3 Ma. ahiṃsā ca.
[415] 169 Dveme bhikkhave dhammā katame dve paṭisaṅkhānabalañca
bhāvanābalañca ime kho bhikkhave dve dhammāti.
[416] 170 Dveme bhikkhe dhammā katame dve satibalañca
samādhibalañca ime kho bhikkhave dve dhammāti.
[417] 171 Dveme bhikkhave dhammā katame dve samatho ca
vipassanā ca ime kho bhikkhave dve dhammāti.
[418] 172 Dveme bhikkhave dhammā katame dve sīlavipatti
ca diṭṭhivipatti ca ime kho bhikkhave dve dhammāti.
[419] 173 Dveme bhikkhave dhammā katame dve sīlasampadā
ca diṭṭhisampadā ca ime kho bhikkhave dve dhammāti.
[420] 174 Dveme bhikkhave dhammā katame dve sīlavisuddhi
ca diṭṭhivisuddhi ca ime kho bhikkhave dve dhammāti.
[421] 175 Dveme bhikkhave dhammā katame dve diṭṭhivisuddhi
ca yathā diṭṭhissa ca padhānaṃ ime kho bhikkhave dve dhammāti.
[422] 176 Dveme bhikkhave dhammā katame dve asantuṭṭhitā
ca kusalesu dhammesu appaṭivāṇitā ca padhānasmiṃ ime kho bhikkhave
dve dhammāti.
[423] 177 Dveme bhikkhave dhammā katame dve muṭṭhasaccañca
asampajaññañca ime kho bhikkhave dve dhammāti.
[424] 178 Dveme bhikkhave dhammā katame dve sati ca
Sampajaññañca ime kho bhikkhave dve dhammāti.
Samāpattivaggo pañcamo 1-.
Tatiyo paṇṇāsako samatto.
Paṇṇāsakāsaṅgahitā suttantā 2-
[425] 179 Dveme bhikkhave dhammā katame dve kodho ca
upanāho ... makkho ca paḷāso ca ... issā ca macchariyañca ...
Māyā ca sātheyyañca ... ahirikañca anottappañca ime kho bhikkhave
dve dhammāti. 3-
[426] 180 Dveme bhikkhave dhammā katame dve akkodho ca
anupanāho ca ... amakkho ca apaḷāso ca ... Anissā ca amacchariyañca
... amāyā ca asātheyyañca ... Hirī ca ottappañca ime kho bhikkhave
dve dhammāti.
[427] 181 Dvīhi bhikkhave dhammehi samannāgato dukkhaṃ viharati
katamehi dvīhi kodhena ca upanāhena ca ... Makkhena ca paḷāsena ca ...
Issāya ca macchariyena ca ... Māyāya ca sātheyyena ca ... Ahirikena
ca anottappena ca imehi kho bhikkhave dvīhi dhammehi samannāgato
dukkhaṃ viharatīti.
[428] 182 Dvīhi bhikkhave dhammehi samannāgato sukhaṃ viharati
katamehi dvīhi akkodhena ca anupanāhena ca ... Amakkhena ca apaḷāsena
ca ... anissāya ca amacchariyena ca ... amāyāya ca asātheyyena
@Footnote: 1 Yu. paṇṇarasamo. 2 Ma. kodhapeyyāla. 3 Ma. Yu. sabbattha itisaddo natthi
Ca ... hiriyā ca ottappena ca imehi kho bhikkhave dvīhi dhammehi
samannāgato sukhaṃ viharatīti.
[429] 183 Dveme bhikkhave dhammā sekhassa bhikkhuno parihānāya
saṃvattanti katame dve kodho ca upanāho ca ... makkho ca
paḷāso ca ... issā ca macchariyañca ... Māyā ca sātheyyañca ...
Ahirikañca anottappañca ime kho bhikkhave dve dhammā sekhassa
bhikkhuno parihānāya saṃvattantīti.
[430] 184 Dveme bhikkhave dhammā sekhassa bhikkhuno aparihānāya
saṃvattanti katame dve akkodho ca anupanāho ca ... amakkho ca
apaḷāso ca ... anissā ca amacchariyañca ... Amāyā ca asātheyyañca
... hiri ca ottappañca ime kho bhikkhave dve dhammā sekhassa
bhikkhuno aparihānāya saṃvattantīti.
[431] 185 Dvīhi bhikkhave dhammehi samannāgato yathābhataṃ
nikkhitto evaṃ niraye katamehi dvīhi kodhena ca upanāhena ca ...
Makkhena ca paḷāsena ca ... issāya ca macchariyena ca ... Māyāya ca
sātheyyena ca ... ahirikena ca anottappena ca imehi kho bhikkhave
dvīhi dhammehi samannāgato yathābhataṃ nikkhitto evaṃ nirayeti.
[432] 186 Dvīhi bhikkhave dhammehi samannāgato yathābhataṃ
nikkhitto evaṃ sagge katamehi dvīhi akkodhena ca anupanāhena ca ...
Amakkhena ca apaḷāsena ca ... Anissāya ca amacchariyena ca ... Amāyāya
Ca asātheyyena ca ... hiriyā ca ottappena ca imehi kho
bhikkhave dvīhi dhammehi samannāgato yathābhataṃ nikkhitto evaṃ
saggeti.
[433] 187 Dvīhi bhikkhave dhammehi samannāgato idhekacco
kāyassa bhedā parammaraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapajjati
katamehi dvīhi kodhena ca upanāhena ca ... Makkhena ca paḷāsena ca ...
... Issāya ca macchariyena ca ... Māyāya ca sātheyyena ca ... Ahirikena
ca anottappena ca imehi kho bhikkhave dvīhi dhammehi samannāgato
idhekacco kāyassa bhedā parammaraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ
upapajjatīti.
[434] 188 Dvīhi bhikkhave dhammehi samannāgato idhekacco
kāyassa bhedā parammaraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapajjati katamehi
dvīhi akkodhena ca anupanāhena ca ... amakkhena ca apaḷāsena ca
... anissāya ca amacchariyena ca ... Amāyāya ca asātheyyena ca ...
Hiriyā ca ottappena ca imehi kho bhikkhave dvīhi dhammehi samannāgato
idhekacco kāyassa bhedā parammaraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapajjatīti.
[435] 189 Dveme bhikkhave dhammā akusalā ... Dveme bhikkhave
dhammā kusalā ... Dveme bhikkhave dhammā sāvajjā ... Dveme bhikkhave
dhammā anavajjā ... dveme bhikkhave dhammā dukkhudrayā ... Dveme
bhikkhave dhammā sukhudrayā ... dveme bhikkhave dhammā dukkhavipākā ...
Dveme bhikkhave dhammā sukhavipākā ... dveme bhikkhave dhammā
sabyāpajjhā ... dveme bhikkhave dhammā abyāpajjhā katame dve
akkodho ca anupanāho ca ... amakkho ca apaḷāso ca ... Anissā
ca amacchariyañca ... amāyā ca asātheyyañca ... Hiri ca ottappañca
ime kho bhikkhave dve dhammā abyāpajjhāti.
[436] 190 Dveme bhikkhave atthavase paṭicca tathāgatena sāvakānaṃ
sikkhāpadaṃ paññattaṃ katame dve saṅghasuṭṭhutāya saṅghaphāsutāya ...
Dummaṅkūnaṃ puggalānaṃ niggahāya pesalānaṃ bhikkhūnaṃ phāsuvihārāya ...
Diṭṭhadhammikānaṃ āsavānaṃ saṃvarāya samparāyikānaṃ āsavānaṃ paṭighātāya
... diṭṭhadhammikānaṃ verānaṃ saṃvarāya samparāyikānaṃ verānaṃ paṭighātāya
... diṭṭhadhammikānaṃ vajjānaṃ saṃvarāya samparāyikānaṃ vajjānaṃ paṭighātāya
... diṭṭhadhammikānaṃ bhayānaṃ saṃvarāya samparāyikānaṃ bhayānaṃ paṭighātāya ...
Diṭṭhadhammikānaṃ akusalānaṃ dhammānaṃ saṃvarāya samparāyikānaṃ akusalānaṃ
dhammānaṃ paṭighātāya ... Gihīnaṃ anukampāya pāpicchānaṃ [1]- pakkhupacchedāya
... appasannānaṃ pasādāya pasannānaṃ bhiyyobhāvāya ... Saddhammaṭṭhitiyā
vinayānuggahāya ime kho bhikkhave dve atthavase paṭicca tathāgatena
sāvakānaṃ sikkhāpadaṃ paññattanti.
[437] 191 Dveme bhikkhave atthavase paṭicca tathāgatena sāvakānaṃ pātimokkhaṃ
paññattaṃ ... pātimokkhuddesā paññattā 2- ... pātimokkhaṭṭhapanaṃ
paññattaṃ ... pavāraṇā paññattā ... pavāraṇāṭṭhapanaṃ paññattaṃ
@Footnote: 1 Ma. bhikkhūnaṃ . 2 Ma. pātimokkhuddeso paññatto.
... Tajjanīyakammaṃ paññattaṃ ... niyassakammaṃ paññattaṃ ... Pabbājanīyakammaṃ
paññattaṃ ... paṭisāraṇīyakammaṃ paññattaṃ ... ukkhepanīyakammaṃ paññattaṃ
... parivāsadānaṃ paññattaṃ ... Mūlāyapaṭikassanaṃ paññattaṃ ... Mānattadānaṃ
paññattaṃ ... Abbhānaṃ paññattaṃ ... Osāraṇaṃ 1- paññattaṃ ... Nissāraṇaṃ 2-
paññattaṃ ... upasampadā paññattā ... ñattikammaṃ paññattaṃ ...
Ñattidutiyakammaṃ paññattaṃ ... ñatticatutthakammaṃ paññattaṃ ...
Appaññatte paññattaṃ ... paññatte anuppaññattaṃ ... sammukhāvinayo
paññatto ... sativinayo paññatto ... amūḷhavinayo paññatto ...
Paṭiññātakaraṇaṃ paññattaṃ ... yebhuyyasikā paññattā ... Tassapāpiyasikā
paññattā ... tiṇavatthārako paññatto katame dve saṅghasuṭṭhutāya
saṅghaphāsutāya ... dummaṅkūnaṃ puggalānaṃ niggahāya pesalānaṃ bhikkhūnaṃ
phāsuvihārāya ... diṭṭhadhammikānaṃ āsavānaṃ saṃvarāya samparāyikānaṃ āsavānaṃ
paṭighātāya ... diṭṭhadhammikānaṃ verānaṃ saṃvarāya samparāyikānaṃ verānaṃ
paṭighātāya ... diṭṭhadhammikānaṃ vajjānaṃ saṃvarāya samparāyikānaṃ vajjānaṃ
paṭighātāya ... diṭṭhadhammikānaṃ bhayānaṃ saṃvarāya ... Samparāyikānaṃ bhayānaṃ
paṭighātāya ... diṭṭhadhammikānaṃ akusalānaṃ dhammānaṃ saṃvarāya samparāyikānaṃ
akusalānaṃ dhammānaṃ paṭighātāya ... gihīnaṃ anukampāya pāpicchānaṃ [3]-
pakkhupacchedāya ... appasannānaṃ pasādāya pasannānaṃ bhiyyobhāvāya ...
Saddhammaṭṭhitiyā vinayānuggahāya ime kho bhikkhave dve atthavase
paṭicca tathāgatena sāvakānaṃ tiṇavatthārako paññattoti.
@Footnote: 1 Ma. osāraṇīyaṃ. Yu. vosāraṇīyaṃ . 2 Ma. Yu. nissāraṇīyaṃ . 3 Ma. bhikkhūnaṃ.
[438] 192 Rāgassa bhikkhave abhiññāya dve dhammā bhāvetabbā
katame dve samatho ca vipassanā ca rāgassa bhikkhave abhiññāya
ime dve dhammā bhāvetabbāti . rāgassa bhikkhave pariññāya ...
Parikkhayāya ... pahānāya ... khayāya ... Vayāya ... Virāgāya ...
Nirodhāya ... Cāgāya ... Paṭinissaggāya ime dve dhammā bhāvetabbāti.
[439] 193 Dosassa ... mohassa ... kodhassa ...
Upanāhassa ... Makkhassa ... Paḷāsassa ... Issāya ... Macchariyassa ...
Māyāya ... Sātheyyassa ... Thambhassa ... Sārambhassa ... Mānassa ...
Atimānassa ... madassa ... Pamādassa ... Abhiññāya ... Pariññāya ...
Parikkhayāya ... Pahānāya ... Khayāya ... Vayāya ... Virāgāya ... Nirodhāya
... Cāgāya ... Paṭinissaggāya ime dve dhammā bhāvetabbāti.
[1]- Dukanipāto samatto 2-.
-------------
@Footnote: 1 Ma. idamavoca bhagavā attamanā te bhikkhū bhagavato bhāsitaṃ abhinandunti. rāgapeyyālaṃ
@niṭṭhitaṃ. 2 Ma. dukanipātapāli niṭṭhitā.
@Footnote: **********************************
@ * hanṛ´ā 126 nīṛ´์ m‡mīkhṛ´amūla *
@ **********************************
Suttantapiṭake aṅguttaranikāyassa
tikanipāto
-----
namo tassa bhagavato arahato sammāsambuddhassa.
Paṭhamapaṇṇāsako
bālavaggo paṭhamo
[440] 1 Evamme sutaṃ . ekaṃ samayaṃ bhagavā sāvatthiyaṃ viharati
jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme . tatra kho bhagavā bhikkhū āmantesi
bhikkhavoti . bhadanteti te bhikkhū bhagavato paccassosuṃ. Bhagavā etadavoca
yānikānici bhikkhave bhayāni uppajjanti sabbāni tāni bālato uppajjanti
no paṇḍitato yekeci upaddavā uppajjanti sabbe te bālato
uppajjanti no paṇḍitato yekeci upasaggā uppajjanti sabbe
te bālato uppajjanti no paṇḍitato . seyyathāpi bhikkhave
naḷāgārā vā tiṇāgārā vā aggi mukko 1- kūṭāgārānipi dahati
ullittāvalittāni nivātāni phusitaggaḷāni pihitavātapānāni evameva
kho bhikkhave yānikānici bhayāni uppajjanti sabbāni tāni bālato
uppajjanti no paṇḍitato yekeci upaddavā uppajjanti sabbe te
bālato uppajjanti no paṇḍitato yekeci upasaggā uppajjanti
sabbe te bālato uppajjanti no paṇḍitato iti kho bhikkhave
@Footnote: 1 Po. Ma. mutto.
Sappaṭibhayo bālo appaṭibhayo paṇḍito saupaddavo bālo anupaddavo
paṇḍito saupasaggo bālo anupasaggo paṇḍito natthi bhikkhave
paṇḍitato bhayaṃ natthi paṇḍitato upaddavo natthi paṇḍitato
upasaggo . tasmā tiha bhikkhave evaṃ sikkhitabbaṃ yehi tīhi dhammehi
samannāgato bālo veditabbo te tayo dhamme abhinivajjetvā
yehi tīhi dhammehi samannāgato paṇḍito veditabbo te tayo dhamme
samādāya vattissāmāti evañhi vo bhikkhave sikkhitabbanti.
[441] 2 Kammalakkhaṇo bhikkhave bālo kammalakkhaṇo paṇḍito
apadāne sobhati 1- paññā 2-. Tīhi bhikkhave dhammehi samannāgato bālo
veditabbo katamehi tīhi kāyaduccaritena vacīduccaritena manoduccaritena
imehi kho bhikkhave tīhi dhammehi samannāgato bālo veditabbo .
Tīhi bhikkhave dhammehi samannāgato paṇḍito veditabbo katamehi tīhi
kāyasucaritena vacīsucaritena manosucaritena imehi kho bhikkhave tīhi
dhammehi samannāgato paṇḍito veditabbo . tasmā tiha bhikkhave
evaṃ sikkhitabbaṃ yehi tīhi dhammehi samannāgato bālo veditabbo
te tayo dhamme abhinivajjetvā yehi tīhi dhammehi samannāgato
paṇḍito veditabbo te tayo dhamme samādāya vattissāmāti evañhi
vo bhikkhave sikkhitabbanti.
[442] 3 Tīṇīmāni bhikkhave bālassa bālalakkhaṇāni bālanimittāni
@Footnote: 1 Ma. apadānasobhanī. 2 Ma. Yu. paññāti.
Bālāpadānāni katamāni tīṇi idha bhikkhave bālo duccintitacintī
ca hoti dubbhāsitabhāsī [1]- dukkatakammakārī [2]- no cetaṃ 3- bhikkhave
bālo duccintitacintī ca abhavissa dubbhāsitabhāsī dukkatakammakārī kena
naṃ paṇḍitā jāneyyuṃ bālo ayaṃ bhavaṃ asappurisoti yasmā ca kho
bhikkhave bālo duccintitacintī ca hoti dubbhāsitabhāsī dukkatakammakārī
tasmā naṃ paṇḍitā jānanti bālo ayaṃ bhavaṃ asappurisoti imāni
kho bhikkhave tīṇi bālassa bālalakkhaṇāni bālanimittāni bālāpadānāni.
{442.1} Tīṇīmāni bhikkhave paṇḍitassa paṇḍitalakkhaṇāni
paṇḍitanimittāni paṇḍitāpadānāni katamāni tīṇi idha bhikkhave
paṇḍito sucintitacintī ca hoti subhāsitabhāsī sukatakammakārī no
cetaṃ 4- bhikkhave paṇḍito sucintitacintī ca abhavissa subhāsitabhāsī
sukatakammakārī kena naṃ paṇḍitā jāneyyuṃ paṇḍito ayaṃ bhavaṃ
sappurisoti yasmā ca kho bhikkhave paṇḍito sucintitacintī ca hoti
subhāsitabhāsī sukatakammakārī tasmā naṃ paṇḍitā jānanti paṇḍito
ayaṃ bhavaṃ sappurisoti imāni kho bhikkhave tīṇi paṇḍitassa paṇḍitalakkhaṇāni
paṇḍitanimittāni paṇḍitāpadānāni . tasmā tiha bhikkhave evaṃ
sikkhitabbaṃ yehi tīhi dhammehi samannāgato bālo veditabbo te
tayo dhamme abhinivajjetvā yehi tīhi dhammehi samannāgato paṇḍito
veditabbo te tayo dhamme samādāya vattissāmāti evañhi vo
bhikkhave sikkhitabbanti.
@Footnote: 1-2 Po. Ma. ca. ito paraṃ īdisameva. 3-4 Ma. Yu. no cedaṃ.
[443] 4 Tīhi bhikkhave dhammehi samannāgato bālo veditabbo
katamehi tīhi accayaṃ accayato na passati accayaṃ accayato disvā
yathādhammaṃ na paṭikkaroti parassa kho pana accayaṃ desentassa yathādhammaṃ
na paṭiggaṇhāti imehi kho bhikkhave tīhi dhammehi samannāgato
bālo veditabbo . tīhi bhikkhave dhammehi samannāgato paṇḍito
veditabbo katamehi tīhi accayaṃ accayato passati accayaṃ accayato
disvā yathādhammaṃ paṭikkaroti parassa kho pana accayaṃ desentassa
yathādhammaṃ paṭiggaṇhāti imehi kho bhikkhave tīhi dhammehi
samannāgato paṇḍito veditabboti.
[444] 5 Tīhi bhikkhave dhammehi samannāgato bālo veditabbo
katamehi tīhi ayoniso pañhaṃ kattā hoti ayoniso pañhaṃ
vissajjetā hoti parassa kho pana yoniso pañhaṃ vissajjitaṃ
parimaṇḍalehi padabyañjanehi siliṭṭhehi upagatehi nābbhānumoditā 1-
hoti imehi kho bhikkhave tīhi dhammehi samannāgato bālo veditabbo.
Tīhi bhikkhave dhammehi samannāgato paṇḍito veditabbo katamehi
tīhi yoniso pañhaṃ kattā hoti yoniso pañhaṃ vissajjetā hoti
parassa kho pana yoniso pañhaṃ vissajjitaṃ parimaṇḍalehi padabyañjanehi
siliṭṭhehi upagatehi abbhānumoditā 2- hoti imehi kho bhikkhave tīhi
dhammehi samannāgato paṇḍito veditabboti.
[445] 6 Tīhi bhikkhave dhammehi samannāgato bālo veditabbo
@Footnote: 1 Ma. Yu. nābbhanumoditā. 2 Ma. Yu. abbhanumoditā.
Katamehi tīhi akusalena kāyakammena akusalena vacīkammena akusalena
manokammena imehi kho bhikkhave tīhi dhammehi samannāgato bālo
veditabbo . tīhi bhikkhave dhammehi samannāgato paṇḍito veditabbo
katamehi tīhi kusalena kāyakammena kusalena vacīkammena kusalena
manokammena imehi kho bhikkhave tīhi dhammehi samannāgato paṇḍito
veditabboti.
[446] 7 Tīhi bhikkhave dhammehi samannāgato bālo veditabbo
katamehi tīhi sāvajjena kāyakammena sāvajjena vacīkammena sāvajjena
manokammena imehi kho bhikkhave tīhi dhammehi samannāgato bālo
veditabbo . tīhi bhikkhave dhammehi samannāgato paṇḍito
veditabbo katamehi tīhi anavajjena kāyakammena anavajjena
vacīkammena anavajjena manokammena imehi kho bhikkhave tīhi
dhammehi samannāgato paṇḍito veditabboti.
[447] 8 Tīhi bhikkhave dhammehi samannāgato bālo veditabbo
katamehi tīhi sabyāpajjhena 1- kāyakammena sabyāpajjhena vacīkammena
sabyāpajjhena manokammena imehi kho bhikkhave tīhi dhammehi
samannāgato bālo veditabbo . tīhi bhikkhave dhammehi samannāgato
paṇḍito veditabbo katamehi tīhi abyāpajjhena kāyakammena
abyāpajjhena vacīkammena abyāpajjhena manokammena imehi kho bhikkhave
tīhi dhammehi samannāgato paṇḍito veditabbo . tasmā tiha bhikkhave
@Footnote: 1 Ma. sabyābajjhena.
Evaṃ sikkhitabbaṃ yehi tīhi dhammehi samannāgato bālo veditabbo
te tayo dhamme abhinivajjetvā yehi tīhi dhammehi samannāgato
paṇḍito veditabbo te tayo dhamme samādāya vattissāmāti evañhi
vo bhikkhave sikkhitabbanti.
[448] 9 Tīhi bhikkhave dhammehi samannāgato bālo abyatto
asappuriso khataṃ upahataṃ attānaṃ pariharati sāvajjo ca hoti
sānuvajjo [1]- viññūnaṃ bahuñca apuññaṃ pasavati katamehi tīhi
kāyaduccaritena vacīduccaritena manoduccaritena imehi kho bhikkhave tīhi
dhammehi samannāgato bālo abyatto asappuriso khataṃ upahataṃ attānaṃ
pariharati sāvajjo ca hoti sānuvajjo viññūnaṃ bahuñca apuññaṃ
pasavati . tīhi bhikkhave dhammehi samannāgato paṇḍito byatto
sappuriso akkhataṃ anupahataṃ attānaṃ pariharati anavajjo ca hoti
ananuvajjo [2]- viññūnaṃ bahuñca puññaṃ pasavati katamehi tīhi
kāyasucaritena vacīsucaritena manosucaritena imehi kho bhikkhave tīhi
dhammehi samannāgato paṇḍito byatto sappuriso akkhataṃ
anupahataṃ attānaṃ pariharati anavajjo ca hoti ananuvajjo viññūnaṃ
bahuñca puññaṃ pasavatīti.
[449] 10 Tīhi bhikkhave dhammehi samannāgato tayo male appahāya
yathābhataṃ nikkhitto evaṃ niraye katamehi tīhi dussīlo ca hoti
dussīlyamalañcassa appahīnaṃ hoti issukī ca hoti issāmalañcassa
@Footnote: 1-2 Po. Ma. ca. ito paraṃ īdisameva.
Appahīnaṃ hoti maccharī ca hoti maccheramalañcassa appahīnaṃ hoti
imehi kho bhikkhave tīhi dhammehi samannāgato ime tayo male
appahāya yathābhataṃ nikkhitto evaṃ niraye . tīhi bhikkhave dhammehi
samannāgato tayo male pahāya yathābhataṃ nikkhitto evaṃ sagge katamehi
tīhi sīlavā ca hoti dussīlyamalañcassa pahīnaṃ hoti anissukī ca
hoti issāmalañcassa pahīnaṃ hoti amaccharī ca hoti maccheramalañcassa
pahīnaṃ hoti imehi kho bhikkhave tīhi dhammehi samannāgato
ime tayo male pahāya yathābhataṃ nikkhitto evaṃ saggeti.
Bālavaggo paṭhamo.
Tassuddānaṃ
bhayalakkhaṇā 1- cintā ca accayañca ayoniso
akusalañca sāvajjaṃ sabyāpajjhaṃ 2- khataṃ malanti.
----------
Rathakāravaggo dutiyo
[450] 11 Tīhi bhikkhave dhammehi samannāgato ñātako 3- bhikkhu
bahujanāhitāya paṭipanno hoti bahujanāsukhāya bahuno janassa anatthāya
ahitāya dukkhāya devamanussānaṃ katamehi tīhi ananulomike kāyakamme
samādapeti ananulomike vacīkamme samādapeti ananulomikesu
dhammesu samādapeti imehi kho bhikkhave tīhi dhammehi samannāgato
ñātako 4- bhikkhu bahujanāhitāya paṭipanno hoti bahujanāsukhāya bahuno
@Footnote: 1 Ma. bhayaṃ lakkhaṇacintī ca. 2 Ma. sabyābajjhaṃ. 3-4 Ma. ñāto.
Janassa anatthāya ahitāya dukkhāya devamanussānaṃ . tīhi bhikkhave
dhammehi samannāgato ñātako bhikkhu bahujanahitāya paṭipanno hoti
bahujanasukhāya bahuno janassa atthāya hitāya sukhāya devamanussānaṃ
katamehi tīhi anulomike kāyakamme samādapeti anulomike vacīkamme
samādapeti anulomikesu dhammesu samādapeti imehi kho bhikkhave
tīhi dhammehi samannāgato ñātako bhikkhu bahujanahitāya paṭipanno hoti
bahujanasukhāya bahuno janassa atthāya hitāya sukhāya devamanussānanti.
[451] 12 Tīṇīmāni bhikkhave rañño khattiyassa muddhābhisittassa 1-
yāvajīvaṃ saraṇīyāni 2- bhavanti katamāni tīṇi yasmiṃ bhikkhave padese
rājā khattiyo muddhābhisitto jāto hoti idaṃ bhikkhave paṭhamaṃ rañño
khattiyassa muddhābhisittassa yāvajīvaṃ saraṇīyaṃ 3- hoti . puna ca paraṃ
bhikkhave yasmiṃ padese rājā khattiyo muddhābhisitto hoti idaṃ bhikkhave
dutiyaṃ rañño khattiyassa muddhābhisittassa yāvajīvaṃ saraṇīyaṃ hoti .
Puna ca paraṃ bhikkhave yasmiṃ padese rājā khattiyo muddhābhisitto saṅgāmaṃ
abhivijinitvā vijitasaṅgāmo tameva saṅgāmasīsaṃ ajjhāvasati idaṃ bhikkhave
tatiyaṃ rañño khattiyassa muddhābhisittassa yāvajīvaṃ saraṇīyaṃ hoti .
Imāni kho bhikkhave tīṇi rañño khattiyassa muddhābhisittassa yāvajīvaṃ
saraṇīyāni bhavanti.
{451.1} Evameva kho bhikkhave tīṇimāni bhikkhussa yāvajīvaṃ
saraṇīyāni bhavanti katamāni tīṇi yasmiṃ bhikkhave padese bhikkhu
kesamassuṃ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā
@Footnote: 1 Po. Ma. Yu. muddhāvasittassa. ito paraṃ īdisameva . 2-3 Ma. sāraṇīyāni
@sāraṇīyaṃ. ito paraṃ īdisameva.
Anagāriyaṃ pabbajito hoti idaṃ bhikkhave paṭhamaṃ bhikkhussa yāvajīvaṃ
saraṇīyaṃ hoti . puna ca paraṃ bhikkhave yasmiṃ padese bhikkhu idaṃ dukkhanti
yathābhūtaṃ pajānāti ayaṃ dukkhasamudayoti yathābhūtaṃ pajānāti ayaṃ
dukkhanirodhoti yathābhūtaṃ pajānāti ayaṃ dukkhanirodhagāminī paṭipadāti
yathābhūtaṃ pajānāti idaṃ bhikkhave dutiyaṃ bhikkhussa yāvajīvaṃ saraṇīyaṃ
hoti . puna ca paraṃ bhikkhave yasmiṃ padese bhikkhu āsavānaṃ khayā
anāsavaṃ cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā
sacchikatvā upasampajja viharati idaṃ bhikkhave tatiyaṃ bhikkhussa yāvajīvaṃ
saraṇīyaṃ hoti . imāni kho bhikkhave tīṇi bhikkhussa yāvajīvaṃ saraṇīyāni
bhavantīti.
[452] 13 Tayome bhikkhave puggalā santo saṃvijjamānā lokasmiṃ
katame tayo nirāso āsaṃso vigatāso . katamo ca bhikkhave puggalo
nirāso idha bhikkhave ekacco puggalo nīce kule paccājāto hoti
caṇḍālakule vā veṇakule 1- vā nesādakule vā rathakārakule vā [2]-
pukkusakule vā daḷidde appannapānabhojane kasiravuttike yattha kasirena
ghāsacchādo labbhati so ca hoti dubbaṇṇo duddasiko okoṭimako
bahvābādho kāṇo vā kuṇī vā khañjo vā pakkhahato vā na lābhī
annassa pānassa vatthassa yānassa mālāgandhavilepanassa
seyyāvasathapadīpeyyassa so suṇāti itthannāmo kira khattiyo khattiyehi
khattiyābhisekena abhisittoti tassa na evaṃ hoti kadāssu 3- nāma
@Footnote: 1 Ma. venakule. 2 Po. kumbhakārakule vā. 3 Po. Ma. Yu. sabbattha kudāssu.
Maṃpi khattiyā khattiyābhisekena abhisiñcissantīti ayaṃ vuccati
bhikkhave puggalo nirāso.
{452.1} Katamo ca bhikkhave puggalo āsaṃso idha bhikkhave
rañño khattiyassa muddhābhisittassa jeṭṭho putto hoti abhisekena 1-
anabhisitto macalappatto so suṇāti itthannāmo kira khattiyo
khattiyehi khattiyābhisekena abhisittoti tassa evaṃ hoti kadāssu nāma
maṃpi khattiyā khattiyābhisekena abhisiñcissantīti ayaṃ vuccati bhikkhave
puggalo āsaṃso.
{452.2} Katamo ca bhikkhave puggalo vigatāso idha bhikkhave rājā
hoti khattiyo muddhābhisitto so suṇāti itthannāmo kira khattiyo
khattiyehi khattiyābhisekena abhisittoti tassa na evaṃ hoti kadāssu
nāma maṃpi khattiyā khattiyābhisekena abhisiñcissantīti taṃ kissa
hetu yā hissa bhikkhave pubbe anabhisittassa abhisekāsā
sāssa paṭippassaddhā ayaṃ vuccati bhikkhave puggalo vigatāso.
{452.3} Ime kho bhikkhave tayo puggalā santo saṃvijjamānā
lokasmiṃ . evameva kho bhikkhave tayo puggalā santo saṃvijjamānā
bhikkhūsu katame tayo nirāso āsaṃso vigatāso katamo ca bhikkhave puggalo
nirāso idha bhikkhave ekacco puggalo dussīlo hoti pāpadhammo
asuci saṅkassarasamācāro paṭicchannakammanto assamaṇo samaṇapaṭiñño
abrahmacārī brahmacāripaṭiñño antopūti avassuto kasambujāto so
suṇāti itthannāmo kira bhikkhu āsavānaṃ khayā anāsavaṃ cetovimuttiṃ
@Footnote: 1 Ma. Yu. abhiseko.
Paññāvimuttiṃ diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja
viharatīti tassa na evaṃ hoti kadāssu nāma ahampi āsavānaṃ
khayā anāsavaṃ cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā
sacchikatvā upasampajja viharissāmīti ayaṃ vuccati bhikkhave puggalo
nirāso.
{452.4} Katamo ca bhikkhave puggalo āsaṃso idha bhikkhave bhikkhu
sīlavā hoti kalyāṇadhammo so suṇāti itthannāmo kira bhikkhu
āsavānaṃ khayā anāsavaṃ cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ diṭṭheva dhamme
sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharatīti tassa evaṃ hoti
kadāssu nāma ahampi āsavānaṃ khayā anāsavaṃ cetovimuttiṃ
paññāvimuttiṃ diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja
viharissāmīti ayaṃ vuccati bhikkhave puggalo āsaṃso.
{452.5} Katamo ca bhikkhave puggalo vigatāso idha bhikkhave bhikkhu
arahaṃ hoti khīṇāsavo so suṇāti itthannāmo kira bhikkhu āsavānaṃ khayā
anāsavaṃ cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā
sacchikatvā upasampajja viharatīti tassa na evaṃ hoti kadāssu nāma
ahampi āsavānaṃ khayā anāsavaṃ cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ diṭṭheva
dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharissāmīti taṃ kissa
hetu yā hissa bhikkhave pubbe avimuttassa vimuttāsā sāssa
paṭippassaddhā ayaṃ vuccati bhikkhave puggalo vigatāso . ime kho
bhikkhave tayo puggalā santo saṃvijjamānā bhikkhūsūti.
[453] 14 Yopi so bhikkhave rājā cakkavattī dhammiko dhammarājā
sopi nāma 1- arājakaṃ cakkaṃ pavattetīti. Evaṃ vutte aññataro bhikkhu
bhagavantaṃ etadavoca ko pana bhante rañño cakkavattissa dhammikassa
dhammarañño rājāti . dhammo bhikkhūti bhagavā avoca idha bhikkhu rājā
cakkavattī dhammiko dhammarājā dhammaṃyeva nissāya dhammaṃ sakkaronto
dhammaṃ garukaronto dhammaṃ apacāyamāno dhammaddhajo dhammaketu
dhammādhipateyyo dhammikaṃ rakkhāvaraṇaguttiṃ saṃvidahati antojanasmiṃ.
{453.1} Puna ca paraṃ bhikkhu rājā cakkavattī dhammiko dhammarājā
dhammaṃyeva nissāya dhammaṃ sakkaronto dhammaṃ garukaronto dhammaṃ apacāyamāno
dhammaddhajo dhammaketu dhammādhipateyyo dhammikaṃ rakkhāvaraṇaguttiṃ saṃvidahati
khattiyesu anuyantesu balakāyasmiṃ brāhmaṇagahapatikesu negamajānapadesu
samaṇabrāhmaṇesu migapakkhīsu . sa kho so bhikkhu rājā cakkavattī dhammiko
dhammarājā dhammaṃyeva nissāya dhammaṃ sakkaronto dhammaṃ garukaronto
dhammaṃ apacāyamāno dhammaddhajo dhammaketu dhammādhipateyyo dhammikaṃ
rakkhāvaraṇaguttiṃ saṃvidahitvā antojanasmiṃ dhammikaṃ rakkhāvaraṇaguttiṃ
saṃvidahitvā khattiyesu anuyantesu balakāyasmiṃ brāhmaṇagahapatikesu
negamajānapadesu samaṇabrāhmaṇesu migapakkhīsu dhammeneva cakkaṃ
pavatteti taṃ hoti cakkaṃ appaṭivattiyaṃ kenaci manussabhūtena paccatthikena
pāṇinā . evameva kho bhikkhu tathāgato arahaṃ sammāsambuddho
dhammiko dhammarājā dhammaṃyeva nissāya dhammaṃ sakkaronto dhammaṃ
garukaronto dhammaṃ apacāyamāno dhammaddhajo dhammaketu
@Footnote: 1 Po. sopi na rājakaṃ. Ma. sopi na arājakaṃ.
Dhammādhipateyyo dhammikaṃ rakkhāvaraṇaguttiṃ saṃvidahati kāyakammasmiṃ
evarūpaṃ kāyakammaṃ sevitabbaṃ evarūpaṃ kāyakammaṃ na sevitabbanti.
{453.2} Puna ca paraṃ bhikkhu tathāgato arahaṃ sammāsambuddho
dhammiko dhammarājā dhammaṃyeva nissāya dhammaṃ sakkaronto dhammaṃ
garukaronto dhammaṃ apacāyamāno dhammaddhajo dhammaketu dhammādhipateyyo
dhammikaṃ rakkhāvaraṇaguttiṃ saṃvidahati vacīkammasmiṃ evarūpaṃ vacīkammaṃ
sevitabbaṃ evarūpaṃ vacīkammaṃ na sevitabbanti.
{453.3} Puna ca paraṃ bhikkhu tathāgato arahaṃ sammāsambuddho
dhammiko dhammarājā dhammaṃyeva nissāya dhammaṃ sakkaronto dhammaṃ
garukaronto dhammaṃ apacāyamāno dhammaddhajo dhammaketu dhammādhipateyyo
dhammikaṃ rakkhāvaraṇaguttiṃ saṃvidahati manokammasmiṃ evarūpaṃ manokammaṃ
sevitabbaṃ evarūpaṃ manokammaṃ na sevitabbanti . sa kho so bhikkhu
tathāgato arahaṃ sammāsambuddho dhammiko dhammarājā dhammaṃyeva
nissāya dhammaṃ sakkaronto dhammaṃ garukaronto dhammaṃ apacāyamāno
dhammaddhajo dhammaketu dhammādhipateyyo dhammikaṃ rakkhāvaraṇaguttiṃ
saṃvidahitvā kāyakammasmiṃ dhammikaṃ rakkhāvaraṇaguttiṃ saṃvidahitvā
vacīkammasmiṃ dhammikaṃ rakkhāvaraṇaguttiṃ saṃvidahitvā manokammasmiṃ
dhammeneva anuttaraṃ dhammacakkaṃ pavatteti taṃ hoti cakkaṃ appaṭivattiyaṃ
samaṇena vā brāhmaṇena vā devena vā mārena vā brahmunā
vā kenaci vā lokasminti.
[454] 15 Ekaṃ samayaṃ bhagavā bārāṇasiyaṃ viharati isipatane
migadāye . tatra kho bhagavā bhikkhū āmantesi bhikkhavoti. Bhadanteti
Te bhikkhū bhagavato paccassosuṃ . bhagavā etadavoca bhūtapubbaṃ bhikkhave
rājā ahosi pacetano 1- nāma athakho bhikkhave rājā pacetano rathakāraṃ
āmantesi ito me samma rathakāra channaṃ māsānaṃ accayena saṅgāmo
bhavissati sakkhasi 2- me samma rathakāra navaṃ cakkayugaṃ kātunti sakkomi
devāti kho bhikkhave rathakāro rañño pacetanassa paccassosi athakho
bhikkhave rathakāro chahi māsehi chārattūnehi ekaṃ cakkaṃ niṭṭhāpesi.
{454.1} Athakho bhikkhave rājā pacetano rathakāraṃ āmantesi
ito me samma rathakāra channaṃ divasānaṃ accayena saṅgāmo bhavissati
niṭṭhitaṃ navaṃ cakkayuganti imehi kho deva chahi māsehi chārattūnehi ekaṃ
cakkaṃ niṭṭhitanti sakkhasi 3- pana me samma rathakāra imehi chahi divasehi
dutiyaṃ cakkaṃ niṭṭhāpetunti sakkomi devāti kho bhikkhave rathakāro rañño
pacetanassa paccassosi athakho bhikkhave rathakāro chahi divasehi dutiyaṃ
cakkaṃ niṭṭhāpetvā navaṃ cakkayugaṃ ādāya yena rājā pacetano
tenupasaṅkami upasaṅkamitvā rājānaṃ pacetanaṃ etadavoca idante
deva navaṃ cakkayugaṃ niṭṭhitanti . yañca te idaṃ samma rathakāra cakkaṃ
chahi māsehi niṭṭhitaṃ chārattūnehi yañca te idaṃ cakkaṃ chahi divasehi
niṭṭhitaṃ imesaṃ kiṃ nānākaraṇaṃ nesaṃ kiñci nānākaraṇaṃ passāmīti .
Atthesaṃ deva nānākaraṇaṃ passatu devo nānākaraṇanti . athakho
bhikkhave rathakāro yaṃ taṃ cakkaṃ chahi divasehi niṭṭhitaṃ taṃ pavattesi
taṃ pavattitaṃ samānaṃ yāvatikā abhisaṅkhārassa gati tāvatikaṃ gantvā
@Footnote: 1 Ma. sabbattha sacetano nāma . 2-3 Po. Ma. sakkhissasi.
Ciṅgulāyitvā bhūmiyaṃ papati yaṃ pana taṃ cakkaṃ chahi māsehi niṭṭhitaṃ
chārattūnehi taṃ pavattesi taṃ pavattitaṃ samānaṃ yāvatikā
abhisaṅkhārassa gati tāvatikaṃ gantvā akkhāhataṃ maññe aṭṭhāsi.
{454.2} Ko nu kho samma rathakāra hetu ko paccayo yamidaṃ
cakkaṃ chahi divasehi niṭṭhitaṃ taṃ pavattitaṃ samānaṃ yāvatikā abhisaṅkhārassa
gati tāvatikaṃ gantvā ciṅgulāyitvā bhūmiyaṃ papati ko pana samma
rathakāra hetu ko paccayo yamidaṃ cakkaṃ chahi māsehi niṭṭhitaṃ
chārattūnehi taṃ pavattitaṃ samānaṃ yāvatikā abhisaṅkhārassa
gati tāvatikaṃ gantvā akkhāhataṃ maññe aṭṭhāsīti . yamidaṃ
deva cakkaṃ chahi divasehi niṭṭhitaṃ tassa nemipi savaṅkā
sadosā sakasāvā ārāpi savaṅkā sadosā sakasāvā nābhipi
savaṅkā sadosā sakasāvā taṃ nemiyāpi savaṅkattā sadosattā
sakasāvattā ārānaṃpi savaṅkattā sadosattā sakasāvattā
nābhiyāpi savaṅkattā sadosattā sakasāvattā pavattitaṃ
samānaṃ yāvatikā abhisaṅkhārassa gati tāvatikaṃ gantvā ciṅgulāyitvā
bhūmiyaṃ papati . yaṃ pana [1]- deva cakkaṃ chahi māsehi niṭṭhitaṃ
chārattūnehi tassa nemipi avaṅkā adosā akasāvā ārāpi
avaṅkā adosā akasāvā nābhipi avaṅkā adosā akasāvā
taṃ nemiyāpi avaṅkattā adosattā akasāvattā ārānaṃpi
avaṅkattā adosattā akasāvattā nābhiyāpi avaṅkattā
adosattā akasāvattā pavattitaṃ samānaṃ yāvatikā abhisaṅkhārassa
gati tāvatikaṃ gantvā akkhāhataṃ maññe aṭṭhāsīti . siyā kho
pana bhikkhave tumhākaṃ evamassa añño nūna tena samayena
@Footnote: 1 Ma. Yu. taṃ.
So rathakāro ahosīti na kho panetaṃ bhikkhave evaṃ daṭṭhabbaṃ ahaṃ
tena samayena so rathakāro ahosiṃ tadāhaṃ bhikkhave kusalo dāruvaṅkānaṃ
dārudosānaṃ dārukasāvānaṃ etarahi kho panāhaṃ bhikkhave arahaṃ
sammāsambuddho kusalo kāyavaṅkānaṃ kāyadosānaṃ kāyakasāvānaṃ
kusalo vacīvaṅkānaṃ vacīdosānaṃ vacīkasāvānaṃ kusalo manovaṅkānaṃ
manodosānaṃ manokasāvānaṃ . yassa kassaci bhikkhave bhikkhussa
vā bhikkhuniyā vā kāyavaṅko appahīno kāyadoso kāyakasāvo
vacīvaṅko appahīno vacīdoso vacīkasāvo manovaṅko appahīno
manodoso manokasāvo evaṃ papatitā te bhikkhave imasmā
dhammavinayā seyyathāpi taṃ cakkaṃ chahi divasehi niṭṭhitaṃ . yassa
kassaci bhikkhave bhikkhussa vā bhikkhuniyā vā kāyavaṅko pahīno
kāyadoso kāyakasāvo vacīvaṅko pahīno vacīdoso vacīkasāvo
manovaṅko pahīno manodoso manokasāvo evaṃ patiṭṭhitā
te bhikkhave imasmiṃ dhammavinaye seyyathāpi taṃ cakkaṃ chahi māsehi
niṭṭhitaṃ chārattūnehi . tasmātiha bhikkhave evaṃ sikkhitabbaṃ
kāyavaṅkaṃ pajahissāma kāyadosaṃ kāyakasāvaṃ vacīvaṅkaṃ pajahissāma
vacīdosaṃ vacīkasāvaṃ manovaṅkaṃ pajahissāma manodosaṃ
manokasāvanti evañhi vo bhikkhave sikkhitabbanti.
[455] 16 Tīhi bhikkhave dhammehi samannāgato bhikkhu
apaṇṇakapaṭipadaṃ 1- paṭipanno hoti yoni cassa āraddhā
hoti āsavānaṃ khayāya katamehi tīhi idha bhikkhave bhikkhu
indriyesu guttadvāro hoti bhojane mattaññū
hoti jāgariyaṃ anuyutto hoti . kathañca bhikkhave
@Footnote: 1 Yu. apaṇṇakataṃ ....
Bhikkhu indriyesu guttadavāro hoti idha bhikkhave bhikkhu cakkhunā
rūpaṃ disvā na nimittaggāhī hoti nānubyañjanaggāhī
yatvādhikaraṇamenaṃ cakkhundriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhādomanassā
pāpakā akusalā dhammā anvāssaveyyuṃ tassa saṃvarāya paṭipajjati
rakkhati cakkhundriyaṃ cakkhundriye saṃvaraṃ āpajjati sotena saddaṃ
sutvā .pe. ghānena gandhaṃ ghāyitvā .pe. jivhāya rasaṃ sāyitvā
.pe. kāyena phoṭṭhabbaṃ phusitvā .pe. manasā dhammaṃ viññāya
na nimittaggāhī hoti nānubyañjanaggāhī yatvādhikaraṇamenaṃ
manindriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhādomanassā pāpakā akusalā
dhammā anvāssaveyyuṃ tassa saṃvarāya paṭipajjati rakkhati manindriyaṃ
manindriye saṃvaraṃ āpajjati evaṃ kho bhikkhave bhikkhu indriyesu
guttadvāro hoti.
{455.1} Kathañca bhikkhave bhikkhu bhojane mattaññū hoti idha
bhikkhave bhikkhu paṭisaṅkhā yoniso āhāraṃ āhāreti neva davāya na
madāya na maṇḍanāya na vibhūsanāya yāvadeva amassa kāyassa ṭhitiyā
yāpanāya vihiṃsuparatiyā brahmacariyānuggahāya iti purāṇañca
vedanaṃ paṭihaṅkhāmi navañca vedanaṃ na uppādessāmi yātrā ca
me bhavissati anavajjatā ca phāsuvihāro cāti evaṃ kho bhikkhave bhikkhu
bhojane mattaññū hoti.
{455.2} Kathañca bhikkhave bhikkhu jāgariyaṃ anuyutto hoti
idha bhikkhave bhikkhu divasaṃ caṅkamena nisajjāya āvaraṇiyehi
dhammehi cittaṃ parisodheti rattiyā paṭhamaṃ yāmaṃ caṅkamena
nisajjāya āvaraṇiyehi dhammehi cittaṃ parisodheti
Rattiyā majjhimaṃ yāmaṃ dakkhiṇena passena sīhaseyyaṃ kappeti
pādena 1- pādaṃ accādhāya sato sampajāno uṭṭhānasaññaṃ
manasikaritvā rattiyā pacchimaṃ yāmaṃ paccuṭṭhāya caṅkamena nisajjāya
āvaraṇiyehi dhammehi cittaṃ parisodheti evaṃ kho bhikkhave bhikkhu
jāgariyaṃ anuyutto hoti . imehi kho bhikkhave tīhi dhammehi
samannāgato bhikkhu apaṇṇakapaṭipadaṃ paṭipanno hoti yoni
cassa āraddhā hoti āsavānaṃ khayāyāti.
[456] 17 Tayome bhikkhave dhammā attabyābādhāyapi
saṃvattanti parabyābādhāyapi saṃvattanti ubhayabyābādhāyapi
saṃvattanti katame tayo kāyaduccaritaṃ vacīduccaritaṃ manoduccaritaṃ
ime kho bhikkhave tayo dhammā attabyābādhāyapi saṃvattanti
parabyābādhāyapi saṃvattanti ubhayabyābādhāyapi saṃvattanti .
Tayome bhikkhave dhammā neva attabyābādhāyapi saṃvattanti na
parabyābādhāyapi saṃvattanti na ubhayabyābādhāyapi saṃvattanti
katame tayo kāyasucaritaṃ vacīsucaritaṃ manosucaritaṃ ime kho bhikkhave
tayo dhammā neva attabyābādhāyapi saṃvattanti na parabyābādhāyapi
saṃvattanti na ubhayabyābādhāyapi saṃvattantīti.
[457] 18 Sace vo bhikkhave aññatitthiyā paribbājakā evaṃ
puccheyyuṃ devalokūpapattiyā āvuso samaṇo gotamo brahmacariyaṃ
vussatīti 2- nanu tumhe bhikkhave evaṃ puṭṭhā aṭṭiyeyyātha harāyeyyātha
jiguccheyyāthāti . evaṃ bhante . iti kira tumhe bhikkhave dibbena
āyunā aṭṭiyatha harāyatha jigucchatha dibbena vaṇṇena dibbena
@Footnote: 1 Ma. Yu. pāde pādaṃ. 2 Ma. vussathāti.
Sukhena dibbena yasena dibbena adhipateyyena aṭṭiyatha harāyatha
jigucchatha . pageva kho pana bhikkhave tumhehi kāyaduccaritena
aṭṭiyitabbaṃ harāyitabbaṃ jigucchitabbaṃ vacīduccaritena ...
Manoduccaritena aṭṭiyitabbaṃ harāyitabbaṃ jigucchitabbanti.
[458] 19 Tīhi bhikkhave aṅgehi samannāgato pāpaṇiko abhabbo
anadhigataṃ vā bhogaṃ adhigantuṃ adhigataṃ vā bhogaṃ phātikātuṃ 1- katamehi tīhi
idha bhikkhave pāpaṇiko pubbaṇhasamayaṃ na sakkaccaṃ kammantaṃ adhiṭṭhāti
majjhantikasamayaṃ na sakkaccaṃ kammantaṃ adhiṭṭhāti sāyaṇhasamayaṃ na
sakkaccaṃ kammantaṃ adhiṭṭhāti imehi kho bhikkhave tīhi aṅgehi
samannāgato pāpaṇiko abhabbo anadhigataṃ vā bhogaṃ adhigantuṃ adhigataṃ
vā bhogaṃ phātikātuṃ . evameva kho bhikkhave tīhi dhammehi samannāgato
bhikkhu abhabbo anadhigataṃ vā kusalaṃ dhammaṃ adhigantuṃ adhigataṃ vā kusalaṃ
dhammaṃ phātikātuṃ katamehi tīhi idha bhikkhave bhikkhu pubbaṇhasamayaṃ
na sakkaccaṃ samādhinimittaṃ adhiṭṭhāti majjhantikasamayaṃ na sakkaccaṃ
samādhinimittaṃ adhiṭṭhāti sāyaṇhasamayaṃ na sakkaccaṃ samādhinimittaṃ
adhiṭṭhāti imehi kho bhikkhave tīhi dhammehi samannāgato bhikkhu
abhabbo anadhigataṃ vā kusalaṃ dhammaṃ adhigantuṃ adhigataṃ vā kusalaṃ dhammaṃ
phātikātuṃ . tīhi bhikkhave aṅgehi samannāgato pāpaṇiko bhabbo
anadhigataṃ vā bhogaṃ adhigantuṃ adhigataṃ vā bhogaṃ phātikātuṃ katamehi tīhi
@Footnote: 1 Po. Ma. phātiṃ kātuṃ. sabbattha īdisameva.
Idha bhikkhave pāpaṇiko pubbaṇhasamayaṃ sakkaccaṃ kammantaṃ adhiṭṭhāti
majjhantikasamayaṃ sakkaccaṃ kammantaṃ adhiṭṭhāti sāyaṇhasamayaṃ sakkaccaṃ
kammantaṃ adhiṭṭhāti imehi kho bhikkhave tīhi aṅgehi samannāgato
pāpaṇiko bhabbo anadhigataṃ vā bhogaṃ adhigantuṃ adhigataṃ vā bhogaṃ
phātikātuṃ . evameva kho bhikkhave tīhi dhammehi samannāgato bhikkhu
bhabbo anadhigataṃ vā kusalaṃ dhammaṃ adhigantuṃ adhigataṃ vā kusalaṃ dhammaṃ
phātikātuṃ katamehi tīhi idha bhikkhave bhikkhu pubbaṇhasamayaṃ sakkaccaṃ
samādhinimittaṃ adhiṭṭhāti majjhantikasamayaṃ sakkaccaṃ samādhinimittaṃ
adhiṭṭhāti sāyaṇhasamayaṃ sakkaccaṃ samādhinimittaṃ adhiṭṭhāti imehi
kho bhikkhave tīhi dhammehi samannāgato bhikkhu bhabbo anadhigataṃ vā
kusalaṃ dhammaṃ adhigantuṃ adhigataṃ vā kusalaṃ dhammaṃ phātikātunti.
[459] 20 Tīhi bhikkhave aṅgehi samannāgato pāpaṇiko nacirasseva
mahantattaṃ 1- vepullattaṃ pāpuṇāti bhogesu katamehi tīhi idha bhikkhave
pāpaṇiko cakkhumā ca hoti vidhūro ca nissayasampanno ca . kathañca
bhikkhave pāpaṇiko cakkhumā hoti idha bhikkhave pāpaṇiko paṇiyaṃ
jānāti idaṃ paṇiyaṃ evaṃ kītaṃ evaṃ vikkayamānaṃ ettakaṃ mūlaṃ bhavissati
ettako udayoti evaṃ kho bhikkhave pāpaṇiko cakkhumā hoti .
Kathañca bhikkhave pāpaṇiko vidhūro hoti idha bhikkhave pāpaṇiko
kusalo hoti paṇiyaṃ ketuñca vikketuñca evaṃ kho bhikkhave pāpaṇiko
vidhūro hoti . kathañca bhikkhave pāpaṇiko nissayasampanno hoti idha
@Footnote: 1 Po. mahattaṃ vā vepullaṃ vā Ma. mahattaṃ vepullattaṃ Yu. mahantattaṃ vā vepullattaṃ
@vā. ito paraṃ īdisameva.
Bhikkhave pāpaṇiko 1- ye te gahapatī vā gahapatiputtā vā
aḍḍhā mahaddhanā mahābhogā te naṃ evaṃ jānanti ayaṃ kho bhavaṃ
pāpaṇiko cakkhumā ca vidhūro ca paṭibalo puttadārañca posetuṃ
amhākañca kālena kālaṃ anuppadātunti te naṃ bhogehi nipatanti 2-
ito samma pāpaṇika bhoge haritvā 3- puttadārañca posehi
amhākañca kālena kālaṃ anuppadehīti evaṃ kho bhikkhave pāpaṇiko
nissayasampanno hoti . imehi kho bhikkhave tīhi aṅgehi samannāgato
pāpaṇiko nacirasseva mahantattaṃ vepullattaṃ pāpuṇāti bhogesu.
{459.1} Evameva kho bhikkhave tīhi dhammehi samannāgato bhikkhu
nacirasseva mahantattaṃ vepullattaṃ pāpuṇāti kusalesu dhammesu
katamehi tīhi idha bhikkhave bhikkhu cakkhumā ca hoti vidhūro ca
nissayasampanno ca . kathañca bhikkhave bhikkhu cakkhumā
hoti idha bhikkhave bhikkhu idaṃ dukkhanti yathābhūtaṃ pajānāti ...
Ayaṃ dukkhanirodhagāminī paṭipadāti yathābhūtaṃ pajānāti
evaṃ kho bhikkhave bhikkhu cakkhumā hoti . kathañca bhikkhave
bhikkhu vidhūro hoti idha bhikkhave bhikkhu āraddhaviriyo
viharati akusalānaṃ dhammānaṃ pahānāya kusalānaṃ dhammānaṃ
upasampadāya thāmavā daḷhaparakkamo anikkhittadhuro
kusalesu dhammesu evaṃ kho bhikkhave bhikkhu vidhūro hoti .
Kathañca bhikkhave bhikkhu nissayasampanno hoti idha bhikkhave
bhikkhu ye te bhikkhū bahussutā āgatāgamā dhammadharā vinayadharā
mātikādharā so te kālena kālaṃ upasaṅkamitvā paripucchati
@Footnote: 1 Po. Ma. pāpaṇikaṃ . 2 Po. vikkīṇanti Yu. nimantanti . 3 Ma. Yu. karitvā.
Paripañhati idaṃ bhante kathaṃ imassa ko atthoti tassa te
āyasmanto avivaṭañceva vivaranti anuttānīkatañca
uttānīkaronti anekavihitesu ca kaṅkhāṭhāniyesu dhammesu
kaṅkhaṃ paṭivinodenti evaṃ kho bhikkhave bhikkhu nissayasampanno
hoti . imehi kho bhikkhave tīhi dhammehi samannāgato bhikkhu
nacirasseva mahantattaṃ vepullattaṃ pāpuṇāti kusalesu
dhammesūti.
Rathakāravaggo dutiyo.
Tassuddānaṃ
ñātako saraṇīyo bhikkhu cakkavattī pacetano
apaṇṇakattā devo ca dve pāpaṇikena cāti.
----------------
Puggalavaggo tatiyo
[460] 21 Ekaṃ samayaṃ bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane
anāthapiṇḍikassa ārāme . athakho āyasmā ca saviṭṭho 1- āyasmā ca
mahākoṭṭhito yenāyasmā sārīputto tenupasaṅkamiṃsu upasaṅkamitvā
āyasmatā sārīputtena saddhiṃ sammodiṃsu sammodanīyaṃ kathaṃ
sārāṇīyaṃ vītisāretvā ekamantaṃ nisīdiṃsu ekamantaṃ nisinnaṃ kho
āyasmantaṃ saviṭṭhaṃ 2- āyasmā sārīputto etadavoca tayome āvuso
saviṭṭha puggalā santo saṃvijjamānā lokasmiṃ katame tayo kāyasakkhi
diṭṭhippatto 3- saddhāvimutto ime kho āvuso tayo puggalā
@Footnote: 1-2 Ma. samiddho-samiddhaṃ. itoparaṃ īdisameva . 3 diṭṭhappatto itipi.
Santo saṃvijjamānā lokasmiṃ imesaṃ āvuso tiṇṇaṃ puggalānaṃ
katamo te puggalo khamati abhikkantataro ca paṇītataro cāti.
{460.1} Tayome āvuso sārīputta puggalā santo saṃvijjamānā
lokasmiṃ katame tayo kāyasakkhi diṭṭhippatto saddhāvimutto ime
kho āvuso tayo puggalā santo saṃvijjamānā lokasmiṃ imesaṃ
āvuso tiṇṇaṃ puggalānaṃ yvāyaṃ puggalo saddhāvimutto ayaṃ me
puggalo khamati imesaṃ tiṇṇaṃ puggalānaṃ abhikkantataro ca paṇītataro
ca taṃ kissa hetu imassāvuso puggalassa saddhindriyaṃ adhimattanti.
{460.2} Athakho āyasmā sārīputto āyasmantaṃ mahākoṭṭhitaṃ
etadavoca tayome āvuso koṭṭhita puggalā santo saṃvijjamānā
lokasmiṃ katame tayo kāyasakkhi diṭṭhippatto saddhāvimutto ime kho
āvuso tayo puggalā santo saṃvijjamānā lokasmiṃ imesaṃ āvuso
tiṇṇaṃ puggalānaṃ katamo te puggalo khamati abhikkantataro ca
paṇītataro cāti . tayome āvuso sārīputta puggalā santo
saṃvijjamānā lokasmiṃ katame tayo kāyasakkhi diṭṭhippatto saddhāvimutto
ime kho āvuso tayo puggalā santo saṃvijjamānā lokasmiṃ imesaṃ
āvuso tiṇṇaṃ puggalānaṃ yvāyaṃ puggalo kāyasakkhi ayaṃ me puggalo
khamati imesaṃ tiṇṇaṃ puggalānaṃ abhikkantataro ca paṇītataro ca taṃ kissa
hetu imassāvuso puggalassa samādhindriyaṃ adhimattanti . athakho
āyasmā mahākoṭṭhito āyasmantaṃ sārīputtaṃ etadavoca tayome
āvuso sārīputta puggalā santo saṃvijjamānā lokasmiṃ katame tayo
Kāyasakkhi diṭṭhippatto saddhāvimutto ime kho āvuso tayo
puggalā santo saṃvijjamānā lokasmiṃ imesaṃ āvuso tiṇṇaṃ
puggalānaṃ katamo te puggalo khamati abhikkantataro ca paṇītataro
cāti . tayome āvuso koṭṭhita puggalā santo saṃvijjamānā
lokasmiṃ katame tayo kāyasakkhi diṭṭhippatto saddhāvimutto
ime kho āvuso tayo puggalā santo saṃvijjamānā lokasmiṃ
imesaṃ āvuso tiṇṇaṃ puggalānaṃ yvāyaṃ puggalo diṭṭhippatto
ayaṃ me puggalo khamati imesaṃ tiṇṇaṃ puggalānaṃ abhikkantataro
ca paṇītataro ca taṃ kissa hetu imassāvuso puggalassa
paññindriyaṃ adhimattanti.
{460.3} Athakho āyasmā sārīputto āyasmantaṃ ca
saviṭṭhaṃ āyasmantaṃ ca mahākoṭṭhitaṃ etadavoca byākataṃ kho āvuso
amhehi sabbeheva yathāsakaṃ paṭibhāṇaṃ āyāmāvuso yena bhagavā
tenupasaṅkamissāma upasaṅkamitvā bhagavato etamatthaṃ ārocessāma
yathā no bhagavā byākarissati tathā naṃ dhāressāmāti 1-. Evamāvusoti
kho āyasmā ca saviṭṭho āyasmā ca mahākoṭṭhito āyasmato
sārīputtassa paccassosuṃ . athakho āyasmā ca sārīputto āyasmā ca
saviṭṭho āyasmā ca mahākoṭṭhito yena bhagavā tenupasaṅkamiṃsu
upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdiṃsu ekamantaṃ
nisinno kho āyasmā sārīputto yāvatako ahosi āyasmatā ca
saviṭṭhena āyasmatā ca mahākoṭṭhitena saddhiṃ kathāsallāpo taṃ
@Footnote: 1 Po. jānissāmāti.
Sabbaṃ bhagavato ārocesi.
{460.4} Nakhvettha sārīputta sukaraṃ ekaṃsena byākātuṃ ayaṃ
imesaṃ tiṇṇaṃ puggalānaṃ abhikkantataro ca paṇītataro cāti ṭhānaṃ
hetaṃ sārīputta vijjati yvāyaṃ puggalo saddhāvimutto svāyaṃ
arahattāya paṭipanno yvāyaṃ puggalo kāyasakkhi svāyaṃ sakadāgāmī
vā anāgāmī vā yocāyaṃ puggalo diṭṭhippatto sopassa sakadāgāmī
vā anāgāmī vā . nakhvettha sārīputta sukaraṃ ekaṃsena byākātuṃ ayaṃ
imesaṃ tiṇṇaṃ puggalānaṃ abhikkantataro ca paṇītataro cāti ṭhānaṃ hetaṃ
sārīputta vijjati yvāyaṃ puggalo kāyasakkhi svāyaṃ arahattāya
paṭipanno yvāyaṃ puggalo saddhāvimutto svāyaṃ sakadāgāmī vā
anāgāmī vā yocāyaṃ puggalo diṭṭhippatto sopassa sakadāgāmī
vā anāgāmī vā . nakhvettha sārīputta sukaraṃ ekaṃsena byākātuṃ
ayaṃ imesaṃ tiṇṇaṃ puggalānaṃ abhikkantataro ca paṇītataro cāti
ṭhānaṃ hetaṃ sārīputta vijjati yvāyaṃ puggalo diṭṭhippatto svāyaṃ
arahattāya paṭipanno yvāyaṃ puggalo saddhāvimutto svāyaṃ sakadāgāmī
vā anāgāmī vā yocāyaṃ puggalo kāyasakkhi sopassa sakadāgāmī
vā anāgāmī vā . nakhvettha sārīputta sukaraṃ ekaṃsena byākātuṃ
ayaṃ imesaṃ tiṇṇaṃ puggalānaṃ abhikkantataro ca paṇītataro cāti.
[461] 22 Tayome bhikkhave gilānā santo saṃvijjamānā lokasmiṃ
katame tayo idha bhikkhave ekacco gilāno labhanto vā sappāyāni
bhojanāni alabhanto vā sappāyāni bhojanāni labhanto vā sappāyāni
Bhesajjāni alabhanto vā sappāyāni bhesajjāni labhanto vā
paṭirūpaṃ upaṭṭhākaṃ alabhanto vā paṭirūpaṃ upaṭṭhākaṃ neva vuṭṭhāti
tamhā ābādhā idha pana bhikkhave ekacco gilāno labhanto
vā sappāyāni bhojanāni alabhanto vā sappāyāni bhojanāni labhanto
vā sappāyāni bhesajjāni alabhanto vā sappāyāni bhesajjāni
labhanto vā paṭirūpaṃ upaṭṭhākaṃ alabhanto vā paṭirūpaṃ upaṭṭhākaṃ
vuṭṭhāti tamhā ābādhā idha pana bhikkhave ekacco gilāno
labhanto sappāyāni bhojanāni no alabhanto labhanto sappāyāni
bhesajjāni no alabhanto labhanto paṭirūpaṃ upaṭṭhākaṃ no alabhanto
vuṭṭhāti tamhā ābādhā tatra bhikkhave yvāyaṃ gilāno labhanto
sappāyāni bhojanāni no alabhanto labhanto sappāyāni bhesajjāni
no alabhanto labhanto paṭirūpaṃ upaṭṭhākaṃ no alabhanto vuṭṭhāti
tamhā ābādhā imaṃ kho bhikkhave gilānaṃ paṭicca gilānabhattaṃ
anuññātaṃ gilānabhesajjaṃ anuññātaṃ gilānupaṭṭhāko anuññāto
imañca pana bhikkhave gilānaṃ paṭicca aññepi gilānā upaṭṭhātabbā
ime kho bhikkhave tayo gilānā santo saṃvijjamānā lokasmiṃ.
{461.1} Evameva kho bhikkhave tayome gilānūpamā puggalā
santo saṃvijjamānā lokasmiṃ katame tayo idha bhikkhave ekacco puggalo
labhanto vā tathāgataṃ dassanāya alabhanto vā tathāgataṃ dassanāya labhanto
vā tathāgatappaveditaṃ dhammavinayaṃ savanāya alabhanto vā tathāgatappaveditaṃ
Dhammavinayaṃ savanāya neva okkamati niyāmaṃ kusalesu dhammesu
sammattaṃ idha pana bhikkhave ekacco puggalo labhanto vā tathāgataṃ
dassanāya alabhanto vā tathāgataṃ dassanāya labhanto vā
tathāgatappaveditaṃ dhammavinayaṃ savanāya alabhanto vā tathāgatappaveditaṃ
dhammavinayaṃ savanāya okkamati niyāmaṃ kusalesu dhammesu sammattaṃ
idha pana bhikkhave ekacco puggalo labhanto tathāgataṃ dassanāya no
alabhanto labhanto tathāgatappaveditaṃ dhammavinayaṃ savanāya no
alabhanto okkamati niyāmaṃ kusalesu dhammesu sammattaṃ tatra
bhikkhave yvāyaṃ puggalo labhanto tathāgataṃ dassanāya no alabhanto
labhanto tathāgatappaveditaṃ dhammavinayaṃ savanāya no alabhanto okkamati
niyāmaṃ kusalesu dhammesu sammattaṃ imaṃ kho bhikkhave puggalaṃ paṭicca
dhammadesanā anuññātā imañca pana bhikkhave puggalaṃ paṭicca
aññesaṃpi dhammo desetabbo ime kho bhikkhave tayo gilānūpamā
puggalā santo saṃvijjamānā lokasminti.
[462] 23 Tayome bhikkhave puggalā santo saṃvijjamānā lokasmiṃ
katame tayo idha bhikkhave ekacco puggalo sabyāpajjhaṃ kāyasaṅkhāraṃ
abhisaṅkharoti sabyāpajjhaṃ vacīsaṅkhāraṃ abhisaṅkharoti sabyāpajjhaṃ
manosaṅkhāraṃ abhisaṅkharoti so sabyāpajjhaṃ kāyasaṅkhāraṃ abhisaṅkharitvā
sabyāpajjhaṃ vacīsaṅkhāraṃ abhisaṅkharitvā sabyāpajjhaṃ manosaṅkhāraṃ
abhisaṅkharitvā sabyāpajjhaṃ lokaṃ upapajjati tamenaṃ sabyāpajjhaṃ
Lokaṃ upapannaṃ samānaṃ sabyāpajjhā phassā phusanti so sabyāpajjhehi
phassehi phuṭṭho samāno sabyāpajjhaṃ vedanaṃ vediyati ekantadukkhaṃ
seyyathāpi sattā nerayikā
{462.1} idha pana bhikkhave ekacco puggalo abyāpajjhaṃ
kāyasaṅkhāraṃ abhisaṅkharoti abyāpajjhaṃ vacīsaṅkhāraṃ abhisaṅkharoti
abyāpajjhaṃ manosaṅkhāraṃ abhisaṅkharoti so abyāpajjhaṃ
kāyasaṅkhāraṃ abhisaṅkharitvā abyāpajjhaṃ vacīsaṅkhāraṃ abhisaṅkharitvā
abyāpajjhaṃ manosaṅkhāraṃ abhisaṅkharitvā abyāpajjhaṃ lokaṃ upapajjati
tamenaṃ abyāpajjhaṃ lokaṃ upapannaṃ samānaṃ abyāpajjhā phassā
phusanti so abyāpajjhehi phassehi phuṭṭho samāno abyāpajjhaṃ
vedanaṃ vediyati ekantasukhaṃ seyyathāpi devā subhakiṇhā
{462.2} idha pana bhikkhave ekacco puggalo sabyāpajjhampi
abyāpajjhampi kāyasaṅkhāraṃ abhisaṅkharoti sabyāpajjhampi
abyāpajjhampi vacīsaṅkhāraṃ abhisaṅkharoti sabyāpajjhampi
abyāpajjhampi manosaṅkhāraṃ abhisaṅkharoti so sabyāpajjhampi
abyāpajjhampi kāyasaṅkhāraṃ abhisaṅkharitvā sabyāpajjhampi
abyāpajjhampi vacīsaṅkhāraṃ abhisaṅkharitvā sabyāpajjhampi
abyāpajjhampi manosaṅkhāraṃ abhisaṅkharitvā sabyāpajjhampi
abyāpajjhampi lokaṃ upapajjati tamenaṃ sabyāpajjhampi
abyāpajjhampi lokaṃ upapannaṃ samānaṃ sabyāpajjhāpi
abyāpajjhāpi phassā phusanti so sabyāpajjhehipi abyāpajjhehipi
phassehi phuṭṭho samāno sabyāpajjhampi abyāpajjhampi vedanaṃ
vediyati vokiṇṇasukhadukkhaṃ seyyathāpi manussā ekacce ca devā
ekacce ca vinipātikā ime kho bhikkhave tayo puggalā santo
saṃvijjamānā lokasminti.
[463] 24 Tayome bhikkhave puggalā puggalassa bahukārā katame
tayo yaṃ bhikkhave puggalaṃ āgamma puggalo buddhaṃ saraṇaṃ gato hoti
dhammaṃ saraṇaṃ gato hoti saṅghaṃ saraṇaṃ gato hoti ayaṃ bhikkhave
puggalo imassa puggalassa bahukāro puna ca paraṃ bhikkhave yaṃ puggalaṃ
āgamma puggalo idaṃ dukkhanti yathābhūtaṃ pajānāti ayaṃ dukkhasamudayoti
yathābhūtaṃ pajānāti ayaṃ dukkhanirodhoti yathābhūtaṃ pajānāti ayaṃ
dukkhanirodhagāminī paṭipadāti yathābhūtaṃ pajānāti ayaṃ bhikkhave
puggalo imassa puggalassa bahukāro puna ca paraṃ bhikkhave yaṃ puggalaṃ
āgamma puggalo āsavānaṃ khayā anāsavaṃ cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ
diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharati ayaṃ
bhikkhave puggalo imassa puggalassa bahukāro ime kho bhikkhave tayo
puggalā puggalassa bahukārā . imehi ca pana bhikkhave tīhi puggalehi
imassa puggalassa natthañño puggalo bahukārataroti vadāmi . imesañca
pana bhikkhave tiṇṇaṃ puggalānaṃ iminā puggalena na suppaṭikāraṃ
vadāmīti 1- yadidaṃ abhivādanapaccuṭṭhānaañjalikammasāmīcikammacīvarapiṇḍapāta
senāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārānuppadānenāti.
[464] 25 Tayome bhikkhave puggalā santo saṃvijjamānā lokasmiṃ
katame tayo arukūpamacitto puggalo vijjūpamacitto puggalo
vajirūpamacitto puggalo . katamo ca bhikkhave arukūpamacitto puggalo
idha bhikkhave ekacco puggalo kodhano hoti upāyāsabahulo appampi
@Footnote: 1 Po. Ma. itisaddo natthi.
Vutto samāno abhisajjati kuppati byāpajjati patitthīyati kopañca dosañca
appaccayañca pātukaroti seyyathāpi 1- bhikkhave duṭṭhāruko kaṭṭhena vā
kaṭhalāya vā ghaṭṭito bhiyyoso mattāya āsavaṃ deti evameva kho
bhikkhave idhekacco puggalo kodhano hoti upāyāsabahulo appampi
vutto samāno abhisajjati kuppati byāpajjati patitthīyati kopañca
dosañca appaccayañca pātukaroti ayaṃ vuccati bhikkhave arukūpamacitto
puggalo.
{464.1} Katamo ca bhikkhave vijjūpamacitto puggalo idha bhikkhave
ekacco puggalo idaṃ dukkhanti yathābhūtaṃ pajānāti ayaṃ dukkhasamudayoti
yathābhūtaṃ pajānāti ayaṃ dukkhanirodhoti yathābhūtaṃ pajānāti ayaṃ
dukkhanirodhagāminī paṭipadāti yathābhūtaṃ pajānāti seyyathāpi bhikkhave
cakkhumā puriso rattandhakāratimisāya vijjantarikāya rūpāni passeyya
evameva kho bhikkhave idhekacco puggalo idaṃ dukkhanti yathābhūtaṃ
pajānāta ... ayaṃ dukkhanirodhagāminī paṭipadāti yathābhūtaṃ pajānāti
ayaṃ vuccati bhikkhave vijjūpamacitto puggalo.
{464.2} Katamo ca bhikkhave vajirūpamacitto puggalo idha bhikkhave
ekacco puggalo āsavānaṃ khayā anāsavaṃ cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ
diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharati seyyathāpi
bhikkhave vajirassa natthi kiñci abhejjaṃ maṇi vā pāsāṇo vā evameva kho
bhikkhave idhekacco puggalo āsavānaṃ khayā ... Upasampajja viharati ayaṃ vuccati
bhikkhave vajirūpamacitto puggalo . ime kho bhikkhave tayo puggalā santo
@Footnote: 1 Yu. seyyathāpi nāma.
Saṃvijjamānā lokasminti.
[465] 26 Tayome bhikkhave puggalā santo saṃvijjamānā lokasmiṃ
katame tayo atthi bhikkhave puggalo 1- na sevitabbo na bhajitabbo na
payirupāsitabbo atthi bhikkhave puggalo sevitabbo bhajitabbo
payirupāsitabbo atthi bhikkhave puggalo sakkatvā garukatvā sevitabbo
bhajitabbo payirupāsitabbo.
{465.1} Katamo ca bhikkhave puggalo na sevitabbo na bhajitabbo
na payirupāsitabbo idha bhikkhave ekacco puggalo hīno hoti sīlena
samādhinā paññāya evarūpo bhikkhave puggalo na sevitabbo na
bhajitabbo na payirupāsitabbo aññatra anudayā aññatra anukampā.
{465.2} Katamo ca bhikkhave puggalo sevitabbo bhajitabbo
payirupāsitabbo idha bhikkhave ekacco puggalo sadiso hoti sīlena
samādhinā paññāya evarūpo bhikkhave puggalo sevitabbo bhajitabbo
payirupāsitabbo taṃ kissa hetu sīlasāmaññagatānaṃ sataṃ sīlakathā ca
no bhavissati sā ca no pavattanī bhavissati sā ca no phāsu bhavissati
samādhisāmaññagatānaṃ sataṃ samādhikathā ca no bhavissati sā ca no
pavattanī bhavissati sā ca no phāsu bhavissati paññāsāmaññagatānaṃ
sataṃ paññākathā ca no bhavissati sā ca no pavattanī bhavissati sā ca
no phāsu bhavissatīti tasmā evarūpo puggalo sevitabbo bhajitabbo
payirupāsitabbo .
{465.3} Katamo ca bhikkhave puggalo sakkatvā
garukatvā sevitabbo bhajitabbo payirupāsitabbo idha
@Footnote: 1 Ma. sabbattha kattāpadañca kiriyāpadañca bahuvacanatthe vattanti.
Bhikkhave ekacco puggalo adhiko hoti sīlena samādhinā paññāya
evarūpo bhikkhave puggalo sakkatvā garukatvā sevitabbo
bhajitabbo payirupāsitabbo taṃ kissa hetu iti aparipūraṃ vā sīlakkhandhaṃ
paripūressāmi paripūraṃ vā sīlakkhandhaṃ tattha tattha paññāya anuggahessāmi
aparipūraṃ vā samādhikkhandhaṃ paripūressāmi paripūraṃ vā samādhikkhandhaṃ
tattha tattha paññāya anuggahessāmi aparipūraṃ vā paññākkhandhaṃ
paripūressāmi paripūraṃ vā paññākkhandhaṃ tattha tattha paññāya
anuggahessāmīti tasmā evarūpo puggalo sakkatvā garukatvā
sevitabbo bhajitabbo payirupāsitabbo . ime kho bhikkhave tayo
puggalā santo saṃvijjamānā lokasminti.
Nihīyati puriso nihīnasevī
na ca hāyetha kadāci tulyasevī
seṭṭhamupanamaṃ udeti khippaṃ
tasmā attano uttariṃ bhajethāti.
[466] 27 Tayome bhikkhave puggalā santo saṃvijjamānā
lokasmiṃ katame tayo atthi bhikkhave puggalo jigucchitabbo na
sevitabbo na bhajitabbo na payirupāsitabbo atthi bhikkhave
puggalo ajjhupekkhitabbo na sevitabbo na bhajitabbo na
payirupāsitabbo atthi bhikkhave puggalo sevitabbo bhajitabbo
payirupāsitabbo.
{466.1} Katamo ca bhikkhave puggalo jigucchitabbo
na sevitabbo na bhajitabbo na payirupāsitabbo
Idha bhikkhave ekacco puggalo dussīlo hoti pāpadhammo
asuci saṅkassarasamācāro paṭicchannakammanto assamaṇo
samaṇapaṭiñño abrahmacārī brahmacāripaṭiñño antopūti
avassuto kasambujāto evarūpo bhikkhave puggalo jigucchitabbo
na sevitabbo na bhajitabbo na payirupāsitabbo taṃ kissa hetu
kiñcāpi bhikkhave evarūpassa puggalassa na diṭṭhānugatiṃ āpajjati
athakho naṃ pāpako kittisaddo abbhuggacchati pāpamitto purisapuggalo
pāpasahāyo pāpasampavaṅkoti seyyathāpi bhikkhave ahi gūthagato
kiñcāpi na ḍaṃsati 1- athakho naṃ makkheti evameva kho bhikkhave kiñcāpi
evarūpassa puggalassa na diṭṭhānugatiṃ āpajjati athakho naṃ pāpako
kittisaddo abbhuggacchati pāpamitto purisapuggalo pāpasahāyo
pāpasampavaṅkoti tasmā evarūpo puggalo jigucchitabbo na sevitabbo
na bhajitabbo na payirupāsitabbo.
{466.2} Katamo ca bhikkhave puggalo ajjhupekkhitabbo na
sevitabbo na bhajitabbo na payirupāsitabbo idha bhikkhave ekacco
puggalo kodhano hoti upāyāsabahulo appampi vutto samāno
abhisajjati kuppati byāpajjati patitthīyati kopañca dosañca appaccayañca
pātukaroti seyyathāpi bhikkhave duṭṭhāruko kaṭṭhena vā kaṭhalāya
vā ghaṭṭito bhiyyoso mattāya āsavaṃ deti evameva kho bhikkhave
idhekacco puggalo kodhano hoti upāyāsabahulo appampi vutto
samāno abhisajjati kuppati byāpajjati patitthīyati kopañca dosañca
appaccayañca pātukaroti seyyathāpi bhikkhave tiṇḍukālātaṃ
@Footnote: 1 Yu. ḍassati.
Kaṭṭhena vā kaṭhalāya vā ghaṭṭitaṃ bhiyyoso mattāya ciciṭāyati 1-
ciṭiciṭāyati evameva kho bhikkhave idhekacco puggalo kodhano hoti
upāyāsabahulo appampi vutto samāno abhisajjati kuppati byāpajjati
patitthīyati kopañca dosañca appaccayañca pātukaroti seyyathāpi
bhikkhave gūthakūpo kaṭṭhena vā kaṭhalāya vā ghaṭṭito bhiyyoso mattāya
duggandho hoti evameva kho bhikkhave idhekacco puggalo kodhano
hoti upāyāsabahulo appampi vutto samāno abhisajjati kuppati
byāpajjati patitthīyati kopañca dosañca appaccayañca pātukaroti
evarūpo bhikkhave puggalo ajjhupekkhitabbo na sevitabbo na bhajitabbo
na payirupāsitabbo taṃ kissa hetu akkoseyyapi maṃ paribhāseyyapi
maṃ anatthampi maṃ kareyyāti tasmā evarūpo puggalo
ajjhupekkhitabbo na sevitabbo na bhajitabbo na payirupāsitabbo.
{466.3} Katamo ca bhikkhave puggalo sevitabbo bhajitabbo
payirupāsitabbo idha bhikkhave ekacco puggalo sīlavā hoti kalyāṇadhammo
evarūpo bhikkhave puggalo sevitabbo bhajitabbo payirupāsitabbo taṃ
kissa hetu kiñcāpi bhikkhave evarūpassa puggalassa na diṭṭhānugatiṃ
āpajjati athakho naṃ kalyāṇo kittisaddo abbhuggacchati kalyāṇamitto
purisapuggalo kalyāṇasahāyo kalyāṇasampavaṅkoti tasmā evarūpo
puggalo sevitabbo bhajitabbo payirupāsitabbo . ime kho
bhikkhave tayo puggalā santo saṃvijjamānā lokasminti.
@Footnote: 1 Ma. Yu. cicciṭāyati.
Nihīyati puriso nihīnasevī
na ca hāyetha kadāci tulyasevī
seṭṭhamupanamaṃ udeti khippaṃ
tasmā attano uttariṃ bhajethāti.
[467] 28 Tayome bhikkhave puggalā santo saṃvijjamānā
lokasmiṃ katame tayo gūthabhāṇī pupphabhāṇī madhubhāṇī . katamo ca
bhikkhave puggalo gūthabhāṇī idha bhikkhave ekacco puggalo
sabhāgato 1- vā parisagato 2- vā ñātimajjhagato vā pūgamajjhagato
vā rājakulamajjhagato vā abhinīto sakkhi puṭṭho ehambho purisa
yaṃ jānāsi taṃ vadehīti so ajānaṃ vā āha jānāmīti jānaṃ vā
āha na jānāmīti apassaṃ vā āha passāmīti passaṃ vā āha
na passāmīti iti attahetu vā parahetu vā āmisakiñcikkhahetu
vā sampajānamusābhāsitā hoti ayaṃ vuccati bhikkhave puggalo
gūthabhāṇī.
{467.1} Katamo ca bhikkhave puggalo pupphabhāṇī idha bhikkhave
ekacco puggalo sabhāgato vā parisagato vā ñātimajjhagato vā
pūgamajjhagato vā rājakulamajjhagato vā abhinīto sakkhi puṭṭho ehambho
purisa yaṃ jānāsi taṃ vadehīti so ajānaṃ vā āha na jānāmīti jānaṃ
vā āha jānāmīti apassaṃ vā āha na passāmīti passaṃ vā āha
passāmīti iti attahetu vā parahetu vā āmisakiñcikkhahetu
vā na sampajānamusābhāsitā hoti ayaṃ vuccati bhikkhave
@Footnote: 1 Po. Ma. Yu. sabhaggato . 2 Po. Ma. Yu. parisaggato.
Puggalo pupphabhāṇī.
{467.2} Katamo ca bhikkhave puggalo madhubhāṇī idha bhikkhave ekacco
puggalo pharusaṃ vācaṃ pahāya pharusāya vācāya paṭivirato hoti yā sā vācā
neḷā kaṇṇasukhā pemaniyā hadayaṅgamā porī bahujanakantā bahujanamanāpā
tathārūpiṃ vācaṃ bhāsitā hoti ayaṃ vuccati bhikkhave puggalo madhubhāṇī. Ime
kho bhikkhave tayo puggalā santo saṃvijjamānā lokasminti.
[468] 29 Tayome bhikkhave puggalā santo saṃvijjamānā
lokasmiṃ katame tayo andho ekacakkhu dvicakkhu.
Katamo ca bhikkhave puggalo andho idha bhikkhave ekaccassa
puggalassa tathārūpaṃ cakkhu na hoti yathārūpena cakkhunā anadhigataṃ
vā bhogaṃ adhigaccheyya adhigataṃ vā bhogaṃ phātiṃ kareyya tathārūpampissa 1-
cakkhu na hoti yathārūpena cakkhunā kusalākusale dhamme
jāneyya sāvajjānavajje dhamme jāneyya hīnappaṇīte dhamme
jāneyya kaṇhasukkasappaṭibhāge dhamme jāneyya ayaṃ vuccati
bhikkhave puggalo andho.
Katamo ca bhikkhave puggalo ekacakkhu idha bhikkhave ekaccassa
puggalassa tathārūpaṃ cakkhu hoti yathārūpena cakkhunā anadhigataṃ vā
bhogaṃ adhigaccheyya adhigataṃ vā bhogaṃ phātiṃ kareyya tathārūpampissa cakkhu na
hoti yathārūpena cakkhunā kusalākusale dhamme jāneyya sāvajjānavajje
dhamme jāneyya hīnappaṇīte dhammena jāneyya kaṇhasukkasappaṭibhāge
@Footnote: 1 tathārūpaṃ panāssa itipi.
Dhamme jāneyya ayaṃ vuccati bhikkhave puggalo ekacakkhu.
Katamo ca bhikkhave puggalo dvicakkhu idha bhikkhave ekaccassa
puggalassa tathārūpaṃ cakkhu hoti yathārūpena cakkhunā anadhigataṃ vā bhogaṃ
adhigaccheyya adhigataṃ vā bhogaṃ phātiṃ kareyya tathārūpampissa cakkhu hoti
yathārūpena cakkhunā kusalākusale dhamme jāneyya sāvajjānavajje dhamme
jāneyya hīnappaṇīte dhamme jāneyya kaṇhasukkasappaṭibhāge dhamme
jāneyya ayaṃ vuccati bhikkhave puggalo dvicakkhu.
Ime kho bhikkhave tayo puggalā santo saṃvijjamānā lokasminti.
Na ceva bhogā tathārūpā na ca puññāni kubbati
ubhayattha kaliggaho 1- andhassa hatacakkhuno.
Athāparāyamakkhāto ekacakkhu ca puggalo
dhammādhammena saṃsaṭṭho 2- bhogāni pariyesati
theyyena kūṭakammena musāvādena cūbhayaṃ
kusalo hoti saṃhātuṃ 3- kāmabhogī ca māṇavo
ito so nirayaṃ gantvā ekacakkhu vihaññati.
Dvicakkhu pana akkhāto seṭṭho purisapuggalo
dhammaladdhehi bhogehi uṭṭhānādhigataṃ dhanaṃ
dadāti seṭṭhasaṅkappo abyaggamanaso 4- naro
upeti bhaddakaṃ ṭhānaṃ yattha gantvā na socati.
Andhañca ekacakkhuñca ārakā parivajjaye
@Footnote: 1 Po. Ma. kaliggāho . 2 Ma. saṭṭho so . 3 Ma. Yu. saṃghātuṃ. 4 Ma. abyaggamānaso.
Dvicakkhuṃ pana sevetha seṭṭhaṃ purisapuggalanti.
[469] 30 Tayome bhikkhave puggalā santo saṃvijjamānā lokasmiṃ
katame tayo avakujjapañño puggalo ucchaṅgapañño puggalo
puthupañño puggalo . katamo ca bhikkhave avakujjapañño puggalo
idha bhikkhave ekacco puggalo ārāmaṃ gantā hoti abhikkhaṇaṃ
bhikkhūnaṃ santike dhammassavanāya tassa bhikkhū dhammaṃ desenti
ādikalyāṇaṃ majjhekalyāṇaṃ pariyosānakalyāṇaṃ sātthaṃ
sabyañjanaṃ kevalaparipuṇṇaṃ parisuddhaṃ brahmacariyaṃ pakāsenti so
tasmiṃ āsane nisinno tassā kathāya nevādiṃ manasikaroti na
majjhaṃ manasikaroti na pariyosānaṃ manasikaroti vuṭṭhitopi tamhā
āsanā tassā kathāya nevādiṃ manasikaroti na majjhaṃ manasikaroti na
pariyosānaṃ manasikaroti seyyathāpi bhikkhave kumbho nikkujjo tatra
udakaṃ āsittaṃ vivaṭṭati no saṇṭhāti evameva kho bhikkhave
idhekacco puggalo ārāmaṃ gantā hoti abhikkhaṇaṃ bhikkhūnaṃ santike
dhammassavanāya tassa bhikkhū dhammaṃ desenti ādikalyāṇaṃ majjhekalyāṇaṃ
pariyosānakalyāṇaṃ sātthaṃ sabyañjanaṃ kevalaparipuṇṇaṃ parisuddhaṃ
brahmacariyaṃ pakāsenti so tasmiṃ āsane nisinno tassā kathāya
nevādiṃ manasikaroti na majjhaṃ manasikaroti na pariyosānaṃ manasikaroti
vuṭṭhitopi tamhā āsanā tassā kathāya nevādiṃ manasikaroti na
majjhaṃ manasikaroti na pariyosānaṃ manasikaroti ayaṃ vuccati bhikkhave
Avakujjapañño puggalo.
{469.1} Katamo ca bhikkhave ucchaṅgapañño puggalo
idha bhikkhave ekacco puggalo ārāmaṃ gantā hoti abhikkhaṇaṃ
bhikkhūnaṃ santike dhammassavanāya tassa bhikkhū dhammaṃ desenti
ādikalyāṇaṃ majjhekalyāṇaṃ pariyosānakalyāṇaṃ sātthaṃ sabyañjanaṃ
kevalaparipuṇṇaṃ parisuddhaṃ brahmacariyaṃ pakāsenti so tasmiṃ āsane
nisinno tassā kathāya ādimpi manasikaroti majjhampi manasikaroti
pariyosānampi manasikaroti vuṭṭhito 1- tamhā āsanā tassā kathāya
nevādiṃ manasikaroti na majjhaṃ manasikaroti na pariyosānaṃ manasikaroti
seyyathāpi bhikkhave purisassa ucchaṅge nānākhajjakāni ākiṇṇāni
tilā taṇḍulā modakā badarā so tamhā āsanā vuṭṭhahanto
satisammosā pakireyya evameva kho bhikkhave idhekacco puggalo
ārāmaṃ gantā hoti abhikkhaṇaṃ bhikkhūnaṃ santike dhammassavanāya tassa
bhikkhū dhammaṃ desenti ādikalyāṇaṃ majjhekalyāṇaṃ pariyosānakalyāṇaṃ
sātthaṃ sabyañjanaṃ kevalaparipuṇṇaṃ parisuddhaṃ brahmacariyaṃ
pakāsenti so tasmiṃ āsane nisinno tassā kathāya ādimpi
manasikaroti majjhampi manasikaroti pariyosānampi manasikaroti
vuṭṭhito tamhā āsanā tassā kathāya nevādiṃ manasikaroti na
majjhaṃ manasikaroti na pariyosānaṃ manasikaroti ayaṃ vuccati bhikkhave
ucchaṅgapañño puggalo.
{469.2} Katamo ca bhikkhave puthupañño puggalo idha
bhikkhave ekacco puggalo ārāmaṃ gantā hoti abhikkhaṇaṃ
@Footnote: 1 Po. Ma. Yu. sabbattha vuṭṭhito ca kho.
Bhikkhūnaṃ santike dhammassavanāya tassa bhikkhū dhammaṃ desenti
ādikalyāṇaṃ majjhekalyāṇaṃ pariyosānakalyāṇaṃ sātthaṃ sabyañjanaṃ
kevalaparipuṇṇaṃ parisuddhaṃ brahmacariyaṃ pakāsenti so tasmiṃ āsane
nisinno tassā kathāya ādimpi manasikaroti majjhampi manasikaroti
pariyosānampi manasikaroti vuṭṭhitopi tamhā āsanā tassā kathāya
ādimpi manasikaroti majjhampi manasikaroti pariyosānampi manasikaroti
seyyathāpi bhikkhave kumbho ukkujjo tatra udakaṃ āsittaṃ saṇṭhāti
no vivaṭṭati evameva kho bhikkhave idhekacco puggalo ārāmaṃ
gantā hoti abhikkhaṇaṃ bhikkhūnaṃ santike dhammassavanāya tassa
bhikkhū dhammaṃ desenti ādikalyāṇaṃ majjhekalyāṇaṃ pariyosānakalyāṇaṃ
sātthaṃ sabyañjanaṃ kevalaparipuṇṇaṃ parisuddhaṃ brahmacariyaṃ pakāsenti
so tasmiṃ āsane nisinno tassā kathāya ādimpi manasikaroti
majjhampi manasikaroti pariyosānampi manasikaroti vuṭṭhitopi tamhā
āsanā tassā kathāya ādimpi manasikaroti majjhampi manasikaroti
pariyosānampi manasikaroti ayaṃ vuccati bhikkhave puthupañño puggalo .
Ime kho bhikkhave tayo puggalā santo saṃvijjamānā lokasminti.
Avakujjapañño puriso dummedho avicakkhaṇo
abhikkhaṇaṃpi ce hoti gantā bhikkhūna 1- santike
ādiṃ kathāya majjhañca pariyosānañca tādiso
uggahetuṃ na sakkoti paññā hissa na vijjati.
@Footnote: 1 Po. Yu. bhikkhūnaṃ.
Ucchaṅgapañño puriso seyyo etena vuccati
abhikkhaṇaṃpi ce hoti gantā bhikkhūna santike
ādiṃ kathāya majjhañca pariyosānañca tādiso
nisinno āsane tasmiṃ uggahetvāna byañjanaṃ
vuṭṭhito nappajānāti gahitaṃ hissa 1- mussati.
Puthupañño ca puriso seyyo etena 2- vuccati
abhikkhaṇaṃpi ce hoti gantā bhikkhūna santike
ādiṃ kathāya majjhañca pariyosānañca tādiso
nisinno āsane tasmiṃ uggahetvāna byañjanaṃ
dhāreti seṭṭhasaṅkappo abyaggamanaso naro
dhammānudhammapaṭipanno dukkhassantakaro siyāti.
Puggalavaggo tatiyo.
Tassuddānaṃ
saviṭṭhagilānasaṅkhārā bahukārā vajirena ca
sevijīgucchagūthabhāṇī andho ca avakujjitāti.
---------------
Devadūtavaggo catuttho
[470] 31 Sabrahmakāni bhikkhave tāni kulāni yesaṃ puttānaṃ
mātāpitaro ajjhāgāre pūjitā honti sapubbācariyakāni bhikkhave
tāni kulāni yesaṃ puttānaṃ mātāpitaro ajjhāgāre pūjitā honti
@Footnote: 1 Ma. Yu. pissa. 2 Yu. etehi.
Sāhuneyyakāni bhikkhave tāni kulāni yesaṃ puttānaṃ mātāpitaro
ajjhāgāre pūjitā honti brahmāti bhikkhave mātāpitunnaṃ 1-
etaṃ adhivacanaṃ pubbācariyāti bhikkhave mātāpitunnaṃ 2- etaṃ
adhivacanaṃ āhuneyyāti bhikkhave mātāpitunnaṃ 3- etaṃ adhivacanaṃ
taṃ kissa hetu bahukārā bhikkhave mātāpitaro puttānaṃ āpādakā
posakā imassa lokassa dassetāroti.
Brahmāti mātāpitaro pubbācariyāti vuccare
āhuneyyā ca puttānaṃ pajāya anukampakā.
Tasmā hi ne namasseyya sakkareyyātha paṇḍito
annena atha pānena vatthena sayanena ca
ucchādanena nhāpanena pādānaṃ dhovanena ca
tāya [4]- paricariyāya mātāpitūsu paṇḍitā
idheva naṃ pasaṃsanti pecca sagge pamodatīti.
[471] 32 Athakho āyasmā ānando yena bhagavā tenupasaṅkami
upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi ekamantaṃ nisinno
kho āyasmā ānando bhagavantaṃ etadavoca siyā nu kho bhante
bhikkhuno tathārūpo samādhipaṭilābho yathā imasmiñca saviññāṇake
kāye ahaṅkāramamaṅkāramānānusayā nāssu bahiddhā ca sabbanimittesu 5-
ahaṅkāramamaṅkāramānānusayā nāssu yañca cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ
upasampajja viharato ahaṅkāramamaṅkāramānānusayā na honti tañca
cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ upasampajja vihareyyāti.
@Footnote:1-2-3 Po. Ma. mātāpitūnaṃ. 4 Po. Ma. Yu. naṃ . 5 Po. sabbattha subhanimittesu.
{471.1} Siyā ānanda bhikkhuno tathārūpo samādhipaṭilābho yathā
imasmiñca saviññāṇake kāye ahaṅkāramamaṅkāramānānusayā
nāssu bahiddhā ca sabbanimittesu ahaṅkāramamaṅkāramānānusayā
nāssu yañca cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ upasampajja viharato
ahaṅkāramamaṅkāramānānusayā na honti tañca cetovimuttiṃ
paññāvimuttiṃ upasampajja vihareyyāti.
{471.2} Yathākathaṃ pana bhante siyā bhikkhuno tathārūpo
samādhipaṭilābho yathā imasmiñca saviññāṇake kāye
ahaṅkāramamaṅkāramānānusayā nāssu bahiddhā ca sabbanimittesu
ahaṅkāramamaṅkāramānānusayā nāssu yañca cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ
upasampajja viharato ahaṅkāramamaṅkāramānānusayā na honti
tañca cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ upasampajja vihareyyāti .
Idhānanda bhikkhuno evaṃ hoti etaṃ santaṃ etaṃ paṇītaṃ yadidaṃ
sabbasaṅkhārasamatho
{471.3} sabbūpadhipaṭinissaggo gaṇhakkhayo virāgo nirodho
nibbānanti evaṃ kho ānanda siyā bhikkhuno tathārūpo samādhipaṭilābho
yathā imasmiñca saviññāṇake kāye ahaṅkāramamaṅkāramānānusayā
nāssu bahiddhā ca sabbanimittesu ahaṅkāramamaṅkāramānānusayā
nāssu yañca cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ upasampajja viharato
ahaṅkāramamaṅkāramānānusayā na honti tañca cetovimuttiṃ
paññāvimuttiṃ upasampajja vihareyya idañca pana metaṃ ānanda
sandhāya bhāsitaṃ pārāyane puṇṇakapañhe
saṅkhāya lokasmi paroparāni
yassiñjitaṃ natthi kuhiñci loke
Santo vidhūmo anigho 1- nirāso
atāri so jātijaranti brūmīti.
[472] 33 Athakho āyasmā sārīputto yena bhagavā tenupasaṅkami
upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi ekamantaṃ
nisinnaṃ kho āyasmantaṃ sārīputtaṃ bhagavā etadavoca saṅkhittenapi
kho ahaṃ sārīputtaṃ dhammaṃ deseyyaṃ vitthārenapi kho ahaṃ sārīputta
dhammaṃ deseyyaṃ saṅkhittavitthārenapi kho ehaṃ sārīputta dhammaṃ deseyyaṃ
dhammassa aññātāro ca dullabhāti . etassa bhagavā kālo etassa
sugata kālo yaṃ bhagavā saṅkhittenapi dhammaṃ deseyya vitthārenapi
dhammaṃ deseyya saṅkhittavitthārenapi dhammaṃ deseyya bhavissanti
dhammassa aññātāroti . tasmā tiha sārīputta evaṃ sikkhitabbaṃ
imasmiñca saviññāṇake kāye ahaṅkāramamaṅkāramānānusayā na bhavissanti
bahiddhā ca sabbanimittesu ahaṅkāramamaṅkāramānānusayā na bhavissanti
yañca cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ upasampajja viharato ahaṅkāramamaṅkāra-
mānānusayā na honti tañca cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ upasampajja
viharissāmāti evañhi vo sārīputta sikkhitabbaṃ yato kho sārīputta
bhikkhuno imasmiñca saviññāṇake kāye ahaṅkāramamaṅkāramānānusayā na
honti bahiddhā ca sabbanimittesu ahaṅkāramamaṅkāramānānusayā na
honti yañca cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ upasampajja viharato
ahaṅkāramamaṅkāramānānusayā na honti tañca cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ
@Footnote: 1 Ma. anīgho.
Upasampajja viharati ayaṃ vuccati sārīputta bhikkhu acchejji taṇhaṃ
vivaṭṭayi 1- saññojanaṃ sammāmānābhisamayā antamakāsi dukkhassa idañca
pana metaṃ sārīputta sandhāya bhāsitaṃ pārāyane udayapañhe
pahānaṃ kāmasaññānaṃ 2- domanassāna cūbhayaṃ
thīnassa ca panūdanaṃ kukkuccānaṃ nivāraṇaṃ
upekkhāsatisaṃsuddhaṃ dhammatakkapurejavaṃ
aññāvimokkhaṃ pabrūmi avijjāyappabhedananti.
[473] 34 Tīṇīmāni bhikkhave nidānāni kammānaṃ samudayāya
katamāni tīṇi lobho nidānaṃ kammānaṃ samudayāya doso nidānaṃ
kammānaṃ samudayāya moho nidānaṃ kammānaṃ samudayāya yaṃ bhikkhave
lobhapakataṃ kammaṃ lobhajaṃ lobhanidānaṃ lobhasamudayaṃ yatthassa attabhāvo
nibbattati tattha taṃ kammaṃ vipaccati yattha taṃ kammaṃ vipaccati
tattha tassa kammassa vipākaṃ paṭisaṃvedeti diṭṭheva dhamme upapajje 3-
vā apare vā pariyāye yaṃ bhikkhave dosapakataṃ kammaṃ dosajaṃ dosanidānaṃ
dosasamudayaṃ yatthassa attabhāvo nibbattati tattha taṃ kammaṃ
vipaccati yattha taṃ kammaṃ vipaccati tattha tassa kammassa vipākaṃ
paṭisaṃvedeti diṭṭheva dhamme upapajje vā apare vā pariyāye yaṃ
bhikkhave mohapakataṃ kammaṃ mohajaṃ mohanidānaṃ mohasamudayaṃ yatthassa
attabhāvo nibbattati tattha taṃ kammaṃ vipaccati yattha taṃ kammaṃ
vipaccati tattha tassa kammassa vipākaṃ paṭisaṃvedeti diṭṭheva dhamme
@Footnote: 1 Yu. vāvaṭṭayi . 2 Yu. kāmacchandānaṃ . 3 Ma. upapajja. ito paraṃ īdisameva.
Upapajje vā apare vā pariyāye seyyathāpi bhikkhave bījāni
akhaṇḍāni apūtīni avātātapahatāni sāradāni 1- sukhasayitāni
sukhette suparikammakatāya bhūmiyā nikkhittāni devo ca sammādhāraṃ
anuppaveccheyya evassu tāni bhikkhave bījāni vuḍḍhiṃ virūḷhiṃ vepullaṃ
āpajjeyyuṃ evameva kho bhikkhave yaṃ lobhapakataṃ kammaṃ lobhajaṃ lobhanidānaṃ
lobhasamudayaṃ yatthassa attabhāvo nibbattati tattha taṃ kammaṃ vipaccati
yattha taṃ kammaṃ vipaccati tattha tassa kammassa vipākaṃ paṭisaṃvedeti
diṭṭheva dhamme upapajje vā apare vā pariyāye yaṃ dosapakataṃ
kammaṃ .pe. yaṃ mohapakataṃ kammaṃ .pe. apare vā pariyāye
imāni kho bhikkhave tīṇi nidānāni kammānaṃ samudayāya.
{473.1} Tīṇīmāni bhikkhave nidānāni kammānaṃ samudayāya katamāni
tīṇi alobho nidānaṃ kammānaṃ samudayāya adoso nidānaṃ kammānaṃ
samudayāya amoho nidānaṃ kammānaṃ samudayāya yaṃ bhikkhave alobhapakataṃ
kammaṃ alobhajaṃ alobhanidānaṃ alobhasamudayaṃ lobhe vigate evaṃ taṃ kammaṃ
pahīnaṃ hoti ucchinnamūlaṃ tālāvatthukataṃ anabhāvaṃ kataṃ āyatiṃanuppādadhammaṃ
yaṃ bhikkhave adosapakataṃ kammaṃ adosajaṃ adosanidānaṃ adosasamudayaṃ dose
vigate evaṃ taṃ kammaṃ pahīnaṃ hoti ucchinnamūlaṃ tālāvatthukataṃ anabhāvaṃ
kataṃ āyatiṃanuppādadhammaṃ yaṃ bhikkhave amohapakataṃ kammaṃ amohajaṃ
amohanidānaṃ amohasamudayaṃ mohe vigate evaṃ taṃ kammaṃ pahīnaṃ hoti
ucchinnamūlaṃ tālāvatthukataṃ anabhāvaṃ kataṃ āyatiṃanuppādadhammaṃ
@Footnote: 1 Ma. sārādāni. ito paraṃ īdisameva.
Seyyathāpi bhikkhave bījāni akhaṇḍāni apūtīni avātātapahatāni
sāradāni sukhasayitāni tāni puriso agginā ḍaheyya agginā
ḍahitvā masiṃ kareyya masiṃ katvā mahāvāte vā ophuneyya nadiyā vā
sīghasotāya pavāheyya evassu tāni bhikkhave bījāni ucchinnamūlāni
tālāvatthukatāni anabhāvaṃ katāni āyatiṃanuppādadhammāni
evameva kho bhikkhave yaṃ alobhapakataṃ kammaṃ alobhajaṃ alobhanidānaṃ
alobhasamudayaṃ lobhe vigate evaṃ taṃ kammaṃ pahīnaṃ hoti ucchinnamūlaṃ
tālāvatthukataṃ anabhāvaṃ kataṃ āyatiṃanuppādadhammaṃ yaṃ adosapakataṃ
kammaṃ .pe. yaṃ amohapakataṃ kammaṃ .pe. anabhāvaṃ kataṃ
āyatiṃanuppādadhammaṃ imāni kho bhikkhave tīṇi nidānāni
kammānaṃ samudayāyāti.
Lobhajaṃ dosajañceva mohajañcāpi 1- viddasu
yantena pakataṃ kammaṃ appaṃ vā yadi vā bahuṃ
idheva taṃ vedanīyaṃ vatthuṃ aññaṃ na vijjati
tasmā lobhañca dosañca mohañcāpi 2- viddasu
vijjaṃ uppādayaṃ bhikkhu sabbā duggatiyo jaheti.
[474] 35 Ekaṃ samayaṃ bhagavā āḷaviyaṃ viharati gomagge
siṃsapāvane paṇṇasanthare 3- . athakho hatthako āḷavako jaṅghāvihāraṃ
anucaṅkamamāno anuvicaramāno addasa bhagavantaṃ gomagge siṃsapāvane
paṇṇasanthare 4- nisinnaṃ disvāna yena bhagavā tenupasaṅkami
@Footnote: 1-2 Ma. mohajañcāpaviddasu. 3-4 Yu. paṇṇasanthāre. ito paraṃ īdisameva.
Upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi ekamantaṃ nisinno
kho hatthako āḷavako bhagavantaṃ etadavoca kacci bhante bhagavā
sukhamasayitthāti . evaṃ kumāra sukhamasayitthaṃ ye ca pana loke sukhaṃ
senti ahaṃ tesaṃ aññataroti . sītā bhante hemantikā ratti
antaraṭṭhako himapātasamayo kharā gokaṇṭakahatā bhūmi tanuko
paṇṇasantharo viraḷāni rukkhassa pattāni sītāni kāsāyāni
vatthāni sīto ca verambavāto vātīti 1-.
{474.1} Atha ca pana bhagavā evamāha evaṃ kumāra sukhamasayitthaṃ ye
ca pana loke sukhaṃ senti ahaṃ tesaṃ aññataroti. Tenahi kumāra taṃyevettha
paṭipucchissāmi yathā te khameyya tathā naṃ byākareyyāsi taṃ kiṃ maññasi
kumāra idhassa gahapatissa vā gahapatiputtassa vā kūṭāgāraṃ ullittāvalittaṃ
nivātaṃ phusitaggaḷaṃ pihitavātapānaṃ tatrassa pallaṅko goṇakatthato
paṭikatthato paṭalikatthato kadalimigapavarapaccattharaṇo sauttaracchado
ubhatolohitakupadhāno telappadīpo cettha jhāyeyya catasso [2]-
pajāpatiyo [3]- manāpamanāpena paccupaṭṭhitā assu taṃ kiṃ maññasi
kumāra sukhaṃ vā so sayeyya no vā kathaṃ vā te ettha hotīti. Sukhaṃ so
bhante sayeyya ye ca [4]- loke sukhaṃ senti so tesaṃ aññataroti.
Taṃ kiṃ maññasi kumāra apinu tassa gahapatissa vā gahapatiputtassa
vā uppajjeyyuṃ rāgajā pariḷāhā kāyikā vā cetasikā vā yehi
so rāgajehi pariḷāhehi pariḍayhamāno dukkhaṃ sayeyyāti. Evaṃ bhante.
@Footnote: 1 Ma. vāyati. Yu. vāti. 2-3 Yu. casaddo atthi. 4 Ma. Yu. ca pana.
{474.2} Yehi kho so kumāra gahapati vā gahapatiputto vā rāgajehi
pariḷāhehi pariḍayhamāno dukkhaṃ sayeyya so rāgo tathāgatassa pahīno
ucchinnamūlo tālāvatthukato anabhāvaṃ kato āyatiṃanuppādadhammo
tasmāhaṃ sukhamasayitthaṃ . taṃ kiṃ maññasi kumāra apinu tassa gahapatissa vā
gahapatiputtassa vā uppajjeyyuṃ dosajā pariḷāhā .pe. mohajā
pariḷāhā kāyikā vā cetasikā vā yehi so mohajehi pariḷāhehi
pariḍayhamāno dukkhaṃ sayeyyāti . evaṃ bhante . yehi kho so
kumāra gahapati vā gahapatiputto vā mohajehi pariḷāhehi pariḍayhamāno
dukkhaṃ sayeyya so moho tathāgatassa pahīno ucchinnamūlo tālāvatthukato
anabhāvaṃ kato āyatiṃanuppādadhammo tasmāhaṃ sukhamasayitthanti.
Sabbadā ve sukhaṃ seti brāhmaṇo parinibbuto
yo na lippati kāmesu sītibhūto nirūpadhi
sabbā āsattiyo chetvā vineyya hadaye daraṃ
upasanto sukhaṃ seti santiṃ pappuyya cetasoti.
[475] 36 Tīṇīmāni bhikkhave devadūtāni katamāni tīṇi idha
bhikkhave ekacco kāyena duccaritaṃ carati vācāya duccaritaṃ carati
manasā duccaritaṃ carati . so kāye duccaritaṃ caritvā vācāya duccaritaṃ
caritvā manasā duccaritaṃ caritvā kāyassa bhedā parammaraṇā apāyaṃ
duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapajjati tamenaṃ bhikkhave nirayapālā
nānābāhāsu gahetvā yamassa rañño dassenti ayaṃ deva puriso
Ametteyyo apetteyyo asāmañño abrahmañño na kulejeṭṭhāpacāyī
imassa devo daṇḍaṃ paṇetūti tamenaṃ bhikkhave yamo rājā paṭhamaṃ
devadūtaṃ samanuyuñjati samanuggāhati samanubhāsati ambho purisa na tvaṃ
addasa manussesu paṭhamaṃ devadūtaṃ pātubhūtanti . so evamāha nāddasaṃ
bhanteti . tamenaṃ bhikkhave yamo rājā evamāha ambho purisa na
tvaṃ addasa manussesu itthiṃ vā purisaṃ vā asītikaṃ vā navutikaṃ 1- vā
vassasatikaṃ vā jātiyā jiṇṇaṃ gopānasivaṅkaṃ bhoggaṃ daṇḍaparāyanaṃ
pavedhamānaṃ gacchantaṃ āturaṃ gatayobbanaṃ khaṇḍadantaṃ palitakesaṃ vilūnaṃ
khalitasiraṃ 2- valitaṃ tilakāhatagattanti.
{475.1} So evamāha addasaṃ bhanteti tamenaṃ bhikkhave yamo
rājā evamāha ambho purisa tassa te viññussa sato mahallakassa
na etadahosi ahaṃpi khomhi jarādhammo jaraṃ anatīto handāhaṃ kalyāṇaṃ
karomi kāyena vācāya manasāti . so evamāha nāsakkhissaṃ bhante
pamādassaṃ bhanteti . tamenaṃ bhikkhave yamo rājā evamāha ambho
purisa pamādavatāya na kalyāṇamakāsi kāyena vācāya manasā taggha
taṃ 4- ambho purisa tathā karissanti yathātaṃ pamattaṃ taṃ kho panetaṃ
pāpakammaṃ neva mātarā kataṃ na pitarā kataṃ na bhātarā kataṃ na bhaginiyā
kataṃ na mittāmaccehi kataṃ na ñātisālohitehi kataṃ na devatāhi kataṃ na
samaṇabrāhmaṇehi kataṃ athakho tayāvetaṃ pāpakammaṃ kataṃ tvaññeva
tassa vipākaṃ paṭisaṃvedissasīti . tamenaṃ bhikkhave yamo rājā paṭhamaṃ
@Footnote: 1 Ma. nāvutikaṃ. 2 Ma. khallitasiraṃ. Yu. khalitaṃ sirovalitaṃ . 3 Ma. pamādatāya.
@4 Ma. Yu. tvaṃ.
Devadūtaṃ samanuyuñjitvā samanuggāhitvā samanubhāsitvā dutiyaṃ devadūtaṃ
samanuyuñjati samanuggāhati samanubhāsati ambho purisa na tvaṃ addasa
manussesu dutiyaṃ devadūtaṃ pātubhūtanti.
{475.2} So evamāha nāddasaṃ bhanteti. Tamenaṃ bhikkhave yamo
rājā evamāha ambho purisa na tvaṃ addasa manussesu itthiṃ vā purisaṃ
vā ābādhikaṃ dukkhitaṃ bāḷhagilānaṃ sake muttakarīse palipannaṃ semānaṃ
aññehi vuṭṭhāpiyamānaṃ aññehi saṃvesiyamānanti . so evamāha
addasaṃ bhanteti . tamenaṃ bhikkhave yamo rājā evamāha ambho purisa
tassa te viññussa sato mahallakassa na etadahosi ahaṃpi khomhi
byādhidhammo byādhiṃ anatīto handāhaṃ kalyāṇaṃ karomi kāyena
vācāya manasāti . so evamāha nāsakkhissaṃ bhante pamādassaṃ bhanteti.
Tamenaṃ bhikkhave yamo rājā evamāha ambho purisa pamādavatāya na
kalyāṇamakāsi kāyena vācāya manasā taggha taṃ ambho purisa tathā
karissanti yathātaṃ pamattaṃ taṃ kho panetaṃ pāpakammaṃ neva mātarā
kataṃ na pitarā kataṃ na bhātarā kataṃ na bhaginiyā kataṃ na mittāmaccehi
kataṃ na ñātisālohitehi kataṃ na devatāhi kataṃ na samaṇabrāhmaṇehi
kataṃ athakho tayāvetaṃ pāpakammaṃ kataṃ tvaññeva tassa vipākaṃ
paṭisaṃvedissasīti . tamenaṃ bhikkhave yamo rājā dutiyaṃ devadūtaṃ
samanuyuñjitvā samanuggāhitvā samanubhāsitvā tatiyaṃ devadūtaṃ
samanuyuñjati samanuggāhati samanubhāsati ambho purisa na tvaṃ addasa
Manussesu tatiyaṃ devadūtaṃ pātubhūtanti.
{475.3} So evamāha nāddasaṃ bhanteti. Tamenaṃ bhikkhave yamo
rājā evamāha ambho purisa na tvaṃ addasa manussesu itthiṃ vā purisaṃ
vā ekāhamataṃ vā dvīhamataṃ vā tīhamataṃ vā uddhumātakaṃ vinīlakaṃ
vipubbakajātanti . so evamāha addasaṃ bhanteti . tamenaṃ bhikkhave
yamo rājā evamāha ambho purisa tassa te viññussa sato mahallakassa
na etadahosi ahaṃpi khomhi maraṇadhammo maraṇaṃ anatīto handāhaṃ kalyāṇaṃ
karomi kāyena vācāya manasāti . so evamāha nāsakkhissaṃ bhante
pamādassaṃ bhanteti . tamenaṃ bhikkhave yamo rājā evamāha ambho purisa
pamādavatāya na kalyāṇamakāsi kāyena vācāya manasā taggha taṃ
ambho purisa tathā karissanti yathātaṃ pamattaṃ taṃ kho panetaṃ pāpakammaṃ
neva mātarā kataṃ na pitarā kataṃ na bhātarā kataṃ na bhaginiyā kataṃ na
mittāmaccehi kataṃ na ñātisālohitehi kataṃ na devatāhi kataṃ
na samaṇabrāhmaṇehi kataṃ athakho tayāvetaṃ pāpakammaṃ kataṃ tvaññeva
tassa vipākaṃ paṭisaṃvedissasīti . tamenaṃ bhikkhave yamo rājā tatiyaṃ
devadūtaṃ samanuyuñjitvā samanuggāhitvā samanubhāsitvā tuṇhī hoti.
Tamenaṃ bhikkhave nirayapālā pañcavidhabandhanaṃ nāma kammakaraṇaṃ karonti
tattaṃ ayokhīlaṃ hatthe gamenti tattaṃ ayokhīlaṃ dutiyasmiṃ hatthe
gamenti tattaṃ ayokhīlaṃ pāde gamenti tattaṃ ayokhīlaṃ dutiyasmiṃ
pāde gamenti tattaṃ ayokhīlaṃ majjheurasmiṃ gamenti . so tattha
Dukkhā tibbā kharā kaṭukā vedanā vediyati na ca tāva kālaṃ karoti
yāva na taṃ pāpakammaṃ byantīhoti.
{475.4} Tamenaṃ bhikkhave nirayapālā saṃvesitvā kuṭhārīhi tacchanti.
So tattha dukkhā tibbā kharā kaṭukā vedanā vediyati na ca tāva kālaṃ
karoti yāva na taṃ pāpakammaṃ byantīhoti . tamenaṃ bhikkhave nirayapālā
uddhaṃpādaṃ adhosiraṃ ṭhapetvā 1- vāsīhi tacchanti ... tamenaṃ bhikkhave
nirayapālā rathe yojetvā ādittāya bhūmiyā sampajjalitāya
sañjotibhūtāya 2- sārentipi paccāsārentipi ... tamenaṃ bhikkhave
nirayapālā mahantaṃ aṅgārapabbataṃ ādittaṃ sampajjalitaṃ sañjotibhūtaṃ
āropentipi oropentipi ... tamenaṃ bhikkhave nirayapālā uddhaṃpādaṃ
adhosiraṃ gahetvā tattāya lohakumbhiyā pakkhipanti ādittāya
sampajjalitāya sañjotibhūtāya . so tattha phenuddehakaṃ paccati .
So tattha phenuddehakaṃ paccamāno sakiṃpi uddhaṃ gacchati sakiṃpi
adho gacchati sakiṃpi tiriyaṃ gacchati . so tattha dukkhā tibbā kharā
kaṭukā vedanā vediyati na ca tāva kālaṃ karoti yāva na taṃ pāpakammaṃ
byantīhoti . tamenaṃ bhikkhave nirayapālā mahāniraye pakkhipanti .
So kho pana bhikkhave mahānirayo
catukkaṇṇo catudvāro vibhatto bhāgaso mito
ayopākārapariyanto ayasā paṭikujjito
tassa ayomayā bhūmi jalitā tejasā yutā
@Footnote: 1 Po. Ma. gahetvā . 2 Ma. Yu. saṃjotibhūtāya. ito paraṃ īdisameva.
Samantā yojanasataṃ pharitvā tiṭṭhati sabbadāti.
Bhūtapubbaṃ bhikkhave yamassa rañño etadahosi ye kira bho loke
pāpakāni kammāni karonti te evarūpā vividhā kammakaraṇā kariyanti
aho vatāhaṃ manussattaṃ labheyyaṃ tathāgato ca loke uppajjeyya
arahaṃ sammāsambuddho tañcāhaṃ bhagavantaṃ payirupāseyyaṃ so ca me
bhagavā dhammaṃ deseyya tassa cāhaṃ bhagavato dhammaṃ ājāneyyanti .
Taṃ kho panāhaṃ bhikkhave na aññassa samaṇassa vā brāhmaṇassa vā
sutvā evaṃ vadāmi apica kho bhikkhave yadeva me sāmaṃ ñātaṃ
sāmaṃ diṭṭhaṃ sāmaṃ viditaṃ tadevāhaṃ vadāmīti.
Coditā devadūtehi ye pamajjanti māṇavā
te dīgharattaṃ socanti hīnakāyūpagā narā.
Ye ca kho devadūtehi santo sappurisā idha
coditā nappamajjanti ariyadhamme kudācanaṃ
upādāne bhayaṃ disvā jātimaraṇasambhave
anupādā vimuccanti jātimaraṇasaṅkhaye
te 1- khemappattā sukhitā diṭṭhadhammābhinibbutā
sabbaverabhayātītā sabbadukkhaṃ upaccagunti.
[476] 37 Aṭṭhamiyaṃ bhikkhave pakkhassa catunnaṃ mahārājānaṃ amaccā
pārisajjā imaṃ lokaṃ anuvicaranti kacci bahū manussā manussesu
metteyyā petteyyā sāmaññā brahmaññā kulejeṭṭhāpacāyino
@Footnote: 1 Ma. te appamattā sukhino.
Uposathaṃ upavasanti paṭijāgaronti puññāni karontīti .
Cātuddasiyaṃ bhikkhave pakkhassa catunnaṃ mahārājānaṃ puttā
imaṃ lokaṃ anuvicaranti kacci bahū manussā manussesu metteyyā
petteyyā sāmaññā brahmaññā kulejeṭṭhāpacāyino
uposathaṃ upavasanti paṭijāgaronti puññāni karontīti.
{476.1} Tadahu bhikkhave uposathe paṇṇarase cattāro
mahārājāno sāmaññeva imaṃ lokaṃ anuvicaranti kacci bahū
manussā manussesu metteyyā petteyyā sāmaññā brahmaññā
kulejeṭṭhāpacāyino uposathaṃ upavasanti paṭijāgaronti puññāni
karontīti . sace bhikkhave appakā honti manussā manussesu
metteyyā petteyyā sāmaññā brahmaññā kulejeṭṭhāpacāyino
uposathaṃ upavasanti paṭijāgaronti puññāni karontīti .
Tamenaṃ bhikkhave cattāro mahārājāno devānaṃ tāvatiṃsānaṃ
sudhammāyaṃ sabhāyaṃ sannisinnānaṃ sannipatitānaṃ ārocenti
appakā kho mārisā manussā manussesu metteyyā petteyyā
sāmaññā brahmaññā kulejeṭṭhāpacāyino uposathaṃ upavasanti
paṭijāgaronti puññāni karontīti.
{476.2} Tena 1- bhikkhave devā tāvatiṃsā anattamanā honti
dibbā vata bho kāyā parihāyissanti paripūressanti asurakāyāti .
Sace pana bhikkhave bahū honti manussā manussesu metteyyā
petteyyā sāmaññā brahmaññā kulejeṭṭhāpacāyino
uposathaṃ upavasanti paṭijāgaronti puññāni karontīti .
Tamenaṃ bhikkhave cattāro mahārājāno devānaṃ tāvatiṃsānaṃ
sudhammāyaṃ sabhāyaṃ sannisinnānaṃ sannipatitānaṃ ārocenti bahū
@Footnote: 1 Ma. tena kho. Yu. tenahi.
Kho mārisā manussā manussesu metteyyā petteyyā sāmaññā
brahmaññā kulejeṭṭhāpacāyino uposathaṃ upavasanti paṭijāgaronti
puññāni karontīti . tena bhikkhave devā tāvatiṃsā attamanā honti
dibbā vata bho kāyā paripūressanti parihāyissanti asurakāyāti.
[477] 38 Bhūtapubbaṃ bhikkhave sakko devānamindo deve tāvatiṃse
anunayamāno tāyaṃ velāyaṃ imaṃ gāthaṃ abhāsi
cātuddasiṃ 1- pañcadasiṃ yā ca pakkhassa aṭṭhamī
pāṭihāriyapakkhañca aṭṭhaṅgasusamāgataṃ
uposathaṃ upavaseyya yopassa 2- mādiso naroti.
Sā kho panesā bhikkhave sakkena devānamindena gāthā duggītā na
sugītā dubbhāsitā na subhāsitā taṃ kissa hetu sakko hi bhikkhave
devānamindo avītarāgo avītadoso avītamoho . yo ca kho so
bhikkhave bhikkhu arahaṃ khīṇāsavo vusitavā [3]- katakaraṇīyo ohitabhāro
anuppattasadattho parikkhīṇabhavasaṃyojano sammadaññāvimutto tassa kho
etaṃ 4- bhikkhuno kallaṃ vacanāya
cātuddasiṃ pañcadasiṃ yā ca pakkhassa aṭṭhamī
pāṭihāriyapakkhañca aṭṭhaṅgasusamāgataṃ
uposathaṃ upavaseyya yopassa mādiso naroti.
Taṃ kissa hetu so hi bhikkhave bhikkhu vītarāgo vītadoso vītamohoti.
Bhūtapubbaṃ bhikkhave sakko devānamindo deve tāvatiṃse anunayamāno
@Footnote: 1 Yu. cātuddasī pañcadasī. ito paraṃ īdisameva . 2 Ma. yopissa . 3 Ma.
@brahmacariyo . 4 Po. evaṃ bhikkhave. Ma. Yu. etaṃ bhikkhave.
Tāyaṃ velāyaṃ imaṃ gāthaṃ abhāsi
cātuddasiṃ pañcadasiṃ yā ca pakkhassa aṭṭhamī
pāṭihāriyapakkhañca aṭṭhaṅgasusamāgataṃ
uposathaṃ upavaseyya yopassa mādiso naroti.
Sā kho panesā bhikkhave sakkena devānamindena gāthā duggītā na
sugītā dubbhāsitā na subhāsitā taṃ kissa hetu sakko hi
bhikkhave devānamindo aparimutto jātiyā jarāmaraṇena sokehi paridevehi
dukkhehi domanassehi upāyāsehi aparimutto dukkhasmāti vadāmi .
Yo ca kho so bhikkhave bhikkhu arahaṃ khīṇāsavo vusitavā katakaraṇīyo
ohitabhāro anuppattasadattho parikkhīṇabhavasaṃyojano sammadaññāvimutto
tassa kho etaṃ bhikkhuno kallaṃ vacanāya
cātuddasiṃ pañcadasiṃ yā ca pakkhassa aṭṭhamī
pāṭihāriyapakkhañca aṭṭhaṅgasusamāgataṃ
uposathaṃ upavaseyya yopassa mādiso naroti.
Taṃ kissa hetu so hi bhikkhave bhikkhu parimutto jātiyā jarāmaraṇena
sokehi paridevehi dukkhehi domanassehi upāyāsehi parimutto
dukkhasmāti vadāmīti.
[478] 39 Sukhumālo ahaṃ bhikkhave paramasukhumālo accantasukhumālo
mama sudaṃ bhikkhave pitu nivesane pokkharaṇiyo kāritā honti ekattha
sudaṃ bhikkhave uppalaṃ vappati ekattha padumaṃ ekattha puṇḍarīkaṃ yāvadeva
Mamatthāya . na kho panassāhaṃ bhikkhave kāsikaṃ 1- candanaṃ dhāremi kāsikaṃ
su me taṃ bhikkhave veṭhanaṃ hoti kāsikā kañcukā kāsikaṃ nivāsanaṃ
kāsiko uttarāsaṅgo . rattindivaṃ kho pana su me taṃ bhikkhave
setacchattaṃ dhāriyati mā naṃ 2- sītaṃ vā uṇhaṃ vā rajo vā tiṇaṃ
vā ussāvo vāti . tassa mayhaṃ bhikkhave tayo pāsādā ahesuṃ
eko hemantiko eko gimhiko eko vassiko . so kho
ahaṃ bhikkhave vassike pāsāde vassike cattāro māse nippurisehi
turiyehi paricāriyamāno 3- na heṭṭhāpāsādaṃ orohāmi.
{478.1} Yathā kho pana bhikkhave aññesaṃ nivesanesu
dāsakammakaraporisassa kaṇājakaṃ bhojanaṃ dīyati bilaṅgadutiyaṃ
evamevassu me bhikkhave pitu nivesane dāsakammakaraporisassa
sālimaṃsodano dīyati . tassa mayhaṃ bhikkhave evarūpāya iddhiyā
samannāgatassa evarūpena ca accantasukhumālena etadahosi
assutavā kho puthujjano attanā jarādhammo samāno jaraṃ
anatīto paraṃ jiṇṇaṃ disvā aṭṭiyati harāyati jigucchati attānaṃyeva
atisitvā ahaṃpi khomhi jarādhammo jaraṃ anatīto ahañceva
kho pana jarādhammo samāno jaraṃ anatīto paraṃ jiṇṇaṃ disvā
aṭṭiyeyyaṃ harāyeyyaṃ jiguccheyyaṃ na metaṃ assa paṭirūpanti tassa
mayhaṃ bhikkhave iti paṭisañcikkhato yo yobbane yobbanamado
so sabbaso pahīyi.
{478.2} Assutavā kho puthujjano attanā
byādhidhammo samāno byādhiṃ anatīto paraṃ byādhitaṃ
@Footnote: 1 Ma. Yu. akāsikaṃ. 2 Ma. mā naṃ phusi. Yu. mā naṃ phussi . 3 Ma. paricārayamā no.
@Yu. parivāriyamāno.
Disvā aṭṭiyati harāyati jigucchati attānaṃyeva atisitvā ahaṃpi
khomhi byādhidhammo byādhiṃ anatīto ahañceva kho pana byādhidhammo
samāno byādhiṃ anatīto paraṃ byādhitaṃ disvā aṭṭiyeyyaṃ harāyeyyaṃ
jiguccheyyaṃ na metaṃ assa paṭirūpanti tassa mayhaṃ bhikkhave iti
paṭisañcikkhato yo ārogye ārogyamado so sabbaso pahīyi .
Assutavā kho puthujjano attanā maraṇadhammo samāno maraṇaṃ anatīto
paraṃ mataṃ disvā aṭṭiyati harāyati jigucchati attānaṃyeva atisitvā
ahaṃpi khomhi maraṇadhammo maraṇaṃ anatīto ahañceva kho pana
maraṇadhammo samāno maraṇaṃ anatīto paraṃ mataṃ disvā aṭṭiyeyyaṃ
harāyeyyaṃ jiguccheyyaṃ na metaṃ assa paṭirūpanti tassa mayhaṃ
bhikkhave iti paṭisañcikkhato yo jīvite jīvitamado so sabbaso
pahīyīti.
Tayome bhikkhave madā katame tayo yobbanamado ārogyamado
jīvitamado . yobbanamadamatto vā bhikkhave assutavā puthujjano
kāyena duccaritaṃ carati vācāya duccaritaṃ carati manasā duccaritaṃ carati.
So kāyena duccaritaṃ caritvā vācāya duccaritaṃ caritvā manasā duccaritaṃ
caritvā kāyassa bhedā parammaraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ
upapajjati . ārogyamadamatto vā bhikkhave assutavā puthujjano .pe.
Jīvitamadamatto vā bhikkhave assutavā puthujjano kāyena duccaritaṃ carati
vācāya duccaritaṃ carati manasā duccaritaṃ carati . so kāyena duccaritaṃ
Caritvā vācāya duccaritaṃ caritvā manasā duccaritaṃ caritvā
kāyassa bhedā parammaraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapajjati .
Yobbanamadamatto vā bhikkhave bhikkhu sikkhaṃ paccakkhāya hīnāyāvattati
āgyomadamatto vā bhikkhave bhikkhu sikkhaṃ paccakkhāya hīnāyāvattati
jīvitamadamatto vā bhikkhave bhikkhu sikkhaṃ paccakkhāya hīnāyāvattatīti.
Byādhidhammā jarādhammā atho maraṇadhammino
yathā dhammā tathā santā jigucchanti puthujjanā.
Ahañcetaṃ jiguccheyyaṃ evaṃ dhammesu pāṇisu
na metaṃ paṭirūpassa mama evaṃvihārino.
Sohaṃ evaṃ viharanto ñatvā dhammaṃ nirūpadhiṃ
ārogye yobbanasmiṃ jīvitasmiñca yo 1- mado
sabbe made abhibhosmi nekkhammaṃ daṭṭhu khemato 2-.
Tassa me ahu ussāho nibbānaṃ abhipassato
nāhaṃ bhabbo etarahi kāmāni paṭisevituṃ
anivatti bhavissāmi brahmacariyaparāyanoti.
[479] 40 Tīṇīmāni bhikkhave ādhipateyyāni katamāni tīṇi
attādhipateyyaṃ lokādhipateyyaṃ dhammādhipateyyaṃ . katamañca bhikkhave
attādhipateyyaṃ idha bhikkhave bhikkhu araññagato vā rukkhamūlagato vā
suññāgāragato vā iti paṭisañcikkhati na kho panāhaṃ cīvarahetu
agārasmā anagāriyaṃ pabbajito na piṇḍapātahetu na senāsanahetu
@Footnote: 1 Ma. ye madā . 2 Po. Ma. khemataṃ.
Na itibhavābhavahetu agārasmā anagāriyaṃ pabbajito apica khomhi
otiṇṇo jātiyā jarāmaraṇena sokehi paridevehi dukkhehi domanassehi
upāyāsehi dukkhotiṇṇo dukkhapareto appevanāma imassa kevalassa
dukkhakkhandhassa antakiriyā paññāyethāti ahañceva kho pana yādisake
kāme ohāya agārasmā anagāriyaṃ pabbajito tādisake vā kāme
pariyeseyyaṃ tato vā pāpiṭṭhataraṃ 1- na metaṃ assa paṭirūpanti so
iti paṭisañcikkhati āraddhaṃ kho pana me viriyaṃ bhavissati asallīnaṃ
upaṭṭhitā sati appamuṭṭhā 2- passaddho kāyo asāraddho samāhitaṃ
cittaṃ ekagganti so attānaṃyeva ādhipateyyaṃ 3- karitvā akusalaṃ
pajahati kusalaṃ bhāveti sāvajjaṃ pajahati anavajjaṃ bhāveti suddhaṃ
attānaṃ pariharati idaṃ vuccati bhikkhave attādhipateyyaṃ.
{479.1} Katamañca bhikkhave lokādhipateyyaṃ idha bhikkhave
bhikkhu araññagato vā rukkhamūlagato vā suññāgāragato vā iti
paṭisañcikkhati na kho panāhaṃ cīvarahetu agārasmā anagāriyaṃ
pabbajito na piṇḍapātahetu na senāsanahetu na itibhavābhavahetu
āgārasmā anagāriyaṃ pabbajito apica khomhi otiṇṇo jātiyā
jarāmaraṇena sokehi paridevehi dukkhehi domanassehi upāyāsehi
dukkhotiṇṇo dukkhapareto appevanāma imassa kevalassa
dukkhakkhandhassa antakiriyā paññāyethāti ahañceva kho pana
evaṃ pabbajito samāno kāmavitakkaṃ vā vitakkeyyaṃ byāpādavitakkaṃ
vā vitakkeyyaṃ vihiṃsāvitakkaṃ vā vitakkeyyaṃ mahā kho
@Footnote: 1 Ma. pāpiṭṭhatare . 2 Ma. Yu. asamumaṭṭhā . 3 Po. Ma. adhipatiṃ.
Panāyaṃ lokasannivāso mahantasmiṃ kho pana lokasannivāse santi
samaṇabrāhmaṇā iddhimanto dibbacakkhukā paracittaviduno te
dūratopi passanti āsannāpi na dissanti cetasāpi cittaṃ
pajānanti 1- tepi maṃ evaṃ jāneyyuṃ passatha bho imaṃ kulaputtaṃ
saddhā agārasmā anagāriyaṃ pabbajito samāno vokiṇṇo
viharati pāpakehi akusalehi dhammehīti devatāpi kho santi
iddhimantiniyo dibbacakkhukā paricittaviduniyo tā dūratopi
passanti āsannāpi na dissanti cetasāpi cittaṃ pajānanti
tāpi maṃ evaṃ jāneyyuṃ passatha bho imaṃ kulaputtaṃ saddhā agārasmā
anagāriyaṃ pabbajito samāno vokiṇṇo viharati pāpakehi
akusalehi dhammehīti so iti paṭisañcikkhati āraddhaṃ kho pana me
viriyaṃ bhavissati asallīnaṃ upaṭṭhitā sati appamuṭṭhā passaddho
kāyo asāraddho samāhitaṃ cittaṃ ekagganti so lokaṃyeva
ādhipateyyaṃ karitvā akusalaṃ pajahati kusalaṃ bhāveti sāvajjaṃ
pajahati anavajjaṃ bhāveti suddhaṃ attānaṃ pariharati idaṃ
vuccati bhikkhave lokādhipateyyaṃ.
{479.2} Katamañca bhikkhave dhammādhipateyyaṃ idha bhikkhave
bhikkhu araññagato vā rukkhamūlagato vā suññāgāragato vā iti
paṭisañcikkhati na kho panāhaṃ cīvarahetu agārasmā anagāriyaṃ
pabbajito na piṇḍapātahetu na senāsanahetu na itibhavābhavahetu
agārasmā anagāriyaṃ pabbajito apica khomhi otiṇṇo jātiyā
jarāmaraṇena sokehi paridevehi dukkhehi domanassehi upāyāsehi
@Footnote: 1 Po. Ma. Yu. jānanti. ito paraṃ īdisameva.
Dukkhotiṇṇo dukkhapareto appevanāma imassa kevalassa
dukkhakkhandhassa antakiriyā paññāyethāti svākkhāto
bhagavatā dhammo sandiṭṭhiko akāliko ehipassiko opanayiko
paccattaṃ veditabbo viññūhīti santi kho pana [1]- sabrahmacārī
jānaṃ passaṃ viharanti ahañceva kho pana evaṃ svākkhāte dhammavinaye
pabbajito samāno kusīto vihareyyaṃ pamatto na metaṃ assa
paṭirūpanti so iti paṭisañcikkhati āraddhaṃ kho pana me viriyaṃ
bhavissati asallīnaṃ upaṭṭhitā sati appamuṭṭhā passaddho
kāyo asāraddho samāhitaṃ cittaṃ ekagganti so dhammaṃyeva
ādhipateyyaṃ karitvā akusalaṃ pajahati kusalaṃ bhāveti sāvajjaṃ
pajahati anavajjaṃ bhāveti suddhaṃ attānaṃ pariharati idaṃ vuccati bhikkhave
dhammādhipateyyaṃ. Imāni kho bhikkhave tīṇi ādhipateyyānīti.
Natthi loke raho nāma pāpakammaṃ pakubbato
attā te purisa jānāti saccaṃ vā yadi vā musā
kalyāṇaṃ vata bho sakkhi attānaṃ atimaññasi 2-
yo santaṃ attanī pāpaṃ atha naṃ parigūhasi
passanti devā ca tathāgatā ca
lokasmi bālaṃ visamaṃ carantaṃ
tasmā 3- hi attādhipako sato care
lokādhipo ca nipako ca jhāyī
dhammādhipo ca anudhammacārī
@Footnote: 1 Ma. Yu. me . 2 Yu. atimaññesi . 3 Ma. tasmā hi attādhipateyyako ca.
Na hīyati saccaparakkamo muni
pasayha māraṃ abhibhuyya antakaṃ
yo ca phusī jātikhayaṃ padhānavā
so tādiso lokavidū sumedho
sabbesu dhammesu atammayo munīti.
Devadūtavaggo catuttho.
Tassuddānaṃ
brahmā ānandasārīputto nidānaṃ hatthakena ca
dūtā duve ca rājāno sukhumālā adhipateyyena cāti.
--------------------
Cūḷavaggo pañcamo
[480] 41 Tiṇṇaṃ bhikkhave sammukhībhāvā saddho kulaputto bahuṃ
puññaṃ pasavati katamesaṃ tiṇṇaṃ saddhāya bhikkhave sammukhībhāvā
saddho kulaputto bahuṃ puññaṃ pasavati deyyadhammassa bhikkhave
sammukhībhāvā saddho kulaputto bahuṃ puññaṃ pasavati dakkhiṇeyyānaṃ
bhikkhave sammukhībhāvā saddho kulaputto bahuṃ puññaṃ pasavati imesaṃ
kho bhikkhave tiṇṇaṃ sammukhībhāvā saddho kulaputto bahuṃ puññaṃ
pasavatīti.
[481] 42 Tīhi bhikkhave ṭhānehi saddho pasanno veditabbo
katamehi tīhi sīlavantānaṃ 1- dassanakāmo hoti saddhammaṃ sotukāmo
@Footnote: 1 Yu. sīlavataṃ.
Hoti vigatamalamaccherena cetasā agāraṃ ajjhāvasati muttacāgo
payatapāṇi vossaggarato yācayogo dānasaṃvibhāgarato imehi kho
bhikkhave tīhi ṭhānehi saddho pasanno veditabboti.
Dassanakāmo sīlavataṃ saddhammaṃ sotumicchati
vineyya maccheramalaṃ sa ve saddhoti vuccatīti.
[482] 43 Tayo bhikkhave atthavase sampassamānena alameva
paresaṃ dhammaṃ desetuṃ katame tayo yo dhammaṃ deseti so atthapaṭisaṃvedī
ca hoti dhammapaṭisaṃvedī ca yo dhammaṃ suṇāti so atthapaṭisaṃvedī
ca hoti dhammapaṭisaṃvedī ca yo ceva dhammaṃ deseti yo ca dhammaṃ
suṇāti ubho atthapaṭisaṃvedino ca honti dhammapaṭisaṃvedino
ca ime kho bhikkhave tayo atthavase sampassamānena alameva
paresaṃ dhammaṃ desetunti.
[483] 44 Tīhi bhikkhave ṭhānehi kathā pavattanī hoti katamehi
tīhi yo dhammaṃ deseti so atthapaṭisaṃvedī ca hoti dhammapaṭisaṃvedī
ca yo dhammaṃ suṇāti so atthapaṭisaṃvedī ca hoti dhammapaṭisaṃvedī
ca yo ceva dhammaṃ deseti yo ca dhammaṃ suṇāti ubho atthapaṭisaṃvedino
ca honti dhammapaṭisaṃvedino ca imehi kho 1- bhikkhave tīhi
ṭhānehi kathā pavattanī hotīti.
[484] 45 Tīṇīmāni bhikkhave paṇḍitapaññattāni sappurisapaññattāni
katamāni tīṇi dānaṃ bhikkhave paṇḍitapaññattaṃ sappurisapaññattaṃ
@Footnote: 1 Yu. khosaddo natthi.
Pabbajjā bhikkhave paṇḍitapaññattā sappurisapaññattā mātāpitunnaṃ
bhikkhave upaṭṭhānaṃ paṇḍitapaññattaṃ sappurisapaññattaṃ imāni kho
bhikkhave tīṇi paṇḍitapaññattāni sappurisapaññattānīti.
Sabbhi dānaṃ upaññattaṃ ahiṃsā saññamo damo
mātāpituupaṭṭhānaṃ santānaṃ brahmacārinaṃ
sataṃ etāni ṭhānāni yāni sevetha paṇḍito
ariyo dassanasampanno sa lokaṃ bhajate sivanti.
[485] 46 Yaṃ bhikkhave sīlavanto pabbajitā gāmaṃ vā nigamaṃ vā
upanissāya viharanti tattha manussā tīhi ṭhānehi bahuṃ puññaṃ pasavanti
katamehi tīhi kāyena vācāya manasā yaṃ bhikkhave sīlavanto pabbajitā
gāmaṃ vā nigamaṃ vā upanissāya viharanti tattha manussā imehi tīhi
ṭhānehi bahuṃ puññaṃ pasavantīti.
[486] 47 Tīṇīmāni bhikkhave saṅkhatassa saṅkhatalakkhaṇāni katamāni
tīṇi uppādo paññāyati vayo paññāyati ṭhitassa aññathattaṃ
paññāyati imāni kho bhikkhave tīṇi saṅkhatassa saṅkhatalakkhaṇānīti.
[487] 48 Tīṇīmāni bhikkhave asaṅkhatassa asaṅkhatalakkhaṇāni
katamāni tīṇi na uppādo paññāyati na vayo paññāyati na ṭhitassa
aññathattaṃ paññāyati imāni kho bhikkhave tīṇi asaṅkhatassa
asaṅkhatalakkhaṇānīti.
[488] 49 Himavantaṃ bhikkhave pabbatarājaṃ nissāya mahāsālā
Tīhi vaḍḍhīhi vaḍḍhanti katamāhi 1- tīhi sākhāpattapalāsena vaḍḍhanti
tacapappaṭikāya vaḍḍhanti pheggusārena vaḍḍhanti himavantaṃ bhikkhave
pabbatarājaṃ nissāya mahāsālā imāhi tīhi vaḍḍhīhi vaḍḍhanti .
Evameva kho bhikkhave saddhaṃ kulapatiṃ nissāya antojano tīhi vaḍḍhīhi
vaḍḍhati katamāhi 2- tīhi saddhāya vaḍḍhati sīlena vaḍḍhati paññāya
vaḍḍhati saddhaṃ bhikkhave kulapatiṃ nissāya antojano imāhi tīhi
vaḍḍhīhi vaḍḍhatīti.
Yathāpi pabbato selo araññasmiṃ brahāvane
taṃ rukkhaṃ 3- upanissāya vaḍḍhantete vanappatī
tatheva sīlasampannaṃ saddhaṃ kulapatiṃ idha
upanissāya vaḍḍhanti puttadārā ca bandhavā
amaccā ñātisaṅghā ca yecassa anujīvino.
Tyāssa sīlavato sīlaṃ cāgaṃ sucaritāni ca
passamānānukubbanti ye 4- bhavanti vicakkhaṇā
idha dhammaṃ caritvāna maggaṃ sugatigāminaṃ
nandino devalokasmiṃ modanti kāmakāminoti.
[489] 50 Tīhi bhikkhave ṭhānehi ātappaṃ karaṇīyaṃ katamehi tīhi
anuppannānaṃ pāpakānaṃ akusalānaṃ dhammānaṃ anuppādāya ātappaṃ
@Footnote: 1-2 Ma. Yu. katamehi . 3 Ma. rukkhā . 4 Ma. attamatthaṃ vicakkhaṇā.
Karaṇīyaṃ anuppannānaṃ kusalānaṃ dhammānaṃ uppādāya ātappaṃ karaṇīyaṃ
uppannānaṃ sārīrikānaṃ vedanānaṃ dukkhānaṃ tibbānaṃ kharānaṃ kaṭukānaṃ
asātānaṃ amanāpānaṃ pāṇaharānaṃ adhivāsanāya ātappaṃ karaṇīyaṃ 1-
yato kho bhikkhave bhikkhu anuppannānaṃ pāpakānaṃ akusalānaṃ dhammānaṃ
anuppādāya ātappaṃ karoti anuppannānaṃ kusalānaṃ dhammānaṃ
uppādāya ātappaṃ karoti uppannānaṃ sārīrikānaṃ vedanānaṃ
dukkhānaṃ tibbānaṃ kharānaṃ kaṭukānaṃ asātānaṃ amanāpānaṃ
pāṇaharānaṃ adhivāsanāya ātappaṃ karoti ayaṃ vuccati bhikkhave
bhikkhu ātāpī nipako sato sammā dukkhassa antakiriyāyāti.
[490] 51 Tīhi bhikkhave aṅgehi samannāgato mahācoro
sandhimpi chindati nillopampi harati ekāgārikampi karoti
paripanthepi tiṭṭhati katamehi tīhi idha bhikkhave mahācoro
visamanissito ca hoti gahananissito ca hoti balavanissito
ca hoti.
{490.1} Kathañca bhikkhave mahācoro visamanissito hoti idha
bhikkhave mahācoro nadīviduggaṃ vā nissito hoti pabbatavisamaṃ
vā evaṃ kho bhikkhave mahācoro visamanissito hoti.
{490.2} Kathañca bhikkhave mahācoro gahananissito hoti idha
bhikkhave mahācoro tiṇagahanaṃ vā nissito hoti rukkhagahanaṃ vā rodhaṃ 2-
vā mahāvanasaṇḍaṃ vā evaṃ kho bhikkhave mahācoro gahananissito hoti.
{490.3} Kathañca bhikkhave mahācoro balavanissito hoti
@Footnote: 1 Ma. Yu. ito paraṃ imehi tīhi bhikkhave ṭhānehi ātappaṃ karaṇīyanti dissati.
@2 Po. gehaṃ. Yu. gedhaṃ.
Idha bhikkhave mahācoro rājānaṃ vā rājamahāmattānaṃ vā nissito
hoti tassa evaṃ hoti sace maṃ koci kiñci vakkhati ime me rājāno
vā rājamahāmattā vā pariyodhāya atthaṃ bhaṇissantīti sace naṃ koci
kiñci āha tyāssa rājāno vā rājamahāmattā vā pariyodhāya
atthaṃ bhaṇanti evaṃ kho bhikkhave mahācoro balavanissito hoti.
{490.4} Imehi kho bhikkhave tīhi aṅgehi samannāgato mahācoro
sandhimpi chindati nillopampi harati ekāgārikampi karoti paripanthepi
tiṭṭhati . evameva kho bhikkhave tīhi dhammehi 1- samannāgato pāpabhikkhu
khataṃ upahataṃ attānaṃ pariharati sāvajjo ca hoti sānuvajjo viññūnaṃ
bahuñca apuññaṃ pasavati katamehi tīhi idha bhikkhave pāpabhikkhu
visamanissito ca hoti gahananissito ca balavanissito ca.
{490.5} Kathañca bhikkhave pāpabhikkhu visamanissito hoti idha
bhikkhave pāpabhikkhu visamena kāyakammena samannāgato hoti visamena
vacīkammena samannāgato hoti visamena manokammena samannāgato
hoti evaṃ kho bhikkhave pāpabhikkhu visamanissito hoti.
{490.6} Kathañca bhikkhave pāpabhikkhu gahananissito hoti idha
bhikkhave pāpabhikkhu micchādiṭṭhiko hoti antaggāhikāya diṭṭhiyā
samannāgato hoti evaṃ kho bhikkhave pāpabhikkhu gahananissito hoti.
{490.7} Kathañca bhikkhave pāpabhikkhu balavanissito hoti
idha bhikkhave pāpabhikkhu rājānaṃ vā rājamahāmattānaṃ vā nissito
hoti tassa evaṃ hoti sace maṃ koci kiñci vakkhati ime me
@Footnote: 1 Ma. aṅgehi.
Rājāno vā rājamahāmattā vā pariyodhāya atthaṃ bhaṇissantīti
sace naṃ koci kiñci āha tyāssa rājāno vā rājamahāmattā
vā pariyodhāya atthaṃ bhaṇanti evaṃ kho bhikkhave pāpabhikkhu
balavanissito hoti . imehi kho bhikkhave tīhi dhammehi samannāgato
pāpabhikkhu khataṃ upahataṃ attānaṃ pariharati sāvajjo ca hoti
sānuvajjo viññūnaṃ bahuñca apuññaṃ pasavatīti.
Cūḷavaggo pañcamo.
Tassuddānaṃ
sammukhiṭṭhānapaccayavattaṃ paresaṃ paṇḍitasīlañca
saṅkhataṃ pabbatātappaṃ mahācorenekārasāti.
Paṭhamo paṇṇāsako samatto.
----------
Dutiyapaṇṇāsako
brāhmaṇavaggo paṭhamo
[491] 52 Ekaṃ samayaṃ bhagavā sāvatthiyaṃ viharati anāthapiṇḍikassa
ārāme . athakho dve brāhmaṇā jiṇṇā vuḍḍhā mahallakā addhagatā
vayoanuppattā vīsavassasatikā jātiyā yena bhagavā tenupasaṅkamiṃsu
upasaṅkamitvā bhagavatā saddhiṃ sammodiṃsu sammodanīyaṃ kathaṃ sārāṇīyaṃ
vītisāretvā ekamantaṃ nisīdiṃsu ekamantaṃ nisinnā kho te brāhmaṇā
bhagavantaṃ etadavocuṃ mayamassu bho gotama brāhmaṇā jiṇṇā vuḍḍhā
mahallakā addhagatā vayoanuppattā vīsavassasatikā jātiyā te camha 1-
akatakalyāṇā akatakusalā akatabhīruttāṇā ovadatu no bhavaṃ gotamo
anusāsatu no bhavaṃ gotamo yaṃ amhākaṃ assa dīgharattaṃ hitāya
sukhāyāti . taggha tumhe brāhmaṇā jiṇṇā vuḍḍhā mahallakā
addhagatā vayoanuppattā vīsavassasatikā jātiyā te cattha
akatakalyāṇā akatakusalā akatabhīruttāṇā upanīyati kho ayaṃ
brāhmaṇā loko jarāya byādhinā maraṇena evaṃ upanīyamāne kho
brāhmaṇā loke jarāya byādhinā maraṇena yo idha kāyena saññamo
vācāya saññamo manasā saññamo taṃ tassa petassa tāṇañca
lenañca dīpañca saraṇañca parāyanañcāti.
@Footnote: 1 Po. Ma. Yu. camhā.
Upanīyati jīvitamappamāyuṃ 1-
jarūpanītassa na santi tāṇā
etaṃ bhayaṃ maraṇe pekkhamāno
puññāni kayirātha sukhāvahāni.
Yodha kāyena saññamo vācāya uda cetasā
taṃ tassa petassa sukhāya hoti
yaṃ jīvamāno pakaroti puññanti.
[492] 53 Athakho dve brāhmaṇā jiṇṇā vuḍḍhā mahallakā
addhagatā vayoanuppattā vīsavassasatikā jātiyā yena bhagavā
tenupasaṅkamiṃsu upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdiṃsu
ekamantaṃ nisinnā kho te brāhmaṇā bhagavantaṃ etadavocuṃ mayamassu
bho gotama brāhmaṇā jiṇṇā vuḍḍhā mahallakā addhagatā
vayoanuppattā vīsavassasatikā jātiyā te camha akatakalyāṇā
akatakusalā akatabhīruttāṇā ovadatu no bhavaṃ gotamo anusāsatu no
bhavaṃ gotamo yaṃ amhākaṃ assa dīgharattaṃ hitāya sukhāyāti. Taggha tumhe
brāhmaṇā jiṇṇā vuḍḍhā mahallakā addhagatā vayoanuppattā
vīsavassasatikā jātiyā te cattha akatakalyāṇā akatakusalā
akatabhīruttāṇā āditto kho ayaṃ brāhmaṇā loko jarāya byādhinā
maraṇena evaṃ āditte kho 2- brāhmaṇā loke jarāya byādhinā
maraṇena yo idha kāyena saññamo vācāya saññamo manasā saññamo
@Footnote: 1 Ma. Yu. jīvitamappamāyu . 2 Yu. khosaddo natthi.
Taṃ tassa petassa tāṇañca lenañca dīpañca saraṇañca parāyanañcāti.
Ādittasmiṃ agārasmiṃ yaṃ nīharati bhājanaṃ
taṃ tassa hoti atthāya no ca yaṃ tattha ḍayhati
evaṃ ādittake 1- loke jarāya maraṇena ca
nīharetheva dānena dinnaṃ hoti sunīhataṃ.
Yodha kāyena saññamo vācāya uda cetasā
taṃ tassa petassa sukhāya hoti
yaṃ jīvamāno pakaroti puññanti.
[493] 54 Athakho aññataro brāhmaṇo yena bhagavā
tenupasaṅkami upasaṅkamitvā bhagavatā saddhiṃ sammodi .pe. ekamantaṃ
nisinno kho so brāhmaṇo bhagavantaṃ etadavoca sandiṭṭhiko dhammo
sandiṭṭhiko dhammoti bho gotama vuccati kittāvatā nu kho bho gotama
sandiṭṭhiko dhammo hoti akāliko ehipassiko opanayiko paccattaṃ
veditabbo viññūhīti.
{493.1} Ratto kho brāhmaṇa rāgena abhibhūto pariyādinnacitto
attabyābādhāyapi ceteti parabyābādhāyapi ceteti ubhayabyābādhāyapi
ceteti cetasikaṃpi dukkhaṃ domanassaṃ paṭisaṃvedeti rāge pahīne neva
attabyābādhāyapi ceteti na parabyābādhāyapi ceteti na
ubhayabyābādhāyapi ceteti na cetasikaṃ dukkhaṃ domanassaṃ paṭisaṃvedeti
evaṃpi kho brāhmaṇa sandiṭṭhiko dhammo hoti ... Duṭṭho kho brāhmaṇa
dosena abhibhūto pariyādinnacitto attabyābādhāyapi ceteti
@Footnote: 1 Po. Yu. ādīpito loko. Ma. āditto kho loko.
Parabyābādhāyapi ceteti ubhayabyābādhāyapi ceteti cetasikaṃpi dukkhaṃ
domanassaṃ paṭisaṃvedeti dose pahīne neva attabyābādhāyapi ceteti
na parabyābādhāyapi ceteti na ubhayabyābādhāyapi ceteti na cetasikaṃ
dukkhaṃ domanassaṃ paṭisaṃvedeti evaṃpi kho brāhmaṇa sandiṭṭhiko
dhammo hoti ... mūḷho kho brāhmaṇa mohena abhibhūto
pariyādinnacitto attabyābādhāyapi ceteti parabyābādhāyapi
ceteti ubhayabyābādhāyapi ceteti cetasikaṃpi dukkhaṃ domanassaṃ
paṭisaṃvedeti mohe pahīne neva attabyābādhāyapi ceteti na
parabyābādhāyapi ceteti na ubhayabyābādhāyapi ceteti na cetasikaṃ
dukkhaṃ domanassaṃ paṭisaṃvedeti evaṃpi kho brāhmaṇa sandiṭṭhiko
dhammo hoti akāliko ehipassiko opanayiko paccattaṃ veditabbo
viññūhīti . abhikkantaṃ bho gotama .pe. upāsakaṃ maṃ bhavaṃ gotamo
dhāretu ajjatagge pāṇupetaṃ saraṇaṃ gatanti.
[494] 55 Athakho aññataro brāhmaṇaparibbājako yena
bhagavā tenupasaṅkami .pe. ekamantaṃ nisinno kho so
brāhmaṇaparibbājako bhagavantaṃ etadavoca sandiṭṭhiko dhammo
sandiṭṭhiko dhammoti bho gotama vuccati kittāvatā nu kho bho
gotama sandiṭṭhiko dhammo hoti akāliko ehipassiko opanayiko
paccattaṃ veditabbo viññūhīti.
{494.1} Ratto kho brāhmaṇa rāgena abhibhūto pariyādinnacitto
attabyābādhāyapi ceteti parabyābādhāyapi ceteti ubhayabyābādhāyapi
ceteti cetasikaṃpi dukkhaṃ domanassaṃ paṭisaṃvedeti rāge pahīne neva
Attabyābādhāyapi ceteti na parabyābādhāyapi ceteti na
ubhayabyābādhāyapi ceteti na cetasikaṃ dukkhaṃ domanassaṃ
paṭisaṃvedeti ratto kho brāhmaṇa rāgena abhibhūto pariyādinnacitto
kāyena duccaritaṃ carati vācāya duccaritaṃ carati manasā duccaritaṃ
carati rāge pahīne neva kāyena duccaritaṃ carati na vācāya duccaritaṃ
carati na manasā duccaritaṃ carati ratto kho brāhmaṇa rāgena
abhibhūto pariyādinnacitto attatthaṃpi yathābhūtaṃ nappajānāti
paratthaṃpi yathābhūtaṃ nappajānāti ubhayatthaṃpi yathābhūtaṃ nappajānāti
rāge pahīne attatthaṃpi yathābhūtaṃ pajānāti paratthaṃpi yathābhūtaṃ
pajānāti ubhayatthaṃpi yathābhūtaṃ pajānāti
{494.2} evaṃpi kho brāhmaṇa sandiṭṭhiko dhammo hoti ...
Duṭṭho kho brāhmaṇa .pe. mūḷho kho brāhmaṇa mohena abhibhūto
pariyādinnacitto attabyābādhāyapi ceteti parabyābādhāyapi ceteti
ubhayabyābādhāyapi ceteti cetasikaṃpi dukkhaṃ domanassaṃ paṭisaṃvedeti
mohe pahīne neva attabyābādhāyapi ceteti na parabyābādhāyapi
ceteti na ubhayabyābādhāyapi ceteti na cetasikaṃ dukkhaṃ domanassaṃ
paṭisaṃvedeti mūḷho kho brāhmaṇa mohena abhibhūto pariyādinnacitto
kāyena duccaritaṃ carati vācāya duccaritaṃ carati manasā duccaritaṃ carati
mohe pahīne neva kāyena duccaritaṃ carati na vācāya duccaritaṃ carati
na manasā duccaritaṃ carati mūḷho kho brāhmaṇa mohena abhibhūto
pariyādinnacitto attatthaṃpi yathābhūtaṃ nappajānāti paratthaṃpi yathābhūtaṃ
Nappajānāti ubhayatthaṃpi yathābhūtaṃ nappajānāti mohe pahīne attatthaṃpi
yathābhūtaṃ pajānāti paratthaṃpi yathābhūtaṃ pajānāti ubhayatthaṃpi yathābhūtaṃ
pajānāti evaṃpi kho brāhmaṇa sandiṭṭhiko dhammo hoti akāliko
ehipassiko opanayiko paccattaṃ veditabbo viññūhīti . abhikkantaṃ
bho gotama .pe. upāsakaṃ maṃ bhavaṃ gotamo dhāretu ajjatagge
pāṇupetaṃ saraṇaṃ gatanti.
[495] 56 Athakho jānussoṇī brāhmaṇo yena bhagavā
tenupasaṅkami .pe. ekamantaṃ nisinno kho jānussoṇī
brāhmaṇo bhagavantaṃ etadavoca sandiṭṭhikaṃ nibbānaṃ sandiṭṭhikaṃ
nibbānanti bho gotama vuccati kittāvatā nu kho bho gotama
sandiṭṭhikaṃ nibbānaṃ hoti akālikaṃ ehipassikaṃ opanayikaṃ 1-
paccattaṃ veditabbaṃ viññūhīti . ratto kho brāhmaṇa
rāgena abhibhūto pariyādinnacitto attabyābādhāyapi
ceteti parabyābādhāyapi ceteti ubhayabyābādhāyapi
ceteti cetasikaṃpi dukkhaṃ domanassaṃ paṭisaṃvedeti rāge
pahīne neva attabyābādhāyapi ceteti na parabyābādhāyapi
ceteti na ubhayabyābādhāyapi ceteti na cetasikaṃ dukkhaṃ domanassaṃ
paṭisaṃvedeti evaṃpi kho brāhmaṇa sandiṭṭhikaṃ nibbānaṃ
hoti ... duṭṭho kho brāhmaṇa .pe. mūḷho kho brāhmaṇa
mohena abhibhūto pariyādinnacitto attabyābādhāyapi
ceteti parabyābādhāyapi ceteti ubhayabyābādhāyapi ceteti
cetasikaṃpi dukkhaṃ domanassaṃ paṭisaṃvedeti mohe pahīne neva
@Footnote: 1 Ma. opaneyyikaṃ. ito paraṃ īdisameva.
Attabyābādhāyapi ceteti na parabyābādhāyapi ceteti na
ubhayabyābādhāyapi ceteti na cetasikaṃ dukkhaṃ domanassaṃ
paṭisaṃvedeti evaṃpi kho brāhmaṇa sandiṭṭhikaṃ nibbānaṃ hoti ...
Yato kho ayaṃ brāhmaṇa anavasesaṃ rāgakkhayaṃ paṭisaṃvedeti anavasesaṃ
dosakkhayaṃ paṭisaṃvedeti anavasesaṃ mohakkhayaṃ paṭisaṃvedeti evaṃ
kho brāhmaṇa sandiṭṭhikaṃ nibbānaṃ hoti akālikaṃ ehipassikaṃ
opanayikaṃ paccattaṃ veditabbaṃ viññūhīti . abhikkantaṃ bho
gotama .pe. upāsakaṃ maṃ bhavaṃ gotamo dhāretu ajjatagge
pāṇupetaṃ saraṇaṃ gatanti.
[496] 57 Athakho aññataro brāhmaṇamahāsālo yena bhagavā
tenupasaṅkami .pe. ekamantaṃ nisinno kho so brāhmaṇamahāsālo
bhagavantaṃ etadavoca sutammetaṃ bho gotama pubbakānaṃ brāhmaṇānaṃ
vuḍḍhānaṃ mahallakānaṃ ācariyapācariyānaṃ bhāsamānānaṃ pubbassudaṃ ayaṃ
loko avīci maññe phuṭo hoti 1- manussehi kukkuṭasampātikā
gāmanigamajanapadarājadhāniyoti ko nu kho bho gotama hetu ko paccayo
yenetarahi manussānaṃ khayo hoti tanuttaṃ paññāyati gāmāpi agāmā
honti nigamāpi anigamā honti nagarāpi anagarā honti janapadāpi
ajanapadā hontīti.
{496.1} Etarahi brāhmaṇa manussā adhammarāgarattā
visamalobhābhibhūtā micchādhammaparetā te adhammarāgarattā visamalobhābhibhūtā
micchādhammaparetā tiṇhāni satthāni gahetvā aññamaññassa 2-
jīvitā voropenti tena bahū manussā kālaṃ karonti ayaṃpi
@Footnote: 1 Po. Ma. Yu. ahosi. 2 Ma. aññamaññaṃ.
Kho brāhmaṇa hetu ayaṃ paccayo yenetarahi manussānaṃ khayo
hoti tanuttaṃ paññāyati gāmāpi agāmā honti nigamāpi
anigamā honti nagarāpi anagarā honti janapadāpi ajanapadā
honti.
{496.2} Puna ca paraṃ brāhmaṇa etarahi manussā adhammarāgarattā
visamalobhābhibhūtā micchādhammaparetā tesaṃ adhammarāgarattānaṃ
visamalobhābhibhūtānaṃ micchādhammaparetānaṃ devo na sammā dhāraṃ
anuppavecchati tena dubbhikkhaṃ hoti dussassaṃ setaṭṭhikaṃ salākāvuttaṃ
tena bahū manussā kālaṃ karonti ayaṃpi kho brāhmaṇa hetu ayaṃ paccayo
yenetarahi manussānaṃ khayo hoti tanuttaṃ paññāyati gāmāpi agāmā
honti nigamāpi anigamā honti nagarāpi anagarā honti janapadāpi
ajanapadā honti.
{496.3} Puna ca paraṃ brāhmaṇa etarahi manussā adhammarāgarattā
visamalobhābhibhūtā micchādhammaparetā tesaṃ adhammarāgarattānaṃ
visamalobhābhibhūtānaṃ micchādhammaparetānaṃ yakkhā vāḷe amanusse
ossajjanti tena bahū manussā kālaṃ karonti ayaṃpi kho
brāhmaṇa hetu ayaṃ paccayo yenetarahi manussānaṃ khayo hoti
tanuttaṃ paññāyati gāmāpi agamā honti nigamāpi anigamā
honti nagarāpi anagarā honti janapadāpi ajanapadā hontīti .
Abhikkantaṃ bho gotama .pe. upāsakaṃ maṃ bhavaṃ gotamo dhāretu
ajjatagge pāṇupetaṃ saraṇaṃ gatanti.
[497] 58 Athakho vacchagotto paribbājako yena bhagavā
Tenupasaṅkami upasaṅkamitvā bhagavatā saddhiṃ sammodi sammodanīyaṃ kathaṃ
sārāṇīyaṃ vītisāretvā ekamantaṃ nisīdi ekamantaṃ nisinno kho
vacchagotto paribbājako bhagavantaṃ etadavoca sutammetaṃ bho gotama
samaṇo gotamo evamāha mayhameva dānaṃ dātabbaṃ nāññesaṃ
dānaṃ dātabbaṃ mayhameva sāvakānaṃ dānaṃ dātabbaṃ nāññesaṃ sāvakānaṃ
dānaṃ dātabbaṃ mayhameva dinnaṃ mahapphalaṃ nāññesaṃ dinnaṃ mahapphalaṃ
mayhameva sāvakānaṃ dinnaṃ mahapphalaṃ nāññesaṃ sāvakānaṃ dinnaṃ
mahapphalanti ye te bho gotama evamāhaṃsu samaṇo gotamo evamāha
mayhameva dānaṃ dātabbaṃ nāññesaṃ dānaṃ dātabbaṃ mayhameva sāvakānaṃ
dānaṃ dātabbaṃ nāññesaṃ sāvakānaṃ dānaṃ dātabbaṃ mayhameva dinnaṃ
mahapphalaṃ nāññesaṃ dinnaṃ mahapphalaṃ mayhameva sāvakānaṃ dinnaṃ
mahapphalaṃ nāññesaṃ sāvakānaṃ dinnaṃ mahapphalanti kacci te bhoto
gotamassa vuttavādino na ca bhavantaṃ gotamaṃ abhūtena abbhācikkhanti
dhammassa cānudhammaṃ byākaronti na ca koci sahadhammiko vādānupāto
gārayhaṃ ṭhānaṃ āgacchati anabbhakkhātukāmā hi mayaṃ bhavantaṃ gotamanti.
{497.1} Ye te vaccha evamāhaṃsu samaṇo gotamo evamāha
mayhameva dānaṃ dātabbaṃ .pe. nāññesaṃ sāvakānaṃ dinnaṃ
mahapphalanti na me te vuttavādino abbhācikkhanti ca pana maṃ
te asatā abhūtena yo kho vaccha paraṃ dānaṃ dadantaṃ vāreti so tiṇṇaṃ
anutarāyakaro hoti tiṇṇaṃ pāripanthiko katamesaṃ tiṇṇaṃ dāyakasusa
Puññantarāyakaro hoti paṭiggāhakānaṃ lābhantarāyakaro hoti
pubbeva kho panassa attā khato ca hoti upahato ca yo kho vaccha
paraṃ dānaṃ dadantaṃ vāreti so imesaṃ tiṇṇaṃ antarāyakaro hoti
tiṇṇaṃ pāripanthiko.
{497.2} Ahaṃ kho pana vaccha evaṃ vadāmi yepi te candanikāya vā
oliggalle vā pāṇā tatrapi yo thālidhovanaṃ vā sarāvadhovanaṃ vā
chaḍḍeti ye tattha pāṇā te tena 1- yāpentūti tatonidānaṃ ahaṃ
vaccha puññassa āgamaṃ vadāmi ko pana vādo manussabhūte . apicāhaṃ
vaccha sīlavato dinnaṃ mahapphalaṃ vadāmi no tathā dussīle 2- so ca hoti
pañcaṅgavippahīno pañcaṅgasamannāgato katamāni pañcaṅgāni pahīnāni
honti kāmacchando pahīno hoti byāpādo pahīno hoti thīnamiddhaṃ pahīnaṃ
hoti uddhaccakukkuccaṃ pahīnaṃ hoti vicikicchā pahīnā hoti imāni
pañcaṅgāni pahīnāni honti katamehi pañcaṅgehi samannāgato hoti
asekhena sīlakkhandhena samannāgato hoti asekhena samādhikkhandhena
samannāgato hoti asekhena paññākkhandhena samannāgato hoti asekhena
vimuttikkhandhena samannāgato hoti asekhena vimuttiñāṇadassanakkhandhena
samannāgato hoti imehi paccaṅgehi samannāgato hoti iti
pañcaṅgavippahīne pañcaṅgasamannāgate dinnaṃ mahapphalanti vadāmīti.
Iti kaṇhāsu setāsu rohiṇīsu harīsu vā
kammāsāsu sarūpāsu gosu pārevatāsu vā
@Footnote: 1 Yu. yena . 2 Ma. dussīlassa.
Yāsukāsuci 1- etāsu danto jāyati puṅgavo
dhorayho balasampanno kalyāṇajavanikkamo
tameva bhāre yuñjanti nāssa vaṇṇaṃ parikkhare
evameva manussesu yasmiṃkasmiñci jātiyaṃ 2-
khattiye brāhmaṇe vesse sudde caṇḍālapukkuse
yāsukāsuci etāsu danto jāyati subbato
dhammaṭṭho sīlasampanno saccavādī hirīmano
pahīnajātimaraṇo brahmacariyassa kevalī
pannabhāro visaṃyutto katakicco anāsavo
pāragū sabbadhammānaṃ anupādāya nibbuto
tasmiṃ ve 3- viraje khette vipulā hoti dakkhiṇā.
Bālā ca avijānantā dummedhā assutāvino
bahiddhā dadanti dānāni 4- nahi sante upāsare.
Ye ca sante upāsenti sappaññe dhīrasammate
saddhā ca nesaṃ sugate mūlajātā patiṭṭhitā
devalokañca te yanti kule vā idha jāyare
anupubbena nibbānaṃ adhigacchanti paṇḍitāti.
[498] 59 Athakho tikaṇṇo brāhmaṇo yena bhagavā
tenupasaṅkami upasaṅkamitvā bhagavatā saddhiṃ sammodi sammodanīyaṃ
kathaṃ sārāṇīyaṃ vītisāretvā ekamantaṃ nisīdi ekamantaṃ nisinno kho
@Footnote: 1 Po. Yu. yāsukāsu ca. ito paraṃ īdisameva . 2 Po. Ma. jātiye. 3 Ma. Yu.
@tasmiṃyeva . 4 Yu. dānā.
Tikaṇṇo brāhmaṇo bhagavato sammukhā tevijjānaṃ sudaṃ
brāhmaṇānaṃ vaṇṇaṃ bhāsati evampi tevijjā brāhmaṇā
itipi tevijjā brāhmaṇāti . yathākathaṃ pana brāhmaṇa brāhmaṇā
brāhmaṇaṃ tevijjaṃ paññāpentīti . idha bho gotama brāhmaṇo
ubhato sujāto hoti mātito ca pitito ca saṃsuddhagahaṇiko
yāva sattamā pitāmahayugā akkhitto anupakkuṭṭho jātivādena
ajjhāyako mantadharo tiṇṇaṃ vedānaṃ pāragū sanighaṇḍukeṭubhānaṃ
sākkharappabhedānaṃ itihāsapañcamānaṃ padako veyyākaraṇo
lokāyatamahāpurisalakkhaṇesu anavayoti evaṃ kho bho gotama
brāhmaṇā brāhmaṇaṃ tevijjaṃ paññāpentīti . aññathā
kho brāhmaṇa brāhmaṇā brāhmaṇaṃ tevijjaṃ paññāpenti
aññathā ca pana ariyassa vinaye tevijjo hotīti . yathākathaṃ
pana bho gotama ariyassa vinaye tevijjo hoti sādhu me bhavaṃ
gotamo tathā dhammaṃ desetu yathā ariyassa vinaye tevijjo
hotīti . tenahi brāhmaṇa suṇāhi sādhukaṃ manasikarohi
bhāsissāmīti . evaṃ bhoti kho tikaṇṇo brāhmaṇo bhagavato
paccassosi.
{498.1} Bhagavā etadavoca idha brāhmaṇa bhikkhu vivicceva
kāmehi vivicca akusalehi dhammehi savitakkaṃ savicāraṃ vivekajaṃ pītisukhaṃ
paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati vitakkavicārānaṃ vūpasamā ajjhattaṃ
sampasādanaṃ cetaso ekodibhāvaṃ avitakkaṃ avicāraṃ samādhijaṃ pītisukhaṃ
dutiyaṃ jhānaṃ upasampajja viharati pītiyā ca virāgā upekkhako
ca viharati sato ca sampajāno sukhañca kāyena paṭisaṃvedeti yantaṃ
Ariyā ācikkhanti upekkhako satimā sukhavihārīti tatiyaṃ jhānaṃ
upasampajja viharati sukhassa ca pahānā dukkhassa ca pahānā
pubbeva somanassadomanassānaṃ atthaṅgamā adukkhamasukhaṃ
upekkhāsatipārisuddhiṃ catutthaṃ jhānaṃ upasampajja viharati
{498.2} so evaṃ samāhite citte parisuddhe pariyodāte
anaṅgaṇe vigatūpakkilese mudubhūte kammaniye ṭhite āneñjappatte
pubbenivāsānussatiñāṇāya cittaṃ abhininnāmeti so
anekavihitaṃ pubbenivāsaṃ anussarati seyyathīdaṃ ekampi jātiṃ
dvepi jātiyo tissopi jātiyo catassopi jātiyo pañcapi
jātiyo dasapi jātiyo vīsampi jātiyo tiṃsampi jātiyo cattāḷīsampi
jātiyo paññāsampi jātiyo jātisatampi jātisahassampi
jātisatasahassampi anekepi saṃvaṭṭakappe anekepi vivaṭṭakappe
anekepi saṃvaṭṭavivaṭṭakappe amutrāsiṃ evaṃnāmo evaṃgotto
evaṃvaṇṇo evamāhāro evaṃsukhadukkhapaṭisaṃvedī evamāyupariyanto
so tato cuto amutra udapādiṃ tatrāpāsiṃ evaṃnāmo evaṃgotto
evaṃgotto evaṃvaṇṇo evamāhāro evaṃsukhadukkhapaṭisaṃvedī
evamāyupariyanto so tato cuto idhūpapannoti iti sākāraṃ
sauddesaṃ anekavihitaṃ pubbenivāsaṃ anussarati ayamassa paṭhamā
vijjā adhigatā hoti avijjā vihatā vijjā uppannā tamo
vihato āloko uppanno yathātaṃ appamattassa ātāpino
pahitattassa viharato.
{498.3} So evaṃ samāhite citte parisuddhe pariyodāte
anaṅgaṇe vigatūpakkilese mudubhūte kammaniye ṭhite āneñjappatte
Sattānaṃ cutūpapātañāṇāya cittaṃ abhininnāmeti so dibbena cakkhunā
visuddhena atikkantamānusakena satte passati cavamāne upapajjamāne
hīne paṇīte suvaṇṇe dubbaṇṇe sugate duggate yathākammūpage
satte pajānāti ime 1- vata bhonto sattā kāyaduccaritena
samannāgatā vacīduccaritena samannāgatā manoduccaritena samannāgatā
ariyānaṃ upavādakā micchādiṭṭhikā micchādiṭṭhikammasamādānā te
kāyassa bhedā parammaraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapannā
ime vā pana bhonto sattā kāyasucaritena samannāgatā vacīsucaritena
samannāgatā manosucaritena samannāgatā ariyānaṃ anupavādakā sammādiṭṭhikā
sammādiṭṭhikammasamādānā te kāyassa bhedā parammaraṇā sugatiṃ saggaṃ
lokaṃ upapannāti [2]- iti dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena
satte passati cavamāne upapajjamāne hīne paṇīte suvaṇṇe dubbaṇṇe
sugate duggate yathākammūpage satte pajānāti ayamassa dutiyā vijjā
adhigatā hoti avijjā vihatā vijjā uppannā tamo vihato āloko
uppanno yathātaṃ appamattassa ātāpino pahitattassa viharato.
{498.4} So evaṃ samāhite citte parisuddhe pariyodāte anaṅgaṇe
vigatūpakkilese mudubhūte kammaniye ṭhite āneñjappatte āsavānaṃ
khayañāṇāya cittaṃ abhininnāmeti so idaṃ dukkhanti yathābhūtaṃ pajānāti
ayaṃ dukkhasamudayoti yathābhūtaṃ pajānāti ayaṃ dukkhanirodhoti yathābhūtaṃ
pajānāti ayaṃ dukkhanirodhagāminī paṭipadāti yathābhūtaṃ pajānāti ime
@Footnote: 1 Yu. ime vā pana . 2 Yu. so.
Āsavāti yathābhūtaṃ pajānāti ayaṃ āsavasamudayoti yathābhūtaṃ pajānāti
ayaṃ āsavanirodhoti yathābhūtaṃ pajānāti ayaṃ āsavanirodhagāminī
paṭipadāti yathābhūtaṃ pajānāti.
{498.5} Tassa evaṃ jānato evaṃ passato kāmāsavāpi
cittaṃ vimuccati bhavāsavāpi cittaṃ vimuccati avijjāsavāpi cittaṃ
vimuccati vimuttasmiṃ vimuttamiti ñāṇaṃ hoti khīṇā jāti vusitaṃ
brahmacariyaṃ kataṃ karaṇīyaṃ nāparaṃ itthattāyāti pajānāti ayamassa
tatiyā vijjā adhigatā hoti avijjā vihatā vijjā uppannā
tamo vihato āloko uppanno yathātaṃ appamattassa
ātāpino pahitattassa viharatoti.
Anuccāvacasīlassa nipakassa ca jhāyino
cittaṃ yassa vasībhūtaṃ ekaggaṃ susamāhitaṃ
taṃ ve tamonudaṃ dhīraṃ tevijjaṃ maccuhāyinaṃ
hitaṃ devamanussānaṃ āhu saccappahāyinaṃ 1-
tīhi vijjāhi sampannaṃ asammūḷhavihārinaṃ
buddhaṃ antimasārīraṃ 2- taṃ namassanti gotamaṃ.
Pubbenivāsaṃ yo vedī saggāpāyañca passati
atho jātikkhayaṃ patto abhiññāvosito muni
etāhi tīhi vijjāhi tevijjo hoti brāhmaṇo
tamahaṃ vadāmi tevijjaṃ nāññaṃ lapitalāpananti.
@Footnote: 1 Po. Ma. sabbappahāyinaṃ 2 Po. antimadehadhāraṃ Ma. antimadehinaṃ Yu. antimasarīraṃ.
Evaṃ kho brāhmaṇa ariyassa vinaye tevijjo hotīti. Aññathā
bho gotama brāhmaṇānaṃ tevijjo aññathā ca pana ariyassa vinaye
tevijjo hoti imassa ca bho gotama ariyassa vinaye tevijjassa
brāhmaṇānaṃ tevijjo kalaṃ nāgghati soḷasiṃ abhikkantaṃ bho
gotama .pe. upāsakaṃ maṃ bhavaṃ gotamo dhāretu ajjatagge
pāṇupetaṃ saraṇaṃ gatanti.
[499] 60 Athakho jānussoṇī brāhmaṇo yena bhagavā
tenupasaṅkami .pe. ekamantaṃ nisinno kho jānussoṇī
brāhmaṇo bhagavantaṃ etadavoca yassassu bho gotama yañño
vā saddhaṃ vā thālipāko vā deyyadhammaṃ vā tevijjesu
brāhmaṇesu dānaṃ dadeyyāti . yathā kathaṃ pana brāhmaṇa
brāhmaṇā brāhmaṇaṃ tevijjaṃ paññāpentīti . idha bho
gotama brāhmaṇo ubhato sujāto hoti mātito ca pitito
ca saṃsuddhagahaṇiko yāva sattamā pitāmahayugā akkhitto
anupakkuṭṭho jātivādena ajjhāyako mantadharo tiṇṇaṃ
vedānaṃ pāragū sanighaṇḍukeṭubhānaṃ sākkharappabhedānaṃ
itihāsapañcamānaṃ padako veyyākaraṇo lokāyata-
mahāpurisalakkhaṇesu anavayoti evaṃ kho bho gotama brāhmaṇā
brāhmaṇaṃ tevijjaṃ paññāpentīti . aññathā kho brāhmaṇa
brāhmaṇā brāhmaṇaṃ tevijjaṃ paññāpenti aññathā ca pana
ariyassa vinaye tevijjo hotīti . yathākathaṃ pana bho gotama
ariyassa vinaye tevijjo hoti sādhu me bhavaṃ gotamo tathā dhammaṃ
desetu yathā ariyassa vinaye tevijjo hotīti . tenahi brāhmaṇa
Suṇāhi sādhukaṃ manasikarohi bhāsissāmīti . evaṃ bhoti kho
jānussoṇī brāhmaṇo bhagavato paccassosi.
{499.1} Bhagavā etadavoca idha brāhmaṇa bhikkhu vivicceva
kāmehi .pe. catutthaṃ jhānaṃ upasampajja viharati so evaṃ samāhite
citte parisuddhe pariyodāte anaṅgaṇe vigatūpakkilese mudubhūte
kammaniye ṭhite āneñjappatte pubbenivāsānussatiñāṇāya
cittaṃ abhininnāmeti so anekavihitaṃ pubbenivāsaṃ anussarati
.pe. ayamassa paṭhamā vijjā adhigatā hoti avijjā vihatā
vijjā uppannā tamo vihato āloko uppanno yathātaṃ
appamattassa ātāpino pahitattassa viharato.
{499.2} So evaṃ samāhite citte parisuddhe pariyodāte
anaṅgaṇe vigatūpakkilese mudubhūte kammaniye ṭhite āneñjappatte
sattānaṃ cutūpapātañāṇāya cittaṃ abhininnāmeti so dibbena
cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena satte passati .pe.
Ayamassa dutiyā vijjā adhigatā hoti avijjā vihatā vijjā
uppannā tamo vihato āloko uppanno yathātaṃ appamattassa
ātāpino pahitattassa viharato.
{499.3} So evaṃ samāhite citte parisuddhe pariyodāte
anaṅgaṇe vigatūpakkilese mudubhūte kammaniye ṭhite āneñjappatte
āsavā naṃ khayañāṇāya cittaṃ abhininnāmeti so idaṃ dukkhanti
yathābhūtaṃ pajānāti .pe. ayaṃ dukkhanirodhagāminī paṭipadāti
yathābhūtaṃ pajānāti ime āsavāti yathābhūtaṃ pajānāti .pe. ayaṃ
āsavanirodhagāminī paṭipadāti yathābhūtaṃ pajānāti tassa evaṃ
Jānato evaṃ passato kāmāsavāpi cittaṃ vimuccati bhavāsavāpi
cittaṃ vimuccati avijjāsavāpi cittaṃ vimuccati vimuttasmiṃ
vimuttamiti ñāṇaṃ hoti khīṇā jāti vusitaṃ brahmacariyaṃ kataṃ karaṇīyaṃ
nāparaṃ itthattāyāti pajānāti ayamassa tatiyā vijjā adhigatā
hoti avijjā vihatā vijjā uppannā tamo vihato āloko
uppanno yathātaṃ appamattassa ātāpino pahitattassa viharatoti.
Yo 1- sīlabbatasampanno pahitatto samāhito
cittaṃ yassa vasībhūtaṃ ekaggaṃ susamāhitaṃ
pubbenivāsaṃ yo vedī saggāpāyañca passati
atho jātikkhayaṃ patto abhiññāvosito muni
etāhi tīhi vijjāhi tevijjo hoti brāhmaṇo
tamahaṃ vadāmi tevijjaṃ nāññaṃ lapitalāpananti.
Evaṃ kho brāhmaṇa ariyassa vinaye tevijjo hotīti. Aññathā
bho gotama brāhmaṇānaṃ tevijjo aññathā ca pana ariyassa vinaye
tevijjo hoti imassa ca bho gotama ariyassa vinaye tevijjassa
brāhmaṇānaṃ tevijjo kalaṃ nāgghati soḷsiṃ abhikkantaṃ bho gotama
.pe. upāsakaṃ maṃ bhavaṃ gotamo dhāretu ajjatagge pāṇupetaṃ saraṇaṃ
gatanti.
[500] 61 Athakho saṅgāravo brāhmaṇo yena bhagavā tenupasaṅkami
upasaṅkamitvā bhagavatā saddhiṃ sammodi sammodanīyaṃ kathaṃ sārāṇīyaṃ
@Footnote: 1 Yu. so.
Vītisāretvā ekamantaṃ nisīdi ekamantaṃ nisinno kho saṅgāravo
brāhmaṇo bhagavantaṃ etadavoca mayamassu bho gotama brāhmaṇā
nāma yaññaṃ yajāmapi yajāpemapi tatra bho gotama yo ceva yaññaṃ 1-
yajati yo ca yajāpeti sabbe te anekasārīrikaṃ puññapaṭipadaṃ
paṭipannā honti yadidaṃ yaññādhikaraṇaṃ yo panāyaṃ bho gotama
yassa vā tassa vā kulā agārasmā anagāriyaṃ pabbajito
ekamattānaṃ dameti ekamattānaṃ sameti ekamattānaṃ
parinibbāpeti evamassāyaṃ ekasārīrikā 2- puññapaṭipadā
hoti yadidaṃ pabbajjādhikaraṇanti.
{500.1} Tenahi brāhmaṇa taññevettha paṭipucchissāmi yathā
te khameyya tathā naṃ byākareyyāsi taṃ kiṃ maññasi brāhmaṇa idha
tathāgato loke uppajjati arahaṃ sammāsambuddho vijjācaraṇasampanno
sugato lokavidū anuttaro purisadammasārathi satthā devamanussānaṃ
buddho bhagavā so evamāha etthāyaṃ maggo ayaṃ paṭipadā yathā
paṭipanno ahaṃ anuttaraṃ brahmacariyogadhaṃ sayaṃ abhiññā sacchikatvā
pavedemi etha tumhepi tathā paṭipajjatha yathā paṭipannā tumhepi
anuttaraṃ brahmacariyogadhaṃ sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja
viharissathāti iti ayaṃ ceva satthā dhammaṃ deseti pare ca tathattāya
paṭipajjanti tāni kho pana honti anekānipi satāni anekānipi
sahassāni anekānipi satasahassāni taṃ kiṃ maññasi brāhmaṇa
iccāyaṃ evaṃ sante ekasārīrikā vā puññapaṭipadā hoti
anekasārīrikā vā yadidaṃ pabbajjādhikaraṇanti.
@Footnote: 1 Ma. Yu. ayaṃ pāṭho natthi 2 Ma. Yu. ekasārīrikaṃ puññapaṭipadaṃ paṭipanno hoti.
{500.2} Iccāyaṃpi bho gotama evaṃ sante anekasārīrikā
puññapaṭipadā hoti yadidaṃ pabbajjādhikaraṇanti . evaṃ vutte
āyasmā ānando saṅgāravaṃ brāhmaṇaṃ etadavoca imāsaṃ te
brāhmaṇa dvinnaṃ paṭipadānaṃ katamā paṭipadā khamati appaṭṭhatarā
ca appasamārambhatarā ca mahapphalatarā ca mahānisaṃsatarā cāti .
Evaṃ vutte saṅgāravo brāhmaṇo āyasmantaṃ ānandaṃ etadavoca
seyyathāpi bhavaṃ gotamo bhavañcānando ete me pujjā ete me
pāsaṃsāti.
{500.3} Dutiyampi kho āyasmā ānando saṅgāravaṃ brāhmaṇaṃ
etadavoca na kho tyāhaṃ brāhmaṇa evaṃ pucchāmi ke vā te pujjā ke
vā te pāsaṃsāti evañca kho tyāhaṃ brāhmaṇa pucchāmi imāsaṃ te
brāhmaṇa dvinnaṃ paṭipadānaṃ katamā paṭipadā khamati appaṭṭhatarā ca
appasamārambhatarā ca mahapphalatarā ca mahānisaṃsatarā cāti . dutiyampi
kho saṅgāravo brāhmaṇo āyasmantaṃ ānandaṃ etadavoca seyyathāpi
bhavaṃ gotamo bhavañcānando ete me pujjā ete me pāsaṃsāti.
{500.4} Tatiyampi kho āyasmā ānando saṅgāravaṃ brāhmaṇaṃ
etadavoca na kho tyāhaṃ brāhmaṇa pucchāmi ke vā te pujjā
ke vā te pāsaṃsāti evañca kho tyāhaṃ brāhmaṇa pucchāmi
imāsaṃ te brāhmaṇa dvinnaṃ paṭipadānaṃ katamā paṭipadā khamati
appaṭṭhatarā ca appasamārambhatarā ca mahapphalatarā ca mahānisaṃsatarā
cāti . tatiyampi kho saṅgāravo brāhmaṇo āyasmantaṃ ānandaṃ
etadavoca seyyathāpi bhavaṃ gotamo bhavañcānando ete me pujjā ete
Me pāsaṃsāti . athakho bhagavato etadahosi yāvatatiyampi kho saṅgāravo
brāhmaṇo ānandena sahadhammikaṃ pañhaṃ puṭṭho saṃsādeti no
vissajjeti yannūnāhaṃ parimoceyyanti . athakho bhagavā saṅgāravaṃ
brāhmaṇaṃ etadavoca kānujja brāhmaṇa rājantepure rājaparisāyaṃ
sannisinnānaṃ sannipatitānaṃ antarākathā udapādīti . ayaṃ khvajja
bho gotama rājantepure rājaparisāyaṃ sannisinnānaṃ sannipatitānaṃ
antarākathā udapādi pubbassudaṃ appatarā ceva bhikkhū ahesuṃ
bahutarā ca uttarimanussadhammā iddhipāṭihāriyaṃ dassesuṃ etarahi
kho bahutarā ceva bhikkhū appatarā ca uttarimanussadhammā
iddhipāṭihāriyaṃ dassentīti ayaṃ khvajja bho gotama rājantepure
rājaparisāyaṃ sannisinnānaṃ sannipatitānaṃ antarākathā udapādīti.
{500.5} Tīṇi kho imāni brāhmaṇa pāṭihāriyāni katamāni
tīṇi iddhipāṭihāriyaṃ ādesanāpāṭihāriyaṃ anusāsanīpāṭihāriyaṃ .
Katamañca brāhmaṇa iddhipāṭihāriyaṃ idha brāhmaṇa ekacco anekavihitaṃ
iddhividhaṃ paccanubhoti ekopi hutvā bahudhā hoti bahudhāpi hutvā
eko hoti āvibhāvaṃ tirobhāvaṃ tirokuḍḍaṃ tiropākāraṃ tiropabbataṃ
asajjamāno gacchati seyyathāpi ākāse paṭhaviyāpi ummujjanimujjaṃ
karoti seyyathāpi udake udakepi abhijjamāne gacchati seyyathāpi
paṭhaviyā ākāsepi pallaṅkena kamati seyyathāpi pakkhisakuṇo imepi
candimasuriye evaṃmahiddhike evaṃmahānubhāve pāṇinā parimasati parimajjati
yāvabrahmalokāpi kāyena vasaṃ vatteti idaṃ vuccati brāhmaṇa
Iddhipāṭihāriyaṃ.
{500.6} Katamañca brāhmaṇa ādesanāpāṭihāriyaṃ idha
brāhmaṇa ekacco nimittena ādisati evampi te mano itthampi
te mano itipi te cittanti so bahuñcepi ādisati tatheva taṃ
hoti no aññathā idha pana brāhmaṇa ekacco na heva kho
nimittena ādisati apica kho manussānaṃ vā amanussānaṃ vā devatānaṃ
vā saddaṃ sutvā ādisati evampi te mano itthampi te mano
itipi te cittanti so bahuñcepi ādisati tatheva taṃ hoti no
aññathā idha pana brāhmaṇa ekacco na heva kho nimittena
ādisati napi manussānaṃ vā amanussānaṃ vā devatānaṃ vā saddaṃ
sutvā ādisati apica kho vitakkayato vicārayato vitakkavicārasaddaṃ
sutvā ādisati evampi te mano itthampi te mano itipi
te cittanti so bahuñcepi ādisati tatheva taṃ hoti no aññathā
idha pana brāhmaṇa ekacco na heva kho nimittena ādisati napi
manussānaṃ vā amanussānaṃ vā devatānaṃ vā saddaṃ sutvā ādisati
napi vitakkayato vicārayato vitakkavicārasaddaṃ sutvā ādisati apica
kho avitakkaṃ avicāraṃ samādhiṃ samāpannassa cetasā ceto paricca
pajānāti yathā imassa bhoto manosaṅkhārā paṇihitā imassa
cittassa anantarā amunnāma vitakkaṃ vitakkissatīti so bahuñcepi
ādisati tatheva taṃ hoti no aññathā idaṃ vuccati brāhmaṇa
ādesanāpāṭihāriyaṃ.
{500.7} Katamañca brāhmaṇa anusāsanīpāṭihāriyaṃ idha
Brāhmaṇa ekacco evaṃ anusāsati evaṃ vitakketha mā evaṃ
vitakkayittha evaṃ manasikarotha mā evaṃ manasākattha idaṃ pajahatha idaṃ
upasampajja viharathāti idaṃ vuccati brāhmaṇa anusāsanīpāṭihāriyaṃ .
Imāni kho brāhmaṇa tīṇi pāṭihāriyāni . imesaṃ te brāhmaṇa
tiṇṇaṃ pāṭihāriyānaṃ katamaṃ pāṭihāriyaṃ khamati abhikkantatarañca
paṇītatarañcāti.
{500.8} Tatra bho gotama yamidaṃ 1- pāṭihāriyaṃ idhekacco
anekavihitaṃ iddhividhaṃ paccanubhoti .pe. yāvabrahmalokāpi kāyena
vasaṃ vattetīti idaṃ bho gotama pāṭihāriyaṃ yo ca 2- naṃ karoti so ca 3-
naṃ paṭisaṃvedeti yo ca naṃ karoti tassa 4- ceva taṃ hoti idaṃ me
bho gotama pāṭihāriyaṃ māyāsahadhammarūpaṃ viya khāyati yampidaṃ bho
gotama pāṭihāriyaṃ idhekacco nimittena ādisati evampi te mano
itthampi te mano itipi te cittanti
{500.9} so bahuñcepi ādisati tatheva taṃ hoti no aññathā
idha pana bho gotama ekacco na heva kho nimittena ādisati
apica kho manussānaṃ vā amanussānaṃ vā devatānaṃ vā saddaṃ
sutvā ādisati ... napi manusasānaṃ vā amanussānaṃ vā devatānaṃ
vā saddaṃ sutvā ādisati apica kho vitakkayato vicārayato
vitakkavicārasaddaṃ sutvā ādisati ... napi vitakkayato vicārayato
vitakkavicārasaddaṃ sutvā ādisati apica kho avitakkaṃ avicāraṃ samādhiṃ
samāpannassa cetasā ceto paricca pajānāti yathā imassa bhoto
manosaṅkhārā paṇihitā imassa cittassa anantarā amunnāma
@Footnote: 1 Po. Ma. yadidaṃ 2-3 Ma. va.. ito paraṃ īdisameva . 4 Ma. tasseva.
Vitakkaṃ vitakkissatīti so bahuñcepi ādisati tatheva taṃ hoti
no aññathāti idampi bho gotama pāṭihāriyaṃ yo ca naṃ karoti
so ca naṃ paṭisaṃvedeti yo ca naṃ karoti tassa ceva taṃ hoti idampi
me bho gotama pāṭihāriyaṃ māyāsahadhammarūpaṃ viya khāyati yañca
kho idaṃ bho gotama pāṭihāriyaṃ idhekacco evaṃ anusāsati evaṃ
vitakketha mā evaṃ vitakkayittha evaṃ manasikarotha mā evaṃ
manasākattha idaṃ pajahatha idaṃ upasampajja viharathāti idaṃ me
bho gotama pāṭihāriyaṃ khamati imesaṃ tiṇṇaṃ pāṭihāriyānaṃ
abhikkantatarañca paṇītatarañca.
{500.10} Acchariyaṃ bho gotama abbhutaṃ bho gotama yāva
subhāsitañcidaṃ bhotā gotamena imehi ca mayaṃ tīhi pāṭihāriyehi
samannāgataṃ bhavantaṃ gotamaṃ dhārema bhavañhi gotamo anekavihitaṃ
iddhividhaṃ paccanubhoti .pe. yāvabrahmalokāpi kāyena vasaṃ vatteti
bhavañhi gotamo avitakkaṃ avicāraṃ samādhiṃ samāpannassa cetasā ceto
paricca pajānāti yathā imassa bhoto manosaṅkhārā paṇihitā
imassa cittassa anantarā amunnāma vitakkaṃ vitakkissatīti
bhavañhi gotamo evaṃ anusāsati evaṃ vitakketha mā evaṃ vitakkayittha
evaṃ manasikarotha mā evaṃ manasākattha idaṃ pajahatha idaṃ upasampajja
viharathāti.
{500.11} Addhā kho tyāhaṃ brāhmaṇa āsajja upanīyavācā
bhāsitā apica tyāhaṃ byākarissāmi ahañhi brāhmaṇa anekavihitaṃ
iddhividhaṃ paccanubhomi .pe. yāvabrahmalokāpi kāyena vasaṃ vattemi
Ahañhi brāhmaṇa avitakkaṃ avicāraṃ samādhiṃ samāpannassa cetasā
ceto paricca pajānāmi yathā imassa bhoto manosaṅkhārā paṇihitā
imassa cittassa anantarā amunnāma vitakkaṃ vitakkissatīti ahañhi
brāhmaṇa evaṃ anusāsāmi evaṃ vitakketha mā evaṃ vitakkayittha
evaṃ manasikarotha mā evaṃ manasākattha idaṃ pajahatha idaṃ upasampajja
viharathāti.
{500.12} Atthi pana bho gotama añño ekabhikkhupi yo imehi
tīhi pāṭihāriyehi samannāgato aññatra bhotā gotamenāti . na
kho brāhmaṇa ekaṃyeva sataṃ na dve satāni na tīṇiṃ satāni
na cattāri satāni na pañca satāni athakho bhiyyova ye bhikkhū
imehi tīhi pāṭihāriyehi samannāgatāti . kahaṃ pana bho gotama
etarahi te bhikkhū viharantīti . imasmiṃyeva kho brāhmaṇa bhikkhusaṅgheti.
Abhikkantaṃ bho gotama abhikkantaṃ bho gotama seyyathāpi bho
gotama nikkujjitaṃ vā ukkujjeyya paṭicchannaṃ vā vivareyya mūḷhassa
vā maggaṃ ācikkheyya andhakāre vā telappajjotaṃ dhāreyya
cakkhumanto rūpāni dakkhantīti evamevaṃ bhotā gotamena anekapariyāyena
dhammo pakāsito esāhaṃ bhavantaṃ gotamaṃ saraṇaṃ gacchāmi dhammañca
bhikkhusaṅghañca upāsakaṃ maṃ bhavaṃ gotamo dhāretu ajjatagge pāṇupetaṃ
saraṇaṃ gatanti.
Brāhmaṇavaggo paṭhamo.
Tassuddānaṃ
dve janā brāhmaṇā ceva paribbājakena nibbutaṃ
palobhajappo tikaṇṇo soṇi saṅgāravena cāti.
-------------
Mahāvaggo dutiyo
[501] 62 Tīṇīmāni bhikkhave titthāyatanāni yāni paṇḍitehi
samanuyuñjiyamānāni samanuggāhiyamānāni samanubhāsiyamānāni parampi
gantvā akiriyāya saṇṭhahanti katamāni tīṇi santi bhikkhave eke
samaṇabrāhmaṇā evaṃvādino evaṃdiṭṭhino yaṅkiñcāyaṃ purisapuggalo
paṭisaṃvedeti sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā sabbantaṃ pubbe
katahetūti santi bhikkhave eke samaṇabrāhmaṇā evaṃvādino evaṃdiṭṭhino
yaṅkiñcāyaṃ purisapuggalo paṭisaṃvedeti sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ
vā sabbantaṃ issaranimmānahetūti santi bhikkhave eke samaṇabrāhmaṇā
evaṃvādino evaṃdiṭṭhino yaṅkiñcāyaṃ purisapuggalo paṭisaṃvedeti
sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā sabbantaṃ ahetuappaccayāti.
{501.1} Tatra bhikkhave ye te samaṇabrāhmaṇā evaṃvādino
evaṃdiṭṭhino yaṅkiñcāyaṃ purisapuggalo paṭisaṃvedeti sukhaṃ vā dukkhaṃ vā
adukkhamasukhaṃ vā sabbantaṃ pubbe katahetūti tyāhaṃ upasaṅkamitvā evaṃ
vadāmi saccaṃ kira tumhe āyasmanto evaṃvādino evaṃdiṭṭhino yaṅkiñcāyaṃ
purisapuggalo paṭisaṃvedeti sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā sabbantaṃ
Pubbe katahetūti . te ce 1- me evaṃ puṭṭhā āmāti paṭijānanti
tyāhaṃ evaṃ vadāmi tenahāyasmanto pāṇātipātino bhavissanti pubbe
katahetu adinnādāyino bhavissanti pubbe katahetu abrahmacārino
bhavissanti pubbe katahetu musāvādino bhavissanti pubbe katahetu
pisuṇavācā bhavissanti pubbe katahetu pharusavācā bhavissanti pubbe
katahetu samphappalāpino bhavissanti pubbe katahetu abhijjhāluno
bhavissanti pubbe katahetu byāpannacittā bhavissanti pubbe katahetu
micchādiṭṭhikā bhavissanti pubbe katahetu . pubbe kataṃ kho pana bhikkhave
sārato paccāgacchataṃ na hoti chando vā vāyāmo vā idaṃ vā
karaṇīyaṃ idaṃ vā akaraṇīyanti iti karaṇīyākaraṇīye kho pana saccato
thetato anupalabbhiyamāne muṭṭhassatīnaṃ anārakkhānaṃ viharataṃ na hoti
paccattaṃ sahadhammiko samaṇavādo ayaṃ kho me bhikkhave tesu
samaṇabrāhmaṇesu evaṃvādīsu evaṃdiṭṭhīsu paṭhamo sahadhammiko niggaho
hoti.
{501.2} Tatra bhikkhave ye te samaṇabrāhmaṇā evaṃvādino
evaṃdiṭṭhino yaṅkiñcāyaṃ purisapuggalo paṭisaṃvedeti sukhaṃ vā dukkhaṃ vā
adukkhamasukhaṃ vā sabbantaṃ issaranimmānahetūti tyāhaṃ upasaṅkamitvā
evaṃ vadāmi saccaṃ kira tumhe āyasmanto evaṃvādino evaṃdiṭṭhino
yaṅkiñcāyaṃ purisapuggalo paṭisaṃvedeti sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ
vā sabbantaṃ issaranimmānahetūti . te ce 2- me evaṃ puṭṭhā āmāti
paṭijānanti tyāhaṃ evaṃ vadāmi tenahāyasmanto pāṇātipātino
@Footnote: 1-2 Po. Ma. ca.
Bhavissanti issaranimmānahetu .pe. micchādiṭṭhikā bhavissanti
issaranimmānahetu . issaranimmānānaṃ kho pana bhikkhave sārato
paccāgacchataṃ na hoti chando vā vāyāmo vā idaṃ vā karaṇīyaṃ idaṃ
vā akaraṇīyanti iti karaṇīyākaraṇīye kho pana saccato thetato
anupalabbhiyamāne muṭṭhassatīnaṃ anārakkhānaṃ viharataṃ na hoti paccattaṃ
sahadhammiko samaṇavādo ayaṃ kho me bhikkhave tesu samaṇabrāhmaṇesu
evaṃvādīsu evaṃdiṭṭhīsu dutiyo sahadhammiko niggaho hoti.
{501.3} Tatra bhikkhave ye te samaṇabrāhmaṇā evaṃvādino
evaṃdiṭṭhino yaṅkiñcāyaṃ purisapuggalo paṭisaṃvedeti sukhaṃ vā dukkhaṃ vā
adukkhamasukhaṃ vā sabbantaṃ ahetuappaccayāti tyāhaṃ upasaṅkamitvā
evaṃ vadāmi saccaṃ kira tumhe āyasmanto evaṃvādino evaṃdiṭṭhino
yaṅkiñcāyaṃ purisapuggalo paṭisaṃvedeti sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ
vā sabbantaṃ ahetuappaccayāti . te ce me evaṃ puṭṭhā āmāti
paṭijānanti tyāhaṃ evaṃ vadāmi tenahāyasmanto pāṇātipātino
bhavissanti ahetuappaccayā .pe. micchādiṭṭhikā bhavissanti
ahetuappaccayā . ahetu 1- kho pana bhikkhave sārato paccāgacchataṃ
na hoti chando vā vāyāmo vā idaṃ vā karaṇīyaṃ idaṃ vā akaraṇīyanti
iti karaṇīyākaraṇīye kho pana saccato thetato anupalabbhiyamāne muṭṭhassatīnaṃ
anārakkhānaṃ viharataṃ na hoti paccattaṃ sahadhammiko samaṇavādo
ayaṃ kho me bhikkhave tesu samaṇabrāhmaṇesu evaṃvādīsu evaṃdiṭṭhīsu
@Footnote: 1 Ma. ahetuappaccayaṃ. Yu. ahetuappaccayā.
Tatiyo sahadhammiko niggaho hoti.
{501.4} Imāni kho bhikkhave tīṇi titthāyatanāni yāni paṇḍitehi
samanuyuñjiyamānāni samanuggāhiyamānāni samanubhāsiyamānāni parampi
gantvā akiriyāya saṇṭhahanti . ayaṃ kho pana bhikkhave mayā dhammo desito
aniggahito asaṅkiliṭṭho anupavajjo appaṭikkuṭṭho samaṇehi brāhmaṇehi
viññūhi katamo ca bhikkhave mayā dhammo desito aniggahito asaṅkiliṭṭho
anupavajjo appaṭikkuṭṭho samaṇehi brāhmaṇehi viññūhi imā cha
dhātuyoti bhikkhave mayā dhammo desito aniggahito asaṅkiliṭṭho anupavajjo
appaṭikkuṭṭho samaṇehi brāhmaṇehi viññūhi . imāni cha phassāyatanānīti
bhikkhave mayā dhammo desito aniggahito asaṅkiliṭṭho anupavajjo
appaṭikkuṭṭho samaṇehi brāhmaṇehi viññūhi . ime aṭṭhārasa
manopavicārāti bhikkhave mayā dhammo desito aniggahito asaṅkiliṭṭho
anupavajjo appaṭikkuṭṭho samaṇehi brāhmaṇehi viññūhi . imāni
cattāri ariyasaccānīti bhikkhave mayā dhammo desito aniggahito
asaṅkiliṭṭho anupavajjo appaṭikkuṭṭho samaṇehi brāhmaṇehi
viññūhi.
{501.5} Imā cha dhātuyoti bhikkhave mayā dhammo desito
aniggahito asaṅkiliṭṭho anupavajjo appaṭikkuṭṭho samaṇehi
brāhmaṇehi viññūhīti iti kho panetaṃ vuttaṃ kiñcetaṃ
paṭicca vuttaṃ chayimā bhikkhave dhātuyo paṭhavīdhātu āpodhātu
tejodhātu vāyodhātu ākāsadhātu viññāṇadhātu
Imā cha dhātuyoti bhikkhave mayā dhammo desito aniggahito
asaṅkiliṭṭho anupavajjo appaṭikkuṭṭho samaṇehi brāhmaṇehi
viññūhīti iti yantaṃ vuttaṃ idametaṃ paṭicca vuttaṃ . imāni cha
phassāyatanānīti bhikkhave mayā dhammo desito aniggahito
asaṅkiliṭṭho anupavajjo appaṭikkuṭṭho samaṇehi brāhmaṇehi
viññūhīti iti kho panetaṃ vuttaṃ kiñcetaṃ paṭicca vuttaṃ chayimāni
bhikkhave phassāyatanāni cakkhuṃ phassāyatanaṃ sotaṃ phassāyatanaṃ
ghānaṃ phassāyatanaṃ jivhā phassāyatanaṃ kāyo phassāyatanaṃ mano
phassāyatanaṃ imāni cha phassāyatanānīti bhikkhave mayā dhammo
desito aniggahito asaṅkiliṭṭho anupavajjo appaṭikkuṭṭho
samaṇehi brāhmaṇehi viññūhīti iti yantaṃ vuttaṃ idametaṃ
paṭicca vuttaṃ.
{501.6} Ime aṭṭhārasa manopavicārāti bhikkhave mayā dhammo
desito aniggahito asaṅkiliṭṭho anupavajjo appaṭikkuṭṭho samaṇehi
brāhmaṇehi viññūhīti iti kho panetaṃ vuttaṃ kiñcetaṃ paṭicca vuttaṃ
cakkhunā rūpaṃ disvā somanassaṭṭhāniyaṃ rūpaṃ upavicarati domanassaṭṭhāniyaṃ
rūpaṃ upavicarati upekkhāṭṭhāniyaṃ rūpaṃ upavicarati sotena saddaṃ sutvā ...
Ghānena gandhaṃ ghāyitvā ... Jivhāya rasaṃ sāyitvā ... Kāyena phoṭṭhabbaṃ
phusitvā ... manasā dhammaṃ viññāya somanassaṭṭhāniyaṃ dhammaṃ upavicarati
domanassaṭṭhāniyaṃ dhammaṃ upavicarati upekkhāṭṭhāniyaṃ dhammaṃ upavicarati
ime aṭṭhārasa manopavicārāti bhikkhave mayā dhammo desito aniggahito
asaṅkiliṭṭho anupavajjo appaṭikkuṭṭho samaṇehi brāhmaṇehi viññūhīti
Iti yantaṃ vuttaṃ idametaṃ paṭicca vuttaṃ.
{501.7} Imāni cattāri ariyasaccānīti bhikkhave mayā dhammo
desito aniggahito asaṅkiliṭṭho anupavajjo appaṭikkuṭṭho samaṇehi
brāhmaṇehi viññūhīti iti kho panetaṃ vuttaṃ kiñcetaṃ paṭicca vuttaṃ
channaṃ bhikkhave dhātūnaṃ upādāya gabbhassāvakkanti hoti okkantiyā
sati nāmarūpaṃ nāmarūpapaccayā saḷāyatanaṃ saḷāyatanapaccayā phasso
phassapaccayā vedanā vediyamānassa kho panāhaṃ bhikkhave idaṃ dukkhanti
paññāpemi ayaṃ dukkhasamudayoti paññāpemi ayaṃ dukkhanirodhoti
paññāpemi ayaṃ dukkhanirodhagāminī paṭipadāti paññāpemi
{501.8} katamañca bhikkhave dukkhaṃ ariyasaccaṃ jātipi dukkhā jarāpi
dukkhā [1]- maraṇampi dukkhaṃ sokaparidevadukkhadomanassupāyāsāpi dukkhā
appiyehi 2- sampayogo dukkho piyehi vippayogo dukkho yampicchaṃ na
labhati tampi dukkhaṃ saṅkhittena pañcupādānakkhandhā dukkhā idaṃ vuccati
bhikkhave dukkhaṃ ariyasaccaṃ
{501.9} katamañca bhikkhave dukkhasamudayo 3- ariyasaccaṃ
avijjāpaccayā saṅkhārā saṅkhārapaccayā viññāṇaṃ viññāṇapaccayā
nāmarūpaṃ nāmarūpapaccayā saḷāyatanaṃ saḷāyatanapaccayā phasso
phassapaccayā vedanā vedanāpaccayā taṇhā taṇhāpaccayā
upādānaṃ upādānapaccayā bhavo bhavapaccayā jāti jātipaccayā
jarāmaraṇaṃ sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā sambhavanti
evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hoti idaṃ vuccati
bhikkhave dukkhasamudayo 4- ariyasaccaṃ
{501.10} katamañca bhikkhave dukkhanirodho 5- ariyasaccaṃ avijjāya
@Footnote: 1 Po. Yu. byādhipi dukkhā. 2 Po. Ma. Yu. appiyehi ... dukkhoti ime pāṭhā
@natthi. 3-4 Po. Ma. Yu. dukkhasamudayaṃ. 5 Po. Ma. Yu. dukkhanirodhaṃ.
Tveva asesavirāganirodhā saṅkhāranirodho saṅkhāranirodhā viññāṇanirodho
viññāṇanirodhā nāmarūpanirodho nāmarūpanirodhā saḷāyatananirodho
saḷāyatananirodhā phassanirodho phassanirodhā vedanānirodho vedanānirodhā
taṇhānirodho taṇhānirodhā upādānanirodho upādānanirodhā
bhavanirodho bhavanirodhā jātinirodho jātinirodhā jarāmaraṇaṃ
sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā nirujjhanti evametassa kevalassa
dukkhakkhandhassa nirodho hoti idaṃ vuccati bhikkhave dukkhanirodho ariyasaccaṃ
{501.11} katamañca bhikkhave dukkhanirodhagāminī paṭipadā ariyasaccaṃ
ayameva ariyo aṭṭhaṅgiko maggo seyyathīdaṃ sammādiṭṭhi sammāsaṅkappo
sammāvācā sammākammanto sammāājīvo sammāvāyāmo sammāsati
sammāsamādhi idaṃ vuccati bhikkhave dukkhanirodhagāminī paṭipadā ariyasaccaṃ
imāni cattāri ariyasaccānīti bhikkhave mayā dhammo desito aniggahito
asaṅkiliṭṭho anupavajjo appaṭikkuṭṭho samaṇehi brāhmaṇehi
viññūhīti iti yantaṃ vuttaṃ idametaṃ paṭicca vuttanti.
[502] 63 Tīṇīmāni bhikkhave amātāputtikāni bhayānīti
assutavā puthujjano bhāsati katamāni tīṇi hoti so bhikkhave samayo
yaṃ mahāaggiḍāho vuṭṭhāti mahāaggiḍāhe kho pana bhikkhave
vuṭṭhite tena gāmāpi ḍayhanti nigamāpi ḍayhanti nagarāpi
ḍayhanti gāmesupi ḍayhamānesu nigamesupi ḍayhamānesu nagaresupi
ḍayhamānesu tattha mātāpi puttaṃ na paṭilabhati puttopi mātaraṃ
Na paṭilabhati idaṃ bhikkhave paṭhamaṃ amātāputtikaṃ bhayanti assutavā
puthujjano bhāsati.
{502.1} Puna ca paraṃ bhikkhave hoti so samayo yaṃ mahāmegho
vuṭṭhāti mahāmeghe kho pana bhikkhave vuṭṭhite mahāudakavāhako
sañjāyati mahāudakavāhake [1]- sañjāte tena gāmāpi
vuyhanti nigamāpi vuyhanti nagarāpi vuyhanti gāmesupi
vuyhamānesu nigamesupi vuyhamānesu nagaresupi vuyhamānesu tattha
mātāpi puttaṃ na paṭilabhati puttopi mātaraṃ na paṭilabhati idaṃ
bhikkhave dutiyaṃ amātāputtikaṃ bhayanti assutavā puthujjano bhāsati.
{502.2} Puna ca paraṃ bhikkhave hoti so samayo yaṃ bhayaṃ hoti
aṭavīsaṅkopo cakkasamārūḷhā jānapadā pariyāyanti bhaye kho
pana bhikkhave sati aṭavīsaṅkope cakkasamārūḷhesu jānapadesu
pariyāyantesu tattha mātāpi puttaṃ na paṭilabhati puttopi mātaraṃ
na paṭilabhati idaṃ bhikkhave tatiyaṃ amātāputtikaṃ bhayanti assutavā
puthujjano bhāsati . imāni kho bhikkhave tīṇi amātāputtikāni
bhayānīti assutavā puthujjano bhāsati.
{502.3} Tāni kho panimāni bhikkhave tīṇi samātāputtikāniyeva
bhayāni amātāputtikāni 2- bhayānīti assutavā puthujjano bhāsati
katamāni tīṇi hoti so bhikkhave samayo yaṃ mahāaggiḍāho vuṭṭhāti
mahāaggiḍāhe kho pana bhikkhave vuṭṭhite tena gāmāpi ḍayhanti nigamāpi
ḍayhanti nagarāpi ḍayhanti gāmesupi ḍayhamānesu nigamesupi ḍayhamānesu
nagaresupi ḍayhamānesu hoti so samayo yaṃ kadāci karahaci mātāpi
@Footnote: 1 Ma. kho pana bhikkhave sañjāyante . 2 Po. Yu. amātāputtikāniyeva.
Puttaṃ paṭilabhati puttopi mātaraṃ paṭilabhati idaṃ bhikkhave paṭhamaṃ
samātāputtikaññeva bhayaṃ amātāputtikaṃ bhayanti assutavā
puthujjano bhāsati.
{502.4} Puna ca paraṃ bhikkhave hoti so samayo yaṃ mahāmegho
vuṭṭhāti mahāmeghe kho pana bhikkhave vuṭṭhite mahāudakavāhako
sañjāyati mahāudakavāhake sañjāte tena gāmāpi vuyhanti nigamāpi
vuyhanti nagarāpi vuyhanti gāmesupi vuyhamānesu nigamesupi
vuyhamānesu nagaresupi vuyhamānesu hoti so samayo yaṃ kadāci
karahaci mātāpi puttaṃ paṭilabhati puttopi mātaraṃ paṭilabhati idaṃ
bhikkhave dutiyaṃ samātāputtikaññeva bhayaṃ amātāputtikaṃ bhayanti assutavā
puthujjano bhāsati.
{502.5} Puna ca paraṃ bhikkhave hoti so samayo yaṃ bhayaṃ hoti
aṭavīsaṅkopo cakkasamārūḷhā jānapadā pariyāyanti bhaye kho
pana bhikkhave sati aṭavīsaṅkope cakkasamārūḷhesu jānapadesu
pariyāyantesu hoti so samayo yaṃ kadāci karahaci mātāpi puttaṃ
paṭilabhati puttopi mātaraṃ paṭilabhati idaṃ bhikkhave tatiyaṃ samātāputtikaññeva
bhayaṃ amātāputtikaṃ bhayanti assutavā puthujjano bhāsati . imāni kho
bhikkhave tīṇi samātāputtikāniyeva bhayāni amātāputtikāni bhayānīti
assutavā puthujjano bhāsati.
{502.6} Tīṇīmāni bhikkhave amātāputtikāni bhayāni
katamāni tīṇi jarābhayaṃ byādhibhayaṃ maraṇabhayaṃ 1- na bhikkhave mātā
puttaṃ jīramānaṃ evaṃ labhati ahaṃ jīrāmi mā me putto jīrīti
putto vā pana mātaraṃ jīramānaṃ na evaṃ labhati ahaṃ jīrāmi mā
@Footnote: 1 Po. Ma. maraṇabhayanti.
Me mātā jīrīti . na bhikkhave mātā puttaṃ byādhiyamānaṃ evaṃ labhati
ahaṃ byādhiyāmi mā me putto byādhiyīti putto vā pana mātaraṃ
byādhiyamānaṃ na evaṃ labhati ahaṃ byādhiyāmi mā me mātā
byādhiyīti . na bhikkhave mātā puttaṃ miyyamānaṃ evaṃ labhati ahaṃ
miyyāmi mā me putto miyyīti putto vā pana mātaraṃ
miyyamānaṃ na evaṃ labhati ahaṃ miyyāmi mā me mātā miyyīti .
Imāni kho bhikkhave tīṇi amātāputtikāni bhayāni 1-.
{502.7} Atthi bhikkhave maggo atthi paṭipadā imesañca tiṇṇaṃ
samātāputtikānaṃ bhayānaṃ imesañca tiṇṇaṃ amātāputtikānaṃ bhayānaṃ
pahānāya samatikkamāya saṃvattati katamo ca bhikkhave maggo katamā [2]-
paṭipadā imesañca tiṇṇaṃ samātāputtikānaṃ bhayānaṃ imesañca tiṇṇaṃ
amātāputtikānaṃ bhayānaṃ pahānāya samatikkamāya saṃvattati ayameva
ariyo aṭṭhaṅgiko maggo seyyathīdaṃ sammādiṭṭhi sammāsaṅkappo
sammāvācā sammākammanto sammāājīvo sammāvāyāmo sammāsati
sammāsamādhi ayaṃ kho bhikkhave maggo ayaṃ paṭipadā imesañca tiṇṇaṃ
samātāputtikānaṃ bhayānaṃ imesañca tiṇṇaṃ amātāputtikānaṃ bhayānaṃ
pahānāya samatikkamāya saṃvattatīti.
[503] 64 Ekaṃ samayaṃ bhagavā kosalesu cārikaṃ caramāno mahatā
bhikkhusaṅghena saddhiṃ yena venāgapuraṃ nāma kosalānaṃ brāhmaṇagāmo
tadavasari . assosuṃ kho venāgapurikā brāhmaṇagahapatikā samaṇo
@Footnote: 1 Ma. Yu. bhayānīti . 2 Po. Ma. ca.
Khalu bho gotamo sakyaputto sakyakulā pabbajito venāgapuraṃ
anuppatto taṃ kho pana bhavantaṃ gotamaṃ evaṃ kalyāṇo kittisaddo
abbhuggato itipi so bhagavā arahaṃ sammāsambuddho vijjācaraṇasampanno
sugato lokavidū anuttaro purisadammasārathi satthā devamanussānaṃ
buddho bhagavā 1- so imaṃ lokaṃ sadevakaṃ samārakaṃ sabrahmakaṃ
sassamaṇabrāhmaṇiṃ pajaṃ sadevamanussaṃ sayaṃ abhiññā sacchikatvā
pavedeti so dhammaṃ deseti ādikalyāṇaṃ majjhekalyāṇaṃ
pariyosānakalyāṇaṃ sātthaṃ sabyañjanaṃ kevalaparipuṇṇaṃ parisuddhaṃ
brahmacariyaṃ pakāseti sādhu kho pana tathārūpānaṃ arahataṃ dassanaṃ
hotīti.
{503.1} Athakho venāgapurikā brāhmaṇagahapatikā yena bhagavā
tenupasaṅkamiṃsu upasaṅkamitvā appekacce bhagavantaṃ abhivādetvā
ekamantaṃ nisīdiṃsu appekacce bhagavatā saddhiṃ sammodiṃsu sammodanīyaṃ
kathaṃ sārāṇīyaṃ vītisāretvā ekamantaṃ nisīdiṃsu appekacce yena bhagavā
tenañjalimpaṇāmetvā ekamantaṃ nisīdiṃsu appekacce nāmagottaṃ
sāvetvā ekamantaṃ nisīdiṃsu appekacce tuṇhībhūtā ekamantaṃ nisīdiṃsu
ekamantaṃ nisinno kho venāgapuriko vacchagotto brāhmaṇo
bhagavantaṃ etadavoca acchariyaṃ bho gotama abbhutaṃ bho gotama yāvañcidaṃ
bhoto gotamassa vippasannāni indriyāni parisuddho chavivaṇṇo
pariyodāto seyyathāpi bho gotama sāradaṃ badarapaṇḍuṃ parisuddhaṃ
hoti pariyodātaṃ evameva bhoto gotamassa vippasannāni indriyāni
@Footnote: 1 Po. Ma. bhagavāti.
Parisuddho chavivaṇṇo pariyodāto seyyathāpi bho gotama tālapakkaṃ
sampati bandhanā pamuttaṃ parisuddhaṃ hoti pariyodātaṃ evameva bhoto
gotamassa vippasannāni indriyāni parisuddho chavivaṇṇo pariyodāto
seyyathāpi bho gotama nekkhaṃ jambonadaṃ dakkhakammāraputtasuparikammakataṃ
kusalasampahaṭṭhaṃ 1- paṇḍukambale nikkhittaṃ bhāsate ca tapate ca virocati
ca evameva bhoto gotamassa vippasannāni indriyāni parisuddho chavivaṇṇo
pariyodāto yāni nūna 2- tāni bho gotama uccāsayanamahāsayanāni
seyyathīdaṃ āsandi pallaṅko goṇako cittikā 3- paṭikā paṭalikā
tūlikā vikatikā uddhalomī ekantalomī kaṭṭhissaṃ koseyyaṃ kuttakaṃ
hatthattharaṃ assattharaṃ rathattharaṃ ajinappaveṇi kādasimigapavarapaccattharaṇaṃ
sauttaracchadaṃ ubhatolohitakupadhānaṃ evarūpānaṃ nūna bhavaṃ gotamo
uccāsayanamahāsayanānaṃ nikāmalābhī akicchalābhī akasiralābhīti.
{503.2} Yāni kho pana tāni brāhmaṇa uccāsayanamahāsayanāni
seyyathīdaṃ āsandi ... ubhatolohitakupadhānaṃ dullabhāni tāni
pabbajitānaṃ laddhāni ca 4- na kappanti tīṇi kho imāni
brāhmaṇa uccāsayanamahāsayanāni yesāhaṃ etarahi nikāmalābhī
akicchalābhī akasiralābhī katamāni tīṇi dibbaṃ uccāsayanamahāsayanaṃ
brahmaṃ uccāsayanamahāsayanaṃ ariyaṃ uccāsayanamahāsayanaṃ imāni
kho brāhmaṇa tīṇi uccāsayanamahāsayanāni yesāhaṃ etarahi
nikāmalābhī akicchalābhī akasiralābhīti.
@Footnote: 1 Ma. ukkāmukhe sukusalasampahaṭṭhaṃ . 2 Ma. ayaṃ pāṭho natthi. 3 Po. Yu.
@cittakā. Ma. cittako. 4 Po. Ma. ca pana.
{503.3} Katamaṃ pana taṃ bho gotama dibbaṃ uccāsayanamahāsayanaṃ
yassa bhavaṃ gotamo etarahi nikāmalābhī akicchalābhī akasiralābhīti .
Idhāhaṃ brāhmaṇa yaṃ gāmaṃ vā nigamaṃ vā upanissāya viharāmi so
pubbaṇhasamayaṃ nivāsetvā pattacīvaramādāya tameva gāmaṃ vā nigamaṃ
vā piṇḍāya pavisāmi so pacchābhattaṃ piṇḍapātapaṭikkanto
vanantaṃyeva 1- pacārayāmi 2- so yadeva tattha honti tiṇāni vā
paṇṇāni vā tāni ekajjhaṃ saṅgharitvā nisīdāmi pallaṅkaṃ ābhujitvā
ujuṃ kāyaṃ paṇidhāya parimukhaṃ satiṃ upaṭṭhapetvā
{503.4} so vivicceva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi savitakkaṃ
savicāraṃ vivekajaṃ pītisukhaṃ paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharāmi
vitakkavicārānaṃ vūpasamā ajjhattaṃ sampasādanaṃ cetaso ekodibhāvaṃ
avitakkaṃ avicāraṃ samādhijaṃ pītisukhaṃ dutiyaṃ jhānaṃ upasampajja viharāmi
pītiyā ca virāgā upekkhako ca viharāmi sato ca sampajāno sukhañca
kāyena paṭisaṃvedemi yantaṃ ariyā ācikkhanti upekkhako satimā
sukhavihārīti tatiyaṃ jhānaṃ upasampajja viharāmi sukhassa ca pahānā
dukkhassa ca pahānā pubbeva somanassadomanassānaṃ atthaṅgamā
adukkhamasukhaṃ upekkhāsatipārisuddhiṃ catutthaṃ jhānaṃ upasampajja
viharāmi so ce ahaṃ brāhmaṇa evambhūto caṅkamāmi dibbo me
eso tasmiṃ samaye caṅkamo hoti so ce ahaṃ brāhmaṇa evambhūto
tiṭṭhāmi dibbaṃ me etaṃ tasmiṃ samaye ṭhānaṃ hoti so ce
ahaṃ brāhmaṇa evambhūto nisīdāmi dibbaṃ me etaṃ tasmiṃ
@Footnote: 1 Ma. vanantayeva pavisāmi. ito paraṃ īdisameva. 2 Po. patārayāmi. ito paraṃ
@ īdisameva.
Samaye āsanaṃ hoti so ce ahaṃ brāhmaṇa evambhūto seyyaṃ kappemi
dibbaṃ me etaṃ tasmiṃ samaye uccāsayanamahāsayanaṃ hoti idaṃ kho taṃ 1-
brāhmaṇa dibbaṃ uccāsayanamahāsayanaṃ yassāhaṃ etarahi nikāmalābhī
akicchalābhī akasiralābhīti.
{503.5} Acchariyaṃ bho gotama abbhutaṃ bho gotama ko cañño
evarūpassa dibbassa uccāsayanamahāsayanassa nikāmalābhī bhavissati
akicchalābhī akasiralābhī aññatra bhotā gotamena katamaṃ pana taṃ bho
gotama brahmaṃ uccāsayanamahāsayanaṃ yassa bhavaṃ gotamo etarahi
nikāmalābhī akicchalābhī akasiralābhīti.
{503.6} Idhāhaṃ brāhmaṇa yaṃ gāmaṃ vā nigamaṃ vā upanissāya
viharāmi so pubbaṇhasamayaṃ nivāsetvā pattacīvaramādāya tameva gāmaṃ
vā nigamaṃ vā piṇḍāya pavisāmi so pacchābhattaṃ piṇḍapātapaṭikkanto
vanantaṃyeva pacārayāmi so yadeva tattha honti tiṇāni vā paṇṇāni
vā tāni ekajjhaṃ saṅgharitvā nisīdāmi pallaṅkaṃ ābhujitvā ujuṃ kāyaṃ
paṇidhāya parimukhaṃ satiṃ upaṭṭhapetvā so mettāsahagatena cetasā ekaṃ
disaṃ pharitvā viharāmi tathā dutiyaṃ tathā tatiyaṃ tathā catutthaṃ iti uddhamadho
tiriyaṃ sabbadhi sabbattatāya sabbāvantaṃ lokaṃ mettāsahagatena
cetasā vipulena mahaggatena appamāṇena averena abyāpajjhena
pharitvā viharāmi karuṇāsahagatena cetasā ... muditāsahagatena cetasā
... upekkhāsahagatena cetasā ekaṃ disaṃ pharitvā viharāmi tathā
dutiyaṃ tathā tatiyaṃ tathā catutthaṃ iti uddhamadho tiriyaṃ sabbadhi
@Footnote: 1 Ma. ayaṃ pāṭho natthi.
Sabbattatāya sabbāvantaṃ lokaṃ upekkhāsahagatena cetasā vipulena
mahaggatena appamāṇena averena abyāpajjhena pharitvā viharāmi
so ce ahaṃ brāhmaṇa evambhūto caṅkamāmi brahmā me eso tasmiṃ
samaye caṅkamo hoti so ce ahaṃ brāhmaṇa evambhūto tiṭṭhāmi ...
Nisīdāmi ... seyyaṃ kappemi brahmaṃ me etaṃ tasmiṃ samaye
uccāsayanamahāsayanaṃ hoti idaṃ kho taṃ brāhmaṇa brahmaṃ
uccāsayanamahāsayanaṃ yassāhaṃ etarahi nikāmalābhī akicchalābhī
akasiralābhīti.
{503.7} Acchariyaṃ bho gotama abbhutaṃ bho gotama ko cañño
evarūpassa brahmassa uccāsayanamahāsayanassa nikāmalābhī bhavissati
akicchalābhī akasiralābhī aññatra bhotā gotamena katamaṃ pana taṃ bho
gotama ariyaṃ uccāsayanamahāsayanaṃ yassa bhavaṃ gotamo etarahi
nikāmalābhī akicchalābhī akasiralābhīti . idhāhaṃ brāhmaṇa yaṃ gāmaṃ
vā nigamaṃ vā upanissāya viharāmi so pubbaṇhasamayaṃ nivāsetvā
pattacīvaramādāya tameva gāmaṃ vā nigamaṃ vā piṇḍāya pavisāmi so
pacchābhattaṃ piṇḍapātapaṭikkanto vanantaṃyeva pacārayāmi so
yadeva tattha honti tiṇāni vā paṇṇāni vā tāni ekajjhaṃ
saṅgharitvā nisīdāmi pallaṅkaṃ ābhujitvā ujuṃ kāyaṃ paṇidhāya
parimukhaṃ satiṃ upaṭṭhapetvā so evaṃ pajānāmi rāgo me pahīno
ucchinnamūlo tālāvatthukato anabhāvaṅgato āyatiṃ anuppādadhammo
doso me pahīno ucchinnamūlo tālāvatthukato anabhāvaṅgato āyatiṃ
anuppādadhammo moho me pahīno ucchinnamūlo tālāvatthukato
Anabhāvaṅgato āyatiṃ anuppādadhammo so ce ahaṃ brāhmaṇa
evambhūto caṅkamāmi ariyo me eso tasmiṃ samaye caṅkamo hoti
so ce ahaṃ brāhmaṇa evambhūto tiṭṭhāmi ... nisīdāmi ... Seyyaṃ
kappemi ariyaṃ me etaṃ tasmiṃ samaye uccāsayanamahāsayanaṃ hoti
idaṃ kho taṃ brāhmaṇa ariyaṃ uccāsayanamahāsayanaṃ yassāhaṃ etarahi
nikāmalābhī akicchalābhī akasiralābhīti.
{503.8} Acchariyaṃ bho gotama abbhutaṃ bho gotama ko cañño
evarūpassa ariyassa uccāsayanamahāsayanassa nikāmalābhī bhavissati
akicchalābhī akasiralābhī aññatra bhotā gotamena abhikkantaṃ
bho gotama abhikkantaṃ bho gotama seyyathāpi bho gotama nikkujjitaṃ
vā ukkujjeyya paṭicchannaṃ vā vivareyya mūḷhassa vā maggaṃ
ācikkheyya andhakāre vā telappajjotaṃ dhāreyya cakkhumanto rūpāni
dakkhantīti evamevaṃ [1]- bhotā gotamena anekapariyāyena dhammo pakāsito
ete mayaṃ bhavantaṃ gotamaṃ saraṇaṃ gacchāma dhammañca bhikkhusaṅghañca
upāsake no bhavaṃ gotamo dhāretu ajjatagge pāṇupete saraṇaṃ gateti.
[504] 65 Ekaṃ samayaṃ bhagavā rājagahe viharati gijjhakūṭe pabbate.
Tena kho pana samayena sarabho nāma paribbājako acirapakkanto hoti
imasmā dhammavinayā so rājagahe parisati evaṃ vācaṃ bhāsati aññāto
mayā samaṇānaṃ sakyaputtiyānaṃ 2- dhammo aññāya ca panāhaṃ samaṇānaṃ
sakyaputtiyānaṃ dhammaṃ evāhaṃ tasmā dhammavinayā apakkantoti .
Athakho sambahulā bhikkhū pubbaṇhasamayaṃ nivāsetvā pattacīvaramādāya
@Footnote: 1 Ma. kho . 2 Po. Ma. sakyaputtikānaṃ. ito paraṃ īdisameva.
Rājagahaṃ piṇḍāya pavisiṃsu . assosuṃ kho te bhikkhū sarabhassa paribbājakassa
rājagahe parisati evaṃ vācaṃ bhāsamānassa aññāto mayā samaṇānaṃ
sakyaputtiyānaṃ dhammo aññāya ca panāhaṃ samaṇānaṃ sakyaputtiyānaṃ
dhammaṃ evāhaṃ tasmā dhammavinayā apakkantoti . athakho te bhikkhū
rājagahe piṇḍāya caritvā pacchābhattaṃ piṇḍapātapaṭikkantā yena
bhagavā tenupasaṅkamiṃsu upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ
nisīdiṃsu ekamantaṃ nisinnā kho te bhikkhū bhagavantaṃ etadavocuṃ sarabho
nāma bhante paribbājako acirapakkanto imasmā dhammavinayā so
rājagahe parisati evaṃ vācaṃ bhāsati aññāto mayā samaṇānaṃ
sakyaputtiyānaṃ dhammo aññāya ca panāhaṃ samaṇānaṃ sakyaputtiyānaṃ
dhammaṃ evāhaṃ tasmā dhammavinayā apakkantoti sādhu bhante bhagavā
yena sappiniyā 1- tīraṃ paribbājakārāmo yena sarabho paribbājako
tenupasaṅkamatu anukampaṃ upādāyāti. Adhivāsesi bhagavā tuṇhībhāvena.
{504.1} Athakho bhagavā sāyaṇhasamayaṃ paṭisallānā vuṭṭhito
yena sappiniyā 2- tīraṃ paribbājakārāmo yena sarabho paribbājako
tenupasaṅkami upasaṅkamitvā paññatte āsane nisīdi nisajja kho
bhagavā sarabhaṃ paribbājakaṃ etadavoca saccaṃ kira tvaṃ sarabha evaṃ vadesi
aññāto mayā samaṇānaṃ sakyaputtiyānaṃ dhammo aññāya ca panāhaṃ
samaṇānaṃ sakyaputtiyānaṃ dhammaṃ evāhaṃ tasmā dhammavinayā apakkantoti.
Evaṃ vutte sarabho paribbājako tuṇhī ahosi . dutiyampi kho bhagavā
@Footnote: 1-2 Ma. Yu. sappinikā. ito paraṃ īdisameva.
Sarabhaṃ paribbājakaṃ etadavoca vadehi sarabha kinti te aññāto
samaṇānaṃ sakyaputtiyānaṃ dhammo sace te aparipūraṃ bhavissati ahaṃ
paripūressāmi sace pana te paripūraṃ bhavissati ahaṃ anumodissāmīti .
Dutiyampi kho sarabho paribbājako tuṇhī ahosi . tatiyampi kho
bhagavā sarabhaṃ paribbājakaṃ etadavoca mayā 1- kho sarabha paññāyati
samaṇānaṃ sakyaputtiyānaṃ dhammo vadehi sarabha kinti te aññāto
samaṇānaṃ sakyaputtiyānaṃ dhammo sace te aparipūraṃ bhavissati ahaṃ
paripūressāmi sace pana te paripūraṃ bhavissati ahaṃ anumodissāmīti .
Tatiyampi kho sarabho paribbājako tuṇhī ahosi. Athakho te paribbājakā 2-
sarabhaṃ paribbājakaṃ etadavocuṃ yadeva kho tvaṃ āvuso sarabha samaṇaṃ
gotamaṃ yāceyyāsi tadeva te samaṇo gotamo pavāreti vadehi
āvuso sarabha kinti te aññāto samaṇānaṃ sakyaputtiyānaṃ dhammo
sace te aparipūraṃ bhavissati samaṇo gotamo paripūressati sace
pana te paripūraṃ bhavissati samaṇo gotamo anumodissatīti.
{504.2} Evaṃ vutte sarabho paribbājako tuṇhībhūto maṅkubhūto
pattakkhandho adhomukho pajjhāyanto appaṭibhāṇo nisīdi . athakho
bhagavā sarabhaṃ paribbājakaṃ tuṇhībhūtaṃ maṅkubhūtaṃ pattakkhandhaṃ adhomukhaṃ
pajjhāyantaṃ appaṭibhāṇaṃ viditvā te paribbājake etadavoca
yo kho maṃ paribbājakā 3- evaṃ vadeyya sammāsambuddhassa
te paṭijānato ime dhammā anabhisambuddhāti tamahaṃ
@Footnote: 1 Ma. yo kho . 2 Yu. paribbājakā rājagahakā . 3 Po. Yu. paribbājako.
@ito paraṃ īdisameva.
Tattha sādhukaṃ samanuyuñjeyyaṃ samanuggāheyyaṃ samanubhāseyyaṃ so
vata mayā sādhukaṃ samanuyuñjiyamāno samanuggāhiyamāno
samanubhāsiyamāno aṭṭhānametaṃ anavakāso yaṃ so tiṇṇaṃ ṭhānānaṃ
nāññataraṃ ṭhānaṃ nigaccheyya aññena vā aññaṃ paṭicarissati
bahiddhā kathaṃ apanāmessati kopañca dosañca appaccayañca
pātukarissati tuṇhībhūto vā maṅkubhūto pattakkhandho adhomukho
pajjhāyanto appaṭibhāṇo nisīdissati seyyathāpi sarabho
paribbājako yo kho maṃ paribbājakā evaṃ vadeyya khīṇāsavassa
te paṭijānato ime āsavā aparikkhīṇāti tamahaṃ tattha sādhukaṃ
samanuyuñjeyyaṃ samanuggāheyyaṃ samanubhāseyyaṃ so vata mayā
sādhukaṃ samanuyuñjiyamāno samanuggāhiyamāno samanubhāsiyamāno
aṭṭhānametaṃ anavakāso yaṃ so tiṇṇaṃ ṭhānānaṃ nāññataraṃ ṭhānaṃ
nigaccheyya aññena vā aññaṃ paṭicarissati bahiddhā kathaṃ
apanāmessati kopañca dosañca appaccayañca pātukarissati
tuṇhībhūto vā maṅkubhūto pattakkhandho adhomukho pajjhāyanto
appaṭibhāṇo nisīdissati seyyathāpi sarabho paribbājako
{504.3} yo kho maṃ paribbājakā evaṃ vadeyya yassa kho pana te
atthāya dhammo desito so na niyyāti takkarassa sammādukkhakkhayāyāti
tamahaṃ tattha sādhukaṃ samanuyuñjeyyaṃ samanuggāheyyaṃ samanubhāseyyaṃ
so vata mayā sādhukaṃ samanuyuñjiyamāno samanuggāhiyamāno
samanubhāsiyamāno aṭṭhānametaṃ anavakāso yaṃ so tiṇṇaṃ ṭhānānaṃ
nāññataraṃ ṭhānaṃ nigaccheyya aññena vā aññaṃ paṭicarissati bahiddhā
Kathaṃ apanāmessati kopañca dosañca appaccayañca pātukarissati
tuṇhībhūto vā maṅkubhūto pattakkhandho adhomukho pajjhāyanto
appaṭibhāṇo nisīdissati seyyathāpi sarabho paribbājakoti.
{504.4} Athakho bhagavā sappiniyā tīre paribbājakārāme
tikkhattuṃ sīhanādaṃ naditvā vehāsaṃ pakkāmi . athakho te
paribbājakā acirapakkantassa bhagavato sarabhaṃ paribbājakaṃ samantato
vācāya sannitodakena sañjambhariṃ akaṃsu seyyathāpi āvuso sarabha
brahāraññe jarasigālo sīhanādaṃ nadissāmīti segālakaṃyeva 1-
nadati bheraṇḍakaṃyeva nadati evameva kho tvaṃ āvuso sarabha aññatreva
samaṇena gotamena sīhanādaṃ nadissāmīti segālakaṃyeva 2- nadasi bheraṇḍakaṃyeva
nadasi seyyathāpi āvuso sarabha ambakamaddarī 3- pussakaravitaṃ 4- ravissāmīti
ambakamaddarīravitaṃyeva 5- ravati evameva kho tvaṃ āvuso sarabha aññatreva
samaṇena gotamena pussakaravitaṃ ravissāmīti ambakamaddarīravitaṃyeva ravasi
seyyathāpi āvuso sarabha usabho suññāya gosālāya gambhīraṃ naditabbaṃ
maññati evameva kho tvaṃ āvuso sarabha aññatreva samaṇena
gotamena gambhīraṃ naditabbaṃ maññasīti . athakho te paribbājakā sarabhaṃ
paribbājakaṃ samantato vācāya sannitodakena sañjambhariṃ akaṃsūti.
[505] 66 Ekaṃ samayaṃ bhagavā kosalesu cārikaṃ caramāno mahatā
bhikkhusaṅghena saddhiṃ yena kesaputtaṃ nāma kālāmānaṃ nigamo tadavasari.
Assosuṃ kho kesaputtiyā kālāmā samaṇo khalu bho gotamo sakyaputto
@Footnote: 1-2 Ma. siṅgālakaṃyeva. ito paraṃ īdisameva . 3 Ma. ambukasañcarī.
@4 Ma. purisakaravitaṃ. 5 Ma. ambukasañcariravitaṃyeva . 6 Ma. kesamuttaṃ.
Sakyakulā pabbajito kesaputtaṃ anuppatto taṃ kho pana bhagavantaṃ
gotamaṃ evaṃ kalyāṇo kittisaddo abbhuggato itipi so bhagavā
arahaṃ sammāsambuddho vijjācaraṇasampanno sugato lokavidū anuttaro
purisadammasārathi satthā devamanussānaṃ buddho bhagavā so imaṃ lokaṃ
sadevakaṃ samārakaṃ sabrahmakaṃ sassamaṇabrāhmaṇiṃ pajaṃ sadevamanussaṃ sayaṃ
abhiññā sacchikatvā pavedeti so dhammaṃ deseti ādikalyāṇaṃ
majjhekalyāṇaṃ pariyosānakalyāṇaṃ sātthaṃ sabyañjanaṃ kevalaparipuṇṇaṃ
parisuddhaṃ brahmacariyaṃ pakāseti sādhu kho pana tathārūpānaṃ arahataṃ
dassanaṃ hotīti.
{505.1} Athakho kesaputtiyā kālāmā yena bhagavā tenupasaṅkamiṃsu
upasaṅkamitvā appekacce bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ
nisīdiṃsu appekacce bhagavatā saddhiṃ sammodiṃsu sammodanīyaṃ kathaṃ
sārāṇīyaṃ vītisāretvā ekamantaṃ nisīdiṃsu appekacce yena bhagavā
tenañjalimpaṇāmetvā ekamantaṃ nisīdiṃsu appekacce nāmagottaṃ
sāvetvā ekamantaṃ nisīdiṃsu appekacce tuṇhībhūtā ekamantaṃ nisīdiṃsu
ekamantaṃ nisinnā kho 1- kesaputtiyā kālāmā bhagavantaṃ etadavocuṃ
santi bhante eke samaṇabrāhmaṇā kesaputtaṃ āgacchanti te
sakaṃyeva vādaṃ dīpenti jotenti paravādaṃ 2- pana khuṃsenti vambhenti
paribhavanti opapakkhiṃ 3- karonti aparepi bhante eke samaṇabrāhmaṇā
kesaputtaṃ āgacchanti tepi sakaṃyeva vādaṃ dīpenti jotenti paravādaṃ 4-
pana khuṃsenti vambhenti paribhavanti opapakkhiṃ 5- karonti tesaṃ no
@Footnote: 1 Ma. te . 2-4 Po. Ma. parappavādaṃ . 3-5 Ma. omakkhiṃ.
Bhante amhākaṃ hoteva kaṅkhā hoti vicikicchā kosunāma imesaṃ
bhavantānaṃ samaṇabrāhmaṇānaṃ saccaṃ āha ko musāti.
{505.2} Alaṃ hi vo kālāmā kaṅkhituṃ alaṃ vicikicchituṃ kaṅkhāniyeva 1-
pana vo ṭhāne vicikicchā uppannā etha tumhe kālāmā mā anussavena
mā paramparāya mā itikirāya mā piṭakasampadānena mā takkahetu mā
nayahetu mā ākāraparivitakkena mā diṭṭhinijjhānakkhantiyā mā
bhabbarūpatāya mā samaṇo no garūti yadā tumhe kālāmā attanāva
jāneyyātha ime dhammā akusalā ime dhammā sāvajjā ime dhammā
viññugarahitā ime dhammā samattā samādinnā ahitāya dukkhāya
saṃvattantīti atha tumhe kālāmā pajaheyyātha taṃ kiṃ maññatha kālāmā
lobho purisassa ajjhattaṃ uppajjamāno uppajjati hitāya vā
ahitāya vāti. Ahitāya bhante.
{505.3} Luddho panāyaṃ kālāmā purisapuggalo lobhena
abhibhūto pariyādinnacitto pāṇampi hanati adinnampi ādiyati
paradārampi gacchati musāpi bhaṇati parampi tathattāya samādapeti
yaṃsa 2- hoti dīgharattaṃ ahitāya dukkhāyāti . evaṃ bhante . Taṃ kiṃ
maññatha kālāmā doso purisassa ajjhattaṃ uppajjamāno
uppajjati hitāya vā ahitāya vāti. Ahitāya bhante.
{505.4} Duṭṭho panāyaṃ kālāmā purisapuggalo dosena abhibhūto
pariyādinnacitto pāṇampi hanati adinnampi ādiyati paradārampi
gacchati musāpi bhaṇati parampi tathattāya samādapeti yaṃsa hoti dīgharattaṃ
ahitāya dukkhāyāti . evaṃ bhante . taṃ kiṃ maññatha kālāmā
@Footnote: 1 Ma. kaṅkhanīyeva . 2 Po. yaṃ tassa.
Moho purisassa ajjhattaṃ uppajjamāno uppajjati hitāya vā ahitāya
vāti. Ahitāya bhante.
{505.5} Mūḷho panāyaṃ kālāmā purisapuggalo mohena abhibhūto
parayādinnacitto pāṇampi hanati adinnampi ādiyati paradārampi
gacchati musāpi bhaṇati parampi tathattāya samādapeti yaṃsa hoti dīgharattaṃ
ahitāya dukkhāyāti. Evaṃ bhante.
{505.6} Taṃ kiṃ maññatha kālāmā ime dhammā kusalā vā akusalā
vāti. Akusalā bhante. Sāvajjā vā anavajjā vāti. Sāvajjā bhante.
Viññugarahitā vā viññuppasatthā vāti . viññugarahitā bhante .
Samattā samādinnā ahitāya dukkhāya saṃvattanti no vā kathaṃ vā ettha
hotīti . samattā bhante samādinnā ahitāya dukkhāya saṃvattanti evaṃ no
ettha hotīti. Iti kho kālāmā yantaṃ avocumha 1- etha tumhe kālāmā
mā anussavena mā paramparāya mā itikirāya mā piṭakasampadānena mā
takkahetu mā nayahetu mā ākāraparivitakkena mā diṭṭhinajjhānakkhantiyā
mā bhabbarūpatāya mā samaṇo no garūti yadā tumhe kālāmā attanāva
jāneyyātha ime dhammā akusalā ime dhammā sāvajjā ime dhammā
viññugarahitā ime dhammā samattā samādinnā ahitāya dukkhāya
saṃvattantīti atha tumhe kālāmā pajaheyyāthāti iti yantaṃ
vuttaṃ idametaṃ paṭicca vuttaṃ . etha tumhe kālāmā mā anussavena
mā paramparāya mā itikirāya mā piṭakasampadānena mā takkahetu
mā nayahetu mā ākāraparivitakkena mā diṭṭhinijjhānakkhantiyā
@Footnote: 1 Ma. avocumhā.
Mā bhabbarūpatāya mā samaṇo no garūti yadā tumhe kālāmā
attanāva jāneyyātha ime dhammā kusalā ime dhammā anavajjā
ime dhammā viññuppasatthā ime dhammā samattā samādinnā
hitāya sukhāya saṃvattantīti atha tumhe kālāmā upasampajja
vihareyyātha.
{505.7} Taṃ kiṃ maññatha kālāmā alobho purisassa ajjhattaṃ
uppajjamāno uppajjati hitāya vā ahitāya vāti . hitāya bhante.
Aluddho panāyaṃ kālāmā purisapuggalo lobhena anabhibhūto apariyādinnacitto
neva pāṇaṃ hanati na adinnaṃ ādiyati na paradāraṃ gacchati na musā bhaṇati
parampi tathattāya samādapeti yaṃsa hoti dīgharattaṃ hitāya sukhāyāti .
Evaṃ bhante.
{505.8} Taṃ kiṃ maññatha kālāmā adoso purisassa ajjhattaṃ
uppajjamāno uppajjati hitāya vā ahitāya vāti . hitāya bhante.
Aduṭṭho panāyaṃ kālāmā purisapuggalo dosena anabhibhūto
apariyādinnacitto neva pāṇaṃ hanati na adinnaṃ ādiyati na paradāraṃ
gacchati na musā bhaṇati parampi tathattāya samādapeti yaṃsa hoti
dīgharattaṃ hitāya sukhāyāti. Evaṃ bhante.
{505.9} Taṃ kiṃ maññatha kālāmā amoho purisassa ajjhattaṃ
uppajjamāno uppajjati hitāya vā ahitāya vāti . hitāya bhante.
Amūḷho panāyaṃ kālāmā purisapuggalo mohena anabhibhūto apariyādinnacitto
neva pāṇaṃ hanati na adinnaṃ ādiyati na paradāraṃ gacchati na musā bhaṇati
parampi tathattāya samādapeti yaṃsa hoti dīgharattaṃ hitāya sukhāyāti. Evaṃ
Bhante.
{505.10} Taṃ kiṃ maññatha kālāmā ime dhammā kusalā vā
akusalā vāti . Kusalā bhante. Sāvajjā vā anavajjā vāti. Anavajjā
bhante . viññugarahitā vā viññuppasatthā vāti . viññuppasatthā
bhante . samattā samādinnā hitāya sukhāya saṃvattanti no vā kathaṃ vā
ettha hotīti . samattā bhante samādinnā hitāya sukhāya saṃvattanti
evaṃ no ettha hotīti.
{505.11} Iti kho kālāmā yantaṃ avocumha etha tumhe kālāmā
mā anussavena mā paramparāya mā itikirāya mā piṭakasampadānena mā
takkahetu mā nayahetu mā ākāraparivitakkena mā diṭṭhinijjhānakkhantiyā
mā bhabbarūpatāya mā samaṇo no garūti yadā tumhe kālāmā attanāva
jāneyyātha ime dhammā kusalā ime dhammā anavajjā ime dhammā
viññuppasatthā ime dhammā samattā samādinnā hitāya sukhāya
saṃvattantīti atha tumhe kālāmā upasampajja vihareyyāthāti iti yantaṃ
vuttaṃ idametaṃ paṭicca vuttaṃ.
{505.12} Sa kho so kālāmā ariyasāvako evaṃ vigatābhijjho
vigatabyāpādo asammūḷho sampajāno patissato mettāsahagatena
cetasā ekaṃ disaṃ pharitvā viharati tathā dutiyaṃ tathā tatiyaṃ tathā catutthaṃ
iti uddhamadho tiriyaṃ sabbadhi sabbattatāya sabbāvantaṃ lokaṃ
mettāsahagatena cetasā vipulena mahaggatena appamāṇena averena
abyāpajjhena pharitvā viharati karuṇāsahagatena cetasā ... Muditāsahagatena
cetasā ... upekkhāsahagatena cetasā ekaṃ disaṃ pharitvā viharati tathā
Dutiyaṃ tathā tatiyaṃ tathā catutthaṃ iti uddhamadho tiriyaṃ sabbadhi
sabbattatāya sabbāvantaṃ lokaṃ upekkhāsahagatena cetasā
vipulena mahaggatena appamāṇena averena abyāpajjhena pharitvā
viharati.
{505.13} Sa kho so kālāmā ariyasāvako evaṃ averacitto evaṃ
abyāpajjhacitto evaṃ asaṅkiliṭṭhacitto evaṃ visuddhacitto tassa
diṭṭheva dhamme cattāro assāsā adhigatā honti sace kho pana atthi
paro loko atthi sukaṭadukkaṭānaṃ kammānaṃ phalavipāko ṭhānametaṃ 1-
yenāhaṃ kāyassa bhedā parammaraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapajjissāmīti
ayamassa paṭhamo assāso adhigato hoti . sace kho pana natthi
paro loko natthi sukaṭadukkaṭānaṃ kammānaṃ phalavipāko idhāhaṃ
diṭṭheva dhamme averaṃ abyāpajjhaṃ anīghaṃ sukhī 2- attānaṃ pariharāmīti
ayamassa dutiyo assāso adhigato hoti . sace kho pana karoto
karīyati pāpaṃ na kho panāhaṃ kassaci pāpaṃ cetemi akarontaṃ kho
pana maṃ pāpakammaṃ kuto dukkhaṃ phusissatīti ayamassa tatiyo assāso
adhigato hoti . sace kho pana karoto na karīyati pāpaṃ idhāhaṃ
ubhayeneva visuddhaṃ attānaṃ samanupassāmīti ayamassa catuttho assāso
adhigato hoti.
{505.14} Sa kho so kālāmā ariyasāvako evaṃ averacitto
evaṃ abyāpajjhacitto evaṃ asaṅkiliṭṭhacitto evaṃ visuddhacitto
tassa diṭṭheva dhamme ime cattāro assāsā adhigatā hontīti .
Evametaṃ bhagavā evametaṃ sugata sa kho so bhante ariyasāvako
@Footnote: 1 Ma. athāhaṃ. ito paraṃ īdisameva. Yu. ṭhānamahaṃ . 2 Ma. Yu. sukhiṃ.
Evaṃ averacitto evaṃ abyāpajjhacitto evaṃ asaṅkiliṭṭhacitto evaṃ
visuddhacitto tassa diṭṭheva dhamme cattāro assāsā adhigatā
honti sace kho pana atthi paro loko atthi sukaṭadukkaṭānaṃ
kammānaṃ phalavipāko ṭhānametaṃ yenāhaṃ kāyassa bhedā parammaraṇā
sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapajjissāmīti ayamassa paṭhamo assāso
adhigato hoti . sace kho pana natthi paro loko natthi sukaṭadukkaṭānaṃ
kammānaṃ phalavipāko idhāhaṃ diṭṭheva dhamme averaṃ abyāpajjhaṃ
anīghaṃ sukhī attānaṃ pariharāmīti ayamassa dutiyo assāso adhigato
hoti . sace kho pana karoto karīyati pāpaṃ na kho panāhaṃ kassaci
pāpaṃ cetemi akarontaṃ kho pana maṃ pāpakammaṃ kuto dukkhaṃ
phusissatīti ayamassa tatiyo assāso adhigato hoti . sace kho pana
karoto na karīyati pāpaṃ idhāhaṃ ubhayeneva visuddhaṃ attānaṃ samanupassāmīti
ayamassa catuttho assāso adhigato hoti.
{505.15} Sa kho so bhante ariyasāvako evaṃ averacitto evaṃ
abyāpajjhacitto evaṃ asaṅkiliṭṭhacitto evaṃ visuddhacitto tassa
diṭṭheva dhamme ime cattāro assāsā adhigatā honti abhikkantaṃ
bhante .pe. ete mayaṃ bhante bhagavantaṃ saraṇaṃ gacchāma dhammañca
bhikkhusaṅghañca upāsake no bhante bhagavā dhāretu ajjatagge
pāṇupete saraṇaṃ gateti.
[506] Ekaṃ samayaṃ āyasmā nandako sāvatthiyaṃ viharati pubbārāme
migāramātupāsāde . athakho sāḷho ca migāranattā rohano 1-
@Footnote: 1 Ma. sāno.
Ca pekhuṇiyanattā 1- yenāyasmā nandako tenupasaṅkamiṃsu upasaṅkamitvā
āyasmantaṃ nandakaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdiṃsu ekamantaṃ nisinnaṃ
kho sāḷhaṃ migāranattāraṃ āyasmā nandako etadavoca etha tumhe
sāḷhā mā anussavena mā paramparāya mā itikirāya mā
piṭakasampadānena mā takkahetu mā nayahetu mā ākāraparivitakkena
mā diṭṭhinijjhānakkhantiyā mā bhabbarūpatāya mā samaṇo no garūti yadā
tumhe sāḷhā attanāva jāneyyātha ime dhammā akusalā ime
dhammā sāvajjā ime dhammā viññugarahitā ime dhammā samattā
samādinnā ahitāya dukkhāya saṃvattantīti atha tumhe sāḷhā
pajaheyyātha taṃ kiṃ maññatha sāḷhā atthi lobhoti. Evaṃ bhante.
{506.1} Abhijjhāti kho ahaṃ sāḷhā etamatthaṃ vadāmi luddho kho
ayaṃ sāḷhā abhijjhālu pāṇampi hanati adinnampi ādiyati
paradārampi gacchati musāpi bhaṇati parampi tathattāya samādapeti
yaṃsa hoti dīgharattaṃ ahitāya dukkhāyāti . evaṃ bhante. Taṃ kiṃ maññatha
sāḷhā atthi dosoti . evaṃ bhante . Byāpādoti kho ahaṃ sāḷhā
etamatthaṃ vadāmi duṭṭho kho ayaṃ sāḷhā byāpannacitto pāṇampi
hanati adinnampi ādiyati paradārampi gacchati musāpi bhaṇati parampi
tathattāya samādapeti yaṃsa hoti dīgharattaṃ ahitāya dukkhāyāti . evaṃ
bhante . taṃ kiṃ maññatha sāḷhā atthi mohoti . evaṃ bhante .
Avijjāti kho ahaṃ sāḷhā etamatthaṃ vadāmi mūḷho kho ayaṃ
@Footnote: 1 Ma. sekhuṇiyanattā.
Sāḷhā avijjāgato pāṇampi hanati adinnampi ādiyati paradārampi
gacchati musāpi bhaṇati parampi tathattāya samādapeti yaṃsa hoti
dīgharattaṃ ahitāya dukkhāyāti . evaṃ bhante . taṃ kiṃ maññatha sāḷhā
ime dhammā kusalā vā akusalā vāti. Akusalā bhante. Sāvajjā vā
anavajjā vāti . sāvajjā bhante . viññugarahitā vā viññuppasatthā
vāti . viññugarahitā bhante . samattā samādinnā ahitāya dukkhāya
saṃvattanti no vā kathaṃ vā ettha hotīti . samattā bhante
samādinnā ahitāya dukkhāya saṃvattanti 1- evaṃ no ettha hotīti.
{506.2} Iti kho sāḷhā yantaṃ avocumha etha tumhe sāḷhā
mā anussavena mā paramparāya mā itikirāya mā piṭakasampadānena
mā takkahetu 2- mā nayahetu mā ākāraparivitakkena mā
diṭṭhinijjhānakkhantiyā mā bhabbarūpatāya mā samaṇo no garūti
yadā tumhe sāḷhā attanāva jāneyyātha ime dhammā akusalā
ime dhammā sāvajjā ime dhammā viññugarahitā ime dhammā samattā
samādinnā ahitāya dukkhāya saṃvattantīti atha tumhe sāḷhā
pajaheyyāthāti iti yantaṃ vuttaṃ idametaṃ paṭicca vuttaṃ.
{506.3} Etha 3- tumhe sāḷhā mā anussavena mā paramparāya
mā itikirāya mā piṭakasampadānena mā takkahetu mā nayahetu mā
ākāraparivitakkena mā diṭṭhinijjhānakkhantiyā mā bhabbarūpatāya
mā samaṇo no garūti yadā tumhe sāḷhā attanāva
jāneyyātha ime dhammā kusalā ime dhammā anavajjā ime
@Footnote: 1 Ma. Yu. saṃvattantīti . 2 Yu. vitakkahetu . 3 Yu. evaṃ.
Dhammā viññuppasatthā ime dhammā samattā samādinnā hitāya
sukhāya saṃvattantīti atha tumhe sāḷhā upasampajja vihareyyātha
taṃ kiṃ maññatha sāḷhā atthi alobhoti. Evaṃ bhante.
{506.4} Anabhijjhāti kho ahaṃ sāḷhā etamatthaṃ vadāmi aluddho kho
ayaṃ sāḷhā anabhijjhālu neva pāṇaṃ hanati na adinnaṃ ādiyati na
paradāraṃ gacchati na musā bhaṇati parampi tathattāya samādapeti yaṃsa hoti
dīgharattaṃ hitāya sukhāyāti . evaṃ bhante . taṃ kiṃ maññatha sāḷhā
atthi adosoti . evaṃ bhante . abyāpādoti kho ahaṃ sāḷhā
etamatthaṃ vadāmi aduṭṭho kho ayaṃ sāḷhā abyāpannacitto
neva pāṇaṃ hanati na adinnaṃ ādiyati na paradāraṃ gacchati na musā
bhaṇati parampi tathattāya samādapeti yaṃsa hoti dīgharattaṃ hitāya sukhāyāti.
Evaṃ bhante . taṃ kiṃ maññatha sāḷhā atthi amohoti. Evaṃ bhante.
Vijjāti kho ahaṃ sāḷhā etamatthaṃ vadāmi amūḷho kho ayaṃ sāḷhā
vijjāgato neva pāṇaṃ hanati na adinnaṃ ādiyati na paradāraṃ gacchati
na musā bhaṇati parampi tathattāya samādapeti yaṃsa hoti dīgharattaṃ
hitāya sukhāyāti . evaṃ bhante . taṃ kiṃ maññatha sāḷhā ime dhammā
kusalā vā akusalā vāti . kusalā bhante . Sāvajjā vā anavajjā
vāti . anavajjā bhante . viññugarahitā vā viññuppasatthā
vāti . viññuppasatthā bhante . samattā samādinnā hitāya
sukhāya saṃvattanti no vā kathaṃ vā ettha hotīti . samattā bhante
Samādinnā hitāya sukhāya saṃvattanti 1- evaṃ no ettha hotīti.
{506.5} Iti kho sāḷhā yantaṃ avocumha etha tumhe sāḷhā
mā anussavena mā paramparāya mā itikirāya mā piṭakasampadānena
mā takkahetu mā nayahetu mā ākāraparivitakkena mā
diṭṭhinijjhānakkhantiyā mā bhabbarūpatāya mā samaṇo no garūti
yadā tumhe sāḷhā attanāva jāneyyātha ime dhammā kusalā
ime dhammā anavajjā ime dhammā viññuppasatthā ime dhammā
samattā samādinnā [2]- hitāya sukhāya saṃvattantīti atha tumhe
sāḷhā upasampajja vihareyyāthāti iti yantaṃ vuttaṃ idametaṃ
paṭicca vuttaṃ.
{506.6} Sa kho so sāḷhā ariyasāvako evaṃ vigatābhijjho
vigatabyāpādo asammūḷho sampajāno patissato mettāsahagatena
cetasā ekaṃ disaṃ pharitvā viharati tathā dutiyaṃ tathā tatiyaṃ tathā catutthaṃ
iti uddhamadho tiriyaṃ sabbadhi sabbattatāya sabbāvantaṃ lokaṃ ...
Karuṇāsahagatena cetasā .pe. muditāsahagatena cetasā .pe.
Upekkhāsahagatena cetasā ekaṃ disaṃ pharitvā viharati tathā dutiyaṃ
tathā tatiyaṃ tathā catutthaṃ iti uddhamadho tiriyaṃ sabbadhi sabbattatāya
sabbāvantaṃ lokaṃ upekkhāsahagatena cetasā vipulena mahaggatena
appamāṇena averena abyāpajjhena pharitvā viharati so evaṃ
pajānāti atthi idaṃ atthi hīnaṃ atthi paṇītaṃ atthi imassa
saññāgatassa uttariṃ 3- nissaraṇanti tassa evaṃ jānato evaṃ
passato kāmāsavāpi cittaṃ vimuccati bhavāsavāpi cittaṃ vimuccati
@Footnote: 1 Po. Ma. saṃvattantīti . 2 Ma. ḍīgharattaṃ . 3 Po. Ma. uttari.
Avijjāsavāpi cittaṃ vimuccati vimuttasmiṃ vimuttamiti ñāṇaṃ hoti
khīṇā jāti vusitaṃ brahmacariyaṃ kataṃ karaṇīyaṃ nāparaṃ itthattāyāti
pajānāti so evaṃ pajānāti ahu pubbe lobho tadahu akusalaṃ
so etarahi natthi iccetaṃ kusalaṃ ahu pubbe doso ... Ahu pubbe
moho tadahu akusalaṃ so etarahi natthi iccetaṃ kusalanti iti 1-
so diṭṭheva dhamme nicchāto nibbuto sītibhūto sukhapaṭisaṃvedī
brahmabhūtena attanā viharatīti.
[507] 68 Tīṇīmāni bhikkhave kathāvatthūni katamāni tīṇi atītaṃ
vā bhikkhave addhānaṃ ārabbha kathaṃ katheyya evaṃ ahosi atītamaddhānanti
anāgataṃ vā bhikkhave addhānaṃ ārabbha kathaṃ katheyya evaṃ bhavissati
anāgatamaddhānanti etarahi vā bhikkhave paccuppannaṃ addhānaṃ
ārabbha kathaṃ katheyya evaṃ hoti etarahi paccuppannanti 2-.
{507.1} Kathāsampayogena bhikkhave puggalo veditabbo yadi vā
kaccho yadi vā akacchoti sacāyaṃ bhikkhave puggalo pañhaṃ puṭṭho samāno
ekaṃsabyākaraṇīyaṃ pañhaṃ na ekaṃsena byākaroti vibhajjabyākaraṇīyaṃ
pañhaṃ na vibhajjabyākaroti paṭipucchābyākaraṇīyaṃ pañhaṃ na
paṭipucchābyākaroti ṭhapanīyaṃ pañhaṃ na ṭhapeti evaṃ santāyaṃ bhikkhave
puggalo akaccho hoti sace panāyaṃ bhikkhave puggalo pañhaṃ puṭṭho
samāno ekaṃsabyākaraṇīyaṃ pañhaṃ ekaṃsena byākaroti vibhajjabyākaraṇīyaṃ
pañhaṃ vibhajjabyākaroti paṭipucchābyākaraṇīyaṃ pañhaṃ paṭipucchābyākaroti
@Footnote: 1 Ma. itisaddo natthi . 2 Ma. paccuppannamaddhānanti.
Ṭhapanīyaṃ pañhaṃ ṭhapeti evaṃ santāyaṃ bhikkhave puggalo kaccho hoti.
{507.2} Kathāsampayogena bhikkhave puggalo veditabbo yadi
vā kaccho yadi vā akacchoti sacāyaṃ bhikkhave puggalo pañhaṃ puṭṭho
samāno ṭhānaṭṭhāne na saṇṭhāti parikappe na saṇṭhāti aññavāde 1-
na saṇṭhāti paṭipadāya na saṇṭhāti evaṃ santāyaṃ bhikkhave
puggalo akaccho hoti sace panāyaṃ bhikkhave puggalo pañhaṃ puṭṭho
samāno ṭhānaṭṭhāne saṇṭhāti parikappe saṇṭhāti aññavāde 2-
saṇṭhāti paṭipadāya saṇṭhāti evaṃ santāyaṃ bhikkhave puggalo
kaccho hoti.
{507.3} Kathāsampayogena bhikkhave puggalo veditabbo yadi
vā kaccho yadi vā akacchoti sacāyaṃ bhikkhave puggalo pañhaṃ
puṭṭho samāno aññenāññaṃ paṭicarati bahiddhā kathaṃ apanāmeti
kopañca dosañca appaccayañca pātukaroti evaṃ santāyaṃ bhikkhave
puggalo akaccho hoti sace panāyaṃ bhikkhave puggalo pañhaṃ puṭṭho
samāno nāññenāññaṃ paṭicarati na bahiddhā kathaṃ apanāmeti na
kopañca dosañca appaccayañca pātukaroti evaṃ santāyaṃ bhikkhave
puggalo kaccho hoti.
{507.4} Kathāsampayogena bhikkhave puggalo veditabbo
yadi vā kaccho yadi vā akacchoti sacāyaṃ bhikkhave puggalo pañhaṃ
puṭṭho samāno abhiharati abhimaddati anupajagghati khalitaṃ gaṇhāti
evaṃ santāyaṃ bhikkhave puggalo akaccho hoti sace panāyaṃ
bhikkhave puggalo pañhaṃ puṭṭho samāno na abhiharati na abhimaddati
@Footnote: 1-2 Ma. aññātavāde.
Na anupajagghati na khalitaṃ gaṇhāti evaṃ santāyaṃ bhikkhave
puggalo kaccho hoti.
{507.5} Kathāsampayogena bhikkhave puggalo veditabbo
yadi vā saupaniso yadi vā anupanisoti anohitasoto bhikkhave
anupaniso hoti ohitasoto saupaniso hoti so saupaniso samāno
abhijānāti ekaṃ dhammaṃ parijānāti ekaṃ dhammaṃ pajahati ekaṃ dhammaṃ
sacchikaroti ekaṃ dhammaṃ so abhijānanto ekaṃ dhammaṃ parijānanto
ekaṃ dhammaṃ pajahanto ekaṃ dhammaṃ sacchikaronto ekaṃ dhammaṃ sammā
vimuttiṃ phusati . etadatthā bhikkhave kathā etadatthā mantanā etadatthā
upanisā etadatthaṃ sotāvadhānaṃ yadidaṃ anupādā cittassa vimokkhoti.
Ye viruddhā sallapanti viniviṭṭhā samussitā
anariyaguṇamāsajja aññoññavivaresino 1-
dubbhāsitaṃ vikkhalitaṃ sampamohaṃ parājayaṃ
aññamaññābhinandanti 2- tadariyo kathanācare.
Sace cassa kathākāmo kālamaññāya paṇḍito
dhammaṭṭhapaṭisaṃyuttā yā ariyacaritā kathā
taṃ kathaṃ kathaye dhīro aviruddho anussito
anuttiṇṇena 3- manasā apaḷāso asāhaso
anusuyyamāno 4- so sammadaññāya bhāsati
subhāsitaṃ anumodeyya dubbhaṭṭhe nāpasādaye 5-
upārambhaṃ na sikkheyya khalitañca na gāhaye
@Footnote: 1 Ma. aññamaññaṃ vivaresino . 2 Po. Ma. aññoññassābhinandanti.
@3 Ma. anunnatena Yu. anupādinnena . 4 Po. Ma. anusūyāyamāno. 5 Yu. nāvasādaye.
Nābhihare nābhimadde na vācaṃ payutaṃ bhaṇe.
Aññānatthaṃ pasādatthaṃ sataṃ ve hoti mantanā
evaṃ kho ariyā mantenti esā ariyānamantanā
etadaññāya medhāvī na samusseyya mantayeti.
[508] 69 Sace bhikkhave aññatitthiyā paribbājakā evaṃ puccheyyuṃ
tayome āvuso dhammā katame tayo rāgo doso moho ime
kho āvuso tayo dhammā imesaṃ āvuso tiṇṇaṃ dhammānaṃ ko
viseso ko adhippāyaso 1- kiṃ nānākaraṇanti evaṃ puṭṭhā tumhe
bhikkhave tesaṃ aññatitthiyānaṃ paribbājakānaṃ kinti byākareyyāthāti .
Bhagavaṃmūlakā no bhante dhammā bhagavaṃnettikā bhagavaṃpaṭisaraṇā sādhu
vata bhante bhagavantaṃyeva paṭibhātu etassa bhāsitassa attho bhagavato
sutvā bhikkhū dhāressantīti . tenahi bhikkhave suṇātha sādhukaṃ manasikarotha
bhāsissāmīti . evaṃ bhanteti kho te bhikkhū bhagavato paccassosuṃ .
Bhagavā etadavoca sace bhikkhave aññatitthiyā paribbājakā evaṃ
puccheyyuṃ tayome āvuso dhammā katame tayo rāgo doso moho
ime kho āvuso tayo dhammā imesaṃ āvuso tiṇṇaṃ dhammānaṃ ko
viseso ko adhippāyaso kiṃ nānākaraṇanti evaṃ puṭṭhā tumhe
bhikkhave tesaṃ aññatitthiyānaṃ paribbājakānaṃ evaṃ byākareyyātha
rāgo kho āvuso appasāvajjo dandhavirāgī doso mahāsāvajjo
khippavirāgī moho mahāsāvajjo dandhavirāgīti.
@Footnote: 1 Po. adhippāyo. Ma. Yu. adhippāyāso.
{508.1} Ko panāvuso hetu ko paccayo yena anuppanno vā
rāgo uppajjati uppanno vā rāgo bhiyyobhāvāya vepullāya
saṃvattatīti . subhanimittantissa vacanīyaṃ tassa subhanimittaṃ ayoniso
manasikaroto anuppanno ceva 1- rāgo uppajjati uppanno ca 2-
rāgo bhiyyobhāvāya vepullāya saṃvattati ayaṃ kho āvuso hetu ayaṃ
paccayo yena anuppanno vā rāgo uppajjati uppanno vā
rāgo bhiyyobhāvāya vepullāya saṃvattatīti.
{508.2} Ko panāvuso hetu ko paccayo yena anuppanno vā
doso uppajjati uppanno vā doso bhiyyobhāvāya vepullāya
saṃvattatīti . paṭighanimittantissa vacanīyaṃ tassa paṭighanimittaṃ ayoniso
manasikaroto anuppanno ceva 3- doso uppajjati uppanno ca 4-
doso bhiyyobhāvāya vepullāya saṃvattati ayaṃ kho āvuso hetu ayaṃ
paccayo yena anuppanno vā doso uppajjati uppanno vā doso
bhiyyobhāvāya vepullāya saṃvattatīti.
{508.3} Ko panāvuso hetu ko paccayo yena anuppanno vā moho
uppajjati uppanno vā moho bhiyyobhāvāya vepullāya saṃvattatīti .
Ayoniso manasikārotissa vacanīyaṃ tassa ayoniso manasikaroto anuppanno
ceva 5- moho uppajjati uppanno ca 6- moho bhiyyobhāvāya vepullāya
saṃvattati ayaṃ kho āvuso hetu ayaṃ paccayo yena anuppanno vā moho
uppajjati uppanno vā moho bhiyyobhāvāya vepullāya saṃvattatīti.
{508.4} Ko panāvuso hetu ko paccayo yena
anuppanno vā 7- rāgo nuppajjati uppanno
@Footnote:1-2-3-4-5-6 Po. Ma. vā. 7 Ma. ceva. ito paraṃ īdisameva.
Vā rāgo pahīyatīti . asubhanimittantissa vacanīyaṃ tassa asubhanimittaṃ
yoniso manasikaroto anuppanno ceva rāgo nuppajjati uppanno ca
rāgo pahīyati ayaṃ kho āvuso hetu ayaṃ paccayo yena anuppanno
vā rāgo nuppajjati uppanno vā rāgo pahīyatīti.
{508.5} Ko panāvuso hetu ko paccayo yena anuppanno vā
doso nuppajjati uppanno vā doso pahīyatīti . mettā
cetovimuttītissa vacanīyaṃ tassa mettaṃ cetovimuttiṃ yoniso manasikaroto
anuppanno ceva doso nuppajjati uppanno ca doso pahīyati 1- ayaṃ
kho āvuso hetu ayaṃ paccayo yena anuppanno vā doso nuppajjati
uppanno vā doso pahīyatīti.
{508.6} Ko panāvuso hetu ko paccayo yena anuppanno
vā moho nuppajjati uppanno vā moho pahīyatīti . yoniso
manasikārotissa vacanīyaṃ tassa yoniso manasikaroto anuppanno ceva
moho nuppajjati uppanno ca moho pahīyati ayaṃ kho āvuso
hetu ayaṃ paccayo yena anuppanno vā moho nuppajjati uppanno
vā moho pahīyatīti.
[509] 70 Tīṇīmāni bhikkhave akusalamūlāni katamāni tīṇi lobho
akusalamūlaṃ doso akusalamūlaṃ moho akusalamūlaṃ . yadapi bhikkhave
lobho tadapi akusalaṃ 2- yadapi luddho abhisaṅkharoti kāyena vācāya
manasā tadapi akusalaṃ yadapi luddho lobhena abhibhūto pariyādinnacitto
parassa asatā dukkhaṃ upadahati 3- vadhena vā bandhena vā jāniyā vā
@Footnote: 1 Yu. pahīyatīti. 2 Po. Ma. akusalamūlaṃ. ito paraṃ īdisameva. 3 Ma. uppādayati.
@ito paraṃ īdisameva.
Garahāya vā pabbājanāya vā balavamhi balattho itipi tadapi akusalaṃ
itissame lobhajā lobhanidānā lobhasamudayā lobhapaccayā aneke pāpakā
akusalā dhammā sambhavanti . yadapi bhikkhave doso tadapi akusalaṃ
yadapi duṭṭho abhisaṅkharoti kāyena vācāya manasā tadapi akusalaṃ yadapi
duṭṭho dosena abhibhūto pariyādinnacitto parassa asatā dukkhaṃ upadahati
vadhena vā bandhena vā jāniyā vā garahāya vā pabbājanāya vā
balavamhi balattho itipi tadapi akusalaṃ itissame dosajā dosanidānā
dosasamudayā dosapaccayā aneke pāpakā akusalā dhammā sambhavanti.
Yadapi bhikkhave moho tadapi akusalaṃ yadapi mūḷho abhisaṅkharoti kāyena
vācāya manasā tadapi akusalaṃ yadapi mūḷho mohena abhibhūto
pariyādinnacitto parassa asatā dukkhaṃ upadahati vadhena vā bandhena vā
jāniyā vā garahāya vā pabbājanāya vā balavamhi balattho itipi
tadapi akusalaṃ itissame mohajā mohanidānā mohasamudayā mohapaccayā
aneke pāpakā akusalā dhammā sambhavanti.
{509.1} Evarūpo cāyaṃ bhikkhave puggalo vuccati akālavādītipi
abhūtavādītipi anatthavādītipi adhammavādītipi avinayavādītipi kasmā
cāyaṃ bhikkhave evarūpo puggalo vuccati akālavādītipi abhūtavādītipi
anatthavādītipi adhammavādītipi avinayavādītipi tathāhayaṃ bhikkhave
puggalo parassa asatā dukkhaṃ upadahati vadhena vā bandhena vā jāniyā
vā garahāya vā pabbājanāya vā balavamhi balattho itipi
bhūtena kho pana vuccamāno avajānāti no paṭijānāti abhūtena
Vuccamāno na ātappaṃ karoti tassa nibbeṭhanāya itipetaṃ atacchaṃ
itipetaṃ abhūtanti tasmā evarūpo puggalo vuccati akālavādītipi
abhūtavādītipi anatthavādītipi adhammavādītipi avinayavādītipi.
{509.2} Evarūpo bhikkhave puggalo lobhajehi pāpakehi akusalehi
dhammehi abhibhūto pariyādinnacitto diṭṭheva 1- dhamme dukkhaṃ viharati
savighātaṃ saupāyāsaṃ sapariḷāhaṃ kāyassa [2]- bhedā parammaraṇā
duggati pāṭikaṅkhā . dosajehi .pe. mohajehi pāpakehi akusalehi
dhammehi abhibhūto pariyādinnacitto diṭṭheva dhamme dukkhaṃ viharati
savighātaṃ saupāyāsaṃ sapariḷāhaṃ kāyassa bhedā parammaraṇā duggati
pāṭikaṅkhā . seyyathāpi bhikkhave sālo vā dhavo vā phandano vā tīhi
māluvālatāhi uddhaseto 3- pariyonaddho anayaṃ āpajjati byasanaṃ
āpajjati anayabyasanaṃ āpajjati evameva kho bhikkhave evarūpo puggalo
lobhajehi pāpakehi akusalehi dhammehi abhibhūto pariyādinnacitto diṭṭheva
dhamme dukkhaṃ viharati savighātaṃ saupāyāsaṃ sapariḷāhaṃ kāyassa bhedā
parammaraṇā duggati pāṭikaṅkhā dosajehi .pe. mohajehi pāpakehi
akusalehi dhammehi abhibhūto pariyādinnacitto diṭṭheva dhamme dukkhaṃ
viharati savighātaṃ saupāyāsaṃ sapariḷāhaṃ kāyassa bhedā parammaraṇā
duggati pāṭikaṅkhā. Imāni kho bhikkhave tīṇi akusalamūlāni 4-.
{509.3} Tīṇīmāni bhikkhave kusalamūlāni katamāni tīṇi alobho
kusalamūlaṃ adoso kusalamūlaṃ amoho kusalamūlaṃ . yadapi bhikkhave
alobho tadapi kusalaṃ yadapi aluddho abhisaṅkharoti kāyena vācāya
@Footnote: 1 Ma. diṭṭhe ceva. ito paraṃ īdisameva . 2 Ma. ca. ito paraṃ īdisameva.
@3 Ma. uddhasto. ito paraṃ īdisameva . 4 Ma. Yu. akusalamūlānīti.
Manasā tadapi kusalaṃ yadapi aluddho lobhena anabhibhūto apariyādinnacitto
na parassa asatā dukkhaṃ upadahati vadhena vā bandhena vā jāniyā vā
garahāya vā pabbājanāya vā balavamhi balattho itipi tadapi kusalaṃ
itissame alobhajā alobhanidānā alobhasamudayā alobhapaccayā aneke
kusalā dhammā sambhavanti . yadapi bhikkhave adoso tadapi kusalaṃ
yadapi aduṭṭho abhisaṅkharoti kāyena vācāya manasā tadapi kusalaṃ yadapi
aduṭṭho dosena anabhibhūto apariyādinnacitto na parassa asatā dukkhaṃ
upadahati vadhena vā bandhena vā jāniyā vā garahāya vā pabbājanāya
vā balavamhi balattho itipi tadapi kusalaṃ itissame adosajā adosanidānā
adosasamudayā adosapaccayā aneke kusalā dhammā sambhavanti .
Yadapi bhikkhave amoho tadapi kusalaṃ yadapi amūḷho abhisaṅkharoti
kāyena vācāya manasā tadapi kusalaṃ yadapi amūḷho mohena anabhibhūto
apariyādinnacitto na parassa asatā dukkhaṃ upadahati vadhena vā bandhena
vā jāniyā vā garahāya vā pabbājanāya vā balavamhi balattho itipi
tadapi kusalaṃ itissame amohajā amohanidānā amohasamudayā
amohapaccayā aneke kusalā dhammā sambhavanti.
{509.4} Evarūpo cāyaṃ bhikkhave puggalo vuccati kālavādītipi
bhūtavādītipi atthavādītipi dhammavādītipi vinayavādītipi kasmā
cāyaṃ bhikkhave evarūpo puggalo vuccati kālavādītipi bhūtavādītipi
atthavādītipi dhammavādītipi vinayavādītipi tathāhayaṃ bhikkhave
puggalo na parassa asatā dukkhaṃ upadahati vadhena vā bandhena vā
Jāniyā vā garahāya vā pabbājanāya vā balavamhi balattho itipi
bhūtena kho pana vuccamāno paṭijānāti no avajānāti abhūtena
vuccamāno ātappaṃ karoti tassa nibbeṭhanāya itipetaṃ atacchaṃ itipetaṃ
abhūtanti tasmā evarūpo puggalo vuccati kālavādītipi bhūtavādītipi
atthavādītipi dhammavādītipi vinayavādītipi . evarūpassa bhikkhave puggalassa
lobhajā pāpakā akusalā dhammā pahīnā ucchinnamūlā tālāvatthukatā
anabhāvaṃ gatā āyatiṃ anuppādadhammā diṭṭheva dhamme sukhaṃ viharati
avighātaṃ anupāyāsaṃ apariḷāhaṃ diṭṭheva dhamme parinibbāyati dosajā .pe.
Mohajā pāpakā akusalā dhammā pahīnā ucchinnamūlā tālāvatthukatā
anabhāvaṃ gatā āyatiṃ anuppādadhammā diṭṭheva dhamme sukhaṃ viharati
avighātaṃ anupāyāsaṃ apariḷāhaṃ diṭṭheva dhamme parinibbāyati.
{509.5} Seyyathāpi bhikkhave sālo vā dhavo vā phandano vā
tīhi māluvālatāhi uddhaseto pariyonaddho atha 1- puriso āgaccheyya
kuddālapiṭakaṃ 2- ādāya so taṃ māluvālataṃ mūle chindeyya mūle
chetvā palikhaṇeyya palikhaṇitvā mūlāni uddhareyya antamaso
usīranāḷamattānipi 3- so taṃ māluvālataṃ khaṇḍākhaṇḍikaṃ chindeyya
khaṇḍākhaṇḍikaṃ chetvā phāleyya phāletvā sakalikaṃ 4- kareyya
sakalikaṃ 5- karitvā vātātape visoseyya vātātape visosetvā
agginā ḍaheyya agginā ḍahitvā masiṃ kareyya masiṃ karitvā
mahāvāte vā ophuneyya nadiyā vā sīghasotāya pavāheyya
evamassa tā bhikkhave māluvālatā ucchinnamūlā tālāvatthukatā
@Footnote: 1 Yu. atho. 2 Ma. kudālapiṭakaṃ. Yu. kuddālapiṭakaṃva. 3 Ma. usīranāḷi....
@4-5 Ma. Yu. āmeṇḍitaṃ.
Anabhāvaṃ gatā āyatiṃ anuppādadhammā evameva kho bhikkhave
evarūpassa puggalassa lobhajā pāpakā akusalā dhammā pahīnā
ucchinnamūlā tālāvatthukatā anabhāvaṃ gatā āyatiṃ anuppādadhammā
diṭṭheva dhamme sukhaṃ viharati avighātaṃ anupāyāsaṃ apariḷāhaṃ diṭṭheva
dhamme parinibbāyati dosajā .pe. mohajā pāpakā akusalā dhammā
pahīnā ucchinnamūlā tālāvatthukatā anabhāvaṃ gatā āyatiṃ anuppādadhammā
diṭṭheva dhamme sukhaṃ viharati avighātaṃ anupāyāsaṃ apariḷāhaṃ diṭṭheva
dhamme parinibbāyati. Imāni kho bhikkhave tīṇi kusalamūlānīti.
[510] 71 Ekaṃ samayaṃ bhagavā sāvatthiyaṃ viharati pubbārāme
migāramātupāsāde . athakho visākhā migāramātā tadahuposathe yena
bhagavā tenupasaṅkami upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ
nisīdi ekamantaṃ nisinnaṃ kho visākhaṃ migāramātaraṃ bhagavā etadavoca
handa kuto nu tvaṃ visākhe āgacchasi divā divassāti . uposathāhaṃ
bhante ajja upavasāmīti.
{510.1} Tayome 1- visākhe uposathā katame tayo
gopālakūposatho nigaṇṭhūposatho ariyūposatho . kathañca visākhe
gopālakūposatho hoti seyyathāpi visākhe gopālako sāyaṇhasamaye
sāmikānaṃ gāvo niyyādetvā iti paṭisañcikkhati ajja kho gāvo
amusmiñca amusmiñca padese cariṃsu amusmiñca amusmiñca padese
pāniyāni piviṃsu 2- svedāni gāvo amusmiñca amusmiñca padese
carissanti amusmiñca amusmiñca padese pāniyāni pivissantīti
@Footnote: 1 Po. Ma. Yu. tayo kho me . 2 Yu. apaṃsu.
Evameva kho visākhe idhekacco uposathiko iti paṭisañcikkhati ahaṃ
khvajja idañcidañca khādanīyaṃ khādiṃ idañcidañca bhojanīyaṃ bhuñjiṃ
svedānāhaṃ idañcidañca khādanīyaṃ khādissāmi idañcidañca bhojanīyaṃ
bhuñjissāmīti so tena lobhena 1- abhijjhāsahagatena cetasā divasaṃ
atināmeti evaṃ kho visākhe gopālakūposatho hoti evaṃ upavuttho
kho visākhe gopālakūposatho na mahapphalo hoti na mahānisaṃso
na mahājutiko na mahāvipphāro.
{510.2} Kathañca visākhe nigaṇṭhūposatho hoti atthi visākhe
nigaṇṭhā nāma samaṇajātikā te sāvakaṃ evaṃ samādapenti ehi tvaṃ
ambho purisa ye puratthimāya disāya pāṇā paraṃyojanasataṃ tesu daṇḍaṃ
nikkhipāhi ye pacchimāya disāya pāṇā paraṃyojanasataṃ tesu daṇḍaṃ
nikkhipāhi ye uttarāya disāya pāṇā paraṃyojanasataṃ tesu daṇḍaṃ
nikkhipāhi ye dakkhiṇāya disāya pāṇā paraṃyojanasataṃ tesu daṇḍaṃ
nikkhipāhīti iti ekaccānaṃ pāṇānaṃ anuddayāya anukampāya
samādapenti ekaccānaṃ pāṇānaṃ nānuddayāya nānukampāya
samādapenti te tadahuposathe sāvakaṃ evaṃ samādapenti
ehi tvaṃ ambho purisa sabbacelāni nikkhipitvā evaṃ vadehi nāhaṃ
kvacini 2- kassaci kiñcanaṃ 3- tasmiṃ na ca mama kvacini kismiñci 4-
kiñcanatthīti 5- jānanti kho panassa mātāpitaro ayaṃ amhākaṃ
puttoti sopi jānāti ime mayhaṃ mātāpitaroti jānāti kho panassa
@Footnote: 1 Po. Ma. ayaṃ pāṭho natthi. 2 Ma. kvacani. Yu. kuvaci . 3 Ma. kiñcanatasmiṃ.
@4 Ma. kvacani katthaci kiñcanatatthīti . 5 Yu. mama kvaci kassaci kiñcanaṃ natthīti.
Puttadāro ayaṃ mayhaṃ bhattāti sopi jānāti ayaṃ mayhaṃ puttadāroti
jānanti kho panassa dāsakammakaraporisā ayaṃ amhākaṃ
ayyoti sopi jānāti ime mayhaṃ dāsakammakaraporisāti iti
yasmiṃ samaye sacce 1- samādapetabbā musāvāde tasmiṃ samaye samādapeti 2-
idamassa musāvādasmiṃ vadāmi so tassā rattiyā accayena te
bhoge adinnaṃyeva paribhuñjati idamassa adinnādānasmiṃ vadāmi evaṃ
kho visākhe nigaṇṭhūposatho hoti evaṃ upavuttho kho visākhe
nigaṇṭhūposatho na mahapphalo hoti na mahānisaṃso na mahājutiko na
mahāvipphāro.
{510.3} Kathañca visākhe ariyūposatho hoti upakkiliṭṭhassa
visākhe cittassa upakkamena pariyodapanā hoti kathañca visākhe
upakkiliṭṭhassa cittassa upakkamena pariyodapanā hoti idha visākhe
ariyasāvako tathāgataṃ anussarati itipi so bhagavā arahaṃ sammāsambuddho
vijjācaraṇasampanno sugato lokavidū anuttaro purisadammasārathi
satthā devamanussānaṃ buddho bhagavāti tassa tathāgataṃ anussarato
cittaṃ pasīdati pāmujjaṃ uppajjati ye cittassa upakkilesā te
pahīyanti seyyathāpi visākhe upakkiliṭṭhassa sīsassa upakkamena
pariyodapanā hoti kathañca visākhe upakkiliṭṭhassa sīsassa
upakkamena pariyodapanā hoti kakkañca paṭicca mattikañca paṭicca
udakañca paṭicca purisassa ca tajjaṃ vāyāmaṃ paṭicca evaṃ kho visākhe
upakkiliṭṭhassa sīsassa upakkamena pariyodapanā hoti evameva
@Footnote: 1 Yu. sabbe . 2 Ma. Yu. samādapenti.
Kho visākhe upakkiliṭṭhassa cittassa upakkamena pariyodapanā hoti
{510.4} kathañca visākhe upakkiliṭṭhassa cittassa upakkamena
pariyodapanā hoti idha visākhe ariyasāvako tathāgataṃ anussarati itipi
so bhagavā .pe. buddho bhagavāti tassa tathāgataṃ anussarato cittaṃ
pasīdati pāmujjaṃ 1- uppajjati ye cittassa upakkilesā te
pahīyanti ayaṃ vuccati visākhe ariyasāvako brahmūposathaṃ upavasati
brahmunā saddhiṃ saṃvasati brahmañcassa ārabbha cittaṃ pasīdati
pāmujjaṃ uppajjati 1- ye cittassa upakkilesā te pahīyanti evaṃ
kho visākhe upakkiliṭṭhassa cittassa upakkamena pariyodapanā hoti.
{510.5} Upakkiliṭṭhassa visākhe cittassa upakkamena pariyodapanā
hoti kathañca visākhe upakkiliṭṭhassa cittassa upakkamena pariyodapanā
hoti idha visākhe ariyasāvako dhammaṃ anussarati svākkhāto bhagavatā dhammo
sandiṭṭhiko akāliko ehipassiko opanayiko 2- paccattaṃ veditabbo
viññūhīti tassa dhammaṃ anussarato cittaṃ pasīdati pāmujjaṃ
uppajjati ye cittassa upakkilesā te pahīyanti seyyathāpi
visākhe upakkiliṭṭhassa kāyassa upakkamena pariyodapanā hoti kathañca
visākhe upakkiliṭṭhassa kāyassa upakkamena pariyodapanā hoti
sottiñca paṭicca cuṇṇañca paṭicca udakañca paṭicca purisassa ca
tajjaṃ vāyāmaṃ paṭicca evaṃ kho visākhe upakkiliṭṭhassa kāyassa
upakkamena pariyodapanā hoti evameva kho visākhe upakkiliṭṭhassa
@Footnote: 1 Po. Ma. pāmojjaṃ. ito paraṃ īdisameva . 2 Ma. opaneyyiko.
Cittassa upakkamena pariyodapanā hoti kathañca visākhe upakkiliṭṭhassa
cittassa upakkamena pariyodapanā hoti idha visākhe ariyasāvako
dhammaṃ anussarati svākkhāto bhagavatā dhammo .pe. veditabbo viññūhīti
tassa dhammaṃ anussarato cittaṃ pasīdati pāmujjaṃ uppajjati ye
cittassa upakkilesā te pahīyanti ayaṃ vuccati visākhe ariyasāvako
dhammūposathaṃ upavasati dhammena saddhiṃ saṃvasati dhammañcassa ārabbha
cittaṃ pasīdati pāmujjaṃ uppajjati ye cittassa upakkilesā te
pahīyanti evaṃ kho visākhe upakkiliṭṭhassa cittassa upakkamena
pariyodapanā hoti.
{510.6} Upakkiliṭṭhassa visākhe cittassa upakkamena pariyodapanā
hoti kathañca visākhe upakkiliṭṭhassa cittassa upakkamena pariyodapanā
hoti idha visākhe ariyasāvako saṅghaṃ anussarati supaṭipanno bhagavato
sāvakasaṅgho ujupaṭipanno bhagavato sāvakasaṅgho ñāyapaṭipanno
bhagavato sāvakasaṅgho sāmīcipaṭipanno bhagavato sāvakasaṅgho yadidaṃ
cattāri purisayugāni aṭṭha purisapuggalā esa bhagavato sāvakasaṅgho
āhuneyyo pāhuneyyo dakkhiṇeyyo añjalikaraṇīyo anuttaraṃ
puññakkhettaṃ lokassāti tassa saṅghaṃ anussarato cittaṃ pasīdati
pāmujjaṃ uppajjati ye cittassa upakkilesā te pahīyanti
seyyathāpi visākhe upakkiliṭṭhassa vatthassa upakkamena
pariyodapanā hoti kathañca visākhe upakkiliṭṭhassa vatthassa
upakkamena pariyodapanā hoti ūsañca 1- paṭicca khārañca paṭicca
@Footnote: 1 Po. osañca. Ma. usamañca.
Gomayañca paṭicca udakañca paṭicca purisassa ca tajjaṃ vāyāmaṃ
paṭicca evaṃ kho visākhe upakkiliṭṭhassa vatthassa upakkamena
pariyodapanā hoti evameva kho visākhe upakkiliṭṭhassa cittassa
upakkamena pariyodapanā hoti kathañca visākhe upakkiliṭṭhassa
cittassa upakkamena pariyodapanā hoti idha visākhe ariyasāvako
saṅghaṃ anussarati supaṭipanno bhagavato sāvakasaṅgho ... anuttaraṃ
puññakkhettaṃ lokassāti tassa saṅghaṃ anussarato cittaṃ pasīdati
pāmujjaṃ uppajjati ye cittassa upakkilesā te pahīyanti ayaṃ vuccati
visākhe ariyasāvako saṅghūposathaṃ upavasati saṅghena saddhiṃ saṃvasati
saṅghañcassa ārabbha cittaṃ pasīdati pāmujjaṃ uppajjati ye
cittassa upakkilesā te pahīyanti evaṃ kho visākhe upakkiliṭṭhassa
cittassa upakkamena pariyodapanā hoti.
{510.7} Upakkiliṭṭhassa visākhe cittassa upakkamena pariyodapanā
hoti kathañca visākhe upakkiliṭṭhassa cittassa upakkamena pariyodapanā
hoti idha visākhe ariyasāvako attano sīlāni anussarati akhaṇḍāni
acchiddāni asabalāni akammāsāni bhujissāni viññuppasatthāni
aparāmatthāni samādhisaṃvattanikāni tassa sīlaṃ anussarato cittaṃ
pasīdati pāmujjaṃ uppajjati ye cittassa upakkilesā te pahīyanti
seyyathāpi visākhe upakkiliṭṭhassa ādāsassa upakkamena
pariyodapanā hoti kathañca visākhe upakkiliṭṭhassa
ādāsassa upakkamena pariyodapanā hoti telañca
Paṭicca chārikañca paṭicca vālaṇḍukañca paṭicca purisassa ca tajjaṃ
vāyāmaṃ paṭicca evaṃ kho visākhe upakkiliṭṭhassa ādāsassa
upakkamena pariyodapanā hoti evameva kho visākhe upakkiliṭṭhassa
cittassa upakkamena pariyodapanā hoti kathañca visākhe upakkiliṭṭhassa
cittassa upakkamena pariyodapanā hoti idha visākhe ariyasāvako
attano sīlāni anussarati akhaṇḍāni acchiddāni ... samādhisaṃvattanikāni
tassa sīlaṃ anussarato cittaṃ pasīdati pāmujjaṃ uppajjati ye
cittassa upakkilesā te pahīyanti ayaṃ vuccati visākhe ariyasāvako
sīlūposathaṃ upavasati sīlena saddhiṃ saṃvasati sīlañcassa ārabbha cittaṃ
pasīdati pāmujjaṃ uppajjati ye cittassa upakkilesā te pahīyanti
evaṃ kho visākhe upakkiliṭṭhassa cittassa upakkamena pariyodapanā
hoti.
{510.8} Upakkiliṭṭhassa visākhe cittassa upakkamena
pariyodapanā hoti kathañca visākhe upakkiliṭṭhassa cittassa
upakkamena pariyodapanā hoti idha visākhe ariyasāvako devatā
anussarati santi devā cātummahārājikā santi devā tāvatiṃsā
santi devā yāmā santi devā tusitā santi devā nimmānaratino
santi devā paranimmitavasavattino santi devā brahmakāyikā santi
devā taduttari 1- yathārūpāya saddhāya samannāgatā tā devatā ito
cutā tatthūpapannā mayhaṃpi tathārūpā saddhā saṃvijjati yathārūpena sīlena
samannāgatā tā devatā ito cutā tatthūpapannā mayhaṃpi tathārūpaṃ
@Footnote: 1 Ma. tatuttari. Yu. tatuttariṃ.
Sīlaṃ saṃvijjati yathārūpena sutena samannāgatā tā devatā ito
cutā tatthūpapannā mayhaṃpi tathārūpaṃ sutaṃ saṃvijjati yathārūpena cāgena
samannāgatā tā devatā ito cutā tatthūpapannā mayhaṃpi tathārūpo
cāgo saṃvijjati yathārūpāya paññāya samannāgatā tā devatā
ito cutā tatthūpapannā mayhaṃpi tathārūpā paññā saṃvijjatīti
tassa attano ca tāsañca devatānaṃ saddhañca sīlañca sutañca cāgañca
paññañca anussarato cittaṃ pasīdati pāmujjaṃ uppajjati ye
cittassa upakkilesā te pahīyanti seyyathāpi visākhe upakkiliṭṭhassa
jātarūpassa upakkamena pariyodapanā hoti kathañca visākhe
upakkiliṭṭhassa jātarūpassa upakkamena pariyodapanā hoti
ukkañca paṭicca loṇañca paṭicca geruñca paṭicca nāḷisaṇḍāsañca
paṭicca purisassa ca tajjaṃ vāyāmaṃ paṭicca evaṃ kho visākhe upakkiliṭṭhassa
jātarūpassa upakkamena pariyodapanā hoti
{510.9} evameva kho visākhe upakkiliṭṭhassa cittassa upakkamena
pariyodapanā hoti kathañca visākhe upakkiliṭṭhassa cittassa upakkamena
pariyodapanā hoti idha visākhe ariyasāvako devatā anussarati santi devā
cātummahārājikā santi devā tāvatiṃsā .pe. Santi devā brahmakāyikā
santi devā taduttari yathārūpāya saddhāya samannāgatā tā devatā ito
cutā tatthūpapannā mayhaṃpi tathārūpā saddhā saṃvijjati yathārūpena sīlena ...
Sutena ... cāgena ... paññāya samannāgatā tā devatā ito
Cutā tatthūpapannā mayhaṃpi tathārūpā paññā saṃvijjatīti tassa
attano ca tāsañca devatānaṃ saddhañca sīlañca sutañca cāgañca
paññañca anussarato cittaṃ pasīdati pāmujjaṃ uppajjati ye
cittassa upakkilesā te pahīyanti ayaṃ vuccati visākhe ariyasāvako
devatūposathaṃ upavasati devatāhi saddhiṃ saṃvasati devatā cassa ārabbha
cittaṃ pasīdati pāmujjaṃ uppajjati ye cittassa upakkilesā te
pahīyanti evaṃ kho visākhe upakkiliṭṭhassa cittassa upakkamena
pariyodapanā hoti.
{510.10} Sa kho so visākhe ariyasāvako iti paṭisañcikkhati
yāvajīvaṃ arahanto pāṇātipātaṃ pahāya pāṇātipātā paṭiviratā
nihitadaṇḍā nihitasatthā lajjī dayāpannā sabbapāṇabhūtahitānukampī
viharanti ahampajja imañca rattiṃ imañca divasaṃ pāṇātipātaṃ
pahāya pāṇātipātā paṭivirato nihitadaṇḍo nihitasattho
lajjī dayāpanno sabbapāṇabhūtahitānukampī viharāmi imināpi
aṅgena arahataṃ anukaromi uposatho ca me upavuttho bhavissati.
{510.11} Yāvajīvaṃ arahanto adinnādānaṃ pahāya adinnādānā
paṭiviratā dinnādāyī dinnapāṭikaṅkhī athenena sucibhūtena attanā viharanti
ahampajja imañca rattiṃ imañca divasaṃ adinnādānaṃ pahāya adinnādānā
paṭivirato dinnādāyī dinnapāṭikaṅkhī athenena sucibhūtena attanā viharāmi
imināpi aṅgena arahataṃ anukaromi uposatho ca me upavuttho bhavissati.
{510.12} Yājīvaṃ arahanto abrahmacariyaṃ pahāya
brahmacārī ārācārī 1- viratā methunā gāmadhammā
@Footnote: 1 Yu. anācārī.
Ahampajja imañca rattiṃ imañca divasaṃ abrahmacariyaṃ pahāya brahmacārī
ārācārī virato methunā gāmadhammā imināpi aṅgena arahataṃ anukaromi
uposatho ca me upavuttho bhavissati.
{510.13} Yāvajīvaṃ arahanto musāvādaṃ pahāya musāvādā paṭiviratā
saccavādī saccasandhā thetā paccayikā avisaṃvādakā lokassa ahampajja
imañca rattiṃ imañca divasaṃ musāvādaṃ pahāya musāvādā paṭivirato
saccavādī saccasandho theto paccayiko avisaṃvādako lokassa imināpi
aṅgena arahataṃ anukaromi uposatho ca me upavuttho bhavissati.
{510.14} Yāvajīvaṃ arahanto surāmerayamajjapamādaṭṭhānaṃ pahāya
surāmerayamajjapamādaṭṭhānā paṭiviratā ahampajja imañca rattiṃ imañca
divasaṃ surāmerayamajjapamādaṭṭhānaṃ pahāya surāmerayamajjapamādaṭṭhānā
paṭivirato imināpi aṅgena arahataṃ anukaromi uposatho ca me upavuttho
bhavissati.
{510.15} Yāvajīvaṃ arahanto ekabhattikā rattūparatā viratā
vikālabhojanā ahampajja imañca rattiṃ imañca divasaṃ ekabhattiko
rattūparato virato vikālabhojanā imināpi aṅgena arahataṃ anukaromi
uposatho ca me upavuttho bhavissati.
{510.16} Yāvajīvaṃ arahanto naccagītavāditavisūkadassanā
mālāgandhavilepanadhāraṇamaṇḍanavibhūsanaṭṭhānā paṭiviratā
ahampajja imañca rattiṃ imañca divasaṃ naccagītavāditavisūkadassanā
mālāgandhavilepanadhāraṇamaṇḍanavibhūsanaṭṭhānā paṭivirato imināpi
aṅgena arahataṃ anukaromi uposatho ca me upavuttho bhavissati.
{510.17} Yāvajīvaṃ arahanto uccāsayanamahāsayanaṃ
pahāya uccāsayanamahāsayanā paṭiviratā
Nīcaseyyaṃ kappenti mañcake vā tiṇasanthārake vā ahampajja
imañca rattiṃ imañca divasaṃ uccāsayanamahāsayanaṃ pahāya
uccāsayanamahāsayanā paṭivirato nīcaseyyaṃ kappemi mañcake
vā tiṇasanthārake vā imināpi aṅgena arahataṃ anukaromi
uposatho ca me upavuttho bhavissatīti.
{510.18} Evaṃ kho visākhe ariyūposatho hoti evaṃ upavuttho
kho visākhe ariyūposatho mahapphalo hoti mahānisaṃso mahājutiko
mahāvipphāro kīvamahapphalo hoti kīvamahānisaṃso kīvamahājutiko
kīvamahāvipphāro seyyathāpi visākhe yo imesaṃ soḷasannaṃ mahājanapadānaṃ
pahūtasattaratanānaṃ 1- issariyādhipaccaṃ 2- rajjaṃ kāreyya seyyathīdaṃ aṅgānaṃ
magadhānaṃ kāsīnaṃ kosalānaṃ vajjīnaṃ mallānaṃ cetīnaṃ vaṃsānaṃ kurūnaṃ pañcālānaṃ
macchānaṃ surasenānaṃ assakānaṃ avantīnaṃ gandhārānaṃ kambojānaṃ
aṭṭhaṅgasamannāgatassa uposathassa etaṃ 3- kalaṃ nāgghati soḷasiṃ taṃ kissa
hetu kapaṇaṃ visākhe mānusakaṃ rajjaṃ dibbaṃ sukhaṃ upanidhāya yāni
visākhe mānusakāni paññāsa vassāni cātummahārājikānaṃ devānaṃ
eso eko rattindivo tāya rattiyā tiṃsarattiyo māso tena
māsena dvādasamāsiyo saṃvaccharo tena saṃvaccharena dibbāni pañca
vassasatāni cātummahārājikānaṃ devānaṃ āyuppamāṇaṃ ṭhānaṃ kho panetaṃ
visākhe vijjati yaṃ idhekacco itthī vā puriso vā aṭṭhaṅgasamannāgataṃ
uposathaṃ upavasitvā kāyassa bhedā parammaraṇā cātummahārājikānaṃ
@Footnote: 1 Yu. pahūtamahāsattaratanānaṃ . 2 Yu. issarādhipaccaṃ . 3 Yu. ekaṃ kalaṃ.
Devānaṃ sahabyataṃ upapajjeyya idaṃ kho panetaṃ visākhe sandhāya
bhāsitaṃ kapaṇaṃ mānusakaṃ rajjaṃ dibbaṃ sukhaṃ upanidhāya.
{510.19} Yaṃ visākhe mānusakaṃ vassasataṃ tāvatiṃsānaṃ devānaṃ
eso eko rattindivo tāya rattiyā tiṃsarattiyo māso tena māsena
dvādasamāsiyo saṃvaccharo tena saṃvaccharena dibbaṃ vassasahassaṃ
tāvatiṃsānaṃ devānaṃ āyuppamāṇaṃ ṭhānaṃ kho panetaṃ visākhe vijjati
yaṃ idhekacco itthī vā puriso vā aṭṭhaṅgasamannāgataṃ uposathaṃ
upavasitvā kāyassa bhedā parammaraṇā tāvatiṃsānaṃ devānaṃ
sahabyataṃ upapajjeyya idaṃ kho panetaṃ visākhe sandhāya bhāsitaṃ
kapaṇaṃ mānusakaṃ rajjaṃ dibbaṃ sukhaṃ upanidhāya.
{510.20} Yāni visākhe mānusakāni dve vassasatāni
yāmānaṃ devānaṃ eso eko rattindivo tāya rattiyā tiṃsarattiyo
māso tena māsena dvādasamāsiyo saṃvaccharo tena saṃvaccharena
dibbāni dve vassasahassāni yāmānaṃ devānaṃ āyuppamāṇaṃ
ṭhānaṃ kho panetaṃ visākhe vijjati yaṃ idhekacco itthī vā puriso vā
aṭṭhaṅgasamannāgataṃ uposathaṃ upavasitvā kāyassa bhedā parammaraṇā
yāmānaṃ devānaṃ sahabyataṃ upapajjeyya idaṃ kho panetaṃ visākhe
sandhāya bhāsitaṃ kapaṇaṃ mānusakaṃ rajjaṃ dibbaṃ sukhaṃ upanidhāya . yāni
visākhe mānusakāni cattāri vassasatāni tusitānaṃ devānaṃ eso
eko rattindivo tāya rattiyā tiṃsarattiyo māso tena māsena
dvādasamāsiyo saṃvaccharo tena saṃvaccharena dibbāni cattāri
vassasahassāni tusitānaṃ devānaṃ āyuppamāṇaṃ ṭhānaṃ
Kho panetaṃ visākhe vijjati yaṃ idhekacco itthī vā puriso vā
aṭṭhaṅgasamannāgataṃ uposathaṃ upavasitvā kāyassa bhedā parammaraṇā
tusitānaṃ devānaṃ sahabyataṃ upapajjeyya idaṃ kho panetaṃ visākhe
sandhāya bhāsitaṃ kapaṇaṃ mānusakaṃ rajjaṃ dibbaṃ sukhaṃ upanidhāya.
{510.21} Yāni visākhe mānusakāni aṭṭha vassasatāni
nimmānaratīnaṃ devānaṃ eso eko rattindivo tāya rattiyā
tiṃsarattiyo māso tena māsena dvādasamāsiyo saṃvaccharo tena
saṃvaccharena dibbāni aṭṭha vassasahassāni nimmānaratīnaṃ devānaṃ
āyuppamāṇaṃ ṭhānaṃ kho panetaṃ visākhe vijjati yaṃ idhekacco itthī
vā puriso vā aṭṭhaṅgasamannāgataṃ uposathaṃ upavasitvā kāyassa
bhedā parammaraṇā nimmānaratīnaṃ devānaṃ sahabyataṃ upapajjeyya
idaṃ kho panetaṃ visākhe sandhāya bhāsitaṃ kapaṇaṃ mānusakaṃ rajjaṃ dibbaṃ
sukhaṃ upanidhāya.
{510.22} Yāni visākhe mānusakāni soḷasa vassasatāni
paranimmitavasavattīnaṃ devānaṃ eso eko rattindivo tāya rattiyā
tiṃsarattiyo māso tena māsena dvādasamāsiyo saṃvaccharo tena
saṃvaccharena dibbāni soḷasa vassasahassāni paranimmitavasavattīnaṃ
devānaṃ āyuppamāṇaṃ ṭhānaṃ kho panetaṃ visākhe vijjati
yaṃ idhekacco itthī vā puriso vā aṭṭhaṅgasamannāgataṃ uposathaṃ
upavasitvā kāyassa bhedā parammaraṇā paranimmitavasavattīnaṃ devānaṃ
sahabyataṃ upapajjeyya idaṃ kho panetaṃ visākhe sandhāya bhāsitaṃ
kapaṇaṃ mānusakaṃ rajjaṃ dibbaṃ sukhaṃ upanidhāyāti.
Pāṇaṃ na haññe 1- na cādinnamādiye
musā na bhāse na ca majjapo siyā
abrahmacārā 2- virameyya methunā
rattiṃ na bhuñjeyya vikālabhojanaṃ
mālaṃ na dhāre 3- na ca gandhamācare
mañce chamāyaṃva sayetha santhate
etañhi aṭṭhaṅgikamāhuposathaṃ
buddhena dukkhantagunā pakāsitaṃ.
Cando ca sūro 4- ca ubho sudassanā
obhāsayantā 5- anuyanti yāvatā
tamonudā te pana antalikkhagā
nabhe pabhāsanti disāvirocanā
etamhi yaṃ vijjati antare dhanaṃ
muttā 6- maṇi veḷuriyañca bhaddakaṃ
siṅgisuvaṇṇaṃ athavāpi kāñcanaṃ 7-
yaṃ jātarūpaṃ haṭakanti vuccati
aṭṭhaṅgupetassa uposathassa
kallampi te nānubhavanti soḷasiṃ
candappabhā tāragaṇā ca sabbe
tasmā hi nārī ca naro ca sīlavā
@Footnote: 1 Po. hane. Yu. hāne. 2 Po. Ma. Yu. abrahmacariyā. 3 Yu. dhāraye.
@4 Po. Ma. Yu. suriyo. 5 Po. Ma. Yu. obhāsayaṃ anupariyante. 6 Yu. muttaṃ maṇiṃ ...
@7 Po. Ma. Yu. kañcanaṃ.
Aṭṭhaṅgupetaṃ upavassuposathaṃ
puññāni katvāna sukhudrayāni
aninditā saggamupenti ṭhānanti.
Mahāvaggo dutiyo.
Tassuddānaṃ
titthabhayañca venāgo sarabho kesaputtiyo
sāḷho cāpi kathāvatthu titthiyā mūluposathoti.
---------
Ānandavaggo tatiyo
[511] 72 Ekaṃ samayaṃ bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane
anāthapiṇḍikassa ārāme . athakho channo paribbājako yenāyasmā
ānando tenupasaṅkami upasaṅkamitvā āyasmatā ānandena saddhiṃ
sammodi sammodanīyaṃ kathaṃ sārāṇīyaṃ vītisāretvā ekamantaṃ nisīdi
ekamantaṃ nisinno kho channo paribbājako āyasmantaṃ ānandaṃ etadavoca
tumhepi āvuso ānanda rāgassa pahānaṃ paññāpetha dosassa
pahānaṃ paññāpetha mohassa pahānaṃ paññāpethāti . mayaṃ kho
āvuso rāgassa pahānaṃ paññāpema dosassa pahānaṃ paññāpema
mohassa pahānaṃ paññāpemāti . kiṃ pana tumhe āvuso rāge
ādīnavaṃ disvā rāgassa pahānaṃ paññāpetha kiṃ dose ādīnavaṃ disvā
dosassa pahānaṃ paññāpetha kiṃ mohe ādīnavaṃ disvā mohassa
Pahānaṃ paññāpethāti.
{511.1} Ratto kho āvuso rāgena abhibhūto pariyādinnacitto
attabyābādhāyapi ceteti parabyābādhāyapi ceteti ubhayabyābādhāyapi
ceteti cetasikaṃpi dukkhaṃ domanassaṃ paṭisaṃvedeti rāge pahīne neva
attabyābādhāya ceteti na parabyābādhāya ceteti na ubhayabyābādhāya
ceteti na cetasikaṃ dukkhaṃ domanassaṃ paṭisaṃvedeti ratto kho āvuso
rāgena abhibhūto pariyādinnacitto kāyena duccaritaṃ carati vācāya
duccaritaṃ carati manasā duccaritaṃ carati rāge pahīne neva kāyena
duccaritaṃ carati na vācāya duccaritaṃ carati na manasā duccaritaṃ carati
ratto kho āvuso rāgena abhibhūto pariyādinnacitto attatthaṃpi
yathābhūtaṃ nappajānāti paratthaṃpi yathābhūtaṃ nappajānāti ubhayatthaṃpi
yathābhūtaṃ nappajānāti rāge pahīne attatthaṃpi yathābhūtaṃ pajānāti
paratthaṃpi yathābhūtaṃ pajānāti ubhayatthaṃpi yathābhūtaṃ pajānāti rāgo
kho āvuso andhakaraṇo acakkhukaraṇo aññāṇakaraṇo
paññānirodhiko vighātapakkhiko anibbānasaṃvattaniko
duṭṭho kho āvuso .pe.
{511.2} Mūḷho kho āvuso mohena abhibhūto pariyādinnacitto
attabyābādhāyapi ceteti parabyābādhāyapi ceteti ubhayabyābādhāyapi
ceteti cetasikaṃpi dukkhaṃ domanassaṃ paṭisaṃvedeti mohe pahīne neva
attabyābādhāya ceteti na parabyābādhāya ceteti na ubhayabyābādhāya
ceteti na cetasikaṃ dukkhaṃ domanassaṃ paṭisaṃvedeti mūḷho kho āvuso
mohena abhibhūto pariyādinnacitto kāyena duccaritaṃ carati vācāya
Duccaritaṃ carati manasā duccaritaṃ carati mohe pahīne neva kāyena
duccaritaṃ carati na vācāya duccaritaṃ carati na manasā duccaritaṃ carati
mūḷho kho āvuso mohena abhibhūto pariyādinnacitto attatthaṃpi yathābhūtaṃ
nappajānāti paratthaṃpi yathābhūtaṃ nappajānāti ubhayatthaṃpi yathābhūtaṃ
nappajānāti mohe pahīne attatthaṃpi yathābhūtaṃ pajānāti paratthaṃpi
yathābhūtaṃ pajānāti ubhayatthaṃpi yathābhūtaṃ pajānāti moho kho āvuso
andhakaraṇo acakkhukaraṇo aññāṇakaraṇo paññānirodhiko vighātapakkhiko
anibbānasaṃvattaniko idaṃ kho mayaṃ āvuso rāge ādīnavaṃ disvā
rāgassa pahānaṃ paññāpema idaṃ dose ādīnavaṃ disvā dosassa
pahānaṃ paññāpema idaṃ mohe ādīnavaṃ disvā mohassa pahānaṃ
paññāpemāti.
{511.3} Atthi panāvuso maggo atthi paṭipadā etassa
rāgassa dosassa mohassa pahānāyāti . atthāvuso maggo atthi
paṭipadā etassa rāgassa dosassa mohassa pahānāyāti . katamo
panāvuso maggo katamā paṭipadā etassa rāgassa dosassa mohassa
pahānāyāti . ayameva ariyo aṭṭhaṅgiko maggo seyyathīdaṃ sammādiṭṭhi
sammāsaṅkappo sammāvācā sammākammanto sammāājīvo
sammāvāyāmo sammāsati sammāsamādhi ayaṃ kho āvuso maggo ayaṃ
paṭipadā etassa rāgassa dosassa mohassa pahānāyāti . bhaddako
[1]- Āvuso maggo bhaddikā paṭipadā etassa rāgassa dosassa
mohassa pahānāya alañca panāvuso ānanda appamādāyāti.
@Footnote: 1 Po. Ma. kho.
[512] 73 Ekaṃ samayaṃ āyasmā ānando kosambiyaṃ viharati
ghositārāme . athakho aññataro ājīvakasāvako gahapati yenāyasmā
ānando tenupasaṅkami upasaṅkamitvā āyasmantaṃ ānandaṃ abhivādetvā
ekamantaṃ nisīdi ekamantaṃ nisinno kho so ājīvakasāvako gahapati
āyasmantaṃ ānandaṃ etadavoca kesanno bhante ānanda dhammo
svākkhāto ke loke supaṭipannā ke loke sugatāti 1- .
Tenahi gahapati taññevettha paṭipucchissāmi yathā te khameyya tathā
naṃ byākareyyāsi taṃ kiṃ maññasi gahapati ye rāgassa pahānāya
dhammaṃ desenti dosassa pahānāya dhammaṃ desenti mohassa pahānāya
dhammaṃ desenti tesaṃ dhammo svākkhāto no vā kathaṃ vā te
ettha hotīti . ye bhante rāgassa pahānāya dhammaṃ desenti
dosassa pahānāya dhammaṃ desenti mohassa pahānāya dhammaṃ
desenti tesaṃ dhammo svākkhāto evaṃ me ettha hotīti.
{512.1} Taṃ kiṃ maññasi gahapati ye rāgassa pahānāya paṭipannā
dosassa pahānāya paṭipannā mohassa pahānāya paṭipannā te loke
supaṭipannā no vā kathaṃ vā te ettha hotīti. Ye bhante rāgassa
pahānāya paṭipannā dosassa pahānāya paṭipannā mohassa
pahānāya paṭipannā te loke supaṭipannā evaṃ me ettha hotīti.
{512.2} Taṃ kiṃ maññasi gahapati yesaṃ rāgo pahīno
ucchinnamūlo tālāvatthukato anabhāvaṃ gato āyatiṃ
anuppādadhammo yesaṃ doso pahīno .pe. yesaṃ moho
@Footnote: 1 Ma. sukatāti. ito paraṃ īdisameva.
Pahīno ucchinnamūlo tālāvatthukato anabhāvaṃ kato āyatiṃ
anuppādadhammo te loke sugatā no vā kathaṃ vā te ettha
hotīti . yesaṃ bhante rāgo pahīno ucchinnamūlo tālāvatthukato
anabhāvaṃ gato āyatiṃ anuppādadhammo yesaṃ doso pahīno .pe.
Yesaṃ moho pahīno ucchinnamūlo tālāvatthukato anabhāvaṃ gato
āyatiṃ anuppādadhammo te loke sugatā evaṃ me ettha hotīti.
Iti kho gahapati tayāvetaṃ 1- byākataṃ ye bhante rāgassa pahānāya
dhammaṃ desenti dosassa pahānāya dhammaṃ desenti mohassa pahānāya
dhammaṃ desenti tesaṃ dhammo svākkhātoti tayāvetaṃ byākataṃ ye
bhante rāgassa pahānāya paṭipannā dosassa pahānāya paṭipannā
mohassa pahānāya paṭipannā te loke supaṭipannāti tayāvetaṃ
byākataṃ yesaṃ bhante rāgo pahīno ucchinnamūlo tālāvatthukato
anabhāvaṃ gato āyatiṃ anuppādadhammo yesaṃ doso pahīno .pe.
Yesaṃ moho pahīno ucchinnamūlo tālāvatthukato anabhāvaṃ gato
āyatiṃ anuppādadhammo te loke sugatāti.
{512.3} Acchariyaṃ bhante abbhutaṃ bhante na ceva nāma sadhammukkaṃsanā
bhavissati na ca paradhammāpasādanā āyataneva dhammadesanā attho
ca vutto attā ca anupanīto tumhe bhante ānanda rāgassa
pahānāya dhammaṃ desetha dosassa pahānāya dhammaṃ desetha mohassa
pahānāya dhammaṃ desetha tumhākaṃ dhammo svākkhāto tumhe bhante
ānanda rāgassa pahānāya paṭipannā dosassa pahānāya paṭipannā
@Footnote: 1 Yu. tayācetaṃ. ito paraṃ īdisameva.
Mohassa pahānāya paṭipannā tumhe loke supaṭipannā tumhākaṃ
bhante ānanda rāgo pahīno ucchinnamūlo tālāvatthukato anabhāvaṃ
gato āyatiṃ anuppādadhammo tumhākaṃ doso pahīno .pe. tumhākaṃ
moho pahīno ucchinnamūlo tālāvatthukato anabhāvaṃ gato
āyatiṃ anuppādadhammo tumhe loke sugatā abhikkantaṃ bhante
abhikkantaṃ bhante seyyathāpi bhante nikkujjitaṃ vā ukkujjeyya
paṭicchannaṃ vā vivareyya mūḷhassa vā maggaṃ ācikkheyya andhakāre
vā telappajjotaṃ dhāreyya cakkhumanto rūpāni dakkhantīti evamevaṃ
ayyena ānandena anekapariyāyena dhammo pakāsito esāhaṃ bhante
ānanda bhagavantaṃ saraṇaṃ gacchāmi dhammañca bhikkhusaṅghañca upāsakaṃ
maṃ ayyo ānando dhāretu ajjatagge pāṇupetaṃ saraṇaṃ gatanti.
[513] 74 Ekaṃ samayaṃ bhagavā sakkesu viharati kapilavatthusmiṃ
nigrodhārāme . tena kho pana samayena bhagavā gilānā vuṭṭhito hoti
aciravuṭṭhito gelaññā . athakho mahānāmo sakko yena bhagavā
tenupasaṅkami upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi
ekamantaṃ nisinno kho mahānāmo sakko bhagavantaṃ etadavoca
dīgharattāhaṃ bhante bhagavatā evaṃ dhammaṃ desitaṃ ājānāmi samāhitassa
ñāṇaṃ no asamāhitassāti samādhi nu kho bhante pubbe pacchā
ñāṇaṃ udāhu ñāṇaṃ pubbe pacchā samādhīti . athakho āyasmato
ānandassa etadahosi bhagavā kho gilānā vuṭṭhito aciravuṭṭhito
Gelaññā ayañca mahānāmo sakko bhagavantaṃ atigambhīraṃ pañhaṃ pucchati
yannūnāhaṃ manānāmaṃ sakkaṃ ekamantaṃ apanetvā dhammaṃ deseyyanti.
{513.1} Athakho āyasmā ānando mahānāmaṃ sakkaṃ bāhāyaṃ
gahetvā ekamantaṃ apanetvā mahānāmaṃ sakkaṃ etadavoca sekhampi kho
mahānāma sīlaṃ vuttaṃ bhagavatā asekhampi sīlaṃ vuttaṃ bhagavatā sekhopi
samādhi vutto bhagavatā asekhopi samādhi vutto bhagavatā sekhāpi paññā
vuttā bhagavatā asekhāpi paññā vuttā bhagavatā katamañca mahānāma
sekhaṃ sīlaṃ idha mahānāma bhikkhu sīlavā hoti .pe. samādāya sikkhati
sikkhāpadesu idaṃ vuccati mahānāma sekhaṃ sīlaṃ katamo ca mahānāma sekho
samādhi idha mahānāma bhikkhu vivicceva kāmehi .pe. catutthaṃ jhānaṃ
upasampajja viharati ayaṃ vuccati mahānāma sekho samādhi katamā ca
mahānāma sekhā paññā idha mahānāma bhikkhu idaṃ dukkhanti yathābhūtaṃ
pajānāti .pe. ayaṃ dukkhanirodhagāminī paṭipadāti yathābhūtaṃ pajānāti
ayaṃ vuccati mahānāma sekhā paññā sa kho so mahānāma ariyasāvako
evaṃ sīlasampanno evaṃ samādhisampanno evaṃ paññāsampanno
āsavānaṃ khayā anāsavaṃ cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ diṭṭheva dhamme sayaṃ
abhiññā sacchikatvā upasampajja viharati evaṃ kho mahānāma sekhampi
sīlaṃ vuttaṃ bhagavatā asekhampi sīlaṃ vuttaṃ bhagavatā sekhopi samādhi
vutto bhagavatā asekhopi samādhi vutto bhagavatā sekhāpi paññā
vuttā bhagavatā asekhāpi paññā vuttā bhagavatāti.
[514] 75 Ekaṃ samayaṃ āyasmā ānando vesāliyaṃ viharati
mahāvane kūṭāgārasālāyaṃ . athakho abhayo ca licchavi paṇḍitakumārako ca
licchavi yenāyasmā ānando tenupasaṅkamiṃsu upasaṅkamitvā āyasmantaṃ
ānandaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdiṃsu ekamantaṃ nisinno kho
abhayo licchavi āyasmantaṃ ānandaṃ etadavoca nigaṇṭho bhante nāṭaputto
sabbaññū sabbadassāvī aparisesaṃ ñāṇadassanaṃ paṭijānāti carato
ca me tiṭṭhato ca suttassa ca jāgarassa ca satataṃ samitaṃ ñāṇadassanaṃ
paccupaṭṭhitanti so purāṇānaṃ kammānaṃ tapasā byantībhāvaṃ
paññāpeti navānaṃ kammānaṃ akaraṇā setughātaṃ iti kammakkhayā
dukkhakkhayo dukkhakkhayā vedanākkhayo vedanākkhayā sabbaṃ dukkhaṃ
nijjiṇṇaṃ bhavissati evametissā sandiṭṭhikāya nijjarāya visuddhiyā
samatikkamo hoti idha bhante bhagavā kimāhāti.
{514.1} Tisso kho imā abhaya nijjarā visuddhiyo tena bhagavatā
jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena sammadakkhātā sattānaṃ
visuddhiyā sokaparidevānaṃ samatikkamāya dukkhadomanassānaṃ atthaṅgamāya
ñāyassa adhigamāya nibbānassa sacchikiriyāya katamā tisso idha abhaya bhikkhu
sīlavā hoti .pe. samādāya sikkhati sikkhāpadesu so navañca kammaṃ na
karoti purāṇañca kammaṃ phussa phussa byantīkaroti sandiṭṭhikā nijjarā
akālikā ehipassikā opanayikā 1- paccattaṃ veditabbā viññūhīti sa kho
so abhaya bhikkhu evaṃ sīlasampanno vivicceva kāmehi .pe. Catutthaṃ jhānaṃ
@Footnote: 1 Ma. opaneyyikā. ito paraṃ īdisameva.
Upasampajja viharati so navañca kammaṃ na karoti purāṇañca kammaṃ
phussa phussa byantīkaroti sandiṭṭhikā nijjarā akālikā ehipassikā
opanayikā paccattaṃ veditabbā viññūhīti sa kho so abhaya bhikkhu
evaṃ sīlasampanno evaṃ samādhisampanno āsavānaṃ khayā anāsavaṃ
cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā
upasampajja viharati so navañca kammaṃ na karoti purāṇañca kammaṃ
phussa phussa byantīkaroti sandiṭṭhikā nijjarā akālikā ehipassikā
opanayikā paccattaṃ veditabbā viññūhīti imā kho abhaya tisso
nijjarā visuddhiyo tena bhagavatā jānatā passatā arahatā
sammāsambuddhena sammadakkhātā sattānaṃ visuddhiyā sokaparidevānaṃ
samatikkamāya dukkhadomanassānaṃ atthaṅgamāya ñāyassa adhigamāya
nibbānassa sacchikiriyāyāti.
{514.2} Evaṃ vutte paṇḍitakumārako licchavi abhayaṃ licchaviṃ
etadavoca kimpana tvaṃ samma abhaya āyasmato ānandassa subhāsitaṃ
subhāsitato nābbhanumodasīti . kyāhaṃ samma [1]- āyasmato ānandassa
subhāsitaṃ subhāsitato nābbhanumodissāmi muddhāpi tassa vipateyya yo
āyasmato ānandassa subhāsitaṃ subhāsitato nābbhanumodeyyāti.
[515] 76 Athakho āyasmā ānando yena bhagavā tenupasaṅkami
upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi ekamantaṃ
nisinnaṃ kho āyasmantaṃ ānandaṃ bhagavā etadavoca yaṃ 2- ānanda
anukampeyyātha ye ca sotabbaṃ maññeyyuṃ mittā vā amaccā vā ñātī
@Footnote: 1 Ma. paṇḍitakumāraka . 2 Ma. ye.
Vā sālohitā vā te vo ānanda tīsu ṭhānesu samādapetabbā
nivesetabbā patiṭṭhāpetabbā katamesu tīsu buddhe aveccappasāde
samādapetabbā nivesetabbā patiṭṭhāpetabbā itipi so bhagavā arahaṃ
sammāsambuddho vijjācaraṇasampanno sugato lokavidū anuttaro
purisadammasārathi satthā devamanussānaṃ buddho bhagavāti dhamme
aveccappasāde samādapetabbā nivesetabbā patiṭṭhāpetabbā
svākkhāto bhagavatā dhammo sandiṭṭhiko akāliko ehipassiko
opanayiko paccattaṃ veditabbo viññūhīti saṅghe aveccappasāde
samādapetabbā nivesetabbā patiṭṭhāpetabbā supaṭipanno bhagavato
sāvakasaṅgho ujupaṭipanno bhagavato sāvakasaṅgho ñāyapaṭipanno
bhagavato sāvakasaṅgho sāmīcipaṭipanno bhagavato sāvakasaṅgho yadidaṃ
cattāri purisayugāni aṭṭha purisapuggalā esa bhagavato sāvakasaṅgho
āhuneyyo pāhuneyyo dakkhiṇeyyo añjalikaraṇīyo anuttaraṃ
puññakkhettaṃ lokassāti
{515.1} siyā ānanda catunnaṃ mahābhūtānaṃ aññathattaṃ
paṭhavidhātuyā āpodhātuyā tejodhātuyā vāyodhātuyā na tveva
buddhe aveccappasādena samannāgatassa ariyasāvakassa siyā
aññathattaṃ tatridaṃ aññathattaṃ so vatānanda buddhe
aveccappasādena samannāgato ariyasāvako nirayaṃ vā
tiracchānayonī vā pettivisayaṃ vā upapajjissatīti netaṃ
ṭhānaṃ vijjati siyā ānanda catunnaṃ mahābhūtānaṃ
aññathattaṃ paṭhavidhātuyā āpodhātuyā tejodhātuyā
vāyodhātuyā na tveva dhamme .pe. na tveva saṅghe
Aveccappasādena samannāgatassa ariyasāvakassa siyā aññathattaṃ
tatridaṃ aññathattaṃ so vatānanda saṅghe aveccappasādena
samannāgato ariyasāvako nirayaṃ vā tiracchānayoniṃ vā
pettivisayaṃ vā upapajjissatīti netaṃ ṭhānaṃ vijjati yaṃ 1- ānanda
anukampeyyātha ye ca sotabbaṃ maññeyyuṃ mittā vā amaccā
vā ñātī vā sālohitā vā te vo ānanda imesu tīsu ṭhānesu
samādapetabbā nivesetabbā patiṭṭhāpetabbāti.
[516] 77 Athakho āyasmā ānando yena bhagavā tenupasaṅkami
upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi ekamantaṃ
nisinno kho āyasmā ānando bhagavantaṃ etadavoca bhavo bhavoti bhante
vuccati kittāvatā nu kho bhante bhavo hotīti . kāmadhātuvepakkañca
ānanda kammaṃ nābhavissa api nu kho kāmabhavo paññāyethāti .
No hetaṃ bhante . iti kho ānanda kammaṃ khettaṃ viññāṇaṃ bījaṃ
taṇhā sineho avijjānīvaraṇānaṃ sattānaṃ taṇhāsaññojanānaṃ hīnāya
dhātuyā viññāṇaṃ patiṭṭhitaṃ evaṃ āyatiṃ punabbhavābhinibbatti hoti
rūpadhātuvepakkañca ānanda kammaṃ nābhavissa api nu kho rūpabhavo
paññāyethāti . no hetaṃ bhante. Iti kho ānanda kammaṃ khettaṃ viññāṇaṃ
bījaṃ taṇhā sineho avijjānīvaraṇānaṃ sattānaṃ taṇhāsaññojanānaṃ
majjhimāya dhātuyā viññāṇaṃ patiṭṭhitaṃ evaṃ āyatiṃ punabbhavābhinibbatti
hoti arūpadhātuvepakkañca ānanda kammaṃ nābhavissa
@Footnote: 1 Ma. ye.
Api nu kho arūpabhavo paññāyethāti . no hetaṃ bhante . iti
kho ānanda kammaṃ khettaṃ viññāṇaṃ bījaṃ taṇhāsineho avijjānīvaraṇānaṃ
sattānaṃ taṇhāsaññojanānaṃ paṇītāya dhātuyā viññāṇaṃ
patiṭṭhitaṃ evaṃ āyatiṃ punabbhavābhinibbatti hoti evaṃ kho ānanda
bhavo hotīti.
[517] 78 Athakho āyasmā ānando yena bhagavā tenupasaṅkami
upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi ekamantaṃ
nisinno kho āyasmā ānando bhagavantaṃ etadavoca bhavo bhavoti
bhante vuccati kittāvatā nu kho bhante bhavo hotīti. Kāmadhātuvepakkañca
ānanda kammaṃ nābhavissa api nu kho kāmabhavo paññāyethāti .
No hetaṃ bhante . iti kho ānanda kammaṃ khettaṃ viññāṇaṃ bījaṃ taṇhā
sineho avijjānīvaraṇānaṃ sattānaṃ taṇhāsaññojanānaṃ hīnāya
dhātuyā cetanā patiṭṭhitā patthanā patiṭṭhitā evaṃ āyatiṃ
punabbhavābhinibbatti hoti rūpadhātuvepakkañca ānanda kammaṃ
nābhavissa api nu kho rūpabhavo paññāyethāti . no hetaṃ bhante.
Iti kho ānanda kammaṃ khettaṃ viññāṇaṃ bījaṃ taṇhā sineho
avijjānīvaraṇānaṃ sattānaṃ taṇhāsaññojanānaṃ majjhimāya dhātuyā
cetanā patiṭṭhitā patthanā patiṭṭhitā evaṃ āyatiṃ punabbhavābhinibbatti
hoti arūpadhātuvepakkañca ānanda kammaṃ nābhavissa api nu kho
arūpabhavo paññāyethāti . no hetaṃ bhante . iti kho ānanda
Kammaṃ khettaṃ viññāṇaṃ bījaṃ taṇhā sineho avijjānīvaraṇānaṃ
sattānaṃ taṇhāsaññojanānaṃ paṇītāya dhātuyā cetanā patiṭṭhitā
patthanā patiṭṭhitā evaṃ āyatiṃpunabbhavābhinibbatti hoti evaṃ kho
ānanda bhavo hotīti.
[518] 79 Athakho āyasmā ānando yena bhagavā tenupasaṅkami
upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi ekamantaṃ
nisinnaṃ kho āyasmantaṃ ānandaṃ bhagavā etadavoca sabbaṃ nu kho
ānanda sīlabbataṃ jīvitaṃ brahmacariyaṃ upaṭṭhānasāraṃ saphalanti . na
khvettha bhante ekaṃsenāti . tenahānanda vibhajassūti . yañhissa
bhante sīlabbataṃ jīvitaṃ brahmacariyaṃ upaṭṭhānasāraṃ sevato akusalā dhammā
abhivaḍḍhanti kusalā dhammā parihāyanti evarūpaṃ sīlabbataṃ jīvitaṃ
brahmacariyaṃ upaṭṭhānasāraṃ aphalaṃ yañca khvassa bhante sīlabbataṃ
jīvitaṃ brahmacariyaṃ upaṭṭhānasāraṃ sevato akusalā dhammā parihāyanti
kusalā dhammā abhivaḍḍhanti evarūpaṃ sīlabbataṃ jīvitaṃ brahmacariyaṃ
upaṭṭhānasāraṃ saphalanti . idamavoca āyasmā ānando samanuñño
satthā ahosi . athakho āyasmā ānando samanuñño me satthāti
uṭṭhāyāsanā bhagavantaṃ abhivādetvā padakkhiṇaṃ katvā pakkāmi . Athakho
bhagavā acirapakkante āyasmante ānande bhikkhū āmantesi sekho
bhikkhave ānando na ca panassa sulabharūpo samasamo paññāyāti.
[519] 80 Athakho āyasmā ānando yena bhagavā tenupasaṅkami
upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi ekamantaṃ nisinno
kho āyasmā ānando bhagavantaṃ etadavoca tīṇīmāni bhante
gandhajātāni yesaṃ anuvātaṃyeva gandho gacchati no paṭivātaṃ katamāni
tīṇi mūlagandho sāragandho pupphagandho imāni kho bhante tīṇi
gandhajātāni yesaṃ anuvātaṃyeva gandho gacchati no paṭivātaṃ atthi
nu kho bhante kiñci gandhajātaṃ yassa anuvātampi gandho gacchati
paṭivātampi gandho gacchati anuvātapaṭivātampi gandho gacchatīti .
Atthānanda gandhajātaṃ yassa anuvātampi gandho gacchati paṭivātampi gandho
gacchati anuvātapaṭivātampi gandho gacchatīti.
{519.1} Katamaṃ pana taṃ bhante gandhajātaṃ yassa anuvātampi gandho
gacchati paṭivātampi gandho gacchati anuvātapaṭivātampi gandho gacchatīti .
Idhānanda yasmiṃ gāme vā nigame vā itthī vā puriso vā buddhaṃ saraṇaṃ
gato hoti dhammaṃ saraṇaṃ gato hoti saṅghaṃ saraṇaṃ gato hoti pāṇātipātā
paṭivirato hoti adinnādānā paṭivirato hoti kāmesu micchācārā
paṭivirato hoti musāvādā paṭivirato hoti surāmerayamajjapamādaṭṭhānā
paṭivirato hoti sīlavā hoti kalyāṇadhammo vigatamalamaccherena cetasā
agāraṃ ajjhāvasati muttacāgo payatapāṇi vossaggarato yācayogo
dānasaṃvibhāgarato tassa disāsu samaṇabrāhmaṇā vaṇṇaṃ bhāsanti asukasmiṃ 1-
nāma gāme vā nigame vā itthī vā puriso vā buddhaṃ saraṇaṃ gato
@Footnote: 1 Po. amukamhi. Ma. amukasmiṃ.
Dhammaṃ saraṇaṃ gato saṅghaṃ saraṇaṃ gato pāṇātipātā paṭivirato
adinnādānā paṭivirato kāmesu micchācārā paṭivirato musāvādā
paṭivirato surāmerayamajjapamādaṭṭhānā paṭivirato sīlavā kalyāṇadhammo
vigatamalamaccherena cetasā agāraṃ ajjhāvasati muttacāgo payatapāṇi
vossaggarato yācayogo dānasaṃvibhāgaratoti devatāpissa 1- vaṇṇaṃ
bhāsanti asukasmiṃ nāma gāme vā nigame vā itthī vā puriso vā buddhaṃ
saraṇaṃ gato .pe. yācayogo dānasaṃvibhāgaratoti idaṃ kho taṃ
ānanda gandhajātaṃ yassa anuvātampi gandho gacchati paṭivātampi
gandho gacchati anuvātapaṭivātampi gandho gacchatīti.
Na pupphagandho paṭivātameti
na candanaṃ tagaramallikā vā
satañca gandho paṭivātameti
sabbā disā sappuriso pavāyatīti.
[520] 81 Athakho āyasmā ānando yena bhagavā tenupasaṅkami
upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi ekamantaṃ
nisinno kho āyasmā ānando bhagavantaṃ etadavoca sammukhā metaṃ
bhante bhagavato sutaṃ sammukhā paṭiggahitaṃ bhagavato ānanda sikhissa
abhibhū nāma sāvako brahmaloke ṭhito sahassīlokadhātuṃ sarena
viññāpesīti bhagavā pana bhante arahaṃ sammāsambuddho kīvatakaṃ pahoti
@Footnote: 1 Yu. devatāpissa amanussā.
Sarena viññāpetunti . sāvako so ānanda appameyyā tathāgatāti.
Dutiyampi kho āyasmā ānando bhagavantaṃ etadavoca sammukhā metaṃ
bhante bhagavato sutaṃ sammukhā paṭiggahitaṃ bhagavato ānanda sikhissa
abhibhū nāma sāvako brahmaloke ṭhito sahassīlokadhātuṃ sarena
viññāpesīti bhagavā pana bhante arahaṃ sammāsambuddho kīvatakaṃ pahoti
sarena viññāpetunti . sāvako so ānanda appameyyā
tathāgatāti . tatiyampi kho āyasmā ānando bhagavantaṃ etadavoca
sammukhā metaṃ bhante bhagavato sutaṃ sammukhā paṭiggahitaṃ bhagavato ānanda
sikhissa abhibhū nāma sāvako brahmaloke ṭhito sahassīlokadhātuṃ sarena
viññāpesīti bhagavā pana bhante arahaṃ sammāsambuddho kīvatakaṃ
pahoti sarena viññāpetunti.
{520.1} Sutā te ānanda sahassī cūḷanikā lokadhātūti .
Etassa bhagavā kālo etassa sugata kālo yaṃ bhagavā bhāseyya
bhagavato sutvā bhikkhū dhāressantīti . tenahānanda suṇāhi
sādhukaṃ manasikarohi bhāsissāmīti . evaṃ bhanteti kho āyasmā
ānando bhagavato paccassosi . bhagavā etadavoca yāvatānanda
candimasuriyā pariharanti disā bhanti virocanā tāva sahassadhā loko
tasmiṃ 1- sahassaṃ candānaṃ sahassaṃ suriyānaṃ sahassaṃ sinerupabbatarājānaṃ
sahassaṃ jambūdīpānaṃ sahassaṃ aparagoyānaṃ 2- sahassaṃ uttarakurūnaṃ
sahassaṃ pubbavidehānaṃ cattāri mahāsamuddasahassāni
cattāri mahārājasahassāni sahassaṃ cātummahārājikānaṃ sahassaṃ
@Footnote: 1 Po. Ma. tasmiṃ sahassadhā loke sahassaṃ candānaṃ. 2 Ma. Yu. aparagoyānānaṃ.
Tāvatiṃsānaṃ sahassaṃ yāmānaṃ sahassaṃ tusitānaṃ sahassaṃ nimmānaratīnaṃ sahassaṃ
paranimmitavasavattīnaṃ sahassaṃ brahmalokānaṃ ayaṃ vuccatānanda sahassī
cūḷanikā lokadhātu yāvatānanda sahassī cūḷanikā lokadhātu tāva
sahassadhā loko ayaṃ vuccatānanda dvisahassī majjhimikā lokadhātu
yāvatānanda dvisahassī majjhimikā lokadhātu tāva sahassadhā loko
ayaṃ vuccatānanda tisahassī mahāsahassī lokadhātu ākaṅkhamāno
ānanda tathāgato tisahassiṃ mahāsahassiṃ lokadhātuṃ sarena viññāpeyya
yāvatā vā 1- pana ākaṅkheyyāti.
{520.2} Yathākathaṃ pana bhante bhagavā tisahassiṃ mahāsahassiṃ
lokadhātuṃ sarena viññāpeyya yāvatā vā pana ākaṅkheyyāti .
Idhānanda tathāgato tisahassiṃ mahāsahassiṃ lokadhātuṃ obhāsena
phareyya yadā te sattā taṃ ālokaṃ sañjāneyyuṃ atha tathāgato ghosaṃ
kareyya saddamanussāveyya evaṃ kho ānanda tathāgato tisahassiṃ
mahāsahassiṃ lokadhātuṃ sarena viññāpeyya yāvatā vā pana
ākaṅkheyyāti . evaṃ vutte āyasmā ānando āyasmantaṃ udāyiṃ
etadavoca lābhā vata me suladdhaṃ vata me yassa me satthā evaṃmahiddhiko
evaṃ mahānubhāvoti . evaṃ vutte āyasmā udāyi āyasmantaṃ
ānandaṃ etadavoca kiṃ tuyhettha āvuso ānanda yadi te satthā
evaṃmahiddhiko evaṃmahānubhāvoti . evaṃ vutte bhagavā āyasmantaṃ udāyiṃ
etadavoca māhevaṃ udāyi sacevaṃ udāyi ānando avītarāgo kālaṃ
kareyya tena cittappasādena sattakkhattuṃ devesu devarajjaṃ kareyya
@Footnote: 1 Ma. Yu. vāsaddo natthi.
Sattakkhattuṃ imasmiṃyeva jambūdīpe mahārajjaṃ kāreyya apica udāyi
ānando diṭṭheva dhamme parinibbāyissatīti.
Ānandavaggo tatiyo.
Tassuddānaṃ
channo ājīvako sakko nigaṇṭhā samādapako
navāpi ca tathā bhavo sīlabbatā gandhā ca cūḷanīti.
---------
Samaṇavaggo catuttho
[521] 82 Tīṇīmāni bhikkhave samaṇassa [1]- samaṇakaraṇīyāni katamāni
tīṇi adhisīlasikkhāsamādānaṃ adhicittasikkhāsamādānaṃ adhipaññāsikkhāsamādānaṃ
imāni kho bhikkhave tīṇi samaṇassa [2]- samaṇakaraṇīyāni .
Tasmā tiha bhikkhave evaṃ sikkhitabbaṃ tibbo no chando bhavissati
adhisīlasikkhāsamādāne tibbo no chando bhavissati adhicittasikkhāsamādāne
tibbo no chando bhavissati adhipaññāsikkhāsamādāneti
evañhi vo bhikkhave sikkhitabbanti.
[522] 83 Seyyathāpi bhikkhave gadrabho gogaṇaṃ piṭṭhito piṭṭhito
anubaddho 3- hoti ahampi 4- amhā ahampi amhāti tassa na tādiso
vaṇṇo hoti seyyathāpi gunnaṃ na tādiso saro hoti seyyathāpi
gunnaṃ na tādisaṃ padaṃ hoti seyyathāpi gunnaṃ so gogaṇaṃyeva
piṭṭhito piṭṭhito anubaddho hoti ahampi amhā ahampi amhāti .
@Footnote: 1-2 Ma. samaṇiyāni . 3 Po. Ma. anubandho. 4 Po. ahampi ammā ahampi
@ammā. Ma. ahampi dammo ahampi dammo.
Evameva kho bhikkhave idhekacco bhikkhu bhikkhusaṅghaṃ piṭṭhito piṭṭhito
anubaddho hoti ahampi bhikkhu ahampi bhikkhūti tassa na tādiso
chando hoti adhisīlasikkhāsamādāne seyyathāpi aññesaṃ bhikkhūnaṃ na
tādiso chando hoti adhicittasikkhāsamādāne seyyathāpi aññesaṃ
bhikkhūnaṃ na tādiso chando hoti adhipaññāsikkhāsamādāne seyyathāpi
aññesaṃ bhikkhūnaṃ so bhikkhusaṅghaṃyeva piṭṭhito piṭṭhito anubaddho
hoti ahampi bhikkhu ahampi bhikkhūti . tasmā tiha bhikkhave evaṃ
sikkhitabbaṃ tibbo no chando bhavissati adhisīlasikkhāsamādāne tibbo
no chando bhavissati adhicittasikkhāsamādāne tibbo no chando bhavissati
adhipaññāsikkhāsamādāneti evañhi vo bhikkhave sikkhitabbanti.
[523] 84 Tīṇīmāni bhikkhave kassakassa gahapatissa pubbe
karaṇīyāni katamāni tīṇi idha bhikkhave kassako gahapati paṭikacceva
khettaṃ sukaṭṭhaṃ karoti sumatikataṃ paṭikacceva khettaṃ sukaṭṭhaṃ karitvā
sumatikataṃ kālena bījāni patiṭṭhāpeti kālena bījāni patiṭṭhāpetvā
samayena udakaṃ abhinetipi apanetipi imāni kho bhikkhave tīṇi
kassakassa gahapatissa pubbe karaṇīyāni . evameva kho bhikkhave tīṇīmāni
bhikkhussa pubbe karaṇīyāni katamāni tīṇi adhisīlasikkhāsamādānaṃ
adhicittasikkhāsamādānaṃ adhipaññāsikkhāsamādānaṃ imāni kho bhikkhave
tīṇi bhikkhussa pubbe karaṇīyāni . tasmā tiha bhikkhave evaṃ
sikkhitabbaṃ tibbo no chando bhavissati adhisīlasikkhāsamādāne
Tibbo no chando bhavissati adhicittasikkhāsamādāne tibbo no
chando bhavissati adhipaññāsikkhāsamādāneti evañhi vo bhikkhave
sikkhitabbanti.
[524] 85 Ekaṃ samayaṃ bhagavā vesāliyaṃ viharati mahāvane
kūṭāgārasālāyaṃ . athakho aññataro vajjiputtako bhikkhu yena bhagavā
tenupasaṅkami upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi
ekamantaṃ nisinno kho so vajjiputtako bhikkhu bhagavantaṃ etadavoca
sādhikamidaṃ bhante diyaḍḍhasikkhāpadasataṃ anvaḍḍhamāsaṃ uddesaṃ āgacchati
nāhaṃ bhante ettha sakkomi 1- sikkhitunti. Sakkhasi 2- pana tvaṃ bhikkhu tīsu
sikkhāsu sikkhituṃ adhisīlasikkhāya adhicittasikkhāya adhipaññāsikkhāyāti .
Sakkomahaṃ bhante tīsu sikkhāsu sikkhituṃ adhisīlasikkhāya adhicittasikkhāya
adhipaññāsikkhāyāti . tasmā tiha tvaṃ bhikkhu tīsu sikkhāsu sikkhassu
adhisīlasikkhāya adhicittasikkhāya adhipaññāsikkhāya yato kho tvaṃ bhikkhu
adhisīlampi sikkhissasi adhicittampi sikkhissasi adhipaññampi sikkhissasi
tassa 3- tuyhaṃ [4]- adhisīlampi sikkhato adhicittampi sikkhato adhipaññampi
sikkhato rāgo pahīyissati doso pahīyissati moho pahīyissati
so tvaṃ rāgassa pahānā dosassa pahānā mohassa pahānā yaṃ
akusalaṃ taṃ na karissasi yaṃ pāpaṃ taṃ 5- na sevissasīti . Athakho so
bhikkhu aparena samayena adhisīlampi sikkhi adhicittampi sikkhi
adhipaññampi sikkhi . tassa adhisīlampi sikkhato adhicittampi sikkhato
@Footnote: 1 Po. sakkhissāmi . 2 Po. Ma. sakkhissasi. 3 Yu. tasmā. 4 Po. Ma. Yu.
@bhikkhu. 5 Yu. tvaṃ.
Adhipaññampi sikkhato rāgo pahīyi doso pahīyi moho pahīyi
so rāgassa pahānā dosassa pahānā mohassa pahānā yaṃ akusalaṃ
taṃ nākāsi yaṃ pāpaṃ taṃ na sevīti.
[525] 86 Athakho aññataro bhikkhu yena bhagavā tenupasaṅkami
upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi ekamantaṃ
nisinno kho so bhikkhu bhagavantaṃ etadavoca sekho sekhoti bhante
vuccati kittāvatā nu kho bhante sekho hotīti . sikkhatīti kho
bhikkhu tasmā sekhoti vuccati kiñca sikkhati . adhisīlampi sikkhati
adhicittampi sikkhati adhipaññampi sikkhati sikkhatīti [1]- kho bhikkhu
tasmā sekhoti vuccatīti.
Sekhassa sikkhamānassa ujumaggānusārino
khayasmiṃ paṭhamaṃ ñāṇaṃ tato aññā anantarā
tato aññāvimuttassa 2- ñāṇaṃ ve hoti tādino
akuppā me vimuttīti bhavasaññojanakkhayeti.
[526] 87 Sādhikamidaṃ bhikkhave diyaḍḍhasikkhāpadasataṃ anvaḍḍhamāsaṃ
uddesaṃ āgacchati yattha atthakāmā kulaputtā sikkhanti . tisso
imā bhikkhave sikkhā yatthetaṃ sabbaṃ samodhānaṃ gacchati katamā
tisso adhisīlasikkhā adhicittasikkhā adhipaññāsikkhā imā kho
bhikkhave tisso sikkhā yatthetaṃ sabbaṃ samodhānaṃ gacchati.
{526.1} Idha bhikkhave bhikkhu sīlesu paripūrakārī hoti samādhismiṃ mattasokārī
@Footnote: 1 Yu. so . 2 Po. aññaṃ vimuttassa.
Paññāya mattasokārī so yāni tāni khuddānukhuddakāni sikkhāpadāni
tāni āpajjatipi vuṭṭhātipi taṃ kissa hetu na hi mettha bhikkhave
abhabbatā vuttā yāni ca kho tāni sikkhāpadāni ādibrahmacariyakāni
brahmacariyasāruppāni tattha dhuvasīlo ca hoti ṭhitasīlo ca samādāya
sikkhati sikkhāpadesu so tiṇṇaṃ saññojanānaṃ parikkhayā sotāpanno
hoti avinipātadhammo niyato sambodhiparāyano.
{526.2} Idha pana bhikkhave bhikkhu sīlesu paripūrakārī hoti samādhismiṃ
mattasokārī paññāya mattasokārī so yāni tāni khuddānukhuddakāni
sikkhāpadāni tāni āpajjatipi vuṭṭhātipi taṃ kissa hetu na hi mettha bhikkhave
abhabbatā vuttā yāni ca kho tāni sikkhāpadāni ādibrahmacariyakāni
brahmacariyasāruppāni tattha dhuvasīlo ca hoti ṭhitasīlo ca samādāya
sikkhati sikkhāpadesu so tiṇṇaṃ saññojanānaṃ parikkhayā
rāgadosamohānaṃ tanuttā sakadāgāmī hoti sakideva imaṃ
lokaṃ āgantvā dukkhassantaṃ karoti.
{526.3} Idha pana bhikkhave bhikkhu sīlesu paripūrakārī hoti samādhismiṃ
paripūrakārī paññāya mattasokārī so yāni tāni khuddānukhuddakāni
sikkhāpadāni tāni āpajjatipi vuṭṭhātipi taṃ kissa hetu na hi
mettha bhikkhave abhabbatā vuttā yāni ca kho tāni sikkhāpadāni
ādibrahmacariyakāni brahmacariyasāruppāni tattha dhuvasīlo ca hoti
ṭhitasīlo ca samādāya sikkhati sikkhāpadesu so pañcannaṃ orambhāgiyānaṃ
saññojanānaṃ parikkhayā opapātiko hoti tatthaparinibbāyī
Anāvattidhammo tasmā lokā.
{526.4} Idha pana bhikkhave bhikkhu sīlesu paripūrakārī hoti samādhismiṃ
paripūrakārī paññāya paripūrakārī so yāni tāni khuddānukhuddakāni
sikkhāpadāni tāni āpajjatipi vuṭṭhātipi taṃ kissa hetu na hi mettha
bhikkhave abhabbatā vuttā yāni ca kho tāni sikkhāpadāni
ādibrahmacariyakāni brahmacariyasāruppāni tattha dhuvasīlo ca hoti
ṭhitasīlo ca samādāya sikkhati sikkhāpadesu so āsavānaṃ khayā
anāsavaṃ cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā
sacchikatvā upasampajja viharati iti kho bhikkhave padesaṃ padesakārī
ārādheti paripūraṃ paripūrakārī avañjhānitvevāhaṃ 1- bhikkhave sikkhāpadāni
vadāmīti.
[527] 88 Sādhikamidaṃ bhikkhave diyaḍḍhasikkhāpadasataṃ anvaḍḍhamāsaṃ
uddesaṃ āgacchati yattha atthakāmā kulaputtā sikkhanti . tisso
imā bhikkhave sikkhā yatthetaṃ sabbaṃ samodhānaṃ gacchati katamā
tisso adhisīlasikkhā adhicittasikkhā adhipaññāsikkhā imā kho
bhikkhave tisso sikkhā yatthetaṃ sabbaṃ samodhānaṃ gacchati.
{527.1} Idha bhikkhave bhikkhu sīlesu paripūrakārī hoti samādhismiṃ
mattasokārī paññāya mattasokārī so yāni tāni khuddānukhuddakāni
sikkhāpadāni tāni āpajjatipi vuṭṭhātipi taṃ kissa hetu na hi mettha bhikkhave
abhabbatā vuttā yāni ca kho tāni sikkhāpadāni ādibrahmacariyakāni
brahmacariyasāruppāni tattha dhuvasīlo ca hoti ṭhitasīlo ca samādāya
@Footnote: 1 Po. Yu. avajjhāni .... ito paraṃ īdisameva.
Sikkhati sikkhāpadesu so tiṇṇaṃ saññojanānaṃ parikkhayā
sattakkhattuparamo hoti sattakkhattuparamaṃ deve ca manusse ca
sandhāvitvā saṃsaritvā dukkhassantaṃ karoti so tiṇṇaṃ saññojanānaṃ
parikkhayā kolaṃkolo hoti dve vā tīṇi vā kulāni sandhāvitvā
saṃsaritvā dukkhassantaṃ karoti so tiṇṇaṃ saññojanānaṃ parikkhayā
ekabījī hoti ekaṃyeva mānusakaṃ bhavaṃ nibbattetvā dukkhassantaṃ
karoti so tiṇṇaṃ saññojanānaṃ parikkhayā rāgadosamohānaṃ
tanuttā sakadāgāmī hoti sakideva imaṃ lokaṃ āgantvā
dukkhassantaṃ karoti.
{527.2} Idha pana bhikkhave bhikkhu sīlesu paripūrakārī hoti samādhismiṃ
paripūrakārī paññāya mattasokārī so yāni tāni khuddānukhuddakāni
sikkhāpadāni tāni āpajjatipi vuṭṭhātipi taṃ kissa hetu na hi mettha bhikkhave
abhabbatā vuttā yāni ca kho tāni sikkhāpadāni ādibrahmacariyakāni
brahmacariyasāruppāni tattha dhuvasīlo ca hoti ṭhitasīlo ca samādāya
sikkhati sikkhāpadesu so pañcannaṃ orambhāgiyānaṃ saññojanānaṃ parikkhayā
uddhaṃsoto hoti akaniṭṭhagāmī so pañcannaṃ orambhāgiyānaṃ
saññojanānaṃ parikkhayā sasaṅkhāraparinibbāyī hoti so pañcannaṃ
orambhāgiyānaṃ saññojanānaṃ parikkhayā asaṅkhāraparinibbāyī hoti so
pañcannaṃ orambhāgiyānaṃ saññojanānaṃ parikkhayā upahaccaparinibbāyī hoti
so pañcannaṃ orambhāgiyānaṃ saññojanānaṃ parikkhayā antarāparinibbāyī
hoti.
{527.3} Idha pana bhikkhave bhikkhu sīlesu paripūrakārī hoti samādhismiṃ
Paripūrakārī paññāya paripūrakārī so yāni tāni khuddānukhuddakāni
sikkhāpadāni tāni āpajjatipi vuṭṭhātipi taṃ kissa hetu na hi
mettha bhikkhave abhabbatā vuttā yāni ca kho tāni sikkhāpadāni
ādibrahmacariyakāni brahmacariyasāruppāni tattha dhuvasīlo ca hoti
ṭhitasīlo ca samādāya sikkhati sikkhāpadesu so āsavānaṃ khayā
anāsavaṃ cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā
sacchikatvā upasampajja viharati iti kho bhikkhave padesaṃ
padesakārī ārādheti paripūraṃ paripūrakārī avañjhānitvevāhaṃ
bhikkhave sikkhāpadāni vadāmīti.
[528] 89 Sādhikamidaṃ bhikkhave diyaḍḍhasikkhāpadasataṃ anvaḍḍhamāsaṃ
uddesaṃ āgacchati yattha atthakāmā kulaputtā sikkhanti . tisso
imā bhikkhave sikkhā yatthetaṃ sabbaṃ samodhānaṃ gacchati katamā
tisso adhisīlasikkhā adhicittasikkhā adhipaññāsikkhā imā kho
bhikkhave tisso sikkhā yatthetaṃ sabbaṃ samodhānaṃ gacchati.
{528.1} Idha bhikkhave bhikkhu sīlesu paripūrakārī hoti samādhismiṃ
paripūrakārī paññāya paripūrakārī so yāni tāni khuddānukhuddakāni
sikkhāpadāni tāni āpajjatipi vuṭṭhātipi taṃ kissa hetu na hi mettha bhikkhave
abhabbatā vuttā yāni ca kho tāni sikkhāpadāni ādibrahmacariyakāni
brahmacariyasāruppāni tattha dhuvasīlo ca hoti ṭhitasīlo ca samādāya
sikkhati sikkhāpadesu so āsavānaṃ khayā anāsavaṃ cetovimuttiṃ
Paññāvimuttiṃ diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja
viharati taṃ vā pana anabhisambhavaṃ appaṭivijjhaṃ pañcannaṃ orambhāgiyānaṃ
saññojanānaṃ parikkhayā antarāparinibbāyī hoti taṃ vā pana
anabhisambhavaṃ appaṭivijjhaṃ pañcannaṃ orambhāgiyānaṃ saññojanānaṃ parikkhayā
upahaccaparinibbāyī hoti taṃ vā pana anabhisambhavaṃ appaṭivijjhaṃ
pañcannaṃ orambhāgiyānaṃ saññojanānaṃ parikkhayā asaṅkhāraparinibbāyī
hoti.
{528.2} Taṃ vā pana anabhisambhavaṃ appaṭivijjhaṃ pañcannaṃ orambhāgiyānaṃ
saññojanānaṃ parikkhayā sasaṅkhāraparinibbāyī hoti taṃ vā pana
anabhisambhavaṃ appaṭivijjhaṃ pañcannaṃ orambhāgiyānaṃ saññojanānaṃ parikkhayā
uddhaṃsoto hoti akaniṭṭhagāmī taṃ vā pana anabhisambhavaṃ appaṭivijjhaṃ
tiṇṇaṃ saññojanānaṃ parikkhayā rāgadosamohānaṃ tanuttā sakadāgāmī
hoti sakideva imaṃ lokaṃ āgantvā dukkhassantaṃ karoti taṃ vā pana
anabhisambhavaṃ appaṭivijjhaṃ tiṇṇaṃ saññojanānaṃ parikkhayā ekabījī
hoti ekaṃyeva mānusakaṃ bhavaṃ nibbattetvā dukkhassantaṃ karoti taṃ
vā pana anabhisambhavaṃ appaṭivijjhaṃ tiṇṇaṃ saññojanānaṃ parikkhayā
kolaṃkolo hoti dve vā tīṇi vā kulāni sandhāvitvā saṃsaritvā
dukkhassantaṃ karoti taṃ vā pana anabhisambhavaṃ appaṭivijjhaṃ tiṇṇaṃ
saññojanānaṃ parikkhayā sattakkhattuparamo hoti sattakkhattuparamaṃ deve
ca mānuse ca sandhāvitvā saṃsaritvā dukkhassantaṃ karoti iti kho bhikkhave
paripūraṃ paripūrakārī ārādheti padesaṃ padesakārī avañjhānitvevāhaṃ
Bhikkhave sikkhāpadāni vadāmīti.
[529] 90 Tisso imā bhikkhave sikkhā katamā tisso adhisīlasikkhā
adhicittasikkhā adhipaññāsikkhā . katamā ca bhikkhave adhisīlasikkhā
idha bhikkhave bhikkhu sīlavā hoti .pe. samādāya sikkhati sikkhāpadesu
ayaṃ vuccati bhikkhave adhisīlasikkhā . katamā ca bhikkhave adhicittasikkhā
idha bhikkhave bhikkhu vivicceva kāmehi .pe. catutthaṃ jhānaṃ upasampajja
viharati ayaṃ vuccati bhikkhave adhicittasikkhā . katamā ca bhikkhave
adhipaññāsikkhā idha bhikkhave bhikkhu idaṃ dukkhanti yathābhūtaṃ pajānāti
.pe. ayaṃ dukkhanirodhagāminī paṭipadāti yathābhūtaṃ pajānāti ayaṃ vuccati
bhikkhave adhipaññāsikkhā. Imā kho bhikkhave tisso sikkhāti.
[530] 91 Tisso imā bhikkhave sikkhā katamā tisso adhisīlasikkhā
adhicittasikkhā adhipaññāsikkhā . katamā ca bhikkhave adhisīlasikkhā
idha bhikkhave bhikkhu sīlavā hoti .pe. samādāya sikkhati
sikkhāpadesu ayaṃ vuccati bhikkhave adhisīlasikkhā . katamā ca bhikkhave
adhicittasikkhā idha bhikkhave bhikkhu vivicceva kāmehi .pe.
Catutthaṃ jhānaṃ upasampajja viharati ayaṃ vuccati bhikkhave adhicittasikkhā .
Katamā ca bhikkhave adhipaññāsikkhā idha bhikkhave bhikkhu āsavānaṃ khayā
anāsavaṃ cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā
sacchikatvā upasampajja viharati ayaṃ vuccati bhikkhave adhipaññāsikkhā .
Imā kho bhikkhave tisso sikkhāti.
Adhisīlaṃ adhicittaṃ adhipaññañca viriyavā
thāmavā dhītimā jhāyī sato guttindriyo care
yathā pure tathā pacchā yathā pacchā tathā pure
yathā adho tathā uddhaṃ yathā uddhaṃ tathā adho
yathā divā tathā rattiṃ yathā rattiṃ tathā divā
abhibhuyya disā sabbā appamāṇasamādhinā.
Tamāhu sekkhaṃ 1- paṭipadaṃ atho saṃsuddhacārinaṃ 2-
tamāhu loke sambuddhaṃ dhīraṃ paṭipadantaguṃ.
Viññāṇassa nirodhena taṇhakkhayavimuttino
pajjotasseva nibbānaṃ vimokkho hoti cetasoti.
[531] 92 Ekaṃ samayaṃ bhagavā kosalesu cārikaṃ caramāno mahatā
bhikkhusaṅghena saddhiṃ yena paṅkadhā 3- nāma kosalānaṃ nigamo tadavasari.
Tatra sudaṃ bhagavā paṅkadhāyaṃ viharati paṅkadhā nāma kosalānaṃ nigamo.
Tena kho pana samayena kassapagotto nāma bhikkhu paṅkadhāyaṃ āvāsiko
hoti . tatra sudaṃ bhagavā sikkhāpadapaṭisaṃyuttāya dhammiyā kathāya bhikkhū
sandasseti samādapeti samuttejeti sampahaṃseti . athakho kassapagottassa
bhikkhuno bhagavatā 4- sikkhāpadapaṭisaṃyuttāya dhammiyā kathāya bhikkhū
sandassente samādapente samuttejente sampahaṃsente ahudeva akkhanti
ahu appaccayo adhisallekhatevāyaṃ 5- samaṇoti. Athakho bhagavā paṅkadhāyaṃ
@Footnote: 1 Ma. sekhaṃ . 2 Ma. saṃsuddhacāriyaṃ . 3 Ma. saṅkavā nāma. ito paraṃ īdisameva.
@4 Ma. bhagavati . 5 Ma. Yu. adhisallikhatevāyaṃ. ito paraṃ īdisameva.
Yathābhirantaṃ viharitvā yena rājagahaṃ tena cārikaṃ pakkāmi anupubbena
cārikaṃ caramāno yena rājagahaṃ tadavasari . tatra sudaṃ bhagavā rājagahe
viharati gijjhakūṭe 1- pabbate. Athakho kassapagottassa bhikkhuno acirapakkantassa
bhagavato ahudeva kukkuccaṃ ahu vippaṭisāro alābhā vata
me na vata me lābhā dulladdhaṃ vata me na vata me suladdhaṃ
yassa me bhagavatā 2- sikkhāpadapaṭisaṃyuttāya dhammiyā kathāya bhikkhū
sandassente samādapente samuttejente sampahaṃsente ahudeva akkhanti
ahu appaccayo adhisallekhatevāyaṃ samaṇoti yannūnāhaṃ yena
bhagavā tenupasaṅkameyyaṃ upasaṅkamitvā bhagavato santike accayaṃ
accayato deseyyanti.
{531.1} Athakho kassapagotto bhikkhu senāsanaṃ saṃsāmetvā
pattacīvaramādāya yena rājagahaṃ tena pakkāmi anupubbena
yena rājagahaṃ [3]- gijjhakūṭo pabbato yena bhagavā tenupasaṅkami
upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi ekamantaṃ
nisinno kho kassapagotto bhikkhu bhagavantaṃ etadavoca ekamidaṃ
bhante samayaṃ bhagavā paṅkudhāyaṃ viharati paṅkudhā nāma kosalānaṃ
nigamo tatra sudaṃ 4- bhagavā sikkhāpadapaṭisaṃyuttāya dhammiyā kathāya bhikkhū
sandasseti 5- samādapeti samuttejeti sampahaṃseti tassa mayhaṃ bhante 6-
bhagavatā sikkhāpadapaṭisaṃyuttāya dhammiyā kathāya bhikkhū sandassente
samādapente samuttejente sampahaṃsente ahudeva akkhanti ahu
@Footnote: 1 Ma. gijjhakūṭe pabbateti ime dve pāṭhā na dissanti . 2 Ma. bhagavati.
@3 Ma. Yu. yena. 4 Po. Ma. bhante. 5 Po. Ma. Yu. sandassesi ... sampahaṃsesi.
@6 Ma. ayaṃ pāṭho natthi.
Appaccayo adhisallekhatevāyaṃ samaṇoti athakho bhagavā paṅkadhāyaṃ
yathābhirantaṃ viharitvā yena rājagahaṃ tena cārikaṃ pakkāmi tassa
mayhaṃ bhante acirapakkantassa bhagavato ahudeva kukkuccaṃ ahu vippaṭisāro
alābhā vata me na vata me lābhā dulladdhaṃ vata me na vata me
suladdhaṃ yassa me bhagavatā sikkhāpadapaṭisaṃyuttāya dhammiyā kathāya bhikkhū
sandassente samādapente samuttejente sampahaṃsente ahudeva akkhanti
ahu appaccayo adhisallekhatevāyaṃ samaṇoti yannūnāhaṃ yena
bhagavā tenupasaṅkameyyaṃ upasaṅkamitvā bhagavato santike accayaṃ
accayato deseyyanti accayo maṃ bhante accagamā yathābālaṃ yathāmūḷhaṃ
yathāakusalaṃ yassa me bhagavatā sikkhāpadapaṭisaṃyuttāya dhammiyā kathāya
bhikkhū sandassente samādapente samuttejente sampahaṃsente ahudeva
akkhanti ahu appaccayo adhisallekhatevāyaṃ samaṇoti tassa me
bhante bhagavā accayaṃ accayato paṭiggaṇhātu āyatiṃ saṃvarāyāti.
{531.2} Taggha taṃ 1- kassapa accayo accagamā yathābālaṃ yathāmūḷhaṃ
yathāakusalaṃ yassa te mayā 2- sikkhāpadapaṭisaṃyuttāya dhammiyā kathāya
bhikkhū sandassente samādapente samuttejente sampahaṃsente ahudeva
akkhanti ahu appaccayo adhisallekhatevāyaṃ samaṇoti yato ca kho tvaṃ
kassapa accayaṃ accayato disvā yathādhammaṃ paṭikarosi tante mayaṃ
paṭiggaṇhāma vuḍḍhi hesā kassapa ariyassa vinaye yo accayaṃ
accayato disvā yathādhammaṃ paṭikaroti āyatiṃ saṃvaraṃ āpajjati thero
@Footnote: 1 Po. Yu. tvaṃ. 2 Ma. mayi.
Cepi kassapa bhikkhu hoti na sikkhākāmo sikkhāsamādānassa na
vaṇṇavādī ye caññe bhikkhū na sikkhākāmā te ca sikkhāya na
samādapeti ye caññe bhikkhū sikkhākāmā tesañca na vaṇṇaṃ bhaṇati
bhūtaṃ tacchaṃ kālena evarūpassāhaṃ kassapa therassa bhikkhuno na
vaṇṇaṃ bhaṇāmi taṃ kissa hetu satthā hissa vaṇṇaṃ bhaṇatīti
aññe naṃ bhikkhū bhajeyyuṃ ye naṃ bhajeyyuṃ tyassa diṭṭhānugatiṃ
āpajjeyyuṃ yassa 1- diṭṭhānugatiṃ āpajjeyyuṃ tesantaṃ assa dīgharattaṃ
ahitāya dukkhāyāti tasmāhaṃ kassapa evarūpassa therassa bhikkhuno na
vaṇṇaṃ bhaṇāmi majjhimo cepi kassapa bhikkhu hoti .pe.
{531.3} Navo cepi kassapa bhikkhu hoti na sikkhākāmo
sikkhāsamādānassa na vaṇṇavādī ye caññe bhikkhū na sikkhākāmā
te ca sikkhāya na samādapeti ye caññe bhikkhū sikkhākāmā tesañca
na vaṇṇaṃ bhaṇati bhūtaṃ tacchaṃ kālena evarūpassāhaṃ kassapa navassa
bhikkhuno na vaṇṇaṃ bhaṇāmi taṃ kissa hetu satthā hissa vaṇṇaṃ
bhaṇatīti aññe naṃ bhikkhū bhajeyyuṃ ye naṃ bhajeyyuṃ tyassa diṭṭhānugatiṃ
āpajjeyyuṃ yassa diṭṭhānugatiṃ āpajjeyyuṃ tesantaṃ assa dīgharattaṃ
ahitāya dukkhāyāti tasmāhaṃ kassapa evarūpassa navassa bhikkhuno
na vaṇṇaṃ bhaṇāmi thero cepi kassapa bhikkhu hoti sikkhākāmo
sikkhāsamādānassa vaṇṇavādī ye caññe bhikkhū na sikkhākāmā te
ca sikkhāya samādapeti ye caññe bhikkhū sikkhākāmā tesañca vaṇṇaṃ
@Footnote: 1 Ma. yyāssa. ito paraṃ īdisameva.
Bhaṇati bhūtaṃ tacchaṃ kālena evarūpassāhaṃ kassapa therassa bhikkhuno
vaṇṇaṃ bhaṇāmi taṃ kissa hetu satthā hissa vaṇṇaṃ bhaṇatīti
aññe naṃ bhikkhū bhajeyyuṃ ye naṃ bhajeyyuṃ tyassa diṭṭhānugatiṃ
āpajjeyyuṃ yassa diṭṭhānugatiṃ āpajjeyyuṃ tesantaṃ assa dīgharattaṃ
hitāya sukhāyāti tasmāhaṃ kassapa evarūpassa therassa bhikkhuno vaṇṇaṃ
bhaṇāmi majjhimo cepi kassapa bhikkhu hoti .pe.
{531.4} Navo cepi kassapa bhikkhu hoti sikkhākāmo
sikkhāsamādānassa vaṇṇavādī ye caññe bhikkhū na sikkhākāmā
te ca sikkhāya samādapeti ye caññe bhikkhū sikkhākāmā tesañca
vaṇṇaṃ bhaṇati bhūtaṃ tacchaṃ kālena evarūpassāhaṃ kassapa navassa bhikkhuno
vaṇṇaṃ bhaṇāmi taṃ kissa hetu satthā hissa vaṇṇaṃ bhaṇatīti aññe
naṃ bhikkhū bhajeyyuṃ ye naṃ bhajeyyuṃ tyassa diṭṭhānugatiṃ āpajjeyyuṃ
yassa diṭṭhānugatiṃ āpajjeyyuṃ tesantaṃ assa dīgharattaṃ hitāya
sukhāyāti tasmāhaṃ kassapa evarūpassa navassa bhikkhuno vaṇṇaṃ
bhaṇāmīti.
Samaṇavaggo catuttho.
Tassuddānaṃ
samaṇo gadrabho khetto vajjiputto ca sekhinā
tayo ca sekhino vuttā dve sikkhā paṅkadhena cāti.
-----------
Loṇaphalavaggo pañcamo
[532] 93 Tīṇīmāni bhikkhave kassakassa gahapatissa accāyikāni
karaṇīyāni katamāni tīṇi idha bhikkhave kassako gahapati sīghasīghaṃ
khettaṃ sukaṭṭhaṃ karoti sumatikataṃ sīghasīghaṃ khettaṃ sukaṭṭhaṃ karitvā
sumatikataṃ sīghasīghaṃ bījāni patiṭṭhāpeti sīghasīghaṃ bījāni patiṭṭhāpetvā
sīghasīghaṃ udakaṃ abhinetipi apanetipi imāni kho bhikkhave tīṇi kassakassa
gahapatissa accāyikāni karaṇīyāni . tassa kho taṃ bhikkhave kassakassa
gahapatissa natthi sā iddhi vā ānubhāvo vā ajjeva me dhaññāni
jāyantu sveva gabbhiniyo 1- hontu uttarasve pacantūti athakho bhikkhave
hoti so samayo yaṃ tassa kassakassa gahapatissa tāni dhaññāni
utupariṇāmīni jāyantipi gabbhinīpi honti pacantipi.
{532.1} Evameva kho bhikkhave tīṇīmāni bhikkhussa accāyikāni
karaṇīyāni katamāni tīṇi adhisīlasikkhāsamādānaṃ adhicittasikkhāsamādānaṃ
adhipaññāsikkhāsamādānaṃ imāni kho bhikkhave tīṇi bhikkhussa accāyikāni
karaṇīyāni . tassa kho taṃ bhikkhave bhikkhuno natthi sā iddhi vā ānubhāvo
vā ajjeva me anupādāya āsavehi cittaṃ vimuccatu sve vā uttarasve
vāti athakho bhikkhave hoti so samayo yaṃ tassa bhikkhuno anupādāya āsavehi
cittaṃ vimuccati . tasmā tiha bhikkhave evaṃ sikkhitabbaṃ tibbo no chando
bhavissati adhisīlasikkhāsamādāne tibbo no 2- chando bhavissati
@Footnote: 1 Po. Ma. gabbhīni. 2 Po. Ma. noti saddo natki. ito paraṃ īdisameva.
Adhicittasikkhāsamādāne tibbo no chando bhavissati
adhipaññāsikkhāsamādāneti evañhi vo bhikkhave
sikkhitabbanti.
[533] 94 Tīṇīmāni bhikkhave aññatitthiyā paribbājakā
pavivekāni paññāpenti katamāni tīṇi cīvarapavivekaṃ piṇḍapātapavivekaṃ
senāsanapavivekaṃ . tatrīdaṃ bhikkhave aññatitthiyā paribbājakā
cīvarapavivekasmiṃ paññāpenti sāṇānipi dhārenti masāṇānipi
dhārenti chavadussānipi dhārenti paṃsukūlānipi dhārenti tirīṭakānipi
dhārenti ajinānipi 1- dhārenti ajinakkhipampi dhārenti kusacīrampi
dhārenti vākacīrampi dhārenti phalakacīrampi dhārenti kesakambalampi
dhārenti vālakambalampi dhārenti ulūkapakkhampi dhārenti idaṃ kho
bhikkhave aññatitthiyā paribbājakā cīvarapavivekasmiṃ paññāpenti.
{533.1} Tatrīdaṃ bhikkhave aññatitthiyā paribbājakā piṇḍapāta-
pavivekasmiṃ paññāpenti sākabhakkhāpi honti sāmākabhakkhāpi
honti nivārabhakkhāpi honti daddulabhakkhāpi honti haṭabhakkhāpi
honti kaṇabhakkhāpi honti ācāmabhakkhāpi honti piññākabhakkhāpi
honti tiṇabhakkhāpi honti gomayabhakkhāpi honti vanamūlaphalāhārā
yāpenti pavattaphalabhojī idaṃ kho bhikkhave aññatitthiyā paribbājakā
piṇḍapātapavivekasmiṃ paññāpenti . tatrīdaṃ bhikkhave
aññatitthiyā paribbājakā senāsanapavivekasmiṃ paññāpenti
araññaṃ rukkhamūlaṃ susānaṃ vanapatthaṃ abbhokāsaṃ palālapuñjaṃ
bhusāgāraṃ idaṃ kho bhikkhave aññatitthiyā paribbājakā
senāsanapavivekasmiṃ paññāpenti . imāni kho bhikkhave
@Footnote: 1 Ma. ajinampi.
Tīṇi aññatitthiyā paribbājakā pavivekāni paññāpenti.
{533.2} Tīṇi kho panimāni bhikkhave imasmiṃ dhammavinaye bhikkhuno
pavivekāni katamāni tīṇi idha bhikkhave bhikkhu sīlavā ca hoti dussīlañcassa
pahīnaṃ hoti tena ca vivitto hoti sammādiṭṭhiko ca hoti micchādiṭṭhi
cassa pahīnā hoti tāya ca vivitto hoti khīṇāsavo ca hoti
āsavā cassa pahīnā honti tehi ca vivitto hoti . yato kho
bhikkhave bhikkhu sīlavā hoti dussīlañcassa pahīnaṃ hoti tena ca
vivitto hoti sammādiṭṭhiko ca hoti micchādiṭṭhi cassa pahīnā
hoti tāya ca vivitto hoti khīṇāsavo ca hoti āsavā cassa
pahīnā honti tehi ca vivitto hoti ayaṃ vuccati bhikkhave bhikkhu
aggappatto sārappatto suddho sāre patiṭṭhito.
{533.3} Seyyathāpi bhikkhave kassakassa gahapatikassa sampannaṃ
sālikhettaṃ tamenaṃ kassako gahapati sīghasīghaṃ vapāpeyya , sīghasīghaṃ vapāpetvā
sīghasīghaṃ saṅgharāpeyya sīghasīghaṃ saṅgharāpetvā sīghasīghaṃ ubbāhāpeyya
sīghasīghaṃ ubbāhāpetvā sīghasīghaṃ puñjaṃ kārāpeyya sīghasīghaṃ puñjaṃ
kārāpetvā sīghasīghaṃ maddāpeyya sīghasīghaṃ maddāpetvā sīghasīghaṃ
palālāni uddharāpeyya sīghasīghaṃ palālāni uddharāpetvā sīghasīghaṃ
bhusikaṃ uddharāpeyya sīghasīghaṃ bhusikaṃ uddharāpetvā sīghasīghaṃ ophunāpeyya
sīghasīghaṃ ophunāpetvā sīghasīghaṃ atiharāpeyya sīghasīghaṃ atiharāpetvā
Sīghasīghaṃ koṭṭāpeyya sīghasīghaṃ koṭṭāpetvā sīghasīghaṃ phusāni 1-
uddharāpeyya evamassu tassa 2- bhikkhave kassakassa gahapatissa tāni
dhaññāni aggappattāni sārappattāni suddhāni sāre patiṭṭhitāni
evameva kho bhikkhave bhikkhu sīlavā ca hoti dussīlañcassa pahīnaṃ hoti
tena ca vivitto hoti sammādiṭṭhiko ca hoti micchādiṭṭhi
cassa pahīnā hoti tāya ca vivitto hoti khīṇāsavo ca hoti
āsavā cassa pahīnā honti tehi ca vivitto hoti ayaṃ vuccati
bhikkhave bhikkhu aggappatto sārappatto suddho sāre patiṭṭhitoti.
[534] 95 Seyyathāpi bhikkhave saradasamaye viddhe vigatavalāhake
deve ādicco nabhaṃ abbhussakkamāno sabbaṃ ākāsagataṃ tamaṃ
abhivihacca bhāsate ca tapate ca virocati ca evameva kho bhikkhave yato
ariyasāvakassa virajaṃ vītamalaṃ dhammacakkhuṃ udapādi 3- sahadassanuppādā
bhikkhave ariyasāvakassa tīṇi saññojanāni pahīyanti sakkāyadiṭṭhi
vicikicchā sīlabbataparāmāso athāparaṃ dvīhi dhammehi niyyāti
abhijjhāya ca byāpādena ca . so vivicceva kāmehi vivicca akusalehi
dhammehi savitakkaṃ savicāraṃ vivekajaṃ pītisukhaṃ paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja
viharati . tasmiṃ ce bhikkhave samaye ariyasāvako kālaṃ kareyya natthi
taṃ saññojanaṃ yena saññojanena saṃyutto ariyasāvako punayimaṃ lokaṃ
āgaccheyyāti.
@Footnote: 1 Ma. Yu. thusāni. 2 Po. Ma. ayaṃ pāṭho natthi 3 Ma. upapajjati
[535] 96 Tisso imā bhikkhave parisā katamā tisso aggavatī
parisā vaggā parisā samaggā parisā . katamā ca bhikkhave aggavatī
parisā idha bhikkhave yassaṃ parisāyaṃ therā bhikkhū na bāhullikā
honti na sāthalikā vokkamane 1- nikkhittadhurā paviveke pubbaṅgamā viriyaṃ
ārabhanti appattassa pattiyā anadhigatassa adhigamāya asacchikatassa
sacchikiriyāya tesaṃ pacchimā janatā diṭṭhānugatiṃ āpajjati sāpi
hoti na bāhullikā na sāthalikā vokkamane nikkhittadhurā paviveke
pubbaṅgamā viriyaṃ ārabhati appattassa pattiyā anadhigatassa adhigamāya
asacchikatassa sacchikiriyāya ayaṃ vuccati bhikkhave aggavatī parisā .
Katamā ca bhikkhave vaggā parisā idha bhikkhave yassaṃ parisāyaṃ bhikkhū
bhaṇḍanajātā kalahajātā vivādāpannā aññamaññaṃ mukhasattīhi vitudantā
viharanti ayaṃ vuccati bhikkhave vaggā parisā . katamā ca bhikkhave
samaggā parisā idha bhikkhave yassaṃ parisāyaṃ bhikkhū samaggā sammodamānā
avivadamānā khīrodakībhūtā aññamaññaṃ piyacakkhūhi sampassantā
viharanti ayaṃ vuccati bhikkhave samaggā parisā.
{535.1} Yasmiṃ bhikkhave samaye bhikkhū samaggā sammodamānā
avivadamānā khīrodakībhūtā aññamaññaṃ piyacakkhūhi sampassantā
viharanti bahuṃ bhikkhave bhikkhū tasmiṃ samaye puññaṃ pasavanti
brahmaṃ bhikkhave vihāraṃ tasmiṃ samaye bhikkhū viharanti yadidaṃ
muditāya cetovimuttiyā pamuditassa pīti jāyati pītimanassa
kāyo passambhati passaddhakāyo sukhaṃ vediyati sukhino
@Footnote: 1 Po. ukkamane. Ma. okkamane. ito paraṃ īdisameva.
Cittaṃ samādhiyati.
{535.2} Seyyathāpi bhikkhave uparipabbate thullaphusitake deve
vassante taṃ udakaṃ yathāninnaṃ vattamānaṃ 1- pabbatakandarapadarasākhā
paripūreti pabbatakandarapadarasākhā paripūrā kussobbhe 2- paripūrenti
kussobbhā paripūrā mahāsobbhe paripūrenti mahāsobbhā paripūrā
kunnadiyo paripūrenti kunnadiyo paripūrā mahānadiyo paripūrenti
mahānadiyo paripūrā samuddaṃ paripūrenti evameva kho bhikkhave yasmiṃ
samaye bhikkhū samaggā sammodamānā avivadamānā khīrodakībhūtā
aññamaññaṃ piyacakkhūhi sampassantā viharanti bahuṃ bhikkhave bhikkhū
tasmiṃ samaye puññaṃ pasavanti brahmaṃ bhikkhave vihāraṃ tasmiṃ samaye
bhikkhū viharanti yadidaṃ muditāya cetovimuttiyā pamuditassa pīti
jāyati pītimanassa kāyo passambhati passaddhakāyo sukhaṃ vediyati
sukhino cittaṃ samādhiyati. Imā kho bhikkhave tisso parisāti.
[536] 97 Tīhi bhikkhave aṅgehi samannāgato rañño bhaddo 3-
assājāniyo rājāraho hoti rājabhoggo rañño aṅgantveva
saṅkhaṃ 4- gacchati katamehi tīhi idha bhikkhave rañño bhaddo assājāniyo
vaṇṇasampanno ca hoti balasampanno ca javasampanno ca imehi
kho bhikkhave tīhaṅgehi samannāgato rañño bhaddo assājāniyo rājāraho
hoti rājabhoggo rañño aṅgantveva saṅkhaṃ gacchati . evameva kho
bhikkhave tīhi dhammehi samannāgato bhikkhu āhuneyyo hoti pāhuneyyo
dakkhiṇeyyo añjalikaraṇīyo anuttaraṃ puññakkhettaṃ lokassa katamehi
@Footnote: 1 Ma. Yu. pavattamānaṃ . 2 Ma. Yu. kussubbhe. 3 Ma. bhadro. ito paraṃ īdisameva.
@4 Ma. saṅkhayaṃ. ito paraṃ īdisameva.
Tīhi idha bhikkhave bhikkhu vaṇṇasampanno ca hoti balasampanno ca
javasampanno ca.
{536.1} Kathañca bhikkhave bhikkhu vaṇṇasampanno hoti idha
bhikkhave bhikkhu sīlavā hoti pātimokkhasaṃvarasaṃvuto viharati
ācāragocarasampanno aṇumattesu vajjesu bhayadassāvī samādāya
sikkhati sikkhāpadesu evaṃ kho bhikkhave bhikkhu vaṇṇasampanno hoti.
{536.2} Kathañca bhikkhave bhikkhu balasampanno hoti idha bhikkhave
bhikkhu āraddhaviriyo viharati akusalānaṃ dhammānaṃ pahānāya kusalānaṃ
dhammānaṃ upasampadāya thāmavā daḷhaparakkamo anikkhittadhuro
kusalesu dhammesu evaṃ kho bhikkhave bhikkhu balasampanno hoti.
{536.3} Kathañca bhikkhave bhikkhu javasampanno hoti idha bhikkhave
bhikkhu idaṃ dukkhanti yathābhūtaṃ pajānāti ayaṃ dukkhasamudayoti yathābhūtaṃ
pajānāti ayaṃ dukkhanirodhoti yathābhūtaṃ pajānāti ayaṃ dukkhanirodhagāminī
paṭipadāti yathābhūtaṃ pajānāti evaṃ kho bhikkhave bhikkhu javasampanno hoti.
Imehi kho bhikkhave tīhi dhammehi samannāgato bhikkhu āhuneyyo hoti
pāhuneyyo dakkhiṇeyyo añjalikaraṇīyo anuttaraṃ puññakkhettaṃ
lokassāti.
[537] 98 Tīhi bhikkhave aṅgehi samannāgato rañño bhaddo
assājāniyo rājāraho hoti rājabhoggo rañño aṅgantveva saṅkhaṃ
gacchati katamehi tīhi idha bhikkhave rañño bhaddo assājāniyo
vaṇṇasampanno ca hoti balasampanno ca javasampanno ca imehi
kho bhikkhave tīhaṅgehi samannāgato rañño bhaddo assājāniyo
Rājāraho hoti rājabhoggo rañño aṅgantveva saṅkhaṃ gacchati .
Evameva kho bhikkhave tīhi dhammehi samannāgato bhikkhu āhuneyyo
hoti .pe. anuttaraṃ puññakkhettaṃ lokassa katamehi tīhi idha bhikkhave
bhikkhu vaṇṇasampanno ca hoti balasampanno ca javasampanno ca.
{537.1} Kathañca bhikkhave bhikkhu vaṇṇasampanno hoti idha bhikkhave
bhikkhu sīlavā hoti .pe. samādāya sikkhati sikkhāpadesu evaṃ kho
bhikkhave bhikkhu vaṇṇasampanno hoti . kathañca bhikkhave bhikkhu balasampanno
hoti idha bhikkhave bhikkhu āraddhaviriyo viharati .pe. anikkhittadhuro
kusalesu dhammesu evaṃ kho bhikkhave bhikkhu balasampanno hoti. Kathañca
bhikkhave bhikkhu javasampanno hoti idha bhikkhave bhikkhu pañcannaṃ
orambhāgiyānaṃ saññojanānaṃ parikkhayā opapātiko hoti
tatthaparinibbāyī anāvattidhammo tasmā lokā evaṃ kho bhikkhave
bhikkhu javasampanno hoti . imehi kho bhikkhave tīhi dhammehi
samannāgato bhikkhu āhuneyyo hoti .pe. anuttaraṃ puññakkhettaṃ
lokassāti.
[538] 99 Tīhi bhikkhave aṅgehi samannāgato rañño bhaddo
assājāniyo rājāraho hoti rājabhoggo rañño aṅgantveva saṅkhaṃ
gacchati katamehi tīhi idha bhikkhave rañño bhaddo assājāniyo
vaṇṇasampanno ca hoti balasampanno ca javasampanno ca imehi
kho bhikkhave tīhaṅgehi samannāgato rañño bhaddo assājāniyo
Rājāraho hoti rājabhoggo rañño aṅgantveva saṅkhaṃ gacchati .
Evameva kho bhikkhave tīhi dhammehi samannāgato bhikkhu āhuneyyo
hoti .pe. anuttaraṃ puññakkhettaṃ lokassa katamehi tīhi idha
bhikkhave bhikkhu vaṇṇasampanno ca hoti balasampanno ca javasampanno
ca.
{538.1} Kathañca bhikkhave bhikkhave bhikkhu vaṇṇasampanno hoti
idha bhikkhave bhikkhu sīlavā hoti .pe. samādāya sikkhati sikkhāpadesu
evaṃ kho bhikkhave bhikkhu vaṇṇasampanno hoti . kathañca bhikkhave bhikkhu
balasampanno hoti idha bhikkhave bhikkhu āraddhaviriyo viharati .pe.
Anikkhittadhuro kusalesu dhammesu evaṃ kho bhikkhave bhikkhu balasampanno
hoti . kathañca bhikkhave bhikkhu javasampanno hoti idha bhikkhave
bhikkhu āsavānaṃ khayā anāsavaṃ cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ diṭṭheva
dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharati evaṃ kho
bhikkhave bhikkhu javasampanno hoti . imehi kho bhikkhave tīhi dhammehi
samannāgato bhikkhu āhuneyyo hoti .pe. anuttaraṃ puññakkhettaṃ
lokassāti.
[539] 100 Navopi bhikkhave potthako dubbaṇṇo ca hoti
dukkhasamphasso ca appaggho ca majjhimopi bhikkhave potthako
dubbaṇṇo ca hoti dukkhasamphasso ca appaggho ca jiṇṇopi
bhikkhave potthako dubbaṇṇo ca hoti dukkhasamphasso ca appaggho
ca . jiṇṇampi bhikkhave potthakaṃ ukkhaliparimaddanaṃ vā karonti
Saṅkārakūṭe vā naṃ chaḍḍenti . evameva kho bhikkhave navo cepi
bhikkhu hoti dussīlo pāpadhammo idamassa dubbaṇṇatāya vadāmi
seyyathāpi so bhikkhave potthako dubbaṇṇo tathūpamāhaṃ bhikkhave
imaṃ puggalaṃ vadāmi . ye kho panassa sevanti bhajanti payirupāsanti
diṭṭhānugatiṃ āpajjanti tesantaṃ hoti dīgharattaṃ ahitāya dukkhāya
idamassa dukkhasamphassatāya vadāmi seyyathāpi so bhikkhave potthako
dukkhasamphasso tathūpamāhaṃ bhikkhave imaṃ puggalaṃ vadāmi . yesaṃ kho
pana [1]- paṭiggaṇhāti cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhāraṃ
tesantaṃ na mahapphalaṃ hoti na mahānisaṃsaṃ idamassa appagghatāya
vadāmi seyyathāpi so bhikkhave potthako appaggho tathūpamāhaṃ
bhikkhave imaṃ puggalaṃ vadāmi.
{539.1} Majjhimo cepi bhikkhave bhikkhu hoti .pe. Thero cepi
bhikkhave bhikkhu hoti dussīlo pāpadhammo idamassa dubbaṇṇatāya
vadāmi seyyathāpi so bhikkhave potthako dubbaṇṇo tathūpamāhaṃ
bhikkhave imaṃ puggalaṃ vadāmi . Ye kho panassa sevanti bhajanti payirupāsanti
diṭṭhānugatiṃ āpajjanti tesantaṃ hoti dīgharattaṃ ahitāya dukkhāya
idamassa dukkhasamphassatāya vadāmi seyyathāpi so bhikkhave
potthako dukkhasamphasso tathūpamāhaṃ bhikkhave imaṃ puggalaṃ vadāmi .
Yesaṃ kho pana [2]- paṭiggaṇhāti cīvarapiṇḍapātasenāsanagilāna-
paccayabhesajjaparikkhāraṃ tesantaṃ na mahapphalaṃ hoti na mahānisaṃsaṃ
idamassa appagghatāya vadāmi seyyathāpi so bhikkhave potthako
@Footnote: 1-2 Ma. so.
Appaggho tathūpamāhaṃ bhikkhave imaṃ puggalaṃ vadāmi . evarūpo cāyaṃ
bhikkhave thero bhikkhu saṅghamajjhe bhaṇati . tamenaṃ bhikkhū evamāhaṃsu
kiṃ kho 1- tuyhaṃ bālassa abyattassa bhaṇitena tvaṃ nāma bhaṇitabbaṃ
maññasīti . so kupito anattamano tathārūpiṃ vācaṃ nicchāreti yathārūpāya
vācāya saṅgho [2]- ukkhipati saṅkārakūṭeva naṃ potthakaṃ . navampi
bhikkhave kāsikaṃ vatthaṃ vaṇṇavantañceva hoti sukhasamphassañca
mahagghañca majjhimampi bhikkhave kāsikaṃ vatthaṃ vaṇṇavantañceva hoti
sukhasamphassañca mahagghañca jiṇṇampi bhikkhave kāsikaṃ vatthaṃ
vaṇṇavantañceva hoti sukhasamphassañca mahagghañca . jiṇṇampi bhikkhave
kāsikaṃ vatthaṃ ratanapaliveṭhanaṃ vā karonti gandhakaraṇḍake vā naṃ
nikkhipanti 3-.
{539.2} Evameva kho bhikkhave navo cepi bhikkhu hoti sīlavā
kalyāṇadhammo idamassa suvaṇṇatāya vadāmi seyyathāpi taṃ bhikkhave
kāsikaṃ vatthaṃ vaṇṇavantaṃ tathūpamāhaṃ bhikkhave imaṃ puggalaṃ vadāmi .
Ye kho panassa sevanti bhajanti payirupāsanti diṭṭhānugatiṃ āpajjanti
tesantaṃ hoti dīgharattaṃ hitāya sukhāya idamassa sukhasamphassatāya
vadāmi seyyathāpi taṃ bhikkhave kāsikaṃ vatthaṃ sukhasamphassaṃ tathūpamāhaṃ
bhikkhave imaṃ puggalaṃ vadāmi . yesaṃ kho pana [4]- paṭiggaṇhāti
cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhāraṃ tesantaṃ
mahapphalaṃ hoti mahānisaṃsaṃ idamassa mahagghatāya vadāmi seyyathāpi
taṃ bhikkhave kāsikaṃ vatthaṃ mahagghaṃ tathūpamāhaṃ bhikkhave imaṃ puggalaṃ vadāmi.
@Footnote: 1 Ma. diṃ nu kho . 2 Ma. Yu. taṃ . 3 Ma. pakkhipanti . 4 Ma. so.
{539.3} Majjhimo cepi bhikkhave bhikkhu hoti .pe. Thero cepi
bhikkhave bhikkhu hoti sīlavā kalyāṇadhammo idamassa suvaṇṇatāya vadāmi
seyyathāpi taṃ bhikkhave kāsikaṃ vatthaṃ vaṇṇavantaṃ tathūpamāhaṃ bhikkhave imaṃ
puggalaṃ vadāmi . ye kho panassa sevanti bhajanti payirupāsanti diṭṭhānugatiṃ
āpajjanti tesantaṃ hoti dīgharattaṃ hitāya sukhāya idamassa
sukhasamphassatāya vadāmi seyyathāpi taṃ bhikkhave kāsikaṃ vatthaṃ sukhasamphassaṃ
tathūpamāhaṃ bhikkhave imaṃ puggalaṃ vadāmi . yesaṃ kho pana paṭiggaṇhāti
cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhāraṃ tesantaṃ mahapphalaṃ
hoti mahānisaṃsaṃ idamassa mahagghatāya vadāmi seyyathāpi taṃ bhikkhave
kāsikaṃ vatthaṃ mahagghaṃ tathūpamāhaṃ bhikkhave imaṃ puggalaṃ vadāmi .
Evarūpo cāyaṃ bhikkhave thero bhikkhu saṅghamajjhe bhaṇati . Tamenaṃ bhikkhū
evamāhaṃsu appasaddā āyasmanto hotha thero bhikkhu dhammañca
vinayañca bhaṇatīti tasmā tiha bhikkhave evaṃ sikkhitabbaṃ kāsikavatthūpamā
bhavissāma na potthakūpamāti evañhi vo bhikkhave sikkhitabbanti.
[540] 101 Yo kho 1- bhikkhave evaṃ vadeyya yathā yathāyaṃ puriso
kammaṃ karoti tathā tathā taṃ paṭisaṃvediyatīti 2- evaṃ santaṃ bhikkhave
brahmacariyavāso na hoti okāso na paññāyati sammā dukkhassa
antakiriyāya . yo ca kho bhikkhave evaṃ vadeyya yathā yathā vedaniyaṃ
ayaṃ puriso kammaṃ karoti tathā tathāssa vipākaṃ paṭisaṃvediyatīti evaṃ
santaṃ bhikkhave brahmacariyavāso hoti okāso paññāyati sammā
@Footnote: 1 Ma. Yu. khosaddo natthi . 2 Ma. paṭisaṃvedetīti. ito paraṃ īdisameva.
Dukkhassa antakiriyāya . idha bhikkhave ekaccassa puggalassa
appamattakampi pāpakammaṃ kataṃ tamenaṃ nirayaṃ upaneti . idha pana
bhikkhave ekaccassa puggalassa tādisaṃyeva appamattakaṃ pāpakammaṃ
kataṃ diṭṭhadhammavedanīyaṃ hoti nānupi khāyati [1]- bahudeva.
{540.1} Kathaṃrūpassa bhikkhave puggalassa appamattakampi pāpakammaṃ
kataṃ tamenaṃ nirayaṃ upaneti. Idha bhikkhave ekacco puggalo abhāvitakāyo
hoti abhāvitasīlo abhāvitacitto abhāvitapañño paritto appatumo 2-
appadukkhavihārī evarūpassa bhikkhave puggalassa appamattakampi
pāpakammaṃ kataṃ tamenaṃ nirayaṃ upaneti.
{540.2} Kathaṃrūpassa bhikkhave puggalassa tādisaṃyeva appamattakaṃ
pāpakammaṃ kataṃ diṭṭhadhammavedanīyaṃ hoti nānupi khāyati bahudeva . idha
bhikkhave ekacco puggalo bhāvitakāyo hoti bhāvitasīlo bhāvitacitto
bhāvitapañño aparitto mahattā 3- appamāṇavihārī evarūpassa bhikkhave
puggalassa tādisaṃyeva appamattakaṃ pāpakammaṃ kataṃ diṭṭhadhammavedanīyaṃ hoti
nānupi khāyati bahudeva . seyyathāpi bhikkhave puriso loṇaphalaṃ 4- paritte
udakamallake 5- pakkhipeyya taṃ kiṃ maññatha bhikkhave apinu taṃ parittaṃ
udakamallake udakaṃ amunā loṇaphalena 6- loṇaṃ assa apeyyanti. Evaṃ
bhante . taṃ kissa hetu . aduṃ hi bhante parittaṃ udakamallake udakaṃ
taṃ amunā loṇaphalena loṇaṃ assa apeyyanti . seyyathāpi bhikkhave
@Footnote: 1 Ma. kiṃ. ito paraṃ īdisameva. 2 Ma. Yu. appātumo. ito paraṃ īdisameva.
@3 Ma. mahatto. 4 Ma. loṇakapalalaṃ . 5 Ma. udakakapallake. ito paraṃ īdisameva.
@6 Ma. loṇakapallena. ito paraṃ īdisameva.
Puriso loṇaphalaṃ gaṅgāya nadiyā pakkhipeyya taṃ kiṃ maññatha bhikkhave
apinu sā gaṅgā nadī amunā loṇaphalena loṇaṃ 1- assa apeyyanti.
Nohetaṃ bhante . taṃ kissa hetu . asu hi bhante gaṅgāya nadiyā
mahāudakakkhandho so amunā loṇaphalena loṇo [2]- assa apeyyoti.
Evameva kho bhikkhave idhekaccassa puggalassa appamattakampi pāpakammaṃ
kataṃ tamenaṃ nirayaṃ upaneti . idha pana bhikkhave ekaccassa puggalassa
tādisaṃyeva appamattakaṃ pāpakammaṃ kataṃ diṭṭhadhammavedanīyaṃ hoti nānupi
khāyati bahudeva.
{540.3} Kathaṃrūpassa bhikkhave puggalassa appamattakampi
pāpakammaṃ kataṃ tamenaṃ nirayaṃ upaneti . idha bhikkhave ekacco puggalo
abhāvitakāyo hoti abhāvitasīlo abhāvitacitto abhāvitapañño
paritto appatumo appadukkhavihārī evarūpassa bhikkhave puggalassa
appamattakampi pāpakammaṃ kataṃ tamenaṃ nirayaṃ upaneti.
{540.4} Kathaṃrūpassa bhikkhave puggalassa tādisaṃyeva appamattakaṃ
pāpakammaṃ kataṃ diṭṭhadhammavedanīyaṃ hoti nānupi khāyati bahudeva . idha
bhikkhave ekacco puggalo bhāvitakāyo hoti bhāvitasīlo bhāvitacitto
bhāvitapañño aparitto mahattā 3- appamāṇavihārī evarūpassa
bhikkhave puggalassa tādisaṃyeva appamattakaṃ pāpakammaṃ kataṃ
diṭṭhadhammavedanīyaṃ hoti nānupi khāyati bahudeva . idha bhikkhave ekacco
aḍḍhakahāpaṇenapi bandhanaṃ nigacchati kahāpaṇenapi bandhanaṃ nigacchati
kahāpaṇasatenapi bandhanaṃ nigacchati . idha pana bhikkhave ekacco
aḍḍhakahāpaṇenapi na bandhanaṃ nigacchati kahāpaṇenapi
@Footnote: 1 Yu. loṇā. 2 Ma. Yu. na . 3 Ma. mahatto.
Na bandhanaṃ nigacchati kahāpaṇasatenapi na bandhanaṃ nigacchati.
{540.5} Kathaṃrūpo bhikkhave aḍḍhakahāpaṇenapi bandhanaṃ nigacchati
kahāpaṇenapi bandhanaṃ nigacchati kahāpaṇasatenapi bandhanaṃ nigacchati . idha
bhikkhave ekacco daḷiddo hoti appassako appabhogo evarūpo bhikkhave
aḍḍhakahāpaṇenapi bandhanaṃ nigacchati kahāpaṇenapi bandhanaṃ nigacchati
kahāpaṇasatenapi bandhanaṃ nigacchati.
{540.6} Kathaṃrūpo bhikkhave aḍḍhakahāpaṇenapi na bandhanaṃ nigacchati
kahāpaṇenapi na bandhanaṃ nigacchati kahāpaṇasatenapi na bandhanaṃ nigacchati .
Idha bhikkhave ekacco aḍḍhohoti mahaddhano mahābhogo evarūpo bhikkhave
aḍḍhakahāpaṇenapi na bandhanaṃ nigacchati kahāpaṇenapi na bandhanaṃ nigacchati
kahāpaṇasatenapi na bandhanaṃ nigacchati . evameva kho bhikkhave
idhekaccassa puggalassa appamattakampi pāpakammaṃ kataṃ tamenaṃ nirayaṃ
upaneti . idha pana bhikkhave ekaccassa puggalassa tādisaṃyeva appamattakaṃ
pāpakammaṃ kataṃ diṭṭhadhammavedanīyaṃ hoti nānupi khāyati bahudeva .pe.
Seyyathāpi bhikkhave orabbhiko vā urabbhaghātako vā appekacco 1-
urabbhaṃ adinnaṃ ādiyamānaṃ pahoti hantuṃ vā bandhituṃ vā jhāpetuṃ
vā yathāpaccayaṃ vā kātuṃ appekacco 2- urabbhaṃ adinnaṃ ādiyamānaṃ
nappahoti hantuṃ vā bandhituṃ vā jhāpetuṃ vā yathāpaccayaṃ vā kātuṃ.
{540.7} Kathaṃrūpo 3- bhikkhave orabbhiko vā urabbhaghātako vā
urabbhaṃ adinnaṃ ādiyamānaṃ pahoti hantuṃ va bandhituṃ vā jhāpetuṃ vā yathāpaccayaṃ
vā kātuṃ . idha bhikkhave ekacco daḷiddo hoti appassako appabhogo
@Footnote: 1-2 Ma. Yu. appekaccaṃ. 3 Ma. Yu. kathaṃrūpaṃ.
Evarūpo 1- bhikkhave orabbhiko vā urabbhaghātako vā urabbhaṃ adinnaṃ
ādiyamānaṃ pahoti hantuṃ vā bandhituṃ vā jhāpetuṃ vā yathāpaccayaṃ vā
kātuṃ.
{540.8} Kathaṃrūpo 2- bhikkhave orabbhiko vā urabbhaghātako vā
urabbhaṃ adinnaṃ ādiyamānaṃ nappahoti hantuṃ vā bandhituṃ vā jhāpetuṃ vā
yathāpaccayaṃ vā kātuṃ . idha bhikkhave ekacco aḍḍho hoti mahaddhano
mahābhogo rājā vā rājamahāmatto vā evarūpo 3- bhikkhave orabbhiko
vā urabbhaghātako vā urabbhaṃ adinnaṃ ādiyamānaṃ nappahoti hantuṃ vā
bandhituṃ vā jhāpetuṃ vā yathāpaccayaṃ vā kātuṃ . aññadatthu
pañjalikova naṃ yācati dehi me mārisa urabbhaṃ vā urabbhadhanaṃ vāti.
Evameva kho bhikkhave idhekaccassa puggalassa appamattakaṃpi pāpakammaṃ
kataṃ tamenaṃ nirayaṃ upaneti . idha pana bhikkhave ekaccassa puggalassa
tādisaṃyeva appamattakaṃ pāpakammaṃ kataṃ diṭṭhadhammavedanīyaṃ hoti nānupi
khāyati bahudeva .pe. yo kho bhikkhave evaṃ vadeyya yathā
yathāyaṃ puriso kammaṃ karoti tathā tathā taṃ paṭisaṃvediyatīti evaṃ
santaṃ bhikkhave brahmacariyavāso na hoti okāso na paññāyati
sammā dukkhassa antakiriyāya . yo ca kho bhikkhave evaṃ vadeyya
yathā yathā vedanīyaṃ ayaṃ puriso kammaṃ karoti tathā tathāssa vipākaṃ
paṭisaṃvediyatīti evaṃ santaṃ bhikkhave brahmacariyavāso hoti okāso
paññāyati sammā dukkhassa antakiriyāyāti.
[541] 102 Santi bhikkhave jātarūpassa oḷārikā upakkilesā
@Footnote: 1-3 Ma. Yu. evarūpaṃ. 2 Ma. Yu. kathaṃrūpaṃ.
Paṃsuvālikā 1- sakkharakathalā tamenaṃ paṃsudhovako vā paṃsudhovakantevāsī vā
doṇiyaṃ ākiritvā dhovati sandhovati niddhovati tasmiṃ pahīne tasmiṃ
byantīkate santi jātarūpassa majjhimasahagatā upakkilesā sukhumasakkharā
thullavālikā 2- tamenaṃ paṃsudhovako vā paṃsudhovakantevāsī vā dhovati sandhovati
niddhovati tasmiṃ pahīne tasmiṃ byantīkate santi jātarūpassa sukhumasahagatā
upakkilesā sukhumavālikā kāḷijallikā 3- tamenaṃ paṃsudhovako vā
paṃsudhovakantevāsī vā dhovati sandhovati niddhovati tasmiṃ pahīne tasmiṃ
bayantīkate athāparaṃ suvaṇṇasikatāvasissanti . tamenaṃ suvaṇṇakāro vā
suvaṇṇakārantevāsī vā jātarūpaṃ musāyaṃ 4- pakkhipitvā dhamati sandhamati
niddhamati . taṃ hoti jātarūpaṃ adhantaṃ asandhantaṃ 5- aniddhantaṃ anihitaṃ
aninnītakasāvaṃ 6- na ceva muduṃ hoti na ca kammaniyaṃ na ca pabhassaraṃ
pabhaṅgu ca na ca sammā upeti kammāya . hoti so bhikkhave
samayo yaṃ so suvaṇṇakāro vā suvaṇṇakārantevāsī vā taṃ jātarūpaṃ
dhamati sandhamati niddhamati taṃ hoti jātarūpaṃ dhantaṃ sandhantaṃ niddhantaṃ
nihitaṃ ninnītakasāvaṃ muduṃ ca hoti kammaniyañca pabhassarañca na
ca pabhaṅgu sammā upeti kammāya yassā yassā ca pilandhanavikatiyā
ākaṅkhati yadi paṭṭikāya yadi kuṇḍalāya yadi gīveyyake 7- yadi suvaṇṇamālāya
tañcassa atthaṃ anubhoti.
{541.1} Evameva kho bhikkhave santi adhicittamanuyuttassa
bhikkhuno oḷārikā upakkilesā kāyaduccaritaṃ vacīduccaritaṃ
manoduccaritaṃ tamenaṃ sacetaso bhikkhu dabbajātiko pajahati
@Footnote: 1 Ma. paṃsuvālukā. 2 Ma. thūlavālukā . 3 Ma. kāḷajallikā. 4 mūsāyaṃ. 5 Yu.
@dhantaṃ sandhantaṃ. 6 Ma. dhantaṃ sandhantaṃ niddhantaṃ aniddhantakasāvaṃ.
@7 Ma. gīveyyakena.
Vinodeti byantīkaroti anabhāvaṃ gameti tasmiṃ pahīne tasmiṃ byantīkate
santi adhicittamanuyuttassa bhikkhuno majjhimasahagatā upakkilesā
kāmavitakko byāpādavitakko vihiṃsāvitakko tamenaṃ sacetaso bhikkhu
dabbajātiko pajahati vinodeti byantīkaroti anabhāvaṃ gameti tasmiṃ
pahīne tasmiṃ byantīkate santi adhicittamanuyuttassa bhikkhuno
sukhumasahagatā upakkilesā jātivitakko janapadavitakko
anavaññattipaṭisaṃyutto vitakko tamenaṃ sacetaso bhikkhu
dabbajātiko pajahati vinodeti byantīkaroti anabhāvaṃ gameti
tasmiṃ pahīne tasmiṃ byanatīkate athāparaṃ dhammavitakkāvasissanti . 1-
so hoti samādhi na ceva santo nappaṇīto nappaṭippassaddhaladdho 3-
na ekodibhāvādhigato sasaṅkhāraniggayhavāritavato 4-.
{541.2} Hoti so bhikkhave samayo yantaṃ cittaṃ ajjhattaṃyeva
santiṭṭhati sannisīdati ekodibhāvo 5- hoti samādhiyati . so hoti
samādhi santo paṇīto paṭippassaddhaladdho ekodibhāvādhigato na
sasaṅkhāraniggayhavāritavato yassa yassa ca abhiññāsacchikaraṇīyassa
dhammassa cittaṃ abhininnāmeti abhiññāsacchikiriyāya tatra tatreva
sakkhibhabbataṃ pāpuṇāti sati sati āyatane so sace ākaṅkhati
anekavihitaṃ iddhividhaṃ paccanubhaveyyaṃ ekopi hutvā bahudhā
assaṃ bahudhāpi hutvā eko assaṃ āvibhāvaṃ tirobhāvaṃ tirokuḍḍaṃ
tiropākāraṃ tiropabbataṃ asajjamāno gaccheyyaṃ seyyathāpi
ākāse paṭhaviyāpi ummujjanimujjaṃ kareyyaṃ seyyathāpi udake udakepi
abhijjamāne gaccheyyaṃ seyyathāpi paṭhaviyaṃ ākāsepi pallaṅkena
@Footnote: 1 Ma. dhammavitakkovasissati. Ma. na ca paṇīto. 3 Ma. nappaṭippassaddhiladdho.
@4 Ma. sasaṅkhāraniggayhavāritagato . 5 Ma. Yu. ekodi.
Kameyyaṃ seyyathāpi pakkhisakuṇo imepi candimasuriye evaṃ mahiddhike
evaṃmahānubhāve pāṇinā parimaseyyaṃ parimajjeyyaṃ yāva brahmalokāpi
kāyena vasaṃ vatteyyanti tatra tatreva sakkhibhabbataṃ pāpuṇāti sati
sati āyatane.
{541.3} So sace ākaṅkhati dibbāya sotadhātuyā visuddhāya
atikkantamānusikāya ubho sadde suṇeyyaṃ dibbe ca mānuse ca ye
dūre santike cāti 1- tatra tatreva sakkhibhabbataṃ pāpuṇāti sati sati
āyatane . so sace ākaṅkhati parasattānaṃ parapuggalānaṃ cetasā
ceto paricca pajāneyyaṃ sarāgaṃ vā cittaṃ sarāgaṃ cittanti pajāneyyaṃ
vītarāgaṃ vā cittaṃ vītarāgaṃ cittanti pajāneyyaṃ sadosaṃ vā cittaṃ
sadosaṃ cittanti pajāneyyaṃ vītadosaṃ vā cittaṃ vītadosaṃ cittanti
pajāneyyaṃ samohaṃ vā cittaṃ samohaṃ cittanti pajāneyyaṃ vītamohaṃ
vā cittaṃ vītamohaṃ cittanti pajāneyyaṃ saṅkhittaṃ vā cittaṃ saṅkhittaṃ
cittanti pajāneyyaṃ vikkhittaṃ vā cittaṃ vikkhittaṃ cittanti pajāneyyaṃ
mahaggataṃ vā cittaṃ mahaggataṃ cittanti pajāneyyaṃ amahaggataṃ vā
cittaṃ amahaggataṃ cittanti pajāneyyaṃ sauttaraṃ vā cittaṃ sauttaraṃ
cittanti pajāneyyaṃ anuttaraṃ vā cittaṃ anuttaraṃ cittanti pajāneyyaṃ
samāhitaṃ vā cittaṃ samāhitaṃ cittanti pajāneyyaṃ asamāhitaṃ vā cittaṃ
asamāhitaṃ cittanti pajāneyyaṃ vimuttaṃ vā cittaṃ vimuttaṃ cittanti
pajāneyyaṃ avimuttaṃ vā cittaṃ avimuttaṃ cittanti pajāneyyanti
tatra tatreva sakkhibhabbataṃ pāpuṇāti sati sati āyatane.
@Footnote: 1 Yu. dūre vā santike vāti.
{541.4} So sace ākaṅkhati anekavihitaṃ pubbenivāsaṃ anussareyyaṃ
seyyathīdaṃ ekampi jātiṃ dvepi jātiyo tissopi jātiyo catassopi
jātiyo pañcapi jātiyo dasampi jātiyo vīsampi jātiyo tiṃsampi
jātiyo cattāḷīsampi jātiyo paññāsampi jātiyo jātisatampi
jātisahassampi jātisatasahassampi anekepi saṃvaṭṭakappe anekepi
vivaṭṭakappe anekepi saṃvaṭṭavivaṭṭakappe amutrāsiṃ evaṃnāmo
evaṃgotto evaṃvaṇṇo evamāhāro evaṃsukhadukkhapaṭisaṃvedī
evamāyupariyanto so tato cuto amutra udapādī tatrāpāsiṃ
evaṃnāmo evaṃgotto evaṃvaṇṇo evamāhāro evaṃsukhadukkhapaṭisaṃvedī
evamāyupariyanto so tato cuto idhūpapannoti iti sākāraṃ sauddesaṃ
anekavihitaṃ pubbenivāsaṃ anussareyyanti tatra tatreva sakkhibhabbataṃ
pāpuṇāti sati sati āyatane.
{541.5} So sace ākaṅkhati dibbena cakkhunā visuddhena
atikkantamānusakena satte passeyyaṃ cavamāne upapajjamāne hīne
paṇīte suvaṇṇe dubbaṇṇe sugate duggate yathākammūpage satte
pajāneyyaṃ ime vata bhonto sattā kāyaduccaritena samannāgatā
vacīduccaritena samannāgatā manoduccaritena samannāgatā ariyānaṃ
upavādakā micchādiṭṭhikā micchādiṭṭhikammasamādānā te kāyassa
bhedā parammaraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapannā ime vā
pana bhonto sattā kāyasucaritena samannāgatā vacīsucaritena
samannāgatā manosucaritena samannāgatā ariyānaṃ anupavādakā
sammādiṭṭhikā sammādiṭṭhikammasamādānā te kāyassa
Bhedā parammaraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapannāti iti dibbena
cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena satte passeyyaṃ cavamāne
upapajjamāne hīne paṇīte suvaṇṇe dubbaṇṇe sugate duggate
yathākammūpage satte pajāneyyanti tatra tatreva sakkhibhabbataṃ
pāpuṇāti sati sati āyatane.
{541.6} So sace ākaṅkhati āsavānaṃ khayā anāsavaṃ cetovimuttiṃ
paññāvimuttiṃ diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja
vihareyyanti tatra tatreva sakkhibhabbataṃ pāpuṇāti sati sati āyataneti.
[542] 103 Adhicittamanuyuttena bhikkhave bhikkhunā tīṇi nimittāni
kālena kālaṃ manasikātabbāni kālena kālaṃ samādhinimittaṃ manasikātabbaṃ
kālena kālaṃ paggāhanimittaṃ manasikātabbaṃ kālena kālaṃ
upekkhānimittaṃ manasikātabbaṃ . sace bhikkhave adhicittamanuyutto bhikkhu
ekantaṃ samādhinimittaṃyeva manasikareyya ṭhānantaṃ cittaṃ kosajjāya
saṃvatteyya . Sace bhikkhave adhicittamanuyutto bhikkhu ekantaṃ paggāhanimittaṃyeva
manasikareyya ṭhānantaṃ cittaṃ uddhaccāya saṃvatteyya . sace
bhikkhave adhicittamanuyutto bhikkhu ekantaṃ upekkhānimittaṃyeva manasikareyya
ṭhānantaṃ cittaṃ na sammā samādhiyeyya āsavānaṃ khayāya.
{542.1} Yato [1]- kho bhikkhave adhicittamanuyutto bhikkhu
kālena kālaṃ samādhinimittaṃ manasikaroti kālena kālaṃ
paggāhanimittaṃ manasikaroti kālena kālaṃ upekkhānimittaṃ
manasikaroti taṃ hoti cittaṃ muduñca kammaniyañca pabhassarañca na
@Footnote: 1 Po. Ma. Yu. ca. ito paraṃ īdisameva.
Ca pabhaṅgu sammā samādhiyati āsavānaṃ khayāya . seyyathāpi bhikkhave
suvaṇṇakāro vā suvaṇṇakārantevāsī vā ukkaṃ bandhati 1- ukkaṃ
bandhitvā ukkāmukhaṃ ālimpeti 2- ukkāmukhaṃ ālimpetvā saṇḍāsena
jātarūpaṃ gahetvā [3]- ukkāmukhe pakkhipitvā kālena kālaṃ abhidhamati
kālena kālaṃ udakena paripphoseti kālena kālaṃ ajjhupekkhati .
Sace bhikkhave suvaṇṇakāro vā suvaṇṇakārantevāsī vā taṃ jātarūpaṃ
ekantaṃ abhidhameyya ṭhānantaṃ jātarūpaṃ ḍaheyya . sace bhikkhave
suvaṇṇakāro vā suvaṇṇakārantevāsī vā taṃ jātarūpaṃ ekantaṃ
udakena paripphoseyya ṭhānantaṃ jātarūpaṃ nibbāpeyya . sace bhikkhave
suvaṇṇakāro vā suvaṇṇakārantevāsī vā taṃ jātarūpaṃ ekantaṃ
ajjhupekkheyya ṭhānantaṃ jātarūpaṃ na sammā paripākaṃ gaccheyya .
Yato kho bhikkhave suvaṇṇakāro vā suvaṇṇakārantevāsī vā taṃ
jātarūpaṃ kālena kālaṃ abhidhamati kālena kālaṃ udakena paripphoseti
kālena kālaṃ ajjhupekkhati taṃ hoti jātarūpaṃ muduñca kammaniyañca
pabhassarañca na ca pabhaṅgu sammā upeti kammāya yassā yassā ca
pilandhanavikatiyā ākaṅkhati yadi paṭṭikāya 4- yadi kuṇḍalāya
yadi gīveyyake yadi suvaṇṇamālāya tañcassa atthaṃ anubhoti.
{542.2} Evameva kho bhikkhave adhicittamanuyuttena bhikkhunā tīṇi
nimittāni kālena kālaṃ manasikātabbāni kālena kālaṃ samādhinimittaṃ
manasikātabbaṃ kālena kālaṃ paggāhanimittaṃ manasikātabbaṃ
kālena kālaṃ upekkhānimittaṃ manasikātabbaṃ . sace bhikkhave
@Footnote: 1 Ma. bandheyya . 2 Ma. ālimpeyya . 3 Ma. ukkāmukhe pakkhipeyya.
@4 Po. Yu. paṭṭakāya.
Adhicittamanuyutto bhikkhu ekantaṃ samādhinimittaṃyeva manasikareyya
ṭhānantaṃ cittaṃ kosajjāya saṃvatteyya . sace bhikkhave adhicittamanuyutto
bhikkhu ekantaṃ paggāhanimittaṃyeva manasikareyya ṭhānantaṃ cittaṃ
uddhaccāya saṃvatteyya . sace bhikkhave adhicittamanuyutto bhikkhu
ekantaṃ upekkhānimittaṃyeva manasikareyya ṭhānantaṃ cittaṃ na sammā
samādhiyeyya āsavānaṃ khayāya . yato kho bhikkhave adhicittamanuyutto
bhikkhu kālena kālaṃ samādhinimittaṃ manasikaroti kālena kālaṃ
paggāhanimittaṃ manasikaroti kālena kālaṃ upekkhānimittaṃ manasikaroti
taṃ hoti cittaṃ muduñca kammaniyañca pabhassarañca na ca pabhaṅgu sammā
samādhiyati āsavānaṃ khayāya yassa yassa ca abhiññāsacchikaraṇīyassa
dhammassa cittaṃ abhininnāmeti abhiññāsacchikiriyāya tatra tatreva
sakkhibhabbataṃ pāpuṇāti sati sati āyatane so sace ākaṅkhati
anekavihitaṃ iddhividhaṃ paccanubhaveyyaṃ .pe. āsavānaṃ khayā ...
Sacchikatvā upasampajja vihareyyanti tatra tatreva sakkhibhabbataṃ
pāpuṇāti sati sati āyataneti.
Loṇaphalavaggo 1- pañcamo.
Tassuddānaṃ
accāyikaṃ vivittañca saradā parisā tisso
tayo ājāniyā ve loṇake saṅghasamuggatāti.
Dutiyo paṇṇāsako samatto.
--------
@Footnote: 1 Ma. loṇakapallavaggo.
Tatiyapaṇṇāsako
sambodhivaggo paṭhamo
[543] 104 Pubbeva me bhikkhave sambodhā anabhisambuddhassa
bodhisattasseva sato etadahosi ko nu kho loke assādo ko
ādīnavo kiṃ nissaraṇanti . tassa mayhaṃ bhikkhave etadahosi yaṃ
kho loke 1- paṭicca uppajjati sukhaṃ somanassaṃ ayaṃ loke assādo
yaṃ loko anicco dukkho vipariṇāmadhammo ayaṃ loke ādīnavo yo
loke chandarāgapaṭivinayo chandarāgappahānaṃ idaṃ loke nissaraṇanti .
Yāvakīvañcāhaṃ bhikkhave evaṃ lokassa assādañca assādato ādīnavañca
ādīnavato nissaraṇañca nissaraṇato yathābhūtaṃ nābbhaññāsiṃ neva
tāvāhaṃ bhikkhave sadevake loke samārake sabrahmake sassamaṇabrāhmaṇiyā
pajāya sadevamanussāya anuttaraṃ sammāsambodhiṃ abhisambuddho 2-
paccaññāsiṃ . yato ca khohaṃ bhikkhave evaṃ lokassa assādañca
assādato ādīnavañca ādīnavato nissaraṇañca nissaraṇato yathābhūtaṃ
abbhaññāsiṃ athāhaṃ bhikkhave sadevake loke samārake sabrahmake
sassamaṇabrāhmaṇiyā pajāya sadevamanussāya anuttaraṃ sammāsambodhiṃ
abhisambuddho paccaññāsiṃ . ñāṇañca pana me dassanaṃ udapādi
akuppā me vimutti ayamantimā jāti natthidāni punabbhavoti.
@Footnote: 1 Po. Ma. lokaṃ . 2 Ma. abhisambuddhoti. ito paraṃ īdisameva.
[544] 105 Lokassāhaṃ bhikkhave assādapariyesanaṃ ācariṃ 1- yo
loke assādo tadajjhagamaṃ yāvatako loke assādo paññāya me so
sudiṭṭho . lokassāhaṃ bhikkhave ādīnavapariyesanaṃ ācariṃ yo loke
ādīnavo tadajjhagamaṃ yāvatako loke ādīnavo paññāya me
so sudiṭṭho . lokassāhaṃ bhikkhave nissaraṇapariyesanaṃ ācariṃ yaṃ loke
nissaraṇaṃ tadajjhagamaṃ yāvatakaṃ loke nissaraṇaṃ paññāya me taṃ
sudiṭṭhaṃ . yāvakīvañcāhaṃ bhikkhave lokassa assādañca assādato
ādīnavañca ādīnavato nissaraṇañca nissaraṇato yathābhūtaṃ
nābbhaññāsiṃ neva tāvāhaṃ bhikkhave sadevake loke samārake
sabrahmake sassamaṇabrāhmaṇiyā pajāya sadevamanussāya anuttaraṃ
sammāsambodhiṃ abhisambuddho paccaññāsiṃ.
{544.1} Yato ca khohaṃ bhikkhave lokassa assādañca assādato
ādīnavañca ādīnavato nissaraṇañca nissaraṇato yathābhūtaṃ
abbhaññāsiṃ athāhaṃ bhikkhave sadevake loke samārake sabrahmake
sassamaṇabrāhmaṇiyā pajāya sadevamanussāya anuttaraṃ sammāsambodhiṃ
abhisambuddho paccaññāsiṃ . ñāṇañca pana me dassanaṃ udapādi
akuppā me vimutti ayamantimā jāti natthidāni punabbhavoti.
[545] 106 No cetaṃ 2- bhikkhave loke assādo abhavissa
nayidaṃ sattā loke sārajjeyyuṃ yasmā ca kho bhikkhave atthi loke
assādo tasmā sattā loke sārajjanti . no cetaṃ bhikkhave loke
@Footnote: 1 Ma. acariṃ. ito paraṃ īdisameva . 2 Ma. cedaṃ. ito paraṃ īdisameva.
Ādīnavo abhavissa nayidaṃ sattā loke nibbindeyyuṃ yasmā ca
kho bhikkhave atthi loke ādīnavo tasmā sattā loke nibbindanti.
No cetaṃ bhikkhave loke nissaraṇaṃ abhavissa nayidaṃ sattā lokamhā
nissareyyuṃ yasmā ca kho bhikkhave atthi loke nissaraṇaṃ tasmā
sattā lokamhā nissaranti . yāvakīvañca bhikkhave sattā lokassa
assādañca assādato ādīnavañca ādīnavato nissaraṇañca
nissaraṇato yathābhūtaṃ nābbhaññāsuṃ neva tāva bhikkhave sattā sadevakā
lokā samārakā sabrahmakā sassamaṇabrāhmaṇiyā pajāya sadevamanussāya
nissaṭā visaṃyuttā vippamuttā vimariyādīkatena cetasā vihariṃsu.
{545.1} Yato ca kho bhikkhave sattā lokassa assādañca assādato
ādīnavañca ādīnavato nissaraṇañca nissaraṇato yathābhūtaṃ abbhaññāsuṃ atha
bhikkhave sattā sadevakā lokā samārakā sabrahmakā sassamaṇabrāhmaṇiyā
pajāya sadevamanussāya nissaṭā visaṃyuttā vippamuttā vimariyādīkatena
cetasā viharantīti.
[546] 107 Yekeci bhikkhave samaṇā vā brāhmaṇā vā lokassa
assādañca assādato ādīnavañca ādīnavato nissaraṇañca nissaraṇato
yathābhūtaṃ nappajānanti na me te bhikkhave samaṇā vā brāhmaṇā
vā samaṇesu vā samaṇasammatā brāhmaṇesu vā brāhmaṇasammatā na
ca pana te āyasmanto sāmaññatthañca 1- brahmaññatthañca 2- diṭṭheva
dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharanti . ye ca kho
@Footnote: 1-2 Ma. vā.
Keci bhikkhave samaṇā vā brāhmaṇā vā lokassa assādañca
assādato ādīnavañca ādīnavato nissaraṇañca nissaraṇato yathābhūtaṃ
pajānanti te khome bhikkhave samaṇā vā brāhmaṇā vā samaṇesu
vā samaṇasammatā brāhmaṇesu vā brāhmaṇasammatā te ca
panāyasmanto sāmaññatthañca brahmaññatthañca diṭṭheva
dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharantīti.
[547] 108 Ruṇṇamidaṃ bhikkhave ariyassa vinaye yadidaṃ gītaṃ
ummattakamidaṃ bhikkhave ariyassa vinaye yadidaṃ naccaṃ komārikamidaṃ 1-
bhikkhave ariyassa vinaye yadidaṃ ativelaṃ dantavidaṃsakahasitaṃ tasmā tiha
bhikkhave setughāto gīte setughāto nacce alaṃ vo dhammapamoditānaṃ
sataṃ sitaṃ sitamattāyāti.
[548] 109 Tiṇṇaṃ bhikkhave paṭisevanāya natthi titti katamesaṃ
tiṇṇaṃ suppassa 2- bhikkhave paṭisevanāya natthi tatti surāmerayapānassa
bhikkhave paṭisevanāya natthi titti methunadhammasamāpattiyā bhikkhave
paṭisevanāya natthi titti imesaṃ kho bhikkhave tiṇṇaṃ paṭisevanāya
natthi tittīti.
[549] 110 Athakho anāthapiṇḍiko gahapati yena bhagavā
tenupasaṅkami upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi
ekamantaṃ nisinnaṃ kho anāthapiṇḍikaṃ gahapatiṃ bhagavā etadavoca citte
gahapati arakkhite kāyakammampi arakkhitaṃ hoti vacīkammampi arakkhitaṃ
@Footnote: 1 Ma. Yu. komārakamidaṃ . 2 Ma. Yu. soppassa.
Hoti manokammampi arakkhitaṃ hoti tassa arakkhitakāyakammassa 1-
arakkhitavacīkammassa 2- arakkhitamanokammassa 3- kāyakammampi
avassutaṃ hoti vacīkammampi avassutaṃ hoti manokammampi avassutaṃ hoti
tassa avassutakāyakammassa 4- avassutavacīkammassa 5- avassutamanokammassa 6-
kāyakammampi pūtikaṃ hoti vacīkammampi pūtikaṃ hoti manokammampi
pūtikaṃ hoti tassa pūtikāyakammassa pūtivacīkammassa pūtimanokammassa na
bhaddakaṃ maraṇaṃ hoti na bhaddikā kālakiriyā seyyathāpi gahapati
kūṭāgāre ducchanne kūṭampi arakkhitaṃ hoti gopāṇasiyopi arakkhitā
honti bhittipi arakkhitā hoti kūṭampi avassutaṃ hoti gopāṇasiyopi
avassutā honti bhittipi avassutā hoti kūṭampi pūtikaṃ hoti
gopāṇasiyopi pūtikā honti bhittipi pūtikā hoti evameva kho
gahapati citte arakkhite .pe.
{549.1} Na bhaddakaṃ maraṇaṃ hoti na bhaddikā kālakiriyā citte
gahapati rakkhite kāyakammampi rakkhitaṃ hoti vacīkammampi rakkhitaṃ
hoti manokammampi rakkhitaṃ hoti tassa rakkhitakāyakammassa
rakkhitavacīkammassa rakkhitamanokammassa kāyakammampi anavassutaṃ
hoti vacīkammampi anavassutaṃ hoti manokammampi anavassutaṃ
hoti tassa anavassutakāyakammassa anavassutavacīkammassa anavassuta-
manokammassa kāyakammampi apūtikaṃ hoti vacīkammampi apūtikaṃ hoti
manokammampi apūtikaṃ hoti tassa apūtikāyakammassa apūtivacīkammassa
apūtimanokammassa bhaddakaṃ maraṇaṃ hoti bhaddikā kālakiriyā seyyathāpi
@Footnote:1-2-3-4-5-6 Po. Ma. Yu. ...kammantassa. ito paraṃ īdisameva.
Gahapati kūṭāgāre succhanne kūṭampi rakkhitaṃ hoti gopāṇasiyopi
rakkhitā honti bhittipi rakkhitā hoti kūṭampi anavassutaṃ hoti
gopāṇasiyopi anavassutā honti bhittipi anavassutā hoti kūṭampi
apūtikaṃ hoti gopāṇasiyopi apūtikā honti bhittipi apūtikā hoti
evameva kho gahapati citte rakkhite .pe. bhaddakaṃ maraṇaṃ hoti
bhaddikā kālakiriyāti.
[550] 111 Athakho anāthapiṇḍiko gahapati yena bhagavā
tenupasaṅkami upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi
ekamantaṃ nisinnaṃ kho anāthapiṇḍikaṃ gahapatiṃ bhagavā etadavoca citte
gahapati byāpanne kāyakammampi byāpannaṃ hoti vacīkammampi byāpannaṃ
hoti manokammampi byāpannaṃ hoti tassa byāpannakāyakammassa
byāpannavacīkammassa byāpannamanokammassa na bhaddakaṃ maraṇaṃ hoti
na bhaddikā kālakiriyā seyyathāpi gahapati kūṭāgāre ducchanne kūṭampi
byāpannaṃ hoti gopāṇasiyopi byāpannā honti bhittipi byāpannā
hoti evameva kho gahapati citte byāpanne .pe. na bhaddakaṃ
maraṇaṃ hoti na bhaddikā kālakiriyā citte gahapati abyāpanne
kāyakammampi abyāpannaṃ hoti vacīkammampi abyāpannaṃ hoti
manokammampi abyāpannaṃ hoti tassa abyāpannakāyakammassa
abyāpannavacīkammassa abyāpannamanokammassa bhaddakaṃ maraṇaṃ hoti
Bhaddikā kālakiriyā seyyathāpi gahapati kūṭāgāre succhanne kūṭampi
abyāpannaṃ hoti gopāṇasiyopi abyāpannā honti bhittipi
abyāpannā hoti evameva kho gahapati citte abyāpanne .pe.
Bhaddakaṃ maraṇaṃ hoti bhaddikā kālakiriyāti.
[551] 112 Tīṇīmāni bhikkhave nidānāni kammānaṃ samudayāya
katamāni tīṇi lobho nidānaṃ kammānaṃ samudayāya doso nidānaṃ
kammānaṃ samudayāya moho nidānaṃ kammānaṃ samudayāya . yaṃ bhikkhave
lobhapakataṃ kammaṃ lobhajaṃ lobhanidānaṃ lobhasamudayaṃ taṃ kammaṃ akusalaṃ
taṃ kammaṃ sāvajjaṃ taṃ kammaṃ dukkhavipākaṃ taṃ kammaṃ kammasamudayāya
saṃvattati na taṃ kammaṃ kammanirodhāya saṃvattati . yaṃ bhikkhave dosapakataṃ
kammaṃ dosajaṃ dosanidānaṃ dosasamudayaṃ taṃ kammaṃ akusalaṃ taṃ kammaṃ
sāvajjaṃ taṃ kammaṃ dukkhavipākaṃ taṃ kammaṃ kammasamudayāya saṃvattati
na taṃ kammaṃ kammanirodhāya saṃvattati . yaṃ bhikkhave mohapakataṃ kammaṃ
mohajaṃ mohanidānaṃ mohasamudayaṃ taṃ kammaṃ akusalaṃ taṃ kammaṃ sāvajjaṃ
taṃ kammaṃ dukkhavipākaṃ taṃ kammaṃ kammasamudayāya saṃvattati na taṃ
kammaṃ kammanirodhāya saṃvattati . imāni kho bhikkhave tīṇi nidānāni
kammānaṃ samudayāya.
{551.1} Tīṇīmāni bhikkhave nidānāni kammānaṃ samudayāya
katamāni tīṇi alobho nidānaṃ kammānaṃ samudayāya adoso nidānaṃ
kammānaṃ samudayāya amoho nidānaṃ kammānaṃ samudayāya . yaṃ bhikkhave
alobhapakataṃ kammaṃ alobhajaṃ alobhanidānaṃ alobhasamudayaṃ taṃ kammaṃ kusalaṃ
Taṃ kammaṃ anavajjaṃ taṃ kammaṃ sukhavipākaṃ taṃ kammaṃ kammanirodhāya
saṃvattati na taṃ kammaṃ kammasamudayāya saṃvattati . yaṃ bhikkhave adosapakataṃ
kammaṃ adosajaṃ adosanidānaṃ adosasamudayaṃ taṃ kammaṃ kusalaṃ taṃ
kammaṃ anavajjaṃ taṃ kammaṃ sukhavipākaṃ taṃ kammaṃ kammanirodhāya
saṃvattati na taṃ kammaṃ kammasamudayāya saṃvattati . yaṃ bhikkhave
amohapakataṃ kammaṃ amohajaṃ amohanidānaṃ amohasamudayaṃ taṃ kammaṃ kusalaṃ
taṃ kammaṃ anavajjaṃ taṃ kammaṃ sukhavipākaṃ taṃ kammaṃ kammanirodhāya
saṃvattati na taṃ kammaṃ kammasamudayāya saṃvattati . imāni kho bhikkhave
tīṇi nidānāni kammānaṃ samudayāyāti.
[552] 113 Tīṇīmāni bhikkhave nidānāni kammānaṃ samudayāya
katamāni tīṇi atīte bhikkhave chandarāgaṭṭhāniye dhamme ārabbha chando
jāyati anāgate bhikkhave chandarāgaṭṭhāniye dhamme ārabbha chando
jāyati paccuppanne bhikkhave chandarāgaṭṭhāniye dhamme ārabbha chando
jāyati.
{552.1} Kathañca bhikkhave atīte chandarāgaṭṭhāniye dhamme ārabbha
chando jāyati atīte bhikkhave chandarāgaṭṭhāniye dhamme ārabbha
cetasā anuvitakketi anuvicāreti tassa atīte chandarāgaṭṭhāniye
dhamme ārabbha cetasā anuvitakkayato anuvicārayato chando jāyati
chandajāto tehi dhammehi saṃyutto hoti etāhaṃ 1- bhikkhave saññojanaṃ
vadāmi yo 2- cetaso sārāgo evaṃ kho bhikkhave atīte chandarāgaṭṭhāniye
dhamme ārabbha chando jāyati.
@Footnote: 1 Ma. etamahaṃ. ito paraṃ īdisameva. 2 Yu. so. ito paraṃ īdisameva.
{552.2} Kathañca bhikkhave anāgate chandarāgaṭṭhāniye dhamme
ārabbha chando jāyati anāgate bhikkhave chandarāgaṭṭhāniye dhamme
ārabbha cetasā anuvitakketi anuvicāreti tassa anāgate chandarāgaṭṭhāniye
dhamme ārabbha cetasā anuvitakkayato anuvicārayato chando jāyati
chandajāto tehi dhammehi saṃyutto hoti etāhaṃ bhikkhave saññojanaṃ
vadāmi yo cetaso sārāgo evaṃ kho bhikkhave anāgate chandarāgaṭṭhāniye
dhamme ārabbha chando jāyati.
{552.3} Kathañca bhikkhave paccuppanne chandarāgaṭṭhāniye dhamme
ārabbha chando jāyati paccuppanne bhikkhave chandarāgaṭṭhāniye dhamme
ārabbha cetasā anuvitakketi anuvicāreti tassa paccuppanne
chandarāgaṭṭhāniye dhamme ārabbha cetasā anuvitakkayato anuvicārayato
chando jāyati chandajāto tehi dhammehi saṃyutto hoti etāhaṃ bhikkhave
saññojanaṃ vadāmi yo cetaso sārāgo evaṃ kho bhikkhave paccuppanne
chandarāgaṭṭhāniye dhamme ārabbha chando jāyati . imāni kho bhikkhave
tīṇi nidānāni kammānaṃ samudayāya.
{552.4} Tīṇīmāni bhikkhave nidānāni kammānaṃ samudayāya katamāni
tīṇi atīte bhikkhave chandarāgaṭṭhāniye dhamme ārabbha chando na jāyati
anāgate bhikkhave chandarāgaṭṭhāniye dhamme ārabbha chando na jāyati
paccuppanne bhikkhave chandarāgaṭṭhāniye dhamme ārabbha chando na jāyati.
{552.5} Kathañca bhikkhave atīte chandarāgaṭṭhāniye dhamme
ārabbha chando na jāyati atītānaṃ bhikkhave chandarāgaṭṭhāniyānaṃ
dhammānaṃ āyatiṃ vipākaṃ pajānāti āyatiṃ
Vipākaṃ viditvā tadabhinivajjeti 1- tadabhinivajjetvā 2- cetasā
abhivirājetvā 3- paññāya ativijjha passati evaṃ kho bhikkhave atīte
chandarāgaṭṭhāniye dhamme ārabbha chando na jāyati.
{552.6} Kathañca bhikkhave anāgate chandarāgaṭṭhāniye dhamme
ārabbha chando na jāyati anāgatānaṃ bhikkhave chandarāgaṭṭhāniyānaṃ
dhammānaṃ āyatiṃ vipākaṃ pajānāti āyatiṃ vipākaṃ viditvā tadabhinivajjeti
tadabhinivajjetvā cetasā abhivirājetvā paññāya ativijjha passati
evaṃ kho bhikkhave anāgate chandarāgaṭṭhāniye dhamme ārabbha chando
na jāyati.
{552.7} Kathañca bhikkhave paccuppanne chandarāgaṭṭhāniye
dhamme ārabbha chando na jāyati paccuppannānaṃ bhikkhave
chandarāgaṭṭhāniyānaṃ dhammānaṃ āyatiṃ vipākaṃ pajānāti āyatiṃ
vipākaṃ viditvā tadabhinivajjeti tadabhinivajjetvā cetasā
abhivirājetvā paññāya ativijjha passati evaṃ kho bhikkhave
paccuppanne chandarāgaṭṭhāniye dhamme ārabbha chando na jāyati .
Imāni kho bhikkhave nidānāni kammānaṃ samudayāyāti.
Sambodhivaggo paṭhamo.
Tassuddānaṃ
pubbe manusse assādo samaṇo roṇapañcamaṃ
atittā dve ca kūṭāni nidānā apare duveti.
------------
@Footnote: 1 Ma. tadabhinivatteti. Yu. tadabhinivaddheti . 2 Ma. tadabhinivattetvā.
@Yu. tadabhinivaddhetvā. 3 Ma. abhinivijjhitvā.
Āpāyikavaggo dutiyo
[553] 114 Tayome bhikkhave āpāyikā nerayikā idamappahāya
katame tayo yo ca abrahmacārī abrahmacāripaṭiñño yo ca suddhabrahmacāriṃ
suddhaṃ brahmacariyaṃ carantaṃ amūlakena brahmacariyena anuddhaṃseti yocāyaṃ
evaṃvādī evaṃdiṭṭhi natthi kāmesu dosoti so 1- kāmesu pātabyataṃ
āpajjati ime kho bhikkhave tayo āpāyikā nerayikā idamappahāyāti.
[554] 115 Tiṇṇaṃ bhikkhave pātubhāvo dullabho lokasmiṃ katamesaṃ
tiṇṇaṃ tathāgatassa bhikkhave arahato sammāsambuddhassa pātubhāvo
dullabho lokasmiṃ tathāgatappaveditassa dhammavinayassa desetā puggalo
dullabho lokasmiṃ kataññū katavedī puggalo dullabho lokasmiṃ
imesaṃ kho bhikkhave tiṇṇaṃ pātubhāvo dullabho lokasminti.
[555] 116 Tayome bhikkhave puggalā santo saṃvijjamānā lokasmiṃ
katame tayo suppameyyo duppameyyo appameyyo . katamo ca
bhikkhave puggalo suppameyyo idha bhikkhave ekacco puggalo uddhato
hoti unnaḷo capalo mukharo vikiṇṇavāco muṭṭhassati asampajāno
asamāhito vibbhantacitto pākatindriyo ayaṃ vuccati bhikkhave puggalo
suppameyyo . katamo ca bhikkhave puggalo duppameyyo idha bhikkhave
ekacco puggalo anuddhato hoti anunnaḷo acapalo amukharo avikiṇṇavāco
upaṭṭhitassati sampajāno samāhito ekaggacitto saṃvutindriyo
@Footnote: 1 Ma. tāya.
Ayaṃ vuccati bhikkhave puggalo duppameyyo . katamo ca bhikkhave puggalo
appameyyo idha bhikkhave bhikkhu arahaṃ hoti khīṇāsavo ayaṃ vuccati
bhikkhave puggalo appameyyo . ime kho bhikkhave tayo puggalā
santo saṃvijjamānā lokasminti.
[556] 117 Tayome bhikkhave puggalā santo saṃvijjamānā lokasmiṃ
katame tayo idha bhikkhave ekacco puggalo sabbaso rūpasaññānaṃ
samatikkamā paṭighasaññānaṃ atthaṅgamā nānattasaññānaṃ amanasikārā
ananto ākāsoti ākāsānañcāyatanaṃ upasampajja viharati so tadassādeti
taṃ nikāmeti tena ca vittiṃ āpajjati tattha ṭhito tadadhimutto
tabbahulavihārī aparihīno kālaṃ kurumāno ākāsānañcāyatanūpagānaṃ devānaṃ
sahabyataṃ upapajjati ākāsānañcāyatanūpagānaṃ bhikkhave devānaṃ vīsati
kappasahassāni āyuppamāṇaṃ tattha puthujjano yāvatāyukaṃ ṭhatvā
yāvatakaṃ tesaṃ devānaṃ āyuppamāṇaṃ taṃ sabbaṃ khepetvā nirayampi
gacchati tiracchānayonimpi gacchati pittivisayampi gacchati bhagavato pana
sāvako tattha yāvatāyukaṃ ṭhatvā yāvatakaṃ tesaṃ devānaṃ āyuppamāṇaṃ
taṃ sabbaṃ khepetvā tasmiṃyeva bhave parinibbāyati ayaṃ kho bhikkhave
viseso ayaṃ adhippāyaso idaṃ nānākaraṇaṃ sutavato ariyasāvakassa assutavatā
puthujjanena yadidaṃ gatiyā upapattiyā sati.
{556.1} Puna ca paraṃ bhikkhave idhekacco puggalo sabbaso
ākāsānañcāyatanaṃ samatikkamma anantaṃ viññāṇanti
viññāṇañcāyatanaṃ upasampajja viharati so tadassādeti
Taṃ nikāmeti tena ca vittiṃ āpajjati tattha ṭhito tadadhimutto
tabbahulavihārī aparihīno kālaṃ kurumāno viññāṇañcāyatanūpagānaṃ devānaṃ
sahabyataṃ upapajjati viññāṇañcāyatanūpagānaṃ bhikkhave devānaṃ cattāḷīsa
kappasahassāni āyuppamāṇaṃ tattha puthujjano yāvatāyukaṃ ṭhatvā
yāvatakaṃ tesaṃ devānaṃ āyuppamāṇaṃ taṃ sabbaṃ khepetvā nirayampi
gacchati tiracchānayonimpi gacchati pittivisayampi gacchati bhagavato pana
sāvako tattha yāvatāyukaṃ ṭhatvā yāvatakaṃ tesaṃ devānaṃ āyuppamāṇaṃ
taṃ sabbaṃ khepetvā tasmiṃyeva bhave parinibbāyati ayaṃ kho bhikkhave
viseso ayaṃ adhippāyaso idaṃ nānākaraṇaṃ sutavato ariyasāvakassa assutavatā
puthujjanena yadidaṃ gatiyā upapattiyā sati.
{556.2} Puna ca paraṃ bhikkhave idhekacco puggalo sabbaso
viññāṇañcāyatanaṃ samatikkamma natthi kiñcīti ākiñcaññāyatanaṃ
upasampajja viharati so tadassādeti taṃ nikāmeti tena ca vittiṃ āpajjati
tattha ṭhito tadadhimutto tabbahulavihārī aparihīno kālaṃ kurumāno
ākiñcaññāyatanūpagānaṃ devānaṃ sahabyataṃ upapajjati
ākiñcaññāyatanūpagānaṃ bhikkhave devānaṃ saṭṭhī kappasahassāni
āyuppamāṇaṃ tattha puthujjano yāvatāyukaṃ ṭhatvā yāvatakaṃ tesaṃ
devānaṃ āyuppamāṇaṃ taṃ sabbaṃ khepetvā nirayampi gacchati
tiracchānayonimpi gacchati pittivisayampi gacchati bhagavato pana
sāvako tattha yāvatāyukaṃ ṭhatvā yāvatakaṃ tesaṃ devānaṃ āyuppamāṇaṃ
taṃ sabbaṃ khepetvā tasmiṃyeva bhave parinibbāyati ayaṃ kho bhikkhave
Viseso ayaṃ adhippāyaso idaṃ nānākaraṇaṃ sutavato ariyasāvakassa
assutavatā puthujjanena yadidaṃ gatiyā upapattiyā sati . ime kho
bhikkhave tayo puggalā santo saṃvijjamānā lokasminti.
[557] 118 Tisso imā bhikkhave vipattiyo katamā tisso
sīlavipatti cittavipatti diṭṭhivipatti . katamā ca bhikkhave sīlavipatti
idha bhikkhave ekacco pāṇātipātī hoti adinnādāyī hoti kāmesu
micchācārī hoti musāvādī hoti pisuṇavāco hoti pharusavāco
hoti samphappalāpī hoti ayaṃ vuccati bhikkhave sīlavipatti .
Katamā ca bhikkhave cittavipatti idha bhikkhave ekacco abhijjhālu
hoti byāpannacitto hoti ayaṃ vuccati bhikkhave cittavipatti .
Katamā ca bhikkhave diṭṭhivipatti idha bhikkhave ekacco micchādiṭṭhiko
hoti viparītadassano natthi dinnaṃ natthi yiṭṭhaṃ natthi hutaṃ
natthi sukaṭadukkaṭānaṃ kammānaṃ phalavipāko natthi ayaṃ loko natthi
paro loko natthi mātā natthi pitā natthi sattā opapātikā
natthi loke samaṇabrāhmaṇā sammaggatā sammāpaṭipannā ye imañca
lokaṃ parañca lokaṃ sayaṃ abhiññā sacchikatvā pavedentīti ayaṃ
vuccati bhikkhave diṭṭhivipatti.
{557.1} Sīlavipattihetu vā bhikkhave sattā kāyassa bhedā
parammaraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapajjanti cittavipattihetu
vā bhikkhave sattā kāyassa bhedā parammaraṇā apāyaṃ duggatiṃ
vinipātaṃ nirayaṃ upapajjanti diṭṭhivipattihetu vā bhikkhave
Sattā kāyassa bhedā parammaraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ
upapajjanti . imā kho bhikkhave tisso vipattiyo . tisso imā
bhikkhave sampadā katamā tisso sīlasampadā cittasampadā diṭṭhisampadā.
Katamā ca bhikkhave sīlasampadā idha bhikkhave ekacco
pāṇātipātā paṭivirato hoti adinnādānā paṭivirato hoti kāmesu
micchācārā paṭivirato hoti musāvādā paṭivirato hoti pisuṇāya
vācāya paṭivirato hoti pharusāya vācāya paṭivirato hoti samphappalāpā
paṭivirato hoti ayaṃ vuccati bhikkhave sīlasampadā . katamā
ca bhikkhave cittasampadā idha bhikkhave ekacco anabhijjhālu hoti
abyāpannacitto hoti ayaṃ vuccati bhikkhave cittasampadā . katamā
ca bhikkhave diṭṭhisampadā idha bhikkhave ekacco sammādiṭṭhiko hoti
aviparītadassano atthi dinnaṃ atthi yiṭṭhaṃ atthi hutaṃ atthi
sukaṭadukkaṭānaṃ kammānaṃ phalavipāko atthi ayaṃ loko atthi paro
loko atthi mātā atthi pitā atthi sattā opapātikā
atthi loke samaṇabrāhmaṇā sammaggatā sammāpaṭipannā ye imañca
lokaṃ parañca lokaṃ sayaṃ abhiññā sacchikatvā pavedentīti ayaṃ
vuccati bhikkhave diṭṭhisampadā.
{557.2} Sīlasampadāhetu vā bhikkhave sattā kāyassa bhedā
parammaraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapajjanti cittasampadāhetu vā
bhikkhave sattā kāyassa bhedā parammaraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapajjanti
diṭṭhisampadāhetu vā bhikkhave sattā kāyassa bhedā parammaraṇā sugatiṃ
Saggaṃ lokaṃ upapajjanti. Imā kho bhikkhave tisso sampadāti.
[558] 119 Tisso imā bhikkhave vipattiyo katamā tisso
sīlavipatti cittavipatti diṭṭhivipatti . katamā ca bhikkhave sīlavipatti
idha bhikkhave ekacco pāṇātipātī hoti .pe. samphappalāpī hoti
ayaṃ vuccati bhikkhave sīlavipatti . katamā ca bhikkhave cittavipatti
idha bhikkhave ekacco abhijjhālu hoti byāpannacitto hoti ayaṃ
vuccati bhikkhave cittavipatti . katamā ca bhikkhave diṭṭhivipatti idha
bhikkhave ekacco micchādiṭṭhiko hoti viparītadassano natthi dinnaṃ
natthi yiṭṭhaṃ .pe. ye imañca lokaṃ parañca lokaṃ sayaṃ abhiññā
sacchikatvā pavedentīti ayaṃ vuccati bhikkhave diṭṭhivipatti.
{558.1} Sīlavipattihetu vā bhikkhave sattā kāyassa bhedā
parammaraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapajjanti cittavipattihetu
vā ... diṭṭhivipattihetu vā bhikkhave sattā kāyassa bhedā parammaraṇā
apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapajjanti . seyyathāpi bhikkhave
apaṇṇako maṇi uddhaṃkhitto yena yeneva patiṭṭhāti supatiṭṭhitaṃyeva
patiṭṭhāti evameva kho bhikkhave sīlavipattihetu vā sattā kāyassa
bhedā parammaraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapajjanti
cittavipattihetu vā ... diṭṭhivipattihetu vā sattā kāyassa
bhedā parammaraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapajjanti .
Imā kho bhikkhave tisso vipattiyo 1-.
{558.2} Tisso imā bhikkhave sampadā katamā
tisso sīlasampadā cittasampadā diṭṭhisampadā .
@Footnote: 1 Ma. vipattiyoti.
Katamā ca bhikkhave sīlasampadā idha bhikkhave ekacco pāṇātipātā
paṭivirato hoti .pe. samphappalāpā paṭivirato hoti ayaṃ vuccati
bhikkhave sīlasampadā . katamā ca bhikkhave cittasampadā idha
bhikkhave ekacco anabhijjhālu hoti abyāpannacitto hoti
ayaṃ vuccati bhikkhave cittasampadā . katamā ca bhikkhave diṭṭhisampadā
idha bhikkhave ekacco sammādiṭṭhiko hoti aviparītadassano atthi
dinnaṃ atthi yiṭṭhaṃ .pe. ye imañca lokaṃ parañca lokaṃ sayaṃ
abhiññā sacchikatvā pavedentīti ayaṃ vuccati bhikkhave diṭṭhisampadā.
{558.3} Sīlasampadāhetu vā bhikkhave sattā kāyassa bhedā
parammaraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapajjanti cittasampadāhetu vā ...
Diṭṭhisampadāhetu vā bhikkhave sattā kāyassa bhedā parammaraṇā sugatiṃ
saggaṃ lokaṃ upapajjanti . seyyathāpi bhikkhave apaṇṇako maṇi uddhaṃkhitto
yena yeneva patiṭṭhāti supatiṭṭhitaṃyeva patiṭṭhāti evameva kho bhikkhave
sīlasampadāhetu vā sattā kāyassa bhedā parammaraṇā sugatiṃ saggaṃ
lokaṃ upapajjanti cittasampadāhetu vā ... diṭṭhisampadāhetu vā sattā
kāyassa bhedā parammaraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapajjanti . imā
kho bhikkhave tisso sampadāti.
[559] 120 Tisso imā bhikkhave vipattiyo katamā tisso
kammantavipatti ājīvavipatti diṭṭhivipatti . katamā ca bhikkhave kammantavipatti
idha bhikkhave ekacco pāṇātipātī hoti .pe. samphappalāpī
Hoti ayaṃ vuccati bhikkhave kammantavipatti . katamā ca bhikkhave
ājīvavipatti idha bhikkhave ekacco micchāājīvo hoti micchāājīvena
jīvitaṃ kappeti ayaṃ vuccati bhikkhave ājīvavipatti . katamā ca
bhikkhave diṭṭhivipatti idha bhikkhave ekacco micchādiṭṭhiko hoti
viparītadassano natthi dinnaṃ natthi yiṭṭhaṃ .pe. ye imañca lokaṃ
parañca lokaṃ sayaṃ abhiññā sacchikatvā pavedentīti ayaṃ vuccati
bhikkhave diṭṭhivipatti. Imā kho bhikkhave tisso vipattiyo.
{559.1} Tisso imā bhikkhave sampadā katamā tisso
kammantasampadā ājīvasampadā diṭṭhisampadā . katamā ca bhikkhave
kammantasampadā idha bhikkhave ekacco pāṇātipātā paṭivirato
hoti .pe. samphappalāpā paṭivirato hoti ayaṃ vuccati bhikkhave
kammantasampadā . katamā ca bhikkhave ājīvasampadā idha bhikkhave
ekacco sammāājīvo hoti sammāājīvena jīvitaṃ kappeti ayaṃ
vuccati bhikkhave ājīvasampadā . katamā ca bhikkhave diṭṭhisampadā
idha bhikkhave ekacco sammādiṭṭhiko hoti aviparītadassano atthi
dinnaṃ atthi yiṭṭhaṃ .pe. ye imañca lokaṃ parañca lokaṃ sayaṃ abhiññā
sacchikatvā pavedentīti ayaṃ vuccati bhikkhave diṭṭhisampadā . imā
kho bhikkhave tisso sampadāti.
[560] 121 Tīṇīmāni bhikkhave soceyyāni katamāni tīṇi
kāyasoceyyaṃ vacīsoceyyaṃ manosoceyyaṃ . Katamañca bhikkhave kāyasoceyyaṃ
idha bhikkhave ekacco pāṇātipātā paṭivirato hoti adinnādānā
Paṭivirato hoti kāmesu micchācārā paṭivirato hoti idaṃ vuccati
bhikkhave kāyasoceyyaṃ . katamañca bhikkhave vacīsoceyyaṃ idha bhikkhave
ekacco musāvādā paṭivirato hoti pisuṇāya vācāya paṭivirato
hoti pharusāya vācāya paṭivirato hoti samphappalāpā paṭivirato
hoti idaṃ vuccati bhikkhave vacīsoceyyaṃ . Katamañca bhikkhave manosoceyyaṃ
idha bhikkhave ekacco anabhijjhālu hoti abyāpannacitto
hoti sammādiṭṭhiko hoti idaṃ vuccati bhikkhave manosoceyyaṃ .
Imāni kho bhikkhave tīṇi soceyyānīti.
[561] 122 Tīṇīmāni bhikkhave soceyyāni katamāni tīṇi
kāyasoceyyaṃ vacīsoceyyaṃ manosoceyyaṃ . Katamañca bhikkhave kāyasoceyyaṃ
idha bhikkhave bhikkhu pāṇātipātā paṭivirato hoti adinnādānā
paṭivirato hoti abrahmacariyā paṭivirato hoti idaṃ vuccati bhikkhave
kāyasoceyyaṃ.
{561.1} Katamañca bhikkhave vacīsoceyyaṃ idha bhikkhave bhikkhu
musāvādā paṭivirato hoti pisuṇāya vācāya paṭivirato hoti pharusāya
vācāya paṭivirato hoti samphappalāpā paṭivirato hoti idaṃ vuccati
bhikkhave vacīsoceyyaṃ.
{561.2} Katamañca bhikkhave manosoceyyaṃ idha bhikkhave bhikkhu
santaṃ vā ajjhattaṃ kāmacchandaṃ atthi me ajjhattaṃ kāmacchandoti
pajānāti asantaṃ vā ajjhattaṃ kāmacchandaṃ natthi me ajjhattaṃ
kāmacchandoti pajānāti yathā ca anuppannassa kāmacchandassa uppādo
hoti tañca pajānāti yathā ca uppannassa kāmacchandassa pahānaṃ
Hoti tañca pajānāti yathā ca pahīnassa kāmacchandassa āyatiṃ
anuppādo hoti tañca pajānāti santaṃ vā ajjhattaṃ byāpādaṃ
atthi me ajjhattaṃ byāpādoti pajānāti asantaṃ vā ajjhattaṃ
byāpādaṃ natthi me ajjhattaṃ byāpādoti pajānāti yathā ca
anuppannassa byāpādassa uppādo hoti tañca pajānāti yathā
ca uppannassa byāpādassa pahānaṃ hoti tañca pajānāti yathā
ca pahīnassa byāpādassa āyatiṃ anuppādo hoti tañca pajānāti
santaṃ vā ajjhattaṃ thīnamiddhaṃ atthi me ajjhattaṃ thīnamiddhanti
pajānāti asantaṃ vā ajjhattaṃ thīnamiddhaṃ natthi me ajjhattaṃ
thīnamiddhanti pajānāti yathā ca anuppannassa thīnamiddhassa uppādo
hoti tañca pajānāti yathā ca uppannassa thīnamiddhassa pahānaṃ
hoti tañca pajānāti yathā ca pahīnassa thīnamiddhassa āyatiṃ anuppādo
hoti tañca pajānāti santaṃ vā ajjhattaṃ uddhaccakukkuccaṃ atthi
me ajjhattaṃ uddhaccakukkuccanti pajānāti asantaṃ vā ajjhattaṃ
uddhaccakukkuccaṃ natthi me ajjhattaṃ uddhaccakukkuccanti pajānāti
{561.3} yathā ca anuppannassa uddhaccakukkuccassa uppādo
hoti tañca pajānāti yathā ca uppannassa uddhaccakukkuccassa pahānaṃ
hoti tañca pajānāti yathā ca pahīnassa uddhaccakukkuccassa āyatiṃ
anuppādo hoti tañca pajānāti santaṃ vā ajjhattaṃ vicikicchaṃ atthi me
ajjhattaṃ vicikicchāti pajānāti asantaṃ vā ajjhattaṃ vicikicchaṃ natthi me
Ajjhattaṃ vicikicchāti pajānāti yathā ca anuppannāya vicikicchāya
uppādo hoti tañca pajānāti yathā ca uppannāya vicikicchāya
pahānaṃ hoti tañca pajānāti yathā ca pahīnāya vicikiccāya āyatiṃ
anuppādo hoti tañca pajānāti idaṃ vuccati bhikkhave manosoceyyaṃ.
Imāni kho bhikkhave tīṇi soceyyānīti.
Kāyasuciṃ vācāsuciṃ 1- cetosucimanāsavaṃ
suciṃ soceyyasampannaṃ āhu ninhātapāpakanti.
[562] 123 Tīṇīmāni bhikkhave moneyyāni katamāni tīṇi
kāyamoneyyaṃ vacīmoneyyaṃ manomoneyyaṃ . Katamañca bhikkhave kāyamoneyyaṃ
idha bhikkhave bhikkhu pāṇātipātā paṭivirato hoti adinnādānā
paṭivirato hoti abrahmacariyā 2- paṭivirato hoti idaṃ vuccati bhikkhave
kāyamoneyyaṃ . katamañca bhikkhave vacīmoneyyaṃ idha bhikkhave bhikkhu
musāvādā paṭivirato hoti pisuṇāya vācāya paṭivirato hoti pharusāya
vācāya paṭivirato hoti samphappalāpā paṭivirato hoti idaṃ vuccati
bhikkhave vacīmoneyyaṃ . katamañca bhikkhave manomoneyyaṃ idha bhikkhave
bhikkhu āsavānaṃ khayā anāsavaṃ cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ diṭṭheva dhamme
sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharati idaṃ vuccati bhikkhave
manomoneyyaṃ. Imāni kho bhikkhave tīṇi moneyyānīti.
Kāyamuniṃ vācāmuniṃ 3- cetomunimanāsavaṃ
muniṃ moneyyasampannaṃ āhu sabbappahāyinanti.
Āpāyikavaggo dutiyo.
@Footnote: 1 Ma. vacīsuciṃ. 2 Yu. kāmesu micchācārā. 3 Ma. vacīmuniṃ.
Tassuddānaṃ
āpāyiko dullabho ca appameyyaṃ aneñjakaṃ
ayaṃ apaṇṇakammanto dve ca soceyyamoneyyāti.
---------
Kusināravaggo tatiyo
[563] 124 Ekaṃ samayaṃ bhagavā kusinārāyaṃ viharati baliharaṇe
vanasaṇḍe . tatra kho bhagavā bhikkhū āmantesi bhikkhavoti. Bhadanteti
te bhikkhū bhagavato paccassosuṃ . bhagavā etadavoca idha bhikkhave
bhikkhu aññataraṃ gāmaṃ vā nigamaṃ vā upanissāya viharati tamenaṃ
gahapati vā gahapatiputto vā upasaṅkamitvā svātanāya bhattena
nimanteti ākaṅkhamāno bhikkhave bhikkhu adhivāseti so tassā rattiyā
accayena pubbaṇhasamyaṃ nivāsetvā pattacīvaramādāya yena tassa
gahapatissa vā gahapatiputtassa vā nivesanaṃ tenupasaṅkamati
upasaṅkamitvā paññatte āsane nisīdati tamenaṃ so gahapati vā
gahapatiputto vā paṇītena khādanīyena bhojanīyena sahatthā santappeti
sampavāreti tassa evaṃ hoti sādhu vata māyaṃ 1- gahapati vā gahapatiputto
vā paṇītena khādanīyena bhojanīyena sahatthā santappeti sampavāretīti
evampissa hoti aho vata māyaṃ gahapati vā gahapatiputto
vā āyatiṃpi evarūpena paṇītena khādanīyena bhojanīyena sahatthā
@Footnote: 1 Ma. mayāyaṃ. ito paraṃ īdisameva.
Santappeyya sampavāreyyāti so taṃ piṇḍapātaṃ gadhito 1- mucchito
ajjhopanno 2- anādīnavadassāvī anissaraṇapañño paribhuñjati
so tattha kāmavitakkampi vitakketi byāpādavitakkampi vitakketi
vihiṃsāvitakkampi vitakketi
{563.1} evarūpassāhaṃ bhikkhave bhikkhuno dinnaṃ na mahapphalaṃ 3-
vadāmi taṃ kissa hetu pamatto hi bhikkhave bhikkhu viharati idha pana bhikkhave
bhikkhu aññataraṃ gāmaṃ vā nigamaṃ vā upanissāya viharati tamenaṃ gahapati
vā gahapatiputto vā upasaṅkamitvā svātanāya bhattena nimanteti
ākaṅkhamāno bhikkhave bhikkhu adhivāseti so tassā rattiyā accayena
pubbaṇhasamayaṃ nivāsetvā pattacīvaramādāya yena tassa gahapatissa
vā gahapatiputtassa vā nivesanaṃ tenupasaṅkamati upasaṅkamitvā
paññatte āsane nisīdati tamenaṃ so gahapati vā gahapatiputto vā
paṇītena khādanīyena bhojanīyena sahatthā santappeti sampavāreti
tassa na evaṃ hoti sādhu vata māyaṃ gahapati vā gahapatiputto vā
paṇītena khādanīyena bhojanīyena sahatthā santappeti sampavāretīti
evampissa na hoti aho vata māyaṃ gahapati vā gahapatiputto vā
āyatiṃpi evarūpena paṇītena khādanīyena bhojanīyena sahatthā
santappeyya sampavāreyyāti so taṃ piṇḍapātaṃ agadhito amucchito
anajjhopanno ādīnavadassāvī nissaraṇapañño paribhuñjati so
tattha nekkhammavitakkampi vitakketi abyāpādavitakkampi vitakketi
avihiṃsāvitakkampi vitakketi evarūpassāhaṃ bhikkhave bhikkhuno dinnaṃ
@Footnote: 1 Ma. gathito . 2 Po. ajjhāpanno . 3 Ma. Yu. mahapphalanuti.
@ito paraṃ īdisameva.
Mahapphalaṃ vadāmi taṃ kissa hetu appamatto hi bhikkhave bhikkhu viharatīti.
[564] 125 Yassaṃ bhikkhave disāyaṃ bhikkhū bhaṇḍanajātā kalahajātā
vivādāpannā aññamaññaṃ mukhasattīhi vitudantā viharanti
manasikātuṃpi me esā bhikkhave disā na phāsu hoti pageva gantuṃ niṭṭhaṃ
ettha gacchāmi addhā te āyasmanto tayo dhamme pajahiṃsu tayo
dhamme bahulīmakaṃsu 1- katame tayo dhamme pajahiṃsu nekkhammavitakkaṃ
abyāpādavitakkaṃ avihiṃsāvitakkaṃ ime tayo dhamme pajahiṃsu katame
tayo dhamme bahulīmakaṃsu kāmavitakkaṃ byāpādavitakkaṃ vihiṃsāvitakkaṃ
ime tayo dhamme bahulīmakaṃsu yassaṃ bhikkhave disāyaṃ bhikkhū bhaṇḍanajātā
kalahajātā vivādāpannā aññamaññaṃ mukhasattīhi vitudantā
viharanti manasikātuṃpi me esā bhikkhave disā na phāsu hoti pageva
gantuṃ niṭṭhaṃ ettha gacchāmi addhā te āyasmanto ime tayo
dhamme pajahiṃsu ime tayo dhamme bahulīmakaṃsu.
{564.1} Yassaṃ [2]- bhikkhave disāyaṃ bhikkhū samaggā sammodamānā
avivadamānā khīrodakībhūtā aññamaññaṃ piyacakkhūhi sampassantā
viharanti gantuṃpi me esā bhikkhave disā phāsu hoti pageva manasikātuṃ
niṭṭhaṃ ettha gacchāmi addhā te āyasmanto [3]- tayo dhamme
pajahiṃsu [4]- tayo dhamme bahulīmakaṃsu katame tayo dhamme pajahiṃsu
kāmavitakkaṃ byāpādavitakkaṃ vihiṃsāvitakkaṃ ime tayo dhamme
pajahiṃsu katame tayo dhamme bahulīmakaṃsu nekkhammavitakkaṃ
abyāpādavitakkaṃ avihiṃsāvitakkaṃ ime tayo dhamme bahulīmakaṃsu
@Footnote: 1 Ma. bahulamakaṃsu. ito paraṃ īhisameva . 2 Ma. pana. 3-4 Yu. ime.
Yassaṃ bhikkhave disāyaṃ bhikkhū samaggā sammodamānā avivadamānā
khīrodakībhūtā aññamaññaṃ piyacakkhūhi sampassantā viharanti gantuṃpi me
esā bhikkhave disā phāsu hoti pageva manasikātuṃ niṭṭhaṃ ettha
gacchāmi addhā te āyasmanto ime tayo dhamme pajahiṃsu ime
tayo dhamme bahulīmakaṃsūti.
[565] 126 Ekaṃ samayaṃ bhagavā vesāliyaṃ viharati gotamake cetiye.
Tatra kho bhagavā bhikkhū āmantesi bhikkhavoti . bhadanteti te bhikkhū
bhagavato paccassosuṃ bhagavā etadavoca abhiññāyāhaṃ bhikkhave
dhammaṃ desemi no anabhiññāya sanidānāhaṃ bhikkhave dhammaṃ desemi
no anidānaṃ sappāṭihāriyāhaṃ bhikkhave dhammaṃ desemi no
appāṭihāriyaṃ tassa mayhaṃ bhikkhave abhiññāya dhammaṃ desayato no
anabhiññāya sanidānaṃ dhammaṃ desayato no anidānaṃ sappāṭihāriyaṃ
dhammaṃ desayato no appāṭihāriyaṃ karaṇīyo ovādo karaṇīyā
anusāsanī alañca pana vo bhikkhave tuṭṭhiyā alaṃ attamanatāya
alaṃ somanassāya sammāsambuddho bhagavā svākkhāto bhagavatā
dhammo supaṭipanno saṅghoti . idamavoca bhagavā . attamanā te
bhikkhū bhagavato bhāsitaṃ abhinanduṃ . 1- imasmiñca pana veyyākaraṇasmiṃ
bhaññamāne sahassī lokadhātu akampitthāti.
[566] 127 Ekaṃ samayaṃ bhagavā kosalesu cārikaṃ caramāno yena
kapilavatthu tadavasari . assosi kho mahānāmo sakko bhagavā kira
@Footnote: 1 Ma. Yu. abhinandunti.
Kapilavatthuṃ anuppattoti . athakho mahānāmo sakko yena bhagavā
tenupasaṅkami upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ aṭṭhāsi
ekamantaṃ ṭhitaṃ kho mahānāmaṃ sakkaṃ bhagavā etadavoca gaccha mahānāma
kapilavatthusmiṃ tathārūpaṃ āvasathaṃ jāna yatthajja mayaṃ ekarattiṃ
vihareyyāmāti . evaṃ bhanteti kho mahānāmo sakko bhagavato paṭissuṇitvā
kapilavatthuṃ pavisitvā kevalakappaṃ kapilavatthuṃ āhiṇḍanto 1- na addasa
kapilavatthusmiṃ tathārūpaṃ āvasathaṃ yattha 2- bhagavā ekarattiṃ vihareyya.
{566.1} Athakho mahānāmo sakko yena bhagavā tenupasaṅkami
upasaṅkamitvā bhagavantaṃ etadavoca natthi bhante kapilavatthusmiṃ tathārūpo
āvasatho yatthajja bhagavā ekarattiṃ vihareyya ayaṃ bhante bharaṇḍu kālāmo
bhagavato purāṇasabrahmacārī tassajja bhagavā assame ekarattiṃ
viharatūti . gaccha mahānāma santharaṃ paññāpehīti . evaṃ bhanteti kho
mahānāmo sakko bhagavato paṭissuṇitvā yena bharaṇḍussa kālāmassa
assamo tenupasaṅkami upasaṅkamitvā santharaṃ paññāpetvā udakaṃ
ṭhapetvā pādānaṃ dhovanāya yena bhagavā tenupasaṅkami upasaṅkamitvā
bhagavantaṃ etadavoca santhato bhante santharo 3- udakaṃ ṭhapitaṃ
pādānaṃ dhovanāya yassadāni bhante bhagavā kālaṃ maññatīti.
{566.2} Athakho bhagavā yena bharaṇḍussa kālāmassa assamo
tenupasaṅkami upasaṅkamitvā paññatte āsane nisīdi
nisajja kho bhagavā pāde pakkhālesi . athakho mahānāmassa
sakkassa etadahosi akālo kho ajja bhagavantaṃ payirupāsituṃ
@Footnote: 1 Ma. Yu. anvāhiṇḍanto . 2 Ma. yatthajja. ito paraṃ īdisameva.
@3 Po. Ma. santhāro.
Kilanto bhagavā svedānāhaṃ bhagavantaṃ payirupāsissāmīti bhagavantaṃ
abhivādetvā padakkhiṇaṃ katvā pakkāmi . athakho mahānāmo sakko
tassā rattiyā accayena yena bhagavā tenupasaṅkami upasaṅkamitvā
bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi ekamantaṃ nisinnaṃ kho mahānāmaṃ
sakkaṃ bhagavā etadavoca tayo khome mahānāma satthāro santo
saṃvijjamānā lokasmiṃ katame tayo idha mahānāma ekacco satthā
kāmānaṃ pariññaṃ paññāpeti na rūpānaṃ pariññaṃ paññāpeti na
vedanānaṃ pariññaṃ paññāpeti idha pana mahānāma ekacco satthā
kāmānañceva pariññaṃ paññāpeti rūpānañca pariññaṃ paññāpeti
na vedanānaṃ pariññaṃ paññāpeti idha pana mahānāma ekacco satthā
kāmānañceva pariññaṃ paññāpeti rūpānañca pariññaṃ paññāpeti
vedanānañca pariññaṃ paññāpeti ime kho mahānāma tayo satthāro
santo saṃvijjamānā lokasmiṃ imesaṃ mahānāma tiṇṇaṃ satthārānaṃ
ekā niṭṭhā udāhu puthū niṭṭhāti.
{566.3} Evaṃ vutte bharaṇḍu kālāmo mahānāmaṃ sakkaṃ
etadavoca ekāti mahānāma vadehīti . evaṃ vutte bhagavā
mahānāmaṃ sakkaṃ etadavoca nānāti mahānāma vadehīti . dutiyampi
kho bharaṇḍu kālāmo mahānāmaṃ sakkaṃ etadavoca ekāti mahānāma
vadehīti . dutiyampi kho bhagavā mahānāmaṃ sakkaṃ etadavoca nānāti
mahānāma vadehīti . tatiyampi kho bharaṇḍu kālāmo mahānāmaṃ sakkaṃ
etadavoca ekāti mahānāma vadehīti . tatiyampi kho bhagavā mahānāmaṃ
Sakkaṃ etadavoca nānāti mahānāma vadehīti . athakho bharaṇḍussa
kālāmassa etadahosi mahesakkhassa vatamhi mahānāmassa sakkassa
sammukhā samaṇena gotamena yāvatatiyakaṃ apasādito yannūnāhaṃ kapilavatthumhā
pakkameyyanti . athakho bharaṇḍu kālāmo kapilavatthumhā
pakkāmi [1]- tathāpakkantova ahosi na puna pacchāgacchīti.
The Pali Tipitaka in Roman Character Volume 20 page 75-359.
http://84000.org/tipitaka/pitaka_item/roman_item_s.php?book=20&item=267&items=333
Classified by [Item Number] :-
http://84000.org/tipitaka/pitaka_item/roman_item_s.php?book=20&item=267&items=333&mode=bracket
Compare with The Pali Tipitaka in Thai Character :-
http://84000.org/tipitaka/read/pali_item_s.php?book=20&item=267&items=333
Compare with The Royal Version of Thai Tipitaka :-
http://84000.org/tipitaka/read/byitem_s.php?book=20&item=267&items=333
Study Atthakatha :-
http://84000.org/tipitaka/attha/attha.php?b=20&i=267
The Pali Atthakatha in Thai :-
http://84000.org/tipitaka/atthapali/read_th.php?B=15&A=635
The Pali Atthakatha in Roman :-
http://84000.org/tipitaka/atthapali/read_rm.php?B=15&A=635
Contents of The Tipitaka Volume 20
http://84000.org/tipitaka/read/?index_20
บันทึก ๑๔ พฤศจิกายน พ.ศ. ๒๕๖๐.
การแสดงผลนี้อ้างอิงข้อมูลจากพระไตรปิฎกฉบับภาษาบาลี อักษรโรมัน.
หากพบข้อผิดพลาด กรุณาแจ้งได้ที่ DhammaPerfect@yahoo.com